2000. gada 3. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas kārtējo - 3.februāra sēdi. Pirms sākam izskatīt darba kārtību, informēju, ka ir saņemti priekšlikumi par izmaiņām tajā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Valsts civildienesta likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā pēc darba kārtības 20.punkta. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.

Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Pētera Apiņa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu” un izskatīt to pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Tāpat līdzīga rakstura lūgums ir saņemts arī no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas - pēc Prezidija ziņojumiem darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Valda Lauska 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.

Izskatīsim Prezidija ziņojumus! Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Konvenciju par bērnu adopciju” nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lāces, Požarnova, Gaiļa, Siliņa un Tabūna iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Grozījumu šajā likumā ir parakstījuši vairāki mūsu frakcijas deputāti, taču es gribu teikt, ka tas ir frakcijas izstrādāts priekšlikums, jo mēs to skatījām mūsu frakcijā un vienbalsīgi atbalstījām. Šā likuma grozījuma saturs ir šāds: mēs vēršamies pret to, ka ar Saeimas īpašu lēmumu bijušajiem čekistiem varētu atļaut darboties iekšlietu sistēmā. Mūsu frakcijas viedoklis ir pilnīgi stingrs šajā jautājumā - mēs neatbalstām to, ka bijušie čekisti varētu tur darboties.

Mēs esam skatījuši šo jautājumu vairākkārtīgi, mums pat partijas biedri ir izslēgti no mūsu partijas, kas ir atbalstījuši čekistu darbību, un mēs savu viedokli nemainām. Līdzīgi kā Tautas partija, kura iestājas par to, ka būtu nepieciešams publiskot čekistu sarakstus, bet ka ar laiku būtu noņemami šie ierobežojumi. Mēs iestājamies par to, ka saraksti ir publiskojami, taču ierobežojumi ir nevis noņemami, bet - tieši pretēji - pastiprināmi. Un es aicinu Saeimu atbalstīt šo te likuma grozījumu un nodot to komisijām. Paldies. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. “Pret” runāt neviens nevēlas. Vai ir nepieciešams balsot? (Starpsauciens: “Jā! Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 13, atturas - 30. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Nākamais atzinums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Marokas Karalistes valdības divpusējo nolīgumu par gaisa transportu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības Asociācijas padomes lēmumu nr.2/98 par izmaiņām Eiropas līguma, kas izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm no vienas puses un Latvijas Republiku no otras puses, 3.protokolā” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Portugāles Republikas nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāts Andris Bērziņš vēlas runāt par šo? Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi starp to valstu attiecīgajām teritorijām un aiz to robežām” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas izveidota, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar nozieguma izdarīšanu - (pedofiliju), iesniegto likumprojektu “Grozījums Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt deputāte Kristiāna Lībane - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu frakcijas “Latvijas ceļš” vārdā un neaizkavēšu ilgi jūsu uzmanību ar analīzi par to, vai piedāvātā norma ir laba vai slikta.

Iespējams, ka citā laikā un citos apstākļos tā būtu apspriežama, taču šobrīd es pavisam nedaudz gribētu vērst jūsu uzmanību uz problēmu, kas saistīta ar apspriežamās normas ierosināšanas vietu un laiku, kā arī ar likumdevēja atbildību un tiesisko stabilitāti valstī. Mēs esam likumdevēji. Mums, protams, ir vara rokās, bet mēs nedrīkstam šo varu ļaunprātīgi izmantot attiecībā uz likuma piemērotāju. Tieši šobrīd Augstākās tiesas priekšsēdētājs izvēlas jauno ģenerālprokurora amata kandidātu. Tieši šobrīd tas notiek, un tas notiek saskaņā ar spēkā esošo likumu. Pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas ir iedarbināta konkrētā norma, un mums nav tiesību jaukties, ja ir stabilitāte, apšaubīt tiesisko stabilitāti valstī, tieši šobrīd, it kā par spīti, atverot likumu tieši šajā normā.

Es aicinu likumdevēju uz elementāru pašcieņu, uz tiesisko stabilitāti un uz cieņu pret likuma piemērotāju, kura nedrīkst būt mazāka par to cieņu, ko mēs jūtam paši pret sevi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija - runās “par”.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Turpinot iesākto, arī es aicinu jūs uz cieņu, tieši cieņas izrādīšanu tiesu varai un cieņas izrādīšanu likumdevēju attieksmei pret tiesu varu. Ja mēs grozītu šo likumu pēc jaunā ģenerālprokurora apstiprināšanas amatā, tad tādā gadījumā jaunais ģenerālprokurora amata kandidāts šodien, šobrīd nezinātu, saskaņā ar kādiem nosacījumiem viņam būs jāstrādā. Tātad tādā gadījumā mēs spēles noteikumus “pieregulēsim” konkrētajai personai. Šajā gadījumā izmeklēšanas komisija piedāvā nostiprināt tiesu varas neatkarību tādējādi, ka kvalitatīvi tiek paplašināts iespējamo pretendentu loks. Es atgādinu - kvalitatīvi, nevis kvantitatīvi! Šobrīd spēkā esošā norma, kura nosaka nosacījumus ģenerālprokurora amata kandidātam, precīzi neregulē, kam tad ir iespēja kandidēt, tur ir tikai noteikts, ka jābūt noteiktajam darba stāžam vai nu Latvijas Republikas prokuratūrā, vai Augstākajā tiesā. Tur nav nekādu citu nosacījumu, nav nedz nosacījumu, kas precīzāk reglamentētu viņa kvalifikāciju, nedz arī tādu nosacījumu, kas ļautu citiem pietiekami kvalificētiem tiesu varas pārstāvjiem pretendēt uz šo amatu. Ar šiem grozījumiem mēs, tieši otrādi, mazināsim iespēju valdībai izdarīt spiedienu uz Augstākās tiesas priekšsēdētāju un kaut kādā veidā regulēt prasības ģenerālprokurora amata kandidātam jeb pretendentam. Ar šiem grozījumiem mēs tieši nostiprinām tiesu varas neatkarību tādējādi, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs savā izvēlē būs neatkarīgāks un paplašināsies tieši profesionālo tiesu varas pārstāvju loks.

Ir vēl viens jautājums. Šobrīd notiek Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvarotā tiesneša veiktā pārbaude, kurā tiks konstatēti konkrēti prokuratūras darba organizācijas jautājumi, un šīs konstatācijas rezultāts būs iespēja šo likumu vēl pilnveidot. Šo likumu mums ir iespējams pieņemt tā mēneša laikā, kas mums ir tagad palicis līdz jaunā ģenerālprokurora apstiprināšanai amatā. Es pilnīgi piekrītu iepriekšējai runātājai. Ja līdz jaunā ģenerālprokurora apstiprināšanai tiešām būtu palikušas divas vai viena nedēļa, tad vārdiņš “šobrīd”, kā tas tika minēts, būtu pilnīgi precīzi vietā un laikā un mēs šādu projektu nevirzītu. Vēl ir laiks, un tieši tāpēc šiem noteikumiem ir jābūt skaidriem. Tādēļ aicinu balsot par likumprojekta nodošanu komisijām un aicinu arī neizvairīties no šīs visai nopietnās diskusijas, kurā mums jāpanāk rezultāts - iespējami labāka likuma redakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens ir runājis “pret”, viens - “par”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Prokuratūras likumā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 30, atturas - 13. Likumprojekts ir nodots komisijām.

Nākamais izskatāmais jautājums ir par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jāzepam Šņepstam. Deputāts lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 10.februārī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - 2. Iesniegums ir akceptēts.

Nākamā izskatāmā lieta - lēmuma projekts par 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu Pēterim Apinim. Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1555. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Viļa Krištopana iesniegumu, kurā izteikta vēlme izstāties no Saeimas sastāva. Līdz ar to attiecīgajā vēlēšanu sarakstā, no kura bija ievēlēts Vilis Krištopans, ir trīs deputāti, kuri uzņēmušies pildīt deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no attiecīgā saraksta ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus. Pirmais, kas uzņēmies pildīt deputāta pienākumus uz laiku, ir Pēteris Apinis. Pēterim Apinim ir izteikts aicinājums stāties Viļa Krištopana vietā un uzņemties pildīt deputāta pienākumus, un Apiņa kungs ir tam piekritis. Līdz ar to ir sagatavots Saeimas lēmuma projekts - apstiprināt Pēterim Apinim 7.Saeimas deputāta pilnvaras. Aicinu jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: apstiprināt Pēterim Apinim 7.Saeimas deputāta pilnvaras. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam pieredzējušo jauno kolēģi!

Nākamā izskatāmā lieta ir lēmuma projekts par 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu Valdim Lauskim. Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Saeima ir zaudējusi vienu no deputātiem, kurš bija ievēlēts no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Latgales vēlēšanu apgabala saraksta. Nākamais kandidāts šajā sarakstā ir Valdis Lauskis, kurš ir piekritis pildīt deputāta pienākumus. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu - apstiprināt Valdim Lauskim 7.Saeimas deputāta pilnvaras. Aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: apstiprināt Valdim Lauskim 7.Saeimas deputāta pilnvaras. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam kolēģi un lūdzam ieņemt vietu sēžu zālē.

Nākamā izskatāmā lieta - lēmuma projekts “Par deputātes Helēnas Demakovas ievēlēšanu par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas priekšsēdētāju”. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts “Par deputātes Vinetas Muižnieces ievēlēšanu Parlamentārajā izmeklēšanas komisijā, kas izveidota, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju)”. Atklājam debates.

Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Šorīt noklausījos cienījamā Šķēles kunga interviju un tā padomāju: skaists nosaukums - Tautas partija! It kā pat ar skaistu, jauku mērķi - vest valsti uz Eiropu. Taču būtībā jājautā - kādu valsti un uz kādu Eiropu? Vai valsti ar izmirstošu un nabadzībā slīkstošu tautu vedīsim uz to gaiši zilo Eiropu? Nekad nevaru saprast, kad Šķēles kungs, Kiršteina kungs, Tautas partija cīnās par formālo pusi un kad - par būtību. Pagājušajā sēdē bija jauks piemērs, kad Kiršteina kungs ar Straumes kungu cīnījās par formālo un būtisko. Un, starp citu, manā skatījumā, no būtiskā viedokļa Kiršteina kungam bija taisnība, jo viņš vēlējās panākt sava jautājuma risināšanu pēc būtības, ne no formālās puses, tikai drusku nogulēja pieteikšanos. Nu, teiksim, nākotnē šo problēmu var atrisināt vienkārši: ja Straumes kungs dos rīkojumu, novietosim gultiņu Kiršteina kungam pie tribīnes, lai snauž te, un tie, kas no saviem krēsliem celsies un nāks runāt, viņu savlaicīgi pamodinās. Bet ko darīt strīdā ar formālismu un būtību valstij svarīgos jautājumos? Atzīmējams kaut vai tas fakts, ka pedofilijas skandāla sākumā Šķēles kungs, Skrastiņa kungs - tagad arī Guļāna kungs piesteidzās palīgā, - cīnoties par formālo pareizību, būtībā cīnījās pret pedofilijas apkarošanu. Gundars Bērziņš pat nosauca visus tos, kas mēģina kaut kādā veidā apkarot pedofiliju, par čekistiem, tātad tikai čeka pie mums cīnās ar pedofiliju. Un tas bija tas pamats, kāpēc Tautas partija atteicās dot savus pārstāvjus šajā izmeklēšanas komisijā. Būtībā - būtībā, ne formāli! - tika atbalstīta homoseksuālisma izplatība Latvijā. Tieši tā. Lai kā arī nepatiktos to dzirdēt. Tāpēc man, godīgi sakot, ļoti negribas iekļaut Tautas partijas pārstāvjus... nedz Vinetu, nedz Aleksandru negribas iekļaut šajā komisijā. Es neticu viņu nostājai, viņu partijas nostājai. Ja kāds to grib nosaukt par nedemokrātismu, atļaušos atgādināt pie varas esošajai koalīcijai, cik demokrātiski viņi vairākas reizes balsoja par Jāņa Čevera vēlēšanos strādāt vienā no komisijām, kuru viņam paredz likums. Tanī momentā jūs uzspļāvāt gan likumam, gan demokrātijai.

Personīgs lūgums Vinetai Muižniecei - neiet uz šo komisiju. Vienkārši neiet. Jel kaut kāda loģika, ačgārna loģika ir tāpēc, ka Šķēle, Skrastiņš, tagad Guļāns atkal, arī Gundars Bērziņš… tā ir ačgārna loģika, bet tur ir loģika, ka viņi cīnās pret to, ka tiek apkarota pedofilija. Bet kāpēc tas ir jādara skaistai sievietei? Es to nevaru saprast.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es, tāpat kā pagājušoreiz, balsošu “par”. Taču, cienījamie un mīļie kolēģi no Tautas partijas, varbūt nākamajā reizē ieklausieties savu daudz pieredzējušāko deputātu ieteikumos! Tad, kad veidoja komisiju, es burtiski lūdzu Gundaru Bērziņu - deleģējiet taču cilvēkus uz šo komisiju! (No zāles deputāts G.Bērziņš: “Es tevi paklausīju, paklausīju tavu lūgumu!”) Jā, ļoti ilgs laiks pagāja, kamēr Gundars Bērziņš, kā saka, saprata un saklausīja manu lūgumu. Tiešām, tas ir punkts numur viens.

Un punkts numur divi. Ko mēs nedrīkstam atļauties, ne Tautas partijas biedrs, ne kādas citas partijas biedrs? Nevienam nav tiesību apvainot tos deputātus, kas jau funkcionē šajā komisijā. Izturēsimies tomēr ar zināmu cieņu paši pret sevi! Protams, katrs no mums uzskata, ka tieši mūsu ierašanās komisijā ļoti revolucionāri uzlabos šīs komisijas darbu, tomēr es aicinu ar cieņu izturēties pret tiem, kas ir veikuši līdzšinējo darbu. Taču principā “Latvijas ceļš” atbalsta komisijas papildināšanu, jo mēs uzskatām, ka šādās izmeklēšanas komisijās vajadzētu būt konsekventi pārstāvētām visām Saeimā esošajām partijām.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Mēs vakar savā frakcijas sēdē ļoti nopietni debatējām par šo jautājumu. Oficiālais lēmums šobrīd ir tāds, ka komisija strādā līdz 15.februārim un tad nāk klajā ar galaziņojumu. Šodien ir 3.februāris, tātad atliek 12 dienas. Ir izdarīts ļoti nopietns darbs, un tagad ir atlicis tikai noformulēt galaziņojumu.

Mēs atbalstām Tautas partijas deputātu iekļaušanu šajā komisijā pēc tam, kad tiks pieņemts lēmums, vai komisija pagarina savu darbu vai nepagarina. Jo gadījumā, ja šobrīd šie deputāti tiek iekļauti, atcerēsimies, ka viņi nav piedalījušies sēdēs, viņi nav dzirdējuši, par ko tika runāts, viņiem nav pieejama tā informācija, ko komisija jau šobrīd zina. Komisijai atliek tikai sagatavot galaziņojumu, kur viņi spriedīs par formulējumiem, bet šie deputāti piedalīsies tikai galarezultātu noformulēšanā. Gadījumā, ja viņiem nebūs pieejama iepriekšējā informācija, es baidos, ka šā galaziņojuma teksts varētu būt pilnīgi citādāks nekā tajā gadījumā, ja to būtu veidojuši cilvēki, kuri ir strādājuši līdz šim.

Tāpēc mūsu frakcijas viedoklis ir šāds: ja komisija pieņem lēmumu nākt klajā ar starpziņojumu un pagarina savas darbības laiku, tad lūdzu! Tad sākas jauns darba cēliens, un tādā gadījumā ir ļoti pamatoti, ka šajā te darba grupā tiek iekļauti vēl papildu deputāti. Tamdēļ mūsu frakcija atturēsies šajā balsojumā.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Ikvienam deputātam ir tiesības piedalīties Saeimas un tās dažādo komisiju darbā. Tas ir šīs parlamentārās demokrātijas princips, kuru mēs mēģinām tā vienkāršot, ka ikvienai frakcijai ir tiesības deleģēt savus pārstāvjus, bet, ja šīs tiesības netiek izmantotas, tad tas vēl nebūtu pats sliktākais. Tātad šī frakcija negrib deleģēt savus pārstāvjus. Taču, ja tiek noliegta šā darba nepieciešamība un nepārtraukti tiek likti šķēršļi šīs komisijas darbam ar dažādām preses konferencēm, tad ir pamatots jautājums, vai šīs personas, kuras tagad grib kandidēt, ir mainījušas savu viedokli vai viņas nāk, kā indiāņi saka, ar kaujas cirvi šajā komisijā, lai pēc katras komisijas sēdes rīkotu savas preses konferences un uzstātos ar nez kādiem sensacionāliem paziņojumiem.

Komisijas galvenais uzdevums ir formulēts Saeimas lēmumā, un komisijai ir sava iekšējā darba reglamentācija, bet, tā kā mums nav speciāla izmeklēšanas komisiju likuma, tad, protams, tai ir informācija, ir kārtība, kā šo informāciju darīt zināmu sabiedrībai, ir kārtība, kā tā sniedz starpziņojumus, un ir kārtība, kā tā sniedz galaziņojumu. Un, protams, tādā gadījumā mēs aicinām šos jaunos mūsu komisijas dalībniekus ņemt to visu vērā un aktīvi iesaistīties komisijas darbā.

Tomēr, kā jau es minēju, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija atturēsies no šā balsojuma, jo pareizāk būtu pagarināt komisijas pilnvaras un tad jums nākt mums palīgā. Taču, ja jūs esat izvēlējušies šādu soli un, kā es sapratu, lielākā daļa frakciju to ir atbalstījušas, tad tikai aicinu jūs uz darbu un novēlu veiksmi jums šajā darbā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Godātie kolēģi! Pirms balsojuma Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija ierosina tehnisku iemeslu dēļ sarīkot 15 minūšu ilgu pārtraukumu, lai varētu sagatavot balsošanas aparatūru deputātam Lauskim. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Pārtraukums līdz pulksten 9.40.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim sēdi!

Atgādinu, ka pirms pārtraukuma mēs beidzām debates par lēmuma projektu “Par deputātes Vinetas Muižnieces ievēlēšanu Parlamentārajā izmeklēšanas komisijā, kas izveidota, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju)”.

Tagad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu, balsosim! Vai balsošanas režīms ir ieslēgts? Lūdzu atsaukt balsošanas režīmu! (Starpsauciens: “Jāpārbalso!”)

Lūdzu visiem izņemt un atkal ievietot kartes. Tā… vai tagad varam balsot? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu - par deputātes Vinetas Muižnieces ievēlēšanu parlamentārajā izmeklēšanas komisijā! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 11, atturas - 15. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Aleksandra Kiršteina ievēlēšanu Parlamentārajā izmeklēšanas komisijā, kas izveidota, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju)”.

Debatēs pirmais pieteicies deputāts Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, cienījamais Prezidij! Man nav līdz galam skaidrs, kāpēc partijai ar skaistu nosaukumu, ar skaisti deklarētiem mērķiem ir jācīnās par neglītu lietu. Principā vēsture jau zina, ka ar skaistiem lozungiem ir pastrādātas lielākās nekrietnības. Piemērs ir staļinisms vai hitlerisms. Šodien ļoti kolosāli norunāja Tautas partijas priekšsēdētājs, un no formālā viedokļa jau viss ir smuki, bet visiem taču ir redzams, par ko te cīnās - nojaukt jebkuras iespējas apkarot pedofiliju, un ar to es arī apsveicu tautu un Tautas partiju. Es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu par deputāta Aleksandra Kiršteina ievēlēšanu parlamentārajā izmeklēšanas komisijā! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 15, atturas - 16. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais izskatāmais likumprojekts - “Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jūsu ievērībai tiek piedāvāts Saeimā izskatāmais dokuments nr.1425. Tie ir Ministru kabineta sagatavotie grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā. Grozījumu būtība ir pārejas noteikumu 3. un 4.punkta papildinājums. Tas attiecas gan uz prokuroriem, kuriem ir tiesības uz izdienas pensiju un kuri nav sasnieguši valsts vecuma pensijas vecumu, gan uz prokuroriem, kuri turpina strādāt, lai gan jau ir sasnieguši valsts vecuma pensijas vecumu. Būtība ir tāda, ka abos gadījumos strādājošie prokurori nedrīkst saņemt lielāku pensiju par to, kāds ir divkāršais valsts nodrošinājuma pabalsts, kā tas paredzēts novembrī pieņemtajos mūsu valsts pensiju likuma grozījumos.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 12, atturas - 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Romualdam Ražukam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Ražuks. 8.februāris.

