1999.gada 4.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim darbu! Pirms sākam izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību, informēju, ka Prezidijs ir saņēmis dažus priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā.

Aizsardzības un iekšlietu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 90.panta ceturto daļu lūdz iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Nacionālo bruņoto spēku likums” otrajam lasījumam”. Vai ir iebildumi pret šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā? Nav. Paldies.

Nākamais. Ministru prezidenta Viļa Krištopana iesniegums: “Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 59.pantu un Ministru kabineta iekārtas likuma 6.pantu lūdzu jautājumu par uzticības izteikšanu Pēterim Salkazanovam iekļaut Saeimas 4.februāra sēdes darba kārtības otrajā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” kā pirmo jautājumu”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Sāksim izskatīt darba kārtību! Pirmā darba kārtības sadaļa “Par saņemtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1979.gada Bonnas konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Piekrītam. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu? Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: “Jābalso!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Repatriācijas likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 11, atturas - 20. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Islandes Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Emigrācijas likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Boriss Cilevičs. Lūdzu! Cileviča kungs, jūs vai nu “par”, vai “pret” varat izteikties piecas minūtes. Lūdzu!

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumā ir ierakstīts, ka likuma mērķis ir nodrošināt tiesības izceļošanai uz citām valstīm. Bet būtībā praksē notiek pilnīgi pretēji, jo principā tiesības izbraukt no jebkuras valsts, ieskaitot savu valsti, ir viena no cilvēka pamattiesībām. Visi gadījumi, kad šīs tiesības var tikt ierobežotas, ir jau ietvertas citos likumos. Līdz ar to faktiski šis likums šādam mērķim nebūt nav vajadzīgs. Jo vairāk tāpēc, ka tur ir vairākas diezgan apšaubāmas lietas, piemēram, parādsaistības. Kāpēc cilvēks nevar izbraukt uz citu valsti un turpināt pildīt savas parādsaistības? Un kāpēc uz šā pamata viņam tas ir jāaizliedz?

Īpaši tad, ja mēs ņemam vērā personas pārvietošanās brīvības principu, kas ir spēkā Eiropas Savienības ietvaros, kur, kā mēs visi ceram, arī Latvija drīz jau būs. Eiropas Savienības ietvaros vispār tādi jēdzieni kā emigrācija un pastāvīgā dzīvesvieta lielā mērā kļūst par nosacītām... vismaz tiesiski šā jēdziena būtība ļoti būtiski mainās.

Kas ir svarīgs šajā jautājumā? Tā ir pilsonība, bet gan naturalizācija, gan atteikšanās no pilsonības ir jau ietverta visos citos likumos. Tā saucamajās vecās demokrātijas valstīs līdzīgu likumu nav, un tāpēc es uzskatu, ka arī Latvijā speciāls likums par emigrāciju nav vajadzīgs. Aicinu nenodot šo likumprojektu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”. Vai kāds vēlas runāt “par”? Runāt “par” neviens nevēlas. (Starpsauciens: “Jābalso!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Emigrācijas likums” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 15, atturas - 21. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: “Jābalso!”) Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 14, atturas - 22. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par konsolidētajiem gada pārskatiem” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Požarnova, Grīnblata, Dobeļa, Tabūna, Kuduma un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 16, atturas - 44. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā, bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā, un atzīt to par steidzamu. Vai ir iebildumi pret šī likumprojekta iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā? Iebildumu nav. Likumprojekts iekļauts kā pēdējais darba kārtības jautājums.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” attīstības stratēģiju”.

Vēlas runāt Arnis Kalniņš - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es lūgtu atbalstīt mūsu priekšlikumu sekojošu apsvērumu dēļ.

Pirmkārt, šobrīd mums ir nepietiekams daudzums mazo un vidējo uzņēmumu un šo uzņēmumu darbības kreditēšana nav tik pietiekami izvērsta, kā tas ir citās valstīs. Rietumeiropas valstīs ir vispāratzīta prakse, ka ar valsts atbalstu tiek veicināta mērķkredītu izsniegšana vidējo un mazo uzņēmumu attīstībai. Šobrīd Latvijas Hipotēku un zemes banka, kā vienīgā valsts banka, ir šo procesu uzsākusi, bet šis jautājums vēl nav pilnībā nokārtots.

Otrkārt, uzskatām, ka, sekojot arī pirmās Latvijas valsts un Rietumeiropas valstu praksei, jāizkūņojas no hipotekārās kreditēšanas sastinguma. Un, ja caur šo banku notiktu mērķkreditēšana, hipotekārā mērķkreditēšana, dzīvojamo māju būvniecībai, siltināšanai un tā tālāk varētu būt ļoti labas iespējas.

Un, treškārt, ir priekšlikums šo banku šajā pārejas periodā saglabāt zināmā mērā kā valsts banku un tālāk pakāpeniski izveidot par valsts kooperatīvo banku, par kuras akcionāriem kļūtu arī paši šie klienti - kredītu ņēmēji.

Šo trīs apsvērumu dēļ aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu. Jāņem vērā vēl arī tas, ka minētajai bankai šobrīd ir vairāk nekā 3000 aktīvo klientu, kredītu ņēmēju, ar kredītu apjomu, kas ir 6 līdz 10 tūkstoši latu katram. Tā ir profesionāla šajā ziņā, un atšķirībā no citām bankām kredīti tajā sastāda turpat 70% no visiem aktīviem (citās komercbankās Latvijā to īpatsvars ir tikai 40%). Tāpēc mans priekšlikums ir atbalstīt šo lēmuma projektu, ievērojot vēl arī to, ka arī valdības deklarācijā ir virkne šādu iezīmju - ir runa par to, ka vajag atbalstīt kredītpolitiku gan mājokļu būvniecībā, gan zvejas flotes atjaunošanā, gan lauksaimniecībā, nodrošinot kredītresursu labāku pieejamību lauksaimniekiem. Šādas ieskices ir dotas, un tātad ir nepieciešami praktiskie soļi. Šī banka varētu veicināt šī procesa pozitīvu attīstību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi! Mums vispirms ir jālemj par šī lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā. Vai ir iebildumi?

Lūdzu! Kristiāna Lībane - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es gribētu pateikties Kalniņa kungam par izvērsto ziņojumu šajā jautājumā. Bet es gribētu arī izmantot Kārtības ruļļa 117.pantā paredzētās tiesības un iebilst pret šī jautājuma izskatīšanu šajā sēdē.

Kāpēc? Tāpēc, ka vakar notika (un, es domāju, neviens no sarunu partneriem to nenoliegs) Jaunās partijas, “Tēvzemei un Brīvībai”, “Latvijas ceļa” un sociāldemokrātu pārrunas šajā jautājumā un mēs visi vienojāmies par to, ka šis nav Saeimas kompetences jautājums un ka par šo jautājumu ir jālemj valdībai. Un tikai tad, ja pēc kāda laika mēs pārliecināsimies par to, ka valdība par to nelemj, - tikai tad Saeima ņems to savā kompetencē.

Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir iebildis. Mums ir jālemj par šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Ir iebildumi. Tādā gadījumā, lūdzu, balsosim par šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 47, atturas - 32.

Vai ir priekšlikumi par šī lēmuma projekta nodošanu komisijām? Priekšlikumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts tālāk nav skatāms.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Līdz ar to mēs izskatām Saeimas lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu zemkopības ministram Pēterim Salkazanovam”. Vai kāds vēlas runāt Ministru kabineta vārdā? Runāt neviens nevēlas. Vai kāds vēlas izteikties debatēs? Neviens nevēlas. Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu - izteikt uzticību zemkopības ministram Pēterim Salkazanovam. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 21, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Apsveicam kolēģi un vēlam veiksmi! (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesneses R.Dreimanes atbrīvošanu no amata”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi Tieslietu ministrijas paziņojuma projektu, kā arī visus dokumentus, kas liecina par to, ka Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesnese Regīna Dreimane lūdz atbrīvot viņu no darba pēc pašas vēlēšanās. Juridiskā komisija akceptē šo iesniegumu un atbalsta Regīnas Dreimanes, Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesneses, atbrīvošanu no amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītājs. Neviens debatēt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Man ir lūgums visiem sagatavot dokumentu nr.89 un dokumentu nr.201.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot par šo likumprojektu iesniegtos priekšlikumus, saņēma Jaunās partijas frakcijas priekšlikumus, un pirmo no tiem, kas ir 2.lappusē, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 2.priekšlikums. Arī šis Jaunās partijas frakcijas priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā ar nelielu papildinājumu, kuru jūs redzat vienu lappusi tālāk - tātad kā 3.priekšlikumu. Lūgums būtu atbalstīt 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai.

R.Zīle. 4.priekšlikums ir Jaunās partijas frakcijas priekšlikums, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Pret 3.un 4.priekšlikumu iebildumu nav.

Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 5.priekšlikums. Jaunās partijas frakcijas priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Zīle. Man būtu lūgums balsot kopumā par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 15, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.

R.Zīle. Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.209 (reģistrācijas numurs ir 91.). Komisija izskatīja sekojošus priekšlikumus.

Pirmais ir deputāta Ādamsona priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Padomju Savienības laikā, tiklīdz Padomju Savienības valsts varas pārstāvjiem radās problēmas ar skaidrās naudas apriti, tūdaļ pastāvīgi un konsekventi tika palielinātas cenas zelta izstrādājumiem, respektīvi, dārgmetāliem, pamatojot to tādējādi, ka tā ir luksusa prece, un uz vienkāršo tautu tas faktiski nekādu iespaidu arī neatstāja. Šodien diemžēl mēs konsekventi sākam to visu turpināt.

Pirms pāris mēnešiem parlaments jau nobalsoja, uzskatot par nepareizu, ka akcīzes nodoklis mūsu valstī dārgmetāliem ir 30%, un tas ir visaugstākais akcīzes nodoklis, ja mēs salīdzinām ar mūsu kaimiņzemēm. Ja salīdzinām to ar akcīzes nodokli, kas attiecas uz dārgmetāliem tuvākajās kaimiņzemēs: Krievijā tas ir 5%, Baltkrievijā - 5%, Lietuvā - 18%, Igaunijā vispār nav.

Ko nozīmē šā akcīzes nodokļa paaugstināšana Latvijā? Tā nepārprotami nozīmē lobēt ārzemju firmas un pakļaut sitienam mūsu vietējos ražotājus. Tas nozīmē, ka būs problēmas ar darbu tiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar dārgmetālu apstrādi un ražošanu, tāpēc ka mēs ar savu balsojumu viņus noliekam nevienlīdzīgas konkurences apstākļos. Godīgi sakot, man nav saprotams, kāpēc mums vispār ir tāda nodokļu politika, kādu mēs piekopjam visus šos neatkarības gadus attiecībā uz tām precēm, kuras ražo šeit. Mēs tās pastāvīgi apliekam ar nodokli, bet nekādi neierobežojam šādu preču ievešanu no ārzemēm. Tas pats skar šo neseno cūkgaļas “karu”, kad mēs negribējām ierobežot kvotas cūkgaļai. Tas pats skar arī naftas produktus. Un es nesaprotu, vai tiešām mēs darīsim visu, lai konsekventi neaizstāvētu vietējo ražotāju intereses. Es aicinu atgriezties pie iepriekšējā akcīzes nodokļa. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās Vladimirs Makarovs, bet, pirms es viņam dodu vārdu, godātie kolēģi, gribu pateikt, ka es jau otro reizi saņemu no radio zvanu, ka radioklausītāji neko nedzird, ko mēs šeit runājam. Šobrīd man ir tāda sajūta, ka visskaļākie ir tie, kuri sēž Ministru kabineta pusē, bet es lūdzu arī deputātus tomēr cienīt sevi un radioklausītājus. Paldies.

V.Makarovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Godājamais Prezidij! Pasaules prakse ir samērā vienkārša: tad, kad valsts ekonomikā ir problēmas, un tad, kad iedzīvotāju pirktspēja neattīstās tik strauji, kā gribētos, vienmēr un visur domā par to, kā aplikt tās preces, ko plašāk lieto pārtikuši un bagāti cilvēki. Un šā akcīzes nodokļa mērķis ir ļoti vienkāršs - ar ienākumiem pabalstīt tos, kuri ir zem nabadzības līnijas.

Mūsu valstī tad, kad ir ekonomiskas problēmas, un tad, kad ļoti smagi diskutē par budžeta ieņēmumu daļu, tad, kad nepietiek naudas medicīnas darbinieku algām un jaunu tehnoloģiju iegādei, tad, kad mēs esam sašutuši, ka augsti partiju vadītāji brauc ārstēties ārpusē, jo Latvijā nekas nav izdarīts, lai medicīna attīstītos, tad diez kāpēc mēs mēģinām akcīzes nodokļu summas samazināt seškārtīgi. Varbūt tā ir pareizi, bet tādā gadījumā nepārmetīsim, ka valstī nav naudas, lai palīdzētu trūcīgajiem. Un tagad es atbalstīšu priekšlikumu, ka dārgmetāliem akcīzes nodoklis ir 30%. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man ļoti patīk runa par to, ka dārgmetāliem ir palielināta akcīze. Man gribētos pateikt arī to, ka dārgmetāli amatnieku rokās - tā ir izejviela, tas ir bleķis, vienalga, vai tas ir platīns, zelts, sudrabs, kapars. Tāpēc mans priekšlikums ir diferencēt šo jautājumu drusku savādāk. Ir ļoti normāli, ka dārgmetālu izstrādājumiem, kuri tiek ievesti Latvijā kā rotaslietas, akcīze ir 30%. Metālam, kas tiek ievests kā izejviela apstrādei, - 5%. Arī tas ir normāli. Un, starp citu, tieši muitas dienests būs tas, kurš ļoti viegli savāks šo akcīzes nodokli. Varētu 5% apmērā akcīzes nodokli uzlikt tiem dārgmetālu izstrādājumiem, kas tiek gatavoti Latvijas iekšienē, un Valsts ieņēmumu dienestam būtu veicams šis darbiņš. Un, atklāti runājot, te varbūt parēķināsim tādā veidā - šiem izstrādājumiem uzlikt 30%... Pirmkārt, mēs tad “sitam nost” savu ražotāju. Otrkārt, es atgādināšu to, kā pavisam nesen Ministru kabinets bija oficiāli izrīkojies. Bija šie 5%, un tuvāko piecu gadu laikā neviens Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis nebūs spējīgs pierādīt, ka šīs triju mēnešu ilgās “spraugas” laikā nav ievests iekšā tonnām zelta, kuram tagad mēs taisāmies noteikt šo palielināto akcīzi. Rezultāts būs tas, ka Valsts ieņēmumu dienests nesaņems nedz šos 30%, nedz šos 5% un zaudējums būs daudz lielāks, nekā pašlaik tas liekas. Tāpēc mans ieteikums ir tomēr atbalstīt šo ierosinājumu diferencēt akcīzi. Izstrādājumiem, kas gatavoti tepat uz vietas, varētu būt 5%, bet izstrādājumiem, kas tiek ievesti, - 30%. Un tas noliks vienādos apstākļos arī mūsu ražotājus.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Godātie kolēģi! Komisija ļoti nopietni izskatīja šos pirmos trīs priekšlikumus attiecībā uz dārgmetāliem, uzaicināja atbildīgu personu no Finansu ministrijas Akcizēto preču pārvaldes, uzklausīja viņu un secināja divas lietas.

Pirmā lieta ir tā, ka šajā dārgmetālu apstrādes procesā nevar nošķirt tīro izejvielu importu no gatavā produkta, kurš tiek realizēts. Mums netika minēts neviens skaitlis, kas rādītu, cik daudz varētu būt tā saucamās pārstrādātu dārgmetālu produkcijas šeit, Latvijā, un cik daudz varētu būt šo gatavo produktu, kas šajā tirgū būtu ievesti no ārpuses. To viņš nevarēja atbildēt.

