1998.gada 17.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 17.decembra sēdi. Pirms izskatām darba kārtību, ir jālemj par iesniegtajiem grozījumiem darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut Saeimas 17.decembra sēdes darba kārtībā otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu “Augu aizsardzības likums”. Vai tas ir visiem deputātiem izdalīts? Ir jau iekļauts darba kārtībā. Paldies.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. Ir iekļauts.

Tas pats attiecas arī uz grozījumiem Farmācijas likumā.

Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 39.panta otrajai daļai Ministru kabinets 26.novembrī nosūtīja Saeimai priekšlikumu turpināt izskatīt 6.Saeimas pilnvaru laikā pirmajā un otrajā lasījumā pieņemtos likumprojektus. Ministru kabineta 15.decembra sēdē tika nolemts izdarīt Ministru kabineta 24.novembra sēdes protokolā grozījumus un svītrot četrus apakšpunktus. Ņemot vērā iepriekš minēto, Ministru kabinets atsauc priekšlikumu turpināt izskatīt 7.Saeimā šādus likumprojektus: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums, “Grozījumi Pasta likumā”, “Grozījums likumā “Par telekomunikācijām” un “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Mūsu darba kārtībā tas ir 32., 33., 34. un 35.punkts.

Par šo jautājumu vēlas runāt deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Es gribētu iebilst pret likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” atsaukšanu, jo šī nodošana komisijām ir reizē arī pirmais lasījums. Es domāju, ka tas darba kārtības punkts nepārtraukti ir pārnests. Šodien šis jautājums būtu izlemjams. Ja šis jautājums šodien netiek izlemts, tad tas tiek izņemts no darba kārtības, jo, vadoties pēc jaunā Kārtības ruļļa, tas ir jāizskata pirmajā sesijā. Es domāju, ka solījumi, kuri ir saistībā ar privatizācijas sertifikātiem un kurus ir devušas partijas, ir būtiski, un es domāju, ka šis jautājums ir diskutējams Saeimā. Mēs iebilstam pret šī jautājuma izņemšanu.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”. Runāt “pret” vēlas deputāts Romualds Ražuks. Tomēr nevēlaties? Tātad, kolēģi, ja es pareizi saprotu, tad... kas attiecas uz darba kārtības 32., 33. un 34.punktu, nav iebildumu, ka tie tiek izslēgti. Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” izņemšanu no darba kārtības. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 39, atturas - 5. Likumprojekts paliek darba kārtībā.

Nākamais ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegums. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu un 31.panta otro daļu lūdzam izdarīt 17.decembra sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Aivara Tiesneša ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju” kā darba kārtības otrās sadaļas 19.punktu. Pievienots arī lēmuma projekts. Vai ir kolēģiem iebildumi? Iebildumu nav. Ir tomēr iebildumi? Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par lēmuma projekta “Par deputāta Aivara Tiesneša ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju” iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 17, atturas - 9. Jautājums darba kārtībā iekļauts.

Sākam izskatīt darba kārtību. Pirmā sadaļa “Prezidija ziņojumi”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Par Papildu protokolu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā “Partnerattiecības - mieram”, līgumam par to Bruņoto spēku statusu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Kolēģiem iebildumu nav. Paldies.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas aizsardzības koledžu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai piekrītat, kolēģi? Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Par 1989.gada Protokolu par grozījumiem Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 56.pantā” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi, kolēģi? Nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Par 1977.gada Protokolu par Čikāgas 1944.gada Konvencijas par starptautisko aviāciju četrvalodīgā teksta autentiskumu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Par 1990.gada Protokolu par grozījumiem Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 50.panta “a” punktā” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai piekrītat, kolēģi? Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Par 1984.gada Protokolu par grozījumiem Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Par 1980.gada Protokolu par grozījumiem Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Par 1977.gada Protokolu par grozījumiem Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Kolēģi, vai piekrītat? Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Konvenciju par terorisma apkarošanu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Ir iebildumi. Deputāts Jānis Ādamsons. Šis ir starptautisks līgums, līdz ar to tā var būt tikai Ārlietu komisija. Piekrītat? Paldies.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Slovēnijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Singapūras valdības līgumu par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst. Paldies.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, ir jāizskata Nacionālās drošības komisijas priekšlikums par izmaiņām darba kārtībā. Nacionālās drošības komisija lūdz svītrot no 17.decembra Saeimas sēdes darba kārtības 15. un 16. darba kārtības jautājumu. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies. Šie jautājumi ir izslēgti no darba kārtības.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas lēmuma projekts “Par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu Silvijai Dreimanei”. Vai kāds vēlas izteikties? Nē. Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Romāna Mežecka iesniegums: “Lūdzu piešķirt man bezalgas atvaļinājumu šā gada 17.decembrī.” Neskatoties uz to, ka šis ir jau otrs iesniegums vienas sesijas laikā, bet ņemot vērā, ka dienu skaits ir mazāks par vienu nedēļu, mēs acīmredzot varam lemt par šā atvaļinājuma piešķiršanu. Vai kāds vēlas debatēt? Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu “Piešķirt bezalgas atvaļinājumu deputātam Romānam Mežeckim šā gada 17.decembrī”. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Krišjāņa Petera ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Ievēlēt deputātu Krišjāni Peteru Saeimas Ārlietu komisijā”. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Krišjāņa Petera ievēlēšanu Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Sakarā ar izmaiņām darba kārtībā nākošais jautājums ir Saeimas lēmuma projekts “Par deputāta Aivara Tiesneša ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju”.

Vai kāds vēlas debatēt? Debatēs pieteicies deputāts Leonards Stašs. Lūdzu!

L.Stašs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Kolēģi! Es domāju, ka šis jautājums ir nevietā un nelaikā, jo ir jau iesniegušas un vēl iesniegs arī citas frakcijas, kas kandidēja un arī kandidēs uz Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja amatu. Kāpēc mums šodien jālemj tieši par Tiesnesi? Vai tāpēc, ka tā nolēma Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija? Tas nebija nemaz vajadzīgs, jo ir vairāki iesniegumi šinī jautājumā. Iesniegs vēl arī citas frakcijas. Tā ka es uzskatu, ka šodien tas ir pāragri un nedrīkst lemt, kamēr nav savākti visi iesniegumi arī no citām frakcijām.

Sēdes vadītājs. Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vakardienas sēdē izskatīja jautājumu par Aivara Tiesneša ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju un ierosināja to izskatīt šīsdienas sēdē tādēļ, lai nodrošinātu šīs komisijas kā izteiktas darba komisijas normālu darbu. Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim lēmuma projektu “Par deputāta Aivara Tiesneša ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju”. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 5, atturas - 25. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Augu aizsardzības likums”. Otrais lasījums. Steidzams.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs, cienījamās kolēģes, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 30-b - likumprojektu “Augu aizsardzības likums” otrajā, galīgajā, lasījumā, jo parlaments šo likumu ir apstiprinājis kā steidzamu.

Tātad pirmais priekšlikums... pareizāk sakot, tas nav pat priekšlikums. 1. pantā ir redakcionāli precizēts 1. panta teksts.

Redakcionāli precizējami ir arī 2. panta tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret tiem? Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Juridiskais birojs iesaka izslēgt likumprojekta 3. pantu. Komisija to ir atbalstījusi un turpmāk mainījusi pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 4. pantā ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt?

K.Leiškalns. Otrās nodaļas nosaukums ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Vai iebildumu nav?

K.Leiškalns. Redakcionāli precizēts 5. panta, pēc jaunās numerācijas - 4. panta, teksts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst?

K.Leiškalns. Otrais priekšlikums. To iesniedzis Juridiskais birojs par izslēgumu 5. panta pirmajā daļā. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai arī deputāti atbalsta? Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Trešais priekšlikums - par 5. pantu. Aizstājums, ko ieteicis Juridiskais birojs. Komisija Juridisko biroju ir atbalstījusi, precizējot attiecīgo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Ceturtais priekšlikums ir par pantu numerācijas nomaiņu, par to vietas nomaiņu. To iesniedzis deputāts Arnis Kalniņš. Komisija to ir atbalstījusi un arī deputātus aicinu pievērst uzmanību 6. un 8. priekšlikumam tālākajā tekstā. Tātad piektais priekšlikums par 6. panta 1. punktu...

Sēdes vadītājs. Vai iebildumu nav?

K.Leiškalns. ... Juridiskais birojs iesniedzis, un komisija atbalsta, iestrādājot 8. priekšlikumā.

Sestajā priekšlikumā ir atbildīgās komisijas piedāvātais teksts. Neapšaubāmi, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Septītais priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta, iestrādājot 6. priekšlikumā, kuru mēs esam atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt?

K.Leiškalns. Astotais priekšlikums saņemts no atbildīgās komisijas, un tas, neapšaubāmi, ir atbalstīts. Runa ir par 7. pantu kā par 6. pantu, izsakot attiecīgajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst?

K.Leiškalns. Devītais priekšlikums par 8. panta trešās daļas izslēgšanu. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai arī deputāti atbalsta?

K.Leiškalns. 8. panta ceturtajā daļā (pēc jaunās redakcijas - 7. panta trešajā daļā) ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt?

K.Leiškalns. Desmitais priekšlikums. To iesniedzis deputāts Arnis Kalniņš par 9. panta trešo daļu. Jums izmainītais teikums ir pasvītrots. Komisija šo ir atbalstījusi un izteikusi precizētā redakcijā, kas pilnā apjomā ir redzama jūsu tabulas labajā ailītē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst?

K.Leiškalns. 9. panta ceturtajā daļā ir redakcionāls precizējums, kas saņemts no komisijas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

K.Leiškalns. Tāpat piektajā, sestajā, septītajā daļā, kā arī 10. pantā ir redakcionāli precizējumi, ko ir veikusi komisija.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Vienpadsmitais priekšlikums. To iesniedzis deputāts Arnis Kalniņš par 10. panta pirmo daļu. Komisija to atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģiem iebildumu nav?

K.Leiškalns. Par 11. pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli izsakot to jaunā redakcijā. Tas ir 10. pants.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt?

K.Leiškalns. Redakcionāli precizējumi ir arī ceturtās nodaļas 13. pantā un 14. pantā. 15. pants ir redakcionāli precizēts, pie kam jaunajā redakcijā tas ir 14. pants.

Sēdes vadītājs. Paldies.

K.Leiškalns. Un 13. priekšlikums ir saņemts no deputāta Arņa Kalniņa par 15. panta piektās daļas ievaddaļu. Komisija ir redakcionāli precizējusi deputāta priekšlikumu un to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt?

K.Leiškalns. Redakcionāli precizējumi ir 16., pēc jaunās redakcijas - 15. pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 15. panta ceturto daļu komisija ir redakcionāli precizējusi. Tāpat 18. pantu, pēc jaunās redakcijas - 17. pantu, komisija ir redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav?

K.Leiškalns. Par 18. pantu ir 14. priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir juridisks precizējums. Komisija to, neapšaubāmi, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt?

K.Leiškalns. Tālāk 18. panta ceturtajā un sestajā daļā ir komisijas piedāvātie redakcionālie precizējumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst?

K.Leiškalns. 15. priekšlikums ir jau par 20. panta otro daļu. To iesniedzis deputāts Arnis Kalniņš. Komisija ir pilnībā atbalstījusi deputāta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi sestajai nodaļai pilnīgi jaunu nosaukumu. Komisija pati to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta?

K.Leiškalns. Arī 21. panta nosaukumu ir komisija mainījusi un atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?

K.Leiškalns. 18. priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Tas ir par 21. pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta?

K.Leiškalns. Komisija ir redakcionāli precizējusi pārejas noteikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?

K.Leiškalns. Komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu par pārejas noteikumu 5. punktu, kas ir absolūti nepieciešams, likumam stājoties spēkā. Cienījamās deputātes un augsti godātie deputāti! Līdz ar to mēs esam izskatījuši minēto likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā, un aicinu jūs to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Augu aizsardzības likums” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””, kurš ir sagatavots izskatīšanai otrajā lasījumā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šo likumprojektu, izskatījusi visus priekšlikumus.

Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt likumprojekta ievaddaļā atsauci uz “Latvijas Vēstnesi”... Komisija, protams, ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Tālāk, lūdzu!

P.Apinis. Otrais ir deputātu Lāčplēša, Soldatjonokas, Damberga, Leiškalna un Kezikas priekšlikums svītrot 6. panta pirmās daļas 5. apakšpunktu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godātie deputāti! Mēs esam iesnieguši precizējumu - redakcionālu precizējumu, jo, es domāju, šeit ir notikusi neliela kļūda, sastādot tabulu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lāčplēsis.

J.Lāčplēsis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es gribu aicināt jūs atbalstīt šī akcīzes nodokļa neieviešanu. Ne tāpēc, ka mums būtu iebildumi pret to, ka varētu vairāk izmantot alternatīvo kurināmo vai ka mums būtu jāpilda līgumsaistības, kas noslēgtas ar Eiropas Savienību vai noteiktas citos starptautiskajos līgumos, bet tāpēc, ka šī akcīze neatrisinās nedz vienu, nedz otru jautājumu. Jo Latvijas parakstītajos līgumos ar Eiropas Savienību un citām starptautiskajām institūcijām nav tādu saistību par akcīzes nodokli degvielai, eļļai. Un šis līdzekļu izlietojums kurināmā, vietējā kurināmā, izmantošanai... Reāli projekti sastādīti nav, valdības programmas apstiprinātas nav, un šis mērķis arī netiks sasniegts. Bet līdzekļi tiks izmantoti.

Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka faktiski runa ir ne jau par akcīzes nodokli naftas produktiem, bet gan komunālajiem maksājumiem - maksājumiem par karsto ūdeni un apkuri. Ja kāds no jums, cienījamie deputāti, saviem vēlētājiem ir pirms nepilniem diviem mēnešiem vai mazliet senāk solījis, ka viņš pieņems lēmumu, kas sekmēs komunālo maksājumu - maksājumu par apkuri un karsto ūdeni, kuri ir vissmagākais slogs vēlētājiem, - palielināšanos, tad viņš, protams, ar tīru sirdsapziņu var balsot “par”. Ja kāds ir solījis, ka viņš realizēs sociāli atbildīgu politiku, viņam būtu jāatturas no šī akcīzes nodokļa pieņemšanas. Ja kāds savu attieksmi nav formulējis, viņam tagad būs iespēja to nodemonstrēt.

Bez tam es lūdzu jūs ņemt vērā arī to negatīvo ietekmi, ko šī akcīze atstās uz Latvijas ārējās tirdzniecības bilanci. Jo, ja mēs parēķinām uz vienu gigakaloriju cenu, kāda uz robežas ir naftai, mazutam un gāzei, tad redzam, ka gāze maksā apmēram pusotras reizes dārgāk. To, ka mūsu ārējās tirdzniecības bilances daļā vislielākais īpatsvars ir tieši energoresursu importam, jūs laikam zināt. To, kādas sekas Latvijas ekonomikā tas var izraisīt, likumprojekta iesniedzēji nav parēķinājuši.

Tāpēc es aicinu jūs neatbalstīt šī nodokļa ievešanu un balsot par 6. panta pirmās daļas 5. apakšpunkta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre - Jaunās partijas frakcija.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Lāčplēša kunga uzstāšanās bija pietiekoši emocionāla, bet es jūs gribētu informēt par to, ka ir noslēgta Kioto konvencija, kura nosaka, ka mazutu vispār nedrīkst izmantot siltumenerģijas ražošanai, bet par mazuta lietošanu katlumājās daudzās Eiropas valstīs jau ir ieviests noteikts oglekļa nodoklis. Pie tam arī Eiropas Savienības direktīvas nosaka šāda te nodokļa ieviešanu, un, ja jūs paskatīsieties labojumu nr. 9, ko iesaka Juridiskais birojs, tad redzēsit, ka akcīzes nodoklis ar 1999. gada 1. janvāri palielināsies par 1 latu, tātad kopā tas sastādīs 3 latus un tikai līdz 2001. gadam vien pieaugs līdz 10 latiem, kā tas ir noteikts arī direktīvās un kā tas ir noteikts arī mūsu starpvalstu līgumos, tā ka es aicinu balsot par šā nodokļa ieviešanu, jo, ja jūs paskatīsities labojumu nr.4, tad redzēsit, ka līdzekļi, kas ir iegūti no akcīzes nodokļa, tālāk tiek nodoti Latvijas Vides aizsardzības fondā, lai izmantotu vides uzlabošanai, tā ka tie nepazudīs vējā. Tiks uzlabota mūsu apkārtējā vide, jo, kā jūs zināt, apkurinot ar mazutu, protams, apkārtējā vide piesārņojas, tādēļ aicinu balsot par šādu nodokļu ieviešanu un nedomāt par emocionālām lietām, jo domāju, ka šie apkures tarifi tik daudz nepalielināsies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es ļoti aicinu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu. Aicinu jūs atbalstīt Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli. Jautājums ir par viena lata pieaugumu akcīzei.

Kas ir viena lata pieaugums? Līdz šim mēs maksājām 2 latus, tagad būs 3 lati, tātad par vienu latu ir pieaugums. Kolēģi, skatīsimies kontekstā visu likumu! Likumā tālāk pārejas noteikumos ir precīzi noteikts, ka turpmāk maksās 3 latus par katriem 1000 kilogramiem, un šis likums principā ir mūsu labā griba virzībā uz Eiropas Savienību. Eiropas Savienībā ir noteikts liels nodoklis par oglekļa dioksīdu, Eiropas Savienībā ir noteikts liels nodoklis par sēra dioksīdu, jo sēra dioksīds ir tieši tā viela, kas visvairāk izdalās no mazuta katlumājām, un tieši šīs katlumājas rada 68% lielu dabas piesārņojumu šodien. Es jūs ļoti aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas principā virza mūs uz alternatīvu kurināmo, vēršas pret dabas piesārņošanu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Tad jau mums vajag cīnīties, izmantojot dabas resursu nodokli, nevis uzlikt akcīzes nodokli kurināmajam. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tas ir tikai viens lats, bet divi lati tiek atmaksāti atpakaļ. Tad acīmredzot administrēšanas izdevumi kļūs pārāk dārgi. Tie ir pat lielāki, nekā ir tā iekasētā summa.

Otrs, ko es gribu sacīt. 6.Saeima, manuprāt, šo likumu pieņēma ļoti aizdomīgā formā... Tā laikam nav pareizi teikt, bet 6.Saeima to pieņēma ne nu gluži sasteigti... kaut kādu interešu vadīta, jo nodoklis tika uzlikts mazutam, bet nekādā veidā ar akcīzes nodokli netika aplikta gāze. Acīmredzot gāzes tirgotāju intereses šajā gadījumā mūsu valstī, tā teikt, tika ievērotas un “stumtas” stingri uz priekšu.

