Likumprojekts

Grozījumi Profesionālās izglītības likumā

Izdarīt Profesionālās izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14.nr.; 2001, 16.nr.; 2003, 22.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā:

vārdu "pārziņā" ar vārdu "padotībā";

vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

2.  1.pantā:

papildināt otro daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

"2¹) eksaminācijas centrs – Ministru kabineta noteiktajā kārtībā akreditēta komercsabiedrība vai biedrība, kas neīsteno izglītības programmas, bet kurā pēc saskaņošanas ar Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi atbilstoši tās darbībai noteiktā preču ražošanas, sadales vai pakalpojumu jomā kārtojami eksāmeni profesionālās kvalifikācijas ieguvei un kurai ir tiesības izsniegt pirmajam, otrajam vai trešajam līmenim atbilstošu profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus.";

aizstāt otrās daļas 3.punktā vārdus "uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) vai organizācijā" ar vārdiem "pie komersanta vai biedrībā".

3. Izteikt 3.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Likums reglamentē profesionālās pamatizglītības un profesionālās vidējās izglītības īstenošanu un atbilstošas profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu.

(2) Pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības īstenošanu un atbilstošas profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu reglamentē Augstskolu likums un citi normatīvie akti."

4. Izslēgt 6.panta pirmās daļas 4.punktu.

5.  7.pantā:

izslēgt 1.punktu;

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

"2) nosaka profesiju standartu izstrādes kārtību;";

aizstāt 5.punktā vārdus "formu un izsniegšanas kārtību" ar vārdiem "formu, izgatavošanas un izsniegšanas kārtību";

papildināt pantu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

"9) nosaka profesionālās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas obligāto sarakstu;

10) nosaka centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises kārtību."

6.  8.pantā:

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

"6) organizē profesionālās orientācijas un karjeras izglītības ieviešanu izglītības sistēmā;";

izslēgt 7.punktu;

izslēgt 8.punktā vārdus "koledžu un".

7.  9.pantā:

aizstāt 4.punktā vārdus "darba devēju un citu sabiedrisko organizāciju" ar vārdiem "darba devēju organizāciju un citu biedrību vai nodibinājumu";

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Attiecībā uz Aizsardzības ministrijas padotībā esošajām valsts profesionālajām izglītības iestādēm šajā pantā noteikto Aizsardzības ministrijas kompetenci īsteno Nacionālie bruņotie spēki atbilstoši to darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

(3) Attiecībā uz Iekšlietu ministrijas padotībā esošajām valsts profesionālajām izglītības iestādēm šajā pantā noteikto Iekšlietu ministrijas kompetenci īsteno Valsts policija, Valsts robežsardze un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atbilstoši to darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem."

8. Aizstāt 10.pantā vārdu "uzņēmējdarbības" ar vārdu "komercdarbības".

9.  12.pantā:

aizstāt nosaukumā vārdus "darba devēju un citu sabiedrisko organizāciju" ar vārdiem "darba devēju organizāciju un citu biedrību vai nodibinājumu";

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdus "darba devēju un citas sabiedriskās organizācijas" ar vārdiem "darba devēju organizācijas un citas biedrības vai nodibinājumi";

aizstāt 4.punktā vārdus "darba devēju un citu sabiedrisko organizāciju" ar vārdiem "darba devēju organizāciju un citu biedrību vai nodibinājumu";

izslēgt otro daļu.

10. Izslēgt 13.pantu.

11.  15.pantā:

izslēgt pirmās daļas trešo un ceturto teikumu;

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Profesionālās izglītības iestādēm atkarībā no tā, kas ir to dibinātāji, ir šāds juridiskais statuss:

1) valsts dibinātajām profesionālās izglītības iestādēm ir valsts tiešās pārvaldes iestādes statuss vai valsts kapitālsabiedrības statuss;

2) pašvaldību dibinātajām profesionālās izglītības iestādēm ir pastarpinātās pārvaldes iestādes statuss;

3) citu personu dibinātās profesionālās izglītības iestādes ir komercsabiedrības vai nodibinājumi, kas darbojas saskaņā ar Komerclikumu vai Biedrību un nodibinājumu likumu, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.";

izslēgt ceturtajā daļā vārdus "koledžas vai";

izslēgt piektajā daļā vārdus "izņemot koledžas".

12. Izslēgt 16.panta pirmās daļas 3.punktu.

13. Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

"22.pants. Profesionālās izglītības saturu reglamentējošie pamatdokumenti

Profesionālās izglītības saturu reglamentējošie pamatdokumenti ir šādi:

1) valsts profesionālās izglītības standarts;

2) Profesiju klasifikators;

3) profesijas standarts;

4) profesionālās izglītības programma."

