2006. gada ____ jūnijā

Nr.9/6 -

SAEIMAS PREZIDIJAM

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 6.maija sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Iekšlietu ministrijas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums” (reģ.nr.1547) trešajam lasījumam.

Komisija lūdz augstākminēto likumprojektu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai trešajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekta “Iekšlietu ministrijas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums” (reģ.nr.1547) salīdzinošā tabula uz ______ lpp.

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētājs

Juris Dalbiņš

Aizsardzības un iekšlietu komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes

amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums

(reģ.nr. 1547)

2.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

(87)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums

8.Saeimas deputāts D.Turlais:

Aizstāt visā likumprojekta tekstā terminu “speciālā dienesta pakāpe” ar terminu “dienesta pakāpe” attiecīgajā locījumā.

Noraidīt

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt profesionālā dienesta tiesisko statusu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē (turpmāk arī – Iestāde), lai nodrošinātu tiesisku, stabilu, efektīvu un atklātu Iestādes darbību.

1.pants. Likuma mērķis

2.pants. Dienests Iestādē un Iekšlietu ministrijas sistēmas jēdziens

(1) Dienests Iestādē ir valsts dienesta veids, kuru pilda Iestādes amatpersona, kam ir speciālā dienesta pakāpe (turpmāk – amatpersona).

(2) Iekšlietu ministrijas sistēmā ietilpst Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes – Drošības policija, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Iekšlietu ministrijas Sakaru centrs, Valsts policija, Latvijas Policijas akadēmija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests –, kā arī šo iestāžu padotībā esošās koledžas.

2.pants. Dienests Iestādē un Iekšlietu ministrijas sistēmas jēdziens

(1) Dienests Iestādē ir valsts dienesta veids, kuru pilda Iestādes amatpersona, kam ir speciālā dienesta pakāpe (turpmāk – amatpersona).

3.pants. Likuma darbība

(1) Likums nosaka amatpersonu vienotu dienesta gaitu Iestādē.

(2) Uz amatpersonu neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, izņemot normas, kas nosaka termiņus, tajā skaitā noilguma termiņu, atšķirīgas attieksmes aizliegumu, darba samaksas izmaksas laiku, veidu un aprēķinu, vidējās izpeļņas izmaksu gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, vidējās izpeļņas aprēķināšanu, ieturējumus no darba samaksas un to ierobežojumus, darbinieka civiltiesisko atbildību, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma piešķiršanu, atvaļinājuma piešķiršanu bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai un bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu, kā arī tiesības, kas pienākas grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam.

(3) Uz amatpersonu neattiecas valsts civildienesta tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas.

(4) Amatpersonas komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas ierobežojumus, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

(5) Uz amatpersonām, kuras ieņem amatus Drošības policijā, attiecas Valsts drošības iestāžu likuma noteikumi un šā likuma 3. un 4.panta 2. un 3.punkts, II nodaļa, 10., 11. un 12.pants, IV, V, VI un VII nodaļa, 31., 33., 34., 37. un 41.pants, X un XI nodaļa. Uz minētajām amatpersonām neattiecas šā likuma noteikumi par piemaksu par speciālo dienesta pakāpi un uzturdevas kompensāciju.

8.Saeimas deputāts A.Klementjevs:

Papildināt likumprojekta 3.panta otro daļu pēc vārdiem “darba samaksas izmaksas laiku, veidu un aprēķinu” ar vārdiem “piemaksu par papilddarbu, piemaksu par darbu īpašos apstākļos, piemaksu par nakts darbu un piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā” un tālāk pēc esošā teksta.

8.Saeimas deputāts M.Gulbis:

Papildināt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:

Pēc vārdiem “atšķirīgas attieksmes aizliegumu” iekļaut sekojošu tekstu – “piemaksa par papilddarbu, piemaksu par darbu īpašos apstākļos, piemaksu par nakts darbu un piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienās”.

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Aizstāt 3.panta piektajā daļā skaitļus un vārdus “3. un 4.panta 2. un 3.punkts, II nodaļa, 10., 11. un 12.pants, IV, V, VI un VII nodaļa, 31., 33., 34., 37. un 41.pants, X un XI nodaļa” ar skaitļiem un vārdiem “3. pants, 4.panta 2. un 3.punkts, 5. un 6.pants, II, III, IV, V, VI un VII nodaļa, 33., 35. un 36.pants, 37.panta pirmā un septītā daļa, 39. un 43.pants, X un XI nodaļa”.

Noraidīt

Atbalstīt

3.pants. Likuma darbība

(1) Likums nosaka amatpersonu vienotu dienesta gaitu Iestādē.

(2) Uz amatpersonu neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, izņemot normas, kas nosaka termiņus, tajā skaitā noilguma termiņu, atšķirīgas attieksmes aizliegumu, darba samaksas izmaksas laiku, veidu un aprēķinu, vidējās izpeļņas izmaksu gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, vidējās izpeļņas aprēķināšanu, ieturējumus no darba samaksas un to ierobežojumus, darbinieka civiltiesisko atbildību, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma piešķiršanu, atvaļinājuma piešķiršanu bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai un bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu, kā arī tiesības, kas pienākas grūtniecēm un sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam.

(3) Uz amatpersonu neattiecas valsts civildienesta tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas.

(5) Uz amatpersonām, kuras ieņem amatus Drošības policijā, attiecas Valsts drošības iestāžu likuma noteikumi un šā likuma 3. pants, 4.panta 2. un 3.punkts, 5. un 6.pants, II, III, IV, V, VI un VII nodaļa, 33., 35. un 36.pants, 37.panta pirmā un septītā daļa, 39. un 43.pants, X un XI nodaļa. Uz minētajām amatpersonām neattiecas šā likuma noteikumi par piemaksu par speciālo dienesta pakāpi un uzturdevas kompensāciju.

4.pants. Obligātās prasības dienestam

Dienestā var atrasties persona:

1) kura ir Latvijas pilsonis;

2) kuras fiziskā sagatavotība atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām;

3) kuras veselības stāvoklis un psiholoģiskās īpašības atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām;

4) kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

5) kura nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā.

4.pants. Obligātās prasības dienestam

Dienestā var atrasties persona:

1) kura ir Latvijas pilsonis;

2) kuras fiziskā sagatavotība atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām;

3) kuras veselības stāvoklis un psiholoģiskās īpašības atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām;

4) kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

5) kura nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā.