Otra lieta. Atbildot uz jautājumu, cik liels ir apgrozījums šajā tirgū, tika minēts skaitlis - 8 miljoni latu. Tātad nodoklis (30% likme), kas bija iekasēts 1998.gadā, ir 342 tūkstoši latu. Parēķiniet, lūdzu, šo attiecību! Un, starp citu, 342 tūkstoši latu - tas ir mazāk nekā 1997.gadā, pastāvot tai pašai nodokļu likmei. Tātad situācija faktiski ir samērā skaidra. Nevar neko iekasēt, nemaksā tā vai tā šo nodokli. Tātad komisija, izskatot visu šo jautājumu, nolēma neatbalstīt šo pirmo priekšlikumu. Es aicinu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 1.priekšlikumu - deputāta Ādamsona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 59, atturas - 6. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. 2.priekšlikums ir deputāta Lejas priekšlikums: procentu likme ir 10% (30% vietā). Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribēju atgādināt vēl vienu lietu, kuru savā uzstāšanās reizē jau minēja komisijas priekšsēdētājs Roberts Zīle. Diemžēl, kopš mēs esam atguvuši neatkarību, Finansu ministrija nekad nav nopietni izvērtējusi kopumā visu nodokļu paketi. Tagad, lai situāciju saglābtu un budžetā iegūtu 200 tūkstošus latu, tiek piedāvāts palielināt akcīzes nodokli. Bet, kad mūsu frakcijā, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijā, uzdevām Nodokļu departamenta vadītājai jautājumu, par cik palielināsies akcīzes nodoklis un par cik var samazināties pievienotās vērtības nodoklis, un par cik ir pieaudzis apgrozījuma nodoklis, salīdzinot ar to periodu, kad tika samazināta akcīze, diemžēl viņa nevarēja atbildēt. Kā tad Finansu ministrija vispār veica visas nodokļu paketes aprēķinus? Un, man liekas, vispār ir absurds tas, ka līdz pat šim laikam Finansu ministrija negrib pētīt visu nodokļu paketi kopumā. Ja mēs paskatāmies uz tādām attīstītām valstīm kā Singapūra, tad redzam: jā, tā tik tiešām ir bagāta, attīstīta valsts, bet vidējā nodokļu likme Singapūrā ir 3%. Tur peļņu iegūst tikai no apgrozījuma. Varbūt arī mums ir jāmeklē absolūti citi ceļi, nevis katrreiz, tikko kā rodas budžeta problēmas, jāiet pa vieglāko ceļu - paaugstināt visu nodokļu paketi. Un tad mēs skatīsimies, kā mūsu valsts bankrotēs.

Es aicinu atbalstīt vismaz šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamie deputāti! Cienījamo priekšsēdētāj! Protams, smagi ir klausīties, ka Finansu ministrija absolūti neko nedara, lai izvērtētu nodokļus kopumā. Es ceru, ka gluži tā tas nav. Bet šoreiz es gribētu uzstāties lietišķi, runāt par šo konkrēto pozīciju.

Akcīzes nodokļa likme Latvijā no 1991.gada līdz 1992.gadam, tad, kad Latviju atjaunoja, dārgmetālu izstrādājumiem bija 40%, un 70% bija dārgmetālu juvelierizstrādājumiem ar dārgakmeņiem. Tātad bija divi nodalīti nodokļi. Kā redzams, tieši deviņdesmito gadu sākumā šis nodoklis bija tiešām ļoti augsts. Varētu jautāt: kāpēc tad uzreiz, jau pašā sākumā, šādu nodokli uzlika? Acīmredzot jau pašā sākumā bija tā ideja, ka, ja vispār nosaka akcīzes nodokli, tad tas tiešām ir jāuzliek tā saucamajām luksusa mantām jeb dārgām lietām. Visas pasaules prakse ir tāda. (Piemērs: viena no Eiropas valstīm, kas ilgi un dikti bija ar ļoti augstu tā saucamā luksusa nodokļa likmi, ir Austrija. Tur luksusa nodoklis bija 23%, arī attiecībā uz dārgakmeņiem. Un tā tālāk.)

1992. gadā likme jau bija 15%, tātad tā tika samazināta. Pēc tam, no 1992. gada līdz 1998. gadam, tātad sešus gadus, likme bija 30%. Un bija paredzēts, ka tagad, no 1999. gada 1. janvāra, būs 5%. Faktiski tik tiešām starpība starp to akcīzes likmi, kas ir 5%, kā ir rakstīts anotācijā, un 30 procentiem ir simts tūkstoši.

Es tomēr gribētu, lai jūs zinātu arī sekojošas lietas. Lietuvā akcīzes nodoklis dārgakmeņiem un dārgmetāliem ir 10%, Igaunijā ar to neapliek. Krievijā un Baltkrievijā akcīzes likme ir tieši 30%.

Vai šeit visi maksā akcīzes nodokli par dārgakmeņiem? Arī šeit visi to nemaksā. Kas tad netiek aplikti ar šo nodokli? Lai nebūtu sajūtas, ka tik tiešām visiem ir jāmaksā... Kas nemaksā? Ar šo nodokli netiek aplikti tie dārgmetāli un dārgakmeņu izstrādājumi, kurus importē un iepērk Latvijas Republikas Dārgmetālu fonda vajadzībām. Labi, pieņemsim, ka tur nav daudz... Otra lieta - dārgmetāli, kurus izmanto zobu protēžu gatavošanai. Tātad, kas attiecas uz zobiem, šis nodoklis, paldies Dievam, tos neskar. Un, treškārt, ir būtiski arī tas, ka netiek aplikti ar nodokli tie dārgmetāli, kurus izmanto rūpniecības produkcijas ražošanai un kuri nav juvelieru izstrādājumi. Tātad faktiski šo nodokli nemaksā arī tie, kas izmanto abrazīvus (teiksim, atsevišķas dimanta frakcijas izmanto kā abrazīvus griešanai un slīpēšanai). Arī šīs lietas netiek apliktas ar šo nodokli. Protams, maksā šo nodokli divos gadījumos: veicot realizāciju un veicot importu. Varētu teikt arī to, ka arī dzintaru neapliek ar šo nodokli, jo dzintars neskaitās dārgakmens, ko apliek ar nodokli. Vēl es varētu pieminēt arī komisijas veikalus: tajā brīdī, kad jūs komisijas veikalā pērkat šo preci, komisijas veikals aprēķina un cenai pieskaita attiecīgo akcīzes nodokli. To ieliek cenā, un tas tiek maksāts.

Ja man vienā teikumā jāpasaka savs viedoklis, tad jāteic, ka, neapšaubāmi, man kā finansu ministram nostāja ir šāda: mēs nevaram runāt par akcīzi tādām lietām, par kādām mēs runāsim vēlāk šodien, ja mēs neaiztiekam tādas pozīcijas kā dārgmetāli un dārgakmeņi. Tādā gadījumā mēs vispār vadāmies pēc dubultā standarta. Dubultais standarts dzīvē nav pieļaujams. Ja mēs uzskatām, ka akcīzes nodoklis ir tas nodoklis, kas tiešām sociāli pārdala šo naudu, tad jāteic, ka dārgakmeņi nu nekādi nevar “izkrist ārā” no šī spektra.

Man vēl jārunā par šiem ražotājiem. Jāteic, ka šiem ražotājiem nav tik vienkārši Latvijā. Jā, mums ir juvelieru rūpnīca, tai ir savi aktīvi, tai ir savas iekārtas un tā tālāk, bet būtība jau ir tā, ka rūpnīcas paspārnē pirms vairākiem gadiem vēl eksistēja tādas firmas, kas diemžēl tagad vairs neeksistē. Faktiski jau juvelieru darbā līdz šim galvenais ir meistari, kas strādā, un tur faktiski tā privatizācija ir jau notikusi daudz straujāk. Tā ka, ja mēs šeit runājam par to, cik lielā mērā tas ir saistīts ar kaut kādiem valsts uzņēmumiem, tad jāteic, ka tā tas vairs nav. Kas attiecas uz privātajiem... nu jā... Un es aizmirsu vēl vienu lietu pateikt. Neapliek ar akcīzi arī tad, ja dārglietas taisa no tā saucamā klienta dārgmetāla. Ja es, teiksim, iedodu savu dārgmetālu, tad man uztaisa gredzenu, es to gredzenu saņemu atpakaļ un man par to maksāt nevajag.

Tā ka jebkurā gadījumā es neredzu iespējas palikt pie 5%. Tad mēs vadāmies pēc dubultā standarta. Es kā finansu ministrs atbalstu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

R.Zīle (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Ādamsona kungs! Kā bijušais finansu ministrs, kuram tika adresēti tie pārmetumi par nodokļu politikas komplekso izskatīšanu, varu tikai teikt, ka Finansu ministrija nemaz citādi nav strādājusi ne pirms, ne pēc manis.

Otrkārt, jautājumā par Singapūru. Kā es sapratu, runa ir par kopējo nodokļu likmi no vispārējās apliekamās bāzes, kuru es īsti nemaz neesmu pētījis, bet, būdams Singapūrā un parakstot valdības līgumus ar Singapūras valdību, es runāju, protams, arī par nodokļiem. Varu minēt jums vienu konkrētu piemēru. Attiecībā uz automašīnām Singapūrā kopējo nodokļu un dažādu nodokļu un nodevu likme ir 400% virs vērtības. Es tā atbildētu uz Ādamsona kunga lielisko piemēru, kurš minēja valsti, kur ir ļoti zema nodokļu politika, un viņš minēja attīstīto valsti Singapūru. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kā vēl nesen bijušais ražotājs es bijušajiem un esošajiem ministriem, kuri paši nav ražojuši, gribu pateikt tos pašus mīļos un skaistos vārdus, ko pateica Godmaņa kungs par dubultajiem standartiem: jo augstāka būs jāmaksā akcīze saviem ražotājiem, un šajā gadījumā tie ir juvelieri, jo drošāk mēs viņus iznīcināsim un atbrīvosim Latvijas iekšējo tirgu, un dosim ārzemniekiem iespējas juvelierizstrādājumu importam. Un tādā gadījumā mēs runāsim tieši par šiem dubultajiem standartiem.

Runājot par sava vietējā un mazā ražotāja attīstību, mēs darām visu, lai viņš nebūtu spējīgs konkurēt, un, godīgi sakot, to patiešām var saprast tikai tie, kuri ir ražojuši, kuri ir izjutuši uz savas ādas, ko nozīmē katrs papildnodoklis, jo kopsummā (kopā ar akcīzes nodokli) tas sastāda no 60 līdz 70% no saražotās preču vērtības. Un tādā gadījumā es atgādināšu varbūt šo veco, veco pasaku: paceļot akcīzi, mēs izdarīsim tā, kā rīkojās tas vecītis, kas tai vistai, kura dēja zelta olas, nogrieza kaklu, sak’ varbūt dabūs vairāk zelta vienā piegājienā, bet pēc tam palika bez vistas.

Jautājumā par to, ka netiek uzlikti akcīzes nodokļi restaurējamiem preču paraugiem, gribu sacīt: esiet mierīgs, Godmaņa kungs, visas preces, kas nāks no juvelieriem, tagad būs restaurējamā prece, un tad jūs paliksiet gan bez tiem 30% akcīzes, gan arī bez pārējiem procentiem.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Godātie kolēģi, komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo otro priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par otro - deputāta Lejas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 48, atturas - 14. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. Trešais priekšlikums, kas tika iesniegts par šo likumprojektu, ir deputātu Leona Bojāra un Arņa Kalniņa iesniegtais priekšlikums. Komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates! Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Kas attiecas uz zeltu un uz dārgmetāliem, vispār uz šā jautājuma risināšanu Latvijā, gribu sacīt, ka astoņu gadu laikā tas nav bijis sakārtots. Un vakar arī tam speciālistam, kurš bija atnācis no Finansu ministrijas vai no Akcizēto preču pārraudzības dienesta, šīs informācijas nebija. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi to labi redzēja. Pilnīgu informāciju viņš mums nevarēja sniegt. Tas nozīmē, ka šo problēmu arī viņš nezina vai ka tā vispār, kā saka, nav risināta.

Tāpēc - kāds ir ierosinājums? Protams, 30%, vērtējot no ražotāja pozīcijas, ir daudz, bet, tā kā šis jautājums nav sakārtots vispār astoņu gadu laikā, jo ir bijuši 30%, pēc tam 5% un pēc tam vēl kādi nesaprotami procenti, tad tas ir jāatstāj 20% līmenī, bet vēlāk tās lietas droši vien būs jāpārskata. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

V.Makarovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi, godājamie deputāti! Es atvainojos, ka par vienu un to pašu priekšlikumu kāpju tribīnē otro reizi, bet zināmā strupceļā mani tomēr iedzen kolēģi no sociāldemokrātu rindām. Es lasu avīzi un mēģinu noticēt tam, ko es lasu šodienas “Jaunajā Avīzē”. 7. Saeimas deputāts Jānis Leja saka: “Valdībai jākritizē politika, kas orientēta tikai uz bagātāko slāņu atbalstīšanu un nostiprināšanu.” Vai tiešām Latvijas trūcīgākie iedzīvotāji, kuru ienākumi ir zem 20 latiem uz vienu cilvēku, zem 30 latiem uz vienu cilvēku, arī zem 50 latiem uz vienu cilvēku, staigā ar dārgmetāliem? Beidzot sapratīsim, ka dārgmetāli ir bagāto un pārtikušo izprieca. Nu tad uzliksim tādu nodokli, kuru var iekasēt; kuru iekasēs un kurš būs ieguldījums sociālās sfēras attīstībai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Es pilnīgi piekrītu Makarova kungam, ka dārgmetāli ir tikai pārtikušo cilvēku izprieca, un tāpēc es ticu, tāpat kā Makarova kungs, ka viņi ir tādi muļķi, ka pirks Latvijas izstrādājumus, kas būs dārgāki par ārzemju juvelieru izstrādājumiem. Un es arī ticu, vismaz mēģināšu izlikties, ka ticu, ka Latvijas valsts būs spējīga iegūt papildlīdzekļus no palielinātās akcīzes, lai gan esmu pārliecināts, ka nedabūs nekā, jo šo ražotāju iznīcinās.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Godātie kolēģi, diskutējot par šo trešo priekšlikumu, arī komisijā izskanēja tāds viedoklis, ka faktiski, no vienas puses, nav lielas starpības starp 30% un 20%, bet tad nevajadzētu īpaši mainīt to kārtību, kas bija līdz 1998. gada 1. janvārim, bet vajadzētu atstāt šos 30%. Un 5% likme tad būtu šajā īsajā periodā - kāda pusotra mēneša garumā.

Komisijas viedoklis ir neatbalstīt šo priekšlikumu, un es aicinu Saeimu darīt tāpat.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par trešo - deputātu Bojāra un Kalniņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 43, atturas - 1. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Zīle. Ceturtais priekšlikums ir Jaunās partijas frakcijas priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli? Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. Piektais priekšlikums ir Tautas partijas frakcijas priekšlikums, kurš tika... nevarētu gan teikt, ka tas tika iestrādāts Apiņa kunga priekšlikumos, bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kurš ir tālāk... Man ir ierosinājums šo piekto priekšlikumu neatbalstīt, bet tālāk atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. (No zāles deputāts G.Bērziņš: “Piekrītam!”)

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. Sestais ir deputāta Apiņa priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Zīle. Septītais ir Jaunās partijas frakcijas priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle. Astotais priekšlikums ir deputāta Apiņa priekšlikums, un tas tālāk ir atbalstīts, respektīvi, ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas desmitajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai pret astoto, devīto un desmito priekšlikumu iebildumu nav? Paldies. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. Es varu pāriet pie 11.?

Sēdes vadītājs. Jā, tālāk ir 11. priekšlikums.

R.Zīle. 11. ir Juridiskā biroja sagatavotais priekšlikums, bet komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle. 12. priekšlikums. Iesniedzis deputāts Apinis. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Zīle. 13. priekšlikums. Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Zīle. Un tāpat ir arī ar 14. priekšlikumu, kas faktiski ir tāds pats kā divi iepriekšējie.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle. 16. - deputāta Apiņa priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Zīle. 17. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle. 18. - arī Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

R.Zīle. 19. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Protams, komisija aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai.

R.Zīle. Man būtu lūgums balsot kopumā par šo likumprojektu un pieņemt to otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 14, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Komisija nav saņēmusi par likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” nevienu priekšlikumu. Līdz ar to man būtu lūgums balsot kopumā par šā likumprojekta pirmā lasījuma redakciju, kura tad kļūtu arī par galīgo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 12, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Grozījums Radio un televīzijas likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Par šo likumprojektu komisija saņēma vienu priekšlikumu - deputāta Vidiņa priekšlikumu, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt deputāte Viola Lāzo - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Latvijas Sociāldemokrātu frakcija atkārtoti aicina neatbalstīt Satversmes 81.panta kārtībā Ministru kabinetā pieņemto grozījumu Radio un televīzijas likumā, ko atbalsta arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Es ceru, ka klātesošie man piekritīs, ka sabiedriskā, proti, valsts īpašumā esošā radio un televīzija, katrā valstī ir lolojama un saudzējama. Šoreiz es necīnīšos par naudas palielinājumu budžetā, bet aizstāvēšu sabiedriskās raidīšanas jēgu jaunās Latvijas jaunajā demokrātiskajā sabiedrībā.

Savā laikā, ieliekot likumā normu - “ievērojot inflāciju” - , Radio un televīzijas likuma autori centās nodrošināties pret valdības varbūtējo vēlmi reāli samazināt finansējumu nākošajam gadam. Turpretī tagad ieteikto grozījumu autori un šā gada budžeta veidotāji ir rīkojušies, man jāsaka, viltīgi. Pašlaik mums tiek piedāvāts izņemt no likuma kompensācijas garantiju inflācijas radītajam izdevumu palielinājumam, lai gan sešarpus miljoni 1999.gadā nozarei kopumā, klāt pieliekot 200 tūkstošu lielo finansējumu radio infrastruktūras attīstībai no privatizācijas fonda, kas pārcelts uz Ekonomikas ministrijas speciālo budžetu, summāri sasniedz gandrīz vai 1998.gada līmeni kopā ar visu inflācijas procentu, un līdz ar to man jāsaka, ka šajā gadā gandrīz vai viss būtu kārtībā.

