Juridiskā komisija Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

(reģ. nr. 1481)

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(29)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar ievaddaļu šādā redakcijā:

“Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.) šādus grozījumus:”

Atbalstīts

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.) šādus grozījumus:

11.pants. Kriminālprocesā lietojamā valoda

(1) Kriminālprocess notiek valsts valodā.

(2) Personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, cietušajam un viņa pārstāvim, lieciniekam, speciālistam, ekspertam, revidentam, kā arī citām personām, kuras procesa virzītājs iesaistījis kriminālprocesā, ja tās neprot valsts valodu, procesuālo darbību veikšanas laikā ir tiesības lietot valodu, kuru šīs personas prot, un bez atlīdzības izmantot tulka palīdzību, kura piedalīšanos nodrošina procesa virzītājs.

(3) Kriminālprocesā iesaistītajai personai, kura neprot valsts valodu, likumā paredzētajos gadījumos izsniedzot procesuālos dokumentus, nodrošina to tulkojumu personai saprotamā valodā.

(4) Procesa virzītājs var veikt atsevišķu procesuālo darbību citā valodā, pievienojot procesuālā dokumenta tulkojumu valsts valodā.

1. 11.pantā:

papildināt otro daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Pirmstiesas procesā izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai piekritīgu jautājumu izlemšanā tulka piedalīšanos nodrošina izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa.”;

papildināt ar piekto daļu šādā redakcijā :

“(5) Kriminālprocesā citā valodā saņemtās sūdzības tiek tulkotas valsts valodā tikai nepieciešamības gadījumā, kuru nosaka procesa virzītājs.”

1. 11.pantā:

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Pirmstiesas procesā izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai piekritīgu jautājumu izlemšanā tulka piedalīšanos nodrošina izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā :

“(5) Kriminālprocesā citā valodā saņemtās sūdzības tiek tulkotas valsts valodā tikai nepieciešamības gadījumā, kuru nosaka procesa virzītājs.”

29.pants. Izmeklētāja kā procesa virzītāja pienākumi un tiesības

(1) Izmeklētājam ir pienākums:

1) uzsākt kriminālprocesu, tiklīdz konstatēts likumā noteiktais iemesls un pamats;

2) veikt izmeklēšanas darbības, lai noskaidrotu, vai noticis noziedzīgs nodarījums, kas to izdarījis, vai kādai personai par to krimināltiesiski jāatbild, noskaidrot šo personu un iegūt pierādījumus, kas dod pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības;

3) veikt visus likumā paredzētos pasākumus kaitējuma atlīdzināšanas nodrošināšanai;

4) izvēlēties tādu kriminālprocesa veidu, kas nodrošina taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē un nepamatotiem izdevumiem;

5) izpildīt sava tiešā priekšnieka, uzraugošā prokurora, amatā augstāka prokurora norādījumus vai izmeklēšanas tiesneša priekšrakstus.

(2) Izmeklētājam ir tiesības:

1) likumā noteiktajā kārtībā pieņemt jebkuru procesuālo lēmumu un veikt jebkuru procesuālo darbību vai uzdot tās veikšanu izmeklēšanas grupas dalībniekam vai procesuālo uzdevumu izpildītājam;

2) ierosināt uzraugošajam prokuroram lemt jautājumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu;

3) pārsūdzēt sava tiešā priekšnieka norādījumus uzraugošajam prokuroram;

4) pārsūdzēt uzraugošā prokurora lēmumus un norādījumus amatā augstākam prokuroram;

5) pārsūdzēt amatā augstāka prokurora norādījumus nākamajam amatā augstākam prokuroram;

6) pārsūdzēt izmeklēšanas tiesneša lēmumus tiesas priekšsēdētājam.

2. Papildināt 29.panta pirmās daļas 1.punktu pirms vārda “uzsākt” ar vārdiem “izskatīt ziņas, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un atteikties uzsākt vai “.

2. Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā:

“Izteikt 29.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) izskatīt ziņas, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un atteikties uzsākt kriminālprocesu vai uzsākt kriminālprocesu, tiklīdz konstatēts likumā noteiktais iemesls un pamats;””.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā:

“Izteikt 29.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) izskatīt ziņas, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un uzsākt kriminālprocesu, tiklīdz konstatēts likumā noteiktais iemesls un pamats, vai atteikties uzsākt kriminālprocesu;’’’’.

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.3.

Atbalstīts

2. Izteikt 29.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) izskatīt ziņas, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un uzsākt kriminālprocesu, tiklīdz konstatēts likumā noteiktais iemesls un pamats, vai atteikties uzsākt kriminālprocesu;’’.

36.pants. Prokurors kriminālprocesā

(1) Atbilstoši kriminālprocesa stadijai prokurors realizē izmeklēšanas uzraudzības, kriminālvajāšanas un valsts apsūdzības uzturēšanas funkcijas.

(2) Likumā noteiktajos gadījumos prokurors izlemj jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu un pats veic izmeklēšanu.

3. Izteikt 36.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Prokurors kriminālprocesā realizē izmeklēšanas uzraudzības, izmeklēšanas, kriminālvajāšanas, valsts apsūdzības uzturēšanas un citas šajā likumā noteiktās funkcijas.”.

3. Izteikt 36.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Prokurors kriminālprocesā realizē izmeklēšanas uzraudzības, izmeklēšanas, kriminālvajāšanas, valsts apsūdzības uzturēšanas un citas šajā likumā noteiktās funkcijas.”

39.pants. Prokurora – procesa virzītāja pienākumi un tiesības

(1) Prokuroram kā procesa virzītājam ir pienākums:

1) nepieļaujot neattaisnotu vilcināšanos un likumā noteiktajā laikā uzsākt kriminālvajāšanu;

2) atteikties no kriminālvajāšanas un izbeigt kriminālprocesu, ja pastāv likumā tam paredzētie priekšnoteikumi;

3) noteikt tiesai nododamās krimināllietas un arhīva lietas materiālu kopumu;

4) izsniegt personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas vai norakstus (turpmāk – kopijas) un noteikt noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņu;

5) izsniegt cietušajam likumā paredzēto materiālu kopijas un noteikt noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņu;

6) lemt par iesniegtajiem pieteikumiem;

7) iesniegt tiesai vienošanos, kas slēgta ar apsūdzēto par vainas atzīšanu un sodu;

8) pieņemt lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai un iesniegt krimināllietu tiesai;

9) izbeigt kriminālprocesu, ja konstatēts likumā noteiktais pamats;

10) iesniegt krimināllietu iztiesāšanai īpašā procesa kārtībā.

(2) Prokuroram kriminālvajāšanā ir tiesības:

1) izbeigt kriminālvajāšanu un noteikt papildu izmeklēšanu;

2) likumā noteiktajā kārtībā pieņemt jebkuru procesuālo lēmumu un veikt jebkuru procesuālo darbību vai uzdot tās veikšanu izmeklēšanas grupas dalībniekam vai procesuālo uzdevumu izpildītājam;

3) izsniegt prokurora priekšrakstu par sodu un izbeigt kriminālprocesu, ja apsūdzētais sodu brīvprātīgi izpilda;

4) sagatavot vienošanās projektu;

5) iesniegt priekšlikumus noteiktu faktu atzīšanai par pierādītiem bez pierādījumu pārbaudes tiesā.

(3) Ja procesuālā lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams Eiropas Kopienu Tiesas prejudiciāls nolēmums par Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normas interpretāciju vai spēkā esamību, prokurors var ierosināt, lai ģenerālprokurors nosūta neskaidro jautājumu Eiropas Kopienu Tiesai.

4. 39.pantā:

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) izsniegt personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas vai norakstus (tupmāk – kopijas), vai likumā noteiktā kārtībā šo personu iepazīstināt ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem;

izslēgt 5.punktā vārdus “un noteikt noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņu”;

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) pabeigt kriminālprocesu, piemērojot prokurora priekšrakstu par sodu,”.

4. 39.pantā:

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) izsniegt personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas vai norakstus (turpmāk – kopijas) vai likumā noteiktajā kārtībā šo personu iepazīstināt ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem;”;

izslēgt pirmās daļas 5.punktā vārdus “un noteikt noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņu”;

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) pabeigt kriminālprocesu, piemērojot prokurora priekšrakstu par sodu;”.

41.pants. Izmeklēšanas tiesneša pienākumi un tiesības

(1) Izmeklēšanā un kriminālvajāšanā izmeklēšanas tiesnesim ir pienākums:

1) likumā paredzētajos gadījumos lemt par piespiedu līdzekļa piemērošanu;

2) lemt par aizdomās turētā un apsūdzētā pieteikumiem par to drošības līdzekļu grozīšanu vai atcelšanu, kuri piemēroti ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu;

3) likumā paredzētajos gadījumos izskatīt sūdzības par procesa virzītāja piemēroto drošības līdzekli;

4) likumā paredzētajos gadījumos lemt par procesa virzītāja ierosinājumu veikt speciālo izmeklēšanas darbību;

5) lemt par sūdzībām attiecībā uz privātās dzīves noslēpuma neattaisnotu pārkāpšanu nopratināšanā;

6) lemt par sūdzībām attiecībā uz tādu noslēpumu neattaisnotu pārkāpšanu kriminālprocesā, kurus aizsargā likums;

7) lemt par personas, kura īsteno tiesības uz aizstāvību, vai cietušā pieteikumu par arhīva lietas materiālu pievienošanu tiesai iesniedzamajai krimināllietai;

8) lemt par personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pieteikumu par speciālo izmeklēšanas darbību materiālu, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentu), pievienošanu tiesai nododamajai krimināllietai;

9) lemt par noraidījumu, kas pieteikts amatā augstākam prokuroram, un uzdot vienu līmeni augstākas prokuratūras virsprokuroram noteikt citu amatā augstāku prokuroru;

10) lemt par personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, lūgumu atbrīvot no samaksas par advokāta palīdzības izmantošanu.

(2) Pirmās instances tiesā līdz lietas iztiesāšanas uzsākšanai izmeklēšanas tiesnesim ir pienākums lemt par:

1) apsūdzētā pieteikumu attiecībā uz drošības līdzekļu grozīšanu vai atcelšanu;

2) apsūdzības ierosinājumu attiecībā uz drošības līdzekļa izraudzīšanu vai grozīšanu.

(3) Izmeklēšanas tiesnesim nav atļauts aizstāt procesa virzītāju un uzraugošo prokuroru pirmstiesas kriminālprocesā, dodot norādījumus par izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu.

(4) Izmeklēšanā un kriminālvajāšanā izmeklēšanas tiesnesim ir tiesības:

1) iepazīties ar visiem materiāliem kriminālprocesā, kurā iesniegts procesa virzītāja ierosinājums, personas sūdzība vai pieteikums, pieteikts noraidījums;

2) pieprasīt no procesa virzītāja papildu informāciju un noteikt termiņus kriminālprocesā, kurā tiek veiktas speciālās izmeklēšanas darbības vai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis;

3) piemērot procesuālo sankciju par pienākumu nepildi vai kārtības neievērošanu pirmstiesas kriminālprocesā;

4) ierosināt, lai amatpersonas, kuras pilnvarotas veikt kriminālprocesu, tiktu sodītas par cilvēktiesību aizskārumiem, kas pieļauti kriminālprocesuālo pilnvaru īstenošanas rezultātā.

(5) Izmeklēšanas tiesnesim var būt arī citas šajā likumā īpaši noteiktas tiesības un pienākumi.

5. Aizstāt 41. panta otrās daļas 2. punktā vārdu „apsūdzības” ar vārdu „apsūdzības uzturētāja”.

4. Tieslietu ministre S.Āboltiņa

Aizstāt likumprojekta 5. pantā vārdus „apsūdzības uzturētāja” ar vārdu „prokurora”.

Atbalstīts

5. Aizstāt 41. panta otrās daļas 2. punktā vārdu „apsūdzības” ar vārdu „prokurora”.

45.pants. Amatā augstāks prokurors kriminālprocesā

(1) Amatā augstāks prokurors likumā noteiktajā kārtībā kontrolē, kā uzraugošais prokurors izmeklēšanā, procesa virzītājs kriminālvajāšanā un apsūdzības uzturētājs iztiesāšanā īsteno savas pilnvaras.

(2) Amatā augstāka prokurora pienākumus pilda:

1) rajona (pilsētas) virsprokurors, ja šajā likumā noteiktās prokurora funkcijas veic attiecīgās prokuratūras prokurors;

2) tiesas apgabala virsprokurors, ja šajā likumā noteiktās prokurora funkcijas veic attiecīgās prokuratūras prokurors vai rajona līmeņa virsprokurors, bet pēc savas iniciatīvas arī tad, ja šīs funkcijas veic rajona (pilsētas) prokuratūras vai tai pielīdzināta statusa prokuratūras prokurors;

3) Ģenerālprokuratūras virsprokurors, ja šajā likumā noteiktās prokurora funkcijas veic Ģenerālprokuratūras nodaļas virsprokurors vai prokurors, Ģenerālprokuratūras departamenta prokurors vai tiesas apgabala virsprokurors, kā arī pēc savas iniciatīvas;

4) ģenerālprokurors, ja šajā likumā noteiktās prokurora funkcijas veic Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurors;

5) jebkurš prokurors, ja viņu konkrētajā kriminālprocesā tam pilnvarojis ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras virsprokurors.

(3) Amatā augstāks prokurors savas procesuālās pilnvaras īsteno visās procesa stadijās.

6. 45.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Amatā augstāks prokurors likumā noteiktā kārtībā kontrolē kā prokurors īsteno savas pilnvaras.

izslēgt trešo daļu.

6. 45.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Amatā augstāks prokurors likumā noteiktajā kārtībā kontrolē, kā prokurors īsteno savas pilnvaras.”;

izslēgt trešo daļu.

