Pielikums

Likumprojekta

“Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īrijas Republiku, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku (Eiropas Savienības Dalībvalstis) un Bulgārijas Republiku un Rumāniju par Bulgārijas Republikas, Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		Uz Bulgāriju un Rumāniju attiecas iesāktā paplašināšanās kārta, kurā desmit jaunas dalībvalstis, arī Latvija, pievienojās Eiropas Savienībai (ES) 2004. gada 1. maijā. Uz šīm valstīm attiecas tie paši pamatprincipi, kuri tika piemēri pievienošanās sarunās ar Latviju. Rumānija iesniedza pieteikumu dalībai ES 1995. gada 22. jūnijā, Bulgārija – 1995. gada 14. decembrī. Sarunas par pievienošanos ar abām valstīm tika uzsākas vienlaicīgi ar Latviju 2000. gada 15. februārī. Bulgārija provizoriski slēdza sarunas par visām sarunu sadaļām 2004. gada 15. jūnijā, Rumānija – 2004. gada 14. decembrī. Sarunas ar abām valstīm tika slēgtas 14.12.2004., to apstiprināja 16./17.12.2005. Eiropadome. Līgums starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īrijas Republiku, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku (ES Dalībvalstis) un Bulgārijas Republiku un Rumāniju par Bulgārijas Republikas, Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (turpmāk tekstā – Līgums) ir pievienošanās sarunu rezultātu noformējums starptautiska, juridiski saistoša līguma veidā. Līguma teksts tika izstrādāts angļu valodā, tulkots 21 ES oficiālajā valodā un rumāņu un bulgāru valodās. Tulkojumu latviešu valodā veica Eiropas Padomes Ģenerālsekretariāta juristu/lingvistu grupa, kas ir atbildīga par tulkojuma kvalitāti. 2005. gada februārī un martā līguma tekstu izskatīja atbildīgās Latvijas institūcijas: nozaru ministrijas, Latvijas Banka un Tulkošanas un terminoloģijas centrs. Līguma projekta versijas tika izskatītas trīs reizes (izsūtīts institūcijām 14.02.2005., 23.02.2005. un 23.03.2005), trīs reizes priekšlikumi labojumiem līguma latviešu redakcijā tika nosūtīti Padomes Ģenerālsekretariāta juristiem-lingvistiem (18.02.2005., 03./04.03.2004. 29./30.03.2005.). Laikā no 14.02.2005. – 17.02.2005. notika konsultācijas ar Padomes Ģenerālsekretariāta juristiem – lingvistiem, kurās piedalījās Ārlietu ministrijas un Tulkošanas un terminoloģijas centra pārstāvji. Atbilstoši I-58. pantam Līgumā par Konstitūciju Eiropai, tāpat kā 49. pantam Līgumā par ES, kas paredz iespēju Eiropas valstīm kļūt par Savienības dalībvalstīm: - Eiropas Komisijas atzinums par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai: 2005. gada 22. februārī; - Eiropas Parlamenta lēmums par piekrišanu līguma parakstīšanai: 2005. gada 13. aprīlī; - Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes lēmums par Rumānijas un Bulgārijas uzņemšanu Eiropas Savienībā: 2005. gada 25. aprīlī – Līguma parakstīšanas dienā. Līgums tika parakstīts 21 ES valstu valodās un 2 jauno dalībvalstu valodās 2005.gada 25.aprīlī Luksemburgā. Līgumu parakstīja divas amatpersonas no katras ES dalībvalsts. Līgums paredz, ka Pievienošanās līgumu ir jāpieņem un jāapstiprina pašreizējām un nākamajām dalībvalstīm, paredzēts, ka tas stāsies spēkā 2007. gada 1. janvārī. Bulgārija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Čehija, Ungārija, Kipra, Grieķija, Igaunija Līgumu jau ir ratificējušas. Ratifikācijas procedūra notiek Itālijā, Lietuvā. Pēc Līguma parakstīšanas Rumānijai un Bulgārijai ir nodrošināts aktīvā novērotāja stāvoklis Padomē, Komisijas vadītajās komitejās, kā arī citās ES institūcijās. Eiropas Parlaments sesijās no 26.09.2005. Bulgāriju pārstāv 18 novērotāji, bet Rumāniju- 35. ES turpina cieši uzraudzīt Bulgārijas un Rumānijas sagatavošanās darbus un panākumus, tostarp to saistību efektīvu izpildi visās acquis jomās, ko tās uzņēmušās. 