Frakciju viedokļi

2026. gada 11. jūnijā

 

Vadītāja. Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un pienācis laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Tūdaļ deputāti pastāstīs par sēdē skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds – deputātam Uģim Rotbergam no JAUNĀS VIENOTĪBAS. Lūdzu!

 

U. Rotbergs (JV).

Labvakar, godātie radioklausītāji! Jāsaka, šis laikam ir nebijis gadījums... ka tik nav vēlākais “Frakciju viedokļu”... priekšnesums. Man ir tas gods pirmajam sākt... iespēja pirmajam izteikties. Mums šodien bija pusotra sēde, un es varu šķirot, ko runāt, ko ne. Bet kaut ko es kolēģiem arī atstāšu.

Man personīgi un, domāju, arī partijai svarīgākais bija Imigrācijas likums, jo mēs arī ar šeit sēdošajiem kolēģiem strādājam Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Bija kaut kādā mērā... lielā mērā ir izdevies apturēt vismaz lielu daļu no tā, kas agrāk bija “zelta vīzu” tirgošana, kā saka, bez kāda ieguvuma valstij, ka tika dotas uzturēšanās atļaujas, kas atļāva ceļot pēc tam Eiropā. Gan drošības iestādes, gan VID, gan arī pārējās... bankas un Latvijas Banka nav parādījušas, ka būtu bijis kaut kāds ieguvums Latvijas ekonomikā, un tā ir tikai tāda ideja, kurai nav seguma. Mums bija ārkārtīgi daudzas sēdes šajā jautājumā, un es domāju, ka tur vēl ir atstāts tāds nosacīts kompromiss... Nu, līdz galam tas nav, ir kaut kādas nelielas spraugas, ka investīciju fondos var ieguldīt un tamlīdzīgi. Bija dažādi viedokļi, vieniem – tādi, vieniem – šādi. Bet man liekas, ka tiešām ieguvums, ka tika noņemts mīts, ka šīs uzturēšanās atļaujas nes lielu labumu valsts attīstībai.

Mēs šodien skatījām arī... nu, kaislīgas, garas diskusija bija... pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”.

Paldies. Došu kolēģiem vārdu.

 

Vadītāja. Paldies Uģim Rotbergam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Nākamais runās frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Edvīns Šnore. Lūdzu!

 

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā jau tika minēts, šodien viens no svarīgākajiem jautājumiem bija Imigrācijas likuma pieņemšana. Tas ir pilnīgi jauns, pārstrādāts likums, kas nosaka veselu virkni lietu, kā iepriekš Imigrācijas likumā nebija. Un pats būtiskākais, pēc “Nacionālās apvienības” domām, ir tas, ka likums paredz būtisku robežkontroles stiprināšanu, ārvalstnieku skrīningu pirms iebraukšanas, kā arī nosaka atgriešanas procedūras, uzraudzību, dokumentu pārbaudes un tā tālāk.

Ir pieņemta virkne normu, kas stiprina latviešu valodas prasības, gan ne tādā apjomā, kā “Nacionālā apvienība” to rosināja. Tāpat ir pieņemti un atbalstīti vairāki mūsu frakcijas iesniegtie priekšlikumi, tajā skaitā arī mans priekšlikums par kvotu noteikšanu. Tas ir diezgan fundamentāls regulējums, kas paredz, ka Ministru kabinetam ir tiesības noteikt atsevišķus reģionus vai valstis, no kurām var tikt ierobežota imigrācija vai arī pilnībā izbeigta, atkarībā no tā, kāds ir stāvoklis mūsu valstī ar attiecīgiem ārvalstniekiem.

Virkne lietu gan netika pieņemtas. Tostarp Jāņa Dombravas priekšlikumi, kas sasaucās arī ar viņa vadītās parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājumiem. Viņš bija iesniedzis priekšlikumus, daļa tika atbalstīta, lielākā daļa netika atbalstīta. Piemēram, bija priekšlikums par to, ka ir jāizbeidz imigrācija, ja imigrantu skaits valstī pārsniedz 5 procentus no Latvijā dzīvojošo Latvijas pilsoņu skaita. To neatbalstīja. Arī daudz ko citu neatbalstīja.

