2000.gada 8.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Sāksim šīsdienas sēdi! Pirms izskatām darba kārtības jautājumus, ir jālemj par iespējamajām izmaiņām darba kārtībā. Vakar Ministru prezidents iesniedza Saeimas kārtības ruļļa 51.panta kārtībā lūgumu - līdz likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” izsludināšanai atlikt likumprojekta “Par telekomunikācijām” izskatīšanu Saeimā otrajā lasījumā.

Runāt vēlas deputāts Kārlis Leiškalns. Tātad ir priekšlikums - izņemt likumprojekta “Par telekomunikācijām” izskatīšanu otrajā lasījumā no darba kārtības.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kolēģi un priekšsēdētāja kungs! Es tomēr ierosinu to atlikt parastajā kārtībā uz vienu nedēļu, iekļaujot nākamās sēdes darba kārtībā. Es pilnīgi nevaru prognozēt, vai likumprojekts “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” vispār tiks pieņemts šajā Saeimā un izsludināts, bet, ja valdība un parlaments nolems neveidot vienotu regulatoru, tad acīmredzot mums šo likumu nāksies... es pameklēšu kādu precīzāku vārdu... teiksim, noglabāt komisijas atvilknēs.

Taču likums “Par telekomunikācijām” ir cieši saistīts ar sarunām par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, un mēs šādā veidā likumus, kaut gan tie ir cieši savstarpēji saistīti, nevaram savienot. Tā ka es aicinu Kārtības ruļļa 52.panta kārtībā atlikt šā likumprojekta izskatīšanu līdz nākamajai sēdei, un, ja arī tad valdībai vai komisijai būs iemesls vēlreiz atturēties izskatīt šo likumprojektu parlamenta sēdē, tad mēs, balstoties uz likumiem, sagatavosim attiecīgu lūgumu atkal atlikt likumprojekta izskatīšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Taču šādu priekšlikumu, kādu jūs izteicāt, saskaņā ar Kārtības rulli var iesniegt pieci deputāti, tā ka mums šobrīd ir jālemj par Ministru prezidenta iesniegumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par telekomunikācijām” svītrošanu no šīsdienas sēdes darba kārtības līdz likumprojekta “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” izsludināšanai. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā kā pēdējo jautājumu likumprojektu “Grozījumi “Ceļu satiksmes likumā”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts ir iekļauts darba kārtībā.

Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus “Par deputāta Gunta Damberga atsaukšanu no Latvijas nacionālās grupas Starpparlamentu savienībā” un “Par deputāta Jāņa Lāčplēša ievēlēšanu Latvijas nacionālajā grupā Starpparlamentu savienībā”. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu un 31.panta otro daļu lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā komisijas sagatavoto Saeimas lēmuma projektu “Par Reģionālās attīstības padomes locekļu apstiprināšanu”. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.

Izskatīsim Prezidija ziņojumus! Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes dzīlēm”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā būs atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Imantam Burvim. Jūs vēlaties runāt “pret”? Par. Lūdzu! Viens var runāt “par”, viens - “pret”. “Par” vēlas runāt deputāts Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Ceru, ka jūs atbalstīsiet šo likumprojektu kaut vai sekojošu apsvērumu dēļ. Latvijā šobrīd ir ārkārtīgi bēdīga pieredze privatizācijas laukā. Šobrīd jau ir atklājušies nelikumīgi mēģinājumi privatizēt Latvijas kūrortu pamatus - urbumus - tātad tieši zemes dzīles. Pretēji likumam notiek mēģinājumi privatizēt arī pazemes gāzes krātuves, kas arī ir mūsu dabas bagātība - zemes dzīles. Faktiski arī “Latvenergo” privatizācija balstās uz Latvijas dabas bagātību iztirgošanu. Un varam nešaubīties, ka arī naftas urbumus labējo partiju sastādītā valdība, nespēdama pati apsaimniekot, noteikti mēģinās notirgot. Tātad, protams, Ministru kabineta atbildība ir loģiskāka nekā vienas pašas Ekonomikas ministrijas atbildība. Protams, ja jūs būtu spējīgi pieņemt politisku lēmumu un šo atbildību uzlikt Saeimai, tad tas būtu bijis daudz loģiskāk un prātīgāk. Un tad varbūt nebūtu vajadzības bezcerīgi gaidīt Ģenerālprokuratūras, Valsts kontroles un Latvijas iztirgošanas aģentūras godīgu darbu. Varbūt pat varētu iztikt bez referenduma jautājumā par “Latvenergo” privatizāciju, kurā es jūs šodien, godātie kolēģi, aicinu piedalīties, jo šajā referendumā pret “Latvenergo” privatizāciju piedalīsies visi Latvijas pilsoņi, kuri netic godīgai privatizācijas iespējai Latvijā. Un tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāts Leons Bojārs vēlas runāt “pret”? Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jūs redzējāt, ka ir pievienota Baltijas jūras karte. Mums robežlīnija ekonomiskajā zonā vēl nav novilkta, bet diemžēl tā tur jau ir iezīmēta tāda, kādu to bija steigā parakstījis bijušais Ministru prezidents. Tāpēc tādu likumprojektu, kura dokuments sagatavots, ignorējot mūsu valsts intereses, izskatīt nevar. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Kā, lūdzu? Iebildumu nav. Likumprojekts ir nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Bekasova, Lujāna un Plinera iesniegto likumprojektu “Grozījums Alkohola aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: “Mums nevajag!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Alkohola aprites likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 7, atturas - 53. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lagzdiņa, Muižnieces, Dalbiņa, Rugātes, Ābiķa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Laikam tomēr šinī gadījumā būtu jāaicina balsot “pret”. Un ne jau tāpēc... Es zinu, ka avīzēs varēs uzrakstīt, ka es esmu alkohola tirdzniecības atbalstītājs, taču šeit mēs tikko ar diviem balsojumiem, jau ar iepriekšējo balsojumu vien, kārtējo reizi parādījām Latvijas tiesiskās kārtības nihilismu, jo mēs tagad divos likumos radīsim pretrunu - Alkohola aprites likumā, kurā pašvaldībām tādas tiesības nav deleģētas, un vēl otrā likumā - Pašvaldību likumā, kurā mēs gribam iekļaut konkrētu normu par atsevišķu produkcijas veidu tirdzniecības ierobežojumiem. Mums šis jautājums būtu jāizskata divās komisijās un jāharmonizē abi likumi, un tāpēc es šinī brīdī aicinu neatbalstīt šo iniciatīvu, jo tā ir nepareiza.

Sēdes vadītājs. “Par” vēlas runāt deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais kolēģi Lujāna kungs! Tieši jūs gribat ieviest tiesisko nihilismu! Šajā likumā mēs lemjam par pašvaldību tiesībām - deleģēt pašvaldībām šīs tiesības vai nedeleģēt. Alkohola aprites likumā mēs runājam par alkohola apriti valstī - par kārtību, kur, kādā veidā un kas drīkst tirgot, bet mēs nevaram ar Alkohola aprites likumu deleģēt pašvaldībām tiesības savā teritorijā ļaut vai neļaut naktīs, vakaros vai vispār tirgot alkoholu. Tā ka mēs tieši šobrīd darām precīzi un pareizi, vadoties pēc tiesiskās kārtības valstī.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā par pašvaldībām” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 10, atturas - nav. Likumprojekts ir nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Arņa Kalniņa, Burvja, Čevera, Labanovska, Leona Bojāra un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt “par” vēlas deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikums ir pāriet no proporcionālas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, kas ir šobrīd 25% apmērā jebkuram izpeļņas līmenim, uz lēni kāpjošu, progresīvu procentu likmi. Šajos grozījumos ir paredzēts no nodokļu maksāšanas atbrīvot personas, kuru ienākumi nepārsniedz 60 latus mēnesī. Bez tam nodokļa likme tiktu būtiski samazināta un diferencēta maksātājiem, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz 200 latus. Nodokļu maksātājiem, kuru ienākumi ir no 200 līdz 400 latiem mēnesī, saglabātos esošā likme - 25%. No 400 latiem sāktos pakāpenisks un vienmērīgs procentu likmes pieaugums. Virs mēnešalgas, kas ir 1200 latu, latu procentu likme paliktu nemainīga - 48%. Likumprojekta anotācijas pielikumā ir šis salīdzinājums - starpība starp esošo kārtību un projektēto ir uzskatāmi redzama.

Šādai kārtībai mēs saskatām virkni priekšrocību.

Pirmkārt. Samazināsies nodokļu nasta zemāk atalgotajiem maksātājiem, un tādējādi tiks novērsta materiālās labklājības augošā polarizācija, veicināta sabiedrības vidusslāņa veidošanās. Ir tā saucamais Džini koeficients, ko aprēķina starptautiskajā praksē, un šis indekss rāda, ka Latvijā starp Austrumeiropas valstīm polarizācija ir viskrasākā. Valstij jācenšas kavēt tālāku ekonomisko noslāņošanos, jo nepamatota ekonomiskā noslāņošanās veicina politisko atstumtību.

Otrkārt. Pārejai uz šādu kārtību būs pozitīva ietekme uz tautsaimniecību. Samazinot nodokļa nastu zemāk atalgotiem maksātājiem, kuri ir galvenā strādājošo daļa, netieši tiks veicināta pircēju loka paplašināšanās, pieaugs pieprasījums pēc patēriņa precēm, un tas savukārt izraisīs nepieciešamību paplašināt ražošanu, uzņēmumu apgrozījumu, palielināsies darba vietu skaits. Un tas radīs atgriezenisku efektu - tas atkal dos iespēju paaugstināt darba algas tiem, kas ražo patēriņa preces.

Trešais pozitīvais moments. Uzskatām, ka nodokļa likmes diferenciācijas rezultāts būs tas, ka pašvaldību un valsts budžeta ieņēmumi pašreiz palielinātos par apmēram 2 miljoniem latu gadā, bet turpmāk šis pieaugums - plus tiem 2 miljoniem - varētu būt no pusmiljarda līdz 1 miljonam katru nākamo gadu. Kopā tuvākajos desmit gados šis papildu ieņēmums budžetā varētu būt apmēram 40-50 miljoni latu. Un mums visiem ir skaidrs, kur šī nauda aizietu vai tiktu novirzīta, vadoties pēc esošās nodokļu likumdošanas.

Ceturtais pozitīvais moments, piemērojot šo skalu, ir tuvināšanās Eiropas Savienības valstīs pieņemtajai praksei. Visās ir diferencētas nodokļu likmes atkarībā no iedzīvotāju ienākumu līmeņa, kaut arī aprēķina skalas ir dažādas. Tajās likmju svārstību galējās robežas ir no 10 līdz 57 procentiem. Ir viedoklis, ka pašreiz pāreja uz progresīvo ienākuma nodokli nav vēl nobriedusi, jāsagaida vidējās darba algas un ienākuma kāpums uz vienu strādājošo un tad kaut kad nākotnē varētu šo lietu apspriest. Taču, pasaules valstu praksi analizējot, mēs redzam, ka parasti gan šāds slieksnis nav bijis. Ar progresīvo ienākuma nodokli sākts vairumā gadījumu jau attiecīgās valsts ekonomikas izaugsmes sākumposmā. Mēs esam šo jautājumu urdījuši, jau sākot no 7.Saeimas darbības sākuma. Agri vai vēlu tam objektīvi ir jānotiek. Saņemsimies šobrīd un šo jautājumu virzīsim tālāk uz atbilstošu Saeimas komisiju diskusijai!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāts Imants Burvis vēlas runāt “pret”? Lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Kā jau sacīja deputāts Arnis Kalniņš, sociāldemokrāti atbalsta progresīvo nodokli kā mehānismu, kurš varētu Latvijā izveidot vidusslāni. Runājot par šā slāņa izveidošanu, jāteic, ka iepriekšējā prakse, kamēr pie varas bijušas tikai labējās partijas, ir parādījusi, ka būtībā tas pie varas esošajiem nav vajadzīgs. Tāpēc es aicinu visus, kuriem nav vajadzīgs vidējais slānis - spēcīgs vidusslānis, kurš Latvijā varētu pats sevi nodrošināt, nodrošināt ar darba vietām, ar ienākumiem valsts budžetā, - balsot “pret”. Taču pārējos aicinu - atbalstiet Arņa Kalniņa priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 21, atturas - 38. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā Prezidija ziņojumu par likumprojekta “Grozījums Antidempinga likumā” nodošanu komisijām. Saeimas Prezidijs ir lēmis par piecu dienu termiņa saīsināšanu, un līdz ar to mēs varam iekļaut šo Prezidija ziņojumu darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Priekšlikums ir izskatīt šo Prezidija ziņojumu tūlīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Antidempinga likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim darba kārtības sadaļu “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Andra Šķēles lūgumu piešķirt viņam atvaļinājumu šā gada 8.jūnijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Iesniegums ir apstiprināts.

Deputāts Linards Muciņš lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 8.jūnijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Linardam Muciņam. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Atvaļinājums ir piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu: “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu lūdzam virzīt likumprojektu “Grozījums Antidempinga likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.” Priekšlikums ir iekļaut šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā šīsdienas sēdes darba kārtības beigās. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Induļa Šķibeļa atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”. Vai ir kāds, kurš referēs Juridiskās komisijas vārdā? Referenta nav? Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Juridiskās komisijas priekšsēdētājs ir atvaļinājumā, tā ka nāksies man ziņot par šo jautājumu.

Juridiskā komisija izskatīja valsts kontroliera iesniegto ieteikumu - atkārtoti apstiprināt Induli Šķibeli par Valsts kontroles padomes locekli, un Indulis Šķibelis saņēma Juridiskās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, cienījamais Prezidij! Nenoraidot Juridiskās komisijas viedokli, es tomēr gribētu vērst jūsu uzmanību uz dažiem faktiem. Jūs visi atceraties to afēru, kas tika atklāta “Olainfarm”, kad notika skaistā Latvijas vārda nešana pasaulē saistībā ar narkotikām. Šo notikumu pārbaudīja Valsts kontrole, un tieši Šķibeļa kungs bija tas, kurš šo lietu pārbaudīja. Es neņemos teikt, vai viņš visu veica pilnīgi pareizi, bet ir pietiekami nopietnas pretenzijas pret Valsts kontroles darbu. Ņemot vērā to, ka Latvijai privatizācijas procesā priekšā stāv ļoti smagi pārbaudījumi - tādi kā “Latvijas kuģniecība”, “Latvenergo” un tā tālāk, un tā tālāk -, kur Valsts kontrolei būs ļoti daudz darba, tad man gribētos, lai jūs, pieņemot savu lēmumu šodien, būtu ciešā pārliecībā, ka arī Šķibeļa kungs vairs nekad nekļūdīsies un ka nebūs nekādu ļaunu seku tautsaimniecības attīstībai. Mani tas sevišķi biedē tieši tāpēc, ka priekšā mums stāv vēl referendums par “Latvenergo” privatizāciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu - apstiprināt atkārtoti Induli Šķibeli par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekli! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 5, atturas - 41. Lēmums nav pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Bekasovs.

M.Bekasovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2008 - likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija saņēma divus priekšlikumus. Arī deputāta Dalbiņa kunga priekšlikumu par to pašu jautājumu.

Pirmais un otrais priekšlikums. Komisija neatbalstīja šo 1.priekšlikumu un atstāja visu tā, kā bija pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bekasovs. Tāpēc lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā”.

Sēdes vadītājs. Vēl bija otrais priekšlikums par pārejas noteikumiem, kurš arī ir noraidīts.

M.Bekasovs. Jā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

M.Bekasovs. Jā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

M.Bekasovs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie klātesošie! Tā nu ir iznācis, ka viena šā likuma subjekta vai objekta liktenis ir atrisinājies pats no sevis - es domāju par Kaļvas kungu -, bet beigu beigās vēl ir palikuši arī citi, uz kuriem tas varētu attiekties. Un pamatideja visiem šiem labojumiem ir tāda, lai tomēr daļēji slēgtā tipa cietumos jeb atklātajos cietumos, no kuriem tātad var aiziet atvaļinājumā un kur pēc tam, kā jūs zināt Kaļvas kunga gadījumā, rodas visādas nelaimes un ķibeles, lai tādā daļēji slēgta tipa ieslodzījuma vietā nenokļūtu recidīvisti vai tādi cilvēki, kuri ir atkārtoti izdarījuši noziegumus un par kuriem mums acīmredzot vajadzētu būt samērā maz ilūzijām.

Tātad uz trešo lasījumu ir saņemts Tieslietu ministrijas papildinājums, kas ir tīri redakcionāls - tātad sodāmība dzēsta vai noņemta. Tā būtība ir tāda, ka sodāmību var noņemt arī soda izciešanas laikā, tātad pēc idejas - abos gadījumos. Tādējādi mēs faktiski atkārtojam to pašu normu, kas bija otrā lasījumā, tikai tagad tā ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim…

A.Panteļējevs. …par 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Par 1. un 2.priekšlikumu. Tālāk - par 3.priekšlikumu.

A.Panteļējevs. Tā, 2.priekšlikums ir daļēji iestrādāts. Mums pēc tam būs par komisijas…

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Panteļējevs. Jā. Tad, visu to ņemot vērā, vai komisija piekrīt komisijas variantam, kas ir lasāms pēdējā ailītē?

Sēdes vadītājs. Ir jau akceptēts. Izskatīsim tālāk 3.priekšlikumu!

A.Panteļējevs. Paldies. 3.priekšlikums var izraisīt zināmas debates, bet tā ideja tomēr ir tāda: tā kā mēs nepiemērojam daļēji slēgtos jeb atklāta tipa cietumus tiem noziedzniekiem, kuri ir izdarījuši smagus noziegumus, piemēram, slepkavību vai pat vairākkārtējas slepkavības, tad pašlaik iznāk samērā ačgārni, ka cilvēkam varētu būt, piemēram, septiņpadsmitarpus gadi, viņš izdara šādu noziegumu, bet mēs tomēr uz viņu to neattiecinām. Šeit tātad ir mēģināts radīt redakciju, ka tad, ja runa tomēr ir par smagiem noziegumiem, un sevišķi par smagiem noziegumiem, tādā gadījumā mēs to piemērojam arī vīriešiem neatkarīgi no tā, vai tas ir bijis septiņpadsmitarpus gados vai sešpadsmit gados. Vai ir kādi iebildumi pret komisijas redakciju?

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 3. - tieslietu ministres priekšlikumam.

A.Panteļējevs. 4.priekšlikums. Arī tas daļēji ir iestrādāts komisijas variantā, un 5.priekšlikums ir pieņemts. Tur visur šī dzēšamība ir papildināta ar sodāmību.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 4. un 5.priekšlikumu.

A.Panteļējevs. Un tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas vienkārši sakārto, kādā veidā mēs pārejam no viena veida uz otru, jo pašlaik atklātā tipa cietumos tomēr atrodas cilvēki, kas atbilst iepriekšējam likumam, tāpēc šis pārējas noteikums nosaka, kādā veidā mēs iedarbinām šo likumu. Vai ir iebildumi pret šo?

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Panteļējevs. Tādā gadījumā man ir priekšlikums nobalsot par trešo lasījumu. Kas, lūdzu, ir par trešo lasījumu… par šīm izmaiņām?

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu!

A.Panteļējevs. Ne priekšlikumam, bet likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu trešajā lasījumā!

A.Panteļējevs. Lūdzu, jā…

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

A.Panteļējevs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”. Likuma otrreizējā caurlūkošana.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2042.

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šīgada 31.maija sēdē izskatīja komisijai nodoto likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” otrreizējai caurlūkošanai, tajā skaitā iesniegto priekšlikumu, kas saistīts ar Valsts prezidentes izteiktajiem iebildumiem par 2000.gada 11.maijā Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi Prokuratūras likumā”.

Mūsu komisija konstatēja, ka, balsojot parlamentā un diskutējot par Prokuratūras likumu, diemžēl ir pieņemtas pretrunīgas normas, tomēr, neskatoties uz to, komisija kopā ar ekspertiem - Augstākās tiesas ekspertiem un Ģenerālprokuratūras pārstāvjiem - ir nonākusi pie secinājuma, ka mums tomēr agri vai vēlu būs jāiedibina disciplinārās atbildības kārtība mūsu valsts augstākajām amatpersonām. Mēs tagad esam it kā pieskārušies tikai vienam - ģenerālprokuroram, bet faktiski disciplināram sodam mūsu valstī nav pakļauti SAB direktors, Cilvēktiesību biroja direktors, Nacionālās radio un televīzijas padomes direktors, ģenerālprokurors, valsts kontrolieris un vēl vesela virkne citu amatpersonu. Faktiski vienīgais sods, kāds šīm augstajām amatpersonām var tikt piemērots bez disciplinārsoda, ir atbrīvošana no amata, kas, komisijasprāt, nebūtu diez cik pareizi.

