Iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmi

(reģ.nr.1829)

Otrā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi trešajam lasījumam (0)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
		Priekšlikumi Saeimas Kārtības ruļļa 95.panta kārtībā nav iesniegti.
Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmi				Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmi
1.pants. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes sapulcē 2006.gada 10.maijā pieņemtā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversme ar šo likumu tiek apstiprināta.				1.pants. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes sapulcē 2006.gada 10.maijā pieņemtā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversme ar šo likumu tiek apstiprināta.
2.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversme.				2.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversme.

Pieņemta

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas

Satversmes sapulcē

2006.gada 10.maijā

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversme

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas sākotne ir saistīta ar 1919.gada 20.augustā dibināto un 1920.gada 11.janvārī oficiāli atklāto Latvijas Konservatoriju. Latvijas Konservatorija dibināta ar Ministru kabineta lēmumu, ieceļot par Konservatorijas direktoru profesoru Jāzepu Vītolu.

Latvijas Konservatorijas pirmā Satversme tika apstiprināta Saeimā 1923. gada 12.novembrī.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 18.jūnija lēmumu “Par Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu” augstskolas nosaukums ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija. Satversmes grozījumus saskaņā ar Augstskolu likumu pieņēmusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes sapulce 1996.gada 11.decembrī, Satversme apstiprināta Latvijas Republikas Ministru kabinetā 1998.gada 26.maijā ar rīkojumu Nr.273.

Satversmes grozījumus saskaņā ar Augstskolu likuma grozījumiem pieņēmusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes sapulce 2001.gada 4.maijā, Satversmes grozījumi apstiprināti Latvijas Republikas Ministru kabinetā 2001.gada 14.septembrī ar rīkojumu Nr.446.

2006.gada 10.maijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes sapulce pieņēmusi jaunu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmi.

I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk — Akadēmija) ir Latvijas valsts dibināta augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kas īsteno profesionālās bakalaura, akadēmiskās un profesionālās maģistra studiju programmas mūzikā un skatuves mākslā, pedagogu izglītībā un doktora studiju programmas mūzikas vēsturē un teorijā, kā arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi.

2. Akadēmijas mērķis ir nodrošināt studijas mūzikas, horeogrāfijas un izglītības zinātņu jomās, humanitārajās un sociālajās zinātnēs, veikt pētījumus mākslas zinātnē, sekmēt māksliniecisko jaunradi, profesionālo mūziķu, horeogrāfu, nozares pedagogu un mākslas zinātnieku sagatavošanu.

3. Akadēmija ir autonoma augstskola ar tiesībām izstrādāt un pieņemt savu Satversmi, veidot personālsastāvu, noteikt studiju programmu saturu un formas, studējošo uzņemšanas papildu noteikumus, zinātniskās pētniecības darba pamatvirzienus un to saturu, organizatorisko un pārvaldes struktūru, veikt citas darbības, kas nav pretrunā ar Akadēmijas darbības principiem un uzdevumiem, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

4. Akadēmijas Satversme garantē Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko, pētniecisko un mākslinieciskās jaunrades brīvību.

5. Akadēmijai ir atvasinātas publiskas personas juridiskais statuss, tā likumā noteiktā kārtībā ar Nr.3342301472 ir reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā, tai ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas mazā valsts ģerboņa attēlu; sava atribūtika: karogs un emblēma. Akadēmija atrodas Kultūras ministrijas pārraudzībā.

6. Pildot savu pamatuzdevumu, Akadēmija balstās uz humanitātes, demokrātiskuma, zinātniskuma, profesionalitātes, individualizācijas, radošas darbības, tautiskuma un mūsdienīguma principiem:

6.1. studiju procesā, zinātniskajā darbībā un mākslinieciskajā jaunradē tiek ievērotas Latvijas tautas intereses, pasaules humanitārās kultūras tradīcijas un jaunākie sasniegumi;

6.2. iekļaujoties starptautiskajā kultūras apritē, tiek saglabāts un attīstīts nacionālās mūzikas un mākslas kultūras mantojums, piemērojot pirmā rektora profesora Jāzepa Vītola iedibinātos un mūsdienu mākslinieciskajā, kā arī pedagoģiskajā praksē radoši attīstītos principus;

6.3. Akadēmija īsteno studiju, praktiskās un zinātniskās darbības vienotību;

6.4. Akadēmija veicina tālākizglītību;

6.5. Akadēmija sadarbojas ar citām izglītības, mākslas un kultūras institūcijām, zinātniskajām iestādēm Latvijā un citās valstīs, nodrošinot studējošo, akadēmiskā personāla un zinātniskās informācijas apmaiņu.

