Likums

Likumprojekts

Grozījumi Administratīvā procesa likumā

Izdarīt Administratīvā procesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 4.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus "masu saziņas" ar vārdu "plašsaziņas".

2. Aizstāt visā likuma tekstā vārdu "pasludināšana" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "sastādīšana" (attiecīgā locījumā).

3. Izteikt 1.panta pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(1) Iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kurai ar normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā.

(2) Augstāka iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kas hierarhiskā kārtībā var dot rīkojumu iestādei vai atcelt tās lēmumu.

(3) Administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju. Administratīvais akts ir arī lēmums par amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas tiesiskā statusa nodibināšanu, maiņu, izbeigšanu un šīs personas disciplināro sodīšanu, kā arī cits lēmums, ja tas būtiski ierobežo amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas cilvēktiesības. Administratīvais akts nav:

1) iestādes lēmums vai citu veidu darbība privāto tiesību jomā;

2) iestādes iekšējs lēmums, kas skar tikai pašu iestādi, tai padotu iestādi vai īpaši pakļautu personu;

3) starplēmums (tostarp procesuāls lēmums) administratīvā procesa ietvaros, izņemot gadījumu, ja tas pats par sevi skar būtisku personas tiesību vai tiesisku interesi vai būtiski apgrūtina to īstenošanu;

4) Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta un pašvaldības domes (padomes) politisks lēmums (piemēram, politisks paziņojums, deklarācija, aicinājums un paziņojums par amatpersonu ievēlēšanu);

5) kriminālprocesuāls lēmums un tiesas nolēmums.";

papildināt piekto daļu aiz vārdiem "starptautiskie līgumi" ar vārdiem "un Eiropas Savienības (Kopienu) pamatlīgumi un uz to pamata izdotie normatīvie akti".

4. Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Administratīvais process tiesā notiek saskaņā ar šo likumu. Ja cita likuma speciālā tiesību norma nosaka citu kārtību, kas nav pretrunā ar Administratīvā procesa likuma mērķiem un principiem, administratīvajā procesā tiesā piemēro cita likuma speciālo tiesību normu."

5. Papildināt 4.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šajā likumā privātpersonai noteikto tiesību izmantošana pati par sevi nevar privātpersonai radīt nelabvēlīgas, tai skaitā privāttiesiskas sekas."

6. Izteikt 28.panta piekto daļu jaunā redakcijā:

"(5) Lēmumu par trešās personas pieaicināšanu iestādē šī persona, adresāts vai iespējamais adresāts septiņu dienu laikā pēc tam, kad lēmums attiecīgajai personai paziņots vai citādi kļuvis zināms, var apstrīdēt augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, – pārsūdzēt tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Ja nepieciešams, tiesa var noteikt sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams."

7. 30.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus "un dot atzinumu";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Tiesa var pieaicināt procesā iestādi, lai tā savas kompetences ietvaros sniegtu atzinumu lietā. Pieaicinātajai iestādei ir pienākums sniegt tiesai pieprasīto atzinumu."

8. Izteikt 31.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Publisko tiesību juridiskā persona var būt pieteicējs:

1) lietās par publisko tiesību līgumiem;

2) gadījumos, kad publisko tiesību subjekts var būt administratīvā akta adresāts vai to var skart faktiskā rīcība;

3) citos ārējā normatīvajā aktā noteiktajos gadījumos."

9. Izteikt 37.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Administratīvā procesa dalībnieks, pamatojot lūgumu, var rakstveidā lūgt iestādi vai tiesu nomainīt personu, kura piedalās lietā iestādes pusē. Iestāde
lēmumu sakarā ar šādu lūgumu pieņem septiņu dienu laikā. Ja lūgumu noraida, pēc lūguma iesniedzēja pieprasījuma lēmums par noraidījumu izsniedzams rakstveidā. Septiņu dienu laikā pēc tam, kad lēmums attiecīgajai personai paziņots vai citādi kļuvis zināms, to var apstrīdēt augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, – pārsūdzēt tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Ja nepieciešams, tiesa var noteikt sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams."

10. Izteikt 48.pantu šādā redakcijā:

"48.pants. Procesuālā termiņa atjaunošanas un pagarināšanas kārtība

(1) Lūgumu par procesuālā termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedz iestādei vai tiesai, attiecībā uz kuru nokavēto darbību vajadzēja izpildīt.

(2) Iestāde vai tiesa (tiesnesis) jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu izlemj desmit dienu laikā. Par tiesas vai tiesneša atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu var iesniegt blakus sūdzību."

11. 49.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja iestāde neievēro šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteikto termiņu, kurā tai administratīvajā procesā jāizpilda procesuālā darbība kāda administratīvā procesa dalībnieka labā, šis administratīvā procesa dalībnieks var griezties ar sūdzību augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, – tiesā. Augstāka iestāde septiņu dienu laikā, bet tiesa saprātīgā termiņā pieņem lēmumu, ar kuru uzdod iestādei izpildīt attiecīgo procesuālo darbību, nosakot konkrētu termiņu. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Ja nepieciešams, tiesa var noteikt sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja šis likums vai cits normatīvais akts nosaka termiņu, kurā iestādei administratīvā procesa gaitā jāizpilda procesuālā darbība, kas iesniedzējam vai iespējamajam administratīvā akta adresātam ir nelabvēlīga, pēc termiņa izbeigšanās šo procesuālo darbību vairs nevar izpildīt, ja vien iestādes pieļautajam termiņa nokavējumam nav pienācīga pamatojuma."

12. Papildināt 54.panta trešo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Informāciju, kas atklāj tās personas identitāti, kura ziņojusi par tiesībpārkāpumu, var sniegt tikai ar šīs personas piekrišanu, izņemot tiesību normās noteiktos gadījumus."

13. 59.pantā:

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Lai iegūtu nepieciešamo informāciju un panāktu tiesisku, taisnīgu un efektīvu lietas izskatīšanu, iestāde pēc iespējas dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus.";

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem, citām institūcijām, kā arī ar liecinieku, ekspertu, apskates, dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Procesa dalībniekam ir pienākums iesniegt pierādījumus, kas ir viņa rīcībā, un paziņot iestādei par faktiem, kas tam ir zināmi un kas konkrētajā lietā varētu būt būtiski."

14. 64.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "īsāks" ar vārdu "cits";

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, lēmuma pieņemšanas termiņu ministrijas valsts sekretārs vai pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs, bet, ja iestāde nav nevienas ministrijas padotībā, – iestādes vadītājs ar motivētu lēmumu var pagarināt līdz gadam, paziņojot par to iesniedzējam. Lēmumu par termiņa pagarināšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Ja nepieciešams, tiesa var noteikt sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(3) Steidzamos gadījumos iesniedzējs var griezties iestādē ar motivētu iesniegumu, lūdzot izdot administratīvo aktu saīsinātā termiņā. Iestāde šādu iesniegumu nekavējoties izskata un pieņem rakstveida lēmumu. Atteikuma gadījumā lēmumu nekavējoties paziņo iesniedzējam. Šo lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Ja nepieciešams, tiesa var noteikt sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams."

15. Izteikt 72.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Iestādes atteikumu izlabot šā panta pirmajā daļā minētās kļūdas adresāts septiņu dienu laikā var apstrīdēt augstākā iestādē vai – ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets – pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Ja nepieciešams, tiesa var noteikt sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams."