Tāpat, tiekoties ar Augstākās tiesas un prokuratūras pārstāvjiem, mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka problēmas Prokuratūras likumā ir un ka šo te problēmu ir pietiekami daudz. Tieši tāpēc pēc komisijas lūguma Augstākā tiesa, Augstākās tiesas vadība un Ģenerālprokuratūras vadība ir apņēmušās izstrādāt grozījumus Prokuratūras likumā un iesniegt tos parlamentā līdz šā gada 1.septembrim.

Šā likumprojekta izskatīšanas gaitā ir saņemts viens priekšlikums - Saeimas deputāta Dalbiņa priekšlikums - izslēgt likuma 3.pantu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi iepriekš minēto iemeslu dēļ. Aicinu kolēģus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Ādamsons. Aicinu pieņemt šo likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāte Palmira Lāce.

P.Lāce (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.393.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, runājiet mikrofonā!

P.Lāce. Es nevaru tik augstu. Es esmu maza augumiņa.

1.priekšlikums - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

P.Lāce. 2.priekšlikums. Arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Lāce. 3. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Lāce. 4.priekšlikumu ir iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Lāce. 5.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Lāce. 6.priekšlikumu iesniedzis finansu ministrs Krastiņš. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Lāce. 7.priekšlikums, ko iesniegusi Juridiskā komisija, ir jau iestrādāts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.

P.Lāce. 8.priekšlikumu ir iesniegusi Juridiskā komisija. Lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

P.Lāce. 9.priekšlikumu iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Lāce. 10.priekšlikums, ko iesniegusi Juridiskā komisija, ir iestrādāts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

P.Lāce. 11.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Lāce. 12.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 12.priekšlikumu.

Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Faktiski es negribēju tik daudz debatēt tieši par šo konkrēto priekšlikumu, bet gan par likumu kopumā. Man jāsaka, ka visi eksperti, kuri piedalījās mūsu komisijas sēdē, un arī visi starptautiskie eksperti, ar kuriem man ir nācies runāt, atzīst, ka šis likums būs deklaratīvs tik ilgi, kamēr mums nepietiks politiskās gribas ieviest tā saucamo nulles deklarāciju. Kamēr mēs neieviesīsim šo nulles deklarāciju, tikmēr mēs varam šo likumu te pilnveidot, dažādot, papildināt vai citādāk varbūt ar to rīkoties, tomēr pēc idejas tas paliks tikai attiecīgā cilvēka izveicības jautājums, vai viņš izvairīsies vai neizvairīsies no šā likuma normu pildīšanas. Tāpēc es aicinu Saeimu vēlreiz visu pārdomāt.

Mums diemžēl nesanāca valdības deklarācijā ierakstīt nulles deklarāciju, jo valdību veidojošajām frakcijām nebija tādas vienotas gribas, bet es domāju, ka Saeimai tomēr vajadzēs agri vai vēlu nonākt... Starp citu, vakar Krievijā, kā jūs zināt, līdzīgi jautājumi tika izskatīti arī Krievijas Domē, un agri vai vēlu mums tomēr būs jānonāk pie šā punkta par nulles deklarāciju, jo bez šīs nulles deklarācijas pieņemšanas jebkurš ārzemju eksperts jums pateiks, ka šis likums faktiski ir tikai, teiksim tā, veiklības likums jeb barjerskrējiens nelegālās naudas legalizētājiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāts Panteļējevs atbalsta 12.priekšlikumu. Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Čevers.

J.Čevers (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēža kungs! Godātie Saeimas locekļi! Izskatīsim grozījumus likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”. Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts dokuments nr.2040. Tā sakarā atbildīgā komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus, no kuriem 1. ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. To komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Čevers. Arī 2.priekšlikumu ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, kas paredz, ka nāves sodu turpmāk Latvijā nepiemēros arī kara draudu apstākļos. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Čevers. Arī 3. - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Čevers. 4. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Dalbiņa kunga priekšlikumu - komisija ir iestrādājusi savā - 5.priekšlikumā, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Čevers. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šodien, es gribētu teikt, mūsu Saeimai ir samērā saspringta diena. Mēs skatām pirmajā lasījumā likumprojektu, kas apmēram jau pusgadu ļoti tieši, bet netiešā veidā jau gandrīz desmit gadu viļņo mūsu sabiedrību. Likumprojekts “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju” ir tapis ārkārtīgi grūtās diskusijās, un jāsaka, tikpat grūtas diskusijas to skāra arī šeit, Saeimā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, būdama atbildīgā komisija par šo likumprojektu, faktiski kļuva par vienīgo komisiju, kura pieņēma lēmumu virzīt šo likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā, jo līdzatbildīgā komisija - Izglītības, kultūras un zinātnes komisija - likumprojektu neatbalstīja. Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosināja Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai izstrādāt alternatīvu likumprojektu.

Kas tam bija par iemeslu? Pamata un galvenais iemesls bija tas, ka komisijas neapmierināja šā likumprojekta realizācijai piedāvātais finansēšanas modelis, proti, projekta realizācijai vai kā garantu kredīta atmaksai piemērot mērķmaksājumus no elektroenerģijas tarifiem.

Jāsaka, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā ziņā diskutēja par divām tēmām.

Pirmā. Vai šis likumprojekts mums ir nepieciešams pēc būtības? Un vai mums pēc būtības ir nepieciešama Nacionālā bibliotēka?

Otrais, protams, bija jautājums par šiem finansēšanas avotiem.

Par pirmo sadaļu jāsaka, ka gan likumā tas ir minēts, gan arī komisijā mēs to atzinām, ka likuma mērķis - un tātad arī Nacionālās bibliotēkas celtniecības mērķis - ir nodrošināt informācijas, izglītības, zinātnes un kultūras, kā arī komunikācijas centra funkcijas un informācijas pieejamību sabiedrībai.

Es gribētu teikt, ka tad, ja mēs skatāmies tālākā perspektīvā, ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas konkurences spējas nodrošināšanai mums ir nepieciešams augsti izglītots, pasaules darba tirgū konkurētspējīgs darbaspēks. Un tādu mēs varam panākt, tikai izglītojot mūsu jaunatni, - izglītojot to jau no skolas gadiem, mācot un apmācot visā dzīves laikā.

Lai to nodrošinātu, mums, protams, ir nepieciešams veidot arī informatizētas sabiedrības modeli. Diemžēl šobrīd esošais projekts, kā mēs to sapratām, tiek traktēts un varbūt tāpēc arī izraisa zināmu sabiedrības negatīvu attieksmi tikai kā Kultūras ministrijas, viena sektora, konkrēti - bibliotēkas nozares projekts. Mēs uzskatām, ka šis projekts ir jātraktē nesalīdzināmi plašāk. Šajā projektā faktiski būtu jāapvieno visas valsts bibliotēkas, ieskaitot Nacionālo bibliotēku, akadēmiskās, speciālās, publiskās un mācību iestāžu bibliotēkas. Tajā ir jāiesaista tātad ne tikai bibliotēkas, bet arī visas šīs institūcijas, kas pamatā lieto šo informāciju. Tādējādi faktiski mums šis projekts ir jāpadara par vispārnacionālu projektu. Tiktāl par šo ideju.

Nākamais - par projekta izmaksām. Vai šīs projekta izmaksas ir pietiekami korekti aprēķinātas? Cik tās ir lielas un vai tās ir iespējams Latvijas valdībai “pacelt”? Kopējās projekta izmaksas ir novērtētas 83 miljonu latu lielas, un šeit es gribu uzsvērt, ka tās ir visa projekta izmaksas, ne tikai celtniecības izmaksas, jo tās ietver arī visu to, kas ir saistīts jau ar šīs ēkas iekārtošanu, - tātad tā ir infrastruktūras izveide, komunikāciju tīkli, modernas iekārtas, datori, serveri un tā tālāk; viss tas, kas būs attīstījies informācijas tehnoloģijās līdz tam brīdim.

Par finansēšanas avotiem. Komisijā, līdzīgi kā visā sabiedrībā, bija negatīva attieksme pret šā mērķmaksājuma ieviešanu. Tajā pašā laikā, zinādami, ka mēs mēģināsim dabūt līdzfinansējumu no ārvalstu institūcijām, mēs spriedām par to, ka mums tomēr ir jāpieņem šis politiskais lēmums un jāsaka: “Jā, mēs centīsimies uzbūvēt mūsu bibliotēku!” Un tādējādi mums būs vieglāk prasīt arī līdzfinansējumu. Jautājums par iekšējā finansējuma daļu, manuprāt, ir pietiekami labi diskutējams, un tādējādi, šobrīd piedāvājot jums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, es gribētu minēt gan stenogrammai, gan arī visu jūsu zināšanai trīs galvenos punktus, kas bija pamatā pozitīvajam balsojumam komisijas sēdē.

Tātad komisija atbalstīja ideju par Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību un par šā projekta realizāciju, saprotot ar vārdu “bibliotēka” ne tikai šo ēku ar grāmatu krātuvēm un lasītavām, bet gan nesalīdzināmi plašāku ideju, tas ir, ideju par iespējām izmantot modernās informācijas sistēmas. Vienlaicīgi komisija nolēma, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, pārstrādāt likumprojekta daļu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizācijas līdzekļiem, tātad tā centīsies meklēt alternatīvu mērķmaksājumiem par patērēto elektroenerģiju, un, ja šodien pirmajā lasījumā šis likumprojekts gūs atbalstu, tad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lems par apakškomisijas izveidi likumprojekta pārstrādāšanai.

Līdz ar to es aicinu visus atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un visiem kopā strādāt pie šīs idejas attīstības nākotnē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Arnis Kalniņš - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu šajā jautājumā izteikties par finansēšanas modeli. Tātad piedāvāto modeli, kas ir vienkanālu, vajadzētu pārvērst par daudzkanālu modeli.

Un tagad īsas pārdomas par to, kādi varētu būt šā objekta finansēšanas avoti.

Tātad pirmais jautājums, ko mēs nupat noraidījām, bija progresīvais ienākuma nodoklis - progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. To mēs neizmantosim.

Otrs. Domāju, ka arī Saeimai būtu laiks skatīt jautājumu par progresīvo uzņēmuma ienākuma nodokli, rēķinot to diferencēti pēc peļņas absolūtās masas, kā tas ir modernajās valstīs - Amerikā un citur. Tātad lieluzņēmumi - tādi kā “Lattelekom”, “Latvijas gāze”, “Latvenergo”, degvielas un citu preču tirdzniecības un tranzīta firmas, apkalpes kompānijas, finansu pakalpojumu sniedzēji - bankas un apdrošināšanas sabiedrības - varētu ar šādu izmainītu uzņēmuma ienākuma nodokļa skalu dot šim nolūkam naudu.

Trešais. Ienākumus varētu gūt, izskaitot no apliekamās peļņas to naudu, kas tiek virzīta mērķatbalsta fondā šā objekta celtniecībai - tātad no apliekamā ienākuma, izskaitot to no uzņēmuma peļņas.

Ceturtais. Pārlūkojot iespējas par valsts atsevišķu nekustamā īpašuma objektu, namu, pārdošanu, kuri perspektīvā valsts funkciju realizēšanai nebūs vajadzīgi, kā arī no valsts zemes pārdošanas daļējai apbūvei. Šo operāciju būtu lietderīgi veikt ar kādas valsts bankas vai Valsts nekustamā īpašuma aģentūras starpniecību.

Piektkārt. Protams, papildus var domāt un analizēt, vai par iespējamo avotu nevarētu izvēlēties akcīzes nodokli, kas ir uzlikts alkoholam, tabakas izstrādājumiem, luksusa precēm.

Sestkārt. Dubulttarifu atcelšana koģenerācijas un vēja stacijām par ražoto un “Latvenergo” sistēmā uzpērkamo elektroenerģiju, kas palielinātu progresīvo uzņēmuma ienākuma nodokļa bāzi akciju sabiedrībai “Latvenergo”. Tā vienkārši ir ekonomiska neizpratne jeb anharonisms, kas šobrīd notiek, ka izpildvara dod licences vēja staciju atklāšanai, kur patērētājam ir jāapmaksā šis dubultīgais tarifs.

Septītkārt. Arī Latvijā ir bijusi tāda prakse - izlaist mērķobligācijas fizisko un juridisko personu vidū šādiem nolūkiem uz desmit vai divdesmit gadiem, kā tas kādreiz bija ar Ķeguma spēkstacijas būvniecību. Šobrīd mēs izlaižam valsts vērtspapīrus, bet grūti ir spriest par šo akumulēto līdzekļu ražīgu izlietošanu spirālveida saimnieciskā efekta nodrošināšanai, jo vienlaikus samazinās kredītiestāžu aizdevumu izsniegšanas bāze uzņēmējdarbības paplašināšanai. Tas ir valsts atliktais maksājums, kur ik gadus obligāciju turētājiem jāmaksā tikai augļi, jo šādas mērķobligācijas šim nolūkam tiek izlaistas.

Pirmais avots būtu tīri iespējams, un Latvijas valsts ar savu ieguldījumu varētu sniegt atbalstu šāda finansējuma veidošanai.

Otrais avots, protams, ir visas Latvijas sabiedrības iespējamais ieguldījums vai nu ziedojumu veidā, vai izmantojot nacionāla mēroga loterijas sarīkošanu šim mērķim.

Trešais avots, kā jebkurā šādā saimnieciskā situācijā, protams, ir attiecīgās pašvaldības līdzekļi - šinī gadījumā Rīgas Domes līdzekļi, jo objekts tiek celts Rīgā un tā izmantošanā pirmām kārtām priekšrocības būs tiem, kuri dzīvos šajā areālā.

Ceturtais avots, kā to mums deklarē, ir UNESCO un ārvalstu praktiskais ieguldījums, bet tas zināmā mērā vēl ir tīts miglā.

Kas attiecas uz piedāvāto finansēšanas avotu, ko gūtu no elektrības, tad šeit ir iespējami divi negatīvi momenti. Pirmām kārtām tas izkropļos uzņēmējdarbības spēju konkurēt ar citām valstīm. Ko nozīmē Latvijas uzņēmējam par elektroenerģiju papildus maksāt salīdzinājumā ar līdzīga profila uzņēmēju Lietuvā vai Igaunijā? Latvijā jau tā šobrīd degvielas cenas ir visaugstākās starp visām Baltijas valstīm, un Latvijā jau tā ir cenas par sakaru pakalpojumiem visaugstākās starp apkārtējām valstīm. Tā ka šis būtu jauns moments, lai izkropļotu uzņēmēju konkurētspēju. Es domāju, ka optimāli labākais bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pieņemtais lēmums, kuru ieteica Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, lai attiecībā uz šo finansēšanas modeli sagatavotu alternatīvu projektu, izveidojot darba grupu vai kaut kā citādi... Tas ir ļoti būtiski, un tādas reālas iespējas, kā tas izriet no mūsu iepriekš teiktā, sabiedrībā pastāv. Tas tiek izmantots daudzu valstu praksē līdzīgu objektu būvei.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šī mums ir vienīgā iespēja atstāt nākamajām paaudzēm sava laikmeta liecību. Latvijas brīvvalsts neatkarības periodi nemēdz būt pārāk gari. Vēsture atgādina par pirmās Latvijas brīvvalsts 22 gadiem, kad savu neatkarību pazaudējām vardarbīgi, pie tam galvenokārt politiski. Otrā Latvijas brīvvalsts nesen atzīmēja savu desmito gadskārtu, un ir pilnīgi skaidrs, ka vēstures kļūdas nevēlamies atkārtot. Tātad mēs labprātīgi atdosim daļu savas neatkarības, galvenokārt ekonomiskās, Eiropas Savienībai. Kaut gan atšķirība ir milzīga, tomēr jāizprot, ka gan Briselei, gan Maskavai mēs liekamies galēja nomale, piemērota vieta atkritumu izgāztuvju iekārtošanai. Atdodot daļu savas neatkarības Briselei, mēs saņemsim atbalstu infrastruktūras izveidei, jaunu ceļu un lidostu būvei. Iespējams, mums pat tiks daža laba starpkontinentālas firmas ražotne. Taču Briselei nu nekādi neinteresēs mūsu nacionālās problēmas un nacionālās kultūras attīstība. Ja mēs šādu projektu virzīsim tikai pēc diviem gadiem, nevis šodien, tad Brisele skaļi iebildīs pret mūsu vēlmēm būvēt Nacionālo bibliotēku un ieteiks labāk līdzekļus tērēt Eiropas konsultantu apmaksai, proti, tādu, kuri atbrauks un mums pastāstīs, kas tad īsti tādā bibliotēkā ir redzams.

Desmit gadus brīvvalsts budžetu esam veidojuši pēc apēšanas principa, proti, esam tērējuši gan to, ko esam savākuši nodokļos, gan to, kas iegūts privatizācijā, un bez tam vēl esam pamanījušies allaž pārtērēt. Budžetu esam tērējuši pensijām, veselības aizsardzībai, izglītībai, taču tai pašā laikā - milzīgas ierēdņu masas uzturēšanai un varonīgo bruņoto spēku (lasi: citās valstīs nolietotu trīs kuģu un divu tanku) uzturēšanai. Kā investīcijas esam naudu tērējuši jumtu lāpīšanai un sienu piekrāsošanai, vārdu sakot, valstiski neesam radījuši neko tādu, par ko mūsu bērniem pastāstīt. Par mums teiks - bija tāda paaudze, kas dzīvoja pilnīgi neatkarīgā valstī, bet nu nekā aiz sevis neatstāja. Tai bija vairāk vai mazāk neatkarīgs parlaments, kas braši slaucīja asaras nēzdodziņā, dzirdot par grūtdienīšu raudām, bet nekad nepieņēma drošus lēmumus.

Godātie kolēģi! Šodien jums ir iespēja pieņemt grūtu, nepopulāru, bet nākotnē vērstu lēmumu. Vai mums varbūt būs kāds cits projekts, kur mēs varēsim labāk parādīt savu tālredzību? Es domāju, ka nē, jo ģeniālu projektu šai valstij varēja radīt tikai Gunārs Birkerts, tas ir arhitekts, kura saknes nāk no šīs zemes un no šīs tautas. Tiesa, Jūrmalā piebūvi ēkai “Villa Marta” projektēja mūsdienu izcilākais vācu arhitekts fon Gerkans, taču nedz šīs ēkas pasūtītājam, nedz arhitektam nebija sakņu sajūtas līdz ar arhitekta ģēnija lidojumu, līdz ar to piebūve gan tika celta no sandalkoka un ķirškoka, no dārgiem materiāliem un ar modernām tehnoloģijām, taču tautā tā vai tā tiek nekautrīgi dēvēta par siena šķūni. Neticiet, ka tuvākajos gados Rīgā ieradīsies kāds, kas radīs debesu dārzus. Gunārs Birkerts ir radījis ēkas projektu, kas ir lielākais, ko Latvija un Rīga šobrīd var atļauties. Šis darbs jau ir starptautiski atzīts un novērtēts.

Mans aicinājums ir atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, jo es patiesi ticu, ka Latvijas Saeimā šodien ikviens cenšas pats sev godprātīgi atbildēt uz jautājumu - kāpēc es balsošu par šo likumprojektu, par spīti mūsu ekonomiskajām problēmām, projekta dārdzībai, nepopulāram finansiālajam risinājumam? Ne mazāk svarīgs ir vēl tāds jautājums, ko katrs no mums uzdod, - kāds būs šīs stikla pils piepildījums?

Sakot “Nacionālā bibliotēka”, domājam - izglītība un informācija. Mūsu mērķis ir informācijas sabiedrība, kurā galvenais mērķis ir informācija un svarīgākais resurss - zināšanas. Tas ir nākamais solis pārejai no industriālas sabiedrības, kur galvenais produkts bija saražotās preces, bet resursi - kapitāls.

