05

 

 

 

 

 

05.01.2006.                                                                              8/2 – 6/1

 

LR 8. Saeimas Prezidijam

 

 

Likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam izskatīšanai Saeimas plenārsēdē likumprojektu “Likums par to trešo valstu pilsoņu statusu Latvijas Republikā, kuri ir kādas Eiropas Kopienas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji”.

 

Pielikumā:

          likumprojekts uz ___ lapām.

 

 

LR 8. Saeimas deputāti:

 

1.     ____________________________________________

2.     ____________________________________________

3.     ____________________________________________

4.     ____________________________________________

5.     ____________________________________________

 

 

Likumprojekts

 

Likums par to trešo valstu pilsoņu statusu

Latvijas Republikā, kuri ir kādas Eiropas Kopienas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji

 

1. pants. Likumā lietoti šādi termini:

1) nepārtraukta uzturēšanās – likumīga uzturēšanās Latvijas Republikā vismaz piecus gadus tieši pirms Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasījuma iesniegšanas, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nepārtraukti nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 10 mēnešus. Prombūtnes laiks uzskatāms par attaisnotu, ja tas ir iestājies no personas neatkarīgu iemeslu dēļ (slimība vai nepārvarama vara u.c.);

2) pietiekams iztikas nodrošinājums – regulāri - vismaz pēdējos 12 mēnešus - un stabili ienākumi vismaz vienas minimālās mēneša darba algas apmērā par normālu darba laiku vai proporcionāli mazāki - par nepilnu darba laiku, vai personai Latvijas Republikā ir piešķirta pensija vai sociālais pabalsts;

3) trešās valsts pilsonis – persona, kura nav Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis.

 

2. pants. Likuma mērķis ir noteikt to trešo valstu pilsoņu statusu Latvijas Republikā, kuri ir kādas Eiropas Kopienas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, kā arī tā iegūšanas un zaudēšanas kārtību, sekmējot brīvu personu kustību Eiropas Savienības teritorijā.

 

3. pants. Latvijas nepilsonis iegūst Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāju statusu, ja viņš to vēlas, reģistrācijas kārtībā Latvijā, atbrīvojot viņu no nosacījumiem un prasībām, kuri minēti šajā likumā. Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu nepilsonim apliecina Latvijas valsts atzīme nepilsoņa pasē “EK pastāvīgais iedzīvotājs”.

 

4. pants. (1) Trešās valsts pilsonis ir tiesīgs pieprasīt Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā (turpmāk – statuss), ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai uzturētu sevi un viņa apgādībā esošos ģimenes locekļus;

2) viņš ir apguvis valsts valodu;

3) viņš ir nepārtraukti un likumīgi uzturējies Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju vai kā Latvijas pilsonis vai kā Latvijas nepilsonis pirms citas valsts pilsonības iegūšanas.

(2) Nepārtrauktās uzturēšanās laikā Latvijas Republikā ieskaita augstākās vai profesionālās izglītības iegūšanas laiku, bet ne vairāk kā pusi no šī perioda.

(3) Nepārtrauktās uzturēšanās laikā Latvijas Republikā neieskaita laiku, kad trešās valsts pilsonis uzturēšanās atļauju saņēmis īslaicīgi (piemēram, kā aukle, sezonas darba ņēmējs, darbinieks, ko amatā iecēlis pakalpojumu sniedzējs, lai nodrošinātu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, vai kā pārrobežu pakalpojumu sniedzējs) vai uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar 1961.gada Vīnes Konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, 1963.gada Vīnes Konvenciju par konsulārajām attiecībām, 1969.gada Konvenciju par īpašajām misijām vai 1975.gada Vīnes Konvenciju par valstu pārstāvniecību sakarā ar to saistību ar starptautiskām vispārēja rakstura organizācijām, kā arī laiku, kad trešās valsts pilsonis atradies brīvības atņemšanas iestādē.

(4) Statusa iegūšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī personu kategorijas, kuras ilgstošu vai nenovēršamu veselības traucējumu dēļ atbrīvojamas no valsts valodas prasmes pārbaudes, nosaka Ministru kabinets.

5. pants. (1) Trešās valsts pilsonis, kas vēlas iegūt statusu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk - Pārvalde) vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:

1) anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, kas paredzēta normatīvajos aktos par uzturēšanās atļaujām;

2) fotogrāfiju;

3) dokumentus, kas apliecina šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto nosacījumu izpildi;

4) dokumentus, kas apliecina, ka viņam ir garantēta dzīvesvieta Latvijas Republikā (īres līgums, u.c.).

 (2) Ja kāda šā panta pirmajā daļā minētā dokumenta izsniegšana ir citas institūcijas kompetencē, Pārvalde nepieciešamo informāciju pieprasa attiecīgajai institūcijai.

 

6. pants. (1) Lēmumu par statusa piešķiršanu, atteikumu to piešķirt, lēmumu par statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu pieņem Pārvaldes amatpersona, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.

(2) Lēmumu par atteikumu piešķirt statusu saskaņā ar šā likuma 8.panta 4.punktu un lēmumu par statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu saskaņā ar šā likuma 11.panta 6.punktu pieņem iekšlietu ministrs.

