2006. gada ____. martā

Nr.________________

Saeimas Prezidijam

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija savā š.g. 28. marta sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (reģ. nr. 1480) 3. lasījumam.

Komisija lūdz iekļaut minētā likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdes darba kārtībā.

Pielikumā: minētā likumprojekta salīdzinošā tabula uz ___ lpp.

Komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš

Aizsardzības un iekšlietu komisija Likumprojekts 3. lasījumam

Grozījumi Imigrācijas likumā (reģ. nr. 1480)

Spēkā esošā redakcija

2. lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 3. lasījumam

(9)

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3. lasījumam

Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.; 2003, 13., 16.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 2.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2005, 198.nr.) šādus grozījumus:

Saeimas Juridiskais birojs:

likumprojekta ievaddaļā aizstāt vārdus “2005, 2.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2005, 198.nr.” ar vārdiem “2005, 2.,14.nr.; 2006,1.nr.”

Atbalstīt

Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.; 2003, 13., 16.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 2., 14.nr.; 2006, 1.nr.) šādus grozījumus:

4.pants. (1) Ārzemnieks ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja viņam vienlaikus:

1) ir derīgs ceļošanas dokuments. Ceļošanas dokuments ir derīgs, ja:

a) tas ir atzīts Latvijas Republikā,

b) tas atbilst noteiktajam paraugam,

c) tajā ir visu to ārzemnieku personas dati un fotogrāfijas, kuri šo dokumentu izmanto par ceļošanas dokumentu. Lai pieprasītu uzturēšanās atļauju, katram ārzemniekam ir nepieciešams savs ceļošanas dokuments,

d) tā derīguma termiņš vismaz par trim mēnešiem pārsniedz paredzēto uzturēšanās laiku Latvijas Republikā,

e) tas nesatur dokumenta izdevēja neatrunātus labojumus, mehāniskus bojājumus vai smērējumus, kuru dēļ nav iespējams identificēt dokumenta turētāju, izlasīt dokumentā norādīto informāciju vai noteikt dokumenta viltojumus,

f) tajā ir vieta vīzām vai nepieciešamajām dienesta atzīmēm par valsts robežas šķērsošanu. Šis nosacījums nav spēkā, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos ir noteikts, ka vīzām vai šādām atzīmēm nav jābūt;

2) ir derīga vīza vai uzturēšanās atļauja;

3) ir derīga veselības apdrošināšanas polise, kas garantē ar veselības aprūpi saistīto izdevumu segšanu Latvijas Republikā, ieskaitot nogādāšanu atpakaļ ārzemnieka mītnes zemē viņa smagas slimības vai nāves gadījumā. Gadījumus, kad ārzemnieks drīkst ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā bez veselības apdrošināšanas polises, nosaka Ministru kabinets;

4) nav citu likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktu šķēršļu ieceļošanai Latvijas Republikā;

5) ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā un atgrieztos mītnes zemē vai izceļotu uz trešo valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot. Nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un to, kā konstatēt finanšu līdzekļu esamību, nosaka Ministru kabinets.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punkts neattiecas uz ārzemnieku, kurš:

1) ieceļo un uzturas kārtībā, kāda noteikta Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos par vīzu prasības atcelšanu;

2) par ceļošanas dokumentu izmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas pasi;

3) par ceļošanas dokumentu izmanto Vatikāna pasi;

4) par ceļošanas dokumentu izmanto Eiropas Komisijas pasi;

5) (izslēgts ar 22.04.2004. likumu).

6) ir kruīza kuģa pasažieris, ja kruīza kuģis uzturas ostā mazāk par 72 stundām un ārzemnieks nav šā panta desmitajā daļā minēto valstu pilsonis vai ārzemnieks, kuram ārvalstī piešķirts bezvalstnieka vai bēgļa statuss.

(3) Latvijas Republikā nav tiesīgs ieceļot un uzturēties ārzemnieks, kurš saskaņā ar šā likuma noteikumiem iekļauts to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta.

(4) Kārtību, kādā tiek atzīti ārzemnieku ceļošanas dokumenti, nosaka Ministru kabinets.

(5) Ceļošanas dokumentu, vīzu, uzturēšanās atļauju, zīmogu un spiedogu paraugus iekļauj dokumentu paraugu informācijas sistēmā. Kārtību, kādā tiek veidota un izmantota dokumentu paraugu informācijas sistēma, nosaka Ministru kabinets.

(6) Ārzemnieku veselības apdrošināšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā ārzemnieks saņem veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas Republikā, nosaka Ministru kabinets.

(7) Šā panta pirmās daļas 2. un 3.punkta noteikumi neattiecas uz ārzemnieku, kurš ir starptautisku reisu jūras transporta vai gaisa kuģa apkalpes loceklis un ieceļo un uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajiem ieceļošanas un uzturēšanās noteikumiem. Šajos līgumos paredzēto ieceļošanas un uzturēšanās noteikumu piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(8) Izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju ārzemniekam, kurš ir šā panta devītajā daļā minētajā sarakstā iekļautas valsts pilsonis, vai ārzemniekam, kuram ārvalstī piešķirts bezvalstnieka vai bēgļa statuss, amatpersona pārbauda pieejamo informāciju par to, vai ārzemnieka ieceļošana neradīs draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai (turpmāk — papildu pārbaude).

(9) Ministru kabinets nosaka to valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, tiek veikta papildu pārbaude.

(10) Ministru kabinets nosaka to valstu sarakstu, kuru pilsoņiem nepieciešama vīza, lai ieceļotu Latvijas Republikā kruīza kuģa pasažiera statusā, ja kruīza kuģis uzturas ostā mazāk par 72 stundām.

1. 4.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) ir derīga vīza, uzturēšanās atļauja vai Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā;”;

papildināt astoto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Papildu pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets.”

1. 4.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) ir derīga vīza, uzturēšanās atļauja vai Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā;”;

papildināt astoto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Papildu pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets.”

9.pants. (1) Ārzemniekam, kurš vēlas nodibināt darba tiesiskās attiecības, noslēdzot darba līgumu, vai būt nodarbināts, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu (tajā skaitā kā komercsabiedrības pārvaldes vai izpildinstitūcijas loceklis), vai būt pašnodarbināta persona, nepieciešama darba atļauja.

