Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas otrā sēde

2000.gada 20.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Šodien ir 20.janvāris - 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres diena. Tā ir diena, kura ierakstīta mūsu Latvijas vēsturē ar neizdzēšamiem burtiem. Tā tautas vienotība, tā drošsirdība un pašaizliedzība, kas tika parādīta tajās neaizmirstamajās janvāra dienās, nevar izgaist no tautas atmiņas. Šodien nolieksim galvu to cilvēku priekšā, kuri no barikādēm nepārnāca. Es aicinu jūs ar atceres brīdi pieminēt Roberta Mūrnieka, Vladimira Gomonoviča, Sergeja Konoņenko, Andra Slapiņa, Edija Riekstiņa un Gvido Zvaigznes piemiņu. (Klusuma brīdis.) Paldies.

Pirms sākam izskatīt 20.janvāra sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un pirmajā sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, lai lemtu par tā nosūtīšanu komisijām. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Seši frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 117.panta ceturto daļu lūdz Saeimas Prezidiju ziņot par deputātu iesniegto lēmuma projektu “Latvijas Republikas Saeimas paziņojums par Krievijas Federācijas militārajām akcijām Čečenijā”. Viens deputāts var runāt “par” šo priekšlikumu, viens - “pret”. Runāt vēlas Juris Dobelis. Deputātiem nav izdalīts dokuments. “Par” vēlas runāt deputāte Kristiāna Lībane - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Dokuments jums tūlīt tiks izdalīts, un nav nekādu problēmu izkārtot mūsu darba kārtību tā, lai tas tiktu izskatīts tikai pēc tam, kad tas nogulsies jums uz galda, kad būs kādu laiku tur jau bijis un kad jums jau būs bijušas visas iespējas ar to iepazīties Es uzreiz gribu pateikt pilnīgi godīgi: teksts ir ārkārtīgi tuvs tiem diviem lēmuma projektiem, kas šobrīd jau ir iekļauti darba kārtībā. Taču te ir lielāks akcents uz cilvēktiesību pārkāpumiem, bet mazāks akcents uz dažādiem divdomīgi tulkojamiem salīdzinājumiem saistībā ar citiem pasaules vēsturē zināmiem konfliktiem, piemēram, ar arābu valstu un Izraēlas konfliktu.

Es jums saku to pilnīgi godīgi, lai jūs saprastu, par ko ir runa. Tas ir frakcijas “Latvijas ceļš” deputātu sagatavots projekts. Mēs nevēlamies šobrīd pilnīgi neko citu kā vien to, lai mums dotu iespēju šo dokumentu izskatīt kā vienu no alternatīvām tajā alternatīvu virknē, kuras mēs apspriedīsim lēmuma projekta izskatīšanas laikā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis runās “pret”.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vai mēs nesākam izskatīties ne tikai smieklīgi, bet arī pārāk smieklīgi? Paskatieties, cik ilgs laiks ir pagājis, kopš mēs vispār ļoti izmisīgi cenšamies pieņemt kaut ko, atpaliekot no mūsu kaimiņu valstīm Baltijā. Tālu atpaliekot! Mēs neesam vispār spējīgi pateikt, ko mēs domājam. Tagad, kad ar tādām mokām beidzot esam tikuši līdz kaut kādiem dokumentiem, mēs, vēl nesaņēmuši dokumentu, gribam lemt par jauna dokumenta iekļaušanu.

Man liekas, ka mēs visi labi zinām, ko paredz Kārtības rullis. Tad sakiet, lūdzu, kā mēs varam spriest par dokumentu, ko vēl joprojām neesam redzējuši. Es uzskatu, ka mums nākamajā vai aiznākamajā sēdē ir pilnīgas iespējas izskatīt kādu labāku, varbūt pat ļoti labu dokumentu. Bez tam šodien mūsu priekšā jau tā ir divi dokumenti, un viens no tiem ir alternatīvais, kas mums ir jāizskata. Tāpēc es iebilstu - un man to atļauj Kārtības rullis - vispār pret šā dokumenta izskatīšanu šodien.

Sēdes vadītājs. Kārtības rullis ļauj vienam deputātam runāt “par”, bet otram - “pret” Saeimas Prezidija ziņojumu par deputātu lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par frakcijas “Latvijas ceļš” deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 18, atturas - 3. Priekšlikums tiek atbalstīts.

Izskatīsim Prezidija ziņojumus. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Man absolūti nav nekādu iebildumu, ka atbildīgā būs Aizsardzības un iekšlietu komisija, taču es ļoti lūdzu nodot šo projektu kā vienai no komisijām arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš... Iebildumu pret Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju nav, bet ir priekšlikumi... Lūdzu!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Godātais priekšsēdētāj! Lūdzu nodot šo likumprojektu kā neatbildīgajai komisijai arī Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Likumprojekts tiek nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi “Likumā par ostām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Imants Burvis. Jūs runāsiet “pret”? Lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es lūgtu jūs neatbalstīt nodošanu komisijai viena vienkārša apsvēruma pēc. Visās ostās ir viena institūcija, kura absolūti nav spējīga palīdzēt ostas darba organizēšanā, un tā saucas ostas valde. Šeit ierosinātais likumprojekts groza šīs valdes izveidošanas kārtību, ka, gribi vai negribi, pašvaldībai būs jāpieņem ministra norīkotā persona. Agrāk pašvaldība vismaz bija tiesīga strīdēties un nepieņemt nekompetentu cilvēku ostas valdes sastāvā, turpretī tagad šīs pašvaldības tiesības tiek likvidētas.

Jūs atceraties neseno skandālu avīzēs tieši saistībā ar ostas valdes veidošanu. Es jums atgādināšu varbūt to, ka ostu valdes ar ministrijas pārstāvjiem savā laikā tika veidotas tikai tāpēc, ka, pārņemot Latvijas ostas savās rokās, mums trūka profesionāļu. Līdz ar to Jūras lietu ministrijas cilvēki, kuri izstrādāja šo “Likumu par ostām”, baidījās no tā, ka neprofesionāli cilvēki ostās var “savārīt lielas ziepes”. Šobrīd ir pagājuši desmit gadi, ostās strādā profesionāli cilvēki, un, ja izdara labojumu ostu likumā, tad ir jālikvidē šīs valdes, jo principā, ja ministrija nav spējīga nodrošināt tādu politiku, lai kravas no Rīgas ostas neaizietu uz Klaipēdu, bet no Ventspils ostas - uz Tallinu, tad ministrijas pārstāvjiem pašā ostas valdē nav ko darīt, izņemot to, ka viņi tur saņem lielu algu par darbībām, kas traucē ostai strādāt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”. “Par” runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi “Likumā par ostām”” nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 17, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidija ziņojums par desmit deputātu ierosināto lēmuma projektu “Latvijas Republikas Saeimas paziņojums par Krievijas Federācijas militārajām akcijām Čečenijā”. Vai ir iebildumi pret šā ziņojuma iekļaušanu darba kārtībā pirms darba kārtības 7.punkta? Lūdzu ieslēgt... vai arī nāciet tribīnē! Vārds deputātam Dobelim.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es vēl vienu reizi atkārtoju: “Mēs šo dokumentu neesam redzējuši!” Es uzskatu, ka tā ir mūsu kolēģu unikāla necieņa pret šā jautājuma izskatīšanu vispār. Kā vispār kaut ko tādu var atļauties - nesagatavot dokumentu, neparādīt to un uzstāt, ka tas ir obligāti jāiekļauj šīsdienas darba kārtībā? Man ir tiesības iebilst pret šā dokumenta iekļaušanu nezin kad, bet par to var atsevišķi balsot. Vispār šāda rīcība parāda, ļoti tipiski parāda, daudzu mūsu attieksmi gan pret notikumiem Čečenijā, gan vispār pret tāda veida rīcību. Katrā ziņā man ir tiesības iebilst, un es iebilstu. Lūdzu, runājiet par lietas virzīšanu tālāk pēc nedēļas vai pēc mēneša!

Sēdes vadītājs. Par to, kā lieta tālāk virzāma, lūdzu, deputāte Kristiāna Lībane.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Par to, kā lieta tālāk virzāma. Cienījamie kolēģi! Neviens šeit nešaubās par to, ka deputātam Dobelim ir tiesības iebilst. Tāpat neviens nešaubās par viņa tiesībām apšaubīt manu vai cita “Latvijas ceļa” deputāta cieņu pret viņu. Cienījamais Dobeļa kungs, mēs jūs patiešām cienām, un šeit nav runa par to. Šeit ir runa par to, ka tiešām ir izveidojusies sarežģīta situācija, tāpēc savā runā par to, kā lieta tālāk virzāma, es gribētu izklāstīt savu priekšlikumu, kā Saeima varētu darīt un turpmāk rīkoties.

Darīt varētu tā: tieši šobrīd jums tiek izdalīts šā otrā alternatīvā jeb trešā iespējamā lēmuma projekta teksts. Ir sagatavots priekšlikums par vienas stundas pārtraukumu pirms visu šo triju tekstu izskatīšanas, un tad šīs vienas stundas ilgā pārtraukuma laikā, kam piekrita arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, visi varētu ar tekstu iepazīties un mierīgi to izvērtēt. Visi trīs teksti ir ļoti, ļoti tuvi. Šeit ir runa tikai par kaut kādām būtiskām niansēm, un tad pēc stundas mēs varētu sanākt un vienlaikus kopējā kontekstā kā darba kārtības 7.punktu, kā alternatīvus izskatīt visus trīs šos lēmuma projektus, jo nekā slikta tajā mūsu ierosinātajā projektā nav.

Tāpēc es lūdzu šo manu lūgumu ievērot, deputātam Dobelim savu iebildumu atsaukt un Saeimai izskatīt šo jautājumu. Turklāt noteikti izskatīt šodien, nobalsot par kādu no trim, dodot iespēju Saeimai izdarīt savu izvēli nevis starp diviem, bet starp trim lēmuma projektiem. Un ne par ko citu šobrīd nav runas.

Sēdes vadītājs. Diemžēl, ņemot vērā to, ka viens deputāts ir iebildis, mēs varam tālāk lemt tikai par lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi pret šā lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir deputāta Jāņa Lejas iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 20.janvārī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Lejam šā gada 20.janvārī! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par piekrišanu Saeimas deputāta Antona Seiksta saukšanai pie administratīvās atbildības”. Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1452. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Valsts policijas Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu par ceļu satiksmes negadījumu, kuru bija izraisījis deputāts Antons Seiksts. Protokolā jūs varat redzēt, ka šis ceļu negadījums ir uzbraukums stāvošam transporta līdzeklim. Deputāts ir atzinis par pareiziem protokolā fiksētos faktus, iebildumus nav cēlis un tad, kad jautājums tika izskatīts Mandātu un iesniegumu komisijā, aicināja komisiju šo lēmuma projektu par sodīšanu atbalstīt un virzīt uz Saeimas sēdi.

Komisija ir sagatavojusi jums piedāvāto Saeimas lēmuma projektu par piekrišanu Saeimas deputāta Antona Seiksta saukšanai pie administratīvās atbildības, vienbalsīgi to atbalstījusi un aicina to pašu darīt arī Saeimai.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Piekrist 7.Saeimas deputāta Antona Seiksta saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvo pārkāpumu protokolā norādīto pārkāpumu.” Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Ir saņemts desmit deputātu iesniegums: “Pirms darba kārtības 7.punkta izskatīšanas lūdzam izsludināt pārtraukumu uz vienu stundu.”

Ir saņemts, kolēģi, arī Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas lūgums - iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā trīs lēmuma projektus par deputātu mandātu nolikšanu uz ministru pienākumu pildīšanas laiku. Tātad tas ir lēmuma projekts par 7.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu Palmirai Lācei uz laiku, kamēr no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus, par 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu Jānim Siliņam uz laiku, kamēr no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus, un par 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu Jānim Gailim uz laiku, kamēr no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Mans priekšlikums būtu šos trīs projektus izskatīt pirms pārtraukuma. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas lēmuma projekts “Par Palmiras Lāces 7.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1496. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja deputāta Roberta Zīles iesniegumu par mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņš pilda ministra amata pienākumus. Nākamais deputāta kandidāts no attiecīgā saraksta no Rīgas vēlēšanu apgabala ir Dainis Stalts. Dainis Stalts ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku, līdz ar to nākamā kandidāte attiecīgajā sarakstā ir Palmira Lāce, kura ir piekritusi pildīt Saeimas deputāta pienākumus uz laiku, kamēr no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Lūdzu iepazīties ar piedāvāto Saeimas lēmuma projektu un apstiprināt Palmirai Lācei deputātes pilnvaras.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Palmirai Lācei 7.Saeimas deputātes pilnvaras uz laiku, kamēr no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Apsveicam kolēģi un lūdzam ieņemt vietu zālē!

Nākamais lēmuma projeks - “Par Jāņa Gaiļa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1497. Ir saņemts arī deputāta Ģirta Valda Kristovska iesniegums par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņš pilda ministra amata pienākumus. Nākamais kandidāts attiecīgajā - Kurzemes vēlēšanu apgabala - sarakstā ir Jānis Gailis, kurš ir piekritis pildīt deputāta pienākumus uz laiku, kamēr no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Lūdzu apstiprināt Jānim Gailim deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu. Par - 75, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Apsveicam Jāni Gaili un lūdzam deputātu ieņemt vietu zālē!

Nākamais lēmuma projekts - “Par Jāņa Siliņa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1498. Pirms sākam izskatīt piedāvāto Saeimas lēmuma projektu, man ir jāatvainojas par to, ka tekstā ir ieviesusies tehniska kļūme un vārda “Vidzeme” vietā ir lietots vārds “Kurzeme”. Lūdzu to ņemt vērā balsojot. Pārējos dokumentos kļūdu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies.

V.Muižniece. Tātad Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir iepazinusies ar Vladimira Makarova iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņš pilda ministra amata pienākumus.

