Iesniedz Juridiskā komisija Likumprojekts

Rīgā, 2006.gada 4.aprīlī

Nr. 9/3 –

 

 

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

 

 

            Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu

“Grozījums Krimināllikumā”.

 

 

Pielikumā: likumprojekts un anotācija uz 2 lpp.

 

 

 

 

 

 

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs                                                    M.Segliņš

 

 

 

 

 

 

 

 


 

 

Iesniedz Juridiskā komisija                                                                    Likumprojekts

 

 

 

 

 

Grozījums Krimināllikumā

 

 

 

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2., 11., 12., 13., 20., 21.nr.; 2006, 1.nr.) šādu grozījumu:

 

 

 

Izteikt 56.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

 

“1) seši mēneši no tāda kriminālpārkāpuma izdarīšanas dienas, par kuru var uzsākt privātās apsūdzības kriminālprocesu;”


 

Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”

Anotācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Pēc 2005.gada 1.oktobra, kad stājās spēkā Kriminālprocesa likums, prokuratūra praksē ir sastapusies ar problēmjautājumu, kura risināšanai nepieciešams izdarīt grozījumu Krimināllikumā.

Krimināllikuma 56.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja pagājuši seši mēneši no dienas, kad tā izdarījusi tādu kriminālpārkāpumu, par kuru var ierosināt lietu tikai pēc cietušā vai viņa likumiskā pārstāvja sūdzības. Līdz 2005.gada 30.septembrim tas attiecās uz privātsūdzības lietām, kas bija norādītas Latvijas Kriminālprocesa kodeksā. Savukārt, Kriminālprocesa likumā ir uzskaitīta virkne kriminālpārkāpumu, par kuriem uzsāk publiskās apsūdzības kriminālprocesu tikai tad, ja saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums. Interpretējot Krimināllikuma 56.pantu pēc vēsturiskās izcelsmes un mērķa, jāatzīmē, ka sešu mēnešu kriminālatbildības noilguma termiņš tika noteikts tikai privātsūdzības lietās, bet citu kriminālpārkāpumu lietās tika noteikts divu gadu kriminālatbildības noilguma termiņš. Lai saglabātos iepriekšminētā kriminālatbildības noilguma termiņa gradācija nepieciešams izdarīt grozījumu Krimināllikuma 56.panta pirmajā daļā, nosakot kriminālatbildības noilguma sešu mēnešu termiņu kriminālpārkāpumiem, par kuriem var uzsākt privātās apsūdzības kriminālprocesu.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Grozījums likumā tiešā veidā neietekmē sabiedrības un tautsaimniecības attīstību.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Papildu finansējums nav nepieciešams.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts neietekmē spēkā esošo tiesību normu sistēmu. Likumprojekts ir saistīts ar 2005.gada 1.oktobrī spēkā stājušos Kriminālprocesa likumu.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Konsultācijas ir notikušas ar Ģenerālprokuratūras un Augstākās tiesas ekspertiem.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta ar esošo institūciju palīdzību to kompetences ietvaros.