Latvijas Republikas

8.Saeimas Prezidijam

2006.gada ____________________Nr.

Rīgā

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79.pantu iesniedzam likumprojektu "Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””.

Pielikumā:

1. Likumprojekts (uz 2 lp.).

2. Anotācija (uz 4 lp.).

8. Saeimas deputāti:

____________________________________

Likumprojekts

Grozījumi likumā

“Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”

Izdarīt likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 2.nr.; 2003, 20.nr.; 2005, 9.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 9.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Pašvaldībai ir tiesības bez maksas saņemt dokumentus, kuri satur ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu un personas īpašumā esošo dzīvojamo telpu.”

2. Papildināt 19.¹pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Pašvaldībai ir tiesības domes (padomes) saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā vienoties ar denacionalizētas vai likumīgajam īpašniekam atdotas mājas īpašnieku un dzīvojamās telpas īrnieku, kurš dzīvojamo telpu lietoja līdz īpašuma tiesību atjaunošanai un kurš reģistrēts šī likumā 3.panta 1., 2. vai 7 punktā minētās palīdzības saņemšanai, par izīrētās dzīvojamās telpas iznomāšanu pašvaldībai, saglabājot īrnieka tiesības arī turpmāk lietot attiecīgo telpu un reģistrējot nomas līgumu zemesgrāmatā.”

3. 26.¹panta pirmajā daļā:

papildināt pirmo teikumu pēc vārdiem „likuma “Par dzīvojamo telpu īri”” ar skaitli un vārdiem „6.panta otrajā daļā”;

papildināt otro teikumu pēc vārdiem “paredzēto palīdzību” ar vārdiem “kā arī citām personām domes (padomes) saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā”.

4. 27.¹pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “attiecīgu galvojumu” ar vārdiem “un pilnībā vai daļēji sedzot kredītprocentu maksājumus”;

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem “vai kurai” ar vārdiem “valsts vai”.

5. Izteikt 28.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Atbildīgā ministrija ik gadu apkopo šā panta pirmajā daļā minētos budžeta pieprasījumus un iesniedz tos iekļaušanai valsts budžeta projektā. Valsts budžeta mērķdotāciju piešķir sociālo dzīvojamo māju būvniecībai, pašvaldības īres namu būvniecībai, pašvaldības īpašumā esošo būvju pārbūvei (rekonstrukcijai) par dzīvojamām mājām, jaunbūvējamo daudzdzīvokļu namu (kuru būvdarbi pārtraukti) pabeigšanai, neizīrētu dzīvojamo māju renovācijai, atsevišķu dzīvokļa īpašumu iegādei un citiem šajā likumā paredzētiem palīdzības veidiem ne mazāk kā 50% apmērā no attiecīgām izmaksām. Ministru kabinets ik gadu nosaka palīdzības veidus un mērķdotāciju sadali, ņemot vērā pieprasījumu pēc palīdzības un pašvaldību finansiālo stāvokli.”

8. Saeimas deputāti:

____________________________________

ANOTĀCIJA

likumprojektam

“Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums			Latvijā laikā no 1992. līdz 2002.gadam denacionalizēja 10 321 dzīvojamo māju ar 78 046 dzīvokļiem jeb astoņus procentus no valsts kopējā mājokļu skaita. Denacionalizētajās mājās dzīvo aptuveni 3% no Latvijas iedzīvotājiem. Šie iedzīvotāji nevarēja iegūt savā īpašumā mājokli privatizācijas kārtībā. Kopš 2002.gada īres maksa denacionalizētajās mājās atšķiras no pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksas. Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr.2005-16-01 īres maksa denacionalizētajos namos ar 2007.gada 1.janvāri netiks ierobežota ar normatīvajiem aktiem.
2. Normatīvā akta projekta būtība			Likumprojekts paredz: - nostiprināt pašvaldības tiesības bez maksas saņemt dokumentus, kuri satur ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu un personas īpašumā esošo dzīvojamo telpu; - noteikt, ka pašvaldībai ir tiesības vienoties ar denacionalizētas vai likumīgajam īpašniekam atdotas mājas īpašnieku un dzīvojamās telpas īrnieku, kurš dzīvojamo telpu lietoja līdz īpašuma tiesību atjaunošanai un kurš reģistrēts palīdzības saņemšanai, par izīrētās dzīvojamās telpas iznomāšanu pašvaldībai, saglabājot īrnieka tiesības arī turpmāk lietot attiecīgo telpu un reģistrējot nomas līgumu zemesgrāmatā; - noteikt, ka pašvaldībai ir tiesības piešķirt dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu personām, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas, kura atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, sakarā ar īres līguma termiņa izbeigšanos; - noteikt, ka pašvaldībai ir tiesības piešķirt dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu arī tām personām, kuras nav reģistrētas citu veidu palīdzības saņemšanai; - noteikt, ka ne tikai pašvaldība, bet arī valsts pilnībā vai daļēji sedz kredītprocentu maksājumus par dzīvojamās telpas iegādi vai būvniecību īrniekiem, kuri lieto dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un ir to lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai; - palielināt valsts budžeta mērķdotācijas palīdzības nodrošināšanai līdz vismaz 50% no attiecīgām izmaksām, paplašināt dotēto palīdzības veidu loku, ievērojot atsevišķu pašvaldību attīstības pakāpi.
3. Cita informācija			Nav
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi					Normatīvā akta projekts veicina dzīvojamo māju būvniecības attīstību
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu					Nav ietekmes
3. Sociālo seku izvērtējums					Normatīvā akta projekts veicinās sociālo stabilitāti, jo rada priekšnoteikumus īrnieku tiesību aizsardzībai, efektīvi piešķirot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.
4. Ietekme uz vidi					Nav ietekmes
5. Cita informācija					-
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		(tūkst. latu)
Rādītāji		Kārtējais gads		Nākamie trīs gadi						Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1		2		3			4		5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		-		-			-		-	-
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		-		-			-		-	-
3. Finansiālā ietekme		-		-			-		-	-
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		-		-			-		-	-
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		Detalizēto aprēķinu veikšanai ir nepieciešama papildus informācija
6. Cita informācija		-
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod						Jāizdara grozījumi 2005.gada 5.aprīļa Mini stru kabineta noteikumos Nr.237 “Kārtība, kādā pašvaldībām piešķiramas valsts mērķdotācijas dzīvokļa jautājumu risināšanai”
2. Cita informācija						-
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju					-
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.				Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)			Komentāri
5. Cita informācija					-

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	-
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	-
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	-
5. Cita informācija	Rīgas dome patlaban apspriež līdzīgus priekšlikumus.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	-
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības
4. Cita informācija	-