Tātad budžeta veidotāji jau ir sagatavojušies tiem skaļajiem protestiem, kas varētu sekot no radio un televīzijas, arī no sabiedrības puses, ja reāls naudas samazinājums būtu redzams jau šāgada budžeta projektā. Atcerieties kā protestu savulaik pieredzēto Saeimas sēžu translāciju pārtraukšanu Latvijas radio! Un tomēr šis grozījums mums tiek piedāvāts. Tātad īstais mērķis, cienījamie kolēģi, ir 2000.gada budžeta samazinājums. Un tad, lūk, jau ar likuma spēku radio un televīzijas nozares finansējums būtu krietni zem 1999.gada līmeņa. Un te nu sākas reāli draudi sabiedriskajai radio un televīzijai.

Es jums atgādināšu un citēšu Radio un televīzijas likuma 5.panta ceturto daļu pilnā apjomā, tātad: “Sabiedrisko raidorganizāciju finansiālā nodrošinājuma avoti ir valsts budžets - turklāt finansējums no tā nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā gadā, ievērojot inflāciju - , kā arī ieņēmumi no pašu komercdarbības, ziedojumi, dāvinājumi, sponsorējumi.” Tātad tas, kas nenāk no valsts budžeta, ir kompensējams ar aktīvu komercdarbību. Es uzsveru - ar aktīvu komercdarbību, kura savukārt attiecīgi ietekmēs raidījumu kvalitāti.

Patlaban, piemēram, Latvijas radio ir vērojama bīstama tendence, kas vērsta uz komercdarbības apjoma palielināšanu, bet tas ir krasā pretrunā ar sabiedriskā radio garu un mērķiem. Finansējuma samazinājums tuvākajā nākotnē, arī jau šodien, var būt drošs aizbildinājums, lai pastiprinātu komercializāciju sabiedriskajos raidītājos, kuri no tās būtu maksimāli jāpasargā.

Šā gada budžets, atstājot spēkā inflācijas kompensāciju radio un televīzijas nozarei, kā jau teicu, būtiski nemainās. Bez tam, izņemot šo normu, rodas bīstamas tendences, kas ir pilnīgā pretrunā ar Eiropas Savienības sabiedrisko raidorganizāciju garu, tradīcijām un rekomendācijām, bet Latvija taču vēlas brīvu eiropeisku un, es teikšu, - pats galvenais - , nekomercializētu sabiedrisko radio un televīziju. Oficiāli Latvija gandrīz uz katra soļa runā par savu vēlmi kļūt par Eiropas Savienības locekli. Pieņemot šeit apspriežamo likuma labojumu, Latvija nevis tuvinātos Eiropai, bet gan attālinātos no tās. Turklāt darītu to demonstratīvi, ignorējot ietekmīgās Eiropas raidorganizāciju apvienības (EBU) ieteikumus un atziņas.

Es, starp citu, cienījamajiem kolēģiem atgādināšu domas, kas tika izteiktas mūsu izskatāmā likuma apspriešanas un pieņemšanas laikā 5.Saeimā, kad tika ignorētas Eiropas institūcijas un, pats galvenais, mūsu pašu nacionālās intereses, kas šajā gadījumā nepārprotami sakrīt. Tātad - vai jūs, godātie deputāti, esat gatavi to akceptēt?

Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija aicina balsot “pret” šiem grozījumiem. Pateicos, ka uzklausījāt.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms turpinām debates, es atkārtoti vēlētos runāt par disciplīnas jautājumu zālē. Šobrīd jau ne tikai radio klausītāji, bet arī kolēģi, kas sēž zālē un vēlas klausīties, un ciena to cilvēku, kurš runā tribīnē, vairs nedzird, kas tiek runāts. Ja jūs tā turpināsiet, es izmantošu Kārtības ruļļa 76.pantā paredzētās tiesības.

Turpināsim debates. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Būtībā varbūt varētu kaut kādā ziņā piekrist tam, ka jebkuras nozares finansējums nedrīkstētu būt mazāks kā iepriekšējā gadā. Taču šis likums ir unikāls un es nezinu, kā tas ir tapis, jo te pat iekšā ir ielikts, ka ierēķinot inflāciju, finansējums nedrīkst būt mazāks. Es nezinu, vai tas ir radies Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā vai kāda cita komisija to gatavoja 5.Saeimas laikā, bet šeit ir redzams atklāts un nekaunīgs spiediens uz deputātiem no masu mediju līdzekļu puses. Un es arī pilnīgi saprotu, ka tur ir bijušas tīri cilvēcīgas izjūtas - vai nu mani mazāk parādīs, vai nu mani mazāk izrādīs, vai nu par mani mazāk rakstīs. Jo tādas normas, analoģiskas šai, kas budžetam jau kaut ko uzliek par pienākumu, nav nevienā citā Latvijas Republikas likumā, un es nezinu, kādēļ mēs tik ļoti baidāmies no radio un televīzijas vīriem un sievām, ka mums būtu jāiet un jādanco pēc viņu stabules.

Es jums varētu minēt vienu piemēru. Ja mēs ierakstīsim Ārstu prakses likumā vai jebkurā citā likumā, kas skar veselību, ka šis finansējums nedrīkst būt mazāks par iepriekšējā gada finansējumu, plus vēl apakšprogrammās, teiksim, insulīna iegādei, bet insulīna iegādi mēs vēl diferencēsim cilvēku un dzīvnieku insulīnā, tad mēs nonāksim līdz absurdam, jo tad mēs būsim spiesti vadīties pēc tā, ka mēs nedrīkstam iegādāties dzīvnieku insulīnu mazāk nekā iepriekšējā gadā, lai gan tas jau būs sen novecojis. Un mēs būsim spiesti iegādāties arī cilvēku insulīnu.

Es vienkārši brīnos, kādēļ Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tika noraidījusi, pēc manām domām, tīri loģisku un saprātīgu manu labojumu, tāpēc es aicinātu tomēr balsot par manu priekšlikumu un izņemt ārā šos vārdus, ka Radio un televīzijas likums stāv augstāk par Budžeta likumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi deputāti! Es domāju, ka 6. un 7. Saeimai ir pietiekoši daudz liecinieku, kuri apliecinās, ka es esmu, manuprāt, daudz darījis, lai radio un televīzijas budžets būtu tā sakārtots, lai šī struktūra varētu normāli strādāt. Es esmu centies vienmēr aizstāvēt šo budžetu. Un arī šogad diskusijās ar Finansu ministriju un valdību es esmu iestājies par esošā likuma saglabāšanu, ietverot arī vārdu “inflācija”, kas mani pārliecina.

Godātā Lāzo kundze! Jūs labāk par mani zināt, ka īsti sabiedrisks medijs ir tad, ja tas nav pilnībā atkarīgs no valsts budžeta. Mums acīmredzot nāksies, gribam vai negribam to, diskutēt par diferencētām abonentmaksām, vienu otru atbrīvojot no tām, bet, kamēr mums nebūs ieviestas abonentmaksas, kamēr šī struktūra būs atkarīga tikai no budžeta, medijs nebūs īsti sabiedrisks. Tāpēc es šobrīd aicinu balsot par šo projektu, kādu piedāvā valdība, izņemot ārā vārdus “ievērojot inflāciju”, tāpēc ka mēs radām finansu sistēmā precedentu. Precedents ir bīstama lieta. Šajā daļā es piekrītu Vidiņa kungam. Tātad, par inflāciju izņemot ārā, es atbalstu valdības projektu. Bet es jūs, godātie kolēģi, draudzīgi jau brīdinu, ka gada vai pusgada laikā mums nāksies sākt diskusiju par abonentmaksām, ja mēs gribam radīt īsti sabiedrisku radio un televīziju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis - frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Man atliek pateikt tikai pavisam īsi: vienīgā vieta, kur mums inflācija ir iekšā, ir Pensiju likums, un tur es vēl pieļauju situāciju, ka cilvēkiem, kuri nestrādā, bet kas jau ir beiguši savas darba gaitas, ka viņiem pensijas tiks indeksētas proporcionāli patēriņa preču cenu indeksam, jo inflācijai nav indeksa. Visās citās sfērās šādu praksi nevarētu īstenot vienkārša elementāra iemesla dēļ - tādā gadījumā faktiski būs šausmīgi grūta budžeta plānošana kā tāda. Tas nozīmē, ka izdevumu daļa tiks pilnīgi orientēta uz to, kāda ir valdībai ieņēmumu daļa. Saglabājot visu cieņu pret radio un televīziju, gribu sacīt, ka šī ir principa lieta, jo visos tajos likumos, kur ir runa par finansējumiem, to skaitā valsts iestādēm, nedrīkst iekļaut iekšā inflāciju. Tādā gadījumā mums vienkārši nodalīsies ieņēmumi vai izdevumi, un mums iznāks tā: ieņēmumu daļa mums nesegs, bet izdevumu daļa mums noteiks, ka mums ir jāievēro inflācija. Un tajā gadījumā mums nebūs nekā cita kā vien lielāks deficīts, parāds ar visiem procentiem, par ko mēs šodien jau dzirdējām, un ko mums visapkārt saka visi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

I.Kalniņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Diemžēl es nevarēšu šoreiz uzrunāt jūs, “godājamā Saeima”, jo jūsu attieksme pret dāmu tribīnē iepriekšējā runā bija vienkārši katastrofāla.

Par definīciju un inflācijas koeficientu. Ņemot vērā inflācijas koeficientu, šī definīcija ir absolūtā pretrunā ar elementāru tirgus ekonomikas filozofiju. Es domāju, ka šo jautājumu var risināt, bet tas ir jārisina vai nu subsīdijas formā, vai kaut kādā citā formā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Godājamie Saeimas deputāti! Sociāldemokrāti uzskata, ka, protams, šis likumprojekts neskar šāgada budžetu, bet tas dod iespēju mums nākamgad vairs neskatīties uz inflāciju, piešķirot līdzekļus valsts radio un televīzijai, tātad šim sabiedriskajam valsts radio un televīzijai.

Un mēs uzskatām ļoti vienkārši: arī sabiedriskajai televīzijai un radio ir nepieciešami zināmi līdzekļi, bet to vēl aizvien nepietiek. Mēs grozījumos budžetā atbalstīsim 40 tūkstošus kā papildu līdzekļus arī krievvalodīgajai Latvijas radio redakcijai, jo uzskatām, ka arī Latvijas radio šai redakcijai vajadzētu raidīt vairāk nekā piecarpus stundas dienā, jo tādā gadījumā mēs varētu daudz vairāk informēt arī mūsu cittautiešus par to, kā tad ir īsti un kas notiek mūsu valstī.

Tā ka diez vai mums ir vajadzība ieprogrammēt, ka mēs nedosim līdzekļus sabiedriskajam radio un televīzijai, un tas nav vis tādēļ, ka sociāldemokrāti vai kāda cita politiskā partija vēlētos vairāk iekļūt radio vai televīzijā. Es domāju, ka runa ir par to, kādas ir iespējas sabiedrībai gūt labāku informāciju, saņemt kvalitatīvākus raidījumus un līdz ar to kļūt par demokrātiskāku sabiedrību.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dāmas un kungi! Šis ir pārejas periods, un Seiksta kungs jau minēja, ka beigās vajadzēs ieviest tādu lietu kā abonēšanas maksu. Anglijā BBC to ir izkārtojusi un līdz ar to panākusi sabiedriskās kontroles nodrošināšanu ar televīzijas abonēšanas maksu, licenci. Labi, pagaidām tā mums netiek vēl ieviesta.

Es vēršu jūsu uzmanību uz šā paša 5.panta trešo sadaļu, kur ir teikts: “Sabiedriskās raidorganizācijas nav pakļautas valsts un pašvaldību institūciju, politisko organizāciju (partiju), reliģisko konfesiju, finansiālo un ekonomisko aprindu tiešai ietekmei”. Pastāvot uz to, lai ir noteikts nemainīgs, ņemot vērā visu inflāciju, tāds atbalsts no budžeta, mēs jau nodrošinām valsts kontroli, politisko kontroli, pār šiem saziņas līdzekļiem.

Ja šis ir pārejas periods, tad arī šajā laikā mums pamazām ir jāpierod pie šīs sabiedriskās kontroles, kas beigās padara arī mūsu sabiedrību finansiāli atbildīgu par raidījumiem. Un tādēļ es atbalstu Vidiņa kunga ieteikumu - izslēgt šo inflāciju, kā arī nesaglabāt tādu teicienu, ka finansējums nedrīkst būt mazāks, kā bija iepriekšējā gadā. Taču patlaban ir vienkārši formulējams. Pagaidām mums ir jāpieņem budžeta atbalsts. Ir valsts budžets un ir arī ieņēmumi no pašu komercdarbības, ziedojumiem, dāvinājumiem, sponsorējumiem. Es domāju, ka tas šajā pārejas periodā ir jēdzīgs grozījums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo. Otro reizi.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godātie deputāti! Es tomēr vēlos atgriezties pie argumentācijas, kādēļ Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija aicina balsot “pret”. Cienījamie runātāji pirms manis minēja, it kā būtu ļoti radikāla starpība finansējumā no abonentmaksām vai no valsts budžeta. Jā, protams, starpība ir, bet šajā gadījumā abas pozīcijas nāk tomēr no nodokļu naudām. Šajā gadījumā ir cīņa par to, lai sabiedriskā radio un televīzijas nozare nebūtu spiesta pārāk komercializēties. Tiklīdz mēs pieļausim precedentu, ka nākošā gada budžetā naudas varētu būt mazāk, jūs jau saprotat, ka tad notiks komercializācija - palielināsies reklāma, atklāto un slēpto reklāmu skaits. Tad tās vairs nepildīs tos mērķus un uzdevumus, kas ir jāveic divām, - vienīgajām! - sabiedriskajām raidorganizācijām Latvijā. Tas ir pilnīgā pretrunā ar to, ko prasa Eiropas Savienība. Nedarīsim šādu kļūdu, cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nesaprotu arī cienījamā finansu ministra Godmaņa kunga satraukumu. Iepazīstoties ar budžetu, mēs redzam, ka ir plānota 4% liela inflācija, tātad par šādu apjomu pēc būtības būtu jāpalielina radio finansējums, un tādēļ, ja Godmaņa kungs paziņo, ka viņš ir satraukts... tātad arī viņš plāno, ka, iespējams, 4% nebūs, bet būs kaut kāda “galopējoša” inflācija vai vēl kaut kas cits, tad tas manī rada ļoti lielu satraukumu, domājot par nākošo balsojumu jeb tālāko balsojumu par budžetu. Ja jau finansu ministrs izjūt šādu satraukumu, tad man, deputātam, ir vēl vairāk jāuztraucas. Un jūs, cienījamie kolēģi, Vidiņa kungs un arī Sinkas kungs, un arī jūs, cienījamie klausītāji, labi sapratāt šo domu - šeit notiek cīņa par to, vai valdošais vairākums kārtējo reizi ielīdīs jūsu kabatās. Un šajā gadījumā tas, kā izskatās, notiks abonentmaksas veidā. Jo, ja mēs, tā teikt, neiekļaujamies inflācijas koeficientā, tad mēs iesaldējam televīzijas un radio attīstību. Un tātad vienīgais veids, kā to kaut kā veikt, ir tāds - kaut kad gada vidū vai gada beigās ieplānot abonentmaksu. Šajā jautājumā arī es biju izmeklēšanas komisijā... Ir vēl arī cita lieta - valdībai būtu kopā ar Radio un televīzijas padomi daudz nopietnāk jāpadomā, vai ir vajadzīgs uzturēt Zaķusalas torni, kas ir radīts padomju laikā. Tas ir nerentabls, milzīgas summas aiziet tā apkurei. Jautājums ir arī par to, kādā situācijā ir Radiomāja. Tie ir tehniski jautājumi, bet strādāt, lai tos atrisinātu, ir daudz nepatīkamāk un smagāk nekā ielīst Latvijas iedzīvotāju kabatās.