5.pants. Izdienas jēdziens

(1) Izdiena ir laiks, ko amatpersona nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Izdienu ņem vērā, nosakot amatpersonas mēneša amatalgu un piemaksu par izdienu, kā arī piešķirot ikgadējo atvaļinājumu un šā likuma 35.panta piektajā daļā paredzēto pabalstu.

(2) Dienestā pieņemtajam bijušajam karavīram un prokuroram izdienā ieskaita iepriekš aprēķināto izdienas stāžu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju attiecīgajā likumā noteiktajā kārtībā.

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Aizstāt 5.panta pirmajā daļā vārdus “mēneša amatalgu un piemaksu par izdienu” ar vārdiem “darba samaksu”, kā arī aizstāt skaitli un vārdus “35.panta piektajā daļā” ar skaitli un vārdiem “37.panta sestajā daļā”.

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Aizstāt 5.panta otrajā daļā vārdus “Dienestā pieņemtajam bijušajam” ar vārdiem “Dienestā pieņemtajai bijušajai Iestādes amatpersonai, bijušajam”.

Atbalstīt

5.pants. Izdienas jēdziens

(1) Izdiena ir laiks, ko amatpersona nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Izdienu ņem vērā, nosakot amatpersonas darba samaksu, kā arī piešķirot ikgadējo atvaļinājumu un šā likuma 37.panta sestajā daļā paredzēto pabalstu.

(2) Dienestā pieņemtajai bijušajai Iestādes amatpersonai, bijušajam karavīram un prokuroram izdienā ieskaita iepriekš aprēķināto izdienas stāžu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju attiecīgajā likumā noteiktajā kārtībā.

6.pants. Amatpersonas vispārīgie pienākumi

Amatpersonas vispārīgie pienākumi ir:

1) ievērot Satversmi, Latvijas Republikai saistošas starptautisko tiesību normas, likumus un citus normatīvos aktus;

2) godprātīgi pildīt doto amatpersonas zvērestu;

3) apzinīgi un godprātīgi pildīt amata pienākumus un augstāku amatpersonu rīkojumus;

4) ievērot amatpersonām noteiktos uzvedības principus;

5) veicot dienesta pienākumus citā valstī, cienīt un ievērot attiecīgās valsts likumus, sabiedriskās kārtības un pieklājības normas.

6.pants. Amatpersonas vispārīgie pienākumi

Amatpersonas vispārīgie pienākumi ir:

1) ievērot Satversmi, Latvijas Republikai saistošas starptautisko tiesību normas, likumus un citus normatīvos aktus;

2) godprātīgi pildīt doto amatpersonas zvērestu;

3) apzinīgi un godprātīgi pildīt amata pienākumus un augstāku amatpersonu rīkojumus;

4) ievērot amatpersonām noteiktos uzvedības principus;

5) veicot dienesta pienākumus citā valstī, cienīt un ievērot attiecīgās valsts likumus, sabiedriskās kārtības un pieklājības normas.

II nodaļa

Pieņemšana dienestā un iecelšana amatā

II nodaļa

Pieņemšana dienestā un iecelšana amatā

7.pants. Prasības pieņemšanai dienestā

(1) Dienestā var pieņemt personas vecumā no 18 līdz 40 gadiem:

1) kuras atbilst šā likuma 4.pantā dienestam noteiktajām obligātajām prasībām;

2) kurām ir vismaz vidējā izglītība;

3) kuras prot latviešu valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai;

4) kuras nav atvaļinātas no dienesta Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē sakarā ar to, ka tām piemērots disciplinārsods – atvaļināšana no dienesta.

(2) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, Iestādes vadītājs dienestā var pieņemt arī personu, kura ir vecāka par 35 gadiem un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē nav īsāks par 10 gadiem.

(3) Personai, kura vēlas iestāties dienestā, ir pienākums:

1) uzrādīt personu apliecinošu dokumentu;

2) uzrādīt izglītību apliecinošus dokumentus un valsts valodas prasmes apliecību, ja izglītība nav iegūta valsts valodā;

3) iesniegt Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijā (turpmāk – Medicīniskās ekspertīzes komisija) ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par pārciestajām slimībām, izziņu no narkologa ar datiem par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību, izziņu no psihiatra ar datiem par diagnosticētu psihisku slimību vai konstatētajiem uzvedības traucējumiem un potēšanas pasi ar atzīmēm par veiktajām vakcinācijām.

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Aizstāt 7.panta 2.daļā skaitli “35” ar skaitli “40”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt 7.panta 2.daļā skaitli “35” ar skaitli “40”.

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Aizstāt 7.panta trešajā daļā vārdus “izziņu no narkologa ar datiem par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību” ar vārdiem “izziņu no narkologa ar datiem par alkohola kaitējoši pārmērīgu lietošanu, toksisko vielu lietošanu, narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu bez medicīniskām indikācijām”.

8.Saeimas deputāts M.Gulbis:

Papildināt 7.panta piekto daļu šādā redakcijā:

Pēc vārdiem “ja kandidātam ir” iekļaut sekojošu tekstu – “atbilstoša augstākā izglītība tiesību zinātnēs, vai arī konkrēta amata izpildei nepieciešamā augstākā izglītība”.

Atbalstīt

Noraidīt

7.pants. Prasības pieņemšanai dienestā

(1) Dienestā var pieņemt personas vecumā no 18 līdz 40 gadiem:

1) kuras atbilst šā likuma 4.pantā dienestam noteiktajām obligātajām prasībām;

2) kurām ir vismaz vidējā izglītība;

3) kuras prot latviešu valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai;

4) kuras nav atvaļinātas no dienesta Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē sakarā ar to, ka tām piemērots disciplinārsods – atvaļināšana no dienesta.

(2) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, Iestādes vadītājs dienestā var pieņemt arī personu, kura ir vecāka par 40 gadiem un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē nav īsāks par 10 gadiem.

(3) Personai, kura vēlas iestāties dienestā, ir pienākums:

1) uzrādīt personu apliecinošu dokumentu;

2) uzrādīt izglītību apliecinošus dokumentus un valsts valodas prasmes apliecību, ja izglītība nav iegūta valsts valodā;

3) iesniegt Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijai (turpmāk – Medicīniskās ekspertīzes komisija) ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par pārciestajām slimībām, izziņu no narkologa ar datiem par alkohola kaitējoši pārmērīgu lietošanu, toksisko vielu lietošanu, narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu bez medicīniskām indikācijām, izziņu no psihiatra ar datiem par diagnosticētu psihisku slimību vai konstatētajiem uzvedības traucējumiem un potēšanas pasi ar atzīmēm par veiktajām vakcinācijām.