46.pants. Amatā augstāka prokurora pienākumi un tiesības

(1) Amatā augstākam prokuroram ir pienākums:

1) lemt par sūdzībām attiecībā uz uzraugošā prokurora un prokurora- procesa virzītāja lēmumiem un rīcību;

2) lemt par uzraugošā prokurora un prokurora – procesa virzītāja atteikšanos no piedalīšanās kriminālprocesā vai par viņiem pieteiktajiem noraidījumiem;

3) lemt par uzraugošā prokurora ierosinājumu nomainīt izmeklētāja tiešo priekšnieku vai izmeklēšanas iestādi;

4) nomainīt uzraugošo prokuroru vai prokuroru – procesa virzītāju, ja netiek pilnvērtīgi nodrošināta uzraudzība un kriminālvajāšana;

5) izveidot izmeklēšanas grupu, ja darba apjoms apdraud kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā;

6) nomainīt valsts apsūdzības uzturētāju, ja netiek pilnvērtīgi nodrošināta apsūdzības uzturēšana;

7) izlemt, vai atteikšanās no apsūdzības ir pamatota un likumīga.

(2) Amatā augstākam prokuroram ir tiesības:

1) iepazīties ar visiem materiāliem kriminālprocesā, kurā viņš pilda amatā augstāka prokurora funkcijas;

2) noteikt uzraugošo prokuroru, ja ir nepieciešams atkāpties no iepriekš apstiprinātajiem kriminālprocesu sadales principiem;

3) uzdot prokuroram pildīt uzraugošā prokurora vai prokurora- procesa virzītāja funkcijas vai uzņemties tās pašam;

4) pieprasīt, lai izmeklēšanas iestādes vadītājs, kuram administratīvi pakļauts izmeklētāja tiešais priekšnieks konkrētajā kriminālprocesā, šajā procesā nosaka citu priekšnieku;

5) uzdot izmeklēšanu kriminālprocesā veikt citai izmeklēšanas iestādei;

6) dot norādījumus uzraugošajam prokuroram vai prokuroram- procesa virzītājam par procesa veida izvēli, izmeklēšanas virzību un izmeklēšanas darbību veikšanu;

7) atcelt procesa virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka, amatā zemāka prokurora lēmumus;

8) dot norādījumus valsts apsūdzības uzturētājam par pierādījumu pārbaudes taktiku un papildu pierādījumu avotu pieteikšanu;

9) izlemt valsts apsūdzības uzturētāja ierosinājumu atteikties no apsūdzības uzturēšanas tiesā, to apstiprinot vai uzdodot citam sev pakļautajam prokuroram uzturēt valsts apsūdzību, vai uzņemties to pašam.

7. 46.panta otrajā daļā:

papildināt 6.punktā pēc vārdiem ”dot norādījumus” ar vārdu “izmeklētājam,”;

aizstāt 7.punktā vārdus “procesa virzītāja” ar vārdiem “izmeklētāja”.

7. 46.panta otrajā daļā:

papildināt 6.punktu pēc vārdiem ”dot norādījumus” ar vārdu “izmeklētājam”;

aizstāt 7.punktā vārdus “procesa virzītāja” ar vārdu “izmeklētāja”.

57.pants. Lēmuma par noraidīšanu vai atteikšanos noraidīt pārsūdzēšana

(1) Ārpus tiesas sēdes pieņemtu lēmumu par noraidīšanu vai atteikšanos noraidīt 10 dienu laikā var pārsūdzēt:

1) procesa virzītāja izmeklēšanā lēmumu – uzraugošajam prokuroram;

2) uzraugošā prokurora lēmumu – amatā augstākam prokuroram;

3) amatā augstāka prokurora lēmumu – izmeklēšanas tiesnesim;

4) izmeklēšanas tiesneša lēmumu – tiesas priekšsēdētājam;

5) tiesas priekšsēdētāja lēmumu – Augstākās tiesas Senātam.

(2) Tiesas sēdē pieņemtais lēmums atsevišķi nav pārsūdzams.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto personu lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

8. Izslēgt 57.panta pirmās daļas 5.punktu.

61.pants. Persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess

(1) Ja kriminālprocesa uzsākšanas brīdī pastāv reāla iespēja, ka konkrēta persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu, kriminālprocesu uzsāk pret šo personu.

(2) No brīža, kad šā panta pirmajā daļā minētā persona tiek iesaistīta procesuālās darbības veikšanā vai atklātībai tiek darīta zināma informācija par kriminālprocesa uzsākšanu pret to, šī persona iegūst procesuālās tiesības uz aizstāvību.

(3) Personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess, ir tādas pašas tiesības kā aizdomās turētajam, izņemot tiesības saņemt procesuālo dokumentu kopijas. Pret šo personu nedrīkst piemērot drošības līdzekļus, izņemot pienākumu paziņot sūtījumu saņemšanas adresi.

(4) No šā panta otrajā daļā norādītā brīža personai ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

(5) Personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, bez tās piekrišanas procesuālās darbības izdarīšanas laikā nedrīkst fotografēt, filmēt vai citādā veidā ar tehniskajiem līdzekļiem fiksēt nolūkā izmantot iegūtos materiālus plašsaziņas līdzekļos.

9. Izteikt 61.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Pastāvot reālai iespējai, ka konkrēta persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, kriminālprocesu var uzsākt pret šo personu. Ja uzsākot procesu ir pamats izteikt minēto pieņēmumu, tad lēmumā par kriminālprocesa uzsākšanu norāda konkrēto personu..

(2) Ja uzsāktā kriminālprocesā iegūtas ziņas, ka iespējams konkrēta persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, tā iegūst personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, statusu.

(3) No brīža, kad šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā persona tiek iesaistīta procesuālās darbības veikšanā vai procesa virzītājs atklātībai darījis zināmu informāciju par kriminālprocesa uzsākšanu pret to, šī persona iegūst procesuālās tiesības uz aizstāvību.

(4) Personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess, ir šā likuma 66.panta 2., 3., 6., 7., 12., 13., 15., 17., 18. un 20.punktā noteiktās tiesības un 67. panta pirmās daļas 1., 2., 5. un 6. punktā noteiktie pienākumi. Pret šo personu nedrīkst piemērot drošības līdzekļus, izņemot pienākumu paziņot sūtījumu saņemšanas adresi.

(5) No šā panta otrajā daļā norādītā brīža personai ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

(6) Personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, bez tās piekrišanas procesuālās darbības izdarīšanas laikā nedrīkst fotografēt, filmēt vai citādā veidā ar tehniskajiem līdzekļiem fiksēt nolūkā izmantot iegūtos materiālus plašsaziņas līdzekļos.”

Juridiskā komisija

Izteikt 61.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

‘’Ja minētā pieņēmuma izteikšanai pamats ir uzsākot procesu, tad konkrēto personu norāda lēmumā par kriminālprocesa uzsākšanu.’’

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 61.panta piektajā daļā vārdu “otrajā” ar vārdu “trešajā”.

Atbalstīts

9. Izteikt 61.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Pastāvot reālai iespējai, ka konkrēta persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, kriminālprocesu var uzsākt pret šo personu. Ja minētā pieņēmuma izteikšanai pamats ir uzsākot procesu, tad konkrēto personu norāda lēmumā par kriminālprocesa uzsākšanu.

(4) Personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess, ir šā likuma 66.panta 2., 3., 6., 7., 12., 13., 15., 17., 18. un 20.punktā noteiktās tiesības un 67. panta pirmās daļas 1., 2., 5. un 6. punktā noteiktie pienākumi. Šai personai nedrīkst piemērot drošības līdzekļus, izņemot pienākumu paziņot sūtījumu saņemšanas adresi.

(5) No šā panta trešajā daļā minētā brīža personai ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

(6) Personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, bez tās piekrišanas procesuālās darbības izdarīšanas laikā nedrīkst fotografēt, filmēt vai citādā veidā ar tehniskajiem līdzekļiem fiksēt nolūkā izmantot iegūtos materiālus plašsaziņas līdzekļos.”

63.pants. Aizturētā tiesības

(1) Aizturētajam ir tiesības:

1) nekavējoties uzaicināt aizstāvi un noslēgt ar viņu vienošanos. Aizturētajam šajā nolūkā ir tiesības saņemt no procesa virzītāja advokātu sarakstu un informāciju par juridisko palīdzību koordinējošām institūcijām, kā arī bez maksas izmantot telefonu aizstāvja uzaicināšanai;

2) pieprasīt, lai par aizturēšanu paziņo viņa tuvam radiniekam, mācību iestādei vai darba devējam;

3) saņemt aizturēšanas protokola kopiju un rakstveida informāciju par aizturētā tiesībām un pienākumiem;

4) tikties ar aizstāvi sarunas konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez īpašas procesa virzītāja atļaujas un bez laika ierobežojumiem;

5) mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu attieksmi attiecībā uz aizturēšanas pamatotību;

6) liecināt vai atteikties sniegt liecību;

7) pieteikt noraidījumu procesa virzītājam, kā arī izmeklēšanas grupas dalībniekam, kurš veic izmeklēšanas darbības ar aizturēto;

8) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību;

9) pieteikt lūgumus par to izmeklēšanas darbību neatliekamu veikšanu, kuru rezultātā var tikt iegūti pierādījumi aizdomu nepamatotības apstiprināšanai;

10) saņemt juridisko palīdzību no aizstāvja procesuālo darbību izdarīšanas laikā.

(2) Bez aizturētā piekrišanas nedrīkst publiskot plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību laikā ar foto, video vai cita veida tehniskajiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai.

(3) Aizturētam ārvalstniekam ir tiesības pieprasīt, lai tiek informēta viņa valsts diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība.

10. Izteikt 63.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) nekavējoties uzaicināt aizstāvi un noslēgt ar viņu vienošanos, izmantot valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ja pats nevar noslēgt vienošanos ar aizstāvi par saviem līdzekļiem. Aizturētajam ir tiesības saņemt no procesa virzītāja attiecīgajā tiesas apgabalā praktizējošo advokātu sarakstu, kā arī aizstāvja uzaicināšanai bez maksas izmantot telefonu;”

7. Juridiskā komisija

Papildināt likumprojekta 10.pantu pēc vārdiem “viņu vienošanos’’ ar vārdu “vai’’.

Atbalstīts

10. Izteikt 63.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) nekavējoties uzaicināt aizstāvi un noslēgt ar viņu vienošanos vai izmantot valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ja viņš pats par saviem līdzekļiem nevar noslēgt vienošanos ar aizstāvi. Aizturētajam ir tiesības saņemt no procesa virzītāja attiecīgajā tiesas apgabalā praktizējošo advokātu sarakstu, kā arī aizstāvja uzaicināšanai bez maksas izmantot telefonu;”.

66.pants. Aizdomās turētā tiesības

No brīža, kad personai paziņots, ka tā atzīta par aizdomās turēto, šai personai ir tiesības:

1) saņemt tā lēmuma kopiju, ar kuru šī persona atzīta par aizdomās turēto, un rakstveida informāciju par aizdomās turētā tiesībām un pienākumiem;

2) nekavējoties uzaicināt aizstāvi un noslēgt ar viņu vienošanos. Aizturētajām vai apcietinātajām personām šajā nolūkā ir tiesības saņemt no procesa virzītāja attiecīgajā tiesas apgabalā praktizējošo advokātu sarakstu un informāciju par juridisko palīdzību koordinējošām institūcijām, kā arī bez maksas izmantot telefonu aizstāvja uzaicināšanai;

3) pieteikt lūgumu par aizstāvja palīdzības apmaksāšanu no valsts līdzekļiem;

4) likumā paredzētajos gadījumos pieprasīt advokāta piedalīšanos aizstāvības nodrošināšanai atsevišķā procesuālajā darbībā, ja vēl nav noslēgta vienošanās par aizstāvību ar konkrētu advokātu vai šis aizstāvis nav varējis ierasties;

5) apcietinājuma vietā tikties ar aizstāvi sarunas konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez īpašas procesa virzītāja atļaujas un bez laika ierobežojumiem;

6) iepazīties ar kriminālprocesa reģistru ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas;

7) pieteikt noraidījumu reģistrā ierakstītajām amatpersonām;

8) iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas darbību veikšanu un piedalīšanos tajās;

9) piedalīties izmeklēšanas darbībās, kuras tiek veiktas pēc šīs personas vai tās aizstāvja pieteikuma, ja vien šāda piedalīšanās netraucē izmeklēšanas darbību veikšanu vai neaizskar citas personas tiesības;

10) saņemt motivētu lēmumu, ja aizdomās turētajam atteikta piedalīšanās izmeklēšanas darbībās, kuras veic pēc viņa vai aizstāvja lūguma;

11) iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei, ja ekspertīze attiecas uz šo personu, un lūgt uzdot papildjautājumus, par kuriem ekspertam jādod atzinums, izņemot gadījumus, kad ekspertīze noteikta citas izmeklēšanas darbības laikā;

12) likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzības par kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību;

13) likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus;

14) mutvārdos vai rakstveidā paust savu attieksmi pret izteiktajām aizdomām;

15) liecināt vai atteikties sniegt liecību;

16) pieprasīt, lai pasākumi krimināltiesisko attiecību noregulēšanai tiktu veikti ar tās piekrišanu, kā arī tiktu atlīdzināts morālais, fiziskais un materiālais kaitējums;

17) izlīgt ar cietušo;

18) iesniegt pieteikumu par kriminālprocesa izbeigšanu, ja tiek pārkāpts likumā noteiktais pirmstiesas procesa pabeigšanas termiņš;

19) pie izmeklēšanas tiesneša piedalīties procesa virzītāja ierosinājumu un savu un aizstāvja sūdzību izskatīšanā, ja vien likums nenosaka citu izskatīšanas kārtību;

20) izteikt vēlēšanos sadarboties ar amatpersonām, kas veic kriminālprocesu.

(2) Bez aizdomās turētā piekrišanas nedrīkst publiskot plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību laikā ar foto, video vai cita veida tehniskajiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai.

(3) Liecības nesniegšana nav vērtējama kā traucēšana noskaidrot patiesību lietā un izvairīšanās no pirmstiesas izmeklēšanas procesa.