14. Aizstāt 23.panta pirmajā daļā vārdus "valsts arodizglītības standarts, valsts profesionālās vidējās izglītības standarts un valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standarts" ar vārdiem "valsts arodizglītības standarts un valsts profesionālās vidējās izglītības standarts".

15.  24.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Profesijas standarts atbilstoši Profesiju klasifikatorā noteiktajām profesiju kvalifikācijas pamatprasībām nosaka profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās vispārējās un profesionālās zināšanas un prasmes, lai izstrādātu profesionālo mācību priekšmetu, praktisko mācību, kvalifikācijas prakses un pārbaudījumu saturu.";

izslēgt otro un trešo daļu.

16. Izslēgt 26.panta 4.punktu.

17. Izteikt 27.panta devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Uzņemšanas noteikumus izglītības programmā pirmā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei vai profesionālās ievirzes izglītības programmā nosaka attiecīgā izglītības programma."

18.  28.pantā:

izslēgt otrās daļas 4.punktu;

izslēgt piektajā daļā vārdus "vai ne mazāk kā 30 procentus no valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartā noteiktā obligātā satura apjoma".

19.  29.pantā:

izslēgt pirmās daļas otro teikumu;

izslēgt trešo daļu;

izslēgt ceturtās daļas otro teikumu.

20. Izslēgt 30.panta ceturto daļu.

21. Izslēgt 32.pantu.

22. Izteikt 33.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja valsts profesionālās izglītības iestāde izvietota valsts nekustamajā īpašumā, šis īpašums ierakstāms zemesgrāmatā uz valsts vārda tās ministrijas personā, kuras padotībā ir attiecīgā izglītības iestāde, ja Ministru kabinets nav noteicis citādi."

23. Papildināt pārejas noteikumus ar 6., 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

"6. Šā likuma 1.panta 2.¹ punktā noteiktās tiesības eksaminācijas centriem izsniegt pirmajam, otrajam vai trešajam līmenim atbilstošus profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

7. Ministru kabinets līdz 2006.gada 31.jūlijam izdod šā likuma 7.panta
5., 9. un 10.punktā minētos noteikumus.

8. Šā likuma 18.pantā noteiktās tiesības strādāt par pedagogu profesionālās izglītības iestādē ir personai, kura apgūst augstāko profesionālo izglītību, kas atbilst Ministru kabineta noteikumos noteiktajām profesionālās izglītības iestādes pedagoga profesionālās kvalifikācijas prasībām, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 1.septembrim."

Izglītības un zinātnes ministra vietā –

labklājības ministre

D.Staķe

Likumprojekta

“Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”