25.10.2005. tika saņemti Eiropas Komisijas (EK) ziņojumi par Bulgārijas un Rumānijas progresu ceļā uz pievienošanos ES, kas ir pēdējais posms pirms EK 2006.g. aprīlī/maijā sniegs savus ieteikumus ES valdībām par to, vai nepieciešams atlikt Rumānijas un Bulgārijas uzņemšanu. EK monitoringa atskaites Ārlietu ministrija nosūtīja nozaru ministrijām. Būtiski Jautājumi un komentāri par minētajiem dokumentiem netika saņemti. Rumānijas problemātiskās jomas ir: korupcija, robežu kontrole, valsts atbalsta kontrole (īpaši tērauda sektorā), vides likumdošanas ieviešana. Bulgārijai problemātiskās jomas ir: tiesu reforma, lauksaimniecība, vide, intelektuālā īpašuma tiesības un pakalpojumu sniegšanas brīvība. Ja, uzraugot sagatavošanās darbus dalībai ES atklāsies, ka Rumānija vai Bulgārija nepilda saistības un nav gatavas uzņemties dalībvalsts saistības 01.01.2007., Padome, balstoties uz Komisijas rekomendācijām, var lemt par pievienošanās novilcināšanu par vienu gadu. Drošības klauzulās ir paredzēti pasākumi tādu nopietnu problēmu risināšanai, kuras var rasties, attiecīgi, pirms pievienošanās vai trijos gados pēc pievienošanās ES. 13.aprīļa Parlamenta rezolūcijās par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos ES ir atzīmēts, ka Parlaments turpinās uzraudzīt procesu, kas 2007.gada janvārī noslēgsies ar Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos. Parlaments atbalsta pievienošanās līgumu ar nosacījumu, ka Padome un Komisija to iesaistīts jebkurā iespējamā lēmumā pievienošanos atlikt.
2. Normatīvā akta projekta būtība		Likumprojekts paredz pieņem un apstiprināt Saeimā Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īrijas Republiku, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku (ES Dalībvalstis) un Bulgārijas Republiku un Rumāniju par Bulgārijas Republikas, Rumānijas, pievienošanos ES. Pēc Līguma ratifikācijas un tā stāšanās spēkā 2007.gada 1.maijā Rumānijas un Bulgārija kļūs par ES dalībvalstīm un tām būs saistoši visi ES primārie un sekundārie tiesību akti atbilstoši nosacījumiem, kas ir noteikti Līgumā, kā arī tām būs tiesības piedalīties ES lēmumu pieņemšanas procesā un ietekmēt turpmāko ES integrāciju.
3. Cita informācija		Augstās Līgumslēdzējas Puses šo Līgumu ratificēs saskaņā ar attiecīgām konstitucionālām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai, vēlākais, 2006. gada 31. decembrī. Šis Līgums stāsies spēkā 2007. gada 1. janvārī, ja pirms minētās dienas ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti. Saskaņā ar Pievienošanās Akta 60.pantu, Itālijas Republikas valdība izsniedz Bulgārijas Republikas un Rumānijas valdībām Līguma par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma apliecinātu kopiju un Līgumus, ar kuriem tos groza vai papildina, tostarp Līgumu par Dānijas Karalistes, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pievienošanos, Līgumu par Grieķijas Republikas pievienošanos, Līgumu par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos, Līgumu