Likumprojekts

Par darbinieku iesaistīšanos Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā lietoti šādi termini:

1) atkarīgā kooperatīvā sabiedrība – valdošās kooperatīvās sabiedrības izšķirošajā ietekmē esoša kooperatīvā sabiedrība;

2) dibinātāja kooperatīvā sabiedrība – Latvijā reģistrēta kooperatīvā sabiedrība, kas tieši piedalās Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibināšanā;

3) informēšana – darbinieku pārstāvniecības komitejas vai darbinieku pārstāvju informēšana par jautājumiem, kuri skar Eiropas kooperatīvo sabiedrību un tās atkarīgās kooperatīvās sabiedrības tādā laikā, veidā un apjomā, kāds ļauj darbinieku pārstāvjiem gūt priekšstatu par iespējamām sekām un, ja nepieciešams, sagatavoties konsultācijām ar Eiropas kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūciju pārstāvjiem;

4) konsultēšanās – dialoga uzsākšana un viedokļu apmaiņa starp darbinieku pārstāvniecības komiteju vai darbinieku pārstāvjiem un Eiropas kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūciju tādā laikā, veidā un apjomā, kāds ļauj darbinieku pārstāvjiem atbilstoši saņemtajai informācijai izteikt viedokli par Eiropas kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūciju paredzētajiem pasākumiem, ko varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas gaitā kooperatīvajā sabiedrībā;

5) līdzdalība – darbinieku pārstāvniecības komitejas vai darbinieku pārstāvju ietekme uz norisēm kooperatīvajā sabiedrībā, izmantojot tiesības ievēlēt vai iecelt kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūcijas locekļus vai tiesības ieteikt kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūcijas locekļu iecelšanu vai iebilst pret viņu iecelšanu.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt tādu Eiropas kooperatīvo sabiedrību darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā, kā arī viņu informēšanu, konsultēšanos un līdzdalību Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā, kuras dibinātas saskaņā ar Padomes 2003.gada 22.jūlija Regulu (EK) Nr.1435/2003 par Eiropas kooperatīvās sabiedrības (SCE) statūtiem (turpmāk – Regula Nr.1435/2003) un Eiropas kooperatīvo sabiedrību likumu.

3.pants. Sarunu vešanas pienākums

(1) Izstrādājot Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibināšanas projektu, dibinātāju kooperatīvās sabiedrības ved sarunas ar darbinieku pārstāvjiem par darbinieku turpmāko iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā, arī par viņu informēšanu, konsultēšanos un līdzdalību Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā, un informē darbinieku pārstāvjus par dibinātājām kooperatīvajām sabiedrībām un atkarīgajām kooperatīvajām sabiedrībām, šajās kooperatīvajās sabiedrībās nodarbināto darbinieku skaitu un dibinātājās kooperatīvajās sabiedrībās notiekošajiem pasākumiem jomā, kas saistīta ar darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās sarunas uzsāk nekavējoties pēc kooperatīvo sabiedrību apvienošanas noteikumu projekta izsludināšanas, atkarīgās kooperatīvās sabiedrības dibināšanas projekta saskaņošanas vai citas juridiskas personas pārveidošanas par Eiropas kooperatīvo sabiedrību projekta saskaņošanas.

4.pants. Speciālas sarunu grupas izveidošana

(1) Sarunu vešanai izveido speciālu sarunu grupu, kas pārstāv dibinātāju kooperatīvo sabiedrību un atkarīgo kooperatīvo sabiedrību darbiniekus. Speciālajā sarunu grupā var iekļaut arodbiedrību pārstāvjus neatkarīgi no tā, vai viņi ir dibinātāju kooperatīvo sabiedrību vai atkarīgo kooperatīvo sabiedrību darbinieki.

(2) Speciālās sarunu grupas locekļu skaitlisko sastāvu nosaka proporcionāli katrā dalībvalstī esošo dibinātāju kooperatīvo sabiedrību un atkarīgo kooperatīvo sabiedrību darbinieku skaitam.

(3) Ja dalībvalstī, kurā reģistrēta dibinātāja kooperatīvā sabiedrība vai atkarīgā kooperatīvā sabiedrība, nodarbināto darbinieku skaits ir 10 procenti (vai daļa, ja nav pilni 10 procenti) no visās dalībvalstīs nodarbināto darbinieku kopskaita, šīs dalībvalsts darbiniekus pārstāv viens darbinieku pārstāvis.

(4) Aprēķinot darbinieku skaitu, ņem vērā arī tos darbiniekus, ar kuriem noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku.

(5) Ja mainās dibinātāju kooperatīvo sabiedrību darbinieku skaits un tas skar speciālās sarunu grupas sastāvu, attiecīgi mainās speciālās sarunu grupas sastāvs.

(6) Speciālā sarunu grupa uzskatāma par izveidotu, kad ir ievēlēti visi tās locekļi.

5.pants. Papildu pārstāvji

(1) Ja Eiropas kooperatīvo sabiedrību izveido, kooperatīvajām sabiedrībām apvienojoties, speciālajā sarunu grupā iekļauj papildu pārstāvjus no katras dalībvalsts, lai tajā būtu vismaz viens loceklis, kurš pārstāv katru dibinātāju kooperatīvo sabiedrību, kas atbilstoši projektam pēc Eiropas kooperatīvās sabiedrības reģistrācijas vairs nepastāvēs kā atsevišķa juridiskā persona.

