Rīgā, 2006.gada 8.jūnijā

Nr.9/3 –

Saeimas Prezidijam

Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojekta

“Tiesu ekspertīzes likums” (reģ.nr.1627),

izskatīšanu otrajā lasījumā.

Pielikumā: minētais likumprojekts uz.......lpp.

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš

Juridiskā komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

Likumprojekts “Tiesu ekspertīzes likums” (reģ.nr.1627)

Pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

Pr.nr.

Iesniegtie priekšlikumi

(26)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā:

“Tiesu ekspertu likums”.

Atbalstīts

Likumprojekts

“Tiesu ekspertu likums”

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) tiesu ekspertīžu iestāde – tiešās pārvaldes iestāde vai tās struktūrvienība, kuras pamatdarbība ir tiesu ekspertīžu veikšana un kurai Kriminālprocesa likumā, Civilprocesa likumā, Administratīvā procesa likumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētajos gadījumos nosaka veikt ekspertīzes kā ekspertīžu iestādei;

2) tiesu eksperts – persona, kurai ir speciālas zināšanas un pieredze kādā zinātnes, tehnikas, mākslas vai amatniecības nozarē un kura ir ieguvusi tiesības veikt tiesu ekspertīzes šajā likumā noteiktajā kārtībā. Tiesu eksperta pienākumus pilda valsts tiesu eksperts vai valsts atzīts privātais tiesu eksperts;

3) valsts tiesu eksperts – tiesu eksperts, kurš tiesu ekspertīzes veic kā amata pienākumu tiesu ekspertīžu iestādē, valsts tiešās pārvaldes iestādē vai valsts kapitālsabiedrībā, kurai viens no darbības veidiem ir tiesu ekspertīžu veikšana;

4) tiesu eksperta atzinums – dokuments, kurā eksperts, pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, atbilstoši kompetencei sniedz argumentētas atbildes uz ekspertīzes noteicēja uzdotajiem jautājumiem;

5) tiesu ekspertīžu specialitāte – viena veida tiesu ekspertīzes, kurām ir kopējs izpētes priekšmets, līdzīgi izpētes objekti un metodes un kuru veikšanai ir nepieciešamas zināšanas noteiktā zinātnes, tehnikas, mākslas vai amatniecības nozarē.

Juridiskais birojs

Aizstāt 1.panta 1.punktā vārdus “Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar vārdiem “Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Atbalstīts

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) tiesu ekspertīžu iestāde – tiešās pārvaldes iestāde vai tās struktūrvienība, kuras pamatdarbība ir tiesu ekspertīžu veikšana un kurai Kriminālprocesa likumā, Civilprocesa likumā, Administratīvā procesa likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētajos gadījumos uzdod veikt ekspertīzes kā ekspertīžu iestādei;

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir reglamentēt tiesu ekspertu profesionālo darbību, lai valstī nodrošinātu objektīvu, tiesisku un zinātniski pamatotu tiesu ekspertīzi.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir reglamentēt tiesu ekspertu profesionālo darbību, lai valstī nodrošinātu objektīvu, tiesisku un zinātniski pamatotu tiesu ekspertīzi.

3.pants. Tiesības veikt tiesu ekspertīzi

(1) Tiesu ekspertīzi Latvijas Republikā atbilstoši kompetencei ir tiesīgi veikt:

1) valsts tiesu eksperti;

2) valsts atzītie privātie tiesu eksperti (turpmāk – privātie tiesu eksperti).

(2) Tiesības veikt tiesu ekspertīzi tiesu eksperts iegūst pēc tiesu eksperta sertifikāta saņemšanas.

(3) Ja ekspertīze ir nepieciešama jomās, kurās nav šā panta pirmajā daļā minēto ekspertu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var uzdot ekspertīzi veikt citai personai, kurai ir atbilstošas speciālās zināšanas.

3.pants. Tiesības veikt tiesu ekspertīzi

(1) Tiesu ekspertīzi Latvijas Republikā atbilstoši kompetencei ir tiesīgi veikt:

1) valsts tiesu eksperti;

2) valsts atzītie privātie tiesu eksperti (turpmāk – privātie tiesu eksperti).

(2) Tiesības veikt tiesu ekspertīzi tiesu eksperts iegūst pēc tiesu eksperta sertifikāta saņemšanas.

4.pants. Tiesu ekspertu reģistrs

(1) Tiesu ekspertu reģistrs (turpmāk – reģistrs) ir publisks reģistrs, kurā iekļauta informācija par visiem tiesu ekspertiem, kas darbojas valstī.

(2) Reģistrā iekļauj šādas ziņas:

1) tiesu eksperta vārds un uzvārds;

2) specialitāte un apakšspecialitāte, kurā tiesu ekspertam piešķirtas tiesības veikt tiesu ekspertīzi;

3) tiesu eksperta darbības vieta;

4) tiesu eksperta sertifikāta numurs un izsniegšanas datums;

5) tiesu eksperta sertifikāta derīguma termiņš;

6) atzīme, ja uz tiesu ekspertu attiecas šā likuma 22.pantā minētie ierobežojumi.

(3) Reģistru veido un uztur Tieslietu ministrija.

(4) Reģistru un jebkuras izmaiņas tajā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

4.pants. Tiesu ekspertu reģistrs

(1) Tiesu ekspertu reģistrs (turpmāk – reģistrs) ir publisks reģistrs, kurā iekļauta informācija par visiem tiesu ekspertiem, kas darbojas valstī.

(2) Reģistrā iekļauj šādas ziņas:

1) tiesu eksperta vārds un uzvārds;

2) specialitāte un apakšspecialitāte, kurā tiesu ekspertam piešķirtas tiesības veikt tiesu ekspertīzi;

3) tiesu eksperta darbības vieta;

4) tiesu eksperta sertifikāta numurs un izsniegšanas datums;

5) tiesu eksperta sertifikāta derīguma termiņš;

6) atzīme, ja uz tiesu ekspertu attiecas šā likuma 22.pantā minētie ierobežojumi.

(3) Reģistru veido un uztur Tieslietu ministrija.

(4) Reģistru un jebkurus grozījumus tajā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

II nodaļa

Tiesu eksperta sertifikāta piešķiršana

II nodaļa

Tiesu eksperta sertifikāta piešķiršana

5.pants. Tiesu eksperta kandidāts

(1) Par tiesu eksperta kandidātu (turpmāk – kandidāts) var būt rīcībspējīga fiziska persona:

1) kura apguvusi izvēlētajai specialitātei atbilstošu akreditētu studiju programmu augstskolā (akadēmiskā studiju programma vai otrā līmeņa augstākā profesionālā studiju programma) vai ieguvusi pēcdiploma izglītību izvēlētajā ekspertīžu specialitātē;

2) kura ieguvusi tiesu eksperta profesionālās zināšanas un pieredzi, strādājot par eksperta kandidātu izvēlētajā specialitātē vai apakšspecialitātē;

3) kura gada laikā pēc šā likuma 5.panta pirmās daļas 2.punktā minēto prasību izpildi apliecinoša dokumenta iegūšanas iesniegusi pieteikumu sertifikācijai;

4) kura profesijās, kurās normatīvie dokumenti paredz profesionālās sagatavotības apliecināšanu, iesniegusi profesionālās kvalifikācijas sertifikātu;

5) kura prot valsts valodu augstākajā līmenī;

6) kurai ir nevainojama reputācija.