(2) Darba atļauja nav nepieciešama, ja ārzemnieks:

1) ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju;

2) ir saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 19.punktu un par veikto darbu nesaņem atlīdzību;

3) ierodas Latvijas Republikā uz viesizrādēm (vieskoncertiem) kā izpildītājs (mūziķis, dziedātājs, dejotājs, aktieris, cirka mākslinieks u.c.), autors (komponists, horeogrāfs, režisors, scenogrāfs u.c.), izrāžu (koncertu) nodrošināšanā iesaistīts administratīvais vai tehniskais darbinieks un paredzētais uzturēšanās ilgums Latvijas Republikā nepārsniedz 14 dienas;

4) ierodas Latvijas Republikā pēc izglītības iestādes vai zinātniskās institūcijas, vai atsevišķa zinātnieka uzaicinājuma saistībā ar zinātniskiem pētījumiem vai piedalīšanos izglītības programmu īstenošanā un paredzētais uzturēšanās ilgums Latvijas Republikā nepārsniedz 14 dienas;

5) (izslēgts ar 22.04.2004. likumu).

(3) Darba atļauju pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Par darba atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu ārzemnieks maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

2. Papildināt 9.panta otro daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) ir saņēmis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā.”

Saeimas deputāts J.Sokolovskis:

papildināt 9. punkta otro daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:

“7) ir saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23. panta pirmās daļas 4. vai 6. punktu, ja ārzemnieka profesija iekļauta Latvijas tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo profesiju sarakstā. Latvijas tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo profesiju sarakstu nosaka Ministru kabinets.”

Neatbalstīt

2. Papildināt 9.panta otro daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) ir saņēmis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā.”

23.pants. (1) Termiņuzturēšanās atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā ārzemniekam ir tiesības pieprasīt:

1) reizi kalendāra gadā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja viņš ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka radinieks līdz trešajai pakāpei taisnā līnijā vai līdz otrajai pakāpei sānu līnijā vai arī svainis līdz otrajai pakāpei;

2) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš ir komercreģistrā reģistrēts individuālais komersants vai komercsabiedrības vienīgais dibinātājs;

3) uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem, ja viņš ir persona, kura komercreģistrā reģistrēta kā personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, valdes loceklis, padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli;

4) uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņš ir pašnodarbināta persona;

5) (izslēgts ar 24.11.2005. likumu);

6) uz nodarbināšanas laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem;

7) uz pieciem gadiem, ja viņš ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 600 000 latu. Šādam ieguldījumam jāpastāv visu termiņuzturēšanās atļaujas laiku;

8) uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus, ja ārzemnieks ir ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis;

9) uz laiku, kāds minēts zinātniskās sadarbības plānā, bet ne ilgāk kā uz četriem gadiem;

10) uz Latvijas Republikā akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;

11) uz ārstēšanās līgumā norādīto laiku;

12) uz šā likuma 25., 26., 30. un 31.pantā minēto laiku;

13) uz laiku, uz kādu Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā viņam piešķirts alternatīvais statuss;

14) uz laiku, kāds nepieciešams tāda starptautiska līguma vai projekta īstenošanai, kurā piedalās Latvijas Republika;

15) uz laiku, kāds nepieciešams palīdzības sniegšanai Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību institūcijām, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;

16) uz laiku, kāds nepieciešams reliģiskas darbības veikšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;

17) uz laiku, uz kādu pār viņu nodibināta aizbildnība vai aizgādnība;

18) uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ja ārzemnieks ir iestājies normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētā klosterī;

19) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar audzēkņu vai studentu apmaiņu, praksi vai stažēšanos kādā no Latvijas Republikas izglītības iestādēm vai komercreģistrā reģistrētā komercsabiedrībā vai cita uzdevuma veikšanu;

20) uz laiku līdz tiesas sprieduma par laulības šķiršanu un bērna dzīvesvietas noteikšanu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk par gadu, ja laulību šķir un laulībā ir bērns, kurš ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;

21) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai tiesai nepieciešams, lai ārzemnieks uzturētos Latvijas Republikā līdz krimināllietas izmeklēšanas pabeigšanai vai izskatīšanai tiesā.

(2) Ministru kabinets, ievērojot Latvijas Republikas ekonomiskās un iekšējās drošības intereses, ir tiesīgs noteikt komercdarbības ierobežojumus ārzemniekiem.

(3) Šajā likumā neparedzētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju piešķir iekšlietu ministrs, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem.

(4) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 6., 7., 8., 9., 10., 13., 14., 15., 16., 19. un 20.punktā un šā likuma 30. un 31.pantā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz ārzemniekam izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņu ir tiesības pieprasīt arī ārzemnieka laulātajam, nepilngadīgajiem (arī aizbildnībā esošajiem) bērniem un aizgādnībā esošajām personām.

(5) Pēc šā panta pirmās daļas 2., 3., 4., 6., 7., 8., 9., 10., 15., 16., 18., 19., 20. un 21.punktā minētā termiņa beigām ārzemnieks var atkārtoti pieprasīt uzturēšanās atļauju, ja šajos punktos minētais uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas pamats joprojām pastāv.

3. 23.panta pirmajā daļā:

aizstāt 1.punktā vārdus “līdz otrajai pakāpei sānu līnijā vai arī svainis līdz otrajai pakāpei” ar vārdiem “līdz trešajai pakāpei sānu līnijā vai arī svainis līdz trešajai pakāpei”;

izslēgt 7.punktu;

papildināt daļu ar 22. un 23.punktu šādā redakcijā:

“22) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš, izceļojot uz citu valsti, zaudējis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā un uzturēšanās atļauju pieprasa ne vēlāk kā trīs gadus pēc izceļošanas;

23) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņam ir derīga citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja un nepastāv cits šajā daļā minētais iemesls.”

Saeimas Juridiskais birojs:

likuma 23. panta pirmās daļas 23. punktu (likumprojekta 3. pants) izteikt šādā redakcijā:

“23) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņam ir derīga citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja un nav pamata pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, saskaņā ar kādu citu šīs daļas noteikumu”.