(2) Papildu pārstāvju skaits nedrīkst pārsniegt 20 procentus no speciālās sarunu grupas locekļu skaita, kas ievēlēti saskaņā ar šā likuma 4.panta otro daļu.

(3) Ja dibinātāju kooperatīvo sabiedrību skaits pārsniedz papildu vietu skaitu speciālajā sarunu grupā, papildu vietas tiek piešķirtas dažādu dalībvalstu sabiedrību darbiniekiem, kurās ir vairāk darbinieku.

6.pants. Speciālās sarunu grupas locekļu ievēlēšana Latvijā

(1) Dibinātājas kooperatīvās sabiedrības vai atkarīgās kooperatīvās sabiedrības darbinieki var nolemt, ka viņu intereses speciālajā sarunu grupā pārstāvēs jau esošie darbinieku pārstāvji.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētais lēmums netiek pieņemts, darbinieki ievēlē jaunus darbinieku pārstāvjus šajā likumā noteiktajā kārtībā. Speciālās sarunu grupas locekli ievēlē arī tad, ja dibinātājā kooperatīvajā sabiedrībā vai atkarīgajā kooperatīvajā sabiedrībā nodarbināto darbinieku skaits ir mazāks nekā darbinieku pārstāvju ievēlēšanai nepieciešamais skaits.

(3) Ja dibinātājas kooperatīvās sabiedrības vai atkarīgās kooperatīvās sabiedrības darbiniekus pārstāv gan darbinieku arodbiedrība, gan darbinieku pilnvaroti pārstāvji, tie pilnvaro savus pārstāvjus izvēlēties speciālās sarunu grupas locekļus, kas pārstāvēs dibinātāju kooperatīvo sabiedrību, proporcionāli pārstāvēto darbinieku skaitam, bet ne mazāk kā vienu pārstāvi katrs.

(4) Speciālajā sarunu grupā iekļauj vismaz vienu darbinieku pārstāvi no katras Latvijā reģistrētās dibinātājas kooperatīvās sabiedrības un atkarīgās kooperatīvās sabiedrības. Izvirzīto speciālās sarunu grupas locekļu skaits no Latvijas nedrīkst pārsniegt saskaņā ar šā likuma 4.pantu Latvijai aprēķināto pārstāvju skaitu.

(5) Ja Latvijā reģistrēto dibinātāju kooperatīvo sabiedrību skaits ir lielāks nekā Latvija i aprēķinātais pārstāvju skaits speciālajā sarunu grupā, katras dibinātājas kooperatīvās sabiedrības pārstāvji vienojas par darbinieku kopējo pārstāvi speciālajā sarunu grupā. Ja šāda vienošanās netiek panākta, Latvijā nodarbinātos darbiniekus pārstāv tās dibinātājas kooperatīvās sabiedrības pārstāvis, kurā ir nodarbināts vislielākais darbinieku skaits.

7.pants. Vienošanās par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā

(1) Speciālā sarunu grupa un dibinātāju kooperatīvo sabiedrību pārvaldes institūciju pārstāvji rakstiski vienojas par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā, arī par informēšanu, konsultēšanos un līdzdalību Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā. Šāda vienošanās slēdzama rakstveidā. Regulas Nr.1435/2003 11.panta otrajā daļā minēto apstākļu pārbaudei vienošanās par darbinieku iesaistīšanu lēmuma pieņemšanā tiek iesniegta Uzņēmumu reģistram.

(2) Dibinātāju kooperatīvo sabiedrību pārvaldes institūciju pārstāvju pienākums ir informēt speciālo sarunu grupu par Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibināšanas plānu un tā īstenošanas gaitu līdz Eiropas kooperatīvās sabiedrības reģistrācijas brīdim.

8.pants. Lēmumu pieņemšana speciālajā sarunu grupā

(1) Speciālā sarunu grupa lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, kas atbilst visu Eiropas kooperatīvās sabiedrības darbinieku vairākumam speciālās sarunu grupas locekļu ievēlēšanas brīdī vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības darbinieku vairākumam balsošanas brīdī, ja balsošanas brīdī (salīdzinājumā ar speciālās sarunu grupas locekļu ievēlēšanas brīdi) ir būtiski mainījies dibinātāju kooperatīvo sabiedrību darbinieku skaits.

(2) Katram speciālās sarunu grupas loceklim lēmumu pieņemšanā ir viena balss.

9.pants. Līdzdalības tiesību ierobežošana

(1) Speciālā sarunu grupa var pieņemt lēmumu par līdzdalības tiesību ierobežošanu, ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas speciālās sarunu grupas locekļu, kuri pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas darbinieku no vismaz divām Eiropas kooperatīvās sabiedrības dalībvalstīm.

(2) Līdzdalības tiesību ierobežošana ir situācija, kad pēc Eiropas kooperatīvās sabiedrības izveidošanas darbinieku līdzdalība šā likuma 1.panta 5.punkta izpratnē ir mazāka nekā lielākā darbinieku līdzdalība dalībniecēs kooperatīvajās sabiedrībās.

(3) Šā panta pirmās daļas noteikumus piemēro, ja Eiropas kooperatīvo sabiedrību dibina:

1) apvienojoties dibinātājām kooperatīvajām sabiedrībām, un ja vismaz 25 procentiem no dibinātāju kooperatīvo sabiedrību darbinieku kopskaita bija nodrošinātas līdzdalības tiesības;

2) jebkurā citā Regulā Nr.1435/2003 noteiktajā veidā un ja vismaz 50 procentiem no dibinātāju kooperatīvo sabiedrību darbinieku kopskaita bija nodrošinātas līdzdalības tiesības.