7. Akadēmijai ir tiesības piešķirt profesionālos un akadēmiskos grādus, zinātniskos grādus, profesionālos grādus un profesionālo kvalifikāciju tiem studējošiem, kuri ir sekmīgi apguvuši akreditētas studiju programmas.

8. Akadēmijai ir tiesības patstāvīgi sadarboties ar ārvalstu izglītības iestādēm, mūzikas, mākslas un kultūras institūcijām, citām juridiskām un fiziskām personām.

9. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas saīsinātais nosaukums ir JVLMA.

Tās nosaukums citās valodās:

Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music (angļu valodā);

Jāzeps Vītols Musikakademie Lettlands (vācu valodā);

Académie de musique J.Vītols de Lettonie (franču valodā);

Латвийская академия музыки имени Язепа Витола (krievu valodā).

10. Akadēmijas juridiskā adrese: Krišjāņa Barona iela Nr. 1, Rīga, LV 1050, Latvija.

II. AKADĒMIJAS PAŠPĀRVALDE UN STRUKTŪRVIENĪBAS

11. Akadēmijas pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir: Satversmes s apulce, Senāts, Rektors, Revīzijas komisija, Akadēmiskā šķīrējtiesa.

12. Akadēmijas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos ir Satversmes sapulce.

13. Satversmes sapulce:

13.1. pieņem un izdara grozījumus Akadēmijas Satversmē;

13.2. ievēlē un atceļ Rektoru;

13.3. noklausās un vērtē Rektora pārskatu;

13.4. ievēlē Senātu un atceļ tā locekļus;

13.5. ievēlē Revīzijas komisiju un atceļ tās locekļus;

13.6. ievēlē Akadēmisko šķīrējtiesu un atceļ tās locekļus;

13.7. apstiprina Satversmes sapulces, Senāta, Revīzijas komisijas, Akadēmiskās šķīrējtiesas un Rektora vēlēšanu nolikumus;

13.8. noklausās un vērtē Senāta pārskatu, pieņem lēmumus par tā darbību;

13.9. izskata un izlemj konceptuālus Akadēmijas darbības un attīstības jautājumus.

14. Akadēmijas Satversmes sapulci 40 personu sastāvā ievēlē uz trīs gadiem. Proporcionālas pārstāvniecības nodrošināšanai personāla pārstāvju grupas, aizklāti balsojot, ievēlē: 24 pārstāvjus no akadēmiskā personāla, 8 – no studējošajiem, 8 – no vispārējā personāla. Satversmes sapulces pārstāvi var atsaukt tā personāla grupa, kura viņu ievēlējusi. Satversmes sapulces pārstāvis ir atsaukts, ja par tā atsaukšanu nobalso ne mazāk kā 75 procenti no personāla, kuram ir tiesības ievēlēt attiecīgo Satversmes sapulces pārstāvi. Satversmes sapulces pārstāvja atsaukšanas gadījumā attiecīgā personāla grupa ievēlē jaunu Satversmes sapulces pārstāvi.

Satversmes sapulci sasauc Rektors vai Senāts ne retāk kā reizi gadā. Satversmes sapulces sasaukšanas un norises kārtību nosaka Satversmes sapulces nolikums.

15. Satversmes sapulci vada priekšsēdētājs, kuru, tāpat kā viņa vietnieku un sekretāru, ievēlē Satversmes sapulces locekļi. Satversmes sapulces lēmumu pieņemšanas kārtību nosaka Akadēmijas Satversmes sapulces pieņemtais nolikums. Satversmes sapulces lēmumus var pārsūdzēt Akadēmiskajā šķīrējtiesā desmit dienu laikā pēc to pieņemšanas. Satversmes sapulce savu darbību izbeidz, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par Akadēmijas reorganizāciju vai likvidāciju.

16. Akadēmijas Senāts ir Akadēmijas personāla koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas izstrādā un apstiprina kārtību un noteikumus visām Akadēmijas darbības jomām un vada Akadēmijas studiju procesu. Senāta darbību reglamentē Satversmes sapulces apstiprināts nolikums.

