2000.gada 13.aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 13.aprīļa sēdi! Pirms izskatām darba kārtību, ir jālemj par izmaiņām tajā. Desmit deputāti, saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz Saeimu izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” sakarā ar nepieciešamību konsultēties ar Satversmes tiesas tiesnešiem par atsevišķām šā likumprojekta normām. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10 deputātu priekšlikumu svītrot no darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 7, atturas - 8. Priekšlikums tiek atbalstīts.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija lūdz iekļaut Saeimas 13.aprīļa sēdes darba kārtībā pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi” Saeimas lēmuma projektus “Par piekrišanu Saeimas deputāta Aivara Tiesneša saukšanai pie administratīvās atbildības” un “Par piekrišanu Saeimas deputāta Egila Baldzēna saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Informēju jūs, ka vakar esmu saņēmis Ministru prezidenta Andra Šķēles atkāpšanās paziņojumu: “Paziņoju par savu atkāpšanos no Ministru prezidenta amata un pēc analoģijas ar neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas Satversmes 59.pantā noteiktajā gadījumā līdz ar to arī par visa Ministru kabineta atkāpšanos”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšsēdētāja parakstītu iesniegumu: “Latvijas Republikas Saeimas 2000.gada 13.aprīļa sēdes darba kārtībā ir ietverti punkti nr.16., nr.17. un nr.18 par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam, finansu ministram un izglītības un zinātnes ministram. Ņemot vērā Saeimas kārtības ruļļa 135.pantu, kas paredz, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā, aicinām Saeimas Prezidiju noņemt no darba kārtības attiecīgos lēmuma projektus.” Deputāti piekrīt.

Pieci deputāti ir iesnieguši iesniegumu Saeimas Prezidijam: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu lūdzam iekļaut Saeimas 13.aprīļa sēdes darba kārtībā kā nākamo jautājumu pēc darba kārtības 11.jautājuma izskatīšanas sadaļā “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem” jautājumu “Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), darba apkopojuma ziņojums”. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.

Sāksim izskatīt darba kārtību! Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pēc dažām minūtēm notiks balsojums, kurš noteiks, vai mēs atgriezīsimies pie šā likuma izskatīšanas vai ne.

Pirms trim nedēļām mēs jau esam nobalsojuši par to, lai šo svarīgo jautājumu tomēr izšķir tiesa, bet šodien viena no komisijām piedāvā atkal grozīt likumu. Likumprojekta anotācijā ir rakstīts, ka nepilsoņa statusa atņemšana ar tiesas procedūru ir pretrunā ar likuma subjekta definīciju. Šis iemesls ir mākslīgs un nenopietns. Tīri loģiski definīcija principā nevar būt pretrunā ar to procedūru, ar kuru noskaidro subjekta atbilstību šai definīcijai. Nepilsoņa definīcija nekā nemainās… nepilsoņa definīcija nevar mainīties atkarībā no tā, vai par cilvēka piederību nepilsoņu kopumam lemj administratīvā institūcija vai tiesa.

Bet kādi ir īstie mērķi, kuri nav atspoguļoti anotācijā? Vakar mēs runājām ar Krievijas žurnālistiem un iepazīstinājām viņus ar šo situāciju. Un viņi vaicāja mums, vai mūsu valsts gatavojas masveidīgai nepilsoņu statusa atņemšanai un deportācijām, un ar šo vienkāršo procedūru… “Nē, protams, nē!” mēs atbildējām, bet iekšējas pārliecības mums diemžēl nebija.

Ļoti nenopietni pēdējā reizē skanēja arī argumenti, ka tiesas ir ļoti pārslogotas, ka tās fiziski nevar nodrošināt trīs papildu lietu izskatīšanu mēnesī. Man vēlreiz ir jāatgādina, ka tik un tā tās sūdzības par statusa atņemšanu nonāk līdz tiesām, tikai ceļš ir drusciņ garāks. Pastāv divas būtiskas atšķirības starp statusa atņemšanu tiesas ceļā un administratīvā kārtā.

Pirmā atšķirība: tiesas ceļš nodrošina lielāku objektivitāti un rūpīgāku dokumentu sagatavošanu nekā statusa atņemšana ar administratīvās institūcijas lēmumu.

Otrā un galvenā atšķirība ir tāda, ka tiesas variantā cilvēkam ir atļauts strādāt līdz lēmuma pieņemšanai, bet administratīvajā variantā, kad lēmums ir pieņemts un pēc tam cilvēks var sūdzēties, viņam tomēr vairs nav tiesību legāli strādāt un pelnīt naudu, viņš var tikai ubagot. Es atceros no savas prakses piemēru, kas var liecināt par subjektīvu pieeju nepilsoņa statusa atņemšanai. Viena sieviete, kas strādāja Pilsonības un migrācijas lietu departamentā, tātad bija šā departamenta darbiniece, personīgas atriebības dēļ panāca savai pretiniecei nepilsoņa statusa atņemšanu. Lēmums tika pieņemts subjektīvi un bez nepieciešamā pamatojuma. Pēc diviem gadiem tiesa noskaidroja, ka ir tikusi pieļauta kļūda, un statuss tika atjaunots. Bet trīs gadus minētā sieviete un viņas trīs bērni dzīvoja bez derīgiem dokumentiem. Viņa nevarēja likumīgi strādāt, un es pats biju liecinieks, kad migrācijas policija pārbaudīja uzņēmumu, lai noskaidrotu, vai sieviete šeit strādā vai ne. Un te ir liela atšķirība starp mūsu frakcijas, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem un pārējiem deputātiem.

Mums savā praksē bija iespējams iepazīties ar cilvēku traģēdijām, kas bija saistītas ar nepilsoņa statusa atņemšanu, bet diemžēl deputātu vairākums nekad mūžā ar tādām problēmām nesastopas. Vairākums domā, ka runa ir par kādiem negodīgiem, tikai par negodīgiem, nekārtīgiem ārvalstniekiem vai nelegāliem emigrantiem, kuri ir gatavi uz visu, lai tikai iekārtotos uz pastāvīgu dzīvi mūsu valstī. Jā, tādi cilvēki ir arī starp nepilsoņiem, taču viņu dēļ nedrīkst sodīt arī nevainīgus cilvēkus, kā to darīja Josifs Staļins, kurš ir izgudrojis principu, ka labāk ir nošaut simts nevainīgus, lai tikai neizlaistu vienu vainīgo.

Es gribu atgādināt vēl vienu piemēru no Daugavpils prakses. Mūsu pagalmā dzīvoja kāds cilvēks - Rodions Figuļins. Viņš bija nepilsonis, bet viņa sieva bija Latvijas pilsone, bet darba Daugavpilī nebija…

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

M.Mitrofanovs. Šis cilvēks ir aplējis sevi ar benzīnu un ir aizdedzinājies tāpēc, ka viņam nebija statusa un viņš nevarēja likumīgi strādāt.

Es ierosinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Runāt “par” vēlas deputāts Jānis Lagzdiņš - Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Kāda ir lietas būtība? Pirms trijām nedēļām, pieņemot grozījumus likumā, kas reglamentē nepilsoņu statusu, Saeima izdarīja rupju kļūdu. Kāda ir šī kļūda? Likuma 1.pants nosaka visas tās personu kategorijas un visus tos šķēršļus, kas ir par iemeslu, lai persona nevarētu iegūt nepilsoņa statusu. Loģika prasa un veselais saprāts liek mums tajā normā, kas uzskaita iemeslus, kādēļ personai atņem nepilsoņa statusu, uzskaitīt visus tos apstākļus, kas ir minēti 1.pantā, proti, tos, kas ir par šķērsli, lai persona iegūtu nepilsoņa statusu. Nez kādēļ tad, kad trešajā lasījumā grozījām šo likumu, mēs nepieņēmām Juridiskās komisijas akceptēto redakciju, Juridiskā biroja akceptēto redakciju, Iekšlietu ministrijas un Ārlietu ministrijas akceptēto redakciju, bet pieņēmām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Jurkāna vadītās frakcijas redakciju, kas ir juridiskā ziņā absolūti nekorekta. Pilsonības likuma izpildes komisija ar šo likumprojektu labo Saeimas iepriekš pieņemto kļūdu. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinu nodot komisijām šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis “pret”, viens - “par”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 14, atturas - nav. Likumprojekts tiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Armēnijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Par zvērinātiem revidentiem” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par sadarbību liecinieku un cietušo aizsardzībā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Lai paātrinātu izskatīšanas procedūru, mēs šo likumprojektu iesniedzām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā un šodien izskatām jau otrajā lasījumā, jo šim likumprojektam tika noteikta steidzamība. Sakarā ar to es lūdzu nenodot šo likumprojektu komisijai, jo tas ir likumprojekts, kuru šodien faktiski pieņemsim jau galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Likumprojekts netiek nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Padomes 1999.gada 1.maija rezolūciju nr.5 “Par pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) nodibināšanu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mitrofanova, Maksimova, Deņisova, Sokolovska un Lujāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 10, atturas - 5. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mitrofanova, Sokolovska, Plinera, Bartaševiča un Klementjeva iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 19, atturas - 12. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dobeļa, Kuduma, Siliņa, Gaiļa un Lejas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt “par” vēlas deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nebūtu īpaši jābrīnās, ja Latvijas valstij neslavu ceļ citas valstis, it īpaši, protams, Krievija. Tas viņai piestāv, un no viņu puses tur viss ir kārtībā. Citādi ir, ja to pašu dara cilvēki, kas ne tikai dzīvo Latvijā, bet arī pilnā mērā bauda visus tos labumus, ko nu mūsu valsts var sniegt. Izmanto valsts naudu, braukājot pa pasauli un histēriski vaimanājot, ka Latvijā gandrīz katros svētkos notiesājot kādu krieviski runājošo. Šādi cilvēki pretendē arī uz tiesībām pārstāvēt Latvijas valsti starptautiskajos saietos un arī tur nekaunas aizstāvēt Krieviju, izliekas pat neredzam un nedzirdam to, kas notiek Čečenijā. Pavisam nesen līdzīgs piemērs bija redzams. Tā nu, redziet, ir. Demokrātija ir ārkārtīgi pārprasta mūsu valstī. Latvijai nelabvēlīgi noskaņotu cilvēku izpratne, protams, būtiski atšķiras no tādas, kādai vajadzētu būt. Viņi grib nekaunīgi pievākt to, ko var pievākt, un pie pirmās iespējas nomelnot Latvijas valsti, cik vien iespējams. Taču šķiet, ka šādu cilvēku nekaunības kalngals ir vēlēšanās iegūt pieeju valsts noslēpumam. Turklāt tā tiek vēsā mierā pieprasīta. Ar šādu pieeju valsts noslēpumam, ar šādu atļauju šie cilvēki braukā uz Krieviju. Neviens nezina, ar kādu nolūku. Neviens nezina, kas tur notiek. Neviens nezina, par ko tur runā. Viņi atgriežas atpakaļ un turpina šeit savu īpatnējo darbību. Tā kā atļaujas, lai iegūtu pieeju valsts noslēpumam, izsniedz Satversmes aizsardzības birojs un tur nav nekādu tiesas procesu, vajadzētu palīdzēt Satversmes aizsardzības birojam pilnvērtīgāk izvērtēt tos cilvēkus, kas vēlas iegūt atļauju, lai būtu pieeja valsts noslēpumam. Tāpēc likumā “Par valsts noslēpumu”, kas paredz liegumu attiecībā uz pieeju valsts noslēpumam, piedāvājam apspriešanai stingrākus šāda rakstura nosacījumus. Ja personas, vienalga, kādā amatā tā būtu, rīcība liek apšaubīt šīs personas lojalitāti pret Latvijas valsti, tad šādai personai nebūtu izsniedzama attiecīgā atļauja. Var būt, ka var kādu vārdu šajā tekstā izmainīt nākamajos lasījumos, taču pamatnostādni mēs piedāvājam ļoti skaidru - nopietni izvērtēt to cilvēku tiesības uz atļauju pieejai valsts noslēpumam, kuri šādas atļaujas pieprasa.

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens ir runājis “par”. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 27, atturas - 37. Likumprojekts netiek nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Prēdeles, Geiges, Ūdres, Tabūna un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Baptistu draudžu savienībai” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Aivara Tiesneša saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Valsts ieņēmumu dienesta vēstuli un protokolu Saeimas deputāta Aivara Tiesneša saukšanai pie administratīvās atbildības pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.27.panta un lūdz dot piekrišanu.

Mēs uzklausījām deputātu Aivaru Tiesnesi, un, tā kā nekādi iebildumi netika izteikti šinī jautājumā, mēs pieņēmām lēmumu virzīt šo jautājumu, lai Saeima to izlemtu pozitīvi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Juris Dalbiņš vēlas debatēt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu - piekrist 7.Saeimas deputāta Aivara Tiesneša saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par piekrišanu Saeimas deputāta Egila Baldzēna saukšanai pie administratīvās atbildības”.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Saeima ir saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta administratīvo pārkāpumu protokolu un lūgumu - dot piekrišanu saukt pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.27.pantā noteikto pārkāpumu.

Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja šo protokolu, uzklausīja arī deputātu un nesaņēma nekādus iebildumus, kas varētu traucēt deputātu saukt pie administratīvās atbildības, un virzīja šo lēmuma projektu uz Saeimas sēdi, lai saņemtu pozitīvu atzinumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu - piekrist 7.Saeimas deputāta Egila Baldzēna saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim sadaļu par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Lēmuma projekts - “Par deputāta Jāņa Ādamsona izslēgšanu no Saeimas sastāva”. Vai ir iebildumi pret šā lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Ir!”) Iebildumi tiek celti. Līdz ar to mums jālemj par šā lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Runāt vēlas deputāts Juris Dalbiņš. Viens var runāt “par”, viens - “pret”. Nevēlas? Vai kāds vēlas izteikties? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projekta “Par deputāta Jāņa Ādamsona izslēgšanu no Saeimas sastāva” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 47, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai ir priekšlikumi par lēmuma projekta nodošanu komisijām? Kurām komisijām? Mandātu un iesniegumu komisijai? Ir priekšlikums nodot Mandātu un iesniegumu komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 50, atturas - 7. Priekšlikums ir noraidīts. Lēmuma projekts līdz ar to ir noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - “Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), darba apkopojuma ziņojums”.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas 2000.gada 24.februāra lēmumu Parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), ir sagatavojusi un iesniedz izskatīšanai komisijas darba apkopojuma ziņojumu.

Diemžēl komisija nespēj iekļaut ziņojumā visu tās rīcībā esošo informāciju tās milzīgā apjoma dēļ, bet ir apkopojusi un izanalizējusi šo informāciju. Komisijas darba apkopojuma ziņojuma mērķis ir sniegt vispusīgu pārskatu par komisijas noskaidrotajiem apstākļiem un faktiem, par šķēršļiem izmeklēšanas gaitā, par atklātajiem pārkāpumiem amatpersonu darbībā un nepilnībām likumdošanā, kā arī sniegt priekšlikumus par to novēršanu un ziņot par jau iesniegtajiem priekšlikumiem.

Izstrādājot ziņojumu, komisija ievēroja šādus pamatprincipus: liecinājušo personu vārdi un citi komisijai zināmie identifikācijas dati bez pašu personu piekrišanas netiek izpausti. Uzmanība tiek koncentrēta uz priekšlikumiem noziegumu novēršanai, cietušo bērnu un viņu ģimeņu aizsardzībai un rehabilitācijai, kā arī priekšlikumu sagatavošana grozījumiem attiecīgajos likumos.

Katram komisijas loceklim ir tiesības uz savu atsevišķo viedokli. Tiek nosaukti to amatpersonu vārdi, par kuru saistību ar izmeklējamo lietu komisija ir pārliecināta, ievērojot tās rīcībā esošo informāciju, audio, video, rakstiskas vai mutiskas liecības un dokumentus.

Komisijas uzdevums nav pierādīt iesaistīto amatpersonu vainu, bet gan konstatēt iespējamās noziedzīgās darbības pazīmes un vērst uz to Saeimas, tiesību aizsardzības un citu atbildīgo institūciju, kā arī sabiedrības uzmanību.

Komisija neuzskata par nepieciešamu atkārtot pilnā apjomā jau iepriekš pausto informāciju, kura bija iekļauta starpziņojumā un kurā bija analizēta Ģenerālprokuratūras darbība un izdarīti attiecīgie secinājumi, bet vērst uzmanību uz to, ka joprojām uzskata iepriekš sniegto informāciju par aktuālu, kā arī to, ka situācija Ģenerālprokuratūrā nav būtiski mainījusies.

Komisija līdz šim brīdim ir paveikusi ļoti sarežģītu, valstij un sabiedrībai nepieciešamu darbu un aicina Saeimu to izvērtēt.

1999.gada jūnijā tiek ierosināta krimināllieta par modeļu aģentūras LOGOS CENTRS amatpersonu noziedzīgajām darbībām. Presē - “Jaunajā Avīzē” un citos laikrakstos parādās žurnālistu savāktā informācija par LOGOS CENTRA organizētās pedofilijas un cilvēku tirdzniecības tīkla plašajiem apmēriem, par iespējamajām nelikumībām bērnu adoptēšanā uz ārzemēm.

1999.gada 4.septembra “Jaunajā Avīzē” pedofilijas lietas sakarā tiek nosaukts aģentūras “Mis Latvija” īpašnieka Aināra Eisaka vārds.

1999.gada 19.septembrī Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā “Nedēļa” izskan informācija, ka ciešā sadarbībā ar LOGOS CENTRU darbojušies arī Eisaks, SIA “Izimeks” vadītājs Ingus Tūns un esot arī liecības par to, ka starp LOGOS CENTRA klientiem minētas vairākas augstas amatpersonas, to skaitā divi valdības locekļi.

1999.gada 20.septembrī Saeimas deputāts Linards Muciņš publiski izsaka priekšlikumu izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai pārbaudītu publisko un privāto institūciju amatpersonu iespējamo saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju).

Valdības locekļi, īpaši Ministru prezidents Andris Šķēle un tieslietu ministrs Valdis Birkavs presē oficiāli noliedz jebkādu augstu amatpersonu, to skaitā valdības locekļu, iespējamo saistību ar pedofilijas lietu.

Ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš pēc savas iniciatīvas, uzstājoties raidījumā “Panorāma”, paziņo, ka pedofilijas lieta varētu būt provokācija un LNT liecinieku teiktais - falsifikācija. Ievērojot šo nemotivēto Jāņa Skrastiņa uzstāšanos, vairākums Saeimas deputātu nolēma atbalstīt lēmumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu. Ierosinājumu izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju kategoriski noraidīja Ministru prezidents Andris Šķēle, tieslietu ministrs Valdis Birkavs un ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš, pamatojot savu viedokli ar to, ka šādas lietas jāizmeklē profesionālām tiesībaizsardzības iestādēm. Kā zīmīga sakritība jāpiemin tas, ka šajā laikā ir notikušas intensīvas telefona sarunas starp ģenerālprokuroru Jāni Skrastiņu, Ministru prezidentu Andri Šķēli, kā arī tieslietu ministra Valda Birkava tikšanās ar ģenerālprokuroru.

Lai nomierinātu parlamentāriešus un sabiedrību, tiek paziņots, ka objektīvai lietas izmeklēšanai tiks pieaicināti izmeklētāji no ārvalstu tiesībaizsardzības institūcijām, to skaitā no ASV Federālā izmeklēšanas biroja, tomēr šis solījums nav realizēts līdz pat šim brīdim. Vēl vairāk. Ģenerālprokuratūra atteicās starptautiskā līguma par krimināltiesisko palīdzību ietvaros izmeklējamās lietas sakarā lūgt ASV Federālā izmeklēšanas biroja pārstāvjus nopratināt cietušo, liecinieku, kas tajā brīdī atradās Amerikā. Šīs bezdarbības rezultātā formāli un nepamatoti tika novilcināta apsūdzības uzrādīšana Aināram Eisakam.

1999.gada 30.septembrī Saeima pēc frakcijas “Latvijas ceļš” iniciatīvas izveido parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Komisijas izveidošanu atbalsta apvienības “Latvijas ceļš” un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija un apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. 1999.gada 7.septembrī tiek ievēlēti komisijas locekļi un noteikti tās uzdevumi. Pēc tam - 1999.gada 7.oktobrī pēc frakciju pārstāvības principa, izņemot Tautas partijas frakciju, kura komisijas darbā nepiedalās un iebilst pret komisijas izveidošanu, motivējot savu nostāju ar to, ka izmeklēšana jāveic profesionāļiem no prokuratūras, tiek ievēlēts komisijas sastāvs - 10 deputāti. Komisijā tiek ievēlēti deputāti:

Jānis Ādamsons - LSDSP, bijušais iekšlietu ministrs;

Andris Bērziņš - Jaunā partija, Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētājs;

Jānis Čevers - LSDSP, bijušais Iekšlietu ministrijas darbinieks;

Silvija Dreimane - Jaunā partija, juriste, Saeimas Prezidija locekle;

Andrejs Klementjevs - “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, bijušais Kriminālpolicijas operatīvais darbinieks;

Linards Muciņš - “Latvijas ceļš”, jurists, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs;

Jakovs Pliners - “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, pedagoģijas zinātņu doktors, bijušais skolas direktors, Izglītības un zinātnes ministrijas daļas vadītājs;

Aida Prēdele - “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, žurnāliste, teoloģe, Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētāja biedre;

Dzintars Rasnačs - “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, jurists, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja vietnieks, bijušais tieslietu ministrs;

Helēna Soldatjonoka - “Latvijas ceļš”, pedagoģe, bijusī Daugavpils Sociālās palīdzības dienesta vadītāja.

1999.gada 7.oktobrī Saeima uzdevusi komisijai: sagatavot priekšlikumus nepilngadīgo personu (bērnu) tiesību aizsardzībai, tajā skaitā liecinieku un cietušo aizsardzībai; sagatavot priekšlikumus policijas, prokuratūras un tiesu iestāžu darbības uzlabošanai bērnu tiesību aizsardzības jomā; līdz 2000.gada 15.februārim sniegt komisijas darba apkopojuma ziņojumu Saeimā.

Komisijas pirmā sēde notika 11.oktobrī. Par komisijas priekšsēdētāju vienbalsīgi tik ievēlēts Jānis Ādamsons, par komisijas sekretāri vienbalsīgi tika ievēlēta Helēna Soldatjonoka. Jāatzīmē, ka komisija tika izveidota ne tikai tāpēc, lai noskaidrotu valdības locekļu un citu publisko un privāto institūciju amatpersonu iespējamo saistību ar izmeklējamo lietu, bet arī lai sagatavotu priekšlikumus nepilngadīgo personu (bērnu) tiesību aizsardzībai, tajā skaitā liecinieku un cietušo aizsardzībai, kā arī policijas, prokuratūras un tiesu iestāžu darbības uzlabošanai bērnu tiesību aizsardzības jomā.

Pēc komisijas rīcībā esošajiem materiāliem, informācija par bērnu vardarbīgu izmantošanu seksuāliem mērķiem presē atrodama kopš 1996.gada. Jautājums sevišķi aktualizējies 1998.-1999.gadā un kulmināciju sasniedzis līdz ar LNT 1999.gada 19.septembra raidījumu “Nedēļa”.

Debatēs, apspriežot komisijas izveidošanu, tika vērsta uzmanība uz nepieciešamību atjaunot Tikumības policijas darbību, kuras budžets 1996.gadā tika divas reizes samazināts un kura kopš 1997.gada pārstājusi eksistēt līdzekļu trūkuma dēļ. Jāatzīmē, ka tajā laikā valdības vadītājs bija Andris Šķēle, bet iekšlietu ministrs - Dainis Turlais. Šā ziņojuma publicēšanas brīdī bijušās Tikumības policijas kompetences sfērā četri cilvēki darbojas Valsts policijas, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Narkotiku apkarošanas biroja sastāvā un 7 cilvēki Rīgas Galvenās policijas pārvaldes 9.nodaļas sastāvā - Tikumības policijas un nepilngadīgo noziedzības apkarošanas grupā. Komisija vienmēr uzskatījusi par nepieciešamu atjaunot Tikumības policijas darbību.

Tāpat debatēs tika uzsvērta nepieciešamība veikt papildu pasākumus bērnu tiesību aizsardzībai, it sevišķi no vardarbības cietušo bērnu tiesību aizsardzībai krimināllietas izmeklēšanas procesā, personas datu aizsardzībai, speciāli sagatavotu personu - psihologu līdzdalībai nopratināšanas procesā un citu. Turklāt jau sākotnēji pastāvēja aizdomas, ka izmeklēšanas iestādes, Ģenerālprokuratūra, nevar vai nespēj pilnīgi objektīvi izmeklēt šo lietu, ka uz prokuratūru tiek izdarīts spiediens.

Komisijas galvenais uzdevums bija šāds - noskaidrot publisku un privātu institūciju amatpersonu iespējamo saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju) un, lai to paveiktu, noskaidrot un izvērtēt faktus un apstākļus, kas liecina par minēto amatpersonu iespējamo saistību ar noziegumu izdarīšanu; uzaicināt uz komisijas sēdēm un iztaujāt (nopratināt) amatpersonas, kuru pienākumos ietilpst minētā nozieguma un līdzīgu noziegumu novēršana un izmeklēšana; noskaidrot un iztaujāt (nopratināt) citas personas, kas zināja vai varēja zināt par izdarītajiem noziegumiem; konstatēt noziedzīgu nodarījumu pazīmes un citu pārkāpumu izdarīšanas faktus; konstatēt iespējamās nepilnības un pārkāpumus to institūciju un amatpersonu darbībā, kas ir atbildīgi par šādu noziegumu novēršanu un/vai izmeklēšanu; konstatēt iespējamos trūkumus un nepilnības bērnu tiesību aizsardzībā, kā arī policijas, prokuratūras un tiesu iestāžu darbību regulējošos likumdošanas aktos; iesniegt priekšlikumus par grozījumiem Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā, Prokuratūras likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kā arī citos likumos.

Līdz komisijas starpziņojuma iesniegšanai, tas ir, līdz 1999.gada 16.septembrim bija notikušas 22 komisijas sēdes. Uz komisijas sēdēm tika aicināti un uzklausīti masu mediju pārstāvji, žurnālisti, Narkotiku apkarošanas biroja un Ģenerālprokuratūras, Valsts policijas amatpersonas, Valsts bērna tiesību aizsardzības centra, Latvijas Bērnu fonda, Ģimenes aprūpes centra “Bulduri”, aģentūras “Mis Latvija” pārstāvji, liecinieki - kopā vairāk nekā 30 personas.

Komisijā saņemti iesniegumi, paskaidrojumi un atbildes uz komisijas pieprasījumiem gan no valsts un pašvaldību institūcijām un amatpersonām, Valsts bērna tiesību aizsardzības centra, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Valsts uzņēmumu reģistra, Valsts policijas, Narkotiku apkarošanas biroja, Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas un citiem, gan no nevalstiskām organizācijām, gan arī no privātpersonām.

Komisija darba gaitā konstatēja, ka tiesībaizsardzības institūcijas, izņemot Valsts policiju, daudzos gadījumos pavirši un negribīgi izmeklē krimināllietas par nepilngadīgo seksuālo izmantošanu. Tikai pateicoties ceturtās varas - masu mediju - un komisijas darbībai, notikusi izmeklējamo lietu tālāka kriminālprocesuāla virzība.

Ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš, pretēji savam agrāk paustajam viedoklim par komisijas darba nelietderību, atzina, citēju, ka “izmeklēšanā var saskatīt dažus aspektus, kas mainījās. Pirmkārt, grupas sastāvs no diviem darbiniekiem un diviem prokuroriem palielinājās līdz 9 prokuroriem un daudziem policistiem. Otrkārt, mums vajadzēja sākt izmeklēt lietas, kuras, ja nebūtu šī sižeta (“Nedēļas” sižeta par pedofiliju), mums nevajadzētu pārbaudīt.”

Komisijas sadarbība ar presi ir devusi pozitīvus rezultātus. Pateicoties žurnālistu iniciatīvai, drosmei un pašaizliedzībai, sabiedrības uzmanība tika pievērsta cilvēku tirdzniecības, pedofilijas un nelikumīgas adopcijas problēmām valstī. Laika posmā līdz 1999.gada decembrim komisijas savāktā informācija liecināja par rūpīgi izstrādātu un realizētu noziedzīgu shēmu, pēc kuras darbojās LOGOS CENTRA izveidotais cilvēku (tajā skaitā nepilngadīgu personu) tirdzniecības tīkls, kā arī par pastāvīgiem starptautiskiem sakariem ar Somiju, Zviedriju, Norvēģiju, Slovākiju, Nīderlandi, ASV, Krieviju. Komisijas rīcībā esošā informācija (dokumenti, audio un video materiāli) liecināja par publisko un privāto institūciju amatpersonu iesaistīšanos cilvēku tirdzniecības pakalpojumu saņemšanā, tajā skaitā arī nepilngadīgo personu seksuālā izmantošanā. Komisijas rīcībā bija arī informācija par to, ka cilvēku tirdzniecības pakalpojumu pavedieni ved uz dažām tiesību aizsardzības institūcijām, tajā skaitā uz Ģenerālprokuratūru un citām prokuratūras iestādēm.

Tāpēc komisija uzskatīja par nepieciešanu nākt klajā ar speciālu starpziņojumu, lai informētu Saeimu un sabiedrību par prettiesiskas vienošanās (sazvērestības) pazīmēm starp minētajām organizācijām un atsevišķām valsts amatpersonām, kuras kavē patiesības noskaidrošanu izmeklējamajā lietā. Komisijas starpziņojumā kā amatpersona, kas, iespējams, saistīta ar pedofilijas lietu, tika nosaukts valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” ģenerāldirektors Aivars Droiskis. Nākamajā dienā apbrīnojami ātri, pat nelūdzot komisijas paskaidrojumus, Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka tai nav pierādījumu par Droiska saistību ar izmeklējamo lietu.

Komisija ierosināja: saskaņā ar Prokuratūras likuma 41.3.pantu veikt ģenerālprokurora darbības atbilstības Prokuratūras likumam pārbaudi; Ministru kabinetam atjaunot Tikumības policijas darbību; atbalstīt ātrāku likumprojekta “Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums” pieņemšanu un īpašā prokurora institūcijas ievieanu.

Komisijas starpziņojums tika izskatīts 1999.gada 16.decembra Saeimas sēdē. Rezultāti: pamatojoties uz komisijas starpziņojumu, 1999.gada 21.decembrī Augstākās tiesas priekšsēdētājam Guļānam Prokuratūras likuma 43.2.panta kārtībā tika nosūtīts Saeimas 52 deputātu parakstīts pieprasījums norīkot īpaši pilnvarotu Augstākās tiesas tiesnesi ģenerālprokurora darbības pārbaudei. 1999.gada 28.decembrī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Guļāns atsakās ierosināt ģenerālprokurora darbības pārbaudi. Pirms tam viņš pauda viedokli, ka neredz pamata šādai pārbaudei. Jāatzīmē, ka otrajā reizē jau 55 Saeimas deputāti parakstīja minēto pieprasījumu, ko Augstākās tiesas priekšsēdētājs atkārtoti noraidīja. Pirmos divus deputātu pieprasījumus Augstākās tiesas priekšsēdētājs noraidīja, pamatojot to ar dokumentu sastādīšanas formalitāšu neievērošanu.

