Baltijas jūras parlamentārā konference

Baltijas jūras parlamentārā konference (BJPK) ir Baltijas jūras reģiona parlamentārais forums. Saeimu tajā pārstāv pieci deputāti.

BJPK dibināta 1991. gadā pēc Somijas iniciatīvas ar mērķi veicināt kopīgu identitāti Baltijas jūras reģionā, ciešāk sadarbojoties reģiona valstīm un pašvaldībām. Šajā organizācijā ir pārstāvēti ap Baltijas jūru esošo valstu nacionālie un reģionālie parlamenti, kā arī Baltijas Asambleja, Eiropas Parlaments un Ziemeļu Padome.

Organizācijas mērķis ir Baltijas jūras vides aizsardzība, reģiona konkurētspējas veicināšana, veselīgs dzīvesveids un tūrisma attīstība.

BJPK konferences notiek vienreiz gadā dažādās Baltijas jūras reģiona valstīs, vienkopus pulcējoties aptuveni 150 parlamentāriešiem. BJPK struktūrā ietilpst:

• Pastāvīgā komiteja, kura nosaka organizācijas dienaskārtību un uzrauga pieņemtās rezolūcijas īstenošanas progresu;
• darba grupas, kas nodarbojas ar mainīgiem aktuāliem jautājumiem un parasti ir ar mandātu uz diviem gadiem. Šobrīd aktuāla ir Klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības darba grupa, kas tika nodibināta 2020. gada 24. augustā.

Šis forums sniedz Latvijas deputātiem labu iespēju gan skaidrot reģiona valstīm Latvijas vēstures līkločus, gan ar konkrētiem faktiem vērsties pret atsevišķu valstu nepatiesi sniegtām ziņām un vēstures interpretācijām.

BJPK ciešā sadarbībā ar Baltijas jūras vides aizsardzības komisiju (HELCOM) ļoti nopietni pievēršas Baltijas jūras vides aizsardzībai, piesārņojuma mazināšanai, jūras telpiskajai plānošanai un drošas jūrniecības jautājumiem. Latvija vairākkārt ir mēģinājusi šajā sadarbībā aktīvāk iesaistīt arī Baltkrieviju, jo “caur Daugavu” Baltkrievija piekļaujas Baltijas jūras baseinam.

BJPK ikgadējās konferences laikā parlamentārieši pieņem rezolūciju, kas ir rekomendējoša visām Baltijas jūras reģiona valdībām. Katru gadu valdībām rakstveidā ir jāziņo par rezolūcijas īstenošanas progresu. Tāpat Baltijas jūras valstu padomes (reģiona valdību sadarbības institūcijas) pārstāvim konferencē ir jāsniedz mutvārdu ziņojums par rezolūcijas izpildi un jāatbild uz parlamentāriešu jautājumiem.