17. Senātu, aizklāti balsojot, ievēlē uz trim gadiem. Akadēmiskā un vispārējā personāla pārstāvjus Senātā vēlē Satversmes sapulce, studējošo pārstāvjus Senātā ievēlē Studējošo pašpārvalde. Senātā ir 20 senatori, no kuriem ne mazāk par 50 procentiem ir profesori un asociētie profesori. Senāta sastāvā ir 75 procenti akadēmiskā personāla pārstāvji, 20 procenti studējošo pārstāvji, 5 procenti vispārējā personāla pārstāvji.

18. Ja senators pārtrauc darba vai studiju attiecības ar Akadēmiju, viņam izbeidzas senatora pilnvaras un viņa vietā jaunu senatoru ievēlē attiecīgi Satversmes sapulce vai Studējošo pašpārvalde.

19. Atsevišķu jautājumu koordinācijai un risināšanai Senāts var izveidot padomes vai komisijas. Padomju un komisiju darbības kārtību nosaka Senāta apstiprināti nolikumi.

20. Senāts:

20.1. ievēlē Senāta priekšsēdētāju un sekretāru;

20.2. pieņem lēmumus par nozīmīgākajiem akadēmiskās, zinātniskās un mākslinieciskās darbības jautājumiem;

20.3. izskata un apstiprina studiju programmas;

20.4. izskata un apstiprina studiju programmu pašnovērtēšanas ziņojumus;

20.5. apstiprina visus Akadēmijas nolikumus, noteikumus un citus augstskolas darbību reglamentējošos dokumentus, izņemot tos, kas ir Satversmes sapulces kompetencē;

20.6. dibina un likvidē struktūrvienības;

20.7. nosaka Akadēmijas finanšu struktūru;

20.8. nosaka akadēmiskā personāla darba samaksas principus;

20.9. noklausās un vērtē Rektora ikgadēju pārskatu par budžeta izpildi;

20.10. izveido komisijas un padomes atsevišķu jautājumu risināšanai;

20.11. izskata studējošo apelācijas par izslēgšanu no studējošo saraksta;

20.12. ierosina Akadēmijas Padomnieku konventa dibināšanu.

21. Senāta, padomju un komisiju lēmumus var pārsūdzēt Akadēmiskajā šķīrējtiesā desmit dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

22. Akadēmija izveido Padomnieku konventu. Padomnieku konvents konsultē Senātu un Rektoru Akadēmijas attīstības stratēģijas jautājumos un tam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Satversmes sapulcē un Senātā.

23. Akadēmijas Padomnieku konventu dibina pēc Akadēmijas Senāta iniciatīvas vai izglītības un zinātnes ministra pieprasījuma. Tā nolikumu apstiprina un locekļus ievēlē Akadēmijas Senāts.

24. Padomnieku konventu sasauc pēc tā priekšsēdētāja vai ne mazāk kā trešās daļas konventa locekļu ierosinājuma. Padomnieku konventu vada tā priekšsēdētājs.

25. Izglītības un zinātnes ministrs var pieprasīt izveidot Padomnieku konventu pēc Rektora un Senāta pārstāvju viedokļu noklausīšanās. Ja padomnieku konventa izveidi pieprasa ministrs, viņam ir tiesības iecelt konventa priekšsēdētāju un līdz 50 procentiem konventa locekļu.

26. Rektors ir Akadēmijas augstākā amatpersona, kas īsteno Akadēmijas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Akadēmiju.

27. Rektoru Akadēmijas Satversmes sapulce ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas, atbilstoši Akadēmijas Senāta apstiprinātajam nolikumam par Rektora vēlēšanām. Akadēmijā par Rektoru ievēlē profesoru vai personu, kurai ir mākslas zinātņu doktora zinātniskais grāds. Nedēļu laikā pēc rektora vēlēšanām Satversmes sapulces priekšsēdētājs informē Izglītības un zinātnes ministriju par rektora vēlēšanu rezultātiem.

28. Kārtējās Rektora vēlēšanas Akadēmija rīko vismaz vienu mēnesi pirms Rektora pilnvaru izbeigšanās. Līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai Ministru kabinetā Rektora pienākumus pilda iepriekšējais rektors.

29. Akadēmijas Satversmes sapulcē ievēlēto Rektoru apstiprina Ministru kabinets. Rektors amata pienākumus sāk pildīt pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā. Ja rektors netiek apstiprināts, Satversmes sapulce divu mēnešu laikā atkārtoti organizē rektora vēlēšanas. Līdz atkārtotajās vēlēšanās ievēlēta rektora apstiprināšanai rektora pienākumus pilda Kultūras ministrijas izvirzītais un Ministru kabineta ieceltais Akadēmijas rektora vietas izpildītājs.