2000.gada 27.janvārī Augstākās tiesas priekšsēdētājam tika nosūtīts jau 57 deputātu parakstīts pieprasījums ierosināt ģenerālprokurora darbības pārbaudi. Pārbaudi Augstākās tiesas priekšsēdētājs ierosināja tikai pēc 2000.gada 28.janvāra, pilnvarojot tās veikšanai Augstākās tiesas senatoru V.Čiževska kungu.

Komisija vairākkārt bija aicinājusi Augstākās tiesas priekšsēdētāju uz savām sēdēm, lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar ģenerālprokurora darbības pārbaudes procedūras iespējamību un iespējamajiem pārbaudes procedūras termiņiem un norisi. Uz komisijas aicinājumu diskutēt par iepriekš minētajiem aktuālajiem jautājumiem Augstākās tiesas priekšsēdētājs atbildēja noraidoši, uzskatot par nelikumīgu pat iespējamību apspriest šādus jautājumus ar izmeklēšanas komisiju.

Šajā sakarā 2000.gada 10.janvārī pat tika sasaukts Augstākās tiesas plēnums, kurā tika apspriests jautājums, kas saistīts ar Ģenerālprokuratūras darbības pārbaudi, un nolemts, ka ne Augstākās tiesas tiesneši, ne Augstākās tiesas priekšsēdētājs nav tiesīgi piedalīties šā jautājuma sagatavošanā vai apspriešanā, pirms nav pieņemts lēmums par pārbaudes ierosināšanu.

Sabiedrībai tiek uzspiests viedoklis, ka komisija pastāvīgi rada tiesu varas un likumdevēju konfrontāciju. Komisija uzskata, ka tiesu varas vadības pasivitāte tajā ziņā, ka tā necenšas nostiprināt savu neatkarību no izpildvaras, ir veidojusi labvēlīgu augsni izpildvaras inspirētam tiesu varas vadības un likumdevēju konfliktam.

Tūlīt pēc komisijas starpziņojuma 1999.gada 27.septembrī, faktiski pateicoties tikai komisijas darbam, tika arestēts Ainārs Eisaks, kuram uzrādīta apsūdzība pederastijā un dzimumtieksmes apmierināšanā netiklā veidā un kurš ir viena no galvenajām personām pedofilijas tīklā Latvijā. Arī šis arests ir uzskatāms par komisijas darba panākumu. Kriminālpolicijas priekšnieks Aloizs Blonskis jau 21.decembrī bija paziņojis, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai varētu arestēt Eisaku, taču līdz komisijas starpziņojuma publicēšanai Eisakam tika dota iespēja vairākas reizes izbraukt uz ārvalstīm, kā arī ietekmēt personas, kas devušas liecības pret viņu un Tūnu.

Tika iesniegts priekšlikums likumprojektam “Par valsts budžetu 2000.gadam”, kas nodrošinātu Tikumības policijas darbības atjaunošanu. Diemžēl priekšlikums netika atbalstīts. Ministru prezidents Andris Šķēle līdz 2000.gada aprīlim solīja atjaunot Tikumības policijas darbību. Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš no Saeimas tribīnes apsolīja sameklēt līdzekļus Tikumības policijas atjaunošanai no ministrijas iekšējām rezervēm līdz šā gada aprīlim. Komisija tikās ar iekšlietu ministru šā gada aprīlī, taču uz to brīdi reāli līdzekļi iedalīti nebija.

Juridiskajā komisijā ir izstrādāts un pašlaik Saeimā trešajam lasījumam tiek gatavots likumprojekts “Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likums”, kas turpmāk reglamentēs izmeklēšanas komisiju tiesības, pienākumus un atbildību.

Ievērojot komisijas lielo darba apjomu, papildus iegūto informāciju, kuru nepieciešams izvērtēt, kā arī uzsākto Augstākās tiesas priekšsēdētāja ierosināto ģenerālprokurora darbības pārbaudi, šā gada 24.februāra Saeimas sēdē tika izskatīts un pieņemts lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), turpmāko darbību”. Ar šo lēmumu komisijai tika noteikts darba apkopojuma - ziņojuma termiņš - šā gada 13.aprīlis.

23.februārī Augstākās tiesas senatoram V.Čiževskim tika nosūtīti ģenerālprokurora darbības pārbaudei nepieciešamie dokumenti. Deputāti tikās ar senatoru Čiževski 10.martā (kopā ar ģenerālprokuroru Jāni Skrastiņu) un 21.martā, kad sniedza atbildes uz senatora jautājumiem. Komisija neuzskatīja par iespējamu nodot lietas materiālus Ģenerālprokuratūrai iepriekšējā ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa vadības laikā jau iepriekš minēto un starpziņojumā izklāstīto iemeslu dēļ. 28.februārī komisija nodeva visus uz to brīdi komisijas rīcībā esošos materiālus Satversmes aizsardzības birojam.

Līdz 3.februārim komisijā darbojās visu Saeimā pārstāvēto frakciju, izņemot Tautas partijas frakcijas, pārstāvji. Ievērojot to, ka par nepilngadīgu personu seksuālo pakalpojumu saņemšanu aizdomās turētajām personām neizdevās piekļūt Komisijas rīcībā esošajai informācijai, Tautas partijas frakcija mainīja savu sākotnējo kritisko nostāju, proti, ka tā nevēlas piedalīties šādā apkaunojošā pasākumā, un izteica vēlēšanos deleģēt savus pārstāvjus darbam komisijā. 3.februārī Saeima ievēlēja komisijā deputātus Vinetu Muižnieci un Aleksandru Kiršteinu.

Kopš 1999.gada 15.decembra notikusi trīsdesmit viena komisijas sēde. Komisija tikusies ar Augstākās tiesas, ar Ģenerālprokuratūras, ar Daugavpils prokuratūras, ar policijas amatpersonām, ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra pārstāvjiem, ar lieciniekiem un ar citām personām.

Saeimas 17.februāra sēdē deputāts Jānis Ādamsons paziņoja par trīs augstu amatpersonu - Andra Šķēles, Valda Birkava un Andreja Sončika iespējamo saistību ar izmeklējamo pedofilijas lietu. Minētās amatpersonas šo informāciju pilnīgi noliedza. Vēl jo vairāk. Tieslietu ministrs Valdis Birkavs pieteica badastreiku, paziņojot, ka Latvijā valda tiesisks nihilisms. Šāda neadekvāta rīcība tikai nostiprina komisijas pārliecību par minētās amatpersonas iespējamo saistību ar pedofilijas lietu, jo tieši tieslietu ministrs ir atbildīgs par tiesiskās kārtības nodibināšanu un ievērošanu valstī.

Paziņojums guva plašu rezonansi ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Par to parādījušās ziņas Zviedrijas, Krievijas un Lielbritānijas laikrakstos. Tajā pašā dienā Ģenerālprokuratūra ierosināja krimināllietu par Jāņa Ādamsona publiskajiem izteikumiem. Komisija uzskata, ka deputāta Jāņa Ādamsona paziņojumu var vērtēt kā pārsteidzīgu, bet ne kā pretrunā esošu ar komisijas rīcībā esošo informāciju.

Komisijas deputāti ir sagatavojuši un iesnieguši grozījumus Kriminālprocesa kodeksā, kuri jau ir pieņemti, tāpat Krimināllikumā, Prokuratūras likumā, likumā “Par tiesu varu”, Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos likumdošanas aktos.

Komisija ir pieprasījusi paskaidrojumus un informāciju no vairākām publiskām un privātām organizācijām - no Tieslietu ministrijas, no Iekšlietu ministrijas, no Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra, Rīgas bērnu tiesību aizsardzības centra, Ģenerālprokuratūras, no Valsts ieņēmumu dienesta, no Valsts policijas un citām. Sadarbība ne vienmēr izvērtusies tik laba, kā varētu vēlēties. Atbildes no organizācijām vairākkārt bija formālas un neskaidras. Netika atbildēts uz konkrētiem uzdotajiem jautājumiem. Piemēram, Ģenerālprokuratūra nesniedza atbildi uz 14.martā komisijas vēstulē izteikto jautājumu par tiesājamā Kārļa Pētersona galvotājiem - 6.Saeimas deputātiem, kuri, iespējams, šādā veidā tiek ietekmēti darboties pret izmeklēšanas komisiju, tāpēc jautājums tika uzdots atkārtoti. Valsts ieņēmumu dienests - par Jura Millera SIA “Mini Mis” (pirmā komisijas vēstule ar jautājumu par “Mini Mis” kā nodokļa maksātāju - 16.novembrī, nodokļa auditu VID veica 1999.gada decembrī, un atbilde tika saņemta šā gada 7.janvārī). No VID nav saņemta arī izsmeļoša atbilde uz komisijas uzdoto jautājumu par atsevišķu laikrakstu, kuri publicēja rakstus par pedofilijas problēmām, finansiālo pārbaudi pagājušā gada novembrī.

Jāatzīst, ka, pēc komisijas rīcībā esošās informācijas, Valsts ieņēmumu dienests to veica augstākstāvošas politiski atbildīgas amatpersonas uzdevumā. Saskaņā ar Satversmes 34.pantu komisija pieņēma lēmumu, ka sēdes ir slēgtas un komisijas viedokli publiski var paust tikai komisijas vadība. Komisija arī nolēma, ka, ievērojot jautājuma privāto un daļēji arī intīmo raksturu, tiek minēta tikai tā informācija, par kuras drošību komisija ir pārliecināta.

Sadarbība ar presi, radio un televīziju pārsvarā ir bijusi veiksmīga un produktīvāka nekā ar dažām valsts institūcijām. Jau sākotnēji, pateicoties žurnālistu savāktajai informācijai, tiesībaizsardzības institūcijām bija iespējams uzsākt operatīvās izstrādes lietu un vēlāk ierosināt krimināllietu par LOGOS CENTRA un ar to saistīto personu noziedzīgajām darbībām. Vairāki masu mediji komisijas darbībai godprātīgi ir sekojuši, cenšoties patiesi atspoguļot komisijas veikumu, it īpaši, ja ir runa par īsām ziņām un aktuāliem komentāriem. Diemžēl tad, kad žurnālisti par komisijas deputātu darbu ir vēlējušies runāt plašāk, tas ne vienmēr ir izdevies analītiski. Atsevišķi, no konteksta izrauti fakti un notikumi lasītājiem ir tikuši piedāvāti kā komisijas darba analīze. Patiesībā visu lielāko laikrakstu slejās nereti ir parādījušās publikācijas, kurās autori drīzāk ir meklējuši sensācijas komisijas darbā, nevis notikumu būtību. Tāpēc vēl jo augstāk vērtējami tie raksti, kuros to autori centušies atrast pedofilijas kā īpaša sociāli un morāli sakņota nozieguma cēloņus Latvijas valstī, gribējuši meklēt ceļus, kā šo noziegumu novērst.

Ir saprotama žurnālistu īpašā interese par komisiju, taču nereti tieši viņu uzstājība un vēlme par katru cenu un ātri sagatavot sensacionālu materiālu komisijas mierīgam un līdzsvarotam darbam par labu nav nākusi. Vairāki komisijas locekļi to ir sajutuši kā morālu spiedienu viena vai otra svarīga lēmuma pieņemšanā. Šādos gadījumos žurnālistiem ir jāuzņemas morāla, iespējams, arī juridiska atbildība par viena vai otra fakta neizsvērtu vai tendenciozu parādīšanos presē, radio un televīzijā. It sevišķi Aivara Ozoliņa, Askolda Rodina publikācijas laikrakstā “Diena” un Kārļa Streipa paustais viedoklis radio un televīzijā.

Jāpiemin arī klaji negatīvi piemēri, kad, pēc komisijas domām, netika ievērota elementāra mediju ētika. Tāds, piemēram, ir Valmierā aizturētā M.Pastiljona krimināllietas atspoguļojums TV žurnālista Sandija Semjonova veidotajā sižetā, kad tika iztaujāta aizdomās turamās personas ģimene; masu medijos parādījās arī bērnunamu un patversmju, iespējams, cietušo audzēkņu sejas, pasu fotogrāfijas un citi materiāli. Tas liecina, ka esam vēl tikai ceļā uz īsti brīviem un atbildīgiem masu medijiem.

Īpaša loma pedofilijas lietas izmeklēšanā ir tiem žurnālistiem, kuri komisijas sēdēs piedalījās liecinieku statusā un kuri nebaidījās atklāti runāt par gadījumiem, kad vairāku gadu garumā paši ir sastapušies ar seksuāli izmantotiem bērniem un jauniešiem un kad izmantotie ir stāstījuši par saviem nereti augsti stāvošiem izmantotājiem. Jāuzsver, ka komisijas darba iesākumā bija LNT raidījuma “Nedēļa” sagatavots sižets, un komisijas darba gaitā visbiežāk tieši starp žurnālistiem varēja atrast to sabiedrības daļu, kas godprātīgi atbalstīja patiesības noskaidrošanu.

Komisija pauž pateicību žurnālistiem Maijai Pohodņevai, Akselam Sadovskim, Marinai Mihailovai, Vairim Stašānam, Anitai Daukštei, Sandrai Veinbergai, Kasparam Funtam, Inesei Kārkliņai, Aināram Rutkēvičam, Ingai Šņorei, Mārai Jansonei, Madarai Ozoliņai, Madarai Fridrihsonei, Aināram Vladimirovam, Lindai Štokmanei, Andai Rožukalnei, Ilonai Klinšānei-Bērziņai, Mārim Krautmanim, Andrim Bernātam, Abikam Elkinam, Alfrēdam Kruminam un daudziem, daudziem citiem.

Pedofilijas lieta pievērsusi sabiedrības uzmanību tādām problēmām kā vardarbība pret bērniem, tirdzniecībai ar bērniem, bet it īpaši nepilngadīgo seksuālajai izmantošanai. Līdz šim par nepilngadīgo seksuālo izmantošanu ierosināts maz krimināllietu. Spilgtākais piemērs ir Kārļa Pētersona lieta 1996.gadā. Kā atzīst speciālisti, vēl pirms dažiem gadiem šāda veida krimināllietas tika uzskatītas par kaut ko ārkārtēju. Tam ir vairāki iemesli: procesuāli grūti ir pierādīt noziedzīgā nodarījuma sastāvu; cietušo bailes; īpaši apmācītu speciālistu trūkums; nopratināšanas procesa nesakārtotība, kā rezultātā lietas par vardarbību pret bērniem izmeklē ļoti ilgi.

Pēc Iekšlietu ministrijas Kriminālpolicijas pārvaldes Narkotiku apkarošanas biroja datiem, Latvijā ierosināto krimināllietu skaits par bērnu izvarošanu un seksuālo ekspluatāciju uz cietušo iesniegumu pamata ir uzrādīts sekojošajā tabulā. Pieaudzis arī bērnu seksuālās ekspluatācijas īpatsvars no kopējā dzimumnoziegumu skaita - no 53% 1993.gadā līdz 75% 1999.gadā. No 80 līdz 85% gadījumu šie noziegumi tiek atklāti un vainīgās personas krimināli sodītas, taču liela daļa krimināllietu tiek izbeigtas pierādījumu trūkuma dēļ.

Saskaņā ar Ģenerālprokuratūras sniegtajiem datiem krimināllietu, kurās cietuši nepilngadīgie, virzība prokuratūrā ir sekojoša - to jūs varat ieraudzīt tabulā.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes statistika par ierosinātajām krimināllietām par bērnu izvarošanu un seksuālo ekspluatāciju uz cietušo iesniegumu pamata ir šāda - arī šeit ir dota tabula, ar kuru jūs varat iepazīties.

Var secināt, ka pēdējo gadu laikā ir tendence palielināties dzimumnoziegumu skaitam, kuri izdarīti pret nepilngadīgajiem, tajā pašā laikā tikai daļa krimināllietu tiek nodotas tiesai. Trūkst informācijas arī par vardarbībā cietušajiem bērniem, bet konstatētie bērnu tiesību pārkāpumi netiek uzskaitīti vienā valsts institūcijā pēc vienotiem kritērijiem. Nevienā valsts institūcijā netiek reģistrētas konkrētas personas, kuras izdarījušas bērnu tiesību pārkāpumus. Neskatoties uz to, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija vairāk nekā pirms gada aicināja Ministru kabinetu, Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju un Ģenerālprokuratūru izstrādāt un iesniegt parlamentā likumprojektu par vienota Sodu reģistra izveidošanu, kurā būtu apkopota informācija par visām personām, kuras sauktas pie kriminālās vai administratīvās atbildības, līdz pat šim brīdim tas nav izdarīts. Vispār netiek uzskaitītas personas, kuras veikušas arī citus likumpārkāpumus pret bērniem, ja par šādu nodarījumu nav paredzētas nekādas sankcijas. Šāda situācija paaugstina risku, ka minētās personas varētu strādāt dažādās bērnu iestādēs, kas nav pieļaujams.

Saskaņā ar iepriekš minēto, arī pēc Komisijas locekļu iniciatīvas jau ir izdarīti grozījumi vairākos likumos, to skaitā Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas jau stājies spēkā, piemēram, 67.1.pants “Bērnu tiesību aizsardzības likumā” - “Informatīvi statistiskie pārskati par bērnu tiesību stāvokli valstī”. Pants nosaka, ka Centrālā statistikas pārvalde reizi gadā apkopo informāciju par bērniem un iesniedz to Bērnu tiesību aizsardzības centrā. Grozījums tika izdarīts tāpēc, ka līdz šim apkopotā informācija par bērnu tiesību stāvokli valstī nebija pieejama.

Vardarbība pret bērniem, īpaši pedofilija, vairāk nekā jebkurš cits noziegums ietekmē cietušo nevis fiziski, bet arī psiholoģiski. Bērna uztverē šāds nodarījums ir kaut kas pretdabisks, apkaunojošs, slēpjams. Pastāv psiholoģiska barjera, lai stāstītu par notikušo cilvēkam, kas nav tam gatavs; vēl grūtāk ir runāt atkārtoti. Kā atzīst psihologi un bērnu tiesību speciālisti, izmeklēšanas laikā cietušie parasti tiek traumēti atkārtoti; lai izvairītos no turpmākajām pratināšanām, viņi maina liecības, atsauc iesniegumus un melo. Latvijā cietušo liecības parasti video netiek ierakstītas, tāpēc liecinieki tiek pratināti vairākkārt. Pirmā liecība parasti ir visprecīzākā, vēlāk tā var izskatīties pavisam citāda, atmiņai zaudējot noteiktas notikušā detaļas. Jāņem vērā, ka bērni parasti nemelo, kaut gan bieži par pamatu izmeklēšanai tiek pieņemts pretējais.

Speciāla (psihologa) sagatavotība nepieciešama arī amatpersonām, kas nodarbojas ar cietušo, lai kvalitatīvi un profesionāli veiktu savus pienākumus. Nav pieļaujama situācija, ka amatpersonas cietušā liecību nopratināšanas gaitā vērtē tendenciozi un neobjektīvi. Likumdošana nepietiekami aizsargā cietušos un viņu ģimenes datus, netiek garantēta anonimitāte un konfidencialitāte. Komisijai vairākkārt nācies uzklausīt liecības par to, ka lieciniekiem, cietušajiem vai viņu ģimenēm tiek draudēts, lai piespiestu mainīt liecību.

Joprojām nepilnīgi tiek pielietota psiholoģiskā ekspertīze. Tas uzskatāms par vienu no iemesliem, kāpēc vairākumu lietu pārtrauc, neizskatot līdz galam. Jāņem vērā, ka bērni bieži kategoriski atsakās sniegt rakstiskas liecības. Bērnu liecības ir īpaši jāvērtē arī tāpēc, ka bērns var neizprast atbildību par nepatiesas liecības došanu un ka uz nepamatotas liecības pamata var notiesāt nevainīgu cilvēku. Atsevišķās valstīs izveidota īpaša bērnu liecību uzklausīšanas un izvērtēšanas sistēma.

Vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācijas pasākumi jāveic pēc iespējas ātrāk pēc notikušā, lai novērstu tālejošas sekas. Diemžēl šobrīd Latvijā šādu rehabilitācijas centru nav pietiekamā daudzumā un cietušajiem jāstāv rindā. Tas nav pieļaujams. Pēc komisijas rīcībā esošajiem datiem, Bulduru Bērnu rehabilitācijas centrā rinda ir līdz augustam. Brīvas vietas šobrīd ir Talsu rehabilitācijas centrā.

Nepietiekami līdzekļi tiek iedalīti bērnu, kas cietuši no vardarbības, rehabilitācijai.

Cietušajiem un viņu ģimenēm bieži nav informācijas, kur griezties vardarbības un seksuālas izmantošanas gadījumos.

Bērnu tiesību aizsardzības sfērā pastāv tādas riska vietas kā internātskolas (konkrēts piemērs - Rīgas 1.internātskola), patversmes, bērnunami, nodaļas psihoneiroloģiskajās klīnikās, iepriekšējās izmeklēšanas izolatori nepilngadīgajiem, vidējo speciālo mācību iestāžu kopmītnes, naktsklubi un geju kafejnīcas, un citas. Šajās iestādēs pastāv palielināta iespēja nepilngadīgo iesaistīšanai prostitūcijā vai noziedzībā, palielināta iespēja vardarbībai pret nepilngadīgajiem. Komisija ierosina bērnu tiesību aizsardzības speciālistiem kopā ar municipālo policiju, bet turpmāk (pēc atjaunošanas) - ar Tikumības policiju pastiprināti veikt profilaktisko darbu minētajās iestādēs.

Tālākā nākotnē komisija ierosina pašvaldību ietvaros organizēt Jaunatnes lietu policiju. Tuvākajā laikā tāda sāks darboties Daugavpilī.

Vēl viens svarīgs jautājums (papildus izmeklēšanai, rehabilitācijai) ir nākotnē iespējamu noziegumu profilakse. Pastāvot zināmiem profilakses pasākumiem, vardarbības gadījumu skaitu iespējams samazināt. Šeit viens no svarīgākajiem pasākumiem ir sabiedrības informēšana un informācijas pieejamība. Tāpat jāvērš uzmanība uz faktu, ka policijas iejaukšana vardarbības pret bērniem apkarošanā nav rezultatīva. Šeit noteikti jāiesaista gan mediķi, gan psihoterapeiti, gan arī dažkārt juristi.

Latvijā bērnu adopcija uz ārvalstīm praktiski sākusies 90.gados, un pakāpeniski tā ir pieaugusi. Saskaņā ar Valsts cilvēktiesību konsultatīvās padomes Bērnu tiesību aizsardzības darba grupas ziņojuma datiem statistika par bērniem, kas ir adoptēti uz ārvalstīm, ir šāda: 1994.gadā - 76 bērni, 1999.gadā - 143 bērni. Uz ārvalstīm adoptēto bērnu skaits ir šajā laikā pieaudzis.

Saskaņā ar Tieslietu ministrijas datiem 1999.gadā visvairāk bērnu adoptēts uz Franciju (66) un ASV (51). Visvairāk bērnu adoptēts no bērnu bāreņu aprūpes centra “Rīga” (41 bērns) un no bērnu bāreņu aprūpes centra “Inčukalns” (24 bērni). Kopš 1993.gada neviens tiesas spriedums, ar kuru tikusi apstiprināta bērna adopcija uz ārvalstīm, nav ticis atcelts.

Pēc Tieslietu ministrijas Kriminoloģisko pētījumu centra datiem, Latvijā pēdējos gados ir gadījumi, kad pieļauta bērnu izvešana no Latvijas uz ārvalstīm pretēji bērnu interesēm.

Līdz pat komisijas darbības uzsākšanai internetā bija pieejama informācija par iespējām adoptēt Latvijā bērnus un to cenām (no 28 līdz 109 tūkstošiem ASV dolāru).

Līdz šim valstī praktiski nebija iespējams iegūt drošu informāciju par klaiņojošiem, skolu neapmeklējošiem un vispār nereģistrētiem bērniem. Arī Izglītības un zinātnes ministrijas reģistrā tika reģistrēti tikai skolu apmeklējošie bērni. Sociāli ekonomiskā situācija valstī ir tāda, ka daudzas ģimenes tiek izliktas no dzīvokļiem parādu dēļ, mātes dzemdību namos atsakās no bērniem. Daudzi bērnunamu, patversmju iemītnieki ir tikai sociāli bāreņi. Viņu vecāki ir dzīvi. Daudzi bērni paši izvēlas tādu ienākumu avotu kā prostitūcija.

Šādā situācijā daudzi valsts ierēdņi iet vieglāko ceļu: lai bērnus adoptē uz ārzemēm, tur būs vieglāka un laimīgāka dzīve! Pēc Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta datiem, arvien vairāk pieaug no Latvijas uz ārzemēm adoptēto bērnu skaits. Satrauc arvien pieaugošais adopcijas firmu skaits, kuras nodarbojas ar Latvijas bērnu adoptēšanu uz ārzemēm. Komisijai ir zināmas 7 firmas, kas tieši nodarbojas ar visai pieprasītās preces - Latvijas bērnu adopcijas formalitāšu nokārtošanas jautājumiem. Komisiju satrauc arī divi sevišķi strīdīgie un plašu rezonansi guvušie gadījumi, kurus tiesību aizsardzības institūcijas atzinušas par likumīgiem, - Sergeja adopcija uz ASV 1999.gadā (zēns tika atzīts par neārstējami slimu, kaut gan, spriežot pēc dažādu medicīnas iestāžu izziņām un radinieku izteikumiem, Sergejs ar neārstējamām slimībām neslimoja) un atradeņu Jūlijas un Daiņa sasteigtā adopcija uz ASV 1999.gadā, nepārbaudot, vai bērniem ir vecāki.

Komisija ir pieprasījusi informāciju par vairākiem adopcijas gadījumiem, par kuru atbilstību likumam tai bija šaubas, bet vienmēr ir saņemtas atbildes no Ģenerālprokuratūras, ka nekādi likumu pārkāpumi nav konstatēti.

Saskaņā ar Tikumības policijas arhīva datiem kopš 1993.gada krasi pieaudzis prostitūcijā iesaistīto nepilngadīgo skaits: 1993.gadā - 20 bērni vecumā no 8 līdz 18 gadiem, 1997.gadā - 92 bērni. Par tālākajiem gadiem informācijas nav, jo Tikumības policija 1997.gadā tika likvidēta. Pieaugošais prostitūcijā iesaistīto nepilngadīgo skaits liecina, ka Tikumības policijas likvidācija bija milzīga kļūda.

Arvien izplatītāka Latvijā kļūst arī bērnu komerciāli seksuālā ekspluatācija, izmantojot interneta iespējas. Piemēram, piedāvā prostitūcijas pakalpojumus, ko apzīmē ar vārdu “eskorts”; modeļu darba piedāvāšana pornogrāfisku materiālu izgatavošanā, bērnu pornogrāfijas materiālu reklamēšana un izplatīšana, kā arī citi.

Šobrīd prostitūciju Latvijā regulē vienīgi 1998.gada 4.novembrī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi nr.427 “Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi”, kuri ir nepilnīgi un pašvaldībās netiek ievēroti.

Pornogrāfisko materiālu ražošanas un izplatīšanas kārtību regulē 1995.gada 22.novembrī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi nr.348 “Noteikumi par erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanu, izgatavošanu, izplatīšanu, publisku demonstrēšanu vai reklamēšanu”. Kopš 1995.gada nav nepieciešama licence erotisku (pornogrāfisku) materiālu izgatavošanai, kuru agrāk izsniedza Kultūras ministrija. Šāda prakse padara Latviju ļoti pievilcīgu gan vietējiem, gan ārvalstu pornogrāfisko filmu ražotājiem, kā arī veido labvēlīgu vidi pornogrāfijas, prostitūcijas un komerciālās pedofilijas attīstībai Latvijā. Pornogrāfisko materiālu izgatavošanu regulē minēto noteikumu divi panti, kā arī Krimināllikuma 161.pantā paredzēta atbildība par nepilngadīgo iesaistīšanu erotisku (pornogrāfisku) materiālu izplatīšanā, izgatavošanā un tā tālāk.

Komisija savā darbībā un apkopojošajā ziņojumā ievēro un vadās pēc nevainīguma prezumpcijas principa, kas nosaka, ka nevienu nevar atzīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas pilnvarās un darbības pamatprincipos neietilpst kriminālprocesuālo pierādījumu vākšana, operatīvo darbību veikšana un pierādījumu nostiprināšana. Komisija saskaņā ar Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteikto kārtību var tikai uzklausīt (nopratināt), apkopot un izvērtēt savākto informāciju, sniegt priekšlikumus Saeimai, valsts pārvaldes iestādēm un tieslietu iestādēm. Komisijas rīcībā esošā informācija, respektīvi, iegūtās liecības, ir uztveramas un vērtējamas pēc katras personas subjektīvā viedokļa, iekšējās pārliecības un saņemtās informācijas ticamības pakāpes.

Komisija atzīst, ka noziedzīga nodarījuma pazīmes konstatētajās darbībās vēl nevar būt par pietiekamu pamatu kriminālprocesuālu apsūdzību izvirzīšanai minētajām amatpersonām. Minētie pierādījumi jānostiprina procesuāli un jāturpina patiesības noskaidrošana. Taču komisija atgādina, ka amatpersonu atbildība ir plašāks jēdziens, kas sevī ietver ne tikai kriminālatbildību, bet arī administratīvo, disciplināro, kā arī Satversmē noteikto valdības locekļu politisko atbildību. Respektīvi, komisija uzskata, ka gadījumā, ja arī netiek konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs kādas amatpersonas rīcībā, tomēr būtu jāizvērtē konkrēti fakti un iespējamā citu atbildības veidu iestāšanās par šiem faktiem.

Šajā ziņojumā vēlreiz jāuzsver, ka komisija ir, pirmkārt, Saeimas izveidota parlamentāra izmeklēšanas komisija (tas liecina par tās publisko raksturu) un, otrkārt, komisija tika izveidota ar mērķi noskaidrot faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju) un informēt par to sabiedrību.

Tāpēc komisija uzskata par savu pienākumu nosaukt konkrētus uzvārdus, kas ir minēti komisijas rīcībā esošajās liecībās un saņemtajos materiālos, par kuru iespējamo saistību ar izmeklējamo lietu komisijas vairākumam nav šaubu. Komisija darba apkopojuma ziņojumā uzskata par nepieciešamu nosaukt tās ar nepilngadīgo seksuālu izmantošanu saistītās amatpersonas, kuras, izmantojot savu dienesta stāvokli, var reāli ietekmēt ne tikai krimināllietas izmeklēšanu, bet arī neatkarīgu žurnālistisku izmeklēšanu, un komisijas rīcībā esošā informācija liecina, ka šāda ietekmēšana arī notiek.

Komisijas rīcībā ir gan tiešas, nepastarpinātas, gan netiešas liecības, kurās vairākkārt kā iespējamie nepilngadīgo seksuālo pakalpojumu saņēmēji vai minētā pakalpojumu tīkla darbības līdzzinātāji ir minētas šādas publisko un privāto institūciju amatpersonas: Ministru prezidents Andris Šķēle, tieslietu ministrs Valdis Birkavs, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Andrejs Sončiks, valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” ģenerāldirektors Aivars Droiskis, Rīgas klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs.

Komisija uzskata, ka īpašu pārbaudi vajag veikt par Ģenerālprokuratūras Administratīvā departamenta direktora Jura Zālīša darbību.