Sēdes vadītājs. 8.februāris. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Zvejniecības likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.1514 - likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā”, kuru komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam.

Par likumprojektu ir saņemts tikai viens priekšlikums. Jūsu tabulas 3.lappusē ir Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Slaidiņas piedāvātais izslēgums likumprojekta 5.panta otrajā daļā un likuma 12.pantā.

Komisija šo piedāvājumu ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi arī likuma 13.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Citi priekšlikumi par minēto likumprojektu otrajam lasījumam nav saņemti, tāpēc es jūs aicinu atbalstīt šā likuma pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zvejniecības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Komisija kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu piedāvā šā gada 8.februāri.

Sēdes vadītājs. 8.februāris. Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mums jāstrādā ar diviem dokumentiem - ar dokumentu nr.1343, kas ir Ministru kabineta sagatavotais un iesniegtais likumprojekts, un ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu, kas ir dokuments nr.1517.

Par motīviem, kāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izstrādāja alternatīvo likumprojektu. Ministru kabineta sagatavotais paredzēja ieviest jaunu ar dabas resursu nodokli apliekamo objektu - fosilo kurināmo. Tie visi ir kurināmā veidi, kas iegūti no izrokamajiem dabas resursiem - oglēm, naftas un naftas produktiem, dabas gāzes un kūdras. Šā jaunā, ar nodokli apliekamā objekta ieviešanas mērķis bija veicināt un atbalstīt vietējo energoresursu lietošanu.

Šā nodokļa ieviešanai bija arī otrs mērķis. Tika ņemts vērā, ka naftas produkti, konkrēti, mazuts, kuru izmanto kurināšanai, izplata gaisā ļoti daudz kaitīgo izmešu (konkrēti, tie ir sēra dioksīds un, protams, arī oglekļa dioksīds). Tātad īstenībā tā būtu maksa par gaisa piesārņošanu.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, analizējot šāda jauna, ar nodokli apliekama objekta ieviešanas lietderību, mēs konstatējām sekojošo. Šobrīd, balstoties uz Eiropas Savienības direktīvām, ar tieši šādu pašu mērķi - ierobežot kaitīgo izmešu ieplūšanu gaisā - regulāciju veic akcīzes nodoklis. Jau šobrīd mums, ņemot vērā Eiropas Savienības direktīvas, ir noteikta kāpjoša likme mazuta aplikšanai ar akcīzes nodokli. Taču šobrīd tas akcīzes nodoklis, kas tiek iekasēts par mazutu - par to mazuta daļu, kas tiek izmantota kurināšanai -, tiek atmaksāts. Ja mēs akceptētu ierosināto konceptuālo pieeju, tad veidotos paralēla sistēma: no vienas puses, akcīzes nodokli par mazutu mēs iekasētu un atmaksātu, bet pēc tam otrs būtu dabas resursu nodoklis, jo tomēr šo pašu mazutu apliktu arī ar dabas resursu nodokli. Pie tam summa - 2 lati par tonnu - nebūt nav maza (ņemot vēl vērā, ka mūsu pašvaldībās tiešām kurina pārsvarā ar mazutu).

Tad mēs uzskatām, ka bez papildu diskusijas, bez papildu analīzes mēs šāda jauna apliekamā objekta ieviešanu nevarētu atbalstīt.

Taču šajā likumprojektā ir arī jaunas normas, kuras, kā mēs uzskatām, ir jāveicina un tātad jāpieņem likuma jaunā redakcija pēc iespējas ātrāk. Tie ir nodokļu atvieglojumi tiem uzņēmējiem, kas brīvprātīgi ir pievienojušies izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmai jeb tā saucamajai “zaļo punktu” sistēmai. Tie ir uzņēmēji, kas utilizē dažādu iepakojumu pārstrādi un tādējādi veicina dabai, videi draudzīgu saimniecisko darbību. Mēs uzskatām, ka šāda norma mums būtu jāpieņem un tādējādi šī programma jāveicina.

Uzskatām, ka šobrīd plaši izplatītā prakse lietot vienreiz lietojamos plastmasas traukus un galda piederumus, no vienas puses, protams, ļoti atvieglo sadzīvi daudziem no mums, īpaši mājsaimniecēm, bet, tā kā tie netiek utilizēti pietiekamā apjomā, arī šajā ziņā tomēr būs jāievieš šis nodoklis.

Tātad šie bija divi galvenie motīvi, kuru dēļ mēs nolēmām izstrādāt alternatīvo likumprojektu. Tās normas, kuras, kā mēs uzskatām, būtu jāpieņem pēc iespējas ātrāk, mēs esam iekļāvuši alternatīvajā likumprojektā, bet jauno nodokli - dabas resursu nodokli par fosilo kurināmo - mēs šobrīd neizskatīsim.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā es jūs lūdzu balsot par dokumentu nr.1517, atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs neviens pieteicies nav. Vai Ministru kabineta vārdā kāds vēlas atsaukt iesniegto likumprojektu? Nav tādas pilnvaras nevienam ministram.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Vispirms balsosim par Ministru kabineta iesniegto variantu. Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 37, atturas - 43. Likumprojekts ir noraidīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”” - par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto variantu. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz 11.februārim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 11.februāris. Vai Kārlis Greiškalns vēlas ko teikt? Nē. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Meža likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Ļoti nopietns un rūpīgi gatavots likums. Tas ir dokuments nr.1519. Izskatīsim likumprojektu otrajā lasījumā un skatīsim to pa priekšlikumiem.

1.priekšlikumu iesniegusi Anna Seile. Identisku priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija šos priekšlikumus nav atbalstījusi, un to autori netiepjas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. 3.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

A.Seile. 4.priekšlikumu - par bonitātes definīciju - iesniedza Kārlis Leiškalns, un komisija to vienprātīgi atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Seile. 5.priekšlikumu ir iesniegusi Anna Seile. Ir precizēta termina “galvenā cirte” definīcija, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 6.priekšlikumu ir iesniedzis Kārlis Leiškalns. Īstenībā pēc iepriekšējā balsojuma šis priekšlikums netika atbalstīts tādēļ, ka tas pēc būtības nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jēkabs Sproģis vēlas debatēt par 6.priekšlikumu? Nevēlas. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. 7.priekšlikums. Iesniedzis Kārlis Leiškalns. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Arī 8.priekšlikumu ir iesniedzis Kārlis Leiškalns, un tā ir termina “kailcirte” definīcija, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 9.priekšlikumu ir iesniegusi Anna Seile, bet 10. - Kārlis Leiškalns. Deputātes Seiles priekšlikums daļēji atbalstīts, un kopējā redakcija izveidota kā 10.priekšlikumā. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 9. un 10.priekšlikumu.

A.Seile. 11. - deputātes Seiles ierosināts redakcionāls labojums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Arī 12.priekšlikumu, ko iesniegusi Anna Seile, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Seile. Arī 13.priekšlikumu ir iesniegusi Anna Seile, un tas ir par termina “meža monitorings” definīciju. Komisija to ir atbalstījusi daļēji un pilnībā ir atbalstījusi 14. un 15.priekšlikumu, kuri faktiski ir... sakārto redakciju. Tātad lūdzu atbalstīt 14. un 15.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 13., 14. un 15.priekšlikumu.

A.Seile. 16.priekšlikumu - precizējumu, kas ir Meža resursu valsts reģistrs, - ir iesniedzis Kārlis Leiškalns. Tas ir daļēji labots, un komisija lūdz atbalstīt savu 17.priekšlikumu, kurā Leiškalna priekšlikums ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 18.priekšlikumu ir iesniegusi deputāte Anna Seile, un tas ir par termina “mežaudze” definīciju. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Seile. 19.priekšlikumu ir iesniedzis Kārlis Leiškalns. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Seile. 20.priekšlikumu ir iesniegusi Anna Seile. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Seile. Arī 21. - deputātes Seiles priekšlikumu par terminu “plantāciju meži” - komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas viedokli.

A.Seile. Un komisijas viedoklis ir šāds - 22.priekšlikumu atbalstīt daļēji. Un 23.priekšlikums - komisija ir izveidojusi savu redakciju termina “plantāciju meži” skaidrojumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 24.priekšlikums ir par definējumu, kas ir “meža apsaimniekošanas plāns”. Priekšlikumu ir iesniedzis zemkopības ministrs Kalvītis. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 25.priekšlikums attiecas uz to, kas ir mežu valdītājs un lietotājs. To ir iesniegusi Anna Seile. Komisija to nav atbalstījusi, bet ir izstrādājusi savu, tā teikt, kompromisa priekšlikumu - 26.priekšlikumu. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 25. un 26.priekšlikumu.

A.Seile. 27.priekšlikums ir par aizsargājamajiem mežiem. To ir iesniegusi Anna Seile, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Seile. 28.priekšlikumu ir iesniedzis Gundars Bojārs. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Ir atbalstīts komisijā 29. - zemkopības ministra Aigara Kalvīša - priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Un tad ir priekšlikumi par 3.pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Seile. 30.priekšlikumu ir iesniegusi deputāte Anna Seile, un tas ir daļēji atbalstīts. Daļēji atbalstīts ir arī Aigara Kalvīša priekšlikums, un komisija ir izveidojusi savu galīgo redakciju, kas ir 33.priekšlikumā. Lūdzu to atbalstīt. Vēl ir jāinformē, ka 31.priekšlikumu, kurš ir par meža definīciju, ir iesniedzis Gundars Bojārs, bet šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 30., 31., 32. un 33.priekšlikumu.

A.Seile. 34.priekšlikums. To ir iesniedzis zemkopības ministrs Aigars Kalvītis, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Seile. 35.priekšlikumu ir iesniegusi Anna Seile. Tas komisijā nav atbalstīts, bet ir atbalstīts 36. - Aigara Kalvīša priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tabulā gan ir rakstīts, ka...

A.Seile. Jā, es atvainojos. Nav atbalstīts arī šis priekšlikums, un paliek spēkā pirmā lasījumā redakcija par to, kas ir meža zeme.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 35. un 36.priekšlikumu.

A.Seile. Tālāk ir 37.priekšlikums - par to, kas ir meža īpašnieks un valdītājs. 37.priekšlikumu ir iesniegusi Anna Seile. Tas ir atbalstīts daļēji. Arī zemkopības ministra Aigara Kalvīša priekšlikums ir atbalstīts daļēji. Komisija ir sakārtojusi visus šos jēdziena “zemes īpašnieks” un “zemes lietotājs” skaidrojumus un noteikusi, kas ir šā likuma subjekti. Komisija šos priekšlikumus ir iestrādājusi 39.priekšlikumā, kuru lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 40.priekšlikums. To ir iesniegusi Anna Seile, un tas precizē virsrakstu. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Līdz ar to daļēji atbalstīts ir arī 41. - Aigara Kalvīša priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Par 5.pantu. Par personas tiesībām brīvi uzturēties mežā. 42.priekšlikumu ir iesniegusi Anna Seile. Komisija to ir atbalstījusi daļēji.

Daļēji atbalstīts ir arī 43. - Aigara Kalvīša priekšlikums.

Daļēji atbalstīts ir arī 44. - Juridiskā biroja priekšlikums.

No visiem šiem priekšlikumiem komisija ir izveidojusi savu redakciju, kas ir redzama 45.priekšlikumā, kuru lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 42., 43., 44. un 45.priekšlikumu.

A.Seile. Lai turpmāk būtu pilnīgi izprotams, kā veidojās priekšlikumi par šo pantu, es gribu paskaidrot, ka tur bija runa par to, ka fiziskajām personām ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežos, ja likumdošanas aktos nav noteikts citādi.

Un tālāk seko daži ierobežojumi. Tātad ir 46.priekšlikums, kuru ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 47.priekšlikumu ir iesniegusi Anna Seile. Tas nav atbalstīts. Es to arī neuzturu spēkā, jo Juridiskā biroja koncepcija ir atbalstīta visā šajā pantā, un tas ir loģiskāk.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 48.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Seile. 49.priekšlikums. Iesniegusi Anna Seile. Komisija neatbalsta. Es neuzturu spēkā šo priekšlikumu.

50.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un izveidojusi savu precizētu redakciju - 51.priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 52.priekšlikums. Iesniegusi Anna Seile. Tas ir daļēji atbalstīts, un komisija un Juridiskais birojs ir izteikuši līdzīgus priekšlikumus. Tātad lūdzu atbalstīt 53. un 54.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Deputāti atbalsta 53. un 54.priekšlikumu.

A.Seile. 55.priekšlikums. Iesniegusi Anna Seile. Tas ir daļēji atbalstīts, bet precīzāka redakcija ir 56.priekšlikumā, ko ir iesniedzis zemkopības ministrs Aigars Kalvītis. Tā ir atbalstīta precīzi. Tātad lūdzu atbalstīt 56.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Tālāk - trešā nodaļa. Tā ir par koku ciršanas kārtību.

57.priekšlikumu ir iesniegusi Anna Seile. Tas ir redakcionāls. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. 58.priekšlikums. Iesniegusi Anna Seile. Tas priekšlikums nav atbalstīts, bet ir atbalstīts 59. - Kārļa Leiškalna priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 58. un 59.priekšlikumu.

A.Seile. Un tālāk ir priekšlikumi par termina “kopšanas cirte” definīciju. Daļēji atbalstīts ir Annas Seiles iesniegtais 60.priekšlikums un Gundara Bojāra iesniegtais 61.priekšlikums. Komisija ir izveidojusi savu redakciju, kas ir redzama 62.priekšlikumā. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Tālāk ir 63. - deputātes Seiles priekšlikums iekļaut pantā definīciju, kas ir “sanitārā cirte”. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 64.priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi. Tas ir Kārļa Leiškalna priekšlikums.

Un atbalstīts ir arī viens papildinājums - 65.priekšlikums, ko iesniegusi Anna Seile.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Tālāk ir 66.priekšlikums - Annas Seiles priekšlikums, kas nav atbalstīts. Taču ir atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir faktiski redakcionāls precizējums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 68.priekšlikums. To ir iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Pēterkops. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, bet ir šo panta daļu precizējusi, izteikusi plašākā redakcijā, daļēji iekļaujot tajā arī Pēterkopa izteiktās idejas. Tas ir Annas Seiles iesniegtais priekšlikums nr.69. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 68. un 69.priekšlikumu.

A.Seile. 70. - Annas Seiles priekšlikums, kurš ir atbalstīts daļēji. Taču pilnībā ir atbalstīts 71. - Kārļa Leiškalna priekšlikums par to, kā notiek koku ciršana ārpus meža zemēm.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 72.priekšlikums. Iesniegusi deputāte Anna Seile. Tas ir par koku ciršanas vecumu galvenajās cirtēs. Komisija to nav atbalstījusi, bet ir atbalstījusi deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu, un 73.priekšlikumam ir pievienota 75.priekšlikumā minētā tabula, kura atrodas dokumenta pašā pēdējā lappusē. Tabulā ir savietoti koku ciršanas vecumi.

Attiecībā uz šo sadaļu noraidīts ir Gundara Bojāra iesniegtais priekšlikums nr.74.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 72., 73. un 74.priekšlikumu.

A.Seile. Un arī par 75.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī par 75.priekšlikumu.

A.Seile. 76. - Kārļa Leiškalna priekšlikums, kurš ir komisijā atbalstīts. Taču atbalstīts šajā pašā sakarībā nav 77. - Gundara Bojāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 78.priekšlikumu iesniedzis Kārlis Leiškalns. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 79.priekšlikumu ir iesniegusi Anna Seile, un tas ir par ierobežojumiem dabas rezervātos un nacionālajos parkos. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 80.priekšlikumu ir iesniegusi Anna Seile, un tas ir par kopšanas cirti. Komisija to nav atbalstījusi, bet ir atbalstījusi Kārļa Leiškalna iesniegtajā 81.priekšlikumā ieteikto precizējumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par šiem priekšlikumiem.

A.Seile. 82.priekšlikumu ir iesniegusi Anna Seile, un arī tas ir sakarā ar kopšanas cirti, un tas netiek atbalstīts, bet tiek atbalstīts zemkopības ministra iesniegtais 83.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 84.priekšlikums ir atbalstīts, un faktiski tas ir vienāds... šeit ir neliela kļūda, jo abi divi priekšlikumi labajā pusē, gan panta otrajā, gan trešajā daļā, ir pilnīgi identiski, vienādi. Gatavojot likumprojekta trešo lasījumu, mēs šo neprecizitāti novērsīsim, neatkārtosim vienu pantu divas reizes.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Seile. 85.priekšlikumu ir iesniegusi Anna Seile, un šis priekšlikums atbalstīts nav, bet ir atbalstīts zemkopības ministra Aigara Kalvīša iesniegtais 86.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 87.priekšlikumu ir iesniegusi Anna Seile, tas ir par celmu caurmēru. Komisija to nav atbalstījusi, bet ir atbalstījusi Annas Seiles iesniegto 88.priekšlikumu un Kārļa Leiškalna ieteikto 89.priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Tālāk 90.priekšlikumu ir iesniegusi Anna Seile, šis priekšlikums nav atbalstīts. 91.priekšlikumu ir iesniedzis Kārlis Leiškalns. Arī tas nav atbalstīts. Un nav atbalstīts arī 92.- Gundara Bojāra priekšlikums. Līdz ar to spēkā paliek vecā redakcija. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 93.priekšlikums. Iesniegusi Anna Seile. Ir nosaukti visi ciršu veidi, ir precizēta redakcija. Komisija tomēr to nav atbalstījusi, bet ir atbalstījusi Kārļa Leiškalna iesniegto redakciju, kas ir 94.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 93. un 94.priekšlikumu.

A.Seile. Tālāk 95.priekšlikumu ir iesniegusi deputāte Anna Seile. Tas ir vienkārši redakcionāls un precizējošs priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 96.priekšlikumu ir iesniegusi deputāte Anna Seile. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Taču es lūdzu vārdu debatēs.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 96.priekšlikumu. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Manuprāt, šajā likumā ir diezgan labi sakārtotas tās normas, kas attiecas uz mežu izmantošanu, un mežu īpašniekam tiek dotas pilnīgi brīvas tiesības izmantot resursus savā mežā, norobežojot to tikai ar uzrakstiem, bet šajā gadījumā, man liekas, būtu ļoti svarīgi ierakstīt likumā tādu normu, ka valsts un pašvaldību mežos ikvienam ir tiesības vākt savvaļas ogas, augļus, riekstus un sēnes, ievērojot mežā tikai kārtību, kas ir noteikta šā likuma 5. un 6.pantā.

Ja gadījumā šāda norma netiek visai skaidri likumā ierakstīta, tad var gadīties, ka pārvaldītājs, kas pārvalda valsts mežu, vai nu tā būtu akciju sabiedrība, vai arī kāds ilgtermiņa lietotājs, var pēc sava ieskata ierobežot teritoriju, tajā neielaižot, teiksim, vietējos iedzīvotājus lasīt ogas un sēnes. Manuprāt, tomēr šī norma būtu atbalstāma, un es lūdzu balsojumu un lūdzu atbalstīt manu 96.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 96. - deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 37. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Seile. Paldies par balsojumu.

97.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija un lūdz to atbalstīt arī Saeimā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 98.priekšlikumu iesniegusi Anna Seile par savvaļas dzīvnieku izmantošanas kārtību. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 99.priekšlikumu iesniegusi deputāte Anna Seile. Šis priekšlikums nav atbalstīts, bet es uzskatu, ka šeit var sakārtot redakciju uz nākamo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 99.priekšlikumu.

