Frakciju viedokļi
2026. gada 1. oktobrī
Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un pienācis laiks raidījumam “Frakciju viedokļi” . Tajā deputāti pastāstīs jums par sēdē skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.
Pirmajam šodien vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Jānim Eglītam. Lūdzu!
J. Eglīts (NA).
Labdien, radioklausītāji! Vēlos uzsvērt piecas galvenās lietas, par kurām šodien mēs lēmām.
Šodien Saeimas sēdē tika labota kļūda par to, ka māmiņām, kuras audzināja mājās bērnus no 1991. gada līdz 1995. gadam, šis laiks netika ieskaitīts darba stāžā. Šī kļūda ir labota – gan “Nacionālā apvienība” ir virzījusi, gan Saeima ir atbalstījusi šo kļūdas labojumu.
Tāpat ļoti, ļoti nozīmīgs likumprojekts ir “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā”’, ar kuru tika noteikts, ka no 1. janvāra krievu valoda “Latvijas Sabiedriskajā medijā” vairs nebūs dzirdama, izņemot vienu gadījumu – ja būs jāatspēko naidīga, melīga informācija. Tas nozīmē, ka mūsu sabiedriskais medijs turpmāk skanēs latviešu valodā, tas ir ļoti svarīgi, lai mums veidotos sabiedrība ar vienotu izpratni par to, kas notiek.
Tāpat šodien uz priekšu pavirzījās Sporta likums, kas nosaka to, ka sporta joma tiek finansēta no valsts... ar konkrētiem laika rāmjiem... un finansējums varētu būt pieejams jau no 1. janvāra, nevis kā ir bijis iepriekš, ka sporta komandas gaidīja šo finansējumu līdz pat vasaras vidum.
Tāpat “Nacionālā apvienība” atbalstīja priekšlikumu, ka pašvaldības deputāts nedrīkst braukt uz agresorvalsti un uz agresorvalsts satelītu. Ņemot vērā drošības situāciju, ir būtiski, ka visas mūsu amatpersonas ievēro šo noteikumu, lai neradītu jebkāda veida drošības apdraudējumus Latvijai.
Šodien atbildīgajai komisijai tika nodots arī likumprojekts “Sejas aizsegšanas aizlieguma likums”, kas noteic, ka sabiedriskā, publiskā vietā uzturēties ar sejas aizsegu nebūs atļauts. Tas arī ir gan drošības jautājums, gan kultūras identitātes jautājums. Jo tas, ko iepriekš bieži vien attaisnoja ar reliģisku pārliecību... vairākas tiesas ir secinājušas, ka ne vienmēr tas tā ir. Bieži vien tā ir tāda spēka demonstrācija, tāda visatļautība. Latvijā tomēr visiem ir jābūt... uz vienas nots, uz vienas laukuma lapas, lai mēs visi viens otru saprastu.
No manas puses tas laikam arī viss.
Vadītāja. Paldies Jānim Eglītam no “Nacionālās apvienības”.
Nākamā runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Jana Simanovska. Lūdzu!
J. Simanovska (PRO).
Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien mēs skatījām... divas sēdes un bija arī daudz jautājumu.
Es varu tikai pievienoties Eglīta kungam – tas, ko mēs šodien nolēmām par iespēju vairākām personu grupām brīvprātīgi apdrošināties par laika periodu no 1991. līdz 1995. gadam, ir ļoti svarīgs un taisnīgs lēmums, jo tas attiecas uz sievietēm, kas kopa bērnu līdz astoņu gadu vecumam, uz studentiem, uz personām, kas kopa cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Toreiz tās personas nezināja, ka vajag apdrošināties, vai arī palaida to garām. Bija dažādi iemesli. Līdz ar to šis laika posms netiek ieskaitīts viņu stāžā. Un mēs devām iespēju, kā pareizi, brīvprātīgi apdrošināties. Man liekas, tas ir ļoti svarīgi. Tas arī rāda, ka mēs kā sabiedrība novērtējam to, ko dara cilvēki, rūpējoties par saviem tuviniekiem, jaunās māmiņas un citi.
Vēl es gribu teikt... tas jau bija otrās sēdes jautājums... iespējams, daudzi klausītāji ir pamanījuši, ka Rucavas mežos tika izcirsts gandrīz 400 gadu vecs mežs.