Komisija uzskata, ka šo amatpersonu tālākā atrašanās jebkādos amatos valsts varas iestādēs ir amorāla un, iespējams, tiesisku iemeslu dēļ nav pieļaujama.

Krimināllietā, kura tika ierosināta sakarā ar LOGOS CENTRA amatpersonu noziedzīgo darbību, ir konstatējamas organizētās noziedzības pazīmes. Noziedznieku pastāvīgus ienākumus veido ienākumi no pornobiznesa, ienākumi no cilvēku tirdzniecības (prostitūcijas) un no nodokļu nemaksāšanas. Organizētās noziedzības pazīmes LOGOS CENTRA lietā izpaudās, veidojot sazarotu savstarpējo attiecību sistēmu noziegumu izdarīšanas gaitā - seksa industrijas tīklu. Lomas starp noziedzniekiem bija sadalītas. Vieni nodarbojās ar vīriešiem, otri - ar sievietēm. Vieni veica modeļu iesaistīšanu un apmācīšanu, otri - to realizāciju pornobiznesā. Vieni nodarbojās ar cilvēku tirdzniecību iekšzemē, otri - uz ārzemēm. Vieni piegādāja prostitūtas ierindas cilvēkiem, otri - augstākām aprindām. Vieni apsargāja, citi pārvadāja. Vieni tirgojās ar dzīvu preci klātienē, citi - internetā. Darba dalīšana organizētā grupā, precīza plānošana, sistemātiska nelikumīgu ienākumu gūšana un to sadale starp noziedzniekiem ir tipiskas organizētās noziedzības pazīmes.

Sevišķa loma šajā lietā ir apsūdzētajam Jurim Jurjevam. Viņš darbojās šajā organizētās noziedzības lietā kā “izejmateriāla” sagādātājs, iesācēju ievadītājs seksa biznesā. Komisijas rīcībā ir informācija, kas liecina par to, kādā veidā jaunieši tika vervēti darbam seksa industrijā. Skolās un citās vietās tika izvietota informācija par iespējām labi nopelnīt un aicinājums pieteikties par fotomodeli. Daudzi jaunieši nokļuva noziedznieku nagos naudas līdzekļu trūkuma dēļ - mazās stipendijas, vecāku nespēja finansiāli atbalstīt skolēnus un tamlīdzīgi. Atlasot kandidātus seksa industrijai, tika izmantotas psihologa zināšanas, tiem tika uzdots aizpildīt anketas - testi ar vairāk nekā 500 jautājumiem. Atlasīti tika izskatīgie, kā arī pakļāvīgie. Izmantojot aizpildītās anketas, tika ietekmēta jauniešu psihe un griba. Novesti alkoholisko un narkotisko vielu apreibumā, tie tika psihiski apstrādāti, iesaistīti, piespiesti un galarezultātā padarīti par prostitūtām; tas attiecībā uz vīriešu kārtas jauniešiem bija daudz sarežģītāks un komplicētāks process. Tālākā šo prostitūtu izmantošana seksa industrijas, pornogrāfijas vai cilvēku tirdzniecības nozarē jau bija tikai maksātspējīgu klientu esamības jautājums. Par šīs darbības apjomu liecina kratīšanas laikā izņemtie pierādījumi.

Sevišķa loma noziegumos, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību, bija krimināllietā apsūdzētajiem Ingum Tūnam un Aināram Eisakam. Pārdalot seksa biznesa modeļus un klientus, viņi daļēji pārņēma Jurija Jurjeva biznesu, bet veidoja to daudz ienesīgākā jomā - saistībā ar klientiem ārzemniekiem gan Latvijā, gan arī ārzemēs, kā arī ar bagātiem, maksātspējīgiem Latvijas iedzīvotājiem - biznesmeņiem un publiskām amatpersonām. Ingus Tūns savas darbības piesegam veiksmīgi izmantoja Izglītības un zinātnes ministrijas telpas, bet Ainārs Eisaks nodibināja plašu pazīšanos politiskajās, biznesa, valsts un pašvaldību tā saucamajās augstākajās aprindās. Aināra Eisaka ciešā saistība ar šīm aprindām dod komisijai pamatu uzskatīt, ka viņam ir īpaša loma organizētās noziedzības seksa biznesa jomā, kā arī uzskatīt par ticamu, ka Ainārs Eisaks efektīvi izmantojis savus sakarus ar augstākajām aprindām, lai veiksmīgi slēptu savu darbību seksa industrijā un maskētu to ar dažādu, it kā legālu darbību veikšanu, ilgstoši izvairītos no saukšanas pie kriminālatbildības, slēptu un iznīcinātu pierādījumus krimināllietā. Ilgstošā prokuratūras bezdarbība krimināllietas laikā viņam ļāva sagatavoties nopratināšanām prokuratūrā un būt gatavam atbildēt uz jautājumiem, kuri viņam iepriekš bija zināmi. Apstiprinās komisijas rīcībā iepriekš esošā informācija par centieniem Aināru Eisaku glābt no atbildības, apsūdzot viņu nelielā skaitā epizožu, mainīt viņam drošības līdzekli, tiesāt atsevišķi no organizētās noziedzības lietā apsūdzētajiem pārējiem LOGOS CENTRA lietas apsūdzētajiem, bet pēc tam, piespriežot nosacītu sodu, ļaut doties uz ārzemēm pie uzkrātām naudas summām. Pēc komisijas pārliecības, tas liecina ne tikai par organizētās noziedzības augstu ietekmi valsts varas struktūrās, bet arī par plašu un aktīvu, attiecīgi seksuāli orientētu valsts amatpersonu saistību ne tikai ar Aināru Eisaku, bet arī ar organizēto noziedzību un par tās saaugšanu ar valsts varas struktūrām, faktiski - par mafijas veidošanos. Kompetentām valsts institūcijām jānoskaidro šī saikne un tās mērķi, tās noziedzīgā ietekme un tas, kā šādas organizētās noziedzības un varas struktūru saaugšana ietekmē nacionālo drošību.

Komisija savas izmeklēšanas laikā konstatēja LOGOS CENTRA lietā apsūdzēto personu un to darbības būtisku saistību ar bijušās LPSR Valsts drošības komitejas struktūrām. Komisija konstatēja, ka gandrīz visas krimināllietā pie atbildības sauktās personas pirms 1990.gada tikušas savervētas par aģentiem LPSR VDK struktūrās, tajā skaitā Jurijs Jurjevs, Ingus Tūns, Ainārs Eisaks. Attiecīgi seksuāli orientēti VDK aģenti laika periodā līdz neatkarības atjaunošanai tika izmantoti, lai stātos kontaktā ar attiecīgi seksuāli orientētām personām. Šie kontakti notika VDK darbinieku vadībā, un to gaita tika dokumentēta. Dokumentēšanas rezultāti tika izmantoti šo personu vervēšanai un iesaistīšanai VDK darbā. Komisijas rīcībā ir informācija par bijušo augstu Lauksaimniecības ministrijas amatpersonu saistību ar šādiem VDK aģentiem.

Komisijai tādējādi ir pamats izdarīt secinājumus, ka, tuvojoties Latvijas neatkarības pasludināšanas brīdim, LPSR VDK būtiski pārveidoja aģentu vervēšanas metodi. Vervēšana, kas balstījās uz uzticību padomju varai, tika nomainīta ar aģentu vervēšanu, izmantojot pie jebkuras sabiedriskas iekārtas par kompromitējošiem atzīstamus homoseksuālas attiecības dokumentējošus pierādījumus. Jurijs Jurjevs, kuru VDK izmantoja tai interesējošo personu vervēšanai, tajā skaitā garīdzniecības vidū, turpināja VDK aģenta iemaņas izmantot pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas, pārvēršot to par ļoti ienesīgu biznesu, apdzirdot jauniešus, stājoties ar tiem vardarbīgās homoseksuālās attiecībās, dokumentējot tās un izmantojot iegūtās fotogrāfijas modeļu vervēšanai seksa biznesam. Speciālā dzēriena, kur tika sajaukts alkohols un narkotiskas vielas, izgatavošanas recepti Jurijs Jurjevs bija apguvis savā iepriekšējā praksē VDK vadībā.

No šāda aspekta raugoties, saprotama Jurija Jurjeva vairākkārtējā atzīšana par nepieskaitāmu viņa krimināllietās padomju varas laikā. Kompetentām organizācijām nepieciešams pārbaudīt, kā darbojas šis bijušo VDK aģentu tīkls, vervējot seksa modeļus un nodarbojoties ar cilvēku tirdzniecību, piedāvājot šīs personas seksuālo pakalpojumu patērētājiem - maksātspējīgām augstāko aprindu prominentām personām - , un kā tas varēja ietekmēt un ietekmē mūsu valsts drošību.

Cienījamie kolēģi! Ziņojuma pielikumā ir pievienota noziedzīgās shēmas analīze, ar kuru jūs varat iepazīties.

Komisijas prieklikumi.

Ministru kabinetam: līdz 2000.gada 1.augustam jāizstrādā un jāapstiprina Valsts bērnu tiesību aizsardzības informatīvās sistēmas koncepcija; nekavējoties no valsts budžeta līdzekļiem, kas izplānoti neparedzētiem gadījumiem, jāpiešķir ne mazāk kā 300 tūkstoši latu gadā Tikumības policijas darbības atjaunošanai; līdz 2000.gada 1.jūlijam jāizstrādā Prostitūcijas ierobežošanas likuma projekts; līdz 2000.gada 1.jūlijam jāizstrādā un jāiesniedz grozījumi 1995.gada 22.novembrī pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos nr.348 “Noteikumi par erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanu, izgatavošanu, izplatīšanu, publisku demonstrēšanu vai reklamēšanu”, lai varētu aizliegt pornogrāfisku filmu uzņemšanu Latvijā; jāizstrādā un jāiesniedz valsts budžeta grozījumi valsts speciālas mācību programmas finansēšanai Policijas akadēmijā, Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, Tiesnešu apmācības centrā un Policijas apmācības centrā; jāizstrādā un jāiesniedz budžeta grozījumi, lai finansētu advokātus lietu izskatīšanai tiesā, ja notikusi vardarbība pret nepilngadīgo; jāizstrādā un jāiesniedz budžeta grozījumi, paredzot ne mazāk kā 200 tūkstošus latu gadā no seksuālās vardarbības cietušo bērnu rehabilitācijai; jāizstrādā un jāiesniedz budžeta grozījumi, paredzot līdzekļus informācijas bloka (TV klipi, reklāmas bukleti) izveidošanai, kas sniegtu informāciju par narkotiku kaitīgumu, vardarbības pret nepilngadīgajiem profilaksi un rehabilitācijas centriem; jāizstrādā un jāiesniedz izskatīšanai priekšlikumi grozījumiem Krimināllikumā, lai Latvijā tiktu par cilvēku tirdzniecību noteikta atbildība saskaņā ar starptautiskām konvencijām, kurām mūsu valsts ir pievienojusies; līdz 2000.gada 1.jūlijam jāizstrādā un Saeimai jāiesniedz Sodu reģistra likuma projekts...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Ādamsona kungs! Mēs esam strādājuši pusotru stundu. Mums ir jālemj par 10 deputātu iesniegumu, kuri lūdz pārcelt Saeimas šodienas sēdes pārtraukumu no pulksten 10.30 uz 11.30 un noteikt, ka tas ir stundu - līdz 12.30. Lai deputāti rastu iespēju piedalīties ziedu nolikšanā pie Brīvības pieminekļa sakarā ar Katiņas traģēdijas 60.gadadienu. Vai ir iebildumi pret o prieklikumu? Iebildumu nav.

Lūdzu, Ādamsons kungs, tādā gadījumā turpiniet ziņojumu. Jūsu rīcībā vēl 10 minūtes.

J.Ādamsons. Paldies.

Aizsardzības un iekšlietu komisijai: jāiesniedz Saeimā grozījumi Kriminālprocesa kodeksā - jauns 20.1.pants (prasība par izziņas izdarītāja, prokurora un tiesneša speciālu sagatavotību); steidzami jāizskata un jāiesniedz grozījumi Krimināllikumā un Prokuratūras likumā.

Juridiskajai komisijai: steidzami jāizskata un jāiesniedz grozījumi likumā “Par tiesu varu”; jāpaātrina Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likumprojekta virzīšana izskatīšanai trešajā lasījumā; jāiesniedz priekšlikumi grozījumiem likumos, lai turpmāk būtu vienota izpratne par terminiem “pusaudzis”, “jaunietis”, “nepilngadīgais”, kas šobrīd Latvijas likumdošanā tiek lietoti ļoti dažādās interpretācijās un rada daudz neskaidrību.

Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijai: jāsagatavo un jāiesniedz Civillikuma grozījumi, kas paredz sakārtot adopcijas jautājumus atbilstoši starptautiskajām bērnu tiesību aizsardzības konvencijām un Bērnu tiesību aizsardzības likumam; jāsagatavo un jāiesniedz grozījumi, lai realizētu Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.1.pantu par aizliegumu bērniem piedalīties konkursos, kuros tiek novērtēts viņu ārējais izskats, citu konkursu (piemēram, apģērbu demonstrēšanā) sagatavošanā un dalībnieku apmācīšanas procesā, kas nodrošinātu obligātu pedagoga klātbūtni.

Komisija jau aicinājusi Latvijas vadošās modeļu aģentūras izveidot profesionālu asociāciju savu interešu aizsardzībai.

Tā kā komisija nav kriminālprocesuālās izmeklēšanas iestāde, turklāt tās statuss daudzās jomās saskaņā ar likumdošanas aktiem nav skaidri noteikts, savāktajiem materiāliem un liecībām nav kriminālprocesuālu pierādījumu raksturs. Komisija saskaņā ar Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteikto kārtību var uzklausīt (nopratināt), apkopot un izvērtēt savākto informāciju, sniegt priekšlikumus Saeimai, valsts pārvaldes iestādēm un tieslietu iestādēm, taču tai nav operatīvas institūcijas funkcijas. Tāpat atklāts ir jautājums par saņemto liecību juridisku nostiprināšanu, jo likums nenosaka parlamentārās izmeklēšanas komisijas rīcībā esošās informācijas statusu.

Savu pilnvaru un iespēju robežās komisija ir centusies savākt vispusīgu un objektīvu informāciju par izmeklējamiem jautājumiem un uzskata, ka šo uzdevumu ir veikusi. Saņemtā informācija (liecības, paskaidrojumi) ir daudzveidīga, tai ir dažādas ticamības pakāpes, un pausts dažādu pušu viedoklis.

Ievērojot vairāku institūciju, to skaitā tiesību aizsardzības institūciju, saistību ar izmeklējamo lietu, šo institūciju paskaidrojumi, iespējams, satur maldīgas ziņas, un tās izvērtēšana un secinājumu izdarīšana vairākos gadījumos ir atkarīga no katras personas subjektīvā viedokļa un iekšējās pārliecības, kā arī no saņemtās informācijas ticamības.

Viena no problēmām, kas apgrūtināja komisijas darbu, bija pastāvīga nepieciešamība aizsargāt lieciniekus no iespējamās ietekmēšanas (piemēram, Ingus Tūna veiktā liecinieku ietekmēšana).

Komisijas darbu apgrūtināja presē paustie dažādu amatpersonu un politiķu viedokļi. Pastāvēja un joprojām pastāv vairāki mīti un viedokļi par komisijas darbību, kas uzskatāmi par mēģinājumiem graut komisijas prestižu un padarīt maznozīmīgus komisijas darba rezultātus, piemēram, mīti par to, ka skandālu izraisījuši ārvalstu specdienesti, melīgās informācijas izplatītāji ir nopirkti, un tamlīdzīgi.

Kā vienu no konkrētiem piemēriem var minēt Tautas partijas frakcijas deputāta Gundara Bērziņa preses konferencē izplatīto informāciju un apvainojumus. Gundars Bērziņš paziņoja, ka pedofilijas komisijas locekļi uzpērkot lieciniekus un solot summas, kurām nav robežu, ja kāds būšot ar mieru stāstīt, ka Andris Šķēle ir tieši saistīts ar pedofilijas skandālu. Gundars Bērziņš arī izplatīja it kā konfidenciālos prokuratūrā esošos stenogrammu tekstus, paziņojot, ka komisija gatavojoties nākt klajā ar paziņojumu par Ministru prezidenta saistību ar pedofiliju, lai gāztu valdību. Faktiski Gundars Bērziņš pirmais publiski izplatīja informāciju par iespējamo Andra Šķēles saistību ar pedofilijas skandālu. Gundars Bērziņš nav paskaidrojis, no kurienes ieguvis šos materiālus, aizbildinoties ar Satversmē noteiktajām deputāta tiesībām neizpaust informācijas avotu, toties nepārtraukti publiski aicinājis komisiju atklāt tās informācijas avotus.

Nepamatoti un melīgi ir Andra Šķēles publiskie paziņojumi, ka pedofilijas skandālu izraisījuši ārvalstu specdienesti. Šādu informāciju publiski noliedz gan Satversmes aizsardzības birojs, gan Drošības policija, arī Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs, paziņojot, ka viņu rīcībā nav informācijas par ārvalstu specdienestu iespējamo saistību ar pedofilijas lietu.

Komisija uzskata, ka absolūti nesavienojama ar ieņemamo amatu ir Ģenerālprokuratūras virsprokurores Birutas Ulpes bez jebkādiem pierādījumiem paustā informācija, ka komisijas locekļi uzpērk lieciniekus. Komisija šos paziņojumus vērtē kā absurdus.

Komisija savas darbības laikā nepakļāvās nekāda veida ietekmēšanas mēģinājumiem. Vairākiem komisijas locekļiem ir draudēts, arī brīdinot par briesmām viņu pašu un viņu ģimenes locekļu dzīvībai.

Uz deputāti Helēnu Soldatjonoku izdarīts spiediens par to, ka gadījumā, ja komisija ierosinās ģenerālprokurora darbības pārbaudi, netiks veikta Daugavpils uzņēmuma “Lokomotīve” parādu kapitalizācija.

Draudus saņēmis arī komisijas priekšsēdētājs Ādamsons, turklāt nepārtraukti notikusi komisijas vadītāja publiska apvainošana un pazemošana un viņa ģimenes locekļu psiholoģiska traumēšana. Jāatzīst, ka šo draudu izteikšana nav saistīta ar Jāņa Ādamsona personību, bet ar faktu, ka viņš ir komisijas priekšsēdētājs. Analoģiskā situācijā spiediens tiktu izdarīts uz jebkuru citu deputātu, kas būtu komisijas priekšsēdētājs.

Arī komisijas loceklim Dzintaram Rasnačam tika izteikti netieši draudi, kas izpaudās tādā veidā, ka uzņēmējs Uldis Kokins personām, kas šo informāciju varētu nodot Dzintaram Rasnačam, esot skaidri licis saprast, ka gadījumā, ja deputāts Dzintars Rasnačs pārāk aktīvi darbosies Birkava iespējamās saistības ar nepilngadīgo seksuālo izmantošanu atmaskošanā, cietīs pats deputāts. Tas notikšot tā, ka ar Uldi Kokinu cieši saistīts Saeimas deputāts, atsaucoties uz it kā cietušu zēnu liecībām un Satversmes 31.pantu, no Saeimas tribīnes apvainos minēto komisijas locekli saistībā ar zēniem, kuru vārdi nav izpaužami.

Reālus draudus saņēmuši arī citi komisijas locekļi, kas nevēlas, lai viņu vārdi tiktu publiskoti, bet viņi ir uzrakstījuši iesniegumus prokuratūrai.

Diemžēl komisija nav kriminālprocesuālās izmeklēšanas institūcija un šo draudu avotus nevar pārbaudīt. Izbrīna tas, ka Ģenerālprokuratūra uz šiem draudu gadījumiem nav reaģējusi, neviena tiesību aizsardzības institūcija nav mēģinājusi šos draudus pārbaudīt, kaut gan, piemēram, nav grūti noskaidrot, kam ir pa spēkam ietekmēt lēmumu par Daugavpils uzņēmuma parādu kapitalizāciju.

Komisija, veicot savu darbu, pastāvīgi izjuta spiedienu no masu mediju puses. Piemēram, vairāki laikraksti (“Diena”, “Lauku Avīze”) bieži neobjektīvi un tendenciozi atspoguļojuši komisijas darbu.

Šā gada 28.februārī komisija nodeva Satversmes aizsardzības birojam visus uz to brīdi komisijas rīcībā esošos materiālus. 5.aprīlī kā slepens dokuments amatpersonām tika izsūtīts Satversmes aizsardzības biroja atzinums, ko plašākai sabiedrībai paziņoja Ministru prezidents Andris Šķēle. Satversmes aizsardzības birojs atzīst, ka komisijas darbība uzskatāma it kā par vienpusīgu un tendenciozu. Komisijas materiāli, kas atrodas nodoti SAB rīcībā, tika nosūtīti Ģenerālprokuratūras prokuroram Modrim Adleram un pievienoti krimināllietai par goda un cieņas aizskaršanu, nevis krimināllietai par LOGOS CENTRA, Eisaka, Tūna vai citu pedofilijas lietā iesaistīto personu noziedzīgo darbību.

Komisijai nav saprotams, uz kāda pamata Satversmes aizsardzības birojs izdarīja šādu sasteigtu secinājumu. Jāievēro: SAB biroja pārstāvji nevienu reizi nav tikušies vai izteikuši vēlēšanos tikties ar komisiju; Satversmes aizsardzības biroja darbinieki nav ņēmuši vērā materiālus, ko komisija ieguvusi pēc 28.janvāra; ar Satversmes aizsardzības biroja atzinumu komisija, kas iesniedza materiālus, netika iepazīstināta, un par šāda slepena atzinuma esamību komisija uzzināja no preses. Komisija uzskata, ka Satversmes aizsardzības biroja izdarītā pārbaude veikta formāli un pavirši, jo komisijas iesniegtie materiāli noteikti bija pietiekams pamats nopietnai izmeklēšanai, ko bija iespējams un nepieciešams veikt.

Par Ģenerālprokuratūras darbību komisija savu viedokli faktiski jau paudusi starpziņojumā, tomēr komisija uzskata par nepieciešamu uzsvērt dažus Ģenerālprokuratūras darbības aspektus, kurus nedrīkst atstāt bez ievērības. Neizpratni rada Ģenerālprokuratūras mēģinājums panākt, lai deputāti pārkāpj Satversmes 31. un 34.pantu, kā arī Saeimas kārtības ruļļa 168.panta prasības par liecību sniegšanu. Ģenerālprokuratūra, tāpat arī Satversmes aizsardzības birojs, vairākas reizes pieprasīja iesniegt komisijas rīcībā esošos materiālus un atklāt informācijas avotus. Komisijas locekļi vairākas reizes aicināti sniegt liecības prokuratūrā, tajā skaitā par neslavas celšanu ierosinātajā krimināllietā. Komisija Ģenerālprokuratūras darbībā saskata tendenci pārkāpt Satversmi un nodarboties nevis ar nepilngadīgo personu seksuālo izmantotāju atmaskošanu un saukšanu pie atbildības, bet gan ar atsevišķu valdības locekļu nepamatotu aizstāvēšanu.

Interesanta ir Ģenerālprokuratūras prakse krimināllietu izmeklēšanas darba grupu izveidošanā. Lai izveidotu rīcībspējīgu grupu pedofilijas lietas izmeklēšanai, bija nepieciešama komisijas aktīva rīcība. Savukārt krimināllietā par neslavas celšanu darba grupa sešu prokuroru sastāvā tika izveidota jau nākamajā dienā pēc komisijas priekšsēdētāja uzstāšanās 17.februāra Saeimas plenārsēdē. Tāpat Ģenerālprokuratūra nespēj vai nevēlas izmeklēt un noskaidrot, no kurienes nākuši draudi komisijas locekļiem.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet! Referentam paredzētais laiks ziņojumam - viena stunda - ir pagājis. Vai deputāti uzskata, ka ir... (Starpsauciens: “Lai lasa!”) Lūdzu, tādā gadījumā nobalsosim par to, lai turpinātu galaziņojumu vēl četras minūtes. Nav nepieciešams balsot? (Starpsauciens: “Nē!”) Lūdzu, Ādamsona kungs!

J.Ādamsons. Kaut gan komisija ir vairākkārt norādījusi, ka ir pamats Aināram Eisakam un Ingum Tūnam uzrādīt apsūdzību par sutenerismu, kā arī par darbošanos organizētā grupā, Ģenerālprokuratūra to nav ņēmusi vērā.

Nepieņemama ir Ģenerālprokuratūras attieksme pret Valsts prezidenti. Komisija uzskata, ka Valsts prezidentam ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju. Tomēr Ģenerālprokuratūra atteikusies sniegt Valsts prezidentei, kura vienlaikus ir arī Nacionālās drošības padomes vadītāja, saskaņā ar likumu pieprasīto informāciju. Arī situācijā, kad starp Ģenerālprokuratūru un Valsts prezidenti bija domstarpības par to, vai ir vai nav jāsniedz informācija par izmeklējamo lietu, Jānis Skrastiņš neuzskatīja par nepieciešamu ierasties uz Nacionālās drošības padomes sēdi, aizbildinoties ar nogurumu, aizņemtību, un tā tālāk. Vēl jo vairāk, bijušie virsprokurori Biruta Ulpe un Oļģerts Šabanskis paziņoja, ka pedofilijas lietas pavedieni ved uz Valsts prezidentes Kanceleju. Komisija pārbaudīja šo informāciju un uzskata to par mēģinājumu maldināt sabiedrību un izdarīt spiedienu gan uz Valsts prezidentes Kancelejas darbiniekiem, gan uz pašu Valsts prezidenti. Šādu uzvedību komisija uzskata par prokuratūras darbinieku necienīgu. Ģenerālprokuratūras darbinieki nav uzskatījuši par nepieciešamu publiski atvainoties Valsts prezidentei un Valsts prezidentes Kancelejas darbiniekiem. Komisija ir gandarīta, ka Valsts prezidente nav pakļāvusies šim spiedienam un ir izrādījusi patiesu izpratni un ieinteresētību objektīvā pedofilijas lietas izmeklēšanā un vainīgo personu saukšanā pie atbildības. Komisija pauž īpašu pateicību Valsts prezidentei par morālo atbalstu komisijas darbam.

Komisiju nepārsteidz Augstākās tiesas senatora Čiževska atzinums veiktajā pārbaudē par ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa darbības atbilstību likumam. Komisija jau uzreiz pēc Augstākās tiesas tiesneša norīkošanas saņēma vēstuli, kurā bija uzdoti 16 jautājumi, kas nepārprotami pēc būtības un kompetences bija uzdodami Ģenerālprokuratūrai.

Šā gada 23.februārī komisija nosūtīja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarotajam senatoram Čiževska kungam apkopotus materiālus, kas saturēja komisijas sēžu protokola atsevišķas daļas, vēstules un saraksti ar Ģenerālprokuratūru, kā arī papildus tika iesniegti videoieraksti. Komisija atzīst, ka senatora veiktā pārbaude bijusi tendencioza jau no pārbaudes ierosināšanas brīža. Čiževskis nepārprotami nostājies Jāņa Skrastiņa pusē. Vēl jo vairāk. Deputātiem, tiekoties ar Čiževski un Skrastiņu, radās iespaids, ka senators vairāk pielīdzināms Jāņa Skrastiņa advokātam, nevis pārbaudes veicējam. Neizpratni rada arī tas, ka senators nav saskatījis likumpārkāpumus vai Prokurora ētikas kodeksa pārkāpumus vairāku virsprokuroru darbībā un ka ģenerālprokurors nav disciplināri sodījis sev pakļautos prokurorus.

Komisija novērtēja Valsts policijas, sevišķi Narkotiku apkarošanas biroja darbinieku profesionālo un pašaizliedzīgo darbu.

Nobeigumā es gribētu izteikt dziļu pateicību tiem komisijas locekļiem, kuri darbu komisijā iesāka 7.oktobrī, par viņu izpratni un par to, ka viņi nepakļāvās spiedienam.

Tāpat es gribētu izteikt dziļu pateicību tiem cilvēkiem, kuri ir snieguši morālu atbalstu komisijai, it sevišķi Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapam Jānim Vanagam un konsistorijas loceklim Jurim Rubenim.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins - Tautas partijas frakcijas deputāts.

A.Kirteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Man diemžēl būs jāapbēdina daži sensāciju tīkotāji. Šā anonīmā ziņojuma saturs neatbilst vienam no komisijai dotajiem galvenajiem uzdevumiem - noskaidrot un izvērtēt faktus par amatpersonu iespējamo saistību ar minētajiem noziegumiem. Es saku - anonīms, jo nez kāpēc komisijas locekļi negribēja parakstīt šo ziņojumu, kaut gan iepriekšējo starpziņojumu bija parakstījuši desmit deputāti. Ņemot vērā komisijas priekšsēdētāja interešu konfliktu ar prokuratūru, kura bija ierosinājusi lietu par Ādamsona kunga piederību PSRS Valsts drošības komitejai, es saprotu un apzinos, ka prasīt no Ādamsona kunga kaut kādu minimālu objektivitāti liecību izvērtēšanā būtu pilnīgi lieki.

No 3.februāra, kad tika ievēlēta Tautas partijas pārstāve komisijā, tā arī neparādījās (es uzsveru - neparādījās!) neviens vērā ņemams liecinieks - pareizāk būtu teikt, neparādījās komisijas sēdēm noteiktajā darba laikā - pirmdienās un ceturtdienās. Tas, protams, netraucēja mistiskajiem lieciniekiem parādīties visneiedomājamākajās situācijās, vietās un brīžos, par ko ziņoja aģentūra LETA. Tad, kad klāt bija tikai daži acīmredzot visuzticamākie komisijas pārstāvji. Vienā gadījumā kāds liecinieks apmeklēja vienu komisijas locekli mājās, par ko mūs šis komisijas loceklis informēja ar piebildi: “Gribat - ticiet, gribat - neticiet!” Ādamsona kungs noticēja. Ne tikai noticēja, bet plaši ziņoja dažādos masu informācijas līdzekļos, tajā skaitā arī vairākas reizes televīzijā - raidījumā “Mūsu cilvēks” un citos raidījumos. Komisija bieži par jaunām (diemžēl) un it kā jaunām liecībām pret valsts amatpersonām, kā jau es teicu, uzzināja nevis no lieciniekiem, bet no ziņu aģentūrām, kurām šīs intervijas bija sniedzis komisijas priekšsēdētājs.

Parādījās it kā neapgāžami pierādījumi (es minēšu trīs piemērus). Lūdzu deputātus novērtēt, cik šie neapgāžamie pierādījumi mums ir derīgi.

10.aprīļa numurā avīzē “Čas” katrs var izlasīt… es atkārtoju, 10.aprīļa avīzē “Čas” kāds minētais liecinieks, kuru plaši reklamēja LNT raidījumā “Nedēļa”, sīki atstāstīja, kā 1995.gada 10.maijā, kad viņam palika 15 gadi (to viņš labi atceras, jo viņam tad bija dzimšanas diena), ticies ar vienu ministru, kuru pazinis pēc neapstrīdamām pazīmēm - skaistām, modernām mazām zelta brillēm. Kāds komisijas loceklis pārjautāja - vai tikai jaunais cilvēks kaut ko neputro, varbūt brilles bija lielas, vecmodīgas, varbūt tās bija ar bieziem stikliem? Jaunais cilvēks apgalvo - nē, jauniešiem ir modē mazas saulesbrilles, viņam arī tādas patīk, tāpēc viņš ļoti labi atceras, ka brilles bija mazas, modernas. Tā, sakot, redziet, dizainers, “feinšmekers”!

