Rīga

2006.gada 16.martā

Nr.8/5 - 2 - 104

Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam

Par “Grozījumiem Krimināllikumā”

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā””.

Pielikumā: 1.Likumprojekts,1 lpp., anotācija 2 lpp..

Likumprojekts

Grozījumi Krimināllikumā

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.) šādus grozījumus:

Papildināt likumu ar jaunu 163¹. pantu sekojošā redakcijā:

„163¹. pants. Seksuālo pakalpojumu pirkšanas aizliegšana

Par seksuālo pakalpojumu pirkšanu soda ar naudas sodu 25 minimālo mēnešalgu apmērā.

Par atkārtotu seksuālo pakalpojumu pirkšanu, ja tā izdarīta atkārtoti gada laikā, - soda ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.”

Likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Patreizējais tiesiskais prostitūcijas regulējums noteikts Krimināllikumā, MK izdotos prostitūcijas ierobežošanas noteikumos Nr. 210 un Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Krimināllikuma redakcija nosaka personām sodu par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu un par cilvēku vardarbīgu rīcību saistībā ar seksuālo pakalpojumu izmantošanu, ja šādu darbību rezultātā tiek nodarīts kaitējums cilvēka fiziskai un garīgai veselībai. Prostitūcija valstī nav legalizēta un tā netiek uzskatīta par uzņēmējdarbību, kā arī prostitūcija nav uzskatāma par kriminālnoziegumu. Arī prostitūcijas ierobežošanas noteikumi kategoriskā formā neaizliedz sniegt seksuāla rakstura pakalpojumus, ja tiek ievēroti noteiktie noteikumi. Krimināllikums patreizējā redakcijā neparedz sodu personām par seksuālo pakalpojumu pirkšanu. Šāda situācija ir radījusi seksuālo pakalpojumu patērētājiem iespēju likumīgi pirkt seksuālos pakalpojumus. Prostitūtu pakalpojumi, sabiedrisko pakalpojumu kontrolējošo institūciju izpratnē, no valsts puses nekādā veidā netiek kontrolēti. Šāda likumdevēja nostāja liecina par to, ka prostitūcija valstī nav vēlama sociālā parādība un būtībā ir aizliedzama vai ierobežojama.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Krimināllikums tiek papildināts ar normu, kas nosaka sodu personām par seksuālo pakalpojumu pirkšanu. Nosakot seksuālo pakalpojumu pirkšanu par kriminālsodāmu darbību, likumdevējs padarītu atbildīgu arī otru pusi – pakalpojuma pircēju, kas līdz šim tiek uzskatīts par labticīgu pakalpojuma saņēmēju bez jebkādiem pienākumiem un atbildības. Šādas likuma normas iekļaušana Krimināllikumā būtu ļoti efektīva, jo lielāka daļa iedzīvotāju tīši un ar mērķi neizdara kriminālsodāmas darbības, jo apzinās sekas šādai darbībai. Tas pats attiecās arī uz tūristiem, kas apmeklē valsti un no kuriem lielākā daļa necentīsies izdarīt kriminālnoziegumu tūrisma brauciena laikā. Šāda Krimināllikuma norma radīs rezonansi kaimiņvalstīs un sagraus priekšstatu par seksuālo pakalpojumu vieglu un nesodītu pieejamību Latvijā. Tiktu sperts solis seksuālo pakalpojumu apkarošanas virzienā un šī Krimināllikuma norma ir tieši tas regulējums seksuālo pakalpojumu ierobežošanai normatīvajos aktos, kas vēršas pret šī darījuma pieprasījuma veicināšanas pusi – pircēju. Šāda Krimināllikuma norma pircējus padarīs par atbildīgiem kriminālsodāmā darbībā nevis par legāliem seksuālo pakalpojumu patērētājiem. Patreizējā situācijā seksuālo pakalpojumu pircēji ir uzskatāmi par lielākajiem prostitūtu sniegto pakalpojumu veicinātājiem, jo situāciju tirgū nosaka pieprasījums (ja ir pieprasījums, tad ir piedāvājums). Aizliedzot seksuālo pakalpojumu pirkšanu, prostitūcija un tās kaitīgā iedarbība uz sabiedrību var tikt ierobežota efektīvāk, jo nenotiek no likumdevēja puses vēršanās tikai pret pakalpojuma sniedzēju - prostitūtu, kura, patiesībā, ir šajā procesā visneaizsargātākā persona un kura ir pakļauta vislielākajam riskam, bet notiek vēršanās pret pakalpojuma pircēju, pieprasījuma veicinātāju un kurš ar savu maksātspēju būtībā pazemo pakalpojuma sniedzēju.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Pozitīvs vērtējums sociālo seku skatījumā.
4. Ietekme uz vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.	-
2. Cita informācija	Citas informācijas nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

Likumprojekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas ir notikušas ar nevalstisko organizāciju resursu centru sievietēm “Marta”.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Nevalstiskā organizācija resursu centrs sievietēm “Marta” atbalsta šādus grozījumus, daļēji iestrādāts likuma tekstā resursu centra sievietēm “Marta” priekšlikumi.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Nav veikti sabiedrības informēšanas pasākumi, sabiedriskās domas viedoklis ir pozitīvs.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses tiks kontrolēta kriminālprocesa noteiktajā kārtībā.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Publicējot to oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.	Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.