(2) Par kandidātu nevar būt persona:

1) kura ir apsūdzētā vai aizdomās turētā krimināllietā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) kura ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

3) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

4) pret kuru sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu ir izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Juridiskais birojs

Aizstāt 5.panta pirmās daļas 2.punktā vārdu “kandidātu” ar vārdu “palīgu”.

Atbalstīts

5.pants. Tiesu eksperta kandidāts

(1) Par tiesu eksperta kandidātu (turpmāk – kandidāts) var būt rīcībspējīga fiziskā persona:

1) kura apguvusi izraudzītajai specialitātei atbilstošu akreditētu studiju programmu augstskolā (akadēmiskā studiju programma vai otrā līmeņa augstākā profesionālā studiju programma) vai ieguvusi pēcdiploma izglītību izraudzītajā ekspertīžu specialitātē;

2) kura ieguvusi tiesu eksperta profesionālās zināšanas un pieredzi, strādājot par eksperta palīgu izraudzītajā specialitātē vai apakšspecialitātē;

3) kura gada laikā pēc šīs daļas 2.punktā minēto prasību izpildi apliecinoša dokumenta iegūšanas iesniegusi pieteikumu sertifikācijai;

4) kura attiecībā uz profesijām, kurās normatīvie dokumenti paredz profesionālās sagatavotības apliecināšanu, iesniegusi profesionālās kvalifikācijas sertifikātu;

5) kura prot valsts valodu augstākajā līmenī;

6) kurai ir nevainojama reputācija.

(2) Par kandidātu nevar būt persona:

1) kura ir apsūdzētā vai aizdomās turētā krimināllietā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) kura ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

3) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

4) pret kuru sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu ir izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

6.pants. Tiesu ekspertu sertifikācijas komisija

(1) Tiesu ekspertu sertifikācijas komisija (turpmāk – komisija) pieņem šajā likumā noteikto sertifikācijas pārbaudījumu kandidātiem un resertifikācijas pārbaudījumu tiesu ekspertiem. Pēc pārbaudījuma komisija iesniedz Tiesu ekspertu padomei pārbaudījuma materiālus un protokolu.

(2) Komisijas sastāvā iekļauj:

1) tiesu ekspertīžu iestāžu vadītāju pilnvarotas personas;

2) tiesnesi;

3) prokuroru;

4) Valsts policijas pārstāvi;

5) Tieslietu ministrijas pārstāvi;

6) augstskolu akadēmiskā personāla pārstāvi.

(3) Komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.

(4) Komisija pieaicina komisijas darbā vismaz divus tiesu ekspertus tajā ekspertīžu specialitātē, kurā notiek pārbaude.

(5) Komisijas personālsastāvu uz trim gadiem apstiprina tieslietu ministrs.

(6) Komisijas darbību un kompetenci nosaka Ministru kabinets.

6.pants. Tiesu ekspertu sertifikācijas komisija

(1) Šajā likumā kandidātiem noteikto sertifikācijas pārbaudījumu un tiesu ekspertiem noteikto resertifikācijas pārbaudījumu pieņem Tiesu ekspertu sertifikācijas komisija (turpmāk – komisija). Pēc pārbaudījuma komisija iesniedz Tiesu ekspertu padomei pārbaudījuma materiālus un protokolu.

(2) Komisijas sastāvā iekļauj:

1) tiesu ekspertīžu iestāžu vadītāju pilnvarotas personas;

2) tiesnesi;

3) prokuroru;

4) Valsts policijas pārstāvi;

5) Tieslietu ministrijas pārstāvi;

6) augstskolu akadēmiskā personāla pārstāvi.

(3) Komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.

(4) Komisija pieaicina komisijas darbā vismaz divus tiesu ekspertus tajā ekspertīžu specialitātē, kurā notiek pārbaude.

(5) Komisijas personālsastāvu uz trim gadiem apstiprina tieslietu ministrs.

(6) Komisijas darbību un kompetenci nosaka Ministru kabinets.

7.pants. Sertifikācija un resertifikācija

(1) Tiesu eksperta pārbaudījumu ir tiesīgi kārtot kandidāti, kuri atbilst šā likuma 5.pantā noteiktajām prasībām un ir samaksājuši par pārbaudījumu.

(2) Komisija pārbauda kandidāta zināšanas izvēlētajā ekspertīzes specialitātē un apakšspecialitātē, kā arī normatīvajos aktos, kas regulē tiesu eksperta darbību, tiesu eksperta atzinuma (turpmāk – atzinums) sastādīšanā un lietvedībā.

(3) Pārbaudījums noris mutvārdos un rakstiski.

(4) Ja kandidāts pārbaudījumu nenokārto, vēlreiz to var kārtot ne agrāk kā pēc pusgada.

(5) Tiesu eksperta resertifikāciju veic mēneša laikā pirms tiesu eksperta sertifikāta termiņa beigām. Resertifikācijas kārtību un zināšanu apjomu nosaka Ministru kabinets.

(6) Pēc resertifikācijas tiesu ekspertam izsniedz jaunu tiesu eksperta sertifikātu.

(7) Tiesu eksperta kandidāta pieteikšanās kārtību, sertifikācijas kārtību, minimālo zināšanu apjomu, kā arī pārbaudījumu maksu un maksas iekasēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Juridiskais birojs

Izslēgt 7.panta pirmajā daļā vārdus “atbilst šā likuma 5.pantā noteiktajām prasībām un”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 7.panta piektajā daļā vārdus “mēneša laikā”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 7.panta septītajā daļā vārdu “pārbaudījumu” ar vārdu “pārbaudījuma”.

Atbalstīts

Atbalstīts

7.pants. Sertifikācija un resertifikācija

(1) Tiesu eksperta pārbaudījumu ir tiesīgi kārtot kandidāti, kuri samaksājuši par pārbaudījumu.

(2) Komisija pārbauda kandidāta zināšanas izraudzītajā ekspertīzes specialitātē un apakšspecialitātē, kā arī novērtē to, kā viņš pārzina normatīvos aktus, kas regulē tiesu eksperta darbību, viņa prasmi sastādīt tiesu eksperta atzinumu (turpmāk – atzinums) un kārtot lietvedību.

(3) Pārbaudījums noris mutvārdos un rakstveidā.