Attiecīgajā Vidzemes vēlēšanu apgabalā nākamais deputātu kandidātu sarakstā ir Aigars Eniņš. Diemžēl Aigars Eniņš ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku. Nākamais kandidātu sarakstā ir Valdis Kaprālis. Arī Valdis Kaprālis ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku, kamēr attiecīgajā sarakstā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Nākamā kandidāte attiecīgajā sarakstā ir Elfa Sloceniece, kas arī ir atteikusies pildīt deputāta pienākumus uz laiku. Nākamais kandidāts šajā sarakstā ir Jānis Siliņš, kurš ir piekritis pildīt deputāta pienākumus uz laiku, kamēr no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Lūdzu apstiprināt Jāņa Siliņa deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Jāņa Siliņa 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam Jāni Siliņu un lūdzam viņu ieņemt vietu sēžu zālē.

Informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu - šajā brīdī pārtraukt sēdi uz vienu stundu. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Pārtraukums līdz pulksten 10.30.

Tālāk vārds paziņojumiem.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Pēc pusstundas, t.i., pulksten 10.00, notiks Dzīvokļu jautājumu apakškomisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Paldies.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Lūdzu Eiropas Padomes delegāciju uz vienu brīdi pulcēties Dzeltenajā zālē. Uz pāris minūtēm!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas!

Pirms sākam izskatīt nākamo jautājumu, gribu informēt, ka Prezidijā ir saņemti daži priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 20.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Desmit deputāti ir iesnieguši vairākus lēmuma projektus - par deputāta Jāņa Gaiļa ievēlēšanu Saeimas Revīzijas komisijā, par deputāta Jāņa Gaiļa ievēlēšanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, par deputātes Palmiras Lāces ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā, par deputātes Palmiras Lāces ievēlēšanu Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā, par deputāta Jāņa Siliņa ievēlēšanu Saeimas Saimnieciskajā komisijā un par deputāta Jāņa Siliņa ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Vai kādam ir iebildumi, ka šie lēmuma projekti tiek iekļauti darba kārtības beigās? Iebildumu nav.

Izskatīsim lēmuma projektu - “Latvijas Republikas Saeimas paziņojums par Krievijas Federācijas militārajām akcijām Čečenijā” un alternatīvo lēmuma projektu - “Latvijas Republikas Saeimas paziņojums par Krievijas Federācijas militārajām akcijām Čečenijā”, ko sagatavojusi Ārlietu komisija.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šobrīd ir tāda sajūta, ka mēs gatavojamies atņemt darbu Viesturam Dūlem, realizējot lozungu: gribējām, kā labāk, iznāca, kā vienmēr.

Jūs atceraties, ka pagājušā gada beigās, beidzoties rudens sesijai, Saeima lēma nodot šo paziņojumu par Čečeniju Ārlietu komisijai izskatīšanai. Es biju viens no tā iesniedzējiem un darīju to tikai ar vienu vienīgu mērķi - tāpēc, ka gandrīz divu mēnešu laikā šā paziņojuma teksts ir novecojis, jo notikumi Čečenijā attīstās, eskalācija, karadarbība turpinās. Daži fakti, kuri minēti šajā paziņojumā, vairs nav aktuāli, un apelēšana pie godaprāta un situācijas izpratnes četru mēnešu garumā, kā to dara pasaule, arī vairs nav aktuāla. Tāpēc Saeimas Ārlietu komisija, izskatījusi šo tekstu, nolēma to noraidīt un piedāvāt savu - alternatīvu projektu, šo paziņojumu. Par šo alternatīvo paziņojumu Saeimas Ārlietu komisijas sēdē no astoņiem deputātiem, kuri piedalījās tā apspriešanā un labošanā ar saviem priekšlikumiem, septiņi bija “par”, bet viens no politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas atturējās.

Atļaujiet man argumentēt šā paziņojuma būtību. Latvija, tāpat kā Krievijas Federācija, ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Eiropas Padomes locekle. Šie principi, kurus mēs esam parakstījuši, tur iekļaudamies, ir attiecināmi uz visiem tās locekļiem, to skaitā arī uz Krieviju. Tāpēc mums kā demokrātiskai valstij nav pieņemami, ka mūsu kaimiņiene, ar kuru mēs vēlamies sadarboties un attīstīt savas attiecības un vēlamies, lai tā būtu demokrātiska zeme, šādā veidā kā Čečenijā pārkāpj elementāras cilvēktiesības un vispārējās starptautisko tiesību normas.

Es zinu šos iebildumus, kas nākuši. Tikai vakar no rīta mēs saņēmām ārlietu ministra vēstuli, kurā viņš cenšas ietekmēt komisiju, lai tā izņem no šā paziņojuma Izraēlas un arābu valstu, Afganistānas un Austrumtimoras salīdzināšanu un iesaka šajā salīdzinājumā iekļaut vēl aktuālāku salīdzinājumu - Serbiju un Kosovu. Cienījamie kolēģi! Jebkurš salīdzinājums, kā zināms, klibo. Manuprāt, Kosovas un Serbijas salīdzināšana vēl ne tik neder šajā gadījumā, jo zemtekstā kāds var saprast un pārprast, ka mēs esam par spēka pielietošanu pret vainīgo.

Otrs būtiskais. Es personiski kā cilvēks pieļauju, ka par šo salīdzinājumu var diskutēt, taču Ārlietu komisijā diemžēl nebija diskusiju tad, kad mēs to pieņēmām. Otrajam iebildumam, ko Ārlietu ministrija izteikusi, mēs, Ārlietu komisija, nevaram pievienoties. Tas ir apgalvojums, kas respektē cilvēktiesības un ikvienas tautas tiesības uz pašnoteikšanos, bet saņemtajā Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā, kas adresēts Eiropas Padomes ģenerālsekretāram par to, kā Krievija pilda vai nepilda Eiropas konvencijas cilvēktiesību jautājumos, un ko frakcijai piesūtījis Krievijas vēstnieks Latvijā Udaļcovs, ir pateikts, ka pēc tam, kad Krievija būs beigusi šīs liela mēroga antiteroristiskās operācijas, tā plāno sagatavot vēlēšanas normālā un demokrātiskā atmosfērā, un pēc tam notiks sarunas ar jaunievēlēto Čečenijas vadību par republikas statusu Krievijas Federācijas sastāvā. Tiesa, tas ir ierobežojošs... Sakiet, lūdzu, vai šeit neizpaužas Krievijas gatavība zināmā mērā ievērot tautu pašnoteikšanās tiesības?

Ko mēs gribam panākt ar šo paziņojumu? Mēs gribam, lai pēc iespējas ātrāk pienāk tāds brīdis. Nekavējoties vajag pārtraukt karadarbību un sēsties pie sarunu galda, lai varētu noregulēt šo situāciju.

Pašnoteikšanās tiesības ir minētas arī jūsu, cienījamie kolēģi, kuri esat Baltijas Asamblejas dalībnieki, pēdējās Baltijas Asamblejas sesijas rezolūcijā. Pievienojoties starptautiskās sabiedrības paustajām bažām sakarā ar cilvēktiesību pārkāpumiem Kaukāzā un necieņu pret tautu tiesībām uz pašnoteikšanos, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas deputāti, arī jūs viņu skaitā, esat piekrituši šā termina lietošanai. Pašnoteikšanās tiesības nav sinonīms vārdam “izstāšanās no”, jo pašnoteikšanās tiesības paredz tautas vēlmi lemt savu likteni demokrātiskā ceļā. Viņi, čečeni, var izlemt tā, ka viņi gribēs palikt Čečenijas sastāvā; viņi var lemt par vairāk vai mazāk ierobežotu, zināmu autonomiju Krievijas Federācijas sastāvā, un tā vairs nav mūsu darīšana, kā viņi to lems. Svarīgi ir tikai tas, lai viņi lemj demokrātiskā ceļā, nevis atrodoties zem ieroču stobriem! To mēs šajā paziņojumā atgādinām un par to iestājamies.

Visa paziņojuma kvintesence ir pēdējā teikumā, ka, pievienodamies starptautisko organizāciju un valstu aicinājumiem, arī mēs aicinām Krievijas Federāciju nekavējoties pārtraukt karadarbību un sēsties pie sarunu galda, izmantojot starptautisko organizāciju starpniecību, palīdzību vai viņu kā vidutāju lomu. Saprotiet to, kā jūs gribat.

Paldies par uzmanību! Es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Indulis Bērziņš - ārlietu ministrs.

I.Bērziņš (ārlietu ministrs).

Cienījamie kolēģi deputāti! Es tiešām domāju, ka mēs, valdība, un jūs darām vienu un to pašu darbu, jo ārpolitikas koncepcija, ko apstiprinājusi valdība, svarīgākajos jautājumos pilnībā atbilst ne tikai trīs partiju, kas atbalsta šo koalīciju un atrodas valdībā, programmai, bet īstenībā arī visu pārējo šeit klātesošo programmām, jo ideja par iestāšanos Eiropas Savienībā nebūt nav monopolideja, kas pieder tikai “Latvijas ceļam” vai kādai citai partijai. Tā ir visu šeit klātesošo partiju ideja.

Tieši tāpēc, man liekas, ir pilnīgi loģiski, ka valdība, veidojot savu ārpolitiku, orientējas uz to, ko domā, dara un kā ārpolitiku veido Eiropas Savienības valstis kopā, - uz kopējo Eiropas Savienības ārpolitiku.

Tieši tāpat esam ņēmuši vērā Amerikas Savienoto Valstu lielo lomu šinī reģionā, jo es uzskatu, ka bez Amerikas Savienoto Valstu iesaistes mēs nevaram šeit neko ilglaicīgi nodrošināt. Es te domāju mieru un stabilitāti.

Ņemot vērā visus šos faktorus un mūsu sabiedroto nostāju, nav brīnums, ka Ārlietu ministrija un es, parakstot šo vēstuli Ārlietu komisijai, vēlējos tikai vienu - es vēlējos, lai mūsu pozīcija kopumā pamatos saskanētu ar mūsu draugu - sabiedroto cilvēku nostāju, kuri nāca mums palīgā grūtā brīdī, kad, piemēram, bija jāizved Krievijas armija. Tikai to un neko citu! Es negribēju izdarīt spiedienu uz Ārlietu komisiju. Nekad neesmu to darījis un arī nedarīšu. Varu jums to apsolīt. Vismaz tik ilgi, kamēr es būšu ārlietu ministrs. Es gribu pateikt tikai vienu - to, ka ārlietu ministrs, paužot savu viedokli, nebūt neizdara spiedienu, bet gan iesaka labāko variantu.

Mērķi man bija divi. Pirmkārt, lai Saeima nekļūst smieklīga - sauksim lietas īstajos vārdos -, jo tajā daļā, kur ir šie salīdzinājumi, kur tiek salīdzinātas, piemēram, dažādas zemes un valstis, zināmā mērā to vēsturiskā pieredze, es tomēr gribētu, lai jūs iedziļinātos šajos salīdzinājumos un to būtībā, kas tad ir, ja, teiksim, varu iedomāties, kāda būtu Krievijas reakcija. Tās pat nebūtu dusmas, ja mēs pieņemtu šāda veida salīdzinājumu, tas būtu kaut kas cits. Un viņiem būtu pilnīgs pamats pasmieties par mūsu nezināšanu.

Otrkārt. Kas attiecas uz šo pašnoteikšanos, tad neapšaubāmi principā mēs atzīstam jebkuras tautas tiesības uz pašnoteikšanos. Jebkuras! Mēs, protams, varam šeit nākt klajā ar paziņojumiem, ka mēs iestājamies par basku tiesībām, par visu pēc kārtas, sākot ar Eiropu un beidzot ar visu pasauli un tā tālāk. Taču realitāte ir tāda, ka visas valstis, mūsu sabiedrotās, un arī Latvijas valsts valdība šobrīd nav mainījušas savu pozīciju un stingri iestājas pret tām metodēm, ar kādām Krievija cenšas apkarot terorismu. Tikpat stingri tās iestājas par Krievijas nedalāmības principu. Viennozīmīgi! Un tieši šā iemesla dēļ tapa 2.priekšlikums, ko es iesniedzu Ārlietu komisijā kā ārlietu ministrs. Jūsu uzdevums un jūsu iespējas šobrīd ir lemt - pieņemt vienu vai otru dokumentu, izdarīt vai neizdarīt labojumus. Tas pilnībā ir jūsu rokās. Bet es tomēr aicinātu šeit mēģināt neiespītēties, jo mēs tiešām darām kopēju darbu. Visi darām kopēju darbu!

Un es gribu pašās beigās pateikt tikai vienu: jā, Latvijas valsts mēģina saskaņot savu ārpolitiku un saskaņo savu ārpolitiku ar Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku, bet, ņemot vērā to, ka Krievija ir mūsu kaimiņvalsts, mēs varbūt sāpīgāk, asāk un ātrāk uztveram un redzam notikumu attīstību Krievijā. Latvijas Ārlietu ministrija vēl pirms Eiropas Savienības - es gribu to akcentēt tiem, kuri kaut ko pārmet, - jau 30.septembrī nāca klajā ar paziņojumu par humanitāro krīzi, kas tobrīd veidojās uz robežas. Jūs ar šo paziņojumu jau esat iepazinušies, bet, ja neesat, tad jūs ar to varat iepazīties. Tā ka šajā gadījumā Latvijas valsts savu pozīciju ir paudusi gan tad, gan pēc tam, kad viņa ir pievienojusies Eiropas Savienības kopējai pozīcijai. Šķēles kungs ir paudis ļoti stingrā formā mūsu nostāju Eiropas drošības un sadarbības organizācijas sanāksmē Stambulā. Tiekoties ar Ivanova kungu, mēs esam runājuši par šo te sāpīgo jautājumu. Tā ka Ārlietu ministrija tiešām ir darījusi savu darbu.

Ar to es negribu teikt, lai Saeima... es negribu nekādā veidā iespaidot Saeimas tiesības pieņemt vai nepieņemt tādu vai citādāku dokumentu. Jums ir šīs tiesības. Es varu jums tikai lūgt iedziļināties pēc būtības priekšlikumos, ko šobrīd ir iesniedzis “Latvijas ceļš”. Iedziļinieties pēc būtības, jo mēs tiešām visi kopā darām vienu un to pašu darbu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts.

