Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas desmitā sēde

2000.gada 2.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim 2. marta - kārtējo - Saeimas sēdi.

Pirms sākam izskatīt darba kārtības jautājumus, mums ir jāizskata vairāki Prezidija saņemtie priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā kā pirmo sadaļā “Lēmuma projektu izskatīšana” lēmuma projektu par Māra Sprindžuka deputāta pilnvaru apstiprināšanu. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt 2.marta sēdes darba kārtībā izmaiņas - izslēgt no darba kārtības 20.punktu, tas ir, trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu “Rīgas brīvostas likums”. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Desmit deputāti lūdz izslēgt no darba kārtības 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13. punktu. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Desmit deputāti lūdz izslēgt no darba kārtības 21.punktu - likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm”. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu jautājumus Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēles kungam. (Kā Ministru prezidents domā nodrošināt līdzekļus Tikumības policijas izveidošanai? Kāpēc Valsts policija nemaksā par narkoloģisko laboratoriju veiktajiem pakalpojumiem?) Jautājumus nododam Ministru prezidentam.

Ir saņemti arī deputātu jautājumi satiksmes ministram Anatolijam Gorbunovam. (Vai Lietuvā, Igaunijā un Nīderlandē pašlaik tiek pielietoti ekoloģiskie vai tranzīta nodokļi, nodevas par starptautiskajiem kravas pārvadājumiem ar autotransportu un pa dzelzceļu? Vai šie likumi par nodokļiem ir saskaņoti ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem? Kāda ir šo likumu pielietojuma kārtība? Vai nodokļus iekasē valsts vai arī pašvaldība? Kāda ir šo iekasēto nodokļu izlietošanas kārtība? Kāda ir šo nodokļu pielietojuma pozitīvā un negatīvā pieredze minētajās valstīs? Vai Latvijā tiek strādāts pie šādu nodokļu ieviešanas?) Jautājumus nododam satiksmes ministram.

Sāksim izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Nākamais jautājums - “Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Pāvelam Maksimovam”. Deputāts Maksimovs ir iesniedzis lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 2.martā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Iesniegums akceptēts.

Nākamais jautājums ir deputāta Valda Ģīļa iesniegums - lūgums piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu no šā gada 29.februāra līdz 2.martam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Iesniegums akceptēts.

Nākamais ir Saeimas lēmuma projekts - apstiprināt Mārim Sprindžukam 7.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no Tautas partijas Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Edgara Zalāna iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu. Kā zināms, Saeimas kārtības ruļļa 4.pants nosaka, ka deputāta pilnvaras izbeidzas ar brīdi, kad viņš ir paziņojis par mandāta nolikšanu un viņa vietā pilnvaras apstiprinātas citam deputātam. Edgars Zalāns pildīja deputāta pienākumus uz laiku, kamēr no Tautas partijas Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pildīja ministru pienākumus. Līdz ar to attiecīgajā sarakstā nākamais kandidāts ir Aivars Līpiņš, kurš ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku. Nākamais kandidāts attiecīgajā sarakstā ir Mārtiņš Bičevskis, kurš arī ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku. Savukārt nākamais kandidāts Māris Sprindžuks ir piekritis pildīt Latvijas Republikas 7.Saeimas deputāta amatu uz laiku, kamēr no Tautas partijas Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Līdz ar to Mandātu un iesniegumu komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu par Māra Sprindžuka deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus. Lūdzu atbalstīt piedāvāto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: apstiprināt Mārim Sprindžukam 7.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no Tautas partijas Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Apsveicam kolēģi un lūdzam ieņemt vietu zālē!

Ir saņemts 10 deputātu priekšlikums - izsludināt Saeimas sēdē 15 minūšu pārtraukumu, lai tehniski sagatavotu deputāta Māra Sprindžuka balsošanas iekārtu. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Pārtraukums līdz pulksten 11.25.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu, ieņemiet vietas!

Pirms turpinām izskatīt darba kārtības jautājumus, ir jāizskata saņemtais 10 deputātu priekšlikums - iekļaut 2.marta sēdes darba kārtībā pirms sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” lēmuma projektu “Par deputāta Māra Sprindžuka ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā” un lēmuma projektu “Par deputāta Māra Sprindžuka ievēlēšanu Saeimas Eiropas lietu komisijā”. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Pētera Dzalbes iecelšanu par Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāju”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Augstākās tiesas priekšsēdētāja un tieslietu ministra priekšlikumu - apstiprināt Pēteri Dzalbi par Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāju. Juridiskā komisija aizklātā balsošanā vienprātīgi atbalstīja šā projekta virzīšanu.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Pētera Dzalbes iecelšanu par Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāju…” Atvainojiet! Pirms balsojam, lūdzu ievietot balsošanas aparatūrā identifikācijas kartes. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par Edītes Knēgeres iecelšanu par Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Arī Edītei Knēgerei, Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētājai, ir beidzies piecu gadu pilnvaru termiņš šajā amatā, un Augstākās tiesas priekšsēdētājs un tieslietu ministrs iesaka Edīti Knēgeri atkārtoti iecelt, apstiprināt šajā amatā.

Juridiskā komisija arī šajā gadījumā aizklātā balsojumā nolēma vienprātīgi: “par”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: iecelt Edīti Knēgeri par Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim Pieprasījumu komisijas atzinumu par deputātu Egila Baldzēna, Gundara Bojāra, Pētera Salkazanova, Valda Lauska, Leona Bojāra, Jāņa Čevera, Rišarda Labanovska, Oskara Grīga, Jāņa Urbanoviča, Miroslava Mitrofanova, Imanta Stirāna un Andra Bērziņa pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem “Par finansu ministra Edmunda Krastiņa rīcību, atsakot valsts galvojumu Eiropas Investīciju bankas kredīta saņemšanai Ventspils brīvostas attīstībai”.

Pieprasījumu komisijas vārdā runās deputāts Geige - frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Geige (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija, izskatījusi 12 Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem “Par finansu ministra Edmunda Krastiņa rīcību, atsakot valsts galvojumu Eiropas Investīciju bankas kredīta saņemšanai Ventspils brīvostas attīstībai”, atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms, un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 126.panta piekto daļu ierosināja pieprasījumu pārveidot par jautājumu. Pieprasījuma iesniedzēji piekrita komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es augstu vērtēju finansu ministru Edmundu Krastiņu kā profesionāli un kompetentu cilvēku, bet man tomēr rodas pārliecība, ka Saeimas Pieprasījumu komisijā finansu ministrs Edmunds Krastiņš ir neapzināti vai varbūt pat apzināti maldinājis deputātus. Tāda ir mana pārliecība.

Viens no pamatprincipiem, kāpēc mēs, vismaz klātesošie pieprasījuma parakstītāji, neiebildām pret šā pieprasījuma pārvēršanu par jautājumu, bija tas, ka tika skaidri un gaiši pateikts, ka Ventspils brīvostas pārvalde nav iesniegusi noslēgto aizdevuma līgumu ar Eiropas Investīciju banku. Tas, protams, ir viens no nosacījumiem, kas būtu jāizpilda. Tā vai citādi Finansu ministrijai vajadzēja šo informāciju zināt. Tas ir neapšaubāmi.

Taču šajā sakarā ir viena problēma. Eiropas Investīciju banka ir 5.novembrī nosūtījusi informāciju gan Finansu ministrijas pārstāvjiem, gan Ventspils brīvostas pārvaldei, gan arī Satiksmes ministrijai. Tas sūtījums ir precīzi adresēts Finansu ministrijai, to ir saņēmis tātad Valsts kases Ārvalstu finansu resursu departaments, tas ir adresēts tieši Finansu ministrijai: Smilšu ielā 1. Tajā ir teikts: “Mums ir patīkami pievienot parakstītu tās finansiālās vienošanās kopiju (datēta ar 1999.gada 14.oktobri, kura noslēgta starp Eiropas Investīciju banku un Ventspils brīvostas administrāciju. Gatavais oriģināls drīzumā tiks nosūtīts uz ostu un Finansu ministriju. Attiecībā uz vienošanās garantiju parakstīšanu mēs tātad atbalstītu jūsu iepriekšējo norunu parakstīt Luksemburgā, vajadzības gadījumā tiks nosūtīts kurjers.”