10.pants. Ekspertu pieaicināšana

Speciālajai sarunu grupai ir tiesības pieaicināt ekspertus. Eksperti piedalās speciālās sarunu grupas un dibinātāju kooperatīvo sabiedrību pārvaldes institūciju pārstāvju sanāksmēs padomdevēja statusā.

11.pants. Lēmums par dalībvalsts noteikumu piemērošanu

(1) Ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas speciālās sarunu grupas locekļu, kuri pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas darbinieku no vismaz divām Eiropas kooperatīvās sabiedrības dalībvalstīm, speciālā sarunu grupa var nolemt neuzsākt šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētās sarunas vai arī izbeigt jau uzsāktās sarunas un nolemt, ka jāpiemēro normatīvo aktu noteikumi par informēšanu un konsultēšanu, kas ir spēkā attiecīgajās dalībvalstīs, kurās Eiropas kooperatīvā sabiedrība nodarbina darbiniekus.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšana aptur jebkādus pasākumus, kas vērsti uz šā likuma 7.pantā minētās vienošanās noslēgšanu. Šajā gadījumā nepiemēro arī šā likuma 18., 19., 20. un 23.pantu.

(3) Šā panta pirmās daļas noteikumus nepiemēro, ja Eiropas kooperatīvā sabiedrība dibināta pārveidošanas ceļā un pārveidojamajā kooperatīvajā sabiedrībā pastāv darbinieku līdzdalība.

12.pants. Speciālās sarunu grupas atkārtota sasaukšana

(1) Speciālo sarunu grupu sasauc atkārtoti, ja to rakstveidā pieprasījuši vismaz 10 procenti Eiropas kooperatīvās sabiedrības un tās atkarīgo kooperatīvo sabiedrību darbinieku vai to pārstāvji, ne agrāk kā divus gadus pēc šā likuma 11.pantā minētā lēmuma pieņemšanas, ja vien puses nav vienojušās par īsākiem termiņiem.

(2) Ja speciālā sarunu grupa pieņem lēmumu atsākt sarunas ar pārvaldes institūciju pārstāvjiem, bet šo sarunu gaitā konkrēta vienošanās netiek panākta, šā likuma 18., 19., 20. un 23.pantu nepiemēro.

13.pants. Izdevumi

Izdevumus, kas saistīti ar speciālās sarunu grupas darbību un sarunu vešanu, sedz dalībnieces kooperatīvās sabiedrības, nodrošinot speciālajai sarunu grupai pienācīgus apstākļus tās uzdevumu veikšanai.

14.pants. Vienošanās saturs

(1) Dibinātāju kooperatīvo sabiedrību pārvaldes institūciju pārstāvji un speciālā sarunu grupa apspriežas, lai panāktu šā likuma 7.pantā minēto vienošanos par pasākumiem, kas veicami, lai iedibinātu kārtību, kādā darbinieki iesaistāmi Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā.

(2) Vienošanās starp dibinātāju kooperatīvo sabiedrību pārvaldes institūciju pārstāvjiem un speciālo sarunu grupu ietver:

1) vienošanās darbības jomu;

2) pārstāvniecības komitejas – Eiropas kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūciju pārstāvju sarunu partnera (saistībā ar vienošanos par Eiropas kooperatīvās sabiedrības un tās atkarīgo sabiedrību darbinieku informēšanas un konsultēšanās kārtību) – sastāvu, locekļu skaitu un vietu sadalījumu tajā;

3) pārstāvniecības komitejas funkcijas un tās informēšanas un konsultēšanās kārtību;

4) pārstāvniecības komitejas sanāksmju periodiskumu;

5) pārstāvniecības komitejai piešķiramos finanšu un materiālos līdzekļus;

6) pasākumus viena vai vairāku informēšanas un konsultēšanās mehānismu izveidošanai, ja sarunu gaitā puses vienojas par tāda mehānisma izveidošanu pārstāvniecības komitejas vietā;

7) līdzdalības tiesību īstenošanas noteikumus, ja sarunu gaitā puses vienojas par darbinieku līdzdalības tiesībām, to skaitā Eiropas kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūcijas locekļu skaitu, ko darbinieki ir tiesīgi ievēlēt, iecelt, ieteikt vai noraidīt, kā arī procedūras, ar kurām saskaņā darbinieki var ievēlēt, iecelt, ieteikt vai noraidīt minētos locekļus, un viņu tiesības;

8) vienošanās spēkā stāšanās dienu un tās spēkā esamības ilgumu, gadījumus, ja atkārtoti jārīko sarunas par vienošanās noslēgšanu, un šādu atkārtoti rīkotu sarunu procedūru, ieskaitot gadījumus, ja pēc Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibināšanas notiek strukturālas izmaiņas Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un tās atkarīgajās sabiedrībās;

9) citas ziņas, ja puses to uzskata par nepieciešamu.

(3) Uz vienošanos neattiecas šā likuma 17., 18., 19., 20. un 23.pants, ja puses nevienojas citādi.

(4) Ja Eiropas kooperatīvo sabiedrību izveido pārveidošanas ceļā, vienošanās par darbinieku iesaistīšanos saglabā vismaz iepriekš noteikto darbinieku iesaistīšanas līmeni.