Projekta mērķis ir iespēja nodrošināt ikvienam valsts iedzīvotājam un organizācijai pieeju zinātniskai un tehniskai, biznesa un finansu, valsts iestāžu, mācību, uzziņu un izklaidējošai informācijai, proti, jebkura veida informācijai, izveidojot Latvijā 21.gadsimta prasībām un iespējām atbilstošu modernu informācijas apgādes vidi. Projekta realizācijā ir ieinteresēti zinātnieki, pedagogi, ierēdņi, skolēni, studenti, darba devēji un darba ņēmēji, lai iegūtu pieeju jebkuram informācijas avotam mācībām un savai profesionālajai izaugsmei. Mērķis ir Nacionālās bibliotēkas projektu veidot tā, lai ikviens valsts iedzīvotājs varētu apmierināt savas kultūras intereses. Nacionālās bibliotēkas projekta realizācija ir būtisks priekšnoteikums informācijas sabiedrības izveidei Latvijā.

Galvenās institūcijas šā izdevuma izpildē ir visas valsts bibliotēkas, it īpaši Nacionālā bibliotēka un Akadēmiskā bibliotēka, kā arī augstāko mācību iestāžu un speciālās bibliotēkas un - es vēlos īpaši piebilst - Latvijas valsts vēstures arhīvi un muzeji. Informācijas sabiedrību Latvijā var izveidot, tikai nodrošinot universālu informācijas pakalpojumu pieejamību ikvienam valsts iedzīvotājam neatkarīgi no pilsonības, tautības, vecuma un nodarbošanās, dzīves un darba vietas. Proti, vienādi kvalitatīvai jābūt pieejamajai informācijai Rīgā, Zilupē un Rucavā. Informācijai kā pakalpojumam par sociāli pieņemamu cenu ir jābūt pieejamam bez pārtraukumiem un labā kvalitātē.

20.gadsimta beigās nedaudz ir mainījusies industriālās un postindustriālās sabiedrības izpratne par bibliotēkas funkciju. Kaut arī saglabājusies bibliotēkas pamatfunkcija - būt starpniekam starp informāciju un tās lietotāju -, bibliotēku tradicionālie uzdevumi kultūras un zinātnes vērtību apkopošanā, uzglabāšanā, sistematizēšanā un pieejamībā tiek principiāli paplašināti ar jauniem uzdevumiem informācijas pakalpojumu sniegšanā lietotājiem: jebkura veida informācijas meklēšana, nepieciešamo dokumentu piegāde, iespiesto un elektronisko informācijas materiālu kompleksa izmantošana, starptautisko un vietējo informācijas resursu iespēju integrācija. Līdztekus bibliotēkām informācijas pakalpojumu sniegšanā tiek iesaistītas arī citas institūcijas.

Kā mēs redzam modernas informācijas infrastruktūras izveidi uz topošās Nacionālās bibliotēkas projekta bāzes?

Pirmkārt, Latvijā tas nozīmē valsts programmu informācijā. Tur investīciju kopapjoms vismaz trīs reizes pārsniegs mūsu šodien skatāmajā likumprojektā ietvertās summas, ierēķinot tehnoloģiju, datu apstrādes sistēmas izveidi un citus būtiskus izdevumus. Modernai informācijas infrastruktūrai šādā gadījumā jāaptver visas valsts bibliotēkas, valsts un vēstures arhīvi, tai jābūt savienotai arī ar valsts un privātā sektora informācijas sistēmām. Latvijas Nacionālā bibliotēka tādējādi tiks veidota kā visas valsts bibliotēku un arhīvu sistēmas koordinācijas centrs informācijas saņemšanai no Latvijas un starptautiskajiem informācijas avotiem. Valsts nozīmes bibliotēkas nodrošinātu saiti ar starptautiskām informācijas sistēmām. Tādā veidā jebkuras valsts bibliotēkas lietotājiem tiktu nodrošināta pieeja visai viņiem vajadzīgajai informācijai. Šeit gan uz brīdi ir jānolaižas realitātē un jāsaprot, ka arī informācijas pakalpojumi nemēdz būt bez maksas. Tātad nāksies izstrādāt valsts mēroga norēķinu sistēmu par saņemtajiem pakalpojumiem, lielu vērību pievēršot drošības pasākumiem.

Interesējošās informācijas meklēšanai tiktu lietotas elektroniskās off-line un on-line informācijas meklēšanas sistēmas (piemēram, datu bāzes un katalogu pārlūksistēma). Jebkurā Latvijas bibliotēkā tiks nodrošināta pieeja gan attiecīgajā bibliotēkā esošajiem informācijas avotiem, grāmatām, žurnāliem, dokumentiem, CD-ROM un citiem elektroniskiem informācijas avotiem, gan citur Latvijā esošiem informācijas resursiem. Tiktu apzināti alternatīvi resursu apraksti, kuri varēs nodrošināt pieprasījumu. Domāju, ka jau gada vai divu gadu laikā Latvijā tiks pilnībā ieviests virtuālās bibliotēkas princips. Lietotājiem tiks nodrošināta iespēja pasūtīt jebkuru nepieciešamo informācijas avotu - grāmatu vai tās atsevišķas nodaļas, žurnālu vai atsevišķu rakstu, arī uzziņu, patentu, standarta likumu, konferences referātu, multimediju materiālu vai jebkura cita dokumenta pilnu tekstu ne tikai no bibliotēkas kolekcijas, bet arī no citiem Latvijas vai starptautiskajiem informācijas resursiem.

Nacionālā bibliotēka koordinēs valsts nozīmes bibliotēku darbību informācijas materiālu piegādē.

Projekta realizācija liks mainīties arī visas valsts bibliotēkām. Ikvienai bibliotēkai nāksies darboties kā publiski pieejamam punktam, kas būs spējīgs sniegt lietotājiem pilnu informācijas pakalpojumu spektru. Tajā pašā laikā bibliotēkām nāksies apzināt tos informācijas resursus, kuri ir ar paliekošu vērtību attiecīgās bibliotēkas profilā vai reģionā un kuri interesē lietotājus, tajā skaitā arī citās valstīs. Šie resursi būs jādigitalizē, jāveido bibliogrāfiskie, faktogrāfiskie, pilno tekstu un attālie informācijas avoti, proti, datu bāzes par novada vēsturi, uzņēmējdarbību un tūrismu.

Situācijā, kad ikvienam lietotājam būs iespējams meklēt un saņemt sev nepieciešamo informāciju no jebkuras bibliotēkas, Nacionālajai bibliotēkai, šai gaismas pilij, nāksies koordinēt reorganizāciju tradicionālajā lietotāju reģistrācijas sistēmā, kas būs vērsta uz lietotāju piesaisti vienai konkrētai bibliotēkai. Personas kods ļaus viennozīmīgi identificēt lasītāju un pārbaudīt viņa attiecības ar jebkuru bibliotēku, tādējādi nosakot lasītāja tiesības un pienākumus informācijas saņemšanā.

Bibliotekāram būs jānodrošina būtiski paātrināts informācijas ieguves process, faktiski viņš kļūs par informācijas brokeri un par ārkārtīgi svarīgu personu informācijas sabiedrībā. Šāda loma prasīs lielas speciālās zināšanas. Nāksies vien mums pārveidot bibliotekāru apmācības sistēmu augstskolā un viņiem iemācīt prasmi būt par virtuālās bibliotēkas personālu. Nāksies apgūt jaunas un izstrādāt jaunas tālākizglītības sistēmas.

Vēlos vēl skart jautājumu par bibliotēkām un arhīviem kā Latvijas nacionālajām bagātībām. Šobrīd Nacionālā bibliotēka aptver apmēram 5 miljonus vērtīgu vienību, Akadēmiskā bibliotēka - 3,8 miljonus, augstāko mācību iestāžu un profilēto bibliotēku kopējie fondi ir aptuveni pusotra miljona, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja, Raiņa literatūras un mākslas vēstures, Latvijas vēstures un citu muzeju fondi - apmēram miljonu vienību, bet Patentu bibliotēka - 22 miljonus materiālu.

Nozīmīgākais posms šajā informācijas plūsmā ir Latvijas arhīvi, kas aptver 24 000 vienību fondu ar vairāk nekā 14 miljoniem lietu no 13.gadsimta līdz pat 1991.gadam. Veidojot Nacionālās bibliotēkas stratēģisko īstenošanas plānu, būtu jāatceras, ka modelī mums ir jāsakoncentrē visi mūsu informatīvie resursi - kopā 50 miljonu vienību.

Valstij uzturēt vienu megasistēmu ir vieglāk, lētāk un efektīvāk nekā vairākas informācijas sistēmas.

Bibliotēkās un arhīvos ir tāda populāra sistēma, ka 90% no visiem lietotājiem izmanto tikai 10% no visas bibliotēkas resursiem. Studenti, disertanti lielākoties interesējas par vieniem un tiem pašiem dokumentiem. Tie tad pilnībā būtu jāpārveido virtuālajā versijā, bet tas nozīmē izmantot tikai 5 miljonus no visiem materiāliem. Pie tam nozīmīgākie fondi pārklājas. Akadēmiskās bibliotēkas un Nacionālās bibliotēkas fondos ir daudz līdzīgu un vienādu materiālu. Cits jautājums, ka mums nekavējoties ir elektroniski un fotogrāfiski jādokumentē apmēram 800 000 retumu, kam ir pasaules kultūrzinātnes vērtība, bet pašiem retumiem ir jāatrod neliela investīcija - 220 000, ko mēs varētu atvēlēt, lai bijušās Kompartijas Centrālkomitejas pazemes bunkurus pārveidotu par unikālu datu krātuvi.

Šobrīd amerikāņu pieredze liecina, ka viena materiāla skenēšana, mikrofotografēšana vidēji izmaksā no 1 līdz 10 dolāriem, kas nozīmē, ka šo 5,8 miljonu materiālu elektroniskā dokumentēšana mums būs ļoti dārgs prieks.

Vai es atbalstu pašreizējo likumprojektā iestrādāto finansēšanas modeli? Lielākoties - jā, taču ar virkni papildnosacījumu. Man nav īsti saprotama objekta celtniecības aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli, jo faktiski tas nozīmē budžeta lāpīšanu ar palielinātu elektroenerģijas cenu. Es uzskatu, ka mums… es neticu lētiem kredītiem, kaut arī tos garantētu UNESCO. Lētiem kredītiem līdzi allaž nāk papildnosacījumi, visdrīzāk - kredītsniedzējas valsts celtnieku pakalpojumi un celtniecības materiāli. Mēs, protams, esam ieinteresēti celtniecību uzticēt Latvijas būvfirmām. Cik es zinu, tad “Kalnozols” veiksmīgi tiek galā ar cita liela projekta - ar Latvijas Bankas celtniecību.

Domāju, ka likumprojekts prasīs ilgstošu darbu un reālu tā pārstrādāšanu. Saeimā atradīsies ne mazums ļaužu, kuri bieži apmeklē bibliotēkas, izmanto to materiālus un kuri gribēs strādāt pie likumprojekta sagatavošanas otrajam un trešajam lasījumam.

Es aicinu pie Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izveidot apakškomisiju, kas būs spiesta ilgi un grūti strādāt. Es aicinu noteikt iespējami ilgu laiku priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

Tā kā manā rīcībā ir vēl pavisam īss laika sprīdis, tad es ceru, ka jūs man atļausiet runāt vēl vienu minūti.

Sēdes vadītājs. Vienu minūti vēlas deputāts Apinis. Vai nav iebildumu? Lūdzu!

P.Apinis. Es vēlos veikt vienu īsu ekskursu svešā zemē. Es nekad pats neesmu bijis Austrālijā, un tad, kad man kāds stāsta par Melburnu, es nevaru neko tur īsti iedomāties. Ja man stāsta par Sidneju, tad es atceros fotogrāfijās un attēlos, kā arī televīzijā redzētu brīnišķīgu tiltu un operas ēku. Ja kādam pasaulē stāstu par Rīgu, tad, labākajā gadījumā, viņš spēj iedomāties Hanzas pilsētas panorāmu ar septiņiem torņiem, kas patiesībā bija 13.-15.gadsimta Rīga. Ja mums būs Gunāra Birkerta projektētā gaismas pils, tad es ticu, ka pasaulē daudziem būs cits priekšstats par to, kas tā ir par pilsētu. Galu galā šī valsts nevar pārtikt tikai no sājām atmiņām. Mums ir pienākums kaut ko nozīmīgu atstāt arī savas tautas nākamajām paaudzēm. Pirmā Latvijas brīvvalsts pēc sevis atstāja Brīvības pieminekli, ko okupācija nespēja nojaukt. Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Paldies. Šajā brīdī debates pārtrauksim. Lūdzu uzmanību, kolēģi!

Šonedēļ oficiālā vizītē Latvijā uzturas Čehijas Republikas Senāta priekšsēdētājas Libušes Benešovas vadītā oficiālā delegācija.

Šodien mēs sveicam Benešovas kundzi parlamentā un lūdzam teikt uzrunu Saeimai. (Aplausi.)

L.Benešova (Čehijas Republikas Senāta priekšsēdētāja).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs, cienījamās deputātu kundzes un godātie deputātu kungi! Jūsu ekselences, vēstnieču kundzes, ministru kungi, dāmas un kungi!

Man ir liels gods, ka varu sacīt dažus vārdus šai izcilajai auditorijai. Tālab vispirms atļaujiet man no sirds pateikties par šo ārkārtīgo pagodinājumu.

Mana vizīte Latvijā notiek pēc Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes kunga uzaicinājuma un ir turpinājums ilglaicīgajām darba un draudzības attiecībām starp mūsu parlamentiem - starp Čehijas Republikas un Latvijas Republikas parlamentiem.

Pagājušā gada septembrī man bija tas gods, ka manu uzaicinājumu apciemot Prāgu un Čehijas Republikas parlamenta Senātu tika pieņēmis Jānis Straumes kungs, kas līdz ar Latvijas parlamenta delegāciju pavadīja dažas dienas pie mums Prāgā. Mums tas sagādāja lielu prieku, un vēl šodien es gribētu pateikties priekšsēdētāja kungam par jauko vizīti.

Mēs daudzkārt pārliecinājāmies, ka mums ir par ko kopīgi runāt un ka mums ir daudz kopīgu tematu sarunām. Turklāt mums ir liela vēlme būt labiem draugiem. Pašreizējās labās attiecības starp mūsu zemēm balstās uz draudzību un sadarbību, kas izveidojusies starp abām mūsu valstīm pēc 1918.gada. Tās turpinās un tālāk attīsta šīs vēsturiskās saites.

Vēsturē un mūsdienās abu mūsu valstu likteņos ir daudz kopīga, daudz radniecīga. Tas, ka mēs viegli izprotam otru, izriet tieši no šīs likteņu līdzības. Neraugoties uz ģeogrāfisko attālumu, mūsu centieni vienam otru iepazīt un savstarpēji palīdzēt allaž bijuši ļoti spēcīgi un izvijušies cauri visam 20.gadsimtam.

Ar šā gadsimta divu vislielāko karu iznākumu bija saistīta gan Čehijas, gan Latvijas valstiskās un nacionālās patstāvības dzimšana un bojāeja. 1918.gads mūsu tautām atnesa brīvību. Mums izdevās atbrīvoties no lielvaru pakļautības. Otrais pasaules karš mūs iegrūda atpakaļ nebrīvē. Divas desmitgades pēc 1918.gada mums bija atvēlētas ciešiem politiskajiem, saimnieciskajiem, militārajiem un kultūras sakariem. Tas, ka abas valstis juta apdraudējumu no lielajiem kaimiņiem, kalpoja kā motivācija sadarbībai ne vien saimnieciskajā un kultūras, bet arī militārajā jomā.

Atļaujiet man atgādināt par čehu palīdzību Latvijas armijas izveidei, par mūsu galvaspilsētas Prāgas un Rīgas ciešo draudzību, kā arī par to godu, ar kuru mūs apveltīja Latvijas puse, novērtējot prezidentu Tomāšu Masariku ar visaugstāko Latvijas apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeni.

Ciešos sakarus pārtrauca mums uzspiestā svešā griba. Mūsu tautām nebija lemts brīvi attīstīties, brīvi izvēlēties savus partnerus un lemt par savu attīstību. Tikai gadsimta pēdējā desmitgade atnesa mūsu valstīm brīvību un autentisku valstiskumu. Tikai gadsimta pēdējā desmitgade atnesa jaunu iespēju turpināt vecās saiknes, atjaunot draudzību, un turklāt radās arī kopīgs mērķis un kopīgs ceļš uz to.

Mēs esam guvuši pamācību par to, cik viegli brīvību var zaudēt, un cik trausla ir demokrātija, un tāpēc savām valstīm meklējam risinājumus, kuri garantēs to, lai neatkārtotos mūsu bēdīgā pieredze, ko guvām, zaudējot neatkarību.

Abas mūsu valstis saista vēlme kļūt par vēl ciešākām partnerēm, par tādām partnerēm, kuras sastapsies lielā valstu saimē. Tās ir locekles, kas ar savu attīstību ir pierādījušas, ka jāciena brīvība un demokrātija un ka cilvēktiesības nav tukši vārdi.

Čehijas Republika jau vairāk nekā gadu ir zeme - Atlantijas alianses locekle. Latvijas Republika cenšas par tādu kļūt. Pieņemiet, lūdzu, manu apliecinājumu tam, ka šajos centienos Čehijas Republika būs jūsu balsts un sabiedrotais un ka mēs ļoti augstu vērtējam visus pasākumus, kurus jūs jau esat veikuši, lai šo mērķi sasniegtu!

Nākamā kopējā mērķa piepildījums vēl stāv priekšā abām mūsu valstīm, jo abas valstis ir izteikušas vēlmi kļūt par pilnvērtīgām Eiropas Savienības loceklēm, kas lems. Arī to iekšpolitiskā attīstība ievērojamā mērā ir pakļauta ieinteresētībai šīs vēlmes piepildīšanā.

Transformācijas periods, kurā mēs atrodamies, izvirza mums specifiskus uzdevumus, kuriem piemīt specifiskas problēmas un sarežģījumi. Pāreja no vienas politiskās sistēmas uz otru ir sarežģīta ne vien politiskajai pārstāvniecībai, kura nodrošina šo pāreju, bet ar savām daudzkārt ļoti būtiskajām pārmaiņām smagi atsaucas arī uz iedzīvotājiem.

Centieni integrēties Eiropas Savienībā ienes šajā grūtajā laikaposmā vajadzību pēc citām pārmaiņām, kuras izraisa tieši šie centieni. Turklāt viss ir jāizdara ļoti ātri.

Mūsu iedzīvotājiem smaga nasta ir orientēšanās šajās izmaiņās, kas nav viegli saprotamas, un arī straujajā laikmetā, kurā mēs dzīvojam. Neviena no Eiropas Savienības dalībvalstīm, pirms tā iestājās Eiropas Savienībā, neizgāja tik komplicētu un grūtu posmu, un turklāt tas notika ļoti īsā laikā.

Es gribētu cildināt mūsu zemju iedzīvotājus par veidu, kā viņi tiek galā ar šo laiku un kā panes savu dabisko un saprotamo nogurumu no lielā, vienlaikus notiekošā pārmaiņu daudzuma.

Pirmsiestāšanās posma grūtības noteikti būtu vieglāk pārvaramas, ja mums acu priekšā būtu konkrēts datums, kad tiks sasniegts mūsu mērķis un kad mēs kļūsim par Eiropas Savienības loceklēm. Diemžēl konkrētu iestāšanās datumu mēs nezinām. Kā nosacījumu tā iespējamajai paziņošanai Eiropas Savienība min virkni pasākumu, kas jāveic Eiropas Savienības iekšējos mehānismos, pieņemot veselu virkni komplicētu lēmumu, kuru rezultātus mēs nekādi nevaram ietekmēt.