8.pants. Kandidāta atbilstības novērtēšana

(1) Kandidāta atbilstību šā likuma 5.panta pirmās daļas prasībām un attiecīgajam amatam noteiktajām prasībām novērtē Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas izveidota vērtēšanas komisija.

(2) Kandidāta atbilstību Iestādes vadītāja amatam novērtē vērtēšanas komisija, kuru izveido attiecīgi iekšlietu ministrs vai tieslietu ministrs (turpmāk – attiecīgais ministrs). Kandidāta atbilstību Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžas (turpmāk – koledža) vadītāja amatam novērtē vērtēšanas komisija, kuru izveido nākamās augstākās iestādes vadītājs.

(3) Iestāde veic kandidāta fiziskās sagatavotības pārbaudi un iesniedz vērtēšanas komisijai atzinumu par kandidāta fiziskās sagatavotības atbilstību dienestam.

(4) Medicīniskās ekspertīzes komisija novērtē kandidāta atbilstību šā likuma 4.panta 3.punkta prasībām un iesniedz vērtēšanas komisijai atzinumu par viņa veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību atbilstību dienestam. Veselības stāvokļa izvērtēšanai un šā likuma 14.panta ceturtajā daļā noteiktās pārbaudes veikšanai Medicīniskās ekspertīzes komisija ir tiesīga pieprasīt pārbaudāmai personai veikt papildizmeklējumus, kā arī pieprasīt un saņemt datus par pārbaudāmās personas veselības stāvokli no citām ārstniecības iestādēm.

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Aizstāt 8.panta pirmajā daļā skaitli un vārdu “5.panta” ar skaitli un vārdu “7.panta”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt 8.panta otrajā daļā vārdus “nākamās augstākās iestādes vadītājs” ar vārdiem “tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža”.

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Aizstāt 8.panta ceturtajā daļā skaitli un vārdu “14.panta” ar skaitli un vārdu “16.panta”.

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Papildināt 8.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Kārtību, kādā veicama kandidātu veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaude, nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīt

8.pants. Kandidāta atbilstības novērtēšana

(1) Kandidāta atbilstību šā likuma 7.panta pirmās daļas prasībām un attiecīgajam amatam noteiktajām prasībām novērtē Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas izveidota vērtēšanas komisija.

(3) Iestāde veic kandidāta fiziskās sagatavotības pārbaudi un iesniedz vērtēšanas komisijai atzinumu par kandidāta fiziskās sagatavotības atbilstību dienestam.

(4) Medicīniskās ekspertīzes komisija novērtē kandidāta atbilstību šā likuma 4.panta 3.punkta prasībām un iesniedz vērtēšanas komisijai atzinumu par viņa veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību atbilstību dienestam. Veselības stāvokļa novērtēšanai un šā likuma 16.panta ceturtajā daļā noteiktās pārbaudes veikšanai Medicīniskās ekspertīzes komisija ir tiesīga pieprasīt, lai pārbaudāmā persona veic papildizmeklējumus, kā arī pieprasīt un saņemt datus par pārbaudāmās personas veselības stāvokli no citām ārstniecības iestādēm.

(5) Kārtību, kādā veicama kandidātu veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaude, nosaka Ministru kabinets.

9.pants. Pieņemšana dienestā un iecelšana amatā

(1) Lēmumu par kandidāta pieņemšanu dienestā un iecelšanu amatā, iepazinies ar vērtēšanas komisijas ieteikumu, pieņem Drošības policijas, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītājs, viņa pilnvarota amatpersona vai koledžas vadītājs.

(2) Personai, lai to pieņemtu dienestā, nepieciešama šāda izglītība:

1) ieceļot ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta vai virsniekvietnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā – vismaz vidējā izglītība;

2) ieceļot leitnanta, virsleitnanta vai kapteiņa speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā – vismaz pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

3) ieceļot majora, pulkvežleitnanta, pulkveža vai ģenerāļa speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā – akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.

(3) Iestādes vadītāju amatā ieceļ attiecīgais ministrs. Koledžas vadītāju amatā ieceļ nākamās augstākās iestādes vadītājs.

(4) Drošības policijas, Valsts policijas, Latvijas Policijas akadēmijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāju amatā ieceļ iekšlietu ministrs pēc attiecīgās kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāju amatā ieceļ tieslietu ministrs pēc attiecīgās kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā.

(5) Uz Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amatu var kandidēt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersona, kurai ir augstākā izglītība un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā nav īsāks par pieciem gadiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amata kandidātam nepieciešama atbilstoša izglītība ugunsdrošības jomā, bet Valsts policijas vadītāja amata kandidātam – juridiskā izglītība.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lēmumu par kandidāta pieņemšanu dienestā un iecelšanu amatā, iepazinies ar vērtēšanas komisijas ieteikumu, pieņem Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.”

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt 9.panta trešajā daļā vārdus “nākamās augstākās iestādes vadītājs” ar vārdiem “tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža”.

Atbalstīt

9.pants. Pieņemšana dienestā un iecelšana amatā

(1) Lēmumu par kandidāta pieņemšanu dienestā un iecelšanu amatā, iepazinies ar vērtēšanas komisijas ieteikumu, pieņem Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.

(2) Personai, lai to pieņemtu dienestā, nepieciešama šāda izglītība:

1) ieceļot ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta vai virsniekvietnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā, — vismaz vidējā izglītība;

2) ieceļot leitnanta, virsleitnanta vai kapteiņa speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā, — vismaz pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

3) ieceļot majora, pulkvežleitnanta, pulkveža vai ģenerāļa speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā, — akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.

(3) Iestādes vadītāju amatā ieceļ attiecīgais ministrs. Koledžas vadītāju amatā ieceļ tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža.

(4) Drošības policijas, Valsts policijas, Latvijas Policijas akadēmijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāju amatā ieceļ iekšlietu ministrs pēc tam, kad attiecīgo kandidatūru apstiprinājis Ministru kabinets. Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāju amatā ieceļ tieslietu ministrs pēc tam, kad attiecīgo kandidatūru apstiprinājis Ministru kabinets.