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Vakar Ārlietu komisijas sēdē atklājās patiesība, ka par šo dokumentu, kuru šodien jums piedāvā, komisija nemaz nebalsoja. Debatēs it kā par to runāja, apsprieda šā dokumenta būtību, bet balsojuma par šo dokumentu nebija. Mans jautājums speciālistiem, juristiem - vai pēc būtības mēs vispār šo dokumentu varam apspriest, ja Ārlietu komisija par to nav balsojusi? Tas ir pirmais jautājums.

Otrs jautājums. Runājot par Čečenijas problēmu, parunāsim arī par dubultstandartiem! Kolēģi šeit runāja par to, ka čečenu tautai ir tiesības uz pašnoteikšanos. Demokrātiskā ceļā ir jānosaka savs liktenis. Piedodiet, demokrātija un Čečenija ir ļoti atšķirīgi jēdzieni. Un es gribētu Čečenijas draugiem jautāt - kāpēc jūs nenācāt ar aicinājumiem nosodīt šariata tiesu tad, kad tā tika pasludināta 1999.gada februārī? Šariata tiesa nozīmē, ka cilvēkam nogriež vai nu pirkstu, vai roku, vai kādu citu ķermeņa daļu, vai cilvēku vispār noakmeņo, ja ienāk prātā. Tas nozīmē, ka cilvēkam nav demokrātiskas tiesas procedūras, cilvēks demokrātiski nevar sevi aizstāvēt un tā tālāk. Kāpēc jūs nenācāt ar aicinājumiem iestāties pret cilvēku laupīšanu, kas ir ļoti... viens no ienesīgākajiem biznesiem Čečenijā? Kāpēc jūs nebijāt sašutuši tad, kad nogrieza ārzemju cilvēkiem galvas un izmeta ceļmalā? Un to darīja tikai tāpēc, ka neviens negribēja viņus izpirkt, jo nebija naudas, par ko viņus izpirkt. Arī šodien Čečenija ir pilna ar cilvēkiem, kuri ir sagūstīti un kurus neatbrīvo tikai tāpēc, ka gaida par viņiem izpirkumu. Par to jūs šeit nerunājat. Jūs runājat par demokrātiju, kaut gan tur demokrātija ir ausmīgi tālu. Jūs runājat par situāciju, kaut gan mums ir ļoti maz informācijas. Mums tiešām ir šausmīgi maz informācijas! Es šodien klausījos Eiropas Padomes delegācijas vadītāja interviju BBC: viņš saka, ka, pabijis tur, viņš ir mainījis savu viedokli. Viņam nu ir pavisam cits ieskats par to, kas tur notiek.

Tālāk. Jūs dokumentos runājat par konfliktu mierīgu noregulējumu. 1996.gadā tas notika, kā jūs zināt... Ar EDSO starpniecību tika parakstīts Hasavjurtas nolīgums. Viss notika. Kas notika līdz 1999.gadam Čečenijā? Notika tas, par ko es jums jau stāstīju. Laupīja cilvēkus, ieviesa šariata tiesu, izlaupīja valsti, un sāka islamisti, sāka paši, nopietnu konfliktu ar Krieviju. Atcerēsimies, kas notika Dagestānā! Ne jau krievi tur sāka to, ko iesāka čečeni.

Nerunāsim garāk par visām šīm problēmām. Taču šī problēma ir tik nopietna! Tā ir tik nopietna starptautiski! Tur ir runa ne tikai par Krieviju un Čečeniju. Tur galvenais ir Kaspijas jūra un nafta, kas tanī jūrā ir. Un mēs tagad gribam izteikt it kā jau ļoti novēlotu reakciju uz visu to, kas tur notiek. Gribam sasteigt. Vienprātības šeit nav. Katrā no piedāvātajiem dokumentiem ir kļūdas. Var jau dokumentu pieņemt tikai formas pēc. Es jūtu šo atmosfēru: “Nu cik tad ilgi to lietu vilks garumā? Kaut kas ir jādara!” Nu, ja jūs gribat kaut ko izdarīt, var jau sev iešaut kājā.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Man jau ir ļoti labi saprotams, ka mūsu vidū ir tādi, kam ļoti patiktu, ka mēs vispār nebūtu spējīgi šeit neko pieņemt. Es saprotu, ka tie, kas uzskata, ka apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir vieta Brīvdabas muzejā (bet pašiem viņiem drīzāk būtu vieta Okupācijas muzejā!), - ka, protams, tādi var šeit sapņot par to, ka viņi var “izgāzt” jebko, kas ir saistīts ar Latvijas valsts nostiprināšanu. Tā jau ir mūsu Saeimas liela nelaime, ka ļoti bieži mēs gari un plaši spriežam, atpaliekot savā rīcībā no kaimiņvalstīm Baltijā - no Lietuvas un Igaunijas. Tas arī parādījās vienas vizītes laikā, kad lietuvieši parādīja skaidri un gaiši savu nostāju. Tad, kad viņiem sāka pārmest to, ko viņi kādreiz ir it kā darījuši. Mēs klanīdamies atvērām durvis, demonstrējām kinofilmu labākajā Latvijas kinoteātrī un, protams, kārtējo reizi radījām iespaidu, ka ar mums var darīt visu, kas vien tur kādam ienāk prātā. Diemžēl. Taču šinī brīdī ir jāpieņem viena pamatdoma. Un šī pamatdoma ir skaidra. Saeimas attieksmei ir jābūt. Jā, tā ir novēlojusies mūsu pašu vainas dēļ. Taču tas nenozīmē, ka vairs neko nevajadzētu darīt. Ļoti ceru, ka šodien mēs pieņemsim dokumentu, kurš vismaz daļēji parādīs mūsu attieksmi pret notikumiem Čečenijā. Te var runāt par nogrieztām ausīm un kaut ko citu nogrieztu, laikam kāds baidās, ka arī viņam kaut ko nogriezīs, es tā jūtu. Bet kāds tam ir sakars ar to, ko dara krievu karaspēks Čečenijā? Kāds tam ir sakars ar vēršanos pret nepilngadīgiem bērniem? Kāds tam ir sakars ar slimnīcu un tirgus laukumu bombardēšanu? Vajag taču tomēr saprast, vismaz cilvēkam, kas kādreiz ir strādājis (vismaz ir licies, ka strādājis) ārlietu sistēmā, vajag taču saprast, par ko viņš runā! Jā, skaidrs ir tas, ka šeit par šo pieņemamo dokumentu mēs varētu spriest, kādam tam ir jābūt. Tam es varu piekrist. Tieši tāpēc es no rīta iebildu pret to, ka mēs automātiski iekļaujam darba kārtībā dokumentu, kuru neesam redzējuši. Ja mēs to būtu izdarījuši, tad mums tikpat automātiski par šo jautājumu būtu jābalso. Vai nu par vienu, vai par otru dokumentu. Izvēles nav. Es varu piekrist tam, ka mēs tagad varbūt varam spriest par šā alternatīvā dokumenta precizēšanu. Jā, par to mēs varam šeit spriest. Runāt, ka neko šodien nevajag pieņemt, var tikai cilvēks, kurš izvairās minēt Latvijas kā valsts vārdu. Taču es aicinu kolēģus tomēr vienu lietu saprast. (Es tagad runāšu par vārdiem, kas skar ikvienas tautas tiesības uz pašnoteikšanos.) Pavisam nesen Latvija atguva savu neatkarību, un varbūt tas bija zināmu apstākļu sakritības rezultāts, varbūt jāpateicas zināmām aktivitātēm. Nemaz tik ilgs laiks nav pagājis, bet šķiet, ka mēs gandrīz visi esam to jau aizmirsuši. Es gribētu tomēr atgādināt, ka šogad paiet tieši 10 gadi kopš 4.maija deklarācijas pieņemšanas. Un acīmredzot mēs centīsimies svinīgi šo datumu atzīmēt un varbūt pat spriedīsim par 4.maija kā svinamās dienas iekļaušanu mūsu kalendārā. Es pieņemu, ka varētu par to runāt. Un tādos brīžos ir jāatceras, ka, ja mēs, bailīgi skatoties uz visām pusēm, nedarīsim neko, lai nostiprinātu savu neatkarību, tad mēs varam atkal to pazaudēt. Un tas ir galvenais. Galvenais ir mūsu valsts neatkarība, un tāpēc ir jābūt skaidrām nostājām tādos jautājumos, kuri varētu nākotnē skart arī mūsu valsti. Tagad mēs esam saņēmuši jau dažus priekšlikumus, un, protams, šie priekšlikumi vēl ir jāpieņem, mēs par tiem vispār runāsim. Patlaban mēs runājam tikai par vienu dokumentu, kurš mums ir. Tā ka ārlietu ministra skaidrojums, ka “Latvijas ceļš” ir kādus priekšlikumus iesniedzis, nav precīzs, jo priekšlikumi varēja būt tikai par konkrētā dokumenta labojumiem. Šādu priekšlikumu nebija, piedošanu, parādījās citi dokumenti. Parādījās cits dokuments, par kuru mēs vēl spriedīsim, ko ar to tālāk darīt. Lūk! Taču es domāju, ka runa par to turpināsies tad, kad nonāksim... jā, pilnīgi pareizi, paldies jums, Bērziņa kungs!... Bet, ja mēs pieņemtu šo alternatīvo dokumentu, tad šie priekšlikumi vairs uz to neattiektos. (No zāles deputāts G.Bērziņš: “Tu sajauci!”) Bērziņa kungs, jūs esat nedaudz sajaucis tomēr to lietu, taču tas nekas. Es domāju, ka diemžēl jāatvainojas, ka mēs esam varbūt nedaudz ievilkuši garumā šā dokumenta pieņemšanu. Būtu pareizāk bijis, ja mēs būtu savlaicīgi vienojušies par tekstu, savlaicīgi, kaut vai vakar, mēs būtu satikušies, kaut vai vēlu vakarā, un konkrēti vienojušies, par kādu tekstu mēs šodien no rīta balsosim. Tas tā nenotika. Līdz ar to mēs bijām spiesti protestēt, mēs bijām spiesti aicināt uz sarunām, un cerams, ka šo sarunu rezultāts būs tas, ka kopējā darbība, kuru veiks tieši Ārlietu komisija, dos kaut kādus sekmīgākus rezultātus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Rišards Labanovskis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Jurkāna kungs! Tad, kad Ārlietu komisija 12.janvārī apsprieda šā paziņojuma tekstu, jūs jau bijāt atstājis komisijas telpas, tā ka jūs nevarat runāt par balsošanu vai nebalsošanu. Šajā apspriedē, es saku, viens deputāts iebilda, pārējie piekrita šim tekstam. Kā jūs varat apgalvot, ka tas noticis bez balsošanas, bez deputātu piekrišanas?

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es arī esmu Ārlietu komisijas loceklis, un, man jāsaka, mums Ārlietu komisijā nemaz tik daudz strīdu nebija par dokumentu, kas jums šodien tika piedāvāts. Pēc būtības mēs visi atbalstām. Un tas, par ko mēs runājam, nav tik daudz par būtību, cik par redakciju. Tā mūsu problēma, manuprāt, ir tā, ka mums nevajadzētu mēģināt risināt jautājumus, kas ir no mums ļoti tālu, ārpus mūsu kompetences, tās kompetences, kuru mūsu vēlētāji ir mums devuši. Un pilnīgi droša lieta ir tā, ka mūsu vēlētāji nav devuši mums kompetenci mēģināt atrisināt problēmas starp divām kultūrām. Jo jautājums šeit ir par kritērijiem, un kritēriji musulmaņu kultūrai un kristiešu kultūrai vienkārši ir dažādi. Un, ja mēs mēģinām uzspiest savus kristiešu kultūras kritērijus musulmaņiem, nu tad vienkārši nekas nesanāk, jo viņi to nepieņem, jo tā nav viņu kultūra. Mēs šodien runājam par kultūras saskari, tāpēc visi mūsu tādi imperatīvie mēģinājumi kaut ko viņiem pateikt, kas viņiem jādara, ir samērā smieklīgi.

Tas, kāpēc man šis šodienas teksts ne pārāk patīk, ir ļoti vienkāršs jautājums, kas saistīts ar to pašu kultūras saskari. Arābu un Izraēlas konflikts nav viendabīgs. No Izraēlas valsts radīšanas vai no laika, kad tur bija britu mandāts, līdz šodienai tur ir mainījušās lomas. Vienu brīdi vieni vienus šāva, pēc tam otru brīdi otrus šāva, tad vieni spridzināja, pēc tam - otri. Spēku samērs ir mainījies. Ja mēs pieminam šo konfliktu, mēs īstenībā nezinām, kurus tad mēs domājam. Tas nozīmē, ka mēs metam izaicinājumu un apvainojumu abām pusēm. Un tas ir mans ļoti praktiskais... iedot man svešu dokumentu... Es ļoti atvainojos, es nekā slikta negribu teikt par Rišardu Labanovski. Viņš ir uzrakstījis dokumentu, vienu no labākajiem dokumentiem, kādus es esmu redzējis Saeimā šajā jautājumā. Tā ir sīka neprecizitāte... Kā pats Rišards teica, katrs salīdzinājums klibo. Tieši tas pats notiek ar Afganistānu. Ja jūs ieskatāties Afganistānas konflikta būtībā, tad redzat, ka viena lieta ir tā, ka tur bija krievu karaspēks. Un kas tur ir tagad? Tagad tur ir pilnīgi cits konflikts, tur ir konflikts starp reliģijām, talibaniem un nacionālajām minoritātēm. Tad jājautā - kurā pusē mēs esam, šajā dokumentā iesaistot Afganistānu? Ko mēs viņiem norādām? Bija laiks, kad tur bija padomju invāzija, bet ir jāņem vērā arī šodiena. Es pat nekā neteikšu par Austrumtimoru, es ļoti maz zinu par to... Katrs šāds salīdzinājums dod iespēju katram šā dokumenta pretiniekam parādīt uz mūsu kļūdām, tāpēc nesalīdzināsim! Tas ir tas, ko es gribu - dabūt šo rindkopu ārā.