11. Izteikt 66.pantā pirmās daļas 2. un 3. punktu šādā redakcijā:

„2) nekavējoties uzaicināt ai zstāvi un noslēgt ar viņu vienošanos. Aizdomās turētajam šajā nolūkā ir tiesības saņemt no procesa virzītāja attiecīgajā tiesas apgabalā praktizējošo advokātu sarakstu, kā arī aizstāvja uzaicināšanai bez maksas izmantot telefonu;

3) izmantot valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ja pats nevar noslēgt vienošanos ar aizstāvi par saviem līdzekļiem;”

8. Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 11.pantu šādā redakcijā:

‘’Izteikt 66.pantā pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

„2) nekavējoties uzaicināt aizstāvi un noslēgt ar viņu vienošanos vai izmantot valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ja pats nevar noslēgt vienošanos ar aizstāvi par saviem līdzekļiem. Aizturētajam ir tiesības saņemt no procesa virzītāja attiecīgajā tiesas apgabalā praktizējošo advokātu sarakstu, kā arī aizstāvja uzaicināšanai bez maksas izmantot telefonu;”.

Atbalstīts

11. Izteikt 66.panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) nekavējoties uzaicināt aizstāvi un noslēgt ar viņu vienošanos vai izmantot valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ja viņš pats par saviem līdzekļiem nevar noslēgt vienošanos ar aizstāvi. Aizturētajam ir tiesības saņemt no procesa virzītāja attiecīgajā tiesas apgabalā praktizējošo advokātu sarakstu, kā arī aizstāvja uzaicināšanai bez maksas izmantot telefonu;”.

70.pants. Apsūdzētā tiesības pirmstiesas procesā

(1) Apsūdzētajam pirmstiesas kriminālprocesā ir tādas pašas tiesības kā aizdomās turētajam, kā arī tiesības:

1) pēc izmeklēšanas pabeigšanas saņemt visu tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, ja tās nav izsniegtas agrāk;

2) procesa virzītāja – prokurora noteiktajā saprātīgā termiņā iepazīties ar saņemtajiem krimināllietas materiāliem un iesniegt noslēguma pieteikumus;

3) iesniegt pieteikumu izmeklēšanas tiesnesim, lūdzot iepazīstināt viņu ar speciālo izmeklēšanas darbību materiāliem, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem);

4) piekrist vai nepiekrist kriminālprocesa izbeigšanai, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, vai prokurora priekšrakstam par sodu;

5) vienoties ar procesa virzītāju – prokuroru par krimināllietas pabeigšanu vienošanās procesā;

6) vienoties ar procesa virzītāju – prokuroru par iespēju krimināllietu apsūdzētajam inkriminētajā apsūdzībā tiesā izskatīt bez pierādījumu pārbaudes;

7) atsaukt aizstāvja sūdzības.

(2) Atkarībā no izraudzītā procesa veida atsevišķas tiesības likumā noteiktajā kārtībā var tikt ierobežotas vai īstenotas īpašā veidā.

(3) Liecību nesniegšana nav vērtējama kā traucēšana noskaidrot patiesību lietā un izvairīšanās no pirmstiesas izmeklēšanas procesa.

12. Izteikt 70.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā :

“1) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt visu tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, ja tās nav izsniegtas agrāk vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem;

2) iesniegt pieteikumus līdz pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanai un iepazīties ar saņemtajiem vai uzrādītajiem tiesai nododamās krimināllietas materiāliem.“

12. Izteikt 70.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt visu tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, ja tās nav izsniegtas agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem;

2) iesniegt pieteikumus līdz pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanai un iepazīties ar saņemtajiem vai uzrādītajiem tiesai nododamās krimināllietas materiāliem.”

84.pants. Samaksa par aizstāvja palīdzību

(1) Samaksu par aizstāvja palīdzību saskaņā ar vienošanos nodrošina persona, kura aizstāvi uzaicinājusi un parakstījusi vienošanos.

(2) Ja vienošanos slēdz institūcija, kurai uzticēta juridiskās palīdzības nodrošināšana, samaksas kārtību un apmēru nosaka Ministru kabinets.

(3) Samaksu par aizstāvības nodrošināšanu atsevišķā procesuālā darbībā advokātam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā veic par juridiskās palīdzības sniegšanu atbildīgā iestāde no šiem mērķiem paredzētajiem valsts līdzekļiem.

(4) Aizstāvim ir tiesības prasīt samaksas piedziņu.

13. Izteikt 84.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības samaksas kārtību un apmēru nosaka Ministru kabinets.”

13. Izteikt 84.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības samaksas kārtību un apmēru nosaka Ministru kabinets.”

90.pants. Nepilngadīgās personas pārstāvja tiesības aizstāvības realizēšanā

(1) Ja tiesības uz aizstāvību ir nepilngadīgai personai, tās pārstāvis ir tiesīgs:

1) zināt, kāds ir pārstāvamā procesuālais statuss un tiesības;

2) saņemt pārstāvamā statusu noteicošo lēmumu kopijas un informāciju par savām un pārstāvamā tiesībām;

3) iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt noraidījumus tajā ierakstītajām amatpersonām;

4) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem, pieteikt lūgumus tādā pašā kārtībā kā pašam pārstāvamajam;

5) saņemt tiesai iesniedzamās krimināllietas materiālu kopijas, ja nepilngadīgais atrodas apcietinājumā;

6) iesniegt noslēguma pieteikumus;

7) saņemt informāciju par krimināllietas iztiesāšanas laiku un vietu jebkuras instances tiesā;

8) piedalīties slēgtās tiesas sēdēs;

9) iepazīties ar tiesas nolēmumiem tādā pašā kārtībā kā aizstāvim;

10) pārsūdzēt tiesas nolēmumus tādā pašā kārtībā un apjomā kā pašam pārstāvamajam;

11) uzaicināt aizstāvi aizstāvības tiesību realizācijai.

(2) Ar procesa virzītāja piekrišanu pārstāvis var piedalīties tajās procesuālajās darbībās, kurās piedalās pārstāvamais.

14. Izslēgt 90.panta pirmās daļas 6.punktu.

92.pants. Pārstāvja tiesības procesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu

(1) Tādas personas pārstāvim, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, ir tiesības:

1) saņemt informāciju par savām un pārstāvamā tiesībām;

2) iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt noraidījumus tajā ierakstītajām amatpersonām;

3) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem, pieteikt lūgumus tādā pašā kārtībā kā aizstāvim;

4) saņemt tiesai iesniedzamās krimināllietas materiālu kopijas;

5) iesniegt noslēguma pieteikumus;

6) saņemt informāciju par krimināllietas izskatīšanas laiku un vietu jebkuras instances tiesā;

7) piedalīties slēgtās tiesas sēdēs;

8) iepazīties ar tiesas nolēmumiem un tos pārsūdzēt tādā pašā kārtībā kā aizstāvim.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās tiesības ir arī tādas personas pārstāvim, kura saslimusi ar psihiskiem traucējumiem pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.

15. Izslēgt 92.panta pirmās daļas 5.punktu.

98.pants. Cietušā tiesības pirmstiesas kriminālprocesā

Cietušajam pirmstiesas kriminālprocesā ir tiesības:

1) ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt noraidījumu tajā ierakstītajām amatpersonām;

2) neliecināt pret sevi un sev tuviem radiniekiem;

3) iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas darbību veikšanu;

4) iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei un iesniegt pieteikumu par tā grozīšanu, ja ekspertīze tiek izdarīta pēc viņa paša pieteikuma;

5) pieteikt lūgumus;

6) likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzības par kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību;

7) likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus pirmstiesas kriminālprocesā;

8) pēc izmeklēšanas pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums;

9) procesa virzītāja – prokurora noteiktajā saprātīgā termiņā iepazīties ar krimināllietas materiāliem un iesniegt noslēguma pieteikumus;

10) pieteikt izmeklēšanas tiesnesim lūgumu iepazīstināt viņu ar speciālo izmeklēšanas darbību materiāliem, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem).

(2) Aptaujā un nopratināšanā cietušajam ir arī visas liecinieka tiesības un pienākumi.

16. 98.pantā:

papildināt pirmās daļas 3.punktā pēc vārdiem “par izmeklēšanas” ar vārdiem “un citu”.

izslēgt pirmās daļas 5.punktu.

izslēgt pirmās daļas 9.punktu.

16. 98.panta pirmajā daļā:

papildināt 3.punktu pēc vārdiem “par izmeklēšanas” ar vārdiem “un citu”.

izslēgt 5.punktu.

izslēgt 9.punktu.

99.pants. Cietušā tiesības pirmās instances tiesā

Pirmās instances tiesā cietušajam ir tiesības:

1) savlaicīgi uzzināt iztiesāšanas vietu un laiku;

2) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, atsevišķam tiesnesim, valsts apsūdzības uzturētājam un ekspertam;

3) pašam piedalīties krimināllietas izskatīšanā;

4) izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu;

5) piedalīties katra tiesā pārbaudāma pierādījuma tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē;

6) pieteikt lūgumus;

7) uzstāties tiesas debatēs;

8) iepazīties ar tiesas nolēmumu un tiesas sēdes protokolu;

9) pārsūdzēt tiesas nolēmumu likumā noteiktajā kārtībā.

17. Izteikt 99.panta 6.punktu šādā redakcijā:

“6) iesniegt pieteikumus;”

17. Izteikt 99.panta 6.punktu šādā redakcijā:

“6) iesniegt pieteikumus;”.

120.pants. Likumos garantētā valsts amatpersonu kriminālprocesuālā imunitāte

(1) Valsts prezidentam un Saeimas loceklim ir Satversmē noteiktā kriminālprocesuālā imunitāte, tas ir, minētās amatpersonas var saukt pie kriminālatbildības tikai ar Saeimas piekrišanu.

(2) Kriminālprocesu pret tiesnesi drīkst uzsākt tikai ģenerālprokurors. Tiesnesi var saukt pie kriminālatbildības vai apcietināt tikai ar Saeimas piekrišanu. Lēmumu par tiesneša apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis. Ja tiesnesis ir notverts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un ģenerālprokurors.

(3) Tiesas piesēdētāju ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā var apcietināt vai saukt pie kriminālatbildības tikai ar tās pašvaldības piekrišanu, kura viņu ievēlējusi. Lēmumu par tiesas piesēdētāja apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis. Ja tiesas piesēdētājs ir notverts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un attiecīgā pašvaldība.

(4) Prokuroru var aizturēt, atvest piespiedu kārtā, pakļaut kratīšanai, apcietināt vai saukt pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā, par to nekavējoties paziņojot ģenerālprokuroram.

(5) Valsts drošības iestādes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu var aizturēt, atvest piespiedu kārtā, pakļaut kratīšanai, izdarīt kratīšanu vai apskati tās dzīvojamās vai dienesta telpās, personiskajā vai dienesta transportlīdzeklī, kā arī saukt pie kriminālatbildības tikai ar ģenerālprokurora piekrišanu. Ja amatpersona ir notverta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šāda piekrišana nav nepieciešama, bet 24 stundu laikā ir jāinformē ģenerālprokurors un attiecīgās valsts drošības iestādes vai biroja vadītājs.

(6) Lai varētu saukt pie kriminālatbildības personu, kurai ir kriminālprocesuālā imunitāte, prokurors iesniedz kompetentajai institūcijai ierosinājumu piekrišanas saņemšanai.

(7) Ierosinājumā norāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus, ciktāl tie kriminālprocesā noskaidroti.

18. Papildināt 120.panta otrajā daļā pēc vārdiem “Ja tiesnesis ir notverts” ar vārdiem “smaga vai sevišķi smaga”.

9.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 18.pantu šādā redakcijā:

“Aizstāt 120.panta otrajā un trešajā daļā vārdus “noziedzīga nodarījuma” ar vārdiem “smaga vai sevišķi smaga nozieguma””.

Atbalstīts

18. Aizstāt 120.panta otrajā un trešajā daļā vārdus “noziedzīga nodarījuma” ar vārdiem “smaga vai sevišķi smaga nozieguma’’.

121.pants. Kriminālprocesuāli aizsargātie profesionālie noslēpumi

(1) Nav ierobežojamas tiesības neliecināt un nav izņemami personiskie pieraksti:

1) garīdzniekam par grēksūdzē uzzināto;

2) aizstāvim un advokātam, kas sniedzis juridisko palīdzību jebkādā formā, par ziņām, kuras viņam konfidenciāli uzticējusi aizstāvamā persona;

3) tulkam, ko aizstāvības tiesību nodrošināšanai pieaicinājis advokāts un par ko rakstveidā paziņojis procesa virzītājam, norādot nepieciešamās ziņas par tulku: vārdu, uzvārdu, personas kodu, praktizēšanas vietu vai deklarēto dzīvesvietu.

(2) Vienīgi ar Augstākās tiesas Senāta triju tiesnešu atļauju drīkst:

1) pratināt tiesnesi un izņemt viņa personiskos pierakstus par apspriedes istabas noslēpumu;

2) pratināt, izņemt dokumentus un pieprasīt ziņas par darbiniekiem, kuri veic tiešu detektīvdarbību noziedzīgā vidē, izlūkošanu vai pretizlūkošanu ārvalstīs, kā arī par darbiniekiem un personām, kuras procesa virzītāja vai izmeklēšanas iestādes uzdevumā veic speciālās izmeklēšanas darbības.

(3) Izmeklēšanas tiesneša atļauja nepieciešama:

1) slepenu un sevišķi slepenu valsts noslēpumu saturošu dokumentu apskatei un izņemšanai;

2) neatvērta testamenta apskatei, izņemšanai un šo testamentu apstiprinājušās personas pratināšanai par to.

(4) Ārstniecības iestāde ziņas par pacientu sniedz tikai pēc procesa virzītāja rakstveida pieprasījuma.

19. 121.pantā:

izslēgt otrās daļas 2.punktā vārdus „kā arī par darbiniekiem un personām, kuras procesa virzītāja vai izmeklēšanas iestādes uzdevumā veic speciālās izmeklēšanas darbības.”;

papildināt trešo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

„3) lai nopratinātu darbinieku un personu, kura procesa virzītāja vai izmeklēšanas iestādes uzdevumā veic speciālās izmeklēšanas darbības, ja šī persona atsakās sniegt liecības.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā :

“(5) Pirmstiesas procesā pieprasīt no kredītiestādēm to rīcībā esošās neizpaužamās ziņas vai dokumentus, kuri satur šādas ziņas, var tikai ar izmeklēšanas tiesneša atļauju.”.

10.

