Sociālo un darba lietu komisija

 

Rīgā

2006.gada 29.martā

 

 

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

Godājamie prezidija locekļi,

 

 

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” (reģ.nr.1500) izskatīšanai trešajā lasījumā.

 

 

Pielikumā: Likumprojekta salīdzinošā tabula uz 8 lapām.

 

 

Cieņā,

 

 

 

priekšsēdētāja                                                                                          J.Stalidzāne

Sociālo un darba lietu komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

 

Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (reģ.nr.1500)

 

Likuma attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

2.lasījuumā nobalsotā redakcija

N.p.k.

3.lasījumam iesniegtie priekšlikumi

(5)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt Epidemioloģiskās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 3.nr.; 2000, 10.nr.; 2004, 5., 10.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Epidemioloģiskās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 3.nr.; 2000, 10.nr.; 2004, 5., 10.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

31) Imunizācijas valsts programma — programma, kurā ir noteikti imunizācijas mērķi, uzdevumi, vakcinācijas kalendārs un citi valstī veicamie pasākumi tādu infekcijas slimību izplatības novēršanai vai likvidācijai, kuru pamatprofilakses veids ir vakcinācija;

 

 

 

 

 

 

 

1.

Veselības ministra vietā, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis

Svītrot 1.panta 31.punktā vārdus „vakcinācijas kalendārs”.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

1. Izslēgt 1.panta 31.punktā vārdus “vakcinācijas kalendārs”.

14.pants. Ārstniecības personu tiesības un pienākumi infekcijas slimību gadījumos

(1) Ja ārstniecības persona konstatējusi, ka pacientam ir infekcijas slimība, vai pastāv pamatotas aizdomas par viņa inficēšanos, ārstniecības personas pienākums ir:

1) nekavējoties organizēt pacientam medicīnisko pārbaudi un ārstēšanu;

2) organizēt nepieciešamās laboratoriskās pārbaudes diagnozes precizēšanai;

3) pieprasīt no pacienta ziņas, kas nepieciešamas pretepidēmijas pasākumu organizēšanai, arī ziņas par kontaktpersonām un iespējamiem infekcijas slimības avotiem;

4) reģistrēt infekcijas slimības gadījumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

5) veikt Ministru kabineta vai Veselības ministrijas noteiktos pretepidēmijas pasākumus.

 

 

 

 

 

 

 

1. Izslēgt 14.panta pirmās daļas 5.punktā vārdus "vai Veselības ministrijas".

 

 

 

 

2. Izslēgt 14.panta pirmās daļas 5.punktā vārdus “vai Veselības ministrijas”.

 

16.pants. Pretepidēmijas pasākumu organizēšana

(1) Ja tiek konstatēti šā likuma 15.pantā minētie nosacījumi, epidemiologa pienākums ir Veselības ministrijas noteiktajā kārtībā organizēt, vadīt un koordinēt pretepidēmijas pasākumus tik ilgi, kamēr pastāv epidēmijas perēklis vai infekcijas izplatīšanās draudi, arī noteikt un kontrolēt laboratorisko pārbaužu apjomu un termiņus, materiāla ņemšanas kārtību, medicīniskās novērošanas ilgumu attiecībā uz kontaktpersonām un personām, par kurām ir radušās profesionāli pamatotas aizdomas, ka tās inficējušās ar infekcijas slimībām.

 

 

 

 

 

 

 

2.

Veselības ministra vietā, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis

 

Svītrot 16. panta pirmajā daļā vārdus „Veselības ministrijas noteiktajā kārtībā”.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

3. Izslēgt 16.panta pirmajā daļā vārdus “Veselības ministrijas noteiktajā kārtībā”.

 

(2) (Izslēgta ar 30.03.2000. likumu).

(3) Pirms epidemiologa iesaistīšanās pretepidēmijas pasākumu organizēšanā, kā arī tad, ja šī iesaistīšanās nav obligāta, ārstniecības personas pienākums ir organizēt neatliekamos pretepidēmijas pasākumus un pēc epidemiologa vai valsts sanitārā inspektora pieprasījuma sniegt tiem informāciju par šiem pasākumiem un citu epidemioloģiskās uzraudzības nodrošināšanai nepieciešamo informāciju.

(4) Valsts sanitārajam inspektoram ir tiesības grozīt, atcelt vai papildināt ārstniecības personas vai epidemiologa norādījumus attiecībā uz pretepidēmijas pasākumiem.

 

 

 

 

 

 

19.pants.  Kontaktpersonu    primārā    medicīniskā    pārbaude, laboratoriskā pārbaude un medicīniskā novērošana

(1) Kontaktpersonu primārās medicīniskās un laboratoriskās pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

 

 

3.

Veselības ministra vietā, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis

 

Izteikt 19.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Kontaktpersonu primārās medicīniskā pārbaudes, laboratoriskās pārbaudes un medicīniskās novērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

4. Izteikt 19.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Kontaktpersonu primārās medicīniskās pārbaudes, laboratoriskās pārbaudes un medicīniskās novērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

 

(2) Medicīniski novērojamās kontaktpersonas nedrīkst izolēt un nedrīkst ierobežot to pārvietošanās brīvību. Ārstniecības persona un epidemiologs var pieprasīt, lai persona noteiktos termiņos ierodas norādītajā ārstniecības iestādē.

