2006

 

 

2006. gada ____.jūnijā

Nr.________________

 

Saeimas Prezidijam

 

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija savā š.g. 13. jūnija sēdē ir izskatījusi likumprojektu Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (reģ. nr. 1755; steidzams) 2. lasījumam.

 

Pielikumā: minētā likumprojekta salīdzinošā tabula uz ___ lpp.

 

 

 

 

 

Komisijas priekšsēdētājs                                                        J.Dalbiņš

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija                                                                                                                                    Likumprojekts 2. lasījumam 

steidzams     

 

Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (reģ. nr. 1755)

 

Spēkā esošā redakcija

1. lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 2. lasījumam

 

(12)

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2. lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 23.nr.; 2005, 24.nr.) šādu grozījumu:

 

 

 

Izdarīt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 23.nr.; 2005, 24.nr.) šādus grozījumus:

5.pants. Satiksmes ministrijas kompetence

 

Satiksmes ministrija atbilstoši savai kompetencei jūrlietās:

 

1) īsteno valsts politiku un attīstības stratēģiju;

 

2) nodrošina reglamentējošu normatīvo aktu projektu izstrādi atbilstoši Starptautiskās jūras organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās darba organizācijas un citu starptautisko organizāciju, kā arī Eiropas Savienības tiesību aktiem;

 

3) pārstāv valsti Starptautiskajā jūras organizācijā, Starptautiskajā hidrogrāfijas organizācijā, Eiropas Savienības institūcijās un citās institūcijās un piedalās Helsinku komisijas darbā kuģošanas drošības jautājumos;

 

4) nodrošina Latvijai saistošo starptautisko līgumu un citu starptautisko tiesību normu ievērošanu;

 

5) nodrošina Latvijas Jūras administrācijai nodoto funkciju izpildes uzraudzību un kontroli;

 

6) šajā likumā paredzētajos gadījumos nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību, lai gādātu par kuģošanas drošību un nepieļautu piesārņošanu no kuģiem;

 

7) izsniedz atbilstības sertifikātu jūrnieku profesionālās izglītības programmām;

 

8) izsniedz atbilstības sertifikātu klasifikācijas sabiedrībām (atzītām organizācijām) un publicē klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) sarakstu;

 

9) izsniedz speciālo atļauju (licenci) komersantam, kas kuģa īpašnieka vārdā komplektē kuģa apkalpi un iekārto personas darbā uz kuģiem;

 

10) izsniedz speciālo atļauju (licenci) komersantam, kas veic kuģa drošības aprīkojuma pārbaudes;

 

11) (izslēgts ar 28.10.2004. likumu);

 

12) nosaka un publicē ārstu un to ārstniecības iestāžu sarakstu, kas veic jūrnieku veselības pārbaudes atbilstoši 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām;

 

121) nodrošina jūrnieku apmācības un kompetences novērtēšanas vadību, kontroli un uzraudzību atbilstoši 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām;

 

122) nodrošina jūrnieku apmācības, kompetences novērtēšanas, profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu izsniegšanas, kā arī to apstiprināšanas nepārtrauktu uzraudzību, izmantojot kvalitātes standartu sistēmas;

 

13) attīsta un koordinē starptautiskos sakarus;

 

14) veic citas funkcijas, kas saistītas ar drošību jūrā.

 

1

Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre I.Piterniece:

izslēgt 5.panta 10.punktu.

Atbalstīt

1. Izslēgt 5.panta 10.punktu.

6.pants. Latvijas Jūras administrācijas kompetence

 

(1) Latvijas Jūras administrācija atbilstoši normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesību normām, kā arī savai kompetencei jūrlietās:

 

1) uzrauga Kuģu reģistrā iekļauto kuģu atbilstību drošības prasībām, atzīst kuģu būves un modernizācijas tehniskos projektus un izsniedz kuģu sertifikātus;

 

2) apstiprina kuģu dokumentāciju;

 

3) īsteno ostas valsts kontroli attiecībā uz ārvalstu kuģiem;

 

4) kontrolē Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa (turpmāk — ISM kodekss) prasību izpildi attiecībā uz Kuģu reģistrā iekļautajiem kuģiem;

 

5) izmeklē un analizē jūras negadījumus, kā arī veic jūrnieku profesionālās kompetences novērtēšanu, ja noticis pārkāpums, kas saistīts ar profesionālo pienākumu nepienācīgu izpildi vai neizpildi;

