Saeimas priekšsēdētāja ekonomiskās politikas debatēs: izvirzām ambiciozu, bet sasniedzamu ekonomiskās izaugsmes mērķi – dubultot iekšzemes kopproduktu

(16.05.2024.)

“Izaugsmes mērķis – dubultot iekšzemes kopproduktu – ir ambiciozs, bet sasniedzams. Jo, tikai izvirzot augstas prioritātes, mēs motivējam sevi būt starp attīstītajām valstīm,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja, ceturtdien, 16.maijā, uzrunājot Saeimu ekonomiskās politikas debatēs par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam. 

Lai šo mērķi – nākamo 10 gadu laikā dubultot ekonomikas apjomu – īstenotu, paredzētas mērķtiecīgas valsts investīcijas tautsaimniecībā, kas kopā ar Eiropas Savienības dažādu fondu ieguldījumiem sniegs būtisku atbalstu mūsu uzņēmēju produktivitātes un konkurētspējas kāpināšanai, atzīmēja D.Mieriņa. 

“Mums ir potenciāls mākslīgā intelekta un viedo tehnoloģiju integrēšanā un plašākā izmantošanā ražošanā, eksportā un izglītībā un redzējums, kā izmantot cilvēkkapitālu un tajā investēt. Lai nodrošinātu konkurētspējīgu un izglītotu darbaspēku, augsta līmeņa mākslīgā intelekta speciālistu sagatavošana, STEM zināšanu stiprināšana visos izglītības līmeņos ir galvenā prioritāte,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja, akcentējot nākotnes darba tirgum atbilstošas normatīvo aktu pilnveidošanas nepieciešamību, lai darba nosacījumus padarītu elastīgākus, modernākus un piemērotākus globālajam darba tirgum. 

D.Mieriņa arī atzīmēja, ka esošajos ģeopolitiskajos apstākļos, mērķtiecīgi attīstot drošības industriju, mums ir iespēja kļūt par reģiona līderiem militārajā rūpniecībā, ražojot duālas nozīmes produktus elektronikas, ķīmijas un vides tehnoloģijām. Tādējādi mēs nodrošinām ne tikai darba vietas, bet arī eksportu un nedalītu atbalstu Ukrainai.   

Saeimas priekšsēdētāja rosināja ekonomikas attīstības programmu atbilstoši aktualitātēm regulāri pārskatīt un par sasniegtajiem rezultātiem diskutēt Saeimā, kā arī ekonomikas politikas prioritātēs iekļaut radošuma un mākslas komponenti, un par progresu informēt Saeimu. “Nereti mēs aizmirstam radošās un kultūras industrijas devumu, eksportējot mūsu valsts nacionālās kultūras vērtības pasaulē, vienlaikus kultūras produktu ražošanā un radošās izglītības ieguvē piesaistot ārvalstu investīcijas un fondu līdzekļus,” pauda Saeimas priekšsēdētāja, aicinot padomāt, vai STEM nevajadzētu aizstāt ar STEAM, tādējādi zinātni, tehnoloģijas, inženierzinātni un matemātiku papildinot arī ar mākslu, kas veicinātu radošu domāšanu, inovatīvus risinājumus un lielāku pievienoto vērtību. 

“Izvirzīto mērķu sasniegšanā mums jābūt konkrētiem un skaidri jādefinē, kā tos īstenosim. Lai veicinātu augstu pievienoto vērtību precēm, produktiem un pakalpojumiem, jāinvestē, apmācot darbiniekus digitalizācijā, automatizācijā un robotizācijā, jānodrošina digitāls publiskās pārvaldes process, jādod iespēja valsts uzņēmumiem startēt eksporta tirgos un piesaistīt resursus caur kapitāla tirgus instrumentiem, jāinvestē pētniecībā un inovācijās,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

 

Saeimas Preses dienests

Sestdien, 30.novembrī