Turklāt man atkal ir jāizmanto vārds “diemžēl”. No visdažādākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas komisijas pārstāvjiem mēs dzirdam absolūti atšķirīgus viedokļus par tās paplašināšanās iespējām. Šī viedokļu daudzveidība un to sajaukums tālab sarežģī mūsu galveno iekšējo uzdevumu, tas ir, iegūt iedzīvotāju vairākuma piekrišanu iestājai Eiropas Savienībā. Jo vairāk mūsu iedzīvotāju vidū būs pārliecinātu Eiropas Savienības idejas piekritēju, jo vieglāk mēs pārvarēsim sarežģīto pirmsiestāšanās posmu. Tas ir temats, par kuru mums vajadzētu kopīgi runāt, tiekoties ar Eiropas Savienības loceklēm, ar to pārstāvjiem un ar Eiropas parlamenta locekļiem. Tad vienotā balsī vajadzētu skanēt mūsu kopīgajai prasībai: “Lūdzu, paziņojiet, kāda ir jūsu patiesā griba, pēc cik ilga laika jūs rēķināties ar Eiropas Savienības paplašināšanos un kādi priekšnoteikumi tam ir vajadzīgi! Un paziņojiet mums arī to, kā varam jums palīdzēt, lai jūsu veiktā savu valstu pilsoņu pārliecināšana par Eiropas Savienības paplašināšanās nepieciešamību būtu tikpat iedarbīga kā tā, kuru veicam mēs. Mūsu pilsoņi to jau ir sapratuši, un par šo pieredzi ir bijis dārgi jāmaksā, ka, vienīgi balstoties uz stingru un plašu sabiedroto saimi, būs stingra un uzticama arī visa Eiropa - Eiropa, kura būs spējīga garantēt savu locekļu valstisko neatkarību. Ja Eiropa būs egoistiska un ja tā pakļausies sajūtai, ka uz to vairs tik lielā mērā neattiecas tas, kas atrodas tālāk uz Austrumiem vai uz Dienvidiem, kā Eiropa to jau reiz izdarīja, tad tā vienlaikus būs sevi nolēmusi vājumam un ievainojamībai.” Un šie ir tie vārdi, kurus mums vajadzētu paust kopīgi un kurus no mums vajadzētu dzirdēt arī mūsu pilsoņiem.

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātās deputātu kundzes! Godātie deputātu kungi! Paldies par iespēju uzrunāt jūs un par to, ka mani uzklausījāt!

Lai gan mūsu valstīm ir arī citi partneri, kuri izriet no mūsu ģeogrāfiskās situācijas, mūsu attiecību ciešums ir sevišķs un gandrīz neatkārtojams. Man ir gods šinī vietā to konstatēt. Paldies par uzmanību un priecāšos par mūsu tālāko sadarbību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Turpināsim debates par likumprojektu “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju”.

Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Desmit gadu garumā mācāmies vadīt valsti, rīkoties ar Latvijas Republikas nacionālajām bagātībām. Latvijas tauta ir pilnvarojusi valdību darīt to. Diemžēl, kā rāda rezultāti, mūsu valsts iedzīvotājiem dzīve paliek arvien dārgāka, drūmāka, nodokļu un citu maksājumu nasta - smagāka.

Latvijas Nacionālā bibliotēka un tās celtniecība. Kādēļ šo jautājumu nerisināja, teiksim, 1992. vai 1995.gadā? Vai tagad Latvijas Nacionālās bibliotēkas celšanai saprātīgs risinājums ir atrasts vai nav? Un ko tas maksās Latvijas Republikas iedzīvotājiem? Bibliotēka ir vajadzīga. Ir pagātnē zelta laiki, kad to varēja uzcelt. Latvijas Republikai šodien ir 580 miljoni parādu, un tāpat izkūpējuši vairāk nekā 300 miljonus latu lielie ārvalstu ziedojumi un dāvinājumi. Risinot jautājumu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību - tikai ar konkrētiem aprēķiniem, bez jokiem -, vajadzīgs Latvijas valsts attīstības plāns sešiem gadiem, un jāparāda, kā plānā iekļausies šis projekts. Diemžēl ne viena, ne otra nav. Saeimā 1998.gada 17.novembrī parādījās dokuments “Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības likums”. Dokumentā bija tikai 6 panti. Toreiz tika paredzēts 50 procentus finansēt no valsts budžeta, otrus 50 - no dažādiem resursiem. No kādiem? Tas viss bija tikai tādā runāšanas līmenī. Paredzētie izdevumi celtniecībai toreiz bija 60 miljoni, bet pēc kādas pusstundas atradās vēl septiņarpus miljoni. Tātad kopā pavisam bija 67 miljoni. Lēmums tika noraidīts. Tas bija pavirši sagatavots. Un galvenais ir tas, ka bija ignorētas Latvijas Republikas valsts budžeta iespējas šīs problēmas atrisināšanai. Autoriem no Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda tas neinteresēja, jo 5.nolikumā viņi bija pat ierakstījuši tādu frāzi: “Šis likums nekādas starptautiskās saistības neizraisīs.” Nu tas ir tāpat kā uzcelt Ministru kabinetā atpūtas kompleksu. Ir pagājis pusotrs gads. Šodien izskatām jaunu dokumentu. Tajā ir 12 panti, tikai ir jāprasa Valsts prezidentei - kas ir izmainījies? Sadārdzinājums. Vienā vietā ir minēti 87,4 miljoni latu, citā dokumentā - 83,9 miljoni latu. Valsts ieguldījums - 70%. Cienījamie radioklausītāji un Latvijas Republikas iedzīvotāji! Toties 7.pantā ir norādīts: speciālu mērķmaksājumu - projekta realizācijas finansēšanu - veic ikviens elektroenerģijas patērētājs Latvijā. No tā izriet, ka 12 gadu laikā Latvijas iedzīvotājiem būs par katru kilovatu papildus jāmaksā 0,001 santīms. Tas būs arī papildu maksājums visiem Latvijas Republikas uzņēmumiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem. Savukārt viņi šo papildu maksājumu uzliks iedzīvotājiem. Un tur vēl būs PVN nodoklis. Realitāte būs tā, ka 12 gadu garumā katrs iedzīvotājs maksās nevis 3,9 santīmus par vienu kilovatu, bet gan 5,9 vai pat 6,5 santīmus. Ja privatizēt “Latvenergo” izdosies miljonāriem, tad maksājumi pacelsies līdz 12-15 santīmiem. Tādu gaismas ceļu diemžēl sāk bruģēt Latvijas Republikas iedzīvotājiem valdība, kuru sastādījāt jūs, cienījamie kolēģi no pozīcijas. Tā mēs mīlam Latvijas iedzīvotājus. Un atceramies vēl divus objektus! Atcerēsimies, kā mēs remontējam Nacionālo operas teātri! Desmit gadu laikā to nevaram nobeigt. Un tāds pats liktenis sagaida Valmieras teātri.

Turklāt, ja risinām jautājumu par šāda liela apjoma projektiem, tad obligāti ir jābūt arī alternatīviem projektiem. Šinī gadījumā alternatīva projekta nav.

Vietas izvēle. Pēc iedzīvotāju izvērtējuma, vieta ir neizdevīga, jo diemžēl 75 procenti Rīgas iedzīvotāju, tas ir, visu potenciālo bibliotēkas apmeklētāju, dzīvo Daugavas labajā krastā. Arī lielākā daļa mācību iestāžu diemžēl atrodas tur. Un tagad vakarā pulksten deviņos vai desmitos pamēģiniet no tā kreisā krasta atbraukt uz labo!

Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības izdevumus nevar likt finansēt uz iedzīvotāju papildu maksājumu rēķina. Projektam un celtniecībai jābūt lētai. Uzrādītās summas nav pilnīgas, un tas nav arī pats lētākais variants. Taču celtni būvēt uz citām valsts budžeta pozīcijām - tas ir pilnīgs absurds. Ziedojumi, dāvinājumi - tās ir ļoti mazas un nenozīmīgas summas. Nodokļi Latvijas Republikas iedzīvotājiem sasnieguši maksimuma maksimumu. Un, ja mēs tos vēl pacelsim, tad bremzēsim tautsaimniecības attīstību. Ārzemju kredīti? Ja bibliotēka tiks realizēta, tad realizācijas pēdējā gadā tie sasniegs apmēram 800 miljonus latu. Tā nu būtu pašnāvība. Taču varbūt var pamēģināt rast arī citādus risinājumus. Ieviesīsim valsts monopolu attiecībā uz alkoholu! Būs ļoti reāls atbalsts. “Ēnu” ekonomikas apgrozījuma summas novelsim celtniecībai. Arī tas būs labs atbalsts.

Tika minēta arī tāda lieta, ka Latvijas Nacionālajai bibliotēkai ir jābūt centrālajai bibliotēkai Baltijā un tai ir jābūt saistītai gan ar Igauniju, gan arī ar Lietuvu.

Ir iespējams arī tāds risinājums, kuru es ierosinu, - Latvijas Nacionālās bibliotēkas rīcībā nodot Aizsardzības ministrijas ēku komplektu Krišjāņa Valdemāra ielā. Ļoti skaistas ēkas. Tās atrodas pilsētas centrā. Pie tām var ļoti labi piebraukt un piekļūt. Transporta tur ir ļoti daudz, un no turienes nav arī tālu līdz dzelzceļam un autoostai. Un šīs celtnes ir savienotas ar kabeļu līnijām, kuras varēs izmantot, sazinoties ar visām Latvijas Republikas pilsētām, apdzīvotām vietām, kā arī ar Igauniju un Lietuvu. Un tālāk kabeļu sistēmas saslēdzas ar Berlīni, Varšavu, Prāgu. Ko vēl vairāk vajag izgudrot?

Vēl jau rezervē paliek arī vesels komplekss armijas objektu Abrenes ielā, un dažādām grāmatu krātuvēm var izmantot VEF un “Alfa” teritorijā atrodošās celtnes, kuras vēl nav izpārdotas.

Cienījamie kolēģi! Tā kā šis likumprojekts ir izstrādāts bez jebkādas Latvijas Republikas iedzīvotāju piekrišanas un ar tā izpildi saistītā elektroenerģijas sadārdzināšana ļoti pasliktinās mūsu pilsoņu dzīves līmeni, ierosinu to pirmajā lasījumā noraidīt. Ir ļoti rūpīgi jāizstrādā alternatīvs projekts, lai jautājumu varētu risināt, neieguldot bibliotēkas celtniecībā šīs grandiozās naudas summas, un izmantot Latvijas Republikas pašreizējās ļoti ierobežotās iespējas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds tiek dots Antonam Seikstam. Paziņojums.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Būtībā man ir divi paziņojumi. Pirmais. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju lūdzu tūlīt pat uz komisijas darba telpām.

Un otrais paziņojums. Kļūdas dēļ es jautājumā par likumprojekta “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nodošanu komisijām esmu nobalsojis “par”. Tā ir kļūda. Balsojums ir “pret”. Ļoti lūdzu pievienot šo paziņojumu sēdes materiāliem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisiju lūdzu tūlīt pēc reģistrācijas ierasties uz sēdi Aizsardzības un iekšlietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Sakarā ar Pašvaldību likuma grozījumu virzīšanu pirmajam lasījumam lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļus uz sēdi pārtraukumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Atvainojiet, vispirms jānolasa reģistrācijas rezultāti. Lūdzu, Bartaševiča kungs!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Egils Baldzēns, Pēteris Salkazanovs, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Linards Muciņš, Ilmārs Geige, Anta Rugāte, Rihards Pīks, Andris Šķēle, Jevgenija Stalidzāne, Andris Bērziņš, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns, Roberts Jurdžs, Anna Seile, Juris Dobelis, Palmira Lāce, Valdis Birkavs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām debates par likumprojektu “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju”.

Kā nākamais debatēs pieteicies Valdis Lauskis. Nav zālē pašlaik.

Imants Burvis. Arī viņa nav zālē.

Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pēc Bojāra kunga sacītā ne tikai bibliotēka necelsies, bet arī zāle neaugs bibliotēkai paredzētajā vietā. Tas tā, starp citu. Bet, par būtību runājot, es gribu uz šo lietu paskatīties no cita aspekta. Komisijas vadītāja Počas kundze, kura ļoti nopietni strādājusi pie šīs lietas, teica, ka šodien ir vēsturiska diena. Bet, kolēģi, vai šajā vēsturiskajā dienā mēs drusciņ neatgādinām dīvaiņus (par kādiem mēs patiešām negribam būt)? Jo mēs vēlamo mēģinām padarīt par esošo šodien vai nākotnē. Pēc mana prāta, šis projekts taču, labākajā gadījumā, ir pamats diskusijai, nevis likumam. Tur jau visa tā bēda, tāpēc mēs šodien te tik ilgi par to diskutējam un runājam. Un brīžiem šis process vai veids, kādā gribam celt bibliotēku, man atgādina tāda bērna ilūzijas, kurš sit kāju pret zemi un saka: “Gribu, un viss! Gribu.”

Cienījamie kolēģi! Nav runa vairs par to, ka bibliotēkai nevajadzētu būt. Bibliotēkai ir jābūt, simtkārt jā! Es arī to pašu saku. Taču pavisam cita lieta ir izdomāt, kā to uzcelt, kur ņemt naudu. Tagad likumprojekta paši pamati - šie tarifi par elektrību - jau faktiski ir sabrukuši, pilnībā, absolūti sabrukuši. Likumprojekts ir nepieņemams. Nu, bet ja tā, tad vajadzēja laikā līdz pirmajam lasījumam likt deputātiem priekšā skaidru un gaišu alternatīvo variantu vai apstāties, izveidot darba grupu, par ko ir ne reizi vien runāts, un normālā veidā izveidot šādu alternatīvu likumprojektu, atrast finansēšanas avotu, un tad - par to nav nekādu divu domu - lieta ietu uz priekšu. Taču šodien ir tikai tāds gribēšanas līmenis. Gribēšana ir ļoti skaista lieta. Es šodien gribētu, lai pāri Daugavai tuvākajā laikā taptu divi tilti un zem tās - viens tunelis. Vai varbūt trīs tilti un divi tuneļi. Un lai zemniekiem, kuriem nav ne zirga, ne arkla, ne traktora, iedotu veselu kompleksu. Un vēl es gribētu, lai mūsu viena helikoptera vietā būtu simts vai tūkstoš lidmašīnu. Un tā tālāk, un tā joprojām. Es gribu to, un jūs gribat to, bet vai mēs to varam? Tur jau ir tā lieta. Tagad tā vietā, lai normāli ķertos pie jautājuma risināšanas, mēs izsludinām konkursus. Kā nu kuram ienāk prātā. Rīgas Dome ar Ārgaļa kungu priekšgalā arī ir izsludinājusi konkursu un pareizi to darīja, jo cits nekas neatliek, cilvēki grib uzcelt bibliotēku, un ir iesniegti 30 priekšlikumi. Bet, redziet, ar to visu vajadzētu nodarboties kādai strikti izveidotai darba grupai. Un tādēļ es šodien, nenoliedzot, ka bibliotēka ir vajadzīga, saku skaidri un gaiši, ka vajadzētu nevis šā jautājuma skatīšanu izbeigt, bet apturēt šo likumprojektu, izveidot darba grupu un strādāt, līdz atrodam naudu - pašu pamatu, lai celtu bibliotēku. Un es jums varu droši teikt, ka tad es un visi jūs steidzamā kārtā vienā dienā piecu minūšu laikā bez debatēm pieņemsim šo likumprojektu un bibliotēkas celtniecība varēs sākties. Lūk, šādam domu gājienam, šādam darbības virzienam vajadzētu mums šobrīd sekot, nevis spēlēties smilšu kastē un zīlēt debesīs, vai projektam būs vai nebūs nauda - vai tur no dažādiem priekšlikumiem būs viens simts latu vai 200 vai 300, vai tūkstotis. Tas ir nenopietni, cilvēki mīļie! Jāizveido darba grupa un jāstrādā, nauda ir jāatrod. Nu, ja neatrodam, tad tā ir, tā sakot, mūsu nelaime un vienkārši nespēja.

Tā vajadzētu rīkoties, un tādu es redzu šā jautājuma risinājumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Tautas partijas frakcija.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Kādreiz Rīgas pilsoņi lepojās ar to, ka viss, kas bija Rīgā, bija vai nu labākais, vai lielākais pasaulē. Atcerēsimies, - pasaulē augstākais koka tornis - Pēterbaznīcas, pasaulē lielākās un labākās ērģeles - Rīgā, arī pasaulē lielākais tirgus tika izbūvēts Rīgā. Un tā tālāk. Rīga, nozīmīgā Ziemeļeiropas pilsēta, jau sen starp pasaules pilsētām ir pelnījusi jaunu simbolu, tādu kā Sidnejas operteātri vai Frankfurtes augstceltnes.

Man ir bijusi iespēja izsekot šā projekta attīstībai un izmaiņām no 1990.gada sākuma, un es varu teikt, ka tiešām šis projekts ir visu laiku kļuvis arvien labāks, izmaksas ir samazinātas. Man ir liels gandarījums, ka topošā bibliotēka ir tāda celtne, par kuras projektu autors Birkerts nupat ir Amerikas Savienotajās Valstīs saņēmis prestižo godalgu par izciliem sasniegumiem arhitektūrā. Pretēji dažu pašmāju provinciālajiem skeptiķiem, kuriem liekas, ka projekts ir novecojis un nelaikā. Ne velti tieši Amerikas Savienotās Valstis, kuras ir moderno tehnoloģiju priekšgalā, pašreiz visvairāk būvē jaunas bibliotēkas pilsētās un universitātēs. Šodien mums nebūtu varbūt jāapspriež šie tehniskie sīkumi, bet jāpieņem politisks jeb konceptuāls lēmums, un es nemaz nešaubos, ka tāds lēmums šeit tiks pieņemts. Es nešaubos arī par to, ka tie cilvēki, kas šodien diezgan skeptiski izturas, pēc diviem trim gadiem leposies un teiks: “Es vienmēr esmu teicis, ka šāda bibliotēka Latvijā ir jāceļ!” Es gribētu tikai atgādināt, ka latviešu strēlnieki kara laikā spēlēja teātri un rīkoja mākslas izstādes, varēja taču nodarboties ar ierindas mācību, laiki bija traģiski. Es varētu arī atgādināt dažiem sociāldemokrātiem, ka sociāldemokrāti bija pret Brīvības pieminekļa celtniecību Latvijā, jo viņi teica, ka par to naudu var uzcelt kādu tiltu. Arī šodien mēs varam runāt, ka mēs varam uzcelt kādu fermu vai vēl kaut ko, bet atbilde ir ļoti vienkārša. Latviešu tauta ir izdzīvojusi tikai tāpēc, ka mūsu tautā jebkuros grūtos laikos ideālisms vienmēr ir ņēmis virsroku pār šaurām pragmatiskām un utilitārām vēlmēm.

Tagad - nedaudz par finansēm. Šī nauda absolūti nav nomesta zemē, bet gan piesaista jaunas investīcijas, tāpat kā Latvijas opera ir piesaistījusi pēdējos trijos gados miljoniem dolāru jaunu investīciju. Par to vajadzētu padomāt. Arī sakārtota pilsētas vide vai patīkamas Rīgas kafejnīcas piesaistīs investīcijas. Es gribētu salīdzināt mūsu bibliotēku ar līdzīgu celtni - mākslas muzeju un bibliotēku Bilbao. Programmas ir diezgan līdzīgas, taču šis mākslas muzejs un šī bibliotēka tiek finansēta no kādiem pieciem vai sešiem avotiem, arī UNESCO tur ir uzņēmusies šefību. Tātad galvenais finansējuma avots ir ne tikai Spānijas valsts budžets, bet arī federālās Basku zemes budžets; tur ir arī ļoti liela Eiropas Savienības nauda līdztekus jau pieminētajiem UNESCO maksājumiem; tur ir privāto personu ziedojumi, kā arī kāda muzeja finansējums no Ņujorkas pilsētas Amerikas Savienotajās Valstīs. Arī šajā gadījumā bez valsts budžeta ir paredzēti gan pašvaldību, gan privātu organizāciju un personu ziedojumi. Tā ka nevajadzētu runāt... vajadzētu būs godīgiem! Es domāju, ka kopējā finansējumā šie elektrības maksājumi neveidos vairāk par kādiem 35 vai 40 procentiem. Tā ir viena lieta. Būsim atklāti!

Otra. Bibliotēku attīsta vietējie tādā nozīmē, ka, teiksim, jauno tehnoloģiju ieviešana saliedē arī sabiedrību. Tas šajā brīdī varbūt ir vissvarīgākais kopēju mērķu sasniegšanai.