(3) Pārvaldes amatpersonas lēmumu trešās valsts pilsonis var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.

(4) Pārvaldes priekšnieka lēmumu trešās valsts pilsonis var pārsūdzēt tiesā.

(5) Iekšlietu ministra lēmumu trešās valsts pilsonis var pārsūdzēt Imigrācijas likuma 61.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā.

 

7. pants. Lēmumu par statusa piešķiršanu, atteikumu to piešķirt, lēmumu par statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu pieņem triju mēnešu laikā.

8. pants. (1) Ja trešās valsts pilsonim ir piešķirts statuss, Pārvalde viņam izsniedz Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju, kas derīga piecus gadus, un informē par viņa tiesībām un pienākumiem. Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujā izdara atzīmi "EK pastāvīgais iedzīvotājs".

(2) Ja trešās valsts pilsonim ir piešķirts statuss, viņam ir Latvijas Republikas Satversmē, kā arī citos Latvijas Republikas likumos noteiktās cilvēka tiesības un pienākumi.

(3) Ja trešās valsts pilsonim ir piešķirts statuss, viņam ir pienākums reizi piecos gados atjaunot uzturēšanās atļauju, to reģistrējot, iesniedzot Pārvaldē anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai un uzrādot derīgu ceļošanas dokumentu.

 

9. pants. Statusa piešķiršanu atsaka, ja trešās valsts pilsonis:

1) neatbilst kādam no šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētajiem statusa piešķiršanas nosacījumiem;

2) nav iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus un Pārvalde attiecīgo informāciju nevar iegūt pati;

3) sniedzis nepatiesas ziņas;

4) apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību, par ko saņemts kompetentas drošības iestādes atzinums;

5) ir saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, lai iegūtu augstāko vai profesionālo izglītību;

6) ir ieguvis bēgļa vai alternatīvo statusu vai pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā vai ir pieprasījis patvērumu Latvijas Republikā.

 

10. pants. Trešās valsts pilsonis statusu zaudē un viņam izsniegto uzturēšanās atļauju anulē, ja:

1) viņš ir ieguvis Latvijas pilsonību;

2) viņš atsakās no statusa;

3) viņam statusu atņem.

 

11. pants. Trešās valsts pilsonis var atteikties no statusa, ja viņš:

1) ieguvis citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonību;

2) izceļo uz pastāvīgu dzīvi citā valstī vai ir saņēmis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu citā valstī.

 

12. pants. (1) Trešās valsts pilsonim statusu atņem, ja viņš:

1) ieguvis citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonību un nav atteicies no statusa;

2) ir saņēmis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu citā valstī un nav atteicies no statusa;

3) sniedzis nepatiesas ziņas;

4) bez pārtraukuma uzturējies ārpus Eiropas Savienības teritorijas 12 mēnešus;

5) bez pārtraukuma uzturējies ārpus Latvijas Republikas sešus gadus;

6) apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību, par ko saņemts kompetentas drošības iestādes atzinums.

(2) Šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētajos gadījumos statusu neatņem, ja prombūtne bijusi no trešās valsts pilsoņa neatkarīgu iemeslu dēļ vai saistībā ar izglītības iegūšanu.

(3) Prombūtni, kura ir paredzama, trešās valsts pilsonis pirms izceļošanas piesaka Pārvaldē, iesniedzot iesniegumu un prombūtni apliecinošus dokumentus - dokumentus, kas apliecina ilgstošas ārstēšanās nepieciešamību, nosūtīšanu komandējumā vai iestāšanos izglītības iestādē u.c.

 

13. pants. Ja trešās valsts pilsonis zaudējis statusu šā likuma 10.panta 2.punktā un 11.panta pirmās daļas 2., 4. un 5.punktā minētajos gadījumos, viņš ir tiesīgs statusu pieprasīt atkārtoti.

 

14. pants. (1) Ja trešās valsts pilsonim pēc statusa atņemšanas un uzturēšanās atļaujas anulēšanas nav likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā, viņam triju mēnešu laikā no lēmuma spēkā stāšanās jāatstāj Latvijas Republika.

(2) Ja trešās valsts pilsonis šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā nav izceļojis no Latvijas Republikas, lēmumu par viņa izraidīšanu pieņem un izraidīšanu veic Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja trešās valsts pilsonim statusu atņem un uzturēšanās atļauju anulē saskaņā ar šā likuma 11.panta pirmās daļas 6. punktu, iekšlietu ministrs pieņem lēmumu par viņa piespiedu izraidīšanu. Personas piespiedu izraidīšanu veic Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Trešās valsts pilsonim var noteikt ieceļošanas aizliegumu Latvijas Republikā Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Ja lēmums par statusa piešķiršanu, zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu vai izraidīšanu tiek pārsūdzēts, tas neaptur šā lēmuma darbību.

 

15. pants. Trešās valsts pilsonis, kurš ieguvis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu citā valstī, var ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

 

16. pants. Trešās valsts pilsonis, kurš zaudējis statusu, Latvijas Republikā var uzturēties Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2003.gada 25.novembra Direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kas ir pastāvīgi dzīvojošas personas.