(4) Ja kandidāts pārbaudījumu nenokārto, vēlreiz to var kārtot ne agrāk kā pēc pusgada.

(5) Tiesu eksperta resertifikāciju veic pirms tiesu eksperta sertifikāta termiņa beigām. Resertifikācijas kārtību un resertifikācijai nepieciešamo zināšanu apjomu nosaka Ministru kabinets.

(6) Pēc resertifikācijas tiesu ekspertam izsniedz jaunu tiesu eksperta sertifikātu.

(7) Kandidāta pieteikšanās kārtību, sertifikācijas kārtību, minimālo zināšanu apjomu, kā arī pārbaudījuma maksu un maksas iekasēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

8.pants. Tiesu eksperta sertifikāts

(1) Tiesu eksperta sertifikātu kandidātam izsniedz pēc pārbaudījumu nokārtošanas. Tiesu eksperta sertifikāta izsniegšanas kārtību un darbības termiņu nosaka Ministru kabinets.

(2) Tiesu eksperta sertifikāta paraugu un Tiesu ekspertīžu specialitāšu klasifikatoru apstiprina Ministru kabinets.

Juridiskais birojs

Aizstāt 8.panta pirmajā daļā vārdu “pārbaudījumu” ar vārdu “pārbaudījuma”.

Atbalstīts

8.pants. Tiesu eksperta sertifikāts

(1) Kandidātam Tiesu eksperta sertifikātu izsniedz pēc pārbaudījuma nokārtošanas. Tiesu eksperta sertifikāta izsniegšanas kārtību un darbības termiņu nosaka Ministru kabinets.

(2) Tiesu eksperta sertifikāta paraugu un Tiesu ekspertīžu specialitāšu klasifikatoru apstiprina Ministru kabinets.

III nodaļa

Tiesu ekspertu darbība

III nodaļa

Tiesu ekspertu darbība

9.pants. Tiesu eksperta atbildība un pienākumi

(1) Tiesu eksperts ir neatkarīgs tiesu ekspertīzes veikšanā un atzinuma sagatavošanā. Par nepamatotu atteikšanos veikt ekspertīzi vai apzināti nepatiesa atzinuma sniegšanu tiesu eksperts ir atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu.

(2) Tiesu ekspertam ir pienākums:

1) sniegt zinātniski pamatotu un objektīvu atzinumu, veicot ekspertīzi pilnā apjomā;

2) atteikties no atzinuma sniegšanas, ja uzdotie jautājumi neatbilst viņa kompetencei;

3) pildīt normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un ekspertīzes veikšanai izmantot akreditētas, zinātniski apstiprinātas vai Tiesu ekspertu padomes apstiprinātas metodes;

4) izvēloties izpētes metodes, ievērot ekspertīzei iesniegtā objekta un materiālu saglabāšanas prasības;

5) ekspertīzē iegūto informāciju sniegt tikai ekspertīzes noteicējam vai viņa pilnvarotai personai;

6) pildot amata pienākumus, veikt darbības, kas neaizskar personas veselību, godu un cieņu, un ievērot personas datu aizsardzību;

7) nodrošināt, lai bērna piedalīšanās tiesu ekspertīzē negatīvi neietekmētu viņa psihi un, ja nepieciešams, lūgt, lai ekspertīzes noteicējs pieaicina psihologu;

8) regulāri paaugstināt savu kvalifikāciju.

10.

Juridiskais birojs

Izslēgt 9.panta nosaukumā vārdus “atbildība un”.

Juridiskais birojs

Izslēgt 9.panta pirmo daļu.

Juridiskā komisija

Izslēgt 9.panta pirmās daļas otro teikumu.

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 10.

Atbalstīts

9.pants. Tiesu eksperta pienākumi

(1) Tiesu eksperts ir neatkarīgs tiesu ekspertīzes veikšanā un atzinuma sagatavošanā.

(2) Tiesu ekspertam ir pienākums:

1) sniegt zinātniski pamatotu un objektīvu atzinumu, veicot ekspertīzi pilnā apjomā;

2) atteikties no atzinuma sniegšanas, ja uzdotie jautājumi neatbilst viņa kompetencei;

3) pildīt normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un ekspertīzes veikšanai izmantot akreditētas, zinātniski apstiprinātas vai Tiesu ekspertu padomes apstiprinātas metodes;

4) izvēloties izpētes metodes, ievērot ekspertīzei iesniegtā objekta un materiālu saglabāšanas prasības;

5) ekspertīzē iegūto informāciju sniegt tikai ekspertīzes noteicējam vai viņa pilnvarotai personai;

6) pildot amata pienākumus, veikt darbības, kas neaizskar personas veselību, godu un cieņu, un ievērot personas datu aizsardzības prasības;

7) nodrošināt, lai bērna piedalīšanās tiesu ekspertīzē negatīvi neietekmētu viņa psihi, un, ja nepieciešams, lūgt, lai ekspertīzes noteicējs pieaicina psihologu;

8) regulāri paaugstināt savu kvalifikāciju.

10.pants. Tiesu eksperta tiesības

Tiesu ekspertam ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt visus ekspertīzes veikšanai nepieciešamos materiālus un informāciju;

2) pēc saskaņošanas ar ekspertīzes noteicēju sniegt atzinumu ne vien par uzdotajiem jautājumiem, bet arī par citiem apstākļiem, ko eksperts atbilstoši kompetencei atklājis pēc savas iniciatīvas;

3) vērst ekspertīzes noteicēja uzmanību uz apstākļiem, kas saistīti ar ekspertīzi (tai skaitā uz jautājumu formulēšanu);

4) atteikties no atzinuma sniegšanas, ja iesniegtie materiāli nav pietiekami atzinuma sniegšanai;

5) veikt tiesu ekspertīzi tikai tajā specialitātē un apakšspecialitātē, kurā viņš ir saņēmis tiesu eksperta sertifikātu un kurā ir tiesu ekspertīzes veikšanai nepieciešamā tehnika un iekārtas.

10.pants. Tiesu eksperta tiesības

Tiesu ekspertam ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt visus ekspertīzes veikšanai nepieciešamos materiālus un informāciju;

3) vērst ekspertīzes noteicēja uzmanību uz apstākļiem, kas saistīti ar ekspertīzi (tai skaitā uz jautājumu formulēšanu);

4) atteikties no atzinuma sniegšanas, ja iesniegtie materiāli nav pietiekami atzinuma sniegšanai;

11.pants. Atzinuma saturs

(1) Atzinumā norāda šādu informāciju:

1) tiesu ekspertīzes veikšanas vieta un datums;

2) tiesu ekspertīzes veikšanas pamatojums;

3) persona, kura lūgusi veikt ekspertīzi;

4) dati par tiesu ekspertu (vārds, uzvārds, specialitāte un apakšspecialitāte, tiesu eksperta sertifikāta numurs);

5) tiesu ekspertam uzdotie jautājumi;

6) tiesu eksperta rīcībā nodotie materiāli;

7) tiesu ekspertīzē izmantotā metodika un iegūtie rezultāti;

8) iegūto rezultātu novērtējums un secinājumi atbilstoši uzdotajiem jautājumiem.