1995.gada oktobrī… ir runa par 1995.gada maiju… 1995.gada oktobrī Saeimas deputātiem un tiem ievēlētajiem cilvēkiem, kuri kļuva par ministriem, šajās fotogrāfijas diemžēl visiem ir, man jāatvainojas, ļoti vecmodīgas brilles, ar ļoti lieliem stikliem. Es domāju, ka varbūt ir, jūs saprotat, kaut kādas citas bildes. Izrādās, ka 29.maijā “Dienā” publicēts skats no preses balles - ir nofotografēts gan minētais ministrs, gan Ādamsons kungs. Arī ministrs ar šīm pašām brillēm… Un tā tālāk. Tas, ka šeit ir sajaukta 1996.gada otrā puse ar 1995.gadu, tas nav nekas!

Otra neapgāžama liecība par otru ministru ir tāda ka tikšanās ar ministru ir notikusi viesnīcā “Arizona” vai “Arigona”. Protams, šādas viesnīcas nav, bet arī tas nemulsina nevienu mūsu komisijā.

Trešais neapgāžamais pierādījums ir tas, ka viens ministrs 1996.gadā šajā pašā viesnīcā “Arizona” ir pazīts pēc neapstrīdamām pazīmēm - brūni mati, krieviski runā bez akcenta, visu laiku lietojot krievu valodā parunas un sakāmvārdus. Ādamsona kungam ar to pilnīgi pietiek, lai norādītu vainīgos. Galvenais ir revolucionāra degsme, tāpat kā kādreiz iebrūkot “Lainbankā” ar automātiem un nobaidot klientus līdz nāvei: viņam likās, ka ir palīdzējuši palielināt Latvijas starptautisko kredītreitingu un prestižu.

Diemžēl man un arī dažiem citiem komisijas locekļiem šādi pierādījumi ir nepietiekami, jo tikai septiņi komisijas locekļi anonīmā balsojumā apliecināja, ka šis ziņojums ir tā vērts attiecībā uz šīm amatpersonām. Žēl, ka nekritiska attieksme pret liecībām un faktu neizvērtēšana, kā arī to tendenciozā atlasīšana pilnībā degradē arī to pozitīvo, kas tiešām komisijas darbā tika veikts.

Es gribētu minēt vienu faktu, kas tiek nepietiekami novērtēts, atstāts bez pienācīgas vērības, un es ceru, ka Ģenerālprokuratūra tam pievērsīs uzmanību. Piemēram, ja liecinieki ziņo, ka kāds LNT žurnālists uzpērk lieciniekus, ne tikai maksājot desmit latus, bet vienā gadījumā ir piedāvājis 650 latus, kas šim jaunietim ir ļoti liela nauda, par nepieciešamo liecību sniegšanu, tad šāda informācija tiek atstāta bez ievērības. Manis minētās trīs liecības ir pierādījumi, kas tiek uzskatīti par neapgāžamiem un pierādāmiem. Fakti, kur liecinieki liecina tieši par Tūnu vai LOGOS CENTRU, tiek jaukti, piemēram, ar atstāstījumiem par trešajām personām, no kurām ir kaut kas dzirdēts par valsts amatpersonām. Es domāju, ka tas ir ļoti rūpīgi jāizvērtē tiesībsargājošajām institūcijām - prokuratūrai, SAB un citām iestādēm.

Dažas piezīmes par ziņojumu.

Nav nekāda pamata apšaubīt Augstākās tiesas senatora Čiževska veiktās pārbaudes objektivitāti (par Ģenerālprokuratūru).

Par izteiktajiem draudiem. Kādreiz televīzijā, kā jūs atceraties, izskanēja tādas ziņas, ka kādam komisijas loceklim esot draudēts, jo Daugavpils uzņēmumā “Lokomotīve”, lūk, varētu nenotikt parāda kapitalizācija. Tā kā šis uzņēmums ir tik bankrotējis, tie nav draudi, bet prēmija, jo, ja šo uzņēmumu un tā parādus kapitalizē, tad nu būtu tādas nepatikšanas valstij, ka pēc tam būtu gadiem jāmaksā par visiem iespējamiem parādiem. Tāpēc šāda veida paziņojumu nekādā gadījumā nevar uztvert par draudiem. Paldies Dievam, ka tas ir izņemts no šā ziņojuma ārā.

Komisijas priekšsēdētāja iepriekšējais paziņojums, ka viņš uzticas tikai SAB un SAB tika nodoti šie komisijas materiāli, ir pretrunā ar vēlākajiem izteikumiem, ka SAB neko nespēja atklāt. Es tomēr piekrītu tam, ko paziņoja Satversmes aizsardzības birojs, - ka komisijas darbība diemžēl ir vienpusīga un tendencioza. Tautas partija pievienojās komisijai nevis tāpēc, ka viņa gribēja uzzināt kaut kādus atsevišķus faktus - šie fakti ir zināmi gan prokuratūrā, gan citur -, bet, pirmkārt, tāpēc, ka tika pagarināts komisijas darba laiks; otrkārt, noteiktā termiņā komisijai nebija nekā nopietna ko ziņot.

Daži secinājumi. Pirmais. Nav pieļaujama interešu konfliktā iesaistītu personu ievēlēšana izmeklēšanas komisijās turpmāk.

Otrais. Komisijām nevajadzētu iejaukties jau ierosinātās krimināllietās attiecīgos gadījumos.

Trešais. Nav pierādījumu par nosaukto valsts amatpersonu saistību ar minētajiem noziegumiem.

Ceturtais. Daļa komisijas locekļu uzskata, ka ir pamatota lietas ierosināšana prokuratūrā par goda un cieņas aizskaršanu.

Piektais. Daļa liecinieku liecina, ka ir maksāta nauda atkarībā no sniegtajām liecībām.

Sestais. Komisijas nevar vadīt cilvēki ar haotisku domāšanas veidu, kas nav spējīgi sistemātiski izvērtēt pierādījumus un organizēt komisijas darbu.

Septītais. 17.februārī Ādamsona kunga sniegtais paziņojums ar nosauktajiem uzvārdiem bija bez komisijas pilnvarojuma un uzskatāms par provokāciju, kas domāta ārzemju žurnālistiem, kuri lielā skaitā bija ieradušies Rīgā, lai piedalītos un aprakstītu prokuratūrā notiekošo sanāksmi par Otrā pasaules kara noziegumiem. Pirmajā lappusē šo ziņojumu ievietoja tikai krievu valodā iznākošie laikraksti. Par provokācijas raksturu liecina tas, ka 17.februārī no rīta iznākusī avīze “Respublika” bija salikta 16.februārī; tajā tika paziņots, ka Saeimā tiks nosaukts tieslietu ministra vārds.

Latvijas vēsturē šis ir otrais gadījums. Pirmais gadījums, kā atceraties, bija 1940.gada jūlijā, kad TASS paziņoja dienu pirms Saeimas tā sauktajām vēlēšanām Saeimas vēlēšanu rezultātus. Tā tas ir arī šoreiz - dienu pirms Saeimas sēdes tiek paziņots, ka tiks nosaukts attiecīgā ministra vārds. Kam negadās? Arī orgāni kļūdās.

Tāpēc pilnībā jāpiekrīt tam, kas teikts dokumentā, ko Saeimas priekšsēdētājam nosūtīja ģenerālprokurora vietas izpildītāja Rudīte Āboliņa. Citēju: “Novērtējot krimināllietas izmeklēšanas laikā likumā paredzētajā kārtībā iegūtos pierādījumus, kas konstatēti ar liecinieku liecībām, lietiskajiem pierādījumiem, izmeklēšanas darbības protokoliem un citiem dokumentiem, šobrīd nav iegūti pierādījumi Ministru prezidenta, tieslietu ministra, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora un citu valsts amatpersonu prettiesiskai kriminālsodāmai rīcībai.”

Es domāju, ka visi šie materiāli un liecības ir jānodod Nacionālās drošības komisijai, kā arī Ģenerālprokuratūrai un citām tiesībsargājošām iestādēm, kurām jāļauj izvērtēt profesionālā kārtībā iegūtos pierādījumus. Komisijas darbu pagarināt nav nepieciešams.

Un nobeigumā es gribētu lūgt Saimniecisko komisiju pārbaudīt paranormālās parādības Saeimas ēkā: Ādamsona kunga vadīto ārkārtas sēžu laikā pēkšņi sabojājas “Baltcom” un LMT telefoni un nevar piezvanīt no 4.stāva uz 2.stāvu, lai uzaicinātu arī citus komisijas locekļus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es ceru, ka Kiršteina kunga ziņojums nebalstījās uz tiem materiāliem, ko viņš slepus nesa laukā no komisijas sēžu zāles.

Taču, ja runājam nopietni, noklausoties komisijas ziņojumu, principā var just dziļu gandarījumu par Andra Šķēles vakardienas paziņojumu par valdības atkāpšanos. Ja tas būtu noticis vēl pirms komisijas starpziņojuma - faktiski šo informāciju arī toreiz jau zināja daudzi -, Latvijai būtu ietaupīts daudz laika, daudz naudas un nervu, būtu saglabāts arī valsts prestižs. Simptomātiski ir tikai tas, ka tanī brīdī, kad sāka strādāt šī komisija, iedarbojās pilnīgi cits mehānisms - pederastijas un pedofilijas apkarotāju mālēšana par čekistiem, morālais spiediens uz Valsts prezidenti, uz komisijas locekļiem un uz neatkarīgās preses pārstāvjiem. Ceru, ka likumdevējs un Prezidente ņems vērā arī šīs komisijas darba atziņas. Ne tikai Kiršteina kunga, bet arī pārējo komisijas locekļu atziņas, izvēloties to personu, kura vadīs Ministru kabinetu kā pagaidu valdību līdz nākamās valdības sastādīšanai. Vai šos apstākļus ņems vērā arī partijas, izvirzot nākamos Ministru kabineta locekļus, - to jau rādīs laiks.

Man personīgi ir ļoti žēl, ka pederastijas un pedofilijas aizstāvji savas partijas nosaukumā ir pievienojuši tautas vārdu. Ļoti žēl! Principā varētu ieteikt būt konsekventiem un nomainīt arī oranžo krāsu.

Kirteina kungs, protams, ir ģēnijs, jo, ienākot komisijā, viņš īsā laikā pirms tās darba beigām bija spējīgs dot komisijas darba novērtējumu. Strādāt viņš tur nevarēja, bet novērtēt citu darbu, ne tikai Ādamsona kunga darbu - to viņš varēja. Un žēl, ka šīs komisijas darba novērtējums viņa runā pārvērtās par advokāta runu, par advokāta runu “zilajai brālībai”. Ļoti žēl!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Labdien, cienījamie Latvijas radioklausītāji! Jā, šodien Pedofilijas izmeklēšanas komisijas ziņojums argumentos ir patiess. Ir taču tas! Lai arī kā Kiršteina kungs mēģina pārliecināt, ka tā nav, bet tas ir. Paldies komisijas locekļiem par viņu darbu!

Es saprotu komisijas locekļus, ka tas, ko viņi dzirdēja, redzēja, ar ko viņiem pienācās sastapties, arī ar dokumentiem, bija ļoti nepatīkami. Diemžēl sveša griba tika uzspiesta bērniem un pusaudžiem, viņus nežēloja - ne meitenes, ne zēnus, un jebkurā vecumā. Latviešiem tas ir svešs, pretīgs un nosodāms.

Nevajag liekuļot! Man rada izbrīnu un ir nesaprotama lieta, kāpēc Tautas partijas pārstāvji, sevišķi deputāti, meklē dažādus ieganstus, lai izvairītos no šīs psihiski fiziskās sērgas iznīcināšanas Latvijas Republikas tēlā. Nav saprotama arī Gundara Bērziņa negatīvā nostāja pret komisijas darbību. Kāpēc vajag aizstāvēt cilvēkus, kuri bendē jauniešu psihi un viņu nākotni? Jauniešu pavedināšanu uz šo neķītrību pieaugušie veic apzināti. Tie bieži vien ir labi situēti tipi. Tikai ir viena lieta - viņi ir slimi, un šī slimība ir visatļautība.

Mēs ejam uz Eiropas Savienību. Tur diemžēl tādām lietām ir krimināli sodāms raksturs un tur ne katrs sevi cienošs cilvēks pados roku sveicienam tādam cilvēkam, kas saistīts ar šo neķītro darbību. Latvijā šīs netīrās rokas met krustus un saņem apbalvojumus.

Cienījamie kolēģi! Lai arī cik tas ir nepatīkami, bet šī izmeklēšanas lieta ir jānoved līdz loģiskām beigām. Un Guntis Ulmanis, kad viņš atbrauca no Savienotajām Valstīm, pateica tik tiešām patiesus senatora vārdus, kurš viņam pateica: “Pie jums ir ļoti daudz kas atklāts, bet diemžēl viss nav labi novests līdz loģiskām beigām.” Pats nožēlojamākais fakts ir tas, ka Latvijas Ģenerālprokuratūra arī ieņēmusi nevis cietušo bērnu aizstāvēšanas pozīciju, bet mēģina “nospodrināt spalvas” tiem tēviņiem, kuri ir iesaistīti šinī lietā.

Pēc pirmajām debatēm es tāpat kā arī citi deputāti bijām izsaukti uz Ģenerālprokuratūru, kur mūs pratināja. Un ko tad gribēja dzirdēt un kādi bija jautājumi? Pirmais bija: vai par pedofilijas skandālu pirmo reizi mēs esam dzirdējuši tieši tikai no Ādamsona kunga uzstāšanās? Vai tas negrauj Latvijas Republikas ārpolitisko prestižu? Vai tas nav mēģinājums gāzt valdību? Galvenais bija jautājums - vai pie tā visa nav vainīgs Ādamsona kungs?

Prokuratūras izmeklēšanas darbiniekus neinteresēja cietušo bērnu liktenis, tas, kā veikt viņu adaptāciju, kā viņus aizstāvēt, kādu palīdzību sniegt un kādus pasākumus veikt, lai šo nelietību Latvijā izskaustu?

Kas pasūtīja šo deputātu nopratināšanas modeli? Kas sastādīja instrukciju, kādā veidā atrast liecības un kaut kādā veidā izvilkt no deputātiem liecības, lai tās būtu par sliktu Ādamsona kungam? Tas tika veikts kā politiskais pasūtījums, un diemžēl te mēs redzam, ka Latvijā nav aizsargāti pat Latvijas Saeimas deputāti.

Es tāpat kā daudzi kolēģi izlasīju Voldemāra Čiževska “memorandu”. Nožēlojama satura raksts. Un, ja viņš neatzīst to, kas ir noticis Latvijā, tad es nezinu, kādā veidā viņš var strādāt šinī organizācijā.

Es pilnīgi piekrītu Amerikas Savienoto Valstu Valsts departamenta ziņojumam par narkotiku izplatīšanu Latvijā un par tām sekām, kas notiek. Patiesībā, ja analizētu ziņojumu, tad redzētu, ka Ģenerālprokuratūra ir nožēlojamā stāvoklī. Ja tā turpināsies arī tālāk un ja tā viņa darbosies, tad pēc diviem, trijiem gadiem tiks degradētas mūsu visas, it sevišķi lielo pilsētu, skolas. Narkomānu, narkotiku izplatītāju darbība šinīs skolās… Viņus neviens neapkaro - ne policija, ne prokuratūra.

Mēs nevaram pieļaut to, ka Iekšlietu ministrijai nav izdalītas naudas subsīdijas tādā apmērā, kādas ir vajadzīgas, lai tai būtu pilnvērtīga darbība. Nauda ir atrodama! Saka, ka nav degvielas, ar ko braukt uz izsaukuma vietu, bet, cienījamie kolēģi, kur paliek tā konfiscētā kontrabandas degviela? Kāpēc mēs to nenododam ar īpašu rīkojumu Iekšlietu ministrijas vajadzībām? Kāpēc mēs tai nenododam tūkstošiem litru konfiscētā spirta? Spirtu, sajaucot ar benzīnu, var izmantot dzinējos. Diemžēl konfiscētās mantas, kā redzams, aiziet citā apritē.

Es nepiekrītu arī tam, ka mēs nevaram atrast 100 vai 200 tūkstošu latu apmērā līdzekļus, lai prokuratūra varētu iegādāties kompjūterus, lai tās kompjūteri būtu savienoti attiecīgā tīklā un lai prokuratūra būtu apgādāta ar tiem aparātiem un orgtehniku, kas ir vajadzīga tās darbībai. Diemžēl 2000.gadā, sastādot budžetu, ģenerālprokurors nebija pieprasījis šo naudu.

Jūs droši vien atceraties, ka Ministru kabinets pieprasīja 2 miljonus latu, lai iegādātos noklausīšanās iekārtu priekš mobilajiem telefoniem. Diemžēl tā maksā tikai 250 vai 300 tūkstošus. Tad kur un kam bija domāts 1 miljons 700 tūkstoši latu?

Cienījamie deputāti! Komisija savu darbu veica tā, kā viņai to vajadzēja, un pēc sirdsapziņas, un tāpēc viņas darbība ir jāturpina, bet mums ir jāgādā par to, lai likumprojektos tiktu iestrādātas normas par bērnu aizsardzību. Ir jārod līdzekļi, lai Iekšlietu ministrijā un prokuratūrā būtu sagatavoti speciālisti, kuri varētu strādāt ar cietušajiem bērniem un, protams, sniegt viņiem psihiatrisku vai psiholoģisku atbalstu un adaptāciju. Es vēlreiz izsaku savu pateicību komisijas locekļiem, jo darbs tik tiešām bija nepatīkams un smags, un atbalstu ziņojumu. Es vēlreiz aicinu jūs komisijas darbību pagarināt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Skumīgs un sarūgtināts stāvu jūsu priekšā, kolēģi, un vēl vairāk - radioklausītāju priekšā, kuri klausās visu, kas šeit notiek ap šo lietu un par šo lietu vai, pareizāk sakot, ar šiem noziegumiem. Varbūt jūs neklausīsities arī manī, bet es tomēr pateikšu, ka es patiešām esmu sarūgtināts par visu to, kādā veidā no paša sākuma, kad televīzijā tika pārraidīta un celta trauksme par šo lietu, kā viss ir virzījies tālāk. Godīgi sakot, tas notika ar vienkāršu, prastu interesi, ar intrigām, nevis pēc būtības.

Kolēģi, vai nav desmitiem un simtiem, tūkstošiem sakropļotu bērnu? Ir! Viņus apdzirda, viņus sašpricē ar narkotikām, pieradina pie narkotikām, un desmitiem, simtiem bērnu aiziet bojā, raustoties konvulsijās no šīs sērgas. Bet mēs te it kā dancojam ap trim, četrām personām vai uzvārdiem. Tas viss ir nieks, salīdzinot ar visu to, kas kopumā notiek. Saprotiet, tā patiešām ir sērga, tā ir slimība, kas pārņēmusi sabiedrību, un, gribam to vai negribam, bet mēs katrā ziņā nedrīkstam izvairīties, nedrīkstam neredzēt to, kas notiek, kas bendē mūsu bērnus. To, kas viņus bendē pašos pirmsākumos. Bendē šīs dzīvības un viņu nākotni.

Man ir uztraukums un sarūgtinājums par to, ka ap komisijas darbu, kura bija un faktiski strādāja stresa apstākļos, pastāvot dažādām iebaidīšanām, ka tai tika nevis palīdzēts, bet notika it kā skatīšanās no malas. Ādamsona kungs man sākumā atgādināja gluži vai Donu Kihotu, kurš cīnās ar vējdzirnavām, bet beigās, vismaz šodien, arī viņa cīņas spars ir saplacināts.

Man ir vienkārši skumji, ka mēs ar pilnu atbildības sajūtu nepievēršam vajadzīgo uzmanību šai traģēdijai, kas notiek mūsu sabiedrībā. Un Kiršteina kungs arī... Es pieņemu visu, ko jūs teicāt, bet es nedzirdēju šo trauksmi. Nu nevar būt, ka jūs, atrodoties... (No zāles dep. A.Kiršteins: “Nevainības prezumpcija!”) Es neticu! Kiršteina kungs, es nevainoju jūs, es tikai nedzirdēju šo trauksmi, kuru man gribējās dzirdēt no jums par to, kas notiek sabiedrībā. Man gribējās tomēr, lai jūs kā komisijas loceklis, kurš tomēr ir iepazinies tuvāk ar šīm lietām... Es gribēju to dzirdēt no jums un arī kaut kādus tālākus meklējumus, ko tad darīt. Vai vajadzētu atstāt visu prokuratūras ziņā, kura nav gribējusi īsti rīkoties šajā sakarībā un notiesās tos dažus mazos starpniekus. Bet vai tā arī izčibēs šī lieta un bērni tiks kropļoti? Viņi tiek kropļoti masveidā, cilvēki mīļie!

Tā ir tā traģēdija, par kuru es esmu ļoti skumīgs, ļoti apbēdināts, bet ceru, ka mēs to tik vienkārši neatstāsim. Šī kopīgā lieta mani uztrauc, nevis kaut kāda siekalošanās un intrigu taisīšana ap dažiem uzvārdiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie Saeimas deputāti! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Es domāju, ka šoreiz atkal ir tā reize, kad mums ir jāpieskaras tādam nozīmīgam jautājumam kā deputāta gods. Reiz jau Kārlis Leiškalns mums to izvirzīja, un tas ir ļoti nopietns jautājums. Un šis jautājums ir jāskata tieši tādā aspektā, kā to nupat izvirzīja arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāts Tabūns. Runa jau nav par mums šeit! Runa ir par Latvijas jaunatni, par Latvijas bērniem!

Mūsu kolēģis Kiršteina kungs pārmeta Jānim Ādamsonam, ka viņam esot minimāla objektivitāte, bet, ja mēs paanalizējam Kiršteina domu graudus, mēs nonākam pie secinājuma, ka arī komisijas, kurā ir visu Saeimas frakciju pārstāvji, vienādā skaitā no katras frakcijas, ziņojums, izrādās, ir ar minimālu objektivitāti. Tādā gadījumā Kiršteina kungs pārmet arī “Latvijas ceļa” deputātiem, pārmet apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātiem un nemaz nepamana, ka arī viņi ir valdības koalīcijas pārstāvji.

Es domāju, teikt, ka valdības koalīcijas pārstāvjiem ir minimāla objektivitāte, bet Kiršteina kungam ir maksimāla objektivitāte, jo viņš ir no citas partijas, šinī gadījumā - no Tautas partijas, būtu mazliet pretenciozi, tendenciozi, bet, protams, arī tā var rīkoties, ja tā domā. Nu ko es varu teikt? Tā laikam Kiršteina kungs domā. Mans viedoklis ir atšķirīgs. Es cienu viedokļu dažādību… (No zāles dep. A.Kiršteins: “Nevainības prezumpcija!”) Jā, jā, es saprotu, ka nevainību tu jau sen esi zaudējis… to es neapstrīdu… (Smiekli zālē) Tā ka neskarsim šo jautājumu!

Kolēģi, komisijas locekļu vairākums no dažādām Saeimas frakcijām - gan no opozīcijas, gan no valdības partijām, cilvēki ar dažādām politiskajām pārliecībām, cilvēki ar dažādu reliģisko pārliecību vai brīvdomību - ir nonākuši savā absolūtajā vairākumā pie zināma kopsaucēja, ko šodien mēs visi varējām uzklausīt. Un tas, manuprāt, ir nopietni.

Mēs nupat dzirdējām vienu no labākajiem argumentiem, un es domāju, ka drīz to mēs redzēsim jau īstenotu kādā pilnmetrāžas filmā par to, kā arguments par brillēm tika izmantots kā nevainojams, neapstrīdams kontrarguments. Es domāju, ka tas varētu būt pat doktora Vatsona vai Šerloka Holmsa cienīgs kontrargumenta variants.

Es gribētu atgādināt, ka tas, ko nu katrs jaunietis saprot ar vecmodīgām vai modernām brillēm, ir dikti, dikti sarežģīts jautājums. Savulaik modernas brilles bija tādas, kādas bija Čakam redzamas, - apaļas, smukas, bet jūs jau zināt, ka tās modernās, kas kādreiz ir bijušas, ir arī it kā vecmodīgās. Tā ka par šo jautājumu - moderns vai vecmodīgs, es domāju, lai labāk mākslas zinātnieki pastrīdas, nevis mēs ar Kiršteina kungu... (No zāles dep. A.Kiršteins: “Mazas, Baldzēna kgs!”) Nu, protams, protams, ka jums ir mazas…

Tālāk. Kolēģi, es gribētu uzsvērt… Man arī reiz bija tas gods, ka Gundars Bērziņš man uzdāvināja brilles pret tuvredzību. Es atvēru to kārbiņu un, godīgi pateikšu, redzu - brilles pret tālredzību. Viņš… Tā ka man bija ļoti interesanti, jo Gundars Bērziņš, īstenībā nemaz brilles nevalkājot, nezina, kuras brilles ir pret tuvredzību un kuras - pret tālredzību. Es domāju, ka šinī gadījumā man varbūt Gundara Bērziņa dāvājums ir arī palīdzējis būt tālredzīgam. Paldies tev, Gundar, par to! (No zāles dep. G.Bērziņš: “Uzdāvināšu dzirdes aparātu!”)

Es domāju, ka arī dzirdes aparāts varbūt nebūs vajadzīgs, tu jau tik skaļi kliedz…

Tālāk ko es gribētu teikt. Kolēģi, runa ir par noziegumiem. Šeit tika skaidri uzskaitīts. Un atkal - Saeimas vairākums to ir tā vai citādi ar saviem pārstāvjiem akceptējis: par prostitūciju, arī par bērnu, par cilvēku un arī par bērnu tirdzniecību, par modeļu pornobiznesu…

Godājamie Tautas partijas deputāti! Šeit skaidri tika pateikts, ka arī Valsts drošības komitejas cilvēki un viņu aģentūra šeit ir iejaukta šajā biznesa tīklā. Un tagad Ādamsona kungs, kā pareizi norāda Gundars Bērziņš, to visu koleģiāli atklāj kopā ar citiem Saeimas deputātiem. Un jums atkal ir iebildumi. Mani pārsteidz jūsu nekonsekvence. Gundaram Bērziņam, manuprāt, būtu jāstāv šeit tribīnē un jāsaka, ka vismaz viens Valsts drošības komitejas darbības virziens, kas turpinās neatkarīgajā Latvijā, tiek atmaskots, un būtu jāsaka paldies parlamentārās izmeklēšanas komisijai. Es domāju, ka tas būtu godīgi, ja mēs runājam par deputāta godu, par morāli.

Es gribētu atgādināt arī to, ka bijušais Ministru prezidents Andris Šķēle arī tā vai citādi šo konfidenciālo, slepeno SAB atzinumu darīja zināmu. Tas arī nebija korekti. Es domāju, ka likumdošanas normas ir jāievēro arī augstām valsts amatpersonām. Es domāju, tas ir labi, ka šis ziņojums tā vai citādi darīja zināmu šo tīklu. Ir labi, ka Valsts drošības komitejas šajā izvērstajā šantāžas tīklā tagad turpmāk varētu arī neiekrist tā dēvēto smalko aprindu pārstāvji. Es domāju, ka tas varētu palīdzēt mūsu valsts nacionālajai drošībai.

Protams, var būt arī cita pieeja. Protams, var arī domāt, ka tas varbūt būtu labi, ka šī informācija netiktu publiskota. Es domāju, tas ir ļoti vērtīgi arī cilvēkiem, kuriem šie morālie kritēriji ir tādi “slidenāki”, tas liktu mazlietiņ pārdomāt, pirms sagrēko. Pārdomājiet, vai tas neietekmēs mūsu valsts drošību. Un tas jau būtu ļoti nopietns jautājums. Tas ir personisks, intīms jautājums, bet ļoti nopietns, ja tas skar valsts amatpersonas. Un par to mums šeit ir jārunā, jo tā ir mūsu valsts drošība.

Godājamie kolēģi! Var būt dažāda izpratne par to, kas ir svarīgi, kas ir pirmšķirīgs un kas - otršķirīgs. Es domāju, ka šeit Saeimas deputātiem, tiem, kuri uzskata, ka mums ir jābūt neatkarīgai valstij, ka mums ir jābūt demokrātiskai valstij, ka mums ir jābūt valstij, kur cilvēktiesības tiek ievērotas, šis jautājums par mūsu valsts drošību ir viens no nozīmīgākajiem. Nenoniecināsim šo jautājumu! Nemēģināsim to padarīt par farsu! Jautājums, ka var iepīt savos tīklos augstas amatpersonas, ir ļoti nopietns. Un tieši tāds ir Saeimas vairākuma viedoklis, kas ir fiksēts šajā parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā. Es domāju, tas ir ļoti nopietni.

Pavisam nesen tieši šā strīdus objekta, šīs tēmas dēļ Gundars Bērziņš šeit sēdē konstatēja - es domāju, tas bija viņa emocionāls solis - , ka Saeimas vairākumu viņš nosauca par kauna traipu. Es tam kategoriski nepiekrītu. Kategoriski nepiekrītu! Šis nepatīkamais, tik tiešām nepatīkamais skandāls, pedofilijas skandāls, pierāda, manuprāt, tikai vienu - to, ka, neatkarīgi no politiskās pārliecības, neatkarīgi no piederības pie politiskajām partijām, neatkarīgi no reliģiskās pārliecības vai brīvdomības, Saeimā ir morāls vairākums. Un tas, es domāju, apliecina, ka deputāta gods ir pietiekami nozīmīgs daudziem, un tā es arī lūgtu vērtēt šos visus Saeimas deputātus - no “Latvijas ceļa”, no “Tēvzemei un Brīvībai”, no Jaunās partijas, no bijušās Tautas saskaņas partijas un no sociāldemokrātiem, kuri ir parakstījuši šo galaziņojumu. Es domāju, tas ir nopietni. Runāsim par deputāta godu!

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Vineta Muižniece izmantos septiņas minūtes? Lūdzu!

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Es nevaru teikt, ka man bija gods. Man drīzāk bija smagi un daudzos gadījumos negods strādāt šajā komisijā. Par to, kas nav minēts ziņojumā, bet patiesībā notika, un kā tika organizēts darbs, zināmā mērā jau izstāstīja kolēģis Kiršteins. Pie visa es gribu piebilst tikai vienu - to, kāpēc man bija grūti un negods. Tāpēc, ka es esmu pilnīgi pārliecināta, ka vairākums arī no jums, parlamenta vairākums, vēlas redzēt Latviju kā tiesisku valsti. Es nemaz par to nešaubos. Un tomēr Saeimai ir jāizdara secinājumi no tā, kas notiek, kad katra frakcija deleģē savus pārstāvjus darbam komisijā - parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kura savā darbībā lieto metodes, kas neatbilst tiesiskas valsts vārdam, kad komisija ar vienkāršu balsu vairākumu nolemj nepildīt likumus, kad komisija uzskata par iespējamu mest ēnu uz savu valsti, ļoti vienkārši nosaucot gan amatpersonu vārdus, gan izplatot baumas un vienlaikus neļaujot dažādā, īpatnējā veidā, par kuru jums jau stāstīja arī kolēģis Kiršteins, pārbaudīt savāktās liecības. Neļaujot liecības pārbaudīt, tātad izslēgt šaubas, gūt pārliecību un iet tiesisku ceļu.