Tas, kā mums nav dokumentā - to es esmu jau teicis, un tas, manuprāt, ir ļoti svarīgs apstāklis -, ir 1996.gadā noslēgtā viņu savstarpējā - čečenu un Krievijas Federācijas - līguma gars. Es zinu, ka Krievijas Federācija ir aizmirsusi... Es nevaru nepiekrist Jurkāna kungam, arī Čečenija diemžēl bija aizmirsusi šā līguma garu, bet tas ir tas, par ko mēs runājam, jo pēc būtības šis līgums starp abām pusēm norādīja pašnoteikšanās tiesības. Pašnoteikšanās tiesības nenozīmē atdalīšanos, tās nozīmē ļoti dažādas izpausmes. Vieni grib kultūras autonomiju, otri grib ekonomisko autonomiju; vieni grib vietējo parlamentu, otri grib vietējo parlamentu plus naudu - savējo! Mēs visus šos piemērus pasaulē atradīsim, un katrs no tiem ir tikai pašnoteikšanās tiesību izpausme. Nav vienota priekšstata par to, kas ir pašnoteikšanās tiesības. Tāpēc, ka tā tauta, kas pašnosakās, nosaka arī to, kādu pakāpi viņa grib.

Un visbeidzot. Manuprāt, mēs gluži neparko strīdamies. Es vēl nekad dzīvē nebiju redzējis, ka Juris Dobelis būtu savās pozīcijās tik tuvu ar Jāni Jurkānu. Un arī es ar Jāni Jurkānu. Kopš Tautas frontes laikiem, kad mēs bijām sabiedrotie, draugi, nekad neesam bijuši tik tuvi kā šajā jautājumā. Mēs visi zinām, ka mēs visi nosodām Krievijas darbību tur. Jautājums ir tikai par to, kādos vārdos mēs šo nosodījumu ietērpjam, lai tas būtu juridiski pareizi. Es teikšu vēl vairāk, un tas varbūt vienas partijas frakcijai liksies pārsteidzoši, - es domāju, ka vēl nekad tik tuvu nav bijusi mana, Jurkāna, Dobeļa un Šķēles pozīcija. Es pievienojos tam, ko Andris Šķēle teica par genocīdu. Tikai ir tā problēma, ka šim vārdam ir juridiskā izpratne. Mēs nevaram juridiskā izpratnē to nosaukt par genocīdu, bet mēs varam tiešām teikt, ka nežēlība tiek izrādīta tajā valstī, tā ir nepieņemama un tā tiešām ir ļoti līdzīga genocīdam, bet ne juridiskā izpratnē. Tādā, nu sadzīviskā izpratnē, teiksim tā. Tā ka mūsu pozīcijas ir ļoti tuvas, un neskaldīsim matus, nemeklēsim iekšējos ienaidniekus, nemēģināsim uz šā rēķina teikt, ka kāds ir slikts un kāds ir labs! Nostāja Latvijas parlamentam pēc būtības ir vienāda, vienota - mēs nosodām darbības, kas notiek Čečenijā. To dara gan Dobeļa kungs, gan, es domāju pilnīgi droši, Jurkāna kungs, komisijā es vienkārši to dzirdēju. Tāpēc ir veicams tikai redakcionālas dabas darbs - izlabosim redakciju, izņemsim ārā strīdīgās vietas, tas nav nekas! Mēs, Saeima, to varam atļauties. Kāpēc to nedarīt? Kāpēc atņemt sev tādas tiesības un teikt, ka kāds teksts ir labāks par kādu citu? Nē, apspriedīsim!

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Vispirms es tiešām gribētu vērst jūsu uzmanību uz grozījumiem, kurus ir iesniegusi mana frakcija. Varbūt jūs būtu tik laipni un uzmanīgi izlasītu to tekstu, ko mēs iesakām pirmajai rindkopai un ceturtajai!

Man zināmā mērā nav šo grozījumu gaismā nekādu argumentu ar kolēģi Inkēnu. Absolūti nē. Tiešām ir paziņojums jāpieņem galu galā, un par to Jurkāna kungs ironizēja. Lai gan viņš pats visu laiku ir bijis - un arī viņa frakcija ir bijusi - pret šādu un līdzīgu paziņojumu pieņemšanu, viņš ironizē, ka mēs tik ilgi neesam tādu pieņēmuši. Labi, par to vien varētu runāt, kamēr, kā angļi saka, govis nāk mājās. Taču par to nerunāšu.

Nedaudzi precizējumi attiecībā uz Eiropas Padomes misijas vizīti Krievijā. Jurkāna kungam tiešām kādreiz patīk šo to citēt, izraujot ārā no konteksta. Un ja mēs skatāmies uz BBC ziņojumiem kopumā… Tos es esmu visus centies noskatīties. Roberta Pārsona ziņojumi no Čečenijas un no citām vietām… Tad viņam vajadzēja arī atcerēties, ka lords Rasels Džonsons uzrunāja čečenus gan tādā ļoti naidīgā krievu vidē, tātad tajā daļā, kuru ir Krievija okupējusi vai kurā atrodas Krievijas karaspēks un kurā viņi nosaka visu ko. Ka tur, uzrunājot čečenus, viņš dabūja no čečeniem dzirdēt ļoti daudz sūdzību, satriecošus paziņojumus par Krievijas karaspēka, Krievijas administrācijas nežēlību un izdarībām pret iedzīvotājiem Čečenijā. Tad jau jāņem vērā visi aspekti, ja mēs gribam būt taisnīgi. Bet, protams, tas ir tipiski Jurkāna kungam - viņš citē kaut ko, bet it kā neredz vai aizmirst citas lietas.

Un, ja mēs runājam par šariata likumu, tad jājautā - vai Jurkāna kungs ieteiks uzbrukumu Saūda Arābijai vai uzbrukumu Irānai, ar kuru Krievijai ir tik labas attiecības (un tur visur valda šariata likums), vai Lībijai? Vai mēs iesim graut visas šīs zemes un viņu pilsētas un civiliedzīvotājus tikai tādēļ, ka šajās zemēs ir šariata likums? Nu, nav nekādas jēgas tajā, ko mums cienītais Jurkāna kungs saka. Viņam ir iejūtība pret visu ko. Es esmu no viņa dzirdējis, ka viņš ir miera cilvēks. Viņš ir par mieru. Kas tas ir par mieru Čečenijā? Ak tur tad nu ir pieļaujama karadarbība un militāra bumbošana! Pat diezgan kritiskais Anglijas pārstāvis Terijs Deiviss, kurš mūs izvērtēja nesen, pirms divām nedēļām, debatēs par Čečeniju Eiropas Padomes Politiskajā komisijā aizrādīja vienam Krievijas delegācijas pārstāvim, ka Anglijas valdība ir tagad spiesta sēsties pie sarunu galda ar tiem cilvēkiem, kurus pavisam nesenā pagātnē tā dēvēja par teroristiem. Uz to Krievijas delegātiem atbildes nebija.

Tātad viss, ko mēs gribam, ir karadarbības pārtraukšana, miera sarunu sākšanās pie sarunu galda.

Un, kas attiecas uz tautu pašnoteikšanās tiesībām, katrs jurists, kas pārzina starptautiskos likumus, atzīsies (piemēram, kā Egils Levits to ir apstiprinājis), ka tautu pašnoteikšanās tiesības ietilpst cilvēktiesībās. Tās pieminēt nav taču nekāds noziegums. It sevišķi tad, ja ievērojam to, ka čečenu tauta nekad, nekad nav piekritusi krievu koloniālismam. Vairāk nekā 200 gadus šī tautiņa cīnās. Vai tiešām būs tā, ka tagad izdosies Krievijai tas, kas neizdevās Staļinam 1944.gadā? Toreiz tiešām vairāk nekā trīs ceturtdaļas čečenu aizveda uz Kazahstānu, no tiem viena trešā daļa gāja bojā, ieskaitot veselu vilcienu ar maziem bērniem, kas nosala. Desmitgadīgu, vienpadsmitgadīgu, divpadsmitgadīgu, trīspadsmitgadīgu, četrpadsmitgadīgu, piecpadsmitgadīgu, sešpadsmitgadīgu zēnu izolēšana, varbūtēja viņu ieslodzīšana koncentrācijas nometnēs… Ja tā nav jaunas dvēseles, jauna ķermeņa iespaidošana vai pat iznīcināšana, kas tad tas ir?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Esmu viens no skaitliski ļoti mazās čečenu atbalsta grupas dalībniekiem. Un jūs jau saprotat, kāpēc šī grupa ir skaitliski neliela. Par to liecina šodien šeit, plenārsēžu zālē, notiekošais. Čečenijas atbalsta grupa, piedaloties arī man, sastādīja šo tekstu pirms vairākiem mēnešiem, un jau tad, kā jūs atceraties, sākās šā karstā kartupeļa viļāšana pa rokām. Un tā turpinās, cienījamie kolēģi, diemžēl turpinās vēl šodien. Visu laiku ir runa par to, ka patīk vai nepatīk attiecīgais teksts. Ja mēs būtu gribējuši šo tekstu izlabot, papildināt un izveidot tādu, kādam tam vajadzētu būt… Ja mēs būtu gribējuši, mēs to būtu varējuši izdarīt sen, sen. Bet tur jau tā nelaime, ka daļa deputātu nav gribējusi to izdarīt. Tur jau ir tā bēda, cienījamie kolēģi! To, kas mums kā parlamentāriešiem bija jāpasaka, esam nokavējuši, esam ļoti, ļoti nokavējuši. Pasaule ir pateikusi savu nostāju šajā sakarībā. Jā, arī pasaule dažādu apsvērumu dēļ - vai nu informācijas trūkuma dēļ, vai arī vēl cerot, ka Krievija tomēr ievēros demokrātijas principus, sapratīs un pārtrauks šo karu pret čečenu tautu - kavējās, bet beidzot tomēr pateica savu: “Nē!” Mēs to neesam pateikuši vēl šobaltdien. Lūk, kur ir, cienījamie kolēģi, tā bēda. Premjers pateica, ka tas, kas notiek Čečenijā, ir genocīds pret šo tautu, un premjeram ir taisnība. Nez kāpēc mēs baidāmies atbalstīt savu premjeru, ka tas ir genocīds. Jā, tas ir genocīds. Skaidri un gaiši. Vēl vairāk - es pat teiktu, ka tas ir vēl vairāk par genocīdu. Tā ir jau vairākkārtēja mēģināšana iznīcināt šo nelielo tautu. Tā tas bija pirms daudziem desmitiem gadu, tā tas bija pirms dažiem gadiem nesenajā karā pret Čečeniju, un tā tas ir arī tagad. Tā ir tautas iznīcināšana!

Ja desmitgadīgu puisēnu nosauc par bandītu, pakļauj viņu un paziņo, ka viņš ir iznīcināms, es atvainojos, tad ir absolūti nenormāli! Redziet, Krievija saka: “Bet šis desmitgadīgais puisēns ar granātu rokās skrien pretim krievu tankam un iznīcina to!”

Cilvēki mīļie! Apbrīnojams ir šis čečenu puisēns, ja viņš, redzēdams, ka tiek iznīcināta viņa māte, tēvs, brālis, māsa, vecmāmiņa, ņem granātu rokās un iet pretim tankam. Tas ir apbrīnojami. Pasludināt, ka visi šie desmitgadīgie un visi citi, kas ir līdz 60 gadus veci, ir iznīcināmi, - tas ir ārprāts, nekas vairāk! Tāpēc mums ir, cienījamie kolēģi, pēc iespējas stingrāk jāpasaka: “Šādai rīcībai - nē!” Izdarīsim to šodien pēc iespējas ātrāk un striktāk. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Tautas partijas frakcijas deputāts.

A.Kirteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Godājamais priekšsēdētāj! Es gribētu pateikt dažus vārdus par šo paziņojumu, kuru apsprieda komisijā un pret kuru bija iebildumi arī ārlietu ministram, un paskaidrot, ka dažreiz bailēm ir lielas acis.

Par Izraēlu un Palestīnu šeit tika pieminēts tikai tāpēc, ka šis ir ļoti labs piemērs, kas rāda, ka sarunas ar starpnieku palīdzību var notikt lēnām, soli pa solim, to laikā var būt dažādi terora akti, bet tās tomēr notiek. Tas ir veiksmīgs piemērs. Tas ir veiksmīgs piemērs tam, ka ilgstošas un bieži vien pat neveiksmīgas sarunas ir labākas nekā karš. Manā izpratnē, šo piemēru nekādā ziņā nevar saprast savādāk.

Austrumtimora ir otrs lielisks piemērs. Indonēzijas valdība izsludināja referendumu. Šā referenduma rezultāts - piedaloties starptautiskajām organizācijām, galvenokārt ANO, tika piešķirta neatkarība Austrumtimorai. Arī šis piemērs ir ļoti veiksmīgs. Tikai tāpēc tas tika pieminēts šajā Ārlietu komisijas paziņojumā. Tas ir kārtējais veiksmīgais piemērs, kas rāda, kā sarunu ceļā, piedaloties starptautiskajām organizācijām, kaut ko var panākt. Tikai tāpēc šie abi piemēri šeit tika minēti. Lai saprastu, ka arī Čečenijas gadījumā nav cita ceļa kā tas, kas jau ir bijis līgumā starp Krieviju un Čečeniju, - ka ir noteikts kaut kāds pārejas periods, notiek sarunas. Un agri vai vēlu Čečenija savu statusu noteiks vai nu referenduma ceļā, vai arī piedaloties starptautiskajām organizācijām. Kaut kādā veidā pārrunu ceļā agri vai vēlu šis jautājums tiks atrisināts.

Kāpēc šeit ir pieminēta Afganistāna? Afganistāna nav nejauši pieminēta. Afganistāna ir pieminēta kā piemērs, kas rāda, kas notiek valstī, ja sarunu ceļā meklētais dialogs tiek aizvietots ar militāru darbību. Krievija cieta iznīcinošu sakāvi pēc 1986. gada, kad afgāņu cīnītājiem parādījās moderni ieroči. Rezultāts - Krievija cieta apkaunojošu sakāvi, bija spiesta izvest savu karaspēku, un traģiskākais ir tas, ka šajās cīņās aizgāja bojā 15 000 cilvēku.