Atbalstīt

3. 23.panta pirmajā daļā:

izslēgt 7.punktu;

papildināt daļu ar 22. un 23.punktu šādā redakcijā:

23) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņam ir derīga citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja un nav pamata pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar kādu citu šīs daļas noteikumu.”

24.pants. (1) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pieprasīt:

1) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka nepilngadīgajam bērnam;

2) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka laulātajam saskaņā ar šā likuma 25. vai 26.pantu, kā arī laulātā nepilngadīgajam bērnam saskaņā ar šā likuma 29.pantu;

3) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecākiem un viņu laulātajiem saskaņā ar šā likuma 30.pantu;

4) ārzemniekam, kurš uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju piecus gadus saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 7.punktu, ja šajā punktā minētais kapitālieguldījums joprojām pastāv;

5) ārzemniekam, kurš Latvijas Republikā saņēmis atestātu par vidējo izglītību, turklāt apguvis vidējās izglītības programmu valsts valodā;

6) ārzemniekam, kurš 1940.gada 17.jūnijā ir bijis Latvijas pilsonis vai kuram viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis un kurš pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā saskaņā ar šā likuma 31.pantu;

7) ārzemniekam, kurš nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz 10 gadus, un viņa laulātajam, ja viņš nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz pēdējos piecus gadus;

8) Latvijas Republikā dzīvojošam ārzemniekam, kurš pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;

9) ārzemniekam, kuram Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts bēgļa statuss, un viņa ģimenes loceklim;

10) ārzemniekam, kuram Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā piešķirts repatrianta statuss, un viņa ģimenes loceklim, kurš ieceļojis Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Šajā likumā neparedzētajos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķir iekšlietu ministrs, ja tas atbilst valsts interesēm.

(3) Šā panta pirmās daļas 7.punkta nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš termiņuzturēšanās atļauju saņēmis uz mācību laiku saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 10.punktu.

(4) Šā panta pirmās daļas 8.punktā minētais ārzemnieks pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus iesniedz 30 dienu laikā pēc lēmuma par Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusa zaudēšanu pieņemšanas.

(5) Šā panta pirmās daļas 2., 3., 6. un 7.punktā minētais ārzemnieks ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja viņš ir apguvis valsts valodu. Valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī tādu personu kategorijas, kuras ilgstošu vai nenovēršamu veselības traucējumu dēļ atbrīvojamas no valsts valodas prasmes pārbaudes, nosaka Ministru kabinets.

(6) Ja ārzemnieks nav izpildījis šā panta piektajā daļā minēto nosacījumu, viņam ir tiesības turpināt uzturēties Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju.

4. 24.pantā:

izteikt pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) ārzemniekam, kurš nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz piecus gadus tieši pirms pieteikuma iesniegšanas dienas;”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdu “pieņemšanas” ar vārdiem “spēkā stāšanās”;

papildināt piekto daļu pēc vārdiem “no valsts valodas prasmes pārbaudes” ar vārdiem “un citu attiecīga apjoma valsts valodas prasmi apliecinošu dokumentu atzīšanas kārtību”;

papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:

“(5¹) Par valsts valodas prasmes pārbaudi ārzemnieks maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.”

4. 24.pantā:

izteikt pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) ārzemniekam, kurš nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz piecus gadus tieši pirms pieteikuma iesniegšanas dienas;”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdu “pieņemšanas” ar vārdiem “spēkā stāšanās”;

papildināt piekto daļu pēc vārdiem “no valsts valodas prasmes pārbaudes” ar vārdiem “un citu attiecīga apjoma valsts valodas prasmi apliecinošu dokumentu atzīšanas kārtību”;

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

“(5¹) Par valsts valodas prasmes pārbaudi ārzemnieks maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.”

30.pants. (1) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecāki un viņu laulātie, kuri sasnieguši Latvijas Republikā noteikto pensijas vecumu, ir tiesīgi pieprasīt:

1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;

2) otro reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;

3) trešo reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem;

4) ceturto reizi iesniedzot dokumentus, — pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

(2) Termiņuzturēšanās atļauja izsniedzama ar nosacījumu, ka ārzemnieks nepieprasīs materiālo pabalstu Latvijas Republikas sociālās palīdzības sistēmā.

5. 30.panta pirmajā daļā:

aizstāt 3.punktā vārdus “termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem” ar vārdiem “pastāvīgās uzturēšanās atļauju”;

izslēgt 4.punktu.

5. 30.panta pirmajā daļā:

aizstāt 3.punktā vārdus “termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem” ar vārdiem “pastāvīgās uzturēšanās atļauju”;

izslēgt 4.punktu.

31.pants. (1) Ārzemnieks, kurš 1940.gada 17.jūnijā bijis Latvijas pilsonis vai kuram viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, ir tiesīgs pieprasīt:

1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;

2) otro reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;

3) trešo reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem;

4) ceturto reizi iesniedzot dokumentus, — pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi attiecināmi arī uz ārzemnieka laulāto un bērniem, ja vien uz viņiem neattiecas kāds no šā likuma 29.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punkta noteikumiem.

6. 31.panta pirmajā daļā:

aizstāt 3.punktā vārdus “termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem” ar vārdiem “pastāvīgās uzturēšanās atļauju”;

izslēgt 4.punktu.

6. 31.panta pirmajā daļā:

aizstāt 3.punktā vārdus “termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem” ar vārdiem “pastāvīgās uzturēšanās atļauju”;

izslēgt 4.punktu.

32.pants. (1) Dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniedz:

1) pārstāvniecībā — ārzemnieks, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā;

2) Pārvaldē — ārzemnieks, kurš uzturas Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju.

(2) To personu loku, kuras ir tiesīgas iesniegt dokumentus Pārvaldē, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, nosaka Ministru kabinets.

(3) Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut iesniegt uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus Pārvaldē, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem.

(4) Izglītības iestāžu audzēkņi un studenti uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā nav tiesīgi pieprasīt Pārvaldei uzturēšanās atļauju sakarā ar citu uzturēšanās iemeslu.