Tātad mana stingra pārliecība ir tā, ka ir dokumentālas liecības, ka Finansu ministrijā tās amatpersonas bija informētas par šo līgumu, un praktiski runa ir vienīgi par to, kāpēc šo jautājumu izvirzīja par pašu galveno. Kas reāli bija tas iemesls, kāpēc netika dots galvojums no valsts budžeta? Tas ir viens no jautājumiem, kuri mums, šā pieprasījuma iesniedzējiem, liks vēlreiz ļoti rūpīgi pārdomāt šo jautājumu. Es uzskatu, ka mums nāksies vēlreiz iesniegt šo pieprasījumu, lai tomēr precizētu visus šos jautājumus un beidzot noskaidrotu patiesību.

Es gribu uzsvērt, ka jautājums ir pietiekami nopietns, jo, manuprāt, vismaz šajā ziņā mēs redzam, ka Finansu ministrijai ir bijusi visa informācija. Protams, ir iespējams, ka tā tas tomēr nav, taču es gan neticu, ka Eiropas Investīciju banka būtu apzināti kādu maldinājusi. Es tam nepiekrītu un tam neticu, tāpēc es uzskatu, ka šinī gadījumā vai nu ministrs ir apzināti vai neapzināti maldinājis deputātus, vai arī ministrijā reāli nav kārtības. Tas liecina par to, ka šādas lietas tiek pavirši kārtotas un ka līgums var arī nenonākt līdz finansu ministram. Katrā ziņā šie jautājumi ir pietiekami nopietni, lai tad, ja jūs šo pieprasījumu tagad noraidītu, mēs vēlreiz to sagatavotu.

Es gribu uzsvērt, ka ir ļoti nopietns jautājums tas, ka, manuprāt, nav pilnīgi nekādas nopietnas argumentācijas, kāpēc ir noraidīts šis galvojums. Ja mēs paskatāmies, kādi ir šie sākotnējie finansu ministra iebildumi, kas ir daudzkārt izskanējuši presē un ir dokumentāli fiksēti, tad redzam, ka viens no iebildumiem ir tas, ka Ventspils brīvostas valdē nav Finansu ministrijas pārstāvja, kas varētu kontrolēt, kā tiek tērēti valsts garantēto kredītu līdzekļi. Taču mēs zinām, ka Valsts kasei, Valsts ieņēmumu dienestam tādi ir. Un, manuprāt, nebija veiksmīga arī šī izvēle - tieši Lamberga kungu kā ārštata padomnieku sūtīt uz Ventspils brīvostas valdi. Nebija veiksmīga! To apliecina arī prokuratūras atzinums - šajā gadījumā prokuratūra vismaz, Ziediņa kunga personā, neuzskata, ka Lamberga kungs tobrīd ir bijis amatpersona. Protams, jautājums ir diezgan sarežģīts un par to varētu diskutēt un debatēt, bet tāds prokuratūras atzinums ir.

Es domāju, ka šis fakts nebūtu izvirzāms kā arguments, kāpēc Finansu ministrija nav varējusi dot galvojumu. Es domāju, tas varētu vienīgi liecināt par personisko attiecību tādu zināmu saspringtumu un vēlmi panākt, lai tieši Lamberga kungs šajā valdē būtu kā savs Finansu ministrijas pārstāvis. Tam nebija pietiekama likumīga pamata.

Otrām kārtām es gribu uzsvērt, ka arī tas finansu ministra izteiktais arguments, ka viņam radies iespaids par Lemberga atrašanos būtiskā interešu konfliktā sakarā ar to, ka viņš ir gan Ventspils Domes, gan Ventspils brīvostas vadībā, neiztur kritiku, jo šādā pašā situācijā ir gan Seska kungs Liepājā, gan Bērziņa kungs Rīgā un to atļauj attiecīgi likumi. Tā ka, ja šāda argumentācija tiek izvirzīta, tad vajadzētu to virzīt, protams, arī uz Liepājas pusi, arī uz Rīgas pusi, bet arī tādā gadījumā tas arguments nebūtu pamatojams ar likumiem.

Vēl viena tēze, kas šeit tika izteikta, ir tā, ka praktiski šajā sakarā varētu būt arī kaut kādas aizdomas par iespējamiem pārkāpumiem privatizācijā, par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Tādā gadījumā, protams, nevajadzētu mēnešiem ilgi šīs aizdomas turēt sevī. Ja ir kaut kādi fakti, vajag tos iesniegt prokuratūrā. Arī šādas situācijas, ka mēs kaut kādu aizdomu dēļ kaut ko negribam darīt, nav pietiekami nopietnas. Katrā ziņā vismaz mani tas nepārliecina.

Es vēl gribētu uzsvērt, ka noteiktajā termiņā, kas bija saskaņots ar Finansu ministriju, visa dokumentācija un informācija tika iesniegta. Praktiski arī Finansu ministrijai bija zināms šis aizdevuma līgums, to apliecina Eiropas Investīciju bankas dokumenti, un praktiski bija iesniegta arī visa nepieciešamā informācija līdz pagājušā gada 10.jūnijam. Tātad tika izanalizēti Finansu ministrijā visi iesniegtie dokumenti, un nekādas piezīmes vai šaubas netika izteiktas.

Cita lieta ir tā, ka pēc kāda laika, 16.jūlijā, kad mainījās valdība, mainījās arī šī politika, mainījās arī attieksme pret Ventspils brīvostas pārvaldi, un jau tad uz vairākkārtējiem lūgumiem sniegt šo galvojumu netika ne 20.septembrī, ne 2.septembrī, ne 16.decembrī… es atvainojos, ne 20.septembrī, ne 2.decembrī, ne 16.decembrī nopietnas atbildes netika dotas. Bija 13.decembrī viena atbilde, kurā bija fiksēta virkne papildinošu jautājumu, bet uz tiem visiem tika arī sniegtas atbildes, un atkal tajā jautājumā, ko sniegtajā atbildē izvirzīja Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrējevas kundze, nebija uzdots jautājums par noslēgto aizdevuma līgumu un par steidzamu nepieciešamību to pievienot iesniegtajiem dokumentiem.

Kolēģi, teikšu atklāti, ka man personīgi šķiet, ka šeit varētu būt tomēr saistība ar to politisko spēkošanos, kādu mēs redzam starp dažādiem ekonomiskajiem grupējumiem Latvijā. Tā, protams, ir nepatīkama situācija, ka ir tādas atskaņas vai tāda iespēja šādi interpretēt šo notikumu gaitu, bet katrā ziņā mēs ļoti labi saprotam, ka, valstiskus lēmumus pieņemot, šādām lietām nevajadzētu būt kā rīcības motīviem. Man personīgi šķiet, ka zināmā mērā tas tomēr tā ir noticis, ka visa šīs lietas būtība mainījās tieši tajā brīdī, kad mainījās arī valdība, tās sastāvs. Tas, manuprāt, liecina par to, ka Saeima un arī Ministru kabinets nav brīvs no ekonomisko grupējumu simpātijām. Un tāpēc es katrā ziņā lūgtu mūsu finansu ministru nebūt kaut kādās tādās divdomīgās situācijās apzināti vai neapzināti, izvairīties no tādas situācijas, kas varētu liecināt par to, ka mūsu valstī nav visiem vienas taisnības, viena likuma.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Edmunds Krastiņš - finansu ministrs.

E.Krastiņš (finansu ministrs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man prieks, ka pieprasījuma iesniedzēji vairs neatkārto tos argumentus, ka finansu ministram obligāti ir jāizsniedz galvojumi, kādi paredzēti Valsts budžeta likumā. Jo pretējā gadījumā mēs varētu nonākt tādā situācijā, kādā es nepavisam negribētu atrasties, kādā bija tie ministri, kuri bija saistīti ar G-24 kredītu izsniegšanu 1993., 1994., 1995.gadā. Tad juridiski viss bija pareizi, bet nācās pēc tam uzņemties ļoti smagu politisku atbildību par neatdotiem kredītiem, par “necaurskatāmu” politiku, bieži vien par kredītu izsniegšanu draugiem, biznesa partneriem un par tamlīdzīgiem gadījumiem.