16. Aizstāt 76.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdu "institūcijā" ar vārdu "iestādē".

17. Aizstāt 83.panta nosaukumā vārdu "Neapstrīdēta" ar vārdu "Neapstrīdama".

18. Papildināt 86.panta otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) ja administratīvā akta prettiesiskums ir tik acīmredzams, ka akta adresāts to varēja un viņam to vajadzēja apzināties."

19. 89.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Faktiskā rīcība ir iestādes rīcība publisko tiesību jomā, kas neizpaužas tiesību akta veidā un kas ir vērsta uz faktisko seku radīšanu, ja privātpersonai uz šo rīcību ir tiesības vai šīs rīcības rezultātā ir radies vai var rasties personas subjektīvo tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Iestādes procesuālās darbības (darbības, kurām iztrūkst galējā noregulējuma rakstura) nav faktiskā rīcība.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Par faktisko rīcību atzīstamas arī tādas iestādes darbības, kas neatkarīgi no iestādes nodoma rada tādas faktiskās sekas, kuru rezultātā privātpersonai ir radies vai var rasties būtisks tiesību aizskārums."

20. Izteikt 90. un 91.pantu šādā redakcijā:

"90. Iestādes apsvērumi un paziņojums par faktisko rīcību

(1) Iestādei, veicot vai plānojot veikt faktisko rīcību, ir jāizdara tie paši apsvērumi, kas izdodot administratīvo aktu (65. un 66.pants).

(2) Ja iestāde savu faktisko rīcību paredzēja vai tā bija jāparedz pirms faktiskās rīcības veikšanas, iestāde paziņo par faktiskās rīcības nepieciešamību, vietu un laiku attiecīgajai personai. Šāds paziņojums var būt individuāls vai publisks.

91.pants. Iesniegums par iestādes faktisko rīcību

(1) Persona, kura uzskata, ka iestādes plānotā vai jau iesāktā faktiskā rīcība aizskar vai var aizskart šīs personas tiesības vai tiesiskās intereses, var vērsties iestādē ar iesniegumu par iestādes nodoma mainīšanu attiecībā uz šo faktisko rīcību.

(2) Iestāde iesniegumu izskata un izvērtē pirms faktiskās rīcības veikšanas vai, ja tas iespējams, pirms tās pabeigšanas. Savu lēmumu iestāde paziņo vispārējā kārtībā. Privātpersona var apstrīdēt vai pārsūdzēt šo iestādes lēmumu kā administratīvo aktu.

(3) Privātpersona, kura uzskata, ka iestādes sniegtā izziņa nav pareiza, var vērsties šajā iestādē ar iesniegumu par pareizas izziņas izdošanu. Ja iestāde iesniedzēja lūgumu neapmierina, iesniedzējs var apstrīdēt vai pārsūdzēt šo iestādes lēmumu kā administratīvo aktu.

(4) Citos gadījumos privātpersona var tieši vērsties tiesā ar pieteikumu par iestādes faktisko rīcību."

21. Papildināt 99.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ministru kabinets nosaka uzziņas sagatavošanā un saskaņošanā iesaistīto iestāžu sadarbības kārtību."

22. Izteikt 108.pantu šādā redakcijā:

"108.pants. Administratīvās lietas izskatīšanas atklātums

(1) Administratīvo lietu tiesā izskata atklāti.

(2) Ja lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai tiesai nepieciešams pārbaudīt informāciju, kas satur valsts noslēpumu, lietas izskatīšana pēc būtības tiesas sēdē notiek divās daļās. Pirmajā daļā procesa dalībnieki sniedz paskaidrojumus un īsteno citas administratīvā procesa dalībnieka tiesības, neskarot valsts noslēpumu saturošo informāciju. Otrajā daļā, piedaloties procesa dalībniekiem, kuriem ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, tiesa pārbauda valsts noslēpumu saturošo informāciju. Valsts noslēpumu saturošie dokumenti lietas materiāliem netiek pievienoti. Tiesas sēdes protokolā tiek izdarīta atzīme par laiku, kad tiesa uzsāka un pabeidza attiecīgo dokumentu pārbaudi. Tiesas sprieduma motīvu daļā tiesas argumentus, kas attiecas uz valsts noslēpumu saturošas informācijas novērtējumu, neatspoguļo, bet aizstāj ar norādi, ka tiesa konkrēto informāciju ir pārbaudījusi un izvērtējusi, par ko izdarīta atzīme tiesas sēdes protokolā.

(3) Pēc motivēta tiesas lēmuma administratīvo lietu var izskatīt slēgtā tiesas sēdē vai ierobežot personas pieeju lietas materiāliem, lai neizpaustu administratīvā procesa dalībnieka privātās dzīves apstākļus, kā arī lai aizsargātu valsts, profesionālo, komerciālo vai adopcijas noslēpumu.

(4) Slēgtā tiesas sēdē piedalās administratīvā procesa dalībnieki, bet, ja nepieciešams, – arī eksperts un tulks.

(5) Slēgtā tiesas sēdē lietu izskata, ievērojot attiecīgos tiesvedības noteikumus.

(6) Tiesas nolēmums ir vispārpieejama informācija. Slēgtā tiesas sēdē izskatītā lietā vispārpieejama informācija ir tiesas nolēmuma ievaddaļa un rezolutīvā daļa.

(7) Plašsaziņas līdzekļu darbinieki ar tiesas atļauju var ierakstīt (lietot skaņas vai attēla ieraksta un pārraides tehniku) tiesas sēdes gaitu. Tiesa var noteikt šāda ieraksta publicēšanas aizliegumu līdz noteiktas procesuālās darbības izpildīšanai vai sprieduma sastādīšanai.

(8) Rakstveida procesā attiecīgi piemēro šā likuma 54.pantu.

(9) Tiesas nolēmumus pilnā apjomā publicē internetā. Tās nolēmuma daļas, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju vai valsts noslēpumu, nepublicē, bet aizstāj ar norādi, kāpēc sprieduma daļa nav vispārpieejama."

23. Izteikt 114.pantu šādā redakcijā:

"114.pants. Rakstveida process

(1) Ja lietā esošie dokumenti ir pietiekami un tam rakstveidā piekritis pieteicējs un trešā persona, tiesa var izspriest lietu bez tiesas sēdes (rakstveida procesā).

(2) Ja administratīvā procesa dalībnieks piekritis lietas izskatīšanai rakstveida procesā, uzskatāms, ka viņš piekritis rakstveida procesam arī nākamajās tiesu instancēs. Piekrišana rakstveida procesam neliedz administratīvā procesa dalībniekam nākamajā tiesu instancē prasīt lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā."

24. Papildināt 121.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja jautājums par pieteikuma vai lietas pakļautību atzīstams par sevišķi sarežģītu, tiesnesis vai tiesa vēršas ar iesniegumu pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautības jautājuma izšķiršanai."

25. Izslēgt 122.panta otrajā daļā vārdus "fiziskā un juridiskā persona".

26. Izteikt 125.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) pieteikumu atstāj bez izskatīšanas, pamatojoties uz to, ka pieteicējs nav ievērojis noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību vai pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona."

27. Izteikt 128.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no valsts nodevas samaksas."

28. Izteikt 129.pantu šādā redakcijā:

"129.pants. Lēmuma pārsūdzēšana valsts nodevas jautājumos

Par lēmumu, kas saistīts ar valsts nodevu, persona, uz kuru tas attiecas, var iesniegt blakus sūdzību."