A.Seile. 100.priekšlikumu iesniegusi Anna Seile. Komisija to ir atbalstījusi daļēji. Tāpat daļēji tā ir atbalstījusi 101. - Kārļa Leiškalna priekšlikumu, bet pilnībā to ir atbalstījusi zemkopības ministra Aigara Kalvīša ierosinātajā redakcijā kā 102.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Seile. 103.priekšlikumu iesniedzis deputāts Ilmārs Geige, bet komisija šo priekšlikumu noraidīja. Lai nerastos pārpratumi, es gribu paskaidrot, kāpēc komisija šo priekšlikumu noraidīja. Geiges priekšlikumā ir runāts par meža ieaudzēšanu, un tas ir zemes īpašnieka pienākums, ja to neierobežo normatīvie akti. Jēdziens “meža ieaudzēšana” nenozīmē meža atjaunošanu, teiksim, izcirstajās meža platībās, bet tas nozīmē meža ieaudzēšanu tādā zemē, kur līdz šim meža nav bijis. Tāpēc komisija neatbalstīja šo Geiges kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

A.Seile. 104.priekšlikumu ir iesniedzis zemkopības ministrs Kalvīša kungs, un šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Tāpat redakcionālu sakārtojumu piedāvā 105.priekšlikums Juridiskā biroja variantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 106.priekšlikumu iesniegusi deputāte Anna Seile. Komisija to ir atbalstījusi daļēji. Tāpat tā daļēji ir atbalstījusi 107.priekšlikumu un apvienojusi visus šos priekšlikumus savā 108.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 109.priekšlikums. Iesniegusi deputāte Anna Seile. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, bet Kārļa Leiškalna priekšlikums nr.110. tika atzīts par labāku, tāpēc ir atbalstīts visā pilnībā.

Lūdzu atbalstīt komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 109. un 110.priekšlikumu.

A.Seile. 111.priekšlikumu, ko kolektīvi iesnieguši Anna Seile un Kārlis Leiškalns, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 112.priekšlikums. Iesniegusi deputāte Anna Seile. Šis priekšlikums ir par to, ka mežu īpašniekam vajadzētu obligāti noslēgt līgumu par meža aizsardzību pret ugunsgrēkiem, bet mēs nolēmām šo diskusiju turpināt trešajā lasījumā, tāpēc es šo priekšlikumu neuzturu spēkā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 113.priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. Iesniedzēja ir Seile.

Sēdes vadītājs. Deputāti…

A.Seile. 114.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Precizējošs un redakcionāls. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 115.priekšlikums ir atbildīgās komisijas redakcija. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 116.priekšlikums. Iesniegusi deputāte Anna Seile. Tas ir precizējums par to, kas ir uzskatāms par ārkārtas situāciju mežā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Tā atbalsta arī 117. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 118.priekšlikums. Deputāte Anna Seile ievieš vienu papildinājumu par to, kas būtu jādara meža īpašniekam, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 119.priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi Annas Seiles priekšlikumu. Nav atbalstījusi arī Gundara Bojāra priekšlikumu, bet ir atbalstījusi 121. - zemkopības ministra Aigara Kalvīša priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 119., 120. un 121.priekšlikumu.

A.Seile. 122.priekšlikums. Iesniedzis zemkopības ministrs Aigars Kalvītis, un šeit ir atbalstīta šī redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 123.priekšlikumā runāts par meža īpašnieka tiesībām saņemt informāciju no Mežu reģistra. Priekšlikumu iesniegusi Anna Seile. Tas ir atbalstīts daļēji. Arī 124. - Leiškalna priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, bet komisija ir izveidojusi savu precizēto redakciju kā 125priekšlikumu, kuru lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 126.priekšlikums. Iesniegusi deputāte Anna Seile. Tas nav atbalstīts, bet 127. - Annas Seiles priekšlikums - par šā paša panta citu daļu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 128.priekšlikums. Seile ir ierosinājusi šo pantu izslēgt. Komisija to nav atbalstījusi un 129.priekšlikumā ir izveidojusi jaunu šā panta redakciju, kuru lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas redakciju.

A.Seile. 130.priekšlikums. Iesniegusi deputāte Anna Seile. Komisija to nav atbalstījusi.

131.priekšlikumu ir iesniedzis Leiškalns, taču komisija ir bijusi ļoti stingra un to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

A.Seile. 132.priekšlikumu atkal iesniedzis Leiškalns, un komisija atkal to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

A.Seile. Un 133.priekšlikumu par Meža resursu valsts reģistru ir iesniedzis Kārlis Leiškalns, šoreiz komisija ir bijusi pret viņu vēlīga.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti ir vēlīgi. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 134.priekšlikums. Tā jau ir sadaļa “Dabas aizsardzība mežā”. Komisija ir iesniegusi savu sākuma redakciju kā 134.priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 135.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija, un es lūdzu to atbalstīt Saeimā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 136.priekšlikums. Deputāts Ilmārs Geige to iesniedzis, bet komisija nav atbalstījusi. Deputāts Ilmārs Geige uzliek par pienākumu piedalīties mežu ugunsgrēku likvidēšanā arī meža īpašniekam un meža valdītājam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. Žēl gan, ka deputāti tam piekrīt, bet ir jau labi… Varbūt tad sakārtosim to uz trešo lasījumu, jo meža īpašniekam tomēr būtu jāpalīdz meža dienesta darbiniekiem nodzēst ugunsgrēku, kas ir radies viņa mežā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 137.priekšlikums. Iesniegusi Anna Seile. Komisija viņu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 138.priekšlikumu iesniedzis zemkopības ministrs Aigars Kalvītis. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 139. ir redakcionāls priekšlikums. Iesniedzis zemkopības ministrs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 140.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. 141.priekšlikums. Iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Pēterkopa kungs. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, bet pilnībā ir atbalstījusi šo pašu tematu 142.priekšlikumā Aigara Kalvīša izstrādātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

A.Seile. Tālāk ir nākamā nodaļa - “Par ciršanas apliecinājuma izsniegšanas kārtību”.

143. ir zemkopības ministra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 144.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija arī to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 145. ir Leiškalna priekšlikums, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 146. ir zemkopības ministra Aigara Kalvīša priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 147. ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Un 148. ir deputātes Annas Seiles priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Tāpat ir atbalstīts arī 149. - Seiles priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Un arī 150. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 151.priekšlikumu ir izteicis deputāts Gundars Bojārs. Komisija to nav atbalstījusi. Priekšlikuma būtība: Gundars Bojārs ir gribējis iestrādāt normu, ka valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” ir neprivatizējama akciju sabiedrība. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Priekšlikuma iesniedzējs lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 151. - deputāta Gundara Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 31, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 152.priekšlikums. Iesniegusi deputāte Anna Seile, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 153.priekšlikumu iesniegusi deputāte Anna Seile, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Tālāk ir 154.priekšlikums. Iesniegusi deputāte Anna Seile, kas aicina izveidot meža attīstības fondu, saglabājot to kārtību, kāda līdz šim bija pastāvējusi mežzinātnes un izglītības uzturēšanā. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 154.priekšlikumu. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Manuprāt, šis ir ļoti nozīmīgs priekšlikums, jo meža resursi ir tie resursi, kuri neveidojas ne viena, ne desmit gadu laikā, bet gan ļoti ilgā laika periodā. Tāpēc visiem tiem, kuri koksni izmanto, pārdod, transportē un gūst no tā labumu, būtu jābūt arī pienākumam piedalīties ar savu mazu artaviņu meža ieaudzēšanā un ataudzēšanā, jo, manuprāt, bez mežizglītības, bez mežzinātnes mēs nekur tālu netiksim. Līdz šim pastāvēja šāds meža attīstības fonds, kurā tika iekļauti arī medību līdzekļi medību resursu atjaunošanai un mežzinātnes uzturēšanai. Manuprāt, neatkarīgi no tā, kā mums pašlaik veidojas jaunas koncepcijas Ministru kabinetā, šis ir viens no tiem fondiem, kurš obligāti būtu jāsaglabā, ja mēs gribam nodrošināt savu mežsaimniecisko attīstību.

Ja domājat, ka šis fonds varētu iegūt milzīgus līdzekļus, lielus atskaitījumus un nodarīt zaudējumus koksnes pārstrādātājiem vai tirgotājiem, tad tā nevar būt taisnība, jo te ir pateikts, ka šis fonds tiek veidots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmēros. Tātad tas var būt pavisam neliels fonds meža audzētāju un zinātnes labā.

Ja mēs šo pantu izsvītrosim un ja tas neparādīsies uz nākamo lasījumu, tad neparādīsies arī diskusija Saeimā uz trešo lasījumu. Taču, ja mēs nobalsosim par šo manu priekšlikumu, ko lūdz visas mūsu mežzinātnieku un mežu audzētāju aprindas, turklāt tas nav mans vienpersoniski sagatavots priekšlikums, tad tādā gadījumā Ministru kabinets varēs mums piepalīdzēt gan Finansu ministrijas personā, gan Ekonomikas ministrijas personā sagatavot varbūt vēl precīzāku redakciju uz trešo lasījumu.

Cienītie deputāti! Es lūdzu jūs: padomājiet un atbalstiet šāda fonda veidošanu nozarē, kura tiešām ir viena no nozīmīgākajām Latvijā, tas ir, Latvijas “zaļā zelta” atbalstam.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 154. - deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 3, atturas - 45. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Seile. Paldies. Es ceru, ka uz nākamo lasījumu ministrija pati iestrādās šādu priekšlikumu.

155. priekšlikums. Iesniegusi deputāte Anna Seile. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Seile. 156. priekšlikums. Iesniedzis Kārlis Leiškalns. Šoreiz komisija nav bijusi vēlīga.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.

A.Seile. 157.priekšlikums. Iesniegusi deputāte Anna Seile. Tas ir par valsts meža atsavināšanas kārtību. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Tabūns vēlas debatēt?

Atklājam debates par 157.priekšlikumu. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs ļoti nopietni ieskatīties šajā būtiskajā priekšlikumā un to izsvērt, jo patiešām nu ir pienācis laiks ne tikai izcirst mežus un vest projām, bet arī laiks domāt par Latvijas mežu aizsardzību, ja turpināsies tā, kā notiek pašlaik, ka šeit gar Daugavmalu plūst mašīna pēc mašīnas ar baļķiem, arī ar pārstrādātiem kokmateriāliem uz ostām...

Šie meži nemaz netiek tik labi atjaunoti, kā mēs domājām un kā cerējām. Kolēģi, ārzemēs, tur, uz kurieni mēs vedam šo lēto kokmateriālu, tikai berzē rokas, protams, priekā, un labprāt pieņem, jo tas viņiem ir ļoti, ļoti izdevīgi.

Atgādināšu bēdīgo bilanci aizvadītajā gadā par tāmes izpildi (kubikmetru miljonos). Tā ir sekojoša: tāme bija 8,3 miljoni, izsniegtas atļaujas - par 15,6 miljoniem, tātad divas reizes vairāk. Valsts mežos izciršana atbilst tāmei, tā ir pat mazliet, mazliet mazāka. Toties privātmežos ir pavisam bēdīga aina: tāme ir 3 miljoni kubikmetru, bet izsniegtas atļaujas ir par 10,5 miljoniem kubikmetru - tātad tā ir pārsniegta trīs reizes! Tad, lūk, kā es saprotu, privātīpašnieki, atrodoties diezgan bēdīgā materiālajā situācijā, kad trūkst naudas, lai dzīvotu, nemaz nerunājot par to, lai attīstītu kādu ražošanu, izcērt savus mežus vai atdod tos izcirst starpniekiem par ļoti lētu naudu. Tālab es uzskatu, tāpat kā Seiles kundze, kura ir iesniegusi ļoti būtisku priekšlikumu, ka valsts mežu zemes atsavināšana pieļaujama tikai pēc Ministru kabineta priekšlikuma, ikreiz to apstiprinot Saeimā. Lūdzu, cienījamie kolēģi, atbalstiet šo Annas Seiles priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Zemkopības ministrs Aigars Kalvītis. Jūsu rīcībā ir 2 minūtes.

A.Kalvītis (zemkopības ministrs).

Cienījamie deputāti! Cienījamais priekšsēdētāj! Šādā redakcijā, kā Anna Seile iesniegusi šo priekšlikumu, Zemkopības ministrija uzskata, ka nevajadzētu to atbalstīt. Mans priekšlikums būtu uz trešo lasījumu iestrādāt to redakciju, kas apstiprināta Ministru kabinetā attiecībā uz mežu politiku un kas skan: “Valsts meža īpašums saglabājams pašreizējā platībā un tādā veidā, kas nodrošina šo mežu efektīvu apsaimniekošanu.” Uz trešo lasījumu mēs varētu šo jautājumu atrisināt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, būs daži paziņojumi.

Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridisko komisiju lūdzu uz sēdi Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam Saeimas deputātu Jēkabu Sproģi 50 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Vārds paziņojumam Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātus lūdzu pulcēties šajā starpbrīdī uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andrejs Klementjevs, Jānis Ādamsons, Jānis Leja, Aija Poča, Edvīns Inkēns, Jānis Škapars.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

( Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim izskatīt likumprojektu “Meža likums” otrajā lasījumā! Turpināsim debates par 157. - deputātes Annas Seiles priekšlikumu.

Anna Seile!

A.Seile. Cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka Meža likumā šis ir pamatpunkts. Kā mēs nobalsosim - tāds turpmāk arī būs Latvijas mežu liktenis.

Es gribu tikai paskaidrot, ka Zviedrijā valsts akciju sabiedrība (līdzīgi kā pie mums) mežu apsaimniekošanai tika izveidota 1992.gadā. Tur skaitījās, ka tā nevarēs privatizēt valsts mežus, bet tas nebija noteikts nevienā likumā.

1994. gadā gandrīz visi valsts meži Zviedrijā tika privatizēti un kļuva par privātīpašnieku mežiem.

1996.gadā valsts sāka atpirkt no privātīpašniekiem īpaši nozīmīgus meža kvartālu gabalus - aizsargjoslas gar upēm, gan jūras krastu un tā tālāk. Vai mēs gribam nonākt šādā situācijā? Tāpēc es uzskatu, ka likumā ir jāiestrādā normas, kas pilnīgi skaidri pasaka, ka valsts meži pašreizējā platībā ir neprivatizējami. Jāsaka, ka šī platība jau tagad zemes reformas gaitā ir daļēji samazināta un ka ne visa tā platība, kas 1940.gadā bija valsts mežu īpašums, pašlaik pieder valstij vai pašvaldībām. Šī zeme ir nonākusi arī privātīpašumā. Var jau būt, ka tas nebūtu nekas slikts, bet, ja Latvija ir bagāta ar mežiem, tad apmēram puse no visiem mežiem vai pat, kā skaitās, to nelielā puse varētu piederēt valstij, lai veidotu valsts vienotu politiku.

Manuprāt, mums jāņem vērā arī tas, ka 1998.gadā Saeimā apstiprinātajā valsts mežu politikā, tas ir, Ministru kabinetā apstiprinātajā valsts mežu politikā, bija tāds ieraksts, kādu nupat minēja mūsu zemkopības ministrs Kalvīša kungs, ka valsts mežu īpašums ir saglabājams pašreizējā platībā un tādā veidā, kas nodrošina šo mežu efektīvu apsaimniekošanu.

Diemžēl tad, kad likumprojekts no Ministru kabineta tika iesniegts Saeimā, no tā pāri bija palicis tikai sākums un beigas. Pašreizējā redakcijā tas skan tā: “Valsts meža īpašums saglabājams veidā, kas nodrošina tā efektīvu apsaimniekošanu.” Viss par tā pašreizējo platību no šā teksta ir pazudis. Tas pierāda tikai mūsu deputātu kļūdu, ka nozaru koncepcijas un politikas Saeimā apstiprinātas netiek. Nāk jauns Ministru kabinets, un šīs politikas tiek aizmirstas, jo par tām nav Saeimas lēmuma. Un, ja Saeima arī tagad neiestrādās likumā šādas normas, tad meži būs privatizējami, jo valsts akciju sabiedrības statūtu 6.punktā ir skaidri un gaiši pateikts, ka tā veic civiltiesiskus darījumus ar meža zemi. Un tātad es gribētu, lai šeit tomēr tiktu iestrādāta augstākā norma, ka valsts meža zemes atsavināšana pēc Ministru kabineta priekšlikuma pieļaujama tikai ar ikreizēju Saeimas lēmumu.

Jā, es esmu dzirdējusi šeit iebildumus, vai nu skriesim uz Saeimu par katru mazo meža gabalu, lai apstiprinātu tā nodošanu vai nu privatizācijai, vai kādas īpašas būves celtniecībai, vai kam citam. Taču, ja tas ir jautājums par meža zemes transformāciju, tad to jau risina likumā paredzētajā kārtībā. Šajā gadījumā nekāda atsavināšana ar Saeimas lēmumu nebūs vajadzīga, turpretī konceptuāli viss mežu kopums, kas pašlaik ir saglabāts valsts īpašumā, ir saglabājams, jo privatizācijas rezultātā meži ir daudz cietuši.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, uzskatot, ka zemkopības ministra izteiktā doma debatēs būtu atbalstāma arī uz trešo lasījumu. Un arī šī frāze, ka valsts meža īpašums saglabājams pašreizējā platībā, būtu atbalstāma uz trešo lasījumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Deputāti un deputātes! Vai otrādi. Patiesībā Latvijas Republikā izpildvara balstās tikai un vienīgi uz parlamenta uzticību, un izpildvarai deleģētās funkcijas ir ļoti precīzi nodalītas no lēmējvarai jeb likumdevējiem deleģētajām funkcijām. Patiesībā šis priekšlikums it kā iezīmē jaunu parlamentārisma modeli - parlamenta tiešās pārvaldes modeli. Patiesībā Ministru kabinets ir diezgan dārga institūcija, un mēs varētu atteikties no Ministru kabineta vispār. Mēs varētu un gribētu ļaut parlamentam uzņemties visas funkcijas, un tad komisiju priekšsēdētāji automātiski kļūtu arī par ministru vietas izpildītājiem, kā to savā laikā jau realizēja mans draugs un bijušais komisijas priekšsēdētājs Atis Sausnītis. Viņš vienlaikus bija gan ekonomikas ministrs, gan arī bija komisijas priekšsēdētājs, un patiesībā viens no šiem amatiem kļuva lieks.

Valsts meža zemes atsavināšana nenozīmē tikai baļķu kravu plūsmas apturēšanu vai ko līdzīgu. Valsts meža zemes atsavināšana nenozīmē arī tūkstošiem un tūkstošiem hektāru pirkšanu, pārdošanu, ieķīlāšanu, dāvināšanu un tamlīdzīgi. Valsts meža zemes atsavināšana nozīmē arī 100 kvadrātmetrus, 0,4 kvadrātmetrus, hektāru, pushektāru un tamlīdzīgi. Daudzos un dažādos gadījumos privatizācijas procesa rezultātā šobrīd ļoti daudzi cilvēki... jāteic godīgi, arī es esmu ieguvis 40 hektārus valsts meža zemes par privatizācijas sertifikātiem. Labs ieguvums, bet tas ir likumā atļauts un likumā noteikts, un es domāju, ka ne es vien tā rīkojos.

Tāpat šobrīd notiek zemes privatizācija, un visi šie likumi, visi šie privatizācijas gadījumi likumā noteiktajā kārtībā netiek izskatīti Valsts privatizācijas aģentūrā, bet visos gadījumos, kad ir runa par valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu, tas tiek izdarīts ar Ministru kabineta rīkojumu. Es domāju, ka nevienam nav bijis sakarā ar šiem rīkojumiem problēmu vai pretenziju. Ja Ministru kabinets tomēr, izrādās, ir velti parlamenta un tautas uzticību valkājis, tad jebkurš Ministru kabineta rīkojums tiek saskaņots, manuprāt, pat pārāk ilgi - paiet apmēram mēnesis, pat līdz diviem mēnešiem, kamēr tas iziet cauri visām ministrijām. Jebkuram deputātam ir iespējams pamanīt Ministru kabineta nodevīgu rīcību - to, ka Ministru kabinets pēkšņi grib nez kāpēc atsavināt 10 tūkstošus hektāru valsts meža zemes kādam par labu. Un parlamentam ir iespējams šādu Ministru kabineta rīcību apturēt kaut vai ar neuzticības izteikšanu valdībai.

Es pilnībā atsakos parlamentā izskatīt jautājumus par meža zemes atsavināšanu jebkurā tās formā. Tā ir izpildvaras funkcija, tas ir jādara izpildvarai, bet parlamenta funkcija ir kontrolēt šo izpildvaru, lai tai nodotie varas resursi netiktu izmantoti ļaunprātīgi. Tā ir tā atšķirība! Citādi, Seiles kundze, mums ir jāatsakās no izpildvaras kā dārga un nevajadzīga prieka, un tad visus lēmumus mēs pieņemsim šeit, kā teica mūsu bijušais kolēģis Krisberga kungs, “100 gudro galvu” ietvaros. Pieņemsim visus lēmumus un arī saņemsim par visiem lēmumiem. Paldies. (No zāles deputāts G.Bērziņš: “Urrā!”)