(5) Vienošanās var precizēt noteikumus, ar kādiem darbinieki ir tiesīgi piedalīties Eiropas kooperatīvās sabiedrības kopsapulcē vai cita veida sapulcē, ja tāda pastāv, saskaņā ar šā likuma 22.pantu un Regulas Nr.1435/2003 59.panta ceturto daļu.

15.pants. Sarunu ilgums

(1) Sarunas uzsāk uzreiz pēc speciālās sarunu grupas izveidošanas, un tās turpinās ne ilgāk par sešiem mēnešiem.

(2) Puses, savstarpēji vienojoties, var pagarināt šā panta pirmajā daļā minēto termiņu uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no speciālās sarunu grupas izveidošanas brīža.

16.pants. Tiesību akti, kas piemērojami sarunu procedūrā

Ja šajā likumā nav noteikts citādi, šā likuma 3. līdz 15.pantā noteiktajai sarunu procedūrai piemēro tās dalībvalsts normatīvos aktus, kurā ir reģistrēta Eiropas kooperatīvās sabiedrības juridiskā adrese.

17.pants. Pamatnoteikumu par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā piemērošana

(1) Šā likuma 18., 19., 20. un 23.pantu par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā (turpmāk – pamatnoteikumi) piemēro, ja:

1) puses par to vienojas;

2) pušu vienošanās nav panākta šā likuma 15.pantā noteiktajā termiņā un katras dibinātājas kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūcija piekrīt pamatnoteikumu piemērošanai, kā arī speciālā sarunu grupa nav pieņēmusi šā likuma 10.pantā paredzēto lēmumu.

(2) Šā panta pirmo daļu piemēro, ja:

1) Eiropas kooperatīvo sabiedrību izveido pārveidošanas ceļā un ja noteikumi par darbinieku līdzdalību pārvaldes institūcijā ir attiecināmi uz kooperatīvo sabiedrību, kura pārveidota par Eiropas kooperatīvo sabiedrību;

2) Eiropas kooperatīvo sabiedrību izveido apvienošanas ceļā un ja vismaz vienā no dibinātājām kooperatīvajām sabiedrībām pastāv darbinieku līdzdalība, un ja vismaz 25 procentiem no dibinātāju kooperatīvo sabiedrību darbinieku kopskaita ir nodrošinātas līdzdalības tiesības vai ja mazāk nekā 25 procentiem no dibinātāju kooperatīvo sabiedrību darbinieku kopskaita ir nodrošinātas līdzdalības tiesības un speciālā sarunu grupa pieņem lēmumu piemērot pamatnoteikumus;

3) Eiropas kooperatīvo sabiedrību izveido jebkurā citā veidā, kas noteikts Regulā Nr.1435/2003, ja vismaz vienā no dibinātājām kooperatīvajām sabiedrībām pastāvēja darbinieku līdzdalība un ja vismaz 50 procentiem no dibinātāju kooperatīvo sabiedrību darbinieku kopskaita bija nodrošinātas līdzdalības tiesības vai ja mazāk nekā 50 procentiem no dibinātāju kooperatīvo sabiedrību darbinieku kopskaita bija nodrošinātas līdzdalības tiesības un speciālā sarunu grupa pieņem lēmumu piemērot pamatnoteikumus.

(3) Lai pārbaudītu Regulas Nr.1435/2003 11.panta otrajā daļā minētos apstākļus, šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā Uzņēmumu reģistram iesniedz vienošanos starp pārvaldes institūciju un speciālo sarunu grupu par pamatnoteikumu piemērošanu, bet šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā – apliecinājumu par minēto nosacījumu izpildi.

18.pants. Līdzdalības veida noteikšana

Ja dibinātājās kooperatīvajās sabiedrībās pastāv dažādi līdzdalības veidi, speciālā sarunu grupa izlemj, kuru no līdzdalības veidiem ieviest Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā. Par šādu lēmumu speciālā sarunu grupa informē dibinātāju kooperatīvo sabiedrību pārvaldes institūcijas. Ja šāds lēmums netiek pieņemts, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā ievieš tādu līdzdalības veidu, kāds pastāv dibinātājā kooperatīvajā sabiedrībā, kas nodarbina lielāko darbinieku skaitu.

19.pants. Pārstāvniecības komitejas izveidošana

(1) Pārstāvniecības komitejas sastāvā ir Eiropas kooperatīvās sabiedrības un tās atkarīgo kooperatīvo sabiedrību darbinieki, kurus ievēlē darbinieku pārstāvji, bet, ja tādu nav, – visi kooperatīvās sabiedrības darbinieki Darba likumā noteiktajā kārtībā, veicinot dzimumu līdztiesības principa ievērošanu.

(2) Ja pārstāvniecības komiteja ir pietiekami liela, no tās locekļu vidus ievēlē vērtēšanas komiteju, kurā ir ne vairāk kā trīs locekļi.

(3) Pārstāvniecības komitejas locekļu skaitlisko sastāvu nosaka proporcionāli katrā dalībvalstī esošo dibinātāju kooperatīvo sabiedrību un atkarīgo kooperatīvo sabiedrību darbinieku skaitam.

(4) Ja dalībvalstī, kurā reģistrēta dibinātāja kooperatīvā sabiedrība vai atkarīgā kooperatīvā sabiedrība, nodarbināto darbinieku skaits ir 10 procenti (vai daļa, ja nav pilni 10 procenti) no visās dalībvalstīs nodarbināto darbinieku kopskaita, šīs dalībvalsts darbiniekus pārstāv viens darbinieku pārstāvis.

