Saeimas priekšsēdētāja ārpolitikas debatēs: Latvija parādījusi sevi kā seismogrāfu reģionālajos ģeopolitiskajos izaicinājumos

(22.01.2015.)

Latvija kopā ar citām reģiona valstīm ir spējusi uztvert nepieciešamību pēc drošības kā vienu no prioritātēm ļoti agrā fāzē. Tas parāda Latviju un Baltijas reģionu kā jūtīgu starptautisku seismogrāfu reģionālajos ģeopolitiskajos izaicinājumos, kas spēj noteikt vēl citiem nemanāmus nākotnes satricinājumus un aicināt tiem saprātīgi gatavoties. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, ceturtdien, 22.janvārī, no parlamenta tribīnes uzrunājot klātesošos ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs.

Saeimas priekšsēdētāja 2014.gadu raksturoja kā lūzuma gadu, kad no Eiropas viedokļa it kā nesaprotamas bažas raidošā Baltija kļuva par iniciatori drošības stiprināšanai. 

Ārlietu ministra ziņojumu Saeimas priekšsēdētāja vērtēja kā plašu un izsmeļošu, stimulējošu dokumentu ar konkrēti izstrādātiem ārpolitikā darāmo darbu virzieniem, un pateicās tā sagatavošanā iesaistītajiem par teicamo darbu. 

Iztirzājot ziņojumu, I.Mūrniece izcēla vairākus Latvijas interesēm būtiskus aspektus. Viņa uzsvēra nepieciešamību stiprināt Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbību NB8 formātā, norādot, ka blakus NATO lomai Baltijas jūras reģiona valstīm ir izšķiroša nozīme Latvijas spējai aizstāvēties eventuālu draudu gadījumā. 

Kā būtisku I.Mūrniece minēja arī NATO Stratēģiskās komunikācijas centra atvēršanu Rīgā, raksturojot to kā nozīmīgu Latvijas ieguldījumu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas darbā. Kā nozīmīgs aspekts runā minēta arī Latvijas enerģētiskā drošība. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra nepieciešamību ieviest Eiropas Savienības (ES) Trešo enerģētikas paketi un pērno gadu raksturoja kā atskurbšanas laiku, kas ES pārtrauca minstināšanos enerģētiskās atkarības jautājumos.

I.Mūrniece minēja divas praktiskas iniciatīvas, kam ir labs potenciāls sakārtot mediju telpu. Viena no tām – kvalitatīva un mūsdienīga Eiropas kanāla krievu valodā izveidošana, atbildot Krievijas veiktajai informatīvajai kampaņai. Vēl viens instruments būtu audiovizuālās mediju pakalpojumu direktīvas grozījumi, kas ļautu izveido labāku likumu rāmi nacionālā līmenī un stiprināt mediju vidi. 

Pievēršoties Latvijas prezidentūrai ES Padomē, Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka tā būs izaicinājumiem pilna un ir nepieciešama liela elastība un spēja ātri reaģēt: „To pierādījuši janvāra sākuma notikumi Francijā un Beļģijā, kuri dienas kārtībā izvirzīja drošību kā pašu būtiskāko uzdevumu.” Kā mūsu prezidentūras izaicinājumu viņa minēja nepieciešamību skaidri pozicionēties ar drošību saistītos jautājumos attiecībā uz Krievijas agresiju Ukrainā. 

Pievēršoties Ukrainas jautājumam, Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka Ukrainas problēmas, tostarp ekonomiskās un institucionālās, ir arī Eiropas problēmas. „Ukraina karo mūsu karu, bet kādu dienu mēs varam saņemt rēķinu,” sacīja I.Mūrniece. 

Kā būtisku viņa minēja nepieciešamību turpināt darbu, lai Doņeckas un Luhanskas grupējumus atzītu par teroristiskām organizācijām. „Tas būs nepatīkami Krievijai, jo nevienam nepatīk, ja sastrādāto  nosauc īstajā vārdā. Tomēr tūkstoši bojāgājušo gulstas uz Krievijas atbalstīto teroristu sirdsapziņas, tādēļ laipošana ir nevietā”. 

Saeimas priekšsēdētāja aicināja drošības rūpju kontekstā neaizmirst vērtību jautājumu. Pārfrāzējot franču politiķi un ekonomistu Žaku Deloru, viņa norādīja, ka vajag vairāk nekā vienotu tirgu, lai iemīlētos Eiropā - Eiropai joprojām ir vajadzīga dvēsele. „Eiropas dvēsele ir Eiropas neapstrīdamās vērtības: miers, spēcīga vēsturiskā atmiņa, kultūras un komunikācijas tradīcijas, labklājības pievilcība vienlaicīgi ar tieksmi iedzīvināt sociālā taisnīguma principus, zaļas, nepiesārņotas vides kultūra un brīvības izpausmes,” savas runas noslēgumā sacīja I.Mūrniece. 



Saeimas Preses dienests

Sestdien, 23.novembrī