Vai mērķmaksājums, kas par vienu kilovatstundu ir 0,01 lata apjomā, ietekmē individuālos patērētājus? Jā. Šis maksājums būtiski ietekmēs tikai tos patērētājus, kuri apsilda ar elektrību savas dzīvojamās mājas, kurās ir saunas un peldbaseini, un kuri ir ierīkojuši mājas kinoteātrus. Šie cilvēki, kuri maksā jau tagad vairākus simtus latus mēnesī, arī būs tie lielākie maksātāji, un viņu maksājumi būs desmitiem reižu lielāki, un tādējādi arī izpaudīsies tas sociālais taisnīgums, par ko runāja šeit Kalniņa kungs. Taču svarīgi ir rast atbildi uz jautājumu, vai šāda bibliotēkas celtniecība kaut kādā veidā bremzēs ražotāju attīstību - mazo ražotāju attīstību. Tātad vajadzētu visiem runātājiem varbūt sadalīt šos uzņēmumus divās grupās. Viena grupa uzņēmumu ir tie, kuri gūst tiešo peļņu no lielajiem valsts pasūtījumiem (es šajā sakarā runāju ne tikai par bibliotēku, bet arī par daudz apstrīdētajām ārzemju investīcijām “Latvenergo” vai citu uzņēmumu attīstībā). Tie ir Latvijas cementa ražotāji, tie ir Latvijas ģipša plākšņu un citu būvmateriālu ražotāji, tērauda konstrukciju ražotāji, logu, durvju, mēbeļu, krāsu ražotāji, mākslinieki, tie ir autotransporta uzņēmēji, tie ir tie cilvēki, kas nodarbojas ar degvielas tirdzniecību, un visi tie, kuri lielākā vai mazākā mērā ir saistīti ar šo apgrozījuma palielinājumu. Tas ir ļoti būtisks grūdiens saimniecības attīstībai un šā iekšējā apgrozījuma palielinājumam.

Es domāju, ka ļoti grūti Latvijā būs atrast uzņēmumu, kuru netiešā veidā labvēlīgi neskar šādi lieli pasūtījumi. Pat tad, ja šie mazie un vidējie uzņēmumi nesaņems nekādu tiešu pasūtījumu, tie zināmā mērā netieši jutīs šo efektu. Es šeit nerunāju par to, ko saņems valsts. Valsts saņems atpakaļ gandrīz pusi no ieguldītajām investīcijām - gan pievienotās vērtības nodokļa, gan akcīzes nodokļa, gan peļņas nodokļa, gan dažādu dabas aizsardzības un sociālo nodokļu veidā. Tātad šī nauda jau atgriezīsies atpakaļ. Arī ziedojumu nauda šinī gadījumā atgriezīsies un iegulsies Valsts kasē.

Godājamie deputāti! Es gribētu vēl varbūt nedaudz atbildēt Tabūna kungam, ka mums vajadzētu pārtraukt veidot kaut kādas darba grupas. Rodas tāds iespaids, ka Latvijā visas lielās būves vai visi lielie projekti tiek realizēti ātrāk, nekā ir radušās šīs iespējas. Es domāju tieši pretēji. Mums diemžēl ir tāda pieredze, ka visi projekti, ko mēs esam realizējuši, ir vismaz desmit gadus nokavēti. Un nav svarīgi, vai tas būtu kāds tilts pār Daugavu vai tā būtu kāda automaģistrāle, vai tā būtu jau pieminētā jūras pasažieru osta ar visu šo prāmju satiksmi. Visu, ko mēs darām, mēs mūžīgi nokavējam, un viss ir par vēlu.

Es gribētu pateikt vēl vienu lietu. Ja tiešām būs kādi uzņēmumi, kuri cietīs jūtamus zaudējumus, bet kuri absolūti nebūs saistīti varbūt ar šo bibliotēku, ja tie tiešām jutīs kaut kādus zaudējumus elektrības sadārdzināšanās dēļ, tad gan Finansu ministrija, gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, gan Budžeta un finansu (nodokļu) komisija varēs izstrādāt attiecīgus priekšlikumus, kā kompensēt zaudējumus, bet to varēs izdarīt tikai pēc aprēķinu veikšanas, kuri varbūt būs gatavi tikai aptuveni nākamā gada beigās, ne ātrāk.

Tāpēc es domāju, ka pašreizējā brīdī mums vajadzētu uzsvērt varbūt visu to pozitīvo faktoru lomu, kuru ir milzīgs pārsvars salīdzinājumā ar šiem te iebildumiem, kādus es šodien esmu te dzirdējis, un nobalsot šo likumprojektu pirmajā - konceptuālajā lasījumā. Paldies. Un es ceru, ka visi atbalstīs šīs bibliotēkas celtniecību.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Priekšsēža kungs, dāmas un kungi! Aicinu atbalstīt šo likumprojektu tā pirmajā lasījumā. Šāda Nacionālā bibliotēka, kuras ģeniālais projekts ir ar pasaules vērienu un dara godu Latvijai arī starptautiskās kultūras jomā, pakalpos informācijai, zinātnei, mūsu jaunatnei un nākamajām paaudzēm vispār. Tā dos iespēju cita starpā pienācīgi saglabāt vērtīgos arhīvus, tagadnes un pagātnes arhīvus, kas radušies agrāk un tagad un kas ir izkaisīti pa visu pasauli, kur latvieši vien ir bijuši.

Attiecībā uz finansējumu un tā veidu. Atstāsim to priekšlikumiem uz nākamajiem lasījumiem, piemēram, neizslēgsim ziedojumus. Ja tas ir visas tautas projekts, tad ir jādod iespēja tautai brīvprātīgi to atbalstīt. Līdzekļi jeb resursi, kā tagad mēdz teikt, nāks, un pašreiz mums par to tik ļoti nebūtu jālauza galva un jārada nevajadzīgi šķēršļi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Helēna Demakova - Tautas partijas frakcijas deputāte.

H.Demakova (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Latvijas Republikas Valsts prezidente pirms neilga laika teica, ka jaunā Nacionālā bibliotēka mums ir vajadzīga, es citēju: “… kā gaiss, kā ūdens”. Nesen tālrādē savukārt dzirdējām, ka Valsts prezidente, viesojoties Kanādā un ASV, aicināja turienes uzņēmējus investēt informācijas tehnoloģijās Latvijā. Paredzētais Nacionālās bibliotēkas projekts, no vienas puses, veidotu mums tik nepieciešamo simbolu, kurš izcila arhitekta izpildījumā apvieno Raiņa un tautas teiku metaforas, bet, no otras puses, bibliotēka būs tāds kā 21.gadsimta informācijas tehnoloģiju štābs, no kurienes informatīvie taustekļi izies uz visu Latviju un pasauli. Cienījamie kolēģi! Mums ir jābalso par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un tad mēs tajā varēsim labot un konkretizēt to, kas mums nav pieņemams kā politiķiem.

Pašreizējo likumprojektu ir izstrādājusi Kultūras ministrija, to ir apstiprinājis Ministru kabinets, tam ir milzīga starptautiska rezonanse, ir iegūts UNESCO atbalsts, kas palīdzēs pirmajā periodā saņemt praktiski bezprocentu Pasaules Bankas kredītu. Es ceru, jūs saprotat, ka šodienas balsojums vēl nebūs par celtniecības finansēšanas kārtību, bet gan par būtību - par to, ka mums vajadzīga moderna bibliotēka, un par to, kas ir pateikts likumprojekta beigās. Tieši Saeimai ik gadu ir jāsaņem pilna atskaite par projekta īstenošanas gaitu. Lai gan līdzšinējos semināros neviens cits nav piedāvājis reālu finansēšanas shēmu, kas topošo celtni nepadarītu par otru Operu, kuras rekonstrukciju nevar pabeigt jau desmito gadu, es tomēr redzu virzienu, kurā mēs strādāsim komisijā. Fakti rāda, ka arī valsts uzņēmumā “Latvenergo” ir tik daudz iekšējo rezervju, ka mums nebūs problēmu izstrādāt finansēšanas shēmu, balstoties uz šīm rezervēm.

Kas attiecas uz uzņēmumiem, tad, izveidojot normālu regulatoru un efektīvi tos regulējot, attieksme pret uzņēmumiem var būt diferencēta. Ir aprēķini, ka inflācijas pieaugums būtu tikai 0,2 procenti.

Arī es sākumā izturējos skeptiski attiecībā uz šo projektu. Man “stikla kalns” šķita par lielu, un raugi, intensīvi projektējot un izvērtējot, tas tika samazināts, bet tika samazināts, izveidojot un attīstot grāmatu depozitāriju Silakrogā. Mani kā pragmatiķi tomēr neapmierināja viens simbols, un raugi, intensīvi strādājot, pusgada laikā tika radīts reāls projekts, kurā šis nams ieņem arī informācijas ražotāja un nodrošinātāja vietu. Deputātiem vajadzētu būt izglītotiem, un deputātiem būtu jāzina, ka, piemēram, Malaizija, valsts, kura daudzkāršojusi savu nacionālo kopproduktu un cēlusi iedzīvotāju dzīves līmeni, veidojot visprogresīvāko politiku informācijas tehnoloģiju jomā… raugi, ka Malaizija tomēr sāka ar celtniecību - reālu jaunu, modernu un skaistu ēku celtniecību tā saucamajā multimediju koridorā.

Es ceru, ka iemesls nebalsošanai nebūs cilvēka dabīgais slinkums, kas diemžēl piemīt arī dažiem deputātiem. Ir skaidrs, ka, intensīvi attīstot jaunās tehnoloģijas un uz zināšanām balstītu sabiedrību, taps jauni un sarežģīti likumprojekti, piemēram, par tā paša interneta tiesiskajiem aspektiem.

Aicinu nebūt laiskiem un balsot par likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Nav jāstrīdas par to, vai Nacionālā bibliotēka ir vajadzīga. Protams, ir vajadzīga, noteikti, bet, paklausīsimies tā uzmanīgi, ko mums teica cienījamie Apiņa kungs un Kiršteina kungs. Viņi mums atgādināja par Latvijas valsti šā gadsimta sākumā, taču viņi aizmirsa atzīmēt vienu apstākli - to, ka gadsimta sākumā Latvijas valsti cēla no kara gruvešiem un ka desmit gadu laikā to ierindoja vienā līmenī ar citām attīstītajām Eiropas valstīm.

Šobrīd stāvoklis ir nedaudz amizantāks. Desmit gadu laikā no attīstītas rūpnieciskas valsts ar savām finansēm mēs esam labējo partiju vadībā nonākuši tanī līmenī, kas ir zemāks par “banānu” republiku līmeni, tāpēc šodien balstīt šīs ļoti vajadzīgās celtniecības finansējumu uz elektropatērētāju rēķina, uz valsts pilsoņu un iedzīvotāju rēķina, obligātā maksājuma veidā - tā ir bezkaunība.

Arnis Kalniņš savā runā jums jau deva iespējas izvēlēties citus finansējuma avotus - būtībā piedāvāja paņemt naudu no tiem, kuri, sēdēdami atbildīgos amatos, iepriekšējos gados ir veiksmīgi priekš sevis vadījuši valsts privatizāciju. Viens otrs šodien jau ir paspējis pat sakārtot zemes jautājumu tajā vietā, kur plānots celt Nacionālo bibliotēku, - tātad atkal peļņas variants.

Vairākas reizes ir noskanējis ieteikums 7.Saeimas deputātiem ieiet vēsturē ar priekšlikumu: “Uzcelsim šo Nacionālo bibliotēku!” Jā, būtībā Nacionālā bibliotēka ir piemineklis, taču ne tikai tautas pašapziņai, bet arī labējo partiju saimnieciskajai nemākulībai vadīt valsts saimniecību. Un tad tomēr ir ļoti nopietni jāpārskata finansējuma avoti. Galu galā jūsu valdība pati savienoja Nacionālās bibliotēkas likteni ar “Latvenergo”. Tādā gadījumā būsim līdz galam korekti un pieņemsim šo finansējuma avotu kā iespējamo versiju tikai un vienīgi pēc tautas nobalsošanas jautājumā par “Latvenergo” likteni. Tas būtu bijis korekti attiecībā pret tautu, no kuras maciņiem jūs gribat ņemt naudu šīs Nacionālās bibliotēkas - jūsu saimnieciskā ģēnija pieminekļa celšanai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Mums patiešām šodien ir dota iespēja pieņemt lēmumu, kas varētu būt paliekošs. Es domāju, ka absolūtais deputātu vairākums ir par to, lai mēs valstī uzceltu bibliotēku, kas dotu gan impulsu tautsaimniecības attīstībai, jo izglītībā ieguldīt ir visperspektīvāk, gan arī atbalstītu ģeniāla arhitekta darbu, kas dotu iespēju varbūt ar vēl vienu kultūrvēsturisku objektu pavairot Latvijas pieminekļu klāstu, kā arī ļautu Latvijai ātrāk ieiet Eiropas kopējā apritē un radīt varbūt arī daudzus citus blakus esošus objektus.

Faktiski mēs vakar skatījām šo jautājumu, un sociāldemokrātus pārsteidza viens - tas, ar kādu neatlaidību pašreizējā jaunizveidotā valdība virza uz priekšu iepriekšējās valdības paštaisni pieņemto lēmumu. Iepriekšējā valdība krita tikai tādēļ, ka tā nespēja vai negribēja ar sabiedrību saskaņot tos jautājumus, kuri sabiedrībai ir domāti. Un arī šoreiz kolosāls projekts atkal tiek piedāvāts, balstoties uz šā paštaisnuma principu: “Mēs izlemsim, un jūs izpildīsiet!” No tāda viedokļa raugoties, šī plaisa nesamazināsies. Un pat tad, ja mēs pieņemsim šo lēmumu un ja patiešām varbūt pēc diviem vai trim gadiem teiksim: “Jā, mēs bijām tie, kuri piedalījās šā lēmuma pieņemšanā!”, arī tad šo lēmumu varētu pieņemt ar daudz mazāk sāpošiem un paliekošiem elementiem. Un tāda iespēja ir, taču mēs apzināti šoreiz no tās atsakāmies. Pieņemot labu lēmumu, mēs izvēlamies sliktākos variantus, bet neizvērtējam tos labākos.

Šodien mani drusku pārsteidz vēl arī tas, ka, domājot par lēmuma pieņemšanu, virzot to uz komisijām, jautājums vairāk tiek vērsts uz to, ka mēs esam par bibliotēku, bet mēs vēl obligāti pārskatīsim finansējumu. Šodien mēs vairāk dzirdējām vārdus, kas mūs vēlreiz grib pārliecināt, cik bibliotēka ir laba. Mūs nevajag par to pārliecināt, bet mēs vairs nedzirdam runas par to, ka tiks pārskatīts jautājums par šo fiksēto finansējumu; par to veidu, kā tiks piesaistīts šis fiksētais finansējums.

Es gribētu pateikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs atbalstījām kultūras ministres centienus - visu to, kas ir saistīts ar kultūras jomu, visu to, kas ir saistīts ar šā objekta vietu kultūrā. Mēs to visu novērtējām, arī mērķtiecīgo darbību novērtējām, bet mēs komisijā neredzējām šo ļoti konkrēto profesionālo izvērtējumu saistībā ar tautsaimniecisko viedokli. Tur ir tā bēda, kāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pieņēma lēmumu neatbalstīt tātad šo piedāvājumu un piedāvāja valdībai strādāt pie alternatīva likumprojekta. Tātad ir vairāki argumenti, kuri ir par iemeslu tam, ka mēs neatbalstījām.

Atgriezīsimies vēlreiz pie iepriekšējās anotācijas, ko valdība sagatavoja, piedāvājot šo likumprojektu un savus ieskatus par tautsaimniecību. Un šeit bija rakstīts ļoti konkrēti, ka galvenie mērķmaksājumu realizētāji būs rūpniecības uzņēmumi, it īpaši energoietilpīgās nozares. Mēs šoreiz varētu ieklausīties daudzu ekonomistu atziņās, ka mūsu valsts patlaban vairāk jau atgādina agrāru valsti. Nav vairs industriālas valsts! Nav attīstītas ražošanas, un ražošanai vairs nav nekāda īpatsvara. Mums šodien faktiski vajadzētu domāt par tautsaimniecisko aspektu, to, kā atjaunot valstī principus, ka tā ir ražotājvalsts, bet šāda piedāvājuma mums nav. Mums vienkārši šoreiz ir pretruna arī ar valdības koncepciju, jo valdība memorandā ar Starptautisko valūtas fondu ir ierakstījusi, ka vairs netiks palielināti nodokļi, ka netiks vairs palielinātas nodevas, taču šis attiecīgais mērķmaksājums ir palielinājums nodokļiem un nodevām. Līdz ar to, ja mēs sakām, ka tas vēl vairāk palielinās ražotāju problēmas, ka ražotājam nekļūs no tā labāk, tad šis likumprojekts nav tā vērsts uz mūsu tautsaimniecības attīstību.

Šis maksājums, protams, skars daudzus cilvēku slāņus. Es piekrītu šodien dzirdētajiem izteicieniem, ka tas viss ir vajadzīgs studentam, ir vajadzīgs deputātam, ir vajadzīgs uzņēmējam - šī vieta, kur var strādāt ar grāmatu, kur var strādāt ar kompjūteru, kur var strādāt ar internetu. Taču bez šo cilvēku slāņa, kuru ir pietiekami daudz, ir vēl arī cits pietiekami plašs slānis - tie ir vecāka gājuma cilvēki, kuri laukos ir palikuši vieni paši, jo jaunatne aizbraukusi uz pilsētām. Vēl ir bezdarbnieki, turklāt daudzus gadus esoši bezdarbnieki, tāpat arī maznodrošināti cilvēki. Varat ticēt, ka šiem cilvēkiem vairāk ir saskarsme ar pašvaldību sociālajiem dienestiem, pie tam šie cilvēki tuvākajā laikā nepirks kompjūterus. Šie cilvēki tuvākajā laikā nepieslēgs šos kompjūterus internetam un to visu neiegūs. Lūk, tas ir tas jautājums! Mums ir vienkārši jāsaskaņo šis projekts ar šīsdienas maksātnespēju, un no tāda viedokļa jūsu piedāvātais fiksētais maksājums nav labs.

Ko sociāldemokrāti piedāvāja? Sociāldemokrāti piedāvāja faktiski līdzīgu variantu, kādu izskatīja arī Panteļējeva kungs. Panteļējeva kungs pateica, ka, ja mēs skatām korupcijas jautājumus valstī, tad ir vajadzīga politiskā griba. Mēs varam jebkādus jautājumus pieņemt jebkurā lasījumā, bet tikmēr, kamēr nepieņemsim nulles deklarāciju, nekāda labuma no tā visa nebūs. Līdzīgi tas ir arī šeit. Ja mēs nesakārtosim šo... Mēs piekrītam, ka ir jābūt fiksētiem maksājumiem, visu pārējo var darīt. Ar ēku pārdošanu, ar loteriju rīkošanu... tur vesels klāsts būs... Akadēmiķis Kalniņš mums pateica. Taču, ja mēs šo likumprojektu nesavienosim ar kādu citu fiksētu maksājumu, tad vienalga tas nebūs labs likumprojekts. Un sociāldemokrātu piedāvājums ir tas, ka mēs varam 7.Saeimas darbības laikā pieņemt paliekošu lēmumu, par kuru mēs arī esam gatavi balsot, ja mēs šo fiksēto maksājumu tad nosakām ar šo progresīvo nodokli. Taisni tāpat kā ar korupciju... Mēs pasakām: jā, nulles deklarācija rosina mūsu jautājumus. Arī sakārtojot valsti, nostiprinot vidējo slāni, kuram internets vajadzīgs un kuram Nacionālā bibliotēka pirmām kārtām vajadzīga, mēs atrisinām jautājumu. Būs bibliotēka, un būs ļoti konkrēts progresīvs lēmums saistībā ar šo progresīvo nodokli. Tā mēs abus jautājumus savienojam kopā, un tad mēs varam šo likumprojektu atbalstīt.

Es aicinu jūs arī atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pieņemto lēmumu - piedāvāto likumprojektu šodien noraidīt, bet valdībai piedāvāt izstrādāt alternatīvu bibliotēkas modeli, ar visām tām iecerēm, ko Kultūras ministrija mums piedāvā. Paliek tas, ko mēs atbalstām. Bet vajag izskatīt jautājumu, lai to savienotu ar citu fiksēto maksājumu un citiem piesaistītiem līdzekļiem.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es nesaprotu, kur jūs tā steidzaties, deputātu kungi! Es domāju, ka mums priekšā vēl visa darba diena līdz pulksten pieciem. Runāšu īsi.

Pirmkārt, es gribu teikt, ka ne jau visu šajā dzīvē var izmērīt kilogramos, centimetros, metros un desas luņķos. Es domāju, ka bibliotēkas celtniecība ir pirmām kārtām uzdrīkstēšanās, un man būtu ļoti žēl, ja sociāldemokrāti izrādītos tie, kas neuzdrīkstētos kaut ko tādu darīt vai vismaz uzņemties kaut ko tādu veikt.