Ja mēs atgriežamies pie dabas resursu nodokļa vai pie nodokļa fosilajiem kurināmajiem, tad mēs, protams, Latvijā varam sākt aizstāt šo mazutu un gāzi ar zāģu skaidām, teiksim, Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un visās citās lielpilsētās. Tad es vēl saprastu, ka tiek uzlikts dabas resursu nodoklis vai nodoklis tiem kurināmajiem, kuriem Latvijā ir alternatīva un kuri galarezultātā izmaksā dārgāk. Tad es to saprotu, bet šobrīd es nezinu... Tas ir mēģinājums no tirgus izspiest mazutu.

Varbūt jūs gribat teikt, ka gāze ir nekaitīga? Šeit Apiņa kungs jau nosauca CO₂, sēra dioksīdu, bet te ir NO_x, tātad visādi slāpekļa sadegšanas produkti, kas nemaz tik labvēlīgi neietekmēs ne mūsu psihi, ne mūsu veselību nākotnē.

Ja mēs apliekam ar kādu nodokli, tad apliksim visas kurināmā piegādātājgrupas vienādi. Protams, šo nodokli maksās neviens cits kā mūsu valsts iedzīvotāji, tie iedzīvotāji, kuri maksā regulāri par siltumu, un, kā jūs zināt, šīs siltuma cenas un komunālo pakalpojumu cenas... Vispār siltuma cenas ir tik lielas, ka katrs santīms, ko mēs pieliekam klāt, ļoti nopietni ietekmēs Latvijas Republikas iedzīvotāju dzīves līmeni vai to ienākumu daļu, kas viņiem ir jāatdod, lai turētu sevi kaut drusciņ siltumā. Pie tam šis siltums vai siltais ūdens ne vienmēr pat vislabākajās mājās ir pietiekamā daudzumā un pietiekoši labs. Šajā valstī patiesībā būtu jādomā par siltināšanu, lai mēs katru gadu neizpūstu debesīs 150 miljonus latu. Katru gadu mēs, sildot atmosfēru, iztērējam 150 miljonus latu tāpēc, ka nevaram atrast līdzekļus, ka nevaram izstrādāt nopietnu likumdošanu, lai valsts ēkas - valsts dzīvojamais un arī nedzīvojamais fonds - tiktu siltinātas.

Aicinu atbalstīt piecu deputātu iesniegto priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli kaut vai tādēļ, lai jūs paskatītos kreisajā pusē, kur redzams, ka benzīnam ir 230 lati par katriem 1000 kilogramiem, bet šeit ir runa par 3 latiem par katriem 1000 kilogramiem. Es lūdzu atbalstīt principu. Aicinu balsot, lai atbalstītu komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par piecu deputātu priekšlikumu - likumprojekta 1.pantu izteikt šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 16, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

P.Apinis. Godātie kolēģi! 3.priekšlikums ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums, kas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Protams, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savu priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Pret 3.un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Tālāk, lūdzu!

P.Apinis. 5.priekšlikums ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Baloža priekšlikums, kas ir iestrādās Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kuru komisija, protams, atbalsta.

Sēdes vadītājs. Pret 5.un 6.priekšlikumu, kā arī pret atbildīgās komisijas traktējumu iebildumu nav. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

P.Apinis. 7.priekšlikums ir Aijas Počas priekšlikums - svītrot 17.panta otrajā daļā vārdu “juridiskajām”, jo ir vienalga, vai tā ir juridiskā vai fiziskā persona, kuras īpašumā vai nomā ir transportlīdzekļi. Jebkuram ir jāmaksā vienādi nodokļi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

P.Apinis. 8.priekšlikums ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums, kuru atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Apinis. 9.priekšlikums ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Apinis. 10.priekšlikums ir deputātu Lāčplēša, Soldatjonokas, Damberga, Leiškalna un Kezikas priekšlikums, kas ir atbalstāms, jo mēs jau esam pieņēmuši 2. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, kāds ir jūsu viedoklis: vai ir nepieciešams balsot? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par piecu deputātu ierosināto 10. priekšlikumu - svītrot likuma pārejas noteikumu 1.punkta 5.apakšpunktu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 6, atturas - nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

P.Apinis. Līdz ar to, ka mēs esam pieņēmuši 2.priekšlikumu, nav vairs skatāms 11. un 12.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Pret 11. un 12.priekšlikumu nav iebildumu, tie netiek skatīti. Tālāk, lūdzu!

P.Apinis. Savukārt 13.priekšlikums ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums - papildināt pielikuma 6.punktu ar jauniem kombinētiem preču nomenklatūras kodiem. Protams, to atbalstīja arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

P.Apinis. Līdz ar to es aicinu balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums Farmācijas likumā”, otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.115-c. Otrais, galīgais, lasījums. Šis likums ir steidzams.

Komisija no deputātiem priekšlikumus nav saņēmusi. Ir viens Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - noteikt, ka likums stājas spēkā 1999.gada 1.janvārī.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Požarnovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu nobalsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījums Farmācijas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, mums ir jāizskata 11 deputātu iesniegums: “Lūdzam izsludināt 30 minūšu pārtraukumu pirms likuma “Par sociālo palīdzību” izskatīšanas.” Vai ir iebildumi? Nav. Tādā gadījumā pārtraukums līdz pulksten 10.15.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 10.15. Turpināsim izskatīt darba kārtību.

Pirms mēs ķeramies pie likumprojekta, man ir patīkams paziņojums. Mūsu kolēģei - Jaunās partijas frakcijas deputātei Jevgenijai Stalidzānei ir dzimšanas diena. Sveicam viņu! (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Prezidijā ir saņemts sešu deputātu priekšlikums. Šie deputāti lūdz pārbalsot 17.decembra darba kārtības 20.punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””, otro priekšlikumu. Referents nebija precīzi formulējis balsojumu, tādēļ vairāki deputāti kļūdījās balsojot. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 142.pantu... Informēju jūs, ka šis likums tika izskatīts otrajā lasījumā kā steidzams un šobrīd tas jau ir pieņemts. Līdz ar to mēs šo priekšlikumu diemžēl nevaram izskatīt.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. Otrais lasījums. Steidzams.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 114-b. Pirmais ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - precizēt nosaukumu - noteikt, ka nosaukums ir “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anta Rugāte - Tautas partijas frakcija.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Attiecībā uz konsekvenci un precizitāti es gribu teikt, ka diemžēl mūsu rīcībā esošā anotācija likumprojektam “Grozījums likumā “Par sociālo palīdzību””, kas ietvēra sevī nepieciešamību mainīt pieņemtā likuma normu... Nebija iespējams samaksāt tiem bērniem, kuri ir invalīdi vecumā no 16 līdz 18 gadiem, atbilstoši tiem nosacījumiem, kādi valstī pastāv, šādas sociālās garantijas. Šiem likumprojekta anotācijas dokumentiem tika sagatavots virsraksts ar vārdu “grozījumi”. Iespējams, ka tas nav gluži nejauši, jo visi tālākie iesniegtie grozījumi ir nākuši no Finansu ministrijas un pēc būtības neatbilst nedz tam garam, kas ir deklarēts valdības deklarācijā, nedz arī tam, par ko iestājusies Eiropas Savienība savās prasībās, lai sociālās garantijas pieaugtu ātrākā dinamikā. Un valdība šādas garantijas ir deklarējusi savā deklarācijā. Visi šie priekšlikumi, kuri ir paskaidroti arī finansu ministra iesniegtajā dokumentā Sociālo un darba lietu komisijas locekļiem (šajā komisijā arī es strādāju), diemžēl ir formulēti kā likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. Taču otrajā lasījumā... ir iespējams iesniegt tikai priekšlikumus otrajam lasījumam. No tā izriet arī viss tālākais šā paskaidrojuma saturs un priekšlikumi, kuri ir iekļauti dokumentā nr. 114-b esošajās tabulās. Proti, ka šie paredzētie grozījumi, kuri tiek atsaukti no iepriekš nobalsotā likuma, tiek motivēti ar valsts budžeta deficītu, kurš varētu rasties. Tiek nosaukts skaitlis, kuram nav motivējuma tādā nozīmē, ka nedz katram paredzētajam grozījumam ir zināms attiecīgais cilvēku skaits, kuriem ir jāsaņem šāda palīdzība, nedz arī ir aprēķināta summa, ar kuru ir nepieciešams no budžeta līdzekļiem segt šādu vajadzību. Patiesībā secinājums ir tāds, ka, lai saglābtu valsts budžeta deficītu, ķeras pie sociālajiem pabalstiem, par kuriem nekad līdz šim netika runāts šā likuma grozījumu sakarā. Tas tika iesniegts un konceptuāli atbalstīts pirmajā lasījumā.

Tādēļ, atbalstot pirmo priekšlikumu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””, virsraksta maiņu, es aicinu kolēģus deputātus konsekventi neatbalstīt turpmākos priekšlikumus, kurus iesniegusi Finansu ministrija, jo šīs likuma normas ir pretrunā ar tām garantijām, kuras ir nepieciešamas un kuras patiešām šobrīd ir atbalstāmas, atbilstoši tam, ka sociālajā sfērā mūsu ļaudīm nav pietiekama nodrošinājuma.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis - Latvijas Republikas finansu ministrs.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamie deputāti! Protams, politika ir politika, un es vispār brīnos, ja komisijā cilvēks izsaka vienas domas, bet sēdē - citas. Tad tas ir interesanti.

Es gribu jūs informēt par kopējo lietas būtību. Realitāte ir tāda, ka dinamika, ar kādu pabalsti ir paaugstināti, materiālais pabalsts naudas un mantisko pabalstu veidā... pēdējie šādi paaugstinājumi ir bijuši 1998.gada vidū. Varētu teikt, ka, lai šos pabalstus nodrošinātu un nekādā gadījumā tos nesamazinātu, papildus citiem Labklājības ministrijas izdevumiem paredzēti 5,3 miljoni latu. Es varu teikt, ka tie ir grozījumi. Faktiski ir 2,4 miljoni bērnu kopšanas pabalstiem. Personām, kas kopj bērnu no pusotra gada vecuma, ir pabalsta apmēra paaugstināšana no 12 latiem līdz 30 latiem. Tā ir nupat, pagājušā gada vidū, strādāt sākusi norma. Tie ir 18 lati. Es domāju, ka šis paaugstinājums tagad ir stājies spēkā. Mēs to ņemam vērā un arī turpināsim... Kā arī 2,2 miljoni ģimenes valsts pabalstiem, indeksācijai, pabalsta apmēra paaugstināšanai atkarībā no bērnu skaita ģimenē... Tas gan nav liels paaugstinājums, tomēr tas ir no 6,8 latiem paaugstināts līdz 7, 65 latiem. Piemaksa par bērnu invalīdu - no 30 līdz 35 latiem... Tad ir no 30 līdz 35 latiem, no 25 līdz 30 latiem... Tas domāts nodrošinājuma pabalstiem vispārējā gadījumā.

Ko es ar to visu kopumā gribu teikt? Protams, man kā finansu ministram ir jāskatās, vai mums ir iespējas turpināt tik ļoti lielā tempā pabalstu paaugstinājumus, kādi iekļauti šajā likumā. Saeima nobalsoja tad, kad jaunā Saeima jau praktiski bija ievēlēta.

Es personīgi domāju, ka šis balsojums bija vairāk politisks, nekā finansiāli izsvērts, tāpēc man ir šāds priekšlikums. Mēs vakar bijām komisijā kopā ar labklājības ministru, un, komisijā izskatot šos jautājumus, praktiski Finansu ministrija, kā jūs to redzēsiet, ja skatīsiet cauri visus šos priekšlikumus, atbalsta komisijas viedokli. Tur, kur jūsu priekšlikumos ir rakstīts, ka komisija Finansu ministrijas viedokli noraida, mēs piekāpjamies.

Pats galvenais, ko es gribu teikt un par ko es acīmredzot runāšu vēlreiz. Tajā pielikumā, kas jums ir dokumentā nr. 114-c... tas ir pēc kārtas 12.numurs... Finansu ministrija vispār savu priekšlikumu atsauc. To mēs esam saskaņojuši ar komisijas vadītāju.

Un pēdējais, ko es gribu teikt. Ja nobalsos par 17.panta normām... respektīvi, ja neatbalstīs komisijas priekšlikumu, kas sakrīt ar Finansu ministrijas priekšlikumu... 16. un 17.panta normas... tas ir pēc kārtas numurs 3... 17.pants... Ja to atstāj spēkā, tad tas, kas nupat ir pieaudzis no 12 latiem līdz 30 latiem... Tur ir plānots momentā maksāt 45 latus. Tādu kāpumu pacelt nevar, lai kāda arī būtu situācija valstī. Tas ir nereāli. Tādā tempā mēs nevarēsim šos pabalstus paaugstināt. Mums tas ir tomēr jādara izvērstākā laikā.

Tas pats attiecas uz 4.punktu, kur ir runa par to, ka faktiski par 28 latiem paaugstina pabalstus. Līdz šim bija pāri par 7... Tas faktiski ir 35... Tas viss ir ļoti pareizi un ļoti vajadzīgi. Bet vissliktākais, kas var būt... Cienījamie deputāti! Es saprotu, ka dažiem acīmredzot ir savas politiskās intereses, kas vērstas pret valdību. Bet balsojuma sliktums varētu būt attiecībā uz šiem lielajiem skaitļiem, ja tos atstāj. Tajā apstāklī, ka nekas sliktāks nevar būt šajā valstī... No kā līdz šim ir izvairījusies šī valsts? Ka balso par tādām normām - paaugstināt algas, pabalstus... Vienalga... Tās ir jebkuras dotācijas no budžeta, kuras nevarēs izpildīt. Tad būs vissliktākā lieta tā, ka cilvēkiem tiek solīts maksāt, mēģina maksāt kādus pāris mēnešus vai pusgadu, bet pēc tam pārtrauc šos maksājumus. Tad nebūs svarīgi, kura valdība to darīs. Tam vairs nav nekādas nozīmes. Tāpēc es lūdzu jūs šoreiz atbalstīt komisijas viedokli. Gribu pateikt, ka šoreiz Finansu ministrijas viedoklis sakrīt ar komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Debates par Sociālo un darba lietu komisijas pirmo priekšlikumu beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs. Augsti godātie kolēģi! 6.Saeimas darba beigās, kad tika izdarīti grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”, šie grozījumi nebija saskaņoti ar Finansu ministriju, tiem nebija nekāda finansiāla pamatojuma. Protams, komisija ierosināja šā likuma 18.pantā izdarīt grozījumus, lai likvidētu šo atstarpi starp 16 un 18 gadiem un lai nebūtu tāda situācija, ka divus gadus cilvēkiem, kuri ir invalīdi, nav šā invalīda statusa. Taču jebkurā gadījumā atbilstoši procedūrai, jo ir iesniegti Finansu ministrijas priekšlikumi, mēs esam spiesti tos izskatīt un iekļaut tabulā. Līdz ar to šeit 6. un 9. priekšlikumā, varētu teikt, tiek piedāvāts komisijas kompromisa variants. Ja mēs tos nobalsosim, tad tādā gadījumā te ir vairāki priekšlikumi. Līdz ar to pilnīgi pamatota ir prasība mainīt likuma nosaukumu un lietot daudzskaitli, ka tie ir grozījumi. Tādējādi es aicinu atbalstīt šo 1.priekšlikumu - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1.priekšlikumu - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 2, atturas - 2. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. 2.priekšlikums ir Finansu ministrijas priekšlikums - izslēgt 16.panta pirmās daļas 8.punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Nedaudz gribu pakomentēt. Šis punkts, kurš tika pieņemts, kā jau es teicu, 6.Saeimas beidzamajās sēdēs, attiecas uz to, ka gadījumā, ja kāds no vecākiem nemaksā alimentus par savu bērnu, kurš atrodas pie otra no vecākiem, tad valsts kompensē šai ģimenei šos alimentus. Līdz ar to izveidojās tāda situācija, ka, pirmkārt, tad, kad šo priekšlikumu 6.Saeima nobalsoja, tam nebija finansiālā pamatojuma.

Otrkārt, tādā gadījumā zūd šī, varētu teikt, atbildības izjūta, visa šī atbildības pēctecība, jo nekur nav iestrādāta neviena norma, kādā veidā pēc tam no šādiem nemaksātājiem tiks piedzīta nauda. Tādēļ es aicinu atbalstīt Finansu ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates par 2.priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma. Tagad daži paziņojumi.

Vineta Muižniece. Paziņojums par komisijas sēdi.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Mandātu un iesniegumu komisijas locekļi! Aicinu jūs uz komisijas sēdi tūdaļ, pārtraukuma sākumā, taču šoreiz Juridiskās komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Helēna Demakova.

H.Demakova (Tautas partijas frakcija).

Godātās kolēģes un godātie kolēģi! Daudzi deputāti ir pierakstījušies un vēlas darboties Latvijas un ASV parlamentārajā atbalsta grupā. Mums vajadzētu satikties Sarkanajā zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es aicinu arī Lielbritānijas grupas interesentus pulcēties Sarkanajā zālē. Var būt, ka mēs sadursimies ar ASV, bet varbūt mēs to varēsim izkārtot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāres biedru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavota izdruka, vārds paziņojumam deputātam Robertam Zīlem.

R.Zīle (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Es aicinu uz sēdi komisijas telpās tūdaļ, pārtraukumā!

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Jānis Urbanovičs, Boriss Cilevičs, Igors Solovjovs, Egils Baldzēns, Jānis Leja, Kaspars Riekstiņš, Vilis Krištopans, Jānis Gaigals, Ivars Godmanis, Karina Pētersone, Aija Poča, Anta Rugāte, Aivars Tiesnesis, Silvija Dreimane, Romāns Mežeckis, Roberts Jurdžs, Ģirts Valdis Kristovskis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas. Turpinām izskatīt grozījumus likumā “Par sociālo palīdzību”. Atklājam debates par Finansu ministrijas iesniegto 2.priekšlikumu.