Protams, es varu saprast arī Sinkas kungu. BBC ir ielīdis Anglijas nodokļu maksātāju kabatās, bet tās kabatas ir daudz plašākas - patiešām tiem cilvēkiem uz ģimeni nav 20 lati. Bet Sinkas kungs ar mierīgu sirdi var no pensionāru 40 latiem noņemt vēl pusotru vai divus latus. Piespiedu kārtā! Vai tad patiešām atņemsim cilvēkam pēdējo kontaktēšanās iespēju? Kamēr mūsu valsts un tās finansu ministrs neradīs Eiropas līmeņa pensijas, tikmēr es kategoriski iestāšos - un, domāju, arī daļa domājošu kolēģu iestāsies - pret to, ka ieviestu abonentmaksu. Vismaz šodien valstij ir jāuzņemas šīs funkcijas, lai Latvijas cilvēki varētu vismaz caur radio un televīziju saņemt informāciju. Bieži vien ir tā, ka pēc “Lattelekom” tarifu pieņemšanas tas ir palicis pēdējais informācijas kanāls reģionos, mazpilsētās, mūsu mīļotajos laukos, ko it sevišķi mīl mūsu valdošais vairākums. Tādēļ es aicinu šajā gadījumā neatbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Pēters Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! It īpaši vēršos pie jums, godātais Lujāna kungs! Jūs esat nedaudz dezinformēts. Jūs tik nopietni šeit runājāt no tribīnes, ar klusu cerību, ka jūs dzirdēs latviešu tauta un apraudāsies par jūsu rūpēm par viņu! Patiesība ir mazliet citāda. Patiesība šajā gadījumā ir tāda, ka te neviens nerunā par abonentiem un abonentmaksām, mēs runājam par sakārtotu likumdošanu. Bet, ja mums jārunā par budžetu, tad vēlos norādīt, ka nākamā gada budžetā, kuru jūs visi esat rūpīgi izlasījuši, ir vēl divas pozīcijas, kas attiecas uz radio un televīziju. Pirmkārt, ir investīcija, kas ir paredzēta tam nolūkam, lai Latvijas radio skanētu visu diennakti, un, otrkārt, ir investīcija, kas ir paredzēta radiotranslācijas tornim Balvu un Alūksnes rajonā un ļautu klausīties un skatīties televīziju arī galējiem Latvijas ziemeļu un austrumu rajoniem. Proti, finansējums, kas ir radio un televīzijai kopā, faktiski ir daudz lielāks nekā inflācija, daudz lielāks, nesalīdzināmi lielāks. Taču mums vajag runāt un saukt lietas īstajos vārdos, nevar to visu, tā teikt, audzēt tikai ar inflācijas koeficientu; mums ir vienmēr jādomā, kā mēs varētu attīstīt infrastruktūru, lai mūsu radio būtu labāk dzirdams un televīzija - labāk redzama. Un to šī valdība ir izpildījusi. Es aicinu jūs balsot par valdības priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Protams, arī komisijā, izskatot šo priekšlikumu, bija diskusija par to, ka no formālā viedokļa, iespējams, būtu pareizi, ka vienā speciālajā likumā nebūtu kaut kādu īpašu garantiju attiecībā pret budžetā paredzēto finansējumu, kāds bija iepriekšējā gadā. Bet kopumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklis bija neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Jura Vidiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 64, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. Man būtu lūgums balsot kopumā par grozījumiem Radio un televīzijas likumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījums Radio un televīzijas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 26, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Īrestiesu likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 95. Komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus (abus - no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas), kuru būtība ir pretēja tam variantam, par kuru tika nobalsots pirmajā lasījumā un kurš noteica, ka šim likumam spēkā stāšanās laiks ir pārcelts par vienu gadu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu būtība ir šo likumu vispār atcelt.

Komisija, uzklausījusi vairākus viedokļus par šo jautājumu, balsojot nolēma atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedokli - abus priekšlikumus - un līdz ar to atcelt Īrestiesu likumu vispār.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs dzīvojam interesantā laikā un pieņemam interesantus lēmumus. Necik sen mēs esam sākuši savu darbu 7.Saeimā, bet jau esam atcēluši vairākus likumus. Iespējams, ka tas arī ir nepieciešams, tāpat kā ir iespējams un nepieciešams atbalstīt arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izteikto viedokli, bet mani pārsteidz tas, ar kādu vieglprātību mēs to visu darām un cik sasteigti to darām. Vai tiešām mums ir jāsteidzas, jāpieņem sasteigti lēmumi, jānonivelē viss tas, ko ir izdarījusi iepriekšējā Saeima, un pilnībā jāatceļ šis likums? Varbūt tomēr iesim pa etapiem - par vienu gadu pārcelsim šī likuma spēkā stāšanās laiku un pāris mēnešu laikā izdiskutēsim gan frakcijās, gan komisijās jautājumu par šī likuma nepieciešamību! Es aicinu balsot pret komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Par Īrestiesu likumu un īrestiesu izveidošanas nepieciešamību mēs esam daudzkārt runājuši no šīs augstās tribīnes. Jāsaka atklāti, ka priekšvēlēšanu gaisotnē, pirms pusgada, mēs, tie deputāti, kuri arī tolaik šajā zālē sēdēja, nopietni neizvērtējām visus aspektus īrestiesu institūta ieviešanai Latvijā. Atklāti sakot, es nesaskatu nevienu pozitīvu motīvu jeb iemeslu, kura dēļ šis likums šobrīd būtu vēl jāatstāj spēkā.

Kādas ir tā negatīvās iezīmes?

Pirmām kārtām negatīva iezīme ir tā, ka palielinās īres strīdu izskatīšanas laiks, jo mēs izveidojam obligātu pirmstiesas instanci - īres strīdu izskatīšanas instanci, bez kuras tiesas, rajonu un pilsētu tiesas, nevar paredzētajā kārtībā izskatīt īres strīdus. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka paildzinās tas stresa stāvoklis gan īrniekiem, gan namīpašniekiem. Turklāt īrestiesu izveidošana sadārdzina īres strīdu izskatīšanas procedūru. Īrestiesu instances izveidošana vien prasa no valsts kopbudžeta lielus līdzekļus: 7 miljonus latu prasītu šajā gadā, un nākamajos gados - 3 miljonus latu ik gadu. (Bet, ja mēs izveidojam rajonu un pilsētu tiesās īres tiesnešu institūtu vai ieceļam papildu tiesnešus īres strīdu izskatīšanai, tādā gadījumā ik gadus ir nepieciešams tikai nedaudz vairāk par pusmiljonu latu, jūs varat salīdzināt šos skaitļus.) Turklāt arī pusēm sadārdzinās īres strīdu izskatīšana, proti, ir jāmaksā advokātiem, jāmaksā valsts nodeva. Un, godātais Ādamsona kungs (jūs gan šo zāli pašreiz esat atstājis), sakiet lūdzu, kā var īrestiesas objektīvi spriest tiesu un pieņemt lēmumus, ja īres tiesnešus ieceļ amatā un atceļ no amata pašvaldības? Pašvaldības taču ir vislielākie īres dzīvokļu īpašnieki un galvenie prasību cēlēji īrestiesās. Paši ceļ prasību par cilvēku izlikšanu no saviem dzīvokļiem, un paši spriež tiesu. Sakiet, lūdzu, vai šāda tiesa var būt objektīva?

Es aicinu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedokli un atcelt šo nejēdzīgo likumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nebūt nebija vienprātīga jautājumā par to, vai šis likums ir atceļams. Jo komisija diezgan rūpīgi un pamatīgi iepazinās ar diviem piedāvātajiem projektiem. Viens projekts bija līdzīgs tam, kāds šobrīd ir iestrādāts šajos priekšlikumos atcelt šo likumu vispār, un otrs bija valdības iesniegtais likumprojekts. Taču Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, neatbalstot alternatīvo projektu par likuma atcelšanu, atbalstīja priekšlikumus, kas bija sagatavoti komisijas izveidotajā apakškomisijā, lai šī diskusija par Īrestiesu likuma nepieciešamību būtu plašāka, lai tā netiktu noslēpta; lai tā notiktu ne tikai komisijas sēdē. Lai šī diskusija būtu plašāka un lai šīs problēmas izskanētu arī šeit, sēdē. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Šis likums tā arī nav uzsācis savu darbību, kaut gan tas ir pieņemts. Galvenais tā klupšanas akmens ir bijusi nauda. Šeit bija iejaukusies arī Satversmes tiesa. Taču jāņem vērā tas, ka, nododot pašvaldībām šīs funkcijas, jāseko līdzi arī naudai. Naudas nebija, un līdz ar to šī likuma darbība tā arī netika pilnībā uzsākta.

Es šobrīd redzu, ka viena no šīm problēmām tātad ir diskusija par naudu. Šeit tika minēti 7 miljoni latu. Es domāju, ka tas ir ļoti pārspīlēts. Protams, ir tie aprēķini, kurus tagad mums, komisijām, sagatavoja Tieslietu ministrijas speciālisti. Viņi saka, ka tad, ja šo darbu veiktu īres tiesneši, vienreizēja investīcija (kopā ar izdevumiem) būtu apmēram pusotrs miljons, un tad pusmiljonu gadā tas viss varētu turpmāk maksāt. Tas, protams, ir nopietns arguments. Jo, ja tik tiešām pilnīgi katrā pagastā šīs īres tiesas vajadzētu uzturēt no valsts budžeta, tad droši vien tas valsts budžetam varētu daudz vairāk maksāt. Bet šajā situācijā es neredzu, kādēļ mums šobrīd būtu jāsteidzas. Jo mēs šo naudu arī alternatīvas gadījumā... arī tad, ja likumu par īrestiesām atcelsim vispār, mēs spēsim šo naudu nodrošināt nevis šāgada budžetā, bet tikai nākamā gada budžetā, tas ir, sākot ar 2000. gadu. Kādēļ mums šobrīd ir jāsteidzas? Turklāt ir vēl šī diskusija. Un es gribu teikt arī to, ka vairums pašvaldību un arī Pašvaldību savienība atbalsta Īrestiesu likumu. Es negribu slēpt to, ka dažādās pašvaldībās ir dažāda attieksme un ir arī pašvaldības, kas iebilst, taču es uzsveru, ka lielum lielais vairums atbalsta šā likuma darbību un ka sakarā ar to ir saņemta arī Pašvaldību savienības piekrišana.

Tādēļ, manuprāt, mums būtu jāatbalsta valdības izstrādātais projekts, jādod iespēja pašvaldībām par saviem līdzekļiem šajā gadā šī likuma darbību pārbaudīt un šī gada laikā tad arī izlemt, kurš ir valstij lētākais variants un vai ir iespējams labot šo konkrēto likumu. Es domāju, ka arī tad, ja sāks likumu praktiski piemērot, protams, atradīsies tās vai citas nepilnības un ka labojumi būtu nepieciešami. Bet es šobrīd nevaru ar pārliecību teikt, ka šis Īrestiesu likums vispār nav vajadzīgs un ka tas ir atceļams.

Kā ļoti pozitīvu piemēru mums komisijā minēja Dobeles pilsētas pašvaldību, kura ir izveidojusi līdzīgu institūciju, bet vēl ne gluži uz likuma pamata. Tieši pašvaldību iesaistīšanās un darbība šo īres konfliktu risināšanā rada to efektu, un arī Tieslietu ministrijas eksperti bija spiesti atzīt, ka slodze tiesām tādā gadījumā samazinās, un to rādīja tieši šis Dobeles piemērs.

Tādēļ ļausim šim likumam šajā gadā strādāt par līdzekļiem, kādi ir pieejami pašām pašvaldībām un uz viņu iniciatīvas pamata! Un par to, vai likums vispār ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs, mēs varēsim spriest tikai tad, kad tas tiešām reāli būs sācis savu darbu. Šobrīd pieņemt lēmumu par likuma atcelšanu vispār - tas būtu priekšlaicīgi. Es aicinu neatbalstīt šādu priekšlikumu. Aicinu noraidīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Runāšana par šo jautājumu man nedaudz atgādina to, kas notiek ar tā dēvēto bēdīgi slaveno Antikorupcijas likumu, un visu, kas ar to ir saistīts. Kaut kas tika sataisīts, gadiem ilgi taisīts un pietaisīts, bet beigās nav sanācis nekas jēdzīgs. Lūk, to likumu atcelt neviens netaisās, lai gan tas faktiski ir tik neveiksmīgs, ka tas vienkārši traucē cilvēkiem strādāt.

Runājot par Īrestiesu likumu, jāteic, ka mēs taču pietiekami ilgi arī 6. Saeimas laikā mocījāmies ap tā projektu, mēģinājām kaut ko izdarīt. Beigu beigās tomēr izdarījām, likumu pieņēmām. Likums tika pieņemts. Īrestiesu jautājumi ir ļoti samilzuši jautājumi. Vai tiešām tas nav skaidrs? Pašvaldību darbinieki jums pastāstīs, cik tas ir svarīgi. Tagad tā vietā, lai kaut ko darītu, mēs izdarām to visvieglāko - nedarām neko. Atceļam likumu - lai pašvaldības dara, kā viņas grib! Mums tas ir tagad galu galā vienalga. Es gribētu teikt, ka tieši uz pašvaldību pleciem ir ļoti liela atbildība par visu to, kas notiek ar šiem īrestiesu jautājumiem. Diemžēl tā tas ir. Tātad, godīgi sakot, ja mēs šo likumprojektu pieņemam otrajā lasījumā tādu, kādu komisija to ir atbalstījusi, tas nozīmē, ka mēs neizdarām neko, vispār neizdarām neko. Šinī gadījumā visvienkāršākais variants ir diemžēl noraidīt šos Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumus un atstāt likumprojektu “Grozījumi Īrestiesu likumā” pirmā lasījuma redakcijā. Tas ir vispieņemamākais variants šajā brīdī.

Runas par to, kas notiks ar nākamā gada budžetu, kā darīt, kādu likumu veidot... Tas ir pavisam cits jautājums. Tas neattiecas uz to praktisko stāvokli, kāds ir šodien. Un es gribētu Lagzdiņa kungam palūgt, lai viņš nāk uz tribīni un paskaidro, kā viņš ir iedalījis tiesnešus. Es saprotu, ka profesionāļi to labāk pateiktu, bet... Kas tāds būs - īres tiesnesis? Kas tas tāds būs - laulības šķiršanas tiesnesis? Kas tas tāds būs - zādzību apkarošanas tiesnesis? Un vēl citi tiesneši... Var būt, ka tā ir kaut kāda jauna vēsma jurisprudencē un ka mēs turpmāk sāksim tiesnešus iedalīt kategorijās: vienam tiesnesim - tikai viens jautājums, un otram - cits jautājums, viņš skatīs tikai to, vairāk neko citu.

Nu, tas nu tā, starp citu.

Bet jebkurā gadījumā es aicinu netraucēt vismaz tiem, kas ir savu darbu sākuši, un nejaukties to pašvaldību izveidoto institūciju darbībā. Ja jau mēs kaut ko gribam tur mainīt, tad kaut kas labāks ir jāpiedāvā vietā, nevis vienkārši jāaizliedz un jāpārtrauc... Tā ka es aicinu atbalstīt... Diemžēl nekas labāks mums nesanāk, un nekas cits neatliek, kā atbalstīt pirmajā lasījumā pieņemto.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma. Tagad reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavota izdruka, ir jānoklausās vairāki paziņojumi.

Kristiāna Lībane.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Divdesmit Saeimas deputāti ir parakstījušies zem ierosinājuma izveidot Latvijas un Itālijas parlamenta sadarbības grupu. Es nenosaukšu uzvārdus, jo visi jau paši zina, ko viņi ir parakstījuši. Aicināti ir arī citi, tie, kas vēl nav paguvuši parakstīt. Es jūs aicinu ierasties Sarkanajā zālē vai nu pēc sēdes beigām (uzreiz pēc sēdes beigām!), vai arī, ja sēde vēl nebūs beigusies līdz pulksten trijiem, - trijos, tajā pārtraukumā.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tos savus kolēģus, kuri vēlas strādāt Juridiskās komisijas apakškomisijā un piedalīties Politisko organizāciju likuma sagatavošanā, lūdzu pārtraukuma laikā aiziet uz Juridisko komisiju, jo tur pāris minūšu laikā ir jāatrisina organizatoriskie jautājumi.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Tos, kuri ir pierakstījušies (un to ir trīspadsmit) Portugāles un Latvijas parlamenta sadarbības grupā, es ļoti lūdzu, tāpat kā nupat aicināja Lībanes kundze, šodien pēc sēdes ierasties Sarkanajā zālē. Šīs grupas nodibināšanai ir nepieciešamas tikai divas trīs minūtes. Ir nepieciešams ierasties arī tādēļ, ka Latvijas vēstnieks Portugālē ir ieradies Latvijā un viņš ļoti vēlas ar šo grupu tikties jau jaunnedēļ. Es ļoti lūdzu ierasties. Jūs visi zināt, kuri esat parakstījušies.

Ir arī aicinājums atjaunot arī 7. Saeimā Latvijas un Francijas parlamenta sadarbības grupu. Šeit ir parakstījušies 16 deputāti. Ļoti lūdzu arī šīs grupas deputātus pēc sēdes beigām pulcēties Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie Pilsonības likuma izpildes komisijas locekļi! Tūlīt notiks komisijas sēde sakarā ar budžetu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Atgādinu, ka mums ir tikšanās ar finansu ministru Godmani. Finansu ministrs Godmanis ir laipni devis savu piekrišanu piedalīties komisijas sēdē. Tā ka aicinu visus tūlīt ierasties!

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Jānis Jurkāns,

Egils Baldzēns,

Gundars Bojārs,

Rišards Labanovskis,

Leons Bojārs,

Pēteris Apinis,

Silva Golde,

Vaira Paegle,

Andris Šķēle,

Dzintars Kudums,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim debates. Apspriežam likumprojektu “Grozījumi Īrestiesu likumā”.