(5) Katrus 10 procentus (vai daļu, ja nav pilni 10 procenti) darbinieku no visās dalībvalstīs nodarbināto darbinieku kopskaita pārstāvniecības komitejā pārstāv viens darbinieku pārstāvis.

(6) Eiropas kooperatīvā sabiedrība reizi gadā informē pārstāvniecības komiteju par izmaiņām Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un tās atkarīgajās kooperatīvajās sabiedrībās, ja šīs izmaiņas ietekmē vietu sadalījumu pārstāvniecības komitejā. Šajā gadījumā pārstāvniecības komitejas sastāvu pārveido, lai tas atbilstu notikušajām izmaiņām.

(7) Pārstāvniecības komitejas iekšējās darbības noteikumus nosaka pārstāvniecības komitejas pieņemts reglaments.

(8) Pārstāvniecības komiteja informē Eiropas kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūcijas par šīs komitejas sastāvu.

(9) Pārstāvniecības komiteja ne vēlāk kā četrus gadus pēc tās izveidošanas ar vienkāršu balsu vairākumu izlemj, vai sākt sarunas ar Eiropas kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūcijām vai arī turpmāk piemērot šā likuma 19., 22., 23., 24. un 25.pantu. Ja pārstāvniecības komiteja nolemj sākt sarunas par vienošanās noslēgšanu, tai ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā speciālajai sarunu grupai. Ja vienošanās pēc jaunu sarunu uzsākšanas nav panākta šā likuma 15.pantā noteiktajā termiņā, turpina piemērot šā likuma 20., 23., 24., 25. un 26.pantu.

(10) Eiropas kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūciju un pārstāvniecības komitejas sadarbība, kā arī Eiropas kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūciju informēšana un konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem notiek, attiecīgi ievērojot savstarpējās tiesības un pienākumus.

20.pants. Darbinieku informēšanas un konsultēšanās pamatnoteikumi

(1) Pārstāvniecības komiteja iesaistās to jautājumu risināšanā, kuri attiecas uz Eiropas kooperatīvo sabiedrību un tās atkarīgajām kooperatīvajām sabiedrībām, kā arī to jautājumu risināšanā, kuri neietilpst attiecīgo pārvaldes institūciju kompetencē kādā no dalībvalstīm.

(2) Pārstāvniecības komitejas un Eiropas kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūciju pārstāvju apspriedes notiek ne retāk kā reizi gadā. Šādu apspriežu mērķis ir, pamatojoties uz ikgadējiem pārskatiem, informēt un konsultēties ar pārstāvniecības komiteju par Eiropas kooperatīvās sabiedrības darbību un turpmāko attīstību.

(3) Par šā panta otrajā daļā minētajām apspriedēm Eiropas kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūcijas pārstāvji informē dibinātāju kooperatīvo sabiedrību un to atkarīgo kooperatīvo sabiedrību vietējās pārvaldes institūcijas.

(4) Eiropas kooperatī vās sabiedrības pārvaldes institūcijas pārstāvji sagatavo apspriedes darba kārtību un informē par to pārstāvniecības komiteju, kā arī nodrošina pārstāvniecības komitejas locekļus ar visu kooperatīva biedru iesniegto dokumentu kopijām.

(5) Apspriedē izskata jautājumus par:

1) Eiropas kooperatīvās sabiedrības struktūru, ekonomisko un finansiālo stāvokli;

2) iespējamo darbības, ražošanas un realizācijas attīstību;

3) iniciatīvām saistībā ar korporatīvo sociālo atbildību;

4) situāciju nodarbinātības jomā un tās iespējamo attīstību;

5) investīcijām (investīciju programmām);

6) būtiskām organizatoriskām pārmaiņām;

7) jaunu darba metožu vai ražošanas procesu ieviešanu;

8) kooperatīvās sabiedrības mantas vai tās lielākās daļas (arī struktūrvienību) pārcelšanu uz citu vietu;

9) kooperatīvo sabiedrību reorganizāciju (apvienošanu vai sadalīšanu);

10) kooperatīvo sabiedrību likvidāciju vai struktūrvienību slēgšanu;

11) kolektīvo atlaišanu.

(6) Ja rodas citi apstākļi, tajā skaitā Eiropas kooperatīvās sabiedrības mantas vai tās lielākās daļas (arī struktūrvienību) pārcelšana uz citu vietu, kooperatīvās sabiedrības likvidācija vai tās struktūrvienību slēgšana, kolektīvā atlaišana, kas būtiski skar darbinieku intereses, Eiropas kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūcijas laikus informē pārstāvniecības komiteju par tiem. Šajā gadījumā pārstāvniecības komitejai ir tiesības pieprasīt, lai tiek organizēta apspriede ar Eiropas kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūciju pārstāvjiem nolūkā iegūt informāciju un konsultēties par Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā veicamajiem pasākumiem, kas būtiski skar darbinieku intereses.

(7) Ja Eiropas kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūciju pārstāvji neņem vērā pārstāvniecības komitejas pausto viedokli, šai komitejai ir tiesības pieprasīt, lai tiek organizētas papildu apspriedes nolūkā panākt vienošanos. Ja rīko sanāksmi ar vērtēšanas komiteju, tajā ir tiesīgi piedalīties arī pārstāvniecības komitejas locekļi, kas pārstāv darbiniekus, kurus tieši skar attiecīgie pasākumi. Šādas apspriedes neietekmē Eiropas kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūciju pilnvaras.