10.pants. Pārbaudes termiņš, pieņemot dienestā un ieceļot amatā

(1) Pieņemot dienestā un ieceļot amatā, amatpersonai nosaka pārbaudes termiņu, lai noskaidrotu, vai amatpersona atbilst tai uzticēto pienākumu veikšanai.

(2) Pārbaudes termiņš nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem. Minētajā termiņā neieskaita pārejošas darbnespējas laiku.

(3) Pārbaudes termiņā amatpersona, kura pieņēmusi amatpersonu dienestā un iecēlusi amatā, nenorādot iemeslu un rakstveidā brīdinot vismaz trīs darbadienas iepriekš, var atbrīvot amatpersonu no amata un atvaļināt no dienesta.

8.Saeimas deputāts M.Gulbis:

Papildināt 10.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

Aiz vārda “laiku” ar vārdiem “kas ilgāks par vienu mēnesi”.

8.Saeimas deputāts M.Gulbis:

Izteikt 10.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmajā daļā un 4.punktā noteiktajos gadījumos amatpersonu citā amatā var pārcelt tikai ar viņas piekrišanu.”

Noraidīt

10.pants. Pārbaudes termiņš, pieņemot dienestā un ieceļot amatā

(1) Pieņemot dienestā un ieceļot amatā, amatpersonai nosaka pārbaudes termiņu, lai noskaidrotu, vai amatpersona atbilst tai uzticēto pienākumu veikšanai.

(2) Pārbaudes termiņš nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem. Minētajā termiņā neieskaita pārejošas darbnespējas laiku.

11.pants. Amatpersonas zvērests

(1) Amatpersona, stājoties dienestā, dod zvērestu:

“Es, (vārds, uzvārds), stājoties dienestā, zvēru būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs Latvijas Republikai, pildīt dienesta pienākumus saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, starptautiskajiem līgumiem, likumiem un citiem normatīvajiem aktiem un kalpot sabiedrības vispārējām interesēm.”

(2) Amatpersonas zvērestu pieņem attiecīgais ministrs, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.

8.Saeimas deputāts M.Gulbis:

Papildināt 11.pantu šādā redakcijā:

Aiz vārdiem “iekšlietu un tieslietu jomā” ar vārdiem “noteiktās iestādes arodbiedrības vadītājam un ievēlēšanas laiku, ja tas pārstāv ne mazāk kā 10% no policijas darbiniekiem.”

Noraidīt

11.pants. Amatpersonas zvērests

(1) Amatpersona, stājoties dienestā, dod zvērestu:

(2) Amatpersonas zvērestu pieņem attiecīgais ministrs, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.

III nodaļa

Pārcelšana citā amatā, atrašanās dienestā, neieņemot noteiktu amatu, un atstādināšana no amata pienākumu izpildes

III nodaļa

Pārcelšana citā amatā, atrašanās dienestā, neieņemot noteiktu amatu, un atstādināšana no amata pienākumu izpildes

12.pants. Amatpersonas pārcelšana citā amatā

(1) Amatpersonu citā vakantā amatā tajā pašā vai citā Iestādē, ievērojot šā likuma 7.panta otrajā daļā noteikto, var pārcelt:

1) dienesta interesēs uz noteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi, kā arī veicinātu amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanu;

2) dienesta interesēs uz nenoteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi, kā arī veicinātu amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanu;

3) pēc paša vēlēšanās;

4) sakarā ar neatbilstību amatam;

5) likvidējot amatu vai struktūrvienību (Iestādi) vai to reorganizējot.

(2) Šā panta pirmās daļas 2. un 5.punktā noteiktajā gadījumā amatpersonu citā amatā var pārcelt tikai ar tās piekrišanu.

(3) Lēmumu par amatpersonas pārcelšanu citā amatā tajā pašā Iestādē pieņem Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, citā Iestādē Iekšlietu ministrijas sistēmā – iekšlietu ministrs. Pārceļot amatpersonu citā amatā no Iekšlietu ministrijas sistēmas uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi vai no Ieslodzījuma vietu pārvaldes uz Iekšlietu ministrijas sistēmu, lēmumu par pārcelšanu pieņem ministrs, uz kura padotībā esošo iestādi amatpersonu pārceļ.

(4) Pārceļot amatpersonu no koledžas vai uz koledžu, lēmumu par amatpersonas pārcelšanu pieņem nākamās augstākās iestādes vadītājs.

(5) Pārceļot amatpersonu uz citu Iestādi, izvērtē arī tās Iestādes vadītāja viedokli, no kuras un uz kuru amatpersonu paredzēts pārcelt.

(6) Pārceļot amatpersonu citā amatā, kurā ir zemāka mēneša amatalga, šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajā gadījumā amatpersonai saglabā speciālo dienesta pakāpi un iepriekšējā amatā noteikto mēneša amatalgu.

(7) Amatpersonu šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā pārceļ uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un saglabā tai tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Aizstāt 12.panta pirmajā daļā skaitli un vārdu “7.panta” ar skaitli un vārdu “9.panta”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt 12.panta ceturtajā daļā vārdus “nākamās augstākās iestādes vadītājs” ar vārdiem “tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt 12.panta sestajā daļā vārdus “saglabā speciālo dienesta pakāpi un”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izslēgt 12.panta sestajā daļā vārdus “speciālo dienesta pakāpi un”.

8.Saeimas deputāts A.Klementjevs:

Papildināt likumprojekta 12.panta sesto daļu pēc vārdiem “iepriekšējā amatā noteikto mēneša algu” ar vārdiem “piemaksu par izdienu un piemaksu par dienesta pakāpi”.

Atbalstīt

Atbalstīts daļēji AIeK 23.priekšl. redakcijā

Atbalstīt

Noraidīt

12.pants. Amatpersonas pārcelšana citā amatā

(1) Amatpersonu citā vakantā amatā tajā pašā vai citā Iestādē, ievērojot šā likuma 9.panta otrajā daļā noteikto, var pārcelt:

1) dienesta interesēs uz noteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi, kā arī veicinātu amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanu;

2) dienesta interesēs uz nenoteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi, kā arī veicinātu amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanu;

3) pēc pašas vēlēšanās;

4) sakarā ar neatbilstību amatam;

5) likvidējot amatu vai struktūrvienību (Iestādi) vai to reorganizējot.

(2) Šā panta pirmās daļas 2. un 5.punktā noteiktajā gadījumā amatpersonu citā amatā var pārcelt tikai ar tās piekrišanu.

