2006

 

2006. gada ___ maijā    nr. 9/3 –

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija iesniedz izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likums”.

 

 

Pielikumā: likumprojekts uz 3 lapām un anotācija uz 1 lapas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Komisijas priekšsēdētājs                                                              M.Segliņš

 

 

 

 

 

 


Likumprojekts

 

Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likums

 

          Likums ir pieņemts,

ņemot vērā, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 99.pantu baznīca ir atdalīta no valsts, lai regulētu Latvijas Republikas un Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas attiecības, nosakot tās likumīgo stāvokli un statusu;

ievērojot Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas ilglaicīgu pastāvēšanu un izplatību Latvijas Republikas teritorijā;

balstoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004. gada 8.jūnijā parakstītajā Latvijas Republikas un Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas līgumā iekļautajiem principiem;

          atzīstot metodistu, kā tradicionālās reliģiskās konfesijas statusu.

 

 1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) Baznīca - Latvijas Apvienotā Metodistu Baznīca, tāda, kāda tā pastāv šā likuma spēkā stāšanās brīdī;

2) statūti - Baznīcas statūti, kas ir reģistrēti Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā;

3) garīdznieki – statūtos noteiktais garīgais personāls;

4) Baznīcas galva – superintendants, kas vada Baznīcu;

5)Baznīcas valde – saskaņā ar statūtos noteikto kārtību ievēlēta izpildinstitūcija, kas pamatojoties uz Baznīcas statūtiem, vada Baznīcu, saskaņojot savus lēmumus ar Baznīcas galvu.

 

2. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir regulēt Latvijas Republikas un Baznīcas attiecības, kā arī noteikt Baznīcas likumīgo statusu, darbību un personu garīgo aprūpi.

 

3. pants. Baznīcas statuss

(1) Baznīcai Latvijas Republikā ir juridiskās personas statuss un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

(2) Baznīca savā darbībā vadās pēc šī likuma, Reliģisko organizāciju likuma, citiem reliģisko organizāciju darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī tās statūtiem.

(3) Baznīca organizē un vada atklātus sabiedriskus pasākumus (seminārus, konferences, festivālus, koncertus), nodarbojas ar evaņģelizāciju saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajos aktos un Baznīcas statūtos noteikto kārtību.

(4) Baznīca pilnā mērā realizē tās statūtos noteiktās pašvaldīšanas un pašnoteikšanās tiesības.

(5) Baznīcas lēmumi nav pārsūdzami valsts iestādēs.

(6) Izstrādājot tiesību normas, kas attiecas un saistītas ar Baznīcas statusu, tiek noskaidrots Baznīcas viedoklis.

 

4. pants. Baznīcas galva

(1) Baznīcas galva, saskaņojot savu darbību ar Baznīcas valdi un statūtiem, reprezentē Baznīcas intereses.

(2) Baznīcas galva, saskaņojot savu darbību ar Baznīcas valdi, var pilnvarot citas personas darboties Baznīcas vārdā attiecībās ar Latvijas Republiku.

 

5. pants. Laulību reģistrācija

Baznīcas garīdzniekiem, kuriem Baznīcas galva ir izsniedzis attiecīgu atļauju, ir tiesības reģistrēt laulības Civillikumā un citos Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

6. pants. Baznīcas īpašums un finanses

(1) Baznīcas īpašumā var būt kustamā un nekustamā manta.

(2) Visa veida darbības ar Baznīcas nekustamiem īpašumiem (t.sk. ieķīlāšana, atsavināšana, apgrūtināšana), izņemot dievnamus, iespējamas tikai ar Baznīcas galvas rakstisku piekrišanu.

(3) Dievnamus un rituāla priekšmetus aizliegts ieķīlāt, un uz tiem nevar vērst piedziņu pēc kreditoru pieprasījuma.

(4) Ja kāda no Baznīcas izveidotajām organizācijām, draudzēm vai iestādēm likvidējas, tās manta pāriet Baznīcas īpašumā vai valdījumā.