Jau kopš jūnija sākuma mēs, PROGRESĪVIE, par to esam interesējušies. Ir bijis pieprasījums gan zemkopības ministram Augulim, gan arī neskaitāmas vēstules meža īpašniekam. Un tas nav privātīpašums, tas bija valsts īpašums – Meža pētīšanas stacijai, Valsts meža dienestam. Diemžēl redzam, ka, mūsu likumi šobrīd nav preventīvi, tie nepasargā dabas vērtības no izciršanas. Visas iesaistītās puses bija labi informētas par dabas vērtībām, kas tur atrodas, un tomēr ciršanas apliecinājumi netika apturēti, vismaz uz izvērtēšanas laiku.
Man ir ļoti, ļoti žēl, ka mēs esam zaudējuši kaut ko ļoti vērtīgu, viens no nocirstajiem kokiem bija ārkārtīgi sens – 377 gadu vecs. Tas parāda, cik ļoti mēs nenovērtējam savas dabas bagātības. Mēs domājam, ka esam zaļa valsts, bet aizmirstam, ka visu zaļo var ātri zaudēt.
Es ļoti ceru, ka tas bija pēdējais šāda vecuma mežs, tik vecs mežs, kas tādā veidā tiek iznīcināts, un ļoti ceru, ka mēs attapsimies un tomēr spēsim aizsargāt savu dabu.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Janai Simanovskai no frakcijas PROGRESĪVIE.
Vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājam Jurim Viļumam. Lūdzu!
J. Viļums (AS).
Paldies.
Dārgie klausītāji! Gribu jums izstāstīt par dažiem likumprojektiem.
Vienu jau pieminēja mans kolēģis – par latviešu valodu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Man kā frakcijas vadītājam ir pienākums atgādināt, ka tieši APVIENOTAIS SARAKSTS bija tas, kas šo jautājumu faktiski izcīnīja caur Satversmes tiesu. Zinu, ka mans kolēģis, tagadējais tieslietu ministrs Edvards Smiltēns, tam veltīja ļoti daudz laika. Šādā veidā mēs esam panākuši to, ka likumā arī tiek nostiprināta latviešu valodas loma, lai uz tās pamata mēs integrētu visu Latvijas sabiedrību.
Papildus man kā pārstāvim no pierobežas jāteic, ka nedrīkstam aizmirst to, ka mums ir jāsaliedē visa Latvijas sabiedrība. Mums patiešām ir jāapvieno visi Latvijas pilsoņi un visi Latvijas iedzīvotāji, lai stiprinātu sabiedrības noturību, lai, nedod dievs, vienas vai otras krīzes gadījumā Latvijas valsts iekšienē nebūtu jācīnās ar iedzīvotājiem, kuri varbūt ne līdz galam izprot to, ko dara parlaments vai valdība, vai kāds politiķis.
Otra lieta, kas, manuprāt, ir svarīga un ko Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā rosināja Bergmaņa kungs, – pirmajā lasījumā mēs apstiprinājām likumprojektu, ka uz priekšu visiem šīs komisijas deputātiem... acīmredzot nākamajā Saeimā... būs nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, jo tā ir gadījies, ka diviem deputātiem, kas šajā komisijā līdz šim ir darbojušies, radušās problēmas ar likumu. Tas bija gan Ādamsona kungs, gan šobrīd Rosļikova kungs, kurš acīmredzot ir aizmucis uz Minsku. Tāpēc visnotaļ atbalstāma ir Bergmaņa kunga ideja un priekšlikums, ka uz priekšu visiem deputātiem, kas darbosies šajā komisijā, būs nepieciešama valsts pielaide. Es pat teiktu vairāk – tāda pielaide būtu vajadzīga visiem Saeimas deputātiem.
Trešā lieta ir saistīta ar Ukrainas civiliedzīvotājiem. Šodien mēs nodevām komisijai likumprojektu, kas paredz sakārtot jautājumu par Ukrainas iedzīvotājiem, no kuriem daudzi šeit dzīvo jau vairāk nekā četrus gadus. Saeimā izskatītais likumprojekts paredz skaidrus nosacījumus, ka Latvijā ilgstoši dzīvojošie Ukrainas civiliedzīvotāji varēs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, jo šeit dzīvo daudzi Ukrainas iedzīvotāji, daudziem bērni jau mācās mūsu skolās un ir apguvuši latviešu valodu. Patiešām mums jānāk pretim un jāsakārto sistēma, lai viņi nav pastāvīgā neziņā.
Protams, šis likumprojekts paredz arī to, ka mums jābūt sistēmai, kā mēs faktiski izanalizējam, uz kāda pamata Latvijā atrodas vīrieši no Ukrainas, vai viņiem nebūtu tomēr atbildība par savu valsti un attiecīgi pienākums to aizsargāt. Diemžēl Ukrainai uzbrūk Krievija, kā pirms tam minēju, jau vairāk nekā četrus gadus.