(4) Pārceļot amatpersonu no koledžas vai uz koledžu, lēmumu par amatpersonas pārcelšanu pieņem tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža.

(5) Pārceļot amatpersonu uz citu Iestādi, izvērtē arī tās Iestādes vadītāja viedokli, no kuras un uz kuru amatpersonu paredzēts pārcelt.

(6) Pārceļot amatpersonu citā amatā, kurā ir zemāka mēneša amatalga, šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajā gadījumā amatpersonai saglabā iepriekšējā amatā noteikto mēneša amatalgu.

13.pants. Atrašanās dienestā, neieņemot noteiktu amatu

Amatpersona attiecīgā ministra noteiktajā kārtībā var atrasties dienestā, neieņemot noteiktu amatu, kamēr tā iecelta amatā Eiropas Savienības institūcijā, kas darbojas iekšlietu un tieslietu jomā. Šajā gadījumā amatpersonai nesaglabā darba samaksu, uzturdevas kompensāciju un sociālās garantijas.

8.Saeimas deputāts A.Klementjevs:

Papildināt 13.pantu aiz vārdiem “iekšlietu un tieslietu jomā” ar vārdiem “vai ievēlēta par iekšlietu iestādes arodbiedrības vadītāju, ja attiecīgā arodbiedrība apvieno vismaz 10 procentus no Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē strādājošo darbinieku”.

8.Saeimas deputāts M.Gulbis:

Papildināt 13.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

Aiz vārdiem “nosaka amatpersonas amata aprakstā” ar vārdiem “kura izstrādi ir tiesīgi veikt tikai Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu vadītāju īpaši pilnvarotas amatpersonas.”

Noraidīt

13.pants. Atrašanās dienestā, neieņemot noteiktu amatu

14.pants. Amatpersonas atstādināšana no amata pienākumu izpildes

(1) Ja pret amatpersonu ir uzsākta kriminālvajāšana, to ar rakstveida rīkojumu var atstādināt no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku amatpersonai neizmaksā darba samaksu, kompensācijas, izņemot uzturdevas kompensāciju, un pabalstus.

(2) Ja attiecībā uz amatpersonu ir pieņemts lēmums par noteiktas nodarbošanās aizliegumu, to ar rakstveida rīkojumu atstādina no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku amatpersonai neizmaksā darba samaksu, kompensācijas, izņemot uzturdevas kompensāciju, un pabalstus.

(3) Ja amatpersonai kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, to ar rakstveida rīkojumu atstādina no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku amatpersonai neizmaksā darba samaksu, kompensācijas un pabalstus.

(4) Ja šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos atstādinātā amatpersona Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā atzīta par vainīgu, darba samaksu un uzturdevas kompensāciju, citas kompensācijas un pabalstus par atstādināšanas laiku amatpersonai neizmaksā.

(5) Ja šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos atstādināto amatpersonu tiesa attaisno vai kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata, atstādinātajai amatpersonai izmaksā darba samaksu, kompensācijas un pabalstus par atstādināšanas laiku.

(6) Amatpersonu var atstādināt no amata pienākumu izpildes uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku Amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos amatpersonu no amata pienākumu izpildes var atstādināt Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, bet Iestādes vadītāju – attiecīgais ministrs. Koledžas vadītāju no amata pienākumu izpildes var atstādināt nākamās augstākās iestādes vadītājs.

(8) Ja ir aizdomas par to, ka amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai reibumā, augstāka amatpersona to nogādā medicīniskās pārbaudes veikšanai.

8.Saeimas deputāts M.Gulbis:

Papildināt 14.pantu šādā redakcijā:

Ar punktu (7) “Novērtēšanas rezultāti tiek izmantoti pie kvalifikācijas līmeņa piešķiršanas un paaugstināšanas”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Papildināt 14.panta trešo daļu pēc vārda “apcietinājums” ar vārdiem “vai mājas arests”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt 14.panta ceturto daļu.

Saeimas Juridiskais birojs:

Precizēt 14.panta sestajā daļā likuma nosaukumu.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt 14.panta septītajā daļā un 15.panta otrajā daļā vārdus “nākamās augstākās iestādes vadītājs” ar vārdiem “tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža”.

Noraidīt

Atbalstīt

14.pants. Amatpersonas atstādināšana no amata pienākumu izpildes

(1) Amatpersonu, pret kuru ir uzsākta kriminālvajāšana, ar rakstveida rīkojumu var atstādināt no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku tai neizmaksā darba samaksu, kompensācijas, izņemot uzturdevas kompensāciju, un pabalstus.

(2) Amatpersonu, attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums par noteiktas nodarbošanās aizliegumu, ar rakstveida rīkojumu atstādina no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku tai neizmaksā darba samaksu, kompensācijas, izņemot uzturdevas kompensāciju, un pabalstus.

(3) Amatpersonu, kurai kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums vai mājas arests, ar rakstveida rīkojumu atstādina no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku tai neizmaksā darba samaksu, kompensācijas un pabalstus.

(4) Ja šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos atstādināto amatpersonu tiesa attaisno vai kriminālprocess pret to tiek izbeigts uz reabilitējoša pamata, atstādinātajai amatpersonai izmaksā darba samaksu, kompensācijas un pabalstus par atstādināšanas laiku.

(5) Amatpersonu var atstādināt no amata pienākumu izpildes uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos amatpersonu no amata pienākumu izpildes var atstādināt Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, bet Iestādes vadītāju — attiecīgais ministrs. Koledžas vadītāju no amata pienākumu izpildes var atstādināt tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža.

(7) Ja ir aizdomas par to, ka amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai reibumā, augstāka amatpersona to nogādā medicīniskās pārbaudes veikšanai.

IV nodaļa

Amata apraksts, novērtēšana, kvalifikācijas paaugstināšana,

mācību izdevumu segšana un komandējumi

IV nodaļa

Amata apraksts, atbilstības novērtēšana, kvalifikācijas paaugstināšana,

mācību izdevumu segšana un komandējumi

15.pants. Amatpersonas amata apraksts

(1) Amatam noteiktās prasības, pienākumus, tiesības, atbildību un pakļautību nosaka amatpersonas amata aprakstā. Tā izstrādāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Amatpersonas amata aprakstu apstiprina Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona. Iestādes vadītāja amata aprakstu apstiprina attiecīgais ministrs. Koledžas vadītāja amata aprakstu apstiprina nākamās augstākās iestādes vadītājs.