 

6) kontrolē, kā Latvijas ūdeņos tiek ievērota kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par pasažieriem uz kuģa, kā arī par bīstamām un piesārņojošām kravām;

 

7) saskaņo ostu noteikumus kuģošanas drošības jautājumos un kontrolē to ievērošanu;

 

8) izsniedz sertifikātus ločiem un kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoriem, kā arī veic loču un kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoru apmācības un kvalifikācijas pārbaužu uzraudzību;

 

9) noformē, izsniedz, apmaina, aiztur, anulē, atzīst par nederīgām jūrnieku grāmatiņas un veic to uzskaiti, veic personu datu apstrādi saistībā ar jūrnieku grāmatiņu un profesionālās kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanu darbam uz kuģiem, kā arī uztur jūrnieku sertificēšanas datu bāzi;

 

10) izvērtē un saskaņo jūrnieku profesionālās izglītības programmu un mācību kursu atbilstību starptautiskajiem tiesību aktiem, organizē jūrnieku kvalifikācijas pārbaudes un izsniedz profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus darbam uz kuģiem;

 

11) (izslēgts ar 10.11.2005. likumu);

 

12) veic kuģu un kuģu hipotēku reģistrāciju un izsniedz ar to saistītos dokumentus;

 

13) uztur Kuģu reģistra un Zvejas kuģu reģistra datu bāzes;

 

14) uzrauga bāku, boju, citu navigācijas līdzekļu un sistēmu izveidošanu un darbību Latvijas ūdeņos;

 

15) kontrolē dziļuma mērījumus, kā arī hidrogrāfiskos mērījumus un pētījumus Latvijas ūdeņos;

 

16) organizē navigācijas publikāciju sagatavošanu, iespiešanu un izplatīšanu;

 

17) publicē un izplata navigācijas brīdinājumus un paziņojumus, kā arī pilda nacionālā koordinatora pienākumus;

 

18) saskaņo Latvijas ūdeņos nogrimušas mantas izcelšanu no kuģošanas drošības viedokļa;

 

19) saskaņo ostu hidrotehnisko būvju un kuģuceļu projektus no kuģošanas drošības viedokļa un piedalās projektu pieņemšanas komisijas darbā;

 

20) piedalās Starptautiskās jūras organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas un citu starptautisko organizāciju darbā;

 

21) sagatavo priekšlikumus normatīvo aktu projektu izstrādei;

 

211) sertificē atzītās aizsardzības organizācijas;

 

22) uzrauga atzīto aizsardzības organizāciju, kā arī klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) darbību;

 

23) veic atbildīgās organizācijas funkcijas Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksa (turpmāk — ISPS kodekss) prasību ieviešanai un kontrolei;

 

24) saskaņo kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības personāla apmācības programmu atbilstību ISPS kodeksa prasībām;

 

25) uzrauga, lai kuģu īpašnieki, kā arī komersanti, kas kuģa īpašnieka vārdā komplektē apkalpi un iekārto personas darbā uz kuģiem, atbilstu 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām;

 

26) izsniedz jūrnieku profesionālās apmācības instruktoriem un jūrnieku profesionālās kvalifikācijas vērtētājiem sertifikātus, kas apliecina viņu atbilstību 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām.

 

(2) Latvijas Jūras administrācija par sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem iekasē maksu satiksmes ministra noteiktajā apmērā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek aprēķināti publisko maksas pakalpojumu izcenojumi. Maksa par navigācijas pakalpojumiem tiek noteikta atbilstoši "Likumam par ostām".

 

(3) Lai veiktu šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas, Latvijas Jūras administrācija nodrošina Jūrnieku reģistra, Kuģu reģistra, Kuģošanas drošības inspekcijas un Avāriju izmeklēšanas nodaļas, Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijas, kā arī Hidrogrāfijas dienesta darbību.

 

2

Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre I.Piterniece:

papildināt 6.panta pirmo daļu ar 27.punktu šādā redakcijā:

 

            “27) izsniedz atbilstības apliecību (sertifikātu) komersantam, kas veic kuģa drošības aprīkojuma pārbaudes.”