Dzintars Rasnačs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Domāju, ka grozījumi Īrestiesu likumā ir nepieciešami. Ne velti valdība ir lūgusi tos pieņemt kā steidzamus. Tāpēc ka, kā jau jūs visi zināt, nav šā likuma realizācijai nepieciešamā budžeta nodrošinājuma.

Par konkrētajiem priekšlikumiem. Gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, gan arī, kā es sapratu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, balsīm daloties, ir atbalstījusi viedokli, ka šis likums ir jāatceļ. Es pilnīgi piekrītu tam, ka šis likums ir jāatceļ. Taču ir jautājums, kā tas ir jāatceļ. Šis piedāvātais formulējums, kādu sagatavojusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, manuprāt, tomēr nav atbalstāms. Es pamatošu, kāpēc.

Pirmkārt, ar šo formulējumu mēs pārkāpjam juridiskās tehnikas principus. Mēs nevis pieņemam atsevišķu likumu par likuma atcelšanu, bet likuma grozījumos izdarām grozījumus, ar kuriem atceļam likumu. Es nezinu, vai mums šādu praksi vajadzētu turpināt. Tas ir viens jautājums.

Otrs. Te ir paredzēti īpaši īres tiesneši. Tie šajā zālē sēdošie, kas ir juristi, droši vien atceras to vēsturi, kāda bija sakarā ar administratīvajiem tiesnešiem. Pirms vairākiem gadiem izveidoja administratīvā tiesneša amatu, bet pagājušajā gadā nonāca pie secinājuma, ka tas ir pilnīgi nevajadzīgi. Tāpat tas ir arī šajā gadījumā - speciāla īres tiesneša amata izveidošana, manuprāt, ir kļūmīgs solis. Jo, ja mēs šādu praksi turpmāk mēģināsim realizēt, tad mēs tiešām nonāksim pie tās situācijas, kas šeit jau tika minēta - tātad mums būs vajadzīgi ceļu satiksmes tiesneši, jo laukos tiek skatītas ļoti daudzas lietas, kuras ir saistītas tieši ar Kriminālkodeksa 213.pantu, un mums būs vajadzīgi arī laupīšanas un zādzību lietu tiesneši, tāpēc ka tieši par šiem pantiem ir visvairāk krimināllietu. Tātad mēs nonāksim pilnīgi absurdā situācijā, tādā, kāda būs pilnīgi pretēja tai koncepcijai, kas tika ielikta tiesu reformā.

Vai valdības piedāvātais risinājums rāda mums pareizo ceļu, kā tas jautājums ir jāatrisina? Es domāju, ka tas ir neliels solītis. Valdība ir nolēmusi, ka līdz 1.martam tā sagatavos konceptuālu ziņojumu par turpmāko šā jautājuma virzīšanu. Vai pašvaldībās būs īres valdes vai būs kā citādi? Vai tas būs tiesu sistēmā? Katrā ziņā to neatbalsta daudzi. Tāpēc es tomēr aicinu šodien balsot pret Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu un atbalstīt pirmajā lasījumā pieņemto valdības priekšlikumu, rēķināties ar to, ka tas ir pagaidu risinājums un ka attīstība būs pēc tam. Tātad aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Piedāvātie likuma labojumi, likumprojekts “Grozījumi Īrestiesu likumā”, pēc būtības ir priekšlikums likuma atlikšanu aizvietot ar īrestiesu atcelšanu. Mēs varam šo likumprojektu vērtēt faktiski no trijiem viedokļiem. Tomēr es galvenokārt centīšos godājamajiem deputātiem atgādināt, kādēļ šis likumprojekts ir parādījies - parādījies tieši tādā redakcijā, kādā to iesniegusi valdība. Šis likumprojekts bija iekļauts Budžeta likuma paketē. Ar Budžeta likuma paketi tas tika iesniegts šeit, Saeimā. Tas paredzēja šīs problēmas atlikšanu uz gadu. Kāds bija valdības viedoklis? Valdības viedoklis, kā es to saprotu, bija tāds, ka šim pasākumam trūkst naudas. Vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvātie labojumi, kurus, kā šeit atzīmēja kolēģis Bunkšs, komisijā nepieņēma vienbalsīgi, atrisina šo jautājumu no budžeta viedokļa? Nē, tie šo jautājumu no budžeta viedokļa neatrisina, jo tie nosaka valdībai, ka jāizveido šāds tiesneša amats. Rasnača kungs šeit jau izklāstīja un motivēja savus iebildumus pret to. Un tas risinājums prasa atkal līdzekļus! Vai valdība šodien tajā likumā, ko mēs pieņemsim nākamajā vai aiznākamajā nedēļā, - Budžeta likumā - ir šādus līdzekļus paredzējusi? Šādi līdzekļi budžetā nav paredzēti. Šoreiz es runāju nevis kā jurists, bet no politiskā viedokļa, no budžeta formēšanas viedokļa, un šinī gadījumā juridiskie aspekti faktiski var parādīties tikai kā otrā argumentu grupa. Tātad no budžeta formēšanas viedokļa mēs šos priekšlikumus nevaram pieņemt nekādā gadījumā.

Ja mēs runājam no juridiskā viedokļa, tad šeit, protams, mēs varam izvērst lielu diskusiju, bet šī diskusija neizvērsās. Vienīgi mans godājamais draugs Lagzdiņa kungs šeit norādīja, ka iepriekšējā Saeima neesot izvērtējusi visus aspektus. Es uzskatu, ka iepriekšējā Saeima, kura ir Latvijas valsts sastāvdaļa, tāpat kā iepriekšējā valdība, visus aspektus izvērtēja un pieņēma šādu likumu. Nav pamata šobrīd norobežoties no padarītā un veidot... Mums ik pēc Saeimas vai ik pēc valdības nomaiņas veidojas tāda situācija, ka mēs vairs negribam atzīt to, kas ir izdarīts iepriekš.

Lagzdiņa kungs sacīja, ka viņš neatrod nevienu pozitīvu motīvu īrestiesu darbībai. Es, arī kā jurists, gribētu iebilst. Šajā sakarā arī mēs varam runāt gan par juridisko aspektu, gan arī par sociālo aspektu. Ja mēs paskatāmies statistikas datus, tad redzam, ka tā vietā, lai no iedzīvotājiem piedzītu - ar attiecīga mehānisma, juridiski tiesiska mehānisma, palīdzību - parādus par īri un komunālajiem maksājumiem, ir izveidojusies situācija, ka tiek celtas prasības par izlikšanu no dzīvokļa sakarā ar to, ka trīs mēnešus un pat ilgāk netiek maksāta īre. Agrāk mums eksistēja tāds mehānisms, ka bija tā saucamie izpildraksti, bezstrīdus kārtībā tika noformēts pie valsts notāra dokuments, ar kuru valsts amatpersona apstiprināja summas, kas netika samaksātas, un bezstrīdus kārtībā tās tika piedzītas, tad šie cilvēki netika likti ārā. Šobrīd veidojas situācija, kas no sociālā viedokļa ir saspringta. Apmēram 800 ģimenes Rīgā jau ir izliktas no dzīvokļiem, un vēl 2000 spriedumi jau ir pieņemti par izlikšanu; 4000 prasības par izlikšanu šobrīd vēl ir tiesā. Šie cilvēki gaida izlikšanu.

Īrestiesas tika veidotas pie pašvaldībām arī kā sociāls buferis. Funkcionējot kā tiesu varas institūcijas, tās atrisinātu šīs problēmas un ļautu pašvaldībām iesaistīties šajā mehānismā. Tādēļ es uzskatu, ka, nerunājot jau nemaz par to pašvaldību darba aspektu, ko šeit Bunkša kungs minēja, šie aspekti ir ļoti svarīgi un ir jāņem vērā. Es domāju, ka gan valdība, gan Juridiskā komisija izdiskutēs šos momentus. Es neesmu redzējis nedz tā saucamo Juristu biedrības oficiālo atzinumu, nedz arī tieslietu ministres parakstītu oficiālu atzinumu šajā jautājumā. Nav tāda. Tādēļ es aicinu noraidīt šos priekšlikumus un pieņemt šo likumprojektu tādu, kāds tas ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Tautas partijas frakcija. Otro reizi.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es ar patiesu izbrīnu klausījos pozīcijas deputātu uzstāšanos. Man šķita, ka mēs esam mainījušies vietām - ka Tautas partijas deputāti ir pozīcijā, bet jūs esat opozīcijā. Mēs gribam pēc iespējas ātrāk sakārtot vienu problēmu, kas samilzusi mūsu valstī, proti, dzīvokļu jautājumu, īres strīdu jautājumu. Mēs piedāvājam lētāku risinājuma variantu.

Godmaņa kungs, iesniedzot likumprojektu, kurš paredz apturēt īrestiesu darbību uz vienu gadu, norāda anotācijā: tas prasa šāgada valsts budžetā 7 miljonus latu. Tas ir variants, kuru aizstāv Muciņš. Tātad - 7 miljonus.

Kāds ir variants, kuru piedāvā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un atbalsta Tautas partija? Tas ir variants, kas, kā to norāda arī tieslietu ministres iesniegts dokuments, prasa ik gadus no valsts budžeta izdevumus - 554 098 latus. Lai to visu uzsāktu, sagatavotu, attiecīgās telpas nodrošinātu ar tehniku un materiāliem, vēl papildus vajag 770 000 latu. Tātad pavisam kopā - aptuveni 1 300 000 latu. Bet variants, kuru aizstāv pozīcija, prasa 7 miljonus. Mums, opozīcijas pārstāvjiem, būtu izdevīgāk balsot par priekšlikumu, kurš prasa vairāk naudas, kurš rada haosu. Par tādu variantu, kurš īrestiesas de facto padara par pašvaldību “kabatas tiesām”. Mēs piedāvājam konstruktīvu risinājumu, lētāku risinājumu, mazāk birokrātisma, bet pozīcija pretojas. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka pozīcijas rindās valda haoss. Ka jūs nespējat veikt reformas valstī.

Es aicinu balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Otro reizi.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Protams, bija iespēja arī iepriekšējam oratoram strādāt pozīcijā pēc piedāvājuma kļūt par tieslietu ministru, taču es saprotu, ka šī partija no tā atteicās.

Ja runājam par lietu... (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: “Tādā valdībā es negribu!”) Paldies, Lagzdiņa kungs. Ja runājam par lietu, tad jāteic, ka, protams, haosu mēs veidojam ar šādiem pārejas noteikumiem. Lagzdiņa kungs, nu godīgi pasakiet: kas ir īres tiesneši? (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: “Tā ir viltība, lai dabūtu naudu!”) Paldies. Nu, lūk! Ar to arī viss tika pateikts. Principā jau šo ideju mēs atbalstām, taču tā ideja ir precīzi jāformulē un precīzi arī jāvirza. Mēs nevaram neprecīzi formulētus likumus pieņemt un pēc tam strēbt to putru, kas rodas pēc tam. Diemžēl kļūda bija iepriekšējais Īrestiesu likums, un tāda pati kļūda būs tagad, ja mēs to atcelsim un pārejas noteikumos minēsim kaut kādus mistiskus īres tiesnešus. Ko tad darīs tie tiesneši tur, kur nav šo strīdu? Sēdēs visu dienu, dzers kafiju un uz valsts rēķina saņems naudu? Es domāju, Lagzdiņa kungs, jūsu priekšlikums ir nevietā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Godātie kolēģi! Man nekā cita nav ko teikt, aicinu balsot! Komisijas viedokli es jau minēju, kad uzsākām debates par šo jautājumu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklis ir atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pirmo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā: “Par Īrestiesu likuma atcelšanu”. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 47, atturas - 15. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. Arī 2.priekšlikums pēc būtības nebūtu atbalstāms. Tas nav balsojams pēc būtības. (Starpsauciens: “Kāpēc?”) Labi. Lūdzu, balsosim!

Sēdes vadītājs. Tātad ir priekšlikums balsot par 2.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par otro Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 47, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. Godātie kolēģi! Būtu lūgums nobalsot par šo likumprojektu “Grozījumi Īrestiesu likumā” otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Īrestiesu likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 11, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A. Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu nr. 313. Trešais, pēdējais, lasījums.

Pirmais ierosinājums labot likumu atrodas 5.lappusē. Tas ir deputāta Arņa Kalniņa ierosinājums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, bet es gribu komentēt, ka debates par šo priekšlikumu bija garas. It sevišķi lielas pārrunas izraisīja 3.apakšpunkts 3.panta pirmajā daļā, kurā Latvijas Hipotēku un zemes bankai tiek atjaunotas tiesības no valsts īpašuma privatizācijas fonda veidot ilgtermiņa kredītresursus. Valdības iesniegtajā variantā šāda iespēja bija izsvītrota, jo valdība uzskatīja, ka visām bankām ir jābūt vienādām tiesībām izmantot līdzekļus no valsts īpašuma privatizācijas fonda. Bet es vēlreiz atkārtoju, ka komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli? (Starpsauciens: “Balsot!”) Prasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 15, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Seile. Nākamo priekšlikumu iesniedzis deputāts Andris Šķēle. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Un kāpēc? Tāpēc, ka no valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem Šķēles kungs pieprasa finansēt arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumus. Kā mēs noskaidrojām, tad arī Rēzeknes speciālajai ekonomiskajai zonai ir šādas tiesības veidot no valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem savus papildresursus, tāpēc nevajadzētu vienu īpašu zonu, tas ir, Liepājas speciālo ekonomisko zonu, atrunāt šeit likumā, jo līdzekļi uzņēmējdarbības veicināšanai šajā fondā jau ir paredzēti. Komisija lielā vienprātībā šo priekšlikumu noraidīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Andra Šķēles priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 40, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Vairāk priekšlikumu par šo likumprojektu nav. Lūdzu atbalstīt to trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 7, atturas - 5. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.protokolu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un nolēma ierosināt likumprojektu iekļaut izskatīšanai šodienas darba kārtībā pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Prezidija locekļi! Godātie Saeimas deputāti! Sociāldemokrāti uzskata, ka šajā situācijā, kāda valda mūsu valstī, vēl ir nepietiekama tiesiskā kārtība un ka pašreiz vēl nav pienācis tas laiks, kad mēs varētu ar tādu augstu humanitātes pakāpi vērsties tieši pret noziedzniekiem. Mēs apliecinām arī to, ka sociāldemokrāti pievienojas tai pozīcijai, kas ir apstiprināta Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskajos tiesību dokumentos, kuri paredz upura cilvēktiesību prioritāti pār slepkavas cilvēktiesībām.

Mūsuprāt, būtu iespējams runāt par šo konvenciju, ja mēs to piedāvātu kādā 2003. vai 2004.gadā, un tad mēs varētu cerēt, ka gan tieslietu ministrs, gan iekšlietu ministrs, krietni pastrādājot, varētu varbūt situāciju valstī kopumā uzlabot. Un tādā gadījumā veidotos situācija, ka reāli būtu iespējams gan mūža ieslodzījums, gan arī būtu iespējas cilvēkiem, kuri ir sodīti par smagiem vairākkārtējiem un asiņainiem noziegumiem, liegt situāciju, ka viņi var izmukt no šiem cietumiem un atkal terorizēt Latvijas Republikas iedzīvotājus.

Mēs uzskatām, ka, neapšaubāmi, šāda nāves soda pielietošana var būt tikai izņēmuma gadījumos par īpaši smagiem un vairākkārtējiem noziegumiem, bet diez vai mūs sabiedrība sapratīs, ja mēs teiksim, ka mums ir jāapžēlo tie cilvēki, kuri tā vai citādi ir laupījuši dzīvību citiem cilvēkiem un to ir darījuši ļoti nežēlīgi, ļoti nekrietni un bieži vien noziegušies arī pret bērniem.

Tāda ir sociāldemokrātu nostāja, un mēs uzskatām, ka arī Eiropas Savienībā pēc pēdējiem nemieriem, kas ir bijuši, kad tiek izvērtēti tie noziegumi, ko ir sastrādājuši slepkavas - pedofili... ka arī Eiropas Savienībā ir bijusi pietiekami plaša šī diskusija par to, kā rīkoties šajā diezgan delikātajā jautājumā.

Cita lieta, ka mums varētu būt nedaudz humānāka un kulturālāka situācija sabiedrībā. Tad būtu mazāk tādu cilvēku, kuriem nav ne sirdsapziņas, ne kauna, ne vainas apziņas. Tad varbūt mēs varētu to visu izskatīt, jo arī mūža ieslodzījumā esošajiem mums, neapšaubāmi, vajadzēs iedalīt pietiekami daudz līdzekļu un arī par nodokļu maksātāju naudu uzturēt vairākkārtējus un smagus slepkavas. Vai to vēlas arī šo noziedznieku upuru ģimenes - par to mums ir pamatotas šaubas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Šodien patiesībā mēs vairs nevaram filozofēt par to, vai nāves sods ir saglabājams, vai nāves sods ir atceļams. Šī lieta mums izvirzījās arī 1993.gadā, 1994.gadā un 1995.gada februārī, Latvijai parakstot iestāšanās dokumentus Eiropas Padomē. Mūsu valsts apņēmās viena gada laikā parakstīt attiecīgo protokolu - konvenciju ar 6.protokolu - un ratificēt to gada laikā.

