Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, Likumprojekts otrajam lasījumam

vides un reģionālās politikas komisija

Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”

(reģ. nr. 1722) (STEIDZAMS)

Spēkā esošā redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Nr. p.k.	Iesniegtie priekšlikumi (4)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija otrajam lasījumam
Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās	Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"				Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"
	Izdarīt likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 49./50.nr.; 1993, 18./19.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1997, 12.nr.; 1999, 11.nr.; 2001, 23.nr.; 2004, 22.nr; 2005, 15.nr.) šādu grozījumu:				Izdarīt likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 49./50.nr.; 1993, 18./19.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1997, 12.nr.; 1999, 11.nr.; 2001, 23.nr.; 2004, 22.nr; 2005, 15.nr.) šādu grozījumu:
3.nodaļa Zemes īpašuma tiesību subjekti (Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.99. likumu, kas stājas spēkā no 05.05.99.) 9.pants. Zemes īpašuma tiesību subjekti (1) Zemes īpašuma tiesību subjekti Latvijas Republikas pilsētās var būt valsts, ārvalstis (to diplomātisko vai konsulāro misiju vajadzībām), pašvaldības, Latvijas pilsoņi, kā arī citas personas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem. (2) Zemes īpašuma tiesības tiek atjaunotas: 1) fiziskajām personām - bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem - uz zemes gabaliem, kas viņiem piederēja 1940.gada 21.jūlijā pilsētu pašreizējās administratīvajās robežās neatkarīgi no pieprasītāju pilsonības; 2) juridiskajām personām - bijušajām zemes īpašniecēm - uz zemes gabaliem, kas tām piederēja 1940.gada 21.jūlijā, ja likumā noteiktajā kārtībā tiesa konstatē tiesību pārmantošanas faktu. Minētie noteikumi neattiecas uz juridiskajām personām, kurām Latvijas Republikas likumos ir paredzēta cita īpašumu atgūšanas kārtība; 3) juridiskajām personām, ja bijušie zemes īpašnieki ar testamentu novēlējuši tām savus zemes īpašumus.		1	Deputāts J.Sokolovskis Papildināt 9.panta pirmo daļu pēc vārdiem „Latvijas pilsoņi” ar vārdiem „Latvijas nepilsoņi”.	Nav atbalstīts
(3) Ja zemes īpašuma tiesības pēc stāvokļa uz 1940.gada 21.jūliju neapliecina valsts arhīvu izziņas, tiesas nolēmumi vai citi zemes īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti, arī līdz 1940.gada 21.jūlijam sastādīti zemesgrāmatu akti vai notariāli apliecināti zemes pirkšanas līgumi, īpašuma tiesības uz noslēgtā zemes atsavināšanas līguma, nomas - izpirkuma vai izpirkuma līguma pamata atzīst tiesa, ja konstatēta šo darījumu likumība un ja zemes izpirkšanas gadījumā daļēji vai pilnībā nokārtota pirkuma maksa. (4) Bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki ir atbrīvojami no valsts nodevas, ja viņu īpašuma tiesības ir atzītas ar tiesas nolēmumu. (1994.gada 31.marta likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.10.95. likumu, 08.05.97. likumu, 15.04.99. likumu un 14.10.2004. likumu)
12.pants. Zemes pieprasījumu apmierināšana
(1) Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjauno zemes īpašuma tiesības uz viņiem agrāk piederējušiem zemes gabaliem robežās, kādas noteiktas pašvaldību apstiprinātajos pilsētu vai ats evišķu zemes gabalu ierīcības projektos, izņemot gadījumus:
1) ja bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki pēc 1940. gada 22. jūlija ēkas un būves uz viņiem agrāk piederējušiem zemes gabaliem (vai to daļām) atsavinājuši likumā noteiktajā kārtībā. Tad pašreizējam ēkas īpašniekam - Latvijas pilsonim - ir tiesības saņemt zemes gabalu īpašumā par maksu tādā platībā, kādā tas bija viņa lietošanā apbūvei ēku un būvju atsavināšanas brīdī, bet ne lielāku par 1200 kvadrātmetriem, izņemot gadījumus, kad paliekošā zemes gabala daļa ir mazāka par pilsētas apbūvei noteikto minimālo apbūves gabala lielumu; šādos gadījumos šā zemes gabala daļa pievienojama ēkas īpašnieka apbūves gabalam. Bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem zemes vērtība tiek kompensēta Ministru kabineta noteiktajos apmēros un termiņos;
2) ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes gabaliem (vai to daļām) Latvijas pilsoņi likumā noteiktajā kārtībā uzcēluši dzīvojamās ēkas vai arī būvē tās, vai arī likumā noteiktajā kārtībā dzīvojamās ēkas ieguvuši īpašumā līdz 1992.gada 20.jūnijam. Tad dzīvojamās ēkas īpašniekam - Latvijas pilsonim - ir tiesības saņemt zemes gabalu īpašumā par maksu tādā platībā un robežās, kādās tas tika piešķirts apbūvei, bet ne lielāku par 1200 kvadrātmetriem, izņemot gadījumus, kad paliekošā zemes lietojuma daļa ir mazāka par pilsētas apbūvei noteikto minimālo apbūves gabala lielumu; šādos gadījumos šā zemes gabala daļa pievienojama ēkas īpašnieka apbūves gabalam. Tādas pašas tiesības saņemt zemes gabalu īpašumā ir arī dārzkopības sabiedrības biedram - augļu dārza lietotājam, ja zeme viņam piešķirta augļu dārza ierīkošanai ar apbūves tiesībām platībā, kas nepārsniedz 600 kvadrātmetrus, izņemot gadījumus, kad paliekošā zemes lietojuma daļa ir mazāka par pilsētas augļu dārza ierīkošanai noteikto minimālo zemes gabala lielumu; šādos gadījumos šā zemes gabala daļa pievienojama augļu dārza īpašnieka zemes gabalam. Bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem zemes vērtība tiek kompensēta Ministru kabineta noteiktajos apmēros un termiņos vai tiek piešķirta līdzvērtīga zeme tās pašas pilsētas administratīvajā teritorijā.
Piezīme. Ja šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos ēkas īpašnieks nevēlas saņemt zemi īpašumā par maksu vai viņam nav tiesību iegūt zemi īpašumā, zeme paliek tās fiziskās personas, viņas mantinieku vai juridiskās personas īpašumā, kurai tā piederēja līdz 1940. gada 21. jūlijam un kura šo zemi ir pieprasījusi, bet ēkas īpašniekam ir garantētas zemes nomas tiesības tādā platībā, kādā šī zeme ir viņa likumīgā lietošanā (apbūvei), un zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt 5 procentus no zemes kadastrālās vērtības.
3) ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes atrodas valsts īpaši aizsargājami dabas objekti (vai to daļas), kuru sarakstus apstiprinājusi Vides aizsardzības komiteja, vai ar likumu noteikti valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti, nacionālās sporta bāzes, kā arī valsts vai pilsētas nozīmes inženiertehniskās un transporta infrastruktūras objekti - ielas, tilti, tuneļi, ceļu pārvadi, dzelzceļa līnijas un ostas. Tad īpašuma tiesības uz zemi nostiprināmas valstij vai attiecīgajai pašvaldībai pēc tam, kad bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki atbilstoši savai izvēlei un likumā noteiktajā kārtībā saņēmuši kompensāciju vai līdzvērtīgu zemes gabalu citā vietā no tām zemēm, kas paliek pašvaldību rīcībā un izmantojamas zemes reformas pabeigšanai atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās".	Aizstāt 12.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus "apstiprinājusi Vides aizsardzības komiteja" ar vārdiem "nosaka Ministru kabinets".				Aizstāt 12.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus "apstiprinājusi Vides aizsardzības komiteja" ar vārdiem "nosaka Ministru kabinets".