Jānis Lagzdiņš - Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Iepriekšējā Saeima savas darbības pēdējā mēnesī izdarīja kādu ļoti labu lietu - sāka risināt kādu smagu problēmu, kas saistīta ar bērnu tiesību aizsardzību. Proti, pieņēma grozījumu Sociālās palīdzības likumā, nosakot īpašu sociālā pabalsta veidu - pabalstu sakarā ar tiesas piespriesto uzturlīdzekļu nesaņemšanu. Godātie kolēģi! Nesakārtotajā alimentu piedziņas situācijā šis ir faktiski vienīgais veids, kādā mēs varam aizsargāt tos bērniņus - un tādu ir tūkstošiem - , kuri mirst badu, kuri nesaņem no saviem vecākiem tiesas piespiesto naudu. Šīs naudas summas nav lielas, tās sasniedz dažus desmitus latu katru mēnesi vienam bērnam. Bet šādā veidā mēs neatstāsim bez elementārās pārtikas šos mūsu valsts jaunos pilsoņus. Šo problēmu mēģināja risināt (pastāvošās likumdošanas ietvaros) iepriekšējās Saeimas izveidotā Bērnu tiesību aizsardzības komisija. Mēs uz komisijas sēdi vairākkārt saucām atbildīgas Tieslietu ministrijas amatpersonas, tās, kuras ir atbildīgas par tiesas spriedumu izpildi alimentu piedziņas lietā. Diemžēl - neveiksmīgi. Mēs ierosinājām vairākus priekšlikumus labot procesuālo likumdošanu. Diemžēl - neveiksmīgi. Visi veidi, kā aizsargāt bērnus, kuri nesaņem alimentus, neguva atbalstu ne iepriekšējā Saeimā, ne Tieslietu ministrijā.

Godātie kolēģi! Tādēļ es aicinu neatbalstīt Finansu ministrijas ierosinājumu svītrot šo pabalsta veidu, jo tādējādi mēs būtiski pasliktināsim šo bērnu stāvokli. Zinām tos argumentus, ar ko šeit nāks atbildīgais ziņotājs un varbūt arī finansu ministrs, - ka, lūk, šis pabalsta veids stimulēšot alimentu nemaksāšanu. Nebūt nē! Jo, pamatojoties uz šo likuma normu, Ministru kabinetam ir pienākums izstrādāt noteikumus par kārtību, kādā no alimentu nemaksātājiem tiek regresa kārtībā piedzītas izmaksātās naudas summas. Un tad valsts būs ieinteresēta piedzīt šo naudu. Tagad valsts nav ieinteresēta šo naudu piedzīt un rūpēties par sprieduma izpildi. Pavisam šādu neizpildītu tiesas spriedumu alimentu piedziņas lietās ir 3791. Teorētiski. Bet faktiski to ir mazāk. Jo daudzi izpildraksti tiek nodoti izpildei un alimenti reāli tiek piedzīti. Tātad šī summa ir neliela.

Godātie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt Finansu ministrijas priekšlikumu un balsot pret to. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Kā šeit jau minēja deputāts Lagzdiņš, problēma ar bērniem, kuru vecāki nemaksā šo naudu (un līdz ar to otrs vecāks vai bērna audzinātājs nevar saņemt pietiekamus uzturlīdzekļus bērna uzturam), ir pietiekami nopietna un sarežģīta. Un piekrītu, ka tā diezgan ilgi netiek risināta. It sevišķi situācija saasinājās pēc 1990.gada.

Godātie deputāti! Kāds ceļš mums šinī jautājumā būtu ejams? Vai kāds šinī zālē būtu pret to, ka šiem bērniem jāēd? Es domāju, ka šeit zālē nav tādu deputātu. Vai kāds šinī zālē būtu pret to, ka alimenti ir jāmaksā? Nav tādu deputātu, es domāju. Vai tiesa nav alimentus piedzinusi? Alimentus tiesa ir piedzinusi. Spriedums ir saņemts. Jautājums ir par šī sprieduma izpildi. Vai šinī valstī tikai alimentu spriedumi netiek izpildīti? Vai ir problēmas tikai ar alimentu spriedumiem? Nē! Visa spriedumu izpildes sistēma ir veca, novecojusi, prasa reformu. Kompleksu reformu. Vai iepriekšējā valdība kaut ko darīja šinī jautājumā? Jā, iepriekšējā valdība apstiprināja tiesu izpildītāju reformu: tāpat kā advokāti un notāri, arī tiesu izpildītāji tiks pārkārtoti par brīvās profesijas pārstāvjiem, tādā veidā atslogojot valsts budžetu no apmēram pusmiljona latu ikgadēju izdevumu. Tiks atbrīvotas tiesu ēkas, lai tiesas varētu efektīvāk un plašāk izvietoties un spriest tiesu. Un tajā pašā laikā šī sistēma pieļaus un noteiks, ka tiesu izpildītāji būs ieinteresēti, tieši saistīti ar piedzenamajām summām un viņu ienākums būs atkarīgs no tām.

Kādā veidā šis jautājums tiek risināts pasaulē? Tur, kur darbojas šādi tiesu izpildītāji, kuru darbība pārkārtota šādā veidā, nevis ierēdņi, kuru atalgojumam nav saistības ar izpildītām un piedzītām summām, darbojas speciāls fonds. Šajā fondā valsts ieskaita zināmus līdzekļus, arī tiesu izpildītāji no sava atalgojuma ieskaita zināmus līdzekļus, zināmas summas, un šis fonds maksā tām personām, kuru labā kādu iemeslu dēļ nevar piedzīt šos līdzekļus attiecībā uz kaut kādu periodu. Tām, kuras nevar izpildīt tiesas spriedumus, nevar izpildīt izpildrakstus, nevar samaksāt šos alimentus. Bet tas nenozīmē, ka šie spriedumi paliek neizpildīti, ka kāds tos neizpilda. Mainās situācija, mainās cilvēku ienākums, tāpēc kādā periodā šo summu nevar piedzīt un to maksā no šā fonda. Bet šis fonds ir saistīts ar tiesu izpildītāju ienākumiem un darba samaksu. Šis fonds darbojas tādā veidā, lai tiesu izpildītāji... nevis tā, kā šodien, ar saviem darba mēnešalgas 42 latiem, sastādītu aktu par to, ka sprieduma izpilde nav iespējama, un mierīgi noliktu šo spriedumu plauktiņā... Šāds labojums šeit, pēc mana uzskata, neko nedod. Neiebilstu pret to, ka šiem cilvēkiem ir vajadzīga nauda, taču šāds labojums neko nedod un šo jautājumu nerisina efektīvi, pietiekami civilizēti, atbilstoši Eiropas prasībām. Es domāju, ka valdībai ir jādomā par šāda fonda veidošanu līdz ar brīvās tiesu izpildītāju profesijas ieviešanu un šādā veidā jānokārto šis jautājums. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis - finansu ministrs.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamie deputāti! Atšķirībā no cienījamā deputāta Lagzdiņa kunga es šeit nesēdēju iepriekšējā Saeimā un par šiem jautājumiem nevarēju balsot kā parlamentārietis, ne arī izteikties. Tāpēc man principā nav skaidrs, ko darīja Saeima visu savu pilnvaru laiku, jo šo svarīgo jautājumu tā ir spējīga nobalsot tikai tad, kad faktiski jau ir iebalsota jaunā Saeima. Tas man nav skaidrs. Ja šis jautājums būtu tādā veidā traktēts un dziļi izdiskutēts no visiem aspektiem - no tiesiskiem un no finansiāliem, tad tomēr man nav skaidrs, kāpēc tas būtu pirms “priekškara” jāveic. Tas man nav skaidrs!

Otrs. Varētu jau teikt tā: vai tik tiešām tas, ka valsts tagad uzņemas alimentu nemaksātāju vietā samaksāt naudu, atrisinās šo situāciju un būs labāk, lūk, šiem te bērniem, kuriem noziedzīgā kārtā nemaksā? Ir absolūti skaidrs, ka būs otrādi, tāpēc ka ar šo soli mēs vienkārši atbrīvosim rokas ļoti daudziem un ļausim to nedarīt vispār. Jo ir ļoti elementāri: pirmkārt, no abām pusēm nebūs kategoriska pieprasījuma. Atbildētājai pusei vienmēr būs iespēja pateikt: “Paklausieties, es varu nemaksāt, jo to izdarīs valsts!” Un tā mēs ģenerēsim šo problēmu, es domāju, desmitkārtīgi.

Es varu piekrist Lagzdiņa kungam, ka, par nožēlu, tas netika izdarīts pagājušās Saeimas pilnvaru laikā. Acīmredzot šajā ziņā “nenostrādāja” ne Saeima, ne valdība, jo šis jautājums tiesiski ir jārisina daudz nopietnāk.

Acīmredzot šeit ir runa par to, ka mums vispirms ir jānoskaidro, cik mēs varam tiesiski šo situāciju vēl pastiprināt, lai tik tiešām šie tiesu izpildītāji varētu kaut ko piedzīt, nevis tikai vienkārši atnestu dokumentu, ka tiesas nolēmuma izpilde nav iespējama sakarā ar to, ka atbildētājs nedzīvo atbilstoši uzrādītajai dzīvesvietai, ka viņa nav un tā tālāk... Jā, jā, bet tad tomēr sākumā ir jārisina jautājums no tiesiskā viedokļa likumdošanā. Šāds risinājums tikai pirmajā brīdī izskatās patīkams. Jā, viss ir ļoti elementāri: paņemsim no valsts naudu un veiksim šo te maksājumu!

Bet kas pirmām kārtām notiks? Nevis tas, ka valsts būs ieinteresēta vairāk strādāt pie šā jautājuma. Gluži otrādi! Ja šāds maksājums būs no valsts, tad tieši tās valsts institūcijas, kam ir tiesisks pamats šo jautājumu “cietāk” risināt, to vienkārši nedarīs. Šis jautājums maksā apmēram vismaz 1,4 miljonus. Un tā nav tikai fiskāla lieta, kura man kā finansu ministram būtu vienmēr jāaizstāv.

Šis jautājums ir tāds: ja mēs tagad to te iebalsosim un neatbalstīsim komisijas priekšlikumu, kas šinī brīdī sakrīt ar Finansu ministrijas priekšlikumu, tad mēs nerīkosimies pret komisiju, bet tādā gadījumā šo problēmu, pirmkārt, desmitkāršosim. Otrkārt, mēs atliekam vai vispār atļaujam šo jautājumu tiesiski nerisināt “cietāk”. Viss. Paldies.

Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu, kas sakrīt ar Finansu ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Deputāti! Es gribētu pateikt, ka sociāldemokrāti uzskata tā: šinī gadījumā bērni nebūs vainīgi, ja tiesu izpildītājs vai viņu tēvs nebūs spējīgs šajā brīdī maksāt šos alimentus. Bet mēs uzskatām, ka, neapšaubāmi, nepieciešams ir viens - lai būtu tāda situācija, ka bērns tā vai citādi šos līdzekļus saņemtu. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Ingrīda Labucka, kas pašreiz ir tieslietu ministre, spēs to kā dāma un sieviete tā vai citādi arī korekti atrisināt, lai šis tiesu izpildītāju darbs tiktu paveikts godam un lai tas būtu tikai neliels aizdevums no valsts budžeta kases, kas pēc tam tik un tā pamatā atgrieztos atpakaļ. Tā ka arī nekādu lielu finansiālu zaudējumu valsts kasē mēs šeit nesaredzam, tāpēc mēs neatbalstīsim šajā jautājumā Finansu ministrijas un arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” pārstāvis.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir patīkami klausīties Atmodas laika premjerministru. Savā laikā Godmaņa kungs no šīs tribīnes aicināja audzināt trīs bērnus un vairāk. Šodien jūs piedāvājat Atmodas laika bērniem, it sevišķi invalīdiem, neiedot šo naudiņu. Es nezinu, kad jūs esat pēdējo reizi bijis laukos reālās ģimenēs, kur ir šie bērni, to skaitā šie jūsu savā laikā proponētie bērni. Arī es varu pateikt, ka mēs Juridiskajā komisijā ilgstoši spriedām, un reālā problēma ir tāda, ko Muciņa kungs kautrējas pateikt. Ir tas, ka Latvijā neeksistē koncepcija, kādu ceļu ies tiesu izpildītāji. Vai viņi ies šo amerikāņu ceļu, kur ir policejisks veidojums, un tad no viņiem, piedodiet, baidīsies un bēgs prom, jo viņi “sēdinās iekšā” nemaksātājus. Šī ir viena koncepcija.

Otra koncepcija ir tāda, ka šodien kaut kāda jauna meitenīte aizies pie šā tēva, bet tēvs pateiks: “Iesāli savu tiesas rakstu, jo es esmu bezdarbnieks!” Un ir labi, ja viņš ir bezdarbnieks, bet bieži vien viņš braukā jaunākā modeļa mašīnā, kas nav reģistrēta uz viņa vārda. Un iestājas paradoksāla situācija. Arī es esmu saskāries ar šiem gadījumiem, kad ir gandrīz tā, ka māte var kaut kādā veidā atrast juristu, kurš piedāvā: “Nolīgstiet bandītu! Bandīts ātrāk atrisinās šo jautājumu nekā valsts tiesu izpildītāji.” Tāda ir dzīves realitāte!

Un šinī gadījumā, ja mēs ieviestu un gaidītu no Godmaņa kunga, kurš tomēr savā veidā ir talantīgs cilvēks... vismaz grāmatā tā teikts... Es lasu, ka viņš ir ļoti talantīgs cilvēks... Un viņš tad varēja iedot pārejas periodu, kamēr Muciņa kungs sakārto tiesu izpildītāju darbības sistēmu, un tad mūsu valstī strādātu tomēr šis modelis, ka valsts dotē, un pēc tam valsts uzņemtos šo otru funkciju. Būsim reālisti, jo liela daļa šo tēvu un arī tās mātes, kas varbūt nemaksā tos alimentus, un atsakās, tomēr daudz uzmanīgāk padomās, ja būs attiecībās ar valsti.

Tāpat šinī pārejas periodā vēl varētu tomēr noteikt arī kaut kādu pastiprinātu kriminālatbildību, kas būtu reāls sods, lai cilvēki baidītos. Un tad šī nauda tiktu atgūta valsts kasē. Tāpēc šinī gadījumā es tomēr aicinātu, cienījamie kolēģi, ja Finansu ministrija un Sociālo un darba lietu komisija nav piekritusi šai iniciatīvai, balsot pret. Un man šinī gadījumā patiešām ir kauns par Godmaņa kungu. Kurā momentā viņš ir melojis: vai tad, kad savā laikā aicināja Latvijā veidot lielas ģimenes, lai latvju tauta augtu, vai arī šodien, kad viņš piedāvā, lai māte varbūt paņem pletīzeri un iet skaidrot tās funkcijas, kas jāveic valstij, bet ko valsts atsakās darīt. Paldies par uzmanību. Es aicinu noraidīt abus priekšlikumus.

Apiņa kungs! Jums būs tabakas un alkohola jautājums...

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Protams, man jāpiekrīt Baldzēna kungam, ka bērni nav vainīgi. Bērni arī nav vainīgi, ka vecāki nestrādā vai dzer, nodzer algu un neuztur savus bērnus, nesūta viņus uz skolu un tā tālāk, un tā tālāk.

Taču šoreiz es nevēršos pret sociāldemokrātiem, jo viņu pozīcijas ir skaidras. Es vairāk griežos pie tām partijām, kuras ir ļoti daudz runājušas par labējo ideoloģiju un ka tāda būtu nepieciešama Latvijā, un viņas konsolidēt. Ko tad mēs šinī gadījumā stimulējam? Šinī gadījumā mēs ar šo savu gājienu faktiski stimulējam sociālistisko bezatbildību. Jā,valsts visu uzņemsies! Mēs visu apmaksāsim! Tātad nevis tiesa, nevis juridiskās normas būs svarīgas, nevis vecāku pienākums pret bērniem būs svarīgs, bet mēs iesim vieglāko ceļu - mēs sadalīsim naudu. Nu tad uz priekšu, mīļie, jaunie, labie!...

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Tautas partijas frakcija. Otro reizi.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es lūdzu jūs mani atvainot, ka es eju otrreiz runāt, bet Panteļējeva kunga kaismīgā runa tomēr spiež mani pateikt dažus teikumus.

Šis priekšlikums, proti, šis pabalsta veids nenozīmē, ka visiem tiem bērniem, kuru vecāki nemaksā par viņu uzturu vai nesniedz palīdzību, būs tiesības saņemt šo pabalsta veidu. Tas būs tikai tajos gadījumos, ja ir tiesas spriedums un ja tiesu izpildītāji, Panteļējeva kungs, neveiks savu likumā noteikto pienākumu, ko viņiem būs uzlicis mūsu kopīgi pieņemtais likums; proti, ja viņi nepiedzīs to, ko tiesa būs nospriedusi. (Starpsauciens: “Bet tā nav rakstīts!”) Tieši tā tur ir rakstīts un tādiem ir jābūt Krištopana valdības noteikumiem, kuri būs jāizstrādā tad, kad šis priekšlikums tiks nobalsots.

Es vēlreiz aicinu balsot pret Finansu ministrijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Jāni Lagzdiņ! Tu esi divas reizes uzstājies šajā tribīnē, bet joprojām neesi izlasījis, kas tur konkrēti ir rakstīts. Es vēlreiz atkārtoju: izlasi, lūdzu, kas tur ir konkrēti rakstīts, un mēģini, lūdzu, rīkoties, kā labējas partijas cilvēkam pieklājas!

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis - finansu ministrs.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamie deputāti! Es tā jūtu, ka ne to vien vēl noklausīšos šeit. Paldies jums, Lujāna kungs! Tāds ir mans liktenis, neko darīt...

Es tomēr gribētu piedāvāt sekojošo - šoreiz atbalstīt Sociālo un darba lietu komisiju un Finansu ministriju. Ko es varētu teikt no savas puses? To, ka mēs kā valdība varētu šo likumu atvērt vēlreiz, bet gan tajā gadījumā, kad mums būs absolūti skaidrs, kādā kvalitātē ir tas, kas ir “zem priekškara” pieņemts, Lagzdiņa kungs! Starp citu, “zem priekškara” uz šo jautājumu jūs man nespējāt atbildēt, kāpēc jūs neko nedarījāt 3 gadus (Starpsauciens: “Jūsu noteikumi nestrādā!”), bet tad, kad jau praktiski pilnvaru nav, jūs grūžat iekšā dokumentus. Tāpēc es domāju, ka principā mēs šo likumu varētu atvērt vēlreiz, jau pēc brīvdienām, kad mēs būsim gatavi tomēr to vērtēt no divām pusēm, kad tik tiešām cienījamā Labuckas kundze... kad vispirms Kabinetā, bet pēc tam arī šeit, parlamentā... un arī es kā finansu ministrs... Kad mēs jums spēsim dot pamatojumus, kā mēs atbildību varam sadalīt.