(2) Atzinumu tiesu eksperts apliecina ar parakstu.

11.pants. Atzinuma saturs

(1) Atzinumā norāda šādu informāciju:

1) tiesu ekspertīzes veikšanas vieta un datums;

2) tiesu ekspertīzes veikšanas pamatojums;

3) persona, kura lūgusi veikt ekspertīzi;

4) dati par tiesu ekspertu (vārds, uzvārds, specialitāte un apakšspecialitāte, tiesu eksperta sertifikāta numurs);

5) tiesu ekspertam uzdotie jautājumi;

6) tiesu eksperta rīcībā nodotie materiāli;

7) tiesu ekspertīzē izmantotā metodika un iegūtie rezultāti;

8) iegūto rezultātu novērtējums un secinājumi atbilstoši uzdotajiem jautājumiem.

(2) Atzinumu tiesu eksperts apliecina ar parakstu.

12.pants. Tiesu ekspertīžu veidi

Tiesu eksperts veic šādu veidu tiesu ekspertīzes:

1) sākotnējo tiesu ekspertīzi, kurā objekts attiecīgajā tiesu ekspertīzes specialitātē vai apakšspecialitātē tiek pētīts pirmo reizi;

2) papildu tiesu ekspertīzi, ja ekspertīzes noteicējs piekrīt sākotnējiem ekspertīzes rezultātiem, bet viņam ir radušies papildu jautājumi, uz kuriem ir iespējams sniegt atbildes jau veiktās sākotnējās tiesu ekspertīzes ietvaros. Papildu ekspertīzi parasti veic tas pats eksperts;

3) atkārtotu tiesu ekspertīzi, ja ekspertīzes noteicējs apšauba atzinumu pēc būtības tā nepamatotības vai nepilnības dēļ vai ja ekspertīzē pieļauta metodiska rakstura kļūda, vai ja konstatēta tiesu eksperta nepietiekama kvalifikācija vai kompetence, vai ja ekspertīzes veikšanas laikā pieļauti būtiski procesuālās kārtības pārkāpumi. Ekspertīzes noteicējs dokumentā par ekspertīzes noteikšanu norāda atkārtotas ekspertīzes noteikšanas iemeslus. Atkārtotu ekspertīzi veic cits tiesu eksperts vai tiesu ekspertu komisija;

4) komisijas tiesu ekspertīzi pēc ekspertīzes noteicēja lēmuma vai tiesu ekspertīžu iestādes vadītāja rīkojuma, kā arī šajā likumā noteiktajos gadījumos.

11.

Juridiskā komisija

Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

“12.pants. Tiesu ekspertīze

(1) Tiesu eksperts veic sākotnējo, papildu un atkārtotu tiesu ekspertīzi.

(2) Atkārtotu tiesu ekspertīzi veic cits tiesu eksperts vai cita tiesu ekspertu komisija, izpētot tos pašus objektus un atbildot uz tiem pašiem jautājumiem, kas uzdoti sākotnējā tiesu ekspertīzē, pieprasot ekspertīzes noteicējam sākotnējo tiesu eksperta atzinumu un savā atzinumā norādot atšķirības un to cēloņus, ja atkārtotas tiesu ekspertīzes rezultāti ir atšķirīgi. Atkārtotas ekspertīzes noteikšanas iemeslus ekspertīzes noteicējs norāda dokumentā par ekspertīzes noteikšanu.

(3) Šī panta 1.daļā minētās ekspertīzes tiesu eksperti veic vienpersoniski vai komisijā.

(4) Tiesu ekspertīzi komisijā veic gadījumā, ja to paredz ekspertīzes noteicējs vai pēc tiesu ekspertīžu iestādes vadītāja rīkojuma, kā arī, ja:

1) pētījumā rezultātā ir paredzams izpētāmā objekta zudums vai būtiskas izmaiņas, kuras izslēdz atkārtotas izpētes iespējas;

2) veicama personas identifikācijas tiesu ekspertīze;

3) veicama tiesu ekspertīze par ārstniecības personu profesionālo darbību;

4) veicama tiesu ekspertīze personas veselības stāvokļa noteikšanai, kad jautājuma noskaidrošanai objektu pēta dažādu medicīnas nozaru tiesu eksperti;

5) veicama kompleksā tiesu ekspertīze.

(5) Ja tiesu eksperti nestrādā vienā tiesu ekspertīžu iestādē, tiesu ekspertu komisiju ar lēmumu veido ekspertīzes noteicējs (izņemot tiesu ekspertīzes personas veselības stāvokļa noteikšanai, tiesu ekspertīzes par ārstniecības personu profesionālo darbību un kompleksās tiesu ekspertīzes, - šajos gadījumos komisiju veido tiesu ekspertīžu iestādes vadītājs).

(6) Ja noteikta komisijas tiesu ekspertīze dažādu tiesu ekspertīžu iestāžu ekspertiem, lēmumu par ekspertīzes noteikšanu, izpētāmos objektus un, ja nepieciešams, lietas materiālus saņem tā tiesu ekspertīžu iestāde vai tiesu eksperts, kurš organizē ekspertīzes veikšanu. Pārējie komisijā iekļautie tiesu eksperti un tiesu ekspertīžu iestādes saņem lēmuma kopiju.”

Atbalstīts

12.pants. Tiesu ekspertīze

(1) Tiesu eksperts veic sākotnējo, papildu un atkārtotu tiesu ekspertīzi.

(2) Atkārtotu tiesu ekspertīzi veic cits tiesu eksperts vai cita tiesu ekspertu komisija, izpētot tos pašus objektus, kas pētīti, un atbildot uz tiem pašiem jautājumiem, kas uzdoti sākotnējā tiesu ekspertīzē, pieprasot no ekspertīzes noteicēja sākotnējo atzinumu un savā atzinumā norādot atšķirības un to cēloņus, ja atkārtotas tiesu ekspertīzes rezultāti ir atšķirīgi. Atkārtotas ekspertīzes noteikšanas iemeslus ekspertīzes noteicējs norāda dokumentā par ekspertīzes noteikšanu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās ekspertīzes tiesu eksperti veic vienpersoniski vai komisijā.

(4) Tiesu ekspertīzi komisijā veic gadījumā, ja to paredz ekspertīzes noteicējs, vai pēc tiesu ekspertīžu iestādes vadītāja rīkojuma, kā arī ja:

1) pētījumā rezultātā ir paredzams izpētāmā objekta zudums vai būtiskas izmaiņas, kuras izslēdz atkārtotas izpētes iespējas;

2) veicama personas identifikācijas tiesu ekspertīze;

3) veicama tiesu ekspertīze attiecībā uz ārstniecības personu profesionālo darbību;

4) veicama tiesu ekspertīze personas veselības stāvokļa noteikšanai, kad jautājuma noskaidrošanai objektu pēta dažādu medicīnas nozaru tiesu eksperti;

5) veicama kompleksā tiesu ekspertīze.