par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos un Līgumu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā. Līguma par Konstitūciju Eiropai versijas bulgāru un rumāņu valodā pievieno šim Līgumam. Šīs versijas ir vienlīdz autentiskas ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Līguma par Konstitūciju Eiropai versijas angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā. Itālijas Republikas valdība izsniedz Bulgārijas Republikas un Rumānijas valdībām apstiprinātu Līguma par Konstitūciju Eiropai kopiju visās pirmajā daļā minētajās valodās.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos ES, uzlabosies makroekonomiskā vide: palielināsies ES vienotais tirgus, kura pamatā ir brīva preču un pakalpojumu, darba spēka un kapitāla aprite. Pēc pievienošanās ES, Rumānijai un Bulgārijai būs jāiekļaujas Eiropas Monetārajā sistēmā (EMS). Saskaņā ar ES līgumu Bulgārija un Rumānija neieviesīs eiro nekavējoties pēc to pievienošanās. Līdzīgi kā tas attiecas uz Šengenas acquis, iekšējo robežu kontroles atcelšana notiks tikai kādu laiku pēc pievienošanās un tiks izlemta atsevišķi katrai jaunajai dalībvalstij, kad tā atbildīs acquis.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Ekonomiskā sadarbība un ārējā tirdzniecība Pēc Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās ES, Latvijas tirdzniecība ar šīm valstīm notiks brīvas preču kustības ietvaros. Brīva preču kustība nozīmē to, ka preces, kas ražotas vai importētas vienā no ES dalībvalstīm var brīvi tikt pārdotas jebkurā citā dalībvalstī. Brīvu preču kustību neaizkavē muitas barjeras (tarifi un kvotas) un citi ierobežojumi. Latvijas ekonomiskās saites ar Rumāniju un Bulgāriju valstīm ir nenozīmīgas. Latvijas un Rumānijas *Tirdzniecība* (pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem) 2005.gads janvāris – jūnijs Eksports: 52. Rumānija – 1 230 361 USD jeb 0.05% Imports: 57. Rumānija – 917 393 USD jeb 0.02% Latvijai ir pozitīva tirdzniecības bilance ar Rumāniju –312 968 USD apmērā. Investīcijas (pēc Latvijas Bankas datiem) Uz 2005.gada II ceturksni Rumānija investīcijas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā nebija veikusi. Uz 2005.gada 11.augustu Latvijā ir reģistrēti 5 uzņēmumi ar Rumānijas kapitāla līdzdalību, taču vienam no tiem jau uzsākts likvidācijas process. Nozares, kurās nonāk investīcijas no Rumānijas, ir mazumtirdzniecība (ārpus veikaliem), datorpakalpojumi un ar datoriem saistītas darbības (konsultēšana ar aparatūru un programmatūru saistītos jautājumos, datu apstrāde), gatavo metālizstrādājumu ražošana. Rumānijā varētu būt pieprasījums praktiski pēc visām Latvijas galvenajām eksporta precēm un pakalpojumiem, ja vien Latvijas uzņēmējiem būtu interese par šo tirgu. Lai panāktu progresu tirdznieciski ekonomiskajā sadarbībā būtu vēlams valsts institūciju, pirmkārt, Ekonomikas ministrijas un LIAA aktīvs atbalsts. Rumānijas uzņēmējus galvenokārt interesē vispārēja informācija par Latvijas ekonomisko un biznesa vidi, Latvijas robežas šķērsošanas noteikumi automobiļu kravām, kontakti ar Latvijas kokapstrādes uzņēmumiem un kokmateriālu ražotājiem, kā arī iespējas tirgot savas, galvenokārt, mājturības preces Latvijā. Uz šī gada 1.janvāri Latvijā ir derīgas 10 uzturēšanās atļaujas Rumānijas pilsoņiem. Latviju un Bulgāriju ekonomiskā sadarbība nav bijusi intensīva un arī ārējās tirdzniecības apgrozījums nav liels. Bulgārija 2004.gadā bija 44.lielākais ārējās tirdzniecības partneris, 56.lielākā eksportētājvalsts un 35.lielākā importētāja valsts Tas būs izdevīgi tiem Latvijas uzņēmumiem, kas Bulgārijā un Rumānijā atvēruši filiāles, taču tādu nav daudz. Latvijai ir negatīva tirdzniecības bilance ar Bulgāriju: - 7 641 956 USD apmērā. Eksporta apjomi uz Bulgāriju ir palielinājušies, salīdzinot 2004. gadu un iepriekšējiem gadiem. 