Atbalstīt

2. Papildināt 6.panta pirmo daļu ar 27.punktu šādā redakcijā:

“27) izsniedz atbilstības apliecību (sertifikātu) komersantam, kas veic kuģa drošības aprīkojuma pārbaudes.”

 

 

 

7.pants. Krasta apsardzes kompetence

 

(1) Krasta apsardze atbilstoši savai kompetencei kontrolē, kā tiek ievēroti normatīvie akti un starptautiskās tiesību normas, kas nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību. Šai nolūkā Krasta apsardze veic šādas funkcijas:

 

1) sadarbībā ar Valsts vides dienestu kontrolē vides aizsardzību un zvejniecību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu un aiztur kuģus Latvijas ūdeņos saskaņā ar šā likuma 44.pantu;

 

2) likvidē kuģu negadījumu un avāriju sekas, jūrā izlijušas naftas un bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes sekas un koordinē ar šo seku likvidāciju saistītos darbus Latvijas ūdeņos atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam nacionālajam gatavības plānam naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā un operatīvās rīcības plāniem;

 

3) koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā (MRCC darbību) Latvijas Republikas meklēšanas un glābšanas atbildības rajonā (turpmāk — Latvijas atbildības rajons) atbilstoši 1979.gada Starptautiskajai konvencijai par meklēšanu un glābšanu jūrā (turpmāk — SAR konvencija), citiem normatīvajiem aktiem un operatīvās rīcības plāniem, kā arī veic palīdzības dienesta funkcijas (MAS funkcijas) un piešķir patvēruma vietu kuģiem;

 

4) nodrošina globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas (turpmāk — GMDSS) un automātiskās identifikācijas sistēmas (turpmāk — AIS) krasta sakaru tīkla darbību;

 

5) sadarbībā ar Latvijas Jūras administrāciju kontrolē kuģošanas režīma ievērošanu.

 

(2) Ministru kabinets nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos.

 

(3) Ministru kabinets nosaka kuģa aizsardzības trauksmes signālu sakaru tīkla darbības nodrošināšanas kārtību.

 

 

 

 

3

 

 

 

Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre I.Piterniece:

izteikt 7.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

 

“4) nodrošina Globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas (turpmāk – GMDSS) darbību, Automātiskās identifikācijas sistēmas (turpmāk – AIS) krasta sakaru tīkla darbību un Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēmas darbību, kā arī šīs sistēmas savietojamību ar Eiropas Kopienas sistēmu apmaiņai ar kuģošanas informāciju.”

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

3. Izteikt 7.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) nodrošina Globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas (turpmāk — GMDSS) darbību, Automātiskās identifikācijas sistēmas (turpmāk — AIS) krasta sakaru tīkla darbību un Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēmas darbību, kā arī šīs sistēmas savietojamību ar Eiropas Kopienas sistēmu apmaiņai ar kuģošanas informāciju.”

11.pants. Kuģu drošības prasības

 

(1) Kuģu drošības prasības un kuģu drošības uzraudzības kārtību, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, uzbūvēšanas gadu un kuģošanas rajonu, nosaka šis likums un Latvijai saistošie starptautiskie līgumi ar turpmākajiem grozījumiem, to skaitā:

 

1) 1966.gada Starptautiskā konvencija par kravas marku un tās 1988.gada protokols;

 

2) 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk — SOLAS konvencija) un tās 1988.gada protokols;

 

3) 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols (turpmāk — MARPOL konvencija);

 

4) 1992.gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (turpmāk — Helsinku konvencija);

 

5) 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (turpmāk — COLREG konvencija);

 

6) 1969.gada Starptautiskā konvencija par kuģu tilpības mērīšanu (turpmāk — Tilpības konvencija);

 

7) Starptautiskās darba organizācijas 1976.gada Konvencija par minimālajām normām tirdzniecības kuģiem;

 

8) 1978.gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu ar grozījumiem (turpmāk — STCW konvencija);

 

9) 1969.gada Pasaules veselības organizācijas Starptautiskie medicīniski sanitārie noteikumi.