Runājot par konkrētajiem galvojumiem Ventspilī, jāsaka: jā, nākot šai jaunajai valdībai pie varas, attieksme tiešām ir mainījusies. Ventspils lietas tiek skatītas tādā pašā līmenī un tikpat rūpīgi kā visi pārējie galvojumi un visi pārējie aizdevumi. Tā tiešām ir būtiska atšķirība no iepriekšējiem gadiem.

Līdz ar to varu teikt, ka Baldzēna kunga šeit pieminētie pārmetumi, manā skatījumā, ir nepamatoti. Līgums bija informācijas veidā jāiesniedz nevis Eiropas Investīciju bankai, bet gan pašai Ventspils brīvostai. Mans viedoklis joprojām ir tāds, ka manis nozīmētais pārstāvis Ventspils brīvostas valdē bija nozīmēts likumīgi. To pierāda arī fakts, ka Rīgas ostas valdē darbojās vairāku ministriju padomnieki un tur nav saskatīti nekādi likumu pārkāpumi. Tajā pašā laikā Ventspils brīvostā laikā no 1997.gada līdz 1998.gada beigām darbojās satiksmes ministrs, kurš tā kā pārstāvēja Finansu ministriju, nebūdams Finansu ministrijas amatpersona.

Līdz ar to es uzskatu, ka Lamberga kungs bija amatā nozīmēts pamatoti. Šādu atbildi mēs esam snieguši arī prokuratūrai. Diemžēl, tā kā Ventspils Domes priekšsēdētājs Lembergs ignorēja manu lūgumu nozīmēt šajā postenī Lamberga kungu, kurš ir godprātīgs cilvēks un profesionālis ar pieredzi ostu darbā, šos pienākumus nācās uzņemties man pašam, un, ierodoties Ventspils brīvostas valdes sēdē, protams, man kārtējo reizi nācās pārliecināties par to darba atmosfēru un garu, kas tajā valda. Tas man, protams, nebija pārsteigums, jo es esmu arī vairākus gadus darbojies “Ventspils naftas” padomē. Es uzskatu, ka Ventspilī izdodamajos galvojumos ir rūpīgi jāiedziļinās. Un interešu konflikts nav jau tajā ziņā, ka, teiksim, Domes vadībā un Ventspils brīvostas vadībā atrodas viens un tas pats cilvēks, bet gan ir runa par to “necaurskatāmību”, kas Ventspils ostā valda attiecībās ar tajā darbojošamies uzņēmumiem, kuru īpašnieki ir pārsvarā dažādas ofšoru kompānijas, tur neskaidrā veidā notiek visa šī finansiālā un saimnieciskā darbība.

Es šāda interešu konflikta pazīmes saskatu, un tas ir viens no svarīgākajiem politiskajiem motīviem, kāpēc es šo galvojumu nevarēju izsniegt. Protams, šinī gadā mēs varam turpināt diskutēt par šādu galvojumu izsniegšanas jautājumu, jo Valsts budžeta likumā galvojumi ir paredzēti. Mēs esam vienojušies ar satiksmes ministru, ka satiksmes ministrs, tā teikt, valdībai noliks priekšā šīs galvojuma programmas, kādas ir gan Ventspilī, gan Rīgā. Jo mums ir arī jāskatās, lai valsts negalvotu par savstarpēji konkurējošu projektu kredītiem, citādi beigu beigās iznāks, ka valstij būs arī jāsedz iespējamie zaudējumi.

Līdz ar to es uzskatu, ka šis galvojums pagājušajā gadā netika izsniegts pamatoti, un, lai to izsniegtu, iespējams, šogad būs jāveic vēl ļoti rūpīgs darbs, strādājot ar šā galvojuma pamatojumu.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāj! Es gribētu vēl mazliet pakavēties pie šā jautājuma. Man ir tomēr zināmas iebildes pret to, jo arī likums, neapšaubāmi, kaut vai tādās delikātās lietās ir pārkāpts. Ja 20.septembrī tiek saņemta vēstule, uz to vajadzētu atbildēt 15 dienu laikā, tas ir viens aspekts. Un noteikti ir, teiksim, tādi cilvēki un tādas ostas, kur 15 dienu laikā atbild, un ir arī tādas ostas, kur neatbild un ir jāvēršas vairākkārt…

Tas pats attiecas, piemēram, arī uz Ventspils brīvostas pārvaldes attiecīgo 16.decembra dokumentu, vēstuli. Arī uz to aizvien vēl nav atbilde saņemta. Varbūt jūs paskaitīsiet, cik dienas no 16.decembra ir pagājušas, un pēc tam varēsiet vērtēt, vai viena taisnība, viens likums ir visiem.

Es domāju, ka šinī gadījumā, protams, ir zināms personisko attiecību samezglojums, un var būt arī asas diskusijas par to, vai Lamberga kungam bija tiesības vai nebija tiesību attiecīgi startēt. Vai viņš ir ostu speciālists vai nav ostu speciālists, par to varētu arī strīdēties. Mans viedoklis, ka varbūt ir labi, ka viņš netika apstiprināts šajā valdē, jo pretējā gadījumā atbilstoši prokuratūras atziņai viņš jau tikai tāpēc, ka viņš vēl bija nepareizās darba attiecībās, neatbilstošās likumam... tikai tāpēc viņš arī kā cilvēks nebija nonācis pretrunās ar Korupcijas novēršanas likumu. Ja Finansu ministrija būtu noslēgusi likumam atbilstoši darba līgumu ar Aristidu Lambergu, tādā gadījumā, protams, situācija būtu pavisam bēdīga. Pavisam bēdīga.

Tā ka es domāju, ka tas nebūtu tas moments, par kuru vajadzētu īpaši strīdēties. Es šajā sakarā atgādināšu Latvijas Republikas prokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora Ziediņa kunga (tātad Latvijas Ģenerālprokuratūras) atzinumu, kurā viņš saka, ka nav pamata uzskatīt, ka ir tāds pastāvīgs amats - “ministra padomnieks (ārštata)”. Un līdz ar to arī tiek parādīts, ka šādas amatpersonas no prokuratūras viedokļa nav.

Tāpēc es gribu uzsvērt vēl vienu lietu, ja ir kādi iebildumi pret šīm ārzonu lietām. Tur ir daudzi strīdīgi jautājumi, es finansu ministram varu piekrist, ka ārzonu jautājuma sakarā tik tiešām varētu būt problēmas, bet Latvijas likumdošanā, likuma “Par uzņēmējdarbību” 4.pantā, skaidri ir noteiktas līdztiesības garantijas visiem uzņēmējdarbības veidiem. Ja ir kādi iebildumi, tad vajadzētu vispirms sākt ar to, ka tad mēs zināmā mērā sāktu grozīt likumus, nevis interpretēt tā, ka tie, kas kaut kādā mērā nodarbojas ar šīm ārzonām, ir diskreditējamā stāvoklī vai kaut kā savādāk... kaut kādi aizdomīgi subjekti. Es domāju, ka jāsāk ar likumdošanas izmaiņām. Man personīgi nebūtu nekādu iebildumu, ja šis galvojuma jautājums būtu skatīts Saeimā un Saeima būtu attiecīgi spriedusi par to, vai 1999.gada budžetā nevajadzēja arī kādu grozījumu sakarā ar šo galvojumu. Diemžēl šāds ceļš netika veikts. Manā rīcībā ir dokuments, kuru es jums minēju un kurā skaidri un gaiši tiek parādīts, ka Finansu ministrijai ir bijusi šī informācija. Ja mēs par problēmas cēloni noliekam to jautājumu, ka nevis Ventspils brīvostas pārvalde, bet Eiropas Investīciju banka to ir iesniegusi kā galveno pārmetumu, nu tad, es domāju, formāli mēs, protams, varam piekrist, bet ne pēc lietas būtības.

Un nākamais jautājums, kas man šajā sakarā šķiet ārkārtīgi svarīgs. Arī pastāvot visiem šiem manis minētajiem gadījumiem un iespējām, protams, finansu ministram likumdošana dod iespējas atteikt arī tādā gadījumā šo galvojumu. Es to nenoliedzu. Es tikai neredzu nevienu normālu argumentu un motivāciju.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man jāsaka, ka vakar Pieprasījumu komisijā mēs šo jautājumu izskatījām un jāpiekrīt Baldzēna kungam, ka tomēr deputāti tika no finansu ministra puses maldināti attiecībā uz līgumu. Šinī gadījumā nav svarīgi, kura no līgumslēdzējām pusēm šo līgumu iesniedza, vai tā ir brīvosta, vai tā ir Eiropas Investīciju banka. Fakts ir fakts.