Droši vien varētu plašāk izstāstīt par Valsts sporta fonda likumu, bet zinu, ka kolēģi gribēs par to izstāstīt sīkāk.
Jūsu laiku nekavēšu, tikai atgādināšu, ka parīt ir vēlēšanu diena. Izvērtējiet, apdomājiet, noteikti nobalsojiet par vienu, otru vai trešo partiju vai sarakstu. Katrā ziņā tieši jūsu, es teikšu – tavās, rokās ir tas, kāda būs nākamā – 15. – Saeima.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jurim Viļumam no APVIENOTĀ SARAKSTA.
Nākamā runās deputāte Līga Kozlovska no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Lūdzu!
L. Kozlovska (ZZS).
Labdien, cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Šodien ir Starptautiskā senioru diena. No sirds sveicu visus seniorus, arī savus pacientus!
Diemžēl, runājot par politiskajām aktualitātēm veselības aprūpē, nevarēšu jūs iepriecināt ar labiem notikumiem, kas notikuši politiķu aprindās, arī sarunās mūsu komisijās.
Pagājušajā nedēļā Saeimā tika pieņemts... deputāti diemžēl nobalsoja, ka Ministru kabineta lēmums par slimnīcu reformu tiek apstiprināts, lai gan daudzas profesionāļu organizācijas, arī daudzi Saeimas deputāti savās komisijās, īpaši Sabiedrības veselības apakškomisijā, sprieda, ka šī reforma ir jāaptur un jāpārstrādā. Galvenais... kas diemžēl tika apstiprināts... pastiprinās nevienlīdzība veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā, sevišķi lauku slimnīcās. Saistībā ar šo Saeimas, manuprāt, neveiksmīgo lēmumu ZZS frakcijas deputāti ir uzrakstījuši un iesnieguši pieteikumu Satversmes tiesai, lai lauku reģionos medicīnas pakalpojumu pieejamība būtu vienlīdzīga... kā galvaspilsētā vai lielajās reģionu slimnīcās... tāpat lai būtu iespējama veselības pakalpojumu pieejamība lauku slimnīcu uzņemšanas nodaļās 24/7, stiprināt neatliekamo medicīnisko palīdzību un primāro veselības aprūpi. Tas būtu īpaši svarīgi austrumu pierobežas reģionos saistībā ar mūsu valsts drošības jautājumiem. Līdzīga satura vēstule tika aizsūtīta tiesībsardzei ar jautājumu, kā šo nevienlīdzību tiesiski mazināt.
Otrdien Sabiedrības veselības apakškomisijā noritēja ļoti spraiga diskusija ar gandrīz 50 pacientu organizācijām, Veselības ministriju, NVD par zāļu reformas gaitu. Diemžēl pacientu organizāciju spriedums nebija labvēlīgs mums, politiķiem, arī Veselības ministrijai, jo jauno inovatīvo medikamentu daudzums rindā uz valsts kompensāciju ir palielinājies no 80 līdz 124. Tas nozīmē, ka ļoti daudzi pacienti ar ļoti smagām onkoloģiskajām vai retajām slimībām nevarēs dabūt inovatīvās zāles, kas varētu uzlabot viņu veselību, arī glābt viņu dzīvības.
Šonedēļ bija vēl viens ļoti svarīgs notikums, kas skāra gan veselības aprūpes aktīvistus, gan pacientus, – mediķu arodbiedrība organizēja akciju pie Ministru kabineta, lai palielinātu mediķu algas, lai Baltijas valstīs tās būtu līdzīgas. Mediķu algu palielinājumam būtu jābūt vismaz par 25 procentiem, sevišķi tām mediķu profesijām, kuras algu jautājumā cieš visvairāk, – māsām, ārstu palīgiem un atbalsta personālam.
Trešdien notika Ilgtspējīgas attīstības komisijas, Latgales apakškomisijas un Sabiedrības veselības apakškomisijas kopsēde par valsts veselības aprūpes budžetu 2027. gadam. ZZS iestājās par galveno jautājumu – veselības aprūpei nākamajā Saeimā jābūt politiskajai prioritātei ar 6 procentiem no IKP.
Ļoti ceru, ka 3. oktobrī, ejot uz vēlēšanām, jūs padomāsiet, kā mēs varētu cīnīties tālāk, lai valsts veselības pakalpojumi būtu pieejami visiem.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Līgai Kozlovskai no Zaļo un Zemnieku savienības.
Vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!
E. Zivtiņš (LPV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija spraiga diena, un jāteic, ka šī bija beidzamā Saeimas sēde pirms vēlēšanām, kas faktiski noslēdz veselu lielu ciklu. Pieskaršos īsi burtiski divām lietām.
Pirmā lieta, kas mums bija ļoti svarīga... faktiski tas, ko mēs uzturam visu laiku un par ko mēs savu viedokli neesam mainījuši. Mēs uzskatām, ka šis jautājums, lai gan Saeimas deputātiem dienaskārtībā ir daudz citu jautājumu... bet mēs nevaram būvēt māju bez stipriem pamatiem, proti, tas ir jautājums par ģimeni, par māti un tēvu, par tikai un vienīgi diviem dzimumiem. Lai kā arī nebūtu, mēs šo jautājumu uzturam, mēs no tā neatkāpjamies. Faktiski esam vienīgā frakcija un vienīgā partija, kas uztur šo jautājumu un savu viedokli nemaina. Tieši tāpēc šodien tika pieprasīts balsojums, lai cilvēki varētu pozicionēties uz nākamo Saeimu un vēlētāji varētu izdarīt izvēli, par ko balsot... kādas ir vērtības.
Otrs jautājums, kuram gribu pieskarties. Visiem svaigā atmiņā ir vētra, kas dažus atstāja bez elektrības un bez sakariem uz ilgāku vai īsāku laiku. Tā zināmā mērā bija ārkārtas situācija, kurai, es gribu uzsvērt, iedzīvotāji bija gatavi, bet valsts diemžēl nebija gatava.
Abstrahējoties no šī... sagatavoju likumprojektu, lai zemes un meža īpašniekiem būtu iespēja lauztos kokus sastrādāt un izvest no meža, lai mazinātu kukaiņu invāziju un vispār nekārtības mežā. Galvenais nosacījums bija tāds, ka šiem materiāliem netiek piemērots PVN, nav jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā, tā teikt, vienkārši atļaut iztīrīt saimniekiem savu mežu. Diemžēl Saeimas vairākuma atbalstu tas neguva. Mēģināsim nākamajā Saeimā... vai varbūt izdosies pat šajā... kaut gan neticu, ka šajā Saeimā izdosies, visticamāk, būs jāmēģina nākamajā Saeimā.
Un nonākam pie jautājuma, ka tiešām 3. oktobrī, jau šo sestdien, ir Saeimas vēlēšanas. Katram no jums ir jāizdomā, par ko gribat balsot, kādas ir jūsu vērtības, kuras pārstāvat, kādu gribat redzēt nākamo Saeimu, kāda būs Latvijas attīstība. Izdariet savu izvēli un obligāti aizejiet. Neaģitēšu, par ko konkrēti balsot, bet jāzina viena lieta – jo vairāk cilvēku piedalīsies vēlēšanās, jo iekļūšanas balva Saeimā būs daudz, daudz augstāka un to deputātu, kuri šeit iekļūs, kvalitāte būs daudz augstāka. Tādā mērā mēs varam veicināt valsts attīstību, kā teikt, uz labo pusi. Tātad mums ir vajadzīga kvalitatīva Saeima, lai viņi mazāk domātu par politiskām ambīcijām, bet vairāk rūpētos par iedzīvotāju labklājību.
Tā ka, mīļie draugi, paldies jums par uzmanību. Visiem jauku vakaru, un izbaudiet un ejiet 3. datumā vēlēt. Neieciklējieties tikai uz vienu Rīgu. Atcerieties, ka mums ir četri... pieci apgabali – Zemgale, Kurzeme, Latgale, Vidzeme un Rīga. Brauciet ekskursijās, ejiet kājām, apskatiet mūsu skaistās Latvijas vietas un pie viena arī nobalsojiet!
Paldies visiem, un jauku vakaru!
Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
“Frakciju viedokļu” raidījumu šodien noslēgs JAUNĀS VIENOTĪBAS deputāte Alīna Gendele. Lūdzu!
A. Gendele (JV).
Labvakar, cienījamie klausītāji! Man ir tas gods pārstāvēt frakciju JAUNĀ VIENOTĪBA un, manuprāt, šodien tiešām daudz svarīgu dokumentu tika izskatīti, izdiskutēti un pieņemti. Gribu apstāties pie diviem likumprojektiem.