 

(2) Nosakot kuģu drošības prasību piemērošanu un kuģu drošības uzraudzības kārtību, tiek ņemtas vērā starptautisko normatīvo aktu prasības attiecībā uz:

 

1) pasažieru kuģu drošību un standartiem;

 

2) obligāto pārbaužu sistēmu, lai nodrošinātu kuģu ar horizontālu un vertikālu kravas apstrādi (turpmāk — ro-ro kuģi) un ātrgaitas pasažieru kuģu drošu darbību;

 

3) ro-ro pasažieru kuģu drošu pārvaldi;

 

4) kuģu inspekcijas un uzraudzības organizāciju, kā arī valsts administrācijas darbību;

 

5) ostu un kuģu drošību;

 

6) zvejas kuģu reģistrāciju;

 

7) darba drošības un veselības aizsardzības prasību minimumu darbā uz kuģiem;

 

8) jūrnieku apmācību, sertifikāciju un sardzes pildīšanu;

 

9) citiem jautājumiem, kas saistīti ar kuģošanas drošību, vides piesārņojuma novēršanu un personu apmācību, kvalifikāciju un sertifikāciju;

 

10) kuģa konstrukciju un mehānismiem;

 

11) kuģa sistēmām un aprīkojumu;

 

12) kuģa ugunsdrošību;

 

13) vides piesārņojuma novēršanu;

 

14) kuģa stabilitāti, arī avārijas stabilitāti;

 

15) kuģa apkalpes praktisko apmācību rīcībai avārijas situācijā;

 

16) ISM kodeksa un ISPS kodeksa piemērošanu;

 

17) kuģa tilpību;

 

18) kuģa kravas zīmi;

 

19) kravas iekraušanu, izvietošanu un nostiprināšanu uz kuģa, kā arī balasta operācijām;

 

20) pasažieru kuģu, ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošību, kā arī pasažieru drošību;

 

21) kuģu, terminālu un jūrā nostiprinātu platformu drošību;

 

22) loču un kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoru apmācību, sertifikāciju un kvalifikācijas pārbaudēm;

 

23) kuģa navigācijas kartēm, dokumentāciju un informatīvajiem materiāliem;

 

24) kuģa īpašnieka atbildību par kuģa atbilstību drošības normām;

 

25) jūras komunikācijas un sakaru sistēmām;

 

26) kuģa radio un navigācijas aprīkojuma drošību;

 

27) jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanu.

 

(3) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto starptautisko normatīvo aktu izpildes kārtību.

 

(4) Ministru kabinets var noteikt drošības un aizsardzības prasību piemērošanu Latvijas kuģiem, uz kuriem, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, uzbūvēšanas gadu un kuģošanas rajonu, neattiecas šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

 

(5) Ministru kabinets var noteikt kārtību, kādā tiek izpildītas prasības, ko Helsinku konvencija vides piesārņojuma novēršanas jomā izvirza komercsabiedrībām, kuru darbība nav saistīta ar jūras transportu.

 

(6) Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) apliecina Latvijas kuģu būves un modernizācijas projektu dokumentācijas un kuģu aprīkojuma atbilstību starptautiskajām prasībām. Kuģu būvi, modernizāciju un remontu uzrauga Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija).

 

(7) Uz Latvijas kuģiem ir jābūt dokumentācijai par kuģa stabilitāti, tilpības un kravas zīmes aprēķiniem, rīcības plāniem piesārņojuma likvidācijai avārijas gadījumā, kā arī šā panta pirmajā daļā minētajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktajām rokasgrāmatām un citiem dokumentiem, kuru atbilstību starptautiskajām prasībām apliecinājusi Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija).

 

4

Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre I.Piterniece:

svītrot 11.panta ceturtajā daļā vārdu “Latvijas”.

Atbalstīt

4. Izslēgt 11.panta ceturtajā daļā vārdu “Latvijas”.

15.pants. Ostas valsts kontrole

 

(1) Ostas valsts kontrole šā likuma izpratnē ir ārvalstu kuģu kontrole Latvijas ostās.

 

(2) Ostas valsts kontroles mērķis ir nepieļaut starptautiskajiem standartiem neatbilstošu ārvalstu kuģu izmantošanu kuģošanā.

 

(3) Ostas valsts kontroles kārtību nosaka satiksmes ministrs, ievērojot Starptautiskās jūras organizācijas un citu starptautisko organizāciju normatīvo aktu prasības.

 

5

Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre I.Piterniece:

aizstāt 15.panta trešajā daļā vārdus “satiksmes ministrs” ar vārdiem “Ministru kabinets”.