Tagad par alternatīvo finansēšanas avotu. Es gribētu minēt vienu, par kura pieminēšanu, es baidos, es droši vien dabūšu pēc tam diezgan smagu kritiku. Taču, vadot izmeklēšanas komisiju pazudušo “Latvenergo” 3 miljonu lietā, es manīju, cik daudz visādu brīvu līdzekļu tur plūst gan turp, gan šurp. Tur tā īsti nepamana, ka 3 miljoni pazūd. Īsti nepamana, ka tur vēl kādi 18 miljoni aizplūst uz kaut kādu apdrošināšanu... Viņiem miljoni ir kaut kādas mazas mērvienības. Un tāpēc mans priekšlikums būtu tāds kompromisa priekšlikums, ka mēs ieviešam šo nodokli - šo santīmu tieši kā elektrības nodokli - faktiski tas ir elektrības nodoklis -, bet tajā pašā laikā aizliedzam palielināt un ne par santīmu nepalielinām kopējo samaksu par elektrību. Saprotat manu ideju? Tātad tiešām paņemam santīmu no šā elektrības maksājuma, bet nepaaugstinām, aizliedzam “Latvenergo” paaugstināt elektrības tarifus. Pamēģināsim, kas no tā iznāks! (Starpsauciens: “Uz cik ilgu laiku!”)

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Katrai valstij, ja tā grib attīstīties, ir jānodrošina, manā skatījumā, trīs lietas. Viena lieta ir informācija, otrā lieta ir izglītība, un trešā lieta ir infrastruktūra. Visas šīs lietas sākas ar burtu “i”, un šīs ir pašas svarīgākās lietas, lai valsts vispār varētu iet attīstībā uz priekšu. Mēs atbalstām jebkurā situācijā šīs trīs lietas, kas valstij ir ļoti svarīgas. Infrastruktūrā tie ir pārsvarā ceļi, kuriem šogad un, iespējams, arī nākamgad atkal pietrūks naudas. Jautājums par informāciju ir vēl sarežģītāks, jo visos šajos desmit gados, brīvvalsts desmit gados, informācijas jomā ir izdarīts ļoti maz. Un viens no informācijas stūrakmeņiem ir tiešām bibliotēka, jo tā ir bezmaksas informācija vai arī dotēta informācija, ko iedzīvotājs var no pašvaldībām saņemt pašvaldību bibliotēkās, no valsts - valsts bibliotēkās, bet šī nozare kaut kā visus šos 10 gadus mums ir bijusi aizmirsta. Es savulaik strādāju pie projekta “Alise”, kas paredzēja saslēgt vienotā tīklā visas rajonu bibliotēkas. Šodien naudas trūkuma dēļ saslēgtas ir 18 no šī projekta. Astoņas lielās bibliotēkas, augstskolu bibliotēkas un Nacionālā bibliotēka ir saslēgta ar internetu, un jebkuram ir iespēja ieskatīties šajās astoņās bibliotēkās. Taču katrā ziņā tas ir par maz. Salīdzinājumam paskatīsimies, kādu ceļu ir gājuši igauņi! Igauņi ir valsts teritorijā uzbūvējuši Nacionālo bibliotēku un 12 jaunas bibliotēkas. Katrā ziņā informācijas jomā viņu politiskā griba ir bijusi daudz lielāka nekā mūsējā. Ko mēs esam izdarījuši šajos 10 gados? Un, atvainojiet, liberālās partijas, ko jūs esat izdarījušas šajos 10 gados? Desmit gados ir intensīvi risināti jautājumi par privatizāciju, un rezultāts ir tas, ka Nacionālā bibliotēka šodien ir izvietota astoņās vietās. Tā mēs tuvākajā laikā varētu nonākt pie tā, ka valsts iestādēm, ministrijām būs jābūvē jaunas ēkas, jo vairs nebūs kur pārvietot savus cilvēkus. Bijušās PSKP Centrālkomitejas vai LKP Centrālkomitejas ēka šodien ir iznomāta par santīmiem Preatoni kungam. Vai tā nevarēja būt pārejas periodā, šajos 10 gados, nodota bibliotēkai?

Zemkopības ministrijas ēka. Trīs stāvi pieder ministrijai, pārējie ir iznomāti. Vai nebūtu bijis vērts 10 gadu laikā risināt jautājumu par šīs ēkas nodošanu Nacionālajai bibliotēkai? Un tādu piemēru ir daudz. Šeit jau deputāts Bojārs pieminēja vēl vienu ēku... Šīs ēkas ir vienkārši traģiskā situācijā, un 10 gadu laikā mēs, deputāti, tagad esam nostādīti vienkārši bezizejas situācijā. Risinājums jautājumam par ēkām ir vajadzīgs. Jautājums tikai - kā šo jautājumu atrisināt. Ja ir runa par 83 miljoniem, tad es uzskatu, ka tā summa ir par mazu. Tas ir ļoti par maz, ja mēs kaut ko informācijas jomā Latvijas valstī Latvijas iedzīvotājiem gribam dot. Ir vajadzīgs, lai atjaunotu savu darbību starpbibliotēku abonements, kas padomju laikos darbojās: jebkurš iedzīvotājs varēja jebkurā lauku bibliotēkā pasūtīt bibliogrāfisko literatūru, ja viņam tā bija vajadzīga. Šis pakalpojums bija pieejams uz vietas, vienalga, vai tā bija Zilupe, vai Vilce, vai kāda cita vieta. Šodien šim pakalpojumam trūkst naudas. Un ar to, ka mēs uzbūvēsim šeit centrā bibliotēku un lasītāju skaits, ja ņem proporcionāli ar to, kas bija Igaunijā, kur lasītāju skaits, kad uzbūvēja bibliotēku, pieauga no 18 tūkstošiem līdz 109 tūkstošiem... tomēr es negribētu runāt par to, ka ar šo ēku mēs nodrošināsim šā pakalpojuma pieejamību. Katrā ziņā mēs uzskatām, ka projektam būtu jābūt daudz lielākam un plašākam un summai - daudz lielākai.

Tālāk. Par jautājumu, ko 10 gadu laikā Ministru kabinets vai šo partiju valdības piedāvā. Kā vienīgo piedāvā pašu elementārāko, no administrēšanas viedokļa visvienkāršāko risinājumu, un tas ir tarifs. Par elektrības tarifu runājot, ir jāatceras, kas tad to maksā. Pirmām kārtām to maksā iedzīvotājs savā dzīvesvietā un uzņēmējs savā uzņēmumā, bet maksā vēl otrreiz iedzīvotājs, pērkot pakalpojumu vai preci. Tātad liberāli domājošās partijas divreiz uzkrauj uz iedzīvotāju pleciem šo maksājumu.

Kolēģi! Šinī gadījumā iznāk tā ļoti interesanti. Pašlaik Ministru kabinets - iepriekšējā vairs nav, šis ir jaunais Ministru kabinets - neko jaunu nepiedāvā, un tagad to atstāsim Saeimā, lai Saeimas politiskās partijas, saprotot, ka šī bibliotēka un informācijas pakalpojumi ir ļoti svarīgi Latvijas attīstībai, atrod finansu avotu. Vai tas nav jādara Ministru kabinetam? Ja viens Ministru kabinets to darīja nepareizi, tad cits risinājums ir jāatrod nākamajam Ministru kabinetam, nevis mums šeit politiskā līmenī jāmēģina atrisināt ekonomiskas problēmas.

Par tiem piedāvājumiem, ko mēs izskatījām frakcijā. Piedāvājumi šeit izskanēja vairākkārt, bet katrā ziņā šis projekts ir jārisina ar kompleksu finansēšanas avotu un ir jābūt ļoti daudziem finansēšanas avotiem, nevis tikai vienam vai, kā šajā piedāvātajā gadījumā, diviem - UNESCO finansējumam un “Latvenergo” tarifiem. Kompleksā finansēšanas avota modelis, ko mēs piedāvājam, ir saistīts ar to, ka piedalās Latvijas valsts, Rīgas pašvaldība, iedzīvotāji un ārvalstis. Viens no galvenajiem ieņēmumu avotiem ir progresīvais uzņēmumu ienākuma nodoklis, dubulttarifa atcelšana koģenerācijas un vēja stacijām... vienkārši apkrāpj mūs dažu cilvēku interesēs... Tur ir arī Rīgas Domes līdzekļi, mērķobligācijas, iedzīvotāji brīvprātīgi - nevis piespiedu kārtā caur tarifu - piedalās šā projekta realizācijā. Dažāda veida loterijas... Un diskutabls katrā ziņā ir jautājums, ko arī iedzīvotāji bieži uzdod, - jautājums par akcīzes nodokli alkoholam un tabakai. Var runāt par to, ka šis nodoklis Latvijā ir pats lielākais starp Baltijas valstīm, bet Latvijā šis dzeramais un cigaretes tomēr maksā daudz lētāk nekā jebkurā Rietumeiropas valstī. Un tādā gadījumā, es domāju, ir jāsavāc katrā ziņā noteikti daudz lielāka naudas summa, lai šis projekts būtu ne tikai 140 tūkstošiem Rīgas aglomerācijas iedzīvotāju, bet lai šis pakalpojums būtu pieejams arī Zilupē, Vilcē un visos citos pagastos, kur ir bibliotēkas šodien.

Sēdes vadītājs. Karina Pētersone - kultūras ministre.

K.Pētersone (kultūras ministre).

Augsti godāto priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Jā, patiešām, kā jau te Aija Poča teica, šodien tiešām Saeimā ir īpaša diena - īpaša diena visiem tiem, kas ar ieinteresētību un, es teiktu, arī ar kritisku atbalstu ir sekojuši Nacionālās bibliotēkas projekta apspriešanai sabiedrībā un jo īpaši Saeimas frakcijās un komisijās. Es tāpēc gribētu izmantot šo izdevību un vēlreiz pateikties jums, godātie deputāti, par to, ka bijāt ieinteresēti un ļoti konstruktīvi un nācāt ar saviem urdošajiem un ļoti pamatotajiem jautājumiem, un uzklausījāt projekta iesniedzējus. Un faktiski šā projekta izskatīšana komisijās un frakcijās lika arī tā iesniedzējiem ļoti nopietni padomāt ne tikai par Latvijas bibliotēku sistēmu kopumā, par kuru pašreiz atbildīga ir Kultūras ministrija, bet arī par daudzām lietām, kas skar tautsaimniecības attīstību kopumā un mūsu valsts perspektīvas tuvākajos desmit gados; par daudzām lietām, kas attiecas uz valsts makroekonomiskajiem rādītājiem, un arī par gluži ikdienišķiem finansiāliem apsvērumiem. Tā ka es domāju, ka tas ir guvums visiem.

Man jau vairākkārt ir nācies uzsvērt, ka Nacionālās bibliotēkas projekts ir ne tikai ēkas celtniecības projekts; ir jāņem vērā tieši tas, kā šis projekts, godātais Salkazanova kungs, ir pārtapis, ietverot sevī katra pagasta bibliotēku kā galalietotāju. Tas ir nevis kāds Kultūras ministrijas atsevišķas intereses vai tikai tās atbildību skarošs projekts, bet gan projekts, kurš skar mūsu valsts kopējo attīstību, mūsu valsts konkurences spēju, katra cilvēka, lai kur viņš arī dzīvotu, konkurences spēju. Taču šodien diemžēl atkal tika cilāts jautājums, vai tiešām mums ir nepieciešama jauna bibliotēka un vai nav iespējami kādi starpvarianti. Nav noslēpums, ka informācija kļūst par arvien nozīmīgāku resursu tīri ekonomiskā ziņā, pat par tirdzniecisku resursu. Nav noslēpums arī tas, ka Latvijā šā resursa pieejamības ziņā vēl joprojām plaisa starp galvaspilsētu Rīgu un novadiem ir ļoti liela. Es domāju, ka šis projekts savā ziņā ir mūsu rokās arī kā reģionālās attīstības instruments. Salkazanova kungs pieminēja šos trīs “i”. Jā, viens no tiem ir infrastruktūra. Es domāju, ka šobrīd ne tikai ceļi, bet arī informātikas kabeļi ir kļuvuši par infrastruktūras elementu, kā tas ir pavisam mūsdienīgā izpratnē. Un tāpēc nenovērtēsim par zemu šo projektu kā attīstības instrumentu! Nav noslēpums arī tas, ka izglītības iespējas nav vienādas visur - Rīgā tās ir citādas nekā novados. Un faktiski, es domāju, šodien jums, godātie deputāti, būs iespēja lemt par to, vai Latvijā kvalitatīva izglītība joprojām būs tikai atsevišķu elitāru ģimeņu bērnu prerogatīva vai arī, tā teikt, caur pagasta skolu vai caur pagasta bibliotēku (ir domāts par to, lai šī sistēma strādātu vienotā režīmā) varēs tikt radīta arī katrā pagastā bērniem kvalitatīvas izglītības iespēja. Tieši ar informācijas pieejamību, tātad par sociāli pieņemamu maksu, faktiski izglītība būs nevis vairs elitāra prece, bet pieejama visiem.

Un vēl ir tīri pragmatiski apsvērumi. Vai tas tiešām ir ekonomiski - maksāt turpat veselu miljonu dolāru, lai uzturētu vērtības, nopietnas vērtības, kurām sabiedrība šobrīd netiek klāt vai tiek klāt ar grūtībām? Kā jūs zināt, nav noslēpums visa šī sarežģītā saimniecība ar astoņām ēkām, ar tikai 300 lasītāju vietām. Apstākļi darbiniekiem un lasītājiem tur ir divas vai trīs reizes zemāki jeb sliktāki par tiem, kādi vispār bibliotēku standartos ir šobrīd pieļauti.

Un ir arī tāds, es domāju, katru no mums tīri personiski skarošs apsvērums. Mani bērni ir izauguši un ieguvuši izglītību - un varbūt ne sliktu izglītību -, tomēr neapzinoties, ko šodien sabiedrībai var dot mūsdienīga bibliotēka ar mūsdienīgām iespējām. Es domāju, ka mēs līdz ar to veidojam šādas izpratnes ziņā nabadzīgu paaudzi. Vai tiešām mēs vēlamies, lai arī mūsu mazbērni izaug bez šādas izpratnes? Un tas bēdīgākais ir tas, ka viņi pat neapzinās to, kas viņiem ir atņemts, jo viņi nekad nav bijuši mūsdienīgā bibliotēkā, jo šodien tādas ir tikai ārzemēs. Tātad padomāsim, vai mēs esam gatavi tam! Arī debates Saeimā parādīja, ka daudziem no mums nav skaidrs, kāpēc vispār šāda mūsdienīga bibliotēka ir šīsdienas attīstības neatņemams elements. Klausoties debatēs, man ir daudz kam jāpiekrīt, daudz kam arī no tā, ko teica opozīcijas deputāti. Ir tiešām jāatzīst: jā, Latvijā ir ļoti daudz nabadzīgu cilvēku, ļoti daudz nabadzīgu pagastu. Taču vienlaikus es gribētu atzīt to, ka nabadzību mēs diez vai uzveiksim ar pabalstiem. Nabadzību šodien var uzveikt vienīgi ar attīstību, izglītību un informāciju.

Un tagad es jums pateikšu vienu paradoksālu domu. Jā, šis projekts ir dārgs, tā cena Latvijas apstākļiem ir salīdzinoši dārga. Ja mēs būtu attīstīta valsts, tad jautājumus par šādiem projektiem mēs varētu atrisināt, pat neapspriežot tos Saeimā: valdība izlemtu par šiem finansu avotiem, un mēs virzītos uz priekšu, neapgrūtinot deputātus. Diemžēl Latvijas apstākļos mums ir jāiet šis ļoti smagais un, es domāju, vajadzīgais diskusiju ceļš. Un šī paradoksālā patiesība ir tāda (un to es galvenokārt Bojāra kungam gribētu teikt): ja šodien mums šeit priekšā gulētu 87 miljoni latu, tad, ticiet man, pat es nebūtu tā ministre, kas aicinātu bibliotēkas celtniecību uzskatīt par prioritāti. Mēs zinātu, kā šo naudu sadalīt, un es teiktu: jā, šobrīd Nacionālajai bibliotēkai ir vajadzīgi 115 tūkstoši, lai uzturētu esošo datorsistēmu, lai bibliotēka vispār strādātu adekvāti tam līmenim, kāds arī šodien no Nacionālās bibliotēkas tiek prasīts. Diemžēl šādas naudas te priekšā mums šobrīd nav, bet mums ir projekts, kurš ir ar ļoti lielu potenci, starptautisku potenci, un ir guvis lielu starptautisku atzinību, un kurš ģenerē šos līdzekļus. Un, es domāju, tas dos galarezultātā arī nozīmīgu grūdienu būvniecībai kā nozarei. Caur nodokļiem tas rezultēsies arī mūsu gada budžetā un pieaudzēs arī valsts iekšējo kopproduktu.

Jā, šobrīd valdības iesniegtais likumprojekts ir saņēmis diezgan bargu kritiku - man jāteic, acīmredzot pamatotu kritiku -, bet man ir tomēr jāapgāž šeit izskanējušie argumenti, kas šis ir tikai un vienīgi iepriekšējās valdības likumprojekts. Tā tas nav, godātie deputāti! Jums ir zināms, ka pie šīs ieceres, pie šā projekta ir strādājusi jau Krasta kunga valdība un Krištopana kunga valdība. Jā, Šķēles kunga laikā tas likumprojekts ieguva savu konkrēto izpausmi un atkārtoti nonāca Saeimā. Taču jūs, godātie deputāti, esat jau iepriekšējos gados balsojuši arī par to naudu, kas valsts investīciju programmā ir tikusi virzīta šā projekta attīstībai. Tātad ir zināma pēctecība, zināms secīgums, jo šis likumprojekts, kas tagad ir iepriekšējās valdības iesniegts, virzību ir guvis jau iepriekšējās valdībās.

Un, redziet, ir tā: mēs it kā gaidām no valdības visu, visu - lai valdība visu uzrakstītu, visu salāgotu, visu pateiktu priekšā. Būtu jau ideāli, ja tas tā notiktu, bet patiesība ir tāda, ka valdībā - nu, būsim atklāti! - galvenokārt tiek salāgotas nozaru intereses. Manuprāt, tieši Saeima ir tas forums, kur var visatbilstošāko saskaņojumu gūt tieši sociālo slāņu intereses, visas sabiedrības intereses, to skaitā arī uzņēmēju intereses.

Tāpēc es domāju, ka tieši Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir tā vieta, kur, iesaistot gan Finansu ministrijas speciālistus, gan ieinteresētās ministrijas - Ekonomikas ministriju un Kultūras ministriju - un apkopojot visus tos konstruktīvos priekšlikumus, kas šodien ir izskanējuši, un arī tos, kas līdz otrajam lasījumam vēl tiks iesniegti, izstrādāt visai sabiedrībai un Saeimas frakcijām pieņemamu finansējuma modeli, kurā būtu ņemta vērā gan sabiedrības maksātspēja, gan uzņēmējdarbības attīstības intereses.

Godātie deputāti, jūs šodien esat aicināti balsot par likumprojektu, kas ir nozīmīgs visai Latvijas sabiedrībai. To pierāda sabiedriskās domas aptaujas - 62 procenti iedzīvotāju ir izteikuši projektam atbalstu un pat pauduši ļoti konkrētu vēlmi personīgi iesaistīties šā projekta virzībā uz priekšu, kaut gan valdības likumprojektā ietvertais mērķmaksājums tiek vērtēts tiešām diezgan kritiski.

Un tāpēc es domāju, ka šis likumprojekts ir tāds, pie kura strādājot līdz otrajam lasījumam varētu vienoties visas Saeimā ievēlētās partijas un frakcijas, nedalot tās valdības koalīcijas frakcijās un opozīcijas frakcijās, bet deleģējot savus deputātus Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izveidotajai apakškomisijai, lai nozīmīgi pilnveidotu šo likumprojektu un papildinātu to.

