Rīgā, 2006.gada 4.aprīlī
Nr. 9/3
Juridiskā komisija lūdz iekļaut
Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā Juridiskās komisijas izstrādāto
likumprojektu
Grozījums
Krimināllikumā.
Pielikumā: likumprojekts un anotācija uz 2 lpp.
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš
Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta
ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22.,
23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2.,
11., 12., 13., 20., 21.nr.; 2006, 1.nr.) šādu grozījumu:
Izteikt 56.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:
1) seši mēneši no tāda kriminālpārkāpuma izdarīšanas dienas, par kuru
var uzsākt privātās apsūdzības kriminālprocesu;
Anotācija
1. Kādēļ likums ir
vajadzīgs? |
Pēc 2005.gada 1.oktobra, kad stājās spēkā
Kriminālprocesa likums, prokuratūra praksē ir sastapusies ar
problēmjautājumu, kura risināšanai nepieciešams izdarīt grozījumu
Krimināllikumā. Krimināllikuma 56.panta pirmās daļas 1.punktā
noteikts, ka personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja pagājuši seši
mēneši no dienas, kad tā izdarījusi tādu kriminālpārkāpumu, par kuru var
ierosināt lietu tikai pēc cietušā vai viņa likumiskā pārstāvja sūdzības. Līdz
2005.gada 30.septembrim tas attiecās uz privātsūdzības lietām, kas bija
norādītas Latvijas Kriminālprocesa kodeksā. Savukārt, Kriminālprocesa likumā
ir uzskaitīta virkne kriminālpārkāpumu, par kuriem uzsāk publiskās apsūdzības
kriminālprocesu tikai tad, ja saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts
kaitējums. Interpretējot Krimināllikuma 56.pantu pēc vēsturiskās izcelsmes un
mērķa, jāatzīmē, ka sešu mēnešu kriminālatbildības noilguma termiņš tika
noteikts tikai privātsūdzības lietās, bet citu kriminālpārkāpumu lietās tika
noteikts divu gadu kriminālatbildības noilguma termiņš. Lai saglabātos
iepriekšminētā kriminālatbildības noilguma termiņa gradācija nepieciešams
izdarīt grozījumu Krimināllikuma 56.panta pirmajā daļā, nosakot
kriminālatbildības noilguma sešu mēnešu termiņu kriminālpārkāpumiem, par
kuriem var uzsākt privātās apsūdzības kriminālprocesu. |
2. Kāda var būt
likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību? |
Grozījums
likumā tiešā veidā neietekmē sabiedrības un tautsaimniecības attīstību. |
3. Kāda var būt
likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem? |
Papildu
finansējums nav nepieciešams. |
4. Kāda var būt
likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu? |
Likumprojekts
neietekmē spēkā esošo tiesību normu sistēmu. Likumprojekts ir saistīts ar
2005.gada 1.oktobrī spēkā stājušos Kriminālprocesa likumu. |
5. Kādām Latvijas
starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts? |
Likumprojekts
šo jomu neskar. |
6. Kādas
konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu? |
Konsultācijas
ir notikušas ar Ģenerālprokuratūras
un Augstākās tiesas ekspertiem. |
7. Kā tiks
nodrošināta likuma izpilde? |
Likuma
izpilde tiks nodrošināta ar esošo institūciju palīdzību to kompetences
ietvaros. |