(8) Par šā panta sestajā daļā minētās apspriedes vadītāja iecelšanu, savstarpēji vienojoties, lemj Eiropas kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūcijas pārstāvji un pārstāvniecības komitejas locekļi.

(9) Pirms jebkuras apspriedes ar Eiropas kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūciju pārstāvjiem pārstāvniecības komitejas locekļi ir tiesīgi savstarpēji tikties bez Eiropas kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūciju pārstāvju piedalīšanās.

(10) Pārstāvniecības komiteja informē Eiropas kooperatīvo sabiedrību un atkarīgo kooperatīvo sabiedrību darbinieku pārstāvjus par informēšanas un konsultēšanās norisi.

(11) Ja nepieciešams, pārstāvniecības komiteja izmanto izraudzītu ekspertu palīdzību.

(12) Pārstāvniecības komitejas locekļiem ir tiesības uz apmaksātu mācību atvaļinājumu, lai apgūtu zināšanas, kas nepieciešamas pārstāvniecības komitejas locekļu pienākumu pildīšanai.

(13) Izdevumus, kas saistīti ar pārstāvniecības komitejas darbību, arī ar tās locekļu ievēlēšanu, sarunu organizēšanu (telpas, materiāli, personāls, tulkošana), ar šīs komitejas locekļu komandējumiem (ceļa un uzturēšanās izdevumi), kā arī viena eksperta pieaicināšanu, sedz Eiropas kooperatīvā sabiedrība.

21.pants. Īpašie noteikumi

(1) Eiropas kooperatīvajai sabiedrībai, kuru dibina tikai fiziskas personas vai viena juridiska persona un fiziskas personas, kas kopā nodarbina vismaz 50 darbiniekus vismaz divās dalībvalstīs, piemēro šā likuma 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 18.panta noteikumus.

(2) Eiropas kooperatīvajai sabiedrībai, kuru dibina tikai fiziskas personas vai viena juridiska persona un fiziskas personas, kas kopā nodarbina mazāk nekā 50 darbiniekus vai vismaz vienā dalībvalstī nodarbina vismaz 50 darbiniekus, darbinieku iesaistīšanas kārtību nosaka saskaņā ar tās dalībvalsts normatīvajiem aktiem par kooperatīvajām sabiedrībām, kurā ir reģistrēta tās juridiskā adrese, bet Eiropas kooperatīvās sabiedrības atkarīgajās sabiedrībās un uzņēmumos piemēro noteikumus, kas attiecīgajā dalībvalstī ir piemērojami citām tāda paša veida juridiskām personām.

(3) Ja Eiropas kooperatīvajai sabiedrībai tiek mainīta juridiskā adrese no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti, vienošanās par darbinieku iesaistīšanos saglabā vismaz iepriekš noteikto darbinieku iesaistīšanas līmeni.

(4) Ja Eiropas kooperatīvā sabiedrība dibināta saskaņā ar šā panta otro daļu un Eiropas kooperatīvās sabiedrības un tās atkarīgo sabiedrību kopējais darbinieku skaits ir vairāk par 50 darbiniekiem vismaz divās dalībvalstīs vai ja vismaz viena trešdaļa Eiropas kooperatīvās sabiedrības un tās atkarīgo sabiedrību darbinieku vismaz divās dalībvalstīs rakstveidā pieprasa noslēgt jaunu vienošanos, lai iedibinātu citu informēšanas un konsultēšanās kārtību, izveidojama jauna speciālā sarunu grupa saskaņā ar šā likuma 4.pantu un piemērojami šā likuma 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 18.panta nosacījumi.

22.pants. Eiropas kooperatīvās sabiedrības darbinieku piedalīšanās kopsapulcē

Saskaņā ar Regulas Nr.1435/2003 59.panta ceturtajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem Eiropas kooperatīvās sabiedrības darbiniekiem vai to pārstāvjiem ir tiesības ar balsstiesībām piedalīties Eiropas kooperatīvās sabiedrības kopsapulcē vai cita veida sapulcē (ja tāda pastāv) šādos gadījumos:

1) ja pušu attiecīgais lēmums fiksēts šā likuma 7.pantā minētās vienošanās tekstā;

2) ja kooperatīvu, ko reglamentē šāda sistēma, pārveido par Eiropas kooperatīvo sabiedrību;

3) ja Eiropas kooperatīvā sabiedrība dibināta citā veidā, kas nav pārveidošana, un dibinātāja kooperatīvajā sabiedrībā ir noteiktas darbinieku balstiesības kooperatīvās sabiedrības kopsapulcē, un ieinteresētās puses nevar panākt šā likuma 7.pantā noteikto vienošanos termiņā, kas noteikts šā likuma 15.pantā. Šādā gadījumā piemēro šā likuma 17. un 23.panta noteikumus, ievērojot spēkā esošo augstāko līdzdalības īpatsvaru, kas ir kooperatīvajās sabiedrībās pirms Eiropas kooperatīvās sabiedrības reģistrācijas.

23.pants. Darbinieku līdzdalības pamatnoteikumi

(1) Ja Eiropas kooperatīvo sabiedrību izveido pārveidošanas ceļā un līdzdalības noteikumi ir attiecināmi uz dibinātāju kooperatīvo sabiedrību pirms pārveidošanas, šos līdzdalības noteikumus turpina pilnā mērā piemērot arī pēc Eiropas kooperatīvās sabiedrības reģistrācijas.