Tagad iznāk tā, ka atbildība gulstas tikai uz valsti. Kaut kāda atbildība valstij būs jāuzņemas, bet ne jau pilnā mērā. Ja mēs pilnā mērā to uzņemamies, tad tādā gadījumā mēs tālāk nedefinējam mehānismu, kā tā ir jādala. Šeit ir jābūt kaut kādam dalības principam. Nevar būt tā, ka visu dara valsts. Te ir jābūt tā: valstij var būt kaut kāda līdzatbildība, bet tam mēs neesam gatavi. Un es baidos, ka arī iepriekšējā Saeima tam nenobrieda, neskatoties uz to, ka kvalificēti juristi tajā sēž jau no 1989. .... no 1990. gada. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs. Otro reizi.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamais Lagzdiņa kungs! Ja man ir pareiza informācija, tad tieši tiesu izpildītāju institūcija pašlaik Latvijā ir viena no “klibojošākajām” institūcijām, un ar šo normu jūs to stimulēsit vēl desmitkārtīgi, jo tiesu izpildītājiem nebūs ne mazākā motīva kaut ko darīt kaut vai tāpēc, ka viņi zinās, ka atradīsies Godmanis vai varbūt pēc tam finansu ministrs no Tautas partijas, teiksim, Gundars Bērziņš vai vēl kāds cits, kurš viņu vietā samaksās. (Starpsauciens: “Nepieņēmāt tīšām!”) Es domāju, ka beigu beigās, ja mums būtu otrais lasījums, ja būtu vēl trešais lasījums, tad mēs varbūt varētu par tiesu izpildītājiem iestrādāt speciālu normu. Šeit tas nav pateikts, un jūsu, Lagzdiņa kungs, atsaukšanās uz Ministru kabineta noteikumiem... Mums visiem jau ir ļoti rūgta pieredze, kā notiek ar Ministru kabineta noteikumiem, arī attiecībā uz jūsu ļoti slaveno Pretkorupcijas likumu, kur Ministru kabineta noteikumi tā arī nav izveduši mūs no purva, pa kuru mēs visu laiku maldāmies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, otro reizi.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es īsti nesaprotu... Viens partijas biedrs - Ivars Godmanis - saka, ka šāds likums gandrīz ir vajadzīgs... Ir cita lieta - tas vēl gluži nav izstrādāts. Taču otrs no šīs partijas bosiem saka, ka tās esot galīgas muļķības. Es nevaru saprast, kas notiek, cienījamie kolēģi!

Šinī gadījumā es aicinu tik drausmīgi nebaidīties. Jo - būsim reālisti! Ja valsts budžetā attiecībā uz nākamo gadu šī summa netiks ielikta, tik un tā šis likums nestrādās. Ir cita lieta. Ka šinī starplaikā, kamēr mēs varēsim nedaudz nestrādāt, vismaz parlamentā... bet komisijās vai tiekoties ar vēlētājiem... Krištopana kungs varētu kopā ar Godmaņa kungu un arī ar jaunajiem ministriem nopietni pārdomāt šo situāciju. Es ceru, ka tad patiešām varētu beidzot arī pilnveidot tiesu izpildītāju darbību. Un es domāju, ka tad varbūt varētu arī nākamā pusgada laikā vai tad, kad tas likums stājas pilnā spēkā... Bet tas ir pilnīgi reāli... Un nu atkal kārtējo reizi atmest šīs problēmas nost... nu tā tiek darīts... Kā es jūtu, jau kopš Godmaņa kunga laikiem šī problēma tiek atmesta, tiek atmesta... un beigās šis jautājums netiek atrisināts.

Cienījamie kolēģi! Es arī saprotu Apiņa kunga uztraukumu. Spriežot pēc avīzes, es īsti nesapratu, vai viņš ir Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs vai tikai viltvārdis. Šinī gadījumā es arī saprotu viņa uztraukumu. Varbūt par šo balsojumu viņš saņems savu posteni.

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, nepakļausimies valdošā vairākuma demagoģijai, noraidīsim Finansu ministrijas un Sociālo un darba lietu komisijas ierosinājumu un balsosim par to, lai bērni tomēr beidzot saņemtu šo naudu! Un es domāju, ka valstij būtu jāuzņemas atbildība. Patiešām - varbūt tad tiesu izpildītāji sāks nopietnāk strādāt, jo viņi zinās, ka viņi var dabūt arī pa kaklu - no valsts vismaz.

Sēdes vadītājs. Helēna Soldatjonoka - frakcija “Latvijas ceļš”.

H.Soldatjonoka (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es no savas prakses tomēr varu pateikt vienu: tiesu izpildītāji šodien savu pienākumu neveic. Viņi sastāda izziņas, vadoties pēc sieviešu teiktā. Sieviete pasaka, ka vīrs nestrādā, un viņi to pieraksta. Un tāpēc es domāju, ka, ja mēs pieņemam šo likumu, tad šādu pabalstu skaits noteikti varēs divkāršoties un trīskāršoties, jo pieprasījumu skaits pieaugs.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Jūs visi droši vien esat informēti, ka ir apstiprināta jauna tiesu izpildītāju koncepcija un tiek gatavotas atbilstošas izmaiņas likumos. Šī koncepcija ir realizēta diezgan daudzās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs - Slovēnijā, Slovākijā, Ungārijā. Pēdējā, kas ir realizējusi šo koncepciju, ir Polija. Un tiesu izpildītāji darbojas veiksmīgi, kā brīvā juridiskā profesija, un nav nekādu problēmu.

Ja mēs balsojam pret Finansu ministrijas un komisijas lēmumu, tas nozīmē, ka mēs principā balsojam arī pret šīs koncepcijas ieviešanu - tikai tāpēc vien, kā jau minēja Panteļējeva kungs, ka radīsies arvien vairāk... arvien jauni un jauni šīs problēmas... izlīdzēšanas piekritēji. Respektīvi, ja kaut kur kaut kas nedarbojas, tad tur vajag vienkārši piemest naudu. Tas nav problēmas risinājums. Tas ir, kā teiktu ārsti, vienkārši pretsāpju līdzeklis. Un, ja mēs baidīsimies no šīs ārstēšanas, tad, es domāju, mēs nekur uz priekšu tā arī netiksim. Šīm reformām ir jānotiek. Tas ir viens jautājums.

Otrs. Mani tomēr nedaudz pārsteidz to partiju viedoklis, kuras sevi dēvē par konservatīvām šajā gadījumā. Jo mūsu konservatīvisma pamatprincipi ir minēti Latvijas Civillikumā. Latvijas Civillikuma Ģimenes tiesību sadaļas 179. pants precīzi nosaka vecāku tiesības ģimenē. Tās skar ne tikai materiālu atbalstu bērniem, bet arī nemateriālu atbalstu bērniem. Tātad - izglītību un tā tālāk, un tā tālāk.

Tā ka es tomēr aicinu pārvarēt šo problēmu, balsojot par komisijas un Finansu ministrijas viedokli, un sniegt arī atbalstu, protams, tiesu izpildītāju koncepcijas realizēšanai.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis. Otro reizi.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Pašlaik sāk izklausīties, ka strauju pārsvaru gūst tāds populistisks vairākums, kas jebkurā gadījumā mēģinās pārvērst tīrā populismā jebkuru likumprojektu. Arī mans draugs un labs paziņa Modris Lujāns pāriet tikai uz personālijām un visādā veidā mēģina atrast jebkādu iespēju skaidrot savu populistisko viedokli. Nesaprotu, kāpēc jūs tik ļoti uztraucaties... Mēs te prasījām, vai jums arī ir oficiāli bērni, vismaz tādi laikam nav minēti... un varbūt tur ir meklējams izskaidrojums... Bet katrā ziņā es vēlētos teikt, ka šoreiz nevajadzētu rīkoties populistiski. Daudzas mūsu partijas ir rādījušas savu reālo, patieso pozīciju, un īpaši tas attiecas uz Tautas partiju, kas vienmēr ir deklarējusi, ka viņu viedoklis ir skaidrs, stingrs un nav vērsts pret šo valsti un nav vērsts uz populismu. Kādēļ tad šoreiz pieņemt kādu populistisku lēmumu tikai kādas, teiksim, atsevišķas, sīkas epizodes dēļ... Labāk parādīt savu stingro stāju un arī šoreiz pievienoties Finansu ministrijas un Sociālo un darba lietu komisijas viedoklim.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Runājot par populismu, man ir, pirmkārt, priekšlikums izbeigt debates un beidzot balsot.

Nākamais. Atgriežoties atkal pie šī populisma, par ko te aktīvi diskutēja Apiņa kungs, es gribētu atgādināt, ka pirms mēneša, pareizāk sakot, pirms vairāk nekā mēneša, 6. Saeima pieņēma izmaiņas šajā likumā. Un, ja mani atmiņa atkal neviļ, tad no 70 deputātiem, kuri piedalījās tajā plenārsēdē, 64 atbalstīja šīs normas ieviešanu. Tātad viens viedoklis ir tad, kad mēs gatavojamies vēlēšanām, un pavisam pretējs, diametrāli pretējs viedoklis ir tad, kad vēlēšanas ir beigušās. Varbūt tomēr būsim konsekventi un pildīsim gan vēlētājiem dotos solījumus, gan arī īstenosim iepriekšējās Saeimas pieņemtos likumus, ja tie nav kļūdaini!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamais Saeimas Prezidij! Godājamie deputāti! Vēlreiz gribētu pateikt, ka es uzskatu, ka populisms... tik tiešām tas nav tas, ko mēs šeit piedāvājam. Populisms varbūt ir šos likuma grozījumus izskatīt, pirms deputāti ir reāli iepazinušies ar visiem budžeta grozījumiem. Cita lieta, ka termiņi ir nogulēti. Tā ir cita lieta, un tā ir atbildība visam deputātu korpusam. Es te nevaru neko citu pateikt.

Un tāpēc mēs kategoriski noraidām kaut kādus pārmetumus sociālistiskajai vai liberālajai bezatbildībai. Mēs uzskatām - un to sakām pavisam skaidri un gaiši -, ka atbildībai nav politiskas nokrāsas.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es labprāt atbalstītu pabalstus bērniņiem, badā mirstošajiem bērniņiem, es to labprāt atbalstītu, es tikai gribētu dzirdēt šī likuma labojuma izmaksas... nu, teiksim, cik tas izmaksās no budžeta. Cik miljonu? Viens saka - 5 vai 4, es esmu arī dzirdējis, ka 40 miljonus, bet neviens nevar precīzi pateikt. Un no kurienes mēs to naudu ņemsim? Nē, nu varbūt tad ņemsim no aizsardzībai vai no pensijām, vai no skolotāju algām paredzētās summas...

Nē, nu nekas jau nebūtu pretī... Nu ņemsim to naudu nost! Mums jau budžeta apspriešana būs drīz, tuvākajās dienās tas tiks izskatīts... Bet var būt, ka mēs sāksim pievērsties nacionalizācijai... tiem “prihvatizētajiem” objektiem jeb negodīgā ceļā sabūvētajām trīsstāvu mājām... Viens otrs ir būvējies par naudu, kas gūta puķītēm... Varbūt tur pameklēsim mēs tos līdzekļus? No “Lata International” izlaupītajiem 36 miljoniem un no 3 miljoniem, kas tika nozagti tautai? Varbūt sāksim meklēt! Tad būs tiem badā mirstošajiem nabaga bērniņiem naudiņa. Varbūt par jaunu izveidosim parlamentāro komisiju, lai atrastu naudu, ko samaksāt bērniem? Es būtībā neesmu “pret”, bet pasakiet, kur ņemt naudu? Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Šajā sakarā bija jautājums par finansiālo apsvērumu. Šie Sociālās palīdzības likuma grozījumi kopumā prasa 40 miljonus, bet konkrēti šis priekšlikums prasa 1,4 miljonus. Es komisijas vārdā aicinu atbalstīt Finansu ministrijas priekšlikumu un balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 2.priekšlikumu - Finansu ministrijas priekšlikumu izslēgt 16.panta pirmās daļas 8.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 39, atturas - 2. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Požarnovs. Godātie kolēģi! 3.un 4.priekšlikums savstarpēji ir cieši saistīti. Līdz šim bija noteikts, ka bērna kopšanas pabalsts par bērnu līdz 1,5 gadu vecumam ir 90% no minimālās darba algas. Ja stājas spēkā šī norma, tā prasa papildu līdzekļus, kuru nav budžetā. Tādēļ, lai saglabātu tādu normu, kāda pašreiz ir spēkā, ir iesniegti šie Finansu ministrijas priekšlikumi, proti, 17.pantā izsvītrot to, ka līdz 1998.gada 31.decembrim... proti, noteikt, ka Ministru kabinets noteiks bērna kopšanas pabalstus... un izņemt 17.panta trešo daļu. Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi 3.un 4.priekšlikumu - Finansu ministrijas priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 3.un 4.priekšlikumu? Vispirms - par 3.priekšlikumu. Atklājam debates. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šis priekšlikums paredz atteikšanos no šīs normas, ka pabalsti tiek saistīti ar minimālajām algām, un atstāj Ministru kabinetam iespēju noteikt... Gribu informēt par Tautas partijas viedokli attiecībā uz tālākajiem balsojumiem. Šis likums, pirmkārt, ir būtiski izmainīts, un otrajā lasījumā tikai vakardien... un deputātiem, izņemot komisijas locekļus, faktiski tikai šorīt no rīta bija pieejams šis dokuments. Pēc pirmā lasījuma, kurā bija runa tikai par vienu lietu - par invalīdu vecumu -, ir parādījušās tādas fundamentālas lietas kā sociālo garantiju samazināšana. Tas viss skar veselu virkni ģimenes pabalstu, bērnu pabalstus un citas lietas...

Otrkārt. Šobrīd finansu ministrs runā par budžeta deficītu vai kaut kādām citām lietām. Budžeta deficīts nākamajā gadā nevar būt, jo šobrīd vēl nav budžeta. Un valdībai brīvlaikā, tad, kad būs skaidrs, kāds ir budžets, ir iespējams šīs lietas darīt Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā.

Tālāk. Jāatzīst, ka šis likumprojekts savā ziņā var tikt uzskatīts par labu populisma skolu. Tādā ziņā, ka tas ir pieņemts 14.oktobrī. Un izdruka, kura rāda to, kas par to likumu ir balsojis, ir šobrīd pieejama. Un kaismīgais runātājs Panteļējeva kungs ir ļoti pārliecinoši balsojis “par”, visa “Latvijas ceļa” frakcija ir balsojusi “par”. Man nav skaidrs, kas ir noticis, kāpēc viedoklis mainījies. Var varbūt pārmest partijām, kas nav pārstāvētas... Bet tie cilvēki, kuri lielā skaitā šeit, zālē, sēž, viedokli ir mainījuši īsā laikā.

Vēl būtiskāks jautājums ir tas, ka budžets un visas finansu lietas ir politikas realizācijas instruments. Mēs šobrīd redzam, ka valdība ir sākusi ar sociālo garantiju samazināšanu... Tā vietā nedeklarē kaut vai vienu elementāru lietu, par ko runāja Tautas partija no paša sākuma, - valsts pārvaldes izdevumu iesaldēšanu. Jūs esat presē redzējuši un zināt, ka ir izveidotas jaunas ministrijas un tām ministrijām un ministriem ir paredzēti kādi 370 tūkstoši vai pusmiljons latu kā palielinājums. Nevis meklē resursus iekšienē... Tātad garantijām šobrīd naudas nav, bet pārvaldes izdevumu apstiprināšanai tie līdzekļi ir.

Nākamā lieta - aprēķini. Šeit tiek figurēts ar aprēķiniem. Piemēram, par iepriekšējo priekšlikumu... it kā 1,4... Bet ir arī otrs aprēķins. Jau vakar Finansu ministrija bija minējusi skaitli “911”. Tad, kad ar to visu iepazīstas rūpīgāk, ir skaidrs, ka šie aprēķini ir maksimālie, teorētiski iespējamie, un tie ir acīm redzami “uzpūsti”. Vai var šos aprēķinus nepārliecinoties pieņemt steidzamības kārtā? Tie nav pamatoti. Tāpēc Tautas partija ir gatava pie šiem jautājumiem atgriezties, nopietni tos skatīt un fundamentāli izdiskutēt, nevis sasteigti pirms Ziemassvētkiem nest Saeimai tādu Ziemassvētku dāvanu - sociālo garantiju samazināšanu. Un informēju, ka arī attiecībā uz tālākajiem Finansu ministrijas priekšlikumiem šobrīd Tautas partija balsos “pret”.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es gribētu pateikt, ka turpmāk valdībai nevajadzētu jautājumus, kas skar sociālās garantijas un Pensiju likumu, skatīt Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā. Tieši tāpēc, ka tam visam vēlāk var būt lielas sekas. Ja Saeima valdības viedokli neakceptē... Tādēļ ir atbalstāms tas, ka šodien notiek šīs diskusijas.

Otrkārt. No prakses varu apgalvot, ka būtu pareizi, ja likumā būtu pabalstu apmērs definēts kā noteikts procents no minimālās algas. Mēs 14.oktobrī kārtējo reizi uz ilgu laiku iesaldēsim darba samaksas problēmu risinājumu. Sasaistot darba samaksu, sociālās garantijas, pabalstus, garantijas dažādām iedzīvotāju grupām un dažādos dienestos esošajiem, mēs faktiski izveidojam, tā teikt, mašīnu, kura nav kustināma. Jo, likumam stājoties spēkā 1.janvārī, šī “mašīna” prasītu 60, 80, 100 miljonu, bet, pastāvot pašreizējiem budžeta pieauguma tempiem, šādas naudas faktiski nav. Tādēļ es aicinu šodien atbalstīt Finansu ministrijas priekšlikumus tiktāl, ciktāl tie ir atbalstīti komisijā.

Tālāk. Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā vajag sākt diskutēt par sociālo garantiju sistēmu un valsts politiku atbalstam ģimenei ar bērniem, sasaistot to nevis ar minimālo algu, bet ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.

