Likumprojekts "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā"

Likumprojekts

 

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā

 

Izdarīt Valsts sociālo pabalstu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 5., 24.nr.; 2005, 22., 24.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2005, 209.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 7.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu:

1) līdz viena gada vecumam, ja šī persona nav bijusi nodarbināta pabalsta piešķiršanas brīdī (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu");

2) līdz viena gada vecumam, ja šī persona ir bijusi nodarbināta pabalsta piešķiršanas brīdī (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā;

3) līdz viena gada vecumam, ja šī persona ir bijusi nodarbināta pabalsta piešķiršanas brīdī (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") un ir nodarbināta bērna kopšanas laikā, bet neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā;

4) no viena gada līdz divu gadu vecumam."

 

2. Papildināt 15.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(6) Bērna kopšanas pabalsts šā likuma 7.panta pirmās daļas 3.punktā minētajai personai ir 50 procenti no šā likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktā minētajai personai noteiktā pabalsta, bet ne mazāks kā nodarbinātai personai noteiktais minimālais pabalsts."

 

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā:

 

"10. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 30.septembrim piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 7.decembra noteikumi Nr.1003 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā bērna kopšanas pabalstu un piemaksu pie bērna kopšanas pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

 

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.martā.

 

 

Labklājības ministre

D.Staķe

Likumprojekta “Grozījums valsts sociālo pabalstu likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Pašreiz bērna kopšanas pabalsta piešķiršanas kārtību  regulē Valsts sociālo pabalstu likuma 7.pants, kura  pirmajā daļā ir noteikts, ka personai, kura kopj bērnu līdz viena gada vecumam, bērna kopšanas pabalstu piešķir, ja šī persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vai ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Nodarbinātām personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz viena gadam un strādā nepilnu darba laiku, bērna kopšanas pabalstu nepiešķir.

2005.gada 7.oktobrī Satversmes tiesa atklātā tiesas sēdē izskatīja lietu „Par Valsts sociālo pabalstu likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktā ietvertā nosacījuma – „ja šī persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vai ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā”- atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91., 106. un 110.pantam” un nosprieda atzīt Valsts sociālo pabalstu likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktā ietverto minēto nosacījumu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 110.pantam un spēkā neesošu no 2006.gada 1.marta. Satversmes tiesa 2005.gada 4. novembra spriedumā minētajā lietā ir konstatējusi, ka „apstrīdētajai normai (aizliegumam strādāt) ir leģitīms mērķis – bērna tiesību aizsardzība, nodrošinot bērnam līdz viena gada vecumam pilnvērtīgu aprūpi, kuru sniedz vecāki”. Taču tiesa ir secinājusi, ka „tomēr atsevišķos gadījumos pabalstu saņēmējiem strādāšana nepilnu darba laiku  var būt nozīmīga kā iespēja nezaudēt savu profesionālo kvalifikāciju  un izvairīties no problēmām darba tirgū pēc bērna kopšanas atvaļinājuma beigām”. Kā arī tiesa ir norādījusi, ka ”leģitīmo mērķi būtu iespējams sasniegt ar personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem - piemēram, persona varētu strādāt nepilnu darba laiku un saņemt minimāla apmēra pabalstu vai tādu pabalstu, kas būtu mazāks nekā tad, ja persona nestrādātu. Tādējādi tiktu sekmēts tas, ka vecāki bērna dzīves pirmajā gadā izvēlētos nestrādāt, tomēr tiem vecākiem, kuriem tas būtu nepieciešams, tiktu saglabāta iespēja strādāt nepilnu darba laiku”

Izvērtējot citu Eiropas Savienības valstu  praksi  bērna kopšanas pabalsta piešķiršanas jomā, ir secināts, ka atsevišķās valstīs – piemēram, Zviedrijā un Luksemburgā personai, kura kopj bērnu un strādā nepilnu darba laiku, bērna kopšanas pabalstu izmaksā 50% apmērā.

 

2. Tiesību akta projekta būtība

Likumprojekta mērķis ir ģimeni atbalstošākas bērna kopšanas pabalsta sistēmas ieviešana.

Likumprojekts paredz, ka bērna kopšanas pabalsts tiek piešķirts gan personām, kuras nav nodarbinātas, gan personām, kuras ir  nodarbinātas un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai strādā,  t.i. bērna kopšanas pabalsta  piešķiršana ar personas atrašanos bērna kopšanas atvaļinājumā vai strādāšanas faktu turpmāk netiek saistīta.