(2) Pārējos Eiropas kooperatīvās sabiedrības izveidošanas gadījumos Eiropas kooperatīvās sabiedrības un atkarīgo kooperatīvo sabiedrību darbiniekiem vai pārstāvniecības komitejai ir tiesības ievēlēt vai iecelt Eiropas kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūcijas locekļus vai ieteikt kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūcijas locekļu iecelšanu, vai iebilst pret viņu iecelšanu. Darbinieku līdzdalībai Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā jāatbilst augstākajam līdzdalības līmenim, kas ir spēkā attiecīgajās dibinātājās kooperatīvajās sabiedrībās pirms Eiropas kooperatīvās sabiedrības reģistrācijas.

(3) Ja pirms Eiropas kooperatīvās sabiedrības reģistrācijas nevienā no dibinātājām kooperatīvajām sabiedrībām līdzdalības noteikumi nepastāv, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā darbinieku līdzdalības noteikumi nav jāievieš.

(4) Pārstāvniecības komiteja lemj par vietu sadalījumu Eiropas kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūcijā starp pārstāvniecības komitejas locekļiem atbilstoši Eiropas kooperatīvās sabiedrības darbinieku īpatsvaram katrā dalībvalstī vai arī par to, kādā veidā Eiropas kooperatīvās sabiedrības darbinieki var ieteikt Eiropas kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūcijas locekļu iecelšanu vai iebilst pret viņu iecelšanu.

(5) Pēc iespējas jānodrošina, lai katras dalībvalsts – jo īpaši Eiropas kooperatīvās sabiedrības reģistrācijas dalībvalsts – darbinieku pārstāvji būtu iekļauti Eiropas kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūcijas sastāvā.

(6) Ikviens Eiropas kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūcijas loceklis, kuru ievēlējusi, iecēlusi vai ieteikusi pārstāvniecības komiteja vai darbinieki, ir pilntiesīgs Eiropas kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūcijas loceklis, kuram ir tādas pašas tiesības (arī balsstiesības) un pienākumi, kādi ir Eiropas kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūcijas locekļiem, kuri pārstāv biedrus.

24.pants. Komercnoslēpums

(1) Speciālās sarunu grupas vai pārstāvniecības komitejas locekļi un darbinieku pārstāvji, kā arī eksperti un tulki, kas sniedz viņiem savus pakalpojumus, nedrīkst atklāt trešajām personām iegūto informāciju, kas ir komercnoslēpums.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums attiecībā uz komercnoslēpumu saturošas informācijas sniegšanu trešajām personām ir spēkā neatkarīgi no tā, vai attiecīgā persona pilda vai ir beigusi pildīt savus pienākumus.

(3) Eiropas kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūcija var atteikties sniegt informāciju, kuras atklāšana vai izmantošana, ņemot vērā tās raksturu un objektīvos iemeslus, var būtiski kaitēt vai nodarīt zaudējumus Eiropas kooperatīvajai sabiedrībai un tās atkarīgajām kooperatīvajām sabiedrībām.

(4) Ja Eiropas kooperatīvās sabiedrības vai dalībnieces kooperatīvās sabiedrības pārvaldes struktūra pieprasa konfidencialitātes ievērošanu vai nesniedz attiecīgu informāciju, darbinieku pārstāvjiem ir tiesības lūgt pārskatīt šos lēmumus, un darbinieku pārstāvji ir tiesīgi vērsties tiesā. Laikā, kad notiek minēto lēmumu pārskatīšana vai izskatīšana tiesā, informācija uzskatāma par konfidenciālu.

25.pants. Speciālās sarunu grupas locekļu, pārstāvniecības komitejas locekļu un darbinieku pārstāvju tiesības un pienākumi

(1) Uz speciālās sarunu grupas locekļiem, pārstāvniecības komitejas locekļiem un darbinieku pārstāvjiem informēšanas un konsultēšanās pienākumu pildīšanas laikā attiecināmas tādas pašas tiesības un pienākumi, kādi Darba likumā noteikti darbinieku pārstāvjiem.

(2) Speciālās sarunu grupas locekļiem, pārstāvniecības komitejas locekļiem un darbinieku pārstāvjiem piešķir atvaļinājumu, lai viņi varētu pildīt informēšanas un konsultēšanās pienākumus, par šo laikposmu saglabājot vidējo izpeļņu.

(3) Attiecībā uz speciālās sarunu grupas locekļiem, pārstāvniecības komitejas locekļiem un darbinieku pārstāvjiem puses var vienoties par labvēlīgākiem nosacījumiem, nekā noteikts šajā pantā.

26.pants. Atbildība par šā likuma neievērošanu

(1) Par šā likuma neievērošanu personas saucamas pie normatīvajos aktos noteiktās administratīvās atbildības.

(2) Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām piemērojama kooperatīvajām sabiedrībām paredzētā atbildība.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2003.gada 22.jūlija Direktīvas 2003/72/EK, ar ko papildina Eiropas kooperatīvās sabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā.

Likums stājas spēkā 2006.gada 18.augustā.