Tā ka man gribētos teikt, ka bailēm ir lielas acis. Es nevaru piekrist mūsu ārlietu ministra vērtējumam, ka šie paziņojumi ir smieklīgi. Varbūt tie nav piemēroti šinī gadījumā, bet tie ir, es domāju, ļoti precīzi, un tie norāda tikai to, ka sarunu ceļā, arī grūtu sarunu ceļā, var atrisināt visas problēmas, ja ir politiskā vēlme.

Tagad par pašu paziņojumu. Šeit mēs uzsveram, es domāju, piecas lietas. Pirmkārt, mēs nosodām terorismu. Es nevaru piekrist Jurkāna kungam. Šeit ir skaidri pateikts, ka mēs nosodām terorismu visās tā izpausmēs.

Otrs. Vai Čečenijā ir likumīga valdība? Jā. Ja Čečenijā nebūtu likumīgas valdības un likumīgi vēlēta prezidenta, tad 1997.gadā Krievijas prezidents Jeļcins netiktos ar Čečenijas prezidentu Mashadovu un 1998.gadā Vladikaukāzā nenotiktu sarunas starp Čečenijas valdību un Krievijas valdības priekšsēdētāju Primakovu. Tātad, ja Krievijas prezidents un Krievijas valdības priekšsēdētājs ir piedalījušies oficiālās sarunās, ir parakstījuši oficiālus dokumentus, tad acīmredzot ir arī oficiāla valdība, ar kuru var turpināt šīs sarunas. Un ar kuru var turpināt sarunas arī starptautiskās organizācijas. Tas ir ļoti svarīgi, lai Latvijas delegācija atcerētos šos punktus tad, kad tūlīt janvāra beigās sāksies Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas sesija, kurā izskatīs šīs Parlamentārās Asamblejas delegācijas darba rezultātus Čečenijā. Un arī Latvija ar savām balsstiesībām piedalīsies attiecīgo dokumentu izstrādāšanā.

Tāpēc es gribu teikt, ka mani pārsteidz šie paziņojumi, ka kaut kas ir novēlots. Es domāju, ka šis process būs ilgstošs. Es domāju, ka ne tikai Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja, bet arī EDSO izskatīs nākotnē to savā sesijā, ka arī NATO Parlamentārā Asambleja to izskatīs, tāpēc pašreiz ir tieši īstais brīdis pieņemt un izsvērt pareizu dokumentu.

Es negribētu piekrist Jurkāna kungam, ka viņam nav informācijas. Vai tas nebijāt jūs, Jurkāna kungs, kas parakstīja sadarbības līgumu ar Javlinski un Krievijas Domes frakciju “Jabloko”, ja es nemaldos, savā laikā? Tātad jums vajadzētu zināt, ka Krievijas Domē ir vesela rinda deputātu, kuri ir ļoti labi informēti un kuri televīzijā sniedz paziņojumus par to briesmīgo situāciju, kas pašreiz ir Čečenijā. Javlinskis, būdams viens no Krievijas Domes deputātiem, kategoriski vēršas pret militārā spēka lietošanu un iestājas par sarunām. Tātad, Jurkāna kungs, vai nu jums ir jāanulē šis sadarbības līgums, ja jums ir cits viedoklis, vai arī jāatzīst, ka jūs esat klaji mānījis šeit Saeimas deputātus, jo jūs pilnībā visu šo informāciju varat dabūt arī no tādiem Domes deputātiem, kā, teiksim, Kovaļovs, kurš savā laikā bija Krievijas prezidenta padomnieks tieši cilvēktiesību jautājumos.

Nākamais. Vai tāpēc mēs varam sagraut šo zemi, ka šajā valstī ir bijuši terorisma gadījumi vai ka te ir ieviests pilnīgi neatbilstoši Eiropas Padomei, kam es pilnīgi piekrītu, šariata likums, ka te ir tikuši izpildīti daži nāvessodi? Vai tāpēc mēs varam nolīdzināt ar smagajiem bumbvedējiem veselas pilsētas un iznīcināt galvaspilsētu, kā rezultātā, pēc Krievijas Domes un pēc Krievijas parlamentāriešu atzinumiem, ir gājuši bojā vairāki tūkstoši mierīgo cilvēku? Vai Latvijai vajadzētu klusēt šajā gadījumā par to, ja Latvija, kā jau es teicu, ir Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas dalībvalsts? Turklāt Krievija 1996.gadā, iestājoties Eiropas Padomē, uzņēmās saistības ievērot cilvēktiesības - nenogalināt savas valsts pilsoņus un sodīt tos, kuri ir vainīgi par 1994.gada beigās un 1995.gadā izdarītajiem noziegumiem Čečenijā. Tās ir Krievijas saistības! Krievija tur tika uzņemta, piedaloties arī Latvijas delegācijai. Acīmredzot Latvijas delegācija zināmā mērā ir līdzatbildīga par šiem notikumiem un par šīm saistībām, kuras netiek ievērotas.

Līdz ar to es domāju, ka mums šeit nevajadzētu pārāk analizēt vai plēst matus, vai atvainoties, ka mēs esam kaut ko nokavējuši, vai teikt, ka mēs esam pieļāvuši milzīgu kļūdu, bet gan nobalsot pirmajā lasījumā par šo dokumentu, iestrādāt tajā attiecīgos labojumus un šodien pieņemt šo dokumentu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs šo paziņojumu valstām pa muti kā karstu kartupeli, nevarēdami to ne norīt, ne izspļaut. Izspļaut mēs nevaram tāpēc, ka tad mēs izskatīsimies citu valstu starpā ļoti nožēlojami, jo mums nepietiek drosmes, bet norīt mēs nevaram tāpēc, ka baidāmies, kā uz to reaģēs Krievija.

Ir izskanējuši dažādi viedokļi. Es nesen skatījos kolēģes Lībanes uzstāšanos televīzijā. Viņa teica, ka šim paziņojumam nebūs nekādas praktiskas darbības un ka principā tā ir tukša lieta. Tam varbūt varētu mazliet arī piekrist, jo principā, protams, mēs jau nepiesakām karu Krievijai, nesniedzam tai nekādus ultimātus. Vienkārši mēs izpaužam savu attieksmi pret šo lietu. Un mums kā Apvienoto Nāciju Organizācijas, kā EDSO un kā Eiropas Padomes dalībvalstij tas ir jādara, jo mēs esam pievienojušies visām konvencijām, kur runāts par cilvēktiesībām. Ja mēs to nedarām, tad mēs tur esam vienkārši pasīvi locekļi, kas ir balsošanas mehānisms viena vai otra jautājuma pieņemšanā. Mēs neizsakām savu viedokli, bet man šķiet, ka mums tas ir jāizsaka.

Man vislielāko izbrīnu izraisa to deputātu uzstāšanās, kuri saka, ka šis paziņojums ir sasteigts, novēlots vai ka tam principā tiešām it kā neesot nekādas jēgas. Bet kas tad kavēja mums to pieņemt pirms divarpus mēnešiem, kad mēs bijām izstrādājuši līdzīgu paziņojumu? Tie paši, kas to ignorēja! Tā bija Tautas saskaņas partija, kā nu toreiz sauca šo frakciju, un “Latvijas ceļš”, tāpat šaubījās arī Tautas partija. Tā ka tā principā ir mūsu vaina.

Tagad par genocīdu, par kuru Inkēna kungs teica, ka tas ir sabiedriska, sadzīviska un juridiska kategorija. Inkēna kungs, es atļaušos pateikt, ka genocīda tieši juridiskais formulējums ir ļoti strikts, un es jums kā piemēru varu minēt savu vēstuli van der Stūla kungam pirms diviem mēnešiem. Van der Stūls, kad es viņam norādīju faktus par genocīdu pret čečeniem ne jau Čečenijā, bet gan Maskavā, kur tieši pēc etniskā principa tiek ierobežotas cilvēka brīvības, principā tam piekrita un teica, ka nosūtīs Maskavas valdībai attiecīgu vēstuli par šiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

Taču, ja mēs runājam par šā mūsu paziņojuma efektivitāti, tad es gribētu atgādināt cienījamajiem kolēģiem, ka Krievijas karaspēka pavēlniecības rīkojumu internēt vai filtrēt visus bērnus līdz 10 gadu vecumam viņi bija spiesti atcelt tikai tāpēc, ka sabiedriskā doma pret to ļoti protestēja. Un šeit es gribētu, Jurkāna kungs, jums atkal atgādināt, ka Staļina laikā, kad mēs, bērni, atrazdamies Sibīrijā, lasījām vārpas novāktajos kolhoza laukos, kriminālā atbildība iestājās 10 gadu vecumā, un Staļins tādiem bērniem piesprieda 50 gadu cietumsodu. Tātad principā pašreizējā Krievijas valdība vai karaspēka pavēlniecība ir nostājusies uz tā paša ceļa, un to jau var vērtēt tikai kā genocīdu.

Jūs uzdevāt retorisku jautājumu, kāpēc mēs, Čečenijas atbalsta grupa, neuzstājāmies ar paziņojumiem tad, kad angļiem tapa nogrieztas galvas un tapa veikti terora akti Krievijas pilsētās. Pirmām kārtām, kā pašas Krievijas amatpersonas ir teikušas un izteikušās, šos terora aktus organizēja Krievijas specdienesti. Katrā ziņā tam, ka tāds tas notikumu scenārijs ir, arvien vairāk pievienojas Krievijas oficiālās personas.

Es domāju, ka mums vispār ir kaut kāda paradoksāla situācija Latvijā, ka valsts televīzijā, arī šeit, Saeimā, uzstājas bijušās Padomju Latvijas mazspējīgi ārlietu ministri... es teiktu, impotenti Latvijas Republikas pirmie ārlietu ministri uzstājas šeit kaut kādu dziļu ekspertu lomā, lai gan ir atstādināti no sava amata tieši tāpēc, ka viņi savus pienākumus nevarēja veikt. Es domāju, cienījamie kolēģi, ka mums... man jau principā šodien ir vienalga, kādu mēs to paziņojumu pieņemam, bet mums tas paziņojums ir jāpieņem šodien, un ar tiem labojumiem, kurus mēs tagad esam iesnieguši. Es domāju, ka Ārlietu komisijai tos vajadzētu izskatīt un ka šodien kaut kādu paziņojumu tomēr vajadzētu pieņemt, lai mēs vismaz nezaudētu savu ceļu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! “Latvijas ceļa” domas ir sekojošas: lēmums ir jāpieņem šodien! Mēs pastāvam uz savu alternatīvo projektu, mums neizdevās to iekļaut darba kārtībā procedūras apsvērumu dēļ, taču lēmuma pieņemšanu mēs viennozīmīgi saistām ar mūsu priekšlikumiem, kas ir ietverti jums izdalītajā dokumentā nr.1475-e. Tur ir divi priekšlikumi par pirmo un par ceturto rindkopu.

Pāris vārdos būtība ir pavisam vienkārša: pirmajā rindkopā mums nav pamata šajā brīdī apšaubīt Krievijas demokrātiju, jo kā demokrātiska valsts tā pastāv arī šodien, un pasaulē karo ne jau tikai totalitāras valstis. Tas ir viens.

Ceturtajā rindkopā mēs esam izņēmuši ārā visas tās lietas, kas ir saistītas ar salīdzināšanu. Mēs te ilgi un dikti dzirdējām, ko te salīdzina. Faktiski tad mēs varam arī Vjetnamu te rakstīt klāt, visu ko, kas attiecas uz citām valstīm.

Pēdējais. Es varu piekrist Inkēnam par pašnoteikšanās tiesībām, jo problēma ir viena: pašnoteikšanās tiesības Čečenijā nekādi nevar saistīt ar tās atsevišķu spēku darbību Dagestānā. Tā ka mūsu priekšlikums ir tāds: šodien ir jāpieņem divi mūsu labojumi. Tātad pirmajā lasījumā mēs pieņemam, lūk, šos te divus grozījumus, un tad “Latvijas ceļš” to atbalstīs. Pretējā gadījumā - nē.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamā apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija! Man rodas iespaids, ka jūs negribat šodien pieņemt šo te paziņojumu. Lūdzu, beigsim debates, balsosim par pirmo lasījumu, dosim komisijai iespēju sagatavot otro lasījumu un pabeigsim darbu šodien. Man ir liels lūgums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Vispirms es gribētu pateikt sekojošo: mums noteikti šodien ir jāpieņem lēmums, jo mēs to esam atlikuši pietiekami ilgu laiku, lai neteiktu - pārāk ilgu laiku esam kavējušies ar šā lēmuma pieņemšanu. Un tad jau vai nu mērenāks, vai stingrāks šis lēmums būtu jāpieņem, bet tas ir atkarīgs no deputātiem, no mums. Turklāt šīs redakcionālās lietas mēs varam sakārtot arī Ārlietu komisijas sēdē ārkārtas starpbrīža laikā.

Es vienīgi gribētu uzsvērt, kāpēc tas ir nepieciešams. Pirmām kārtām tāpēc, ka Saeimai ir jāpauž sava attieksme. Pašreiz gan Baltijas Asambleja, gan Igaunija un Lietuva jau sen ir paudusi savu attieksmi, un mums zināmā mērā būtu jājūtas neērti, ka Latvija vēl aizvien nav izteikusi savu attieksmi. Cits jautājums, cik stingra vai cik mērena tā būtu, bet mēs rīkojamies pilnīgi tā, it kā mums vairs nebūtu vajadzīga šī Baltijas vienotība. Nez kāpēc mūsu deputāti Baltijas Asamblejā rīkojas pēc viena scenārija, bet mēs šeit it kā kavējam to lietu.

Otrs, ko es gribētu pateikt, ir tas, kāpēc mēs jau pašā pirmajā reizē nepiekritām mūsu kolēģiem, ka tajā pirmajā redakcijā, kādā paziņojums šeit Saeimā parādījās, tas varētu tikt pieņemts. Tāpēc, ka tobrīd mums praktiski bija tāds ļoti simpatizējošs teksts, mēs bijām iesviesti vienā konflikta pusē. Tātad tieši čečenu neatkarības cīnītājiem tika piedāvāts paziņojums un praktiski tika apiets jautājums par to, kas saistās ar notikumiem Dagestānā, ar to terorismu, kuru atzīst arī Eiropas Savienības valstis, Amerikas Savienotās Valstis un citas zemes. Tas saistās ar to problēmu, kas ir nepatīkama Čečenijā. Pašreizējā variantā abos priekšlikumos - gan tajā, ko ir iesniegusi Ārlietu komisija, gan arī “Latvijas ceļa” priekšlikumā ir atzīts, ka ir terorisms, ka tas nāk ne tikai no vienas puses, bet praktiski no abām.