7. Izteikt 32.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) Pārvaldē — ārzemnieks, kurš uzturas Latvijas Republikā likumīgi un kuram ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja, un viņa ģimenes loceklis, ja ģimene ir izveidota citā Eiropas Savienības dalībvalstī pirms ārzemnieks, kuram ir citā dalībvalstī izsniegta Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja, pieprasījis termiņuzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, kā arī ārzemnieks, kurš uzturas Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju.”

7. Izteikt 32.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) Pārvaldē — ārzemnieks, kurš uzturas Latvijas Republikā likumīgi un kuram ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja, un viņa ģimenes loceklis, ja ģimene ir izveidota citā Eiropas Savienības dalībvalstī, pirms ārzemnieks, kuram ir citā dalībvalstī izsniegta Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja, pieprasījis termiņuzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, kā arī ārzemnieks, kurš uzturas Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju.”

33.pants. (1) Pārvalde pēc visu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas tos izskata un atbildi sniedz:

1) par termiņuzturēšanās atļauju — 30 dienu laikā;

2) par pastāvīgās uzturēšanās atļauju — 90 dienu laikā;

3) par pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kura pieprasīta saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu, — 30 dienu laikā.

(2) Uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus nosaka Ministru kabinets.

(3) Dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz Pārvaldei ne vēlāk kā 30 dienas pirms iepriekšējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām, bet pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai — ne vēlāk kā 90 dienas pirms iepriekšējās uzturēšanās atļaujas termiņa beigām.

(4) Ja šā panta trešajā daļā noteiktais termiņš nokavēts, Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ja tas atbilst Latvijas valsts interesēm un ir pamatots ar attiecīgiem dokumentiem vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem. Šādos gadījumos lēmumu pieņem paātrinātā kārtībā — 10 darbdienu laikā, ja tiek pieprasīta termiņuzturēšanās atļauja, un 30 darbdienu laikā, ja tiek pieprasīta pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

(5) Ja uzturēšanās atļauja tiek pieprasīta vairāk nekā 90 dienas pēc tam, kad beidzies iepriekšējās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš, šā likuma 25., 26., 30. un 31.pantā minētajā gadījumā uzturēšanās atļauju izsniedz uz termiņu, kāds noteikts šo pantu pirmās daļas 1.punktā.

(6) Šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto iestāžu amatpersonām ir tiesības veikt pārrunas ar ārzemnieku un viņa uzaicinātāju un pieprasīt paskaidrojumus un papildu dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un ārzemnieka sniegto ziņu patiesumu, kā arī pārbaudīt ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegto informāciju, lai pieņemtu lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu.

8. 33.pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “Ja šā panta trešajā daļā noteiktais termiņš nokavēts” ar vārdiem “Ja ārzemnieks nav tiesīgs uzturēties Latvijas Republikā šā panta pirmajā daļā noteikto laiku, kas nepieciešams Pārvaldei, lai tā izskatītu dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai”;

papildināt sesto daļu pēc vārdiem “lai pieņemtu lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu” ar vārdiem “vai reģistrēšanu”.

Saeimas Juridiskais birojs:

likuma 33. panta ceturtajā daļā paredzētajos grozījumos (likumprojekta 8. pants) aizstāt vārdus “noteikto laiku” ar vārdiem “noteiktajā laika periodā”.

Atbalstīt

8. 33.pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “Ja šā panta trešajā daļā noteiktais termiņš nokavēts” ar vārdiem “Ja ārzemnieks nav tiesīgs uzturēties Latvijas Republikā šā panta pirmajā daļā noteiktajā laika periodā, kas nepieciešams Pārvaldei, lai tā izskatītu dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai”;

papildināt sesto daļu pēc vārdiem “lai pieņemtu lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu” ar vārdiem “vai reģistrēšanu”.

34.pants. (1) Uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu atsaka, ja:

1) ārzemnieks nav iesniedzis visus Ministru kabineta noteikumos norādītos uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus vai atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar uzturēšanās atļaujas saņemšanu;

2) ārzemnieks sniedzis nepatiesas ziņas;

3) ārzemniekam nav nepieciešamo finanšu līdzekļu, lai uzturētos Latvijas Republikā;

4) ārzemnieks uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus iesniedzis ar Latvijas Republikā neatzītu vai nederīgu ceļošanas dokumentu vai viņam ceļošanas dokumenta nav;

5) ārzemniekam ir tāds veselības traucējums vai slimība, kas apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību, vai ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks varētu radīt draudus sabiedrības veselībai, izņemot gadījumus, kad ārzemnieks ar Veselības ministrijas piekrišanu ierodas ārstēt attiecīgo veselības traucējumu vai slimību. Veselības traucējumu un slimību sarakstu nosaka Ministru kabinets. Ja ārzemniekam minētais veselības traucējums vai slimība radusies iepriekšējās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā un viņš vēlas saņemt jaunu uzturēšanās atļauju, papildus nepieciešamajiem dokumentiem iesniedzama medicīnas iestādes izziņa, kas apliecina, ka ārzemnieks veicis visus nepieciešamos pasākumus attiecīgās slimības ārstēšanai;

6) ārzemnieks ir nelikumīgi uzturējies Latvijas Republikā vai ar tiesas spriedumu konstatēts, ka viņš palīdzējis citam ārzemniekam nelikumīgi ieceļot Latvijas Republikā;

7) ārzemnieks ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;

8) ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts sods — brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par trim gadiem. Šo nosacījumu nepiemēro, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem — pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;

9) ārzemnieks ir saņēmis atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes. Šis nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš atlīdzības (kompensācijas) saņemšanas laikā ir bijis nepilngadīgs, uz ārzemnieku, kurš atmaksājis saņemto atlīdzību (kompensāciju), kā arī uz ārzemnieku, kurš pieprasa termiņuzturēšanās atļauju, taču tā netiek pieprasīta, pamatojoties uz šā likuma 25., 26., 30. vai 31.pantu. Atlīdzības (kompensācijas) atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;

10) uzaicinātājs zaudējis tiesības uzturēties Latvijas Republikā;

11) ārzemnieks nav ievērojis šā likuma 24.panta ceturtajā daļā minēto termiņu, izņemot gadījumu, kad ārzemnieks var pierādīt, ka termiņš nokavēts attaisnojoša iemesla dēļ;