Un nobeidzot es gribētu teikt: “Tiešām, godātie deputāti, šis lēmums šodien prasīs jūsu drosmi. Tā ir drosmīga izšķiršanās, bet ir arī jāatzīst, ka tikai drosmīgas nācijas ir spējīgas pieņemt lēmumus, kas nav balstīti šīsdienas pragmatiskajos, varbūt pat pamatotajos apsvērumos, bet ir balstīti nākotnes redzējumā. Šis lēmums prasīs drosmi, jo vērtības, par kurām mēs runājām, nav izmērāmas cementa tonnās vai stikla apšuvumā; tās ir vērtības, kuru vārds ir uzdrīkstēšanās, griba, nākotne, drosme un, es teiktu, vienotība.” Tāpēc es aicinu pirmajā lasījumā atbalstīt šo likumprojektu, ar to apņemoties nopietni strādāt līdz otrā lasījuma izskatīšanai Saeimā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Leons Bojārs, otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Paldies Pētersones kundzei, bet nu ir laikam jāveic aptauja, cik tad deputātu bērnu mācās ārzemēs. Un ārzemēs tie, kuri mācās, jūs jau paši to labi saprotat… Es saprotu, ka Latvijas Saeimai ir nepatīkama situācija - jālemj par Latvijas Nacionālo bibliotēku. Un tagad to nogrūda uz mūsu pleciem, politizēja to, turklāt bez reāla finansējuma. 87 vai 83 miljonu - to nav un tuvākajā laikā arī nebūs. Nevajag ilūzijas lolot! Un ko tad var atbalstīt… kādu projektu, ja tas ne uz kā nebalstās?

Tagad par tām mājām. 500 elitāras mājas Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai Ministru kabinets nodeva. Kur ir tās mājas? Lūdzu, tur ir tās bibliotēku celtnes, tās elitārās mājas, kuras varēja izmantot bibliotēkai! Un nevajag te stāstīt brīnumus.

Man ļoti patika doma, kas tika ierosināta, ka no zudušās vai nozagtās valsts naudas varētu savākt Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai. Tika pateikta apsveicama lieta - samazināt maksājumus “Latvenergo”. Kā saka, “Latvenergo” izmantos tikai 2,9 santīmus 3,9 santīmu vietā. Arī to var izmantot, bet tad, kā saka, tam “Latvenergo” būs problēmas. Taču vēl jau paliek 170 fondu un aģentūru, visdažādāko bezauglīgo iestāžu, likvidācija, kur varētu ietaupīt tik tiešām lielas naudas summas. Un arī tās 7 vai 13 algas, kuras viens cilvēks saņem. Par to arī vajag padomāt.

Kas attiecas ar apmācībām lauku iedzīvotājiem vai parastam statistiskajam latvietim. Nu mēs taču paši esam izveidojuši maksas augstākās mācību sistēmas, tā ka tam cilvēkam būs jāmaksā.

Tagad vēl vienu lietu debatēs varēja redzēt - šo ieskicējumu par labu pašvaldību vēlēšanām un 8.Saeimas vēlēšanām. Nu tas ir interesanti!

Kas attiecas uz konkursa aptauju, ko organizē Rīgas Dome, tad ir jāteic, ka tā ir apsveicama lieta, un to viņa izdara diemžēl pat labāk nekā Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības fonds.

Interesanti ir arī ar tām ārzemju firmām. Protams, ka visas ārzemju firmas būs ieinteresētas. 90% materiālu nāks no ārzemēm, un viņi no tā iegūs.

Tālāk - par celtniecību. Jūs jau zināt, kā notiek konkursi Latvijā, tā ka tajos vinnēs ārzemju firmas. Nu un tad latviešiem paliks zemu apmaksātais darbs celtniecībā, tās kapeikas par to, ka piegādās cementu vai smiltis.

Kas attiecas uz bezprocentu kredītu. Latvijā es gan tādu neesmu redzējis. Ja arī parādās kāds bezprocentu kredīts, tad tas tik un tā pārvēršas procentu kredītā, tā ka tā vai citādi tas būs Latvijas tautas parāds.

Kas attiecas uz tuneļiem vai tiltiem pāri Daugavai, tad, man liekas, ka desmit gadu laikā nekas nav uzcelts, un arī tos jaunos ceļus mēs tā kā neredzam, bet toties pusmiljarda liels parāds mums ir.

Un vēlreiz par maksas izglītību. Nevajag stāstīt tādus brīnumus! Jūs ļoti labi zināt, kā zemnieku bērni var iegūt augstāko izglītību brīvās Latvijas augstskolās.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča. Cienījamie kolēģi! Es patiesi ar lielu interesi noklausījos visus debatētājus, it īpaši attiecībā uz sadaļu, kur tika runāts par iespējamajiem alternatīvajiem finansēšanas avotiem. Un jāteic, ka visas šīs idejas kaut kādā mērā būtu apspriežamas, analizējamas, jo neapšaubāmi, kā tas arī debatēs izkristalizējās, šā projekta realizācijai acīmredzot nebūs tikai viens šāds maksājums, tā ka visi šie avoti būs atsevišķas sastāvdaļas, komponenti šajā kopējā finansēšanas modelī.

Runājot arī par to, ka šim projektam ir jākļūst par vispārnacionālu projektu, es domāju, ka otrajā lasījumā varētu izskatīt arī alternatīvu likumprojekta nosaukumu, kurš būtu nevis “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju”, bet varētu saukties “Par Latvijas Nacionālā informācijas centra realizāciju”. Varbūt šim likumprojektam varētu dot arī citu skanējumu, citu būtību, kas mums ļautu konsolidēt arī tos resursus, kuri šobrīd tiek izmantoti to pašu mērķu sasniegšanai citās ministrijās, citos sektoros, un tādējādi mēs tiešām padarītu šo projektu par prioritāti kopējā tautsaimniecības attīstības modelī.

Kā piemēru tam es jums varētu minēt, ka Limbažu novadā jau šobrīd ir pilotprojekts, kas saucas “Limbažu novada Informācijas centra izveides projekts”, kur viena no idejām ir tāda, ka šis centrs kļūs par universālu informācijas pakalpojumu un reģionālās koordinācijas centru, kurā tiks ietverta informācija ne tikai daiļliteratūras, zinātniskās literatūras vai normatīvo dokumentu bāzes kontekstā, bet šeit tiks iekļauta arī tā informācija, kas ir reāli nepieciešana šā novada attīstībai. Un, ja mēs vēl tālāk attīstām šo ideju, tad jāteic, ka nacionālais informācijas centrs varbūt varētu kļūt par bāzi kaut kādam, es gribētu teikt, Latvijas zemes informācijas centram. Tas varbūt varētu kļūt par īpašu mācību centru, kur izglītošana un informācijas tehnoloģiju apgūšana varētu kļūt par eksporta pakalpojumu citām valstīm, kuras ir šeit mums apkārtnē un kurām nebūtu iespējams tik labi kā šeit apgūt šo informācijas, teiksim, tehnoloģiju, kur varbūt nebūtu tik ekselenta informācijas pieejamība. Tas viss vēlreiz apliecina, ka šim projektam ir jābūt, ka tam šodien ir jāsaņem šis mūsu politiskais atbalsts, lai mēs varētu tātad visi kopā strādāt pie šā projekta realizācijas. Paldies. Lūdzu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 15. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. (Aplausi.) Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

A.Poča. Tātad par priekšlikumu iesniegšanas termiņu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nolēma noteikt 1.augustu.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 1.augusts. Paldies.

Izskatīsim Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūgumu - iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es atļaušos nedaudz pagaidīt, kamēr norimst izdrukas izņemšana.

Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Prezidij! Cienījamie kolēģi! Skatīsim Ministru kabineta piedāvāto likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” (dokuments nr.1968), kas jums šodien tiek piedāvāts izskatīšanai. Tas jau ir izskatīts Aizsardzības un iekšlietu komisijā, taču Aizsardzības un iekšlietu komisijā šie priekšlikumi tika noraidīti. Ja jūs tas apmierinātu, tad mēs varētu kopīgi vienoties, ka mēs arī parlamentā tos noraidām. Ja tas jūs neapmierina, tad, lūdzu, varbūt debatēsim par attiecīgajiem likuma grozījumiem, par tā pantu grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Juris Dalbiņš - Tautas partijas frakcijas deputāts.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es paudīšu Ministru kabineta viedokli par šo projektu. Šis likumprojekts “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” - tika sagatavots, pamatojoties uz Eiropas Integrācijas padomes 1999.gada rudenī doto norādi par tirgus sakārtošanu apsardzes darbības jomā. Projekts, loģiski, ir izraisījis neviennozīmīgu attieksmi pret to, taču es aicinātu deputātus balsot par šo projektu pirmajā lasījumā, lai varētu sākt aktīvu diskusiju par šo problēmu, bet, lai šī diskusija būtu pilnvērtīga un lai tajā iesaistītos pēc iespējas vairāk cilvēku, noteikti vajag paredzēt pietiekami ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Es aicinātu balsot “par” šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kā es jau iepriekšējā reizē teicu, kad mēs lēmām par šā likumprojekta nodošanu komisijām, Aizsardzības un iekšlietu komisija šādus grozījumu projektus ... Šoreiz tā bija jau ceturtā reize, kad Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja analoģiskus grozījumus. Visas četras reizes Aizsardzības un iekšlietu komisija vienbalsīgi visu laiku ir noraidījusi šos iesniegtos priekšlikumus vairāku apsvērumu dēļ. Diemžēl jāatzīmē, ka Iekšlietu ministrijas pārstāvji, kuri bija ieradušies komisijā, sakarīgi nebija spējīgi atbildēt uz mūsu uzdotajiem jautājumiem - gan uz tiem jautājumiem, kuri skar bākuguņu lietošanu, gan arī uz jautājumiem par to, kādas tad ārzemju firmas varētu ienākt šeit iekšā un kādi varētu būt šie ārzemju investori.

Attiecībā uz to, kas skar bākuguņu lietošanu, es vēlreiz gribu paust savu subjektīvo un personīgo viedokli. Mans uzskats un mana pārliecība ir tāda, ka zilās bākugunis drīkstētu lietot tikai policija, ātrā palīdzība un ugunsdzēsēji. Tas būtu ļoti normāli un demokrātiski, bet nez kāpēc mēs tagad ķeramies klāt tikai vienai sfērai, kura skar šo apsardzes darbību. Ja mēs noņemam bākugunis apsardzes privātfirmām, tad mēs radām nevienlīdzīgus konkurences apstākļus šīm firmām, jo valsts policijas sastāvā ir apvienība “Apsardze”, kurai šīs bākugunis paliek. Nez kāpēc mēs nerunājam par to, ka šīs zilās bākugunis jau sen bija jānoņem gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan muitai, gan Ministru kabineta locekļiem un vēl veselai virknei organizāciju, kurām tās ir atļautas. Pie tam nezin uz kāda pamata. Diemžēl mēs nedrīkstam pieļaut nevienlīdzīgu konkurenci. Ja mēs gribam iet šo te ceļu, tad mēs varam rīkoties tādā veidā, ka mēs radām monopoluzņēmumu - apvienību “Apsardze”, bet visas privātfirmas tiek iznīcinātas.

Par to, kas attiecas uz kontrolpaketi firmās un uz šo atsauci. Bieži vien, kad mums vajag dabūt cauri kādu “slidenu” likumprojektu vai priekšlikumu likumprojektā, mēs atsaucamies uz Pasaules tirdzniecības organizācijas vai uz Eiropas Savienības priekšlikumiem. Es gribu atzīmēt, ka Eiropas Savienībā nav nevienas direktīvas, kas aizliegtu noteikt ierobežojumus apsardzes uzņēmējdarbībā. Analoģiski likumprojekti normāli darbojas arī Eiropas Savienības valstīs. Mēs nevaram nosaukt nevienu latvieti, kuram piederētu apsardzes firma, pieņemsim, Francijā, Lielbritānijā, Dānijā vai Vācijā. Tur šī te uzņēmējdarbība tiek stingri, jo stingri reglamentēta. Lai jūs kļūtu par apsardzes firmas dalībnieku ASV, jums vismaz ir jākļūst par šīs valsts pilsoni. Un arī kapitāla plūsma, kas ir saistīta ar šo apsardzes darbību, tiek visu laiku regulēta un pārbaudīta.

Kas notiks, ja mēs pieņemsim šo likumprojektu un atļausim ārzemju firmām iegūt kontrolpaketi? Rezultāts būs faktiski viens, un tāpēc mēs jau šobrīd nerunājam tikai par Eiropas Savienības valstīm vien, bet šeit tiek piesaistītas arī Pasaules tirdzniecības organizācijas valstis. Tagad notiek aktīvas sarunas par to, lai arī Ķīna varētu iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā, lai tajā varētu iestāties Krievija un vēl vesela virkne citu valstu. Man absolūti nav iebildumu, ka kādas no šīm valstīm kļūst arī par Pasaules tirdzniecības organizācijas pilnvērtīgām loceklēm, bet pie kā tas mūs visus novedīs? Tas novedīs pie fakta, ka jebkuras Pasaules tirdzniecības organizācijas valsts pilsonis varēs dibināt Latvijas teritorijā firmu, un šī firma pildīs viņa pasūtījumus - vāks informāciju, to apstrādās utt. Mēs nezin kāpēc aizmirstam, ka apsardzes firmu darbība skar arī mūsu nacionālo drošību. Apsardzes firmās kopumā darbojas apmēram 16 000 cilvēku, turklāt tie ir cilvēki, kuri staigā ar ieročiem. Vai tiešām mums nav svarīgi, kam pieder šīs firmas?

Viens no argumentiem, kurš jau ir izskanējis. Jā, lai radītu vienlīdzīgu konkurenci, ir jānoņem bākugunis privātfirmām un vienlaicīgi arī apvienībai “Apsardze”. Arī es tam varētu piekrist, bet tikai ar vienu noteikumu - ja mēs privatizētu apvienību “Apsardze”, tajā pašā laikā piešķirot papildu līdzekļus Valsts policijai. Nevis tā, kā mēs esam izdarījuši, apstiprinot šā gada budžetu, kad Valsts policijai finansējums faktiski ir samazināts par 7%. Un arī degvielas patēriņš divu gadu laikā Valsts policijai ir samazinājies par vienu miljonu tonnu... Es atvainojos - par miljonu litru.

Cienījamie kolēģi! Uz kurieni tad mēs ejam? Mēs ar vienu roku it kā gribam sakārtot vienu darbības jomu, bet ar otru mēs nīcinām ārā tās apsardzes firmas, kuras aizstāv mūsu pilsoņu intereses. Es uzskatu, ka šā likumprojekta pieņemšana pirmajā lasījumā ir absurda. Tas nav pieņemams! Mēs būtu gatavi atgriezties pie šā likumprojekta apspriešanas tikai pēc tam, kad mēs būsim iestājušies Eiropas Savienībā. Lai paiet divi, vai trīs gadi, lai mūsu apsardzes firmas nostiprinās, un tad mēs varam runāt par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem.

Es aicinu neatbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Katrā ziņā atbalstot Ādamsona kunga piedāvāto risinājumu, es gribētu vērsties pirmām kārtām pie ieinteresētajiem politiskajiem spēkiem šeit, un konkrēti - pie Tautas partijas, jo jautājumā par kontrolpaketi, ja runā par “Ave Lat” apsardzi, ir jāteic, ka šī firma nav iekļauta ne Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalstīs, ne arī Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tā ka šis grozījums likumā nedos iespēju… principā novedīs pie bankrota “Ave Lat” apsardzes uzņēmumu.

Otrs jautājums. Šoreiz es vērsīšos pie “tēvzemiešiem”. Katrā ziņā Latvijā ļoti būtiskās un stratēģiski svarīgās nozarēs nāk iekšā ārzemju kapitāls, un tas kļūst par dominanti. Tādējādi veidojas situācija, ka nacionālais kapitāls vienkārši tiek nospiests uz bankrota robežas.

Arī šeit tas tiešām ir nacionālās drošības jautājums, jo ieroči nonāk ārzemju kompāniju rokās, kas Latvijas valstī rīkosies tā, kā viņas uzskatīs par vajadzīgu. Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs. Cienījamie kolēģi! Īsa informācija par Latvijā darbojošamies apsardzes firmām. Laikā uz 2000.gada 30.maiju mums Latvijā darbojas 168 licencētas apsardzes firmas, kam ir izdotas trīs kategoriju licences. Apsardzes darbinieka sertifikātu ir ieguvušas 16 426 personas. Es domāju, tas ir ievērojams skaits. Apsardzes uzņēmumu operatīvā autotransporta skaits, kas ir aprīkots ar bākugunīm un trafaretām automašīnām, ir 127 vienības. Visāda veida šaujamieroči apsardzes firmām ir 585, to skaitā triecienšautenes, arī tādas kā Izraēlas “Uzi”, automāti, daudzlādiņu pumpju bises un tamlīdzīgi. Un vēl. Neskaitot tos ieročus, kuru nēsāšanas atļauja ir šiem 16 tūkstošiem vairāku apsardzes firmu darbiniekiem, ir arī iegādātie ieroči pašaizsardzībai. Gandrīz vairāk nekā mūsu Bruņotajos spēkos ir apbruņoti cilvēki, kuri nav saistīti ar Bruņotajiem spēkiem.

Bet tagad nedaudz par šiem četriem pantiem, kurus ierosinājis izmainīt Ministru kabinets. Ko tad 4.pantā ierosina mainīt Ministru kabinets? Ko tad saka esošā likumdošana, kas ir spēkā, un kādas ir tās izmaiņas, ko piedāvā Ministru kabinets? Iepriekšējā likuma trijās daļās faktiski neizmainās itin nekas, izņemot to, ka trešajā daļā tiek izslēgts 3.punkts, kur runāts par operatīvo autotransportu. Tas tiek izņemts ārā. Un šeit jau Ādamsona kungs minēja, kāpēc operatīvo transportu nebūtu atļauts lietot pārējām apsardzes firmām, izņemot firmu “Apsardze”, kas ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā… pārraudzībā. Tas tik tiešām izkropļo tirgu un vienādas konkurences apstākļus.

Nākamais ir 5.pants, kurā runāts par to, kādā kārtībā ir izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) apsardzes darbības veikšanai. Un arī šeit nav notikušas nekādas īpašas izmaiņas. Tas ir tikai papildināts no Ministru kabineta puses ar vienu teikumu - “kā arī īpašās prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai reglamentē Ministru kabineta noteikumi”. Kas tad ir tās īpašās prasības speciālo atļauju (licenču) iegādei? Tā ir tā pati trešā kategorija, kura atļauj apsardzes firmām lietot operatīvo autotransportu, varbūt dažāda veida ieročus un tamlīdzīgi.

Ko tad nosaka 6.pants un ko Ministru kabinets piedāvā mainīt 6.pantā? Šeit ir runa par kapitāla daļu uzņēmējdarbībā. Ministru kabineta pārstāvji, kas aizstāvēja šo likumprojektu mūsu komisijā, to nevarēja argumentēt absolūti ne ar kādiem argumentiem. Uz mūsu jautājumiem Ministru kabineta pārstāvis praktiski neatbildēja absolūti neko. Izņemot to, ka mēs ejam uz Eiropas Savienību.

Attiecībā uz operatīvo transportu viens no argumentiem varētu būt tāds, ka tas sadārdzinātu apsardzes pakalpojumu izmaksas. Būtu nepieciešams vairāk automašīnu, lai izpildītu līgumsaistības ar klientiem. Un galīgi absurdi ir runāt par to, ka, teiksim, diendienā braukā ar ieslēgtām bākugunīm. Komisijas prasība un lūgums Iekšlietu ministrijai bija ik pa laikam pārbaudīt un prasīt no apsardzes firmām, lai tās ieviestu žurnālu par katru, teiksim, braucienu ar ieslēgtām bākugunīm un sniegtu atskaiti par lietoto operatīvo transportu, par došanos uz notikuma vietu. Tad mēs redzētu rezultātus.

