Galerija
Dalība Eiropas Savienībā (ES) Latvijai ir izdevīga, jo atpakaļ saņemtie naudas līdzekļi trīsreiz pārsniedz mūsu valsts iemaksas kopējā ES budžetā. To piektdien, 17.jūnijā, uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas informāciju par ES budžeta veidošanos un Latvijas ieguvumiem no ES.
2009.gadā Latvija ES budžetā iemaksāja 215 miljonus, bet atpakaļ saņēma vairāk nekā 710 miljonus eiro, skaidro komisijas priekšsēdētājs Imants Lieģis. „Latvijas dalība Eiropas Savienībā ir liels finansiāls ieguvums, jo īpaši lauksaimniecības un infrastruktūras jomās. Taču Latvijai ir neizmantots potenciāls vēl vairāk cīnīties par naudas līdzekļiem, un tos iegūt savas valsts konkurētspējas un izaugsmes stiprināšanai,” norāda I.Lieģis.
Laika periodā no 2007. līdz 2013.gadam Latvijai pieejams 4,5 miljardu eiro finansējums no kohēzijas politikas līdzekļiem, kas ietver finansējumu gan nodarbinātības un sociālajiem pasākumiem, gan infrastruktūras projektiem, kā arī vairāk nekā miljards eiro kopējai lauksaimniecības politikai.
Lai gan līdz 2013.gadam vēl jāapgūst ievērojams līdzekļu apjoms, lielas problēmas nav gaidāmas, skaidroja Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktore Edīte Dzalbe. Latvijai salīdzinoši labi veicas, apgūstot finansējumu, kas ir „nacionālā aploksne” un par ko vairs nav jākonkurē ar citām valstīm. Atšķirīga situācija ir jomās, kurās finansējums tiek centralizēti sadalīts caur Eiropas Komisiju, kuras rīkotajos projektu konkursos piedalās visas dalībvalstis, noskaidroja deputāti.
Dažādām izglītības un zinātnes aktivitātēm Eiropas Komisijas organizētajos projektos pieejams finansējums 50 miljardu eiro apjomā. Taču Latvija trīs gadu laikā no šīs naudas spējusi piesaistīt vien 10 miljonus. Tādējādi šai jomā esam vieni no pēdējiem starp visām ES dalībvalstīm, raksturoja Finanšu ministrijas pārstāve.
Komisijas deputāti pauda neizpratni par slikto situāciju izglītības un zinātnes finansējuma apguvē. Latvijas konkurētspējai šīs nozares ir vairāk nekā svarīgas, tāpēc jāskaidro iemesli Izglītības un zinātnes ministrijas nespējai šo naudu iegūt, sacīja deputāte Rasma Kārkliņa (Vienotība).
Saeimas Preses dienests