Tālāk. Komisijas alternatīvajā priekšlikumā jau būs pirmais signāls, ka valdība nevarēs atteikties no Saeimas dotā uzdevuma izpildes. Lēnām jāsāk realizēt Saeimas izvēlēto politiku. Tādēļ es aicinu šoreiz atbalstīt Finansu ministrijas priekšlikumu un vienlaicīgi Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā sākt strādāt pie normālas, sakārtotas garantiju sistēmas. Un nevar un nedrīkst saistīt darba samaksu... Ja mēs gribam atrisināt jautājumu par iedzīvotāju būtiskāko labklājības instrumentu - darba algu.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis - finansu ministrs.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienītie deputāti! Komisijā mēs piedalījāmies - gan ministrs Makarovs, gan arī es. Es domāju, Makarova kungs šajā mājā varētu būt pats profesionālākais cilvēks labklājības sfērā, un es domāju, ka to, ko viņš teica, no profesionālā viedokļa vispār ir grūti apstrīdēt. Ko es gribētu jums teikt? Faktiski šis ir gadījums, kad mēs nevis vienkārši gribam šos lielos skaitļus... precīzi rēķinot, tie ir 39,8 miljoni... vienkārši nemaksāt, un viss... Šis ir tāds variants, ka vajag atrast kompromisu ar Labklājības ministriju, jo valdībā mēs to atradām, tas bija Makarova kunga priekšlikums. Arī Finansu ministrija viņam piekrita, un komisija atbalstīja to, ka mēs attiecinām to vienu pabalstu uz bērniem, kas dzims 1999.gadā. Pārpratumus es izdzirdēju no Budžeta un finansu komisijas locekļa Bērziņa kunga... Jā, tā tas varētu būt, bet man nav skaidrs, kā var salīdzināt tos skaitļus ar dažādām kārtām... Ja ir runa par apmēram 300 tūkstošiem un par 40 miljoniem, tad elementāra matemātika rāda, ka tas ir vairāk... Kas attiecas uz to, ka valdība sāk ar to, ka “griež nost” pabalstus, tie nu ir klaji meli. Tāpēc, ka faktiski tie pieci... vairāk nekā tie līdzekļi, kas pabalstiem iestrādāti 1998.gada vidū... Tie nebija plānoti sākuma budžetā. Tas viss tiek turpināts, un tas būs atspoguļots arī Labklājības ministrijas budžeta pieaugumā 1999.gadā. Man ir priekšlikums atbalstīt komisijas viedokli, kurš šajā gadījumā izstrādāts kā sintēze no sadarbības starp Labklājības ministriju, Finansu ministriju un atbildīgo komisiju.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es aicinu atbalstīt Finansu ministrijas priekšlikumu un balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 3.priekšlikumu - Finansu ministrijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 24, atturas - 2. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Požarnovs. 4.priekšlikums ir saistīts ar 3.priekšlikumu. Proti, ja mēs esam nobalsojuši par to, ka Ministru kabinets nosaka bērnu kopšanas pabalsta apmēru, tādā gadījumā, es domāju, 4.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Deputāti! Mēs, sociāldemokrāti, uzskatām, ka šis jautājums ir ļoti nopietns un ir saistīts tieši ar to, kāda būs nākamgad minimālā alga. Un, ja mēs to pašreiz atbalstīsim, tad... Es vismaz pagaidām neredzu tās finansiālās iespējas, kā varētu normāli izpildīt minimālās algas paaugstināšanas prognozes un likuma prasības - 50 lati no 1.janvāra. Tāpēc mēs uzskatām, ka tā vai citādi... ka pirms budžeta apspriešanas un pieņemšanas, kamēr mums nav konkrētu skaitļu, mēs nevarēsim šo priekšlikumu tā vai citādi noraidīt. Mums ir nepieciešams redzēt valsts reālās iespējas un pieņemt pamatotus lēmumus. Pašreiz šis lēmums prasa kā minimums 30 miljonus latu. Un mūsu prioritātes tā vai citādi ir saglabājušās vienas un tās pašas, tā ir Izglītības likuma konsekventa īstenošana, tas ir pedagogu, skolotāju, bērnudārzu audzinātāju, bērnunamu pedagogu algu paaugstinājums, kas ir paredzēts nākamgad; tas ir minimālās algas paaugstinājums līdz 50 latiem, sākot ar 1.janvāri, un vidējās vecuma pensijas paaugstinājums. Ja mēs tā vai citādi rīkosimies bez nopietnas budžeta apspriešanas un jaunu finansējuma avotu piedāvāšanas, tādā gadījumā mums nebūs iespējams praktiski realizēt iepriekš minētos uzdevumus. Es gribētu teikt, ka šādi jautājumi vispār nav īsti izskatāmi, kamēr nav zināmi konkrēti skaitļi. Un ir ļoti dīvaini, ka valdības pārstāvji, Sociālo un darba lietu komisijā runājot par šiem pašiem alimentiem, mums minēja vienu skaitli - 991 tūkstoti -, bet šeit jau figurē 1,4 miljoni.

Mēs saprotam, ka visi šie skaitļi var būt vairāk vai mazāk “peldoši”, atkarīgi no zināmiem pieprasījumiem un ierosinājumiem, no cilvēkiem. Bet katrā ziņā 50% kļūdu mēs uzskatām par nepamatotu. Cits jautājums ir tas, kāda ir bijusi šī metodika. Tāpēc mēs šajā jautājumā uzskatām, ka vismaz līdz budžeta pieņemšanai un apspriešanai šis Finansu ministrijas priekšlikums diemžēl ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs. Es aicinu atbalstīt 4.priekšlikumu - Finansu ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. priekšlikumu - Finansu ministrijas priekšlikumu izslēgt 17.panta trešo daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 24, atturas - 2. Priekšlikums pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, informēju jūs, ka ir saņemts vairāku deputātu iesniegums: “Ierosinām pārbalsot 2.priekšlikumu, jo balsošanas laikā zālē nebija un nebalsoja “Latvijas ceļa” deputāts Valdis Birkavs, bet balsošanas izdrukā parādās, ka Valdis Birkavs ir balsojis “par”. Tādējādi ir noteicoši ietekmēts balsošanas rezultāts.”

Saņemts vēl viens astoņu deputātu priekšlikums: “Sakarā ar to, ka es, Stašs, kļūdījos balsojumā par 2.priekšlikumu, lūdzu pārbalsot šo priekšlikumu.”

Kas attiecas uz 2.priekšlikumu, es domāju, ka to pēc būtības mēs neskatīsim, bet 1.priekšlikums ir jāskata pēc būtības. Viens var runāt “par”, viens - “pret”.

Vai vēlas kāds izteikties? Ja ne, tad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai izskatīsim šo priekšlikumu - pārbalsot 2.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 43, atturas - 3. Priekšlikums noraidīts. Turpinām izskatīt likumprojektu.

A.Požarnovs. 5. priekšlikums ir Finansu ministrijas priekšlikums izslēgt 17.panta ceturto daļu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 6., 7., 8. un 9.priekšlikums savā starpā ir cieši saistīti. Finansu ministrija ir ierosinājusi izslēgt 17.panta piektajā daļā vārdus “līdz 1998.gada 31.decembrim” un izslēgt 17.panta sesto daļu. Šos abus priekšlikumus komisija ir noraidījusi.

Komisija ir izstrādājusi alternatīvus priekšlikumus - 6. un 9. priekšlikumu. Šie divi priekšlikumi nozīmē to, ka tas ir kompromisa variants. Ir ieteikts ģimenes valsts pabalstus bērniem, kuri ir dzimuši līdz 1999.gada 1.janvārim, saglabāt tādā apmērā, kāds tas ir līdz šim, šobrīd. Tātad, sākot no 1999.gada 1.janvāra, tos saistīt ar sociālā nodrošinājuma pabalstu un noteikt, ka tas ir 20% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta. Šis ir kompromisa variants, kas varētu būt finansiāli iespējams, lai palielinātu pabalstus tiem bērniem, kas dzims, sākot no 1.janvāra. Tādēļ es aicinu atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts. Deputāti tomēr pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. priekšlikumu - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 23, atturas - 2. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Līdz ar to 7.priekšlikums vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. 8.priekšlikums ir Finansu ministrijas priekšlikums - izslēgt 17.panta sesto daļu. Komisija to ir noraidījusi. Es aicinu arī Saeimu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. 9.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. 10.priekšlikums. Finansu ministrijas priekšlikums - izslēgt 17.panta septīto daļu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aija Barča - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godātais Saeimas Prezidij! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Šodien, runājot par 10.priekšlikumu - par izmaiņām likumā “Par sociālo palīdzību”, es vienlaikus vēlos iebilst un aicināt kolēģus, runājot par sociālajām lietām, atskatīties arī uz to, ka mēs pašreiz esam Ziemassvētku priekšvakarā, un padomāt par to, cik ļoti mēs sāpinām Latvijā dzīvojošos maznodrošinātos, kuriem jau tā svētki nebūs no spožajiem.

Tādēļ, godātie kolēģi, es jūs aicinu šajā gadījumā, runājot par 10.priekšlikumu, balsot pret Finansu ministrijas viedokli un atbalstīt šajā gadījumā Sociālo un darba lietu komisiju, jo līdz 2001.gada 1.janvārim, es ļoti ceru, gan Labklājības ministrija, gan Finansu ministrija varēs perfekti saskaitīt, cik naudiņas kurā pozīcijā mums vajadzēs, lai mums nebūtu tik skumji vārdi jāklausās, kādi tie skan šodien. Viens variants un otrs. Es pateicos jums!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs. Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Komisijas ierosinājums ir noraidīt Finansu ministrijas priekšlikumu, un es nedzirdēju, ka kāds būtu uzstājies pret to.

Sēdes vadītājs. Deputāti balsojumu neprasa. (Starpsauciens: “Nē!”) Tiek pieņemts komisijas viedoklis. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Tālāk mums ir jāpievērš uzmanība dokumentam nr. 114-c. Šeit es gribu paskaidrot, ka komisija saņēma šādu Finansu ministrijas priekšlikumu, pēc tam mums notika garas debates, kad Finansu ministrija, vārdu sakot, mums pamatoja... pēc tam tā šo priekšlikumu noņēma, un faktiski ir tā, ka varbūt zināmas nesapratnes dēļ šāds dokuments vispār ir parādījies, jo viedoklis vairākas reizes tika mainījies... Arī šodien, uzstājoties debatēs, Godmaņa kungs ir atsaucis šo savu priekšlikumu. Līdz ar to šis priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu nav.

A.Požarnovs. Pēdējais - 11.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par to, ka likums stājas spēkā 1999.gada 1.janvārī. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Požarnovs. Līdz ar to es aicinu nobalsot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 24, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, gribu informēt, ka ir saņemti vairāki deputātu priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Deputātu grupa ierosina: “Lūdzam iekļaut 17.decembra sēdes darba kārtībā pēc 22.jautājuma Saeimas lēmuma projektu “Par Jura Galerija Vidiņa 7. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Latgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Vai ir iebildumi, kolēģi? Nav.

Otrs priekšlikums. Desmit deputāti ierosina: “17. decembra sēdes darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par Tadeuša Ketlera 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr Aija Poča pilda ministres pienākumus”. Lūdzam iekļaut šo jautājumu pēc 22.jautājuma izskatīšanas.”

Vai ir iebildumi? Nav. Tādā gadījumā saskaņā ar izdarītajiem grozījumiem darba kārtībā izskatīsim dokumentu nr. 162.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija savā 17.decembra komisijas sēdē izskatīja Roberta Jurdža iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņš pilda ministra pienākumus.

Nākamais deputāta kandidāts no tā paša saraksta ir Juris Galerijs Vidiņš, kurš ir piekritis pildīt deputāta pienākumus. Līdz ar to aicinām jūs atbalstīt Saeimas lēmuma projektu un apstiprināt Jura Galerija Vidiņa 7.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Latgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Apstiprināt Jura Galerija Vidiņa 7.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Latgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.” Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam kolēģi un lūdzam ieņemt vietu zālē! (Aplausi.)

Lūdzu, par nākamo darba kārtības jautājumu!

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Nākamais jautājums. Lūdzu deputātus skatīt dokumentu nr. 161. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija savā 17.decembra komisijas sēdē izskatīja arī Aijas Počas iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņa pilda ministres pienākumus.

Nākamais deputāta kandidāts no tā paša saraksta ir Tadeušs Ketlers, kurš ir piekritis pildīt deputāta pienākumus uz laiku, kamēr frakcijas “Latvijas ceļš” ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Lūdzam atbalstīt Saeimas lēmuma projektu: “Apstiprināt Tadeuša Ketlera 7.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no frakcijas “Latvijas ceļš” Latgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.”

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts. Lūdzu kolēģi ieņemt vietu zālē! (Aplausi.)

Saeimas Prezidijs ir saņēmis septiņu deputātu priekšlikumu par izmaiņām Saeimas sēdes darba kārtībā: “Lūdzam iekļaut šīs sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Jura Galerija Vidiņa ievēlēšanu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Lūdzam minēto likumprojektu izskatīt kā nākamo pēc deputātu pilnvaru apstiprināšanas izskatīšanas.”

Vai ir iebildumi? Ja nav, tad, lūdzu, izskatīsim lēmuma projektu “Par deputāta Jura Galerija Vidiņa ievēlēšanu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Neviens debatēs pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 11, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Likums par Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”. Otrais lasījums. Steidzams.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 110-a. Tātad līdz Saeimas noteiktajam priekšlikumu iesniegšanas laikam ir saņemti divi priekšlikumi šā likumprojekta otrajam lasījumam.

1.priekšlikums ir deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. Es vēlos komentēt, kādēļ šis priekšlikums nav atbalstīts.

Pirmkārt, tas ir vērtējams kā juridiski nekorekts no tā viedokļa, ka tas pilnībā maina likuma redakciju, tādējādi Saeimas konceptuāli atbalstītais likumprojekts pirmajā lasījumā līdz ar šāda priekšlikuma pieņemšanu tiek absolūti grozīts. Tātad šis saturs veidojas pretējs Saeimas balsojumam, kas tika izdarīts pagājušajā sēdē. Tādēļ aicinu jūs saglabāt konsekvenci, atbalstīt komisijas lēmumu un neiekļaut šo Ābiķa priekšlikumu likumā.

Turklāt es gribu vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka, apspriežot šo priekšlikumu, Saeimas Juridiskā komisija uzsāka debates arī par to, kādā ceļā varētu risināt jautājumu par pensijām Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem, kā arī vispār paplašināt šo jautājumu un izteikt attieksmi pret bijušajiem deputātiem vispār. Atbalstot viedokli, ka šis jautājums ir risināms ar atsevišķu likumu, kurš tiktu korekti izstrādāts, aicinu jūs atbalstīt komisijas viedokli un neatbalstīt konkrēto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis - Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likums nepārprotami ir jāatceļ, jo tajā ir pārāk daudz normu, kas vienkārši kompromitē likumdevējus. Tajā pašā laikā es tomēr uzskatu, ka tie Augstākās padomes deputāti, kuri 1990.gadā balsoja par Latvijas neatkarību, ir pelnījuši vismaz citādāku valsts varas attieksmi, nekā tā bija līdz šim. Daudzi no viņiem tajā laikā atteicās no savas profesionālās karjeras, no labi atalgota darba un apzināti aizgāja politikā ar mērķi - palīdzēt Latvijai izcīnīt neatkarību. Jaunāka gadagājuma bijušie Augstākās padomes deputāti, kaut arī dažreiz ar grūtībām spēja atgriezties ja ne gluži iepriekšējā amatā, tad vismaz agrākajā profesijā, bet diemžēl tie, kuru vecums bija cienījamāks, to vienkārši nespēja. Daudzi no viņiem līdz ar to nepārprotami ir kļuvuši par zaudētājiem materiālajā ziņā, jo Augstākās padomes gados, kad bija rubļu un “repsīšu” laiks, arī nekādas iemaksas pensiju fondos nebija iespējamas. Tātad, kā jau es teicu iepriekš, atgriezties iepriekšējā profesijā, bieži vien nerunājot tikai par amatu, faktiski bija neiespējami. Turklāt arī morāli viņi šodien jūtas, maigi izsakoties, ne visai komfortabli, redzot, ka, piemēram, pašreizējā valdība šobrīd vienu no niknākajiem neatkarības pretiniekiem, Sergeju Dīmani, kuru par pretvalstisku rīcību savā laikā izslēdza no Augstākās padomes, ar šodienas valdības laipnu svētību ieceļ par valsts, es atkārtoju - par valsts, nevis privātbankas padomes priekšsēdētāju. Es nebūt nepiederu pie tiem, kuri uzskata, ka bankas būtu jāvada profesionāliem revolucionāriem un matrožiem, bet šis gadījums tomēr ir īpašs.

Manuprāt, vismaz elementāru valsts varas iestāžu uzmanību šie vecākā gadagājuma Augstākās padomes deputāti ir pelnījuši. Neuzskatu, ka mums godu dara tas, ka cilvēkam, kurš ir ne tikai balsojis par neatkarību, bet savā laikā par pretpadomju darbību ir bijis arī izsūtīts no Latvijas, kurš ir pārcietis vairākus infarktus, nav iespējas samainīt savu dzīvokli piecstāvu mājā, kur nav lifta, pret citu varas attieksmes dēļ. Turklāt neviens no šiem cilvēkiem publiski nekur nesūdzas, bet šo rūgtumu nēsā sevī.

Tā kā arī es esmu Augstākās padomes deputāts, es zinu, ka viens otrs šo manu uzstāšanos izskaidros kā personīgu vēlmi nodrošināt sev laimīgas vecumdienas, lai gan, paldies Dievam, man līdz pensijai vēl ir 15 gadu, un tāpēc es nebaidos par šo tēmu runāt.

Cienījamie kolēģi! Diemžēl, ievērojot to, ka likums tiek pieņemts steidzamības kārtā un ka mans priekšlikums faktiski nozīmē pieņemt kaut pavisam nelielu, tomēr jaunu likumu... Pilnīgi pareizi Juridiskās komisijas pārstāvji šeit no tribīnes uz to arī norādīja, turklāt šis priekšlikums nav saskaņots ar Finansu ministriju un Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju, jo diemžēl vienā lasījumā tas nav iespējams... Tātad, ievērojot to, ka Juridiskā komisija, kā mēs nupat dzirdējām, ir gatava šos jautājumus risināt, es šodien šo savu priekšlikumu atsaucu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Priekšlikums ir atsaukts.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Muižniece. Lūdzu!