29. 132.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Tiesas pavēsti parasti nogādā pa pastu vai ziņnesis uz aicināmās vai izsaucamās personas norādīto adresi. Lietas dalībniekam ir pienākums paziņot tiesai par savas adreses maiņu lietas tiesvedības laikā. Ja tāda paziņojuma nav, pavēsti nosūta uz pieteikumā norādīto adresi. Šajā gadījumā uzskatāms, ka lietas dalībniekam ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja persona nav sasniedzama, izmantojot šā panta trešajā daļā norādītos sakaru veidus, tiesas pavēsti nogādā uz aicināmās vai izsaucamās personas norādīto adresi."

30. Aizstāt 135.panta trešajā daļā vārdus "šā likuma 132.panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "šajā likumā noteiktajā kārtībā nogādājot pa pastu".

31. 139.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Iesniegtās piezīmes tiesa pievieno tiesas sēdes protokolam, uz tām izdarot atzīmi, kurā norāda, vai tiesa iesniegtajām piezīmēm piekrīt vai ne.";

izslēgt trešo, ceturto un piekto daļu.

32. Izteikt 16.nodaļas virsrakstu jaunā redakcijā:

"16.nodaļa

Procesuālie piespiedu līdzekļi".

33. 140.pantā:

izteikt panta virsrakstu šādā redakcijā:

"Procesuālo piespiedu līdzekļu veidi";

aizstāt vārdus "šādas procesuālās sankcijas" ar vārdiem "šādus procesuālos piespiedu līdzekļus".

34. Izteikt 143.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesas lēmuma norakstu par piespiedu naudas uzlikšanu nekavējoties nosūta personai, kurai piespiedu nauda uzlikta. Personai 30 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par piespiedu naudas uzlikšanu jāiesniedz tiesā piespiedu naudas samaksu apliecinoši dokumenti."

35. Izteikt 145.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) līdz lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanai rakstveidā grozīt pieteikuma pamatu vai priekšmetu, kā arī prasījuma apmēru."

36. Papildināt 146.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja administratīvajā lietā kā trešās personas ar tādu pašu subjektīvo tiesību vai interesi (šā likuma 204.panta piektā daļa) ir pieaicinātas vairāk nekā desmit personas, šīm personām ir pienākums savu interešu pārstāvībai nozīmēt vienu kopēju pārstāvi."

37. Papildināt 155.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Tiesa vai tiesnesis ar motivētu lēmumu var atteikt pieteikuma par pierādījumu nodrošināšanu pieņemšanu izskatīšanai, ja tā atzīst, ka pieteikums nav pieļaujams. Par šo tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību."

38. Aizstāt 157.panta sestajā daļā vārdus "atteikties pieņemt" ar vārdiem "pilnībā vai daļā noraidīt".

39. Papildināt 163.panta 1.punktu aiz vārdiem "uzklausot grēksūdzi" ar vārdiem "vai pastorālās sarunas laikā".

40. Aizstāt 166.panta otrajā daļā vārdus "līdz simt latiem" ar vārdiem "līdz piecdesmit latiem".

41. Izteikt 177.pantu šādā redakcijā:

"177.pants. Atbildība par pieprasītās informācijas, rakstveida vai lietisko pierādījumu neiesniegšanu

Ja tiesai nav paziņots, ka nav iespējams iesniegt pieprasīto informāciju, rakstveida vai lietiskos pierādījumus vai tie nav iesniegti tādu iemeslu dēļ, ko tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt attiecīgajai personai piespiedu naudu līdz piecdesmit latiem. Piespiedu naudas samaksa neatbrīvo šo personu no pienākuma iesniegt tiesas pieprasīto informāciju un pierādījumus."

42. 184.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) administratīvā akta izdošanu, atcelšanu (atcelšana pilnībā vai daļā, arī grozīšana), spēkā esamību (atzīšana par spēkā neesošu, atzīšana par spēku zaudējušu, arī atcelta administratīvā akta atzīšana par spēkā esošu) vai atzīšanu par prettiesisku;";

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

"4) publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību, noslēgšanu vai izpildes pareizību."

43. Izteikt 185.pantu šādā redakcijā:

"185.pants. Pārsūdzēta administratīvā akta darbības apturēšana

(1) Pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā.

(2) Ja pieteicējs nav administratīvā akta adresāts, administratīvā akta adresāts var lūgt tiesu, motivējot lūgumu, atjaunot administratīvā akta darbību pilnībā vai daļēji.

(3) Par tiesas lēmumu, kas pieņemts saistībā ar šā panta otrajā daļā paredzēto administratīvā akta adresāta lūgumu, desmit dienu laikā var iesniegt blakus sūdzību. Administratīvā apgabaltiesa blakus sūdzību izskata desmit dienu laikā.

(4) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz šādiem gadījumiem:

1) administratīvais akts uzliek pienākumu samaksāt nodokli, nodevu vai citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā;

2) tas paredzēts citos likumos;

3) iestāde, pamatodama izpildes steidzamību konkrētajā lietā, administratīvajā aktā īpaši noteikusi, ka tas izpildāms nekavējoties;

4) policijas, robežsardzes, zemessardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un citu likumā pilnvarotu amatpersonu administratīvie akti izdoti, lai nekavējoties novērstu tiešas briesmas valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai, personu dzīvībai, veselībai un mantai;

5) pieteikumu iesniedzis labvēlīga administratīvā akta adresāts, lai panāktu vēl labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu;

6) administratīvais akts nodibina, maina vai izbeidz iestādes amatpersonas tiesisko statusu;

7) faktiskās rīcības pārsūdzēšana;

8) ar administratīvo aktu tiek atteikts nodibināt tiesiskas attiecības.

(5) Šā panta ceturtajā daļā norādītajos gadījumos pieteicējs līdz lietas izskatīšanas pēc būtības pirmās instances tiesā pabeigšanai var lūgt tiesu, motivējot lūgumu, apturēt administratīvā akta darbību. Lūgumu tiesa izskata desmit dienu laikā.

(6) Par tiesas lēmumu, kas pieņemts saistībā ar šā panta piektajā daļā paredzēto pieteicēja lūgumu, desmit dienu laikā var iesniegt blakus sūdzību. Administratīvā apgabaltiesa blakus sūdzību izskata desmit dienu laikā.

(7) Ja tiesa noraida pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, administratīvā akta darbība atjaunojas ar dienu, kad spriedums stājas spēkā.

(8) Ja pirmās instances tiesa apmierina pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu, administratīvā akta darbība tiek apturēta līdz dienai, kad spēkā stājas galīgais nolēmums lietā."

44. Izteikt 190.pantu šādā redakcijā:

"190.pants. Lemšana par pieteikumu

(1) Pēc pieteikuma saņemšanas tiesā tiesnesis septiņu dienu laikā pieņem lēmumu par:

1) pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;

2) atteikšanos pieņemt pieteikumu;

3) pieteikuma atstāšanu bez virzības.

(2) Ja pieteikuma iesniegšanai nokavēts procesuālais termiņš, šā panta pirmajā daļā noteiktais septiņu dienu termiņš skaitāms no dienas, kad tiesnesis izlēmis jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu.

(3) Ja šā likuma 121.panta ceturtajā daļā paredzēto apstākļu dēļ tiesnesis nevar pieņemt vienu no šā panta pirmajā daļā minētajiem lēmumiem, tas vēršas ar iesniegumu pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautības jautājuma izšķiršanai."