12) ārzemnieks iestājies ārvalsts militārajā vai citā valsts dienestā;

13) ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks noslēdzis fiktīvu laulību, lai saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

14) ārzemnieks ir tāda ārzemnieka aizbildnībā vai aizgādnībā, kuram ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta;

15) ir pamats uzskatīt, ka nodibinātā adopcija ir fiktīva un dibināta, lai ārzemnieks varētu saņemt uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

16) ārzemnieks strādā bez darba atļaujas vai pēdējā gada laikā strādājis bez darba atļaujas;

17) uzaicinātājs rakstveidā atsauc izsaukumu;

18) uzaicinātājs atrodas bezvēsts prombūtnē vai zaudējis rīcībspēju, vai miris;

19) kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai ārzemniekam aizliegtu ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā;

20) pastāvīgās uzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu un Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusu ir bijis pamats atņemt saskaņā ar Pilsonības likumu vai likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”;

21) ārzemnieka sniegtā informācija neliecina par noturīgu saikni ar viņa mītnes zemi un ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada nelegālās imigrācijas risku;

22) uzaicinātājs atrodas pirmstiesas izmeklēšanas vai brīvības atņemšanas iestādē, izņemot gadījumu, kad uzturēšanās atļauju pieprasa uzaicinātāja laulātais un viņu ģimenē ir kopīgs nepilngadīgs bērns;

23) uzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 1.punktu, 25.panta pirmās daļas 2. vai 3.punktu, 26.panta pirmās daļas 2. vai 3.punktu, 30.panta pirmo daļu vai 31.pantu un uzaicinātājs ilgāk par sešiem mēnešiem gada laikā uzturas ārpus Latvijas Republikas, izņemot gadījumu, kad uzaicinātājs ir jūrnieks vai pilda militāro dienestu Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos vai civildienestu ārpus Latvijas Republikas;

24) ārzemnieks uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 2., 3., 4. vai 7.punktu un par pēdējo gadu par viņu nav maksāti nodokļi vai viņam ir normatīvajos aktos paredzēto nodokļu parāds;

25) laulātie neievēro šā likuma 26.panta trešās daļas nosacījumus vai ir pamats uzskatīt, ka laulība faktiski nepastāv.

(2) Ārzemniekam, kurš pieprasa pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu, šo atļauju var atteikt šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 7., 9., 11., 12. un 20.punktā minētajos gadījumos.

9. Papildināt 34.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ārzemniekam, kurš pieprasa termiņuzturēšanās atļauju un kuram ir piešķirts pastāvīgā iedzīvotāja statuss citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai viņa ģimenes loceklim termiņuzturēšanās atļauju var atteikt šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 7., 8., 10., 13., 14., 15., 17., 18., 19., 22., 23. un 25.punktā minētajos gadījumos vai gadījumos, ja ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.”

9. Papildināt 34.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

35.pants. (1) Termiņuzturēšanās atļauju anulē, ja:

1) ārzemnieks sniedzis nepatiesas ziņas;

2) ārzemniekam nav nepieciešamo finanšu līdzekļu, lai uzturētos Latvijas Republikā;

3) ārzemnieks ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;

4) ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts sods — brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par diviem gadiem;

5) ārzemnieks iestājies ārvalsts militārajā vai citā valsts dienestā;

6) ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks noslēdzis fiktīvu laulību, lai saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

7) ārzemnieks strādā bez darba atļaujas;

8) uzaicinātājs rakstveidā atsauc izsaukumu;

9) uzaicinātājs zaudējis tiesisko statusu vai tiesības uzturēties Latvijas Republikā;

10) ārzemnieks nav izpildījis lēmumā par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu norādītos nosacījumus;

11) vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju;

12) (izslēgts ar 24.11.2005. likumu);

13) ārzemnieks gada laikā nepārtraukti uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk par trim mēnešiem, skaitot no dienas, kad viņš ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā, vai vairāk par sešiem mēnešiem gada laikā, skaitot no dienas, kad viņš ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā, izņemot gadījumu, kad prombūtne pieteikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un tai ir dokumentāri apliecināts attaisnojošs iemesls. Prombūtni, kas saistīta ar nodarbinātību, uzskata par attaisnojošu tikai tādā gadījumā, ja ārzemniekam deviņus mēnešus bez pārtraukuma ir bijis bezdarbnieka statuss Latvijas Republikā;

14) ārzemnieks izceļojis uz pastāvīgu dzīvi citā valstī;

15) ārzemnieks ir nodarbinājis citu ārzemnieku, kuram nav darba atļaujas;

16) ārzemnieks ir nodrošinājis ar dzīvesvietu citu ārzemnieku, kurš nelikumīgi uzturas Latvijas Republikā;

17) ar tiesas spriedumu konstatēts, ka ārzemnieks palīdzējis citam ārzemniekam nelikumīgi ieceļot Latvijas Republikā.

18) uzaicinātājs ilgāk par sešiem mēnešiem gada laikā uzturas ārpus Latvijas Republikas, izņemot gadījumu, kad uzaicinātājs ir jūrnieks vai pilda militāro dienestu Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos vai civildienestu ārpus Latvijas Republikas;

19) ārzemnieks uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 2., 3., 4. vai 7.punktu un par pēdējo gadu par viņu nav maksāti nodokļi vai viņam ir normatīvajos aktos paredzēto nodokļu parāds;

20) laulātie neievēro šā likuma 26.panta trešās daļas nosacījumus vai ir pamats uzskatīt, ka laulība faktiski nepastāv;

21) atteikts reģistrēt termiņuzturēšanās atļauju.

(2) Ja ārzemniekam anulē termiņuzturēšanās atļauju, termiņuzturēšanās atļauju anulē arī viņa laulātajam, nepilngadīgajiem bērniem un aizbildnībā vai aizgādnībā esošajām personām, kuru uzturēšanās Latvijas Republikā saistīta ar minētā ārzemnieka uzturēšanos Latvijas Republikā.