(3) Ja medicīniski novērojamā kontaktpersona maina dzīvesvietu, tās pienākums ir paziņot par to ārstniecības iestādei, kas veic medicīnisko novērošanu. Informācija par šo personu nododama attiecīgajai ārstniecības iestādei šīs personas turpmākajā dzīvesvietā medicīniskās novērošanas turpināšanai.

(4) Medicīniski novērojamai kontaktpersonai, kura saņēmusi šā likuma 17.panta otrajā daļā minēto brīdinājumu, ir pienākums nekavējoties paziņot brīdinājumā norādītajai ārstniecības personai vai griezties pie šīs ārstniecības personas, ja tai parādās infekcijas slimības pazīmes.

 

 

 

 

 

30.pants. Vakcinācijas vispārīgie noteikumi

(1) Infekcijas slimības, pret kurām personas vakcinējamas obligāti, kā arī šīs vakcinācijas kārtību un vakcinējamo personu loku nosaka Ministru kabinets. Izdevumus, kas saistīti ar Imunizācijas valsts programmā paredzēto vakcināciju, sedz no gadskārtējā valsts budžetā šim nolūkam paredzētajiem līdzekļiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

Veselības ministra vietā, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis

 

Izteikt 30.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Izdevumus, kas saistīti ar obligāto vakcināciju, sedz no gadskārtējā valsts budžetā šim nolūkam paredzētajiem līdzekļiem.”

 

Sociālo un darba lietu komisija

 

Izteikt 30.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Izdevumus par vakcināciju pret minētajām slimībām sedz no gadskārtējā valsts budžetā šim nolūkam paredzētajiem līdzekļiem.”

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts

iestrādāts atb.kom. priekšlik. Nr.5

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

5. Izteikt 30.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Izdevumus par vakcināciju pret minētajām slimībām sedz no gadskārtējā valsts budžetā šim nolūkam paredzētajiem līdzekļiem.”

 

(2) Personas, kuras tiek nodarbinātas darbos, kas saistīti ar paaugstinātu inficēšanās risku, kā arī audzēkņi un studenti, kuri mācību vai prakses laikā saskaras vai var saskarties ar infekcijas slimību izraisītājiem, vakcinējami obligāti. Infekcijas slimības, pret kurām veicama vakcinācija, un darbus, kas saistīti ar paaugstinātu inficēšanās risku, kā arī vakcinācijas kārtību nosaka Ministru kabinets. Izdevumus, kas saistīti ar šo vakcināciju, sedz darba devējs vai izglītības iestāde.

(3) Ja sākusies epidēmija vai pastāv tās draudi, var izsludināt papildu obligāto vakcināciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Vakcinācijas, kas nav paredzētas šā panta pirmajā un otrajā daļā, ir brīvprātīgas, individuālas, un visus izdevumus, kas saistīti ar tām, sedz vakcinējamā persona vai tās darba devējs, vai citas fiziskās un juridiskās personas. Ministru kabinets nosaka atvieglojumus atsevišķām iedzīvotāju grupām ar vakcināciju saistīto izdevumu apmaksai.

 

 

 

 

 

Pārejas noteikumi

1. Līdz Sabiedrības veselības aģentūras izveidošanai tās funkcijas pilda Nacionālais vides veselības centrs un teritoriālie vides veselības centri savā pārziņā esošajā teritorijā atbilstoši to nolikumiem.

2. Līdz 2001.gada 1.janvārim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta 3.punktu:

1) Ministru kabineta 1998.gada 19.maija noteikumi nr.183 "Noteikumi par higiēnas prasībām slimnīcām";

2) Ministru kabineta 1998.gada 9.jūnija noteikumi nr.216 "Noteikumi par higiēnas prasībām pirmsskolas izglītības iestādēm";

3) Ministru kabineta 1999.gada 13.jūlija noteikumi nr.255 "Noteikumi par higiēnas prasībām vispārizglītojošām skolām".

3. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.janvārim ir spēkā Ministru kabineta 2000.gada 14.marta noteikumi Nr.101 "Ar infekcijas slimību miruša cilvēka ķermeņa pārvadāšanas, glabāšanas un apbedīšanas kārtība".

4. Grozījumi likuma 15.pantā, 16.panta trešajā daļā, 19.panta pirmajā daļā, 23.panta pirmajā daļā, 31.panta otrajā un ceturtajā daļā, 32.panta pirmajā daļā un 38.panta otrajā un trešajā daļā stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

 

2. Papildināt pārejas noteikumus ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.janvārim izdod šā likuma 14.panta pirmās daļas 5.punktā minētos noteikumus

 

 

 

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.janvārim izdod šā likuma 14.panta pirmās daļas 5.punktā minētos noteikumus.”