45. Papildināt likumu ar 190.¹pantu šādā redakcijā:

"190.¹ pants. Procesuālā termiņa atjaunošana, iesniedzot pieteikumu

(1) Ja pieteicējs ir nokavējis procesuālo termiņu pieteikuma iesniegšanai tiesā, iesniedzot pieteikumu, pieteicējs lūdz tiesu atjaunot procesuālo termiņu. Tas, ka pieteicējs nav lūdzis atjaunot procesuālo termiņu, ir pamats pieteikuma atstāšanai bez virzības.

(2) Jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu tiesnesis izlemj rakstveida procesā.

(3) Ja nepieciešams, tiesnesis jautājuma par procesuālā termiņa atjaunošanu izlemšanai var noteikt tiesas sēdi, par tiesas sēdes laiku un vietu paziņojot iespējamiem administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izlemšanai tiesas sēdē."

46. 191.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

"9) pieteikums iesniegts vairāk nekā trīs gadus pēc administratīvā akta spēkā stāšanās dienas vai trīs gadus pēc dienas, kad pieteicējam kļuvis zināms vai vajadzēja uzzināt par iestādes konkrēto faktisko rīcību. Šajā punktā minētie termiņi nav atjaunojami;

10) tiesa nav atjaunojusi nokavēto procesuālo termiņu pieteikuma iesniegšanai.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Par atteikšanos pieņemt pieteikumu tiesnesis pieņem motivētu lēmumu. Iesniegto pieteikumu pieteicējam izsniedz pēc lēmuma spēkā stāšanās."

47. 192.pantā:

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus un skaitļus "pirmās daļas 1. un 2.punktā" ar vārdiem "pirmajā daļā";

papildināt pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3) pieteikums ir iesniegts pēc pārsūdzības termiņa beigām un tam nav pievienots lūgums par procesuālā termiņa atjaunošanu un motivēts paskaidrojums par procesuālā termiņa nokavējuma iemesliem vai pierādījumi, kas apliecina pārsūdzības termiņa nokavējuma iemeslu.";

papildināt otro daļu ar piekto teikumu šādā redakcijā:

"Ja apelācijas instances tiesa blakus sūdzību noraida, tā lēmumā norāda termiņu, līdz kuram pieteicējam jānovērš pirmās instances tiesas nolēmumā norādītie trūkumi.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja pieteicējs trūkumus noteiktā termiņā nenovērš, pieteikumu ar motivētu lēmumu atzīst par neiesniegtu un atdod pieteicējam. Par šo lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja pieteikumam nav pievienoti šā likuma 187.panta pirmajā daļā minētie dokumenti un pieteicējam nav iespēju šos dokumentus iesniegt, tiesa atstāj pieteikumu bez virzības un pēc savas iniciatīvas pieprasa trūkstošos dokumentus no iestādēm un personām."

48. Papildināt 193.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Lēmumu par lietu apvienošanu sastāda atsevišķa procesuāla dokumenta veidā."

49. Izteikt 195.pantu šādā redakcijā:

"195.pants. Pagaidu noregulējuma pamats

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka pārsūdzētā administratīvā akta darbība varētu radīt būtisku kaitējumu vai zaudējumus, kuru novēršana vai atlīdzināšana būtu ievērojami apgrūtināta vai prasītu nesamērīgus resursus, vai ja, izvērtējot tiesas rīcībā esošo informāciju, konstatējams, ka pārsūdzētais administratīvais akts ir pirmsšķietami (prima facie) prettiesisks, tiesa pēc pieteicēja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu.

(2) Ja pieteicējs nav administratīvā akta adresāts, pieteikumu par pagaidu noregulējumu var iesniegt arī administratīvā akta adresāts. Pieteikumā par pagaidu noregulējumu norāda pagaidu noregulējuma līdzekli.

(3) Pagaidu noregulējumu var piemērot jebkurā lietas stadijā."

50. Izteikt 197.pantu šādā redakcijā:

"197.pants. Kārtība, kādā izlemjams pieteikums par pagaidu noregulējumu

Pieteikumu par pagaidu noregulējumu izskata rakstveida procesā. Ja tiesnesis uzskata par nepieciešamu, tas var noteikt pieteikuma par pagaidu noregulējumu izskatīšanu tiesas sēdē, par ko paziņo administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai."

51. 203.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pēc pieteikuma pieņemšanas izskatīšanai pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus nekavējoties nosūta atbildētājam rakstveida paskaidrojumu sniegšanai. Paskaidrojuma sniegšanai tiesnesis nosaka termiņu, kas nevar būt garāks par 20 dienām no pieteikuma noraksta saņemšanas dienas.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla tiesneša noteiktajā termiņā neiesniedz paskaidrojumus, tiesnesis tam var uzlikt piespiedu naudu līdz piecdesmit latiem."

52. 204.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) izlemj jautājumu par trešo personu pieaicināšanu lietā un par nepieciešamību uzlikt trešajām personām pienākumu savu interešu pārstāvībai nozīmēt vienu kopēju pārstāvi;";

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Lietā, kas izskatāma rakstveida procesā, tiesnesis procesa dalībniekiem nosaka saprātīgu termiņu, līdz kuram iesniedzami pieteikuma vai paskaidrojumu papildinājumi vai grozījumi, kā arī jebkādi cita rakstura iesniegumi vai lūgumi.

(3) Ja nepieciešams, tiesnesis var aicināt vienlaikus ierasties administratīvā procesa dalībniekus un viņu pārstāvjus, lai iztaujātu viņus par lietas būtību, iebildumiem pret pieteikumu, izskaidrotu viņu procesuālās tiesības un pienākumus, noskaidrotu viņu viedokli par iespēju lietu izskatīt rakstveida procesā, kā arī izlemtu citus ar lietas sagatavošanu saistītus jautājumus.";

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Tiesnesis var uzdot administratīvā procesa dalībniekiem rakstveidā atbildēt uz jautājumiem par lietas faktiskajiem apstākļiem un juridisko būtību, kā arī izzināt viņu viedokli par iespēju izskatīt lietu rakstveida procesā.

(5) Ja tiesnesis konstatē, ka lietā kā trešās personas būtu pieaicināmas vairākas personas, iespējams, konkrēti neidentificētas personas, kuru tiesības piedalīties procesā izriet no analogas ar lietas būtību saistītas subjektīvās tiesības un intereses, tiesnesis lēmumā par trešās personas pieaicināšanu lietā nenorāda konkrētus pieaicināmo personu vārdus un uzvārdus, bet gan identificē pieaicināmās trešās personas pēc tām piemītošajām konkrētajām subjektīvajām tiesībām vai interesēm. Šādos gadījumos tiesa lēmumu par trešo personu pieaicināšanu lietā nosūta tām personām, kuru dzīvesvietu vai atrašanās vietu tiesai ir iespējams noskaidrot no lietas materiāliem. Turklāt šādos gadījumos tiesa oficiālajā laikrakstā publicē paziņojumu par ierosināto administratīvo lietu un aicinājumu trešajām personām iepazīties ar lietu un ierasties uz lietas izskatīšanu. Ja šāds paziņojums ir publicēts, atzīstams, ka šīm trešajām personām par lietas izskatīšanu pienācīgi paziņots."