8.Saeimas deputāts M.Gulbis:

Papildināt 15.panta 5.punktu šādā redakcijā:

Aiz vārdiem “saņem kompensāciju, kas sedz pusi no mācību gada maksas” ar vārdiem “kā arī saņem pilnu kompensāciju, ja atbilst noteiktiem kritērijiem.”

Noraidīt

15.pants. Amatpersonas amata apraksts

(1) Amatam noteiktās prasības, pienākumus, tiesības, atbildību un pakļautību nosaka amatpersonas amata aprakstā. Tā izstrādāšanas kārtību reglamentē Ministru kabinets.

16.pants. Amatpersonas atbilstības novērtēšana

(1) Amatpersonas darbību un tās rezultātus novērtē Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas izveidota vērtēšanas komisija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Iestādes vadītāja un viņa vietnieka darbību un tās rezultātus novērtē attiecīgā ministra izveidota vērtēšanas komisija. Koledžas vadītāja un viņa vietnieka darbību un tās rezultātus novērtē nākamās augstākās iestādes vadītāja izveidota vērtēšanas komisija.

(3) Amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtējums var būt šāds:

1) atbilst noteiktajām prasībām;

2) daļēji neatbilst noteiktajām prasībām;

3) neatbilst noteiktajām prasībām.

(4) Iestāde amatpersonu, saglabājot tai darba samaksu un uzturdevas kompensāciju, ne retāk kā reizi gadā nosūta uz Medicīniskās ekspertīzes komisiju, lai tiktu pārbaudīta amatpersonas veselības stāvokļa atbilstība dienestam.

(5) Iestāde reizi gadā pārbauda amatpersonas fiziskās sagatavotības atbilstību šā likuma 4.panta 2.punkta prasībām.

(6) Šā panta trešajā daļā minēto amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtējumu vai šā panta ceturtajā un piektajā daļā minēto pārbaužu rezultātus izmanto par pamatu lēmuma pieņemšanai par:

1) amatpersonas atvaļināšanu no dienesta sakarā ar neatbilstību dienestam;

2) amatpersonas atvaļināšanu no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli;

3) amatpersonas pārcelšanu citā amatā;

4) amatpersonas nosūtīšanu kvalifikācijas paaugstināšanai;

5) dienesta laika pagarināšanu.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt 16.panta otrajā daļā vārdus “nākamās augstākās iestādes vadītāja” ar vārdiem “tās iestādes vadītāja, kuras padotībā atrodas koledža,”.

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Papildināt 16.panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Kārtību, kādā veicama amatpersonas veselības stāvokļa pārbaude, nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīt

16.pants. Amatpersonas atbilstības novērtēšana

(1) Amatpersonas darbību un tās rezultātus novērtē Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas izveidota vērtēšanas komisija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Iestādes vadītāja un viņa vietnieka darbību un tās rezultātus novērtē attiecīgā ministra izveidota vērtēšanas komisija. Koledžas vadītāja un viņa vietnieka darbību un tās rezultātus novērtē tās iestādes vadītāja izveidota vērtēšanas komisija, kuras padotībā atrodas koledža.

(3) Amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtējums var būt šāds:

1) atbilst noteiktajām prasībām;

2) daļēji neatbilst noteiktajām prasībām;

3) neatbilst noteiktajām prasībām.

(5) Iestāde reizi gadā pārbauda amatpersonas fiziskās sagatavotības atbilstību šā likuma 4.panta 2.punkta prasībām.

1) amatpersonas atvaļināšanu no dienesta sakarā ar neatbilstību dienestam;

2) amatpersonas atvaļināšanu no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli;

3) amatpersonas pārcelšanu citā amatā;

4) amatpersonas nosūtīšanu kvalifikācijas paaugstināšanai;

5) dienesta laika pagarināšanu.

17.pants. Amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšana un mācību izdevumu segšana

(1) Amatpersonas pienākums ir regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas dienesta (amata) pienākumu pildīšanai.

(2) Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējusi amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanas nepieciešamību, nodrošina iespēju amatpersonai paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, saglabājot mēneša amatalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Ministru kabinets nosaka ar amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību.

(3) Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējusi dienesta nepieciešamību, var nosūtīt amatpersonu uz izglītības iestādi, lai amatpersona iegūtu attiecīgu profesionālo izglītību, saglabājot tai mēneša amatalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Ministru kabinets nosaka ar amatpersonas profesionālās izglītības iegūšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību.

(4) Amatpersona, kura, nepārtraucot dienesta pienākumu pildīšanu, sekmīgi par maksu mācās valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta (amata) pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, saņem kompensāciju, kas sedz pusi no mācību gada maksas. Kompensāciju izmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no Iestādes budžeta.

(5) Amatpersona, kura tiek atvaļināta no dienesta (izņemot šā likuma 45.panta pirmās daļas 3., 6., 9. un 10.punktā minētos gadījumus) un kura pēc mācību maksas segšanas nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē mazāk nekā piecus gadus, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā šā panta piektajā daļā minēto kompensāciju.

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Aizstāt 17.panta otrajā daļā vārdus „segšanas un atmaksāšanas kārtību” ar vārdiem „segšanas un atmaksāšanas nosacījumus un kārtību”

8.Saeimas deputāts A.Klementjevs:

Papildināt 17.panta ceturto daļu aiz vārdiem “pusi no mācību gada maksas” ar vārdiem “vai sedz pilnu mācību gada maksu, ja amatpersona pilnībā izpilda Iestādes noteiktos kritērijus”.

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Aizstāt 17.panta piektajā daļā vārdu „segšanas” ar vārdiem „kompensācijas saņemšanas”, kā arī skaitli un vārdu „45.panta” ar skaitli un vārdu „47.panta”.

8.Saeimas deputāts A.Klementjevs:

Aizstāt 17.panta piektajā daļā vārdu “piektajā” ar vārdu “ceturtajā”.

Atbalstīt

Noraidīt

Atbalstīt

17.pants. Amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšana un mācību izdevumu segšana

(1) Amatpersonas pienākums ir regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas dienesta (amata) pienākumu pildīšanai.

(2) Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējusi amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanas nepieciešamību, nodrošina iespēju amatpersonai paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, saglabājot tai mēneša amatalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Ministru kabinets nosaka ar amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus un kārtību.

(5) Amatpersona, kura tiek atvaļināta no dienesta (izņemot šā likuma 47.panta pirmās daļas 3., 6., 9. un 10.punktā minētos gadījumus) un kura pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē mazāk nekā piecus gadus, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā šā panta ceturtajā daļā minēto kompensāciju.

