Galerija
Saeima ceturtdien, 14.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, paredzot pakāpenisku pensionēšanās vecuma palielināšanu.
Risinot ar sabiedrības novecošanos saistītās problēmas, likumprojekts paredz paaugstināt pensionēšanās vecumu gan vīriešiem, gan sievietēm līdz 65 gadiem.
Par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča pauž, ka likuma grozījumus izdevies pieņemt plānotajos termiņos, rodot kompromisa risinājumus starp ieinteresētajām pusēm. „Ir izdevies panāk lēzenāku pensionēšanās vecuma celšanu, noteikt labvēlīgākus pensionēšanās nosacījumus bērnu invalīdu vecākiem, kā arī ieviest beztermiņa iespēju doties pensijā priekšlaicīgi.”
Pensionēšanās vecuma palielināšana no 62 līdz 65 gadiem tiks veikta pakāpeniskāk, nekā sākotnēji plānots – ar trīs mēnešu soli, reformai noslēdzoties līdz 2024.gada beigām. Likuma pirmā lasījuma redakcija paredzēja pensionēšanās vecumu celt straujāk, reformu noslēdzot 2020.gadā. Vienlaikus bez termiņa ierobežojuma tiek saglabāta iespēja pensionēties priekšlaicīgi.
Likuma grozījumi ilgtermiņā novērsīs sociālā budžeta deficītu, kas, neveicot nekādas izmaiņas, 2030.gadā sasniegtu 1,43 miljardus latu. Pieņemot iecerētos likuma grozījumus un ar 2014.gadu pārceļot pensiju piemaksu finansēšanu no sociālā budžeta uz valsts pamatbudžetu, 2030.gadā sagaidāms sociālās apdrošināšanas budžeta pārpalikums 1,43 miljardu latu apmērā.
Argumentējot izmaiņu nepieciešamību, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētajas biedrs Arvils Ašeradens norāda, ka Latvijā izteikti samazinās iedzīvotāju skaits un sabiedrība noveco, līdz ar to aizvien palielinās demogrāfiskā slodze. Jau patlaban vienu pensionāru uztur vidēji 1,3 strādājošie. Tendences ir līdzīgas arī citās Eiropas valstīs, un daudzās no tām, tostarp Lietuvā un Igaunijā, ir plānotas pensiju sistēmas reformas un pensionēšanās vecumu plānots paaugstināt līdz 65 gadiem vai pat vairāk.
Ar likuma grozījumiem tiek palielināts arī minimālais apdrošināšanas stāžs, kas dod tiesības uz vecuma pensiju. Pārejās posmā - no 2014.gada līdz 2024.gadam – pensiju varēs saņemt, ja būs nostrādāti vismaz 15 gadi. Savukārt no 2025.gada tiesības uz vecuma pensiju būs personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem. Patlaban, lai varētu pretendēt uz vecuma pensiju, personai ir jābūt sociāli apdrošinātai vismaz 10 gadus.
Pieņemot likuma grozījumus, Saeima samazināja arī minimālo apdrošināšanas stāžu personām, kas audzinājušas vismaz piecus bērnus vai bērnu invalīdu.
Saskaņā ar likuma grozījumiem tiesības uz vecuma pensiju piecus gadus pirms valstī noteiktā pensionēšanas vecuma sasniegšanas šādām personām būs gadījumā, ja viņu apdrošināšanas stāžs ir vismaz 25 gadi pašreizējo 30 gadu vietā. Šādas izmaiņas izdarītas, ņemot vērā, ka vecākiem, kuri vismaz astoņus gadus veltījuši bērna ar invaliditāti vai piecu bērnu aprūpei, ir grūtības sakrāt patlaban nepieciešamo 30 gadu darba stāžu. Tādējādi daudzi vecāki, kas atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem, pensiju priekšlaicīgi nevar saņemt tieši augsto darba stāža nosacījumu dēļ.
Grozījumi likumā „Par valsts pensijām” paredz arī virkni citu izmaiņu un precizējumu.
Saeimas Preses dienests