53. Aizstāt 214.panta trešajā daļā vārdus "līdz simt latiem" ar vārdiem "līdz piecdesmit latiem".

54. Izteikt 243.pantu šādā redakcijā:

"243.pants. Paziņojums par sprieduma taisīšanu

Pēc tiesas debatēm un replikām, ja tādas ir, tiesa aiziet gatavot spriedumu, par to paziņojot tiesas sēžu zālē esošajiem, nosakot laiku, kad spriedums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā, un izskaidrojot sprieduma pārsūdzēšanas kārtību un termiņus. Tiesa spriedumu sastāda ne vēlāk kā divdesmit vienas dienas laikā."

55. Papildināt 250.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Tiesa taisa spriedumu par publisko tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību, noslēgšanu vai izpildes pareizību, pārbaudījusi, vai publisko tiesību līgums noslēgts atbilstoši materiālo un procesuālo normu prasībām un vai līguma nosacījumi un izpilde atbilst procesuālo un materiālo tiesību normu prasībām."

56. Izslēgt 252.pantu.

57. 253.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu, kurā prasīts konstatēt spēku zaudējuša administratīvā akta prettiesiskumu, tiesa spriedumā konstatē, ka spēku zaudējušais administratīvais akts ir bijis prettiesisks.";

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja tiesa atzīst pieteicēja tiesības uz atlīdzinājumu, tā spriedumā uzdod izmaksāt pieteicējam atlīdzinājumu un nosaka tā apmēru.

(6) Ja nepieciešams, tiesa uzdod iestādei atceltā vai par spēkā neesošu atzītā administratīvā akta vietā izdot jaunu administratīvo aktu. Lemjot par jauna administratīvā akta izdošanu, iestādei jāņem vērā tiesas nolēmumā konstatētie fakti un juridiskie apsvērumi."

58. Papildināt 255.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja tiesa atzīst par pamatotu pieteikumu, kurā prasīts konstatēt iestādes faktiskās rīcības prettiesiskumu, tiesa spriedumā konstatē, ka iestādes faktiskā rīcība ir bijusi prettiesiska."

59. Izteikt 258.pantu šādā redakcijā:

"258.pants. Sprieduma noraksta izsniegšana

Tiesas sprieduma norakstu administratīvā procesa dalībniekiem izsniedz nekavējoties pēc sprieduma sastādīšanas."

60. Izteikt 260.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma var izlabot nolēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdas labošanu izlemj rakstveida procesā, pirms tam paziņojot par to administratīvā procesa dalībniekiem un nosakot termiņu iebildumu iesniegšanai. Lēmumu par kļūdas labošanu nekavējoties nosūta administratīvā procesa dalībniekiem."

61. 263.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Tiesas spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un sūdzība nav iesniegta. Ja apelācijas sūdzība iesniegta, bet Administratīvā apgabaltiesa to atstājusi bez izskatīšanas vai apelācijas tiesvedību izbeigusi, spriedums stājas spēkā no attiecīgā lēmuma spēkā stāšanās brīža.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Spēkā stājies spriedums ir obligāti izpildāms, un to var atcelt tikai likumā noteiktajā gadījumā un kārtībā."

62. Izteikt 267.pantu šādā redakcijā:

"267.pants. Sprieduma noraksta nosūtīšana

Tiesa sprieduma norakstu triju dienu laikā pēc sprieduma sastādīšanas nosūta procesa dalībniekiem, izņemot gadījumu, ja sprieduma noraksts procesa dalībniekam izsniegts personīgi."

63. Izteikt 269.panta 1.punktu šādā redakcijā:

"1) nav iespējams izskatīt lietu tāpēc, ka nav ieradies kāds administratīvā procesa dalībnieks, liecinieks, eksperts vai tulks vai pastāv citi svarīgi iemesli;".

64. Izteikt 279.pantu šādā redakcijā:

"279.pants. Tiesas tiesības atstāt pieteikumu bez izskatīšanas

Tiesa var atstāt pieteikumu bez izskatīšanas, ja pieteicējs, kuram paziņots par tiesas sēdes norises laiku un vietu, atkārtoti neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla un nav lūdzis izskatīt lietu viņa prombūtnē."

65. Papildināt 282.pantu ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

"7) pēc pieteikuma saņemšanas tiesā pārsūdzētais administratīvais akts ir atzīts par prettiesisku vai atcelts, vai atzīts par spēkā neesošu vai spēku zaudējušu;

8) nokavēts procesuālais termiņš pieteikuma iesniegšanai un tiesa to nav atjaunojusi."

66. Izteikt 283.pantu šādā redakcijā:

"283.pants. Lēmums par tiesvedības izbeigšanu

(1) Par tiesvedības izbeigšanu tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Šā likuma 282.panta 4.punktā paredzētajā gadījumā lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā tiesa var pieņemt bez tiesas sēdes.

(2) Par tiesas vai tiesneša lēmumu izbeigt tiesvedību var iesniegt blakus sūdzību."

67. Aizstāt 286.panta otrajā daļā vārdus "ne vēlāk kā nākamajā dienā" ar vārdiem "septiņu dienu laikā".

68. Izteikt 291.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja spriedums sastādīts pēc noteiktā termiņa, pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma sastādīšanas dienas."

69. Izteikt 309.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) Senāta rīcības sēdes lēmumu, ja ir atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību, kasācijas tiesvedība izbeigta vai kasācijas sūdzības atstātas bez izskatīšanas;".

70. Papildināt 315.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja blakus sūdzība iesniegta par lēmumu, kurš neatbilst šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktam, tiesa atsakās pieņemt blakus sūdzību. Par tiesas lēmumu atteikt pieņemt blakus sūdzību var iesniegt blakus sūdzību."

71. Izteikt 316.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Blakus sūdzību var iesniegt desmit dienu laikā no dienas, kad tiesa pieņēmusi lēmumu, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus. Ja tiesa pieņēmusi saīsināto lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma sastādīšanas dienas."

72. Papildināt 322.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Blakus sūdzību izskata rakstveida procesā. Ja nepieciešams, tiesa var noteikt blakus sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā."

73. Papildināt 323.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja nepastāv objektīvi šķēršļi jautājuma izlemšanai pēc būtības, Administratīvajai apgabaltiesai un Senātam, izskatot blakus sūdzību, ir pienākums ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības."

74. Izteikt 329.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja spriedums sastādīts pēc noteiktā termiņa, pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma sastādīšanas dienas."

75. Izteikt 336.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Iesniedzējs var atsaukt kasācijas sūdzību līdz tiesas sēdei vai tiesas sēdes laikā. Ja lietu izskata rakstveida procesā, iesniedzējs var atsaukt kasācijas sūdzību ne vēlāk kā septiņas dienas pirms sprieduma saņemšanai noteiktā datuma."

76. Izteikt 338.pantu šādā redakcijā:

"338.pants. Rīcības sēde

(1) Lai izlemtu jautājumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu, kasācijas sūdzību rīcības sēdē izskata Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja noteiktajā kārtībā norīkota senatoru kolēģija, kuras sastāvā ir trīs senatori.

(2) Ja senatoru kolēģija vienbalsīgi atzīst, ka kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma, tā ar savu rīcības sēdes lēmumu atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību.

(3) Ja senatoru viedoklis par kasācijas tiesvedības ierosināšanu atšķiras vai arī visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma kasācijas instances tiesā, senatoru kolēģija ar lēmumu ierosina kasācijas tiesvedību un nodod lietu izskatīšanai kasācijas kārtībā.

(4) Ar senatoru kolēģijas lēmumu lietu var nodot izskatīšanai kasācijas kārtībā Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē.

(5) Ja ierosina kasācijas tiesvedību, pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma ar rīcības sēdes lēmumu var apturēt sprieduma izpildi.