Tas nozīmē, ka darbs ir jāturpina. Acīmredzot “Nacionālā apvienība”... un varbūt arī plašākā lokā strādāsim pie tā, lai iesniegtu jaunus priekšlikumus un virzītu šo jautājumu uz priekšu nākotnē.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Edvīnam Šnorem no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!

 

E. Zivtiņš (LPV).

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Jāsaka tā, ka ar to arī LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ atšķiras no citām politiskajām partijām – ka mēs rūpējamies gan par sabalansētu migrāciju, gan nodokļu sistēmu mūsu valstī. Tātad LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ balsoja pret Imigrācijas likumu, jo mēs uzskatām, ka nevar būt situācija, ka mēs laižam iekšā kebabu tirgotājus, bet investorus, bagātos cilvēkus no trešajām valstīm, tanī skaitā, ASV vai Austrālijas, mēs nelaižam šeit investēt. Latvija nav draudzīga valsts investoriem. Bet labi, kā saka, laiks un vēsture to iztiesās.

Šodien LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ iesniedza vairākus likumprojektus, kas, manā skatījumā, bija ekonomiski pamatoti. Tātad pirmais bija par SIF – Sabiedrības integrācijas fonda – reorganizāciju, kas valstij dotu līdz pat trīs miljoniem eiro ekonomiju. Funkcijas, kuras šobrīd dublējas, tiktu pārdalītas Ārlietu, Kultūras un Labklājības ministrijai. Bet diemžēl Saeima to noraidīja.

Tāpat arī jautājums... LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ vēlējās šodien nodot komisijai jautājumu par PVN samazināšanu bērnu precēm – maisījumiem un pamperiem. Vēl bija jautājums par mikronodokli, tā būtu bijusi tiešā veidā cīņa ar ēnu ekonomiku, mēs atvieglotu darbu uzņēmējiem, mazajiem uzņēmējiem, tiem uzņēmējiem, kuri strādā vieni paši, kuri iznāktu ārā no ēnu ekonomikas un sāktu maksāt nodokļus. Bet diemžēl visas šīs četras pozīcijas netika atbalstītas un tālāk virzītas.

Jāsaka, tas mani nedaudz izbrīna, jo šobrīd partijas, kuras ir pie varas, tad, kad tās bija opozīcijā, atbalstīja šos priekšlikumus. Laikam kaut kas mainās brīdī, kad saņemti labi atalgoti valdības krēsli. Ceru, ka es kļūdos savos pārmetumos kolēģiem.

Tas arī viss, ko gribēju jums šodien pavēstīt. Jābrauc mājās futbolu skatīties... atklāšanu. Tā ka visiem jauku vakaru!

 

Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Nākamā runās deputāte Aiva Vīksna no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”. Lūdzu!

 

A. Vīksna (AS).

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Noteikti paldies par izturību un sekošanu mūsu spraigajai Saeimas sēdei. Es runāšu īsi un teikšu: pats svarīgākais no APVIENOTĀ SARAKSTA šobrīd bez tiem, ko minēs kolēģi vēl, ir... Mēs iesniedzām... pēc divu gadu darba grupas beidzot ir risinājums – nodokļu likumu grozījumu pakete, tas ir, grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un “Par nodokļiem un nodevām”. Tātad šo likumprojektu galvenais mērķis ir atvieglot fiziskajām personām iespēju sniegt pakalpojumus citai fiziskajai personai, nereģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā, ar nosacījumu, ka gada apgrozījums būs 25 tūkstoši eiro un darījumos tiek izmantoti tikai saimnieciskās darbības konti. Kā mēs visi zinām, tas ir tikai vienā bankā. Pašlaik nodokļa likme tiek noteikta 10 procenti, un mēs izmantojam mikrouzņēmumu nodokļa mehānismu, ka šie 10 procenti sadalās – 80 procenti aiziet iedzīvotāju ienākuma nodoklī un 20 procenti ir valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Man gan jāatzīmē, ka kolēģis iepriekš mazliet kļūdījās. Viņi iesniedza... iedzīvotāju ienākuma nodoklī... Un tas nav saistīts ar mikrouzņēmumu nodokli, ko minēja, bet šis, ko es minu, ir tieši par Mikrouzņēmumu nodokļa likumu.

