2006.gada 07. februārī
Nr. _______________
Latvijas
Republikas
Saeimas
Prezidijam
Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu iesniedzam likumprojektu Terminoloģijas likums.
Pielikumā: Likumprojekts Terminoloģijas likums uz 3 lapām.
Likumprojekta Terminoloģijas likuma anotācija uz 7 lapām.
Saeimas deputāti:
1. ____________________________
2. ____________________________
3. ____________________________
4. ____________________________
5. ____________________________
Likumprojekts
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1. pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir veicināt vienotas un latviešu valodas tradīcijām un spēkā esošajām latviešu valodas normām atbilstošas terminoloģijas izstrādi un lietošanu Latvijas Republikā.
2. pants. Likuma darbība
Likums nosaka:
1) par terminoloģijas izstrādi atbildīgo valsts pārvaldes iestādi un tās pienākumu saturu terminoloģijas jomā;
2) terminoloģijas izstrādē iesaistīto valsts pārvaldes iestāžu pilnvaras un sadarbības principus;
3) terminoloģijas izstrādes, saskaņošanas, apstiprināšanas, grozīšanas un publiskošanas kārtību;
4) terminoloģijas lietošanas kārtību;
5) terminoloģisko resursu publisko pieejamību.
3. pants. Terminoloģija
(1) Terminoloģija šī likuma izpratnē ir Ministru kabineta (gadījumos, kad termina nostiprināšana ir nepieciešama ārējā normatīvajā aktā) vai valsts aģentūras Tulkošanas un terminoloģijas centrs (turpmāk Tulkošanas un terminoloģijas centrs) šajā likumā un uz šī likuma pamata izdotajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātie un Terminoloģijas datubāzē publiskotie termini.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētie termini nevar būt par autortiesību objektu.
4. pants. Atbildīgā iestāde
Par vienotas un latviešu valodas tradīcijām un spēkā esošajām latviešu valodas normām atbilstošas terminoloģijas izstrādes organizāciju, tās saskaņošanu un lietošanu Latvijas Republikā ir atbildīgs Tulkošanas un terminoloģijas centrs.
II nodaļa
Terminoloģijas izstrāde, saskaņošana un apstiprināšana
5. pants. Terminoloģijas konceptuālo jautājumu risināšana
Latvijas Zinātņu akadēmija risina terminoloģijas attīstības konceptuālos jautājumus un lemj par tās izstrādes prioritārajiem virzieniem.
6. pants. Terminoloģijas izstrādes, saskaņošanas un apstiprināšanas
organizēšana
Tulkošanas un terminoloģijas centrs organizē terminoloģijas izstrādi un saskaņošanu, kā arī nepieciešamības gadījumā iesniedz terminu sarakstus apstiprināšanai Ministru kabinetā.
7. pants. Terminu izstrāde
(1) Terminu izstrādi vada un koordinē Tulkošanas un terminoloģijas centrs.
(2) Terminus izstrādā Tulkošanas un terminoloģijas centrs, kā arī Ministru kabineta noteiktajos gadījumos citas valsts iestādes un personas (turpmāk kopā saukti terminu izstrādātāji).
(3) Ministru kabinets nosaka terminu izstrādātāju kompetences apjomu un sadarbības kārtību.
8. pants. Terminu izstrādes pamatprincipi
Terminu izstrādātājam, izstrādājot terminu, ir jāievēro:
1) latviešu valodas tradīcijas un spēkā esošās latviešu valodas normas;
2) nozares terminoloģijas tradīcijas un latviešu valodas terminoloģijas sistēma kopumā;
3) sabiedrības lingvistiskās vajadzības;
4) atbilstība vispāratzītiem starptautiskiem terminoloģijas izstrādes principiem.
9. pants. Terminu apstiprināšana
(1) Šajā likumā un uz šī likuma pamata izdotajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izstrādātos un saskaņotos terminus apstiprina Tulkošanas un terminoloģijas centrs. Tulkošanas un terminoloģijas centra termina apstiprinājumam ir ieteikuma raksturs.
(2) Nepieciešamības gadījumā Tulkošanas un terminoloģijas centrs sagatavo un atbilstošā kārtībā iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai šajā likumā un uz šī likuma pamata izdotajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izstrādātos un saskaņotos terminus.
III nodaļa
Terminoloģijas publiskošana un lietošana
10. pants. Terminoloģijas publiskošanas kārtība
Pēc termina apstiprināšanas Tulkošanas un terminoloģijas centrs publisko terminu Terminoloģijas datubāzē.