(6) Senāta rīcības sēdē senatoru kolēģija var pieņemt lēmumu apturēt tiesvedību, ja tā konstatē kādu no šā likuma 273.pantā minētajiem gadījumiem.

(7) Senāta rīcības sēdē senatoru kolēģija var izlemt arī jautājumus par atteikumu pieņemt iesniegto blakus sūdzību un citiem procesuāliem jautājumiem, kuru izlemšanai nav nepieciešama tiesas sēde, kā arī pieņemt lēmumu uzdot Eiropas Kopienu Tiesai jautājumu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai vai iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par tiesību normu atbilstību Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam)."

77. Papildināt likumu ar 338.¹pantu šādā redakcijā:

"338.¹pants. Pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību

(1) Senatoru kolēģija atsaka ierosināt kasācijas tiesvedību, ja kasācijas sūdzība neatbilst šā likuma 325., 326., 327., 328. un 329.pantā minētajām prasībām.

(2) Senatoru kolēģija var atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, ja jautājumā par kasācijas sūdzībā norādīto konkrēto materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumiem attiecībā uz šo tiesību normu piemērošanu un interpretāciju Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumos citās līdzīgās lietās ir izveidojusies judikatūra un apelācijas instances tiesas spriedums atbilst tai."

78. Izteikt 346.pantu šādā redakcijā:

"346.pants. Senāta sprieduma sastādīšana

(1) Pēc administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumiem tiesa nosaka laiku, kad spriedums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā. Tiesa spriedumu sastāda ne vēlāk kā divdesmit vienas dienas laikā.

(2) Ja, izskatot lietu triju senatoru sastāvā, tiesa nenonāk pie vienota viedokļa vai visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē, tiesa pieņem lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē.

(3) Kopsēde, sagatavojot spriedumu, visus nolēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Spriedumu paraksta visi tiesneši."

79. Aizstāt 351.pantā vārdus "pasludināšanas brīdī" ar vārdiem "sastādīšanas dienā".

80. Papildināt 354.panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Šis nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad jaunatklātie apstākļi ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums (353.panta 6.punkts)."

81. 357.pantā:

papildināt otro daļu aiz vārdiem "pirmās instances" ar vārdiem "vai apelācijas instances";

izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Par šādu Administratīvās apgabaltiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību."

82. Izteikt 361.panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Rakstveida brīdinājumu septiņu dienu laikā var apstrīdēt augstākā iestādē, ja šajā brīdinājumā nav ietvertas šā panta ceturtajā daļā minētās sastāvdaļas vai arī administratīvais akts jau ir izpildīts labprātīgi. Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, brīdinājumu var pārsūdzēt tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Ja nepieciešams, tiesa var noteikt sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams."

83. Izteikt 363.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Sūdzību var iesniegt septiņu dienu laikā no dienas, kad privātpersona ir uzzinājusi par izpildiestādes darbību. Sūdzību iesniedz augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, – tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Ja nepieciešams, tiesa var noteikt sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams."

84. Izteikt 370.panta sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Izpildrīkojumu par piespiedu naudu var apstrīdēt vai pārsūdzēt, ja tajā nav ietvertas šā panta ceturtajā daļā minētās sastāvdaļas, administratīvais akts jau izpildīts labprātīgi vai piespiedu naudas summa nav samērīga. Izpildrīkojumu septiņu dienu laikā var apstrīdēt augstākā iestādē, bet, ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, – pārsūdzēt tiesā. Augstākas iestādes lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Ja nepieciešams, tiesa var noteikt sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams."

85. 376.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesa pēc procesa dalībnieka lūguma izsniedz viņam sprieduma norakstu ar uzrakstu par tā spēkā stāšanos vai nolēmuma norakstu, kurā noteikts, ka tas izpildāms nekavējoties.

(3) Administratīvā procesa dalībnieka sūdzību, kas radusies sakarā ar tiesas nolēmuma nepienācīgu vai neatbilstošu izpildi, izskata tiesas sēdē. Par tiesas sēdi paziņo administratīvā procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis sūdzības izskatīšanai."

86. Papildināt 377.panta ceturto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Tiesas nolēmumam ir izpildu dokumenta spēks."

87. Izteikt 382.panta sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Izpildrīkojumu par piespiedu naudu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā pēc izpildiestādes atrašanās vietas, ja tajā nav ietvertas šā panta ceturtajā daļā minētās sastāvdaļas, tiesas nolēmums jau izpildīts labprātīgi vai piespiedu naudas summa nav samērīga. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Ja nepieciešams, tiesa var noteikt sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams."

88. Izteikt 384.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja persona uzskata, ka iestāde rīkojas pretēji tiesas spriedumam, tā var griezties ar sūdzību augstākā iestādē. Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, privātpersona var griezties tiesā. Augstākas iestādes lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā. Ja nepieciešams, tiesa var noteikt sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams."

89. Papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu šādā redakcijā:

"2. Šā likuma 108.panta devītā daļa stājas spēkā 2006.gada 1.septembrī."

Tieslietu ministre

S.Āboltiņa

Likumprojekta “Grozījumi Administratīvā procesa likumā ”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2004.gada 1.februārī stājās spēkā Administratīvā procesa likums un darbu uzsāka administratīvās tiesas.

Iestādēm un administratīvajām tiesām praksē piemērojot Administratīvā procesa likumu, ir identificētas Administratīvā procesa likuma normu neprecizitātes, kuras novēršot administratīvo procesu iespējams pilnveidot un tādējādi padarīt ātrāku un efektīvāku.

Efektīvs administratīvais process ir galvenais cilvēktiesību garants valstī – tas ir mehānisms, no kura sekmīgas darbības ir atkarīgs valsts demokrātijas un tiesiskuma patiesais līmenis.

No administratīvā procesa pamatmērķiem izriet, ka administratīvā procesa tiesā jēga un būtība ir cieši saistīta ar ātru un efektīvu lietu izskatīšanu. Tādējādi valsts pienākums ir nodrošināt privātpersonu tiesības uz savlaicīgu administratīvo lietu izskatīšanu.

Ievērojot Administratīvā procesa likuma prasības un termiņus, par saprātīgu un administratīvā procesa mērķiem atbilstoši lietas izskatīšanas termiņu varētu uzskatīt divus, trīs mēnešus no lietas ierosināšanas; sarežģītākās lietās, ja bijusi nepieciešamība lietas izskatīšanu atlikt – ne vairāk kā seši mēneši no lietas ierosināšanas.

Diemžēl lielās tiesu noslogotības dēļ administratīvajās tiesās lietu izskatīšanas termiņi pašlaik ir ļoti ilgi, tā piemēram, Administratīvajā rajona tiesā 2005.gada rudenī saņemtajās lietās pirmā tiesas sēde tiek nozīmēta vidēji gadu un trīs mēnešus pēc pieteikuma saņemšanas tiesā, savukārt Administratīvajā apgabaltiesā pat uz 2007.gada augustu - tātad nepilnus divus gadus pēc apelācijas tiesvedības ierosināšanas. Turklāt tiesās ir izveidojies liels neizskatīto lietu uzkrājums – 2005.gada novembrī Administratīvajā rajona tiesā neizskatītas ir gandrīz 3000 lietas, Administratīvajā apgabaltiesā – gandrīz 1200 lietas.