2004.gadā Latvijas eksporta apjoms uz Bulgāriju palielinājies divas reizes, kopā *2,0 milj.* ASV dolāru (0,1% no kopējā Latvijas eksporta). Savukārt, importa apjoms - *9,6 milj.* ASV dolāru (0,2% no kopējā Latvijas importa). Latvijai ir negatīva tirdzniecības bilance ar Bulgāriju: - 7 641 956 USD apmērā. Savu produkciju uz Bulgāriju eksportē tādi uzņēmumi kā a/s “Latvijas Balzams”, a/s ”Brīvais vilnis” (pārtikas nozare), a/s “Grindeks”, a/s “Olainfarm”, SIA Olaines ķīmiskā rūpnīca “Biolars” (ķīmijas un farmācijas nozare), a/s “ArtaF” (metāla apstrāde) u.c. 2004.gadā Bulgārija nebija veikusi investīcijas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā. Uz 2005.gada 1.martu LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 11 Bulgārijas - Latvijas kopuzņēmumi. Perspektīvā ekonomiskā sadarbība starp abām valstīm varētu tikt attīstīta būvniecības jomā, daloties ar pieredzi un apmainoties ar informāciju būvniecības, būvniecības normatīvo aktu un Valsts standartu adaptēšanā ES likumdošanai, energoefektivitātes un energoaudita jautājumos un tūrisma jomā. Uz šī gada 1.janvāri Latvijā ir derīgas 26 uzturēšanās atļaujas Bulgārijas pilsoņiem. ES Strukturālais atbalsts Pēc iestāšanās ES Bulgārija un Rumānija pretendēs saņemt ES strukturālo instrumentu finansējumu - līdzekļus sociālekonomisko apstākļu izlīdzināšanai valstī. 22.03.2004. Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome vienojās par finanšu ietvaru Bulgārijai un Rumānijai, vadoties pēc tādiem pat principiem, kā 10 jaunajām dalībvalstīm. Laikā no 2007.-2009.gadam Bulgārija un Rumānija saņems 5,473 miljardus EUR lauksaimniecības sektoram, 8,273 miljardus EUR strukturālajai palīdzībai un 1,304 miljardus iekšējo politiku īstenošanai. No tiem, 82 miljoni EUR paredzēti Bulgārijas un Rumānijas administratīvās un tiesu kapacitātes uzlabošanai. 2005. gadā abas valstis strukturālajai palīdzībai saņems 1,55 miljardus EUR. Līgums paredz, ka plānošanas periodam no 2007. gada līdz 2013. gadam Kopienas atbalstu lauku attīstības pasākumiem Bulgārijā un Rumānijā īsteno saskaņā ar principiem, kas izklāstīti 31. un 32. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1260/1999 (1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem.
3. Sociālo seku izvērtējums	Nozīmīgas pārmaiņas nav paredzamas, jo politikas regulēšana Latvijā lielā mērā atstāta valsts ziņā.
4. Ietekme uz vidi	Eiropas mērogā tiesību akta ietekme uz vidi vērtējama kā pozitīva, jo Bulgārijā un Rumānijā paredzama vides aizsardzības kvalitātes uzlabošanās.
5. Cita informācija	Atzīstot bulgāru valodu par Līgumu autentisku valodu, kā arī oficiālu un darba valodu, ko lietos ES iestādēs, kiriliskais alfabēts kļūs par vienu no trim ES oficiāli lietotajiem alfabētiem.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2005	2006	2007	2008	2009
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar

	1	2005	2006	2007	2008	2009
	4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar
	5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija		Normatīvais akts neietekmēs Latvijas budžetu, jo Līgumā ir fiksēts finansējuma apjoms atbilstoši 22.04.2004. Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes lēmumam, kas tiks piešķirts Bulgārijai un Rumānijai no ES budžeta līdz 2009. gadam: Bulgārija un Rumānija 1) Pirmajā gadā pēc pievienošanās pārejas līdzekļu saistību apropriācijas Bulgārijai un Rumānijai 2004. gada cenās ir EUR 82 miljoni, lai risinātu nacionālās un horizontālās prioritātes. 2) Turpmāk paredzētās summas (2004. gada cenās) no pagaidu naudas plūsmas un Šengenas līdzekļiem laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam Bulgārijai un Rumānijai dara pieejamas kā vienreizēju piešķīruma maksājumu: (miljonos EUR, 2004. gada cenās) 2007 2008 2009 Bulgārija 121,8 59,1 58,6 Rumānija 297,2 131,8 130,8 3) Neskarot turpmākus politikas lēmumus, trīs gadu laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam Bulgārijai un Rumānijai strukturālām darbībām dara pieejamas šādas apropriācijas: 2007 2008 2009 Bulgārija 539 759 1 002 Rumānija 1 399 1 972 2 603. l 4) Bulgārijai un Rumānijai piešķirtās saistību apropriācijas no ELVGF Garantiju nodaļas lauku attīstībai trīs gadu laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam ir EUR 3 041 miljoni Bulgārija Laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam Kopiena sniegs Bulgārijai finansiālu palīdzību, lai atbalstītu tās pūliņus pārtraukt Kozloduy kodolelektrostacijas 1. līdz 4. bloka ekspluatāciju un novērst to slēgšanas un ekspluatācijas pārtraukšanas sekas. Laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam palīdzības saistību apropriācijas ir EUR 210 miljoni (2004. gada cenās), par ko katru gadu uzņemas saistības vienādā apjomā - EUR 70 miljonu (2004. gada cenās).
		Finansējums no ES budžeta Rumānijai un Bulgārijai pēc 2009. gada būs atkarīgs no sarunu rezultātiem par ES finanšu ietvaru 2007. – 2013.g. Šī gada 13.aprīlī Parlamentam un Padomei vienojās par kopīgu deklarāciju saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās ietekmi uz ES kopbudžetu. Deklarācija paredz, ka gadījumā, ja pievienošanās notiks 2007. gadā, abu valstu pievienošanās līgumos iekļautos izdevumus pēc 2009. gada klasificēs kā "neobligātus". Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās arī neietekmēs esošās daudzgadu programmas.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Latvijai Likumprojekta apstiprināšana neprasa papildus tiesību aktu pieņemšanu vai izdarīt grozījumus citos jau esošajos tiesību aktos.