30. Ja Rektors pēc paša vēlēšanās beidz pildīt amatu pirms termiņa beigām, kā arī ja Rektors tiek atcelts no amata, Ministru kabinets ieceļ Kultūras ministrijas izvirzītu rektora vietas izpildītāju, kas pilda Rektora pienākumus līdz jaunā rektora apstiprināšanai.

31. Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc Akadēmijas Senāta vai Kultūras ministrijas ierosinājuma, ja Rektora darbībā konstatēti Satversmes vai citu normatīvo aktu pārkāpumi. Rektora atcelšanas ierosināšanai ir nepieciešams vairāk nekā puse balsu no Akadēmijas Satversmes sapulces balsu kopskaita.

32. Rektors veicina augstskolas attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību ievērošanu.

33. Rektors:

33.1. atbild par Akadēmijas darbības atbilstību Latvijas Republikas likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un Akadēmijas Satversmei;

33.2. atbild par Akadēmijā iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu un īstenotās mākslinieciskās jaunrades kvalitāti;

33.3. nodrošina Akadēmijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī Akadēmijas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu; personiski atbild par Akadēmijas finansiālo darbību.

34. Rektora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību personas, kuras nav Akadēmijas personāls, var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

35. Akadēmijas Rektorāts ir konsultatīva, koleģiāla institūcija, kura ir izveidota operatīvai un regulārai Akadēmijas vadības un organizatorisku jautājumu apspriešanai. Rektorātu vada Rektors; tajā ietilpst: prorektori, galvenais grāmatvedis, personāldaļas vadītājs.

36. Prorektorus pieņem darbā Rektors, slēdzot ar tiem darba līgumu. Prorektori veic Akadēmijas tiešo vadību Rektora prombūtnes laikā.

37. Akadēmijas Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata akadēmiskā personāla un studējošo iesniegumus par Akadēmijas Satversmē noteikto akadēmisko tiesību ierobežojumiem, strīdus starp Akadēmijas amatpersonām, struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

38. Akadēmisko šķīrējtiesu piecu personu sastāvā ievēlē uz trim gadiem. Satversmes sapulce aizklātā balsošanā ievēlē trīs pārstāvjus no akadēmiskā personāla vidus, un tās sastāvā nedrīkst būt Akadēmijas administratīvā personāla pārstāvji, studējošo pašpārvalde ievēlē divus studējošo pārstāvjus.

39. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina Senāts, izpilda administrācija. Akadēmiskā šķīrējtiesa par savu darbību atbild Satversmes sapulcei. Pēc darba devēja iniciatīvas Akadēmiskās šķīrējtiesas pārstāvjus no darba var atlaist tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu. Akadēmisko šķīrējtiesu vai tās pārstāvjus atsauc Satversmes sapulce pēc Senāta vai 2/3 Satversmes sapulces pārstāvju pieprasījuma. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus Akadēmijas personāls var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

40. Akadēmijas Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt Akadēmijas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem likumiem, citiem normatīvajiem aktiem, Akadēmijas Satversmei.

41. Revīzijas komisiju trīs personu sastāvā uz trim gadiem ievēlē Akadēmijas Satversmes sapulce. Revīzijas komisijā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji.

42. Revīzijas komisiju vada tās priekšsēdētājs, kurš ne retāk kā reizi gadā iesniedz Senātam rakstveida ziņojumu par pārbaudes rezultātiem. Revīzijas komisijas lēmumus viena mēneša laikā var pārsūdzēt Akadēmijas Senātā. Revīzijas komisiju vai tās pārstāvi atsauc Satversmes sapulce pēc Senāta vai 2/3 Satversmes sapulces pārstāvju pieprasījuma.

43. Akadēmijas Zinātniskā padome veido Akadēmijas pētnieciskās darbības stratēģiju un veic organizatorisko darbu Akadēmijas zinātniskās pētniecības vadīšanā. Zinātniskā padome risina ar Akadēmijas Doktorantūru un akadēmiskā personāla zinātnisko darbību saistītus jautājumus.

44. Zinātnisko padomi 7 personu sastāvā pēc Rektora ierosinājuma uz trim gadiem apstiprina Senāts. Zinātnisko padomi vai tās locekli atsauc Senāts pēc Rektora priekšlikuma. Zinātniskās padomes darbību reglamentē Akadēmijas Senāta apstiprināts Zinātniskās padomes nolikums.

