Plāno noteikt kriminālatbildību par mēģinājumu ar dziļviltojuma tehnoloģiju palīdzību ietekmēt vēlēšanu rezultātus

(30.04.2024.)

Lai noteiktu kriminālatbildību par mēģinājumiem ar dziļviltojuma tehnoloģiju jeb tā dēvētā “deep fake” palīdzību ietekmēt vēlēšanu rezultātus un nodrošinātu vēlētāju tiesības piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās, Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 30.aprīlī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā.

Vēlētāju tiesības piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās ir viena no demokrātijas pamatvērtībām, savukārt godīgu un brīvu vēlēšanu norises būtisks priekšnosacījums ir taisnīgs priekšvēlēšanu kampaņas regulējums, atzīmē likumprojekta autori.

Ar grozījumiem iecerēts noteikt kriminālatbildību par apzināti nepatiesas diskreditējošas informācijas izgatavošanu vai izplatīšanu par politisko organizāciju (partiju) vai politisko organizāciju (partiju) apvienību, Saeimas, pašvaldības domes vai Eiroparlamenta deputāta kandidātu, izmantojot dziļviltojuma tehnoloģiju, ja tas izdarīts priekšvēlēšanu aģitācijas perioda laikā vai vēlēšanu dienā.

Plānots, ka par šādu noziedzīgu nodarījumu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību vai sabiedrisko darbu.

Likumprojekta autori uzsver, ka dziļviltojuma tehnoloģiju radītie foto, video un audio materiāli ir kļuvuši par priekšvēlēšanu kampaņu sastāvdaļu. Piemēram, pēdējā gada laikā dziļviltojuma tehnoloģiju radīts saturs, kura mērķis ir bijis graut kāda kandidāta reputāciju, ir konstatēts Argentīnas, Slovākijas un Polijas priekšvēlēšanu kampaņās, pauž autori, norādot, ka liela daļa potenciālo vēlētāju atzīst, ka jau šobrīd nespēj atpazīt dziļviltojuma tehnoloģiju radīto saturu.

Ar grozījumiem iecerēts likumu papildināt, nosakot kriminālatbildību par automatizētas datu apstrādes sistēmas izmantošanu nolūkā kavēt personas piedalīties vēlēšanās, likuma vai tautas nobalsošanas ierosināšanā, tautas nobalsošanā un Eiropas pilsoņu iniciatīvas atbalstīšanā. Par to varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu vai probācijas uzraudzību.

Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl trešajā lasījumā jāatbalsta Saeimai.

Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

 

Saeimas Preses dienests

Sestdien, 30.novembrī