Šāds risinājums man nav pieņemams. Es ceru, ka arī jums ne. Jo, ja mēs iesim šādu ceļu un atbalstīsim to, ka kāda parlamentāra vai neparlamentāra izmeklēšanas vai citāda komisija savos lēmumos rīkojas pretēji mūsu valsts likumiem un ignorē tiesībaizsardzības iestādes, apšaubot vienu, pēc tam apšaubot nākamo... Tajā pašā laikā, protams, varam uzskatīt par lielu sasniegumu to, ko jūs lasāt ziņojuma pēdējā rindkopā, - ka komisija nav kriminālprocesuālās izmeklēšanas iestāde un ka tās starpziņojums vai darba apkopojuma ziņojums nav uzskatāms par tiesas spriedumu. Ļoti labi, ka beidzot kaut tāds teikums šeit ir parādījies, jo darbībā par to spriest bija ļoti grūti. Ļoti grūti. Turklāt, ja komisija arī paziņo, ka neuzskata, ka tai ir tiesības uzzināto informāciju turēt slepenībā, tad ir jāvaicā, kādēļ vēl otrdien Saeimas priekšsēdētājam no Ģenerālprokuratūras ir jāsaņem vēstule, kurā ir teikts, es citēju: “Ņemot vērā to, ka deputāts Ādamsons un Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija ignorē prokuratūras un SAB amatpersonu oficiālos pieprasījumus, apzināti kavējot lietas izmeklēšanu un patiesības noskaidrošanu...” Šā gada 7.aprīlī tiek lūgta Saeimas priekšsēdētāja palīdzība Saeimas komisijas rīcībā esošo materiālu saņemšanai. Šādu materiālu neiesniegšana likumā noteiktām izmeklēšanas iestādēm liedz iespēju tām nodrošināt Satversmes 95.pantā garantētās cilvēka pamattiesības uz goda un cieņas valsts aizsardzību. Tad ko vēlas mūsu valsts? Vai īstenot Satversmē noteikto? Aizstāvēt pamattiesības? Noskaidrot patiesību? Es ceru, ka jā!

Un šajā gadījumā es, protams, neesmu varējusi atbalstīt šo ziņojumu šīsdienas rīta sēdē, par to arī tika runāts, un man jāsaka, ka taisnība ir par neorganizēto vai slikti organizēto komisijas darbu, ja reiz ziņojums top vēl pēdējā rītā pirms sēdes, lielā steigā, neļaujot sīki analizēt un apspriest, apšaubot vispār tiesības kādam no komisijas locekļiem prasīt balsojumus par konkrētām lietām.

Taču viena no lietām mani mulsina visvairāk - tas, ka Baldzēna kungs saka: “Vairākums atbalstīja”. Nu tad, Baldzēna kungs, varbūt daliet kopīgās bažas ar mani par tiesiskumu un iepazīstieties arī ar to lapu, kuru diemžēl nepievienoja komisijas ziņojumam, lai gan - un jums būs iespēja par to pārliecināties - lapā ir piezīmes par darba apkopojuma ziņojumu, un tur savas piezīmes ir izteikuši četri deputāti, un tie pārstāv trīs frakcijas. Šī lapa ir apzīmēta ar 21. numuru, jo bija paredzēta kā pēdējā šā ziņojuma pielikumā. Jūs varat pārliecināties, ka tā tas tiešām ir. Tā netika pavairota un izdalīta, lai gan tā nav sēdes pielikums, bet gan publiskojumā ziņojuma pielikums, tātad pēdējā ziņojuma lapa. Es ceru, kolēģi neiebildīs, ja es pateikšu, ka piezīmes rakstīja deputāti Aida Prēdele, Helēna Soldatjonoka, Vineta Muižniece un Aleksandrs Kiršteins. Tā ka runāt par absolūtu vienprātību šeit nevar. Tas, kas šeit ir teikts, ir ļoti svarīgs, un es ceru, ka es, nododot šo dokumentu Saeimas priekšsēdētājam, varu sagaidīt, ka tas tiks izdalīts papildus kā pēdējā šā ziņojuma lapa. Un to, ko es šeit esmu teikusi, es varu arī savā vārdā nolasīt.

Diemžēl bija tā, ka man bija jābalso pret ziņojumu, tā kā es uzskatu, ka darba apkopojuma ziņojums ir nekorekts, jo vairāku amatpersonu vārdi tiek minēti bez pienācīga pamatojuma. Turklāt jebkuras personas vārda minēšana saistībā ar smagu noziegumu bez liecību pārbaudes nav savienojama ar nevainīguma prezumpciju un tiesiskā valstī nav pieļaujama. Ziņojuma tekstā ir arī citas pretrunas, un arī materiāla analīze ir nepietiekama. Tas patiešām ir tā, un es neatsakos ne no viena sava vārda.

Un šajā pašā reizē es aicinu Saeimu izvērtēt, vai var darboties komisija, kuras darbs tiek organizēts tā, ka komisijas vārdā tiek sniegts paziņojums, bet visi komisijas locekļi netiek aicināti uz sēdēm. Ir spilgti piemēri - pats pēdējais vēl pat šajā pirmdienā. Tā tas tiešām ir, un man ir ļoti lielas šaubas par atsevišķu šīs komisijas locekļu labo gribu noskaidrot patiesību un izmeklēt lietu pēc būtības. Man ir lielas šaubas, un es neredzu, ka komisija šādā sastāvā un šādā vadībā var turpināt darbu.

Šie materiāli, šīs liecības ir jāpārbauda. Un es domāju, ka mums nebūs iespējams, kā tas bija šajā nedēļā otrdien un trešdien, kad Saeimas delegācija viesojās Zviedrijā, saņemt atbalstu no kolēģiem tiesu, tiesību un iekšlietu sistēmas sakārtošanas jautājumos, runāt par to un par savu labo gribu iet tiesisku ceļu. Nebūs mums tādu iespēju un nebūs mums atbalsta, ja pats parlaments atbalstīs prettiesiskas rīcības un neprasīs no saviem komisijās deleģētajiem locekļiem ļoti godīgu, kārtīgu un Latvijas likumiem atbilstošu darbu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, saskaņā ar Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas iesniegumu, ierosinu ar klusuma brīdi godināt Katiņas traģēdijas upuru piemiņu. (Klusuma brīdis.) Paldies.

Vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs tūlīt komisijas telpās uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Egils Baldzēns, Pēteris Apinis, Jānis Škapars, Vaira Paegle, Jevgenija Stalidzāne, Juris Sinka. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 12.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim debates par parlamentārās izmeklēšanas komisijas darba apkopojuma ziņojumu.

Imants Burvis. Otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Man ļoti patika un principā visā būtībā varētu atbalstīt Tautas partijas pārstāves Vinetas Muižnieces teikto par valsts tiesiskajiem principiem, par tiesisko principu nostiprināšanas nepieciešamību. Tikai man ir ļoti žēl, ka šie tiesiskie principi, ievērojot formālo tiesiskumu, nonāk pretrunā ar morāli, un tādā gadījumā ir runa par amoralitāti. Ja tiesības princips nonāk pretrunā ar morāli, tad kaut kas ir jāmaina. Tautas morāli varbūt tomēr nevajadzētu mainīt, kaut gan liels darbs tiek darīts, lai to nomainītu. Un tautas morāles nomainīšana principā var novest pie tautas izmiršanas. Tomēr jebkurā gadījumā mēs kā likumdevēji varētu veikt zināmas darbības, lai nomainītos likums, un daudz uzmanīgāk, ar morālu pietāti skatīties arī uz nevainības prezumpciju, jo, ja mums tikai nevainības prezumpcijas ievērošanas dēļ ar miljoniem ļauj rīkoties cilvēkam, kurš tiek turēts aizdomās par izsaimniekošanu, bet kurš atkal kļūst par finansu direktoru, par valdes locekli lielā uzņēmumā, kurš rīkojas ar tautas naudu, ņemot to laukā no tautas kabatas... Un tas notiek, tikai ievērojot nevainības prezumpciju. Ja valsti vada cilvēki, kurus tur aizdomās par noziedzīgām darbībām, tad normālā valstī, acīmredzot tādā kā Anglija, Vācija, vai Francija, kur neievēro nevainības prezumpciju aiz morāliem apsvērumiem, tur tādi valsts vadītāji atkāpjas no amata. Un tādā gadījumā ir ļoti grūti runāt par tiesiskuma principiem, ja tie nesaskan ar morāles apziņu.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins... Nav zālē. Debates beidzam. Jautājums ir izskatīts.

Turpināsim izskatīt patstāvīgo priekšlikumu sadaļu. Lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), darbības termiņa pagarināšanu” (dokumenta nr.1836). Vai ir iebildumi pret šā lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā? Iebildumu nav. Lēmuma projekts tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Nākamais lēmuma projekts - “Par tālāko darbu ar Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), materiāliem un likumprojektiem” (dokuments nr. 1837).

Vai ir iebildumi pret šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā? Iebildumu nav. Lēmuma projekts tiek iekļauts.

Informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs saskaņā ar Kārtības ruļļa 8.panta otro daļu ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu šā gada 11.aprīlī deputātei Vairai Paeglei.

Izskatīsim lēmuma projektu - “Par Jolantas Bebrišas apstiprināšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Juridiskā komisija saņēma Tieslietu ministrijas iesniegtu ieteikumu - apstiprināt Jolantu Bebrišu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi.

Aizklātā balsojumā Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja minēto kandidatūru.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu - apstiprināt Jolantu Bebrišu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Daces Kristmanes apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Otrs tāds pats priekšlikums ir par Ventspils tiesas tiesnesi Daci Kristmani, kurai pilnvaru termiņš beidzas 2000.gada 6.maijā. Tātad arī šajā gadījumā ir aicinājums Saeimai atbalstīt Tieslietu ministrijas ieteikumu. Bez tam informēju jūs, ka arī par Daci Kristmani aizklātais balsojums bija vienprātīgi pozitīvs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - apstiprināt Daci Kristmani par Ventspils tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu, lūdz virzīt likumprojektu “Par zvērinātiem revidentiem” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to Saeimas 13.aprīļa sēdes darba kārtībā.

Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu - “Grozījumi likumā “Par iekšējā tirgus aizsardzību””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Labdien! Strādāsim ar dokumentu nr.1772-b.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir saistīts ar to, ka ir mainīts likuma nosaukums - nosaukums “Par kompensācijas pasākumiem” tiek aizstāts ar nosaukumu “Par aizsardzību pret subsidēto importu”. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. 2.priekšlikumu iesniedzis finansu ministrs Edmunds Krastiņš. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 3.priekšlikumu iesniedzis finansu ministrs Edmunds Krastiņš. Komisija to ir daļēji atbalstījusi savā 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 5.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Razminovičs. 6.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. Tāpat 7.priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs, komisija to, redakcionāli precizējot, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Par 8.priekšlikumu ir līdzīgs spriedums. Priekšlikumu bija iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to, redakcionāli precizējot, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. Komisijas vārdā lūdzu balsot par likuma pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iekšējā tirgus aizsardzību”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Tā kā likumprojekts ir jāizskata steidzamības kārtā, tas jums tika izdalīts šorīt (dokuments nr.1824-b.). Tabulā ir apkopoti priekšlikumi, ko mēs saņēmām uz otro lasījumu.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tīri tehnisks. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 2. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums - papildināt nodokļu maksātāju sarakstu ar fiziskajām un juridiskajām personām, kuras ieved vieglos automobiļus vai motociklus uz laiku saskaņā ar Muitas likumu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 3. ir papildinājums, ko iesniedzis finansu ministrs Krastiņš. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Un tagad, cienījamie kolēģi, pirms mēs sākam izskatīt 6.pantu “Nodokļa likmes”, es jūs nedaudz informēšu par diskusijām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, lai jums būtu skaidrs, kāpēc Budžeta komisija ir izvēlējusies un piedāvā jums savu priekšlikumu. Es arī nedaudz pakomentēšu, kādi bija izteikumi “par” vai “pret” konkrētajiem priekšlikumiem, kurus bija iesnieguši vai nu deputāti, vai frakcijas.

Un tagad runāšu konkrēti. Ir pilnīgi skaidrs, ka šis likumprojekts tiek izskatīts steidzamības kārtībā ar nolūku, lai, pirmkārt, atjaunotu automašīnu tirgu Latvijā, kurš ir pārvietojies uz kaimiņvalstīm, un, otrkārt, protams, mums ir jānodrošina ieņēmumi budžetā atbilstoši Valsts budžeta likumā noteiktajam.

Šobrīd spēkā esošās likmes bija pārāk augstas, tāpēc nesalīdzināmi izdevīgāk šīs mašīnas bija iegādāties galvenokārt Lietuvā un tad, izmantojot arī nepilnības mūsu administratīvajās procedūrās, reģistrēt tās Lietuvā un braukāt šeit ar Lietuvas numuriem.

Šobrīd visi piedāvātie priekšlikumi, es gribu akcentēt - absolūti visi, paredz pazemināt nodokļa likmes. Jautājums ir tikai par to, cik lielā mērā mēs tās samazināsim salīdzinājumā ar šobrīd esošajām vai ar jau pirmajā lasījumā nobalsotajām, kuras iesniedza Finansu ministrija. Un otrs jautājums ir tāds: kādu metodi mēs lietosim šā nodokļa aprēķināšanā?

Visi priekšlikumi ir sagrupējami trijās kategorijās. Pirmā kategorija paredz nodokļa aprēķināšanā ņemt vērā divus parametrus - konkrēti mašīnas vecumu gados, tātad nodokļa likme būtu par katru gadu, un otra būtu nodokļa papildu likme par mašīnas jaudu jeb motora cilindru tilpumu.

Otra priekšlikumu kategorija paredz izmantot citu nodokļa aprēķināšanas metodi, par pamatu ņemot nevis šos divus parametrus, bet tikai preces muitas vērtību.

Savukārt trešā priekšlikumu grupa paredz ņemt vērā tikai vienu parametru, tas ir, automašīnas vecumu.

Komisija strādāja ļoti ilgi un rūpīgi, mēs divas dienas diskutējām gan ar Lietoto mašīnu tirgotāju asociāciju, gan ar Pilnvaroto tirgotāju asociāciju jeb ar jauno un ļoti mazlietotu mašīnu izplatītāju asociāciju, gan ar Satiksmes ministrijas un ar Finansu ministrijas speciālistiem, kā arī ar Ceļu satiksmes drošības departamenta speciālistiem un galu galā konsensus rezultātā nonācām pie atbalstāmā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikuma, kas jūsu tabulās ir ar numuru 14.

Tagad sāksim izskatīt priekšlikumus pēc kārtas, un es sniegšu komisijas viedokli par katru priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Cienījamo Prezidij! Laikam nav tāda cilvēka, kas nav kļūdījies savā dzīvē, un kļūdās arī valdība, un nekā briesmīga nav, ja tikai cilvēks apzinās savu kļūdu un mēģina to izlabot savlaicīgi. Ja valdība pieļauj kļūdu, bet tā vietā, lai to labotu, mēģina saglabāt mundiera godu, sekas var būt bēdīgas. Tāds bija Pensiju likuma grozījumu rezultāts, un tā tas ir arī ar akcīzes nodokli vieglajiem automobiļiem. 1999.gada aprīlī lielā steigā tika palielināta akcīze vieglo automobiļu ievešanai valstī, un palielināšanas mērķis bija papildināt budžetu. Kas sanāca? Rezultāts bija tas, ka budžetam faktiski radās zaudējumi - trīs reizes samazinājās ievesto vieglo automašīnu skaits. Piemēram, 1999.gada janvārī tika ievesti 3 tūkstoši vieglo automobiļu, bet šogad janvārī to skaits bija tikai viens tūkstotis. Samazinājies trīs reizes. Tas nenozīmē, ka ievests mazāk automašīnu, ka Latvijas iedzīvotāji iepirka mazāk automašīnu nekā iepriekšējā gadā. Faktiski viņi nopirka lielāku skaitu automašīnu, bet diemžēl ieved automašīnas ar Lietuvas numuriem. Ko zaudēja valsts budžets? Nodoklis netika maksāts par apmēram 300 tūkstošiem automašīnu, kas tika ievestas ar Lietuvas numuriem, un tas zaudējums naudas izteiksmē ir apmēram 300 tūkstoši. Nav maksāts arī par reģistrāciju un par tehnisko apskati, tie ir vēl simts tūkstoši latu. Es nerunāju jau par to, ka tādā veidā bija plānots palielināt akcīzes nodokļa iekasēšanu līdz 20 miljoniem latu gadā, bet reāli tiek savākti 4,5 miljoni latu. Valdība faktiski izgāzās ar savu projektu, un labi, ka pati to atzina. Tomēr es uzskatu, ka jārīkojas radikāli un, lai izlīdzinātu situāciju, jāatjauno iedzīvotāju uzticība valstij, jāatceļ akcīzes nodoklis vispār. Un, protams, ir vēl viens ceļš, represīvais, ar administratīviem līdzekļiem, piemēram, aizliegt mašīnām ar Lietuvas vai Igaunijas numuriem braukāt pa Latviju ilgāk par nedēļu vai pat vēl mazāku laiku. Taču tādā gadījumā mums būs jārēķinās ar līdzīgiem pasākumiem no Lietuvas vai Igaunijas puses. Un tas nepatiks arī mūsu valsts iedzīvotājiem, ne tikai lietuviešiem un igauņiem, kas biznesa vajadzībās apmeklē arī Latviju. Tas nozīmē tikai padziļināt problēmu. Kāpēc vēl vajadzīga tik radikāla rīcība kā nodokļu atcelšana? Tā ir psiholoģiskas barjeras pārvarēšana, jo cilvēki pierada: kāpēc maksāt nodokli, ja vispār var nemaksāt? Un pret cīnīties mēs varam tikai ar vienu paņēmienu, kā atcelt nodokli. Tabulā ir daudz priekšlikumu, kuros mēģina nodokļu lielumu procentuāli pielīdzināt Lietuvas likmēm. Mans skatījums - tas ir kļūdains ceļš, jo diemžēl naudas izteiksmē tas nebūs adekvāti. Lietuvas muitas vērtība... iespējams iekasēt brīvi... deklarēt brīvi... un tā ir parasti desmit reizes mazāka nekā automobilis reāli maksā. Un konkurēt ar Lietuvu mēs varēsim, tikai pilnībā atceļot akcīzes nodokli. Ceru, ka mēs protam atzīt kļūdas un ka cienījamie deputāti atbalstīs manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Jau iepriekšējais runātājs paskaidroja, ka mēs šeit, pieņemot valdības piedāvājumus - finansu ministra un Šķēles vadītā Ministru kabineta piedāvājumus -, izdarījām lielu kļūdu. Faktiski mēs veicām ekonomisku diversiju pret mazo un vidējo biznesu. Jā… (No zāles dep. K.Leiškalns: “Tas nav Šķēles kabineta piedāvājums!”) Nu Leiškalna kungs atceras, ka tas gāja labāk... Šajā ziņā bija taisnība Bartaševiča kungam, kurš pateica, ka šodien mēs esam savus uzņēmējus nolikuši daudz sliktākās pozīcijās nekā tās, kurās Lietuvas uzņēmēji ir pašlaik. Mēs esam likvidējuši ne tikai iespējas iegādāties šīs mašīnas, bet mēs esam arī likvidējuši savu “nišu” pakalpojumu tirgū. Jo nezin kāpēc izliekamies, ka nezinām, ka ļoti daudzas šīs mašīnas caur Latviju gāja uz Krieviju. Pateicoties nodokļu sistēmai, kāda tanī brīdī bija Latvijā. Pa ceļam, ejot caur Latviju, šīs mašīnas pietiekami daudz naudiņas atstāja arī šeit. Tātad nauda tika pelnīta ārpus Latvijas.

Šobrīd, ja mēs patiešām gribam labot šo stāvokli, mums ir nevis jāmeklē, kā nonākt līdz Lietuvas nodokļu sistēmas līmenim, bet kā atkal iegūt šīs priekšrocības, jo pakalpojumu tirgū tukšuma nebūs. Ja Latvija dēļ savas muļķības ir atteikusies no iespējām pelnīt naudu, tad to nu noteikti izmantos citas kaimiņvalstis. Un tāpēc pats radikālākais priekšlikums būtu nobalsojams pirmais, un, ja parlaments būtu spējīgs atteikties no šā tirgus “nišu” iznīcinošā akcīzes nodokļa vispār, tas būtu laikam pats pareizākais ceļš.

Taču jebkurā gadījumā mums nav jācenšas nonākt līdz Lietuvas līmenim, bet ir jāaiziet atpakaļ uz tām pozīcijām, kas ir zemāk par Lietuvas nodokļu līmeni.

Sēdes vadītājs. Māris Pūķis - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Šo priekšlikumu vispārējā virzība ir pilnīgi skaidra - samazināt šīs nodokļu likmes, lai atrastu galu galā pienācīgu formulu, veidu, kādā varētu sasniegt vislabāko rezultātu. Un vislabākais rezultāts būtu tādā gadījumā, ja tās negatīvās tendences, uz kurām norādīja gan Počas kundze, gan būtībā arī pārējie runātāji, tiktu novērstas. Tajā pašā laikā valsts neciestu fiskāli, nesamazinātos ieņēmumi budžetā un, protams, mūsu iedzīvotāji pārāk nejustu šo nodokļu nastu, vismaz attiecībā uz to automašīnu kategorijām, kuras iegādājas vislielākā daļa iedzīvotāju. Tām automašīnu kategorijām procentuālā attiecība starp nodokli un mašīnas cenu būtu pietiekami zema.

Sākotnējais Satiksmes ministrijas priekšlikums, 7.priekšlikums, bija samazināt - vēl vairāk nekā finansu ministra ieteikumā - šīs likmes, cenšoties panākt, lai, kā mēs uzskatām, nevis 1,3 reizes pieaugtu to ievesto automašīnu skaits, kuras šādā veidā tiek apliktas ar nodokli un kuras, tā teikt, iet caur mūsu ekonomiku, bet pieaugtu 1,8 reizes, un tādā veidā cenu samazinājums kompensētu negatīvos faktorus.

Tomēr komisijas darba gaitā tika piedāvāts komisijas priekšlikums, un mūsu ministrijas speciālisti pārbaudīja šo priekšlikumu un konstatēja, ka pat tajā gadījumā, ja nepieaugtu ievesto automašīnu skaits, saglabātos šāgada līmenī, fiskālā zaudējuma budžetā nebūs. Pat nedaudz pieaugs ieņēmumi. Tajā pašā laikā to mašīnu cena, kuru vecums ir starp pieciem un divpadsmit gadiem... tā ir tā cena, ko reāli atļaujas Latvijas iedzīvotāju vairākums... Nekādu būtisku ieguldījumu, kas varētu radīt šos iemeslus, kādēļ jābrauc uz Lietuvu pēc mašīnām, arī nebūs. Un tādēļ es atsaucu 7.priekšlikumu. Aicinu nebalsot par šo radikālo vispārējo atcelšanu, bet aicinu, balstoties uz Satiksmes ministrijas aprēķiniem, atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Skaisti runā Satiksmes ministrijas pārstāvis. Diemžēl jājautā - kur viņi bija vienu gadu iepriekš? Un kur bija Ministru kabinets? Es varu pateikt, ka ne vienam, ne otram reālu aprēķinu nebija gadu iepriekš un arī tagad nav viņiem aprēķinu. Kā vien varētu vairāk līdzekļu iekasēt valsts budžetā... Protams, tā ir svēta darbība ministriem, bet nevar to darīt tikai uz iedzīvotāju rēķina. Jau tā mēs no iedzīvotāju un it īpaši no pensionāru kabatām izkratām pēdējos santīmus, bet nedomājam, kā iegūt naudu, sadarbojoties ar citām valstīm. Lietuvieši, protams, ir aizgājuši vairākus soļus uz priekšu, un arī ar vieglo mašīnu reeksportu viņi ļoti labi pelna savas valsts budžetam. Arī tas priekšlikums, kurš būs četrpadsmitais pēc kārtas, ir tikai pusceļš uz to, lai mēs tik tiešām atjaunotu un pilnveidotu lietoto mašīnu un jaunu mašīnu tirgu Latvijā. Un diemžēl ieplānoto naudas summu mēs šinī gadā nesaņemsim. Tāpēc ir jāpārskata tas jautājums tā vai citādi. Priekšlikums, protams, ir jāpieņem, bet ir jāaprēķina... Es domāju, ka šinī gadā mēs vēl atgriezīsimies pie šā jautājuma risināšanas.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča. Es mēģināšu atbildēt uz debatēs uzstājušos deputātu argumentiem vai iebildēm. Varētu piekrist deputātam Bartaševičam, ka gadījumā, ja mēs vispār nepiemērotu nodokli automašīnām, mēs tiešām, iespējams, pagrieztu šo tirgu pilnībā uz Latviju. Tomēr mums nav garantijas, ka pēc tam netiešā veidā, caur citiem nodokļiem, vai nu tas būtu pievienotās vērtības nodoklis, vai akcīzes nodoklis degvielai, vai kāds cits, mēs tomēr varētu budžetā iekasēt plānoto naudu. Es jums gribu atgādināt, ka no akcīzes nodokļa par automobiļiem un motocikliem mums ir budžetā paredzēti 5,3 miljoni latu. Šobrīd šī summa ir, skatoties pēc divu vai trīs pirmo mēnešu rādītājiem, apmēram trīs reizes zemāka, nekā tas bija plānots konkrētajā mēnesī.

Līdz ar to, vadoties no tīri fiskāliem apsvērumiem, komisija šo deputāta Bartaševiča priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 44, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk!

A.Poča. Nākamais ir deputāta Bojāra priekšlikums. Arī šis priekšlikums pēc būtības ir līdzīgs, kā jau es minēju, valdības iesniegtajam, tikai paredz vēl zemākas likmes, un tieši fiskālais efekts bija tas, kura dēļ komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 40, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 6. - deputāta Burvja priekšlikums. Arī tas ir līdzīgs pēc satura. Komisija to neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. - deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 37, atturas - 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

7.prieklikums ir atsaukts.

A.Poča. 8. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Arī šeit ir piedāvāta nodokļu aprēķināšanas metodika, kas līdzīga tai, kāda šobrīd darbojas, bet te ir ārkārtīgi detalizēts un ļoti sarežģīts sadalījums klasēs jeb grupās, pēc kurām nodokļi ir jāaprēķina. Mūsuprāt, no vienas puses, tas, protams, samazina kopējos ieņēmumus budžetā, bet, no otras puses, tas ļoti apgrūtina administrēšanu. Un, godīgi sakot, tieši šādas ārkārtīgi sarežģītas aprēķināšanas metodes ir par pamatu dažādiem negodīgiem darījumiem uz muitas robežas. Līdz ar to komisija kopumā, diskutējot par šo priekšlikumu, to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai Klementjeva kungs pieprasa balsojumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. - deputāta Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 40, atturas - 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. Līdzīgs ir arī deputāta Grīga priekšlikums. Arī to komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es varētu zināmā mērā piekrist Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai par automobiļu akcīzes administrēšanu. Ka rēķināt akcīzes nodokli, vadoties pēc automobiļa izlaides gada jeb vecuma, - tas it kā būtu vienkāršāk, taču, ja jūs, Počas kundze, sakāt, ka pastāv iespējas manipulēt un, teiksim, krāpties ar kubatūras uzrādīšanu muitā vai uz robežas, tad tikpat labi var arī manipulēt ar gadiem. Es uzskatu, ka mans priekšlikums, lai arī samērā sīks, ir vērā ņemams. Lūdzu, kolēģi, varbūt padomājiet - 5 lati par automobiļa vecumu līdz 10 gadiem un virs 10 gadiem. Bet tālāk es ierosinu, ka kubatūru no 1000 līdz 1600 kubikcentimtriem vispār neapliek ar akcīzes nodokli. Tālāk Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā ir teikts, ka automobiļiem no 10 gadu vecuma - 90 latu. Es uzskatu, ka vidējais automobiļu vecums Latvijā svārstās ap 10 gadiem, 10 gadu laikā cilvēks cenšas atjaunot savu autoparku, tā sacīt jāsaka. Un es domāju, ka, neapliekot ar akcīzes nodokli automašīnas, kurām šī kubatūra ir līdz 1600 kubikcentimetriem... tas faktiski skaitās darbaļaužu automobilis. Parēķināsim, cik cilvēks izdod attiecībā uz savu automobili! Nu vidēji, pieņemsim, ir 1300 kubikcentimetri, 7,5 lati ir jāmaksā par tehnisko apskati, ja ir šāda kubatūra. Tad ir ceļa nodoklis, kas ir aptuveni 17 līdz 19 lati plus 7,5 lati, kas ir jāmaksā par apskati. Tad ir apdrošināšana, kas ir 32 lati šai vidējai kubatūrai - 1300 kubikcentimetriem. Parēķiniet, kāda summa salasās kopā! Ja noņemsim akcīzes nodokli automašīnām, kam kubatūra ir līdz 1600 kubikcentimetriem, un arī, teiksim, jauniem automobiļiem, tad es droši varu apgalvot, ka arī pie mūsu jau tā, teiksim, vājās pirktspējas tomēr šie mazlitrāžas automobiļi tiks vairāk pirkti, būs lielāks naudas apgrozījums, būs vairāk nodokļu; tas noteikti pārsniegs ieņemto akcīzes nodokli. Līdz un virs 2000 kubikcentimetriem - tās jau faktiski skaitās luksusa klases mašīnas (kaut gan luksusa klases mašīnām var būt arī 1000 kubikcentimetri, tas varētu būt arī mazais mersedesiņš). Taču es domāju, ka tomēr cilvēki vairāk pērk mazlitrāžas mašīnas. Un, vadoties arī no dabas aizsardzības viedokļa un no degvielas dārdzības viedokļa, cilvēki pērk mazlitrāžas automobiļus. Es uzskatu, ka tomēr mans priekšlikums ir diezgan izsvērts. Es esmu konsultējies ar daudziem automobiļu pārdevējiem un zinu, ka jaunie automobiļu eksportētāji, dabiski, zināmā mērā ir pret to, bet tikpat labi jau cilvēki vairāk pirks jaunas mazlitrāžas automašīnas. Tā ka padomājiet par manu priekšlikumu!

Es uzskatu, ka pilnīgi perfekts ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums iekasēt akcīzes nodokli par izlaides gadu jeb vecumu, jo, kā es jau minēju, tomēr Latvijā vidējais mašīnu vecums ir 10 gadi. Un ja mēs tā parēķinām... Es vēl neredzēju Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas aprēķinus. Ja šiem priekšlikumiem nāktu līdzi aprēķini par gadiem, kas būtu attiecībā pret nodokļiem, ko cilvēks maksā par savu automobili, tad mēs varētu izspriest, kurš priekšlikums ir labāks. Bet es jau rupji vien izrēķināju, un es jums sacīju jau iepriekš, ka tomēr izdevīgāk būtu, ja mans priekšlikums tiktu atbalstīts un neapliktu ar akcīzes nodokli automašīnas, kam šis tilpums ir līdz 1600 kubikcentimetriem. Es tikai gribētu te interesantu detaļu piezīmēt: pirmskara Vācija izlaida tā saucamos folksvāgenus - strādnieku mašīnas, un cik ļoti tauta tās “vabolītes” pirka! Es domāju, ka mēs jau rūpējamies par tautu, un domāju, ka mans priekšlikums ir vērā ņemams, un lūdzu deputātus to atbalstīt. Un tas absolūti nesarežģīs... pārāk nesarežģīs administrēšanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs par šo priekšlikumu neviens vairs runāt nevēlas.

Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Cienījamie kolēģi! Debates Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ilga divas dienas, un mēs tiešām uzklausījām absolūti visus kompetentos speciālistus, to skaitā arī Liberta kungu, kuru mēs uzaicinājām uz otro komisijas sēdi un kurš Latvijā ir pazīstams eksperts tieši transporta jomā. Mēs tiešām centāmies ļoti rūpīgi izvērtēt visus šos faktorus - gan mašīnas vecuma faktoru, gan mašīnas jaudas jeb motora tilpuma, jeb kubatūras faktoru, gan arī to, kas tieši šim nodoklim būtu jāregulē. Tātad zināmā mērā izvērtējām arī vides faktoru, iedzīvotāju pirktspējas faktoru un arī degvielas patēriņa faktoru. Bija šis viedoklis: jo lielāks, jaudīgāks būs motors, jo vairāk degvielas tas patērēs, un līdz ar to būs vairāk ieņēmumu no akcīzes nodokļa. Taču gribu norādīt, ka modernām mašīnām ar lieliem darba tilpumiem ir ļoti ekonomiski motori.

Mēs analizējām arī cenu sadalījumu. Analizējām arī cenu sadalījumu atkarībā no automašīnas vecuma, atkarībā no motora tilpuma. Tad parādījās diezgan paradoksāls fakts, ka mašīnām, kuras, teiksim, ietilpa vienā vecuma grupā un kuru vecums ir apmēram no 7 līdz 11 gadiem (tiešām, kā Grīga kungs teica, tās ir mašīnas, kuru ir Latvijas tirgū visvairāk), cenas atšķīrās, kaut gan bija līdzīgs motora tilpums. Tas bija no 1,8 līdz 2,5 tūkstošiem kubikcentimetru. Cenas atšķīrās pat pieckārtīgi, kaut arī darba tilpums bija līdzīgs!

Mēs centāmies šā nodokļa aprēķināšanā vadīties pēc trīs galvenajiem faktoriem.

Pirmais. Mums ir jāstimulē jaunāku mašīnu ieplūšana Latvijas tirgū. Šobrīd lielākais īpatsvars ir Latvijā pirmo reizi reģistrētām mašīnām, kas tikušas ievestas no ārzemēm. Es uzsveru - pirmo reizi reģistrētām. To vecums ir desmit, vienpadsmit gadu. Taču gan no ceļu satiksmes drošības viedokļa, gan arī no tā viedokļa, lai būtu iespējas mašīnu ilgāk ekspluatēt šeit, Latvijā, mūsu mērķis būtu cilvēkus stimulēt vai motivēt, lai viņi pirktu nedaudz jaunākas mašīnas. Un tāpēc tieši to mašīnu grupai, kuru vecums ir no 5 līdz 7 gadiem, šis nodoklis ir viszemākais. Bez tam tika ņemts vērā arī pirktspējas faktors. Kāpēc lielākais nodoklis ir tieši vecām mašīnām? Tai cilvēku kategorijai, kuri nespēs nopirkt jaunu mašīnu vai kuriem neatradīsies līdzekļi, lai nopirktu mašīnu, kas tikko no ārzemēm ienākusi Latvijā un pirmo reizi reģistrēta Latvijā, ir iespējams mašīnu nopirkt otrreizējā tirgū, Latvijas otrreizējā tirgū, nemaksājot akcīzes nodokli. Tātad tā būs krietni, krietni lētāka.

Bez tam šeit jau ir iestrādāts zināmā mērā taisnīguma princips. Ja cilvēks pērk jaunu mašīnu, acīmredzot viņš ir labāk situēts nekā tas, kurš pērk lietotu mašīnu. Un, ja vidējā cena par “tautas klases” mašīnu, es tā gribētu teikt, šobrīd ir apmēram 5 tūkstoši latu, tad šie 250 lati attiecībā pret 5 tūkstošiem latu ir, protams, nesalīdzināmi mazāka summa nekā 75 lati, teiksim, attiecībā pret tūkstoš latiem vai 1500 latiem. Tātad mēs mēģinājām ņemt vērā arī šo faktoru.

Es gribu vēlreiz akcentēt to, ka mēs tiešām ārkārtīgi rūpīgi un detalizēti, varbūt pat pārāk detalizēti centāmies šo jautājumu izpētīt, jo mēs negribējām vēlreiz atkārtot kļūdas.

Ja tiešām arī šis modelis neizrādīsies pārāk dzīvotspējīgs, tad saņemsim dūšu un grozīsim šo likumu vēlreiz.

Sēdes vadītājs. Debates par jūsu priekšlikumu, Grīga kungs, ir beigušās. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. - deputāta Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 32, atturas - 24. Priekšlikums netiek atbalstīts.

A.Poča. Nākamais ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kas, kā jau jums minēju, piedāvā citu nodokļa aprēķināšanas metodiku - ņemt konkrētu procentuālo likmi no automašīnas vai motocikla muitas vērtības, bet balstīties arī uz motora darba tilpumu. Komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. - deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 30, atturas - 37. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu.

A.Poča. Arī deputāta Urbanoviča priekšlikums ir līdzīgs. Tātad - procentuālā likme no preces muitas vērtības, ņemot vērā arī automobiļa vai motocikla vecumu. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāts Urbanovičs neprasa balsojumu.

A.Poča. Paldies.

Deputāts Kārlis Leiškalns bija ļoti radošs, un šeit ir viņa otrais priekšlikums, kurš ir ļoti labs, bet komisija to tomēr neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāts Leiškalns pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 12. - deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 26, atturas - 41. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir deputātes Počas priekšlikums, kurā paredzēta šī speciālā, specifiskā metode - ņemt par pamatu tikai un vienīgi automobiļa vecumu. Kā jau es minēju, tas ir ārkārtīgi viegli administrējams, jo automobiļiem tehniskās pases parasti tiek dotas līdzi un tur ir ļoti precīzi norādīts izlaides gads. Taču, ņemot vērā informāciju, ko mums sagatavojusi Satiksmes ministrija, un mēģinot ietvert jau iepriekš minētos faktorus - vides faktoru, pirktspējas faktoru, taisnīguma faktoru un visus pārējos -, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izvērsa jeb, var teikt, modificēja šo manu priekšlikumu, un tas ir iestrādāts 14. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Tādēļ es lūdzu nebalsot par manu priekšlikumu, bet atbalstīt 14. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas prieklikumu.

Sēdes vadītājs. Vai jūs atsaucat savu priekšlikumu?

A.Poča. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Par 14.priekšlikumu atklāsim debates. Oskars Grīgs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Tādā gadījumā es tikai gribēju piebilst vienu lietu. Var jau arī piekrist, teiksim, nākamajam priekšlikumam, bet tad vajadzētu padomāt par izmaiņām likumā par obligāto civiltiesisko apdrošināšanu. Manuprāt, pēdējais laiks atvērt likumu par obligāto civiltiesisko apdrošināšanu un ielikt tajā zināmas izmaiņas, kas šajā likumā paredzētu, ka tur būtu kopējā apdrošināšana. Jo tagad ir faktiski divas apdrošināšanas. Obligātā civiltiesiskā ir bezdievīgi dārga un faktiski neefektīva. Jo kaut vai ekspertu variants… jo tikai eksperti tiek piedāvāti no apdrošināšanas firmām un ekspertu un apdrošināšanas firmu peļņa ir ļoti liela salīdzinājumā ar izmaksām, kas noteiktas par mašīnu bojājumiem, teiksim, ceļu negadījumos. Un tur ir vesela sērija, daudz tādu momentu, kur cilvēks vispār netiek pie atmaksas no cilviltiesiskās apdrošināšanas... Tā ka varbūt par izmaiņām citos likumos padomāsim! Tad jau var atbalstīt arī Aijas Počas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu pievērst uzmanību šim komisijas priekšlikumam. Diemžēl jāsaka atklāti, ka es to nevarēšu atbalstīt. Es gribu paskaidrot ar elementāru piemēru palīdzību. Nopērkot jaunu mazlitrāžas automobili, vienu no lētākajiem, kādu var jaunu Latvijā dabūt, piemēram, čehu “Škodu”, kura maksā mazāk nekā 4000 latus (tā ir maza mašīnīte), pēc iepriekšējā lasījumā pieņemtā varianta būtu par šo mašīnu jāmaksā akcīze, kas ir 35 lati. Pēc jaunā, komisijas akceptētā varianta būtu jāmaksā 250 lati. Par šo mašīnu ir jāmaksā tirgū, kā jau es teicu, mazāk nekā 4000 latu, tas ir apmēram tikpat daudz, cik tirgū maksā 5 līdz 7 gadus vecs lepns limuzīns. Pēc jaunā varianta, ko šobrīd piedāvā komisija, par šo lepno limuzīnu, kas tirgū maksā tikpat, cik šī mazlitrāžas škodiņa, būtu jāmaksā akcīze, kas ir tikai 75 lati. Es saprotu, ka, no vienas puses, it kā valsts interesēs ir iekasēt lielāku nodokli par benzīnu, jo nepārprotami šis lielais limuzīns tērēs vairāk benzīna nekā mazā škodiņa, tomēr, ja mēs raugāmies no patērētāju interesēm, tad redzam, ka patērētājam gan par šo mazo škodu, gan par limuzīnu jāmaksā vienāda summa, bet ekspluatācijas ziņā ģimenei nepārprotami daudz izdevīgāk ir braukt ar šo mazlitrāžas škodu, kas patērē varbūt divreiz mazāk benzīna nekā šis limuzīns. Tātad šeit patērētāju intereses varbūt nav... nevis “varbūt”, bet noteikti nav samērotas ar nodokļu iekasēšanas interesēm. Tāpat nav samērotas intereses, raugoties no ekoloģiskā aspekta. Ir vairāk nekā skaidrs, ka šī mazā mazlitrāžas mašīnīte, jauna turklāt, patērēs stipri mazāk benzīna, daudz mazāk piesārņos gaisu nekā šis limuzīns, kuram jau motors zināmā mērā ir “nobraukts” un līdz ar to arī gaisa piesārņojums būs lielāks. Tātad komisija ir nonākusi pretrunā arī ar ekoloģijas prasībām, kas arī nav mazsvarīgas. Manuprāt, es saprotu arī komisijas vēlmi - atrast to iespējami labāko variantu, lai valsts iekasētu vairāk nodokļu, lai varbūt būtu izdevīgāka situācija mašīnu tirgotājam, jo tiešām tirgū vairāk parādās tieši 5 līdz 10 gadus vecas mašīnas. Tomēr nav šī pieeja sabalansēta ar patērētāju interesēm un absolūti nav sabalansēta arī ar ekoloģijas interesēm. Es nebalsošu par šo priekšlikumu, un es nebalsošu arī par turpmākajiem priekšlikumiem, jo arī tie, manuprāt, nav pietiekami sabalansēti. Es balsošu arī kopumā pret visiem šiem priekšlikumiem, un, ja komisijas variants tiks atbalstīts, es nevarēšu atbalstīt kopumā šo likumu un aicināšu komisiju vēlreiz atgriezties pie šā likuma un tomēr mēģināt visas šīs intereses vairāk sabalansēt, un tad Saeimā varētu skatīt šo jautājumu vēlreiz.

Sēdes vadītājs. Jānis Gaigals. Nav zālē? Ir. Lūdzu, atvainojiet!

J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Man jānāk Aijai palīgā. Komisija tiešām strādāja divas dienas, pieaicināja visu veidu ekspertus un ļoti vispusīgi izanalizēja šo jautājumu. Un galvenais ir tas, ka ne jau tikai šis viens akcīzes nodoklis ir jāskatās. Jāskatās ir nodokļu kopums, kas jāmaksā autopircējam, jo būs jau arī citi maksājumi, kas jāmaksā. Bez tam neaizmirsīsim to, ka, pērkot mašīnu, ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis 18% apmērā. Tātad par to mazo mašīnīti, kas maksā 4 vai 5 tūkstošus, būs jāmaksā gandrīz tūkstotis pievienotās vērtības nodoklī. Tas, kurš nopirks ļoti lepnu mašīnu par 40 tūkstošiem, viņš attiecīgi maksās lielāku pievienotās vērtības nodokli, un tas nav saistīts ar akcīzes nodokli tiešā veidā. Akcīzes nodoklis, kā jau te stāstīja, ir atkarīgs no mašīnas gadu skaita, lai stimulētu ne visai vecu mašīnu un jaunu mašīnu tirgu Latvijā, un 250 lati no 5 tūkstošiem latu nav tā lielākā summa tiem cilvēkiem, kuri ir nolēmuši nopirkt šādu te mašīnu.

Un, treškārt, neaizmirsīsim arī to, ka kubatūra tiek ņemta vērā ikgadējā ceļa nodoklī. Mašīnām ar mazāku motora tilpumu ir mazāks nodoklis. Līdz ar to šo triju nodokļu un maksājumu summa būs tā, kas jāmaksā būs tiem, kas iegādāsies mašīnas, un kā akcīzes nodoklis. Es atbalstu un lūdzu arī jūs atbalstīt tieši šo komisijas redakciju. Tas laikam ir 13.priekšlikums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi un atbildīgā komisija! Man tā vien šķiet, ka pēc dažiem mēnešiem mēs būsim spiesti vēlreiz atgriezties pie šā likuma labojumiem, jo komisija pēc lielām diskusijām ir izšķīrusies tikai par pussolīti. Gribēja labu, protams, bet neatļāvās iet līdz galam. Ja reiz mēs esam pārliecinājušies, ka budžetā nauda neienāk tāpēc, ka tika pieņemts kļūdains likums, likuma grozījumi, tad vajadzēja spert pilnu soli atpakaļ, lai labotu šo kļūdu, nevis tomēr baidoties, ka budžetā neienāks nauda, izdarīt tikai šo pussolīti.

Man personīgi nav pieņemams pamatprincips, kādā veidā tiek spriests - ir jāstimulē jauno mašīnu pirkšana! Fantastiski! Arī es esmu par to, bet kur ņemt naudu, es atvainojos, šiem cilvēkiem, kuri grib braukt un kuriem vajag braukt, bet nav naudas un nebūs vēl ilgi? Tā ka šis princips ir absolūti muļķīgs. Tiek sodīti tie cilvēki, kuriem ir maz naudas, bet kuri grib braukt un kuriem vajag braukt. Saprotiet, par veca automobiļa pirkšanu cilvēks tiek sodīts tāpēc, ka viņam maz naudas. Nu tad izsauksimies šeit no tribīnes: “Kļūstiet visi bagāti!” Vai no tā kaut kas mainīsies?

Arī es labprāt pirktu jaunu automobili, ar lielu prieku, un maksātu lielu naudu, bet es braucu ar piecpadsmitgadīgu automobili, lai gan nopirku to tikai pagājušajā gadā, jo man nav tik lielas naudas. Deputātam nav tik lielas naudas, bet kā lai nopērk tas cilvēks, kurš saņem 50 vai 100 latus mēnesī? Un tomēr viņš ir cilvēks, viņam vajag braukt.

Ir nepareizs šis princips! Jūs man neiestāstīsiet, ka vecs automobilis nodara ārprātīgu skādi dabai vai ceļiem. Tāpēc jau ir tehniskās pārbaudes! Par to jau mēs esam runājuši šeit iepriekšējā Saeimā. Tāpēc jau ir tehniskās pārbaudes, kur pārliecinās, vai automobilis ir tehniskā kārtībā un atbilst visiem parametriem, un, ja tā nav, tad neļauj braukt. Tāpēc, kolēģi, es uzskatu, ka diemžēl nav panākts tas rezultāts, ko cerējām. Nekas īpaši nemainīsies, tikai turpmāk tiks sodīti tie, kuriem maz naudas.

Sēdes vadītājs. Māris Pūķis - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Tātad es pirms šā balsojuma vēlreiz gribētu pateikt tādu lietu, ka Satiksmes ministrija tiešām izrēķināja visus šos datus, ņemot vērā konkrēto iepirkto automašīnu daudzumu pa gadiem, izvērtēja iepriekšējā gada rezultātus, kā arī izvērtēja to fiskālo efektu, kāds no tā visa būs. Un es vēlreiz gribētu teikt, ka šis piedāvātais variants neradīs zaudējumus valsts budžetā un tajā pašā laikā sasniegs galveno mērķi, bet mūsu galvenais mērķis ir atjaunot šo te automašīnu tirdzniecību, un tiem cilvēkiem, kuri nav varbūt sevišķi bagāti, bet kuri ir tipiskākie mašīnu pircēji, tiem nebūs jāmaksā šie lielie procenti.

Un, arī runājot par Ābiķa kunga minēto piemēru, es gribētu tomēr atzīmēt, ka tie 250 lati no 4000 ir tikai 6,25 procenti. Protams, vienmēr var izdomāt kaut kādu sarežģītāku formulu, bet mums katrā ziņā ir jārēķinās arī ar otru pusi - jo sarežģītāka būs nodokļu iekasēšanas formula, jo lielāka birokrātija būs vajadzīga, jo vairāk būs kļūdu un jo dārgāk tas viss maksās. Tāpēc es aicinātu tomēr atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kirteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Arī es aicinu faktiski noraidīt šo priekšlikumu un atgriezties pie Finansu ministrijas jeb valdības iesniegtā varianta viena iemesla dēļ. Es piekrītu tam, ko teica Gaigala kungs, bet mēs tik un tā nepamatoti sodām mazo automobiļu īpašniekus. Ja mēs nerunājam par galīgi jaunu mašīnu, tad, pēc komisijas varianta, ja īpašniekam, ir piemēram, 1600 kubikcentimetru mašīna, viņam būtu jāmaksā 250 latu, turpretī pēc vecā varianta būtu jāmaksā 53 lati, tas ir, ja ir 1600 kubikcentimetru, tātad 3 santīmi par katru kubu ir 48 lati un plus vēl 5 lati par gadu, kas kopā ir 53 lati. Tad, paņemot, piemēram, četrus gadus vecu automobili, pēc komisijas priekšlikuma, būtu jāmaksā 100 latu, bet pēc valdības priekšlikuma - 68 lati. Pievienotās vērtības nodoklis jau no tā nemainīsies - tas būs 18%.

Šajā gadījumā ir jārunā varbūt par četrām lietām. Mums ir jāveicina ne tikai mazu mašīnu pirkšana, bet jācenšas jaunas mašīnas iegādāties uz līzinga, kas veicinātu legālas finansu operācijas. Otrais jautājums ir drošība, bet trešais ir tas, mēs nevaram Latviju pārvērst arī par vecu automobiļu kapsētu, jo Igaunijā jebkurā gadījumā pastāvēs tendence šīs vecās automašīnas nogrūst atpakaļ uz Latviju, tāpēc es pievienojos tiem, kuri aicina noraidīt šo priekšlikumu, bet atbalstīt iepriekšējo - valdības jeb Finansu ministrijas iesniegto priekšlikumu, jo Saeima nevar sodīt cilvēku par to, ka viņš ir nopircis automobili 1600 cm³ vai ar vēl mazākiem kubikcentimetriem, pie tam sodīt viņu ar četrreiz lielāku nodokli. Tas nekādā ziņā nav pieļaujams! (Starpsauciens: “Beidz, Kirštein!”) Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Cienījamie deputāti! Man, protams, ir nesalīdzināmi grūtāk runāt nekā visiem kungiem, jo es šajās mašīnu lietās, visos šajos parametros praksē orientējos stipri sliktāk, savukārt, no otras puses, man komisijā bija arī vieglāk, jo es nemēģināju skatīties uz katra individuālā pircēja interesēm vai problēmām, bet gan skatījos uz šo problēmu kopumā, raugoties no sabiedrības viedokļa. Un tomēr, skatoties no sabiedrības viedokļa, mēs nesodām tos, kuri pērk mazlitrāžas mašīnas, mēs tikai nedaudz lūdzam dalīties savos līdzekļos tos, kuri ir situētāki, kuri ir labāk atalgoti, kuri var atļauties nopirkt jaunu mašīnu un samaksāt šos 36 latus vairāk, kā šeit jau minēja Kiršteina kungs. Viņš minēja konkrētu automobili un teica, ka atbilstoši valdības variantam būtu jāmaksā 68 lati, savukārt šobrīd piedāvātajam variantam tie būtu 100 lati. Es tiešām nezinu, jo, ja mašīna maksā, teiksim, kā šeit minēja, 4 tūkstošus, vai tad šie 32 lati ir tie būtiskie un tie izšķirošie. Es ļoti baidos, ka tad, ja atkal sāksies šie aprēķini par kubatūras centimetriem, atkal sāksies visas šās iespējamās manipulācijas, kā rezultātā mēs atkal “nesakasīsim” to naudu. Speciālisti, kas strādā šajā sfērā, tātad Ceļu satiksmes drošības departamentā, un arī eksperti no civiltiesiskās apdrošināšanas iestādēm mums apgalvoja - un nav pamata viņiem neticēt -, ka šo kubatūru atsevišķos gadījumos ir ļoti sarežģīti noteikt, it sevišķi tad, ja tās ir japāņu mašīnas. Un tamlīdzīgi.

Tomēr jebkurā gadījumā komisija savu viedokli ir izteikusi, un komisijai tas bija smags un rūpīgs darbs, tāpēc lūdzu jūs visus izšķirties balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 14. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 6, atturas - 29. Priekšlikums atbalstīts.

A.Poča. Paldies.

Lai varbūt atvieglotu mūsu priekšlikumu skatīšanu par akcīzes nodokļa aprēķiniem attiecībā uz motocikliem, es uzreiz varētu pateikt, ka ar šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvāto redakciju ir saistīts nākamais Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātais variants, ko komisija atbalstīja. Tas paredz noteikt, ka motocikliem nodokli aprēķina, piemērojot koeficientu 0,25. Tas nozīmē, ka no tās akcīzes, kas ir jāmaksā par automobiļiem, attiecībā uz motocikliem mēs vienkārši, atbilstoši to izgatavošanas gadam, piemērojam koeficientu 0,25 - vienu ceturto daļu. Tātad jūs varat redzēt, ka par pilnīgi jaunu motociklu ir apmēram 65 lati, bet savukārt vidējās klases vidējam patērētājam tie vispār ir apmēram tikai kādi 15 vai 20 lati.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Aizstāvot savu priekšlikumu, man ir viens, bet nopietns arguments. Par iepriekšējo gadu un par šā gada trim mēnešiem ir savākti tikai 2,5 tūkstoši latu akcīzes nodokļa par motocikliem. Līdz ar to es piedāvāju nepiesārņot likumu ar bezjēdzīgām normām, jo budžets no tā necietīs - 2,5 tūkstoši latu ir niecīga summa, un tas vēl papildus atvieglos nodokļu administrēšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Man šobrīd vairs nav ko piebilst. Es piedāvāju tālāk skatīt priekšlikumus un izteikt savu attieksmi balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 15. - deputāta Bartaševiča priekšlikumu!

A.Poča. Tātad komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 33, atturas - 22. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk!

A.Poča. Deputāta Urbanoviča priekšlikums ir analogs un tātad vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies, skatīsim tālāk, lūdzu!

A.Poča. Arī deputāta Burvja priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Slakteris vēlas debatēt? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Burvja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 45, atturas - 18. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. Es lūgtu neatbalstīt arī deputāta Klementjeva priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atsaukts. Paldies.

A.Poča. Lūdzu neatbalstīt arī deputāta Grīga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atsaukts.

A.Poča. Un lūdzu līdz ar to atbalstīt 19. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 20.priekšlikumā tiek piedāvāts redakcionāls precizējums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 21. - finansu ministra Krastiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts 23. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. ... Un tas nosaka, ka šis likumprojekts ar samazinātām akcīzes nodokļa likmēm automobiļiem un motocikliem stājas spēkā ar 2000.gada 1.maiju. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - 3. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Par minēto likumprojektu ir saņemti šādi priekšlikumi.

1. - finansu ministra vietā ir Ministru prezidenta Šķēles priekšlikums par 11.panta otrās daļas 21.punkta redakciju. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 2. - finansu ministra vietā ir Ministru prezidenta Šķēles priekšlikums par paraksta tiesībām attiecībā uz nodokļu dzēšanu, kas attiecas uz tiem parādiem, kuri tiek dzēsti sakarā ar uzņēmuma bankrotu vai nespēju maksāt un ir jau iestājies tiesas spriedums. Ir priekšlikums tās deleģēt Finansu ministrijai, kas ļautu šos tīri tehniskos dokumentus parakstīt arī valsts sekretāram. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 3. ir līdzīga satura priekšlikums, ko finansu ministra vietā ir iesniedzis Ministru prezidents Šķēle. Arī to lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Juridiskā biroja priekšlikums ir tīri tehnisks. Lūdzu atbalstīt 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 5.priekšlikumu, ko finansu ministra vietā ir iesniedzis Ministru prezidents Šķēle, - svītrot 33.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Tātad 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas lūdz precizēt panta redakciju. Tas daļēji ir atbalstīts jau 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Neviens neiebilst.

A.Poča. Un 7. finansu ministra vietā ir Ministru prezidenta Šķēles priekšlikums - iestrādāt likumā jaunu 33.1.pantu, kas nosaka nodokļu administrācijas tiesības samazināt uzlikto soda naudu. Es gribu teikt, ka tas ir ārkārtīgi pozitīvs priekšlikums, kas veicinās uzņēmējdarbību un, jāsaka, atsevišķos gadījumos tiešām sniegs atbalstu uzņēmējiem, kuri varbūt ne gluži savas vainas dēļ, bet varbūt nejaušības vai kādu citu nebūtisku faktoru dēļ ir radījuši kaut kādas kļūdas nodokļu aprēķinos, lai viņiem nebūtu smagi jācieš. Es tiešām lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 8. ir finansu ministra priekšlikums, kas deleģē tiesības parādus līdz 200 latiem gadījumos, ja uzņēmums jāizslēdz no Uzņēmumu reģistra, atļaut dzēst Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram. Tas arī no administrēšanas viedokļa ir atvieglojums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Komerclikums” trešajā lasījumā!

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu “Komerclikums”. Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.1849, likumprojekta reģistrs - nr.33.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

L.Muciņš. Komisija ir saņēmusi un izskatījusi ar attiecīgu lēmumu, pirms tam izskatot apakškomisijās un attiecīgajā darba grupā, šādus priekšlikumus.

1. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz atklāt debates. Māris Sprindžuks - Tautas partijas frakcija.

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es lūgtu atbalstīt finansu ministra Edmunda Krastiņa priekšlikumu - vārdu “komersants”, “komercdarbība” un “komercsabiedrība” vietā lietot vārdus “uzņēmējs”, “uzņēmējdarbība”. Tādējādi mēs nepiesārņotu savu valodu un arī izrādītu cieņu pret uzņēmējiem, kas rūpējas par mūsu tautas attīstību un rada vērtības. Tātad lūdzu rūpēties par mūsu valodu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Arī es aicinu rūpēties par mūsu valodas tīrību tās likumdošanas kontekstā, kuru mēs gatavojamies uzņemties. Tieši tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas viedokli, respektīvi, balsot “pret” šo priekšlikumu, jo tādā gadījumā, ja šis priekšlikums tiks nobalsots “par”, mums Komerclikuma projekts ir jāatdod atkārtotai caurlūkošanai komisijā, jo citādi vairākas terminoloģiskas lietas, kas ir saistītas ar vārdu “komerc-”, nesaskanēs ar šo formulējumu. Es domāju, ka pagājušajā reizē, kad mēs otrajā lasījumā o jautājumu izskatījām, bija pietiekami daudz šo argumentu par to, ka ir jābūt šādam nosaukumam. Un šāds nosaukums, es atkārtošu, figurēja jau pirms pieciem, sešiem gadiem, kad tika sagatavots pirmais šā Komerclikuma projekts. Tā ka, kolēģi, ja kāds grib šā likuma virzību apturēt, tad balsojiet “par” Edmunda Krastiņa priekšlikumu, jo tad komisija būs spiesta to svītrot no darba kārtības un vēlreiz visu pārskatīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ļoti ciena gan latviešu valodu, gan filoloģiskas nianses, gan arī ļoti ciena procedūru, kas dod iespējas svītrot, un tā tālāk, taču šie divi iemesli, ko pirms brīža minēja deputāts Sprindžuks un deputāts Rasnačs, nav izšķirošie, bet gan tikai blakusapstākļi, kuri varētu liecināt par vienu vai otru terminu lietošanu likumā. Es negribu atgādināt, ka šajā jautājumā mums notika debates jau otrajā lasījumā. Mēs ejam prom no padomju tiesībām, kur vārdi “uzņēmējs”, “uzņēmējdarbība” aptvēra daudz plašāku loku un regulēja daudz ko plašāku un reizē citādāku, un tajā pašā laikā nevis tikai privāttiesiskās, bet arī publiskās tiesības regulēja ar administratīvās piespiešanas un ar nodokļu metodēm. Šis likums to neregulēs, tā uzdevums nav regulēt nodokļu jautājumus, un tāpēc, pieņemot jauno Komerclikumu, šis ir būtisks izrāviens uz priekšu mūsu civilās likumdošanas attiecībās.

Mēs šādu piedāvājumu nevaram uzskatīt tikai kā tehnisku piedāvājumu, jo tas nāk no Finansu ministrijas. Protams, ministrijas vēlme ir vienmēr rūpēties par nodokļu jautājumiem, tikai diemžēl Finansu ministrijas izpratne komerctiesībās ir ļoti “plakana” un faktiski bāzējas publisko tiesību sfērā, taču šis likums nav aicināts regulēt publisko tiesību sfēru, tāpēc es neziņošu jums par visiem apstākļiem. Jautājums ir jāizvirza pēc būtības - vai mēs virzāmies uz priekšu vai mēs atgriezīsimies atpakaļ vecajos, labajos, tā sacīt, kaut kādos pārejas laikos ar skatu uz Maskavas Kremļa zvaigznēm savās attiecībās un mēģināsim šajā te pārejas starplaikā kaut ko mudžināt.

Komisija un apakškomisija vēlreiz piedāvā noraidīt šādu priekšlikumu un tādā veidā saglabāt šī likuma jēgu un mērķi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - finansu ministra Krastiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 33, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 4. - deputāta Solovjova priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 10. - deputāta Razminoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.

L.Muciņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 14.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 15.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 16.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 17.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.

L.Muciņš. 18.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 19.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 20.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 21.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 22. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu.

L.Muciņš. 23.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 24.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 25.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 26.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 27.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 28.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 29.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 30. - deputāta Razminoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 32. - deputāta Sprindžuka priekšlikums - atbalstīts daļēji, iestrādāts 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 34. - deputāta Razminoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 36. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 37.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 38. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 39.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 40.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 41.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 42. - deputāta Razminoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 44.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 45.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 46.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 47.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 48. - deputāta Razminoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas viedokli.