Vienlaikus likumprojekts paredz, ka  bērna kopšanas pabalsta apmērs personai, kura stādā un kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam, ja šis pabalsts piešķirts kā nodarbinātai personai (uzskatāmai par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”),  ir 50 procenti no piešķirtā pabalsta, bet ne mazāks kā Ministru kabineta noteiktais minimālais pabalsts nodarbinātai personai.

Piedāvātais risinājums  atbilst Satversmes tiesas spriedumam lietā Nr.2005-09-01. Labums, ko iegūs sabiedrība, nosakot bērna kopšanas pabalsta apmēru 50 procentu apmērā nodarbinātai personai, kura kopj bērnu līdz viena gada vecumam un strādā, būs lielāks par indivīda interesēm nodarīto zaudējumu.

Bērna kopšanas pabalsts ir domāts bērna kopšanai -  to piešķir tai personai, kura kopj bērnu. Nosakot bērna kopšanas pabalsta apmēru 50 procentu apmērā personai, kura kopj bērnu līdz viena gada vecumam un strādā, līdzvērtīgi tiek nodrošinātas gan bērna,  gan vecāku  intereses.

Šādas normas ieviešana veicina to, ka vecāki bērna dzīves pirmajā gadā izvēlas nestrādāt un sniedz saviem bērniem pilnvērtīgu aprūpi. 

Saņemot pilnvērtīgu aprūpi un atbalstu no vecāku puses, bērns  attīstās un veidojas par pilnvērtīgu sabiedrības locekli, kas, savukārt,  nodrošina kvalitatīvu sabiedrības ataudzi nākotnē.

Taču arī  tiem vecākiem, kuriem profesionālo kvalifikāciju nepieciešams nepārtraukti saglabāt, tiek dota iespēja bērna kopšanu apvienot ar profesionālās darbības turpināšanu, sniedzot valsts pabalstu 50% apmērā. Līdz ar to  tiek saglabātas  iespējas nodrošināt ģimenes labklājību un bērna nākotni.

Jāatzīmē, ka šāda kārtība paredz arī zināmu samērīgumu valsts budžeta līdzekļu izlietošanā.

 

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un

tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Palielināsies ģimeņu, kuras kopj bērnus vecumā līdz diviem gadiem, pirktspēja, kas pozitīvi ietekmēs ekonomiskos procesus valstī.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekta īstenošana  veicinās ģimeņu ar  visjaunākā vecuma bērniem dzīves līmeņa uzlabošanos.  < /span>

Likumprojekta sagaidāmā ietekme ir būtiska gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Īstermiņā personām, kuras bērna kopšanas dēļ, izvēlās strādāt nepilnu darba laiku, tiek novērsta ģimenes ienākumu samazināšanās. Īstermiņā, sniedzot valsts atbalstu un dodot iespēju bērna kopšanu apvienot ar profesionālās darbības turpināšanu,  tiek saglabāta profesionālā kvalifikācija tām personām, kurām to nepieciešams nepārtraukti saglabāt. Minētā rezultātā  pēc bērna kopšanas pabalsta saņemšanas termiņa beigām personām, kuras kopj bērnus, tiek saglabāta konkurētspēja darba tirgū, bet ilgtermiņā tiek nodrošināta ģimenes interešu aizsardzība un saglabātas iespējas nodrošināt bērna nākotni.

Akceptējot likumprojektā paredzēto bērna kopšanas pabalsta sistēmu,  tiek radīti visi priekšnoteikumi Lisabonas stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai un Latvijā noteiktajai dzimumu līdztiesības politikai - sieviešu nodarbinātības līmeņa paaugstināšana, darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespēju radīšanai.

Šāda bērna kopšanas pabalsta sistēma nodrošinās iespēju personām, kuras kopj bērnu (kas pārsvarā ir sievietes) nezaudēt savu kvalifikācija un konkurētspēju darba tirgū.

Piemērojot minēto bērna kopšanas pabalsta izmaksas kārtību, tiek nodrošināta izvēles iespēja vecākiem, izvērtējot savu  konkrēto situāciju izdarīt izvēli par ģimenei labvēlīgāko un ērtāko, kā arī materiāli izdevīgāko iespēju bērna kopšanas atvaļinājuma un pabalsta izmantošanā.