Tiesu noslogotības iemesls cita starpā ir arī atsevišķi Administratīvā procesa likuma nosacījumi, kas neveicina lietu izskatīšanu rakstveida procesā (praksē nereti ir gadījumi, kad pieteicējs un trešā persona piekrīt rakstveida procesam, bet atbildētāja pusē pieaicinātā valsts iestāde nē, ir jautājumi, kuru izskatīšana noteikta tiesas sēdē, kaut arī mutvārdu procesam konkrētajos gadījumos nav pamatota nepieciešamība, piemēram, izskatot jautājumu par tiesvedības izbeigšanu, ja pieteicējs attiecies no pieteikuma, izskatot sūdzības par administratīvajā procesā iestādē pieļautiem procesuāliem pārkāpumiem, izskatot blakus sūdzības u.tml.); tāpat arī procedūras, kuras vienkāršojot būtu iespējams ietaupīt tiesnešu un tiesu darbinieku laiku (kā, piemēram, sprieduma pasludināšana, kā dēļ tiesnesim nereti nākas veselu dienu veltīt tiesas sēdēm, kurās tikai nolasa spriedumu, tiesas sēdes par piezīmēm pie protokola u.tml.)

Lielais lietu skaits ir problemātisks jautājums arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta ikdienas darbā. Augstākā tiesa nav tikai augstākā instance tiesas spriešanā – Augstākā tiesa nodrošina vienveidību tiesību normu izpratnē, kas būtībā ir kasācijas instances tiesas galvenais uzdevums. Pašreizējos apstākļos, kad gandrīz trešdaļa administratīvo lietu tiek pārsūdzētas līdz pat Senātam, turklāt liela daļa no tām ir analogas lietām, kurās Augstākās tiesas Senāts savu vērtējumu jau ir devis, šī Senāta sūtība savā ziņā tiek nonivelēta. Salīdzinājumam citās Eiropas valstīs līdz izskatīšanai Augstākajā tiesā „aiziet” vidēji 5 procenti no pirmajās instances tiesā ierosinātajām lietām (piemēram, Ungārijā – vidēji 5 procenti, Zviedrijā vidēji 2 līdz 3 procenti).

Kā viens no galvenajiem minēto problēmu risinājumiem (līdzās tiesnešu skaita palielināšanai) ir iespēju robežās ar Administratīvā procesa likuma grozījumu palīdzību administratīvo procesu vienkāršot, tādējādi padarot ātrāku un efektīvāku. Sagatavotais likumprojekts „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” ietver Administratīvā procesa likuma piemērošanas pirmajos divos gados secināto par nepieciešamajiem regulējuma precizējumiem, uzlabojumiem un papildinājumiem. Vienlaikus ar tieslietu ministres 2006.gada 6.februāra rīkojumu ir izveidota darba grupa administratīvā procesa efektivizēšanai, kuras uzdevums ir izvērtēt administratīvā procesa regulējumu un izstrādāt koncepciju par iespējām administratīvo procedūru vienkāršošanai un efektivizēšanai, tostarp, iespējām noteikt atsevišķu administratīvo lietu kategoriju izskatīšanu vienā vai divu instanču tiesā, apelācijas atļauju ieviešanu, rakstveida procesa kā administratīvo lietu izskatīšanas pamatveida ieviešanu u.tml..

2. Normatīvā akta projekta būtība

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi Administratīvā procesa likuma grozījumus, kuru mērķis ir pilnveidot un efektivizēt lietu izskatīšanas gaitu administratīvajās tiesās, kā arī vienkāršot procesu, tādējādi samazinot lietas izskatīšanas termiņus.

Vienlaikus grozījumos ietvertas arī normas, kas novērš Administratīvā procesa likuma piemērošanas praksē konstatētās normu neprecizitātes, vienādoti procesuālie termiņi, samēroti piespiedu naudu apmēri, kā arī paredzēta iespēja tiesai piemērot piespiedu naudu atbildētājam par pieprasīto paskaidrojumu neiesniegšanu un ietvertas jaunas normas, kuru mērķis ir nodrošināt vēl pilnīgāku personu tiesību aizsardzību (piemēram, grozījumi likuma 3. un 108.pantā).

Administratīvā procesa likuma grozījumu projektā cita starpā:

tiek precizēti administratīvā procesa pamatinstrumentu – administratīvā akta un faktiskās rīcības – jēdzieni;

atbilstoši Eiropas Ministru Padomes rekomendācijai dalībvalstīm No.R(89)8 “Par pagaidu aizsardzību tiesā administratīvajās lietās” ir precizēts pagaidu noregulējuma institūts, paredzot plašākas iespējas lūgt pagaidu noregulējumu kā tas izriet no spēkā esošās normas;

rakstveida procesa veicināšanas nolūkos ir paredzēts, ka tiesa var noteikt lietas izskatīšanu rakstveida procesā, ja tam piekrīt pieteicējs un trešā persona – atbildētāja piekrišanas nepieciešamība, atšķirībā no spēkā esošā regulējuma, nav paredzēta;

ir plānots atteikties no procesa dalībnieku iesniegto piezīmju pie tiesas sēdes protokola izskatīšanas tiesas sēdē. Ņemot vērā, ka piezīmju pie protokola galvenais mērķis ir piefiksēt procesa dalībnieka iebildumus pret tiesas sēdes protokolā ietverto informāciju vai tās trūkumu, grozījumos paredzēts, ka iesniegtās piezīmes jebkurā gadījumā pievieno lietas materiāliem. Vienlaikus tiesa uz tām izdara atzīmi, kurā norāda, vai iesniegtajām piezīmēm piekrīt vai nē;

ir paredzēts, ka blakus sūdzības, kā arī citi procesuāli jautājumi izlemjami rakstveida procesā, ja vien tiesa neuzskata par nepieciešamu attiecīgo jautājumu izlemt tiesas sēdē;

ir noteikts, ka tiesas nolēmums netiek pasludināts (nolasīts) tiesas sēdē, bet gan ir rakstveidā pieejams tiesas kancelejā, kā arī publicēts internetā;

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam ir paredzētas tiesības atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, ja jautājumā par kasācijas sūdzībā norādīto konkrēto materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumiem attiecībā uz šo tiesību normu piemērošanu un interpretāciju Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumos citās līdzīgās lietās ir izveidojusies judikatūra un pārsūdzētais apelācijas tiesas spriedums tai atbilst.

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojektā ietvertie grozījumi ir vērsti uz administratīvā procesa iestādē un administratīvā procesa tiesā vienkāršošanu un efektivizēšanu, tādējādi tie veicinās administratīvo procedūru vienkāršošanu.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojektā ietvertie grozījumi ir vērsti uz Administratīvā procesa likuma mērķu efektīvāku īstenošanu, sekmējot administratīvo lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos un nodrošinot vēl augstāku privātpersonu tiesību ievērošanas pakāpi, tādējādi tie veicinās sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai un līdz ar to arī valsts varai kopumā.

