Rīgā
2006.gada 3.maijā.
Nr. 9/15-2-104
Pilsonības likuma izpildes komisija
lūdz iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā komisijas izstrādāto
likumprojektu Par Marisa Jansona atzīšanu par Latvijas pilsoni.
Komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Pilsonības likuma
izpildes komisijai.
Komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu bez atkārtotas izskatīšanas
atbildīgajā komisijā un iekļaut to Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai
pirmajā lasījumā.
Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.
Pielikumā: 1) likumprojekts uz 1 lpp.;
2) likumprojekta anotācija uz 3 lpp.;
3) pievienotie dokumenti uz 17 lpp.
Cieņā,
komisijas priekšsēdētāja Anta Rugāte
Par
Marisa Jansona atzīšanu par Latvijas pilsoni
Atzīt Marisu Jansonu par
Latvijas pilsoni, ņemot vērā viņa izcilos nopelnus Latvijas labā.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā
izsludināšanas.
Likumprojekts
Par Marisa Jansona atzīšanu par Latvijas pilsoni
Anotācija
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
||||||
1. Pašreizējās situācijas raksturojums |
Likumprojekts
izstrādāts, lai atzītu Krievijas Federācijas pilsoni Marisu Jansonu par
Latvijas pilsoni. Mariss Jansons dzimis 1943.gada 14.janvārī, Rīgā, diriģenta Arvīda Jansona un operdziedātājas Iraidas Jansones ģimenē, taču 1956.gadā Jansonu ģimene pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Ļeņingradā. 1966.gadā kā kora diriģents Mariss Jansons ar izcilību absolvējis Ļeņingradas Konservatoriju. Turpmākajos gados turpinājis studijas Vīnē pie Hansa Svarovska un Zalcburgā pie Herberta fon Karajana. No 1972. līdz 1999.gadam Ļeņingradas, šobrīd Sanktpēterburgas, Filharmonijas pastāvīgais diriģents. No 1979. līdz 2000.gadam Oslo Filharmonijas orķestra galvenais diriģents. M.Jansons bijis galvenais viesdiriģents Londonas Filharmonijas orķestrī (19921997) un Pitsburgas Simfoniskā orķestra muzikālais direktors (19972004). Diriģents sekmīgi sadarbojies ar visiem lielākajiem pasaules orķestriem, tostarp ar Ņujorkas Filharmoniju, Filadelfijas orķestri, Klīvlendas orķestri, Čikāgas simfonisko orķestri, Bostonas simfonisko orķestri, Izraēlas Filharmoniju, Londonas simfonisko orķestri un citiem. No 2003.gada M.Jansons ir Bavārijas Radio simfoniskā orķestra galvenais diriģents, bet no 2004.gada arī Nīderlandes Karaliskā Concertgebouw orķestra galvenais diriģents. Grammy balvas laureāts. Par nopelniem Latvijas valsts labā viņam piešķirts II šķiras Triju Zvaigžņu ordenis. Latvijas Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālā opera, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija lūdz atzīt Marisu Jansonu par Latvijas pilsoni, ņemot vērā viņa izcilos nopelnus Latvijas labā. Savā iesniegumā Pilsonības likuma izpildes komisijai M.Jansons lūdz atzīt viņu par Latvijas pilsoni, saglabājot Krievijas Federācijas pilsonību, jo viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Sanktpēterburga. Ņemot
vērā M.Jansona izcilos nopelnus un ieguldījumu Latvijas tēla popularizēšanā,
Pilsonības likuma izpildes komisija vienbalsīgi atbalstīja M.Jansona atzīšanu
par Latvijas pilsoni. |
|||||
Likumprojekts paredz atzīt Marisu Jansonu
par Latvijas pilsoni, ņemot vērā viņa izcilos nopelnus Latvijas labā. |
||||||
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības
attīstību |
||||||
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi |
Likumprojekts šo jomu neskar |
|||||
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru
vienkāršošanu |
Likumprojekts šo jomu neskar |
|||||
3. Sociālo seku izvērtējums |
Likumprojekts šo jomu neskar |
|||||
4. Ietekme uz vidi |
Likumprojekts šo jomu neskar |
|||||
5. Cita informācija |
|
|||||
III. Kāda var būt
normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
||||||
|
Tūkst. Ls |
|||||
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Trīs nākamie gadi |
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
|||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos |
Likumprojekts šo jomu neskar |
|||||
2. Izmaiņas budžeta izdevumos |
Likumprojekts šo jomu neskar |
|||||
3. Finansiālā ietekme |
Likumprojekts šo jomu neskar |
|||||
4.Prognozējamie
kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Likumprojekts šo jomu neskar |
|||||
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins |
Likumprojekts šo jomu neskar |
|||||
6. Cita informācija |
|
|||||
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā
esošo tiesību normu sistēmu |
||||||
1. Kādi normatīvie akti likumi un Ministru kabineta
noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem
(arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to
izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts
šos noteikumus izstrādāt. |
Likumprojekts šo jomu neskar |
|||||
2. Cita informācija |
|
|||||
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts |
|
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Likumprojekts šo jomu neskar |
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām |
Likumprojekts šo jomu neskar |
3. Atbilstības izvērtējuma tabula |
Likumprojekts šo jomu neskar |
VI. Kādas konsultācijas
notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu |
|
Latvijas Nacionālā opera J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija Latvijas Radio 3 Klasika |
|
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju
pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts
formulējums to interesēs, neatbalsta) |
Atbalsta Latvijas pilsonības atzīšanu
Marisam Jansonam |
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi
ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis |
Pasākumi nav veikti |
Konsultācijas nav notikušas |
|
|
|
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|
1. Kā tiks
nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts
institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Likumprojekts šo jomu neskar |
2. Kā sabiedrība
tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Likuma tekstu publicēs laikrakstā Latvijas Vēstnesis |
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums
viņu ierobežo |
Likumprojekts šo jomu neskar |
4. Cita informācija |
|