Attiecībā uz to, ka likums “Par budžetu un finansu vadību” paredz, ka finansu ministrs var sniegt galvojumu un ka tas nav obligāti jāsniedz, kā Valsts budžeta likumā tas ir paredzēts, es ceru, ka izvēloties šo budžeta galvojumu... Pret to mēs iebildām, bet Saeimā vairākums tomēr nobalsoja par noklausīšanās iekārtām... Ekonomiskais pamatojums pilnīgi neliecina, ka šo galvojumu kāds varētu atdot, vienkārši kā G-24 kredīts tiks šis galvojums norakstīts uz valsts budžeta rēķina. Ceru, ka finansu ministrs šo galvojumu neparakstīs.

Attiecībā uz tiem argumentiem, kurus šeit jau minēja finansu ministrs, jāteic, ka deputāts Baldzēns mēģināja pamatot, ka šai argumentācijai tomēr ir vairāk subjektīva, nevis objektīva pieskaņa. Es tomēr uzskatu, ka tas tiešām tā ir... Ir runa par to, vai viens cilvēks tika apstiprināts vai netika apstiprināts par Ventspils brīvostas valdes locekli. Katrā ziņā prokuratūra ir pateikusi, ka šis cilvēks nav amatpersona un likums nav pārkāpts no Ventspils brīvostas puses.

Tāpat tas ir arī attiecībā uz tām lietām, kas saistītas ar ofšorzonām. Godīgi sakot, tādā gadījumā ir jāmaina Latvijas likumdošana, jo ofšorzonu pārstāvniecība Latvijas uzņēmējdarbībā ir ļoti izplatīta. Tas nevar būt par objektīvu argumentu, lai šādu galvojumu nesniegtu.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es pateikšu divas lietas.

Pirmā. Es uzskatu, ka finansu ministram ir tiesības pieņemt lēmumu - izpildīt vai neizpildīt savu funkciju, piešķirot un parakstot garantijas. Šādas tiesības ir, ja finansu ministrs aizstāv šīs tiesības no ekonomiskā viedokļa. Viņam šādām tiesībām būtu jābūt. Ja kāds uzskata, ka šie soļi ir politiski, tad tie arī politiski ir risināmi. Politiski tie ir risināmi, opozīcijas un pozīcijas dialogā. Taču vienā ziņā es nevaru piekrist Krastiņa kungam. Mums šeit ir dažādas nostājas. Es uzskatu, ka garantija, kuru es parakstīju, bija pamatota.

Tā ir viena lieta.

Un otra. Es nevaru piekrist Krastiņa kungam, ka tajā laikā, kamēr es biju finansu ministrs, Ventspils kredīti būtu skatīti kā īpašas prioritātes kredīti tikai tāpēc, ka tas ir Ventspilī. Tam es piekrist nevaru.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu grupas pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem “Par finansu ministra Edmunda Krastiņa rīcību, atsakot valsts galvojumu Eiropas Investīciju bankas kredīta saņemšanai Ventspils brīvostas attīstībai”. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 35, atturas - 18. Pieprasījums noraidīts. Tas tiek pārveidots par jautājumu un jautājuma formā iesniegts finansu ministram.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Edgara Zalāna saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Tā kā šodien Saeima ir pieņēmusi lēmumu par Māra Sprindžuka deputāta pilnvaru apstiprināšanu, ar šo brīdi beidzas deputāta pilnvaras Edgaram Zalānam. Un, tā kā Edgars Zalāns vairs nav Saeimas loceklis, attiecīgais lēmuma projekts nav izskatāms pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts: ievēlēt deputātu Māri Sprindžuku Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts: ievēlēt deputātu Māri Sprindžuku Saeimas Eiropas lietu komisijā. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1641. Otrajam lasījumam ir saņemti priekšlikumi.

1. - Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Požarnovs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Požarnovs. Visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Požarnovs. Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 8.martam.

Sēdes vadītājs. 8.marts. Paldies. Iebildumu nav.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1642. Likumprojekta “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” otrajam lasījumam ir saņemti priekšlikumi.

1. - Labklājības ministrijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Požarnovs. 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Požarnovs. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Požarnovs. 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Požarnovs. 5. - Labklājības ministrijas priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Požarnovs. 6. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 7. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 6. un 7.priekšlikumu.

A.Požarnovs. 9.priekšlikums ir redakcionāli...

Sēdes vadītājs. 8.priekšlikums...

A.Požarnovs. 8.priekšlikums ir no Labklājības ministrijas. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Požarnovs. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Požarnovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

A.Požarnovs. Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 8.martam.

Sēdes vadītājs. 8.marts. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par prakses ārstiem””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1645.

1. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Požarnova priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Požarnovs. 2. - parlamentārā sekretāra Požarnova priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Požarnovs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Požarnovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par prakses ārstiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

A.Požarnovs. Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 8.martam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.marts. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Ķersimies pie darba. Tā dokumenta numurs, ar kuru mums šobrīd jāstrādā, ir 1659. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”” ir sagatavots izskatīšanai otrajā lasījumā. Gribu atgādināt, ka Ministru kabinets šo likumprojektu ir pieņēmis Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā, kā Ministru kabineta noteikumus.

Otrajā lasījumā likumprojektus skatām pa pantiem.

Uzreiz man ir jāpasaka, ka līdz 14.pantam deputāti nav iesnieguši priekšlikumus.

1.priekšlikums ir par likumprojekta 14.pantu. Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs lūdz izteikt 14.panta pirmo daļu attiecīgā redakcijā. Komisija Zalāna kunga priekšlikumu ir atbalstījusi, bet teksts ir redakcionāli precizēts, jo ir neveikls teikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Arī 14.panta otro daļu Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs Zalāna kungs nav atradis par pietiekami labu esam un piedāvājis izmaiņas, kuras komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Pie 14.panta trešās daļas mēs atkal redzam Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna kunga ieteikto redakciju, kuru komisija atbalstījusi, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 4.priekšlikums. Līdz 24.pantam vairs priekšlikumu nav un nav arī komisijas izdarītu redakcionālu precizējumu, bet 4.priekšlikums ir jau par 24.panta trešo daļu. Arī šo priekšlikumu ir iesniedzis parlamentārais sekretārs Zalāna kungs. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Par 24.pantu ir arī 5.priekšlikums, ko ir iesniedzis Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs Zalāna kungs. Komisija, tāpat kā iepriekš, ir atbalstījusi Zalāna kunga ieteikto redakciju, redakcionāli to precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Komisija ir veikusi vēl vairākus redakcionālus precizējumus šajā pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Arī 25. un 26.pantā komisija ir izdarījusi redakcionālus precizējumus. 6.priekšlikums jau ir par 26.pantu. Iesniedzis Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs Zalāna kungs. Komisija parlamentārā sekretāra priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Tagad pāriesim pie 30.panta, jo līdz 30.pantam nav priekšlikumu.

7.priekšlikums ir no deputāta Lujāna, tas ir, par jaunu šā panta redakciju. Komisija Lujāna kunga priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 36, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem. Par 30.pantu vairāk priekšlikumu nav.

Lujāna kungs iesaka mainīt arī 31.pantu, to izteikt pilnīgi jaunā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi sava deputāta Lujāna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 8.priekšlikumu.

Modris Lujāns. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Lujānam!

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atsaucu šo priekšlikumu, jo tas izriet no 30.panta. Ja priekšlikums par 30.pantu ir noraidīts, tad priekšlikums par 31.pantu tagad nav vairs balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies.

K.Leiškalns. Paldies, Lujāna kungs! Jūs atvieglojāt mums likumprojekta izskatīšanu.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Ņemot vērā, ka šis likumprojekts ir saistīts ar kādu citu Juridiskajā komisijā izskatāmu likumprojektu, es aicinu noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2000.gada 12.marts.