Juridiskā komisija

Aizstāt likumprojekta 19.panta otrās daļas 3.punktā vārdu “atsakās’’ ar vārdu “nevēlas’’.

Atbalstīts

19. 121.pantā:

izslēgt otrās daļas 2.punktā vārdus „kā arī par darbiniekiem un personām, kuras procesa virzītāja vai izmeklēšanas iestādes uzdevumā veic speciālās izmeklēšanas darbības”;

papildināt trešo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

„3) lai nopratinātu darbinieku un personu, kura procesa virzītāja vai izmeklēšanas iestādes uzdevumā veic speciālās izmeklēšanas darbības, ja šī persona nevēlas sniegt liecības.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pirmstiesas procesā pieprasīt no kredītiestādēm to rīcībā esošās neizpaužamās ziņas vai dokumentus, kuri satur šādas ziņas, var tikai ar izmeklēšanas tiesneša atļauju.”

181.pants. Kratīšanā klātesošās personas

(1) Kratīšanu izdara tās personas klātbūtnē, pie kuras kratīšana notiek, vai arī šīs personas pilngadīga ģimenes locekļa klātbūtnē. Ja attiecīgās personas klātbūtne nav iespējama vai šī persona izvairās no piedalīšanās kratīšanā, kratīšanu izdara kratīšanai pakļautā objekta valdītāja, apsaimniekotāja vai vietējās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.

(2) Juridisko personu telpās kratīšanu izdara attiecīgās juridiskās personas pārstāvja klātbūtnē un tās personas klātbūtnē, saistībā ar kuras darbību vai bezdarbību kratīšanu juridiskās personas telpās izdara, ja nepastāv objektīvi šķēršļi šo personu nogādāt juridiskās personas telpās. Ja pārstāvja klātbūtne nav iespējama vai pārstāvis izvairās no piedalīšanās kratīšanā, kratīšanu izdara vietējās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.

(3) Kratīšana izdarāma, klātesot aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai, izņemot gadījumu, kad tas nav iespējams objektīvu iemeslu dēļ.

(4) Lai atpazītu meklējamos objektus, kratīšanā var pieaicināt arī cietušo vai liecinieku.

(5) Personām, kuras atrodas kratīšanas vietā, izskaidro to tiesības būt klāt visu izmeklēšanas darbības veicēja darbību laikā un izteikt savas piezīmes par tām.

20. Izteikt 181.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kratīšanu izdara, klātesot aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai, ja tā tiek veikta minēto personu deklarētajā dzīves vietā un darba vietā, izņemot gadījumu, kad tas nav iespējams objektīvu iemeslu dēļ.”

11.

12.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 20.pantā vārdus “minēto personu” ar vārdiem “minētās personas”.

Deputāts A.Klementjevs

Izslēgt likumprojekta 20. pantā (grozījumi 181. panta trešajā daļā) vārdu “deklarētajā”.

Atbalstīts

Neatbalstīts

20. Izteikt 181.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kratīšanu izdara, klātesot aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai, ja tā tiek veikta minētās personas deklarētajā dzīves vietā un darba vietā, izņemot gadījumu, kad tas nav iespējams objektīvu iemeslu dēļ”.

190.pants. Procesa virzītāja pieprasīto priekšmetu un dokumentu iesniegšana

(1) Procesa virzītājs, neizdarot šā likuma 186.pantā paredzēto izņemšanu, ir tiesīgs rakstveidā pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām kriminālprocesam nozīmīgus priekšmetus un dokumentus.

(2) Ja fiziskās un juridiskās personas neiesniedz procesa virzītāja pieprasītos priekšmetus un dokumentus viņa noteiktajā termiņā, procesa virzītājs šajā likumā noteiktajā kārtībā izdara izņemšanu vai kratīšanu.

(3) Juridisko personu vadītājiem pēc procesa virzītāja pieprasījuma ir pienākums savas kompetences ietvaros izdarīt dokumentālo revīziju, inventarizāciju, resorisko vai dienesta pārbaudi un noteiktajā laikā iesniegt dokumentus kopā ar attiecīgajiem pielikumiem par izpildīto pieprasījumu.

(4) Pirmstiesas procesā pieprasīt no kredītiestādēm dokumentus, kuri satur informāciju par personas privāto dzīvi, var tikai ar izmeklēšanas tiesneša atļauju.

21. Izslēgt 190.panta ceturto daļu.

245.pants. Lēmums par procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu

(1) Procesuālo piespiedu līdzekli, izņemot aizturēšanu, piemēro procesa virzītājs vai izmeklēšanas tiesnesis ar motivētu rakstveida lēmumu, kurā norāda:

1) personu, kurai piemērojams piespiedu līdzeklis;

2) piespiedu līdzekļa piemērošanas pamatu;

3) piespiedu līdzekļa veidu;

4) piemērošanas termiņu;

5) iestādi vai personu, kurai uzdots lēmumu izpildīt;

6) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

(2) Lēmumā par drošības līdzekļa piemērošanu papildus norāda, saistībā ar kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizdomās turētajam vai apsūdzētajam tiek piemērots drošības līdzeklis.

(3) Lēmumu par apcietinājumu, mājas arestu, nepilngadīgā ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē vai personas ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai pirmstiesas procesa laikā pieņem izmeklēšanas tiesnesis.

22. Izslēgt 245.panta pirmās daļas 4.punktu.

248.pants. Nepilngadīgā, apgādājamā vai mantas aizsardzība

(1) Ja, personai piemērojot ar brīvības atņemšanu saistītu procesuālo piespiedu līdzekli, bez uzraudzības un aprūpes paliek nepilngadīgais vai tās aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona, procesa virzītājs dod iespēju šai personai ar kontrolētu sakaru starpniecību sazināties ar tuvu radinieku vai citu personu par uzraudzības un aprūpes nodrošināšanu. Ja personai tādu iespēju nav, procesa virzītājs informē bērnu tiesību aizsardzības vai sociālās iestādes vai arī bāriņtiesu (pagasttiesu).

(2) Ja, personai piemērojot ar brīvības atņemšanu saistītu procesuālo piespiedu līdzekli, bez uzraudzības paliek īpašums, procesa virzītājs dod iespēju šai personai ar kontrolētu sakaru starpniecību sazināties ar tuvu radinieku vai citu personu par īpašuma pārvaldīšanas nodrošināšanu. Ja personai tādu iespēju nav, procesa virzītājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā īpašumu nodod atbildīgā glabāšanā vai pārvaldīšanā citai personai, bet izņēmuma gadījumos īpašuma aizsardzību var uzdot pašvaldībai pēc īpašuma atrašanās vietas, nodrošinot nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta.

(3) Par veiktajiem pasākumiem procesa virzītājs rakstveidā informē personu, kurai piemērots piespiedu līdzeklis.

13. Tieslietu ministre S.Āboltiņa

Izteikt 248. panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā: „Ja personai tādu iespēju nav, procesa virzītājs ar lēmumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā īpašumu nodod atbildīgā glabāšanā vai uzraudzībā citai personai, bet izņēmuma gadījumos īpašuma aizsardzību var uzdot pašvaldībai pēc īpašuma atrašanās vietas, nodrošinot nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta”.

Atbalstīts

23. Izteikt 248. panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Ja personai tādu iespēju nav, procesa virzītājs ar lēmumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā īpašumu nodod atbildīgā glabāšanā vai uzraudzībā citai personai, bet izņēmuma gadījumos īpašuma aizsardzību var uzdot pašvaldībai pēc īpašuma atrašanās vietas, nodrošinot nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta.”

274.pants. Apcietinājuma piemērošanas kārtība pirmstiesas procesā

(1) Par apcietinājuma piemērošanu pirmstiesas procesā lemj izmeklēšanas tiesnesis, izskatot procesa virzītāja ierosinājumu, uzklausot attiecīgās personas viedokli, kā arī izskatot lietas materiālus un izvērtējot apcietināšanas iemeslus un pamatu.

(2) Procesa virzītāja ierosinājuma izskatīšanā piedalās procesa virzītājs, persona, par kuras apcietināšanu tiek lemts, tās aizstāvis un pārstāvis.

(3) Ja procesa virzītājs var pierādīt, ka attiecīgā persona izvairās un slēpjas no izmeklēšanas, jautājumu var izlemt tās prombūtnē. Juridiskās palīdzības sniegšanai uzaicinātā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.

(4) Izmeklēšanas tiesnesis slēgtā tiesas sēdē, kuras gaita tiek fiksēta protokolā, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atteikt apcietinājuma piemērošanu;

2) atteikt apcietinājuma piemērošanu, bet piemērot mājas arestu;

3) atteikt apcietinājuma piemērošanu, bet piemērot ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē;

4) piemērot apcietinājumu;

5) piemērot apcietinājumu un noteikt personas meklēšanu.

(5) Izmeklēšanas tiesnesis lēmumā pamato apcietinājuma vai cita drošības līdzekļa piemērošanu ar konkrētiem, uz lietas materiāliem balstītiem apsvērumiem.

(6) Ja izmeklēšanas tiesnesis nepiekrīt procesa virzītāja ierosinājumam un atsaka apcietinājuma piemērošanu, viņš lēmumā norāda arī atteikuma motīvus.

(7) Pēc izmeklēšanas tiesneša lēmuma pasludināšanas tiesa klātesošajām personām 24stundu laikā izsniedz motivēta lēmuma kopiju.

23. Papildināt 274.panta otro daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā :

“Procesa virzītāja ierosinājumu var izskatīt bez tās personas klātbūtnes, par kuras apcietināšanu tiek lemts, ja saskaņā ar ārsta atzinumu viņa piedalīšanās nav pieļaujama un, ja attiecīgajā procesuālajā darbībā piedalās personas aizstāvis”.

24. Papildināt 274.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā :

“Procesa virzītāja ierosinājumu var izskatīt bez tās personas klātbūtnes, par kuras apcietināšanu tiek lemts, ja saskaņā ar ārsta atzinumu tās piedalīšanās nav pieļaujama un ja attiecīgajā procesuālajā darbībā piedalās personas aizstāvis.”