Nākamais, ko es gribētu uzsvērt, ir būtiskā atšķirība starp šiem diviem tekstiem, jo Ārlietu komisijas teksts apliecina to, ka ir jāskatās tieši uz tautu pašnoteikšanās tiesībām, kas praktiski nozīmē darīt to no nacionālā autonomā apgabala līdz pat neatkarīgai valstij, turpretī “Latvijas ceļa” piedāvātajā tekstā ir mazliet cita nots. Tās ir etnisko minoritāšu tiesības, kas praktiski nozīmē to, ka mēs varam runāt par dažādiem autonomijas veidiem vienotas valsts sastāvā.

Tātad, ja mēs piekrītam “Latvijas ceļa” viedoklim, tad tādā gadījumā mēs strīpojam šo vienu variantu, ka tauta varētu lemt un pašnoteikties arī radikālākajā - vienas neatkarīgas valsts veidā. Tas ir jautājums, kas deputātiem ir jāizlemj, taču es domāju, ka mums nevajadzētu lemt čečenu tautas un arī Krievijas tautas vietā, kādu pašnoteikšanās formu tām vajadzētu izvēlēties, un tāpēc te vajadzētu atstāt maksimāli plašu to jautājumu loku, kas ietverti terminā “tautas pašnoteikšanās tiesības”.

Un vēl es gribētu uzsvērt to, ka, manuprāt, praktiski ir iespējams tikai politisks risinājums. Čečenijas konflikts ir viens nemiera un strīdu perēklis uz mūsu zemeslodes, bet diez vai mums ir izdevīgi risināt šo jautājumu kara veidā, jo tad atkal nonāk ļoti nepatīkamā konfliktsituācijā divas civilizācijas - islama un kristiešu pasaule. Un es domāju, ka šeit tik tiešām ir vajadzīgs starptautisks noregulējums, zināmā mērā arī politisks risinājums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai deputāts Rišards Labanovskis vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

Saeimas Prezidijs ir saņēmis divu deputātu - Jura Vidiņa un Rišarda Labanovska - iesniegumu, kurā viņi paziņo, ka atsauc savu parakstu zem lēmuma projekta - dokumenta nr.1254-b. Līdz ar to šis lēmuma projekts vairs nav izskatāms.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par alternatīvā lēmuma projekta “Latvijas Republikas Saeimas paziņojums par Krievijas Federācijas militārajām akcijām Čečenijā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 15, atturas - 3. Pirmajā lasījumā lēmuma projekts ir pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Kristiānai Lībanei par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un par otrā lasījuma laiku. (Starpsauciens: “Uzreiz!”)

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Zālē uzreiz atskan balsis, tā ka laikam nevarēsim tūdaļ izskatīt, jo jau šobrīd ir iesniegti pieci priekšlikumi. Es ieteiktu 30 minūšu ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, skaitot no šā brīža, un tieši pēc divām stundām varētu noteikt otrā lasījuma laiku.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi vai citi priekšlikumi? Vai arī jūs ierosināt balsot par Lībanes kundzes priekšlikumu? Vai ir vēl kādi priekšlikumi? (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”) Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Jurim Vidiņam!

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es iesaku pēc pusotrām stundām izskatīt šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Vidiņa kungs, bet jau ir arī vairāku deputātu parakstīts iesniegums par divām stundām.

J.G.Vidiņš. Labi, es savu teikto atsaucu.

Sēdes vadītājs. Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai noteiktu pusstundu ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, bet izskatīšanu paredzētu pēc divām stundām no šā brīža. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 15, atturas - 2. Šis priekšlikums ir atbalstīts. Pārtraukums līdz pulksten 13.38 minūtēm.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izmeklēšanas komisijas deputātus es aicinu uz komisijas sēdi pēc piecām minūtēm Nacionālās drošības komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. ...Aijai Počai.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju lūdzu sapulcēties Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā uz īsu sēdi, kas mums bija paredzēta 10.30.

Sēdes vadītājs. ...Guntaram Krastam.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Ārlietu komisijas dalībnieki! Pulcēsimies mūsu parastajās telpās.

Sēdes vadītājs. Paldies. ...Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu lūgt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļus pulcēties darba telpās, lai turpinātu darbu pie Meža likuma, jo Čečenija var apturēt visu mūsu Meža likuma izskatīšanas gaitu. Tā ka aicinu Tautsaimniecības komisijas deputātus pulcēties augšā, 4.stāvā. Turpināsim darbu pie Meža likuma.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jums par lielu pārsteigumu reģistrācija nenotiks. Pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies, bet pagaidām visiem deputātiem vēl nav pieejams otrajam lasījumam sagatavotais lēmuma projekts, tāpēc mazliet uzgaidīsim, jo tas prasīs varbūt divas vai trīs minūtes. Protams, ja jums nav iebildumu. Paldies.

Godātie kolēģi! Izskatīsim lēmuma projektu “Latvijas Republikas Saeimas paziņojums par Krievijas Federācijas militārajām akcijām Čečenijā” otrajā lasījumā. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Piedāvājam jūsu uzmanībai dokumentu nr.1475.

1.priekšlikums ir attiecībā uz dokumenta pirmo rindkopu. Tas ir “Latvijas ceļa” priekšlikums. Komisija ierosina to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu attiecībā uz pirmo rindkopu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 15, atturas - 35. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Labanovskis. 2. ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums, ko komisija ierosina neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 3, atturas - 53. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Labanovskis. Pirmā paziņojuma rindkopa paliek Saeimas komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

R.Labanovskis. Otrā rindkopa bez izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst... Linards Muciņš vēlas runāt? Nē. Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

R.Labanovskis. Trešā rindkopa bez izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Labanovskis. Ceturtā rindkopa. 3.priekšlikums ir no frakcijas “Latvijas ceļš”. Komisija ierosina neatbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 12, atturas - 39. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Labanovskis. 4. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Ierosina nevis visu rindkopu, bet vienu teikumu aizvietot. Komisija aicina neatbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 4, atturas - 52. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Labanovskis. 5. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija ierosina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Labanovskis. 6.priekšlikums ir Ārlietu komisijas - atbildīgās komisijas - priekšlikums, jauna redakcija. Atšķirīgs. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Labanovskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Latvijas Republikas Saeimas paziņojums par Krievijas Federācijas militārajām akcijām Čečenijā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 13, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

R.Labanovskis. U-h! Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Bez “u-h”!

Nākamā izskatāmā lieta - likumprojekts “Koncesiju likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Ivars Godmanis.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Līdz ar to tiks balsots par galīgo tekstu. Dokuments nr.1468.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, sāksim izskatīt.

I.Godmanis. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

I.Godmanis. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums precizēt 1.panta 1.punktu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Godmanis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija sliecās to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Godmanis. 4. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums. Komisija izšķīrās neatbalstīt šo priekšlikumu. Sniegšu nelielu skaidrojumu, ja man atļauts, Kalniņa kungs. Problēma bija tajā apstāklī, ka ir ļoti grūti paredzēt, cik tad objektu ir jāraksta šeit iekšā. Faktiski tā ir Ministru kabineta kompetence, un, ja tas dara nepareizi, tad mums ir tiesības Ministru kabinetu, tā teikt, noņemt nost... (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates par šo priekšlikumu. Arnis Kalniņš - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Koncesija uz 30 gadiem… Neapšaubāmi šī norma un šis likums ir ļoti vajadzīgs, taču, mūsuprāt, būtu lietderīgi, ja valstij nozīmīgu objektu nodošanu koncesijā un arī nosacījumu noteikšanu, teiksim, ienesības ziņā… ja tomēr šo prioritāti atstātu Saeimai. Protams, ir iebildums, ka izpildvara it kā labāk to zinās un ka likumdevējam nav vajadzības iejaukties. (Sarežģījums te ir ar iekavās norādīto uzskaitījumu.) Taču mūsu Latvijas vēsturē ir arī negatīvā pieredze. Piemērs ir “Lattelekom” variants - arī tā ir sava veida koncesija attiecībā uz patērētāju apkalpošanu. Šis piemērs spilgti rāda, ka diezgan neprecīzi ir bijuši tie nosacījumi, ar kādiem mēs esam šo līgumu slēguši sakaru jomā. (Līdzautori šim līgumam ar “Lattelekom” šodien vēl ieņem atbildīgus amatus.) Es negribētu, ka jautājumus par tādu svarīgu valsts sektoru kā meži, kuriem ir liels īpatsvars iekšzemes kopproduktā, eksportā, kuriem ir izšķiroša nozīme patērētāju (gan iedzīvotāju, gan arī ražotāju) energoapgādē, - ka šādus Latvijai diezgan nozīmīgus jautājumus izšķirtu tikai Ministru kabinets. Es domāju, ka iesākumā nekāda vaina nebūtu, ja šajā ziņā kaut kādas tiesības atstātu arī Saeimai.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis - frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es šoreiz pie jums vēršos kā deputāts. Man ir pretējas domas nekā Kalniņa kungam. Es paskaidrošu, kāpēc. Saeimas galvenā funkcija ir tik tiešām likumdošana, un otra tās funkcija ir kontrolēt izpildvaras - Ministru kabineta - darbību. Ja ir šāda situācija kā, piemēram, privatizācijā vai arī koncesiju nodošanā un ja šī situācija politiski ir tiešām tik ārkārtīgi smaga, tad atsevišķos gadījumos Saeimai ir tiesības pieņemt lēmumu. Iekļaut likumā šo normu nevar tā vienkāršā iemesla dēļ, ka… Paskatieties kaut vai uz to tekstu, kas te ir iekavās! Jūs redzat, ka te ir minēti meži. Cik daudz mežu? Visi meži? Nu, ja, piemēram, tie ir 10 hektāri, vai arī tad ir nepieciešams Saeimas lēmums? Te ir minētas arī Daugavas hidroelektrostacijas. Ir arī citas hidroelektrostacijas, tās var būt arī uz citām upēm, piemēram, mazākām. Ja mēs runājam, piemēram, par šīm lietām, tad redzam, ka tāpēc nevaram visu šeit iekļaut. Ja ir atsevišķa problēma, tā ir jārisina ar atsevišķu likumu vai lēmumu.

Un, kas attiecas uz “Lattelekom”, arī es nevaru ļoti to aizstāvēt. Taču, no otras puses, vienmēr atcerēsimies, kas būtu bijis tad, ja mēs to “Lattelekom” nebūtu privatizējuši! Kur ir teikts, ka tad būtu bijis labāk? Es, piemēram, nevienu tādu pierādījumu dzirdējis vēl neesmu. Ir pietiekami daudz citu pierādījumu - tādu, ka mēs neesam laicīgi izdarījuši privatizāciju un esam saņēmuši daudz sliktākus rezultātus. Taču tā ir cita tēma.

Tā ka mans priekšlikums saskan ar komisijas priekšlikumu, un tādēļ acīmredzot ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Māris Pūķis - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Jautājumā par to, vai tieši Saeimai vajadzētu pieņemt atsevišķus lēmumus par nozīmīgākajiem valsts resursiem vai arī to vajadzētu darīt Ministru kabinetam, es gribētu pievērst jūsu uzmanību sekojošiem punktiem.

Pirmkārt. Koncesijas līgums ir visai sarežģīts, un koncesijas noteikumi ir visai sarežģītas lietas. Tos vajag ļoti detalizēti un profesionāli sagatavot, un acīmredzot pēc būtības un pēc kompetences, protams, koncesijas noteikumi, kas būtībā ir kopā ar attiecīgo lēmumu par koncesiju, ir jāgatavo Ministru kabinetam.

Otrkārt. Deputātiem, ja viņiem šķiet, ka tas ir ļoti svarīgs un nozīmīgs jautājums, pastāv diezgan lielas kontroles iespējas. Pirmām kārtām, Ministru kabineta darba process ir atklāts. Par visu to, ko gatavojas pieņemt Ministru kabinets, ir zināms jau ilgi iepriekš, it sevišķi tādos jautājumos kā koncesijas. Gan politiskās partijas, gan deputāti var paust savu viedokli, gan arī Saeimai, protams, ir tiesības iejaukties koncesiju piešķiršanas procesā, arī pēc tam, kad ir izsludināta attiecīgā koncesija. Ir diezgan ilgs laiks, kurā var pieteikties, visā šajā laikā var paust savus uzskatus par kaut kādiem jautājumiem, un tādēļ nerodas jautājums par to, ka nevarēs iejaukties. Tāda jautājuma nav. Tomēr pēc būtības ir tā, ka ar valsts mantu un valsts resursiem rīkoties deleģē valdību. Jautājums ir par Saeimas uzticēšanos vai neuzticēšanos valdībai, par atsevišķu jautājumu pieņemšanu valdības vietā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

I.Godmanis. Nē, cienījamo priekšsēdētāj, man nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 49, atturas - 7. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

I.Godmanis. Cienījamie deputāti! 5.priekšlikums ir no cienījamā deputāta Gundara Bojāra kunga. Tas pēc būtības ir tāds pats kā Kalniņa kunga priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - deputāta Gundara Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 46, atturas - 12. Priekšlikums noraidīts.