11. pants. Terminoloģijas datubāze
(1) Terminoloģijas datubāzes saturu un uzturēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(2) Terminoloģijas datubāzes oficiālajai daļai ir publiska ticamība.
(3) Terminoloģijas datubāzes izmantošana ir pieejama internetā bez maksas.
12. pants. Terminoloģijas lietošana valsts iestāžu dokumentos
(1) Valsts iestādes, kā arī personas, kas īsteno valsts pārvaldes funkcijas, sastādot dokumentu projektus, ievēro Terminoloģijas datubāzes oficiālajā daļā norādīto informāciju, kā arī līdz šī likuma pieņemšanas brīdim oficiāli apstiprināto un publiskoto terminoloģiju.
(2) Ja valsts iestāde, kā arī persona, kas īsteno valsts pārvaldes funkcijas, konstatē, ka Terminoloģijas datubāzē nav informācijas par dokumentam nepieciešamo terminu, tā lūdz Tulkošanas un terminoloģijas centra viedokli.
13. pants. Terminoloģijas lietošanas uzraudzība
Lai nodrošinātu vienotas un latviešu valodas tradīcijām un spēkā esošajām latviešu valodas normām atbilstošas terminoloģijas lietošanu, Valsts valodas inspekcija, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas padota valsts tiešās pārvaldes iestāde, seko terminoloģijas lietošanai un likumā noteiktajos gadījumā soda personas par neatbilstīgas terminoloģijas lietošanu.
IV nodaļa
Terminoloģijas izmaiņas
14. pants. Terminoloģijas izmaiņas organizēšana
Tulkošanas un terminoloģijas centrs ir atbildīgs par nepieciešamo grozījumu veikšanu apstiprinātajā terminoloģijā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
15. pants. Terminoloģijas izmaiņas normatīvajos aktos
Konstatējot terminoloģijas izmaiņas, par normatīvo aktu atbildīgā valsts pārvaldes iestāde sagatavo nepieciešamos normatīvā akta grozījumus, lai atspoguļotu terminoloģijas izmaiņas.
1. Ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Valsts valodas likuma (Latvijas Vēstnesis, 1999, 428/433 nr.) 22. pants, 23. panta otrā daļa un 26. pants.
2. Ar šī likuma spēkā stāšanos Valsts valodas centrs tiek pārveidots par Valsts valodas inspekciju.
Terminoloģijas likuma projekta
Anotācija
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
|
1. Pašreizējās situācijas raksturojums
|
Pašreiz terminoloģijas
jautājumi ir regulēti visai nepilnīgi un fragmentāri. Šobrīd nepastāv vienota
terminoloģijas izstrādes, saskaņošanas, apstiprināšanas, grozīšanas un
publiskošanas sistēma. Tāpat nav vienas valsts pārvaldes iestādes, kas
organizētu terminoloģijas izstrādi, saskaņošanu, apstiprināšanu, grozīšanu un
publiskošanu un kas līdz ar to arī uzņemtos atbildību par terminoloģiju
Latvijas Republikā. Tā rezultātā Latvijas Republikā terminoloģijas attīstība
nav noritējusi pietiekami sekmīgi. Pašreiz jautājumus, kas skar speciālajā mācību literatūrā, tehniskajos
un lietvedības dokumentos lietojamo terminoloģiju, atbilstoši Valsts valodas
likuma 22.panta pirmajai daļai risina Latvijas Zinātņu akadēmijas
Terminoloģijas komisija (turpmāk LZA TK). Savukārt atbilstoši Ministru
kabineta 2004.gada 5.oktobra noteikumiem Nr.826 Valsts aģentūras Tulkošanas
un terminoloģijas centrs valsts aģentūra Tulkošanas un terminoloģijas
centrs (turpmāk TTC) ir atbildīga par Eiropas Savienības terminoloģiju.