45. Akadēmijas pamatstruktūru veido katedras, nodaļas, studiju programmu direkcija, Zinātniskās pētniecības centrs, bibliotēka, kurā ir nošu, grāmatu, fonotēkas, video un informācijas tehnoloģiju nodaļas. Satversmē noteikto uzdevumu veikšanai Akadēmijai ir tiesības veidot arī citas struktūrvienības – mākslinieciskās jaunrades, sporta centrus, starpdisciplināras studiju un pētnieciskā darba vienības, kā arī struktūrvienības organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai.

46. Lēmumu par struktūrvienības dibināšanu, reorganizāciju vai likvidēšanu pieņem Senāts. Struktūrvienības uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienības nolikums, kuru apstiprina Senāts. Ikvienas struktūrvienības vadītājs ir atbildīgs par struktūrvienības uzdevumu izpildi, kā arī personāla nodarbināšanu un struktūrvienības rīcībā esošo materiālo resursu lietderīgu izmantošanu.

47. Akadēmijas Katedra ir studiju un pētnieciskā darba pamatvienība, kura pārstāv apstiprināta studiju virziena noteiktu specializāciju un apvieno specializācijas studiju kursu īstenošanā iesaistīto Akadēmijas akadēmisko personālu. Katedras darbību reglamentē Senāta apstiprināts nolikums.

48. Katedras galvenais uzdevums ir veidot Akadēmijas mērķiem un līmenim atbilstošas programmas studiju kursu saturu, nodrošināt satura kvalitatīvu īstenošanu un kontrolēt tās kompetencē ietilpstošo studiju kursu attīstību.

49. Katedru vada katedras vadītājs, kurš ir atbildīgs Rektoram un akadēmiskā darba prorektoram par studiju programmas realizāciju.

50. Nodaļa ir Akadēmijas struktūrvienība, kas izveidota studējošo akadēmiskās darbības organizēšanai vienā vai vairākās specializācijās vai profilos. Nodaļas uzdevums ir organizēt un vadīt studējošo studiju procesu. Nodaļas darbību reglamentē Senāta apstiprināts nolikums.

51. Studiju programmu direkcija ir Akadēmijas struktūrvienība, kas plāno, koordinē un kontrolē studiju programmu īstenošanas procesu, izveido, uztur un analizē informatīvo bāzi par studējošajiem, studiju programmām, studiju programmu apguves sasniegumiem, sadarbībā ar studējošajiem, katedru un nodaļu vadītājiem nodrošina studiju programmu pašnovērtēšanas ziņojumu izstrādi, sekmē docētāju tālākizglītību un profesionālo pilnveidi. Struktūrvienības darbību reglamentē Senāta apstiprināts nolikums.

52. Zinātniskās pētniecības centrs nodrošina saites starp izglītību un zinātni, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanu, izpēti, zinātnieku iekļaušanos mūsdienu mūzikas pētniecībā, starpdisciplinārus pētījumus. Zinātniskās pētniecības centra darbību reglamentē Senāta apstiprināts nolikums.

III. AKADĒMIJAS PERSONĀLS

53. Akadēmijas personālu veido:

53.1. akadēmiskais personāls – Akadēmijas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;

53.2. vispārējais Akadēmijas personāls;

53.3. pilna laika studējošie, ieskaitot maģistrantus un doktorantus.

54. Akadēmijas personāla tiesības un pienākums ir sekmēt mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, pildot savus tiešos darba un studiju pienākumus, kā arī piedaloties Akadēmijas pārvaldes un pašpārvaldes institūciju darbībā, atbilstoši Akadēmijas Satversmes sapulces noteiktajai kārtībai un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

55. Akadēmijas personāls par savu pienākumu pildīšanu un Senāta apstiprināto iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu ir tieši atbildīgs attiecīgās struktūrvienības vadītājam. Akadēmijas personālam ir pienākums atskaitīties Senātam, ja Senāts to pieprasa.

56. Akadēmijas akadēmisko personālu veido:

56.1. profesori, asociētie profesori;

56.2. docenti, vadošie pētnieki;

56.3. lektori, pētnieki;

56.4. asistenti.

57. Akadēmiskais personāls veic studējošo izglītošanas un pētniecības darbu mūzikas, horeogrāfijas un mūzikas pedagoģijas nozarēs.