(5) Ja tiesu eksperti nestrādā vienā tiesu ekspertīžu iestādē, tiesu ekspertu komisiju ar lēmumu veido ekspertīzes noteicējs (izņemot tiesu ekspertīzes personas veselības stāvokļa noteikšanai, tiesu ekspertīzes attiecībā uz ārstniecības personu profesionālo darbību un kompleksās tiesu ekspertīzes, šajos gadījumos komisiju veido tiesu ekspertīžu iestādes vadītājs).

(6) Ja noteikts, ka tiesu ekspertīzi komisijā veic dažādu tiesu ekspertīžu iestāžu eksperti, lēmumu par ekspertīzes noteikšanu, izpētāmos objektus un, ja nepieciešams, lietas materiālus saņem tā tiesu ekspertīžu iestāde vai tiesu eksperts, kas organizē ekspertīzes veikšanu. Pārējie komisijā iekļautie tiesu eksperti un tiesu ekspertīžu iestādes saņem lēmuma kopiju.

13.pants. Atkārtotā tiesu ekspertīze

(1) Atkārtotu tiesu ekspertīzi tiesu eksperts vai tiesu ekspertu komisija veic, izpētot tos pašus objektus un atbildot uz tiem pašiem jautājumiem, kas uzdoti sākotnējā tiesu ekspertīzē.

(2) Tiesu eksperts vai tiesu ekspertu komisija:

1) pieprasa ekspertīzes noteicējam sākotnējo atzinumu;

2) atzinumā norāda atšķirības un to cēloņus, ja atkārtotas tiesu ekspertīzes rezultāti ir atšķirīgi.

(3) Tiesu eksperts, kurš veicis sākotnējo tiesu ekspertīzi, var būt klāt atkārtotas tiesu ekspertīzes veikšanā, nepiedaloties pētījumos.

12.

Juridiskais birojs

Izslēgt 13.pantu.

Atbalstīts

14.pants. Komisijas tiesu ekspertīze

(1) Komisijas tiesu ekspertīzi veic tiesu ekspertu komisija, ja:

1) pētījuma rezultātā ir paredzams izpētāmā objekta zudums vai būtiskas izmaiņas, kuras izslēdz atkārtotas izpētes iespējas;

2) veicama personas identifikācijas tiesu ekspertīze;

3) veicama tiesu ekspertīze par ārstniecības personu profesionālo darbību;

4) veicama tiesu ekspertīze personas veselības stāvokļa noteikšanai, kad jautājuma noskaidrošanai objektu pēta dažādu medicīnas nozaru tiesu eksperti;

5) veicama kompleksā tiesu ekspertīze.

(2) Ja tiesu eksperti nestrādā vienā tiesu ekspertīžu iestādē, tiesu ekspertu komisiju ar lēmumu veido ekspertīzes noteicējs (izņemot tiesu ekspertīzes personas veselības stāvokļa noteikšanai, tiesu ekspertīzes par ārstniecības personu profesionālo darbību un kompleksās tiesu ekspertīzes, – šajos gadījumos komisiju veido tiesu ekspertīžu iestādes vadītājs).

(3) Ja noteikta komisijas tiesu ekspertīze dažādu tiesu ekspertīžu iestāžu ekspertiem, lēmumu par ekspertīzes noteikšanu, izpētāmos objektus un, ja nepieciešams, lietas materiālus saņem tā tiesu ekspertīžu iestāde vai tiesu eksperts, kurš organizē ekspertīzes veikšanu. Pārējie komisijā iekļautie tiesu eksperti un tiesu ekspertīžu iestādes saņem lēmuma kopiju.

(4) Tiesu ekspertu komisijas atzinumu paraksta visi tās locekļi, bet, ja viņu starpā nav vienprātības, katrs tiesu eksperts sniedz savu atzinumu.

13.

Juridiskais birojs

Izslēgt 14.pantu.

Atbalstīts

IV nodaļa

Valsts tiesu eksperts, darba samaksa un sociālās garantijas

IV nodaļa

Valsts tiesu eksperts, darba samaksa un sociālās garantijas

15.pants. Tiesu ekspertīžu iestāde

(1) Tiesu ekspertīžu iestāžu sarakstu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Tiesu ekspertīžu iestādē tiesu eksperta amati ir:

1) tiesu ekspertīžu iestādes vadītāja vietnieks ekspertīžu jautājumos;

2) tādas struktūrvienības vadītājs un vadītāja vietnieks, kuras pamatdarbība ir tiesu ekspertīžu veikšana;

3) amati, kuru pamatfunkcija ir tiesu ekspertīžu veikšana.

(3) Ja tiesu ekspertīžu iestādes vadītājs veic tiesu ekspertīzes, uz viņu arī attiecas šā likuma IV nodaļa.

(4) Tiesu ekspertīžu iestāžu maksas pakalpojumu cenrādi apstiprina Ministru kabinets.

13.pants. Tiesu ekspertīžu iestāde

(1) Tiesu ekspertīžu iestāžu sarakstu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Tiesu ekspertīžu iestādē tiesu eksperta amati ir šādi:

1) tiesu ekspertīžu iestādes vadītāja vietnieks ekspertīžu jautājumos;

2) tādas struktūrvienības vadītājs un vadītāja vietnieks, kuras pamatdarbība ir tiesu ekspertīžu veikšana;

3) amati, kuru pamatfunkcija ir tiesu ekspertīžu veikšana.

(3) Ja tiesu ekspertīžu iestādes vadītājs veic tiesu ekspertīzes, uz viņu arī attiecas šā likuma IV nodaļa.

(4) Tiesu ekspertīžu iestāžu maksas pakalpojumu cenrādi apstiprina Ministru kabinets.

16.pants. Valsts tiesu eksperts tiesu ekspertīžu iestādē

(1) Valsts tiesu ekspertu ieceļ amatā un atbrīvo no amata iestādes vadītājs, un piecu darbdienu laikā informē par to Tieslietu ministriju.

(2) Uz valsts tiesu ekspertu attiecas normatīvajos aktos noteiktie valsts amatpersonas pienākumi un amatu savienošanas ierobežojumi.

(3) Valsts tiesu ekspertīžu iestāžu valsts tiesu ekspertiem, kuru tiesiskās attiecības neregulē citi speciālie likumi, darba samaksu, pabalstu un kompensāciju apmērus un kārtību, kā arī atvaļinājuma piešķiršanas un kvalifikācijas celšanas kārtību nosaka šā likuma 17., 18., 19. un 20.pants.

14.