 

Sēdes vadītājs. 12.marts. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Godmanis.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tas dokuments, ar kuru mēs strādāsim, ir dokuments nr.1644. Jūsu zināšanai. Kā jūs redzat 2.lappusē, iesniegtu priekšlikumu nav. Ir viens redakcionāls precizējums. Kā jūs zināt, šis likums tika atvērts vaļā galvenokārt tāpēc, ka tiek iedibināta jauna institūcija - Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija. Tā tagad aizstāj Vērtspapīru tirgus komisiju. Nav nekādu citu priekšlikumu, jo nesen mēs Akciju sabiedrību likumu ļoti rūpīgi izskatījām trijos lasījumos.

Man ir lūgums tātad pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanu.

I.Godmanis. Cienījamie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 12 dienas ilgu, tas ir, no 2. līdz 14.martam. Tas ir arī Juridiskās komisijas lūgums.

Sēdes vadītājs. 14.marts - priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Ciltsdarba likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti, strādāsim ar dokumentu nr.1646. Tas ir otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Ciltsdarba likumā”. Lasīsim pa pantiem.

Lai gan kopēju iesniegumu nav, šā likumprojekta izskatīšanas gaitā iezīmējās problēma sakarā ar vairāk nekā simt profesionāļiem Latvijas Republikā, kuru Zemkopības ministrija šobrīd ir atrisinājusi.

Līdz ar to man ir jāpakavē jūsu uzmanība pie 10.panta, kas ir redakcionāli precizēts. Diemžēl mēs nevaram balsot, jo otrajā lasījumā likumprojekts tiek izskatīts pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Komisija ir redakcionāli precizējusi 13.pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Komisija ir redakcionāli precizējusi 16.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Komisija ir redakcionāli precizējusi arī 18.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Un arī 19.pantā ir redakcionāli precizējumi. Komisija šajā likumprojektā vairāk izmaiņu nav ielikusi.

Aicinu nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ciltsdarba likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies, godātie deputāti! Un, lai ciltsdarbs varētu sekmīgi tikt turpināts, iesaku noteikt priekšlikumu iesniegšanas īsāko termiņu - līdz 2000.gada 7.martam.

Sēdes vadītājs. 7.marts. Iebildumu nav? Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Koncernu likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Koncernu likuma projekts ir sagatavots otrajam lasījumam. Dokuments nr.1657.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 2. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, pieņemot 3. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 4. - Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 5. - Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 6. - Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 7. un 8. - Jirgena kunga priekšlikums. Tie ir atbalstīti, iestrādājot tos 9. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas viedoklim par 7., 8. un 9.priekšlikumu.

L.Muciņš. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 11. - Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 12. - Jirgena kunga priekšlikums. Iestrādāts 6., 7., 8.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 13. - Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 14. - Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 15. - Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot to jau pieņemtajā 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 19. - Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 20. - Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts, pieņemot 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 21. - Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 22. - Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts daļēji, pieņemot 23. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 24. - Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 25. - Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 26. - Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 27. - Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot atbalstītajā 28. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 27. un 28.priekšlikumu.

L.Muciņš. 29. - Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 30. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 31. - Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot 40.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 32. - Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot 33. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 34. - Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 35. - Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 36. - Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 37. - Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 38. - Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. Atbalstīts ir 39. - Jirgena kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. Atbalstīts ir 40. - Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. Atbalstīts ir 41. - Jirgena kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Atbalstīts ir 42. - Jirgena kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 43.- Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot to atbalstītajā 44.priekšlikumā - Juridiskās komisijas ieteiktajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas viedoklim par 43. un 44.priekšlikumu.

L.Muciņš. 45. - Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 46. - Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts kopā ar 47. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 48. - Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot to 49. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 48. un 49.priekšlikumu.

L.Muciņš. 50. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 51. - Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot to 57.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 52. - Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 53. - Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot to atbalstītajā 54., 55. un 56.priekšlikumā. Tie ir Juridiskās komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 53., 54., 55. un 56.priekšlikumu.

L.Muciņš. 57. - Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 58. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 59. - Jirgena kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Koncernu likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

L.Muciņš. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 6.martam.

Sēdes vadītājs. Četras dienas tikai… 7.marts.

L.Muciņš. Es atvainojos, līdz 7.martam.

Sēdes vadītājs. Tātad līdz 7.martam. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1658. Nekādu priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Lujāna kungs! Mēs mainījāmies vietām. Lūdzu, atkārtojiet!

M.Lujāns. Es saku, ka strādājam ar dokumentu nr.1658. Nekādu priekšlikumu attiecībā uz otro lasījumu nav. Lūdzu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību”” otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Lujāns. Lūdzu iesniegt līdz 12.martam.

Sēdes vadītājs. 12.marts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Līdz ar to visi likumprojekti mums ir šodien izskatīti.

Godājamie kolēģi! Kā jūs zināt, pie mums pulksten 12.30 viesosies Slovēnijas Republikas prezidents Milans Kučans, kurš mūs uzrunās. Mums vēl ir atlicis laiks - 10 minūtes. Izmantosim šo laiku lietderīgi.

Vispirms - paziņojumi. Vārds Romualdam Ražukam. Lūdzu!

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Pēc Slovēnijas Republikas prezidenta uzrunas lūdzu uz komisijas telpām, kur notiks komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Vēl viens paziņojums. Vārds Antonam Seikstam. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Lūdzu 10 minūtes pēc sēdes beigām pulcēties uz komisijas sēdi. Būs arī Juridiskā biroja vadītājs Kusiņa kungs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godājamie kolēģi! Tā kā mums vēl ir nedaudz laika, lūdzu atbildēt uz jautājumiem... Mēs vēl neslēdzam sēdi. Mēs varam izmantot laiku, lai atbildētu uz deputātu jautājumiem... Labi, kolēģi, es tūlīt precizēšu pareizo kārtību: tātad mēs slēdzam sēdi, tad būs atbildes uz deputātu jautājumiem, un es pārtraukšu deputātu jautājumus, tiklīdz ieradīsies Slovēnijas Republikas prezidents, un mēs noklausīsimies viņa uzrunu.

Tagad reģistrēsimies.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Pāvels Maksimovs, Leons Bojārs, Jānis Gaigals, Guntars Krasts, Vanda Kezika, Pēteris Apinis, Guntis Dambergs, Jānis Škapars, Aleksandrs Kiršteins, Dzintars Ābiķis, Valdis Ģīlis, Silvija Dreimane, Jānis Straume, Māris Grīnblats, Palmira Lāce.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godājamie kolēģi! Sākam uzklausīt atbildes uz deputātu jautājumiem.

Pirmais ir jautājums iekšlietu ministram Marekam Segliņam. Tas ir deputātu Jāņa Jurkāna, Jāņa Urbanoviča, Jura Sokolovska, Jakova Plinera, Modra Lujāna un Miroslava Mitrofanova jautājums “Par nepilsoņu pasēm”. Vai ministra kungs šeit ir? Nav ministra kunga.

Nākamais jautājums un atbilde - Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz deputātu Jāņa Jurkāna, Jāņa Urbanoviča, Jura Sokolovska, Aleksandra Golubova un Martijana Bekasova jautājumu “Par Daugavas hidroelektrostacijas kaskādes privatizēšanu”. Vai kolēģi ir saņēmuši rakstisku atbildi? Iesniedzēji, neesat saņēmuši rakstisku atbildi? Tādā gadījumā atbildi pārceļam uz nākamo reizi.

Nākamais ir jautājums labklājības ministram Robertam Jurdžam. Tas ir deputātu Jāņa Jurkāna, Jura Sokolovska, Aleksandra Golubova, Borisa Rastopirkina un Martijana Bekasova jautājums “Par “Grozījumu likumā “Par valsts pensijām”” atbilstību Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām”. Vai ministra kungs ir klāt? Vai jautātāji ir saņēmuši ministra rakstisku atbildi? Jā. Vai jūs apmierina ministra atbilde? Paldies.

Nākamais ir jautājums finansu ministram Edmundam Krastiņam. Tas ir deputātu Imanta Burvja, Leona Bojāra, Gundara Bojāra, Pētera Salkazanova, Aijas Barčas, Arņa Kalniņa, Osvalda Zvejsalnieka, Egila Baldzēna, Valda Lauska un Violas Lāzo jautājums “Par naudas līdzekļu izlietojumu referendumam “Par izmaiņām Pensiju likumā””.

Lūdzu, ministra kungs!

E.Krastiņš (finansu ministrs).