Atbalstīt

5. Aizstāt 15.panta trešajā daļā vārdus “satiksmes ministrs” ar vārdiem “Ministru kabinets”.

16.pants. Kuģa aprīkojums

 

(1) Uz Latvijas kuģiem drīkst izmantot tikai tādu aprīkojumu, kas ir sertificēts un atbilst kuģošanas drošības, cilvēku dzīvības un veselības, kā arī vides aizsardzības prasībām.

 

(2) Kuģa drošības aprīkojuma pārbaudes veikšanai Satiksmes ministrija izsniedz speciālo atļauju (licenci) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

6

Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre I.Piterniece:

aizstāt 16.panta otrajā daļā vārdus “Satiksmes ministrija” ar vārdiem “Latvijas Jūras administrācija” un vārdus “speciālo atļauju (licenci)” ar vārdiem “atbilstības apliecību (sertifikātu)”.

Atbalstīt

6. Aizstāt 16.panta otrajā daļā vārdus “Satiksmes ministrija” ar vārdiem “Latvijas Jūras administrācija” un vārdus “speciālo atļauju (licenci)” — ar vārdiem “atbilstības apliecību (sertifikātu)”.

17.pants. Kuģu un ostu kontroles inspektori

 

(1) Kuģu karoga valsts uzraudzību un ostas valsts kontroli veic Latvijas Jūras administrācijas inspektori, kuriem ir satiksmes ministra noteiktajā kārtībā izsniegtas inspektora apliecības.

 

(11) Lai veiktu kuģa karoga valsts uzraudzību un ostas valsts kontroli, Latvijas Jūras administrācijas inspektoriem, uzrādot dienesta apliecību, ir tiesības ierasties Latvijas ostas teritorijā un pie ostas teritorijā esošajiem komersantiem.

 

(2) Veicot kuģu karoga valsts uzraudzības un ostas valsts kontroles pienākumus, kuģu kontroles inspektoriem ir tiesības aizturēt kuģi ostā vai apturēt tā operācijas ostā, ja konstatēta kuģa neatbilstība šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

 

(3) Kuģu kontroles inspektors atceļ lēmumu par kuģa aizturēšanu vai tā operāciju apturēšanu ostā tikai pēc to trūkumu novēršanas, kuri bija par pamatu kuģa aizturēšanai vai tā operāciju apturēšanai.

 

(4) Kuģu un ostu kontroles inspektoru funkcijas un tiesības nosaka Ministru kabinets.

 

7

Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre I.Piterniece:

papildināt 17.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

 

            “(5) Visos gadījumos, kad saistībā ar kuģu karoga valsts uzraudzību vai ostas valsts kontroli tiek piesaukta kuģa aizturēšanas vai aizkavēšanas nepamatotība, pierādīšanas pienākums ir kuģa īpašniekam, berbouta fraktētājam vai operatoram.”

Atbalstīt

7. Papildināt 17.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Visos gadījumos, kad saistībā ar kuģu karoga valsts uzraudzību vai ostas valsts kontroli tiek minēta kuģa aizturēšanas vai aizkavēšanas nepamatotība, pierādīšanas pienākums ir kuģa īpašniekam, berbouta fraktētājam vai operatoram.”

 

 

8

Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre I.Piterniece:

papildināt likumu ar 18.1 pantu šādā redakcijā:

 

            “18.1 pants. Klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) finansiālās atbildības ierobežošana

 

Klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas) var ierobežot maksimālo summu, ko tās izmaksā Latvijas Jūras administrācijai saskaņā ar spēkā stājušos tiesas vai šķīrējtiesas lēmumu, bet tā nedrīkst būt mazāka par:

           

1) 4 miljoniem EUR prasībās, kas saistītas ar cilvēku traumām vai nāvi;

 

2) 2 miljoniem EUR prasībās, kas saistītas ar īpašuma zaudējumu vai tam nodarītajiem bojājumiem.”

Atbalstīt

8. Papildināt likumu ar 18.1 pantu šādā redakcijā:

 

“18.1 pants.      Klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) finansiālās atbildības ierobežošana

Klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas) var ierobežot maksimālo summu, ko tās izmaksā Latvijas Jūras administrācijai saskaņā ar spēkā stājušos tiesas vai šķīrējtiesas lēmumu, bet šī summa nedrīkst būt mazāka par:

1) 4 miljoniem eiro prasībās, kas saistītas ar cilvēku traumām vai nāvi;

2) 2 miljoniem eiro prasībās, kas saistītas ar īpašuma zaudējumu vai tam nodarītajiem bojājumiem.”