Piezīme. Ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pieder dzīvojamās ēkas ostu teritorijā, viņiem ir tiesības atjaunot īpašuma tiesības uz zemi platībā, kāda ir viņu likumīgā lietošanā, bet ne lielākā par 1200 kvadrātmetriem, izņemot Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā ietilpstošo Kundziņsalas dzīvojamo rajonu, kur īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem tiek atjaunotas uz visu agrāk piederējušo platību.
(2) Ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas šā likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktā minētie objekti, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, valstij vai pašvaldībām piederoši ūdensapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti, zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt 5 procentus no zemes kadastrālās vērtības.
(3) Pārējos gadījumos bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pēc viņu izvēles ir tiesības:
- pieprasīt zemes īpašuma tiesību atjaunošanu un saņemt no ēku un būvju īpašnieka nomas maksu;
- vai pieprasīt nodot viņiem īpašumā vai piešķirt lietošanā līdzvērtīgu zemes gabalu;
- vai saņemt kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā.
(4) Ar pilsētas pašvaldības lēmumu var noteikt, ka līdzvērtīga zemes gabala vietā piešķirama tikai kompensācija, ja pilsētas administratīvajās robežās nav pietiekamu zemes platību, lai apmierinātu visus pieprasītājus. Šādu pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
(5) Dzīvojamās ēkas īpašniekam - Latvijas pilsonim, kurš zemes pieprasījumu iesniedzis pēc 1992.gada 20.jūnija, ir tiesības saņemt apbūves zemes gabalu īpašumā par maksu šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajā kārtībā, ja šo zemes gabalu nav pieprasījuši bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki vai viņi pieprasījuši par to kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā.
(6) Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri nav iesnieguši pieprasījumus šā likuma 6.panta 1.punktā noteiktajā termiņā, ir tiesības pieprasīt zemes īpašuma tiesību atjaunošanu līdz 1994.gada 1.jūnijam. Šā termiņa nokavēšanas gadījumā zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem uz zemes gabaliem, kas viņiem piederēja 1940.gada 21.jūlijā, var atjaunot tiesa, ja prasības pieteikums par īpašuma tiesību atjaunošanu tiesai iesniegts līdz 2008.gada 1.septembrim, izņemot gadījumus, kad:
1) zemes īpašuma tiesības likumā noteiktajā kārtībā ir atjaunojusi vai ieguvusi cita persona;
2) pilsētas zemes komisija pieņēmusi attiecīgu atzinumu par zemes nodošanu īpašumā par maksu vai par fiziskās personas pieteikumu zemes gabala pirkšanai, vai par pieprasītā zemes gabala piešķiršanu citam bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem no līdzvērtīgu zemju kompensācijas fonda;
3) zeme kā apbūvēts vai neapbūvēts īpašuma objekts ir nodota privatizācijai vai atsavināšanai.
(7) Pēc bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasījuma apmierināšanas zeme likumā noteiktajā kārtībā tiek nodota īpašumā vai piešķirta lietošanā šā likuma 9.pantā minētajām personām šādā secībā:
- zeme, kura šā likuma spēkā stāšanās brīdī atrodas to lietošanā;
- zeme, kura no jauna tiek pieprasīta dzīvojamo ēku un apkalpojošās sfēras objektu celtniecībai.