276.pants. Apcietinājuma piemērošana pēc krimināllietas nodošanas tiesai Pēc krimināllietas nodošanas tiesai apcietinājumu pēc savas iniciatīvas vai pēc prokurora ierosinājuma piemēro tiesa, kas izskata lietu, ievērojot šā likuma 272.–275.panta noteikumus.	24. Aizstāt 276. pantā un tā nosaukumā vārdus „krimināllietas nodošanas tiesai” ar vārdiem „iztiesāšanas uzsākšanas”.				25. Aizstāt 276. pantā vārdus „krimināllietas nodošanas tiesai” ar vārdiem „iztiesāšanas uzsākšanas”.
277.pants. Apcietinājuma termiņi (1) Personu var turēt apcietinājumā tikai tik ilgi, cik nepieciešams procesa normālas norises nodrošināšanai, bet ne ilgāk, kā par lēmumā par šīs personas atzīšanu par aizdomās turēto vai saukšanu pie kriminālatbildības norādīto noziedzīgo nodarījumu pieļauj šis likums. (2) Apcietinājuma kopējā termiņā ieskaitāms laiks, ko persona pavadījusi aizturēšanā, pirmsapcietinājuma aizturēšanā, apcietinājumā vai citā ar brīvības atņemšanu saistīta piespiedu līdzekļa izpildes vietā, bet netiek ieskaitīts laiks, ko persona pavadījusi apcietinājumā citā valstī sakarā ar kriminālprocesa nodošanu vai šīs personas izdošanu. (3) Pirmstiesas procesa apcietinājuma termiņā ieskaitāms šā panta otrajā daļā minētais laiks līdz lietas nodošanai tiesas kancelejā, bet iztiesāšanas laikā apcietinājuma termiņš skaitāms līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai pirmās instances tiesā. (4) Personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz kriminālpārkāpuma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par diviem mēnešiem. (5) Personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt deviņus mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par četriem mēnešiem. (6) Personu, kuru tur aizdomās vai apsūdz smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par sešiem mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesa iztiesāšanas laikā katrs var pagarināt termiņu vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos vai ja persona, kura īsteno aizstāvību, ir tīši vilcinājusi procesa norisi, vai ja procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ. (7) Personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 24mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par 15mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesa iztiesāšanas laikā katrs var pagarināt termiņu vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos vai ja persona, kura īsteno aizstāvību, ir tīši vilcinājusi procesa norisi, vai ja procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ. Augstāka līmeņa tiesa šo termiņu var pagarināt vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos un ar cita drošības līdzekļa piemērošanu nevar garantēt sabiedrības drošību. (8) Ja kriminālprocesa laikā persona, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, izdarījusi jaunu noziedzīgu nodarījumu, par kuru likumā paredzēts brīvības atņemšanas sods, tai kā drošības līdzekli var piemērot apcietinājumu. Šādos gadījumos apcietinājuma termiņu nosaka kā par jaunu noziedzīgu nodarījumu. (9) Apcietinātā persona nekavējoties jāatbrīvo, ja apcietinājuma termiņš pārsniedz Krimināllikumā noteikto maksimālo brīvības atņemšanas soda termiņu, ko tiesa var piespriest par noziedzīgu nodarījumu, kura izdarīšanā šī persona apsūdzēta.	25. 277.pantā: aizstāt sestajā un septītajā daļā vārdu “tiesa” ar vārdiem “tiesas tiesnesis”; papildināt pantu ar jaunu astoto daļu šādā redakcijā: “(8) Jautājumu par apcietinājuma termiņa pagarināšanu augstāka līmeņa tiesas tiesnesis izskata slēgtā tiesas sēdē piedaloties personai, par kuras apcietinājumu tiek lemts, tās aizstāvim un pārstāvim, kā arī prokuroram. Lēmums nav pārsūdzams.”; uzskatīt līdzšinējo astoto un devīto daļu kā devīto un desmito daļu; papildināt devīto daļu pēc vārda „apsūdzēta” ar vārdiem „bet pēc notiesājoša sprieduma – ja beidzies tiesas piespriestais sods.”	14.	Juridiskā komisija Aizstāt 277. panta jaunajā astotajā daļā vārdus “piedaloties personai” ar vārdiem “dodot iespēju paust savu viedokli personai”.	Atbalstīts	26. 277.pantā: aizstāt sestajā un septītajā daļā vārdu “tiesa” ar vārdiem “tiesas tiesnesis”; papildināt pantu ar jaunu astoto daļu šādā redakcijā: “(8) Jautājumu par apcietinājuma termiņa pagarināšanu augstāka līmeņa tiesas tiesnesis izskata slēgtā tiesas sēdē, dodot iespēju paust savu viedokli personai, par kuras apcietinājumu tiek lemts, tās aizstāvim un pārstāvim, kā arī prokuroram. Lēmums nav pārsūdzams.”; uzskatīt līdzšinējo astoto un devīto daļu attiecīgi par devīto un desmito daļu; papildināt devīto daļu pēc vārda „apsūdzēta” ar vārdiem „bet pēc notiesājoša sprieduma – ja beidzies tiesas piespriestais sods”.
278.pants. Apcietinājuma termiņi nepilngadīgajiem (1) Nepilngadīgajiem apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt pusi no pilngadīgajiem iespējamā maksimālā termiņa, kas paredzēts šā likuma 277.pantā. (2) Nepilngadīgajam, kuru tur aizdomās vai apsūdz smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņu nedrīkst pagarināt. (3) Nepilngadīgajam, kuru tur aizdomās vai apsūdz sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņu drīkst pagarināt tikai augstāka līmeņa tiesa par trim mēnešiem, ja attiecīgā nozieguma rezultātā iestājusies nāve vai tas izdarīts, pielietojot šaujamieročus vai sprāgstvielas.	26. Aizstāt 278.panta trešajā daļā vārdu “tiesa” ar vārdiem “tiesas tiesnesis”				27. Aizstāt 278.panta trešajā daļā vārdu “tiesa” ar vārdiem “tiesas tiesnesis”.
281.pants. Kontrole pār apcietinājuma piemērošanu (1) Piemērojot apcietinājumu vai pagarinot tā termiņu, izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai jānosaka tāds termiņš, kāds, ievērojot lietas faktiskos apstākļus, ir nepieciešams. Ja noteiktais termiņš nav bijis pietiekams, procesa virzītājs var ierosināt piemērot apcietinājumu arī turpmāk (pagarināt apcietinājuma termiņu), taču nepārsniedzot šā likuma 277. un 278.pantā noteiktos termiņus. (2) Apcietinātā persona, tās pārstāvis vai aizstāvis jebkurā laikā var iesniegt izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu. Pieteikumu izskata un lēmumu pieņem šā likuma 274.pantā noteiktajā kārtībā. (3) Pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu var noraidīt bez tā izskatīšanas mutvārdu procesā, ja kopš pēdējās apcietinājuma piemērošanas nepieciešamības pārbaudes ir pagājušas mazāk nekā četras nedēļas un pieteikums nav pamatots ar ziņām par faktiem, kas izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai nebija zināmi, lemjot par apcietinājuma piemērošanu vai iepriekšējā pieteikuma izskatīšanas laikā. (4) Ja divu mēnešu laikā pēc apcietinājuma piemērošanas apcietinātā persona, tās pārstāvis vai aizstāvis nav iesniedzis pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu, tad šādu izvērtēšanu veic izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa. (5) Šajā pantā paredzētos lēmumus var pārsūdzēt šā likuma 286.pantā noteiktajā kārtībā.	27. Izslēgt 281.panta pirmo daļu.				28. Izslēgt 281.panta pirmo daļu.
298.pants. Izraidīšanas no tiesas sēžu zāles pārsūdzēšana (1) Tiesas lēmumu par izraidīšanu no tiesas sēžu zāles apsūdzētais, viņa aizstāvis un pārstāvis, cietušais un viņa pārstāvis vienas darba dienas laikā var pārsūdzēt, ja izraidīšana notikusi, pirms tiesa ir aizgājusi pieņemt galīgo nolēmumu. (2) Saņemto sūdzību tiesa kopā ar izrakstu no tiesas sēdes protokola nekavējoties nosūta augstāka līmeņa tiesai. Kamēr sūdzība nav izlemta, tiesa nevar pasludināt galīgo nolēmumu krimināllietā. (3) Sūdzību izskata augstāka līmeņa tiesas tiesnesis triju darba dienu laikā, par izskatīšanas laiku iepriekš paziņojot personai, kura bija izraidīta no tiesas sēžu zāles. Šai personai ir tiesības piedalīties sūdzības izskatīšanā, bet tās neierašanās nav šķērslis sūdzības izskatīšanai. (4) Pieņemtais lēmums nav pārsūdzams. (5) Ja augstāka līmeņa tiesa atzīst sūdzību par pamatotu, tiesas izmeklēšana jāatjauno, dodot iespēju apsūdzētajam vai cietušajam īstenot savas procesuālās tiesības.	28. Izslēgt 298.pantu.				29. Izslēgt 298.pantu.
324.pants. Ierosinājuma izskatīšana (1) Ierosinājumu izskata amatpersona, kurai kriminālprocesā ir piešķirtas pilnvaras pašai veikt vai ar lēmumu atļaut citam veikt ierosinājumā ieteiktās darbības. (2) Ja likumā nav noteikts citādi, ierosinājums jāizskata septiņu dienu laikā, ja nepieciešams, pieaicinot ierosinājuma iesniedzēju. Par pieņemto lēmumu vai uzsāktajām darbībām paziņo iesniedzējam ne vēlāk kā triju dienu laikā.	29. Papildināt 324.panta pirmo daļu ar vārdiem „pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas, vai pēc tās izmeklēšanas vai prokuratūras iestādes atrašanas vietas, kuras lietvedībā ir konkrēts process.”				30. Papildināt 324.panta pirmo daļu ar vārdiem „pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas, vai pēc tās izmeklēšanas vai prokuratūras iestādes atrašanas vietas kuras lietvedībā ir konkrētais process”.

328.pants. Pavēste

Pavēste ir dokuments, ar kuru procesa virzītājs uzaicina personu uz izmeklēšanas iestādi, prokuratūru vai tiesu, lai tā piedalītos kriminālprocesā (turpmāk – aicināmā persona).

30. Papildināt 328.pantu ar teikumu šādā redakcijā:

“Nepieciešamības gadījumā var izmantot citus saziņas veidus.”

15. Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta 30.pantu pēc vārda “gadījumā” ar vārdu “uzaicināšanai”.

Atbalstīts

31. Papildināt 328.pantu ar teikumu šādā redakcijā:

“Nepieciešamības gadījumā uzaicināšanai var izmantot citus saziņas veidus.”

330.pants. Pavēstes nogādāšana

(1) Pavēsti izsniedz ne vēlāk kā 3 dienas pirms tajā norādītā ierašanās laika. Ja procesuālā darbība ir neplānota un nav atliekama, pavēsti var izsniegt tieši pirms ierašanās.

(2) Pavēsti parasti nogādā pa pastu vai ziņnesis (kurjers) uz aicināmās personas norādīto adresi.

(3) Ja aicināmā persona norādījusi citu saziņas veidu vai gadījums ir īpaši steidzams, personu var uzaicināt, izmantojot arī citus saziņas veidus.

(4) Ja aicināmā persona nav sasniedzama tās norādītajā adresē, pavēsti nogādā uz tās dzīvesvietu vai juridisko adresi.

(5) Aicināmajai personai, kura dzīvo ārvalstī vai kuras juridiskā adrese ir ārvalstī, pavēsti nosūta ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas starpniecību vai starptautiskajā līgumā noteiktajā kārtībā.

31. 330.pantā:

aizstāt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdu “trīs” ar vārdu “divas” un otrajā teikumā vārdu “un” ar vārdu “vai”;

papildināt otro daļu ar vārdiem „bet personai, kuru aicina pirmo reizi – uz dzīves vietu vai juridisko adresi.”;

izslēgt ceturto daļu.

16.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 31.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“aizstāt pirmajā daļā skaitli “3” ar vārdu “divas” un vārdu “un” ar vārdu “vai”.”

Atbalstīts

32. 330.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli “3” ar vārdu “divas” un vārdu “un” - ar vārdu “vai”;

papildināt otro daļu ar vārdiem „bet personai, kuru aicina pirmo reizi, – uz dzīves vietu vai juridisko adresi”;

izslēgt ceturto daļu.

333.pants. Aicināmās personas pienākums būt sasniedzamai

(1) Personai, kura konkrētajā kriminālprocesā norādījusi procesuālās darbības veicējam savu adresi, ir pienākums būt sasniedzamai šajā adresē.

(2) Ja pavēste nogādāta šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai personai ir paziņots par kriminālprocesa norises laiku un vietu, izņemot šā likuma 330.panta ceturtajā daļā noteikto gadījumu.

(3) Ja pavēste aicināmajai personai nogādāta šā likuma 330.panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai personai ir paziņots par procesa norises laiku un vietu septītajā dienā pēc pavēstes nodošanas pastā.

32. 333.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus „izņemot šā likuma 330.panta ceturtajā daļā noteikto gadījumu”;

aizstāt trešā daļā skaitli un vārdus „330.panta ceturtajā daļā” ar skaitli un vārdu „330.pantā”.

33. 333.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus „izņemot šā likuma 330.panta ceturtajā daļā noteikto gadījumu”;

aizstāt trešajā daļā skaitli un vārdus „330.panta ceturtajā daļā” ar skaitli un vārdu „330.pantā”.

337.pants. Sūdzības iesniegšana

(1) Sūdzību iesniedz tai valsts institūcijai vai procesa virzītājam, kas ir atbildīgs par procesu un saskaņā ar likumu ir tiesīgs izskatīt sūdzības un pieņemt par tām lēmumus.

(2) Sūdzību iesniedz:

1) par izmeklēšanas grupas dalībnieka, procesuālā uzdevuma izpildītāja, eksperta vai revidenta rīcību – procesa virzītājam;

2) par izmeklētāja vai izmeklētāja tiešā priekšnieka rīcību vai lēmumiem – uzraugošajam prokuroram;

3) par prokurora rīcību vai lēmumiem – amatā augstākam prokuroram;

4) par izmeklēšanas tiesneša rīcību vai lēmumiem – tiesas priekšsēdētājam;

5) par tiesneša rīcību – tiesas priekšsēdētājam;

6) par tiesas nolēmumu – augstāka līmeņa tiesai.

(3) Ja persona ir pārsūdzējusi šā panta otrās daļas 1.-3.punktā minēto personu rīcību vai lēmumus un nepiekrīt sūdzības izskatītāja – amatā augstāka prokurora pieņemtajam lēmumam, tā var pārsūdzēt šo lēmumu nākamam amatā augstākajam prokuroram, kura lēmums pirmstiesas izmeklēšanā ir galīgs.

(4) Personai, kura saņēmusi sūdzību par savu rīcību vai lēmumu, tā nekavējoties jānodod šā panta otrajā daļā minētajai amatpersonai. Ja persona uzskata sūdzību par pamatotu, tā vienlaikus pārtrauc pārsūdzēto rīcību vai atceļ pārsūdzēto lēmumu un atzīst tā rezultātus par spēkā neesošiem.

(5) Var būt rakstveida un mutvārdu sūdzības. Mutvārdos pieteiktu sūdzību ieraksta protokolā, ko paraksta sūdzības iesniedzējs un persona, kurai sūdzība pieteikta mutvārdos. Mutvārdos pieteiktas sūdzības izlemj tādā pašā kārtībā, kāda noteikta rakstveida sūdzību izlemšanai. Sūdzībai var būt pielikumi, kas attiecas uz tās saturu.

(6) Personai, kura neprot valodu, kādā notiek kriminālprocess, ir tiesības iesniegt sūdzību tajā valodā, kuru tā prot.

33. Papildināt 337.panta trešo daļu beigās ar vārdiem “un nav pārsūdzams”.

17. Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 33.pantu šādā redakcijā:

“Papildināt 337. pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā: “Tiesas priekšsēdētāja pieņemtais lēmums šā panta otrās daļas 4. un 5. punktā minētajos gadījumos ir galīgs.””

Uzskatīt līdzšinējo ceturto, piekto un sesto daļu kā piekto, sesto un septīto daļu.

Atbalstīts

34. Papildināt 337. pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Tiesas priekšsēdētāja pieņemtais lēmums šā panta otrās daļas 4. un 5. punktā minētajos gadījumos ir galīgs.”

Uzskatīt līdzšinējo ceturto, piekto un sesto daļu attiecīgi kā piekto, sesto un septīto daļu.

339.pants. Sūdzību iesniegšanas termiņi

(1) Sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem pirmstiesas izmeklēšanā var iesniegt visā pirmstiesas procesa laikā.

(2) Izmeklētāja vai prokurora lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu vai lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no lēmuma kopijas saņemšanas dienas.

(3) Sūdzības par tiesas nolēmumiem var iesniegt 10 dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas.

(4) Ja sūdzības iesniegšanas termiņš nokavēts attaisnojoša iemesla dēļ, to pēc iesniedzēja lūguma var atjaunot tā institūcija vai amatpersona, kurai ir tiesības izskatīt sūdzību.

34. Izslēgt 339.panta otrajā daļā vārdus „lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu vai”.

35. Izslēgt 339.panta otrajā daļā vārdus „lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu vai”.

342.pants. Sūdzības izskatīšana

(1) Saņēmis sūdzību, procesa virzītājs triju darba dienu laikā no tās saņemšanas dienas lemj par šīs sūdzības izskatīšanu vai nosūta to pēc piekritības.

(2) Aizliegts uzdot sūdzības izskatīšanu tai pašai personai, kuras rīcība vai nolēmums pārsūdzēts, kā arī amatpersonai, kura apstiprinājusi pārsūdzēto nolēmumu.

(3) Amatpersona, kura izskata sūdzību, var ņemt vērā ne tikai sūdzības motīvus. Ja nepieciešams, tā var pārbaudīt visa pārsūdzētā nolēmuma vai pat visa kriminālprocesa likumību un pamatotību.

(4) Amatpersonai, kura izskata sūdzību, ir pienākums savas kompetences ietvaros nekavējoties veikt pasākumus, lai atjaunotu personām to pārkāptās tiesības un likumiskās intereses.

(5) Ja sūdzības termiņš nokavēts un nav atjaunots, sūdzība netiek izskatīta un par to paziņo iesniedzējam.