L.Muciņš. 49.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 50.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 51.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 52. - deputāta Razminoviča priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 53.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 54.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 55.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 56.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 57.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 58.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 59.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 60. - deputāta Razminoviča priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 61.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 62.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 63.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 64.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 65.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 66.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 67.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 68.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 69.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 70.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 71.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 72.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 73.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 74.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 75.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 76.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 77.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 78.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 79.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 80.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 81.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 82.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 83.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 84.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 85.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 86.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 87.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 88.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 89.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 90.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 91.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 100.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Deviņdesmit otrais.

L.Muciņš. Jā, es atvainojos. 92.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 93.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 94.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 95.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 96.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 97.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 98.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 99.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 100.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 100.1.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Sprindžuks vēlas debatēt par 100.1.priekšlikumu? Par simto? Paldies. 100.1.priekšlikums tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 101. - deputāta Sprindžuka priekšlikums izslēgt 79.panta ceturto daļu - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Sprindžuks.

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es saskaitīju likumā kādas 14 vietas, kurās uzņēmējiem tiek dažādās situācijās prasīts notariāli apstiprināts paraksta paraugs. Manuprāt, tas nepamatoti sarežģī dzīvi uzņēmējiem un rada liekas tehniskas problēmas. Tādēļ es lūdzu vairākās situācijās izņemt šo normu ārā, un tādēļ lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Protams, mēs varam iztikt bez šāda notariālā apstiprinājuma. Es ļoti ceru, ka zvērinātie notāri nākotnē būs vienotā informācijas tīklā. Taču šobrīd ir tiešām tāda situācija... tā situācija pārsvarā izveidojās tajā laikā, kad Latvijā tikai veidojās uzņēmējdarbība. Tā izveidojās laikā no 1991.gada līdz 1995.gadam... līdz 1996.gadam, kad Latvijā tika sareģistrēts ļoti daudz dažādu fiktīvu uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību. Bieži vien tie bija reģistrēti ar vienādiem nosaukumiem, tāpēc ka nebija vienotas informatīvās bāzes. Un bieži vien, protams, šie dokumenti bija noformēti tādējādi, ka beigās izrādījās, ka tā firma ir fiktīva un tas parakstītājs nemaz nav parakstītājs. Zvērināts notārs uzņemas konkrētu atbildību par paraksta apliecinājumu. Protams, ja tiks piedāvāta kaut kāda veiksmīgāka forma, tad to var nākotnē arī pieņemt, bet pagaidām tā ir vienīgā forma, kas apliecina parakstu un dokumentu īstumu. Taču, es domāju, komisijas un vienlaicīgi apakškomisijas priekšsēdētājs Linards Muciņš precizēs šo jautājumu. Mēs tagad kopš 1996.gada esam nostājušies uz daudzmaz sakārtotas uzņēmumu reģistrācijas bāzes jeb pamata pēc visām tām nekārtībām, kas tur bija, taču mēs varam, kļūdaini ieviešot kaut kādu brīvāku formu paraksta apstiprināšanai, atgriezties tādā situācijā, kādā bijām vēl 1995.gadā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamie deputāti! Protams, ir labi, ka atsevišķas partijas un politiskie spēki virza zināmās valstiskās institūcijās... lai praksē apgūtu pieredzi jaunie juristi... Taču arguments, ka ir saskaitīts, cik reizes ir pieminēts notārs šajā likumā, absolūti neko nedod. Pirmām kārtām mēs apakškomisijā, darba grupā un arī komisijā pieņēmām, gājām pretī Sprindžuka kunga piedāvātajam priekšlikumam un pieņēmām vienu ļoti būtisku labojumu. Mēs pieņēmām, ka pēc pirmā reģistrācijas iesnieguma visi nākamie iesniegumi vairs netiek notariāli apliecināti, un mēs pieņēmām arī to, ka dibināšanas līgums un statūti netiek notariāli apliecināti. Tādā veidā zināmā mērā apšaubot, tā sacīt, dokumenta parakstītāja personības noskaidrošanu un viņa tiesībspējas un it sevišķi rīcībspējas pārbaudi... Jo, ja trakie būs nodibinājuši uzņēmumu, tad būs apšaubāmas šā uzņēmuma saistības, bankas kredīta paņemšana un tā tālāk.

Šobrīd ir tāda sistēma šajā likumprojektā. Pirmo iesniegumu atnes ar notariāli apliecinātiem parakstiem, atnes notariāli apliecinātus parakstu paraugus. Otros iesniegumus un citus dokumentus vairs nenes notariāli apliecinātus. Komercreģistra attiecīgā amatpersona salīdzina tālākos uzņēmumu iesniegtos parakstus ar parakstu paraugiem. Un jaundibinātam uzņēmumam ir savs zīmogs, kuru attiecīgi paraksta šīs sistēmas. Es vienmēr esmu apstrīdējis deputātu vēlmi graut pašiem savas valsts kārtību. Šobrīd tāda sistēma darbojas Uzņēmumu reģistrā. Es aicinu noraidīt 101. - deputāta Sprindžuka priekšlikumu, kā tas ir arī izdarīts darba grupā, apakškomisijā un Juridiskajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 101. - deputāta Sprindžuka priekšlikumu. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Neieslēdzās. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 31, atturas - 26. Priekšlikums nav pieņemts. Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Vispirms mums jāizlemj par pārtraukuma ilgumu. Ir saņemti divi priekšlikumi - pusstunda un stunda. Vai kāds uztur spēkā priekšlikumu par vienu stundu? Nē. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds deputātei Vinetai Muižniecei. Paziņojums.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Mandātu un iesniegumu komisijas locekļi! Aicinu jūs uz īsu sēdi tūdaļ, kad sāksies pārtraukums. Tepat blakus sēžu zālei - Dzeltenajā zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam mūsu kolēģi Valdi Ģīli 46 gadu jubilejā. (Aplausi.)

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Jānis Ozoliņš, Vaira Paegle, Ainārs Šlesers, Romāns Mežeckis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 14.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums ir beidzies! Turpinām izskatīt trešajā lasījumā likumprojektu “Komerclikums”.

Muciņa kungs, 102.priekšlikums.

L.Muciņš. Cienījamie deputāti! Turpināsim Komerclikuma priekšlikumu izskatīšanu.

102.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 103.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 104.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 105.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 106.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 107.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 108.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 109.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 110.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 111.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 112.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 113.priekšlikums. Deputāta Sprindžuka priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 114.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 115.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 116.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 117.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 118.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 119.priekšlikums tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 120.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 121.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 122.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 122.1.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 123.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 124.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 125.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 126.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 127.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 128.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 129.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 130.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 131.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 132.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 133.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 134.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 135.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 136.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 137.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 138. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 139.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 140.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 141.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 142.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

L.Muciņš. 143.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 144.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 145.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 146.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 147.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 148.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 149.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 150.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 151.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 152.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 153.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 154.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 155.priekšlikums tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 156.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš. 157.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 158.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 159.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 160.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 161.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 162.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 163.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 164.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 165.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 166.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 167.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 168.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 169.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 170.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 171.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta

L.Muciņš. 172.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 173.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 174.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 175.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 176.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 177.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 178.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

L.Muciņš. 179.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 180.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 181.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 182.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 183.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 184.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 185.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 186.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 187.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 188.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

L.Muciņš. 189.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 190.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 191.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 192.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš. 193.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 194.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 195.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 196.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 197.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 198.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 199.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 200.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 201.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 202.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 203.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 204.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 205.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 206.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 207.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 208.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 209.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 210.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 211.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 212. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 213.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 214.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 215.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 216.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 217.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 218.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 219.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 220.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 221.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 222.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 223.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 224.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 225.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 226.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 227.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 228.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 229.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 230.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 231.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 232.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 233.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 234.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 235.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 236.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 237.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 238.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 239.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 240.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 241.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 242.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 243.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 244.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 245.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 246.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 247.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 248.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 249.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 250.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 251.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 252.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 253.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 254.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 255.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 256.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 257.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 258.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 259.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 260.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 261.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 262.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 263.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 264.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 265.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 266. - deputāta Razminoviča priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 267.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 268.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 269.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 270.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 271.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 272.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 273.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 274.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

L.Muciņš. 275.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 276.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 277.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 278.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 279.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 280.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 281.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 282.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 283.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 284.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 285.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 286.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 287.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 288.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 289.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 290.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 291.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 292.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 293.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 294.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 295.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 296. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 297.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

L.Muciņš. Un 298.priekšlikums attiecīgi nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

L.Muciņš. 299.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 300.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 301.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 302.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 303. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 304.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 305.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 306.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 307.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 308.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 309.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 310.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 311.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

L.Muciņš. 312.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 313.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 314.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 315.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 316.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 317.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 318.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.

L.Muciņš. 319.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 320.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 321.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 322.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 324.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 325.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 326.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 327.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 328.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 329.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 330.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 331.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 332.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 333.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 334.priekšlikums atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 335.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 336.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 337.priekšlikums atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 338.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 339.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 340.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 341.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 342.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 343.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 344.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 345.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 346.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. 347.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 348.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 349.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 350.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

L.Muciņš. 351.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 352.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 353.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 354.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 355.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 356.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 357.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 357.1.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 359.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 360.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 361.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 362.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 363.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 364.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 365.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 366.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 367.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 368.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 369. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums atbalstīts daļēji, iekļaujot iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 370.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 371.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 372.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 373.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 374.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

L.Muciņš. 375.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 376. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 377.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 378.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

L.Muciņš. 379.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 380.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 381.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 382.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 383.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 384.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 385.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 386.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 387.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.

L.Muciņš. 388.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 389.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 390.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 391.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

L.Muciņš. 392.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 393.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 394.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 395.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 396.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 397.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 398.priekšlikums atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 399.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 400. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 401.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 402.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 403.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 404.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 405.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 406.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

L.Muciņš. 407.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 408.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 409.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 410.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 411.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 412.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 413.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 414.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 415.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 416.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 417.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 418.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 419.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 420.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 421.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 422.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 423.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 424.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 425.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

L.Muciņš. 426.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 427.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 428.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 429.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 430.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 431.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 432.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 433.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 434.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 435.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 436.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Un 437.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 438.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 439.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 440.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 441.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 442.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 443.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 444.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 445.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 446.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 447.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 448.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 449.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 450.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 451.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 452.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 453.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 454.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 455.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 456.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 457.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 458.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

L.Muciņš. 459.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 460.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 461.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 462.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 463.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 464.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 465.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 466.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 467.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 468.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 469.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 470.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 471.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.

L.Muciņš. 472.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 473.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 474.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 475.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 476.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 477.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 478.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 479.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 480.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 481.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 482.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 483.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 484.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 485.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 486.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 487.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 488.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 489.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 490.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 491.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 492.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 493.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 494.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 495.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 496.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

L.Muciņš. 497.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 498.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 499.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 500.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 501.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 502.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 503.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 504.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 505.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 506.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 507.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 508.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 509.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 510.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 511.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 512.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 513.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 514.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 515.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 516.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 517.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 518.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 519.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 520.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 521.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

L.Muciņš. 522.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 523.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 524.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 525.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 526.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 527.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 528.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 529.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 530.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 531.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 532.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 533.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 534.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, redakcijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Komerclikums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par līgumu starp Latvijas Republikas valdību, Igaunijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par kopējās izglītības telpas izveidi starp Baltijas valstīm vispārējā vidējā un profesionālajā izglītībā (līdz augstākās izglītības pakāpei)”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā ziņos... Nav atbildīgā referenta par likumprojektu.

Izskatīsim nākamo. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām””. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Darba dokuments tiem, kas interesējas par jautājumu, ir dokuments nr.1823.

Ir viens priekšlikums - deputāta Ražuka priekšlikums - , kuru pārrediģējot atbalstīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais sēdes vadītāj! Godājamie deputāti! Baltu vienotība vai, kā tagad ir palicis, latviešu un lietuviešu vienotība ir vērtība, kas no visiem tiem senajiem laikiem atnākusi pāri trim tautas atmodām līdz mūsdienām. Tā visspilgtāk izpaudās grūtākajos pārbaudījumu brīžos, karu un okupācijas gados loģiski attīstījās, līdz kļuva par lielas daļas latviešu un lietuviešu garīgās un arī ikdienas dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Mēs visi ļoti labi, spilgti atceramies mūsu tautu neatkarības atjaunošanu pirms desmit gadiem, kad plecu pie pleca latvieši un lietuvieši veica šo vēsturisko soli. Pašreizējā brīdī latviešu un lietuviešu tautas attiecības ir labākas nekā jebkad agrāk. Šī brālības sajūta ir norūdījusies ilgos ciešanu un pārbaudījumu gados. Šā vēsturiskā mantojuma nozīmi tagadnē un arī nākotnē, ejot uz Eiropas Savienību, ļoti labi apzinās, saglabā un attīsta daudzi cilvēki un organizācijas Latvijā un Lietuvā. Atbalstu šim ne vienu vien gadu tapušajam priekšlikumam ir izteikusi Latvijas Rakstnieku savienība, Latvijas Kultūras fonds, Latvijas Universitātes Lituānistikas institūts, “Latviešu - lietuviešu vienība”, daudzi cilvēki Lietuvā un Latvijā. Taču galvenais, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka analogs, līdzīgs priekšlikums ir iesniegts un tiek izskatīts Lietuvas Seimā, un paredzams, ka to pieņems galīgajā lasījumā šā gada maijā. Ja priekšlikums gūtu jūsu atbalstu, tādā gadījumā šī diena vienlaicīgi tiktu atzīmēta abās valstīs. Par Baltu vienības dienu izvēlēts 22.septembris - diena, kad 1236.gadā notika vēsturiskā Saules kauja, lietuviešiem un zemgaļiem kopīgi un neatgriezeniski sakaujot Zobenbrāļu ordeni, kurš pēc ilgstošas laupīšanas un dedzināšanas Lietuvā jau bija devies mājupceļā ar nolaupīto. Tikai dažam brālim, kā rakstīts “Atskaņu hronikā”, bēgot pa meža takām, izdevās nokļūt Rīgā un atnest šo bēdīgo vēsti. Visa Zemgale atkal tapa brīva no vāciešiem, arī kurši sacēlās, nosita iecelto bīskapu un padzina vāciešus. Uz neilgu vēsturisku brīdi Rietumlatvijas neatkarība bija atjaunota. Un šajā sakarā varbūt nav tik svarīgas vēsturnieku debates par to, kur notika Saules kauja - Lietuvā (Šauļu apvidū) vai Latvijā (pie Bauskas Vecsaulē). Varbūt tas ir labi, ka šī teritorija aptver tik lielu mūsu zemju platību.

Dāmas un kungi! Baltu vienības dienas idejiskais saturs veicinātu etniskās brālības sajūtas stiprināšanu, kā arī mūsu valstu politiskās vienības stiprināšanu. Šīs ir reālas vērtības, kuras jau tik sen dzīvo mūsu tautās un kuras būtu arī par pamatu šīs dienas piepildījumam. Ar šo priekšlikumu mēs nevēršamies ne pret vienu, šīs ir vienīgo vēl dzīvu palikušo baltu tautu radu attiecības, kurās ir vieta arī labiem kaimiņiem un draugiem, kas dzīvo kopā ar mums šajās zemēs. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Vai ir iebildumi pret 1.priekšlikumu? Iebildumu nav.

Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts. Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Es atvainojos par redakcijas neprecizitāti. Komisijas konsultantu nolaidības dēļ ir parādījies jautājums, kurš tika izbalsots pagājušā plenārsēdē. Tāpēc šajā situācijā es lūdzu atbalstīt komisijā atbalstīto deputāta Ražuka priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai pret 2.priekšlikumu ir iebildes? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 4, atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Seiksts Komisijas vārdā lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 3.maijam.

Sēdes vadītājs. 3.maijs. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Darba likums”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Helēna Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka (frakcija “Latvijas ceļš”).

Sociālo un darba lietu komisija lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu “Darba likums” pirmajā lasījumā. Ir saņemts konceptuāls atbalsts arī no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un no Juridiskās komisijas.

Sēdes vadītājs. Debatēs runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Darba likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

H.Soldatjonoka. 15.maijs.

Sēdes vadītājs. 15.maijs - priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par izglītības kvalifikāciju akadēmisko atzīšanu Baltijas kopējā izglītības telpā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.1752, tas ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par izglītības kvalifikāciju akadēmisko atzīšanu Baltijas kopējā izglītības telpā”. Man liekas, ka šī ir nenoliedzami ļoti svarīga vienošanās, kopējs likums, un, es domāju, tas veicinās mūsu izglītības progresu. Lūdzu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Sinka. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 3.maijam.

Sēdes vadītājs. 3.maijs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Par pagaidu pasākumiem Latvijas Republikas un Marakešas protokola par Latvijas pievienošanos Marakešas līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu grafika CXLIII - Latvijas Republika - daļas 1-B “Tarifu kvotas” piemērošanā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Atkal ieteic to pirmajam lasījumam, kas veicina mūsu... zemkopības ministrs ieteic steidzamību. Tātad, lūdzu, arī es ieteiktu jums atbalstīt steidzamību, bet vispirms mums jāpieņem pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Nē, vispirms mēs izskatīsim desmit deputātu priekšlikumu par to, lai atzītu šo likumprojektu par steidzamu. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” steidzamību? Runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 2, atturas - 14. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Sinka. Paldies. Lūdzu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklāsim debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ļoti godinātie Latvijas zemnieki! Atkal tiek apiets un

pazemots Latvijas zemnieks. Latvijā ieved 30 tūkstošus tonnu miežu un 5 tūkstošus tonnu auzu. It kā mūsu zemnieks nevarētu to saražot. Tas atkārtojas cikliski, katru gadu. Zemkopības ministrija joprojām nevar sarēķināt, cik tad graudu Latvijā ir vajadzīgs un cik ir jāpasūta, lai mūsu zemnieki saražo.

Ievērojiet arī to, ka Latvijas Republikā elevatori un dzirnavas atrodas nezināmas izcelsmes tropisko zemnieku rīcībā, tāpēc ierosinu atbalstīt Latvijas Republikas budžeta ienākumu palielināšanu, lai tiem ārzemniekiem, kas par importētajiem graudiem grib samaksāt tikai 5% lielu ievedmuitu, tomēr ir jāsamaksā 25 procenti. Tik un tā Latvijas Republikā visu ievesto pārdod par spekulatīvām cenām. “Mīlestība”, ar kādu Latvijas Republikas Ministru kabinetam patīk no mūsu zemnieku un iedzīvotāju naudiņas papildināt savas kabatasnaudas vai saņemt vēl lielākas naudas, ārzemniekiem ir zināma. Diemžēl nezin kāpēc tā saucas par mīlestību pret Latvijas zemniekiem, ka mēs

mīlam mūsu dzimto zemi, bet es aicinu likumprojektu neatbalstīt. Vajag izteikt savu attieksmi pret mūsu zemniekiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Kad mēs šo jautājumu nodevām izskatīšanai komisijai, cienījamais sēdes vadītājs, Saeimas priekšsēdētājs izteica piezīmi, ka es nerunāju par lietu. Acīmredzot arī šodien runa nebūs par lietu.

Kāpēc tas jautājums ir steidzams? Un steidzams tas ir tikai tāpēc, ka mēneša laikā Ministru prezidents var mainīties un vairs nav laika normālai procedūrai. Man ļoti gribētos, lai jūs palasītu to avīzi, kura ļoti nemīl sociāldemokrātus, - “Dienu”. Šodien tā raksta: “Ko nozīmē miežu ievešana Latvijā?” Nu, Tiesneša kungs, tur varbūt ir “mīžu”, es jau nezinu, kā pareizi lasīt, bet jums ir varbūt vairāk taisnības. Taču jebkurā gadījumā var gadīties, ka pēc tam tie zemnieki Kiršteina kungam paskaidros, ko zin viņš, jo naudu raust uz sveša biznesa pamata ir ļoti viegli. Manā skatījumā, jums ir jāapzinās, ka, atļaujot samazināt ievedmuitas nodevas, jūs likvidējat vienu no Latvijas tautsaimniecības nozarēm - zemkopību, un ir ļoti “patīkami” (pēdiņās), ka šo procesu atbalsta zemkopības ministrs.

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie klātesošie! Es saprotu, ka šie jautājumi, kā te viens otrs saka, ir jāforsē, bet šis jautājums ir raksturīgs tajā ziņā un liecina par to, ka mūsu Latvijā nav tautsaimniecības ilgtermiņa stratēģijas, tajā skaitā, nav ilgtermiņa stratēģijas attiecībā uz lauksaimniecību.

Tātad ievedmuitas samazinājumam no 25 uz 5 procentiem, protams, kā objektīvs iemesls tiek minēts tas - un mēs to arī daļēji zinām -, ka pagājušajā gadā nebija pietiekami labvēlīgi laika apstākļi, lai, atšķirībā no kviešiem, iegūtu pietiekamas arī miežu un auzu ražas.

Tomēr šajā sakarībā es gribu izteikt dažus apsvērumus, kurus varbūt, strādājot un dzīvojot tālāk, mēs tomēr tā dziļāk varētu ietvert savā tautsaimniecības stratēģijā. Pirmkārt, es gribētu minēt to, ka tad, ja arī lopbarības graudiem būtu bijusi tāda pati valsts intervences kārtība, kāda tā šobrīd ir pārtikas graudiem - kviešiem, rudziem, lai arī kā mēs to kritizētu, es domāju, ka arī tie, kam ir vajadzīgi šie lopbarības graudi, savlaicīgāk būtu slēguši līgumus ar “Dzirnavnieku” vai ar citām spēkbarības rūpnīcām, kā tos slēdz un cenšas vairāk vai mazāk korekti darīt “Dzirnavnieks”, kas iepērk pārtikas kviešus un pārtikas rudzus. Tāpēc šis būtu pirmais mīnuss. Valstij būtu vēlams veidot intervenci, rezervi, ja tā var teikt arī citiem vārdiem, ne tikai attiecībā uz pārtikas labību, bet arī uz lopbarības labību, lai šādās avārijas situācijās to varētu laist apgrozībā un pārdot iekšējā tirgū. Es domāju, tas būtu turpmāk politikā skatāms un papildināms intervences mehānismā kā tādā.

Otrkārt, šim momentam, protams, ir jāpievērš uzmanība tādēļ, lai rosinātu mūsu lopkopības produkcijas ražotājus tālredzīgāk saimniekot un savlaicīgāk domāt par pilnu gada ciklu, kopā ar spēkbarības rūpnīcām gādājot lopbarības graudus. Piemēram, akciju sabiedrībā “Ķekava”, kas ir lielākais putnu gaļas un putnu gaļas izstrādājumu ražotājs Latvijā, varbūt pat visā Baltijā, nemaz tik ļoti neraizējas par šo problēmu, tāpēc ka šis konkrētais uzņēmums šo lietu ir kārtojis tālredzīgāk un šādas lielas spriedzes tur nav.

Treškārt, es gribētu minēt to, ka no Zemkopības ministrijas, no Ministru kabineta, kas iesniedzis šādu priekšlikumu, būtu vēlams saņemt dziļāku pamatojumu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šis jautājums tika spriests vairākkārt, arī attiecīgajā apakškomisijā, un mēs lūdzām Zemkopības ministriju pateikt, cik tad maksās šī importētā tonna miežu un auzu, ievedot Rīgas ostā. Diemžēl vai nu ignorējot atsevišķu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļu šādu lūgumu, vai arī… es negribētu domāt, ka tā būtu Zemkopības ministrijas speciālistu nekompetence vai informācijas neesamība, taču bez šādas informācijas šos jautājumus kvalificēti nevar risināt, jo zemniekam un visai lauksaimniecībai ir svarīgi zināt šo informāciju, par kādu cenu Rīgas ostā domā iepirkt šo importēto spēkbarību… šos graudus. Šai cenai ir jānoskan! Vai tā ir 70 vai 80 lati par tonnu, jo tad varbūt arī kāda lauku saimniecība vēl no savām klētīm izvilks kaut ko ārā un par šādu cenu pārdos arī šiem lopbarības produkcijas ražotājiem.

Un visbeidzot. Pieņemot šādu lēmumu, var veidoties tāda nelabvēlīga tradīcija, ka mēs ignorēsim korektu līgumu slēgšanu ar lauku saimniecībām par lopbarības graudu iepirkumiem. Gan jau nāks pavasaris, un, ja būs avārijas situācija, gan jau atkal paglābs Ministru kabinets, Saeima un tā tālāk ar dažādām šādām manipulācijām, kā tas ir šobrīd.

Tāpēc es vēlētos pateikt arī to, ka šeit zināms mīnuss ir arī tas, ka nav valsts atbalsta sistēmas jeb subsīdiju sistēmas attiecībā uz graudu audzētājiem. Diskutējām ilgi par viena hektāra… ka it kā nevarot te Latvijā saskaitīt šos ar graudiem apsētos hektārus, ka vajagot kaut kādus ārzemniekus, bet prakse ir bijusi… Tomēr patīkami ir tas, ka pēdējās nedēļās te kaut kas sāk kustēties un ka tādas subsīdijas graudaudzētājiem varētu noskanēt jau šogad, negaidot nākamo gadu.

Un tātad vienīgi jācer, ka jaunajam zemkopības ministram, kas droši vien būs arī jaunajā valdībā, atšķirībā no iepriekšveiktajām lietām un darbībām, būs lauksaimniecības stratēģija tuvākajai un tālākajai perspektīvai, ka viņš veidos labākus nosacījumus lauksaimniecībai lopbarības graudu ražošanā un realizēšanā, kā arī iedzīvinās valsts atbalstu graudu audzētājiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aigars Kalvītis - zemkopības ministrs.

A.Kalvītis (zemkopības ministrs).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Cienījamie sociāldemokrāti! Jūs sevi uzskatāt par lieliem lauksaimnieku aizstāvjiem un par ļoti varošiem speciālistiem. Taču es gribētu teikt, ka tad, ja Latvijā graudu kopievākums būtu lielāks par vienu miljonu tonnu, tad tiešām būtu ļoti bīstami liberalizēt tirgu. Šeit ir runa par 30 tūkstošiem tonnu miežu un 5 tūkstošiem tonnu auzu, kas, skatoties uz kopējo apjomu, nekādu iespaidu uz tirgu neatstās.

Tajā pašā laikā jums vajadzētu saprast, ka lopkopības nozares konkurētspēja vistiešākajā veidā ir saistīta ar lopbarības cenu, un šinī grūtajā situācijā, kad visā Eiropā vasarāju raža bija ļoti zema, kad trūkst lopbarības, mēs nevaram atļauties barot savas cūkas un govis ar graudiem, kas tonnā maksā 80 vai 90 latus. Mēs vienkārši nobendēsim lopkopību, kas laukos dod 60% ienākumu. Šo situāciju vajadzētu apzināties, jo šobrīd lopbarības daudzums saimniecībām, kuras ražo cūkgaļu vai ražo pienu, ir atlicis tikai divām nedēļām. Jūsu neizlēmības dēļ šis jautājums tagad ir jāsteidzina, un mēs to nevaram normāli apspriest. Par to vajadzēja izšķirties jau pirms divām nedēļām, nevis bremzēt neizbēgamus procesus, un 30 tūkstoši tonnu graudu tirgū šobrīd neko nesabojās. Graudu audzētāju savienība šo lēmumu atbalsta, arī lopkopības uzņēmumi atbalsta, tā ka šeit nekādas traģēdijas Latvijas lauksaimniecībai nav. Tāpēc es aicinātu deputātus šodien pieņemt šo likumprojektu abos lasījumos, lai lauksaimniecībā vienkārši stabilizētu situāciju.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. Otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Visus varu iepriecināt. Protams, Kiršteina kungs ir pamodies, un viss ir kārtībā.

Cienījamais zemkopības ministr! Kur jūs bijāt pirms deviņiem mēnešiem? Kur jūs bijāt, kad bija... (zālē troksnis)... Redziet, kā jums palīdz atbildēt! Un kur tanī laikā bija jūsu kā opozīcijas deputāta iesniegumi un papildinājumi budžetam? Kur bija jūsu priekšlikumi tautsaimniecības attīstības programmai zemkopībā? Tā visa nebija. Jūs runājāt par konstruktīvu opozīciju. Šodien, kad jūs jau deviņus mēnešus esat nostrādājis jaukā vietā, no jums nevar izspiest atbildi par to, kas būs nākamajā pavasarī. Tas vienkārši pierāda, kā strādā jūsu vadītā ministrija. Tā ka, cienījamais ministr, tie cipari jau ir skaisti, bet tie nākamgad diemžēl būs tieši tādi paši.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais zemkopības ministr! Ne sociāldemokrātu, bet diemžēl Zemkopības ministrijas neizlēmības dēļ jūs pat līdz 1.janvārim nevarat saskaitīt, cik tad Latvijā ir izaudzēts graudaugu, tāpēc lūdzāt pagarināt laiku šiem aprēķiniem līdz 1.martam. Tas ir pirmais.

Otrais. Mūsu priekšā nav arī aprēķinu, par kādu cenu tiek iepirkti graudaugi. Jā, tos lopiem paredzētos graudus, ko jūs iepērkat, jūs turat ļoti lielā slepenībā. Tā diemžēl ir spekulācija uz mūsu zemnieku rēķina, un nevajag būt te pārgudriem un runāt, ka jūs glābjat mūsu dzīvnieku audzētājus, un nav svarīgi, vai tā ir cūkkopība vai vistkopība.

Diemžēl jūs piekāpāties Eiropas priekšā, un atkal importa cūkgaļa ieplūdīs Latvijā, un tās tirgus cena būs ne mazāka, kāda ir tagad. Tā jūs strādājat, un nevajag savus grēkus novelt uz citiem. Tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu zemniekus, un lai ievedmuita ir 25 procenti.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamo ministr! Šoreiz es tomēr gribētu atbalstīt ministra kungu par šo graudu ievešanu Latvijā, bet tomēr paliek viens jautājums: kam šī atļauja tiks dota? Vai tiem, par kuriem ministrs šodien runāja, vai tiem, kuriem šie graudi ir vajadzīgi lopbarībai, vai dzirnavniekiem, kuri starpību ieliks savā kabatā?

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Juris Sinka.

J.Sinka. Dāmas un kungi! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par izskatāmā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 3, atturas - 26. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

J.Sinka. Paldies. Un, tā kā mēs bijām nobalsojuši par steidzamību, lūdzu pieņemt to arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 24. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par Eiropas Savienības un Latvijas Republikas Asociācijas Padomes lēmumu nr.1/2000 par grozījumiem Eiropas līguma 3.protokolā”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).

Es ieteicu šim likumprojektam pieņemt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Sinka. Lūdzu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par izskatāmā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

J.Sinka. Lūdzu pieņemt to otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Eiropas Savienības un Latvijas Republikas Asociācijas Padomes lēmumu Nr.1/2000 par grozījumiem Eiropas līguma 3.protokolā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

J.Sinka. Priekšsēža kungs, vai man būtu atļauts atgriezties pie 26.punkta?