anotācija

1. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		Profesionālās izglītības likums ir pieņemts 1999.gada 10.jūnijā. Spēkā esošā Profesionālās izglītības likuma redakcija ir saskaņojama ar Izglītības likuma, Augstskolu likuma, Komerclikuma, Valsts pārvaldes iekārtas likuma, Administratīvā procesa likuma un Darba likuma prasībām. Administratīvā procesa likums skaidri definē atšķirību starp iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem un nosaka valsts institūciju kompetenci normatīvo aktu pieņemšanā. Līdzšinējā spēkā esošajā Profesionālās izglītības likuma redakcijā ir pretrunas ar Administratīvā procesa likumu un Valsts pārvaldes iekārtas likumu jautājumā par valsts institūciju tiesībām izdot ārējos normatīvos aktus. Ja netiek veikti attiecīgi grozījumi Profesionālās izglītības likumā, netiek nodrošināta Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma pārejas noteikumu 6.punkta izpilde, kas paredz, ka “Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.janvārim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem likumos attiecībā uz pārvaldes iestādes kompetenci izdot ārējus normatīvos aktus”. Tā kā nav notikusi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma pārejas noteikumu 6.punkta savlaicīga izpilde, ir radies pamats iespējamām pretrunām saistībā ar Administratīvā procesa likuma 16.panta pirmās daļas un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta ceturtās daļas izpildi. Lai nodrošinātu vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā un garantētu indivīda vienlīdzīgas tiesības uz kvalitatīviem pakalpojumiem izglītībā, kā arī novērstu iespējamās pretrunas saistībā ar Administratīvā procesa likuma 16.panta pirmās daļas un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta ceturtās daļas normu ievērošanu, nepieciešams precizēt un paplašināt Ministru kabineta kompetenci izdot ārējus normatīvos aktus. Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 4.marta rīkojumu Nr. 147 “Par Koncepciju par izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozares valsts institūciju (izņemot augstskolas) juridisko statusu”, kas tika izstrādāta, lai nodrošinātu ministriju padotībā esošo iestāžu juridiskā statusa atbilstību Komerclikumam un Valsts pārvaldes iekārtas likuma pārejas noteikumu 2.punktam, ir noteikts, ka līdz 2004.gada 1.oktobrim valsts profesionālās izglītības iestādes, kurām ir bezpeļņas organizācijas statuss, tiek pārveidotas par valsts budžeta iestādēm vai valsts kapitālsabiedrībām. Komerclikums neparedz uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbību bezpeļņas organizāciju formā. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.pants nosaka divas valsts pārvaldes iestāžu padotības formas – pakļautību un pārraudzību. Profesionālās izglītības likumā nepieciešams noteikt profesionālo izglītības iestāžu juridisko statusu, kā arī precizēt padotības formu. Vienots augstākās izglītības sistēmas regulējums, kas nodrošinātu programmu pēctecību, iekļauts 2005.gada 23.augusta Ministru kabineta noteikumos Nr.635 “Grozījumi Augstskolu likumā”. Spēkā esošā Profesionālās izglītības likuma redakcija reglamentē koledžu darbību. Izglītības likums reglamentē, ka Ministru kabinets nosaka vienotu valsts politiku un stratēģiju izglītībā un iesniedz Saeimā apstiprināšanai izglītības attīstības koncepciju turpmākajiem četriem gadiem. Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas profesionālās izglītības mācību iestādēs ir šaura specializācija, un tajās iegūtās zināšanas ir izmantojamas tikai attiecīgajā dienestā. Lai minēto iestāžu vadītāji varētu risināt ar izglītību saistītos jautājumus, nepieciešams nodot profesionālās izglītības iestādes attiecīgās Aizsardzības ministrijas vai Iekšlietu ministrijas iestādes padotībā, ko neparedz spēkā esošā Profesionālās izglītības likuma redakcija. Profesionālās izglītības likumā lietotā terminoloģija neatbilst Komerclikumam. Labklājības ministrija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”, nosakot Ministru kabinetam deleģējumu izdot noteikumus par Profesiju klasifikatoru un tā aktualizēšanas kārtību.
2. Normatīvā akta projekta būtība		Profesionālās izglītības likuma 3.pants, 6.panta pirmās daļas 4.punkts, 8.panta 8.punkts, 15.panta pirmā, ceturtā un piektā daļa, 16.panta pirmās daļas 3.punkts, 23.panta pirmā daļa, 26.panta 4.punkts, 28.panta otrās daļas 4.punkts, 30.panta ceturtā daļa un 32.pants reglamentē koledžu darbību. Tiesību normas, kas reglamentē koledžu darbību, ir ietvertas Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumos Nr.635 “Grozījumi Augstskolu likumā”, lai nodrošinātu programmu pēctecību, un atbilstoši noteikumiem svītrotas no Profesionālās izglītības likuma. Izslēdzot 7.panta 1.punktu, novērsta Profesionālās izglītības likuma 7.panta 1.punkta pretruna ar Izglītības likuma 14.panta 18.punktu, kas nosaka, ka Ministru kabinets nosaka vienotu valsts politiku un stratēģiju izglītībā un iesniedz Saeimā apstiprināšanai izglītības attīstības koncepciju turpmākajiem četriem gadiem. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta ceturtajai daļai un Administratīvā procesa likuma 16.panta pirmajai daļai ir precizēta Ministru kabineta, Izglītības un zinātnes ministrijas un citu ministriju kompetence. Grozījumi Profesionālās izglītības likuma 7.pantā paredz Ministru kabinetam nodot tās Izglītības un zinātnes ministrijas kompetences, kas neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma regulējumam. Likumprojektā iekļauti grozījums Profesionālās izglītības likuma 9.pantā, kas nosaka Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas kompetences īstenotājus, lai efektīvi organizētu profesionālo sagatavošanu un pilnveidošanu, kā arī citus ar izglītību saistītos jautājumus. Izslēgta likuma 12.panta otrā daļa un 13.pants, kas nenosaka no Valsts pārvaldes iekārtas likuma atšķirīgu regulējumu. Atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 4.marta rīkojumam Nr.147 “Par Koncepciju par izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozares valsts institūciju (izņemot augstskolas) juridisko statusu” papildināts likuma 15.pants ar pirmo prim daļu, lai nodrošinātu ministriju padotībā esošo iestāžu juridiskā statusa atbilstību Komerclikumam un Valsts pārvaldes iekārtas likumam, kā arī precizēta valsts profesionālās izglītības iestāžu padotības forma. Likumprojekta 22.pantā iekļauts grozījums, kas precizē Profesionālās izglītības likuma 18.pantu un nosaka tiesības personai strādāt par pedagogu profesionālās izglītības iestādē, lai sekmētu jaunu pedagogu iesaistīšanos darbā izglītības iestādēs. Lai saskaņotu likuma normas ar grozījumiem Darba likumā, kas nosaka, ka Profesiju klasifikatoru un tā aktualizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, nepieciešams izteikt Profesionālās izglītības likuma 22.pantu “Profesionālās izglītības saturu reglamentējošie pamatdokumenti” jaunā redakcijā, kā arī precizēt likuma 24.pantu “Profesijas standarts” un izteikt jaunā redakcijā likuma 7.panta “Ministru kabineta kompetence” 2.punktu. Tiek veikti redakcionāli precizējumi, lai sekmētu likumā noteikto tiesību normu ievērošanu un saskaņotu likuma normas ar citiem likumiem.
3. Cita informācija		Nav
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi						Likumprojekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu						Likumprojekts šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums						Likumprojekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi						Likumprojekts šo jomu neskar
5. Cita informācija						Nav
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Rādītāji	Kārtējais gads 2006.		Nākamie trīs gadi						Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	2006.		2007.		2008.			2009.	2010.
1	2		3		4			5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumpro- jekts šo jomu neskar		Likumpro- jekts šo jomu neskar		Likumpro- jekts šo jomu neskar			Likumpro- jekts šo jomu neskar	Likumpro- jekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumpro- jekts tiek īstenots budžeta ietvaros		Likumpro- jekts tiek īstenots budžeta ietvaros		Likumpro- jekts tiek īstenots budžeta ietvaros			Likumpro- jekts tiek īstenots budžeta ietvaros	Likumpro- jekts tiek īstenots budžeta ietvaros
3. Finansiā lā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar			Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
4. Progno- zējamie kompensē- jošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumpro- jekts šo jomu neskar		Likumpro- jekts šo jomu neskar		Likumpro- jekts šo jomu neskar			Likumpro- jekts šo jomu neskar	Likumpro- jekts šo jomu neskar
5. Detalizē- jams finansiālā pamatojuma aprēķins	Nav		Nav		Nav			Nav	Nav
6. Cita informācija	Nav		Nav		Nav			Nav	Nav
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt				Saskaņā ar iesniegtajiem likuma grozījumiem tiek izstrādāti arī Ministru kabineta noteikumi par centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises kārtību; profesionālās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamo obligāto dokumentāciju. Šie Ministru kabineta noteikumi tiek sagatavoti, lai atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam precizētu un paplašinātu Ministru kabineta kompetenci izdot ārējus normatīvos aktus. Šo noteikumu projektus paredzēts izstrādāt līdz 2006.gada 1.jūlijam. Nepieciešami grozījumi Augstskolu likumā, jo Profesionālās izglītības likumā nav vairs iekļauts deleģējums Ministru kabinetam noteikt profesijas standartus. Līdz ar to nebūs juridiska pamata Ministru kabinetam izdot profesijas standartus augstākajā izglītībā.
2. Cita informācija				Nav
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību							Likumprojekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām							Likumprojekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem							Likumprojekts šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējums							Likumprojekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas notikušas ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsts, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Minētās organizācijas atbalsta izstrādāto likumprojektu. Daļa iesniegto priekšlikumu iestrādāti likumprojektā (priekšlikumi, kas attiecas uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma, Komerclikuma un Administratīvā procesa likuma prasībām).
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses, vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas, vai papildinātas esošo institūciju funkcijas		Normatīvā akta (izņemot likumprojekta 2.panta pirmās daļas grozījumu, kas stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī, un 12.pantu, kas stājas spēkā pēc likuma “Grozījumi Darba likumā” stāšanās spēkā) izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas. Jaunu papildu funkciju noteikšana valsts institūcijām un papildu finansējums nav nepieciešams.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu		Par normatīvā akta ieviešanu sabiedrība tiks informēta, publicējot pieņemto normatīvo aktu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, NAIS un Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo		Normatīvais akts neierobežo indivīda tiesības.

Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete

Valsts sekretāra p.i.	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Juridiskā departamenta direktors	Profesionālās izglītības un tālākizglītības departamenta direktors
J.Čakste	L.Grošteina	E.Martinsons	G.Krusts

25.01.2006. 10: 00

1508

G.Krusts 7047819

gunars.krusts@izm.gov.lv