Protams, ir pagājis vairāk nekā gads. Mēs filozofēdami to neesam izdarījuši, bet šobrīd mums šis lēmums ir jāpieņem, jo mēs vairs nerunājam par to, vai vajag saglabāt vai nevajag saglabāt nāves sodu Latvijā. Mēs runājam par to, vai šī valsts, kuras vārds ir Latvijas Republika, ir spējīga pildīt starptautiskās saistības, kuras tā ir uzņēmusies, vēloties iekļūt kādā starptautiskā organizācijā.

Vēl vairāk. Visas Latvijas politiskās partijas, manuprāt, vismaz visas parlamentā pārstāvētās politiskās partijas, par savu stratēģisko mērķi ir definējušas iestāšanos Eiropas Savienībā. Eiropas Savienība prasa noteikt nāves soda atcelšanu.

Baldzēna kungs, mani nedaudz, jo jūs esat ļoti teorētisks sociāldemokrāts, izbrīnīja jūsu pozīcija, jo jūs pretendējāt uz Eiropas sociāldemokrātijas zināmu lomu, uz eiropeiskas sociāldemokrātu partijas lomu. Jums ir jāatceras, ka neviena no Eiropas parlamentos un Eiropas Parlamentā pārstāvētajām sociāldemokrātiskajām partijām neiestājas par nāves soda saglabāšanu. Un arguments... Kas tad tie ir par sociāldemokrātiem? (No zāles deputāts J.Ādamsons: “Leiboristi ir Lielbritānijā!”) Tie ir Kreitusu partijas dalībnieki, Ādamsona kungs! Jūs taču atceraties... Mēs, protams, nevaram diskutēt šeit, no tribīnes, bet jūs, neapšaubāmi, atceraties to laiku, kad leiboristi Lielbritānijā atteicās no daudzām klasiskām strādnieku partijas pazīmēm, atsakoties no pilnīgas sadarbības vai absolūtās sadarbības ar arodbiedrībām, kļūstot par partiju, kas ir brīva no arodbiedrību totālās ietekmes. Jūs zināt, ka tā notika, bet, ja jūs nezināt, tad es jūs neapskaužu.

Bet runāsim tagad tālāk. Protams, jūs varat uzstāties, un ne jau kādai partijai, kas atrodas citā valstī, ir akli jākopē pārējo valstu sociāldemokrātu priekšzīme, bet jums ir jādomā par to, ka uzņemšanas sarunas ar Latviju... uzņemšanas sarunas varēs sākties, bet Latvija noteikti nevarēs kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, ja tajā tiks saglabāts nāves sods.

Ja mēs šeit sāktu filozofēt un iztirzāt šos jautājumus “par” un “pret”, par lieliem noziegumiem, stipriem noziegumiem, nežēlīgiem noziegumiem, tad, Ādamsona kungs, varbūt arī es dziedātu līdzīgi jums vai mēs pat atrastu kopīgu sarunu. Taču es tiešām negribu runāt par filozofiskiem aspektiem, bet tikai un vienīgi par to, ko ir apņēmusies šī valsts. Un šī valsts ir apņēmusies parakstīt un ratificēt attiecīgo protokolu. Viss!

Mums vairs nav iespēju te iztirzāt. Ja kāda politiskā partija... un es pieņemu, ka sociāldemokrāti ir apņēmušies un devuši vēlētājiem daudz solījumu, starp kuriem, protams, nav nāves soda atcelšanas, tad viņiem šie solījumi ir jāpilda, vai tur lūst vai plīst. Ja valsts sabiedriskā kontekstā ir apņēmusies kaut ko izpildīt, tad, patīk vai nepatīk, tas ir jāizpilda. Un tik tiešām, kā savā laikā teica Igaunijas ārlietu ministrs, nav jau vērts dažu valstiski sankcionētu slepkavību dēļ apturēt savu iestāšanās procesu starptautiskajā organizācijā, ja šī iestāšanās ir izdevīga visai sabiedrībai kopumā. Paldies par uzmanību. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Redziet, kolēģi, man ļoti negribas vēlreiz runāt, jo man šķiet, ka es jau kādu piekto vai sesto reizi runāju par šo jautājumu, tāpēc man negribētos aizkavēt jūsu uzmanību ar tiem argumentiem, kas simtreiz jau dzirdēti, ja nebūtu bijušas neargumentētas sarunas. Godātie kolēģi, vienīgais nāves soda saglabāšanas arguments ir it kā tāds, ka tas iespaidošot noziedzību, lai gan neviena Eiropas un Ziemeļamerikas valsts šādā aspektā nav devusi jums pozitīvu piemēru. Neviens nav to pierādījis!

Taču tādā gadījumā es jums varu atgādināt. Atšķirībā no kolēģa Leiškalna, es nerunāšu par eirointegrācijas procesiem kā vienīgajiem. Mani vairāk uztrauc sabiedrības stāja, iekšpolitiskie procesi, sabiedrības morālā atdzimšana un varbūt tikai otrajā plānā eirointegrācija.

Godātie kolēģi sociāldemokrāti! Saprotiet taču, ka nāves sods nav sods! Sods ir pāraudzināšana, bet nāves sods ir atriebība. Godātie kolēģi! Ko jūs darīsiet tad, ja viens tiesnesis būs kļūdījies? Nevienā, pat visdemokrātiskākajā valstī tiesa nav pasargāta no kļūdām. Vai tiešām tad mēs īstenosim ūsainā “tautu tēva” politiku - labāk deviņus nevainīgus nošaut, lai nošautu vienu vainīgo? Mana politika ir pilnīgi pretēja! Labāk trīs vai četrus turēt mūža ieslodzījumā nekā vienu nevainīgu nošaut.

Un visbeidzot. Godātie kolēģi! Šeit izskanēja argumenti, ka vajagot atlikt vēl uz kādu laiku... Šī politika, manuprāt, līdzinās tam suņa saimniekam, kurš, žēlodams suni, astīti cērt pa gabalam. Vai tiešām mēs esam sliktāki par igauņiem, leišiem? Vai tad igauņiem un leišiem, piedodiet par izteicienu, noziedzība pārāk atšķiras? Vai igauņu un lietuviešu sabiedrība ir prasījusi atcelt nāves sodu? Tāda pati situācija. Bet politiķu drosmei ir jābūt, vismaz pēc vēlēšanām ir jābūt brīviem no jebkāda populisma. Man nav neviens devis tiesības izvērtēt Saeimas, salīdzināt vienu ar otru. Taču šo Saeimu es uzskatu par daudz pragmatiskāku, politiski atbildīgāku. Es ļoti ceru, ka tā atbalstīs projektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Leiškalna kungam jautājumā par mūsu starptautiskajām saistībām, kā arī Seiksta kungam. Un atšķirībā no Josifa Staļina es ne tikai neuzskatu, ka, ja, piemēram, viens ir vainīgs un deviņi nevainīgi, ir jānošauj visi desmit, bet ka arī tad, ja ir otrādāk - ja no desmit tikai viens ir nevainīgs - , nevajadzētu nošaut visus desmit, kaut gan rezultāts būtu tāds, ka deviņi vainīgie ietu bojā.

Bet ne par to es gribu šoreiz runāt.

Mēs tiešām šinī telpā, un arī iepriekšējā parlamentā, daudzas, daudzas reizes esam diskutējuši šo jautājumu. Un argumenti, kāpēc vajag atstāt nāves sodu, ir ļoti nopietni. Arī sociāldemokrātu argumenti. Tie ir ļoti nopietni. Un es ar visu cieņu izturos pret šiem argumentiem. Kaut vai tādēļ, ka man ir divi mazi bērni (un es gribu šajā sakarā trīs reizes piesist pie koka!). Bet es gribu teikt kaut ko citu. Ja mēs tik nopietni esam diskutējuši par visām šīm lietām, tad mums katram ir izveidojusies sava pārliecība, un es esmu pilnīgi pārliecināts... es vienkārši zinu, ka neatkarīgi no tā, cik emocionāli vai precīzi mēs savu pozīciju paudīsim viens otram, šodien nekas nemainīsies, jo gan partijas, gan katrs cilvēks dziļi individuāli ir nopietni izvērtējis tik nopietnu soli kā šīs konvencijas ratifikācija un tātad ir jau izlēmis balsot “pret” vai “par” nāves sodu. Mēs taču esam nopietni cilvēki, mēs tiešām esam ilgi domājuši par to, vai pieņemt šo lēmumu. Tāpēc es aicinu - cienījamie kolēģi, atteiksimies no ilgām debatēm, nobalsosim! Lai mēs risinātu tās problēmas, kuras parlamentam ir jārisina, un varētu turpināt darbu komisijās, ja mēs beigsim skatīt mūsu sēdes darba kārtību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kas dod kādam cilvēkam tiesības lemt, kam atņemt dzīvību, viņu nonāvēt? Ja mēs paskatāmies uz statistikas datiem, tad jājautā - kur paliek tie cilvēki, kuri ir nozuduši, kur paliek bērni un kur paliek it sevišķi meitenes? Diezgan bieži avīzēs mēs redzam nozudušu bērnu portretus. Kur tad viņi ir palikuši? Vai viņi ir, it sevišķi meitenes, izmantoti seksuāli un pēc tam nonāvēti? Vai tas cilvēks ir iznīcināts tāpēc, lai transplantācijai saņemtu orgānus? Mēs runājam par Eiropu, bet arī Eiropā sāk šajā laikā svārstīties jautājumā par to, ko darīt ar nāves sodu, un daudzās valstīs jau domā, ka tas ir jāatjauno. Un, ja jau runājam par Eiropu, tad jājautā - kas piedāvā mums tās filmas, kuras katru dienu mēs skatāmies pa divām vai trim un kurās ir spridzināšana, spīdzināšana, šaušana un cilvēku iznīcināšana? Tas viss lielākoties nāk no Eiropas, varbūt arī par to vajadzēja padomāt. Kas attiecas uz Ziemeļameriku, Amerikas Savienoto Valstu štatos ir visdažādākā nostāja.

Es jums atgādināšu vienu gadījumu, kas bija Jūrmalā, - sieviete no tās bandītiskās grupas panāca divpadsmitgadīgu puisīti un viņu nokāva kā aitu. Bet ir arī tie gadījumi, kad viens cilvēks iznīcina trīs, četrus vai pat vēl vairāk cilvēku. Un ir taču gadījumi, kad 50 cilvēkus viens cilvēks iznīcina. Vai tad tādam cilvēkam ir dotas tiesības dzīvot starp cilvēkiem?

Kad satikos ar vēlētājiem, man piezvanīja viena meitene no Jēkabpils, kura bija bijusi sadista rokās. Astoņpadsmit naža dūrieni deviņpadsmitgadīgu meiteni pārvērtuši par pirmās grupas invalīdi!

Mums taču ir jāpadomā, ko mums darīt tālāk. Tāda kriminoloģiskā situācija, kāda ir Latvijā, nevar būt. Vai mēs vēl atvēlēsim tiem cilvēkiem dzīvot starp mums, visdažādākajā veidā un niansēs pārvēršot to smago noziegumu par vidējo vai pat vieglo, un ļausim viņiem atkal atrasties starp mums un turpināt šo savu darbību? Tas taču ir briesmīgi. Tāpēc mums šis jautājums nav tik vienkāršs. Un to, ko Eiropa saka... Jā, Eiropā varbūt tas ir citādi, bet es jums atkārtoju, ka Eiropa pārskata šos jautājumus. Un iestājoties mēs jau varam arī pieņemt, ka mēs šo jautājumu izskatīsim, teiksim, 2006.gadā, varbūt tad tik tiešām izmainīsies situācija. Bet, ja pašreiz darīsim tā, kā mūsu Valsts prezidents, kas ar vieglu roku paraksta savas kasācijas, tad, ej nu sazini, pēc pieciem sešiem gadiem varbūt arī mūsu ģimenes vai mēs paši tiksim par upuri šiem cilvēkiem. Tāpēc pirms balsošanas mums tas viss ir rūpīgi jāpārdomā, un mana pārliecība ir tā, ka tādiem cilvēkiem dzīvot starp cilvēkiem nav dotas tiesības.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Mūsu darba būtība ir ļoti skaidra. Tā ir Latvijas Republikas pilsoņu lielākās daļas gribas aizstāvēšana. Un šodien jebkuras aptaujas Latvijā jebkurā līmenī liecina par to, ka sabiedrības lielākā daļa ir pret nāves soda atcelšanu. Vai tiešām tas nav zināms? Mēs šeit iespītēsimies, tēlosim kaut kādus no sabiedrības atrautos, taču tikai mūsu pilsoņu balsu dēļ mēs šeit atrodamies. Un tāpēc, šķiet, vajadzētu gan šad un tad padomāt, kā mēs viņu priekšā atskaitīsimies. Kādas ir cietušā cilvēka aizstāvības tiesības tādā gadījumā, ja mēs atceļam nāves sodu? Mēs viņam dodam tiesības pašam izrēķināties, pilnīgi skaidri un nepārprotami. Būs pietiekami daudz cilvēku, kas paši izrēķināsies tādā gadījumā. Šādu argumentu es esmu vairākkārt dzirdējis arī no Eiropas valstu pārstāvjiem, nemaz nerunājot par ASV pārstāvjiem; viņi skaidri un gaiši ir pateikuši, ka viņi pilnībā saprot šādu paņēmienu.

Jā, mēs esam uzņēmušies saistības, slikti darījām, ka tādā veidā tās uzņēmāmies. Es domāju, ka mēs pārcentāmies, pārāk daudz sasolot pasaulei. Solījām, ka mēs darīsim to un to, bet faktiski nepadomājām, vai tas ir iespējams vai nav iespējams.

Tagad parunāsim par pilnīgi konkrētu mūsu rīcību attiecībā pret 6.protokolu. Latvija šo protokolu ir parakstījusi. Šo protokolu ir parakstījušas arī Beļģija un Grieķija, NATO dalībvalstis. (Mēs vēlamies runāt par NATO, virzīties arī uz turieni.) Bet šīs divas valstis nav ratificējušas 6.protokolu, tātad viņām bijis pietiekami daudz laika un prāta padomāt, kad un kā ko solīt un ko izpildīt. Starp citu, šodien diskusija par nāves soda saglabāšanu Beļģijā ir ļoti populāra. Tieši Beļģijā (pamatojoties uz vairākiem pēdējo gadu notikumiem)! Latvijai tāpat ir savs īpašs stāvoklis. Ir ļoti nepareizi visu laiku teikt: darīsim tā, kā tie dara, vai nedarīsim tā, kā tie dara. Es domāju, ka mums ir, neapšaubāmi, jāpēta, kas notiek visās valstīs, bet ir jādomā arī par mūsu Latvijas sabiedrību, un šajā ziņā jau nu gan mūsu valsts attīstība ir atkarīga no mums pašiem.