Sēdes vadītājs. Nē, mēs izskatām darba kārtību Saeimas kārtības rullī paredzētajā kārtībā. Lūdzu, iesniedziet priekšlikumu par likumprojekta izskatīšanu!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu: “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu, lūdzam iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””.” Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Izskatīsim lēmuma projektu - “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanas (pedofiliju), darbības termiņa pagarināšanu”. Dokumenta nr.1836. Vai iesniedzēju vārdā kāds vēlas runāt? Atklājam debates. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu jums pateikt, ka pašā sākumā es biju pret šādas komisijas izveidošanu un par to es no savas frakcijas dabūju tādu nelielu aizrādījumu. Tāpat es atsaucu savu parakstu zem dokumenta, kas pieprasīja Ģenerālprokuratūras darba pārbaudi, jo man šķiet, ka mēs lienam ne tanī sfērā, kur mums vajadzētu darboties. Man liekas, ka šīs komisijas darbība to arī pierādīja, un es arī neuzskatu, ka Ādamsons būtu tas Herakls, kas tos Augeja staļļus iztīrīs. Un šoreiz, es domāju, tas varbūt nav galvenais, kas to komisiju vadīja vai kas nevadīja. Galvenais ir tas, ko Vineta Muižniece atklāja, - tas, ka šī komisija varbūt ne vienmēr ir strādājusi pēc tiesiskas valsts principiem. Un es arī nebūtu nācis šodien tribīnē, ja Vineta Muižniece nebūtu mani izprovocējusi. Es viņai pilnīgi šajā ziņā piekrītu, ka visiem ir jāstrādā pēc tiesiskas valsts principiem. Un jo vairāk tādēļ, ka aiz premjera muguras ir uzraksts, ka “viens likums, viena taisnība visiem”.

Taču es arī domāju, ka kaut kādā veidā, cienītā Muižnieces kundze, jūsu uzstāšanās nesaskan ar lietas būtību. Redziet, kas ir par lietu! Par Nagļa paraksta tiesību likumīgu anulēšanu faktiski pieprasa ministra demisiju. Tātad, ja ministrs ir rīkojies pēc likuma burta un gara, par to viņam vajag demisionēt, bet ministrs, kas ir Ministru kabinetu dezinformējis par juridiskās lietas būtību, līdz šim brīdim vēl strādā, it kā nekas nebūtu noticis. Par “Latvenergo” valdes locekli tiek iecelts Liuziniks, kurš atrodas kriminālvajāšanā par 3 miljonu nozagšanu. Premjers pēc tam uzstājas pa televīziju un saka, ka esot nevainības prezumpcija. Jā, es pilnīgi piekrītu, ka ir nevainības prezumpcija, un es nepieprasu, lai Liuziniku liktu tūlīt aiz restēm, bet es nevaru saprast… Ir vēl viena lieta - un tā ir morāli ētiskā lieta: ja viņš top apvainots vai top turēts aizdomās par 3 miljonu nozagšanu, kādas viņam ir morālas tiesības būt šā “Latvenergo” vadībā?

Paņemsim vēl vienu lietu. “Latvenergo” prezidentam Ginteram premjera padomnieks draud, un šo draudu rezultātā šis prezidents atkāpjas no amata. Vai Sausnītis ir zaudējis savu amatu? Viņš līdz šim brīdim strādā.

Tātad, Muižnieces kundze, jā, es tiešām jūs ļoti cienu, bet tiešām sekosim Valsts prezidentes aicinājumam tīrīt šos Augeja staļļus. Un tamdēļ man būtu lūgums jūsu frakcijai: “Izsauciet pie sevis “uz tepiķa” Šķēles kungu un pasakiet viņam šos skaidros likumu pārkāpumus, lai tas vairs neturpinātos.”

Bet es tomēr aicinu deputātus neatbalstīt šīs komisijas darbības pagarināšanu, jo mums jau pietiek... Mēs esam mēslos līdz ausīm. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kirteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es jau vienreiz teicu un vēlreiz aicinu neatbalstīt šo sociāldemokrātu parakstīto dokumentu. Diemžēl man ir jāatkārto vēlreiz, ka mums sociāldemokrātiem acīmredzot ir jāuzdāvina klausāmais aparāts, jo Baldzēna kungs nebija pamanījis vienu lietu. Es nerunāju par komisijas vispārējo darbu, bet tikai par vienu komisijas uzdevumu - izvērtēt faktus par amatpersonām. Baldzēna kungs, es neizvērtēju visu komisijas darbu! Un tāpēc, atšķirībā no jums, mēs uzskatām, ja jūs 90% ticamu faktu piejaucat 10% nepārbaudītus, tā jūs sabojājat visu šo dokumentu. Tas ir apmēram tā: sociāldemokrāts Baldzēns izvāra zupu, kurā ieliek dažādas garšvielas, un zupa ir ļoti garšīga, bet sociāldemokrāts Burvis tur iespļauj iekšā, un tad viss jūsu brūvējums diemžēl, Baldzēna kungs, nekur nav derīgs.

Tāpēc nav jēgas pagarināt un atbalstīt sociāldemokrātu iesniegto priekšlikumu par komisijas darba pagarināšanu, jo mums - es ceru, ka arī pārējiem deputātiem, ne tikai Tautas partijai, atšķirībā no sociāldemokrātiem, - nav vienaldzīgi, kā saprot un ko nozīmē tiesiska valsts, ko nozīmē nevainības prezumpcija, un tāpēc mēs aicinām atdot… Es ceru, ka sociāldemokrāti pārdomās un atdos profesionāļiem šos dokumentus, lai viņi tos izvērtē, kur ir šie fakti un kur to nav. Ir jāatdod šie materiāli tiesībsargājošām institūcijām, un tiešām nav jēgas pagarināt šo termiņu, jo pats process ir saprotams. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es saprotu, ka mūsu debates būs par divu lēmumu projektiem, un lielākā daļa deputātu šobrīd nāk uzstāties gan par vienu, gan par otru projektu, bet daļa deputātu nāk šajā tribīnē tāpēc, ka vienkārši diezgan strauji tika pabeigtas debates iepriekšējā jautājumā.

Tomēr jebkurā gadījumā, kolēģi, es gribētu minēt to, kas varbūt šajā starpziņojumā neparādās. Šajā starpziņojumā neparādās konkrētais komisijas locekļu reālā darba ieguldījums komisijas darbā un visa apkopojuma ziņojuma veidošanā, un, ja būtu jāvērtē šis reālais ieguldījums, tad jāsaka, ka diemžēl jūs, kolēgi no Tautas partijas, ne mazo pirkstiņu neesat pakustinājuši, lai veicinātu bērnu tiesību aizsardzību un lai te kaut ko labāk izregulētu... Ne mazāk par 500... tā vietā jūs komisijas darbā visu laiku esat uzvedušies un uzstājušies destruktīvi. Ir bijis mēģinājums iznest materiālus. Es ļoti ceru, ka tā bija nejaušība.

Tālāk. Jūsu darbs arī šā starpziņojuma veidošanas procesā bija vērsts nevis uz to, lai paplašinātu un izvērstu konkrēto uzdevumu loku, bet gan jūsu darbs bija vērsts uz to, lai maksimāli grautu komisijas darbu. Šeit tika izplatītas piezīmes pie protokola. Te jāmin, ka pirmie divi parakstītāji, kas ir parakstījuši piezīmes pie protokola, vaiga sviedros ir strādājuši šajā komisijā un pelnīti arī ir saņēmuši atalgojumu par šo darbu komisijā, bet jūs, kolēģi, tur neesat... Ja jūs varat pateikt, ko jūs - gan viens, gan otrs - konkrēti esat izdarījuši - tad es ļoti priecāšos. Jūs tur nekā neesat izdarījuši.

Tagad par konkrētajiem lēmumu projektiem. Protams, sociāldemokrātu bažām un vēlmei pagarināt komisijas pilnvaru laiku ir zināms pamats, bet kopš vakardienas, kad no amata ir atkāpušās konkrētās personas, es domāju, ka jums savu priekšlikumu vienkārši vajadzēja atsaukt, un tā būtu normālāk.

Ja runā par otru priekšlikumu, kuru ir sagatavojusi izmeklēšanas komisija, tad, kolēģi, es aicinu vismaz tos, kuri iebilst pret visu, kas ir šajā projektā, rūpīgi iepazīties ar to sadaļu, kurā ir atšifrēta Valsts drošības komitejas noteicošā loma aģentu tīkla vervēšanā augstāko amatpersonu vidū un tas, kādu tas atstāj ietekmi uz valsts drošību. Tāpēc šī ideja par materiālu nodošanu Nacionālās drošības komisijai ir visoptimālākā. Tālāk jau Nacionālās drošības komisija rīkojas pilnīgi patstāvīgi pēc saviem ieskatiem, nododot materiālus izmeklēšanas iestādē un atstājot šo materiālu kopijas sev, lai varētu kontrolēt šā procesa gaitu savas kompetences ietvaros. Tāds būtu mans priekšlikums.

Un nobeigumā es gribu pateikt dažus vārdus vēl diviem dižajiem oponentiem, kas komisijā principā nekā pilnīgi reāla nav izdarījuši, un to es saku uz savu atbildību. Šiem diviem dižajiem oponentiem es tomēr ieteiktu rūpīgi izlasīt 16.lapaspusē minēto un vismaz pastrādāt pie tā, lai 16.lapaspusē minētie uzdevumi būtu jaunās valdības deklarācijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tik tiešām pēdējā laikā televīzijā pavīd uzraksts - viens likums visiem! Un tad Latvijas iedzīvotāji man uzdod jautājumus sakarā ar bērnu izmantošanu. Viņi teica: “Ko ir izdarījušas tiesībsargājošās iestādes un Latvijas Ģenerālprokuratūra triju vai pat vairāku gadu laikā, kad tika izveidots šis bērnu izmantošanas tīkls Latvijā?” Tas taču ir izveidots! Pastāv bērnu seksuālā izmantošana un visas tās adoptācijas un pārdošanas uz ārzemēm... Diemžēl nekas nav izdarīts! Un tagad, kad Saeimas izmeklēšanas komisija vismaz ir atvērusi logu uz šo neredzamo pusi, uz kuru Tautas partija nekādi negrib paskatīties... Kas tad iznāk? Iznāk tā, ka tas ir slikti. Tāpēc šodien avīzē “Diena” pavīdēja tāds raksts, ka prokuratūra brīdina deputātus par juridisko atbildību. Un ļoti interesanti ir skatīties, jo tur ir tas, ka mūsu Ģenerālprokuratūra pielīdzina deputātus noziedzniekiem. Viņi ieraksta, ka tikuši nopratināti 53 liecinieki, un to starpā 22 Latvijas Saeimas deputāti. Tad kā mēs to varam tagad saprast?

Es jums teicu, kāda bija pratināšana. Vai tad tas nozīmē, ka seksuāli izmantoja bērnus? Un tagad vēl tiem pielīdzina deputātus... “Kraukļa avīzē” pavīd vienmēr tā deputātu ienākumu skaitīšana...

Un nākamais - ka bērnu seksuālā izmantošana tā var iedarboties, apdraudēt Latvijas neatkarību vai pastāvēšanu. Paskatieties, ko dara mūsu Ģenerālprokuratūra, kādus dokumentus viņi sastāda, un kādā jocīgā situācijā ir nolikti Latvijas Saeimas deputāti! Tāpēc es ierosinu komisijas darbību pagarināt, lai tomēr tās nejēdzības, kas ir notikušas, varētu līdz galam izmeklēt.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Principā jau varētu atbalstīt Vidiņa kunga priekšlikumu par staļļu tīrīšanu, par mēslu izvešanu. Taču, ņemot vērā, ka ir pavasaris, vajadzētu no tiem staļļiem papriekš dabūt laukā tos lopiņus, bet tie lopiņi ir tanī stallī. Un pats smieklīgākais ir tas, ka jūs taisāties tiem lopiņiem tikai tos steliņģus mainīt, jūs jau netaisāties lopiņus vispār no tā staļļa vest laukā. Un tādā gadījumā ar tīrīšanu būs problēmas. Protams, es visu laiku domāju, kāpēc Kiršteina kungs šodien tik aktīvs, pamodies, saēdies piespļaudītu zupu. Tad nevajadzēja zagt no Baldzēna kunga virtuves to zupiņu, ne jau jums viņa bija domāta, Baldzēns jau nav apvainojies. Un tāpēc jūs jau šodien te rīstāties spļaudekļos.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins. Otro reizi.

A.Kirteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Man beidzot ir skaidrs, kāpēc dažas avīzes izplata it kā baumas par to, ka 7.Saeimas “čerāns” vai “valdmanis” esot Burvja kungs. Šoreiz es teikšu ļoti īsi piezīmi - Rasnača kungs sajauca, martā tiešām divi deputāti nav bijuši ne uz vienu komisijas sēdi, to jūs varat redzēt protokolos. Es nesaukšu viņus vārdā, jo varbūt viņiem ir bijuši dažādi iemesli, lai neierastos, bet viens deputāts ir no “Latvijas ceļa”, otrs ir no Jaunās partijas. Kā man komentēt vairākos laikrakstos sniegtos Rasnača kunga paziņojumus, ka Tautas partijas frakcijas deputāti esot mēģinājuši iznest kaut kādus materiālus un tos iznesuši? Es šos paziņojumus nevaru komentēt, jo acīmredzot, ja kādu sieva regulāri sit ar slapjiem rabarberu kātiem, tad rādās ne tas vien.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es esmu viens no tiem, kuri ir parakstījuši šo lēmuma projektu, un esmu sagatavojis arī komisijas... izmeklēšanas komisijas vārdā otro lēmuma projektu. Un tagad deputātiem būs jāizšķiras, par kādu tad mēs balsosim. Man diemžēl nebija iespējas beigās atbildēt uz oponentu kritiku, kura izskanēja no šīs tribīnes, bet man tik tiešām bija liels gods strādāt ar tiem desmit deputātiem, kuri godprātīgi pildīja savus pienākumus, kuri izcieta visas tās neķītrības un sekoja līdzi visām šīm lietām un liecībām no paša sākuma līdz pašām beigām. Man bija iespēja arī noskatīties, kāda reakcija bija Nacionālās drošības komisijā, kad es informēju viņus, ka šie materiāli būs nodoti viņiem. Nekā patīkama tur nav.

Kāpēc radās šis lēmuma projekts? Diemžēl deputātiem laikam ir pietiekami īsa atmiņa. Savulaik pietiekami efektīvi darbojās pazudušo “Latvenergo” 3 miljonu lietas izmeklēšanas komisija. Komisija pēc būtības izpildīja visas savas funkcijas un uzdevumus. Vēl vairāk. Galaziņojumā tika nosauktas arī aizdomās turamās personas. Taču lielākā kļūda, kuru pieļāva toreiz Panteļējeva kungs, bija tā, ka viņš nenolasīja visu šo ziņojumu no Saeimas tribīnes. Un tāpēc man bija šodien tas jādara, lai šo kļūdu neatkārtotu. Tikai pateicoties “Latvenergo” lietas izmeklēšanas komisijai, faktiski tika atlaista “Latvenergo” padome, tika nomainīta daļa valdes locekļu, tika celtas apsūdzības gan “Latvenergo” prezidentam, gan viceprezidentam, gan arī finansu direktoram. Pēc tam, kad šī komisija pārtrauca savu darbību, faktiski izmeklēšanā nav notikusi nekāda virzība uz priekšu. Kad darbojās komisija, pavīdēja informācija par to, ka ir ierosināta arī krimināllieta par Jāņa Nagļa iespējamo saukšanu pie kriminālatbildības par nelikumīgu lēmumu pieņemšanu saistībā ar šiem 3 miljoniem. Diemžēl arī šī krimināllieta kaut kur ir noplēnējusi.

Deputātiem ir pamatotas bažas, ka, ja nebūs šīs parlamentārās kontroles, tad arī šī iesāktā lieta var tiesiskajā līmenī beigties ne ar ko.

Tieši tāpēc mēs uzskatām, ka parlamentam un tieši izmeklēšanas komisijai jāturpina savs darbs. Kaut gan, uzreiz godīgi pateikšu, neviens no komisijas locekļiem pēc būtības negribētu atbalstīt šo priekšlikumu viena iemesla dēļ. Tāpēc, ka nevienam nav patikšanas nodarboties ar šīm lietām un uzklausīt šīs liecības, kuras pašas pēc būtības ir ļoti, ļoti nepatīkamas.

Par komisijas darbības stilu. Diemžēl šeit - es ceru, ka neapzināti, - tika mānīta arī sabiedrība. Vairāk nekā pirms trim mēnešiem tika izstrādāts pamats apkopojošajam ziņojumam. Trīs nedēļas deputātiem bija iespēja iesniegt savus priekšlikumus. Diemžēl no Tautas partijas puses tika iesniegti tikai divi priekšlikumi. Viens - mainīt datumu, otrs - precizēt uzvārdus.

Nākamais. Šopirmdien komisija slēgtā balsojumā pieņēma lēmumu par to, kādi uzvārdi tiks publicēti. Tur netika… (No zāles dep. K.Leiškalns: “Kāpēc?”) arī šodien netika nosaukti visi uzvārdi. Tāpēc, ka tā lēma komisija, Leiškalna kungs!

Tālāk. Pirmdien komisija pieņēma lēmumu par to, kādā veidā šie dokumenti tiek nosūtīti izskatīšanai parlamentā. Tika pieņemts lēmums, ka visi deputāti neparakstās zem apkopojošā ziņojuma, bet komisijas vārdā šo ziņojumu iesniedz komisijas priekšsēdētājs Saeimas Prezidijam. Vienīgais, kurš toreiz balsoja “pret”, bija Kiršteina kungs. Arī par šodienas balsojumu… Atvainojiet, bija pieņemts lēmums nevis par to, ka šis protokols ir jāpievieno apkopojošajam ziņojumam, bet ka tas ir… ka šie iebildumi ir jāpievieno komisijas protokolam, kas ir nofiksēts. Un, ja ir vēlēšanās iepazīties ar to, nav nekādu problēmu ar to iepazīties.

Bet tieši tāpēc, ka deputātiem ir bažas, ka šī izmeklēšana prokuratūrā netiks veikta objektīvi, es aicinu atbalstīt šo izstrādāto un iesniegto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mums ir divi dokumenti - dokuments nr.1836 un dokuments nr.1837. Es ierosinu varbūt atteikties no lēmuma projekta, kas ir dokumentā nr.1836 (tas ir par komisijas darbības termiņa pagarināšanu), un atbalstīt otru dokumentu - dokumentu nr.1837. Es zināmā mērā runāju arī no Saeimas Nacionālās drošības komisijas puses… Atbalstīt 1.punktu, kurā Saeima nolemj… Un par 2.punktu nebalsot. Balsot par 1.punktu. Nu jā, diemžēl komisija ir strādājusi rūpīgi un kārtīgi un ir atklājusi faktus par augstām amatpersonām ar pretdabiskām tieksmēm. Žēl, ka mana drauga Šķēles kunga vārds arī noskanēja tur tajā sarakstā, nu nekā nevar darīt. Taču es ierosinu tātad balsot par 1.punktu un…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Mēs apspriežam dokumentu nr.1836. Vai jums ir vēl kas ko teikt?

O.Grīgs. Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs, es runāju tieši par dokumentu nr.1837 - par augstām amatpersonām, kuras tur ir nosauktas. Es ierosinu balsot par 1.punktu…

Sēdes vadītājs. Paldies. Dzintars Rasnačs. Otro reizi.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Cienījamais Kiršteina kungs! Es jūs nesaukšu “Sļivkina kungs”, es teikšu “Kiršteina kungs”, jo šī tribīne nav samazgu izgāztuve. Es aicinu jūs turpmāk būt korektam un pieklājīgam.

Godātie kolēģi! Ja runā par lietas būtību, tad es gribētu aicināt neturpināt

tās tradīcijas šajā tribīnē un nepārvērst nopietnas lietas par farsu, un uz to es aicinu jūs, Kiršteina kungs, un uz to es aicinu arī jūs, Gundar Bērziņa kungs, kas šo lietu gribēja pārvērst par farsu jau pagājušā gada decembra sākumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai Pēteris Apinis arī vēlas ko teikt? Nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: noteikt, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), darbības termiņš pagarināms līdz attiecīgās krimināllietas izmeklēšanas beigām.

Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 43, atturas - 23. Lēmuma projekts noraidīts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par tālāku darbu ar parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), materiāliem un likumprojektiem”. Dokuments nr.1837.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu. Paskaidrošu, kāpēc. Tie, kuri uzmanīgi klausījās, ievēroja, ka ir arī šajā apkopojošajā ziņojumā atsevišķa sadaļa - “Nacionālā drošība”. Pēc piekritības un būtības tieši Nacionālās drošības komisija būtu tā, kurai būtu jāizskata un jāpārņem šie materiāli. Un savas kompetences ietvaros - arī visām pārējām Saeimas komisijām. Komisijas vārdā vēlreiz aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par izskatāmo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 23. Lēmums pieņemts.

Pirms izskatām turpmākos likumprojektus, ir jāizskata saņemtais desmit deputātu ierosinājums turpināt Saeimas šīsdienas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai. Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu “Par zvērinātiem revidentiem”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Minētais likumprojekts “Par zvērinātiem revidentiem” ir jauna šā likuma redakcija, kurā ir ietvertas Eiropas Savienības astotās direktīvas prasības, un te ir faktiski arī papildinātas un precizētas normas, kas attiecas uz kredītiestāžu, apdrošināšanas sabiedrību un ieguldījumu sabiedrību pastiprinātu uzraudzību, lai ierobežotu krāpšanu dažādos apstākļos, kā arī ir ietverti ieteikumi dalībvalstīm - iekļaut mūsu iekšējos noteikumos un likumos papildnoteikumus, kas izvirza konkrētas prasības attiecībā uz ziņojumiem, kurus sniedz revidenti, atzinumiem, kā arī prasības attiecībā uz šo amatpersonu atbildību. Tā kā likumprojektu ir sagatavojusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, mēs to nosūtījām jums. Lūdzam jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai mēs kopīgi varētu strādāt pie galīgās redakcijas.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Piedāvājamais likumprojekts “Par zvērinātiem revidentiem” ir ļoti svarīgs, jo mūsu īsajā neatkarīgās valsts vēsturē šis ir jau trešais likums par zvērinātiem revidentiem. Taču, kaut arī tas ir svarīgs un nepieciešams, un ļoti rūpīgi un plaši izstrādāts, tomēr no juridiskā viedokļa es gribētu izteikt dažas piezīmes un novēlējumus, lai to vēl varētu uzlabot.

Pirmām kārtām, es domāju, ka nebūtu pareizi aprobežoties tikai ar komercdarbības formām, kaut arī saskaņā ar jauno Komerclikumu ir tomēr iespējams revidentam darboties arī individuāli un tajā pašā laikā arī Civillikuma ietvaros.

Otrām kārtām, nekas nav šajā likumā teikts par civiltiesisko atbildību. Kāda atbildība ir šiem revidentiem? Revidentam, tāpat kā jebkuram citam attiecīgi sertificētam brīvās profesijas pārstāvim, ieskaitot juristus, ir pilna atbildība par savu profesionālo darbību, tādēļ arī tas būtu jānorāda šajā likumprojektā.

Un trešais moments, kas ir nepieciešams. Manuprāt, ir svarīgi, ka ir jāsāk visām šīm profesijām veikt civiltiesisko zaudējumu nodarīšanas obligāto apdrošināšanu, jo tas saskan ar modernajām tendencēm, tā tam ir jābūt. Ja reiz kaitējums ir nodarīts, tad, kaut arī atbildība ir pilna, nevar veidoties situācija, ka atkarībā no cilvēka personiskā īpašuma iestājas šī atbildība. Normālā tiesiskā un reizē tirgus ekonomikas valstī, Počas kundze, šos jautājumus risina ar obligātās apdrošināšanas palīdzību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par zvērinātiem revidentiem” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 3.maijam.

Sēdes vadītājs. 3.maijs - priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Cienījamo priekšsēdētāj! Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (likumprojekta reģistrācijas numurs 117, dokuments nr.232) ir saistīts ar likumprojektu paketi, ko mēs pieņēmām pagājušajā nedēļā, tie ir likumprojekti, kuri pavada Koncernu likumprojektu. Likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” tiek izdarīti attiecīgi grozījumi, lai to saskaņotu ar Koncernu likumu. Aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

L.Muciņš. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 8.maijam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.maijs. Paldies.

Kā pēdējo šodien izskatīsim likumprojektu “Par līgumu starp Latvijas Republikas valdību, Igaunijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par kopējās izglītības telpas izveidi starp Baltijas valstīm vispārējā, vidējā un profesionālajā izglītībā (līdz augstākās izglītības pakāpei)”. Otrais lasījums. Kas ziņos Ārlietu komisijas vārdā? Atbildīgā referenta nav.

Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, vārds deputātei Inesei Birzniecei. Paziņojums.

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Pēc konsultācijām ar Ārlietu ministriju ir izveidota Latvijas un Armēnijas un Latvijas un Gruzijas parlamentu sadarbības grupa. Mums drīzumā šeit būs augsts viesis, ārlietu ministrs, tādēļ es aicinu tūlīt pēc sēdes sanākt dalībniekiem, lai būtu pirmā sēde, lai oficiāli eksistētu šī sadarbības grupa.

Sēdes vadītājs. Vārds Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju lūdzu pulcēties laukumā, kā bija norunāts.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Pēteris Salkazanovs, Ērika Zommere, Vaira Paegle, Andris Bērziņš, Romāns Mežeckis.

Sēdes vadītājs. Saeimas ziemas sesijas pēdējā kārtējā sēde ir beigusies. Novēlu jums priecīgas Lieldienas un veiksmīgu darbu pie nākamā Ministru kabineta sastādīšanas!

Savukārt tos deputātus, kuri nav atmetuši cerības uzklausīt ministru atbildes uz jautājumiem, aicinu ierasties sēžu zālē pulksten 17.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

Sēdes vadītājs. Labvakar! Sākam izskatīt atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem.

Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz deputātu Imanta Burvja, Leona Bojāra, Jāņa Ādamsona, Valda Lauska un Jāņa Lejas jautājumu “Par Saulesdārza slēgšanu un privatizēšanu”. Ministru prezidenta vietā atbild izglītības un zinātnes ministrs Māris Vītols.

M.Vītols (izglītības un zinātnes ministrs).

Labdien. Uz uzdoto jautājumu sagatavota rakstiska atbilde. Vairāk nav ko piebilst.

Sēdes vadītājs. Vai jautājuma iesniedzējiem ir kas piebilstams?

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Pasts acīmredzot strādā sliktāk nekā pats jaunākais ministrs šinī valdībā, ministrs atnāca ātrāk par rakstisko atbildi. Es rakstisko atbildi neesmu redzējis. Taču būtībā ir jautājums vienkāršs - vai rīcība ir vai nav morāla. Es domāju, kādu vārdu šis ministrs varētu Ministru prezidenta pilnvarojumā pateikt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Vītola kungs!

M.Vītols (izglītības un zinātnes ministrs).

Atbildes raksts - cik es saprotu, arī tas šobrīd ir pieejams, - skaidri liecina, ka šoreiz nav runa par privatizāciju. Nav arī plānots attiecīgo īpašumu, uz kura atradās valsts budžeta iestāde “Saulesdārzs”, privatizēt, šis īpašums tiks izmantots tādiem pašiem mērķiem, kādiem tas ir ticis izmantots visu laiku, - pārņem funkcijas Valsts Jaunatnes iniciatīvu centrs kā jaunatnes izglītības iestāde.

Sēdes vadītājs. Vēl papildu jautājumus, lūdzu, Burvja kungs!

I.Burvis. Vienīgi žēl, ka nav absolūti nekādas garantijas, ka solījumi tiks izpildīti. Nupat es saņēmu rakstisko atbildi. Tātad principā, ja patiešām privatizācija netiks veikta šinī objektā, tā būs atbilde.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājums izskatīts.

Satiksmes ministra Anatolija Gorbunova atbilde uz deputātu Burvja, Leona Bojāra, Ādamsona, Baldzēna un Zvejsalnieka jautājumu “Par firmu “Jūras kvalitātes centrs””.

Lūdzu, Gorbunova kungs!

A.Gorbunovs (satiksmes ministrs).

Ir sniegta rakstiska atbilde. Lūdzu papildu jautājumus.

Sēdes vadītājs. Vai ir papildu jautājums? Lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Pateicos jautātāju vārdā par īsu un konkrētu atbildi par lietas būtību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ministru prezidents Andris Šķēle nav pilnvarojis nedz Gorbunova kungu, nedz kādu citu ministru atbildēt uz sev uzdotajiem jautājumiem. Nav. Tātad šie jautājumi paliek neatbildēti un tiks izskatīti pēc nākamās kārtējās sēdes.

Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par to bijušās

valsts pilsonības””

- dep. J.Lagzdiņš - 4.lpp.

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Armēnijas

kapitāla nodokļiem”

Par likumprojektu “Par zvērinātiem revidentiem”

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības,

cietušo aizsardzībā”

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes

nodokli”” (Nav pieņemts)

Par likumprojektu “Par Eiropas Padomes 1999.gada

1.maija rezolūciju nr.5 “Par pretkorupcijas starpvalstu

grupas (GRECO) nodibināšanu””

Par likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas

likumā”

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un

pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās””

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts

noslēpumu”” (Nav pieņemts)

Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu

Latvijas baptistu draudžu savienībai”

Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta

A.Tiesneša saukšanai pie administratīvās atbildības”

Ziņo - dep. L.Muciņš - 9.lpp.

Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta

E.Baldzēna saukšanai pie administratīvās atbildības”

Ziņo - dep. L.Muciņš - 9.lpp.

Par lēmuma projektu “Par deputāta J.Ādamsona

izslēgšanu no Saeimas sastāva” (Priekšlikums

noraidīts)

Par lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas

izdarīšanu (pedofiliju), darbības termiņa pagarināšanu”

Par lēmuma projektu “Par tālāku darbu ar Parlamentārās

likumprojektiem”

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātei V.Paeglei”

Lēmuma projekts “Par J.Bebrišas apstiprināšanu par

Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 60.lpp.

Lēmuma projekts “Par D.Kristmanes apstiprināšanu

par Ventspils tiesas tiesnesi”

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 60.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iekšējā tirgus

aizsardzību”” (2.lasījums) (Steidzams)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes

nodokli”” (2.lasījums) (Steidzams)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem

un nodevām”” (3.lasījums)

Likumprojekts “Komerclikums” (3.lasījums)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku un

atceres dienām”” (2.lasījums)

Likumprojekts “Darba likums” (1.lasījums)

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības,

atzīšanu Baltijas kopējā izglītības telpā” (1.lasījums)

Likumprojekts “Par pagaidu pasākumiem Latvijas

CXLIII — Latvijas Republika — daļas I-B “Tarifu

kvotas” piemērošanā” (1.lasījums) (Steidzams)

Likumprojekts “Par pagaidu pasākumiem Latvijas

CXLIII — Latvijas Republika — daļas I-B “Tarifu

kvotas” piemērošanā” (2.lasījums)

Likumprojekts “Par Eiropas Savienības — Latvijas

Republikas Asociācijas Padomes lēmumu Nr.1/2000

par grozījumiem Eiropas līguma 3.protokolā”

(1.lasījums) (Steidzams)

Likumprojekts “Par Eiropas Savienības — Latvijas

Republikas Asociācijas Padomes lēmumu Nr.1/2000

par grozījumiem Eiropas līguma 3.protokolā”

(2.lasījums)

Lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas

izdarīšanu (pedofiliju), darbības termiņa pagarināšanu”

(Nav pieņemts)

Lēmuma projekts “Par tālāku darbu ar Parlamentārās

likumprojektiem”

Ziņo - dep. J.Ādamsons - 185.lpp.

Likumprojekts “Par zvērinātiem revidentiem” (1.lasījums)

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas

Republikas Uzņēmuma reģistru”” (1.lasījums)