2006. gada __. martā Latvijas Republikas
Nr. 8/8-
8. Saeimas Prezidijam
Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu
likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu Grozījumi likumā
Par iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Pielikumā:
1. Likumprojekts uz ____. lpp.
2. Anotācija uz ___.lpp.
LR 8. Saeimas deputāti:
_______________________ A.
Golubovs
_______________________ O.
Deņisovs
_______________________ M.
Bekasovs
_______________________ S.
Fjodorovs
_______________________ I.
Solovjovs
Likumprojekts
Grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma
nodokli
Izdarīt likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23. nr.; 1995, 8., 14. nr.: 1996, 9. nr.; 1997, 3., 21. Nr.: 1998, 1. nr.; 1999. 24.nr., 2000, 5. nr.; 2001, 1., 24. nr., 2002, 6. nr.,:2003, 15. nr.: 2004, 2. nr.; 2005, 2.,8. nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 3. panta trešās daļas 11. punktu šādā redakcijā:
11) procentu ienākums:
- no noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikā un citās Eiropas
Savienības dalībvalstīs reģistrētās kredītiestādēs un krājaizdevumu
sabiedrībās, kā arī ienākumi no hipotekārajām ķīlu zīmēm;
- ienākumi no Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm;
2. Izslēgt 3. panta trešās daļas 14. punktu.
3. Izslēgt 8. panta trešās daļas 10. punktu.
4. Izslēgt 9. panta pirmās daļas 3. un 6. punktu.
5. Izteikt 9. panta pirmās daļas 7. punktu šādā redakcijā:
7) normatīvajos aktos noteiktie
no budžeta izmaksājamie (paredzēti budžeta apropriācijā) pabalsti, pensijas,
normatīvajos aktos noteiktā atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu un atlīdzība
par audžuģimenes pienākumu veikšanu, izņemot pārejošas darba nespējas pabalstus
un pabalstus, kuru piešķiršanas pamats ir personas darba vai dienesta
attiecības ar budžeta finansētu institūciju, kā arī citi pabalsti, kas
izmaksājami no Ministru kabineta noteiktajām biedrībām un nodibinājumiem;
6. Izslēgt 9. panta pirmās daļas
23. punktu.
7. Izteikt 12.
panta pirmo daļu šādā redakcijā:
1. Maksātāja gada
apliekamajā ienākumā netiek ietverta summa vienas personas gada neapliekamā
minimuma apmērā. Gada neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamo
minimumu summa. Mēneša neapliekamā minimuma apmēru taksācijas gadam nosaka
Ministru kabinets līdz pirmstaksācijas gada 30.jūnijam. Mēneša neapliekamais
minimums nevar būt mazāks par viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un
pakalpojumu groza apmēru.
8. Izteikt 13. panta pirmās daļas
2. punktu šādā redakcijā:
2) personām, kurām piešķirta
pensija atbilstoši likumam Par valsts pensijām, neapliekamais minimums ir šīs
pensijas apmērā;
9. Izteikt 15. panta pirmo un otro daļu šādā
redakcijā:
1. Gada apliekamais
ienākums, kas noteikts kā starpība starp maksātāja gada ienākuma summu un
summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā likuma 10., 12. un 13.panta noteikumiem,
tiek aplikts ar nodokli atbilstoši šajā likumā noteiktajām likmēm.
2. Nodokļa likme, kas
jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir 15 procenti.
Algas nodokļa maksātājam nodokļa
likmes ir:
līdz 105 LVL 0%
no 105 LVL līdz 200 LVL 5 %
no 200 LVL līdz 400 LVL 10%
no 400 LVL līdz 600 LVL 15%
no 600 LVL līdz 800 LVL 20 %
no 800 LVL līdz 1000 LVL 25 %
no 1000 LVL un vairāk 30 %
Algas nodokļa
maksātājam nodokļa likmes atbilstošu procentu apmērā jāmaksā no mēneša apliekamā
ienākuma.
10. 17. pantā 17. daļas 25
vietā iekļaut 15.