V.Muižniece. Otrs priekšlikums ir deputātes Muižnieces priekšlikums, kas ierosina noteikt precīzu likuma spēkā stāšanās laiku - tātad 1999.gada 1.janvāri, kas ir nepieciešams. To atbalstīja arī Juridiskā komisija, lai būtu pilnīgi skaidra šā likuma spēkā stāšanās un lai neizveidotos tāda situācija, ka ar šo likumu atceļamais likums kādu dienu varētu arī būt spēkā nākamajā gadā. Lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

V.Muižniece. Tādā gadījumā visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu augsti godātos deputātus balsot par šā likuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Likums par “Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likuma” atzīšanu par spēku zaudējušu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

V.Muižniece. Paldies, kolēģi, par sapratni!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm””. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo likumu kā steidzamu, jo tas ir ļoti vienkāršs un absolūti nav komplicēts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 5. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Likums ir nepieciešams, lai piešķirtu nacionālās sporta bāzes statusu olimpiskajam centram - Ventspils sporta hallei. Es aicinu visus balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es ļoti ceru, ka nevienam pret šo īso likumu nekādu iebildumu nevarētu būt, tāpēc aicinu tūlīt nobalsot arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu. Par - 70, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Iepriekšējais balsojums nozīmēja, ka mēs attiecīgo objektu iekļaujam sarakstā, bet šajā likumā tas nozīmē, ka mēs piešķiram bāzei šo statusu. Tas ir tīri tehnisks jautājums, tāpēc es cienījamos kolēģus aicinu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta pirmo lasījumu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Ja nevienam nav iebildumu, es aicinu nobalsot par likumprojektu šodien arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par būvdarbiem, piegādēm, nomu un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Bunkšs - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija kā otrā komisija ļoti rūpīgi iepazinās ar piedāvāto likumprojektu, skatīja šo likumprojektu divās komisijas sēdēs un analizēja tieši no valsts pārvaldes un pašvaldību viedokļa. Komisijas lēmums ir pozitīvs attiecībā uz šī likumprojekta tālāko virzību, bet jāsaka, ka šis pozitīvais balsojums tika panākts tikai ar vienas balss pārsvaru. Un tādēļ es vēlētos runāt par tiem motīviem, par kuriem mēs savas komisijas sēdē runājām, un paskaidrot, kādēļ nolēmām šo likumprojektu virzīt uz izskatīšanu pirmajā lasījumā un atbalstīt, un arī par tiem trūkumiem, ko mēs saskatām konkrētajā likumprojektā.

Pirmkārt. Par to, kādēļ šis likumprojekts būtu nepieciešams. Pirmais un galvenais arguments, protams, ir tas, ka Latvijai kā Eiropas Savienības kandidātvalstij ir nepieciešams saskaņot savu likumdošanu ar Eiropas Savienības likumdošanu un šis likumprojekts tieši šādu procedūru arī paredz.

Otrkārt, šis likumprojekts lielā mērā saistās ar likumu par valsts un pašvaldību pasūtījumiem, un, skatot šo likumprojektu un īpaši tos jautājumus, kas ir saistīti ar valsts un pašvaldību pasūtījumu uzraudzības institūciju darbību, šī likumprojekta sakarā radušās diskusijas varētu lielā mērā veicināt arī likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” pilnveidošanu.

Tādi bija tie galvenie motīvi, kuru dēļ mēs galu galā atbalstījām šo likumprojektu.

Bet tagad - par likumprojekta trūkumiem. Pirmkārt, īsti nav skaidrs, kas ir šī likuma subjekti. Tātad - kas ir tie uzņēmumi, uz kuriem attieksies šis likums. Ja mēs paskatāmies 1.pantā, tad redzam, ka te faktiski ir ļoti ierobežots skaits - tās ir lidostas, jūras ostas... Pasažieru pārvadājumi. Ir minēti, varētu teikt, zināmā mērā mistiski... regulējami uzņēmumi. Likumu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu mēs esam izņēmuši no Saeimas šodienas darba kārtības, bet arī tas likums, ja tas būtu ieguvis virzību šeit, Saeimā, neatrisinātu šo problēmu. Jo arī tie definējumi, kas ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likumprojektā, ir neskaidri, izplūduši. Un tas ir jau pirmais iemesls, kādēļ šis likums var radīt pretestību.

Tātad noteikti ir vajadzīgs šis definējums. Un arī tās direktīvas, uz kurām atsaucas likumprojekta autori, būtu izmantojamas, lai šo definējumu padarītu skaidru, nepārprotamu un izsmeļošu un lai būtu skaidrs, kuras ir tās institūcijas vai kuri ir tie likumi, kas nosaka šos uzņēmumus, kas pakļauti šā projektējamā likuma darbībai.

Otra problēma, kura varbūt nav tik specifiska, bet kuru tomēr vajadzētu šeit pieminēt. Tās Eiropas Savienības direktīvas, uz kurām mēs atsaucamies, praktiski nosaka, ka šajā sfērā regulējamie uzņēmumi vai valsts pasūtījumi, publiskie pasūtījumi, attiecas... ir piemērojami un regulējami tajā gadījumā, ja pasūtījums pārsniedz 400 000 ekijus. Šajā gadījumā likuma 4.6. pants nosaka vēl papildu regulējumus, normas.

Trešā lieta. Ļoti būtiska ir saistība ar astoto nodaļu, to, ka šis likumprojekts paredz publiskās iegādes uzraudzības biroja izveidošanu. Pati šī ideja nav pretrunā ar Eiropas Savienības direktīvām, tāda prakse ir arī Eiropas Savienības valstīs, taču pārsteidz tas vieglums, ar kuru likumprojekta autori ir piegājuši šīs problēmas risināšanai. Principā šādam birojam vajadzētu darboties kā tiesu varai piederīgai iestādei, un, ja mēs uzmanīgi iepazīstamies ar direktīvu tekstu, tad redzam, ka faktiski, ieceļot šī biroja amatpersonas, būtu piemērojamas tās procedūras, kuras attiecīgās valstis piemēro, ieceļot tiesnešus. Šajā gadījumā šī astotā nodaļa ir ļoti neizstrādāta, un būtu ļoti nopietni pārdomājams jautājums par to, kādā veidā šāds publiskās iegādes uzraudzības birojs būtu veidojams.

Un pēdējā - ceturtā - problēma, kas ir saistīta ar šo likumprojektu. Un, es domāju, tā ir saistīta ne tikai ar šo projektu. Tāda problēma var arī gadīties, izskatot līdzīgus projektus, kurus mums ir nepieciešams saskaņot ar Eiropas Savienības likumdošanu. Šī problēma ir pašas šīs direktīvas. Direktīvas šobrīd Saeimā ir pieejamas tikai angļu valodā. Protams, ja mēs runājam ar mūsu nacionālās valsts politiskās elites klasiķu vārdiem, tad jāteic, ka tie deputāti, kuri ir cītīgi mazgājuši zobus, cirtuši kārklus un, protams, mācījušies angļu vai franču valodu, spēj lielākā vai mazākā mērā izlauzties caur šiem direktīvu džungļiem. Taču, ja mēs cienām paši savu Valodas likumu un arī Vēlēšanu likumu (attiecībā pret valsts valodu ir viena vienīga prasība - ir jāzina valsts valoda), tad tomēr vismaz tām direktīvām, tām rekomendācijām, uz kurām mēs atsaucamies anotācijās un kuras ir pamatā, teiksim, līdzīgiem likumprojektiem, būtu jābūt valsts valodā. Būtu nepieciešams, lai Saeimas deputātiem tās būtu pieejamas valsts valodā.

Kopumā es aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu un noteikt ne pārāk īsu, bet pietiekami ilgu termiņu priekšlikumu iesniegšanai attiecībā uz šā likumprojekta otro lasījumu un aicinu atbildīgo komisiju ļoti rūpīgi izturēties pret tiem priekšlikumiem un tām iebildēm, kuras mēs esam savā komisijā izteikuši.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš. Aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par būvdarbiem, piegādēm, nomu un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu, par priekšlikumu iesniegšanu.

A.Kalniņš. Par atbildīgo komisiju ierosinu noteikt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju... un, kā es saprotu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, jums kā komisijas vadītājam ir jāierosina priekšlikumu iesniegšanas termiņš!

A.Kalniņš. 14. janvāris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Ir iebildumi? Lūdzu, Bunkša kungs! Lūdzu ieslēgt mikrofonu Bunkša kungam.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

No Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedokļa, vēlamais priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 1. februāris.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Tātad vispirms ir jābalso par tālāko ierosināto termiņu. Komisija piekrīt, ka tas ir 1. februāris? Labi. Kolēģiem iebildumu nav? Paldies. Jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Andris Šķēle.

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 73 un nr. 141.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu minēto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” skatīt steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Annai Seilei - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Iebilst pret steidzamību.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es jau komisijas sēdē paziņoju savu atsevišķo viedokli, to, ka es esmu pret šī likumprojekta steidzamību. Šajā likumprojektā līdz galam nav izstrādātas visas normas, kas regulē turpmāko ģeoloģisko dokumentu atklātību vai aizklātību un šo dokumentu izmantošanu. Iznāk tā, ka daļa ģeoloģiskās informācijas nonāks tikai Ekonomikas ministrijas rīcībā un to struktūru rīcībā, to uzņēmumu rīcībā, kuri nodarbosies ar derīgo izrakteņu, konkrēti, ogļūdeņražu, tas ir, naftas ieguvi. Konsultējusies ar Valsts ģeoloģijas dienesta pārstāvjiem, es uzskatu, ka steidzamība šim likumprojektam nebūtu jāpiešķir. Ka šis jautājums ir ļoti korekti jāatrisina vairākos lasījumos, vienojoties starp Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem un rūpīgi izskatot visus priekšlikumus, kurus turpmāk iesniegs Ministru kabinets. Bez tam attiecībā uz šo likumu ir arī daudzi priekšlikumi, kuri būtu vēl jāiesniedz, jo joprojām nav noregulētas tās attiecības starp zemes īpašniekiem un uz šo zemes īpašnieku zemēm esošajiem dziļurbumu lietotājiem. Ir vairākas tādas problēmas, kuru dēļ... Steidzamību pieņēmuši, mēs varētu rūpīgi neizvērtēt šos likuma grozījumus, un likums no tā nevis kaut ko iegūtu, bet tikai zaudētu.

Tātad aicinu atturēties no šī likumprojekta steidzamības.

Sēdes vadītājs. Par steidzamību runās deputāts Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”. Runās “par”. (Starpsauciens: “Kārli, beidz!”)

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Latvija vienmēr visu nokavē lietās, kas ir saistītas ar naftas krājumu izpēti un ieguvi mūsu teritorijā. Tā tas bija ar jūras robežu un vēl arī citos gadījumos. Kāpēc es aicināšu balsot par steidzamību? Šodien ir Saeimas pēdējā plenārsēde pirms pārtraukuma. Taču komisijas ne tikai var turpināt strādāt, bet komisijām ir vēlams strādāt un ir jāturpina strādāt, jo, kā jūs zināt, Saeimai nav atvaļinājuma. Saeimas deputātiem nav atvaļinājuma.

Kāpēc aicinu balsot par steidzamību? Šobrīd argumenti pret steidzamību it kā paliek Ministru kabineta ietvaros. It kā divas ministrijas nevarētu savā starpā vienoties par jautājumiem, kas skar šo likumprojektu. Mēs, deputāti, varam tikai aicināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vienoties ar Ekonomikas ministriju, definēt pilnīgi precīzu Ministru kabineta nostāju šajā jautājumā un sasaukt komisijas sēdi. Tautsaimniecības komisija ir gatava sanākt starplaikā, ne tikai uz vienu vien sēdi, un atrisināt šo jautājumu. Ir pietiekami ilgs laiks pirms nākamās parlamenta sēdes. Ja nebūs ārkārtas sēžu, Saeima sanāks tikai janvāra vidū. Es domāju, ka mēs varam šo problēmu atrisināt steidzamības kārtā, un likums tad stāsies spēkā, teiksim, jau 20. vai 22. janvārī. Aicinu atbalstīt steidzamību. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 7, atturas - 11. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A.Šķēle. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, rūpīgi noklausījusies divu dažādu ministru viedokli, kā arī argumentus par šī likumprojekta būtību, paskaidro, ka grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” tiešām ir vajadzīgi, lai tuvākajā laikā izsludinātu konkursu attiecībā uz naftas blokiem Baltijas jūras Latvijas šelfa daļā. Par pamatu attiecīgajiem grozījumiem ir ņemts Eiropas Enerģētikas hartas nolīgums, kuru Saeima ir ratificējusi jau 1995. gada septembrī.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta apstiprināšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 3.

Lūdzu jūsu ieteikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un par otrā lasījuma datumu.

A.Šķēle. Tautsaimniecības komisijā esam vienojušies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, tie ir jāiesniedz līdz 11. janvārim. Un to izskatīšanas termiņš būtu 21. janvāris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Alkohola aprites likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies! Priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Visu dienu šodien man jārunā par naftu, un mani jau te “aiz stūra” sauc par naftas un mazuta lobiju, tāpēc tagad parunāsim par šņabi. Tātad dokuments nr. 144 - “Grozījumi likumā “Alkohola aprites likums””.

Komisija ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu... Es varētu pateikt, Ādamsona kungs, ja jūs interesē motivācija, ka tā ir tāda, ka šobrīd, ja nemaldos, 6. panta 5. apakšpunkts ļoti neprecīzi definē, kādā veidā ir tirgojami alkoholiskie dzērieni, vai tie ir tirgojami vai nav tirgojami kafejnīcās, bistro un citās tāda veida iestādēs, kas atrodas tirgus teritorijā. Tirgotājiem it kā mazumtirdzniecības licences ir piešķiramas, bet atkal, no otras puses, teritorijās, kurām ir piešķirts tirgus statuss, ir aizliegts alkoholu tirgot. Tātad te veidojas pretruna, kura ir no tā sauktajām tulkojamajām pretrunām. Bet, kā jūs zināt, Ādamsona kungs, Latvijas Republikā neviens cits nevar dot tulkojumu, to var darīt tikai tiesas ceļā. Līdz ar to es domāju, ka mums, deputātiem, mērķtiecīgāk būtu, lai atrisinātu šo problēmu, grozīt likumu; pie tam to vajag grozīt steidzamības kārtā, lai nerastos kārdinājums piemērot sankcijas vai iztirzāt šo lietu tiesā, kas būtu pilnīgi nevajadzīgi.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par” steidzamību, bet “pret” steidzamību vēlas runāt deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Varētu jau pilnībā piekrist Kārļa Leiškalna dotajai motivācijai, ja mēs gribētu mainīt tikai šo te vienu pantu. Bet diemžēl ir jāatzīst, ka šis 6. Saeimas laikā pieņemtais likums ir viens no absurdākajiem, kādus 6. Saeima ir pieņēmusi, tāpēc šeit būtu jāpārskata ļoti daudzas normas, kuras diemžēl ir iebalsotas šajā likumā.

Un mans aicinājums deputātiem tomēr būtu nesteigties ar steidzamību, bet, ja mēs tomēr nobalsosim kā par steidzamu likumprojektu, tad vajag dot pietiekoši ilgu laika periodu, lai sakārtotu atsevišķas normas. Mums vēl ir principiāli jāvienojas par to, vai mēs atļausim alkoholu pārdot visās vietās cauru diennakti vai tomēr pārņemsim Eiropas Savienības pieredzi, kur pastāv dažādi ierobežojumi.

Kolēģi, es tomēr aicinātu neatbalstīt steidzamību, jo vajag normāli pārskatīt šā likuma normas. Un viena no normām, kura mums acīmredzot arī būtu jāizskata šā likuma kontekstā, ir tā, vai mums ir vajadzīga politizēta Akcīzes padome, šī atsevišķā Akcīzes padome kā tāda. Manuprāt, tā nebūtu vajadzīga. Un tāpēc arī šīs normas būtu normāli un prātīgi jāizdiskutē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret” steidzamību. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Alkohola aprites likums”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 8, atturas - 8. Likums par steidzamu ir atzīts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Jā, tik tiešām Ādamsona kungam ir sava taisnība, ka šis likums prasa vēl vairākas citas izmaiņas, arī tādas, kas attiecas uz Akcīzes padomi. Jāteic, ka mans nolūks bija, un es par to tiku runājis arī ar komisiju, pieņemt šo likumprojektu šodien abos lasījumos, taču Ādamsona kungs mani pārliecināja, ka to nevajag darīt vienas dienas laikā. Tāpēc, ja mēs reiz šo likumu esam atvēruši, tad izdarīsim tajā visus labojumus divos lasījumos. Tātad, Ādamsona kungs, savus priekšlikumus jūs varēsiet iesniegt laikā starp pirmo un otro lasījumu. Atrisināsim visas problēmas, lai gan šis likumprojekts dīvainā kārtā Saeimā ir ticis izskatīts piecos lasījumos. Jūs atcerieties: mēs izskatījām trijos lasījumos, tad nodevām Juridiskajam birojam, pēc Juridiskā biroja izskatīšanas pieņēmām ceturtajā lasījumā, tad Valsts prezidents, ieklausoties toreiz valsts ieņēmumu valsts ministres Počas un finansu ministra Zīles argumentos, atraidīja vēlreizēju tā caurlūkošanu, un mēs pieņēmām šo likumu piektajā lasījumā, bet tā arī nevaram tikt galā ar šo likumu. Manuprāt, šis likums bija viens no ilgākajiem likumiem izskatīšanas ziņā - tūliņ aiz Budžeta likuma, jo šis likumprojekts trešajā lasījumā tribīnē atradās deviņas stundas no vietas, un jūsu padevīgais kalps par to ziņoja. Taču, kā jūs redzat, tas vēl nav pilnīgā kārtībā... nav ideālā kārtībā.

Tātad es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, vispirms tātad ir jābalso pirmajā lasījumā!

K.Leiškalns. Jā, pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Vai debatēs neviens pieteicies nav? Lūdzu zvanu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Alkohola aprites likums”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 2, atturas - nav. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem un par otrā lasījuma datumu. Lūdzu!

K.Leiškalns. Ir jau kārdinājums izskatīt šodien, bet es tomēr aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 6. janvārim, bet par izskatīšanas datumu varētu noteikt 21. janvāri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

Pirms pārtraukuma ir vairāki paziņojumi.

Ilmārs Geige.

I.Geige (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi, es aicinu tos deputātus, kuri ir pierakstījušies Latvijas un Somijas parlamentu atbalsta grupā, tūlīt pulcēties Sarkanajā zālē uz dažām minūtēm, un arī interesenti, kuri to vēl vēlētos darīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs.

L.Stašs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Sakarā ar pieļauto kļūdu balsojumā es lūdzu uzskatīt manu balsojumu jautājumā par sociālo palīdzību, par tā 2. priekšlikumu, kā “pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Mandātu un iesniegumu komisijas locekļi. Man jādara jums zināms, ka arī šajā pārtraukumā ir nepieciešama mūsu komisijas sēde. Lūdzu pulcēties Juridiskās komisijas telpās!