Cienījamie deputāti! Atbilde ir izsniegta rakstiski, un tā parāda, ka tautas nobalsošanas tiešajai sarīkošanai izlietoti 780 tūkstoši latu. Bet, protams, parakstu vākšanai tika no neparedzētiem līdzekļiem izlietoti vēl 190 tūkstoši latu.Tātad kopējās izmaksas ir aptuveni 900 tūkstoši latu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātus apmierina atbilde? Paldies.

Nākamais ir jautājums īpašu uzdevumu ministram sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Robertam Zīlem. Jautātāji ir deputāti Aija Poča, Vanda Kezika, Jānis Lāčplēsis, Helēna Soldatjonoka, Anta Rugāte, Valdis Lauskis, Leons Bojārs, Pēteris Salkazanovs, Antons Seiksts, Osvalds Zvejsalnieks, Oļegs Tolmačovs, Miroslavs Mitrofanovs, Aleksandrs Golubovs un Pāvels Maksimovs. Jautājums “Par projekta Phare 2000 pieteikuma sagatavošanu”. Vai ministra kungs ir šeit? Viņa šeit nav. Jautātāji, vai jūs esat saņēmuši rakstisku atbildi? Nē. Jautājumu pārceļam uz nākamo sēdi.

Nākamais ir jautājums ārlietu ministram Indulim Bērziņam. Tas ir deputātu Jāņa Urbanoviča, Aleksandra Golubova, Borisa Rastopirkina, Martijana Bekasova un Igora Solovjova jautājums “Par dokumenta “Stratēģija integrācijai Eiropas Savienībā” sagatavošanas un publiskošanas norisi”.

Lūdzu, ministra kungs!

I.Bērziņš (ārlietu ministrs).

Jā, ir iesniegta rakstiska atbilde, kurā es paskaidroju situāciju. Materiāls šobrīd, pēc tam, kad deputāti pieņēma šo integrācijas dokumentu Saeimā, tiek izplatīts precīzs, tulkojums ir precīzs. Minētie pieci deputāti, kas iesniedza šo jautājumu, ir saņēmuši arī šā teksta tulkojumu. Teksts ir Saeimas Kancelejā. Ja ir vajadzīgs, var ar to iepazīties arī visi pārējie.

Sēdes vadītājs. Paldies, ministra kungs.

Atbilde deputātus apmierina. Paldies.

Godājamie kolēģi! Tā kā ir ieradies Slovēnijas Republikas prezidents, mēs pārtraucam atbildes uz jautājumiem, jo viņš tūlīt ieradīsies zālē.

(Aplausi.)

Vārds Viņa Ekselencei Slovēnijas Republikas prezidentam Milanam Kučana kungam.

M.Kučans (Slovēnijas Republikas prezidents).

Godājamie parlamentārieši! Dāmas un kungi! Nākotne ir spēku pārbaude. Tā ir spēku pārbaude Slovēnijai un Latvijai tāpat kā visai Eiropai kopumā. Tā ir iespēja. Tā ir arī atbildība. Nākotne var palikt tikai vēlmju un cerību līmenī, bet tā var arī kļūt par realitāti. Vienīgais veids, kā to padarīt par realitāti, ir visām Eiropas valstīm, gan lielām, gan mazām, apvienot pūliņus.

Eiropas centrālā loma ir beigusies. Bija laika periods, kad, labākā vai sliktākā gadījumā, Eiropa iezīmēja pasaules civilizāciju. Tagad veidojas jauni civilizācijas attīstības centri. Eiropai ir nākotne, ja tā, saglabājot savu identitāti, atradīs sadarbības ceļu ar šiem centriem.

Eiropas apvienošana nav tikai tehnisks valstu kopā pulcēšanas process. Patiesībā tas ir process, kas sagatavos Eiropu, lai tā varētu ietekmēt pasaules kārtību tādā veidā, lai kultūru un civilizāciju daudzveidība neiezīmētu jaunu strīdu un konfliktu arēnas, bet virzītu uz dialoga veidošanu. Tādējādi Eiropai būs vienlīdz liela atbildība par šādu pasauli. Eiropai pašai jākļūst par tolerantu sabiedrību, veicinot Eiropas valstu līdzāspastāvēšanu, sadarbību un cieņu, ļaujot galīgajā variantā nospraust Eiropas robežas un nodrošināt brīvas attīstības iespējas minoritātēm.

No daudzveidības atzīšanas var iegūt visas valstis. Eiropas atbildība par savu nākotni padara Eiropu līdzatbildīgu par visas pasaules nākotni.

Kopējā Eiropas pagātnē katrai valstij ir bijusi sava pagātne. Tas attiecas arī uz Slovēniju un Latviju. Tagad mēs vēlamies, lai katrai mūsu valstij būtu sava, atšķirīga nākotne saistībā ar kopējo Eiropas nākotni. Mums ir kopēja Eiropas pieredze un sava individuāla pieredze un apziņa, ka pašreizējais brīdis mūsu vēsturē ir lielu iespēju brīdis.

Cilvēki veido vēsturi. Šo vēsturi nepārvalda likumi, kas ir neatkarīgi no cilvēku gribas. Cilvēkiem ir brīva griba. Viņi šo gribu realizē visur tur, kur tiek ievērotas cilvēktiesības un kur politiskā demokrātija balstās uz šīm tiesībām. Principā šāda aina ir gandrīz visā Eiropā. Ar savu pieredzi un cerībām un ar brīvu gribu sabiedrība neatlaidīgi izdara spiedienu uz demokrātisko valstu vadītājiem, lai beidzot tiktu sperts solis uz mūsu kopējo Eiropas nākotni. Šengenas robežas uzsver tās robežas, kādas bija starp politiski stabilām un nestabilām Eiropas valstīm. Eiropas dienvidaustrumu daļā jau kara šausmas ir beigušās, taču pārējā teritorijā jau zeļ korupcija un noziedzība.

Slovēnija atrodas uz nestabilas robežas un izjūt šīs sociālās sekas, kas nes līdzi postu drošībai, garīgumam un civilizācijai.

Stabilā un demokrātiskā Eiropas daļa nav spējusi nodibināt šeit pilnīgu mieru, un islama pasaule ir it kā nodalīta šobrīd. Jaunas zīmes liecina par to, ka parādās jaunas fundamentālisma iezīmes, antisemītisms, arī ekskluzīvisms. Tās ir parādības, kas nav retas. Un, protams, tas viss izraisa bažas. Šobrīd arī ekstrēmisti nāk daudzējādā ziņā pie varas. Nav vēl bijusi iespēja izveidot konstruktīvas attiecības ar Krieviju, kura šobrīd saskaras ar politiskām, ekonomiskām, sociālām un pat garīga rakstura - kā padomju valsts sabrukšanas - sekām. Eiropa nav spējusi formulēt savu attieksmi pret kādreizējo lielvalsti, ar kuru tā ir līdzatbildīga par mieru bijušajā ideoloģiski polarizētajā pasaulē. Un situācija Čečenijā rada jaunu satraukumu Eiropā un pasaulē.

Viss manis teiktais norāda uz dažādām iespējamām Eiropas nākotnes ainām. To skaitā ir arī iespējami varianti, kas mums liktu atgriezties pagātnē. Šajā kontekstā mazu valstu, to skaitā Slovēnijas, likteņi, ir daudz neskaidrāki nekā lielo valstu likteņi. Tas gandrīz noteikti ir attiecināms arī uz Latviju.

Slovēnija ir maza valsts. Aiz tās robežām sākas nestabilā Eiropas daļa, lai gan nesenās politiskās izmaiņas Horvātijā vieš cerību, ka stabilitāte ienāks arī mūsu kaimiņvalstī. Vēsture nav bijusi īpaši labvēlīga pret slovēņiem. Mēs esam spējuši saglabāt savu nacionālo identitāti ārkārtīgi sarežģītos apstākļos, un līdz 1991.gadam mēs nesaņēmām atbalstu no savas valsts.

Astoņdesmito gadu beigās bijušajā Dienvidslāvijā Slovēnijai bija šādas izvēles iespējas: vai nu arvien pieaugošs, nepanesams totalitārisms, Serbijas hegemonija pār citām tautām un attālināšanās no tirgus ekonomikas, vai arī slovēņu nacionālā identitāte, cilvēktiesības, demokrātija, tirgus ekonomika un labklājības valsts, un ceļš uz Eiropas valstu un tautu integrāciju.