I.Godmanis. 6.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisijā tas ir atbalstīts. Ierosina precizēt “kultūras pieminekļu”.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Godmanis. Tā. Tālāk seko 7.priekšlikums, kurš man jāskata kontekstā ar 8.priekšlikumu. Komisija pieņēma lēmumu neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

8.prieklikums. Komisija pieņēma lēmumu izslēgt, lūk, šo panta daļu, kas saistās ar Eiropas Savienības oficiālo žurnālu. Taču pēc diskusijas komisijā un pēc konsultēšanās ar Eiropas lietu komisiju es lūdzu priekšsēdētāju, ja būtu iespējams, uzstāties debatēs. Lūdzu, lai viņš uzstātos kā komisijas priekšsēdētājs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates par 7.priekšlikumu. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Paldies, Godmaņa kungs! Es runāšu par abiem priekšlikumiem reizē, jo šeit ir pilnībā jāmaina komisijas... pareizāk sakot, deputātu attieksmei ir jābūt pretējai komisijas attieksmei. Ir zināma arī mana vaina. Vēl septembrī komisija saņēma Kušnera kunga, tas ir, Eiropas Integrācijas biroja, norādi, kurā ir teikts, ka publicēšana oficiālajā Eiropas Kopienas žurnālā ir Eiropas direktīva jeb prasība. Jāteic, ka šī vēstule nebija pievienota pie likumprojekta, kad notika tā izskatīšana trešajā lasījumā. Lai gan otrajā lasījumā šis variants tika atbalstīts... Uzstājās Finansu ministrijas pārstāvis, viņš teica, ka Latvijai šis varētu būt pārāk dārgs prieks. Šobrīd ir izmaksas pilnībā noskaidrotas un Latvijas Republikas pakļaušanās Eiropas direktīvai var būt nevajadzīga, jo runa ir tikai par 5 miljoniem eiro - par lielākajiem koncesiju līgumiem.

Otrkārt, šajā žurnālā, šajā Eiropas Kopienas oficiālajā žurnālā, nauda tiek ņemta, tā teikt, tikai par tehnisko dalību. Varētu būt 100 vai 200, vai 300 dolāru par sludinājumu. Tas Latvijas Republikai vienmēr ir pieejams. Tāpēc aicinu atbalstīt Juridiskā biroja iesniegto 7.priekšlikumu, kurā žurnāla izdevējs ir nosaukts precīzi, un neatbalstīt atbildīgās komisijas ieteikto redakciju, kura prasa izslēgt 7.panta otrajā daļā vārdus... Tāpēc aicinu rīkoties pretēji tam, kā te ir rakstīts. Komisijas locekļi mūsu kopējā sarunā tam jau ir piekrituši.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Man ir priekšlikums atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumu. Kā deputāta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 2, atturas - nav. 7.priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 55, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

I.Godmanis. Cienījamie deputāti! Nākamais ir 9. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Godmanis. 10. - arī tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Godmanis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Godmanis. 12. - arī tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Godmanis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Godmanis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Godmanis.15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Godmanis. 16.- Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Godmanis. Cienījamie deputāti! Vairāk priekšlikumu nav. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Koncesiju likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

I.Godmanis. Pateicos.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru””. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1469 un nr. 1469-a. Trešajam lasījumam ir iesniegti trīs priekšlikumi.

Pirmie divi prieklikumi attiecas uz likuma 9. pantu un atrodas 4.lappusē. 1. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums. Komisija nolēma to neatbalstīt un šo pantu izteica savā redakcijā, kas ir redzama 2.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 42, atturas - 13. Priekšlikums noraidīts.

A.Slakteris. Lūdzu atbalstīt. 2. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 3.priekšlikums ir jāskata dokumentā nr.1469-a, jo pirmajā variantā bija tehniska kļūda. Mums ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ieteiktā redakcija 11.1.pantam. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Slakteris. Bez tam ir maznozīmīgs redakcionāls precizējums 11.4.pantā, kas ir iepriekšējā dokumenta 6.lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Slakteris. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu kopumā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 13, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm””. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs paņemt dokumentu nr.1454. Likumprojekts ir nepieciešams, lai sakārtotu likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm” iekļauto objektu nosaukumus un nekustamo īpašumu adreses. Likumprojekts nekādi neietekmēs tautsaimniecības attīstību un valsts budžetu. Turklāt nav nepieciešams izdarīt grozījumus citos normatīvajos aktos. Tāpēc es aicinu deputātus šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Dz.Ābiķis. Tā kā likumprojekts nav sarežģīts, lūdzu priekšlikumus iesniegt piecu dienu laikā. Tas ir, termiņš varētu būt pirmdiena, 24.janvāris.

Sēdes vadītājs. Pirmdiena, 24.janvāris. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godājamais Prezidij! Cienītie deputāti! Dokuments nr.1365. Apspriežamo likumprojektu iesniedzis Ministru kabinets. Likumprojektā ietvertā tiesību norma paredz grozījumu likuma “Par valsts noslēpumu” 9.panta trešās daļas 3.apakšpunkta redakcijā. Likuma “Par valsts noslēpumu” 9.pants reglamentē valsts noslēpumu pieejamību. Šā panta trešajā daļā savukārt uzskaitīti gadījumi, kad pieeja valsts noslēpumiem tiek liegta. Likuma 9.panta trešās daļas 3.apakšpunkts nosaka, ka pieeja valsts noslēpumiem tiek liegta personai, kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi sodīta par tīšu noziegumu, izņemot gadījumus, ja tā ir reabilitēta.

Saskaņā ar apspriežamajā likumprojektā ietverto tiesību normu likuma “Par valsts noslēpumu” 3.panta trešās daļas 3.apakšpunkta redakcija ir precizēta, vadoties no Krimināllikumā lietotās terminoloģijas (jēdziens “noziegums” aizstāts ar terminu “noziedzīgs nodarījums”), kā arī Krimināllikumā ietvertā 95.panta, kas paredz kriminālatbildību par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības.

Komisija savā 12.janvāra sēdē nolēma to atbalstīt, un lūdzam arī deputātus to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Dz.Kudums. 4.februāris.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 4.februāris. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dokumenta numurs 1358. Arī šo apspriežamo likumprojektu Saeimā ir iesniedzis Ministru kabinets. Likumprojektā ietvertā tiesību norma paredz grozījumu likuma “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” 38.panta 5.punktā. Tajā vārdi “Vērtspapīru tirgus komisija” tiek aizstāti ar vārdiem “Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija”. Arī šajā likumprojektā ietvertais grozījums pēc savas būtības ir redakcionāls, jo tas izstrādāts, lai izpildītu cita Ministru kabinetā izstrādāta likumprojekta “Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas likums” prasības.

Aizsardzības un iekšlietu komisija 12.janvāra sēdē izskatīja šos grozījumus un atbalstīja tos. Lūdzu arī parlamentu atbalstīt tos pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Dz.Kudums. 4.februāris.

Sēdes vadītājs. 4.februāris. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dokuments nr.1391. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja grozījumus Krimināllikumā. Par tiem jau tika ziņots arī iepriekšējā sēdē, un mēs lūdzam tos atbalstīt pirmajā lasījumā, lai mēs varētu virzīties uz priekšu šinī jautājumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Dz.Kudums. 4.februāris.

Sēdes vadītājs. 4.februāris. Paldies.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairāku deputātu priekšlikumu - iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likums”. Vai ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir! Ir!”) Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu grupas priekšlikumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likums” otrajam lasījumam. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 34, atturas - 8. Priekšlikums ir atbalstīts. Lēmuma projekts tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Skatīsim dokumentu nr.1470. Šis likumprojekts, ja mēs to pieņemsim, noteiks sankciju īstenošanas mehānismu un nodrošinās šo mehānismu Latvijas Republikā arī tajos gadījumos, kad to neregulēs Apvienoto Nāciju Organizācijas noteiktās sankcijas. Jo pašreiz spēkā ir likums par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā.

Varu vēl piemetināt to, ka šis likumprojekts atbilst Eiropas līguma prasībām un paredz, ka Latvijai, kas ar Eiropas Savienību sadarbojas ārlietu un drošības politikas jomā, šis likums, šīs normas būtu saistošas. Ārlietu komisija - atbildīgā komisija - atbalstīja šā likuma izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Saeima, nododot šo likumprojektu komisijām, Aizsardzības un iekšlietu komisiju nenoteica nedz kā atbildīgo par šo likumprojektu, nedz arī kā tādu komisiju, kurai par to būtu jādod savs atzinums Ārlietu komisijai - atbildīgajai komisijai. Taču Aizsardzības un iekšlietu komisija, klātesot lietpratējiem, to skaitā arī no Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas un Iekšlietu ministrijas, šo likumprojektu detalizēti izskatīja savā 12.janvāra sēdē, jo Ministru kabinets ir šo likumprojektu izstrādājis un Saeimā iesniedzis paketē - kopā ar otru likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”, kurā ir paredzēts grozīt 84.pantu. Uzsverot abu likumprojektu nozīmību un vadoties pēc nacionālās programmas integrācijai Eiropas Savienībā, kas paredz jau līdz šā gada februārim izveidot sankciju režīmu, kas nodrošinātu Eiropas Savienības noteikto sankciju īstenošanu, komisijas deputāti tomēr pauda vienotu nostāju, ka apspriežamajam likumprojektam “Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā” ir būtiskas nepilnības, kuru dēļ tas nebūtu atbalstāms pirmajā lasījumā. Komisija pauda viedokli, ka Ārlietu komisijai būtu jāizstrādā alternatīvs likumprojekts par starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā, kurš būtu daudz izvērstāks un kurā obligāti būtu jāietver sadaļa par likumā ietvertajiem terminiem. Komisija uzskata, ka šādā alternatīvā likumprojektā obligāti jāietver skaidrojums, kādā izpratnē konkrētajā likumprojektā ir lietots jēdziens “starptautiskā organizācija”. Mums komisijā izraisījās ļoti asas debates tieši par jēdzienu “starptautiskā organizācija”. Pagaidām Krimināllikuma 84.pants paredz kriminālatbildību par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes sankciju neievērošanu. Ja mēs tagad interpretējam likumu un pieņemam to šodien pirmajā lasījumā tādā redakcijā, kādā šeit tas ir piedāvāts, tad... Es gribētu jūs informēt, ka pie Apvienotajām Nācijām ir reģistrētas vairāk nekā 300 starptautiskas organizācijas. Komisijas locekļos radīja neizpratni kaut vai viens tāds fakts, ka, pieņemsim, Neatkarīgo Valstu Savienība arī ir starptautiska organizācija, kura ir oficiāli reģistrēta Apvienotajās Nācijās. Un mums radās jautājums: ja NVS pieņem lēmumu piemērot sankcijas attiecībā pret Igauniju, Lietuvu vai jebkuru citu mums draudzīgu valsti, rodas problēma, vai mēs īstenosim šīs sankcijas vai ne.

Nākamais, kas mums radīja neizpratni, ir tas, ka faktiski ar šo likumu mēs pieļaujam, ka pie kriminālatbildības var tikt saukti cilvēki vai organizācijas, kuri ir pārkāpuši Ministru kabineta noteikumus. Līdz šim es tik tiešām nezinu neviena tāda gadījuma, ka par Ministru kabineta noteikumu pārkāpšanu varētu kāds tikt saukts pie kriminālatbildības. Un tik tiešām neviens no speciālistiem, kuri bija uzaicināti uz mūsu komisijas sēdi, iedziļinoties šā likumprojekta būtībā, nerada iespēju to atbalstīt. Diemžēl mums nesanāca kopēja sēde (kā mēs bijām plānojuši) ar Ārlietu komisiju, lai visus šos jautājumus izdiskutētu. Visu iepriekš minēto jautājumu risinājums ir tieši saistīts ar otru likumprojektu - “Grozījums Krimināllikumā”. Komisija un pieaicinātie eksperti savā atzinumā bija vienprātīgi, ka likumprojekts “Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā” nav atbalstāms pieņemšanai pirmajā lasījumā. Komisija savā sēdē pieņēma lēmumu paust šādu viedokli arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts (Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pieņemot šo likumu, mēs ievērosim arī mūsu saistību ar Eiropas līgumu. Lai gan nupat debatēs uzklausījām Ādamsona kunga, varētu teikt, iebildi, es aicinu tomēr pieņemt likumu pirmajā lasījumā un iesniegt priekšlikumus attiecībā uz otro lasījumu, jo likums ir ļoti īss un ļoti konkrēts. Šobrīd spēkā ir likums par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā, un, protams, šis likums attiecas uz tām starptautiskajām organizācijām, kurās Latvijas valsts, Latvijas Republika, ir dalībvalsts. Es atgādinu, ka Latvijas valsts nav NVS dalībvalsts.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons. Otro reizi.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Daļēji jau varētu piekrist Elferta kungam, bet atrodiet man šajā likumprojektā vietu, kur būtu formulēts, ka mēs varētu atbalstīt tikai to starptautisko organizāciju sankcijas, kurās Latvija ir dalībvalsts! Ja būtu kaut vai šāds formulējums ietverts likumprojektā, tad varētu to tālāk virzīt un tālāk piestrādāt pie likuma teksta. Pagaidām tas likumprojekts, kurš ir iesniegts, atvainojiet, ir tāds, ka no tā var palikt pāri labi ja tikai pāris teikumu, kuri tik tiešām būtu juridiski korekti un atbalstāmi. Es nesaprotu, kāpēc mums steidzīgi būtu jāpieņem sasteigts likumprojekts tā vietā, lai normāli ierakstītu... Ja mēs gribam papildināt likumu ar to, ka mēs ņemsim vērā EDSO pieņemtās sankcijas, NATO pieņemtās sankcijas, Eiropas Savienības pieņemtās sankcijas, nav nekādu problēmu, bet tam visam ir jābūt strikti atrunātam. Tāpēc, ka no tā, kādā redakcijā tiks pieņemts šis likumprojekts, ir atkarīgs, vai mēs pieņemsim normālas izmaiņas Krimināllikuma 84.pantā vai arī tas likumprojekts būs tāds, kurš būs miris jau no pieņemšanas brīža.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Aicinu pieņemt pirmajā lasījumā šo likumprojektu. Un mēs varētu noteikt ilgāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kas varētu dot iespēju sagatavot šo likumprojektu otrajam lasījumam atbilstošā kvalitātē, ja priekšlikumi tiks iesniegti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 3, atturas - 12. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

G.Krasts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 10.februāris.