Kādas tad ir izmaiņas? Nekur nav jāiet, fiziskajai personai nav jāreģistrējas, nebūs arī deklarācijas jāiesniedz, ir jāatver saimnieciskās darbības konts, un banka noziņo Valsts ieņēmumu dienestam proporciju, kā es teicu, 80:20, likme – 10 procenti. Un sniedz fiziskā persona fiziskajai personai. Man jau šodien rakstīja – vai varēs arī juridiskajai? Nē. Šis ir tikai... fiziskā persona – fiziskajai personai. Un tātad nosacījums, kā es jau minēju.

Pats svarīgākais – šie trīs likumprojekti ir jau nodoti manis vadītajai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, un mēs jau nākamajā nedēļā skatīsim uz pirmo lasījumu. Tas ir viens solis, ko esam solījuši un ko arī norāda Ministru prezidents – samazināsim birokrātiju un vienkāršosim... kas ir ierakstīts... vienkāršosim nodokļu nosacījumus.

Tieši fiziskā persona... tātad – mazajiem.

Tas ir galvenais, ko es jums gribēju teikt.

Novēlu jums jauku vakaru un jaukas brīvdienas.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Aivai Vīksnai no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Nākamais runās deputāts Ģirts Štekerhofs no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Lūdzu!

 

Ģ. Štekerhofs (ZZS).

Labvakar! Vai man jāsaka jau – labu nakti! Prieks jūs informēt par pavadīto dienu Saeimā, kas sākās agri un beidzās vēlu. Šodien praktiski bija divas pilnas sēdes, tika izskatīti vairāk nekā 80 likumprojekti, daudzi apstiprināti, pieņemti daudzi lēmumi, bija karstas diskusijas. Par dažiem gribu izteikties un atzīmēt, kāda bija ZZS nostādne.

Piemēram, esam rezervēti pret Imigrācijas likumu. Neesam tik priecīgi, jo šis likums varētu padarīt mūs ekonomiski mazāk konkurētspējīgus, atbaidot investorus, kas būtu ar mieru investēt un veicināt Latvijas izaugsmi.

Man kā ārstam ir ļoti patīkami, ka otrajā lasījumā ir izskatīts un atbalstīts likumprojekts “Klīnisko universitātes slimnīcu likums”. Vēl būs galīgais lasījums... likuma pieņemšana vairākas reizes ir pārlikta, tas nav pieņemts, un pašreiz ir iespēja šai Saeimai šo likumu pieņemt fināla lasījumā.

Ir saprotama Saeimas deputātu un citu cilvēku neizpratne, ka šī likuma pieņemšana prasīs papildu līdzekļus no budžeta, tie varētu būt provizoriski 100 tūkstoši eiro. Bet, ņemot vērā, ka mūsu medicīna ir... viszemākā procentuāli no IKP Baltijā... mēs no iekšzemes kopprodukta maksājam aptuveni 3,9 procentus... lai likvidētu rindas, lai būtu kvalitatīva un pieejama medicīna, mums noteikti vajadzētu paaugstināt. Mūsu valstī būtu normāli 6 procenti. Tas būtu... mums vēl pietrūkst... aptuveni 900 miljoni. Ja mēs pieņemsim šo likumu un to iedzīvināsim... arī 100 tūkstoši tuvāk... lai būtu kvalitatīvāka, pieejamāka medicīna un nebūtu šo mūžīgo strīdu par rindām... un neizpratne... domāju, šis likums varētu būt viens mazs solis uz priekšu, lai mēs to varētu mēģināt atrisināt.