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es varētu pilnībā piekrist cienījamajam Leiškalna kungam, un arī es patiešām gribēju norādīt uz šiem momentiem. Ja šodien Latvijā nebūtu tik daudz neizmantotu meža platību un zemes, ja mums būtu patiešām kaut kādas Eiropas vidienes valstu problēmas, tad mēs varētu ļoti satraukties, bet šodien šī zeme pie mums netiek izmantota. Tas ir viens jautājums.

Otrais jautājums ir par to, vai mums ir jāieslēdz, - un to mēs līdz šim vienmēr esam darījuši - daudzpakāpju sistēmas. Vismaz izmeklēšanas komisijā daudzpakāpju sistēma pārliecinoši rada korupciju. Tas ir pirmais moments. Otrais. Tā bieži vien padara bezjēdzīgu arī visu citu, arī jebkāda veida uzņēmējdarbību, tādēļ ka tā nozīmē staigāšanu no viena ierēdņa pie otra un trešā. Paiet gadi, un, teiksim, viss biznesa projekts jau ir garām. Vairs nav laika.

Un trešais moments. Man patiešām kā opozīcijas pārstāvim savā ziņā būtu jāsaka: “Nē, nē!”, bet šinī gadījumā es saku citādi. Cienījamie kungi, ja notiks mahinācijas ar mežu, tad tas ir tieši mūsu pienākums skatīties, izbraukt uz vietas un saņemt signālus. Un tad patiešām tas Ministru kabinets, kurš būs atļāvis tādu izdarību, ātri un veiksmīgi kritīs, jo man liekas, ka Latvija nav lielā Sibīrija vai Krievija, kur var izcirst varbūt veselu reģionu un neviens to pat nezina. Un tāpēc šinī gadījumā es aicinātu vismaz atturēties, balsojot par Seiles kundzes priekšlikumu, jo patiešām arī man bieži vien liekas, ka nākotnē Ministra kabinetam būtu jāatsakās no šīs funkcijas. Bet tas varbūt varētu būtu tālākā nākotnē, kad īpašnieki ir jau stabilizējušies, un tad šo jautājumu varētu neskatīt Ministru kabineta līmenī. Tomēr man negribētos, ka mēs piedzīvotu to dienu, kad mēs saņemsim karti, kurā būs ierakstīti divi hektāri turp un divi šurp, un ka tad mums būs jāinteresējas, vai tā karte ir precīza, un ka nākamreiz īpašnieka maiņas vai pārdošanas gadījumā mēs atkal to visu izskatīsim... Es nezinu, kura komisija ar to nodarbosies. Ja mums vajag bezjēdzīgu darbu, tad mēs to varam sev uzkraut. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Latvijas iedzīvotāji! Diemžēl Latvijas meži ir lielākā atlikusī bagātība Latvijas valstī, un tie ir 1,3 vai 1,6 miljardi. Es saprotu valdību veidojošās partijas, ka tām ir lielas mokas, kā šo mežu privatizēt un izdarīt tā, lai tas kļūtu privātīpašums. Tas viss ir saprotams. Taču ne jau jūs esat radījuši šo mežu, ne jūs to esat kopuši, bet diemžēl šajos 10 gados tas tiek tikai izsaimniekots, un tāpēc tam, kas ir bijis valstij, ir arī jāpaliek valstij. Es saprotu, un arī cilvēki saprot, kāpēc tika organizēta akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”. Tas tik tiešām bija tādēļ, lai varētu pa drusciņai tos Latvijas mežus pataisīt mazākus, lai mazāk pieder valstij. Un tad tos varētu pārdot ārzemniekiem vai ieķīlāt, vai izdarīt vēl kādu citu darījumu, kas nu kuram patīk.

Iepriekšējos nolikumos jau ir parādīts, ka savākt ogas un sēnes iedzīvotājiem būs diezgan grūti, un, ja vēl notiks visas šīs privatizācijas, tad vispār latvietis varēs staigāt gar meža malu un domāt par to, ko ir izdarījuši 7.Saeimas deputāti, jo viņš vairs nevarēs ieiet mežā savākt odziņas vai sēnes. Tas ir skaisti izdomāts!

Es nezinu, ko vēl varēs privatizēt un izpārdot. Nu vēl jau atliks jūra. Varbūt jūs ierosināsiet, ka arī to var, kā saka, sadalīt pa gabaliem, privatizēt vai kādā citā veidā izpārdot? Latvijas mežiem ir jāpaliek tādiem, kādi tie bija 1940.gadā, un te nav nekādas runas par to, ka Ministru kabinets vai vēl kāds cits ar to mežu varētu izrīkoties tā, kā līdz šim laikam tas tiek darīts. Tāpēc to atbalstīt nevar! Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Vairākkārt te tā jauki lieto vārdus “mežs - zaļais zelts”, mūsu tautas bagātība un tamlīdzīgus. Tajā pašā laikā tiek lietots arī tāds briesmīgs vārds - “atsavināšana”. Tātad to tautas bagātību kāds grib atsavināt. Un kurš tad būs tas lielais atsavinātājs? Tas būtu tagad Ministru kabinets. Nu labi. Taču tas pats Ministru kabinets 1998.gada 28.aprīlī ir pieņēmis, apstiprinājis skaistu krājumu, kas saucas “Latvijas meža politika”, un tur ir iekšā tāda frāze, ko mani cienītie kolēģi acīmredzot vai nu nav lasījuši, vai ir aizmirsuši, vai izliekas, ka tādas tur nav, - “Valsts meža īpašums saglabājams pašreizējā platībā un tādā veidā, kas nodrošina šo mežu efektīvu apsaimniekošanu.” Kur tad paliek tie vārdi “pašreizējā platība”? Vai tad pēc atsavināšanas tā paliek? Tieši tāpēc jau ir tas jautājums tik nopietns. Un tie nav kaut kādi divi hektāri! Te viens mans kolēģis mēģināja izteikties, ka privātīpašnieks ar vienu baļķi padusē skraidīs pēc atļaujas uz Saeimu. Ne jau par to ir runa, runa ir par valsts mežiem. Tiešām tam ir jābūt ārkārtējam gadījumam (es uzsveru - ārkārtējam!), ja mēs taisāmies atsavināt valsts mežus. Un, atvainojiet, lūdzu, Ministru kabinets ir izpildvara, viņi pilda to, ko nolemj Saeima, nevis rīkojas kaut kā citādi. Un, ja šī pati izpildvara jau ir pieņēmusi konkrētu dokumentu, kurā ir skaidri pateikusi, ka mežs ir jāsaglabā pašreizējā platībā, tad izskaidrojiet, lūdzu, kā tad bez Saeimas iejaukšanās varētu notikt šāda atsavināšana? Var būt, ka var likumprojektā mainīt kādu vārdu, gatavojot nākamo lasījumu. (Paldies Dievam, ka vēl viens lasījums ir atlicis!) Varbūt... Jā, tam es varētu piekrist. Taču nevajadzētu mums šeit, Saeimā, tagad pilnīgi aizmirst to, ko valdība jau ir pieņēmusi. Un Saeimai toreiz tas patika. Un tagad patvaļīgi ielikt tādas normas... Bez tam neaizmirsīsim arī to, ka valdības nāk un iet! Vienai valdībai iepatīkas viens meža gabaliņš, otrai iepatīkas otrs, un tad jau nu gan notiks tā meža sadalīšana. Katrai valdībai, nākot krēslos, kāds meža gabaliņš pazudīs no valsts meža kopplatības. To taču vajadzētu saprast un privātas darīšanas nejaukt ar lietām, kas ir iestrādātas valdības krājumos, ar lietām, kas skar tiešām visu valsti kopumā. Tik nopietnus jautājumus bez Saeimas piekrišanas lemt, kā tas ir pašreizējā dokumentā, nav iespējams. Vienkārši pārvērst Ministru kabinetu par bodīti, kas tirgosies ar meža gabaliņiem... Nu, lūdzu, var jau tā. Var jau visu valsti pārvērst par privātuzņēmumu un rīkoties tamlīdzīgā veidā, tikai jāpadomā tiešām arī par to, ka pēc kādām pāris paaudzēm kādam tas mežs interesēs arī kā valsts īpašums, nevis tikai kā privātīpašums. Un tad tiešām mēs nonāksim pie tā, ka valsts attapsies un sāks domāt par to, kā to mežu savā īpašumā dabūt atpakaļ. Tā ka vispār, godīgi sakot, pat izbrīna tas, ka komisija pieņēmusi tik bezatbildīgu lēmumu šajā gadījumā un nav ievērojusi šo Annas Seiles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man ir prieks, ka beidzamo trīs sēžu laikā vismaz viens nopietns likums te tiek skatīts. Iepriekšējās divās sēdēs es te klausījos tādas emocionālas iepriekšējo runātāju frāzītes par visādām lietām. Nupat es dzirdēju arī tādas ļoti atbildīgas emocionālas runas. Faktiski katrā lietā ir plusi un mīnusi. Kas attiecas uz Latvijas mežiem, esmu pilnīgi pārliecināts, ka visi šie meži vismaz vienreiz ir bijuši nocirsti. (Ja mēs ņemam vērā, cik mežu ir kopumā saaudzis, tad atcerēsimies arī bonitātes tabulu nr.120!) Gan baronu laikos, gan arī pēc tam, gan vēlāk, gan arī agrāk tas jau ir noticis. Ja mēs paskatāmies, kāda situācija pašreiz līdz likuma pieņemšanai ir Latvijā, tad redzam, ka apmēram 50% ir valsts meži, 50% ir privātie, ļoti minimāls procents ir pašvaldībām. Ir tāda sajūta - arī man ilgu laiku bija tāda sajūta -, ka katrs Latvijas pilsonis kaut ko precīzi iegūst no tā, ka Latvijā ir 46% teritorijas pārklāti ar mežu. Ka kaut kādā veidā vismaz iegūst budžets, kurš pēc tam pārdalās... un tad tos līdzekļus saņem viena vai otra sfēra, kaut vai sociālā, un tā tālāk. Man jūs ir jāsarūgtina, ka tas tā nav. Tas pats meža fonds, kas eksistēja kā speciālais budžets vairākus gadus, pelnīja apmēram 24 miljonus - pārsvarā no celmu naudas, no izsolēm, no ilgtermiņa līgumiem, tikpat daudz arī mežam tika notērēts, neviens ārpus Valsts meža dienesta nevienu santīmu nav dabūjis šajā valstī. Protams, varētu domāt, ka valsts iegūst kaut kādus nodokļus no tām firmām, kas mežu izstrādā. Tie ir ļoti minimāli, jo faktiski ir tā, ka lielākoties mežs ir mūsu eksportprece, 38% iet eksportā, lielāko daļu no visa eksporta veido kokizstrāde, un izrādās, ka tur PVN tiek atlaists un arī neko daudz neiegūst. Jā, bet var jau būt, ka mežam ilgstoši jāeksistē vienkārši kā kaut kādam garantam valsts stabilitātei, jo kaut kad var gadīties, ka valstij vajadzēs šo īpašumu. Redziet, tad nonākam pie tādiem plusiem un mīnusiem.

Pirmais, teiksim, mīnuss - tajā ziņā es varu piekrist deputātei Seilei - ir šāds. Jā, ja mēs paskatāmies uz situāciju, kāda bija pirms desmit gadiem, no tā brīža, kad privātie sāka dabūt savus mežus atpakaļ, kādu ainu mēs tur ieraugām? Diemžēl ļoti skumju. Sākot ar maniem 300 kubikmetriem, kurus es... savulaik, vadīdams valdību, domāju, ka tie 300 kubikmetri zemniekiem palīdzēs attīstīt lauksaimniecību, nevajadzēs maksāt par tiem celmu naudu. Un 90% no visa tā aizgāja vai nu mašīnām, vai notērēti kaut kam citam. Kā tiek izstrādāti, lūk, šie privātie meži? Slikti. Stāvoklis ir bēdīgs. Vēl sliktāka lieta ir tā, ka es varu nocirst privāto mežu par 100 tūkstoš latiem, bet samaksāt 150 latus - administratīvo sodu. Lūk, ja es cērtu svešā mežā, tad man ir kriminālatbildība, bet, ja savā, tad izrādās, ka par to nekā nav. Tā ka it kā šie argumenti būtu pret to, ka mēs palielinātu privāto daļu un principiāli samazinātu valsts daļu mežos. Jo prakse parāda to, ka privātie apsaimnieko mežu sliktāk nekā valsts.

Ar to es varētu arī beigt, bet, redziet, ir viena cita problēma, kas diemžēl ir pretrunā ar to, ko es saku. Nu, te varonīgi Dobeļa kungs un vēl kādi citi “dziedāja” par valsts interesēm. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Es nedziedāju...”) Tā problēma ir cita. Padomāsim par šādu lietu: tagad mēs te visi ceram, ka būs kaut kāda iespēja efektīvāk izstrādāt kokmateriālus. Nu, piemēram, celulozes rūpnīcas veidošana. Tagad, ja būs jātaisa celulozes rūpnīca, ir divas iespējas. Viena būtu tā, ka atnāk ārzemnieki un simtprocentīgi ar saviem spēkiem, ar saviem līdzekļiem uztaisa šeit rūpnīcu un Latvija tur nepiedalās nekādā pakāpē. Varam vien cerēt, ka Latvijas privātais kapitāls tur piedalītos. Man gan nav skaidrs, no kurienes tas kapitāls būs, jo man zināms, ka kapitāls mūsu vietējām kokizstrādes firmām ir diezgan mazs, viņi tur iekšā netiktu. Tas būtu it kā normāli, ja arī valsts piedalītos, lūk, šādas celulozes fabrikas būvē un varētu arī iegūt zināmus procentus no pelņas, ko iegūtu no celulozes ražošanas. Bet kā valsts varēs piedalīties ar kaut kādu kapitālu, ar tīru naudu? Nav mums naudas. Ja mēs ejam tajā pasākumā iekšā ar daļu valsts meža, kā valsts, ne kā privātie, tad tajā brīdī, kad tā jauktā kompānija tiek veidota saistībā ar celulozes rūpnīcu, valsts meža daļa tiek privatizēta un atsavināta. Valsts interesēs atsavināta. Es vēl varētu minēt vairākus piemērus, ja mēs runājam par valsts atbalstu kaut vai kokizstrādei. Arī tāda situācija ir iespējama - garantēt ar daļu valsts meža. Un tā tālāk un tā tālāk.

Sēdes vadītājs. Laiks beigt, Godmaņa kungs!

I.Godmanis. Es pabeigšu tūlīt.

Es redzu tikai vienu variantu. Es piekrītu Seiles kundzei - nevar būt “blanko karte”... Ministru kabinets nedrīkst pilnvarot valsts akciju sabiedrību brīvi rīkoties ar mežu. Taču es piekrītu, ka Ministru kabinetam ir jāpaliek tam, kas atsevišķos gadījumos pieņem lēmumu par mežu ieguldīšanu vai atsavināšanu valsts… starp citu, arī valsts interesēs. Tātad, ja tajā jaunajā politikā, kas Ministru kabinetam būs jāizstrādā, mēs iestrādājam, ka valsts akciju sabiedrība nav tiesīga vienā rāvienā ar visu mežu rīkoties, bet ka to dara tikai Ministru kabinets, tad es piekrītu tam, par ko nobalsoja komisija, lai vai cik emocionālus vārdus es te būtu dzirdējis.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Šajā sakarā es gribētu uzsvērt, ka, manuprāt, deputāte Anna Seile ir ļoti nopietnu priekšlikumu piedāvājusi. Protams, tas ir jāskata pārējo priekšlikumu kontekstā. Es, sociāldemokrāts, neapšaubāmi atbalstīšu šo ideju, ka valsts meža zeme ir atsavināma ar Saeimas lēmumu. Cita lieta, ka likums var noteikt kārtību un arī konkrētus apmērus, kādos būtu deleģējamas attiecīgas tiesības arī Ministru kabinetam. Var būt, ka var būt tā, kā Lujāna kungs teica, - ka viens vai divi hektāri… Tajā ziņā varētu būt pretimnākšana, un to iesaka arī mūsu iesniegtais 159.priekšlikums. Tas iesaka, ka valsts meža zeme saglabājama valsts īpašumā un ka tās atsavināšanas kārtību nosaka Saeima. Mēs varam šādu pretimnākšanu attiecībā uz atsevišķiem nelieliem un nenozīmīgiem jautājumiem izrādīt, un līdz ar to mēs arī netraucēsim normālu uzņēmējdarbību. Tas būs valsts interesēs.

Es gribētu vēl uzsvērt vienīgi to, ka, manuprāt, tas, ka Saeima noraidīja arī Gundara Bojāra priekšlikumu, ka ir neprivatizējama valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, parāda to virzienu, par kuru šeit virkne deputātu izsaka savas bažas. Ja mēs neatbalstīsim arī Annas Seiles priekšlikumu, ka valsts meža zemes atsavināšana ir pieļaujama ar Saeimas lēmumu, tad kādā brīdī viena daļa valsts meža var nevis ar Saeimas, bet ar Ministru kabineta lēmumu attiecīgi mainīt īpašnieku. Un es tam nepiekrītu.

Protams, mēs šeit varam daudz runāt un spriest, ka Saeimas vairākums uzticas valdībai. Saeimas vairākums uzticējās valdībai arī toreiz, kad tika parakstīts “Lattelekom” līgums; kad praktiski tika parakstīts līgums par brīvo tirdzniecību. Taču, kā mēs redzam, neviens no tiem vīriem, kas to parakstīja, īstenībā ne ar ko neatbild. Un vienalga mums ir saviem vēlētājiem jāskaidro visas šīs politiskajā ziņā ļoti nepatīkamās situācijas, viss, kas notiek ar valsts īpašumu.

Tāpēc es uzskatu, ka šinī gadījumā jautājums ir pārāk nopietns, likme - valsts meži - ir pārāk nopietna. Ir jāatbalsta Annas Seiles priekšlikums. Protams, Lujāna kunga iebildumiem ir zināms pamats, bet tos novērš 159.priekšlikums. Esam pilnīgi pārliecināti, ka arī Lujāna kungs varēs rast sevī spēku atbalstīt šo Annas Seiles priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Gailis.

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es uzskatu, ka Annas Seiles priekšlikums ir ļoti būtisks. Paldies Dievam, ir vēl trešais lasījums, kura laikā, protams, mēs varēsim ieviest likumprojektā tādas vai citādas redakcionālas izmaiņas. Taču tas nemaina lietas būtību.

Es gribu jums jautāt - vai ir mūsu valstī dzelzsrūdas krājumi, vara krājumi, zelta iegulas vai kaut kas cits? Nav visa tā mums! Vienmēr ir teikts, ka meži - tā ir Latvijas bagātība. Mēs labi zinām Eiropas pieredzi. Anglijā, kaut gan kādreiz visu Anglijas teritoriju sedza ozolu meži, šodien ir klajumi. Vai mēs gribam, lai pēc ne pārāk ilga laikposma tas pats notiek Latvijā? Mežs nav rudzu lauks, kuru pavasarī var apsēt un rudenī nopļaut, un nākamajā gadā atjaunot. Lai atjaunotos mežs, paiet 70-80 gadu, tas ir minimums. Es ļoti negribētu, ka mūsu bērni, bērnubērnu bērni nolādētu mūs par mūsu pieņemtajiem likumiem un tajos ietvertajiem pantiem, kas pieļautu likumdošanā tādus vai citādus “caurumus”, lai viens otrs varētu gūt nelielu, bet vieglu peļņu, tajā pašā laikā izsaimniekojot valsti.

Godmaņa kungs izteicās par celulozes rūpnīcas būvniecību. Tas viss ir ļoti atbalstāms. Es šajā ziņā neredzu absolūti nekādu pretrunu, jo šajā pašā likuma izmaiņu pantā ir teikts, ka tas ir iespējams… ir iespējams šāds valsts ieguldījums celulozes rūpniecības kompleksa celtniecībā ar Saeimas lēmumu, un tas absolūti nav pretrunā ar to, ko mēs pieņemam.