Tādējādi veidojas situācija, ka paralēli pastāv divi dažādi veidojumi, kas
nenosedz visu terminoloģijas jomu un no kuriem par viena (LZA TK) tiesisko
statusu un spēju uzņemties atbildību par terminoloģijas jautājumu risināšanu
pastāv zināmas šaubas. Terminoloģijas jautājumu risināšanu apgrūtina arī tas, ka iepriekš
minēto jautājumu risināšana ietilpst vairāku iestāžu kompetencē, kuras
turklāt ir padotas atšķirīgām iestādēm. Piemēram, TTC ir padota Izglītības un
zinātnes ministrijai, LZA TK faktiski ir padota Valsts kancelejai, savukārt
Valsts valodas centrs (turpmāk VVC) ir padots Tieslietu ministrijai. Tā
rezultātā jebkuru ar terminoloģiju saistītu jautājumu risināšana ir
neefektīva, tātad pretrunā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta
desmitajai daļai. Visspilgtākais piemērs tam, ka līdzšinējā situācija nav
pieņemama un tāpēc maināma, ir vārda eiro rakstības jautājuma risināšana.
Šī jautājuma risināšana ilga vairāk kā gadu, tās risināšanā bija iesaistītas
vairākas institūcijas, visbeidzot Ministru kabinets vairākkārtīgi bija
spiests lemt par vārda eiro rakstību. Iepriekš minētais norāda uz to, ka
valsts valodas politikas veidošana un īstenošana, pie kuras pieder arī
terminoloģijas jautājumi, ir sadrumstalota, kā rezultātā nav iespējams
pilnībā nodrošināt Latvijas Republikas Satversmes 4. pantā noteiktā
īstenošanu. |
2. Normatīvā akta projekta būtība |
Terminoloģijas likuma projekts (turpmāk Likumprojekts) paredz, ka par vienotas un latviešu valodas tradīcijām un spēkā esošajām latviešu valodas normām atbilstošas terminoloģijas izstrādes organizāciju, tās saskaņošanu un lietošanu Latvijas Republikā ir atbildīgs TTC. Likumprojekts nostiprina terminoloģijas izstrādes pamatprincipus, kā arī dod iespēju Ministru kabinetam, izvērtējot konkrēto situāciju, noteikt terminoloģijas izstrādes kārtību, izstrādē iesaistāmās valsts pārvaldes iestādes un personas (turpmāk kopā saukti terminoloģijas izstrādātāji), kā arī gadījumus, kad konkrētie terminoloģijas izstrādātāji tiek iesaistīti terminoloģijas izstrādē. Likumprojekts paredz, ka terminoloģija ir publiskojama brīvi pieejamā Terminoloģijas datubāzē un ka tās lietojums ir obligāts valsts iestādēm, kā arī personām, kas īsteno valsts pārvaldi, sastādot dokumentus. Lai nodrošinātu iepriekš minētā ievērošanu, Likumprojekts paredz, ka uz Valsts valodas centra bāzes tiek veidota Valsts valodas inspekcija, mainot attiecīgi tās padotību, kas ne tikai sekos terminoloģijas lietojumam, bet arī likumā paredzētajos gadījumos sodīs personas, kas neievēro atbilstošu terminoloģiju. Tādējādi Likumprojekts novērš visas šobrīd pastāvošās nepilnības terminoloģijas sistēmā Latvijas Republikā. Turklāt pateicoties Likumprojektam palielināsies Latvijas Republikas iespējas sadarbībai ar Eiropas Savienības institūcijām vienotas terminoloģijas lietošanā ne vien Latvijas Republikā, bet arī Eiropas Savienībā. |
3. Cita informācija
|
Nav |
I. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi
|
Likumprojekts makroekonomisko vidi neietekmē. |
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
Likumprojekts uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu neietekmē. |
3. Sociālo seku izvērtējums
|
Likumprojekts nerada sociālas sekas. |
4. Ietekme uz vidi
|
Likumprojekts nerada ietekmi uz vidi. |
5. Cita informācija |
Nav |
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|||||
|
(tūkst. latu) |
||||
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Nākamie trīs gadi |
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos
|
Likumpro-jekts šo jomu neskar |
Likumpro-jekts šo jomu neskar |
Likumpro-jekts šo jomu neskar |
Likumpro-jekts šo jomu neskar |
Likumpro-jekts šo jomu neskar |
2. Izmaiņas budžeta izdevumos
|
Likumpro-jekts šo jomu neskar |
Likumpro-jekts šo jomu neskar |
Likumpro-jekts šo jomu neskar |
Likumpro-jekts šo jomu neskar |
Likumpro-jekts šo jomu neskar |
3. Finansiālā ietekme
|
Likumpro-jekts šo jomu neskar |
Likumpro-jekts šo jomu neskar |
Likumpro-jekts šo jomu neskar |
Likumpro-jekts šo jomu neskar |
Likumpro-jekts šo jomu neskar |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Likumpro-jekts šo jomu neskar |
Likumpro-jekts šo jomu neskar |
Likumpro-jekts šo jomu neskar |
Likumpro-jekts šo jomu neskar |