4. Ietekme uz vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2006

2007

2008

2009

2006

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

11,9

13,8

3. Finansiālā ietekme

-11,9

-13,8

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

No 2006.gada 1.septembra līdz gada beigām

Ikgada izmaksas

Atalgojums Ls 5 314, t.sk.:

Juriskonsults (2)

Ls 492(mēnesī) x 4(mēn.) x 2= Ls 3 936

Pabalsti un kompensācijas (15%) – Ls 590

Piemaksas (20%) – Ls 787

Sociālā apdrošināšana (24,09%) – Ls 1 280

Pakalpojumu apmaksa, Ls 1 684, t.sk.:

Telefonu un citu sakaru pakalpojumu apmaksa – Ls 320

Pasta pakalpojumu apmaksa – Ls 80

Darba devēja apmaksātie veselības izdevumi – Ls 170 (gadā) x 2 (darb.) = Ls 340

Ar administrācijas darbības nodrošināšanu saistīto pakalpojumu apmaksa – Ls 15 x 4 (mēn.) x 2 (darb.) = Ls 120

Iekārtas, inventāra un aparatūras remonts, tehniskā apkalpošana – Ls 20 x 4 (mēn.) x 2 (darb.) = Ls 160

Ēku un telpu uzturēšana (apsardze, ugunsdrošība, atkritumu izvešana) – Ls 9 x 4 (mēn.) x 2 (darb.) = Ls 72

Pārējie pakalpojumi – Ls 10 x 4 (mēn.) x 2 (darb.) = Ls 80

Interneta pakalpojumi – Ls 40

Telpu un inventāra īre – Ls 59 x 4 (mēn.) x 2 (darb.) = Ls 472

Materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra līdz Ls 50 par vienu vienību iegāde – Ls 530, t.sk.:

Kancelejas preces – Ls 80

Mazvērtīgais inventārs (līdz Ls 50) – Ls 80

Maksa par apkuri, elektroenerģiju – Ls 290

Pārējie materiāli – Ls 80

Ikgada izmaksas kopā – Ls 8 808

Vienreizējās izmaksas

Pakalpojumu apmaksa Ls 384, t.sk.:

Telefona pieslēgums – Ls 84

Apmācība – Ls 150 x 2 (darb.) = Ls 300

Mazvērtīgā inventāra iegāde līdz Ls 50 – Ls 298, t.sk.:

Mazvērtīgais inventārs (spiedogi, telefons, krēsls, galds, galda lampa, durvju plāksne, atkritumu tvertnes, skapis) – Ls 298

Kapitālie izdevumi Ls 2 430, t.sk.:

Datori, monitori – Ls 2 000

Printeri – Ls 250

Barošanas bloki–UPS – Ls 180

Vienreizējās izmaksas kopā: Ls 3 112

KOPĀ – Ls 11 920

2007.gads un turpmākie gadi

Ikgada izmaksas

Atalgojums Ls 15 941, t.sk.:

Juriskonsults (2)

Ls 492(mēnesī) x 12 (mēn.)x 2= Ls 11 808

Pabalsti un kompensācijas (15%) – Ls 1 771

Piemaksas (20%) – Ls 2 362

Sociālā apdrošināšana (24,09%) – Ls 3 840

Pakalpojumu apmaksa, Ls 4 372, t.sk.:

Telefonu un citu sakaru pakalpojumu apmaksa – Ls 960

Pasta pakalpojumu apmaksa – Ls 240

Darba devēja apmaksātie veselības izdevumi – Ls 170 (gadā) x 2 (darb.) = Ls 340

Ar administrācijas darbības nodrošināšanu saistīto pakalpojumu apmaksa –Ls 15 x 12 (mēn.) x 2 (darb.) = Ls 360

Iekārtas, inventāra un aparatūras remonts, tehniskā apkalpošana – Ls 20 x 12 (mēn.) x 2 (darb.) = Ls 480

Ēku un telpu uzturēšana (apsardze, ugunsdrošība, atkritumu izvešana) – Ls 9 x 12 (mēn.) x 2 (darb.) = Ls 216

Pārējie pakalpojumi – Ls 10 x 12 (mēn.) x 2 (darb.) = Ls 240

Interneta pakalpojumi – Ls 120

Telpu un inventāra īre – Ls 59 x 12 (mēn.) x 2 (darb.) = Ls 1 416

Materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra līdz Ls 50 par vienu vienību iegāde – Ls 1 530, t.sk.:

Kancelejas preces – Ls 240

Mazvērtīgais inventārs (līdz Ls 50) – Ls 240

Maksa par apkuri, elektroenerģiju – Ls 810

Pārējie materiāli – Ls 240

Ikgada izmaksas KOPĀ – Ls 25 683

Papildus nepieciešamā summa 2007.gadam un turpmākiem gadiem

Ls 25 683 – Ls 11 920 = Ls 13 763

11,9

8,8

3,1

13,8

6. Cita informācija

Nepieciešamais finansējums paredzēts Administratīvā procesa likuma 108.pantā plānoto grozījumu par spriedumu publicēšanu nodrošināšanai (cilvēkresursiem).

Likumprojekta īstenošanu 2006.gadā Tieslietu ministrija iespēju robežās nodrošinās piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājumu par papildus nepieciešamo finansējumu 2007.gadam un turpmākiem gadiem izskatīt Ministru kabinetā vienlaicīgi ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekta 21.pantā (Administratīvā procesa likuma 99.panta grozījums) paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt uzziņas sagatavošanā un saskaņošanā iesaistīto iestāžu sadarbības kārtību.

Ministru kabinets, pamatojoties uz Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu, 2004.gada 9.novembrī ir izdevis noteikumus Nr.919 „Uzziņas sagatavošanā iesaistīto institūciju sadarbības kārtība”, kas pēc būtības un satura ir tā kārtība, kas saskaņā ar likumprojektā paredzēto deleģējumu Ministru kabinetam jānosaka. Līdz ar to Ministru kabinetam 2004.gada 9.novembra noteikumi Nr.919 jāatzīst par spēku zaudējušiem, un jāizdod jauni noteikumi, pamatojoties uz šajā likumprojektā noteikto deleģējumu. Noteikumi tiks izstrādāti divu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts netieši skar Latvijas saistības Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas padomes ietvaros, proti, Latvijas pienākumu nodrošināt iedzīvotāju tiesības uz taisnīgu tiesu, tostarp savlaicīgu lietu izskatīšanu saprātīgā termiņā.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts netieši skar Latvijas saistības, kas izriet no cilvēktiesības regulējošajiem starptautiskajiem līgumiem, proti, Latvijas pienākuma nodrošināt iedzīvotāju tiesības uz taisnīgu tiesu, tostarp savlaicīgu lietu izskatīšanu saprātīgā termiņā.

4. Atbilstības izvērtējums Tiesību akta projekts šo jomu neskar .

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Informācija par atsevišķiem grozījumiem izskanējusi dažās konferencēs, tostarp tieslietu ministres uzrunā 2005.gada 4.novembra Tiesnešu konferencē un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja V.Jonikāna runā konferencē „Augstākās tiesas attīstība: atskats pagātnē un Eiropas pieredze nākotnei”, kā arī atspoguļota minēto konferenču aprakstos plašsaziņas līdzekļos, Tieslietu ministrijas un Augstākās tiesas interneta mājas lapās.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Tieslietu ministrijas izveidotā Administratīvā procesa likuma uzlabošanas (grozījumu izstrādes) darba grupa par atsevišķiem jautājumiem konsultējās ar Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi E.Levitu.

5. Cita informācija

Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpilde tiks īstenota, iestādēm un tiesām piemērojot Administratīvā procesa likumu.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Tiks sagatavota informācija Tieslietu ministrijas mājas lapā, normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds var vērsties ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā.

Tieslietu ministre S.Āboltiņa

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

L.Popova

I.Mieze

31.01.2006.

2214

I.Mieze

Tālr. 7036737, fakss 7220521

Ieva.Mieze@tm.gov.lv