Es lūgtu deputātus atbalstīt šo Annas Seiles priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu patīkami bija dzirdēt, ka diemžēl meži jau dalās: 50 pret 50. Kādā veidā tad tas ir noticis? Tāpēc jau cilvēki uzdod jautājumus, kāpēc atsevišķām personām ir parādījušies apsaimniekošanā 600 hektāru, 800 hektāru vai 100 hektāru un dažās vietās pat vairākas reizes pa simts hektāriem meža. Cienījamie kolēģi! Kas liedz apsaimniekot valsts mežus? Mēs sākam izstrādāt - un Zemkopības ministrija vispār īsteno dzīvē - to, ka meža apsardzes dienestu samazina. Un, ja samazina mežu apsardzes dienestu, tad tas ir darīts ar nodomu - lai radītu haosu mežā un tad pateiktu, ka valsts nevar apsaimniekot savus īpašumus. Kāpēc samazina valsts dienestu, kas apsargā mežu? Tas taču ir speciāli izdarīts! Tātad mums vajag radīt kārtējo haosu valsts īpašumā, lai pēc tam to varētu izpārdot, kā tas jau ir darīts.

Tagad par to jauno politiku. Es nezinu, jaunā, vecā, vidējā politika… Diemžēl tā jaunā politika Latvijas valstij un Latvijas iedzīvotājiem neko nav devusi. Nabadzība - 90%, sagrauta tautsaimniecība… tā tas ir gan lauksaimniecībā, gan rūpniecībā, tagad arī mežsaimniecībā… Kur tad mūsu flote palikusi? Kas notiek ar mūsu ostām? Kas notiek ar “Lattelekom”, ja tajā 51 % pieder valstij, bet valsts savā budžetā nesaņem no tā nekādus līdzekļus? Nu, ja tā ir jaunā politika, tad jājautā - kāda būs visjaunākā politika?

Un tagad par celulozes kombinātu. Desmit gadu ir pagājis, kopš tas jautājums risinās. Patiesībā tas sāka risināties jau kopš 1988.gada…

Sēdes vadītājs. Laiks.

L.Bojārs. … un es domāju, ka gals nebūs redzams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pēteris Tabūns - otro reizi.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nevaru neatbildēt Leiškalna kungam, kurš teica, ka mēs uzurpējot Ministru kabineta funkcijas, neuzticoties Ministru kabinetam. Mēs negrasāmies, tas ir, Saeima negrasās, pārņemt Ministru kabineta funkcijas. Taču, kas attiecas uz uzticību, lieta ir pavisam savādāka. Jā. Es neesmu pilnībā uzticējies nevienai valdībai. Tikai daļēji. Jo neviena no valdībām nav pierādījusi, ka prot apsaimniekot valsts īpašumus. Jau desmitiem reižu pieminēts “Latvenergo” , “Latvijas kuģniecība”, “Latvijas dzelzceļš”, “Latvijas gāze” un tā tālāk… Skaidrs, ka neprot apsaimniekot. Gandrīz uz bankrota robežas atrodas, es atvainojos, “Latvijas kuģniecība”, bet tās prezidents šodien vēl aizvien, vēl tagad, kad tik daudz ir par to runāts šeit no tribīnes, saņem 300 000 gadā par to, ka viņš ir gandrīz nolaidis dibenā šo ļoti svarīgo uzņēmumu. Tad, es atvainojos, droši var teikt, ka pilnībā šādiem kabinetiem nevar uzticēties. Kaut kas jāuzņemas, kaut kāda kontrole ir jāveic arī Saeimai, lai valsts bagātības netiktu pilnībā izsaimniekotas!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Noklausoties Leonu Bojāru, mēs sapratām vienu: viss ir kļuvis sliktāks, viss ir kļuvis trakāks, bet viena atšķirība ir: Augstākajā padomē Latvijas PSR deputātiem nemaksāja algu, bet palaida pastāvēt rindā pēc lētajiem cīsiņiem, turpretī šobrīd deputātiem maksā algu. Un par zupu arī ir jāmaksā.

Protams, visur ir kļuvis sliktāk. Mēs esam sagrāvuši absolūti visu. Noslaucīt no zemesvirsas! Taču, ja mēs šobrīd runājam par pantu, nevis par atsevišķiem priekšlikumiem, ja, kā es saprotu, mēs debatējam arī par 159.priekšlikumu, tad uzmanīgi izlasiet, kas tur rakstīts: “Valsts meža zeme saglabājama valsts īpašumā.” Tad ir jāliek punkts un jāpasaka, ka nebūs nekādu atsavināšanu, jo nevar taču šādu pretrunīgu priekšlikumu dot! Valsts meža zeme saglabājama valsts īpašumā, bet tomēr tās atsavināšanas kārtību nosaka Saeima. Tātad šā priekšlikuma viena daļa izslēdz šā priekšlikuma otru daļu.

Es vēlreiz gribu atkārtot, ka parlaments nevar pieņemt lēmumus par Valsts meža zemes atsavināšanu. Katrs šāds lēmums vismaz šobrīd sākas ar cilvēka iesniegumu. Tur ir jau vesela mapīte - apmēram (es rādu) tik bieza mapīte ar zemesgrāmatām, ar ierakstiem un tamlīdzīgi. No Latvijas Privatizācijas aģentūras šis atsavināšanas līgums aizceļo uz Ministru kabinetu, notiek saskaņošana visās iespējamajās ministrijās, un tad tas atgriežas vēlreiz Privatizācijas aģentūrā. Līdz ar to šis dokuments jau ir tik biezs. Tur ir kartes, tur plāni, tur ir noraksti. Ja mēs parlamentā, izskatot vienu priekšlikumu, ļoti produktīvās debatēs kavējam apmēram stundu, tad iedomājieties, cik daudz laika mēs kavēsim, izskatot katru zemes atsavināšanas priekšlikumu! Pie tam pat īsti nesaprotot, kur tā zeme ir, kādā mērogā ir zīmēts plāns un tamlīdzīgi. Es pilnīgi atsakos!

Mēs nevaram, Tabūna kungs, drusciņ uzticēties arī mīļotajai sievai, un, atbraucot no komandējuma, visu laiku lūrēt nevis gultā, bet skapī. Tabūna kungs, tā nevar! Vai nu jūs tai valdībai uzticaties, vai jūs neuzticaties, vai nu jūs par šīs valdības pieņemtajiem lēmumiem uzņemieties pilnu atbildību, vai arī jūs šo valdību... Vai nu jūs tai uzticaties, vai neuzticaties. Nu nav divu iespēju! Nevar mētāties! Drusciņ patīk, bet kopumā riebjas...

Sēdes vadītājs. Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Prezidij! Cienījamie kolēģi! Par mītiem un par pārpratumiem. Es domāju, ka pārpratumi šeit no tribīnes ir izskanējuši ļoti daudzi. Atsavināšanas vārds vienai daļai liekas ļoti baigs, kaut gan būtība reizēm ir pat ļoti patīkama, no valsts viedokļa skatoties. Zemes reformas rezultātā ir bijušas daudzas un dažādas situācijas, arī pašlaik valsts cenšas iegūt savā īpašumā, piemēram, mežus, kas ir rezervātos. Ja tur ir privāts īpašnieks, valstij ir iespējas to samainīt ar citu mežu, bet šis darījums jebkurā gadījumā ir atsavināšana. Valsts ir ieguvusi! Tāda atsavināšana noteikti ir nepieciešama, un nez vai nu tas katrreiz būtu jānāk saskaņot Saeimā. Bez tam kārtība jau nemainās. Līdz šim tā tas tika darīts un nekādi tādi lieli pārpratumi nav radušies.

Ja mēs gadījumā atbalstīsim deputātes Seiles priekšlikumu, tad arī tiesas lēmumi, kuri atjauno īpašumu, tikai atsavināšana vien būs, kas mums būtu jāapstiprina Saeimā. Vai tad mēs apstrīdēsim tiesas lēmumus šeit?

Attiecībā uz to, ko Seiles kundze minēja kā piemēru no Zviedrijas pieredzes. Atšķirība ir būtiska! Latvijā šai akciju sabiedrībai, kas apsaimniekos valsts mežus, meži nav kapitālā, bet Zviedrijā bija. Līdz ar to situācija ir diametrāli pretēja.

Es Tautas partijas frakcijas vārdā varu vēl tikai piebilst, ka šī valdība noteikti nepieļaus Latvijas valsts meža privatizāciju. Gadījumā, ja kaut ko tādu valdība iedomāsies darīt, Tautas partija pati to nogāzīs.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, otro reizi.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patīkami ir dzirdēt tādus izteicienus kā “meža gabaliņš”, “par bodīti, kas tirgojas ar mežu”... Tikai man ir jautājums: kas ir šie bodnieki? Vai tie gadījumā nav paši apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ministri? Cienījamais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministr Baloža kungs, cienījamais ekonomikas ministr Makarova kungs. Kas tad izdod šīs licences un atļaujas? Tie ir jūsu “bodnieki”, cienījamie kungi!

Tabūna kungs, jūs pats aprunājat savus ministrus! Ļoti slikti! Izsauciet viņus uz frakcijas sēdi!

Es atceros arī otru kungu, kurš te tikko gandrīz vai pastaliņās izskrēja un slaucīja asaras. Bet, cienījamie kungi! Kas savā laikā vadīja VEF, RAF, “Radiotehniku”, “Radiorūpnīcu”? Daži bija jūsu partijas biedri, kuri sita pie krūts un bļāva, ka nevajag izpārdot, ka mēs no tiem uztaisīsim flagmaņus, ka mēs panāksim pasaules telefonizāciju un visu pārējo. Taču šodien, piedodiet, mēs redzam, ka itāļu firma tur varbūt cels lielu noliktavu, jo esam to visu pārdevuši beidzot Preatoni kungam. Tas ir jūsu sasniegums! Varbūt vajadzēja to pirms desmit vai deviņiem gadiem privatizēt, bet toreiz jūsu partijas biedri kliedza: “Nē, nē, nē!” Tā mēs varam turpināt šo “prievīšu” politiku, ko, piedodiet, daļa sauc par “grūtgalvīšu” politiku.

Bet, ja kādam nepatīk bodīte, tad no bodītes var iziet ārā, tad ir brīvais tirgus un var pameklēt labāku bodīti.

Tāpēc, cienījamie kungi, es šinī brīdī tomēr aicinātu atturēties, jo patiešām nevajag pārvērst Saeimu! Man ir bail, ka tādā gadījumā jebkurš loģisks projekts pārvērtīsies par politiku, bet tas var pārvērsties lobismā, un līdz ar to cietīs Latvijas ekonomika un tautsaimniecība. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu, apspriežot šo jautājumu, nevadīties tik daudz pēc emocijām, bet gan pēc reālās dzīves.

Te jau Slaktera kungs minēja vienu piemēru, ka, teiksim, dabas aizsargājamajās teritorijās, kur īpašniekam ir liegums pilnvērtīgi izmantot šo mežu, šis mežs, šī platība tiek samainīta ar kādu valsts īpašumā esošu meža nostūri. No tiesiskā viedokļa raugoties, tā nepārprotami ir atsavināšana. Tādi gadījumi ir mērāmi nevis desmitos, bet simtos vai pat vairāk.

Pagasts grib ierīkot vai iztaisnot nelielu ceļa gabaliņu. Varbūt nevis 100 hektāru, bet 100 kvadrātmetru platībā valsts mežus skar šā ceļa izbūve. Taču, raugoties no tiesiskā viedokļa, lai pagasts šo pagasta ceļu izbūvētu uz pavisam nelielas valsts meža platības rēķina, tā atkal, no tiesiskā viedokļa vērtējot, būs zemes atsavināšana. Vai tiešām mēs izskatīsim šeit, Saeimā, katru šādu gadījumu ar visām kartēm, ar zemes plāniem un visu pārējo? Tas vienkārši būtu, no darba viedokļa raugoties, absurds!

Turklāt tiem, kuri šeit runāja par mežu attīstības koncepciju, ko ir skatījis Ministru kabinets un kur ir melns uz balta rakstīts, kā mans kolēģis teica, ka nav pieļaujama valsts meža platības samazināšanās, es gribu atgādināt kādu elementāru lietu - to, ka meža resursi ir atjaunojamie resursi. Pirmskara Latvijā mežu platības klāja apmēram 33-34 procentus teritorijas. Šogad, tas ir, šobrīd, Latvijā apmēram 44% Latvijas teritorijas klāj meži. Paskatoties uz situācijas attīstību Ziemeļeiropā, piemēram, Somijā, redzam, ka tur katru gadu tiek iestādīti meži desmitiem un pat simtiem hektāru platībā lauksaimniecībā izmantojamo zemju vietā. Ņemot vērā šīs tendences, kādas ir vērojamas mūsu blakusvalstīs, var prognozēt, ka, visticamākais, jau diezgan tuvā, pārredzamā nākotnē Latvijas teritorijā meži aizņems jau varbūt 50% no visas teritorijas.

Tā ka, cienījamie kolēģi, izskatot šo jautājumu, nevadīsimies pēc emocijām, bet pieiesim tam reāli un praktiski, lai mēs nekļūtu vienkārši smieklīgi! Tāpēc es nevaru atbalstīt šajā gadījumā priekšlikumu, kas paredz, ka par visiem šiem simtiem un tūkstošiem gadījumu mēs būsim spiesti lemt šeit, Saeimā.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - otro reizi.

J. Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tiešām varbūt runāsim par pieeju. Te Godmaņa kungs ļoti jauki izteicās par manu dziedāšanu. Nu bija tas raidījums “Savādi gan”. Viņi jau laikam paredzēja šīsdienas debates, lika man nodziedāt “Kur tu teci, gailīti manu!” (Starpsauciens: “Izsakies par mani!”) Savukārt deputāts Godmanis, kā jau internacionālists, dziedāja “Babilonu”. Lūk, te jau ir redzama šī mūsu pieeja jautājuma būtībai. Nav jau runa par kaut kādiem maziem gabaliņiem. Tādu lietu mierīgi var iestrādāt Ministru kabineta noteikumos. Taču ir jāsaprot tas, ka nedrīkst dot Ministru kabinetam pilnīgu brīvību rīkoties ar lielām zemes platībām. Par to šeit ir runa. Es atkārtoju, ka trešajā lasījumā mēs varēsim to pielabot, ja vajadzēs. Taču neizslēdziet, lūdzu, šo iespēju, ka pie vienas riebīgas valdības - Latvijā vismaz dažas tādas jau ir bijušas - ar mežiem var notikt kaut kas tāds, kas būs pēc tam neatgriezenisks. Lūk, šā priekšlikuma būtība. Tiešām padomājiet, pirms jūs balsojat pret šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Šodien, neapšaubāmi, mēs runājam par valstiskā ziņā ļoti svarīgu problēmu, bet es gribētu pievērst jūsu uzmanību diviem juridiskiem aspektiem, kas attiecas uz šo normu. Proti, jebkurš lēmums, ar kuru tiek pārdots vai piederības ziņā mainīts valsts vai pašvaldību īpašums, ir individuāla rakstura administratīvs akts. Un tiesiskā valstī jebkuru kādai personai nelabvēlīgu vai kādas personas tiesības aizskarošu administratīvu aktu, proti, lēmumu, lai kāds arī tas lēmums būtu, var pārsūdzēt tiesā.

Godātie kolēģi! Vai tiešām mēs vēlamies, lai atteikumu pārdot vai apmainīt vairāk vai mazāk lielu zemes gabalu, nodot to privātpersonas vai arī pašvaldības īpašumā... Faktiski tā arī ir atsavināšana - valsts zemes atsavināšana. Vai tiešām mēs gribam, lai Saeimas lēmumi tiktu pārsūdzēti tiesā? Faktiski jau mēs tiesiskā ziņā nekorekti rīkojamies, kad pieņemam īpašus likumus par īpašuma tiesību atjaunošanu atsevišķām sabiedriskām organizācijām. Arī tas ir pretrunā ar tiesiskas valsts un parlamentāras republikas darbības principiem. Es lūdzu ņemt vērā arī šo aspektu. Un es gribētu uzteikt tos, kas šeit ļoti karsti iestājās par valsts meža zemes saglabāšanu valsts īpašumā. Arī es tā domāju. Bet, kolēģi, lai tiešām praksē realizētos šī mūsu labā ideja un šie mūsu nodomi, nākamajā lasījumā būtu jāpapildina šis pants ar normu, kas noteiktu, kādos gadījumos Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt rīkojumu par valsts zemes atsavināšanu, nevis tagad šeit gari un plaši jādebatē un gari un plaši šeit jāstrīdas. Visi mēs esam vienoti, un tādēļ rīkosimies juridiskā ziņā korekti un loģiski!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Debates izvērtās jau par abiem priekšlikumiem, kaut gan tas fakts neizslēdz iespēju, ka tiks vēl runāts par 158. un 159.priekšlikumu. Arī komisijā debates bija tikpat vētrainas un garas, un komisija ar balsu vairākumu noraidīja manis iesniegto 157.priekšlikumu. Taču es gribu sniegt vēl arī dažus paskaidrojumus, kurus komisija it kā saprata komisijas sēdē, un, es domāju, nebūs lieki arī deputātiem zināt to, ka zemes reforma lauku apvidos faktiski ir pabeigta. Ir palikuši valsts īpašumā tikai tie meži, kuru statuss jau ir ar visiem lēmumiem nostiprināts valstī. Tātad šoreiz nav runa par 1000 zemes gabalu atsavināšanu privātpersonu labā. Un tie argumenti, manuprāt, būtu ļoti vērā ņemami, jo bija tikai viens īss brīdis, kad privātīpašnieks varēja valsts mežu iegūt savā lietošanā un pēc tam arī īpašumā ar meža valsts ministra atļauju. Visiem, kas šīs atļaujas ir saņēmuši (to skaitā ir arī Leiškalna kungs, kas šādu atļauju ir saņēmis par saviem 40 hektāriem), šie meži paliek īpašumā, bet, lai turpmāk tas tā nenotiktu, proti, lai valsts mežu, kas bija Meža departamenta rīcībā uz 1940.gadu, neizdalītu, ir vajadzīgas kaut kādas normas. Un, ja salīdzina šos abus priekšlikumus - 157. un 159., - tad, es domāju, tie viens otru neizslēdz. Ja mēs tos atbalstītu, tad jebkurā gadījumā varētu nākamajā lasījumā izveidot jaunu redakciju, sakārtotu redakciju, par kuru stenogrammā būs ierakstīts apmēram tā: arī zemkopības ministrs Kalvīša kungs atbalstīja, ka meži ir saglabājami tādā platībā, kādā tie ir pašlaik valsts īpašumā paredzēti.

Tāpēc es varu tikai paziņot to, ka komisija 157. - manu priekšlikumu - nav atbalstījusi, bet es personīgi lūdzu balsojumu par to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 157. - deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 4, atturas - 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Nākamais ir 158.priekšlikums. Lūdz izslēgt iepriekšējo redakciju - 45.panta otro daļu. Tas ir tas, ko es jau paskaidroju sākumā, - ka no šā teksta, kurš bija par valsts mežu politiku, ir pazudis viens teiciens - tas, ka saglabājami meži arī pašreizējā platībā. Tomēr komisijā guva atbalstu deputāta Leiškalna priekšlikums un šis priekšlikums ir izslēgts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 158.priekšlikumu.

Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Ilgi nekavēšu jūsu laiku. Es tikai atgādināšu, ko saka šī panta daļa: “Valsts meža īpašums saglabājams veidā, kas nodrošina tā efektīvu apsaimniekošanu.” Ja kāds no jums var atrast šajā teikumā normatīvu segumu kaut vai par naga melnuma tiesu, par naga tiesu, es esmu gatavs atsaukt šo priekšlikumu. Tā ir tukša, bezjēdzīga liekvārdība.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret 158.priekšlikumu? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputāti atbalsta. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Nākamais ir 159.priekšlikums, kuru iesnieguši deputāti Arnis Kalniņš un Pēteris Salkazanovs. Komisija šo priekšlikumu, kurš paredz, ka valsts mežu zeme saglabājama valsts īpašumā un tās atsavināšanas kārtību nosaka Saeima, neatbalstīja viena iemesla dēļ - Saeimai nav citas kārtības kā tikai likumi. Ja grib mežu zemi saglabāt valsts īpašumā, tad šajā likumā ir jāieraksta tā kārtība. Tāpēc komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pilnīgi saprotams, ka par šo likumprojektu un tieši par šīm īpašuma lietām ir visnopietnākās debates, jo meži ir lielākā valsts nacionālā bagātība. Iepriekš tika izteikti pārmetumi par to, ka Ministru kabinets lems par mazām zemes platībām un ka Saeimai nebūtu jāuzņemas darīt šo lietu. Taču 159.priekšlikumā piedāvātā redakcija ir mazliet savādāka: Saeima pati noteiks attiecīgu kārtību. Varbūt tiešām tā ir kļūda, ko var labot trešajā lasījumā. Saeimai ir jāpieņem nevis kārtība, bet likums par to, kādā kārtībā tiek atsavināta zeme un par kādām platībām (0,5 vai 10, vai 20 hektāri) lemj Ministru kabinets. Un lielās, stratēģiskās platības tad ir Saeimas kompetences jautājums.