58. Akadēmiskā personāla darba slodzi un uzdevumu apjomu studējošo izglītošanā, pētniecības darba vadīšanā, zinātniskajā pētniecībā, mākslinieciskajā jaunradē un nozares attīstības kvalitātes vērtēšanā nosaka Senāts atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

59. Akadēmijas personāla darba samaksas principus nosaka Akadēmijas Senāts, bet mēneša darba algas likmes nedrīkst būt mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm.

60. Akadēmiskajam personālam atbilstoši Augstskolu likumam ir tiesības uz:

60.1. ikgadēju apmaksātu astoņu nedēļu atvaļinājumu;

60.2. ik pēc sešiem gadiem — apmaksātu sešu kalendāro mēnešu ilgu akadēmisko atvaļinājumu zinātnisko pētījumu vai zinātniskā darba veikšanai ārpus savas darbavietas;

60.3. vienu reizi saņemt apmaksātu trīs mēnešus ilgu studiju atvaļinājumu promocijas darba sagatavošanai.

61. Profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem vienā ievēlēšanas termiņā ir tiesības uz neapmaksātu atvaļinājumu līdz 24 mēnešiem, lai strādātu par vieslektoriem citās augstskolās.

62. Vēlētos Akadēmijas profesora, asociētā profesora, docenta, lektora, asistenta, vadošā pētnieka un pētnieka amatus var ieņemt atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Akadēmijas Satversmei:

62.1. personas profesora un asociētā profesora amatā atklātā konkursā ievēlē Akadēmijas Profesoru padome;

62.2. personas docenta, lektora, asistenta amatā atklātā konkursā ievēlē Senāts;

62.3. personas vadošā pētnieka un pētnieka amatā atklātā konkursā ievēlē Zinātniskā padome.

63. Akadēmijas profesorus, asociētos profesorus, docentus, lektorus un asistentus ievēlē uz sešiem gadiem saskaņā ar Akadēmijas Senāta apstiprināto Nolikumu par akadēmiskajiem amatiem. Akadēmijas vadošos pētniekus un pētniekus var ievēlēt amatā zinātniskās pētniecības darba veikšanai saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu un Akadēmijas Senāta apstiprināto nolikumu. Akadēmijas Rektors slēdz ar ievēlēto personu darba līgumu uz personas ievēlēšanas termiņu.

64. Rīkojot atklātu konkursu uz Akadēmijas profesora vai asociētā profesora amata vietu, Akadēmijā izveidota nozares profesoru padome, kuras sastāvā divas trešdaļas ir Akadēmijas profesori, viena trešdaļa — nozares profesionālo apvienību vai institūciju pārstāvji, kuri nestrādā Akadēmijā. Profesoru padomes darbību reglamentē Senāta apstiprināts nolikums.

65. Akadēmijas profesors ir savā darbības jomā starptautiski atzīts speciālists, kurš veic mūsdienu augstskolas mērķiem un līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbu mūzikā vai horeogrāfijā un nodrošina augstas kvalitātes studijas mākslas zinātnes, mūzikas vai horeogrāfijas apakšnozarē.

66. Akadēmijas profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds vai kuras mākslinieciskās jaunrades rezultāti atbilst Akadēmijas Nolikumam par akadēmiskajiem amatiem, un kurai ir ne mazāk kā trīs gadu darba pieredze asociētā profesora vai profesora amatā.

67. Līdz ar ievēlēšanu amatā profesors iegūst tiesības vadīt pētniecisko un izglītojošo darbu attiecīgajā mākslas zinātnes apakšnozarē.

68. Akadēmijas asociētā profesora galvenie uzdevumi ir lekciju lasīšana, pētniecības darbs mākslas zinātnes mūzikas vai horeogrāfijas apakšnozarē, pedagoģijas zinātnes mūzikas pedagoģijas apakšnozarē, mākslinieciskā jaunrade, kura atbilst asociētā profesora amata vietas nosaukumam, pētniecības darba vadīšana doktora vai maģistra grāda iegūšanai.

69. Asociētā profesora amatā var ievēlēt personu ar doktora grādu vai personu, kuras mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst Akadēmijas Nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.

70. Akadēmijas Senātam ir tiesības piešķirt emeritus profesora goda nosaukumu pensionētiem Akadēmijas profesoriem vai asociētajiem profesoriem par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā, zinātnē, mākslā.