Vienlaikus pastāv risks, ka likumprojektā paredzēto bērna kopšanas pabalsta piešķiršanas nosacījumu ieviešanas rezultātā daži vecāki var izvēlēties strādāt pilnu darba laiku vai pat virsstundas un bērna kopšanu pilnībā uzticēt  citai personai, kas nebūtu bērna interesēs.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkt. Ls)

 

Rādītāji

 

Kārtējais gads

2006

 

Trīs nākamie gadi

                                   

    2007            2008           2009

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

              1

          2

        3                  4                   5

6

1.Izmaiņas valsts pamatbudžeta ieņēmumos

Saskaņā ar  likumu „Par valsts budžetu 2006.gadam”  plānotie līdzekļi bērna kopšanas pabalstiem ir

28 833,3 tūkst.Ls

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.Izmaiņas valsts pamatbudžeta izdevumos

Saskaņā ar  likumu „Par valsts budžetu 2006.gadam”  plānotie līdzekļi bērna kopšanas pabalstiem ir

28 833,3 tūkst.Ls

+ 4 097,1

 

+ 4 633,3

 

+ 5 113,4

+ 5 162,9

 

3.Finansiālā ietekme

 

- 4 097,1

 

- 4 633,3

 

- 5 113,4

- 5 162,9

 

1.1.Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumos

Saskaņā ar  likumu „Par valsts budžetu 2006.gadam” valsts speciālā budžeta programmai 04.00.00 „Sociālā apdrošināšana” ieņēmumi ir

859 043,6 tūkst.Ls

+ 3 873,3

+ 4 380,1

+ 4 834,1

+ 4 881,0

2.2.Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumos

Saskaņā ar  likumu „Par valsts budžetu 2006.gadam” valsts speciālā budžeta programmai 04.00.00 „Sociālā apdrošināšana”   izdevumi ir

770 316,8 tūkst.Ls

Likumprojekts šo jomu neskar.

3.3.Finansiālā ietekme

 

+ 3 873,3

+ 4 380,1

+ 4 834,1

+ 4 881,0

4.Prognozējošie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 

 

 

 

 

5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Aprēķinā ir izmantoti sekojoši dati un pieņēmumi:

1)     vienlaikus strādās un saņems bērna kopšanas pabalstu  par bērnu līdz gada vecumam 20 % personu (pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2004.gada beigās bērna kopšanas pabalstu par bērnu vecumā līdz 1,5 gadi nesaņēma 12,2% personas, jo bija nodarbinātas līdz 20 stundām nedēļā. Ņemot vērā to, ka strādājošais bērna vecāks varēs strādāt līdz pat 40 stundām nedēļā un saņemt bērna kopšanas pabalstu, tiek pieņemts, ka šis īpatsvars turpmākos gados varētu pieaugt līdz 20%);

2)     prognozējot bērna kopšanas pabalsta saņēmēju skaitu līdz viena gada vecumam, ir izmantotas sociālās apdrošināšanas budžeta mikrosimulāciju modeļa demogrāfiskās prognozes (2006.gadā pabalsta saņēmēju skaits ir 19786, 2007.gadā - 20203, 2008.gadā – 20610, 2009.gadā – 20994, 2010.gadā – 21323, 2011.gadā – 21582). 2006.gadā prognozētais bērna kopšanas pabalsta saņēmēju skaits, kas vienlaikus varētu strādāt un saņemt pabalstu, ir 3 957, 2007.gadā -   4 041, 2008.gadā – 4 122, 2009.gadā – 4 199, 2010.gadā – 4 265, 2011.gadā – 4 316;

3)     aprēķinā ir izmantots Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras prognozētais vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas apmērs, kas 2006.gadā tiek prognozēts 225,49Ls, 2007.gadā – 241,39Ls,  2008.gadā – 267,61Ls, 2009.gadā – 289,93Ls, 2010.gadā – 317,76Ls. Attiecībā uz 2011.gadu tas tiek prognozēts 346,36Ls (pēc Labklājības ministrijas prognozēm);

 

4)     grozījumi paredz strādājošai personai pabalstu 50% apmērā no bērna kopšanas pabalsta apmēra, kas ir 70% no sociālās apdrošināšanas iemaksu algas, un ne mazāku kā 56Ls. Pabalsta apmērs strādājošai personai 2006.gadā ir 78,92Ls, 2007.gadā - 84,49Ls, 2008.gadā – 93,67Ls, 2009.gadā – 101,48Ls, 2010.gadā – 111,22Ls, 2011.gadā – 121,23Ls.