Arī Ministru kabinets izskatīja jautājumu par celulozes rūpnīcas celtniecību. Ministru kabinets ir vienojies par to, ka šis līgums tiks apstiprināts Saeimā, tādējādi juridiski lēmums par investīciju no valsts puses... par mežu platībām, kas tiks investētas celulozes rūpnīcas celtniecībā... Tie būs Saeimā lemjami jautājumi.

Pagājušajā ceturtdienā mēs lēmām jautājumu par veselu rindu dabas rezervātu. Piemēram, Grīņu rezervāts. Tam ir uzzīmēta gan teritorija, gan arī norādīta platība, kurā ir iekšā arī mežu platības. Saeima ir pieņēmusi lēmumu. Grīņu rezervāta kopējā platība ir 1454,9 hektāri. Ja būs šī platība grozāma, par to lems Saeima. Nevis Ministru kabinets, bet tieši Saeima. Tā kā Saeima pieņēmusi lēmumu par šā rezervāta izveidošanu un fiksējusi tā platību, Saeima pieņems arī grozījumus attiecībā uz šīs platības lielumu. Līdzīgai situācijai, manā skatījumā, ir jābūt arī attiecībā uz citiem lieliem zemes nogabaliem, par kuriem tiek lemts, šī kompetence ir jānodod Saeimai.

Arī 159.priekšlikumā ir runa par to, ka lemj vai nu Saeima, vai Ministru kabinets. Par lielākām platībām lems Saeima. Šā likuma ietvaros, trešajā lasījumā papildinot šo priekšlikumu, jāizstrādā kritēriji, pēc kuriem tiks lemts. Teiksim, platības kritērijs varētu būt 100 hektāru vai mazāk. Vai varbūt te ir jābūt vēl kaut kādiem citiem kritērijiem, ne tikai platības lielumam? To visu var vēl izdarīt, gatavojot trešo lasījumu, bet ir vajadzīga politiskā griba. Katrā ziņā es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Klātesošie! Es negribētu jūsu uzmanību daudz aizkavēt. Mēs visā pilnībā piekrītam tam viedoklim, ko izteica Pēteris Salkazanovs. Tātad vajadzētu pragmatiski dalīt šīs lietas divās daļās: kad būtu runa par lielu zemes platību atsavināšanu, tad tomēr tas notiktu likuma ietvaros jeb ar Saeimas ziņu. Protams, var solīt šeit tā kā baznīcā, ka tā vai cita valdība neprivatizēs tos mežus un tā tālāk, bet kādēļ velti tērēt enerģiju šādiem solījumiem, ja to visu varētu fiksēt likumā? Tātad varētu iedalīt divās kategorijās, un jautājumus attiecībā uz maziem nogabaliem varētu kārtot Ministru kabinets. Trešajā lasījumā varbūt to visu varētu precizēt. Kārlis Leiškalns arī pamanīja, ka šajā mūsu formulējumā ir iekšējas nesaistes. Taču trešajā lasījumā varētu šo mūsu priekšlikumu precizēt. Tomēr man principiāls iebildums ir pret to, ka dažkārt izsakās, ka, lūk, Ministru kabinetam atvēlēsim visas šīs funkcijas. Tā jau varam aiziet tiktāl, ka Saeima pēc tam, kad izveidojusi Ministru kabinetu, var iet gandrīz vai atvaļinājumā - Ministru kabinetam mēs uzticamies, un viņš strādā! Tā ka es pilnīgi piekrītu daudzu deputātu domām. Es atceros arī to, ka Rasnača kungs kādā no agrākajām sēdēm teica, ka šeit jāatrod optimums šo funkciju norobežošanā starp izpildvaru un likumdevēju. Mums ir likumi par telekomunikācijām, paņemsim arī Enerģētikas likumu, kurā būs samērā detalizētas normas par to, kā šajā tautsaimniecības sektorā ir jārīkojas izpildvarai, un par to, kas ir noteikts ar likumu. Mums ir likums par privatizāciju vispār, un tas ietver gan aptiekas, gan lieluzņēmumus. Un kāpēc tad nevar būt atsevišķas normas attiecībā uz mežiem? Tās ir daudz lielākas vērtības nekā tās, ar kādām mēs darbojamies, privatizējot atsevišķus uzņēmumus saskaņā ar pieņemtajiem likumiem par privatizāciju.

Tā ka mans priekšlikums atbalstīt to un trešajā lasījumā precizēt.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es tagad runāšu kā deputāte. Es gribu atgādināt: ja mēs nenobalsosim par deputātu Kalniņa un Salkazanova priekšlikumu, tad spēkā paliks iepriekšējā lasījumā pieņemtā redakcija, kurā pasacīts, ka valsts zemes atsavināšanu atļauj tikai ar Ministru kabineta rīkojumu. Taču mums ir laba un stipra valdība, kuru atbalsta tik daudz deputātu Saeimā, es viņiem uzticos, ticu, ka viņi, pieņemot šo Salkazanova un Kalniņa priekšlikumu, to panta pēdējo daļu sakārtos, noteiks, ka atsavināšanas kārtību nosaka Saeima, un ierakstīs tieši šajā tekstā papildinājumus, par ko jau runāja arī zemkopības ministrs Kalvītis.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Šo priekšlikumu mēs nevaram atbalstīt, jo tas ir absurds un pats sevi izslēdzošs. Ja mēs atbalstām ideju, ko izteica Lagzdiņa kungs, tad, lai būtu pilnīgi precīzi, es iesniedzējam varu pateikt priekšā, kā tas ir jāraksta: “Valsts meža zemes atsavināšana ir pieļaujama šādos gadījumos...” un tad seko ļoti konkrēts gadījumu uzskatījums un nobeigums: “Tā atļauta tikai ar Ministru kabineta rīkojumu.” Ja mēs šādā veidā ierakstītu, tad tā būtu norma, par kuru mēs varam spriest.

Ja mēs runājam par pašreizējo priekšlikumu, tad es jau vienreiz teicu, ka te ir divas idejas. Pirmkārt, ir pateikts, ka meža zeme nav atsavināma, bet nākamajā teikuma daļā ir sacīts, ka tā tomēr ir atsavināma un ka tikai “simts gudrās galvas” var pieļaut šo atsavināšanu. Ja mēs runājam par otro daļu, ka tās atsavināšanas kārtību nosaka Saeima, tad ir jāteic, ka Saeima šajā valstī nosaka pilnīgi visu - tā nosaka visu, jo ārpus likuma neviena atsavināšana, arī privātās mantas atsavināšana, nav iedomājama. Tā ka Saeima to nosaka jau tik un tā.

Es vēlreiz atkārtošu priekšlikumu, kuru varētu iesniegt, teiksim, Bojāra kungs, kas tik ļoti stāv un krīt par mežiem, ka valsts meža zemes atsavināšana ir pieļaujama šādos gadījumos... Tad uzskaitiet gadījumus, kuros jūs uzskatāt, ka tā ir pieļaujama, un norādiet, ka tā atļauta tikai ar Ministru kabineta rīkojumu, un tad šis pants izskatīsies normatīvi precīzs. Šādu variantu komisija varēs atbalstīt, bet 159.priekšlikumā ir ietverta iekšēji pretrunīga norma, kuru nav nekādas jēgas šobrīd atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Aicinu izšķirties balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 159. - deputātu Arņa Kalniņa un Pētera Salkazanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 5, atturas - 37. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Seile. Paldies. Nākamais priekšlikums ir nr.160. Un te nu man jāpiebilst, ka sunim Meža likumā mēs jau esam pārkāpuši, bet palikusi tikai aste. Tātad 160. - Kārļa Leiškalna priekšlikums - ir daļēji atbalstīts. Tāpat daļēji atbalstīts ir 161. - Aigara Kalvīša priekšlikums, un komisija tos abus ir sakausējusi kopā - vienotā 162.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 160., 161. un 162.priekšlikumu.

A.Seile. 163.priekšlikumu - Kārļa Leiškalna priekšlikumu - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 164.priekšlikumu par zinātniskās izpētes mežiem, kuru iesniedza Aigars Kalvītis un Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 165.priekšlikumu iesniedzis zemkopības ministrs Kalvītis, komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 166.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 167. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts daļēji. Komisija to nedaudz ir precizējusi un lūdz atbalstīt 168.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 169.priekšlikumu atkal iesniedzis Kārlis Leiškalns, komisija to atbalsta daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 170.priekšlikumu iesniedzis Gundars Bojārs, viņš ir paredzējis daudz jaunu pantu sakarā ar tām normām, kuras ir bijušas iepriekšējā Meža apsaimniekošanas likumā. Tātad viņš paredz uzskaitīt šeit visus meža pārkāpumu veidus. Komisija to neatbalsta, uzskatot, ka to var iestrādāt noteikumos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 170. - Gundara Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 11, atturas - 51. Priekšlikums netiek atbalstīts.

A.Seile. 171.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Arī 172.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Komisija neatbalsta, un arī deputāti neatbalsta.

A.Seile. Es atvainojos! Jā, komisija neatbalsta šo izslēgšanu.

173.priekšlikumu iesniedzis Kārlis Leiškalns, komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 174.priekšlikumu ierosinājusi komisija un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 175. ir Gundara Bojāra priekšlikums par atbildību - likumā attiecībā uz pārkāpumiem izveidot jaunu nodaļu. Komisija to neatbalsta, jo Juridiskā biroja priekšlikumi tagad konceptuāli ir sakārtoti un komisijā tika atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 176.priekšlikumu iesniedzis Gundars Bojārs. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 176. - deputāta Gundara Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 7, atturas - 59. Priekšlikums netiek atbalstīts.

A.Seile. 177.priekšlikums. Iesniedzis Gundars Bojārs. Šis priekšlikums paredz nelikumīgi iegūto kokmateriālu un citas meža produkcijas atsavināšanas kārtību. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 177.priekšlikumu. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Manuprāt, šī norma tomēr būtu iestrādājama likumā, jo šajā likumā nekur nav atrunāts, kas notiks ar nelikumīgi iegūtiem kokmateriāliem, un šis priekšlikums paredz, ka šo nelikumīgi iegūto produkciju var konfiscēt. Manuprāt, tas šajā likumā ir svarīgi.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 177. - deputāta Gundara Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 4, atturas - 54. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile. Nākamais priekšlikums ir nr.178, ko iesniegusi Anna Seile. Tas paredz izslēgt tos pārejas notikumus, kuri jau ir reglamentēti likumā par Valsts meža dienestu. Lai neatkārtotos. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Vairāk priekšlikumu tik tiešām nav. Likumprojekts ir izskatīts. Lūdzu, balsosim likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Ir priekšlikums par tabulu, bet to mēs jau atbalstījām.

A.Seile. Mēs atbalstījām tabulu, ievietojot to tekstā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Meža likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 13, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.februāris.

Sēdes vadītājs. 10.februāris. Iebildumu nav. Paldies.

Pirms izskatām nākamo likumprojektu, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas desmit deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Čevera ievēlēšanu Saeimas Nacionālās drošības komisijā”.

“Pret” vai “par”… Jūs vēlaties runāt “par”? Lūdzu! Imants Burvis runās “par” šo priekšlikumu.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Man ir vienalga - runāt “par” vai “pret”, jo, godīgi sakot, es zinu jūsu nostāju, es zinu jūsu demokrātisma izpausmes, es zinu, ka jūs balsosiet “pret”. Es vienkārši gribu, lai tauta redz, cik jūs esat demokrātiski tad, kad ir runa par valdošās koalīcijas deputātiem, un cik lieli demokrātijas atzinēji jūs esat tad, kad ir runa par likuma ievērošanu un par opozīcijas deputātu tiesību ievērošanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. “Par” runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu - iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Čevera ievēlēšanu Saeimas Nacionālās drošības komisijā”. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 2. Lēmuma projekts ir iekļauts darba kārtības beigās.

Izskatīsim likumprojektu “Rīgas brīvostas likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.1520 - likumprojektu “Rīgas brīvostas likums” otrajā lasījumā. Otrajam lasījumam ir saņemti 44 priekšlikumi, un arī komisija pati ir redakcionāli labojusi vairākus pantus.

Tātad 1.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Tas ir redakcionālas dabas, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums paredz aizstājamu visā likumā. To ierosina finansu ministrs Krastiņš kopā ar Juridisko biroju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

K.Leiškalns. 3.priekšlikums ir par terminiem. To 1.pantā iesniedzis finansu ministrs Krastiņš. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Arī 4.priekšlikumā par brīvostas terminiem finansu ministrs Krastiņš ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 5.priekšlikumā, ko iesniedzis finansu ministrs Krastiņš par 1.panta 4.punktu, komisija finansu ministru nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Tālāk ir redakcionāls labojums. 6.priekšlikums ir par 1.panta 2.punktu, ko iesniedzis finansu ministrs Krastiņš. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli labojot pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 7.priekšlikums ir par 1.panta 3.punktu. To iesaka finansu ministrs. Komisija atbalsta Krastiņa kungu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums - 1.panta 4.punktu izteikt kā 6.punktu. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli labojot priekšlikumu un līdz ar to arī pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 8.-a priekšlikums ir pašas komisijas ierosinājums - izslēgums pirmā lasījuma redakcijā. Komisija, protams, atbalsta pati savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 9.priekšlikumā par 1.panta 6.punktu komisija ir atbalstījusi finansu ministru Krastiņu, izsakot attiecīgi to kā 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

K.Leiškalns. 10.priekšlikums ir par 3.panta nosaukumu. Finansu ministrs guvis nedalītu komisijas atbalstu, protams, redakcionāli nedaudz labojot šo tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Izslēgumu 3.panta pirmajā daļā iesaka jūsu finansu ministrs Krastiņš, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Otrā daļa ir redakcionāli labota.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

K.Leiškalns. 12.priekšlikums ir par 3.panta trešo daļu. Finansu ministrs ir ierosinājis izslēgt šo 3.panta trešo daļu, un zināmā mērā finansu ministram ir taisnība. Pie šā jautājuma mums būs jāatgriežas trešajā lasījumā, jo šobrīd šis izslēgums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 13.priekšlikums. Aizstājums 3.panta ceturtajā daļā komisijā ir atbalstīts. Iesniedzis finansu ministrs Krastiņš.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Priekšlikumu par izslēgumu 3.panta piektajā daļā iesniedzis finansu ministrs Krastiņš. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 4.pantā, kā jūs redzat, ir vairāki komisijas ierosināti redakcionāli labojumi…

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. … un aizstājums, ko 4.panta septītajā daļā iesaka finansu ministrs Krastiņš. Komisija atbalsta Krastiņa kungu, redakcionāli labojot tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 9.punktā ir redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

K.Leiškalns. 5.pantā ir redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu.

K.Leiškalns. 5.panta otrajā daļā Krastiņa kungs piedāvā izslēgumu, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

K.Leiškalns. 6.pants redakcionāli labots.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu.

K.Leiškalns. 17.priekšlikums. Finansu ministrs Krastiņš lūdz izteikt 3.nodaļas nosaukumu attiecīgajā redakcijā. Komisija atbalstījusi, redakcionāli labojot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk.

K.Leiškalns. 7.pants. Finansu ministrs Krastiņš ierosina labojumu, kuru komisija atbalsta, redakcionāli labojot.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Arī par 8.pantu ir finansu ministra priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tālāk ir komisijas izdarīts labojums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 20.priekšlikums jau ir par 9.pantu. Finansu ministrs iesaka jaunu redakciju. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Tālāk ir redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

K.Leiškalns. 21.priekšlikums, kas ir par 12.panta trešo daļu, ir guvis komisijas atbalstu un redakcionālu labojumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Redakcionāli labots ir arī 13.pants.

22. - deputāta Stirāna priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi, tomēr, iepazinusies ar priekšlikumu, redakcionāli labojusi pašu pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, redakcionāli labojot pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 24.priekšlikums - izslēgt 13.panta ceturto daļu. Komisija atbalsta finansu ministra Krastiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 25.priekšlikums jau ir par 14.pantu. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Tālāk ir redakcionāli labojumi. Nonākam pie 26.priekšlikuma, ko iesniedzis finansu ministrs Krastiņš. Komisija ministra priekšlikumu ir atbalstījusi un pantu redakcionāli labojusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 27.priekšlikums - izslēgt 14.panta trešās daļas 6.punktu. Priekšlikums ir no atbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Tālāk ir virkne redakcionālu labojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Gan 14., gan 15.pantā ir redakcionāli labojumi. Arī 16.pants ir redakcionāli labots komisijā. 28.priekšlikums - izslēgt visu 17.pantu, iesaka finansu ministrs. Komisija ministra priekšlikumu šoreiz nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

K.Leiškalns. 29.priekšlikums ir atbildīgās komisijas izstrādāts. Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 18.pants ir redakcionāli labots.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Par 19. pantu ir 30.priekšlikums, ko iesniedzis finansu ministrs Krastiņš. Komisija neapšaubāmi atbalsta ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 31. - finansu ministra priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, redakcionāli labojot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 32. priekšlikums ir par šo pašu pantu. Iesniedzis finansu ministrs Krastiņš. Komisija to ir atbalstījusi un redakcionāli labojusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 33.priekšlikums, ko iesniedzis finansu ministrs Krastiņš, ir guvis nedalītu komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Arī 34. priekšlikums ir par 19. pantu. Komisija ir daļēji atbalstījusi deputāta Stirāna priekšlikumu. Pilnībā atbalstījusi par šo pašu pantu iesniegto 35. priekšlikumu, kas ir no finansu ministra Krastiņa, un redakcionāli precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 34. un 35. priekšlikumu.

K.Leiškalns. 36.priekšlikums, kas ir par šo pašu 19.pantu, ir no deputāta Stirāna. Komisija Stirāna kunga priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Atbalsta arī finansu ministra Krastiņa priekšlikumu par šo pantu. Tas ir 37.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Par šo pašu pantu vēl ir arī komisijas atbalstītais deputāta Stirāna priekšlikums. Redakcionāli labota ir panta redakcija. Un ir arī atbildīgās komisijas ieteiktā šā panta sestās daļas redakcija, par kuru runāt piesakās Godmaņa kungs.

Sēdes vadītājs. Jūs vēlaties debatēt par 39.priekšlikumu?

Lūdzu! Atklājam debates. Ivars Godmanis. (Starpsauciens no zāles: “Ivar, bungas paņem līdzi!”)

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Uzskatu par pienākumu uzstāties šeit, jo komisijā balsoju pret 39.priekšlikumu. Arī pret 41.priekšlikumu. It kā politisku iemeslu dēļ man gandrīz vai vajadzētu balsot “par”, tomēr balsoju “pret”, jo es uzskatu, ka ir pietiekamas tās normas, kuras ir pirmajā lasījumā pieņemtas un kuras dod iespēju uzņēmējsabiedrībām Rīgas brīvostas teritorijā maksāt tikai 20% no nodokļa, ar 80% atlaidi. Atlaide parādās arī panta septītajā daļā, par kuru ir 41.priekšlikums. Arī tur atlaide ir pietiekama. Redziet, lai kā es arī atbalstītu Rīgu, ir jārēķinās ar to, ka Rīga ir Latvijas sastāvdaļa. Brīvostas izmēri un teritorija vēl tiks apstiprināta, tā būs liela. Ja no turienes nesanāks nekādi nodokļi, tas ir, ja tie vispār būs nulle, tad Rīgas līdzdalība izlīdzināšanas fondā būs mazāka un, neapšaubāmi, būs problēmas tām pašvaldībām, kas saņem dotācijas.