(6) Tiesa sūdzību izskata slēgtā tiesas sēdē, klātesot sūdzības iesniedzējam un viņa aizstāvim vai pārstāvim. Tiesas sēdē var piedalīties persona, kuras rīcība vai lēmums pārsūdzēts, vai tās pārstāvis. Minēto personu neierašanās nav šķērslis sūdzības izskatīšanai.

(7) Apelācijas un kasācijas sūdzības un protestus izskata šā likuma desmitajā sadaļā noteiktajā kārtībā un termiņos.

35. Aizstāt 342.panta pirmajā daļā vārdus “procesa virzītājs” ar vārdiem “tās saņēmējs”.

36. Aizstāt 342.panta pirmajā daļā vārdus “procesa virzītājs” ar vārdiem “tās saņēmējs”.

343.pants. Sūdzības izskatīšanas termiņi

(1) Sūdzību, izņemot apelācijas un kasācijas sūdzību un protestu, izskata 10 dienu laikā pēc tās saņemšanas.

(2) Gadījumos, kad sūdzības pārbaudei nepieciešams iegūt papildu materiālus vai veikt citus pasākumus, pieļaujama sūdzības izskatīšana 30 dienu laikā, paziņojot par to sūdzības iesniedzējam.

36. Papildināt 343.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja sūdzība nav iesniegta valsts valodā par tās izskatīšanas termiņa sākumu uzskatāma tulkojuma pieejamības diena, par ko paziņo sūdzības iesniedzējam.“

37. Papildināt 343.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja sūdzība nav iesniegta valsts valodā par tās izskatīšanas termiņa sākumu uzskatāma tulkojuma pieejamības diena, par ko paziņo sūdzības iesniedzējam.”

367.pants. Procesuālie izdevumi

(1) Procesuālie izdevumi ir:

1) summas, ko izmaksā lieciniekiem, cietušajiem, ekspertiem, revidentiem, speciālistiem, tulkiem un citām procesā iesaistītajām personām, lai segtu ceļa izdevumus, kas saistīti ar ierašanos procesuālās darbības izdarīšanas vietā un atgriešanos dzīvesvietā, un maksu par naktsmītni;

2) summas, ko izmaksā lieciniekiem un cietušajiem kā vidējo darba samaksu par laiku, kurā viņi sakarā ar piedalīšanos procesuālajā darbībā neveica savu darbu, vai ko izmeklēšanas iestādes, prokuratūra vai Tieslietu ministrija ir atlīdzinājusi minēto personu darba devējiem par izmaksāto vidējo izpeļņu;

3) samaksa ekspertiem, revidentiem, tulkiem un speciālistiem par darbu, izņemot gadījumus, kad viņi piedalās procesā, izpildot savus dienesta pienākumus;

4) samaksa advokātam, kad izdevumus par juridisko palīdzību sedz no valsts līdzekļiem;

5) summas, kas izlietotas lietisko pierādījumu glabāšanai un pārsūtīšanai;

6) summas, kas izlietotas ekspertīzes izdarīšanai;

7) citi izdevumi, kas radušies kriminālprocesā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2005. likumu)

18. Tieslietu ministre S.Āboltiņa

Izteikt 367. panta pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā:

„5) summas, kas izlietotas lietisko pierādījumu glabāšanai, pārsūtīšanai, realizācijai un iznīcināšanai;”.

Atbalstīts

38. Izteikt 367. panta pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā:

„5) summas, kas izlietotas lietisko pierādījumu glabāšanai, pārsūtīšanai, realizācijai un iznīcināšanai;”.

371.pants. Izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesas kompetence kriminālprocesa uzsākšanā

(1) Izmeklētāja tiešajam priekšniekam vai izmeklētājam ir pienākums uzsākt kriminālprocesu savas kompetences ietvaros sakarā ar jebkuru šā likuma 369.pantā minēto iemeslu publiskās apsūdzības lietā.

(2) Prokurors uzsāk kriminālprocesu savas kompetences ietvaros sakarā ar jebkuru šā likuma 369.pantā minēto iemeslu publiskās apsūdzības lietā.

(3) Prokurors lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu publiskās apsūdzības lietā un ar to saistītos materiālus nekavējoties nosūta izmeklēšanas iestādei, izņemot šā likuma 38.panta trešajā daļā minētos gadījumus.

(4) Tiesnesis vai tiesa uzsāk kriminālprocesu privātās apsūdzības lietās.

(5) Pārējos gadījumos tiesnesis vai tiesa pieteikumu, materiālus vai ziņas, kas iegūtas iztiesāšanā, bez izlemšanas nosūta izmeklēšanas iestādei vai – likumā noteiktajos gadījumos – prokuratūrai.

37. Izteikt 371.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Prokurors var nosūtīt izskatīšanai izmeklēšanas iestādei vai uzsākt kriminālprocesu savas kompetences ietvaros sakarā ar jebkuru šā likuma 369.pantā minēto iemeslu publiskās apsūdzības lietā.

39. Izteikt 371.panta otro daļu šādā redakcijā:

373.pants. Atteikšanās uzsākt procesu

(1) Ja procesuāli pilnvarota amatpersona konstatē, ka nav pamata kriminālprocesa uzsākšanai, tā pieņem lēmumu rezolūcijas veidā un par to paziņo personai, kura iesniedza ziņas par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot ārstniecības personas vai iestādes.

(2) Apstāklis, ka ziņas nesatur pietiekamu informāciju nodarījuma sākotnējai kvalifikācijai, nevar būt par pamatu procesa neuzsākšanai.

(3) Ja ziņas satur informāciju par likuma pārkāpumu, kura atklāšanai nav nepieciešams pielietot kriminālprocesa līdzekļus un metodes, tās nosūta pārbaudes veikšanai kompetentai iestādei.

(4) Lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu šā likuma 369.panta otrās daļas 1., 2. un 4.punktā minētās personas 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas var pārsūdzēt prokuroram, ja lēmumu pieņēmis izmeklētājs, vai amatā augstākam prokuroram, ja lēmumu pieņēmis prokurors, bet privātās apsūdzības lietās - augstāka līmeņa tiesai.

38. 373.pantā:

papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja procesuāli pilnvarota amatpersona, izskatot iesniegumu, konstatē, ka noziedzīgu nodarījumu izdarījis nepilngadīgais, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, tā pieņem lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu un materiālus nosūta resoriskai pārbaudei jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem.”

uzskatīt panta ceturto daļu par piekto daļu;

papildināt pantu ar jaunu sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Prokuroram vai tiesai sūdzība par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu jāizskata 10 dienu laikā no sūdzības saņemšanas vai tās tulkojuma pieejamības dienas, ja sūdzība nav iesniegta valsts valodā. Izņēmuma gadījumos, kad sūdzības pārbaudei nepieciešams papildus laiks, pieļaujama tās izskatīšana 30 dienu laikā, paziņojot par to sūdzības iesniedzējam.

(7) Apmierinot sūdzību par lēmumu atteikties uzsākt kriminālprocesu, prokurors vai tiesa var pilnīgi vai daļēji atcelt vai grozīt pārsūdzēto lēmumu. Prokurora vai tiesas nolēmums ir galīgs.”.

19.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 38.pantā vārdu “nepilngadīgajiem”.

Atbalstīts

40. 373.pantā:

papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par piekto daļu;

papildināt pantu ar jaunu sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

412.pants. Pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšana, nododot lietu tiesai

(1) Prokurors, atzinis pierādījumus par pietiekamiem, lai uzturētu apsūdzību tiesā, sastāda tiesai nododamās krimināllietas un arhīva lietas materiālu sarakstu.

(2) Tiesai nododamajā krimināllietā prokurors iekļauj materiālus, kas attiecināmi uz konkrēto noziedzīgu nodarījumu un tiks izmantoti tiesā kā pierādījumi, bet pierādīšanā neizmantojamos materiālus iekļauj arhīva lietā.

(3) Pabeidzot procesu, prokurors apsūdzētajam vai viņa aizstāvim:

1) izsniedz tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, ja tās jau nav bijušas izsniegtas;

2) izsniedz arhīvā nodoto materiālu sarakstu;

3) atkarībā no materiālu daudzuma un pirmstiesas izmeklēšanas termiņa nosaka noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņus;

4) dara zināmu, ka apsūdzētajam noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņā ir jāiesniedz prokuroram informācija par to, vai viņš pieprasa lietas koleģiālu izskatīšanu tiesā vai vēlas aizstāvja piedalīšanos lietas iztiesāšanā, kuras personas, pēc aizstāvības domām, būtu izsaucamas uz tiesas sēdi un vai apsūdzētais piekrīt iespējai, ka krimināllietu apsūdzībā vai tās patstāvīgā daļā tiesa izskata bez pierādījumu pārbaudes.

(4) Ja apsūdzētais, bet obligātās aizstāvības gadījumos arī viņa aizstāvis un pārstāvis, piekrīt iespējai, ka krimināllietu apsūdzībā vai tās patstāvīgā daļā tiesa izskata bez pierādījumu pārbaudes, prokurors par to raksta protokolu, tajā norādot, vai apsūdzētais piekritis pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai visā apsūdzības apjomā vai kādā konkrētā tās daļā, kā arī izskaidro apsūdzētajam šādas piekrišanas procesuālo būtību un sekas.

(5) Cietušajam pēc viņa pieteikuma prokurors izsniedz to lietas materiālu kopijas, kas attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, kurā persona atzīta par cietušo kriminālprocesā, un nosaka saprātīgu noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņu.

(6) Tiesmedicīniskās, tiesu psihiatriskās un tiesu psiholoģiskās ekspertīzes atzinumu kopijas neizsniedz, bet nodrošina iespēju ar tiem iepazīties. No minētajiem atzinumiem var kopēt šā likuma 203.panta otrās daļas 1.- 5. un 9. – 10.punktā norādīto informāciju.

(7) Iepazīstoties ar saņemto krimināllietas materiālu kopijām, apsūdzētajam ir tiesības izmantot tulka palīdzību bez maksas.

(8) Noslēguma pieteikumi prokuroram jāizskata triju darba dienu laikā no pieteikšanas dienas un jāpaziņo savs lēmums to iesniedzējiem.

(9) Pieteikuma apmierināšanas gadījumā procesa virzītājs veic attiecīgās procesuālās darbības. Pēc šo darbību veikšanas apsūdzētajam vai viņa aizstāvim izsniedz papildus iegūtos materiālus un nosaka, cik ilgi viņi var ar tiem iepazīties.

(10) Pēc noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņa izbeigšanās vai noslēguma pieteikumu apmierināšanas vai noraidīšanas prokurors pieņem lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai.

39. 412.pantā:

papildināt trešās daļas 1.punktu ar vārdiem “vai lemj par viņu iepazīstināšanu ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem”;

izslēgt trešās daļas 3.punktu;

aizstāt trešās daļas 4.punktā vārdus “noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņā” ar vārdiem “uzreiz pēc krimināllietas materiālu kopijas saņemšanas vai iepazīstināšanas ar krimināllietas materiāliem”;

izslēgt piektā daļā vārdus “un nosaka saprātīgu noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņu”

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja apsūdzētais tiek iepazīstināts ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem prokurors par to raksta protokolu.”;

izslēgt devīto daļu;

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Pēc krimināllietas materiālu kopiju izsniegšanas vai iepazīstināšanas ar krimināllietas materiāliem un informācijas saņemšanas no apsūdzētā, prokurors pieņem lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai.”.

20. Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 39.pantā vārdu “kopijas” ar vārdu “kopiju”.

Atbalstīts

41. 412.pantā:

papildināt trešās daļas 1.punktu ar vārdiem “vai lemj par viņu iepazīstināšanu ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem”;

izslēgt trešās daļas 3.punktu;

aizstāt trešās daļas 4.punktā vārdus “noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņā” ar vārdiem “uzreiz pēc krimināllietas materiālu kopiju saņemšanas vai iepazīstināšanas ar krimināllietas materiāliem”;

izslēgt piektajā daļā vārdus “un nosaka saprātīgu noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņu”;

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja apsūdzētais tiek iepazīstināts ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem, prokurors par to raksta protokolu.”;

izslēgt devīto daļu;

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Pēc krimināllietas materiālu kopiju izsniegšanas vai iepazīstināšanas ar krimināllietas materiāliem un informācijas saņemšanas no apsūdzētā prokurors pieņem lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai.”

414.pants. Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu

(1) Ja pirmstiesas procesā tiek konstatēti apstākļi, kas nepieļauj kriminālprocesu vai var būt par pamatu personas atbrīvošanai no kriminālatbildības, vai ja nav pierādīta apsūdzība un nav iespējams savākt papildu pierādījumus, procesa virzītājs pieņem lēmumu par kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanu.

(2) Lēmuma aprakstošajā daļā norāda:

1) kriminālprocesa uzsākšanas pamatu;

2) ziņas par aizdomās turētā vai apsūdzētā personu;

3) kad un par kādu noziedzīgu nodarījumu celta un izsniegta apsūdzība vai persona tiek turēta aizdomās;

4) piemēroto drošības līdzekli;

5) vai pirms šā lēmuma pieņemšanas pret kādu no apsūdzētajiem vai aizdomās turētajiem kriminālprocess bija izbeigts kādā tā daļā.

(3) Lēmuma motīvu daļā norāda kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanas iemeslu un pamatu.

(4) Lēmuma rezolutīvajā daļā norāda:

1) pieņemto lēmumu par kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanu;

2) drošības līdzekļa atcelšanu;

3) aresta atcelšanu mantai;

4) rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem un vērtībām;

5) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

(5) Lēmuma kopiju nosūta vai izsniedz personai, pret kuru bija uzsākts kriminālprocess vai kura bija aizdomās turētais, apsūdzētais, cietušais, vai tās pārstāvim, kā arī personai vai iestādei, pēc kuras iesnieguma tika uzsākts kriminālprocess.

(6) Ja kriminālprocess tiek izbeigts, bet krimināllietas materiāli satur ziņas par faktiem, sakarā ar kuriem personai būtu jāpiemēro disciplinārās ietekmēšanas līdzekļi vai administratīvais sods, procesa virzītājs nosūta nepieciešamos materiālus kompetentajai institūcijai vai amatpersonai.