Bulgārijas Republika un Rumānija kļūst par Līgumslēdzējām Pusēm Līgumā par Konstitūcija Eiropai un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā, ņemot vērā minēto Līgumu grozījumus un papildinājumus.

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts atbilst saistībām pret ES. Rumānijai un Bulgārijai kļūstot par ES dalībvalstīm, pilnībā izmainīsies to statuss attiecībās ar ES, Rumānija un Bulgārija kļūs par šīs organizācijas pilntiesīgu locekli, iegūstot visas dalībvalsts tiesības un uzņemoties arī pienākumus.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Bulgārijai un Rumānijai būs jāiesniedz pieteikums, lai pievienotos Eiropas Ekonomiskajai zonai (EEZ) un to pievienošanās EEZ notiks vienā laikā ar to pievienošanos ES. Citi starptautiskie līgumi tiks piemēroti paplašināšanās rezultātā, tiklīdz tiks parakstīts Līgums.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Kopš pievienošanās ES Latvijas tirdzniecības attiecības ar Bulgāriju un Rumāniju nosaka šādi līgumi: - Eiropas Vienošanās par asociācijas dibināšanu starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Rumāniju, no otras puses (Europe Agreement establishing an association between the European Economic Communities and their Member States, of the one part, and Romania, of the other part) - Eiropas Vienošanās par asociācijas dibināšanu starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Bulgāriju, no otras puses (Europe Agreement establishing an association between the European Communities and their Member States, of the one part, and the Republic of Bulgaria, of the other part) Pēc Latvijas iestāšanās ES spēkā stājās 1993.gada Līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas kopienām un dalībvalstīm no vienas puses un Bulgārijas Republiku, no otras puses. Šīs līgums paredz pakāpenisku brīvās tirdzniecības telpas izveidošanu 10 gadu laikā no līguma stāšanās spēkā. Atsevišķām Bulgārijas izcelsmes rūpniecības precēm tiks atcelti importa muitas nodokļi. Importa muitas nodokļi Kopienā Bulgārijas izcelsmes tekstila precēm tiks samazināti pakāpeniski sešu gadu laikā, bet tērauda precēm piecu gadu laikā. Ar konkrētiem ievedmuitas tarifiem importētāji var iepazīties TARIC datu bāzē. Savukārt eksportētāji ar konkrētiem Bulgārijas ievedmuitas tarifiem var iepazīties Market Access datu bāzē. Ja Līgums par Konstitūciju Eiropai nav spēkā pievienošanās dienā, Bulgārijas Republika un Rumānija kļūst par Līgumslēdzējām pusēm Līgumos, kas ir Savienības pamatā, ņemot vērā minēto Līgumu grozījumus un papildinājumus. Nolīgumi vai konvencijas ar vienu vai vairākām trešām valstīm, starptautiskām organizācijām vai trešo valstu pilsoņiem, ko noslēgusi vai provizoriski piemērojusi Savienība, ir saistošas Bulgārijai un Rumānijai atbilstīgi Konstitūcijā un šajā protokolā paredzētajiem nosacījumiem Latvijas un Rumānijas parakstītie līgumi - Latvijas Republikas valdības un Rumānijas valdības Līgums par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (19.03.1993., spēkā no 23.12.1993.) - Latvijas Republikas valdības un Rumānijas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību (parakstīts 27.11.2001., spēkā no 22.08.2002) - Latvijas Republikas un Rumānijas Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (parakstīta 25.03.2002., spēkā no 28.11.2002.) - Latvijas Republikas valdības un Rumānijas valdības Līgums par personu atpakaļuzņemšanu (Readmisijas līgums) (parakstīts 05.07.2002. – spēkā no 25.09.2004.) - Protokols par Latvijas Republikas valdības un Rumānijas valdības Līguma par personu atpakaļuzņemšanu īstenošanu (parakstīts 05.07.2002. – spēkā no 25.09.2004.) - Latvijas Republikas valdības un Rumānijas valdības Līgums par abpusēju vīzu režīma atcelšanu (noslēgts notu apmaiņas ceļā 05.07.2002.; spēkā no 05.08.2002.) -Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Rumānijas Nacionālās aizsardzības ministrijas vienošanās memorands par sadarbību militārajā jomā (06.11.2001.) Latvijas un Bulgārijas parakstītie līgumi - Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas valdības Līgums par gaisa satiksmi (19.05.1999.); - Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas valdības Nolīgums par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (28.09.1995.); - Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas Protokols par sadarbību starp Ārlietu ministrijām (04.08.1995.); - Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas Aizsardzības ministriju līgums par sadarbību militārajā jomā (27.04.2001); - Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas valdības Līgums par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras ieceļo to teritorijā un uzturas nelikumīgi (05.07.2002.); stājies spēkā 12.10.2002. - Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas valdības Līgums par savstarpēju atteikšanos no vīzām (05.07.2002.); stājies spēkā 12.10.2002. - Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas valdības Līgums par klasificētās informācijas aizsardzību (05.07.2002.); stājies spēkā 02.10.2002. - Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas valdības Investīciju veicināšanas un savstarpējas aizsardzības Līgums (04.12.2003.) - Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas valdības Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (04.12.2003.) - Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas valdības Līgums par sadarbību izglītībā, zinātnē un kultūrā (21.03.2005).