71. Akadēmijas docenta galvenie uzdevumi ir lekciju lasīšana, nodarbību vadīšana, pētniecības darbs mākslas zinātnes mūzikas vai horeogrāfijas apakšnozarē, pedagoģijas zinātnes mūzikas pedagoģijas apakšnozarē, vai mākslinieciskā jaunrade mūzikā vai horeogrāfijā, kas atbilst docenta amata vietas nosaukumam.

72. Docenta amatā var ievēlēt personu ar doktora grādu vai personu ar maģistra grādu, kuras mākslinieciskās jaunrades rezultāti atbilst Akadēmijas Nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.

73. Akadēmijas lektora galvenie uzdevumi ir lekciju lasīšana, nodarbību vadīšana, mākslinieciskā jaunrade mūzikas vai mākslas nozarē, pētnieciskais darbs mākslas zinātnes mūzikas vai horeogrāfijas apakšnozarē, pedagoģijas zinātnes mūzikas pedagoģijas apakšnozarē.

74. Lektora amatā var ievēlēt personas ar maģistra grādu atbilstoši normatīvajiem aktiem un Akadēmijas Senāta apstiprinātajam Nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.

75. Akadēmijas asistenta uzdevumi ir īstenot izglītojošo darbu – nodarbību vadīšana, mācību metodisko līdzekļu izstrādāšana, veikt mākslinieciskās jaunrades vai pētniecisko darbu mākslas zinātnes mūzikas vai horeogrāfijas apakšnozarē vadošā docētāja vadībā.

76. Asistenta amatā var ievēlēt personas ar maģistra grādu atbilstoši normatīvajiem aktiem un Akadēmijas Senāta apstiprinātajam Nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.

77. Asociēto profesoru, docentu, lektoru un asistentu amata vietu skaitu nosaka Akadēmijas Senāts atbilstoši normatīvajiem aktiem, studiju programmu īstenošanas nepieciešamībai un finansējuma iespējām.

78. Vispārējais personāls tiek pieņemts darbā un atlaists no darba saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

79. Akadēmijā studējošie ir profesionālo bakalaura studiju programmu studenti, profesionālo un akadēmisko studiju programmu maģistranti, doktora studiju programmas doktoranti.

80. Tiesības studēt Akadēmijā nosaka Augstskolu likums. Uzņemšana un imatrikulācija notiek saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Akadēmijas Senāta apstiprinātajiem uzņemšanas noteikumiem un uzņemšanas prasībām. Ja reflektantu skaits ir lielāks par izsludināto valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu, studējošo atlasi veic konkursa kārtībā atbilstoši papildu prasību vai iestājpārbaudījumu rezultātiem.

81. No valsts budžeta līdzekļiem studijas Akadēmijā tiek finansētas atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai. Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz studējošie, juridiskas un fiziskas personas, noslēdzot par to attiecīgu līgumu ar Akadēmiju.

82. Personu var izslēgt no studējošo skaita (eksmatrikulēt), ja:

82.1. tā pati to vēlas;

82.2. noskaidrojas, ka tās uzņemšanu ir ietekmējusi maldināšana, kukuļdošana vai cita rīcība, ar kuru pārkāpts pretendentu vienlīdzības princips;

82.3. tā Akadēmijas noteiktajos termiņos nav nokārtojusi nepieciešamos pārbaudījumus vai nav veikusi citus studiju uzdevumus;

82.4. tā ir pārkāpusi Akadēmijas iekšējās kārtības noteikumus.

Personas izslēgšanu no studējošo saraksta veic Akadēmijas Rektors. Apelācijas izskata Akadēmijas Senāts.

83. Studijas Akadēmijā notiek saskaņā ar Senāta apstiprinātajām, licencētajām un valsts akreditētajām studiju programmām.

84. Studējošo galvenais pienākums ir sekmīgi apgūt izvēlēto akadēmisko vai profesionālo studiju programmu.

85. Akadēmijas studējošajiem ir tiesības iegūt augstāko izglītību, noteiktā kārtībā izmantot Akadēmijas infrastruktūru, pārtraukt un atsākt studijas, saņemt informāciju jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām, brīvi paust un aizstāvēt savus uzskatus, vēlēt un tikt ievēlētam studentu pašpārvaldē, līdzdarboties citās Akadēmijas pašpārvaldes institūcijās, dibināt biedrības.

