Gallery
Otrdien, 23.septembrī, Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica piedalījās Ziemeļvalstu, Baltijas valstu (NB8) un Polijas parlamentu vadītāju ārkārtas sanāksmē, ko sasauca Igaunijas parlamenta priekšsēdētājs, reaģējot uz Krievijas īstenoto Igaunijas gaisa telpas pārkāpumu 19.septembrī.
“Agresora mērķis ir iebiedēt cilvēkus mūsu valstīs, pārbaudīt NATO vienotību un samazināt atbalstu Ukrainai. Krievijas mērķi ir lemti neveiksmei. NATO reakcija ir ļoti skaidra, stipra un nepārprotama,” sanāksmē uzsvēra Z.Kalniņa-Lukaševica.
Diskusijā tika apspriests NATO paziņojums pēc 4.panta konsultācijām, kas notika pēc Igaunijas pieprasījuma un kas stingri pauž alianses apņemšanos nostiprināt atturēšanas un aizsardzības pozīcijas Austrumu flangā, tostarp ar efektīvas pretgaisa aizsardzības palīdzību.
“NATO neignorēs šādas provokācijas – paziņojums ir skaidrs signāls Krievijai. Mums ir jābūt gataviem atbildēt daudz spēcīgāk, kā arī sekmēt sabiedroto klātbūtnes nostiprināšanos alianses austrumu flangā,” sacīja Z.Kalniņa-Lukaševica.
Saeimas priekšsēdētājas biedre pauda Latvijas atbalstu NATO jaunajai misijai “Austrumu sardze”, kas stiprina atturēšanas politiku un aizsardzību Austrumu daļā. Viņa uzsvēra, ka šī misija apliecina dalībvalstu dziļo izpratni par incidentu nopietnību un apņemšanos atbilstoši reaģēt nākotnē.
“Ja mūsu reģiona valstis ir vienotas, mēs esam nopietns pretspēks Krievijai. Šobrīd NB8 valstu un Polijas sadarbība ir ļoti spēcīga un vienota. Tā ir jāturpina stiprināt,” uzsvēra Z.Kalniņa-Lukaševica.
Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Polijas parlamentu vadītāju ārkārtas sanāksme tika sasaukta pēc Igaunijas parlamenta iniciatīvas, lai apspriestu incidentu Igaunijas gaisa telpā, kas notika pavisam neilgi pēc tam, kad Krievijas droni masveidā ielidoja Polijas gaisa telpā, tādējādi apliecinot provokācijas kā Krievijas īstenotu taktiku pret kaimiņvalstīm un NATO dalībvalstīm.
Sanāksmē līdz ar Latvijas Saeimas priekšsēdētājas biedri Zandu Kalniņu-Lukaševicu piedalījās Igaunijas parlamenta priekšsēdētājs Lauri Hussars (Lauri Hussar), Dānijas parlamenta priekšsēdētājs Sorens Gāde (Søren Gade), Somijas parlamenta priekšsēdētāja vietniece Tarja Filatova (Tarja Filatov), Lietuvas parlamenta priekšsēdētājs Juozs Olekas (Juozas Olekas), Norvēģijas parlamenta prezidents Masuds Gharahkani (Masud Gharahkhani), kā arī Zviedrijas parlamenta priekšsēdētājs Andreass Norlēns (Andreas Norlén) un Polijas parlamenta maršals Šimons Hoļovņia (Szymon Hołownia).