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija lūdz pulcēties šajā pārtraukumā komisijas telpās uz Sociālo un darba lietu komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es laipni lūdzu jūs uz komisijas sēdi tūlīt pusvienos komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Jevgenija Stalidzāne... Nav... Tātad Stalidzānes kundze informē, ka kļūdījusies balsojumā par 23. pantu... Tikai nav precizējusi, kurā likumā... Taču pieņemsim to zināšanai.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar indentifikācijas kartēm.

Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs).

Nav reģistrējušies deputāti: Jānis Jurkāns, Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Gundars Bojārs, Imants Burvis, Jānis Leja, Kaspars Riekstiņš, Vilis Krištopans, Ivars Godmanis, Karina Pētersone, Edvīns Inkēns, Andris Šķēle, Jevgenija Stalidzāne, Andris Bērziņš, Silvija Dreimane, Romāns Mežeckis, Ģirts Kristovskis, Juris Sinka, Guntars Krasts.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu!

Pirms izskatām nākamo - 29.darba kārtības jautājumu, gribu informēt, ka Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: “Ierosinām iekļaut Saeimas 17.decembra sēdes darba kārtībā pēc darba kārtības 28.punkta lēmuma projektu par deputāta Dzintara Kuduma ievēlēšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli.” Pievienots arī lēmuma projekts. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Tādā gadījumā izskatīsim tūlīt šo lēmuma projektu.

Vai kāds vēlas izteikties debatēs? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Ievēlēt deputātu Dzintaru Kudumu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli.” Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldība īpašumu privatizācijas fondiem””, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Likuma otrais lasījums, dokumenta nr.145. Visus galvenos priekšlikumus ir iesniedzis Juridiskais birojs. Sāksim tos izskatīt pēc kārtas!

1.priekšlikums 2.lappusē. Juridiskais birojs iesniedzis precizējošu redakciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Arī 2.priekšlikums ir sakārtojošs priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 3.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Šeit ir precizēts pašvaldības augstākās institūcijas nosaukums, skaidri pasakot, ka tā ir pašvaldības dome.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

A.Seile. 4.priekšlikums ir redakcionālas dabas. Iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 5.priekšlikums. Šo priekšlikumu ir iesniegusi atbildīgā komisija un lūdz to atbalstīt, jo arī pašvaldības sniegtais atbalsts var būt valsts atbalsts. Tāpēc šeit ir precizēts, ka uzņēmējsabiedrībai sniegtajam atbalstam nenosaka, vai tas ir valsts vai pašvaldības atbalsts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 6.priekšlikums. Faktiski mēs to esam atbalstījuši jau savos iepriekšējos izteikumos. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 7.priekšlikums. Arī to mēs konceptuāli esam jau atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 8.priekšlikums. To ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir Juridiskā biroja priekšlikumu nedaudz precizējusi un lūdz Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 9.priekšlikums. Pēc būtības šodien Saeima to jau atbalstīja. Lūdzu atbalstīt arī to.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

A.Seile. 10.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, nosaka publicēšanas kārtību. Ir runa par Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietojumu un gada pārskatu. Bija vienots viedoklis, ka tomēr tas viss ir noteikti jāpublicē “Latvijas Vēstnesī”. Jo katrā pašvaldības izdevumā nebūs iespējams atrast šādu informāciju, ja kādas citas pašvaldības teritorijā mītošais cilvēks gribēs atrast šādu informāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Un pēdējais ir 11.priekšlikums, kuru iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir sakārtojošs, redakcionāls priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu ieteikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Seile. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 7.janvārim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Marakešas līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mēs visi esam pārliecinājušies, ka Latvijas labklājība ir atkarīga no ārējās tirdzniecības, jo mums nav iekšējā tirgus pietiekamas ietilpības, mūsu valstij nav pašai savu dabīgo resursu, lai mēs varētu justies stabili, dzīvot, varētu teikt, izolētā vidē, aktīvi neiesaistoties starptautiskajā tirdzniecībā. Līdz ar to mēs esam ieinteresēti prognozējamā un regulējamā tirdzniecības vidē. Un tieši šādas iespējas mums paver Pasaules tirdzniecības organizācija. Organizācija, kas aptver 133 valstis. Šobrīd - jau 133 valstis! Tur Latvija iegūst prognozējamus tirdzniecības noteikumus, nediskriminējošus režīmus savu preču eksportam un arī strīdu risināšanas iespējas starptautiskajā līmenī, balstoties uz vienotiem principiem. Tātad Latvija, kaut arī būdama maza valsts, varēs darboties uz līdzvērtīgiem pamatiem kopā ar lielajām ekonomiskajām varām. Jāsaka, ka Pasaules tirdzniecības organizācijā, kā tas bieži vien tiek visai vulgāri argumentēts dažādās runās, kurās iebilst pret Latvijas iestāšanos un tirgus liberalizāciju, nav absolūtas tirgus barjeru atcelšanas. Tā nav mūsu tirgus atbrīvošana pilnīgas liberalizācijas virzienā, tā ir faktiski vislabākā tirdzniecības režīma nodrošināšana ar adekvātām iespējām mūsu preču eksportētājiem. Arī no šīs tribīnes es esmu jau dzirdējis šādus izteikumus, ka iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā varētu apdraudēt... Ne tikai Pasaules tirdzniecības organizācijas sakarā, bet arī tarifu jautājumus apspriežot tiek apgalvots, ka tas varētu apdraudēt Latvijas ražotāju intereses. Es varu minēt kaut vai tikai dažus piemērus, kādas ir pašreizējās vislabvēlīgākās tirdzniecības līguma likmes Latvijai. Tarifu likmes dzīvajiem lopiem ir 30%, pēc iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā mēs panāksim likmes paaugstināšanu - 50%. Dzīvām cūkām - 45%, bet pēc iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā - 50%. Liellopu gaļai pašreiz ir 30%, pēc iestāšanās - 40%. Mājputnu olām - 30%, pēc iestāšanās - 50%. Var minēt arī citus piemērus, es visus neuzskaitīšu. Visu to rezumējot, redzam, ka iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā dod mums iespēju eksporta tirgus paplašināšanai, pie tam ir iespējas, kā jau es minēju, piedalīties sarunās, piedalīties to valstu sarunās, kas grasās iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā, tās ir tādas valstis kā Lietuva, tādas kā Krievija, kuru tirgos mēs esam. Mēs esam ieinteresēti stabilos tirdzniecības nosacījumos un to apspriešanā, tātad esam ieinteresēti kļūt par aktīviem pasaules starptautiskās tirdzniecības nosacījumu veidotājiem. Bez šaubām, mūsu iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā ir pievilcīga arī ārvalstu investoriem, jo Latvija kā valsts ar prognozējamu eksporta tirgus apjomu un eksporta tirgus iespējām piesaista ārvalstu investīcijas. Tas ir arī savdabīgs kvalitātes zīmogs valstij, kura spēj adoptēt starptautiskos tirdzniecības principus, un kā es jau vairākas reizes esmu uzsvēris, tas dod iespēju Latvijai kā mazai valstij darboties arī globālo tirdzniecības nosacījumu veidošanā. Gribu uzsvērt, ka jau nākamā gada sākumā sāksies nākamais sarunu raunds par dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar dažādām pasaules tirdzniecības nosacījumu izmaiņām. Ja Latvija būs ratificējusi šo līgumu, Latvijai būs iespējas tur piedalīties ar savām interesēm, definēt arī savas intereses. Ja mēs līdz šim laikam nebūsim ratificējuši šo līgumu, tādā gadījumā mums nāksies pēc ratifikācijas pieņemt jau tos labojumus, tos papildinājumus, kas būs veikti šajās nākamā gada sākumā notikušajās kolektīvajās diskusijās, pieņemt tos jau apriori, tātad bez mūsu “pienesuma”.

Ārlietu komisijas un arī Tautsaimniecības komisijas vārdā - tās ir atbalstījušas šā likumprojekta virzību - aicinu šā likumprojekta izskatīšanu virzīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

G.Krasts. Tātad ir jābalso par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Debatēs neviens nav pieteicies. Balsojam par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

G.Krasts. Paldies. Ja neviens neiebilst, komisijas vārdā lūdzu arī šodien nobalsot arī par tā pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Rišards Labanovskis - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamie deputāti! Es nenācu tribīnē, lai iebilstu pret Krasta kunga sacīto, jo Ārlietu komisija ir vienbalsīgi piekritusi šā līguma ratifikācijai un būtu muļķīgi, ka mēs novirzītos uz kaut kādiem sānceliņiem, kad pasaule un Eiropa iet pa maģistrāli. Un, cienot to lielo darbu, ko ir izdarījuši mūsu politiķi un Ārlietu ministrija, mēs, šajā sektorā sēdošie, balsosim “par”. Es tikai gribu pievērst jūsu uzmanību dažiem aspektiem, ka, sportistu valodā runājot, mēs esam dažās vietās atsegušies un mums vajadzētu nodrošināties tā, lai mēs varētu aizsegties. Mēs neesam izdarījuši visu, kas būtu jādara iekšējā tirgus nodrošināšanai. Mums nav izstrādāts Antidempinga likums, kuru pieļauj Pasaules tirdzniecības organizācija un kurš darbojas citās Pasaules tirdzniecības organizācijas valstīs. Cik zināms no informācijas, darbs šajā jomā notiek, bet ir aizbildināšanās ar lielām grūtībām, ekspertu trūkumu un tā tālāk. Un ir vajadzīgs arī Pretsubsīdiju likums, lai novērstu negodīgu konkurenci. Mūsu ražotāji var nostāties neizdevīgās pozīcijās, abu divu šo likumu trūkums var viņiem šo triecienu nodarīt. Mēs tagad sākam diskutēt un debatēt par to tāpat kā par to, ko darīt apaļkoku izvedmuitas atcelšanas gadījumā. Tāpēc es gribētu ierosināt... Te gan valdības pārstāvja nav... Iekams mēs nospiežam šo pogu, lai balsotu “par”, būtu vēlams, ka mēs dzirdētu apgalvojumus, ka šie likumi nebūs aiz kalniem un ka to sagatavošanai un atceļošanai līdz šīm mājīgajām telpām būs minimāls, īss laika sprīdis.

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie deputāti! Es visnotaļ esmu par to, lai mēs būtu Pasaules tirdzniecības organizācijā, bet es gribētu izteikt tikai vienu pārdomu jeb piezīmi par iepriekšējā Ministru kabineta rīcību. Jo šobrīd mēs esam tādā situācijā, ka esam iesteigušies šajā organizācijā, bet pēdējā pusgada laikā praktiski neesam domājuši par to, kā mēs aizsargājam savu iekšējo tirgu. Un mēs redzam šo situāciju, to, kādas ir Lietuvā muitas likmes attiecībā pret Latvijas likmēm un kādi ir tirdzniecības nosacījumi Latvijas ražotājiem Baltijas tirgū. Un šo nevērību, kas ir pēdējā pusgada laikā notikusi attiecībā uz lauksaimniecības produktu eksporta iespējām un dempingu, importu Latvijā. Es uzskatu, ka tas ir liels mīnuss iepriekšējam darbības posmam: risinot šo progresīvo jautājumu par Pasaules tirdzniecības organizāciju, mēs bijām atstājuši novārtā šo Latvijas uzņēmumiem pašu vissvarīgāko lietu - iekšējā tirgus aizsardzību. Es atkārtoju: es, protams, esmu “par”, bet es uzskatu, ka, lai aina būtu objektīva, vajag arī šo stāvokli objektīvi novērtēt un paškritiski novērtēt šo situāciju.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kungi un dāmas! Tāds ir mūsu darbs - sēdēt šeit līdz pulksten pieciem, pēc reglamenta. Tā ka par dažām minūtēm nav vērts pat uztraukties. Es vienkārši gribu pateikt paldies sociāldemokrātiem, no kuriem tiešām varēja šeit sagaidīt iebildes, jo valdība tiešām nav sagatavojusi trīs likumprojektus, kurus paredz tieši šis ar Pasaules tirdzniecības organizāciju noslēgtais līgums. Tieši šis līgums paredz civilizētu iekšējā tirgus aizsardzību. Šobrīd komisijā ir Iekšējā tirgus aizsardzības likums, un komisija ir aicinājusi Ekonomikas ministriju, un Ekonomikas ministrija ir apsolījusi iesniegt Antidempinga likumu un Pretsubsīdiju likumu. Jo, kā mums paskaidroja attiecīgās ministrijas pārstāvis, visus trīs šos instrumentus salikt vienā likumā nav iespējams. Komisijā bija doma visus šos iekšējā tirgus aizsardzībai paredzētos instrumentus apvienot vienā. Tā ka, Labanovska kungs, šie likumi būs. Šie likumi būs iespējami ātrā laikā, bet ne pārsteidzīgi... Jo slikts likums ir labāks par nekādu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Nevienas deputātu iebildes pret izskatīšanu otrajā lasījumā šodien nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Marakešas līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - 2. Likums pieņemts.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, informēju, ka mēs esam saņēmuši desmit deputātu parakstītus četrus iesniegumus par izmaiņām darba kārtībā.

Saeimas deputāti lūdz 17.decembra sēdes darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu par Monikas Zīles deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Vidzemes apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Vai ir iebildumi?

Nākamais ir priekšlikums iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu par Ineses Birznieces deputātes pilnvaru aptiprināšanu uz laiku, kamēr no Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais ir priekšlikums iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par Normunda Rudeviča deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Iebildumu nav.

Pēdējais - ceturtais - ir priekšlikums iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par Jāņa Vētras deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Tā kā nav norādīts, pēc kura darba kārtības punkta šie jautājumi iekļaujami, es iekļauju tos pēc darba kārtības 36. punkta. Iebildumu nav.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts “Par Protokolu par Latvijas pievienošanos Marakešas līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šis dokuments ir saistīts ar iepriekšējo. Ārlietu komisija un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījušas šā likumprojekta virzību, un Ārlietu komisija aicina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Krasts. Godātie kolēģi! Ārlietu komisija ierosinājusi šā likuma izskatīšanu veikt šodien arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vispirms jālemj par pirmo lasījumu. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Krasts. Tātad, kolēģi, es esmu pieteicis - bez tam arī kļūdaini - jau otro lasījumu. Bet es atkārtoju vēlreiz: Ārlietu komisija ierosina to skatīt šodien arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Protokolu par Latvijas pievienošanos Marakešas līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

G.Krasts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums. Sadaļa “Priekšlikumi par 6. Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Kā jūs atceraties, Ministru kabinets bija ierosinājis šā likumprojekta izskatīšanu neturpināt, bet ar Saeimas balsojumu tas palika darba kārtībā. Tātad mums jālemj par šā likumprojekta izskatīšanas turpināšanu.

Vārds Aigaram Kalvītim.

A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Tātad iepriekšējā Saeima izskatīja šo jautājumu. Un lielākā daļa partiju, kuras šobrīd ir pārstāvētas Saeimā, bija pārstāvētas arī iepriekšējā Saeimā. Tās ir tādas partijas kā “Latvijas ceļš”, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK; arī Tautas partija pievienojas šim solījumam, ka šie kompensācijas sertifikāti tiks izmaksāti šiem cilvēkiem. Patiesībā, kā mēs kritiski apgalvojam, tas ir smags finansiāls jautājums. Un neviens šobrīd neliek šo naudu samaksāt gada laikā. Šo likumprojektu vajadzētu turpināt izskatīt, nodot komisijām un lemt, kā šī nauda būtu izmaksājama un kompensējami šie sertifikāti.

Man, jaunam deputātam, ir diezgan grūti iedomāties, ka Saeimas deputātiem ir divas sejas. Viena seja ir pirms vēlēšanām, bet otra seja - pēc vēlēšanām. Jā... un ka ārpus šīs mājas normāli vārds ir vārds, bet šinī mājā vārds bieži vien netiek turēts. No kuras puses vējš pūš - tā tas arī mainās. Tāpēc es gribu ierosināt turpināt šā likumprojekta izskatīšanu... (Kāds kaut ko saka no vietas.) ... Ar pienu šeit tam nav nekāda sakara...

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Gan apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijā, gan arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šis likumprojekts tika rūpīgi analizēts. Manuprāt, tas tiešām ir jānodod apspriešanai Saeimā, nevis jāpārtrauc tā skatīšana.

Es gribu atgādināt, ka šajā likumprojektā ir ļoti daudz tādu vērtīgu priekšlikumu, kuri sakārto sertifikātu piešķiršanas kārtību. Piemēram, ir tāds punkts, ka noteikumus par sertifikātu izmantošanu privatizācijā, arī valsts un pašvaldību zemes pirkšanas procesā un norēķinos ar tiem, kā arī neizmantoto privatizācijas sertifikātu anulēšanas kārtību izstrādā Ministru kabinets. Līdz šim tādi noteikumi nav bijuši.

Ir arī vēl ļoti daudzas citas normas, kurās runāts tieši par šādiem sakārtošanas jautājumiem. Piemēram, tās aizgādņiem dod tiesības rīkoties ar bērnu sertifikātiem atbilstoši ļoti precīzi noteiktiem nosacījumiem.

Protams, īpašs jautājums ir par sertifikātu dzēšanu, piešķirot samaksu naudā pensijas vecumu sasniegušajām politiski represētajām personām. Es domāju, būtu lietderīgi, ja valdība un komisijas kopā izvērtētu šīs iespējas. Neviens jau neprasa, lai tas viss tiktu izdarīts vienā gadā. Tas notiks atbilstoši budžeta iespējām, bet nevajag mums šo problēmu atlikt uz vēlāku laiku. Es domāju, ka ir jāatbalsta šis likumprojekts pirmajā lasījumā, un vajag nodot to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Saeimas deputāti! Gribu pateikt pavisam īsi. Sociāldemokrātu frakcija divas reizes tā vai citādi ir atturējusies ietvert šo jautājumu Saeimas darba kārtībā, lai to izskatītu, viena apsvēruma dēļ. Mēs uzskatām, ka vispirms ir jāredz budžeta iespējas.

Šodien mēs šo jautājumu atbalstījām viena iemesla dēļ - jo uzskatām, ka šo jautājumu ilgāk atlikt vairs nevar. Diemžēl budžeta sagatavošanas darbs ir pietiekami smags, un mēs redzam arī to, ka tas virzās pamazām uz priekšu. Es ceru, ka šīs nedēļas laikā tā vai citādi šis darbs pamatā būs pavirzījies uz priekšu.