86. Akadēmijas studējošie, kuri sekmīgi apguvuši atbilstošu valsts akreditētu studiju programmu, ir tiesīgi:

86.1. saņemt valsts atzītu profesionālās augstākās izglītības diplomu, maģistra diplomu, vai doktora diplomu;

86.2. iegūt profesionālo bakalaura grādu mūzikā, mūzikas pedagoģijā vai horeogrāfijā un atbilstošu piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju; profesionālo maģistra grādu mūzikā vai horeogrāfijā; humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslā; mākslas zinātņu doktora (Dr.art.) zinātnisko grādu.

87. Studijās iegūstamos grādus un profesionālās kvalifikācijas Akadēmijā ir tiesības piešķirt:

87.1. Valsts pārbaudījumu komisijai, kura darbojas atbilstoši Akadēmijas Senāta apstiprinātajam nolikumam, – profesionālo bakalaura grādu mūzikā, mūzikas pedagoģijā vai horeogrāfijā un atbilstošu piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju; profesionālo maģistra grādu mūzikā vai horeogrāfijā;

87.2. Akadēmiskai padomei, kura darbojas atbilstoši Akadēmijas Senāta apstiprinātajam nolikumam, – humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslā;

87.3. Promocijas padomei – mākslas zinātņu doktora (Dr.art.) zinātnisko grādu.

88. Akadēmijā darbojas Promocijas padome, kuras uzdevums ir zinātņu nozares “Mākslas zinātne” apakšnozarē “Mūzikas vēsture un teorija” zinātniskās kvalifikācijas darba novērtēšana un mākslas zinātņu doktora (Dr.art.) zinātniskā grāda piešķiršana. Promocijas padomes darbību atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem reglamentē Senāta apstiprināts nolikums.

89. Akadēmijā studējošajiem ir sava pašpārvalde:

89.1. Studējošo pašpārvalde darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu. Senāts var atteikt apstiprinājumu nolikumam tikai tiesisku apsvērumu dēļ;

89.2. Studējošo pašpārvalde pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, sociālās un kultūras dzīves jautājumos Akadēmijas un citās valsts institūcijās;

89.3. Akadēmijas Senātā pārstāvētajiem studējošajiem ir veto tiesības jautājumos, kas saistīti ar studējošo interesēm. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko Senāts izveido ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu;

89.4. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties Akadēmijas lēmējinstitūcijās, saņemt informāciju no jebkuras amatpersonas jautājumos, kas skar studējošo intereses;

89.5. Studējošo pašpārvalde reprezentē Akadēmijā studējošos Latvijā un ārvalstīs;

89.6. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas Akadēmijas Senātā ir obligāti visiem studējošajiem.

IV. AKADĒMIJAS ĪPAŠUMS, FINANSES UN SAIMNIECISKĀ DARBĪBA

90. Akadēmijas īpašums var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Akadēmija rīkojas ar savu īpašumu Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai. Akadēmijas valdījumā vai lietošanā nodotā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka un šī īpašuma izmantošanu kontrolē attiecīgās valsts institūcijas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

91. Akadēmijas finanšu resursus veido:

91.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

91.2. pašu ieņēmumi:

91.2.1. ieņēmumi no maksas par studijām;

91.2.2. ieņēmumi no saimnieciskās darbības;

91.3. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi ar norādītu mērķi vai bez tā;

91.4. citi normatīvajos aktos paredzētie finanšu līdzekļi.

92. Akadēmijas finanšu resursu struktūru un izmantošanu nosaka Akadēmijas Senāts, bet budžeta izpildi kontrolē Revīzijas komisija. Finanšu resursus, ko fiziskās un juridiskās personas piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai, Akadēmija nodod tieši tai struktūrvienībai, fiziskajai vai juridiskajai personai, kas īsteno šo programmu vai projektu.

93. Akadēmija var veikt savam profilam atbilstošu saimniecisko darbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi Akadēmijas budžetā tās attīstībai.

V. AKADĒMIJAS SATVERSMES PIEŅEMŠANAS UN GROZĪJUMU IZDARĪŠANAS KĀRTĪBA

94. Akadēmijas Satversmi pieņem un grozījumus tajā izdara tikai Akadēmijas Satversmes sapulce.

95. Akadēmijas Satversme un tajā izdarītie grozījumi stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Latvijas Republikas Saeimā.

VI. AKADĒMIJAS REORGANIZĀCIJA VAI LIKVIDĀCIJA

96. Lēmumu par Akadēmijas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai kultūras ministra ierosinājuma, pamatojoties uz Augstākās izglītības padomes atzinumu.

97. Akadēmijas likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā studējošajiem tiek nodrošināta iespēja turpināt studijas citā augstskolā.