Bija diezgan interesantas un karstas diskusijas par vistām, par vistu turēšanas noteikumiem un labturību. Viedokļi dalījās. Zemnieki aizstāvēja pašreiz esošo kārtību, balstoties uz to, ka lielie olu ražotāji jau pārorientējas un lielākā daļa paši izvēlas vistu labturību. Pieņemt likumu, kas uzliktu viņiem papildu pienākumus, nebūtu īsti pareizi.

Bet jāteic, ka olas ir vienādas, ko ir apstiprinājis profesors Danilāns un... izdarīja olu ķīmisko analīzi... procentuāli sastāvs izmainās... no vistu turēšanas apstākļiem... pieļaujamo procentu kļūdu robežās. Tā ka tādas lielas atšķirības nav. Bet šī likuma virzīšana un diezgan skaļās akcijas liek domāt, ka tā ir liela, koordinēta kampaņa, kas principā tiek virzīta, lai samazinātu dabīgā dzīvnieku izcelsmes proteīna patēriņu un veicinātu, es domāju, mākslīgā olbaltuma tirgu.

Labi, tas viss.

Lai mums šovakar būtu interesants futbols! Uz redzēšanos!

 

Vadītāja. Paldies Ģirtam Štekerhofam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Raidījumu šodien noslēgs deputāts Kaspars Briškens no frakcijas PROGRESĪVIE. Lūdzu!

 

K. Briškens (PRO).

Labvakar! Atpakaļ pie Saeimas futbola. Īsi komentāri par četriem likumprojektiem no PROGRESĪVO perspektīvas.

Pirmām kārtām svarīgi, ka šodien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tomēr tika nodots likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” un ar to saistītie likumprojekti. Galvenā šīs likumprojektu paketes būtība ir nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai. Jaunā koalīcija bija aicinājusi šo uz nedēļu atlikt. Labi, ka šodien tas ir izdarīts, un ceru, ka turpināsies virzība uz šobrīd ļoti sadrumstalotās nozares uzraudzības konsolidēšanu Latvijas Bankas rokās. Šobrīd nozari uzrauga gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, gan Valsts ieņēmumu dienests, gan Latvijas Banka.

Paralēli ir vēl viens likumprojekts par patērētāju tiesību aizsardzību, kurš šobrīd ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un kurā... bet diemžēl strauji tuvojas atbalstam līdzšinējā tieši patēriņa kreditēšanas pakalpojumu, tostarp ātro kredītu, reklāmas aizlieguma atcelšana. PROGRESĪVIE, protams, ir stingri iestājušies pret reklāmas aizlieguma atcelšanu, bet tiek izmantoti dažādi argumenti, lai šo tirgu pilnībā liberalizētu, neieviešot Latvijas specifikai un šai ļoti augsta riska nozarei atbilstošus ierobežojumus. Droši vien reklāmas nozare ļoti priecājas, jo šī pakalpojuma apjomi ļoti cieši saistīti ar reklāmas pieejamību.

Otrs svarīgs un labs signāls, labas ziņas veselai nozarei ir būtiskas izmaiņas Tūrisma likumā. Beidzot ir sakārtots īstermiņa īres mājokļu tirgus un ar to saistītais regulējums, tai skaitā pārņemot Eiropas Savienības likumdošanu. Tas nebija viegls likumprojekts, bet kopumā ar nozares atbalstu, ar nozares palīdzību tas beidzot ir sakārtots, pieņemts galīgajā lasījumā.

Kolēģi jau vairākkārt pieminēja Imigrācijas likumu. Mēs, PROGRESĪVIE, protams, redzam, ka konservatīvā koalīcija ir atvērusi termiņuzturēšanās atļauju Pandoras lādi, būtiski paplašinot “zelta vīzas” programmu. Vairāki priekšlikumi netika atbalstīti, bet viens – atbalstīts, un tas paredz šādas investīcijas – sākot no 150 tūkstošiem eiro – uz pieciem gadiem valsts izveidotā alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekā.