(1994.gada 31.marta likuma redakcijā un ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.94. likumu, 12.10.95. likumu, 08.05.97. likumu, 15.04.99. likumu, 01.11.2001. likumu, 14.10.2004. likumu un 30.06.2005. likumu)
20.pants. Darījumu subjekti (1) Zemi var iegūt īpašumā saskaņā ar Civillikumu un citiem likumiem: 1) Latvijas pilsoņi un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi; 2) valsts un pašvaldības, valsts un pašvaldību uzņēmumi (statūtsabiedrības); 3) Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta statūtsabiedrība (kapitālsabiedrība): a) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder Latvijas pilsoņiem, citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, Latvijas valstij vai pašvaldībai - katram subjektam atsevišķi vai vairākiem šiem subjektiem kopā; b) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ko apstiprinājusi Saeima līdz 1996.gada 31.decembrim. Minētais attiecināms arī uz fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām starptautiskie līgumi noslēgti pēc 19 96.gada 31.decembra, ja šajos līgumos paredzēts Latvijas Republikā reģistrēto fizisko un juridisko personu tiesības iegādāties zemi attiecīgā valstī; c) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder vairākiem "a" un "b" apakšpunktā minētajiem subjektiem kopā; d) kura ir publiska akciju sabiedrība, ja tās akcijas tiek kotētas fondu biržā;		2 3	Deputāts J.Sokolovskis 20.pantā: papildināt pirmās daļas 1.punktu pēc vārdiem „Latvijas pilsoņi” ar vārdiem „Latvijas nepilsoņi”. Deputāts J.Sokolovskis Papildināt 20.panta pirmās daļas 3.punkta a) apakšpunktu pēc vārdiem „Latvijas pilsoņiem” ar vārdiem „Latvijas nepilsoņiem”.	Nav atbalstīts Nav atbalstīts
4) līdz 1940.gada 21.jūlijam Latvijā reģistrētās reliģiskās organizācijas; 5) valsts un pašvaldību augstskolas. (2) Citas fiziskās un juridiskās personas, kuras nav minētas šā panta pirmajā daļā, var iegūt īpašumā zemi ar ierobežojumiem, kas noteikti šajā nodaļā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2004. likumu un 30.06.2005. likumu)
31.pants. Maksāšanas līdzekļi (1) Maksājumi par privatizējamo vai atsavināmo zemi veicami: 1) latos; 2) īpašuma kompensācijas sertifikātos. (2) Īpašuma kompensācijas sertifikātu daudzumu maksājumos par privatizējamo vai atsavināmo zemi saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par maksāšanas līdzekļu attiecību un maksāšanas kārtību nosaka institūcija, kura veic privatizāciju vai atsavināšanu. (3) (Izslēgta ar 30.06.2005. likumu). (4) (Izslēgta ar 30.06.2005. likumu). (5) Ja uz valsts vārda zemesgrāmatā ir nostiprināta zeme saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 2.panta trešo daļu, latos veiktie maksājumi par privatizējamo vai atsavināmo zemi ieskaitāmi attiecīgajos valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" kā maksājumi par pašvaldības īpašuma objektu.
(6) Ja uz pašvaldības vārda zemesgrāmatā ir nostiprināta zeme saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 3.panta trešo daļu, latos veiktie maksājumi par privatizējamo vai atsavināmo zemi ieskaitāmi attiecīgajos valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" kā maksājumi par valsts īpašuma objektu. (7) Šā likuma 28.panta septītajā un astotajā daļā paredzētajos zemes privatizācijas gadījumos, ja valsts vai pašvaldības īpašuma objektu privatizē vai atsavina kopā ar zemi, zemes pircējam - Latvijas pilsonim - ir tiesības izvēlēties šā panta pirmajā daļā minētos maksāšanas līdzekļus. (8) Personas, kuras kā kompensāciju ieguvušas īpašuma kompensācijas sertifikātus, norēķinoties par privatizēto zemi, ir tiesīgas izlietot visus savā rīcībā esošos īpašuma kompensācijas sertifikātus, kas tām piešķirti kā kompensācija par neatgūto īpašumu.		4	Deputāts J.Sokolovskis Papildināt 31.panta septīto daļu pēc vārdiem „Latvijas pilsonim” ar vārdiem „vai Latvijas nepilsonim”.	Nav atbalstīts