Labklājības ministra vietā –

vides ministrs

R.Vējonis

Likumprojekta

Par darbinieku iesaistīšanos Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Padomes 2003.gada 22.jūlija Direktīvas 2003/72/EK, ar ko papildina Eiropas kooperatīvās sabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā, kas pieņemta saistībā ar Padomes 2003.gada 22.jūlija Regulu (EK) Nr. 1435/2003 par Eiropas kooperatīvās sabiedrības (SCE) statūtiem (turpmāk tekstā – Regula), mērķis ir nodrošināt darbiniekiem viņu iesaistīšanās tiesības Eiropas kooperatīvās sabiedrības lēmumu pieņemšanā. Regulas mērķis ir ieviest mehānismu, kā dažāda veida sabiedrības no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm var izveidot vienu Eiropas kooperatīvo sabiedrību, tādējādi veicinot pārrobežu apvienošanos (piemēram, starp kooperatīvajām sabiedrībām no dažādām dalībvalstīm) un paredzot lielākas iespējas arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm attīstīt pārrobežu komercdarbību izveidojot Eiropas komercsabiedrību, ja pirms tam tās ir veikušas uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs ar filiāļu vai meitas uzņēmumu starpniecību. Šobrīd Latvijā kooperatīvo sabiedrību darbiniekiem nav iesaistīšanās tiesību, tomēr analoģisks darbinieku iesaistīšanās mehānisms saskaņā ar Eiropas komercsabiedrību likumu jau piemērojams Eiropas komercsabiedrībās. Direktīvas ieviešanas laiks ir noteikts 2006. gada 18.augusts.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts ievieš Padomes 2003.gada 22.jūlija Direktīvu 2003/72/EK, ar ko papildina Eiropas kooperatīvās sabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā. Likumprojekts nodrošina Eiropas kooperatīvo sabiedrību, kas dibinātas saskaņā ar Regulu un Eiropas kooperatīvo sabiedrību likumu, darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā, kā arī viņu informēšanu, konsultēšanos un līdzdalību Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā. Darbinieku iesaistīšanās ir jebkurš mehānisms, tostarp informēšana, konsultēšanās un līdzdalība, kas darbinieku pārstāvjiem nodrošina to, ka darbinieki var ietekmēt uzņēmuma lēmumus. Darbinieku iesaistīšanās tiesības Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā balstās uz darbinieku tiesībām, kas ir spēkā pirms Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibināšanas. Likumprojekts definē jēdzienus „informēšana”, „konsultēšanās”, „līdzdalība” u.c., kā arī paredz noteikumus un procedūru, kā darbinieki var realizēt to iesaistīšanās tiesības Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā.
3. Cita informācija	Nav citas informācijas.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts nosaka darbinieku iesaistīšanas noteikumus veidojot Eiropas kooperatīvās sabiedrības, kā arī pēc to reģistrācijas.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojektam nav tiešas vai netiešas ietekmes uz dzimumu līdztiesību, jo uz abiem dzimumiem attiecas vienādi. Citu sociālo seku nav.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Nav citas informācijas.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Nav citas informācijas.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Normatīvie akti nav papildus jāizdod.
2. Cita informācija	Nav citas informācijas.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts ievieš Padomes 2003.gada 22.jūlija Direktīvu 2003/72/EK, ar ko papildina Eiropas kooperatīvās sabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
1. 1)	2.p.d)	atbilst
1. 2)	2.p.b)	atbilst
1. 3)	2.p.i)	atbilst
1. 4)	2.p.j)	atbilst
1. 5)	2.p.k)	atbilst
3.(1)	3.p.1.p.	atbilst
3.(5)	3.p.1.p	atbilst
4.(1)	3.p.2.p.	atbilst
4.(2), (3), (4)	3.p.2.p. a) i)	atbilst
5.(1), (2)	3.p.2.p. a) ii)	atbilst
5.(3)	3.p.2.p. a) 2.daļa	atbilst
6.	3.p.2.p. b)	atbilst
7.	3.p.3.p.	atbilst
8.	3.p.4.p.	atbilst
9.	3.p.4.p.	atbilst
10.	3.p.5.p.	atbilst
11.	3.p.6.p.	atbilst
12.	3.p.6.p.4.daļa	atbilst
13.	3.p.7.p.	atbilst
14.	4.p.	atbilst
15.	5.p.	atbilst
16.	6.p.	atbilst
17.	7.p.	atbilst
18.	7.p.	atbilst
19.	Pielikuma 1.daļa	atbilst
20.	Pielikuma 2.daļa	atbilst
21.	8.p.	atbilst
22.	9.p.	atbilst
23.	Pielikuma 3.daļa	atbilst
24.	10.p.	atbilst
19.	11.p.	atbilst
25.	12.p.	atbilst
26.	13.p.	atbilst
26.	14.p.	atbilst
5. Cita informācija		Nav citas informācijas.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi netika veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Notikušas konsultācijas ar Eiropas komisijas ekspertiem.
5. Cita informācija	Nav citas informācijas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekts neparedz veidot jaunas valsts institūcijas. Darbinieku iesaistīšanos lēmuma pieņemšanā nodrošinās sociālie partneri, veidojot Eiropas kooperatīvo sabiedrību.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Ikviens savas aizskartās vai apstrīdētās tiesības var aizstāvēt saskaņā ar vispārējo normatīvajos aktos noteikto kārtību.
4. Cita informācija	Nav citas informācijas.

Labklājības ministre D.Staķe

Valsts sekretāre	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors	Atbildīgā amatpersona
B.Paševica	Z.Uzuliņa	M.Badovskis	R.Moris

22.03.2006. 13:50

1025

R.Moris

7021518, Rihards.Moris@lm.gov.lv