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Likumprojekta mērķis ir radīt juridisko bāzi ES normatīvo aktu un citu dokumentu pilnīgai ieviešanai, Bulgārijai un Rumānijai kļūstot par ES dalībvalsti. Līgums pēc tā stāšanās spēkā kļūs par ES primāro tiesību aktu.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri


5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas nav notikušas
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Par ES 5. paplašināšanās kārtu sabiedrība tika informēta, Latvijai gatavojoties tautas nobalsošanai par Latvijas dalību ES.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas
5. Cita informācija	Latvija sarunās ar Bulgāriju piedalījās tikai par saistībām ES likumdošanas pārņemšanā, kas pieņemta laikā no 01.01.2003. līdz 30.09.2004. sadaļās par vides aizsardzību un nodokļu politiku, jo vienošanās starp ES dalībvalstīm sarunās ar Bulgāriju jau bija panākta pirms Latvijas iesaistīšanās sarunās. Sarunās ar Rumāniju Latvija piedalījās sarunās par sadaļām vides aizsardzību, brīvo pakalpojumu kustību, konkurences politiku, iekšlietām un tieslietām, citiem jautājumiem, kā arī par saistībām ES likumdošanas pārņemšanā, kas pieņemta laikā no 01.01.2003. līdz 30.09.2004. sadaļās par vides aizsardzību un nodokļu politiku. Latvijas nostāja sarunās tika izstrādāta, Ārlietu ministrijai sadarbojoties ar nozaru ministrijām.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Normatīvā akta izpildi nodrošinās valdība un ministrijas to kompetences un funkciju ietvaros. Jaunas institūcijas netiek izveidotas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Par normatīvo aktu sabiedrība tiks informēta, to publicējot oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Atbilstoši Eiropas Kopienu tiesas procedūrai. Privātpersona varēs iesniegt prasību Latvijas tiesā, kā arī citā dalībvalsts tiesā, pret jebkuru personu (privātu vai publisku, tajā skaitā pret citu dalībvalsti) par ES primārajos un sekundārajos tiesību aktos noteikto pienākumu nepildīšanu vai nepienācīgu pildīšanu, no kā šai personai radušies zaudējumi. Tas ir iespējams, jo pastāv ES tiesību normas, kuras ir arī tieši piemērojamas.
4. Cita informācija

Ārlietu ministrs Dr. A. Pabriks

Ārlietu ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgās amatpersona

Atbildīgā amatpersona

A.Pabriks

N.Penke

E.Dumpe

E.Vijupe

J.Zlamets

07.11.2005

14:04

3575

Santa Rosicka-Tomsone 7016279, santa.rosicka-tomsone@mfa.gov.lv

ДОГОВОР ЗА ПРИСЪЕДИНЯВАНЕ

КЪМ ЕВРОПЕЙСКИЯ СЪЮЗ 2005 г.

TRATADO RELATIVO A LA ADHESIÓN

A LA UNIÓN EUROPEA 2005

SMLOUVA O PŘISTOUPENÍ

K EVROPSKÉ UNII 2005

TRAKTAT OM TILTRÆDELSE

AF DEN EUROPÆISKE UNION 2005

VERTRAG ÜBER DEN BEITRITT

ZUR EUROPÄISCHEN UNION 2005

2005. AASTA EUROOPA LIIDUGA

ÜHINEMISE LEPING

ΣΥΝΘΗΚΗ ΠΡΟΣΧΩΡΗΣΕΩΣ

ΣΤΗΝ ΕΥΡΩΠΑΪΚΗ ΕΝΩΣΗ 2005

TREATY OF ACCESSION

TO THE EUROPEAN UNION 2005

TRAITE RELATIF A L'ADHESION

A L'UNION EUROPEENNE DE 2005

CONRADH AONTACHAIS

LEIS AN AONTAS EORPACH 2005

TRATTATO DI ADESIONE

ALL'UNIONE EUROPEA 2005

līgums

par pievienošanos eiropas savienībai, 2005

Ekonomiskā sadarbība un ārējā tirdzniecība

Bulgārija un Rumānija

Bulgārija