18.pants. Amatpersonas komandējumi

(1) Amatpersonu var nosūtīt komandējumā uz noteiktu laiku, sedzot ar komandējumu saistītos izdevumus.

(2) Amatpersonai komandējuma laikā saglabājas darba samaksa un uzturdevas kompensācija.

18.pants. Amatpersonas komandējumi

(1) Amatpersonu var nosūtīt komandējumā uz noteiktu laiku, sedzot ar komandējumu saistītos izdevumus.

(2) Amatpersonai komandējuma laikā saglabājas darba samaksa un uzturdevas kompensācija.

V nodaļa

Speciālās dienesta pakāpes

V nodaļa

Speciālās dienesta pakāpes

19.pants. Amatpersonu speciālās dienesta pakāpes

Amatpersonām piešķir šādas speciālās dienesta pakāpes:

1) ierindnieks;

2) kaprālis;

3) seržants;

4) virsseržants;

5) virsniekvietnieks;

6) leitnants;

7) virsleitnants;

8) kapteinis;

9) majors;

10) pulkvežleitnants;

11) pulkvedis;

12) ģenerālis.

19.pants. Amatpersonu speciālās dienesta pakāpes

Amatpersonām piešķir šādas speciālās dienesta pakāpes:

1) ierindnieks;

2) kaprālis;

3) seržants;

4) virsseržants;

5) virsniekvietnieks;

6) leitnants;

7) virsleitnants;

8) kapteinis;

9) majors;

10) pulkvežleitnants;

11) pulkvedis;

12) ģenerālis.

20.pants. Speciālo dienesta pakāpju piešķiršanas vispārīgie noteikumi

(1) Ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta, virsniekvietnieka, leitnanta, virsleitnanta un kapteiņa speciālo dienesta pakāpi piešķir amatpersona, kura ir tiesīga iecelt amatpersonu amatā, bet Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, Iekšlietu ministrijas Sakaru centrā un Latvijas Policijas akadēmijā – iekšlietu ministrs.

(2) Majora, pulkvežleitnanta un pulkveža speciālo dienesta pakāpi piešķir attiecīgais ministrs.

(3) Ģenerāļa speciālo dienesta pakāpi piešķir Ministru kabinets.

(4) Amatpersonai kārtējo speciālo dienesta pakāpi piešķir, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) amatpersona esošajā speciālajā dienesta pakāpē ir nodienējusi šajā likumā noteikto laiku, kas nepieciešams kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanai (izņemot kaprāļa un leitnanta speciālo dienesta pakāpi);

2) amatpersona ir ieguvusi attiecīgu izglītību, kas nepieciešama kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanai;

3) amatpersonas ieņemamajā amatā paredzēta augstāka speciālā dienesta pakāpe;

4) saņemts šā likuma 14.panta trešās daļas 1.punktā minētais novērtējums;

5) amatpersona nav atstādināta no amata pienākumu izpildes.

(5) Ja amatpersonai bijis piemērots disciplinārsods, kārtējo speciālo dienesta pakāpi tai piešķir, ja pastāv šā panta ceturtajā daļā minētie nosacījumi, kā arī beigusies disciplinārsoda izpilde un laiks, kurā amatpersona uzskatāma par disciplināri sodītu.

8.Saeimas deputāts D.Turlais:

Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

“20.pants. Dienesta pakāpju piešķiršanas vispārīgie noteikumi

(1) Ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta, virsniekvietnieka dienesta pakāpi piešķir amatpersona, kura ir tiesīga iecelt amatpersonu amatā.

(2) Virsnieka dienesta pakāpi piešķir iekšlietu ministrs.

(3) Ģenerāļa dienesta pakāpi piešķir Ministru kabinets.

(4) Amatpersonai kārtējo dienesta pakāpi piešķir, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) amatpersona esošajā dienesta pakāpē ir nodienējusi šajā likumā noteikto laiku, kas nepieciešams kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanai (izņemot kaprāļa un leitnanta dienesta pakāpi);

2) amatpersonas ieņemamajā amatā paredzēta augstāka dienesta pakāpe;

3) saņemts šā likuma 16.panta trešās daļas 1.punktā minētais novērtējums;

4) amatpersona nav atstādināta no amata pienākumu izpildes.

(5) Ja amatpersonai bijis piemērots disciplinārsods, kārtējo dienesta pakāpi tai piešķir, ja pastāv šā panta ceturtajā daļā minētie nosacījumi, kā arī beigusies disciplinārsoda izpilde un laiks, kurā amatpersona uzskatāma par disciplināri sodītu.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 20.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta, virsniekvietnieka, speciālo dienesta pakāpi piešķir amatpersona, kura ir tiesīga iecelt amatpersonu amatā, bet Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, Iekšlietu ministrijas Sakaru centrā un Latvijas Policijas akadēmijā – iekšlietu ministrs.

(2) Leitnanta, virsleitnanta, kapteiņa, majora, pulkvežleitnanta un pulkveža speciālo dienesta pakāpi piešķir attiecīgais ministrs.”

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Aizstāt 20.panta ceturtās daļas 4.punktā skaitli un vārdu „14.panta” ar skaitli un vārdu „16.panta”.

Atbalstīts daļēji AIeK 40.priekšl. redakcijā

Atbalstīt

20.pants. Speciālo dienesta pakāpju piešķiršanas vispārīgie noteikumi

(1) Ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta un virsniekvietnieka speciālo dienesta pakāpi piešķir amatpersona, kura ir tiesīga iecelt amatpersonu amatā, bet Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, Iekšlietu ministrijas Sakaru centrā un Latvijas Policijas akadēmijā – iekšlietu ministrs.

(2) Leitnanta, virsleitnanta, kapteiņa, majora, pulkvežleitnanta un pulkveža speciālo dienesta pakāpi piešķir attiecīgais ministrs.

(3) Ģenerāļa speciālo dienesta pakāpi piešķir Ministru kabinets.

(4) Amatpersonai kārtējo speciālo dienesta pakāpi piešķir, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

2) amatpersona ir ieguvusi attiecīgu izglītību, kas nepieciešama kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanai;

3) amatā, kuru ieņem amatpersona, paredzēta augstāka speciālā dienesta pakāpe;

4) saņemts šā likuma 16.panta trešās daļas 1.punktā minētais novērtējums;

5) amatpersona nav atstādināta no amata pienākumu izpildes.