Juridiskais birojs

Aizstāt 16.panta trešajā daļā vārdus un skaitļus “šā likuma 17., 18., 19. un 20.pants” ar vārdiem “šis likums”.

Atbalstīts

14.pants. Valsts tiesu eksperts tiesu ekspertīžu iestādē

(1) Valsts tiesu ekspertu ieceļ amatā un atbrīvo no amata tiesu ekspertīžu iestādes vadītājs un piecu darbdienu laikā informē par to Tieslietu ministriju.

(2) Uz valsts tiesu ekspertu attiecas normatīvajos aktos noteiktie valsts amatpersonas pienākumi un amatu savienošanas ierobežojumi.

17.pants. Darba samaksa, pabalsti un kompensācijas

(1) Valsts tiesu eksperta darba samaksu (darba algu, piemaksas, prēmijas) nosaka saskaņā ar vienoto valsts budžeta iestāžu darba samaksas sistēmu. Valsts tiesu eksperta darba algu nosaka atbilstoši amata saimei, līmenim un kvalifikācijas pakāpei Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(2) Valsts tiesu ekspertam ir tiesības papildus noteiktajai darba samaksai saņemt valsts civildienesta ierēdnim noteiktos pabalstus un kompensācijas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Valsts nodrošina valsts tiesu eksperta veselības un dzīvības apdrošināšanu. Apdrošinājuma summa nedrīkst pārsniegt attiecīgā valsts tiesu eksperta 24 mēnešalgu apmēru.

15.pants. Darba samaksa, pabalsti un kompensācijas

(2) Valsts tiesu ekspertam ir tiesības papildus noteiktajai darba samaksai saņemt valsts civildienesta ierēdnim noteiktos pabalstus un kompensācijas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Valsts nodrošina valsts tiesu eksperta veselības un dzīvības apdrošināšanu. Apdrošinājuma summa nedrīkst pārsniegt attiecīgā valsts tiesu eksperta 24 mēnešalgu apmēru.

18.pants. Atlaišanas pabalsts

Ja valsts tiesu eksperts tiek atbrīvots no amata sakarā ar tiesu ekspertīžu iestādes vai amata likvidāciju, tiesu ekspertīžu iestādes tiesu eksperts saņem pabalstu:

1) viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja persona tiesu eksperta amatā ir nostrādājusi mazāk par trim gadiem;

2) divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja persona tiesu eksperta amatā ir nostrādājusi trīs līdz astoņus gadus;

3) triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja persona tiesu eksperta amatā ir nostrādājusi astoņus līdz 15 gadus;

4) četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja persona tiesu eksperta amatā ir nostrādājusi vairāk par 15 gadiem.

15.

16.

17.

18.

Juridiskais birojs

Izslēgt 18.panta 1.punktā vārdu “viena”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 18.panta 2.punktā vārdus “divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā” ar vārdiem “mēneša vidējās izpeļņas divkāršā apmērā”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 18.panta 3.punktā – vārdus “triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā” ar vārdiem “mēneša vidējās izpeļņas trīskāršā apmērā”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 18.panta 4.punktā – vārdus “četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā” ar vārdiem “mēneša vidējās izpeļņas četrkāršā apmērā”.

Atbalstīts

Atbalstīts

16.pants. Atlaišanas pabalsts

Ja valsts tiesu eksperts tiek atbrīvots no amata sakarā ar tiesu ekspertīžu iestādes vai amata likvidāciju, viņš saņem pabalstu:

1) mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja tiesu eksperta amatā ir nostrādājis mazāk par trim gadiem;

2) mēneša vidējās izpeļņas divkāršā apmērā, ja tiesu eksperta amatā ir nostrādājis trīs līdz astoņus gadus;

3) mēneša vidējās izpeļņas trīskāršā apmērā, ja tiesu eksperta amatā ir nostrādājis astoņus līdz 15 gadus;

4) mēneša vidējās izpeļņas četrkāršā apmērā, ja tiesu eksperta amatā ir nostrādājis vairāk par 15 gadiem.

19.pants. Atvaļinājums

(1) Valsts tiesu ekspertam katrā kalendāra gadā piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kura ilgums ir vismaz četras kalendāra nedēļas.

(2) Atbilstoši valsts tiesu eksperta darba stāžam ik pēc pieciem tiesu ekspertīžu iestādē nostrādātajiem gadiem ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pagarina par trim kalendāra dienām, bet kopumā ne vairāk kā par trim kalendāra nedēļām.

19.

20.

21.

Juridiskais birojs

Izteikt 19.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts tiesu ekspertam piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas nav īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas.”

Juridiskais birojs

Izslēgt 19.panta otrajā daļā vārdus “atbilstoši valsts tiesu eksperta darba stāžam”.

Juridiskā komisija

Izteikt 19.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Ik pēc pieciem tiesu ekspertīžu iestādē nostrādātajiem gadiem, tiesu eksperta amatā, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pagarina par trim kalendāra dienām, bet kopumā ne vairāk kā par trim kalendāra nedēļām.

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 21

Atbalstīts

17.pants. Atvaļinājums

(1) Valsts tiesu ekspertam piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas nav īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas.

(2) Ik pēc pieciem tiesu ekspertīžu iestādē tiesu eksperta amatā nostrādātajiem gadiem, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pagarina par trim kalendāra dienām, bet kopumā ne vairāk kā par trim kalendāra nedēļām.

20.pants. Kvalifikācijas paaugstināšana

(1) Tiesu ekspertīžu iestādes vadītājs nodrošina valsts tiesu ekspertam iespēju ne mazāk kā vienu nedēļu gadā paaugstināt kvalifikāciju Latvijā vai ārvalstīs, saglabājot viņam mēnešalgu un sedzot kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumus.

(2) Valsts tiesu ekspertam, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, tiesu ekspertīžu iestāde sedz pusi no gada mācību maksas.

(3) Valsts tiesu eksperts, kurš tiek atbrīvots no amata pēc paša vēlēšanās un kurš pēc mācību maksas un kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumu segšanas nostrādājis mazāk par pieciem gadiem, atmaksā to mācību maksas un kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumu daļu, kuru segusi tiesu ekspertīžu iestāde.

(4) Valsts tiesu ekspertu mācību maksas un kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumu segšanas un atmaksāšanas apmērus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

18.pants. Kvalifikācijas paaugstināšana

(4) Valsts tiesu ekspertu mācību maksas un kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumu segšanas un atmaksāšanas apmērus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

V nodaļa

Privātā tiesu eksperta darbība

V nodaļa

Privātā tiesu eksperta darbība

21.pants. Privātā tiesu eksperta reģistrācija

(1) Privātais tiesu eksperts piecu darbdienu laikā pēc tiesu eksperta sertifikāta iegūšanas iesniedz Tieslietu ministrijā šā likuma 4.panta otrās daļas 3.punktā noteikto informāciju.