44.pants. Kuģa aizturēšana jūrā

 

(1) Lai nodrošinātu normatīvo aktu un Latvijai saistošo starptautisko līgumu izpildi Latvijas ūdeņos ārpus ostas akvatorijas, Krasta apsardze var kontrolēt, pārbaudīt un aizturēt kuģi atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada Jūras tiesību konvencijai.

 

(2) Ministru kabinets nosaka kuģu kontroles, pārbaudes un aizturēšanas kārtību Latvijas ūdeņos.

 

Papildināt 44.pantu ar (11) daļu šādā redakcijā:

„(11) Lai nodrošinātu normatīvo aktu un Latvijai saistošo starptautisko līgumu izpildi, kā arī stiprinātu valsts drošības un aizsardzības spējas, Latvijas ūdeņos ārpus ostas akvatorijas esošo kuģu kontrolē, pārbaudē un aizturēšanā var iesaistīt Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) un Eiropas Savienības (ES) valsts karakuģus. Veicot minētos uzdevumus, NATO un ES valsts karakuģiem un to amatpersonām ir visas Krasta apsardzes un tās amatpersonu tiesības un pienākumi.”

 

 

 

9. Papildināt 44.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

“(11) Lai nodrošinātu normatīvo aktu un Latvijai saistošo starptautisko līgumu izpildi, kā arī stiprinātu valsts drošības un aizsardzības spējas, Latvijas ūdeņos ārpus ostas akvatorijas esošo kuģu kontrolē, pārbaudē un aizturēšanā var iesaistīt Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts karakuģus. Veicot minētos uzdevumus, NATO un ES dalībvalsts karakuģiem un to amatpersonām ir visas Krasta apsardzes un tās amatpersonu tiesības un pienākumi.”

 

45.pants. Radioziņojumi

 

(1) Latvijas piekrastes ūdeņos ietilpstošajos GMDSS rajonos Krasta apsardze nodrošina avārijas (MAYDAY), steidzamības (PAN-PAN) un regulārus jūras drošības (SECURITEE) ziņojumus, kā arī meteoroloģisko prognožu pārraides atbilstoši SOLAS konvencijas, SAR konvencijas, Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas un Starptautiskā radiosakaru reglamenta prasībām. Koordinācijas centrs (MRCC) saņem kuģa aizsardzības trauksmes signālu un kuģu sniegto aizsardzības informāciju.

 

(2) (Izslēgta ar 28.10.2004. likumu).

 

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodrošināma AIS krasta sakaru tīkla darbība.

 

9

Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre I.Piterniece:

papildināt 45.panta trešo daļu pēc vārda „darbība” ar vārdiem „Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēmas ietvaros”.

Atbalstīt

10. Papildināt 45.panta trešo daļu pēc vārda “darbība” ar vārdiem “Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēmas ietvaros”.

 

5. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 45.panta trešajā daļā minētos noteikumus.

 

 

10

Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre I.Piterniece:

aizstāt Pārejas noteikumu 5.punktā skaitli „2006” ar skaitli „2007”.

Atbalstīt

11. Aizstāt pārejas noteikumu 5.punktā skaitli “2006” ar skaitli “2007”.

 

 

11

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12

Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre I.Piterniece:

papildināt likumu ar Informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu sekojošā redakcijā:

 

„Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.decembra Direktīvas 2001/105/EK, ar ko groza padomes 1994.gada 22.novembra Direktīvu 94/57/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valstu administrācijas jūras lietu jomā (dokuments attiecas uz EEZ).”

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

papildināt likumu ar Informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu sekojošā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.decembra direktīvas 2001/105/EK, ar ko groza Padomes 1994.gada 22.novembra direktīvu 94/57/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valstu administrācijas jūras lietu jomā (dokuments attiecas uz EEZ);

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 27.jūnija direktīvas 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes direktīvu 93/75/EEK.

Atbalstīt 12. priekšlikuma redakcijā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

12. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

 

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.decembra direktīvas 2001/105/EK, ar ko groza Padomes 1994.gada 22.novembra direktīvu 94/57/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valstu administrācijas jūras lietu jomā (dokuments attiecas uz EEZ);

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 27.jūnija direktīvas 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes direktīvu 93/75/EEK.