21. Juridiskais birojs

Papildināt likuma 414.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja kriminālprocess tiek izbeigts, bet krimināllietas materiāli satur ziņas, ka nodarījumu izdarījis nepilngadīgais, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, procesa virzītājs lemj par materiālu nosūtīšanu tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai.”

Atbalstīts

42. Papildināt 414.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja kriminālprocess tiek izbeigts, bet krimināllietas materiāli satur ziņas, ka nodarījumu izdarījis nepilngadīgais, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, procesa virzītājs lemj par materiālu nosūtīšanu tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai.”

415.pants. Kriminālprocesa izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības

(1) Ja prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīga nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošos datus un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka apsūdzētais turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus, prokurors var kriminālprocesu izbeigt, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.

(2) Lai iegūtu personu raksturojošus datus, prokurors var pieprasīt no Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumu.

(3) Kriminālprocesa izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, pieļaujama tikai tad, ja:

1) personu apsūdz par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu;

2) persona agrāk nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

3) pret personu pēdējo piecu gadu laikā kriminālprocess nav izbeigts, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības;

4) šādai procesa izbeigšanai piekrīt amatā augstāks prokurors un izdara par to atzīmi kriminālprocesa reģistrā.

(4) Kriminālprocesa izbeigšana pieļaujama tikai ar apsūdzētā brīvprātīgu un nepārprotami izteiktu piekrišanu.

(5) Izbeidzot kriminālprocesu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors nosaka pārbaudes laiku no trim līdz astoņpadsmit mēnešiem.

(6) Izbeidzot kriminālprocesu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors var uzlikt apsūdzētajam par pienākumu:

1) atvainoties cietušajam;

2) noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu;

3) nemainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas;

4) periodiski reģistrēties Valsts probācijas dienestā un piedalīties probācijas programmās;

5) atturēties no noteiktas rīcības vai nodarbošanās veidiem;

6) ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu vai citas atkarības.

40. Izteikt 415.panta sesto daļu šādā redakcijā:

,,(6) Izbeidzot kriminālprocesu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors var uzlikt apsūdzētajam Krimināllikumā paredzētos pienākumus.”

43. Izteikt 415.panta sesto daļu šādā redakcijā:

,,(6) Izbeidzot kriminālprocesu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors var uzlikt apsūdzētajam Krimināllikumā paredzētos pienākumus.”

420.pants. Prokurora priekšraksta par sodu piemērošanas pieļaujamība

(1) Ja persona izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu un prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīga nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošus datus un citus lietas apstākļus, ir guvis pārliecību, ka šai personai nevajadzētu piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, taču to nevar atstāt nesodītu, viņš var izbeigt kriminālprocesu, sastādot priekšrakstu par sodu.

(2) Lai iegūtu personu raksturojošus datus, prokurors var pieprasīt no Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumu.

(3) Ja viena persona izdarījusi vairākus noziedzīgus nodarījumus, priekšrakstu par sodu var piemērot tikai par visiem tās noziedzīgiem nodarījumiem.

(4) Ja par vienu noziedzīgu nodarījumu apsūdzētas vairākas personas, priekšrakstu par sodu var piemērot personai, kurai šāda piemērošana iespējama saskaņā ar šo likumu.

(5) Prokurors priekšrakstu par sodu sastāda, ja apsūdzētais savu vainu atzīst, ir kompensējis cietušajam radīto kaitējumu un piekrīt kriminālprocesa izbeigšanai, piemērojot viņam sodu.

41. Aizstāt 420.panta un 421.panta pirmajā daļā vārdu “izbeigt” ar vārdu “pabeigt”.

44. Aizstāt 420.pantā un 421.panta pirmajā daļā vārdu “izbeigt” ar vārdu “pabeigt”.

425.pants. Izmeklēšanas virzība neatliekamības kārtībā

(1) Procesa virzītājs pēc tam, kad uzsākta izmeklēšana neatliekamības kārtībā:

1) noskaidro izdarītā noziedzīga nodarījuma apstākļus;

2) noskaidro noziedzīgā nodarījumā cietušo personu;

3) noskaidro ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma raksturu un apmēru;

4) ja nepieciešams, veic notikuma vietas apskati vai citas izmeklēšanas darbības;

5) noskaidro notikuma aculieciniekus;

6) veic aculiecinieku un personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aptauju;

7) visu konstatēto fiksē vienā protokolā;

8) pieņem lēmumu par personas atzīšanu par aizdomās turēto;

9) ja nepieciešams, aizdomās turēto aiztur vai piemēro viņam drošības līdzekli;

10) noskaidro citus apstākļus, kam ir nozīme lietas izlemšanā.

(2) Triju darba dienu laikā no izmeklēšanas uzsākšanas procesa virzītājs lietas materiālus ar pavadrakstu iesniedz uzraugošajam prokuroram un izdara par to atzīmi kriminālprocesa reģistrā.

42. Izteikt 425.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Procesa virzītājs pēc tam, kad uzsākta izmeklēšana neatliekamības kārtībā:

1) noskaidro izdarītā noziedzīga nodarījuma apstākļus;

2) noskaidro noziedzīgā nodarījumā cietušo personu;

3) noskaidro ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma raksturu un apmēru;

4) noskaidro notikuma aculieciniekus;

5) veic aculiecinieku un personu pret kuru uzsākts kriminālprocess aptauju;

6) ja nepieciešams, veic notikuma vietas apskati vai citas izmeklēšanas darbības;

7) visu konstatēto var fiksēt vienā protokolā;

8) pieņem lēmumu par personas atzīšanu par aizdomās turēto, var lemt jautājumu par drošības līdzekli;

9) noskaidro citus apstākļus, kam ir nozīme lietas izlemšanā.”

22. Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 42.panta 5.punktā vārdu “personu” ar vārdu “personas”.

Atbalstīts

45. Izteikt 425.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Procesa virzītājs pēc tam, kad uzsākta izmeklēšana neatliekamības kārtībā:

1) noskaidro izdarītā noziedzīga nodarījuma apstākļus;

2) noskaidro noziedzīgā nodarījumā cietušo personu;

3) noskaidro ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma raksturu un apmēru;

4) noskaidro notikuma aculieciniekus;

5) veic aculiecinieku un personas pret kuru uzsākts kriminālprocess aptauju;

6) ja nepieciešams, veic notikuma vietas apskati vai citas izmeklēšanas darbības;

7) visu konstatēto var fiksēt vienā protokolā;

8) pieņem lēmumu par personas atzīšanu par aizdomās turēto, var lemt jautājumu par drošības līdzekli;

9) noskaidro citus apstākļus, kam ir nozīme lietas izlemšanā.”

426.pants. Prokurora darbības pirmstiesas kriminālprocesā neatliekamības kārtībā

(1) Prokuroram divu darba dienu laikā pēc materiālu saņemšanas jāizlemj par procesa turpināšanu neatliekamības kārtībā.

(2) Ja prokurors nepiekrīt procesa turpināšanai neatliekamības kārtībā, jo konstatē apstākļus, kas to nepieļauj, vai uzskata, ka nav savākti pietiekami pierādījumi, lai aizdomās turētā vainu varētu pierādīt tiesā, viņš materiālus nosūta atpakaļ izmeklēšanas iestādei kriminālprocesa turpināšanai vispārējā kārtībā.

(3) Ja prokurors piekrīt procesa turpināšanai neatliekamības kārtībā, viņš pieņem lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai.

23. Juridiskā komisija

Papildināt likuma 426.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Prokurors var turpināt kriminālprocesu vispārējā kārtībā.”.

Atbalstīts

46. Papildināt 426.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Prokurors var turpināt kriminālprocesu vispārējā kārtībā.”

430.pants. Prokurora darbības pirmstiesas saīsinātajā procesā

(1) Ja prokurors nepiekrīt procesa turpināšanai saīsinātā procesa kārtībā, jo konstatē apstākļus, kas to nepieļauj, vai uzskata, ka nav savākti pietiekami pierādījumi, lai pret aizdomās turēto varētu celt apsūdzību un to pierādīt tiesā, viņš materiālus nosūta atpakaļ izmeklēšanas iestādei kriminālprocesa turpināšanai vispārējā kārtībā.

(2) Ja prokurors piekrīt procesa turpināšanai saīsinātā procesa kārtībā, viņš pieņem lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai.

(3) Prokuroram lēmums jāpieņem un krimināllieta jānosūta tiesai 10dienu laikā.

43. Papildināt 430.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Prokurors var turpināt kriminālprocesu vispārējā kārtībā.”.

47. Papildināt 430.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Prokurors var turpināt kriminālprocesu vispārējā kārtībā.”

432.pants. Iepazīstināšana ar lietas materiāliem saīsinātajā procesā

(1) Lēmuma par krimināllietas nodošanu tiesai saīsinātā procesa kārtībā kopiju kopā ar lietas materiālu kopijām izsniedz apsūdzētajam. Lēmuma kopiju izsniedz arī cietušajam.

(2) Triju darba dienu laikā pēc lēmuma kopijas saņemšanas apsūdzētais un cietušais var iesniegt noslēguma pieteikumus.

(3) Pēc noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņa izbeigšanās un iesniegto pieteikumu izlemšanas prokurors lēmumu un krimināllietas materiālus nosūta tiesai.

44. 432.pantā:

izslēgt otro daļu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Prokurors krimināllietas materiālus kopā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai saīsinātā procesa kārtībā nosūta tiesai pēc šā panta 1.daļā minēto darbību izpildes.”.

48. 432.pantā:

izslēgt otro daļu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Prokurors krimināllietas materiālus kopā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai saīsinātā procesa kārtībā nosūta tiesai pēc šā panta pirmajā daļā minēto darbību izpildes.”

445.pants. Tiesai piekritīgas krimināllietas nodošana citai tiesai

(1) Tiesa līdz tiesas izmeklēšanas sākumam var ierosināt tai piekritīgu krimināllietu nodot citai tiesai, ja:

1) nododot krimināllietu, var panākt tās ātrāku izskatīšanu;

2) divās vai vairākās viena līmeņa tiesās ir krimināllietas par vienas un tās pašas personas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā tiesa, kuras tiesvedībā ir krimināllieta par vieglāku noziedzīgu nodarījumu, nodod krimināllietu tiesai, kuras tiesvedībā ir krimināllieta par smagāku noziedzīgu nodarījumu.

(3) Jautājumu par krimināllietas nodošanu no vienas tiesas citai tiesai izlemj vienu līmeni augstākas tiesas priekšsēdētājs. Lēmumu pieņem rezolūcijas veidā.

24. Tieslietu ministre S.Āboltiņa

Papildināt 445. panta pirmo daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:

„3)visi attiecīgās tiesas tiesneši ir atstatīti vai noraidīti”.

Atbalstīts

49. Papildināt 445. panta pirmo daļu ar 3. punktu šādā redakcijā: “3)visi attiecīgās tiesas tiesneši ir atstatīti vai noraidīti.”

471.pants. Kārtība tiesas sēdē

(1) Ti esai ienākot tiesas sēžu zālē un aizejot no tās, tiesas sēžu zālē klātesošās personas pieceļas.

(2) Tiesas spriedumu tiesas sēžu zālē klātesošās personas noklausās, stāvot kājās.

(3) Tiesas sēdē klātesošās personas uzvedas tā, lai netraucētu tiesas sēdes gaitu.

(4) Tiesas sēdē klātesošās personas bez ierunām pakļaujas tiesas sēdes priekšsēdētāja norādījumiem, tiesas lēmumiem un tiesas kārtībnieka prasībām.

(5) Personai, kura traucē kārtību tiesas sēžu zālē, var piemērot procesuālās sankcijas, vai to var saukt pie likumā noteiktās atbildības par necieņu pret tiesu.

(6) Kārtību tiesas sēžu zālē nodrošina tiesas kārtībnieks, kuram tiesas sēdēs priekšsēdētāja rīkojumi ir obligāti.

25. Tieslietu ministre S.Āboltiņa

Izteikt 471. panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Tiesas sprieduma ievaddaļu un rezolutīvo daļu tiesas sēžu zālē klātesošās personas noklausās, stāvot kājās.”.

Atbalstīts

50. Izteikt 471. panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Tiesas sprieduma ievaddaļu un rezolutīvo daļu tiesas sēžu zālē klātesošās personas noklausās, stāvot kājās.”