Šajā situācijā Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija Saeimas Prezidijā jau ir iesniegusi savus priekšlikumus par to, kā pakāpeniski varētu izdalīt summas arī no valsts budžeta, lai šo jautājumu risinātu. Nākamgad varbūt jau 3 miljonus naudas varētu piešķirt šo privatizācijas sertifikātu kompensācijai politiski represētajiem, bet 2000. gadā varbūt jau lielāku summu - 6 miljonus. Tā pakāpeniski varētu veikt šo pienākumu, kuru jau iepriekšējā Saeima un valdība vairāk vai mazāk ar saviem politiskajiem paziņojumiem pirmsvēlēšanu laikā bija uzņēmusies.

Mēs, sociāldemokrāti, uzskatām, ka politiski represēto priekšā tā vai citādi ir nepieciešams būt ļoti iecietīgiem, vajag saprast viņu problēmas un sāpes. Mēs esam pārliecināti, ka arī citas sabiedrības grupas neiebildīs pret to, ka ir jābūt zināmai pretimnākšanai politiski represētajiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 26, atturas - 9. Lūdzu priekšlikumus par komisijām.

Deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tradicionāli šo likumprojektu ir skatījusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Es ierosinu noteikt šo komisiju par atbildīgo komisiju un nodot arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Mums Saeimā ir pieņemts, ka ar budžeta finansēm, tajā skaitā ar visiem fiskālajiem jautājumiem, nodarbojas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Iesaku par atbildīgo komisiju nozīmēt Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Protams, mēs absolūti neesam pret to, ka šo jautājumu skata arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Tātad - pretējā kārtībā! Lūdzu nozīmēt Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju par atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tradicionāli visus jautājumus, kas saistīti ar politiski represētajiem, izskata arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Es ierosinu par atbildīgo nozīmēt Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju un par vienu no komisijām arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju.

Sēdes vadītājs. Tātad ir priekšlikumi nodot šo likumprojektu trim komisijām: Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Pret to iebildumu nav.

Tālāk ir jautājums, kas jālemj. Runa ir par to, kura komisija būs atbildīga. Ņemot vērā to, ka ir divi priekšlikumi, es lieku uz balsošanu tos ienākšanas secībā.

Tātad pirmais. Atbildīgā ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 46, atturas - 5. Līdz ar to atbildīgā būs Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Vai ir iebildumi? Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņus nākošajam - otrajam lasījumam. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Pēterim Apinim.

P.Apinis. Mēs iesakām par termiņu noteikt 1.februāri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par 1991.gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi”, kura izskatīšanas turpināšanu ieteikusi deputātu grupa. Deputātu grupas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs... Atvainojiet, Romualds Ražuks!

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts “Par 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi”, dokuments nr. 149. Es vēlos īsumā jūs informēt par to, ka sabiedriskā organizācija - “1991. gada barikāžu atbalsta sabiedriskais fonds” šo zīmi piešķir tālaika - janvāra un augusta - notikumu dalībniekiem. Un šādas zīmes jau ir pasniegtas vairāk nekā tūkstotim Latvijas Republikas pilsoņu.

Šis ir viens no priekšlikumiem, lai šo pienākumu turpmāk uzņemtos valsts un turpinātu šo zīmju pasniegšanu. 6. Saeima ir iesākusi šā likumprojekta izskatīšanu, un mēs ierosinām turpināt darbu pie šā likumprojekta arī šai Saeimai.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Jānis Lagzdiņš - Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Darbodamies iepriekšējā Saeimā, mēs daudzi atbalstījām šo cienījamo organizāciju, kas sabiedriskā kārtā izsniedza 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes. Mēs esam vairākkārt balsojuši par to, lai no valsts budžeta šai organizācijai piesķirtu līdzekļus, un tas, ka savulaik pēc šīs organizācijas iniciatīvas Demokrātiskā partija Saimnieks izstrādāja un iesniedza īpašu likumu par šo piemiņas zīmi... šis process ir pozitīvi vērtējams. Tomēr es kā tās komisijas pārstāvis, kura iepriekšējās Saeimas laikā bija atbildīgā par šā likuma izskatīšanu, un kā atbildīgais referents esmu spiests jūs informēt, ka savulaik Demokrātiskās partijas Saimnieks radītais likumprojekts bija izstrādāts juridiski analfabētiski, bija juridiski ļoti nekorekts likums un ka to savulaik noraidīja visas frakcijas un noraidīja daudzas iepriekšējās Saeimas komisijas. Un tādēļ šis likums netika tālāk virzīts.

Taču ne jau tādēļ, ka mēs iebilstu konceptuāli pret to, ka ir jāpieņem normatīvais akts par 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, bet pret to, ka tad gandrīz katra norma, katrs pants būtu jāgroza. Tātad, ja mēs šodien pieņemsim pirmajā lasījumā, tad uz otro lasījumu mēs nevarēsim iesniegt alternatīvu likumprojektu, un tad katrā pantā būs jāizdara grozījumi.

Bez tam es gribētu jūs informēt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja iespēju šo likumprojektu virzīt tālāk, bet mēs to noraidījām, jo ir izstrādāts visaptverošs likums par valsts apbalvojumiem, kur varētu ietvert kā Triju Zvaigžņu ordeni, tā arī šo piemiņas zīmi un vēl citus valstiskus apbalvojumus, kurus šobrīd dažādas valsts institūcijas pasniedz bez nekādas tiesiskās reglamentācijas.

Tātad, godātie kolēģi, es aicinu jūs ņemt vērā šos argumentus!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pēc būtības Lagzdiņa kungs jau norādīja reālās problēmas. Jo, ja mēs iedziļināmies šinī momentā, tad redzam, ka ir izveidojusies paradoksāla situācija Latvijas valstī - Triju Zvaigžņu ordeni cilvēks saņem par saviem līdzekļiem. Viņš pats apmaksā šā ordeņa izstrādi, un tad Prezidents pasniedz. Šinī gadījumā mēs jau speram citu soli. Mēs virzāmies uz to, kā es saprotu, ka valsts budžets finansē šīs piemiņas medaļas.

Pareizi arī Lagzdiņa kungs norādīja, ka vispirms būtu vajadzīgs “jumta” likums par Latvijas apbalvojumiem, kāds šodien Latvijas valstī vēl neeksistē. Un tādēļ, ja Saeima atbalstīs šo likumprojektu, tad to vajadzētu noteikti nosūtīt Juridiskajai komisijai un arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, jo ir vajadzīgi noteikti asignējumi. Es arī uzskatu, ka Juridisko komisiju vajadzētu noteikt par atbildīgo, lai varētu saskaņot šo likumprojektu ar potenciālo likumu par valsts apbalvojumiem.

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Man nav iebildumu pret pašu šo zīmi. Man ir iebildumi pret uzrakstu, jo tur zīmes augšdaļā ir burti “BAF”. Loģiski būtu LR - Latvijas Republika, bet BAF, BAH... Es ierosinu mainīt tos pret LR. Saīsinājums neko neizsaka, jo tas nav saprotams.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šis ir pirmais lasījums. Šeit runa ir ļoti vienkārša: vai mēs virzīsim uz priekšu šā dokumenta izskatīšanu vai ne?

Lagzdiņa kungs, es nevaru piekrist jūsu sacītajam, ka visi panti te būs jāpārstrādā. Man liekas, jūs emocionālu uzplūdu brīdī to teicāt. Izlasiet uzmanīgi! Vai tad jums ir kaut kas iebilstams pret tekstu, ka barikāžu dalībnieka piemiņas zīme ir Latvijas Republikas goda zīme, vai pret tamlīdzīgiem teikumiem? Nav tur viss jāpārstrādā! Jebkurā gadījumā es varētu piekrist, ka tur ir nepieciešamas zināmas izmaiņas, bet tādēļ jau mēs šeit esam, lai šo likumu sakārtotu.

Un tālāk par šiem līdzekļiem, par ko te runāja jau viens no maniem kolēģiem. Godātie kolēģi! Tie 80 līdz 100 tūkstoši cilvēku, kuri brauca uz barikādēm, nežēloja savus līdzekļus. Viņi cieta milzīgus zaudējumus šo barikāžu laikā. Tehnika tika bojāta un tā tālāk, un tā tālāk, tāpēc filozofēt par to, ka kaut kas ir jāatmaksā... To nevar salīdzināt ar Triju Zvaigžņu ordeni. Jā, Triju Zvaigžņu ordeņa pasniegšana, piešķiršana diemžēl ir kļuvusi nožēlojama. Jā, tas ir jāatzīst! Šis ordenis ne vienmēr vairs atspoguļo to nozīmi, kādai tam vajadzētu būt. Paldies Dievam, ka, lūk, ir šī barikāžu dalībnieka piemiņas zīme, un šis apbalvojums ir ar citu jēgu. To tomēr, es ceru, saņems tie cilvēki, kuri ir darījuši reālu darbu. Un tādu bija ļoti daudz. Es būtu ļoti priecīgs, ja visi tie, kuri šeit bija un toreiz šeit darbojās, saņemtu šādas piemiņas zīmes.

Un tāpēc es aicinu... Labi, es piekrītu, ka mums te ir jāpielabo, juridiski jāprecizē. Par to varētu arī tālāk spriest, bet šinī gadījumā es aicinu visus atbalstīt šā likumprojekta virzīšanu uz priekšu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par 1991.gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi” izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 17, atturas - 23. Likumprojekta izskatīšanas turpināšana tiek noraidīta.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Tātad tas ir lēmuma projekts par deputāta mandāta apstiprināšanu. Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi deputāta Valda Birkava iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņš pilda ministra pienākumus. Nākamais deputāta kandidāts no tā paša saraksta ir Monika Zīle, kura ir piekritusi pildīt deputātes pienākumus. Tādēļ aicinu jūs atbalstīt Saeimas lēmuma projektu un apstiprināt Monikas Zīles 7. Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no savienības “Latvijas ceļš” Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Lūdzu kolēģi ieņemt vietu zālē! (Aplausi.)

Lūdzu, tālāk!

V.Muižniece. Tāpat Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija savā sēdē ir izskatījusi deputāta Viļa Krištopana iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņš pilda Ministru prezidenta pienākumus. Un nākamais deputāta kandidāts no tā paša saraksta ir Inese Birzniece, kura ir piekritusi pildīt deputāta pienākumus, tādēļ aicinu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu un apstiprināt Ineses Birznieces 7.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no savienības “Latvijas ceļš” Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam kolēģi un lūdzam ieņemt vietu zālē! (Aplausi.)

Lūdzu, tālāk!

V.Muižniece. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija savā sēdē ir izskatījusi deputātes Karinas Pētersones iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņa pilda ministra pienākumus. Nākamais deputāta kandidāts no tā paša saraksta ir Rolands Repša, kurš ir atteicies pildīt deputāta pienākumus. Savukārt nākamais deputāta kandidāts ir Normunds Rudēvičs, kurš ir piekritis pildīt deputāta pienākumus. Tādēļ aicinu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu un apstiprināt Normunda Rudēviča 7. Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no savienības “Latvijas ceļš” Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam kolēģi un lūdzam ieņemt vietu sēžu zālē! (Aplausi.)

Tālāk, lūdzu!

V.Muižniece. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija savā sēdē ir izskatījusi deputāta Jāņa Gaigala iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņš pilda ministra pienākumus. Nākamais deputāta kandidāts no tā paša saraksta ir Jānis Vētra, kurš ir piekritis pildīt deputāta pienākumus. Līdz ar to aicinu atbalstīt Saeimas lēmuma projektu un apstiprināt Jāņa Vētras 7. Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no savienības “Latvijas ceļš” Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Lūdzu kolēģi ieņemt vietu zālē! (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Tā kā šī ir mūsu rudens sesijas pēdējā kārtējā sēde, tad atļaujiet man jums Saeimas Prezidija un Saeimas Kancelejas vārdā novēlēt priecīgus un klusus Ziemassvētkus un laimīgu un darbīgu nākamo - Jauno gadu! Tāpat aicinu jūs Sarkanajā zālē pēc sēdes slēgšanas nobaudīt glāzi karstvīna un Salaveča sarūpētās piparkūkas.

Bet tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Pirms Saeimas sekretāres biedrs Bartaševiča kungs nolasīs izdruku, vārds paziņojumam Jānim Jurkānam.

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie Latvijas un Krievijas parlamentu sadarbības grupas dalībnieki! Pirmdien pulksten 16.00 Viesu zālē mēs tiksimies ar Krievijas pilnvaroto vēstnieku Latvijā Udaļcova kungu. Tā ka jūs esat visi laipni lūgti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es gribu atgādināt, ka visi jautājumi vēl netika izskatīti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Jānis Urbanovičs, Gundars Bojārs, Jānis Leja, Kaspars Riekstiņš, Vilis Krištopans, Jānis Gaigals, Helēna Soldatjonoka, Ivars Godmanis, Karina Pētersone, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Dzintars Ābiķis, Kārlis Greiškalns, Silvija Dreimane, Krišjānis Peters, Romāns Mežeckis, Ģirts Valdis Kristovskis, Roberts Zīle, Vladimirs Makarovs, Dzintars Rasnačs.

Sēdes vadītājs. Saeimas 17. decembra sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Par darba kārtību - 1.lpp.

Priekšlikums - dep. G.Bērziņš - 2.lpp.

(126. un 126.-a dok.) - 3.lpp.

(127. un 127.-a dok.) - 3.lpp.

(128. un 128.-a dok.) - 3.lpp.

(129. un 129.-a dok.) - 3.lpp.

(130. un 130.-a dok.) - 3.lpp.

(131. un 131.-a dok.) - 3.lpp.

(132. un 132.-a dok.) - 4.lpp.

(133. un 133.-a dok.) - 4.lpp.

(134. un 134.-a dok.) - 4.lpp.

(135. un 135.-a dok.) - 4.lpp.

(136. un 136.-a dok.) - 4.lpp.

(146. un 146.-a dok.) - 5.lpp.

Par darba kārtību - 5.lpp.

(152. dok.) - 5.lpp.

(153. dok.) - 5.lpp.

(150. dok.) - 5.lpp.

(151. dok.) - 5.lpp.

par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju” - 6.lpp.

Debates - dep. L.Stašs - 6.lpp.

- dep. A.Slakteris - 6.lpp.

(30. dok.) - 7.lpp.

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 7.lpp.

(41. dok.) 12.lpp.

Ziņo - dep. P.Apinis - 12.lpp.

Debates - dep. K.Leiškalns - 13.lpp.

- dep. J.Lāčplēsis - 13.lpp.

- dep. I.Ūdre - 15.lpp.

- dep. P.Apinis - 15.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 16.lpp.

(115. dok.) - 20.lpp.

Ziņo - dep. A.Požarnovs - 20.lpp.

(114. dok.) - 21.lpp.

Ziņo - dep. A.Požarnovs - 21.lpp.

Debates - dep. A.Rugāte - 21.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 23.lpp.

Paziņojumi - dep. V.Muižniece - 26.lpp.

- dep. H.Demakova - 26.lpp.

- dep. J.Sinka - 26.lpp.

- dep. R.Zīle - 27.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 27.lpp.

Debašu turpinājums - dep. J.Lagzdiņš - 27.lpp.

- dep. L.Muciņš - 29.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 30.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 32.lpp.

- dep. M.Lujāns - 32.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 34.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 34.lpp.

- dep. P.Apinis - 35.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 35.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 36.lpp.

- dep. M.Lujāns - 36.lpp.

- dep. H.Soldatjonoka - 37.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 38.lpp.

- dep. P.Apinis - 39.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 39.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 40.lpp.

- dep. O.Grīgs - 40.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 42.lpp.

- labklājības ministrs V.Makarovs - 43.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 44.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 45.lpp.

- dep. A.Barča - 49.lpp.

Par darba kārtību - 50.lpp.

(162. dok.) - 51.lpp.

Ziņo - dep. V.Muižniece - 51.lpp.

(161. dok.) - 51.lpp.

Ziņo - dep. V.Muižniece - 51.lpp.

Par darba kārtību - 52.lpp.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā” - 52.lpp.

(15. un 110. dok.) - 52.lpp.

Ziņo - dep. V.Muižniece - 53.lpp.

Debates - dep. Dz.Ābiķis - 53.lpp.

(38. un 138. dok.) - 56.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 56.lpp.

(38. un 138. dok.) - 56.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 56.lpp.

(37. un 139. dok.) - 57.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 57.lpp.

(37. un 139. dok.) - 57.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 57.lpp.

(36. un 140. dok.) - 58.lpp.

Ziņo - dep. A.Kalniņš - 58.lpp.

Debates - dep. J.Bunkšs - 58.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Bunkšs - 61.lpp.

(73. un 141. dok.) - 62.lpp.

Ziņo - dep. A.Šķēle - 62.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Seile - 62.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 63.lpp.

(51. un 144. dok.) - 64.lpp.

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 65.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Ādamsons - 65.lpp.

Paziņojumi - dep. I.Geige - 67.lpp.

- dep. L.Stašs - 68.lpp.

- dep. V.Muižniece - 68.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 68.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 68.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 69.lpp.

Par darba kārtību - 69.lpp.

par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli” - 69.lpp.

(29. un 145. dok.) - 70.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile - 70.lpp.

(50. un 147. dok.) - 72.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 72.lpp.

(50. un 147. dok.) - 74.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 74.lpp.

Debates - dep. R.Labanovskis - 75.lpp.

- dep. A.Kalniņš - 75.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 75.lpp.

Par darba kārtību - 77.lpp.

(49. un 148. dok.)

Ziņo - dep. G.Krasts - 77.lpp.

(49. un 148. dok.)

Ziņo - dep. G.Krasts - 78.lpp.

(90. dok.)

Ziņo - dep. A.Kalvītis - 79.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 79.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 81.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Seile - 82.lpp.

- dep. P.Apinis - 82.lpp.

- dep. A.Seiksts - 82.lpp.

(149. dok.) - 83.lpp.

Ziņo - dep. R.Ražuks - 83.lpp.

Debates - dep. J.Lagzdiņš - 84.lpp.

- dep. M.Lujāns - 85.lpp.

- dep. O.Zvejsalnieks - 85.lpp.

- dep. J.Dobelis - 86.lpp.

pilnvaru apstiprināšanu” (V.Birkava vietā) - 87.lpp.

Ziņo - dep. V.Muižniece - 87.lpp.

Ziņo - dep. V.Muižniece - 87.lpp.

Ziņo - dep. V.Muižniece - 88.lpp.

Ziņo - dep. V.Muižniece - 88.lpp.

Paziņojumi - dep. J.Jurkāns - 89.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 89.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 89 .lpp.