Izvēle šajā nozīmīgajā konflikta situācijā, kas skāra toreizējo Kosovas jautājuma risināšanu, nebija grūta. 1990.gadā tautas nobalsošanā slovēņu izvēle bija neatkarība, demokrātija un Eiropas orientācija.

Pāreja no sociālistiskās pašpārvaldes uz tirgus ekonomiku un demokrātiskāku, racionāli organizētu labklājības valsti Slovēnijai bija mazāk sāpīgs process nekā bijušā Austrumbloka valstīm.

Taču šī pāreja nebija mazāk sarežģīta kā citur. Kā neatkarīga valsts Slovēnija samērā ātri veica pāreju uz parlamentāro demokrātiju, tirgus ekonomiku ar stabiliem makroekonomikas nosacījumiem, un tajā ir attīstīta un konsolidēta sabiedrība.

Slovēnijā iekšzemes kopprodukts ir 14 000 dolāru uz vienu iedzīvotāju, vadoties pēc pirktspējas.

Tas sasniedz 71% Eiropas Savienības vidējā rādītāja, un iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir vairāk par 70%, nekā vidēji tas ir desmit kandidātvalstīs, kas gatavojas iestāties Eiropas Savienībā. Runājot par tautas attīstību Slovēnijā, jāteic, ka ANO sagatavotajā materiālā par tautas attīstību Slovēnija 170 valstu vidū ierindojas 28.vietā.

Slovēnijas ekonomiskais pieaugums ir 4% gadā. Valsts izglītībai gadā izdod 6%, pētniecībai un attīstībai - 1,6% no iekšzemes kopprodukta. Slovēnijai ir ievērojams skaits starptautisku kompāniju un šobrīd pat viena globāla kompānija. Slovēnija meklē jaunus stratēģiskus partnerus.

Šobrīd Slovēnija piedalās sarunās ar Eiropas Savienību. Arī Latvija uzsāk sarunas. Sarunas uzsākot, Slovēnija ir identificējusi apspriežamos tematus visās jomās. Tā cenšas realizēt Eiropas standartus kopumā visās sabiedriskās dzīves jomās. Pirms gada Slovēnija uz vienotās Eiropas institūcijām raudzījās ar sajūsmu, taču šodien sajūsmu nomainījis kritiskāks skatiens. Tomēr vairākums slovēņu ir pārliecināti par to, ka nacionālā identitāte, drošība, demokrātija un labklājība var tikt garantēta vienīgi tad, ja Slovēnija kļūs par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti.

Apvienotā Eiropa slovēņiem ir visdrošākās kopīgās mājas.

Mēs zinām, ka saskaņā ar pasaules standartiem Slovēnija nevar būt industriāla valsts. Tai nevar būt lielas nozīmes kvantitatīvo mērogu pasaulē. Mēs saistām savu nākotni ar zināšanām, un apstiprinājums tam ir mūsu preču un pakalpojumu kvalitāte. Šā mērķa vārdā Slovēnija veido labas un modernas skolas. Valstī ir augsts datorprasmes līmenis, arī vispārējā izglītība pēc Eiropas standartiem pārsniedz vidējo līmeni. Tas ir stabils pamats augstas tehnoloģijas kompāniju, tajā skaitā informācijas zinātnes un apstrādes tehnoloģijas izaugsmei.

Taču Slovēnija dzīvo apstākļos, kur Balkānu nestabilitāte ir draudošs faktors. Šajā reģionā valda īpašs klimats, ir īpašas politiskās attiecības, domāšana, etniskās un cilvēku savstarpējās attiecības, kas norāda uz to, ka Dienvidaustrumeiropas sirdī vērojami slimības simptomi garīgajā un politiskajā sfērā.

Šā reģiona valstis Eiropā ir vēsturiski izveidojušās. To elitārās aprindas saglabājušas veco domāšanu, kas veidojusies uz agresīva nacionālisma principiem un ir pretstatā vispārējām cilvēktiesībām, kuras sniedzas pāri nacionālai un valsts suverenitātei. Iemesls šādām valsts un viennācijas valsts alkām pēc varas pārākuma meklējams tajā apstāklī, ka Eiropas lielvalstis neskaitāmu konfliktu dēļ nereti pārveidoja Balkānu politisko karti pēc uzvarētājas valsts diktāta - un it īpaši tas notika pēc Otomaņu impērijas sabrukuma. Šīs kartes lielā mērā sagrozīja etniskās robežas un valstu teritoriju robežas. Šādā veidā sāka veidoties mīti, to skaitā serbu mīts par Kosovu. Agresīvā nacionālistiski noskaņotā elite to atdzīvināja, lai iedegtu naidā zaldātu ordas, reliģiskos fanātiķus un dumpiniekus - asiņainai vardarbībai pret citām tautām.

Visu Balkānu konfliktu pamatā ir vēsturiski un politiski neatrisināts dažu Balkānu tautu nacionālais jautājums. Tautas nemitīgi nodarbina jautājums par šīs problēmas iespējamiem risinājumiem un it sevišķi vienas nācijas valsts ideja, kas balstās uz principu Blut und Boden, kura pamatdoma ir aizstāvēt un paplašināt savu nacionālo dzīves telpu (Lebensraum). Šī ideja kalpo par ideoloģisko attaisnojumu etniskai tīrīšanai, genocīdam un etniski jauktajās teritorijās dzīvojošo - un šāda situācija ir raksturīga visur Balkānos - citu tautību pārstāvju piespiedu izdzīšanai.

Šīs idejas ir izmantojuši politiskie līderi arī citur Eiropā. Runas par Balkānu tautu iedzimto noslieci uz genocīdu ir absurdas un kalpo vienīgi kā izdevīgs iegansts starptautiskajai sabiedrībai, lai, kā tas bijis agrāk, nevajadzētu iejaukties un uzņemties saistības.

Vairāk nekā desmit gadu garumā Eiropas politiskie līderi vēroja šo Balkānu ļaundabīgo audzēju un domāja, ka to var izārstēt ar politisko aspirīnu. Taču audzējs izauga pārāk liels, un tikai tiešā ķirurģiskā iejaukšanās varēja to likvidēt. Taču pastāv bažas par metastāžu iespējamību. Šā iemesla dēļ ir būtiski svarīgi, lai Eiropas Savienības dalībvalstis un NATO rūpētos par šo valstu pašreizējo vienotību, lai novērstu spēka lietošanu un masveida agresijas pret cilvēkiem. Tie, kuri ir atbildīgi par šo agresiju, ir negodīgi politiskā pokera spēlētāji, taču viņiem ir vārdi un uzvārdi. Viņi ir zināmi arī Starptautiskajam kara noziegumu tribunālam. Pērnajā gadā NATO iejaukšanās Miloševiča Dienvidslāvijā parādīja, ka beidzot Balkānu konflikts tiek atzīts kā visas Eiropas un pasaules problēma. Šo iejaukšanos attaisnoja pieņemtā pozīcija, ka cilvēka cieņa un cilvēka pamattiesības ir vērtības, kuras mūsdienu pasaule izvirza augstāk par atsevišķas valsts suverenitāti. Šīs vērtības tāpēc drīkst un patiešām vajag aizsargāt no valsts veiktas sistemātiskas agresijas, pat ja tas nozīmētu starptautisku iejaukšanos. Tas varētu nozīmēt, ka tiek pavērta pavisam jauna nodaļa starptautiskajās attiecībās un arī jauna nodaļa starptautiskajās tiesībās. Tai būs jāiztur pārbaude, ja cilvēka pamatattiecības tiks pārkāptas ar masveida agresiju no lielo un spēcīgo valstu puses. Ja šādā brīdī arī nākotnē Apvienoto Nāciju Organizācija spēs iejaukties, tad varbūt tā izmēģinājuma cena, kas cilvēcei bija jāsamaksā par šādu darbību Balkānos, būs bijusi pieņemama.

Līdz pat nesenam laikam Slovēnija bija veltīgi centusies norādīt uz Balkānu konfliktu patieso dabu un uz Eiropas Balkānu sindroma patiesajiem cēloņiem. Cerēsim, ka turpmāk tas būs savādāk un ka Dienvidaustrumeiropas stabilitātes pakta īstenošana ņems to vērā.