10. Papildināt 35.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ārzemniekam, kuram ir pastāvīgā iedzīvotāja statuss citā Eiropas Savienības dalībvalstī un kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju, vai viņa ģimenes loceklim termiņuzturēšanās atļauju var anulēt šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 6., 8., 9., 11., 14., 15., 16., 17., 18., 20. un 21.punktā minētajos gadījumos vai gadījumos, ja ārzemnieks uzturējies bez pārtraukuma ārpus Eiropas Savienības teritorijas 12 mēnešus, kā arī ja ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.”

10. Papildināt 35.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ārzemniekam, kuram ir pastāvīgā iedzīvotāja statuss citā Eiropas Savienības dalībvalstī un kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju, vai viņa ģimenes loceklim termiņuzturēšanās atļauju var anulēt šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 6., 8., 9., 11., 14., 15., 16., 17., 18., 20. un 21.punktā minētajos gadījumos vai gadījumos, ja ārzemnieks uzturējies bez pārtraukuma ārpus Eiropas Savienības teritorijas 12 mēnešus, kā arī tad, ja ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.”

36.pants. (1) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulē, ja:

1) ārzemnieks sniedzis nepatiesas ziņas;

2) ārzemnieks ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta;

3) ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā;

4) ārzemnieks gada laikā nepārtraukti uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk par sešiem mēnešiem, skaitot no dienas, kad viņš ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā, vai vairāk nekā divus gadus un sešus mēnešus piecu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņš ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā, izņemot gadījumu, kad prombūtne pieteikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un tai ir dokumentāri apliecināts attaisnojošs iemesls. Pr ombūtni, kas saistīta ar nodarbinātību, uzskata par attaisnojošu tikai tādā gadījumā, ja ārzemniekam deviņus mēnešus bez pārtraukuma ir bijis bezdarbnieka statuss Latvijas Republikā;

5) ārzemnieks izceļo vai izceļojis uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī;

6) ir pamats uzskatīt, ka nodibinātā adopcija ir fiktīva un dibināta, lai ārzemnieks varētu saņemt uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

7) ārzemnieks ir zaudējis vai viņam atņemts bēgļa statuss;

8) ārzemnieks ir zaudējis repatrianta statusu;

9) ārzemnieks ir repatrianta statusu zaudējušas personas ģimenes loceklis un saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā;

10) ārzemnieks ir bēgļa statusu zaudējušas personas ģimenes loceklis;

11) pastāvīgās uzturēšanās atļauja izsniegta saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu un Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusu ir bijis pamats atņemt saskaņā ar Pilsonības likumu vai likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”.

(2) Šā panta pirmās daļas 9. un 10.punktā minētajos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju var anulēt tikai tad, ja pagājuši ne vairāk kā pieci gadi no tās izsniegšanas dienas.

(3) Ārzemniekam, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu, to var anulēt šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5. un 11.punktā minētajos gadījumos.

11. 36.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 12. un 13. punktu šādā redakcijā:

“12) ārzemniekam piešķirts Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statuss Latvijas Republikā;

13) ārzemnieks ir ieguvis Latvijas pilsonību.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus un skaitli “un 11.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “11., 12. un 13.punktā”.

11. 36.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

“12) ārzemniekam piešķirts Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statuss Latvijas Republikā;

13) ārzemnieks ir ieguvis Latvijas pilsonību.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus un skaitli “un 11.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “11., 12. un 13.punktā”.

61.pants. (1) Lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta (turpmāk — saraksts), pieņem iekšlietu ministrs, ja:

1) kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs;

2) kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai, ierodoties Latvijā, var traucēt pirmstiesas izmeklēšanu vai tiesībaizsardzības iestāžu darbu noziedzīga nodarījuma atklāšanā;

3) kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks izdarījis vai plāno izdarīt smagu vai sevišķi smagu noziegumu;

4) ārzemnieks izdarījis noziegumu pret cilvēci, starptautisku vai kara noziegumu vai piedalījies masu represijās, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;

5) kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas liedz ārzemniekam ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā;

6) ārzemnieka ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā nav vēlama citu iemeslu dēļ, pamatojoties uz Latvijas Republikas kompetentu iestāžu sniegto atzinumu.

(2) Ja ārzemnieks ir Latvijas Republikai nevēlama persona (persona non grata), lēmumu par viņa iekļaušanu sarakstā pieņem ārlietu ministrs.

(3) Ja šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemts lēmums anulēt vai atcelt vīzu, lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā pieņem Konsulārā departamenta direktors vai pārstāvniecības diplomātiskā amatpersona, kura ir pilnvarota veikt konsulārās funkcijas.

(4) Lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā pieņem Pārvaldes amatpersona, ja:

1) pieņemts lēmums atteikt vīzas izsniegšanu, anulēt vai atcelt vīzu;

2) pieņemts lēmums atteikt uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai anulēt uzturēšanās atļauju;

3) izdots izbraukšanas rīkojums vai pieņemts lēmums par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu;

4) ārzemnieks palīdzējis citam ārzemniekam nelikumīgi ieceļot Latvijas Republikā un tas ir konstatēts ar tiesas spriedumu;

5) ārzemnieks pēdējā gada laikā pārkāpis normatīvajos aktos noteikto ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā vai muitas noteikumus;

6) ārzemnieks izraidīts no Latvijas Republikas un valsts budžetā nav atlīdzināti ar izraidīšanu saistītie izdevumi;

7) ārzemniekam par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu piespriests papildsods — izraidīšana no Latvijas Republikas.

(5) Lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā pieņem Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona, ja:

1) saskaņā ar šā likuma 18.panta pirmās daļas 2. vai 4.punktu pieņemts lēmums par atteikumu ieceļot Latvijas Republikā;

2) saskaņā ar šā likuma 46.panta pirmo daļu pieņemts lēmums par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu;

3) ārzemnieks ir pārkāpis normatīvajos aktos noteikto ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā un tas konstatēts brīdī, kad viņš izceļo no Latvijas Republikas;

4) pieņemts lēmums atteikt vīzas izsniegšanu, anulēt vai atcelt vīzu.

(6) Ārzemniekam, par kuru pieņemts lēmums saskaņā ar šā panta pirmo daļu, viena mēneša laikā pēc lēmuma uzzināšanas ir tiesības to pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma izpildi. Pieteicējs nav tiesīgs lūgt tiesai apturēt šā lēmuma darbību.