(2) Par jebkurām izmaiņām sniegtajā informācijā privātais tiesu eksperts paziņo Tieslietu ministrijai triju darbdienu laikā.

19.pants. Privātā tiesu eksperta reģistrācija

(1) Privātais tiesu eksperts piecu darbdienu laikā pēc tiesu eksperta sertifikāta iegūšanas iesniedz Tieslietu ministrijai šā likuma 4.panta otrās daļas 3.punktā noteikto informāciju.

(2) Par jebkurām izmaiņām sniegtajā informācijā privātais tiesu eksperts paziņo Tieslietu ministrijai triju darbdienu laikā.

22.pants. Privātā tiesu eksperta darbības ierobežojumi

(1) Privātajam tiesu ekspertam nav tiesību veikt:

1) šaujamieroču un to munīcijas tiesu ekspertīzi;

2) sprāgstierīču un sprāgstvielu tiesu ekspertīzi;

3) monētu un naudas zīmju (izņemot vēsturiskas nozīmes objektus) tiesu ekspertīzi;

4) narkotisko, psihotropo un stipras iedarbības vielu tiesu ekspertīzi;

5) tiesu medicīnisko ekspertīzi mirušiem cilvēkiem un to biomateriālu tiesu ekspertīzi;

6) tiesu ekspertīzi par ārstniecības personu profesionālo darbību;

7) tiesu medicīnas ekspertīzi veselības stāvokļa noteikšanai aizdomās turētajai un apsūdzētajai personai;

8) stacionāro tiesu psihiatrisko ekspertīzi.

20.pants. Privātā tiesu eksperta darbības ierobežojumi

(1) Privātajam tiesu ekspertam nav tiesību veikt:

1) šaujamieroču un to munīcijas tiesu ekspertīzi;

2) sprāgstierīču un sprāgstvielu tiesu ekspertīzi;

3) monētu un naudas zīmju (izņemot vēsturiskas nozīmes objektus) tiesu ekspertīzi;

4) narkotisko, psihotropo un stipras iedarbības vielu tiesu ekspertīzi;

5) tiesu medicīnisko ekspertīzi mirušiem cilvēkiem un to biomateriālu tiesu ekspertīzi;

6) tiesu ekspertīzi attiecībā uz ārstniecības personu profesionālo darbību;

7) tiesu medicīnas ekspertīzi aizdomās turētās un apsūdzētās personas veselības stāvokļa noteikšanai;

8) stacionāro tiesu psihiatrisko ekspertīzi.

23.pants. Privātā tiesu eksperta darbības kvalitātes nodrošināšana

Privātais tiesu eksperts ir atbildīgs par tiesu ekspertīzē izmantoto iekārtu regulāru kalibrēšanu un verifikāciju.

21.pants. Privātā tiesu eksperta darbības kvalitātes nodrošināšana

Privātais tiesu eksperts ir atbildīgs par tiesu ekspertīzē izmantoto iekārtu regulāru kalibrēšanu un verifikāciju.

VI nodaļa

Tiesu ekspertu padome

VI nodaļa

Tiesu ekspertu padome

24.pants. Tiesu ekspertu padome

(1) Tiesu ekspertu padome (turpmāk – padome) ir tiesu ekspertu pārvaldības un uzraudzības institūcija, kas:

1) organizē ekspertu sertifikāciju un resertifikāciju;

2) pieņem lēmumu par tiesu eksperta sertifikāta izsniegšanu, apturēšanu un atņemšanu;

3) uzrauga un kontrolē tiesu ekspertu darbību.

(2) Padomes lēmumus var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu tieslietu ministram.

(3) Padomes darbu nodrošina Tieslietu ministrija.

22.pants. Tiesu ekspertu padome

(1) Tiesu ekspertu padome (turpmāk – padome) ir tiesu ekspertu pārvaldības un uzraudzības institūcija, kas:

1) organizē ekspertu sertifikāciju un resertifikāciju;

2) pieņem lēmumu par tiesu eksperta sertifikāta izsniegšanu, apturēšanu un atņemšanu;

3) uzrauga un kontrolē tiesu ekspertu darbību.

(2) Padomes lēmumus var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu tieslietu ministram.

(3) Padomes darbu nodrošina Tieslietu ministrija.

25.pants. Padomes sastāvs

(1) Padomes sastāvā ir:

1) tiesu ekspertīžu iestāžu vadītāji;

2) tiesu ekspertīžu iestādes tiesu eksperts, kuru pilnvarojis iestādes vadītājs;

3) privāto tiesu ekspertu pārstāvis.

(2) Tieslietu ministrs apstiprina padomes personālsastāvu un ieceļ tās priekšsēdētāju.

(3) Padomes darbību un kompetenci nosaka Ministru kabinets.

22.

Juridiskā komisija

Izteikt 25.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.”

Atbalstīts

23.pants. Padomes sastāvs

(1) Padomes sastāvā ir:

1) tiesu ekspertīžu iestāžu vadītāji;

2) tiesu ekspertīžu iestādes tiesu eksperts, kuru pilnvarojis iestādes vadītājs;

3) privāto tiesu ekspertu pārstāvis.

(2) Tieslietu ministrs apstiprina padomes personālsastāvu un ieceļ tās priekšsēdētāju.

(3) Padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

VII nodaļa

Tiesu eksperta atbildība

VII nodaļa

Tiesu eksperta atbildība

26.pants. Disciplinārlietas ierosināšana

Disciplinārlietu pret tiesu ekspertu padome ierosina pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, pēc personas sūdzības vai pēc padomes iniciatīvas par:

1) likumu un citu normatīvo aktu neievērošanu;

2) kļūdainu vai nepamatotu ekspertu atzinumu sniegšanu atkārtoti divu gadu laikā;

3) pienākumu nepildīšanu;

4) pilnvaru pārsniegšanu;

5) amata nelikumīgu izmantošanu;

6) nepiedienīgu un necienīgu izturēšanos.

24.pants. Disciplinārlietas ierosināšana

Disciplinārlietu pret tiesu ekspertu padome ierosina pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, pēc personas sūdzības vai pēc padomes iniciatīvas par:

1) likumu un citu normatīvo aktu neievērošanu;

2) kļūdainu vai nepamatotu ekspertu atzinumu sniegšanu atkārtoti divu gadu laikā;

3) pienākumu nepildīšanu;

4) pilnvaru pārsniegšanu;

5) amata nelikumīgu izmantošanu;

6) nepiedienīgu un necienīgu izturēšanos.

27.pants. Disciplinārpārkāpumu izskatīšana un disciplinārsodu veidi

(1) Disciplinārlietas izskatīšanas un sodu piemērošanas kārtību tiesu ekspertiem nosaka Ministru kabinets.

(2) Tiesu ekspertam par disciplinārpārkāpumiem var piemērot šādus disciplinārsodus:

1) piezīme;

2) rājiens;

3) tiesu eksperta sertifikāta atņemšana.