Likumpro-jekts šo jomu neskar |
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins
|
Likumpro-jekts šo jomu neskar |
Likumpro-jekts šo jomu neskar |
Likumpro-jekts šo jomu neskar |
Likumpro-jekts šo jomu neskar |
Likumpro-jekts šo jomu neskar |
6. Cita informācija
|
Nav |
Nav |
Nav |
Nav |
Nav |
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt
|
Likumprojekts paredz, ka spēku zaudē Valsts valodas likuma (Latvijas Vēstnesis, 1999, 428./433.nr.) 22. pants, 23. panta otrā daļa un 26. pants. Likumprojekts paredz, ka ir jāizstrādā šādi Ministru kabineta noteikumi: 1) terminu izstrādātāju loku un gadījumus, kad tie tiek iesaistīti terminoloģijas izstrādē (Likumprojekta 7. panta otrā daļa); 2) terminu izstrādātāju kompetences apjomu un sadarbības kārtību (Likumprojekta 7. panta trešā daļa); 3) terminoloģijas datubāzes saturu un uzturēšanas kārtību (Likumprojekta 11. panta pirmā daļa); 4) terminoloģijas grozījumu veikšanas kārtību (Likumprojekta 14. pants). Papildus būs jāizstrādā arī jauns TTC nolikums, jāizdod Valsts valodas inspekcijas nolikums, kā arī jāizdod jauns ne tikai šim Likumprojektam, bet arī Valsts pārvaldes iekārtas likumam atbilstošs LZA TK nolikums un Latviešu valodas ekspertu komisijas nolikums. |
2. Cita informācija
|
Nav |
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām |
|
1. Saistības pret Eiropas Savienību
|
Likumprojektā ietvertās normas nav saistītas ar Latvijas Republikas uzņemtām saistībām pret Eiropas Savienību. |
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām
|
Likumprojektā ietvertās normas nav saistītas ar Latvijas Republikas uzņemtām saistībām pret citām starptautiskajām organizācijām. |
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem
|
Likumprojektā ietvertās normas nav saistītas ar saistībām, kas izriet no Latvijas Republikai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem. |
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
|||
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju
|
Likumprojekts nav saistīts ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem vai citiem tās tiesību avotiem. |
||
2.tabula |
|||
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā
panta, punkta Nr.) |
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā
panta Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst/ |
Komentāri |
|
|
|
|
|
|||
5. Cita informācija
|
Nav |
VI. Kādas konsultācijas notikušas, |
|
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas
|
Konsultācijas nav notikušas. |
2. Kāda ir šo
nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie
priekšlikumi, mainīts formulējums
|
Konsultācijas nav notikušas. |
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis
|
Par likumprojektu un tā saturu nav notikuši informēšanas pasākumi vai sabiedriskās domas noskaidrošana. |
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem
|
Likumprojekta izstrādē nebija pieaicināti starptautiski konsultanti. |
5. Cita informācija
|
Nav |
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas
|
Lai nodrošinātu Likumprojekta izpildes uzraudzību un efektīvu izpildi, ir paredzēts papildināt Valsts valodas centra kompetenci, pārveidojot to par Valsts valodas inspekciju un mainot tā padotību no Tieslietu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministriju. Tādējādi tiks veicināta ar Valsts valodas centru saistīto problēmu risināšana, ko atzīmēja Ministru prezidents 2006. gada 4. janvāra rezolūcijā Nr. 90/SAN-4049 un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš 2005. gada 22. decembra vēstulē Nr. 9/5-4/156. |
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu
|
Sabiedrība par Likumprojektu tiks informēta ar oficiālā laikraksta Latvijas Vēstnesis starpniecību. Tāpat ir plānots ievietot skaidrojošo informāciju par Likumprojektu Izglītības un zinātnes ministrijas oficiālajā mājas lapā http://www.izm.gov.lv. |
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo
|
Ja netiks ievērotas Likumprojekta prasības, persona varēs vērsties augstākā iestādē vai tiesā Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā. Tāpat, ja persona uzskatīs, ka Likumprojektā ietvertās normas pārkāpj Satversmē noteiktās tiesības, indivīds var vērsties Satversmes tiesā. |
4. Cita informācija
|
Nav |