(7) Lēmums, kas pieņemts, pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūtu informāciju un par to ir saņemts Ģenerālprokuratūras atzinums, vai pieņemts saskaņā ar šā panta otro daļu, nav pārsūdzams.

12. Papildināt 61.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja šā panta pirmajā daļā minētais lēmums pieņemts, pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju, to var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs.”

Saeimas Juridiskais birojs:

likumprojekta 12. pantu izteikt šādā redakcijā:

“12. 61. pantā:

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Lēmums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta otro daļu, nav pārsūdzams.”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

Atbalstīt

12. 61.pantā:

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Lēmums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta otro daļu, nav pārsūdzams.”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

65.1 pants. (1) Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par šā likuma 61.panta pirmajā daļā minēto lēmumu, izskata divu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu.

(2) Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lietu izskata koleģiālā sastāvā mutvārdu procesā.

(3) Ja lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai tiesai ir nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošu informāciju, lietu sagatavo un izskata tiesneši, kuriem ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Speciālā atļauja nepieciešama arī tiesas sēdes sekretāram, kā arī tiesas tulkam un citiem tiesas darbiniekiem, ja viņi piedalās lietas sagatavošanā vai izskatīšanā.

13. Papildināt 65.1 pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pēc tiesas lēmuma lietu var izskatīt slēgtā tiesas sēdē, lai aizsargātu valsts noslēpumu vai citu ierobežotas pieejamības informāciju, kas saistīta ar valsts drošību, kā arī personu privātās dzīves apstākļus, komerciālo vai profesionālo noslēpumu.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par panta ceturto daļu.

Saeimas Juridiskais birojs:

izslēgt likumprojekta 13. pantu.

Neatbalstīt

13. Papildināt 65.¹ pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par panta ceturto daļu.

65.3 pants. (1) Pieteicējam ir pienākums iesniegt viņa rīcībā esošos pierādījumus, kas apliecina lietas izspriešanai būtiskus apstākļus. Atbildētājam ir pienākums pamatot pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu.

(2) Ja lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai tiesai ir nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošus pierādījumus, šo pierādījumu pārbaudē piedalās lietas dalībnieki, kā arī, ja nepieciešams, citas personas, kurām ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.

(3) Valsts noslēpumu saturošu pierādījumu pārbaudē var piedalīties pieteicēja pārstāvis (arī zvērināts advokāts), kuram ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.

(4) Tiesas sēde tiek protokolēta. Tiesas sēdes protokolā izdara atzīmi par laiku, kad tiesa uzsāka un pabeidza pārbaudīt valsts noslēpumu saturošus pierādījumus, kā arī fiksē attiecīgo pierādījumu pārbaudi.

(5) Ja tiesas sēdē tika pārbaudīti valsts noslēpumu saturoši pierādījumi, tiesas sēdes protokols klasificējams kā valsts noslēpuma objekts. No tiesas sēdes protokola sagatavo izrakstu par to tiesas sēdes posmu, kurā tiesa nepārbaudīja valsts noslēpumu saturošus pierādījumus.

(6) Lietas materiāliem valsts noslēpumu saturošos pierādījumus nepievieno.

(7) Tiesas sēdē nedrīkst izmantot informāciju, kas var atklāt slepeno palīgu identitāti.

14. Izteikt 65.3 panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja pieteicēja pārstāvim nav speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, tiesa ieceļ par pieteicēja pārstāvi šajā procesa daļā Latvijā praktizējošu advokātu, kuram ir izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Ja pieteicējs šādai pārstāvībai nepiekrīt, tiesa pārbauda ar valsts noslēpumu saistīto informāciju, nepiedaloties pieteicējam un viņa pārstāvim. Ja lēmums pieņemts, pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju, to nepārbauda tiesas procesā, bet par valsts drošības iestādes rīcības un nolēmumu atbilstību likumiem atzinumu sniedz ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots prokurors.”

Saeimas Juridiskais birojs:

izslēgt likuma 65.3 panta trešās daļas trešo teikumu (likumprojekta 14. pants).

Atbalstīt

14. Izteikt 65.3 panta trešo daļu šādā redakcijā:

65.4 pants. (1) Tiesas sprieduma motīvu daļā tiesas argumentus, kas attiecas uz valsts noslēpumu saturošas informācijas novērtējumu, neatspoguļo, bet aizstāj ar norādi, ka tiesa konkrēto informāciju ir pārbaudījusi un izvērtējusi, par ko izdarīta atzīme tiesas sēdes protokolā.

(2) Tiesas nolēmums ir galīgs un nepārsūdzams un stājas spēkā pasludināšanas brīdī.

(3) Tiesa, izskatot lietu un pieņemot spriedumu, nelemj par valsts noslēpuma subjekta iesniegtās klasificētās informācijas atbilstību valsts noslēpuma objekta statusam.

Saeimas Juridiskais birojs:

papildināt likumprojektu ar jaunu 15. pantu šādā redakcijā:

“15. Izteikt likuma 65.4 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesa spriedumā neatspoguļo informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts, bet norāda, ka ar šo informāciju ir iepazinusies un to ir izvērtējusi.”

Atbalstīt

15. Izteikt 65.4 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesa spriedumā neatspoguļo informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts, bet norāda, ka ar šo informāciju ir iepazinusies un to izvērtējusi.”

Pārejas noteikumi

1. Dokumentus vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, kas iesniegti līdz 2003.gada 30.aprīlim, izskata saskaņā ar likumu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”.

2. Šā likuma 1.panta 7.punktā, 23.panta pirmās daļas 2., 3., 5., 7., 8. un 19.punktā un 24.panta pirmās daļas 4.punktā minētos nosacījumus attiecina arī uz Uzņēmumu reģistrā reģistrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), filiālēm, nodaļām un pārstāvniecībām līdz to ierakstīšanai komercreģistrā Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā norādītajā termiņā.

3. Šā likuma 69.pants stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 3.nr.; 1998, 2., 12., 23.nr.; 1999, 11.nr.; 2000, 23.nr.; 2002, 3., 10.nr.).