(3) Valsts tiesu ekspertam par disciplinārpārkāpumiem bez šā panta otrajā daļā minētajiem disciplinārsodiem var piemērot arī šādus disciplinārsodus:

1) pazemināšana amatā uz laiku līdz vienam gadam;

2) atbrīvošana no amata.

(4) Valsts tiesu ekspertam disciplinārsodu (izņemot sodu – tiesu eksperta sertifikāta atņemšana) uzliek iestādes vadītājs.

23.

24.

Juridiskais birojs

Pārvietot 27.panta pirmo daļu uz panta beigām.

Juridiskā komisija

Papildināt 27.panta ceturto daļu ar vārdiem “privātam tiesu ekspertam - padome”.

Atbalstīts

25.pants. Disciplinārpārkāpumu izskatīšana un disciplinārsodu veidi

(1) Tiesu ekspertam par disciplinārpārkāpumiem var piemērot šādus disciplinārsodus:

1) piezīme;

2) rājiens;

3) tiesu eksperta sertifikāta atņemšana.

(2) Valsts tiesu ekspertam par disciplinārpārkāpumiem bez šā panta otrajā daļā minētajiem disciplinārsodiem var piemērot arī šādus disciplinārsodus:

1) pazemināšana amatā uz laiku līdz vienam gadam;

2) atbrīvošana no amata.

(3) Valsts tiesu ekspertam disciplinārsodu (izņemot sodu – tiesu eksperta sertifikāta atņemšana) uzliek iestādes vadītājs, privātajam tiesu ekspertam – padome.

(4) Disciplinārlietas izskatīšanas un sodu piemērošanas kārtību tiesu ekspertiem nosaka Ministru kabinets.

28.pants. Tiesu eksperta sertifikāta apturēšana un atņemšana

(1) Tiesu eksperta sertifikātu var apturēt, ja tiesu eksperts ir apsūdzētais vai aizdomās turētais krimināllietā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

(2) Tiesu eksperta sertifikātu atņem, ja:

1) tiesu eksperts sistemātiski sniedz nekvalitatīvus atzinumus un par to viņam ir piemēroti divi disciplinārsodi viena gada laikā;

2) tiesu eksperts ir disciplināri sodīts trīs reizes viena gada laikā;

3) uz tiesu ekspertu attiecas šā likuma 5.panta otrās daļas 2., 3. vai 4.punkts.

(3) Tiesu eksperta sertifikāta apturēšanas un atņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

26.pants. Tiesu eksperta sertifikāta apturēšana un atņemšana

(1) Tiesu eksperta sertifikātu var apturēt, ja tiesu eksperts ir apsūdzētais vai aizdomās turētais krimināllietā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

(2) Tiesu eksperta sertifikātu atņem, ja:

1) tiesu eksperts sistemātiski sniedz nekvalitatīvus atzinumus un par to viņam ir piemēroti divi disciplinārsodi viena gada laikā;

2) tiesu eksperts ir disciplināri sodīts trīs reizes viena gada laikā;

3) uz tiesu ekspertu attiecas šā likuma 5.panta otrās daļas 2., 3. vai 4.punkts.

(3) Tiesu eksperta sertifikāta apturēšanas un atņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

25.

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar 29.pantu šādā redakcijā:

“29.pants. Tiesu eksperta kriminālatbildība

Par nepamatotu atteikšanos veikt ekspertīzi vai apzināti nepatiesa atzinuma sniegšanu tiesu eksperts ir atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu.”

Atbalstīts

27.pants. Tiesu eksperta kriminālatbildība

Par nepamatotu atteikšanos veikt ekspertīzi vai apzināti nepatiesa atzinuma sniegšanu tiesu eksperts ir atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu.

Pārejas noteikumi

1. Persona, kura šā likuma spēkā stāšanās dienā veic eksperta pienākumus valsts tiešās pārvaldes iestādē vai valsts kapitālsabiedrībā un ir saņēmusi eksperta tiesības apliecinošu dokumentu, ir pielīdzināma valsts tiesu ekspertam, un viņai gada laikā pēc likuma spēkā stāšanās dienas izsniedz tiesu eksperta sertifikātu, pamatojoties uz padomei iesniegto tiesu ekspertīžu iestādes vadītāja ieteikuma vēstuli un tiesu eksperta tiesības apliecinošo dokumentu. Tiesu eksperta sertifikāta derīguma termiņu nosaka atbilstoši iesniegtajā tiesu eksperta tiesības apliecinošajā dokumentā noteiktajam termiņam. Ja tiesu eksperta tiesības apliecinošajā dokumentā termiņš nav noteikts, tiesu eksperta sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem.

2. Līdz šā likuma 9.panta otrās daļas 3.punktā minēto metožu akreditēšanai vai apstiprināšanai padomē, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 25.decembrim tiesu eksperti ekspertīžu veikšanai izmanto tiesu ekspertīžu iestādēs apstiprinātās metodes.

3. Triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas Ministru kabinets apstiprina tiesu ekspertīžu iestāžu sarakstu un padomes nolikumu un izdod šā likuma 8.pantā paredzētos noteikumus.

4. Sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas Ministru kabinets izdod šā likuma 7., 20., 27. un 28.pantā paredzētos noteikumus.

26.

Juridiskais birojs

Aizstāt pārejas noteikumu 2.punktā skaitļus un vārdus “šā likuma 9.panta otrās daļas 3.punktā minēto metožu” ar vārdiem “ekspertīžu veikšanas metožu”.

Atbalstīts

Pārejas noteikumi

1. Persona, kura šā likuma spēkā stāšanās dienā veic eksperta pienākumus valsts tiešās pārvaldes iestādē vai valsts kapitālsabiedrībā un ir saņēmusi eksperta tiesības apliecinošu dokumentu, pielīdzināma valsts tiesu ekspertam, un tai gada laikā pēc likuma spēkā stāšanās dienas izsniedz tiesu eksperta sertifikātu, pamatojoties uz padomei iesniegto tiesu ekspertīžu iestādes vadītāja ieteikuma vēstuli un tiesu eksperta tiesības apliecinošo dokumentu. Tiesu eksperta sertifikāta derīguma termiņu nosaka atbilstoši iesniegtajā tiesu eksperta tiesības apliecinošajā dokumentā noteiktajam termiņam. Ja tiesu eksperta tiesības apliecinošajā dokumentā termiņš nav noteikts, tiesu eksperta sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem.

2. Līdz ekspertīžu veikšanas metožu akreditēšanai vai apstiprināšanai padomē, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 25.decembrim tiesu eksperti ekspertīžu veikšanai izmanto tiesu ekspertīžu iestādēs apstiprinātās metodes.

4. Sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas Ministru kabinets izdod šā likuma 7., 20., 27. un 28.pantā paredzētos noteikumus.

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.