Ir skaidrs, ka mēs atgriežamies pagātnē pirms vairākiem gadiem, padarot sevi atkarīgu no šādām neprognozējamām, iespējams, mūsu drošību apdraudošām ārvalstu, trešo valstu finanšu plūsmām. Eiropas Savienībā mēs redzam pilnīgi pretēju tendenci. Daudzas valstis, kurām bija šādas “zelta vīzu” programmas, ir tās vai nu slēgušas, vai būtiski samazinājušas. Spānija, Īrija, Nīderlande... arī tādi zināmi piemēri kā Malta, Kipra, Portugāle, Ungārija. Visas šīs valstis iet pretējā virzienā – sašaurina “zelta vīzu”, “zelta pasu” programmas, lai savu ekonomiku tomēr pasargātu no šādām neprognozējamām naudas plūsmām. Diemžēl Latvija... šodien Saeimas vairākums, īpaši konservatīvā koalīcija, izvēlējās šādu priekšlikumu atbalstīt.

Visbeidzot – mazliet par olām un par vistu sprostiem. Par iepriekšējā runātāja teikto... olas varbūt ir vienādas vai līdzīgas, bet vistu labturība ļoti būtiski atšķiras – vai tās ir turētas sprostos vai tomēr brīvi... vai kūtī, kur viņām ir iespējas veikt visus savus dabiskos procesus, nedzīvojot sprostā vai kādā Combi sprostā.

Es pilnīgi noteikti noraidu jebkādas sazvērestības teorijas par to, kas ir dzīvnieku aizsardzības organizāciju motivācija. Galu galā iniciatīvu “Brīvību vistām” – par atteikšanos no vistu sprostiem – ir parakstījuši vairāk nekā 32 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Šādu likumprojektu atbalstīja olu ražotāju nozare, arī lielākie mūsu ražotāji, tai skaitā “Balticovo”, kas vakar atklāja 120 miljonus vērtu jaunu ražotni Iecavā, kura ir pilnībā balstīta uz bezsprostu tehnoloģijām.

Redzam, ka arī mazumtirgotāji atsakās no sprostos dētu olu tirgošanas. Un patērētājs kļūst zinošāks – vairs nepērk olas ar indeksu 3 gan Latvijā, gan vēl jo vairāk Eiropā. Un, ņemot vērā, ka Eiropa ir mūsu olu eksportētāju galvenais tirgus, domāju, ir gudri pielāgoties.

Tieši šis likumprojekts rosināja meklēt atbalsta risinājumus, lai palīdzētu šīs nozares uzņēmumiem pārkārtoties, finansēt pāreju uz bezsprostu tehnoloģijām. Protams, likumprojekts bija vērsts arī uz dzīvnieku labturības standartu celšanu. Daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs jau ir šāds likumā noteikts aizliegums. Ir vairākas valstis, kuras pat bez likuma ir pārgājušas uz bezprostu tehnoloģijām. Zviedrija ir viena no pirmajām valstīm pasaulē, kurā vispār vairs nav vistu sprostu. Arī Igaunijas parlaments nesen atbalstīja līdzīgu likumprojektu pirmajā lasījumā.

Saeima diemžēl izvēlējās palikt pagātnē, neieklausīties nozares viedoklī. Ļoti ceru, ka nākamajā Saeimā PROGRESĪVIE atradīs sabiedrotos un šādu aizliegumu tomēr panāks, lai nozare var attīstīties ilgtspējīgi, lai tā ir konkurētspējīga un mēs, protams, parūpētos par dzīvnieku labturību – kā vienu no Latvijas un arī visas Eiropas vērtībām.

Paldies. Lai visiem jauks vakars!

 

Vadītāja. Paldies Kasparam Briškenam no frakcijas PROGRESĪVIE.

Līdz ar to šodienas raidījums ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties. Uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!