475.pants. Kriminālprocesu apvienošana (1) Ja vienā tiesā ir divas vai vairākas krimināllietas par vienas personas izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem, kriminālprocesus par šiem nodarījumiem apvieno, izņemot gadījumus, kad kriminālprocesu apvienošana būtiski sarežģītu krimināllietas izskatīšanu. (2) Kriminālprocesus var apvienot līdz tiesas izmeklēšanas sākumam ar tiesneša vai tiesas lēmumu. (3) Apvienojot kriminālprocesus, parasti materiālus par vieglāku noziedzīgu nodarījumu pievieno krimināllietai par smagāku noziedzīgu nodarījumu.		26.	Tieslietu ministre S.Āboltiņa Izteikt 475. panta pirmo daļu šādā redakcijā: ,,(1) Ja vienā tiesā ir divas vai vairākās krimināllietas par vienas personas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem vai vairāku personu dalību vai līdzdalību viena vai vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kriminālprocesus par šiem nodarījumiem apvieno, izņemot gadījumus, kad kriminālprocesu apvienošana būtiski sarežģītu krimināllietas izskatīšanu”.	Atbalstīts	51. Izteikt 475. panta pirmo daļu šādā redakcijā: ,,(1) Ja vienā tiesā ir divas vai vairākās krimināllietas par vienas personas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem vai vairāku personu dalību vai līdzdalību viena vai vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kriminālprocesus par šiem nodarījumiem apvieno, izņemot gadījumus, kad kriminālprocesu apvienošana būtiski sarežģītu krimināllietas izskatīšanu.”
528.pants. Notiesājoša sprieduma rezolutīvā daļa (1) Notiesājoša sprieduma rezolutīvajā daļā norāda tiesas lēmumu par: 1) to, ka apsūdzētais (minot viņa vārdu un uzvārdu) atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā (minot Krimināllikuma pantu, tā daļu, punktu, kurā paredzēts attiecīgais noziedzīgs nodarījums); 2) apsūdzētajam piespriestā soda veidu un mēru par katru noziedzīgu nodarījumu un galīgo sodu, kas jāizcieš; 3) apsūdzētā atbrīvošanu no kriminālsoda, ja viņš no tā ir atbrīvojams; 4) audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu, ja no kriminālsoda atbrīvots nepilngadīgais; 5) apsūdzētajam piemēroto ar brīvības atņemšanu saistīto drošības līdzekļu termiņu ieskaitīšanu soda termiņā; 6) pārbaudes laiku nosacītas notiesāšanas gadījumā; 7) drošības līdzekli; 8) apsūdzētā attaisnošanu daļā apsūdzības, ja tiesa to atzinusi; 9) kaitējuma kompensāciju; 10) kaitējuma kompensācijas vai mantas konfiskācijas nodrošināšanu, ja tas nav izdarīts agrāk; 11) noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskāciju vai piedziņu; 12) advokāta darba samaksas piedziņu no apsūdzētā vai par viņa atbrīvošanu no tās; 13) nodevu cietušo kompensācijas fondam; 14) apsūdzētā atbrīvošanu no apcietinājuma, mājas aresta vai sociālās korekcijas izglītības iestādes tiesas sēžu zālē, ja viņam noteikts ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods. (2) Piemērojot nosacītu notiesāšanu, tiesa lemj par pārbaudes laiku, par to, kādi pienākumi nosacīti notiesātajam uzliekami un kam uzdodama nosacīti notiesātā pārraudzība. (3) Nosacīti notiesājot personu, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu iespaidā, tiesa ar apsūdzētā piekrišanu var uzlikt viņam par pienākumu ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības, uzdodot attiecīgajai policijas iestādei un ārstniecības iestādei kontrolēt šā pienākuma izpildi.	45. Aizstāt 528.panta trešajā daļā vārdus “policijas iestādei” ar vārdiem “Valsts probācijas dienesta iestādei”.				52. Aizstāt 528.panta trešajā daļā vārdus “policijas iestādei” ar vārdiem “Valsts probācijas dienesta iestādei”.
531.pants. Sprieduma pasludināšana (1) Tiesas pasludina spriedumu, tiesas sēdes priekšsēdētājam nolasot saīsināto vai pilno spriedumu. (2) Ja sagatavots pilns spriedums, sprieduma kopiju nekavējoties izsniedz apsūdzētajam, cietušajam, kā arī aizstāvim un prokuroram pēc viņu pieteikuma.	46. Aizstāt 531.panta otrajā daļā vārdus “cietušajam, kā arī aizstāvim un prokuroram” ar vārdiem “prokuroram, kā arī aizstāvim un cietušajam”.				53. Aizstāt 531.panta otrajā daļā vārdus “cietušajam, kā arī aizstāvim un prokuroram” ar vārdiem “prokuroram, kā arī aizstāvim un cietušajam”.
575.pants. Kriminālprocesa likuma būtisks pārkāpums (1) Kriminālprocesa likuma būtiski pārkāpumi, kas katrā ziņā izraisa tiesas nolēmuma atcelšanu, ir šādi: 1) tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā; 2) nav ievēroti apstākļi, kas izslēdz tiesneša piedalīšanos krimināllietas izskatīšanā; 3) lieta izskatīta apsūdzētā vai procesā iesaistīto personu prombūtnē, ja apsūdzētā un šo personu piedalīšanās saskaņā ar šo likumu ir obligāta; 4) pārkāptas apsūdzētā tiesības lietot valodu, kuru viņš prot, un izmantot tulka palīdzību; 5) apsūdzētajam nav dots vārds aizstāvības runai vai nav dota iespēja teikt pēdējo vārdu; 6) lietā nav tiesas sēdes protokola, ja tas ir obligāts; 7) taisot spriedumu, pārkāpts tiesas apspriedes noslēpums. (2) Par šā likuma būtisku pārkāpumu var atzīt personas izraidīšanu no tiesas zāles, ja augstāka līmeņa tiesa, izskatot sūdzību, atzinusi, ka izraidīšana ir bijusi nepamatota, tas ir būtiski ierobežojis apsūdzētā vai cietušā procesuālās tiesības un līdz ar to novedis pie nelikumīga nolēmuma. (3) Par šā likuma būtisku pārkāpumu var atzīt arī citus šā likuma pārkāpumus, kas noveduši pie nelikumīga nolēmuma.	47. Izteikt 575.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Par šā likuma būtisku pārkāpumu var atzīt apsūdzētā vai cietušā izraidīšanu no tiesas zāles, ja tā ir bijusi nepamatota un tas ir būtiski ierobežojis šo personu procesuālās tiesības un līdz ar to novedis pie nelikumīga nolēmuma.”				54. Izteikt 575.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Par šā likuma būtisku pārkāpumu var atzīt apsūdzētā vai cietušā izraidīšanu no tiesas zāles, ja tā ir bijusi nepamatota un tas ir būtiski ierobežojis šo personu procesuālās tiesības un līdz ar to novedis pie nelikumīga nolēmuma.”

651.pants. Ar sprieduma izpildi saistīto jautājumu izlemšanas kārtība

(1) Ar sprieduma izpildi saistītos jautājumus izlemj tiesnesis tiesas sēdē, piedaloties prokuroram un notiesātajam, kuram tiek nodrošinātas šā likuma 71.pantā paredzētās tiesības.

(2) Ja tiesnesis izskata jautājumu par notiesātā atbrīvošanu no soda izciešanas slimības vai invaliditātes dēļ, kā arī jautājumu par atbrīvotā nodošanu ārstniecības iestāžu aizgādnībā, tiesas sēdē jāpiedalās atzinumu devušās ārstu komisijas pārstāvim.

(3) Ja tiesnesis izskata jautājumus, kas saistīti ar soda izpildi pēc sprieduma, uz tiesas sēdi tiek uzaicināts tās iestādes pārstāvis, kura pārzina soda izpildi vai kontrolē nosacīti notiesātā uzvedību.

(4) Ja uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla neierodas personas, kuras nosūtījušas iesniegumu vai izteikušas lūgumu, lietas izskatīšanu atliek.

(5) Tiesnesis atklāj tiesas sēdi un paziņo, kāda lieta tiek izskatīta, pēc tam pārbauda, vai uz tiesas sēdi ieradušās uzaicinātās personas, izlemj jautājumu par tiesneša, prokurora, tiesas sēdes sekretāra, tulka noraidījumu.

(6) Lietas izskatīšana sākas ar iesnieguma vai lūguma nolasīšanu, ko izdara iesniedzējs. Pēc tam tiesa uzklausa prokurora un citu personu viedokli. Pēdējais runā notiesātais un viņa aizstāvis. Pēc tam tiesnesis apspriežu istabā pieņem lēmumu.

(7) Visus tiesas lēmumus, kas pieņemti ar sprieduma izpildi saistītajos jautājumos, var pārsūdzēt 10 dienu laikā. Augstākas instances tiesa sūdzību izskata šajā pantā noteiktajā kārtībā, un tās lēmums ir galīgs.

27. Tieslietu ministre S.Āboltiņa

Papildināt 651. panta pirmo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: „Notiesātā neattaisnotas neierašanās gadījumā jautājumu var lemt bez viņa klātbūtnes”.

Atbalstīts

55. Papildināt 651. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: „Notiesātā neattaisnotas neierašanās gadījumā jautājumu var lemt bez viņa klātbūtnes.”

652.pants. Ar prokurora priekšrakstā noteiktā soda izpildi saistīto jautājumu izlemšanas kārtība

(1) Jautājumus, kuri saistīti ar prokurora priekšrakstā par sodu noteiktā soda izpildi, kā arī šaubas un neskaidrības, kas rodas, izpildot šo sodu, šajā nodaļā noteiktajā kārtībā izlemj tās prokuratūras iestādes virsprokurors, kuras prokurors bija izdevis priekšrakstu par sodu.

(2) Virsprokurora lēmums nav pārsūdzams.

48. Papildināt 652.panta pirmo daļu ar palīgteikumu „bet jautājumu par soda aizstāšanu – tiesa.”

56. Papildināt 652.panta pirmo daļu ar vārdiem „bet jautājumu par soda aizstāšanu – tiesa”.

665.pants. Pieteikuma vai protesta iesniegšanas pamats

(1) Pieteikumu vai protestu var iesniegt, ja:

1) nolēmumu pieņēmis nelikumīgs tiesas sastāvs vai lietu izspriedusi zemāka līmeņa tiesa;

2) dienesta izmeklēšanā konstatēts, ka nolēmumu kāds no tiesnešiem nav parakstījis tāpēc, ka likumā noteiktajā kārtībā nav piedalījies nolēmuma pieņemšanā;

3) šā likuma 574. vai 575.pantā minētie pārkāpumi noveduši pie notiesātās personas stāvokļa nelikumīgas pasliktināšanās.

28. Tieslietu ministre S.Āboltiņa

Izslēgt 665. panta 1. punktā vārdus ,,vai lietu izspriedusi zemāka līmeņa tiesa”.

Atbalstīts

57. Izslēgt 665. panta 1. punktā vārdus ,,vai lietu izspriedusi zemāka līmeņa tiesa”.

Pārejas noteikumi

1. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksu veiktās procesuālās darbības un to rezultātā iegūtie materiāli saglabā savu tiesisko statusu.

2. Procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksu, tiek arī pabeigtas minētajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

3. Krimināllietās, kas ierosinātas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, pirmstiesas procesa termiņu sāk skaitīt no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

4. Drošības līdzekļiem, kuri personām piemēroti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un attiecībā uz kuriem Latvijas Kriminālprocesa kodekss nenoteica procesuālo termiņu, šo termiņu sāk skaitīt no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

5. Attiecībā uz drošības līdzekļiem, kuri personām piemēroti pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas, ir spēkā konkrētās krimināllietas procesuālajā lēmumā vai Latvijas Kriminālprocesa kodeksa attiecīgajā normā noteiktais termiņš.

6. Ja šis likums neparedz kādu agrāk piemērotu drošības līdzekli, procesa virzītājam viena mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas jāpieņem lēmums par šā drošības līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu.

7. Ja persona ir atzīta par aizdomās turēto Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 70.pantā paredzētajā kārtībā, procesa virzītājam 10 dienu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas jālemj par personas atzīšanu par aizdomās turēto saskaņā ar šo likumu.

8. Krimināllietās, kurās līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir pieteiktas civilprasības, turpmāk tās uzskatāmas par kaitējuma kompensācijas pieteikumiem. Ja šajās lietās civilprasītājs vienlaicīgi nav arī cietušais vai civilatbildētājs vienlaicīgi nav arī apsūdzētais, civilprasība izskatāma Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā un par to procesa virzītājs viena mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paziņo šīm personām.

9. Normatīvajos aktos lietotie termini “izziņas iestāde” un “izziņas izdarītājs” līdz šo aktu redakcijas pakāpeniskai precizēšanai turpmāk saprotami kā termini “izmeklēšanas iestāde” un “izmeklētājs”.

10. Šā likuma 353.panta trešā daļa, 354.pants un 528.panta 13.punkts stājas spēkā vienlaicīgi ar likumu par cietušo kompensācijas fondu.

11. Līdz 2006.gada 1.janvārim šā likuma 415.panta sestās daļas 3. un 4.punktā minēto funkciju Valsts probācijas dienesta vietā nodrošina Valsts policija.

12. Šā likuma 483.panta pirmā daļa ir spēkā tiesās, kurās ir nepieciešamais tehniskais nodrošinājums.

13. Līdz 2006.gada 1.aprīlim atļaujas speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai izsniedz:

1) Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis – korespondences kontrolei, sakaru līdzekļu kontrolei, vietas vai personas audiokontrolei, vietas videokontrolei, elektroniskajā informācijas sistēmā esošo datu kontrolei, pārraidīto datu satura kontrolei;

2) ģenerālprokurora īpaši pilnvaroti prokurori – personas novērošanai un izsekošanai, objekta novērošanai, speciālam izmeklēšanas eksperimentam, salīdzinošajai izpētei nepieciešamo paraugu iegūšanai speciālā veidā, noziedzīgas darbības kontrolei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2005. likumu)

14. Procesa virzītājam, ja nav iespējas uzaicināt aizstāvi, kurš noslēdzis līgumu ar Juridiskās palīdzības administrāciju, izņēmuma kārtā ir tiesības līdz 2006.gada 1.jūnijam aizstāvības nodrošināšanai uzaicināt aizstāvi, kuram šāda līguma nav. Šajā gadījumā aizstāvis viena mēneša laikā no juridiskās palīdzības sniegšanas brīža iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijai paziņojumu par juridiskās palīdzības sniegšanu, ko apstiprinājis procesa virzītājs.

(28.09.2005. likuma redakcijā)

15. Prokuratūras un izmeklēšanas iestādes viena mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās izlemj jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikšanos uzsākt kriminālprocesu saistībā ar saņemtajiem pieteikumiem par gatavotiem vai izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, attiecībā uz kuriem bija uzsākta pārbaude Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 109.pantā noteiktajā kārtībā.

(28.09.2005. likuma redakcijā)

16. Sūdzības, kuru izskatīšana uzsākta saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 220. – 222.pantu, izlemjamas minētajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

(28.09.2005. likuma redakcijā)

17. Līdz brīdim, kad spēkā stāsies likums, kas nosaka apcietinājumā turēšanas kārtību, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.aprīlim ir spēkā Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.211 “Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi” tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(28.09.2005. likuma redakcijā)

18. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Kriminālprocesa kodekss.

49. Aizstāt pārejas noteikumu 14.punktā skaitļus un vārdus “2006.gada 1.jūnijam” ar vārdiem un skaitļiem “2007.gada 1.janvārim”.

58. Aizstāt pārejas noteikumu 14.punktā skaitļus un vārdus “2006.gada 1.jūnijam” ar skaitļiem un vārdiem “2007.gada 1.janvārim”.

29. Juridiskā komisija

Papildināt ar noteikumu par likuma spēkā stāšanās kārtību šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā 2006.gada 1.februārī”.