Viens jautājums visiem nāves soda atcēlējiem - kurā cietumā sēdēs tie, kam piespriedīs mūža ieslodzījumu? Vai Latvijā šodien ir tāds cietums, no kura nevar izbēgt? Šodien tādu cietumu Latvijā nav. Vienkārši nav! Jautājums - kad tāds būs? Tā ir cita lieta, un tad mēs varēsim arī runāt par kaut kādiem termiņiem. Bet mēs atkal skrienam laikam pa priekšu, vēl vienu, kārtējo, atcelšanu pieņemsim. Tā īsti sekot, šo koncepciju izpildīt spējīgi nebūsim. Un, ja jau te ir runa, ka ar mums rēķināsies vai nerēķināsies, ejot uz Eiropas Savienību vai uz vēl kaut ko, tad jāteic, ka ne jau šis punkts būs tas izšķirošais, nekādā ziņā. Ja gribēs atrast argumentus pret mums, tad meklēs pavisam citus, nevis kādus atsevišķus punktiņus. Pilnīgi izslēgts. Ne Amerikas Savienotās Valstis, ne Krievija netaisās atcelt nāves sodu, vismaz tuvākajā laikā noteikti ne, taču ar viņām ļoti rēķinās, ārkārtīgi rēķinās dažādos pasaules nostūros un neviens viņiem nekad neprasa: vai jūsu valstī ir nāves sods vai nav? Starp citu, ASV eksperti, tie, kas šeit šad un tad ierodas, tie, ar kuriem mēs tiekamies arī citur, vairākkārt ir teikuši... es neesmu dzirdējis nevienu tādu ASV ekspertu, kurš mums ieteiktu atcelt nāves sodu. It īpaši es runāju par militārajiem ekspertiem. Tātad acīmredzot kaut ko taču viņi ir sapratuši, dzīvodami savā ilgajā demokrātijā. Un par to čāpošanu uz Eiropas Savienību... nu, čāpojam mēs uz turieni, solām: tūlīt būs, nu, tūlīt būs, gala saietā kaut ko pieņems mums par labu! Bet nekas tāds īpašs nenotiek, viss notiek lēnām, pakāpeniski, neviens nesaka “nē”, neviens nesaka “jā”, un tā nu mēs mierīgi tuntuļojamies... Tāpēc nevajag pārsteidzīgi sasolīt nezin ko. Es saprotu, ka šeit ir atsevišķi cilvēki, kam tas individuāli ir ļoti nepieciešams, kam ir ļoti nepieciešami šie personīgie sakari, kam ir ļoti nepieciešama šī personīgā ietekme, un tā tālāk. Tas ir pilnīgi skaidrs un saprotams. Nu ļoti labi, nu darbojieties! Var būt, ka kāds labums arī no tā būs, tikai nevajadzētu savas darbības pārcelt uz visu valsti. Es atgādināšu par visām asarainajām runām un aģitācijām pirms tautas nobalsošanas par grozījumiem Pilsonības likumā. Ko tik mums šeit, Latvijā, nenācās dzirdēt, sākot ar Dieva lūgšanu un beidzot ar nežēlīgiem draudiem! Ja mēs to izdarīsim, tad viss būs kārtībā, tūlīt mūs sāks tur aicināt, viss notiks. Kas notika? Nekas nenotika. Tūlīt Valsts prezidents izdomāja kaut ko citu, viņš pateica: nu, nevajadzēja jau nemaz tik ļoti steigties ar to grozījumu atcelšanu, nevajadzēja jau nemaz balsot “pret”, vēl kādus četrus gadus mēs varējām pagaidīt. Kā tad tā? Tieši pirms tautas nobalsošanas - viena runa, vēlēšanu iecirknī - tā pati runa, bet tūlīt pēc tautas nobalsošanas - pavisam cita runa. Tad jājautā - kur te ir tā pamatnostādne, kur ir tā konkrētā gaita? Kāpēc ir vajadzīgas tādas tukšas deklaratīvas normas, tukša deklaratīva solīšana, solīšana solīšanas labad, bet nevar padomāt, kā to uztver mūsu sabiedrība? Šeit ir arī pārstāvji no Valmieras. Pirms kāda laikā Valmieras iedzīvotāju vidū bija tāda aptauja par tieši šo jautājumu. Kāda bija Valmieras iedzīvotāju attieksme pret nāves soda atcelšanu? Viss lielais vairums bija par nāves soda saglabāšanu, jo viņiem bija argumenti, kāpēc tam tā jābūt. Es saprotu, ka šis balsojums tiešām ir pārliecības balsojums, šoreiz nevarētu būt obligātie frakcijas balsojumi, tas nebūtu sevišķi gudri, jo katram cilvēkam ir sava pārliecība. Ir pacifisti, ir karojošie materiālisti, un vēl visādi citādi ir. Bet šajā gadījumā jāsaka tā: daudzi mūs kritizē par to, ka esam piekrituši, ka sociāldemokrātu pārstāvis strādā valdībā, bet man viens otrs piemērs no sociāldemokrātu izturēšanās ir tīri pieņemams, un arī šajā gadījumā es ar lielu prieku dzirdu, ka arī viņu vidū lielākoties ir tādi, kas ir par pietiekami stingras rīcības saglabāšanu mūsu valstī. Es arī balsošu par nāves soda saglabāšanu un šajā brīdī neredzu nekādu vajadzību tik steidzīgi ratificēt 6.protokolu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Te gan jāatgādina, ka mūsu frakcijai ir brīvais balsojums un arī viedokļi, protams, ir dažādi.

Nedaudz par situāciju Lietuvā. Neskatoties uz to, ka arī Lietuvas prezidents Adamkus principā ir persona, kura ir iesaistīta apžēlošanas pasākumos, un, neskatoties uz to, ka tur nāves soda nav, Lietuvas prezidenta reitings šobrīd ir 84 punkti plusā, tas ir savdabīgs fenomens. Kāpēc es to pieminu? Tāpēc, ka nekādus popularitātes punktus, nedz popularitātes, nedz nepopularitātes punktus, ar to balsojumu “par” vai “pret” nāves sodu mēs šodien nevaram vākt. Es tomēr aicinu uz šo jautājumu skatīties reāli, ar tādu ieskatu nākotnē.

Pirmkārt, es gribētu sociāldemokrātiem atgādināt, ka runa ir par pirmo lasījumu. Tātad jums būs visas iespējas savus priekšlikumus iesniegt attiecībā uz otro lasījumu. Tāpēc es tomēr aicinu jūs balsot “par”. Tas ir viens jautājums.

Otrs, ko es gribēju minēt, ir tas, ka Juridiskā komisija bija iesniegusi alternatīvo likumprojektu, kuru Ārlietu komisija nav atbalstījusi. Pamatojuma nav. Alternatīvajā projektā ir ieteikts šā likuma spēkā stāšanos noteikt saprātīgā termiņā. Mūsuprāt, šis saprātīgais termiņš ir 2001. gada 1. janvāris, un es pamatošu, kāpēc. Pirmkārt, šajā laikā, vairāk nekā gada laikā, mēs varam tomēr diezgan daudz paveikt tiesu reformas jomā, un, ja jau reiz Eiropas Padomes spiediens ir šajā jautājumā, mums arī Eiropas Padomes atbalsts tiesu reformām būtu šajā laikā, vairāk nekā gada, pusotra gada laikā, jāizmanto. Vai tas tiks izmantots un vai šī palīdzība būs pēc ratifikācijas? Es domāju, ka nebūs lielāka kā pirms tam.

Protams, ir nepieciešami grozījumi jau pieņemtajā jaunajā Krimināllikumā, kuri arī būs noteikti jāizdara, un nepieciešami grozījumi jaunajā Sodu izpildes likumā, kas arī būs jāpieņem. Papildus tātad ir nepieciešama arī, protams, tiesnešu, prokuroru un policistu apmācība šajās lietās. Jo bez pietiekamas kvalifikācijas mēs varam nonākt tādā situācijā, ka atsevišķās tiesās 6. protokolu var vienkārši ignorēt un vadīties pēc spēkā esošā Kriminālkodeksa un no 1. aprīļa - pēc jaunā Krimināllikuma.

Ja runa te bija par tiesu kļūdu, tad, protams, es gribu atgādināt, ka tiesu kļūda, protams, ir iespējama, bet mums ir trīs instanču tiesu sistēma un mums ir arī apžēlošanas institūts. Tā ka es nepiekrītu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājam, ka šādos jautājumos pie mums šī kļūda ir tik iespējama.

Tas īsumā bija viss. Es katrā ziņā uzskatu, ka jābalso par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un jāiesniedz priekšlikumi attiecībā uz otro lasījumu.

Par termiņu. Manuprāt, tas būtu 2001. gads.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, Prezidijs ir saņēmis 20 deputātu parakstītu iesniegumu: “Ierosinām izbeigt debates par darba kārtības 19. punktu, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 65. panta piekto daļu.”

Viens deputāts var runāt “par” šo priekšlikumu, viens - “pret”. Pagaidām debatēs vēl ir pieteikušies pieci deputāti. Gadījumā, ja mēs pārtrauksim debates, tūdaļ notiks balsojums. Pārējie kolēģi, kas ir pieteikušies, debatēs vairs nevarēs runāt.

Viens runā “par”. Indulis Bērziņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es tiešām aicinu šobrīd debates pārtraukt, jo, ja mēs uzmanīgi klausāmies cits citu - un es ceru, ka tā tas ir -, tad mēs, arī es tajā skaitā, man ir jāatvainojas, atkārtojam vienus un tos pašus argumentus - to, ko atkārto viena puse, un to, ko atkārto arī otra puse. Mēs jau neko šeit nepasakām jaunu. Tie, kuri aizstāv nāves sodu, runā par nežēlību, ar kādu tiek izdarītas slepkavības, un tiešām tas ir šausmīgi, bet tie, kuri uzskata, ka vajag atcelt, runā par starptautiskajām saistībām un par to, ka noziegums, var gadīties, nemaz nav izdarīts. Citu argumentu jau praktiski nav.

Es jau vienreiz teicu, ka mēs visi tiešām esam nopietni par to domājuši - balsot “par” vai “pret”, un man liekas, ka abām pusēm ir jārespektē otras puses viedoklis, bet jābalso ir tieši tā, kā viņi uzskata par labu esam. Tā ka es aicinu pārtraukt debates, nobalsot un pāriet pie nākošā jautājuma. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt “pret”? Vai deputāti piekrīt tam, ka tiek pārtrauktas debates? (Starpsauciens: “Jā!”) Nav jābalso. Paldies.

Vārds referentam.

G.Krasts. Godātie kolēģi, aicinu izteikt savus viedokļus!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. protokolu” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 16, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

G.Krasts. Laiks priekšlikumu iesniegšanai ir līdz 11. februārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu””. Pirmais lasījums.

Alternatīvā likumprojekta reģistrācijas numurs ir 87, dokumenta numurs - 182.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja deputātu Geiges, Rudeviča, Seiksta, Lībanes un Panteļējeva iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu””. Likumprojekta reģistrs ir nr. 87, dokuments - nr. 182.

Mēs konstatējām, ka Tieslietu ministrija savā laikā ir iesniegusi šajā likumā izmaiņas, no kurām daļa jau ir izdarīta, arī tās, ko deputāti piedāvāja, bet, tā kā to stāšanās spēkā tika noteikta uz vēlāku datumu, tad mēs piedāvājam izstrādāt alternatīvu likumprojektu, kura reģistrs ir nr. 134, bet dokuments - nr. 284. Šajā alternatīvajā likumprojektā mēs atstājām tikai grozījumus 16. pantā ar papildinājumu, kurā ir noteikts, ka par tautības ieraksta maiņu no valsts nodevas atbrīvojamas personas, kas vēlas, lai viņu tautības ieraksts būtu “lībietis”, “līvs”, jo priekšlikums tika izteikts juridiski ne visai precīzā formā. Priekšlikuma un likumprojekta būtība ir tāda. Mēs jau debatējām, ka to vajag nodot komisijām, jo bija tāda situācija, ka Latvijā pasēs aizliedza personām ierakstīt šo tautību. Tādēļ šī situācija būtu jāsakārto, jo daudz tādu cilvēku nav. Mūsu priekšlikums bija tāds, lai šie cilvēki tiktu atbrīvoti no valsts nodevas, veicot šo darbību, un tādā veidā būtu sakārtota netaisnība, kāda mums padomju varas laikā bija ilgus gadus.

Es aicinu deputātus atbalstīt šo alternatīvo Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu (dokuments nr. 284) pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Pirms mēs izskatām likumprojektu pirmajā lasījumā, gribu informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: “Ierosinām likumprojektu “Grozījums likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”” atzīt par steidzamu.”

Viens var runāt “pret”, viens - “par”. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 4, atturas - 25. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Vai kāds vēlas debatēt? Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 21. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu! (Starpsauciens no zāles: “Pieņemt šodien arī otrajā lasījumā!”)

Ir priekšlikums to pieņemt šodien arī otrajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 26. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, godātie deputāti! Likumprojekta reģistrs ir nr.32, dokuments otrajam lasījumam nr. 293 - tabula “Par nekustamā īpašuma nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei”.

Juridiskā komisija ir sagatavojusi vienu papildinājumu šajā likumprojektā, kur norāda, ka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja beidz pastāvēt šī organizācija, šis īpašums ir jānodod nevis pēc darbības mērķa līdzīgai organizācijai, bet šis īpašums nododams atpakaļ valstij. Mēs uzskatām, ka šis likumprojekts tādā redakcijā būtu labāk sakārtots.

Lūdzu atbalstīt šo Juridiskās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav?

L.Muciņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei” otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - 9. Tā kā likumprojekts nav atzīts par steidzamu, lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

L.Muciņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 9. februāris.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Šodienas sēdē izskatīsim dokumentu nr. 175, kuru ir iesniedzis Ministru kabinets. Pēc Finansu ministrijas priekšlikuma grozījumus šajā likumprojektā “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem” ir sagatavojusi Ekonomikas ministrija.

Kāda ir šā likumprojekta būtība? Galvenais noteikums ir tas, ka no likumprojekta tiek izslēgta iespēja izsniegt kredītus vai sniegt kredītu garantijas uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, bet šīs kredītu garantijas var sniegt Reģionālā attīstības padome.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, rūpīgi iepazinusies ar šo likumprojektu, uzskatīja, ka šī norma likumprojektā nav pateikta ultimatīvā kārtā, ka tā ir tikai viena iespēja izsniegt kredītus vai sniegt kredītu garantijas uzņēmumiem, kuriem nepieciešama palīdzība īpaši atbalstāmajos reģionos, taču noraidīja šo likumprojektu ar negatīvu slēdzienu, jo, noklausījusies Ekonomikas ministrijas priekšlikumus, ka vajadzētu šajā likumprojektā otrajā un trešajā lasījumā ieviest vēl daudzus citus būtiskus grozījumus, uzskatīja, ka nevar pie pogas piešūt mēteli, bet atzīst, ka tas ir jādara otrādi - tātad ir jāsagatavo visi nepieciešamie priekšlikumi, ja tādi ir, šajā likumā par īpaši atbalstāmajiem reģioniem, un tad šis likumprojekts būtu atbalstāms.

Protams, Saeimas ziņā ir lemšana, atbalstīt vai neatbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vairākuma viedokli.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

A.Seile. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 10. februārim.

Sēdes vadītājs. Līdz 10. februārim. Vai deputāti piekrīt? Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 316.

Mēs izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”” otrajā lasījumā.

Pirmais priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - izslēgt likumprojekta 1.pantu. Komisija vienprātīgi noraidīja šo priekšlikumu, pamatojot to tādējādi, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija sašaurina šā likumprojekta būtību, izslēdzot šo pantu. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šis starp noraidītajiem priekšlikumiem varbūt ir viens no visnevainīgākajiem. Zināma loģika šeit būtu, taču, pirmkārt, Civillikums jau nosaka, ka jebkurš nepamatoti vai nelikumīgi nodarīts zaudējums ir jāatlīdzina, tāpēc specifiski kaut ko īpaši norādīt nav vajadzīgs.

Otrkārt, atbildīgā komisija nez kāpēc ierosina svītrot vārdus “vai nepamatotas”. Jūs zināt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nerunāja politiski. Mums bija ilgstošas diskusijas ar nopietnākajiem juristiem valstī, un ne katrreiz šie vārdi ir sinonīmi, lai gan bieži gadās, ka formāli juridiski, tas ir, formāli tiesiski... bet dzīvē tas izrādās absolūti nepieņemami. Tāpēc šo argumentu dēļ Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz balsot un atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pirmo - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 7, atturas - 8. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Nākošais ir iekšlietu ministra Jurdža priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu... (Starpsaucieni no zāles: “Jābalso! Nav balsojams!”) Šis priekšlikums pēc būtības nav balsojams. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. Nākošais priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - izslēgt likumprojekta 3.pantu. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”. Nevēlas debatēt. Vai pret atbildīgās komisijas viedokli ir kādi iebildumi? Mēs pašlaik runājam par 3.priekšlikumu. 3.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Vai nav iebildumu pret šo priekšlikumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Pieprasa balsojumu. Tādā gadījumā es lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. priekšlikumu - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu - izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā... Un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 14, atturas - 10. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Ādamsons. Kolēģi! Nākošais ir 4.priekšlikums - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

J.Ādamsons. Nākošais ir 5. priekšlikums - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - un 6. - iekšlietu ministra Jurdža priekšlikums, kuri abi ir autentiski, - izslēgt likumprojekta 4.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 5. un 6. priekšlikumu.

J.Ādamsons. Tālāk ir 7. un 8.priekšlikums - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums un iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums - izslēgt likumprojekta 5.pantu. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons. Nākošie ir divi autentiski priekšlikumi - 9. un 10.priekšlikums. Tas ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums un iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums - izslēgt likumprojekta 6.pantu. To komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklāsim debates. Vēlas izteikties Antons Seikts - frakcija “Latvijas ceļš”... (Starpsauciens: “Balsot!”)

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9.priekšlikumu - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 14, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk - 11.priekšlikums.

J.Ādamsons. Nākošie ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums un iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikumi. Tie ir autentiski - izslēgt likumprojekta 7.pantu. Komisija tos ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. Tālāk ir 13. un 14. priekšlikums, kas ir autentiski; Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un iekšlietu ministra Jurdža priekšlikums - izslēgt likumprojekta 8.pantu. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons. Nākošais ir 15. un 16.priekšlikums, kas ir autentiski; Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums un iekšlietu ministra Jurdža priekšlikums - izslēgt likumprojekta 9.pantu. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 15. un 16.priekšlikumu.