Viens jau ir tapis par likumu, ko ļoti gaidīja visi cilvēki, kuri ir piepogājuši sevi sporta nozarei. Pieņemot Sporta likumu, bija paredzēts, ka noteikti jābūt Valsts sporta fonda likumam, kas būtu veidots ar mērķi izveidot skaidru tiesisko pamatu Valsts sporta fonda darbībai, noteikt tā uzdevumus, finansēšanas avotus un līdzekļu izlietošanas piešķiršanas kārtību ar mērķi sekmēt valsts sporta politikas īstenošanu un sporta nozares ilgtspējīgu attīstību. Tas šodien ir noticis, jo ir pieņemts šis likums. Manuprāt, tagad tiešām, lai sports varētu ilgtermiņā attīstīties, ir vajadzīgs ļoti pārskatāms un stabils finansējums. Varam būt gandarīti, ka tagad ir arī ieraksts, ka Ministru kabinets, veidojot kārtējā gada budžetu, paredz finansējumu sportam vismaz piecu miljonu eiro apmērā, sākot ar 2027. gadu. Lūk, tas ir ļoti pozitīvi sporta jomai.
Es arī no tribīnes paudu viedokli, ka... paldies visām iesaistītajām institūcijām, bet vislielākais paldies tiem cilvēkiem, kuri strādā sporta nozarē – sportistiem, treneriem –, kuri ar savu darbu Latviju padara pazīstamu visā pasaulē un vieno visu Latvijas sabiedrību.
Otrais dokuments – “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kas šodien ir izskatīts pirmajā lasījumā, bet ir ļoti svarīgs. Par šo dokumentu mēs Sociālo un darba lietu komisijā, kur arī es strādāju, vairākkārt esam runājuši ar sociālajiem partneriem. Un kāpēc tas ir vajadzīgs? Tas ir vajadzīgs tādēļ, lai cilvēkiem dotu iespēju brīvprātīgi iemaksāt sociālās iemaksas par laika periodu no 1991. gada 1. janvāra līdz 1995. gada 31. decembrim. Šajā laikā bija cilvēki, kuri nebija darba attiecībās, nebija sociāli apdrošināti vai arī paši neveica sociālās apdrošināšanas iemaksas, kaut gan viņiem bija tāda iespēja. Tās ir tās grupas... varbūt es arī nosaukšu... piemēram, darba stāžam tiek pielīdzināts mācību laiks augstākajā mācību iestādē, pēcdiploma izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas laiks, kā arī laiks, kad cilvēks kopis bērnu ar invaliditāti vai audzinājis bērnu līdz astoņu gadu vecumam.
Es uzsvērtu šo pēdējo mērķgrupu, jo tieši māmiņas izjūt to visasāk, kad pienāk vai nu pensijas vecums, vai kādi citi apstākļi. Šis likumprojekts, kas izskatīts pirmajā lasījumā, dos iespēju brīvprātīgi veikt apdrošināšanas iemaksas un līdz ar to nodrošināt atbilstošu pensijas un bezdarba apdrošināšanas stāža noteikšanu minētajām grupām. Un varbūt es gribētu arī uzreiz... kāda tad būtu ietekme, jo iemaksa ir piesaistīta pie minimālās algas 1 procenta apmērā.
Mēnesī, ja tiešām persona pieņem lēmumu brīvprātīgi iemaksāt sociālās iemaksas, tas būtu 8,60 eiro. Bet ietekme tad, kad šī persona izvēlēsies vai pienāks pensijas vecums... tad pieaugums mēnesī būtu 1,95 eiro, bet gada griezumā 23,30 eiro. Ja kāda persona samaksā par 12 mēnešiem, tie ir jau 103,20 eiro. Bet pieaugums mēnesī pensijai būtu 23,35 eiro, gada griezumā – 280,10 eiro.
Tātad jūs varat paši secināt, ka ietekme tieši pensijas saņemšanas apjomā ir vērā ņemama. Bet pats galvenais, ka darba stāžs tiek palielināts un arī pie indeksācijas šiem cilvēkiem ir pozitīva ietekme uz indeksācijas procesu, jo tas notiek, pamatojoties uz darba stāža... daudzumu.
Tātad es ceru, ļoti ceru... un sekojiet arī jūs, ka līdz 8. oktobrim ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš un šim likumprojektam ir piešķirts steidzamības statuss. Līdz ar to 15. oktobrī... es ļoti ceru, ka visi deputāti apstiprinās un tas stāsies spēkā. Bet šis likums stāsies spēkā no 2027. gada 1. jūlija.
Jauku vakaru!
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Alīnai Gendelei no JAUNĀS VIENOTĪBAS.
Līdz ar to šodienas raidījums ir izskanējis.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!