Likums stājas
spēkā 2006. gada 1. jūlijā.
ANOTĀCIJA
likumprojektam
Grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma
nodokli
I Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?
|
1. Pašreizējās situācijas raksturojums |
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme sastāda 25 % no ienākuma. Pensionāri
arī maksā ienākuma nodokli no savām pensijām. Saskaņā ar Finanšu ministrijā veiktajiem aprēķiniem, atbrīvojot no
iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas visus pensionārus, tiek prognozēts,
ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi kopā samazinātos aptuveni par 7,1
milj. latu. Bet pēc Finanšu ministrijas slēdziena, palielinot ar iedzīvotāju ienākuma
nodokli neapliekamo minimumu līdz 105 latiem budžeta ieņēmumu samazinājums
sasniegtu 190,0 milj. latu gadā. Ienākumi no hipotekārajām ķīlu zīmēm, kā arī no Latvijas valsts un
pašvaldību parādzīmēm netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli arī ienākumi no
noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikā un citās Eiropas Savienības
dalībvalstīs reģistrētās kredītiestādēs un krājaizdevumu sabiedrībās. Kopumā ienākumi no noguldījumiem un depozītiem pēc FKTK datiem 2004. gadā
sastādīja 59,373 milj. latu un 2005. gadā 81, 965.7 milj. latu. Pēc Finanšu ministrijas sniegtās informācijas Sorosa fonds Latvija 171 personai izmaksājis stipendijas un
atlīdzības, kuru kopējā summa ir LS 190 967, 94 |
|
2. Normatīvā akta projekta būtība |
Likumprojekts paredz pensiju neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Pensionāriem arvien augošās inflācijas un cenu pieauguma zālēm apstākļos
atvieglot dzīves apstākļus. Likumprojekts samazinās ienākuma nodokļa kopējo
likmi no 25 % uz 15 %, kā arī uzstāda progresīvo nodokli algām.. Tas samazinās
budžeta ienākumu daļu. Bet ienākumi no aplikšanas ar nodokli, ienākumi no
procentiem par noguldījumiem, depozītiem, hipotekārajām ķīlu zīmēm, valsts un
pašvaldību parādzīmēm dos budžetam ieņēmumu pārsvaru par izdevumiem.
Likumprojekts arī piedāvā aplikt ar ienākuma nodokli visas Sorosa fonds
Latvija izmaksājamās stipendijas un atlīdzības. |
|
3. Cita informācija |
|
II Kāda var
būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
|
Likumprojekts ievērojami palielinās budžeta ieņēmumu daļu un pozitīvi
ietekmēs būtiski tautsaimniecības attīstību. Turklāt pensionāri varēs nedaudz
uzlabot savus dzīves apstākļus, bet sabiedrība iegūs apziņu, ka valsts no
savas puses to aizsargā un rūpējas par tās locekļiem. |
III Kāda var
būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
|
Budžeta ieņēmumu daļa palielināsies, tas budžeta pašreizējo ienākumu
apstākļos atstās būtisku ietekmi uz budžetu kopumā. |
IV Kāda var
būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
|
Nav nepieciešams grozīt spēkā esošo tiesību normu sistēmu un attiecīgus
pensiju pārrēķinus var veikt spēkā esošo tiesību normu ietvaros. |
V Kādām
Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?
|
Likumprojekts atbilst 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēka tiesību un
pamatbrīvību aizsardzības konvencijai un tās protokoliem, kā arī Eiropas
Savienības tiesību aktiem par sociālās drošības shēmām. |
VI Kādas
konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?
|
Notikušas konsultācijas ar Latvijas Pensionāru federāciju un Latvijas
Invalīdu biedrību. Tās atbalsta likumprojektu. |
VII Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?
|
Likumprojekta izpildei nav nepieciešams izveidot jaunas institūcijas vai
paplašināt esošās. Sabiedrība par likumprojektu
tiks informēta ar publikācijām Latvijas Vēstnesī, kā arī ar Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūras paziņojumiem. Likumprojekts paplašina
indivīda sociālās tiesības. |