Es nemaz negribētu runāt par to, kā to novērtēs Eiropas Savienība. Tur mūs “sitīs” par to, ka mēs ģenerējam jaunas brīvās zonas. Tā būtu mūsu ārpolitikas, teiksim, problēma, un vajadzētu Eiropas komisijā ar to cīnīties. Taču šinī gadījumā es gribu runāt par to, ka mums ir vairāk jāskatās uz Latviju kā valsti kopumā. Jo, ja mēs šo normu iedibināsim Rīgas brīvostā, tad tā norma tālāk aizies uz Ventspili, un tad prasīs tādu pašu arī Liepāja, un beigu beigās būs vēl tik īpatnēja situācija, ka man nebūs skaidrs, kā būs ar izlīdzināšanas fonda eksistenci. Tā kā, lai kā man vajadzētu politiski teikt, ka jāatbalsta Rīga, man tomēr jāsaka tā: papriekš valsts un pēc tam - Rīga!

Tā ka lūdzu jūs neatbalstīt 39. un arī 41.priekšlikumu. Šā iemesla dēļ.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nesen mēs pieņēmām likumdošanā izmaiņas - nodokli maziem un vidējiem uzņēmējiem pacēlām no 0,5% uz 1,5%, toties lielajiem samazinājām no 4% līdz 1,5%. Mēs 13 miljonus zaudējām. Mēs vaimanājam, ka valsts kasē nav naudas. Budžetā arī neienāk nauda. Un ko tagad mēs sākam? Mēs sākam atbrīvot arī brīvostas no visiem nodokļiem. Ir taču jāpadomā - kā tad mēs valsts kasi piepildīsim? Neviens no mazajiem un vidējiem uzņēmējiem brīvostā netiks iekšā. Tās būs noteiktas firmas, kuras vienā mierā tur attīstīsies. Ja domā, ka tas kaut kādā veidā ietekmēs brīvostas attīstību, tad jāteic, ka tā tas nav. Nav tāda tā lieta. Mums ir jādomā, kādā veidā tomēr panākt, lai mums būtu tranzīts un lai sekmētu tranzīta attīstīšanu, un tad, protams, attīstīsies... Tā teikt, nolikt uz nulles variantu visus nodokļus - tas, ziniet, man liekas, visai prātīgi nav, un tāpēc to atbalstīt nevar.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es pilnīgi piekrītu Ivara Godmaņa un Leona Bojāra apsvērumiem, un tieši tāpēc es domāju, ka jābalso par komisijas priekšlikumu. Kāpēc?

Šodien mēs ar šo balsojumu izvēlamies - vai mēs šinī likumā atbalstām vai neatbalstām (tā ir cita lieta) īslaicīgu periodu viena ministra vai viena Ministru kabineta ērtībām, vai mēs atbalstām vai neatbalstām nozares attīstību uz vairākiem gadiem?

Es pilnīgi piekrītu Ivaram Godmanim, ka visām ostām vajadzēja - un sen jau vajadzēja - dot šīs atlaides. Jūrniecības nozare - tā ir faktiski vienīgā nozare, kurā mēs esam ļoti spēcīgās pozīcijās jau šodien. Žēl, ka tās neizmantojam. Un ir iespējas attīstībai. Tieši tāpēc tai jābūt valsts politikai - ko un kā mēs atbalstām jūrniecības nozarē. Tāpēc es lūdzu jūs balsot “par”, ja jūs domājat par Latvijas rītdienu. Ja jūs domājat tikai par šo tuvāko nedēļu, kamēr pie varas ir ...nu, tad tā ir cita lieta!

Sēdes vadītājs. Jānis Gailis.

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Šodien Latvijā tātad eksistē gan brīvās ekonomiskās zonas, gan brīvostas ar savu statusu. Es gribu pievērsties domai par to, ka tādā veidā, ar tādu likuma traktējumu, kāds tas ir šobrīd, tas nes zaudējumus gan municipālajām teritorijām, gan arī valsts budžetam kopumā. Neiebilstot pret šo veidu kā uzņēmējdarbības stimulēšanas veidu, kā nodarbinātības līmeņa paaugstināšanas veidu, es uzskatu, ka ir jāievieš zināmas izmaiņas šajā pamatnostādnē.

Šobrīd mēs runājam par Rīgas brīvostu. Šobrīd noteikta teritorija jau ir brīvostas statusā. Tātad mēs gribam piešķirt šo statusu pilnīgi visai, līdz ar to ienesot šo brīvostu pilnīgi citādā juridiskajā kategorijā. Darbosies divas pilnīgi dažādas likumdošanas. Municipālie lēmumi nav spēkā šīs brīvostas teritorijā. Tie darbojas pilnīgi citā. Rīgā šī teritorija vēl ir salīdzinoši maza, taču varbūt citur tā aizņem ļoti lielu daļu no municipālās teritorijas. Un ir diezgan liela nesakārtotība tajā ziņā, ka vienā teritorijā, kas principā ir municipālā teritorija, darbojas vieni likumi, bet otrā darbojas citi.

Bez tam Rīga kā valsts galvaspilsēta, protams, ir pilnīgi citādā līmenī nekā citas pilsētas. Ja šobrīd piešķiram visai Rīgas ostai brīvostas statusu, tad es baidos par to, ka citas mazākas pilsētas (nebaidīšos minēt kā piemēru Liepāju), kurām ir lielas potences, bet kurām šīs potences ir ļoti grūti attīstīt, var nonākt daudz sliktākā situācijā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Bojārs.

G.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Visumā es atbalstu šo likumu un uzskatu, ka visām ostām ir jāstrādā brīvostas režīmā, bet es vēlētos šoreiz runāt pret atbildīgās komisijas viedokli, un es paskaidrošu - kādēļ.

Pēdējā laikā notiek aktīvas runas par to, ka vajadzētu unificēt un apmēram vienādus noteikumus piemērot visām brīvostām, lai gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan muitai, gan visām pārējām institūcijām būtu skaidrs, kādus noteikumus piemērot.

Ja mēs apskatām Liepājas vai Ventspils piemēru, tad redzam, ka tur ir dota 80% atlaide nekustamā īpašuma nodoklim vai kādam citam nodoklim, kas varētu stāties tā vietā, un pašvaldībai ir tiesības piešķirt vēl papildus 20% atlaidi, ja pašvaldība nolemj, ka šis projekts ir ārkārtīgi nepieciešams pilsētai, ka tas dos ļoti daudz darba vietu, ka pašvaldības budžets iegūs kaut kādā citā veidā.

Es tomēr gribu aicināt nepadarīt par izņēmumu tieši Rīgu un nenoteikt tai kaut kādus citus “spēles noteikumus” nekā tos, kas ir Liepājā un Ventspilī.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Es aicinu balsot. Attiecīgajā likumprojektā bija ļoti daudz Tiesneša kunga ieteikumu, un komisija izstrādāja šo priekšlikumu kā zināmu kompromisu, Tiesneša kungam atsaucot visus pārējos priekšlikumus, pret kuriem nikni iebilst Finansu ministrija - gan dažādi tās departamenti, gan arī pats ministrs. Tā ka es aicinu balsot, atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 39. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 5, atturas - 32. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Par 19.pantu ir deputāta Imanta Stirāna priekšlikums, un komisija to daļēji atbalsta, izslēdzot septīto daļu. Līdz ar to es aicinu atbalstīt komisiju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 40. un 41.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Strīdīgs varbūt ir 42.priekšlikums. Arī to ir kompromisa rezultātā izstrādājusi atbildīgā komisija. Aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 43.priekšlikums - izslēgt 21.pantu. Priekšlikumu ir iesniedzis gan deputāts Stirāns, gan finansu ministrs Edmunds Krastiņš, un tas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Komisija atbalsta arī finansu ministra piedāvāto pārejas noteikumu variantu, ir redakcionāli to labojusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Aicinu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Rīgas brīvostas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt piecas dienas, tātad 8.februāri, lai iespējami ilgāk mēs varētu diskutēt par iesniegtajiem priekšlikumiem un pašreizējo redakciju.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.februāris.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Imantam Burvim!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es gribētu lūgt tomēr drusku pagarināt šo termiņu, jo ieinteresētās puses, kas ir ārpus parlamenta, nav spējīgas piecu dienu laikā iesniegt visus savus priekšlikumus. Kārli, tas nemainīs ātrumu, kādā likumprojekts ies uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu konkrētu priekšlikumu!

I.Burvis. Es ieteiktu piecpadsmit dienas.

Sēdes vadītājs. Konkrētu datumu, lūdzu!

I.Burvis. Piecpadsmit dienas. Es pašlaik nevaru saskaitīt... 18.februāris.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Tātad izskatīsim šos priekšlikumus, sākot ar tālāko termiņu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai noteiktu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam 18.februāri. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 13, atturas - 17. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.februāris.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Jānis Leja, Edvīns Inkēns, Juris Dalbiņš, Rihards Pīks, Jevgenija Stalidzāne, Oskars Grīgs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums ir beidzies. Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu priekšlikumu - iekļaut šīsdienas plenārsēdes darba kārtībā lēmuma projektu par deputāta Valda Lauska ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un lēmuma projektu par deputāta Valda Lauska ievēlēšanu Saeimas Revīzijas komisijā. Vai ir iebildumi pret to, ka šie lēmumu projekti tiek iekļauti darba kārtības beigās? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātu jautājumus - jautājumu Latvijas Republikas tieslietu ministram Valdim Birkavam par apcietināto personu turēšanas termiņiem izmeklēšanas cietumā un jautājumu labklājības ministram Robertam Jurdžam par grozījumu likumā “Par valsts pensijām” atbilstību Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām. Šos jautājumus nododam tieslietu ministram un labklājības ministram.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Likums par valsts atbalstu eksporta un investīciju apdrošināšanā, eksporta un importa garantēšanā un kreditēšanā” otrajam lasījumam līdz šā gada 1.aprīlim”. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu - priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Likums par valsts atbalstu eksporta un investīciju apdrošināšanā, eksporta un importa garantēšanā un kreditēšanā” otrajam lasījumam pagarināt līdz šā gada 1.aprīlim. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts civildienestu””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešajam lasījumam ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””. Šie grozījumi tika Saeimā iesniegti Latvijas Republikas Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā kā Ministru kabineta pieņemtie noteikumi nr.284. Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegti divi priekšlikumi.

1.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas.

2.priekšlikums - no Saeimas Juridiskā biroja.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz atbalstīt šādu priekšlikumu... es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka tekstā ir ieviesusies neliela tehniska kļūda un ka atbildīgās komisijas priekšlikumam ir jāskan tā: “Izteikt 4.panta otro daļu šādā redakcijā: “Valsts civildienesta pārvalde ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kuras pārraudzību realizē ar Ministru kabineta pilnvarota ministra starpniecību.””

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti atbalsta.

G.Dambergs. Un 2.priekšlikums, kā jau minēju, ir Juridiskā biroja iesniegts priekšlikums, un arī to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Līdz ar to aicinu atbalstīt šo likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 11. Likums pieņemts.

G.Dambergs. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Nākamais, saskaņā ar izmaiņām darba kārtībā, ir likumprojekts “Valsts civildienesta likums”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir uzsākusi Valsts civildienesta likuma projekta izskatīšanu. Atgādināšu, ka pašreiz valsts civildienests darbojas pēc 1994.gadā pieņemtā likuma, un pieci gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai varētu konstatēt dzīves realitāti šā likuma darbības jomā, un tieši tādēļ Ministru kabinetam tika iesniegts Valsts civildienesta likums jaunā redakcijā. Jaunā redakcija balstās uz pašreiz spēkā esošā likuma bāzes, un tajā ir ņemti vērā Eiropas Savienības atbildīgo ekspertu priekšlikumi, ieteikumi, šo ekspertu analīzes par likuma darbību Latvijā. Bez tam šis likumprojekts ir tapis nedaudz, kā varētu teikt, koncentrētāks un tajā ir iekļautas vairākas jaunas būtiskas nianses, kuru mērķis ir uzlabot valsts civildienesta darbību.

Pēc samērā plašām diskusijām, kā arī pēc Saeimas Juridiskās komisijas viedokļa uzklausīšanas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vienojās konceptuāli atbalstīt šo Valsts civildienesta likuma projektu un virzīt to apstiprināšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Cienījamie kolēģi! Es lūgtu jūs paust savu viedokli, atbalstot šo sagatavoto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Valsts civildienesta likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 12. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

G.Dambergs. Paldies, kolēģi! Priekšlikumus par likumprojekta otrā lasījuma redakciju aicinu iesniegt līdz šā gada 16.februārim.

Sēdes vadītājs. 16.februāris. Paldies.

G.Dambergs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir likumprojekts “Likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Manas dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 1330. Tas ir “Likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Jau trešo reizi tas ir parlamentā. 6.Saeima līdzīgu likumprojektu divreiz noraidīja. Tagad ir Ekonomikas ministrija pastrādājusi ļoti nopietni. Es domāju, ka likumprojekta sūtība ir regulēt pakalpojumus un šo pakalpojumu regulēšanu uzticēt vienotam regulatoram. Neskatoties uz dažādu sabiedrisko organizāciju, asociāciju iebildumiem pret atsevišķām niansēm, komisijā tas ir guvis pilnīgu atbalstu, un šīs nianses mēs varētu labot laikā starp pirmo un otro un starp otro un trešo lasījumu un novest likumprojektu līdz zināmai kondīcijai, izmetot no tā visas nevajadzīgās normas un regulējumus un sakārtojot principus, pēc kādiem pakalpojumu cenas tiek valstī regulētas. Muciņa kungs, būdams jurists, tagad noteikti uzstāsies, runās par šo likumprojektu. Es aicinu jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā un to, ko pateiks Muciņa kungs, ņemt vērā, strādājot pie likumprojekta gatavošanas otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies.

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts “Likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, kas iesniegts izskatīšanai pirmajā lasījumā, izraisa rūpīgu un konceptuālu debašu nepieciešamību parlamentā, lai mēs varētu skaidri un gaiši analizēt ne tikai šā likuma mērķus, bet arī tā juridisko formu, lai ar tā juridiskās formas palīdzību precīzāk un skaidrāk atklātu šā likuma mērķus un uzdevumus un konstatētu, vai valdības, kā vienmēr, labā griba (mums nekad nav šaubu par valdības labo gribu!) ir pietiekami kvalitatīvi ierakstīta konkrētajos likuma pantos, konkrētajās normās. Lai beigās neiznāk tā, ka labā griba paliek tikai likumprojekta anotācijā vai pavadvēstulēs, vai vispār tikai debatēs.

Ļoti žēl, ka Leiškalna kungs, kurš ir ziņotājs par šo likumprojektu, mums neizskaidroja, kādēļ būtu nepieciešams vienots vai sadalīts regulators, bet es uzskatu, ka, tā sacīt, ekonomistu un citu konkrētu speciālistu ziņā ir diskusija par to, vai elektriķis var noteikt telefona sakaru pakalpojumiem izcenojumus - un otrādi. Es kā jurists vēlos pievērst jūsu uzmanību dažiem… faktiski, es pat teikšu, jautājumiem, ko likumprojekta autori ir uzdevuši mums, deputātiem, un tādējādi arī uzdevuši darbu Saeimai, lai, atkal pārkaļot šo likumprojektu un to gatavojot otrajam un trešajam lasījumam, mēs izsķirtos par vienu vai otru valsts varas un pārvaldes modeli.

Mēs šeit jau gari un plaši diskutējām par likumu par Finansu un kredīta tirgus uzraudzības komisiju, un attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu regulatoru mums ir jāatbild uz faktiski tādiem pašiem jautājumiem. Taču, vadoties pēc funkciju analīzes… tas iepriekš minētajā likumā nebija redzams… vadoties pēc šajā likumā minēto funkciju analīzes, man jāsaka uzreiz, lai nebūtu mums, tā teikt, jāmaldās trijās priedēs, ka šeit ir mērķis izveidot valsts varas, valsts pārvaldes iestādi, kura nodarbojas ar administrēšanu, lēmumu pieņemšanu, licencēšanu, sodīšanu, administratīvo protokolu sastādīšanu, sodu uzlikšanu, kontroli un uzraudzību šinī jomā.

Likumprojekta autori nav izvirzījuši nekādu citu koncepciju, kurā būtu norādīts, ka mums jāveido kāda neitrāla valsts institūcija, valsts iestāde, kura tad, būdama ārpus pakļautības valdībai un ārpus valdības veiktas pārraudzības, kaut kā realizētu savas funkcijas. Protams, šeit ir dažas nianses, kas liecina par tās zināmu neatkarību. Pirmām kārtām, padome ir koleģiāla institūcija, kas vada Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. Otrām kārtām, to ieceļ Ministru kabinets. Tas viss būtu saprotami un normāli, lai pasvītrotu, ka šī institūcija zināmā mērā ievēro abu pušu intereses, nosacīdama sabiedrisko pakalpojumu tarifus.

Taču 7.pantā ir noteikts, ka valsts regulējamās nozarēs regulators ir valsts iestāde. Nu, es domāju, te nav pateikts līdz galam. Nu tad jāpasaka, ka tā tomēr ir pārvaldes iestāde! Jo tālāk, panta otrajā daļā, ir noteikts, ka tā atrodas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Ja tā ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, tad nepārprotami tā ir valsts pārvaldes iestāde, kaut arī tās vadības orgāns ir kolektīvs.

Nu, zināmus iebildumus no juridiskās formas viedokļa varētu izraisīt norāde uz to, ka komisijai ir nošķirta manta. Jo, pēc manas saprašanas, valsts pārvaldes iestādes un valsts iestādes ir budžeta iestādes. Tātad neatkarīgi no tā, kādā veidā tās saņem maksājumus, pēc būtības tie ir maksājumi valsts budžetā, un, pastāvot šādai konstrukcijai, nošķirta manta tā nevar būt, tā ir valsts manta. Līdz ar to komisija ir juridiska persona. Šis ieraksts ir lieks, jo tas faktiski atspoguļo padomju tiesību teorijas viedokli. Bezmaz katrai sevi cienošai valsts institūcijai padomju laikos bija juridiskās personas statuss: 99,9% juridisko institūciju bija valsts institūcijas, un veidojās ļoti jocīga situācija, ka valstij ir tikai viena juridiska persona - tā ir valsts. Un tādēļ daudzmaz patstāvīgām budžeta iestādēm tika piešķirts juridiskās personas statuss. Tā ir tā padomju tiesību sistēma, kas ir šajā ierakstā saglabājusies. Diemžēl katrs likumprojekts, kas ienāk Saeimā, tomēr spītīgi joprojām uztur spēkā padomju tiesību loku un apliecina savu piederību padomju tiesību sistēmai.

Ir noteiktas 9.pantā regulatora funkcijas, un pie tām būtu, protams, komisijai jāstrādā. Vai mēs varētu runāt par to, ka komisija ir “obligāta iepriekšēja ārpustiesas instance”? Par to, es domāju, arī varētu diskutēt. Vienkārši jānosaka, ka pirms strīda izskatīšanas tiesā ir nepieciešams kāds regulatora atzinums vai regulatora lēmums. Tas zināmā mērā atslogotu tiesas, un tiesām būtu lielāka skaidrība, kā tapis šāds strīds. Šeit ir diezgan neprecīzi ierakstīts.

11.pants nosaka regulatora neatkarību. Šis mēģinājums paziņot par regulatora neatkarību, es domāju, ir veidots no nepareizās puses. Mums ir jānorāda, kas ir jādara regulatoram un kādā veidā tam jādarbojas, nevis jānorāda, no kā tas nav atkarīgs, kam tas nav pakļauts. Tātad šie panti jākonstruē vairāk no pozitīvās puses, nevis jānorāda, ka regulators nav pakļauts pašvaldības vai tās institūciju lēmumiem un valdības vai tās institūciju lēmumiem. Jo, ja viņi rīkojas saskaņā ar likumu, tad viņi ir jebkurā gadījumā arī tie, kuri pēc būtības ir pakļauti.

Visinteresantākais, protams, ir pants “Regulatora atbildība”. Varētu, no vienas puses, domāt, ka neviens nedosies strādāt regulatorā, jo tur ir personīga atbildība. Personīgi man nav skaidrs, kādā veidā valsts iestādes darbinieki pēkšņi var aizvietot valsts iestādes atbildību. Ja viņi ir tīši vai dēļ neuzmanības nodarījuši kādu pārkāpumu, no kā ir cēlies zaudējums, tad ir, protams, iespējas pret viņiem vērsties ar regresa prasību.