Bērna kopšanas pabalsta izmaksai  papildus nepieciešamais finansējums no valsts pamatbudžeta par bērnu līdz gada vecumam strādājošām personām ir:

2006.gadā: 3957 x 78,92Ls x 10 mēn. = 3 122 864 Ls

2007.gadā: 4041 x 84,49Ls x 12 mēn. = 4 097 089 Ls

2008.gadā: 4122 x 93,67Ls x 12 mēn. = 4 633 293 Ls

2009.gadā: 4199 x 101,48Ls x 12 mēn. = 5 113 374 Ls

2010.gadā: 4265 x 111,22Ls x 12 mēn. = 5 692 240 Ls

2011.gadā: 4316 x 121,23Ls x 12 mēn. = 6 278 744 Ls

Izdevumi vidēji 5 gados: (4097089 + 4633293 + 5113374 + 5692240 + 6278744) / 5 = 5 162 948 Ls

Ievērojot to, ka pabalsta saņēmēji būs nodarbināti, palielināsies sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā:

2006.gadā: 3957 x225,49Ls x33.09% x10mēn. = 2 952 501 Ls

2007.gadā: 4041 x241,39Ls x33.09% x12mēn. = 3 873 345 Ls

2008.gadā: 4122 x267,61Ls x33.09% x12mēn. = 4 380 143 Ls

2009.gadā: 4199 x289,93Ls x33.09% x12mēn. = 4 834 116 Ls

2010.gadā: 4265 x317,76Ls x33.09% x12mēn. = 5 381 412 Ls

2011.gadā: 4316 x346.36Ls x33.09% x12mēn. = 5 935 908 Ls

Izdevumi vidēji 5 gados: (3873345 + 4380143 +4834116 + 5381412 + 5935908) / 5 = 4 880 985 Ls

6. Cita informācija

 Lai, sākot ar 01.03.2006., nodrošinātu likumprojektā paredzēto bērna kopšanas pabalsta izmaksu, no valsts pamatbudžeta 2006.gadā papildus nepieciešami 3 122,8 tūkst. Ls.

2006.gada pirmajā pusē minētā pasākuma realizācija tiks nodrošināta Labklājības ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, veicot izdevumu optimizāciju un līdzekļu pārdali.

Nepieciešamības gadījumā jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu finansējuma piešķiršanu bērna kopšanas pabalstu izmaksai varētu tikt izskatīts likuma ”Par valsts budžetu 2006.gadam” grozījumu sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2007.gadā un turpmākajos gados skatāms Ministru kabinetā vienlaicīgi ar visu ministriju budžeta prioritātēm kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.   

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Ņemot vērā Ministru kabineta 2004.gada 7.decembra noteikumos Nr.1003 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā  bērna kopšanas pabalstu un piemaksu pie bērna kopšanas pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem” noteikto, ir jāizdod jauni Ministru kabineta noteikumi.

Ministru kabineta noteikumu izdošanas mērķis ir precizēt bērna kopšanas pabalsta piešķiršanas kārtību un bērna kopšanas pabalsta apmēru nodarbinātām personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam.

Noteikumiem jāstājas spēkā 2006.gada 1.martā.

2. Cita informācija

Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums                                                                             

 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais aktas un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

 

 

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

 

 

Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

 Likumprojekta sagatavošanas gaitā notika konsultācijas ar Valsts cilvēktiesību biroju.

2005.gada 21.decembrī likumprojekts tika izskatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sēdē, kurā piedalās gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas  pārstāvji.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Valsts cilvēktiesību birojs likumprojektu atbalsta.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadome likumprojekta  virzību atbalsta.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi veikti ar plašsaziņas līdzekļu (prese, radio, televīzija  u.c.) starpniecību.

4.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1.Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 

Likumprojekta izpildei radīt jaunas valsts institūcijas nav nepieciešams, kā arī nav nepieciešams papildināt esošo institūciju funkcijas.

Bērna kopšanas pabalsta administrēšanu tāpat kā līdz šim nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Laikraksts ''Latvijas Vēstnesis'', Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS), citi plašsaziņas līdzekļi.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu strīdi par šajā likumā paredzēto tiesību realizēšanu izskatāmi tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav

 

 

Labklājības ministre                                                                         D.Staķe

 

 

2006.01.19. 9:43

2141

I.Baranovska

7021558, Inara.Baranovska@lm.gov.lv

K.Kusiņa

7021562, Kristine.Kusina@lm.gov.lv                         

 

 

 

 

 

Valsts sekretāre

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

 

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

B.Paševica

M.Badovskis

Z.Uzuliņa

I.Baranovska