J.Ādamsons. Nākošais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kas precizē, - izslēgt pārejas noteikumu 3.punktā vārdus “vai nepamatoti”. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 17. priekšlikumu - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - izslēgt likuma pārejas noteikumu 3.punktā vārdus “vai nepamatoti”. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 51, atturas - 3. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

J.Ādamsons. 11.februāris.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Skatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” pirmajā lasījumā. To izskatīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, kas saņēma atzinumu arī no Finansu ministrijas, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Par steidzamību vēlas runāt... (Starpsauciens: “Jābalso!”) Par steidzamību neviens nevēlas runāt. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 36, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Es aicinu jūs balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ministru prezidents - Vilis Krištopans.

V.Krištopans (Ministru prezidents).

Godājamo Prezidij! Godājamā Saeima! Godājamā Tautas partija! Godājamie sociāldemokrāti! Es aicinu atbalstīt likumu pirmajā lasījumā, jo valdība būs gatava izskatīt un atbalstīt kompromisa priekšlikumus, neizslēdzot pat iespēju atkāpties līdz vecajai - 1998. gada likuma redakcijai, kur ir paredzēta gan likme - 2 lati, gan arī atmaksa pašvaldību uzņēmumiem par apkuri. Paldies. Lūdzu atbalstu!

Sēdes vadītājs. Jāzeps Šņepsts - Tautas partijas frakcija.

J.Šņepsts (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es jau trešo reizi no šīs tribīnes jūs aicinu pirms balsojuma ļoti rūpīgi apsvērt, ko šis pieņemtais likumprojekts, kuru mēs pēc tam, iespējams, varēsim virzīt tālāk, nesīs Latvijai kā valstij un tautsaimniecībai kopumā.

Parasti, ja bērns melo, tad uz viņu saka: “Kust ausis!” Interesanti būtu zināt, kā to varētu attiecināt uz deputātiem. It sevišķi uz tiem, kas iesniedz absolūti nesagatavotu likumprojektu, kura anotācijā tiek minētas tādas lietas... Ir jāsaprot, ka nekādā gadījumā mēs nedrīkstam aplikt ar nodokli vienu no kurināmā veidiem. Pie tam pats interesantākais ir tas, ka paredzēts atmaksāt alternatīvus kurināmā veidus. Pie tam neizslēdz iespēju, ka, pārveidojuši katlumāju no mazuta kurināšanas uz kurināšanu ar akmeņoglēm, mēs saņemsim kompensāciju. Tas ir pilnīgs absurds, jo akmeņogles ir videi kaitīgāks resurss nekā mazuts.

Nākamais. Absolūti nepiekrītu tiem aprēķiniem, kuros minēts, ka akcīze būs 2 miljoni latu. Godmaņa kungam ir mazuta bilance. Latvijā gada laikā tiek ieviests un izdedzināts, teiksim, pāri par 700 000 tonnām mazuta. Ja mēs to pareizinām ar 4 latiem, plus PVN, 2 miljoni nu nekādā ziņā nesanāk.

Nākamais. Absolūti nav izstrādāts, teiksim, mehānisms, kā tālāk to akcīzi novirzīs tiem, kas it kā tās katlumājas pārbūvēs.

Turklāt šis likums izkropļo brīvā tirgus būtību, jo atsevišķiem cilvēkiem, kas izmanto šo kurināmo, nav iespējams pāriet uz alternatīvu kurināmo. Runā, ka varētu izmantot šķeldu. Taču principā, ja mēs šajos rēķinos izmantojam tādas mērvienības kā gigakalorijas vai megavatus, tad redzam, ka Latvijā pašlaik nav tāda šķeldas daudzuma, lai aizvietotu mazutu.

Nākamais. Tautsaimniecībā tas, protams, visvairāk skars pārstrādājošo rūpniecību un lauksaimniecību. Es gribu, lai par to rūpīgi padomātu zemkopības ministrs, jo galu galā par to visu maksās neviens cits kā zemnieks. Ir pilnīgi skaidrs, ka tajā pašā laikā paaugstināsies apkures tarifi (turklāt tie paaugstināsies tajos rajonos, kuros nav iespējams pāriet uz gāzi). Jo katlumājās, kuras izlieto gadā vairāk nekā 1,5 tūkstošus tonnu mazuta, pāriet uz šķeldu praktiski nav iespējams. Tāpēc es aicinu visus deputātus atbalstīt vadošās koalīcijas pašā sākumā iesniegtos priekšlikumus. Kā jūs atceraties, ierosināja vispār neaplikt ar nodokli mazutu, bet valdībai uzdot attiecībā uz 2000.gada budžetu izstrādāt likumprojektu, kas paredzētu pārējiem kurināmā veidiem tādu akcīzes nodokli, kurš būtu diferencēts, kura piemērošanā būtu konsekventa pieeja. Nevar taču steidzamības kārtībā tagad, sezonas vidū, mainīt likumdošanu. Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Prezidija locekļi! Saeimas deputāti! Latvijas Sociāldemokrātu apvienība uzskata: ja mēs šeit, Saeimā, atgriežamies pie tā projekta, kurš ir bijis iepriekš (arī Ministru prezidents teica, ka mēs varam atgriezties pie tām akcīzes nodokļa likmēm - 2 lati par tonnu), tad mēs varētu šajā gadījumā atbalstīt pirmajā lasījumā šo akcīzes nodokli mazutam. Praktiski mēs tādā gadījumā konsekventi ieturētu savu nostāju pret šo akcīzes nodokļa paaugstinājumu mazutam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienība).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl, pieņemot likumus, mēs nezin kāpēc steidzamies. Arī šoreiz, izskatot šo jautājumu par akcīzes nodokli, mēs neesam pārrunājuši ar mūsu rūpniekiem, kāda ir viņu attieksme pret to un kā izmainīsies cena mūsu rūpniecības produkcijai. Tā ir viena lieta. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Nupat mēs runājām par īres tiesībām. Par īrniekiem. Kā tad izmainīsies viņu norēķini par siltuma piegādi, par silto ūdeni? Visumā tehniskā ziņā katlumāju pārorientēšana uz citiem kurināmā veidiem, piemēram, gāzi, nav tik vienkārša. Kā jūs zināt, tas nav nemaz tik viegli un lēti - pievadīt to gāzes vadu.

Kas attiecas uz lielajām katlumājām, kurās izmanto koksni, ir jāņem vērā, ka koksnei taču galu galā arī ir, tā teikt, kaut kāds gals... Tas ir, mēs varam to izlietot, bet pēc tam nezināsim, ko darīt.

Tāpēc, pieņemot vispār tādu likumu, ir jābūt ļoti rūpīgiem ekonomiskajiem aprēķiniem. Bet pieņemt likumu tikai tāpēc, lai to pieņemtu, -tas ceļš vispār nav pieņemams.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es tiešām esmu pārsteigts, ka Krištopana vadītā valdība ir iesniegusi šādus grozījumus. Es atceros, - šķiet, tas bija pirms četriem mēnešiem, - visā Kurzemē tika izplatīta Krištopana kunga maksas reklāma, kurā deputāta kandidāts Krištopans, reklamējot sevi kā nākamo Saeimas deputātu, solīja vismaz kurzemniekiem nepacelt nodokļus. Krištopana kungs, kāda ir jūsu reālā darbība? Un kādi bija jūsu solījumi? Kādi būs rezultāti? Palielināsies produkcijas pašizmaksas, paaugstināsies apkures tarifi Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē.

Godātie kolēģi! Tautas partija nevar balsot par šādu politiku. Mēs esam pret šo likumu.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka Ministru prezidents ļoti skaidri izteica savu nostāju šodien. Ja kāds to nesaprata vai speciāli negrib saprast, tā ir viņa problēma. Jā, faktiski es varu pateikt tikai divas lietas. Mēs nevaram dabūt to, ko mēs gribam. No fiskālā viedokļa to mēs dabūt nevaram. Un tie saimnieki un tautsaimnieki, kas šeit uzstājās, arī no opozīcijas, precīzi saprata, ko teica Ministru prezidents. Ko mēs gribētu? Mēs gribētu tādā gadījumā atbalstīt. Man kā finansu ministram ir visgrūtāk to teikt. Un tomēr. Tādā gadījumā mēs atkāpjamies atpakaļ pie 1998.gada likuma, kurš, starp citu, noteica, ka tos divus latus, ko iekasēja, atmaksā atpakaļ. Un ir viena tāda nianse, ka fiziskām personām, protams, neko nemaksā atpakaļ. Tā ka vienmēr, kad ir runa par tarifiem, ir jāatceras: ja no kāda uzņēmēja iekasē nodokli un atmaksā to atpakaļ šim uzņēmējam, tad viņš nevar prasīt no patērētāja šo pieaugumu tarifos. Diemžēl ne visur Latvijā tas tā notiek.

Neliela atkāpe attiecībā uz nodokļiem. Kārtējo reizi man jāstāsta jums ābece. Pievienotās vērtības nodoklis: tāda pati likme kurzemniekiem, Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā. Ir vesela virkne nodokļu, kam ir vai nu nulles likme, vai vispār samazināta likme. Tas ir reāli. Tā tas ir. (Mēs neko nesakām par to, ka valsts tādēļ, protams, mazāk ieņems.) Tā tas ir kurzemniekiem. Tas pats ar laiku būs latgaliešiem, Rēzeknē, tas pats ir Rīgā. Mani uztrauc tikai viena lieta. Mēs varam saģenerēt šīs zonas pa visu Latviju, un tad būs tā: nemaksās tur, nemaksās te, nemaksās tur... Tas viss būs ļoti jauki, tās ir nacionālās intereses. Bet kā mēs pēc tam savāksim budžetu kopā vispār? Man tas nav skaidrs.

Ministru prezidents savu pozīciju konkrēti pateica. Es sapratu, ka sociāldemokrāti saprata šo pozīciju. Varbūt ne visi saprata, tomēr tā ir skaidri formulēta. Jā, mēs kāpjamies atpakaļ pie iepriekšējā gada likuma. Bet, cienījamie deputāti, es nedomāju, ka kāds te nāks uz tribīni un teiks, ka viņš negrib būt Eiropas kopienā. Es gribu redzēt, kurš te nāks un tā teiks! Un atcerieties to tajā brīdī, kad mums piecas minūtes pirms iestāšanās Eiropas kopienā cieti pateiks - ne uz kādiem katliem, ne uz kādiem variantiem... Mums rīt pateiks - 10 lati. Ja ir grūti pievilkt gāzes vadu pie Daugavpils, - nē, dzīvojiet ārpus Eiropas kopienas! Un ir tas jautājums: kad mēs stumjam to problēmu uz priekšu un kad mēs neesam ar mieru paiet pat vienu solīti un aizturam to? Mēs to vienkārši aizturēsim un neko nedarīsim... Labi, arī tā ir politika, ka mēs iebāžam galvu smiltīs. Vienmēr mēs atradīsim tādus variantus, ka mēs neko nevaram darīt. Bet, saprotiet, tur mums neprasīs, kādas ir tās mūsu iekšējās diskusijas. Tur tiks skaidri un gaiši pateikts - 10 lati, un cauri!

Atliksim to problēmu, labi?

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz 8.februārim un izskatīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā 11.februārī.

Sēdes vadītājs. Runāt vēlas Māris Vītols. Lūdzu ieslēgt mikrofonu! Nav tomēr iebildumu? Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.februāris, izskatīšanas datums - 11.februāris. Paldies.

P.Apinis. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Nacionālo bruņoto spēku likums” otrajam lasījumam.

Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 15.martam. Vai ir iebildumi? Ja iebildumu nav, balsojums nav nepieciešams.

Pēdējais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.304. Šo likumprojektu ir sagatavojusi Ekonomikas ministrija un lūgusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju ātrākai izskatīšanai iesniegt to Saeimā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. “Par” vai “pret” steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 15. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo īstenībā ir labojams tikai viens vārds, lai precizētu procedūru.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - 14. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Ja nevienam deputātam nav iebildumu, es lūdzu izskatīt šo jautājumu tūlīt arī otrajā lasījumā, jo mēs to atzinām par steidzamu. Grozījumi ir ļoti minimāli.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 13. Likums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, ir jānoklausās vairāki paziņojumi.

Edvīns Inkēns.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie Eiropas lietu komisijas locekļi! Mums ir izziņota sapulce pulksten trijos. Bet, ņemot vērā, ka mēs esam ātrāk beiguši darbu, tā notiks pulksten vienos. Ir jāizskata divi īsi, bet svarīgi jautājumi. Tātad - pulksten vienos pie mums, kā parasti!

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es gribētu atgādināt visiem, kas piedalās Latvijas un Krievijas parlamentārās sadraudzības grupā, ka šodien pulksten 15.00 ir tikšanās ar Krievijas vēstnieku Viesu zālē.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija lūdz pulcēties uz komisijas sēdi tūlīt, komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es atgādinu, ka pulksten 12.30 mums arī ir sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Godātie kolēģi! Paziņoju, ka tehnisku iemeslu dēļ mums visiem šodien ir paveicies.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Par darba kārtību - 1.lpp.

(295. un 295.-a dok.) - 1.lpp.

(296. un 296.-a dok.) - 2.lpp.

(297. un 297.-a dok.) - 2.lpp.

(298. un 298.-a dok.) - 2.lpp.

(299. un 299.-a dok.) - 2.lpp.

(300. un 300.-a dok.) - 2.lpp.

Priekšlikums - dep. B.Cilevičs - 2.lpp.

(301. un 301.-a dok.) - 3.lpp.

(302. un 302.-a dok.) - 4.lpp.

(303. un 303.-a dok.) - 4.lpp.

(304. un 304.-a dok.) - 4.lpp.

Par darba kārtību - 4.lpp.

(291. dok.) - 4.lpp.

Ziņo - dep. A.Kalniņš - 5.lpp.

Priekšlikums - dep. K.Lībane - 6.lpp.

(329. dok.) - 6.lpp.

(314. dok.) - 7.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 7.lpp.

(201. un 267. dok.) - 7.lpp.

Ziņo - dep. R.Zīle - 7.lpp.

(201. un 267. dok.) - 8.lpp.

Ziņo - dep. R.Zīle - 9.lpp.

Debates - dep. J.Ādamsons - 9.lpp.

- dep. V.Makarovs - 10.lpp.

- dep. I.Burvis - 10.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 12.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 13.lpp.

- dep. R.Zīle - 15.lpp.

- dep. I.Burvis - 16.lpp.

- dep. L.Bojārs - 17.lpp.

- dep. V.Makarovs - 18.lpp.

- dep. I.Burvis - 18.lpp.

(201. un 267. dok.) - 22.lpp.

Ziņo - dep. R.Zīle - 22.lpp.

(201. un 267. dok.) - 22.lpp.

Ziņo - dep. R.Zīle - 22.lpp.

Debates - dep. V.Lāzo - 23.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 25.lpp.

- dep. A.Seiksts - 26.lpp.

- dep. I.Godmanis - 27.lpp.

- dep. I.Kalniņš - 27.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 28.lpp.

- dep. J.Sinka - 28.lpp.

- dep. V.Lāzo - 29.lpp.

- dep. M.Lujāns - 30.lpp.

- dep. P.Apinis - 31.lpp.

(201. un 267. dok.) - 32.lpp.

Ziņo - dep. R.Zīle - 33.lpp.

Debates - dep. J.Ādamsons - 33.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 34.lpp.

- dep. J.Bunkšs - 35.lpp.

- dep. J.Dobelis - 37.lpp.

Paziņojumi - dep. K.Lībane - 38.lpp.

- dep. I.Burvis - 38.lpp.

- dep. A.Rugāte - 39.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 39.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 39.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 40.lpp.

Debašu turpinājums - dep. Dz.Rasnačs - 40.lpp.

- dep. L.Muciņš - 42.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 44.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 45.lpp.

(313. dok.) - 46.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile - 46.lpp.

(113. un 269. dok.) - 48.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 48.lpp.

Debates - dep. E.Baldzēns - 48.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 49.lpp.

- dep. A.Seiksts - 51.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 52.lpp.

- dep. L.Bojārs - 53.lpp.

- dep. J.Dobelis - 54.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 57.lpp.

Priekšlikums - dep. I.Bērziņš - 59.lpp.

(284. un 284.-a dok.) - 60.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 60.lpp.

(284. un 284.-a dok.) - 61.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 61.lpp.

(67. un 293. dok.) - 61.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 62.lpp.

(175. un 294. dok.) - 62.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile - 63.lpp.

(78. un 316. dok.) - 64.lpp.

Ziņo - dep. J.Ādamsons - 64.lpp.

Debates - dep. A.Seiksts - 64.lpp.

(281. un 317. dok.) - 68.lpp.

Ziņo - dep. P.Apinis - 68.lpp.

Debates - Ministru prezidents V.Krištopans - 69.lpp.

- dep. J.Šņepsts - 69.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 71.lpp.

- dep. L.Bojārs - 71.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 72.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 72.lpp.

likums” otrajam lasījumam” - 74.lpp.

(304. dok.) - 74.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile - 75.lpp.

(304. dok.) - 75.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile - 75.lpp.

Paziņojumi - dep. E.Inkēns - 76.lpp.

- dep. I.Ūdre - 76.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 76.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 76.lpp.