5. Šā likuma 24.panta piektā un sestā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

6. Līdz attiecīgo šā likuma 4.panta otrās daļas 5.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.maijam ir spēkā Ministru kabineta 2003.gada 22.aprīļa noteikumi nr.206 “Valstu saraksts, kuru pilsoņiem (pavalstniekiem) nav nepieciešama vīza vai uzturēšanās atļauja, lai ieceļotu un uzturētos Latvijas Republikā”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

7. Izbraukšanas rīkojumi, lēmumi par piespiedu izraidīšanu vai lēmumi par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā, kuri pieņemti, pamatojoties uz kompetentu iestāžu sniegto informāciju un par kuriem ārzemnieks uzzinājis līdz 2005.gada 30.aprīlim, nav pārsūdzami, bet ārzemnieks ir tiesīgs prasīt, lai attiecīgā amatpersona pārskata lēmumu pēc būtības. Ja vēl pastāv apstākļi, kas bija par pamatu lēmuma pieņemšanai, iekšlietu ministrs pieņem lēmumu atbilstoši šā likuma 61.1panta otrajā daļā noteiktajam.

8. Līdz šā likuma 61.1panta ceturtajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.augustam ir spēkā Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.216 "Kārtība, kādā izmanto, uztur un aktualizē sarakstu par ārzemniekiem, kuriem aizliegta ieceļošana Latvijas Republikā".

9. Līdz šā likuma 24.panta piektās daļas grozījumos paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.319 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību ārzemniekiem, kas ir tiesīgi pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju".

10. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.martam izdod šā likuma 4.panta devītajā un desmitajā daļā minētos noteikumus.

11. Līdz šā likuma 4.panta devītajā un desmitajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 28.februārim vīza nepieciešama un papildu pārbaude veicama to valstu pilsoņiem, kuras noteiktas Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumos Nr.183 “Ielūgumu apstiprināšanas kārtība”.

12. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.martam izdod šā likuma 33.panta otrajā daļā, 34.panta pirmās daļas 5.punktā, 35.panta 13.punktā, 36.panta pirmās daļas 4.punktā un 69.pantā minētos noteikumus.

13. Līdz šo pārejas noteikumu 12.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.martam piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.213 “Uzturēšanās atļauju noteikumi”, Ministru kabineta 2004.gada 9.novembra noteikumi Nr.914 “Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi un viņu ģimenes locekļi” un Veselības ministrijas 2005.gada 21.maija rīkojums Nr.122 “Par veselības traucējumu un slimību sarakstu”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

15. Papildināt pārejas noteikumus ar 14.punktu šādā redakcijā:

“14. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.augustam nosaka kārtību, kādā izdarāma šā likuma 4.panta astotajā daļā minētā papildu pārbaude.”

Saeimas Juridiskais birojs:

izteikt pārejas noteikumu 14. punktu (likumprojekta 15. pants) šādā redakcijā:

“14. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.augustam izdod šā likuma 4.panta astotajā daļā minētos noteikumus.”

Atbalstīt

16. Papildināt pārejas noteikumus ar 14.punktu šādā redakcijā:

“14. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.augustam izdod šā likuma 4.panta astotajā daļā minētos noteikumus.”

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Atsauce 2005.gada 24.novembra likuma redakcijā)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1964.gada 25.februāra direktīvas 64/221/EEK par īpašu pasākumu saskaņošanu attiecībā uz ārvalstnieku pārvietošanos un dzīvesvietu, kas ir attaisnojami ar sabiedrisko kārtību, valsts drošību un veselības aizsardzību;

2) Padomes 1968.gada 15.oktobra direktīvas 68/360/EEK par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ģimeņu pārvietošanos un dzīvesvietu Kopienā;

3) Padomes 1972.gada 18.maija direktīvas 72/194/EEK, ar ko paplašina darbības sfēru attiecībā uz darba ņēmējiem, kuri izmanto tiesības palikt dalībvalstī pēc tam, kad tie bijuši nodarbināti šajā dalībvalstī, 1964.gada 25.februāra direktīvai par īpašu pasākumu saskaņošanu attiecībā uz ārvalstnieku pārvietošanos un dzīvesvietu, kas ir attaisnojama, ņemot par pamatu sabiedrisko kārtību, valsts drošību vai veselības aizsardzību;

4) Padomes 1973.gada 21.maija direktīvas 73/148/EEK par dalībvalstu pilsoņu pārvietošanās un dzīvesvietas Kopienā ierobežojumu atcelšanu saistībā ar uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanu;

5) Padomes 1974.gada 17.decembra direktīvas 75/34/EEK par dalībvalstu pilsoņu tiesībām palikt uz dzīvi citā dalībvalstī pēc tam, kad tajā veikta darbība pašnodarbinātas personas statusā;

6) Padomes 1974.gada 17.decembra direktīvas 75/35/EEK, ar ko paplašina darbības jomu direktīvai Nr.64/221/EEK par tādu īpašu pasākumu saskaņošanu attiecībā uz ārvalstnieku pārvietošanos un dzīvesvietu, kas ir attaisnojami ar sabiedrisko kārtību, valsts drošību un veselības aizsardzību, iekļaujot tos dalībvalsts pilsoņus, kuri izmanto tiesības palikt uz dzīvi citā dalībvalstī pēc tam, kad tajā ir veikta darbība pašnodarbinātas personas statusā;

7) Padomes 1990.gada 28.jūnija direktīvas 90/364/EEK par tiesībām uz dzīvesvietu;

8) Padomes 1990.gada 28.jūnija direktīvas 90/365/EEK par tādu darbinieku un pašnodarbinātu personu tiesībām uz dzīvesvietu, kas pārtraukušas profesionālo darbību;

9) Padomes 1993.gada 29.oktobra direktīvas 93/96/EEK par studentu uzturēšanās tiesībām;

10) Padomes 2001.gada 28.jūnija direktīvas 2001/51/EK, ar kuru papildina 26.pantu Konvencijā, ar ko īsteno 1985.gada 14.jūnija Šengenas līgumu;

11) Padomes 2003.gada 22.septembra direktīvas 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos.

16. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 12.punktu šādā redakcijā:

“12) Padomes 2003.gada 25.novembra direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji.”

17. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 12.punktu šādā redakcijā:

“12) Padomes 2003.gada 25.novembra direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji.”