21.pants. Speciālo dienesta pakāpju piešķiršana, pieņemot dienestā

Pieņemot dienestā, amatpersonai piešķir šādu speciālo dienesta pakāpi:

1) ieceļot ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta vai virsniekvietnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā, – ierindnieks;

2) ieceļot leitnanta, virsleitnanta, kapteiņa, majora, pulkvežleitnanta vai pulkveža speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā, – leitnants.

8.Saeimas deputāts D.Turlais:

Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

“21.pants. Dienesta pakāpju piešķiršana, pieņemot dienestā

Pieņemot dienestā, amatpersonai piešķir šādu dienesta pakāpi:

1) ieceļot ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta vai virsniekvietnieka dienesta pakāpei atbilstošā amatā, – ierindnieks;

2) ieceļot virsnieka amatā- pirmo virsnieka dienesta pakāpi,- leitnants.”

Noraidīt

21.pants. Speciālo dienesta pakāpju piešķiršana, pieņemot dienestā

Pieņemot dienestā, amatpersonai piešķir šādu speciālo dienesta pakāpi:

1) ieceļot ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta vai virsniekvietnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā, – ierindnieks;

2) ieceļot leitnanta, virsleitnanta, kapteiņa, majora, pulkvežleitnanta vai pulkveža speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā, – leitnants.

22.pants. Speciālo dienesta pakāpju piešķiršanas secība

(1) Amatpersonai speciālo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

1) kaprālis – ja iegūta atbilstoša profesionālā vidējā izglītība;

2) seržants – pēc triju gadu nodienēšanas kaprāļa speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša profesionālā vidējā izglītība;

3) virsseržants – pēc četru gadu nodienēšanas seržanta speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša profesionālā vidējā izglītība;

4) virsniekvietnieks – pēc piecu gadu nodienēšanas virsseržanta speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša profesionālā vidējā izglītība;

5) leitnants – pēc iecelšanas šā likuma 19.panta 2.punktā minētajā amatā, ja iegūta atbilstoša augstākā izglītība;

6) virsleitnants – pēc divu gadu nodienēšanas leitnanta speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša augstākā izglītība;

7) kapteinis – pēc triju gadu nodienēšanas virsleitnanta speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša augstākā izglītība;

8) majors – pēc četru gadu nodienēšanas kapteiņa speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

9) pulkvežleitnants – pēc piecu gadu nodienēšanas majora speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

10) pulkvedis – pēc piecu gadu nodienēšanas pulkvežleitnanta speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

11) ģenerālis – pēc piecu gadu nodienēšanas pulkveža speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.

(2) Kārtējo speciālo dienesta pakāpi pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa var piešķirt kā apbalvojumu.

(3) Amatiem atbilstošās augstākās speciālās dienesta pakāpes nosaka Ministru kabinets.

8.Saeimas deputāts D.Turlais:

Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

“22.pants. Dienesta pakāpju piešķiršanas secība

(1) Amatpersonai dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

1) kaprālis – ja iegūta atbilstoša profesionālā vidējā izglītība;

2) seržants – pēc triju gadu nodienēšanas kaprāļa dienesta pakāpē un ieņemot atbilstošu amatu;

3) virsseržants – pēc četru gadu nodienēšanas seržanta dienesta pakāpē un ieņemot atbilstošu amatu;

4) virsniekvietnieks – pēc piecu gadu nodienēšanas virsseržanta dienesta pakāpē un ieņemot atbilstošu amatu;

5) leitnants – pēc iecelšanas šā likuma 21.panta 2.punktā minētajā amatā, ja iegūta atbilstoša augstākā izglītība;

6) virsleitnants – pēc divu gadu nodienēšanas leitnanta dienesta pakāpē un ieņemot atbilstošu amatu;

7) kapteinis – pēc triju gadu nodienēšanas virsleitnanta dienesta pakāpē un ieņemot atbilstošu amatu;

8) majors – pēc četru gadu nodienēšanas kapteiņa dienesta pakāpē un ieņemot atbilstošu amatu;

9) pulkvežleitnants – pēc piecu gadu nodienēšanas majora dienesta pakāpē un ieņemot atbilstošu amatu;

10) pulkvedis – pēc piecu gadu nodienēšanas pulkvežleitnanta dienesta pakāpē un ieņemot atbilstošu amatu;

11) ģenerālis – ieceļot atbilstošā amatā

(2) Iekšlietu ministrs kārtējo dienesta pakāpi pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa var piešķirt kā apbalvojumu, bet ne ātrāk kā par pusi no noteiktā laika.

(3) Amatiem atbilstošās augstākās virsnieku dienesta pakāpes var piešķirt Ministru kabinets, bet ne augstāk kā par vienu pakāpi.”

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Aizstāt 22.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā vārdus „ja iegūta atbilstoša profesionālā vidējā izglītība” ar vārdiem „ja iegūta atbilstoša profesionālā vidējā izglītība vai atbilstoša augstākā izglītība”.

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars:

Aizstāt 22.panta pirmās daļas 5.punktā skaitli un vārdu „19.panta” ar skaitli un vārdu „21.panta”;

8.Saeimas deputāts M.Gulbis:

Papildināt 22.panta otro daļu šādā redakcijā:

Aiz vārdiem “viņai” rakstīt: “ir pieņemts lēmums par amatpersonas saukšanu pie disciplinārās atbildības izpildes pārtraukšanu un atjaunošanu par kādu no disciplinārsodiem un ir pagājusi vismaz puse no disciplinārsoda termiņa, apbalvojuma vietā amatpersona tiek atjaunota.”

Noraidīt

Atbalstīt

Noraidīt

22.pants. Speciālo dienesta pakāpju piešķiršanas secība

(1) Amatpersonai speciālo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

1) kaprālis – ja iegūta atbilstoša profesionālā vidējā izglītība vai atbilstoša augstākā izglītība;

2) seržants – pēc triju gadu nodienēšanas kaprāļa speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša profesionālā vidējā izglītība vai atbilstoša augstākā izglītība;

3) virsseržants – pēc četru gadu nodienēšanas seržanta speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša profesionālā vidējā izglītība vai atbilstoša augstākā izglītība;

4) virsniekvietnieks – pēc piecu gadu nodienēšanas virsseržanta speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša profesionālā vidējā izglītība vai atbilstoša augstākā izglītība;