Es gribu teikt, ka šis likumprojekts, kas tiek piedāvāts, balstās uz to koncepciju, ka tā ir valsts iestāde (un arī funkciju analīze par to liecina), taču ir nepieciešams otrajā lasījumā tālāk izstrādāt un nostiprināt šo tēzi un likvidēt divdomības, kas ir šajā likumprojektā. Lai likumdevējam, veidojot likumus, būtu juridiski skaidra gan atbildība, gan institūciju vieta valsts institucionālajā sistēmā, gan arī tādēļ, lai atbilstoša forma tiktu pielietota.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Paldies Muciņa kungam. Viņš demonstrēja lielisku organistiskās valsts teorijas pazīšanu, zināšanas šajā jomā, sevišķi runājot par regulatora locekļiem. Muciņa kungs! Neapšaubāmi Ekonomikas ministrija ir domājusi par tām problēmām, kas šobrīd ir likumprojektā, un ir sarīkojusi kopā ar Blezūra konsultāciju biroju vismaz, cik man zināms, divus apjomīgus seminārus, uz kuriem bija aicināts Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Muciņa kungs (es neatceros, vai viņš tur bija vai nebija), un mēs šos jautājumus iztirzājām. Mēs uztaustījām visas nepilnības, kas ir šajā likumprojektā.

Otrs bija seminārs, ko Ekonomikas ministrija sarīkoja pašvaldību vadītājiem, un arī tā semināra gaitā ir atklājušās vairākas nepilnības, kas ir šajā likumprojektā.

Ja mēs tagad to sīki, pa pantam, analizēsim, tad, es domāju, mēs panāksim zināmu miega efektu. Šāda analīze būtu jāveic vakaros televīzijā, lai bērni labāk iemigtu! Tās ir problēmas, kuras ir grūti iztirzāt tādos lielos vilcienos, tāpēc es pie tām nepakavējos.

Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un jūs, Muciņa kungs, jo uzstājīgi aicinu: dosim vismaz 15 dienas kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Uzstājīgi jūs aicinu Juridiskās komisijas vārdā. Vai jums pašam kā deputātam labot visas likumprojektā redzētās nepilnības... Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Ja nav iebildumu, tad komisija lūdz noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 18.februāri.

Sēdes vadītājs. 18.februāris. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Tā kā mēs nupat atbalstījām pirmajā lasījumā likumprojektu “Likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, es aicinu atbalstīt arī grozījumus Dzelzceļa likumā, jo tā ir tā sauktā likumprojektu pakete. Grozījumi Dzelzceļa likumā tiek izdarīti sakarā ar jaunpieņemto, nupat pirmajā lasījumā pieņemto likumprojektu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns. Es domāju, tas pats termiņš - 18.februāris.

Sēdes vadītājs. 18.februāris. Paldies. Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Par šo likumprojektu, kas ir šīs pašas paketes sastāvdaļa, man jāsaka tas pats. Aicinu to atbalstīt, jo grozījumus Pasta likumā izraisa nule kā pirmajā lasījumā pieņemtais Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru likums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pasta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns. Godātie deputāti! Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 18.februāri.

Sēdes vadītājs. 18.februāris. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, ko ir iesniedzis Ministru kabinets, paredz noteikt trīs jaunas nodevas. Īstenībā jāsaka - tikai vienu jaunu nodevu, jo likumprojektā minētās nodevas - nodeva par atteikšanās no Latvijas pilsonības dokumentēšanu un nodeva par Latvijas pilsonības atjaunošanas dokumentēšanu - šobrīd faktiski jau eksistē, tikai tās bija noteiktas ar Ministru kabineta noteikumiem. Jāteic, ka tas bija nedaudz nelikumīgi, jo tikai likumdevējs, tātad Saeima, var noteikt, kādas valsts nodevas ir jāiekasē. Tātad jaunā 41. valsts nodeva un jaunā 42. valsts nodeva faktiski tikai sakārtos tiesību aktus no atbilstoši mūsu pašu izveidotajām prasībām. Turpretī 40., kas ir par valsts valodas prasmes pārbaudi, ir saistīta ar vienotas sistēmas ieviešanu valsts valodas prasmes pārbaudei Latvijā. Šobrīd eksistē vairākas institūcijas - tā ir Naturalizācijas pārvalde, tās ir pašvaldībās esošās atestācijas komisijas -, kas ņem maksu par šo, varētu teikt, pakalpojumu. Konceptuāli atbalstot to, ka šai sistēmai vajadzētu būt vienotai, ka tai vajadzētu būs valsts nodevai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tomēr uzklausīja gan Tieslietu ministrijas pārstāvjus, gan kolēģus no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, gan arī Naturalizācijas pārvaldes amatpersonas, iepazinās arī ar informāciju no Valsts valodas centra un nolēma, ka šis jautājums prasa vēl papildu diskusiju attiecībā uz otro un trešo lasījumu. Jo šobrīd vēl neeksistē šāda vienota sistēma un diskutējams ir arī nodevas apmērs, kāds tas bija piedāvāts šeit, likumprojektā.

Taču, ņemot vērā visus šos apstākļus un ņemot vērā arī to, ka šī jaunā nodeva varētu reāli stāties spēkā tikai 2001.gada janvārī un ka mums ir pietiekams laiks visus šos jautājumus vispusīgi izdiskutēt, mēs tomēr lūdzam šobrīd konceptuāli atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu un tad strādāt ar iesniegtajiem priekšlikumiem un par tiem diskutēt jau nākamajos lasījumos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Referentei bija taisnība, ka jautājums par valsts valodas prasmes pārbaudi ir diskutējams - atšķirībā no pārējiem diviem. Un tādēļ acīmredzot Saeimai vajadzēs izšķirties par pārejas periodu, kādā šie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” stāsies spēkā. Acīmredzot būs nepieciešami pārejas noteikumi.

Šobrīd ir tāda situācija. Šobrīd joprojām Latvijā darbojas šādas pašvaldību komisijas - valsts valodas prasmes pārbaudes komisijas. Pašvaldības arī sniedz šos pakalpojumus par maksu. Kamēr vēl centralizēta sistēma nav izstrādāta, šī situācija ir jāsaglabā, jo pretējā gadījumā valsts valodas prasmes pārbaude nevarēs notikt. Tas valsts valodas prasmes pārbaudes eksāmens, ko kārto Naturalizācijas pārvaldē, ir pavisam cita rakstura. Tas ir saistīts ar pilsonības iegūšanu un ir stipri vai pavisam atšķirīgs no tā valodas prasmes eksāmena, ko kārto, piemēram, pārdevēji, tramvaja biļešu kontrolieri vai kādu citu profesiju pārstāvji. Tāpēc mums, gatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam, tas būtu jāpapildina, es domāju, ar pārejas noteikumiem, kā arī jāaicina valdība maksimāli ātri ķerties klāt pie jautājuma par šāda vienota eksaminācijas centra izveidi, lai reizē ar to brīdi, kad likums stāsies spēkā, arī šāds eksaminācijas centrs jau būs gatavs un varētu darboties.

Paldies par uzmanību! Es aicinu konceptuāli atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Komisijas vārdā - Aija Poča.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 13, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 20.februārim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 20.februāris. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi “Likumā par ostām””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.1466. Tas ir Satiksmes ministrijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi “Likumā par ostām””, kuru mums iesniedzis Ministru kabinets un kurš ir iesniegts saskaņā ar Ministru kabineta akceptēto konceptuālo ziņojumu “Grozījumi “Likumā par ostām””. Tas nosaka, patiesībā nodala pārvaldes un saimnieciskās funkcijas ostā. Komisija ir vienprātīgi atbalstījusi minētā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, un es aicinu arī jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi “Likumā par ostām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Tā kā likumprojekts reglamentē ļoti šauru jomu “Likumā par ostām”, es aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 8.februāri.

Sēdes vadītājs. 8.februāris. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm””. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kā jūs redzat dokumentā nr. 1535, par likumprojektu nav saņemts neviens priekšlikums. Likumprojekta teksts ir palicis bez izmaiņām. Tādēļ es aicinu deputātus atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

Dz.Ābiķis. Es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 8.februārim.

Sēdes vadītājs. 8.februāris. Iebildumu nav. Paldies.

Dz.Ābiķis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir likumprojekts “Par Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas līgumu par autortiesībām”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Sinka.

J. Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.1537. Komisija ieteic to atzīt par steidzamu. Lūdzu jūsu piekrišanu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Sinka. Lūdzu pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

J.Sinka. Otrajam lasījumam sagatavotajā likumprojekta tekstā ir redakcionāli precizējumi. Tur pieminēts, piemēram, pielikums, kas ir pirms tam nosaukts par...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, mums vispirms ir jākonstatē... Es saprotu, ka jūs vēlaties, lai mēs likumprojektu izskatītu uzreiz arī otrajā lasījumā.

J.Sinka. Jā, tiešām tas ir tā. Es ļoti atvainojos!

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Lūdzu, turpiniet!

J.Sinka. Jā, atvainojiet!

Otrajam lasījumam sagatavotajā tekstā, kā jūs redzat, ir tikai redakcionāli precizējumi. Kopīgais paziņojums tagad tiek nosaukts par pielikumu. Citādi tur nekādu grozījumu nav. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas līgumu par autortiesībām” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas līgumu par publisko izpildījumu un fonogrammām”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.1538. Lūdzu uzskatīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Sinka. Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

J.Sinka. Paldies. Ierosinu to izskatīt tūlīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Sinka. Kā jūs redzat, te ir tikai redakcionāli precizējumi, tāpat kā iepriekšējā likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas līgumu par publisko izpildījumu un fonogrammām” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

J.Sinka. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir likumprojekts “Fizisko personu datu aizsardzības likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Dokuments nr.1539. Likumprojekta otrais lasījums. Ir iesniegti 72 priekšlikumi.

1.pants. Juridiskās komisijas priekšlikums. Deputātus lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 2.pants. Redakcionāli precizēta piektā daļa un 2.panta sākums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 2.priekšlikums. Juridiskā komisija lūdz izvietot terminus alfabētiskā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 3.priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 4. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

J.Esta. 5.priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 6. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tabulā rakstīts - “Atbalstīt”.

J.Esta. Vai, piedošanu! Atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

Tālāk, lūdzu!

J.Esta. 7. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.

J.Esta. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 10. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 11. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

J.Esta. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 14. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji, izteikts atbildīgās komisijas iesniegtā 15.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 14. un 15.priekšlikumu.

J.Esta. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 3.pants. Redakcionāli precizējumi pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Esta. 17. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji, izteikts atbildīgās komisijas iesniegtā 18.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 19.priekšlikums. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. Satiksmes ministrijas iesniegts ir 21.priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu 4.1.pantu. Atbalstīts daļēji, izteikts atbildīgās komisijas iesniegtā 22.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 21. un 22.priekšlikumu.

J.Esta. 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. Redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Esta. 24.priekšlikums. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 25. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 26.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. Tāpat 27.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 28.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 29.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 30. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 31. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 32. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 33.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 34. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisija lūdz neatbalstīt, jo tas iestrādāts Juridiskās komisijas iesniegtajā 32.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Esta. 33. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. 35.priekšlikums.

J.Esta. 35.priekšlikums. Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. Redakcionāli precizējumi otrajā un trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Esta. 36. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 37. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - 38.priekšlikums. Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.

J.Esta. Redakcionāli precizējumi 10.pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

J.Esta. 39. ir Juridiskās komisijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu - 10.1. pantu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 40. - Satiksmes ministrijas priekšlikums - ir atbalstīts daļēji, izteikts atbildīgās komisijas 41.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. Redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Esta. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 44. - Satiksmes ministrijas priekšlikumu - komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Esta. 45. - Juridiskās komisijas priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 46. - Satiksmes ministrijas priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 47. - Juridiskās komisijas priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. Redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Esta. 48. - Satiksmes ministrijas priekšlikums - ir atbalstīts daļēji un precizēts 49. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 48. un 49.priekšlikumu.

J.Esta. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 52. ir Satiksmes ministrijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar 14.1. pantu. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 53. ir Satiksmes ministrijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar 14.2.pantu. Atbalstīts daļēji un izteikts atbildīgās komisijas 54.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 55.priekšlikums - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji, izteikts atbildīgās komisijas 56.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 55. un 56.priekšlikumu.

J.Esta. Redakcionāli precizēta 16.panta pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Esta. 57. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 58. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Esta. 59. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. Redakcionāls precizējums 12.punktā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Esta. 60. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 61.priekšlikumu iesniegusi Juridiskā komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. Tālāk. 62., 63. un 64. - Juridiskā biroja priekšlikumi - ir līdzīgi. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

J.Esta. 22.pants. Redakcionāli precizēts 2.punkts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

J.Esta. 65. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 66. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. Redakcionāli precizējumi 23.pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

J.Esta. 67. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 68. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Esta. 69. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. Redakcionāli precizējumi 24.pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

J.Esta. 70. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 71. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 72. - Juridiskā biroja priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Esta. 25.pantā redakcionāli precizēts pirmās daļas 3.punkts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

J.Esta. Tāpat redakcionāli precizēti pārejas noteikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Fizisko personu datu aizsardzības likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Esta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz trešo lasījumu - 10.februāris.

Sēdes vadītājs. 10.februāris. Paldies.

J.Esta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamā izskatāmā lieta - lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Čevera ievēlēšanu Saeimas Nacionālās drošības komisijā”.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 13, atturas - 35. Lēmums noraidīts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Valda Lauska ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezulātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Valda Lauska ievēlēšanu Saeimas Revīzijas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Lūdzu visus tūlīt uz komisijas sēdi komisijas telpās!

Sēdes vadītājs. Atgādinu, kolēģi, ka tūlīt pēc sēdes slēgšanas uzklausīsim ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Lūdzu Saeimas sekretāres biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Jānis Leja, Guntis Dambergs, Edvīns Inkēns, Juris Dalbiņš, Rihards Pīks, Andris Bērziņš, Silvija Dreimane, Juris Sinka. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Uzklausīsim iekšlietu ministra Mareka Segliņa atbildi uz deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Plinera, Lujāna un Mitrofanova jautājumu “Par nepilsoņu pasēm”.

Vai ir ieradies iekšlietu ministrs? Šķiet, ka sen nav redzēts.

Atbilde uz jautājumu tiek pārcelta pēc nākamās sēdes.

Nākamā ir tieslietu ministra Valda Birkava atbilde uz deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Plinera, Lujāna un Mitrofanova jautājumu “Par Valsts naturalizācijas pārvaldes finansējumu 2000. gadā”.

Lūdzu, jums vārds.

V.Birkavs (tieslietu ministrs).

Godātie deputāti! Vispirms gribētu atvainoties, ka sakarā ar manu dienesta komandējumu nevarēju atbildēt uz šo jautājumu pagājušajā Saeimas sēdē.

Atbildot uz pirmo un otro jautājumu, teikšu skaidri un nepārprotami - naudas Valsts naturalizācijas pārvaldei nepietiek.

Iemesls: 1998.gada 4.aprīlī, lai stabilizētu naturalizācijas procesu, tika piešķirti no rezerves līdzekļiem 25 000 latu, kas 1999.gadā sastādīja Valsts naturalizācijas pārvaldes kopējo finansējumu 729 809 latu apmērā. 2000.gada finansējums - 686 516 lati. Neņemot vērā, ka Valsts naturalizācijas pārvaldei faktiski ir trīs jaunas funkcijas: tā ir sabiedrības integrācija, tā ir pilsonībā uzņemšanas funkcija, kas ir ļoti darbietilpīga, un tā ir trešā jaunā funkcija - mazākumtautību jautājumu risināšana, tomēr prasa papildu finansējumu kopumā 29 800 latu apmērā.

Tas arī būtu tas, kas ir nepieciešams. Taču, lai saglabātos pārvaldes struktūru un darbinieku esošais skaits, ir vajadzīgi vēl papildu līdzekļi, jo ar 7.februāri, tātad pēc dažām dienām, ja papildu līdzekļi netiek piešķirti, Valsts naturalizācijas pārvalde tiek samazināta par 15 štata vienībām. Darbinieki attiecīgi jau ir brīdināti. Viens no iespējamajiem Valsts naturalizācijas pārvaldes finansu problēmas risinājumiem ir iesniegts Ministru kabinetā, bet atrisinājuma pagaidām vēl nav. Tāda būtu mana atbilde.

Ja deputāti uzskata par nepieciešamu, viņi saņems precīzus skaitļus arī rakstiskā veidā. Tos es šodien nosūtīšu.

Sēdes vadītājs. Paldies, ministra kungs! Vai deputāti ir apmierināti ar atbildi? Paldies.

Nākamā ir ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Golubova un Bekasova jautājumu “Par Daugavas hidroelektrostacijas kaskādes privatizēšanu”.

Vai Birkava kungs kā Ministru prezidenta vietas izpildītājs ir pilnvarots atbildēt uz šo jautājumu? Nav.

Kā mēs zinām, ministru prezidents pašlaik atrodas ārpus Latvijas. Tā ka acīmredzot atbildi uz šo jautājumu mēs iekļausim pēc nākamās sēdes. Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

Par likumprojektu “Par Eiropas Konvenciju par

bērnu adopciju”

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””

Par likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu

likumā”(Nav pieņemts)

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un

Čehijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un

gaisa transportu”

Savienības Asociācijas Padomes lēmumu nr.2/98 par

un Latvijas Republiku, no otras puses, 3.protokolā”

Portugāles Republikas nolīgumu par pasažieru un

autotransportu”

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības

un aiz to robežām”

Par likumprojektu “Grozījums Prokuratūras likumā”

Priekšlikumi - dep. K.Lībane - 4.lpp.

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu J.Šņepstam”

Lēmuma projekts “Par P.Apiņa 7.Saeimas deputāta

pilnvaru apstiprināšanu” (V.Krištopana vietā)

Lēmuma projekts “Par V.Lauska 7.Saeimas deputāta

pilnvaru apstiprināšanu” (L.Staša vietā) - 7.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputātes H.Demakovas ievēlēšanu

Asamblejas Latvijas delegācijas priekšsēdētāju”

Lēmuma projekts “Par deputātes V.Muižnieces ievēlēšanu

amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju)”

- dep. A.Panteļējevs -9.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta A.Kiršteina ievēlēšanu

amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju)”

Likumprojekts “Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju

likumā” (1.lasījums)

Likumprojekts “Grozījumi Zvejniecības likumā”

(2.lasījums)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dabas resursu

nodokli”” (1.lasījums) (Nav pieņemts)

Alternatīvais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par

dabas resursu nodokli”” (1.lasījums)

Likumprojekts “Meža likums” (2.lasījums)

Likumprojekts “Rīgas brīvostas likums” (2.lasījums)

R.Jurdžam par grozījumu likumā “Par valsts

pensijām” atbilstību Latvijas Republikas starptautiskajām

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa

pagarināšanu likumprojekta “Likums par valsts atbalstu

eksporta un investīciju apdrošināšanā, eksporta un importa

garantēšanā un kreditēšanā” otrajam lasījumam”

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts

civildienestu””(3.lasījums)

Likumprojekts “Valsts civildienesta likums” (1.lasījums) - 89.lpp.

Likumprojekts “Likums par sabiedrisko pakalpojumu

regulatoriem” (1.lasījums)

Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”

(1.lasījums)

Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā” (1.lasījums)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un

nodevām”” (1.lasījums)

Likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām” (1.lasījums)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts nozīmes

sporta bāzēm”” (2.lasījums)

Likumprojekts “Par Vispasaules intelektuālā īpašuma

organizācijas līgumu par autortiesībām” (1.lasījums)

Likumprojekts “Par Vispasaules intelektuālā īpašuma

organizācijas līgumu par autortiesībām” (2.lasījums)

Likumprojekts “Par Vispasaules intelektuālā īpašuma

fonogrammām” (1.lasījums) (Steidzams)

Likumprojekts “Par Vispasaules intelektuālā īpašuma

fonogrammām” (2.lasījums)

Likumprojekts “Fizisko personu datu aizsardzības

likums” (2.lasījums)

Lēmuma projekts “Par deputāta J.Čevera ievēlēšanu

Nacionālās drošības komisijā” (nav pieņemts)

Lēmuma projekts “Par deputāta V.Lauska ievēlēšanu

komisijā”

Lēmuma projekts “Par deputāta V.Lauska ievēlēšanu

Saeimas Revīzijas komisijā”

Paziņojums - dep. A.Seiksts - 115.lpp.

deputātu jautājumu “Par Valsts naturalizācijas

pārvaldes finansējumu 2000.gadā”