Taču ar cerību vien nepietiek. Eiropa izdara izvēli par labu ļoti smagām pārmaiņām. Tajās neviens nepaliks neskarts. Neviens nevar cerēt, ka šīs pārmaiņas veiks citi un ka būs iespējams baudīt tikai šo pārmaiņu augļus. Lai visiem un ikvienam būtu guvums, būs vajadzīga neatlaidība un pacietība. Taču tas ir pūļu vērts, un nesenās demokrātiskās pārmaiņas Horvātijā tam ir spilgts pierādījums. Mēs to zinām no mūsu atmiņām par Eiropas pagātnes traģiskajām ainām. Tas būtu bezatbildīgi pret mums pašiem un pret nākamajām eiropiešu paaudzēm, ja šī iespēja, ko šobrīd mums tik labvēlīgi piedāvā vēsture, netiks izmantota vai nu mūsu savtīguma dēļ, vai baidoties no grūtībām. Tā būtu kopēja sakāve mums visiem. To, ka Eiropa nevēlas šādu iznākumu, rāda tās atbildes reakcija uz Austrijas Brīvības partijas uzskatiem pēc tam, kad šī partija kļuva par valdības partiju.

Tas patiešām liecina, ka viss, kas apdraud kopīgās vērtības un tādējādi arī citas valstis un mūsu kopējo nākotni, nav vairs tikai tās valsts iekšējā lieta, kurā tas notiek, lai kas arī šī valsts būtu. Cieņa pret kopējām vērtībām un atbildība par tām ir kopējās drošības, aizsardzības, ārējās un iekšējās politikas pamatā. Es ticu, ka Eiropa konsekventi demonstrēs šādu attieksmi.

Slovēnija vēlas sadarboties šo jautājumu risināšanā. Tā vēlas veidot Eiropas nākotni kopā ar citām labas gribas tautām un valstīm. Slovēnija ir gatava darīt nākotnes labā visu, ko tā var, jo Eiropas nākotnē mēs redzam garantijas arī savai nākotnei. Es ticu, ka jūs Latvijā domājat tāpat.

Atļaujiet man, lūdzu, īsi novilkt paralēles starp Baltijas reģionu, Centrāleiropu un Dienvidaustrumeiropu. Šo ģeogrāfiski tik dažādo reģionu tautu un valstu vēsturiskajiem likteņiem ir dažas kopīgas iezīmes. Šajās valstīs dzīvo mazskaitlīgas tautas ar bagātu kultūras mantojumu un civilizācijas tradīcijām, un šo tautu politisko likteni ir veidojušas Eiropas lielvalstis, īpaši 20.gadsimtā. Tas sākās tūlīt pēc Pirmā pasaules kara, kad lielvalstu noslēgtajos miera līgumos lielākajai daļai jauno valstu noteiktās robežas nesakrita ar šo valstu etniskajām robežām. Šā kara dēļ kāda lielāka vai mazāka šo tautu daļa palika ārpus nācijvalsts robežām. Tajā pašā laikā šo iedzīvotāju statuss nekad nav ticis pienācīgi noregulēts, un tādēļ tas pastāvīgi ir bijis konfliktu avots, īpaši Dienvidaustrumeiropā. Dažām tautām, tostarp arī slovēņiem, vispār nebija savas valsts. Latvija šajā ziņā bija daudz veiksmīgāka. Otrais pasaules karš atkal dziļi un ļoti redzamā veidā izmainīja visu triju reģionu valstu sabiedrisko iekārtu. Baltijas valstis nokļuva staļinistu okupācijā. Centrāleiropas valstis un to dienvidu kaimiņvalstis ieņēma un okupēja nacisti un fašisti, un tās piedzīvoja koncentrācijas nometņu šausmas, ķīlnieku nošaušanu un pat tautu fizisku iznīcināšanu. Miera līgumi, kas tika noslēgti pēc Otrā pasaules kara, un ietekmes sfēru sadalīšana, kā arī dzelzs priekškars atkal noveda visu triju reģionu tautas politiski nedemokrātisku un autoritāru režīmu pakļautībā. Šī politiskā pieredze, kādu mēs visi esam piedzīvojuši un kuru es šeit ļoti īsi ieskicēju, var palīdzēt mums izveidot ciešākus sakarus un mudina mūs pielikt visas pūles, lai veidotu vienotās Eiropas reālu nākotni, kurā dzīves kvalitātes galvenās iezīmes būs brīvība un mazo Eiropas tautu pilnīga identitāte.

Dāmas un kungi! Es esmu ļoti pateicīgs par man doto iespēju uzrunāt jūsu cienījamo parlamentu.

Paldies par to, ka bijāt gatavi uzklausīt manu viedokli un ieklausīties manī. Novēlu jums panākumus un sekmes. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Vēl ir viena informācija: proti, ir iesniegts deputātu Pētera Salkazanova, Aijas Barčas, Valda Lauska, Egila Baldzēna, Gundara Bojāra, Jāņa Čevera, Arņa Kalniņa, Rišarda Labanovska, Osvalda Zvejsalnieka un Imanta Burvja jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēles kungam - “Par Ministru kabineta 1999.gada 25.jūnija rīkojuma nr.302 “Par Rīgas Aviācijas universitātes reorganizāciju” pildīšanu”. Iesniedzēji, vai jūs esat saņēmuši rakstisku atbildi? Nav... Ministru prezidenta nav klāt, tādēļ jautājumu pārceļam pēc nākamās sēdes.

Godājamie kolēģi frakciju vadītāji, paziņojums jums! Pirmdien pulksten 14.00 notiks kopēja frakciju vadītāju un Prezidija sēde, kurā tiks skatīts jautājums par pavasara pārtraukumu.

Paldies. Uz redzēšanos!

Redaktore: L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

A.Šķēlem “Par līdzekļu nodrošināšanu Tikumības

policijas izveidošanai” - 1.lpp.

Par Saeimas deputātu jautājumu satiksmes ministram

A.Gorbunovam “Par ekoloģiskiem vai tranzīta nodokļiem,

autotransportu un dzelzceļu Lietuvā, Igaunijā, Nīderlandē” - 2.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vides

aizsardzību””

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam P.Maksimovam”

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam V.Ģīlim”

Lēmuma projekts “Par M.Sprindžuka 7.Saeimas deputāta

pilda ministru pienākumus” (M.Segliņa vietā) - 2.lpp.

Lēmuma projekts “Par P.Dzalbes iecelšanu par Zemgales

apgabaltiesas priekšsēdētāju”

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 4.lpp.

Lēmuma projekts “Par E.Knēgeres iecelšanu par Vidzemes

apgabaltiesas priekšsēdētāju”

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 5.lpp.

pieprasījumu Ministru prezidentam A.Šķēlem “Par

finansu ministra E.Krastiņa rīcību, atsakot valsts galvojumu

brīvostas attīstībai” (Pieprasījums noraidīts)

Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta

E.Zalāna saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nav

izskatāms pēc būtības)

Lēmuma projekts “Par deputāta M.Sprindžuka ievēlēšanu

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā” - 15.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta M.Sprindžuka ievēlēšanu

Eiropas lietu komisijā” - 15.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par narkotisko un

psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””

(2.lasījums)

Likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības

likumā” (2.lasījums)

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par prakses ārstiem””

(2.lasījums)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un

pašvaldību pasūtījumu”” (2.lasījums)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akciju

sabiedrībām”” (2.lasījums)

Likumprojekts “Grozījumi Ciltsdarba likumā” (2.lasījums)

Likumprojekts “Koncernu likums” (2.lasījums)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””

(2.lasījums)

ministram R.Jurdžam “Par grozījumu likumā “Par

valsts pensijām” atbilstību Latvijas Republikas

starptautiskajām saistībām”

Finansu ministra E.Krastiņa atbilde uz Saeimas deputātu

jautājumu “Par naudas līdzekļu izlietojumu referendumam

“Par izmaiņām Pensiju likumā””

jautājumu “Par dokumenta “Stratēģija integrācijai

Eiropas Savienībā” sagatavošanas un publiskošanas

Slovēnijas Republikas prezidenta V.E.Milana Kučana