(5) Baznīcai ir pienākums maksāt normatīvajos aktos noteiktus nodokļus.

(6) Baznīcai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir tiesības uz nodokļu atvieglojumiem.

(7) Baznīca ir sabiedriskā labuma organizācija. Sabiedriskā labuma organizācijas statuss Baznīcai ir atņemams tikai ar likumu.

 

7.pants. Baznīcas apbedīšanas ceremonijas

Baznīca reliģiskās apbedīšanas ceremonijas var veikt arī pašvaldību ierīkotajās kapsētās un krematorijā.

 

8. pants. Pastorālās sarunas aizsardzība

(1) Pastorāla saruna ir starp garīdznieku un laju notiekošā saruna kulta telpās pēc laja iniciatīvas.

(2) Garīdzniekam ir tiesības neizpaust pastorālajā sarunā uzzināto.

(3) Aizliegts ar operatīvās darbības pasākumiem iegūt informāciju pastorālo sarunu laikā.

(4) Nevienai institūcijai nav atļauts vervēt garīdzniekus.

 

9. pants. Militārais dienests

Personām Nacionālajos bruņotajos spēkos ir tiesības saņemt garīdznieka aprūpi un piedalīties Baznīcas dievkalpojumos, ja vien tas nekavē karadienesta pienākumu izpildi.

 

10. pants. Kapelānu dienests

(1) Kapelāns ir garīdznieks, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 2.jūlija noteikumiem Nr. 277 „Noteikumi par kapelānu dienestu” darbojas Nacionālajos bruņotajos spēkos, lidostās, ostās, sauszemes transporta stacijās, ārstniecības, medicīniskās aprūpes, sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījuma vietās, un citur, kur nav pieejama parastā garīdznieka aprūpe.

(2) Kapelāns ir Baznīcas galvas apstiprināts garīdznieks, kas atrodas Baznīcas pārraudzībā.

 

11. pants. Baznīcas attiecības ar darbiniekiem

(1) Baznīcai ir tiesības darba tiesisko attiecību nodibināšanā, pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā ar garīdzniekiem balstīties uz personas reliģisko piederību un tās gatavību un spēju darboties labā ticībā un lojalitātē attiecībā uz Baznīcas ticības ievērošanu.

(2) Nodibinot, grozot un izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar citām personām, Baznīca ir tiesīga pieprasīt no darbinieka spēju un gatavību ievērot lojalitāti pret Baznīcas mācību (doktrīnu) un iekšējām normām.

 

12. pants. Izglītība

Baznīcas ticības mācība valsts un pašvaldību skolās notiek tikai pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātu un ar Baznīcas valdi saskaņotu mācību programmu, un to veic tikai likumā noteiktajā kārtībā Izglītības un zinātnes ministrijas atestēti pedagogi, kuriem ir Baznīcas izsniegtā kvalifikācijas apliecība. Ja šī apliecība tiek anulēta, tiek zaudētas tiesības pasniegt Baznīcas ticības mācību.

 

Pārejas jautājums

 

Baznīca līdz 2006. gada 1. jūlijam saskaņo statūtus ar šo likumu, attiecīgi tos grozot, apstiprinot jaunā redakcijā un iesniedzot Reliģisko lietu pārvaldē reģistrācijai Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā.

 


Likumprojekta

“Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likums”

ANOTĀCIJA

 

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likumprojekts izstrādāts, lai regulētu Latvijas Republikas un Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas attiecības, nosakot tās likumīgo stāvokli un statusu; balstoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004. gada 8. jūnijā parakstītajā Latvijas Republikas un Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas līgumā iekļautajiem principiem, kā arī, atzīstot metodistu, kā tradicionālās reliģiskās konfesijas statusu.

.

 

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts sekmēs sabiedrības socializāciju un reliģiskās pārliecības brīvības īstenošanu.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Iespējams būs nepieciešami grozījumi Reliģisko organizāciju likumā un Augstskolu likumā.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Ar Baznīcas pārstāvjiem.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta ar jau esošo institūciju palīdzību, to kompetences ietvaros.