2006. gada 15. februārī
9/4 2 - 6
Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.pantu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē un lūdz to iekļaut nākošās Saeimas plenārsēdes darba kārtībā.
Pielikumā: likumprojekts un likumprojekta anotācija.
Cieņā
komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene
Cilvēktiesību un
sabiedrisko lietu komisija
Likumprojekts
Izdarīt Latvijas
Republikas Satversmē šādus grozījumus:
1. Izteikt 47. pantu šādā redakcijā:
47. Valsts prezidentam ir likuma ierosināšanas
tiesības.
Valsts prezidents ierosina Saeimai apstiprināt
amatā Tiesībsargu.
2. Izteikt 53. pantu šādā redakcijā:
53.
Valsts Prezidents par savu darbību politisku atbildību nenes. Visiem Valsts
Prezidenta rīkojumiem jābūt līdzparakstītiem no ministru prezidenta vai
attiecīgā ministra, kuri līdz ar to uzņemas visu atbildību par šiem rīkojumiem,
izņemot četrdesmit astotā, piecdesmit sestā pantā un četrdesmit septītā panta
otrajā daļā paredzētos gadījumus.
Likumprojekta
ANOTĀCIJA
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Saeimā 2. lasījumā ir
pieņemts Tiesībsarga likums (reģ.nr. 858). Likumprojektu iesniegusi Valsts
prezidente. Šā likumprojekta 5. panta pirmā daļā paredz, ka Tiesībsargu
pēc Valsts prezidenta ierosinājuma amatā apstiprina Saeima.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisija konceptuāli atbalstīja to, ka Tiesībsargu amatā apstiprina Saeima, bet
tā kandidatūru izvirza Valsts prezidents. Šādu pieeju atbalstījusi Saeima,
pieņemot likumprojektu divos lasījumos
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko
lietu komisija, uzklausot Saeimas Juridiskā biroja, Valsts prezidenta
kancelejas, Tieslietu ministrijas, kā arī ekspertu viedokli, konstatēja: lai
Valsts prezidents varētu izvirzīt apstiprināšanai Tiesībsargu, kā arī
nostiprinātu Tiesībsarga statusu, ir nepieciešami grozījumi Latvijas Republikas
Satversmē.
Latvijas Republikas Satversme neparedz Valsts
prezidentam kompetenci izvirzīt apstiprināšanai amatā Saeimā Tiesībsargu. Taču
kā atzīts tiesību doktrīnā, Valsts prezidentam ir tikai tās tiesības un
pienākumi, kas ir minētas Satversmē vai tieši izriet no jau Satversmē minētajām
funkcijām (sk.: Dišlers K. Latvijas valsts prezidenta kompetence //
Tieslietu ministrijas vēstnesis, 1922, Nr.3, 111. lpp.).
Turklāt izvirzot Saeimai apstiprināšanai amatā
kādu amatpersonu, Valsts prezidents izdod rīkojumu Satversmes 53. panta
izpratnē. Līdz ar to tiesību aktam par Tiesībsarga nominēšanu jābūt
līdzparakstītam (kontrasignētam) no Ministru prezidenta vai attiecīgā ministra
puses. Lai izvairītos no līdzparakstīšanas pienākuma, līdzīgi kā
ministru prezidenta izvirzīšanas gadījumā, tiek piedāvāts grozīt Satversmes 53.
pantu.
2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme
uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Šis
likumprojekts netieši nodrošinās kvalitatīvāku jauna cilvēktiesību aizsardzības
mehānisma Tiesībsarga darbību. Proti, Tiesībsargu amatā apstiprinās ar divu
augstāko valsts varas institūciju savstarpēji saskanīgu gribas izpaudumu
Valsts prezidents izvirza, bet Saeima apstiprina amatā. Šāds mehānisms
nodrošinātu iespēju atlasīt labāko personu Tiesībsarga amatam, piešķirtu šim
amatam lielāku politisko neitralitāti un atbalstu.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz
valsts budžeta un pašvaldību budžetiem?
Likumprojekts
valsts budžeta un pašvaldību budžetu neietekmē.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Likumprojekts
spēkā esošo sistēmu neietekmē; tas paredz grozījumus Latvijas Republikas
Satversmē.
5. Kādām Latvijas
starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts
šo jomu neskar.
6. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot tiesību akta projektu?
Konsultācijas
notikušas ar Valsts prezidenta kanceleju, Tieslietu ministriju, Valsts
kanceleju, Valsts Cilvēktiesību biroju un Saeimas Juridisko biroju.
7. Kā tiks nodrošināta likuma
izpilde?
Likuma izpilde tiks
nodrošināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pēc Satversmes grozījumu
pieņemšanas Saeimā 3. lasījumā jāpieņem Tiesībsarga likums.