Ir vēl daudzi un dažādi citi argumenti, uz kuriem nespēj atbildēt Ministru kabineta pārstāvis, un tādēļ es vairs tālāk nepieskaršos Ministru kabineta ierosinātajiem priekšlikumiem šajā Apsardzes darbības likumā. Es ierosinu noraidīt pirmajā lasījumā grozījumus Apsardzes darbības likumā.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nerada izbrīnu tas, ka kārtējo reizi mēs kaut ko gribam atdot ārzemniekiem. Vai nu neprotam paši rīkoties, vai domājam nopelnīt kaut kādu naudu. Nu tas būs tikai atsevišķām personām. Tātad mēs gribam nodot ārzemniekiem mūsu apsardzi - 16 vai 17 tūkstošus cilvēku. Ziniet, es pasaulē nezinu otru tādu valsti, kas varētu tā izrīkoties ar savas valsts drošību. Varbūt tad nodosim ārvalstu rīcībā arī mūsu policiju? Nu lai jau ārvalstnieki rūpējas par mūsu drošību, izrīkojas ar mūsu vīriem! Varbūt tad pie pie mums būs mierīgāk un drošāk staigāt naktī pa ielu. Municipālo policiju jau arī var nodot. Lai jau viņi pelna to naudu! Ārzemnieki ieguldīs vēl kādu naudu, un viss. Nu un tad paliks vēl Valsts policija un SAB. Un kas tad tālāk būs? Ir taču jādomā!

Es nezinu, kādas firmas un kā tur grib izrīkoties. Varbūt kādam ir radušās domas gūt no tā kādu labumu, bet izrīkoties tā, kā ir ierosinājis Ministru kabinets šajā likumprojektā, - tas ir pilnīgs absurds, un to atbalstīt taču nevar. Nekļūsim jocīgi pasaules priekšā!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

O.Grīgs. Cienījamie kolēģi! Es tikai īsi gribēju pateikt, ka valdībai un arī mūsu parlamentam, deputātiem, vajadzēs padomāt par Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošo Valsts policijas apvienības “Apsardze” likteni un tālāko darbību. To tiešām vajadzētu atdalīt no Iekšlietu ministrijas pārraudzības un paredzēt līdzekļus Iekšlietu ministrijas darbiniekiem… algas izteiksmē... Lai nebūtu tā, ka Valsts policijas darbinieki strādā apsardzes firmā un izmanto Iekšlietu ministrijas autotransportu. Es nesaku, ka tur nav plusu. Tur daudz plusu ir, un ar to nodarbojas aptuveni 1000 cilvēku. Es domāju, ka par to būtu vairāk jādomā valdībai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 14, atturas - 10. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

O.Grīgs. Saistībā ar to, ka Ministru kabinets jautājumu par Valsts policijas apvienības “Apsardze” turpmāko darbību ir uzdevis Iekšlietu ministrijai sakārtot līdz 15.augustam un dot atbildi, es ierosinu priekšlikumus iesniegt līdz 1.septembrim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 1.septembris. Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par sadarbību liecinieku un cietušo aizsardzībā”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.2038 un pirms tam - arī ar dokumentu nr.1828. Lieki teikt, ka šis ir svarīgs likumprojekts, kas sakārto attiecības starp mums, trim Baltijas valstīm. Šis ir likumprojekta otrais lasījums, un es lūdzu jūs to pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par sadarbību liecinieku un cietušo aizsardzībā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, ir saņemts desmit deputātu iesniegums - ierosinājums turpināt Saeimas 8.jūnija sēdi bez pārtraukuma, līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns... atvainojiet, deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamajam priekšsēdētāja kungam grūti paskatīties uz kreiso pusi.

Labdien, cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Komisija lūdz tam piešķirt arī steidzamību. Šis likumprojekts ir sakarā ar akcīzi. Mēs meklējam veidu, kā tomēr panākt, lai Latvijā samazinātos to mašīnu skaits, kuras ir ar Lietuvas numuriem. Nav brīnums, ka bieži vien ceļi ir neremontēti, jo Latvija nesaņem nedz ceļa nodokli, nedz arī nodokli par ievestajām mašīnām. Latvija tādējādi zaudē gadā apmēram 15 miljonus latu. Aicinu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

M.Lujāns. Cienījamie kolēģi! Es lūgtu jūs atbalstīt to arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

M.Lujāns. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 10.jūnijam un izskatīt 15.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 10.jūnijs, otrā lasījuma datums - 15.jūnijs. Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim lēmuma projektu par deputāta Gunta Damberga atsaukšanu no Latvijas nacionālās grupas Starpparlamentu savienībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts par deputāta Jāņa Lāčplēša ievēlēšanu Latvijas nacionālajā grupā Starpparlamentu savienībā. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Reģionālās attīstības padomes locekļu apstiprināšanu”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pēc būtības tas ir formāls akts. Mums ir jānomaina Reģionālās attīstības padomes locekļi, kas ir bijušā Ministru kabineta locekļi. Mums vajadzētu balsot individuāli par katru... (Starpsaucieni: “Kopā! ...Nevar!”) var arī balsot par visiem kopā. Es aicinu nobalsot par jauno sastāvu kopumā.

Sēdes vadītājs. Saeimas kārtības ruļļa nosacījumi paredz, ka par katru kandidatūru jābalso atsevišķi.

M.Lujāns. Tādēļ lūdzu balsot par katru atsevišķi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: atsaukt no Reģionālās attīstības padomes Ventu Balodi - bijušo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: atsaukt no Reģionālās attīstības padomes Jāni Bunkšu - bijušo īpašu uzdevumu ministru valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 3, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: atsaukt no Reģionālās attīstības padomes Kārli Greiškalnu - bijušo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvi. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: atsaukt no Reģionālās attīstības padomes Robertu Jurdžu - bijušo labklājības ministru. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: atsaukt no Reģionālās attīstības padomes Aigaru Kalvīti - bijušo zemkopības ministru. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: atsaukt no Reģionālās attīstības padomes Vladimiru Makarovu - bijušo ekonomikas ministru. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 2, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Reģionālās attīstības padomes sastāvā Aigaru Kalvīti - ekonomikas ministru. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Reģionālās attīstības padomes sastāvā Jāni Krūmiņu - īpašu uzdevumu ministru valsts reformu lietās. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 2, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Reģionālās attīstības padomes sastāvā Vladimiru Makarovu - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 3, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Reģionālās attīstības padomes sastāvā Andreju Požarnovu - labklājības ministru. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 4, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Reģionālās attīstības padomes sastāvā Ati Slakteri - zemkopības ministru. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 2, atturas - 7. Lēmums pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Reģionālās attīstības padomes sastāvā Jāni Gaili - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvi. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 4, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

M.Lujāns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Antidempinga likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.2056 - “Grozījums Antidempinga likumā”.

Antidempinga likums pats stāsies spēkā tikai šā gada 1.jūlijā, bet mums ir jāizdara izmaiņas 33.panta piektajā daļā. Muitas tarifu noteikšana ir Saeimas ekskluzīva kompetence, un to nevar darīt Ministru kabinets. Tāds ir īsumā mans paskaidrojums. Komisijas vārdā es aicinu vispirms nobalsot par šā likuma pieņemšanu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Antidempinga likumā” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu jūs šodien balsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Antidempinga likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem.

Priekšsēdētāja kungs! Tā kā mūsu komisija ir saņēmusi ziņu no Tieslietu ministrijas, kas tomēr grib iesniegt vēl kādu priekšlikumu par minēto likumprojektu, es aicinu noteikt, ka priekšlikumi iesniedzami līdz 12.jūnijam un izskatāmi 15.jūnijā, respektīvi, nākamajā ceturtdienā.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.jūnijs un izskatīšanas datums - 15.jūnijs. Paldies. Iebildumu nav.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā aicinu šodien pieņemt pirmajā lasījumā šo likumprojektu. Turklāt komisija ir nolēmusi ierosināt Saeimai pirms tam nobalsot par tā steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Lagzdiņš. Aicinu kolēģus balsot par pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

J.Lagzdiņš. Aicinu Saeimu noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 13.jūniju un kā izskatīšanas datumu - 15.jūniju.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.jūnijs, otrā lasījuma datums - 15.jūnijs. Paldies.

Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Bērziņa kungam:

“Sabiedrībā ir sniegta nepilnīga informācija par “Latvenergo” un Igaunijas energouzņēmumu iespējamo apvienošanos. Lūdzam sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

- Kā tiks ievērotas Latvijas intereses, veidojot vienoto energosistēmu?

- Cik liels finansējums no “Latvenergo” puses paredzēts Igaunijas energosistēmas uzlabošanai?

- Cik lielos apjomos Latvijas valdība paredzējusi palielināt elektroenerģijas tarifus Latvijā pēc abu uzņēmumu apvienošanas?”

Jautājumu nododam Ministru prezidentam.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds Dzintaram Ābiķim. Paziņojums.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es atgādinu, ka mums tūlīt pēc šīs sēdes ir komisijas sēde komisijas telpā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Īpaši vēršos pie kolēģiem no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas. Atgādinu, ka šodien pulksten 17.00 tiks Ministru prezidenta vārdā sniegta atbilde uz deputātu jautājumiem par “Latvenergo” privatizācijas noteikumiem. Atbildi sniegs ekonomikas ministrs.

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Jakovs Pliners, Egils Baldzēns, Gundars Bojārs, Aija Barča, Linards Muciņš, Romualds Ražuks, Pēteris Apinis, Monika Zīle, Guntis Dambergs, Ilmārs Geige, Antons Seiksts, Jānis Škapars, Aivars Tiesnesis, Rihards Pīks, Andris Šķēle, Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre, Imants Kalniņš, Jānis Straume, Juris Dobelis, Valdis Birkavs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Gundars Bojārs.

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 17.00. Uzklausīsim atbildi uz deputātu Burvja, Leona Bojāra, Ādamsona, Barčas un Salkazanova jautājumiem Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par “Latvenergo” privatizācijas noteikumiem. Ministru prezidenta vārdā atbildi sniegs ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Tā kā ir bijusi rakstiski iesniegta atbilde, jūsu rīcībā ir divas minūtes. Lūdzu!

A.Kalvītis (ekonomikas ministrs).

Cienījamie deputāti! Esat saņēmuši rakstveida atbildi uz jūsu iesniegtajiem jautājumiem. Vai jums ir kādi papildu jautājumi?

Sēdes vadītājs. Vai jautājuma iesniedzējiem ir papildu jautājumi?

(Kāds runā no zāles.) ...ir sagatavots ļoti labs izziņas materiāls, kas galīgi nav par šo tēmu. Būtībā šis materiāls nesniedz atbildi uz uzdotajiem jautājumiem, tas dod plašu izziņas materiālu attiecībā uz tiem jautājumiem, kuri vēl netika uzdoti.

A.Kalvītis. Jā, bet tieši par kādu jautājumu tas jums nesniedz atbildi?

(No zāles.) Kopumā par visiem šiem jautājumiem par privatizācijas gaitas sagatavošanu.

A.Kalvītis. Bet šeit ir ļoti konkrēti atbildēts, kādā veidā tika sagatavoti...

(No zāles.) Ļoti konkrēta izvairīšanās no atbildēm.

Sēdes vadītājs. Tā, lūdzu, Kalvīša kungs.

A.Kalvītis. Jā, es domāju, ja mēs ieskatāmies lappusē nr.1, tad redzam, ka tur ir ļoti skaidri rakstīts, uz kāda rīkojuma pamata tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums nr.82 par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” pārstrukturēšanas un privatizācijas nosacījumiem. Tā kā šobrīd nav izstrādāti privatizācijas noteikumi, tieši par “Latvenergo” ir tikai šis rīkojums pieņemts Ministru kabinetā. Tā ka patiesībā, ja jautājums ir par privatizācijas noteikumiem, tad jāteic, ka šādi noteikumi vēl nav pieņemti Privatizācijas aģentūrā.

Sēdes vadītājs. Vai ir papildu jautājumi? Lūdzu.

I.Burvis. Viens no papildu jautājumiem varētu būt šāds. Es domāju, ka premjerministra nomaiņa šoreiz nenozīmē valdības politikas izmaiņas. Iepriekšējais premjerministrs vairākas reizes presē paziņoja sabiedrībai, ka “Latvenergo” privatizācija noris saskaņā ar EBRD prasībām un Eiropas Savienības direktīvām. Ņemot vērā to, ka būtībā nedz šādas prasības, nedz šādas direktīvas, kas saturētu prasības pret Latviju, nav nekad bijušas, es gaidīju premjerministra atbildi (šajā gadījumā jūs esat pilnvarots viņu pārstāvēt), kāpēc sabiedrība tika vesta tādā nepareizā informācijas laukā. Jo būtībā tad ir skaidri jāpasaka - “Latvenergo” privatizācija ir mūsu iekšējā politiskā griba tikt vaļā no īpašuma, ar kuru mēs netiekam galā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu, ministra kungs!

A.Kalvītis. Jā, es precizēšu. Mums nav nekad bijušas prasības no EBRD. Mēs esam parakstījuši vienošanos ar Starptautisko valūtas fondu, kas ir nedaudz citāda rakstura organizācija nekā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka. Ir apņemšanās, šīs valdības un iepriekšējās valdības apņemšanās, solījums Starptautiskajam valūtas fondam veikt “Latvenergo” privatizāciju, bet tajā dokumentā nav nekas teikts par to, uz kādiem principiem un noteikumiem veikt privatizāciju. Noteikumi nr.82 jeb rīkojums nr.82 vienkārši nosaka pirmo soli restrukturēšanai un privatizācijas nosacījumiem. Tie nav privatizācijas noteikumi.

Sēdes vadītājs. Jautājuma iesniedzējiem ir iespēja uzdot vēl vienu papildu jautājumu. Lūdzu! Tā kā pieteikušies ir abi, lūdzu vispirms Leonam Bojāram ieslēgt mikrofonu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Kāpēc tik lēti ir novērtēti “Latvenergo” īpašumi? Kādēļ norādītā to vērtība ir varbūt viena desmitā daļa no tās vērtības, kāda tik tiešām tiem ir?

A.Kalvītis. Man ir ļoti grūti atbildēt jums, jo nav veikts šobrīd vēl nekāds profesionāls pārvērtējums. Šobrīd ir tikai tāda “Latvenergo” vērtība, kāda ir fiksēta paša “Latvenergo” bilancē. Un šī bilances vērtība nav mākslīgi samazināta vai kaut kādā citā veidā padarīta savādāka. Privatizācijas gaitā tiks veikts papildu novērtējums, un tad, protams, mēs varēsim runāt par vērtības pieaugumu vai samazinājumu, bet šobrīd ir runa par bilances vērtību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Atbilde uz deputātu jautājumu ir sniegta. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas pavasara sesijas 7.sēde

2000.gada 8.jūnijā

Par darba kārtību              - 1.lpp.

Priekšlikums            - dep. K.Leiškalns            - 1.lpp.

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes

dzīlēm””

            (2032. un 2032-a dok.)    - 2.lpp.

Priekšlikumi            - dep. I.Burvis            - 3.lpp.

                        - dep. L.Bojārs            - 4.lpp.

Par likumprojektu “Grozījums Alkohola aprites likumā”

(Nav pieņemts)

            (2035. un 2035-a dok.)    - 4.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””

            (2037. un 2037-a dok.)    - 4.lpp.

Priekšlikumi            - dep. M.Lujāns            - 4.lpp.

                        - dep. K.Leiškalns            - 5.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli”” (Nav pieņemts)

            (2043. un 2043-a dok.)    - 5.lpp.

Priekšlikumi            - dep. A.Kalniņš            - 6.lpp.

                        - dep. I.Burvis            - 7.lpp.

Par likumprojektu “Grozījums Antidempinga likumā”

            (2056. dok.)                - 8.lpp.

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam A.Šķēlem”

            (2044. dok.)                - 8.lpp.

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam L.Muciņam”

            (2045. dok.)                - 8.lpp.

Par darba kārtību              - 8.lpp.

Lēmuma projekts “Par I.Šķibeļa  atkārtotu apstiprināšanu par

Valsts kontroles padomes locekli” (Nav pieņemts)

            (1992. dok.)                - 9.lpp.

Ziņo                 - dep. Dz.Rasnačs            - 9.lpp.

Debates                        - dep. I.Burvis            - 9.lpp.

Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas valsts

robežas likumā” (2.lasījums) (Steidzams)

            (1876. un 2008. dok.)            - 10.lpp.

Ziņo                 - dep. M.Bekasovs            - 10.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”

(3.lasījums)

            (2041. dok.)                - 11.lpp.

Ziņo                 - dep. A.Panteļējevs            - 11.lpp.

Likuma “Grozījumi Prokuratūras likumā” otrreizējā

caurlūkošana

            (2042. dok.)                - 14.lpp.

Ziņo                 - dep. J.Ādamsons            - 14.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizācijas novēršanu”” (3.lasījums)

            (2039. dok.)                - 15.lpp.

Ziņo                 - dep. P.Lāce - 15.lpp.

Debates                        - dep. A.Panteļējevs            - 18.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma

spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (3.lasījums)

            (2040. dok.)                - 18.lpp.

Ziņo                 - dep. J.Čevers            - 19.lpp.

Likumprojekts “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas

projekta realizāciju” (1.lasījums)

            (1879. un 2033. dok.)            - 20.lpp.

Ziņo                 - dep. A.Poča - 20.lpp.

Debates                        - dep. A.Kalniņš            - 22.lpp.

                        - dep. P.Apinis            - 25.lpp.

Čehijas Republikas Senāta priekšsēdētājas L.Benešovas

uzruna                          - 32.lpp.

Debašu turpinājums par likumprojektu “Par Latvijas

Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju”

                        - dep. L.Bojārs            - 36.lpp.

Paziņojumi            - dep. A.Seiksts            - 39.lpp.

                        - dep. Dz.Kudums            - 39.lpp.

                        - dep. J.Lagzdiņš            - 39.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa             - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs            - 40.lpp.

Debašu turpinājums            - dep. P.Tabūns            - 40.lpp.

                        - dep. A.Kiršteins            - 42.lpp.

                        - dep. J.Sinka - 45.lpp.

                        - dep. H.Demakova            - 46.lpp.

                        - dep. I.Burvis            - 47.lpp.

                        - dep. V.Lauskis            - 49.lpp.

                        - dep. A.Panteļējevs            - 52.lpp.

                        - dep. P.Salkazanovs            - 53.lpp.

                        - kultūras ministre K.Pētersone            - 55.lpp.

                        - dep. L.Bojārs            - 60.lpp.

Par darba kārtību              - 63.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”

(1.lasījums)

            (1968. un 2036. dok.)            - 63.lpp.

Ziņo                 - dep. O.Grīgs            - 63.lpp.

Debates                        - dep. J.Dalbiņš            - 63.lpp.

                        - dep. J.Ādamsons            - 64.lpp.

                        - dep. P.Salkazanovs            - 66.lpp.

                        - dep. O.Grīgs            - 67.lpp.

                        - dep. L.Bojārs            - 69.lpp.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas

Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības

vienošanos par sadarbību liecinieku un cietušo aizsardzībā”

(2.lasījums)

            (1828. un 2038. dok.)            - 70.lpp.

Ziņo                 - dep. J.Sinka - 70.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”

(1.lasījums) (Steidzams)

            (2049. dok.)                - 71.lpp.

Ziņo                 - dep. M.Lujāns            - 71.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta G.Damberga atsaukšanu no

Latvijas nacionālās grupas Starpparlamentu savienībā”

            (2050. dok.)                - 72.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta J.Lāčplēša ievēlēšanu

Latvijas nacionālās grupas Starpparlamentu savienībā”

            (2051. dok.)                - 72.lpp.

Lēmuma projekts “Par Reģionālās attīstības padomes

locekļu apstiprināšanu”

            (2054. dok.)                - 72.lpp.

Ziņo                 - dep. M.Lujāns            - 72.lpp.

Likumprojekts “Grozījums Antidempinga likumā”

(1.lasījums) (Steidzams)

            (2056. dok.)                - 74.lpp.

Ziņo                 - dep. K.Leiškalns            - 74.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””

(1.lasījums) (Steidzams)

            (2037. un 2037-a dok.)    - 76.lpp.

Ziņo                 - dep. J.Lagzdiņš            - 76.lpp.

Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam

A.Bērziņam “Par “Latvenergo” un Igaunijas energo-

uzņēmumu iespējamo apvienošanos”            - 76.lpp.

Paziņojums            - dep. Dz.Ābiķis            - 77.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa             - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs            - 77.lpp.

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas pavasara sesijas

septītās sēdes

2000.gada 8.jūnijā

Ekonomikas ministra A.Kalvīša atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumu “Par Latvenergo privatizācijas

noteikumiem”            - 1.lpp.

Papildus jautājums            - dep. I.Burvis            - 2.lpp.

Atbilde - ekonomikas ministrs A.Kalvītis            - 3.lpp.

Papildus jautājums            - dep. L.Bojārs            - 3.lpp.

Atbilde - ekonomikas ministrs  A.Kalvītis            - 3.lpp.