Sēdes vadītājs. 10.februāris. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības līgumā par gaisa satiksmi”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Šis likumprojekts ir nepieciešams, lai izpildītu likumu “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”. Jo šajā līgumā par gaisa satiksmi ir jāizdara izmaiņas sakarā ar to, ka mūsu šī partnervalstī Uzbekistānā ir mainījusies atbildīgā institūcija. Lai līgums varētu darboties, ir nepieciešams izdarīt izmaiņas tajā. Ārlietu komisija ierosina šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

G.Krasts. Atbildīgā komisija aicina pieņemt šo likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības līgumā par gaisa satiksmi” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

G.Krasts. Ja nerodas iebildumi, es aicinu arī šo likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā šodien un tūlīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības līgumā par gaisa satiksmi” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumu par nosacījumiem, Baltkrievijas Republikas kravu tranzītam izmantojot Latvijas Republikas ostas un citu transporta infrastruktūru”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Likumprojekts vajadzīgs, lai veicinātu tranzīta brīvības principa ievērošanu un tranzīta attīstību starp abām nolīgumā paredzētajām valstīm. Ir cerēts, šo nolīgumu noslēdzot, veicināt kravu piesaisti Latvijas ostām un arī sakārtot maksājumu principus, vienādot šos maksājumu principus abās valstīs, tādējādi padarot uzņēmējiem šo transporta telpu vieglāk izmantojamu. Analogi nolīgumi ir jau noslēgti ar Kazahstānu, Moldovu un Uzbekistānu. Ārlietu komisija aicina šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

G.Krasts. Aicinu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

G.Krasts. Ja iebildumu nav, aicinu pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā tūlīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumus deputāti neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumu par nosacījumiem, Baltkrievijas Republikas kravu tranzītam izmantojot Latvijas Republikas ostas un citu transporta infrastruktūru” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības nolīgumu par Latvijas Republikas ostu izmantošanu Moldovas Republikas kravu apstrādei un transportēšanai”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Likumprojekts ir izstrādāts, lai veicinātu kravu pārvadājumus no Moldovas caur Latvijas ostām un tātad Latvijas ostu noslodzi palielinātu. Nolīgumā ir paredzēti tranzītkravu pārvadājumus veicinoši pasākumi, tranzītkravas netiek apliktas ar nodokli un citiem maksājumiem, bet ieņēmumus budžetā dod konkrēto pakalpojumu apmaksa. Ārlietu komisija aicina šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

G.Krasts. Aicinu izskatīt šo likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

G.Krasts. Cerot, ka neviens neiebilst, aicinu izskatīt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības nolīgumu par Latvijas Republikas ostu izmantošanu Moldovas Republikas kravu apstrādei un transportēšanai” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tātad šā nolīguma galvenais mērķis ir veicināt jūras transporta attīstību starp abām valstīm un paaugstināt arī kuģošanas drošību. Šeit ir daudz pozitīvu efektu, kas veidojas, pastāvot šādam te līgumam, un es varu informēt, ka Latvijai analogi līgumi šobrīd jau ir noslēgti ar 8 valstīm.

Ārlietu komisija aicina šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

G.Krasts. Aicinu izskatīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

G.Krasts. Ja neviens neceļ iebildumus, aicinu to šodien pieņemt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Iebildumi netiek celti. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

G.Krasts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Minēto likumprojektu - “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” - Budžeta un finansu (nodokļu) komisija sagatavoja, ņemot vērā aktualizējušos diskusiju par stipendiju, radošo un pētniecības darbam izmaksāto pabalstu vai arī stipendiju aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Lai jums būtu pilnīgi skaidrs, par ko ir runa, informēšu jūs, ka līdz pēdējo grozījumu izdarīšanai likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” stipendijas jēdziens bija sniegts Ministru kabineta noteikumu skaidrojumos, kas ir stipendija likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” piemērošanas izpratnē. Izdarot pēdējos grozījumus šajā likumā, valdības piedāvātajā redakcijā stipendijas skaidrojuma jēdziens bija sašaurināts, un tādu mēs to arī akceptējām Saeimā, kā rezultātā ar nodokli neaplika vairs tikai tās stipendijas, kuras tika izmaksātas, lai veicinātu mācības vispārējās vai speciālajās izglītības iestādēs, speciālu programmu apgūšanai vai arī Eiropas dažādu fondu izmaksātās stipendijas. Arī mācību programmu apgūšanai Eiropas Savienības programmu ietvaros.

Ārpus šā saraksta faktiski palika tāds ļoti svarīgs donors jeb stipendiju piešķīrējs kā Sorosa fonds un arī vēl radošās stipendijas, kuras tika izmantotas radošajam vai pētniecības darbam. Protams, ņemot vērā situāciju, ka tas attiektos tiešām uz samērā nelielām summām, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskatīja par nepieciešamu veikt šos grozījumus, tātad varbūt sakārtot šīs normas un dot plašāku stipendiju skaidrojumu likumā.

Vienlaicīgi šobrīd ārpus šīs diskusijas paliek jautājums par tā sauktajām mūža stipendijām. Jo kas tad pēc būtības, pēc savas ekonomiskās būtības, ir mūža stipendija? Ņemot vērā to, ka gan Kultūrkapitāla fonds, gan arī Zinātņu akadēmija izmaksā šo naudu izciliem kultūras vai zinātnes darbiniekiem no 65 gadu vecuma, tā pēc būtības ir piemaksa pie pensijas.

Ņemot vērā, ka pensijas pēc mūsu vispārējās shēmas tiek apliktas, ja tās pārsniedz zināmu līmeni, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, šinī gadījumā, protams, šis jautājums ir diskutējams. Protams, mēs apzināmies, ka šīs summas ir nelielas. Šīs pensijas, kuras pamatā saņem šie zinātnieki vai kultūras darbinieki, ir ļoti niecīgas, un mēs varam šo mūža stipendiju vai mūža grantu traktēt arī kā vienkāršu pabalstu izciliem kultūras vai mākslas darbiniekiem. Ja tās tiek traktētas kā pabalsts, tad jau šobrīd esošā likumdošana paredz, ka pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Es jums ieskicēju tikai vispārīgo problēmu. Es šobrīd komisijas vārdā lūdzu šo likumprojektu noteikt par steidzamu. Šis jautājums ir jāatrisina ļoti ātri, tāpēc lūdzu to arī atbalstīt pirmajā lasījumā. Visas nianses mēs izdiskutēsim līdz otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Dzintars Ābiķis vēlas runāt par steidzamību? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis - Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu jūs informēt, ka arī mūsu komisija rūpīgi izskatīja šo jautājumu un iesniedza Saeimai, tiesa, nevis kā steidzamu, bet vispārējā kārtībā izskatīt konceptuāli līdzīgu likumprojektu. Vienīgi jāņem vērā, ka komisijai šīs domas attiecībā uz mūža stipendijām bija diezgan striktas, jo arī tā saucamās mūža stipendijas nevajadzētu aplikt ar nodokli, bet, ņemot vērā to, ka šobrīd mēs esam izšķīrušies par jautājuma izskatīšanas steidzamību, mūsu komisija acīmredzot laikā starp pirmo un otro lasījumu iesniegs konkrētus priekšlikumus, balstoties uz mūsu iepriekš jau izdiskutēto un sagatavoto likumprojektu. Tā ka mēs iesniegsim jums noteiktus priekšlikumus, un es arī savas vadītās komisijas vārdā jūs aicinu šodien atbalstīt šo likumprojektu, jo pati problēma ir ļoti nopietna. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Poča. Es vienīgi varu teikt, ka mēs tiešām ņemsim vērā visus priekšlikumus, kurus būs sagatavojusi Kultūras, izglītības un zinātnes komisija, bet man būtu lūgums varbūt tiešām konsultēties ar mūsu komisiju, sagatavojot priekšlikumus, lai mums šis priekšlikumu apjoms nebūtu ļoti liels un lai mēs vienkārši varētu ļoti īsā laikā izskatīt un ļoti operatīvi pieņemt šo likumu arī otrajā lasījumā. Taču šobrīd es lūdzu jūs to atbalstīt tātad pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un par otrā lasījuma datumu!

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz 24.janvārim, tas ir, līdz pirmdienai, pulksten trijiem. Un otro lasījumu es lūdzu noteikt 27.janvārī, t.i., nākamajā ceturtdienā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Jāņa Gaiļa ievēlēšanu Saeimas Revīzijas komisijā”.

Vai deputāts Dzintars Ābiķis vēlas izteikties par šo jautājumu? Vēlaties debatēt? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu “Par Jāņa Gaiļa ievēlēšanu Saeimas Revīzijas komisijā”. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Jāņa Gaiļa ievēlēšanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputātes Palmiras Lāces ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputātes Palmiras Lāces ievēlēšanu Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Jāņa Siliņa ievēlēšanu Saeimas Saimnieciskajā komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts: “Par deputāta Jāņa Siliņa ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts: “Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likums” otrajam lasījumam līdz šā gada 1.februārim.”

Atklājam debates. Kristiāna Lībane - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es ilgi neaizkavēšu jūsu uzmanību. Es tikai paskaidrošu, tāpēc ka tad, kad bija balsojums par iekļaušanu darba kārtībā, tad balsis dalījās gandrīz uz pusēm. Lieta ir tāda, ka šim likumprojektam uz otro lasījumu nebija pārāk garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Kā jau tas bieži mēdz notikt, deputāti paspēja, bet sabiedriskās organizācijas nepaspēja apspriest, un tagad Juristu biedrībā ir izraisījusies diezgan plaša diskusija, kuras rezultātā viņi gribētu iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu. Tāpēc ir lūgums tikai par dažām dienām pagarināt. Tam piekrīt gan Birkava kungs, gan Muciņa kungs. Es nezinu, kā citi.

Protams, jūs varat izvēlēties un nepagarināt šo termiņu par šīm dienām, cerībā, ka varbūt tad ātrāk izskatīs likumprojektu, taču šīs cerības īsti nav attaisnojamas, jo nākamnedēļ Juridiskā komisija to tik un tā neskatīs, jo nākamnedēļ mums ir jāskata Dabas aizsardzības likums. Līdz ar to situācija ir tāda, ka tad, ja nobalso “par”, tas tik un tā stāvēs. Taču, ja to atver, vēl ir iespēja iesniegt priekšlikumus, bet, ja ne, tad tas stāvēs aizvērts. Tā ka man būtu lūgums nobalsot par to, lai dažas dieniņas vēl būtu iespēja iesniegt priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Varētu piekrist šim lūgumam un šim aicinājumam, ja vien nebūtu viens “bet”, un šis “bet” ir tāds, ka starp šā iesnieguma parakstītājiem ir arī atbildīgās komisijas locekļi, kuri komisijas sēdē diemžēl neko tādu neteica. Varbūt tā ir kaut kāda sagadīšanās vai kas cits, grūti pateikt, taču katrā ziņā šis projekts nav atzīts par steidzamu, tas rit normālā, parastā kārtībā, un parastā kārtībā tiek iesniegti priekšlikumi. Saeimas kārtības rullis nosaka to personu loku, kuras iesniedz šos priekšlikumus. Šo personu vidū ir arī deputāti. Ja atbildīgajā komisijā šie deputāti, kuri lobē vai virza kādas konkrētas sabiedriskās organizācijas intereses, vai deputātu grupa, kas to dara, vēlas to noformulēt kā komisijas priekšlikumu, tad nav nekādas problēmas, lai to izdarītu. Tā ka šā termiņa pagarināšana, manuprāt, ir pilnīgi nevietā, un tā vienkārši, manā skatījumā, ir laika novilcināšana. Tā ka ir visas iespējas iesniegt šos priekšlikumus arī uz trešo lasījumu. Ja mēs tos formulējam kā otrā lasījuma priekšlikumus neatkarīgi no tā, vai tos būtu izteikusi Tiesnešu biedrība vai Juristu biedrība, vai vēl kāda cita sabiedriskā organizācija, jo tās kā patstāvīgi priekšlikumu iesniegšanas subjekti Kārtības rullī nefigurē. Tātad tas tik un tā būs jādara mums, deputātiem.

Mans priekšlikums ir atturēties no termiņa pagarināšanas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likums” otrajam lasījumam līdz šā gada 1.februārim.” Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 35, atturas - 16. Lēmums ir noraidīts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātu jautājumu Latvijas Republikas iekšlietu ministram Marekam Segliņa kungam par nepilsoņu pasēm. Jautājumu nododam ieklietu ministram.

Kā arī jautājumu Latvijas Republikas tieslietu ministram Valdim Birkava kungam: “Lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem: kādas izmaiņas gaidāmas 2000.gadā Valsts naturalizācijas pārvaldes finansējumā? Vai tiek plānotas pārvaldes struktūras un darbinieku skaita izmaiņas?” Šo jautājumu nododam Latvijas Republikas tieslietu ministram.

Visi darba kārtībā paredzētie jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, būs vairāki paziņojumi. Edvīns Inkēns.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Man ir divi paziņojumi. Viens attiecas uz visiem deputātiem. Ir savākti 42 paraksti ar lūgumu Prezidijam izsludināt ārkārtas sēdi šā gada 9.februārī. Es nododu to priekšsēdētāja kungam.

Otrais paziņojums attiecas uz dažiem no mums, kuri ir saistīti ar Apvienoto parlamentāro komiteju darbam ar Eiropas Parlamentu, tātad ar delegāciju, kura brauks un Briseli, un šie cilvēki, kuri brauks, to zina, bet es vēlreiz nosaukšu. Tātad tie ir: Andris Bērziņš, Inese Birzniece, Viola Lāzo, Anta Rugāte, Andrejs Požarnovs un Miroslavs Mitrofanovs. Lūdzu jūs tūlīt pēc šīs sēdes beigām pulcēties tepat Dzeltenajā zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļus lūdzu uzreiz pēc sēdes pulcēties augšā, ceturtajā stāvā, darbam ar likumprojektu “Meža likums”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātus ļoti lūdzu uz komisijas sēdi komisijas telpās. Tūlīt pēc šīs sēdes.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es ļoti lūdzu jūs neaiziet, bet palikt šeit, zālē. Mums ir jāaprunājas par vienu lietu - par otrdienas darba kārtību sakarā ar Ienākuma nodokļa likumu. Ļoti lūdzu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus palikt tepat zālē un neaiziet. Mēs ātri vienosimies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Šodien sveicam 63 gadu jubilejā Pēteri Tabūnu;

57 gadu jubilejā - Oskaru Grīgu;

44 gadu jubilejā - Jāni Gaigalu! (Aplausi.)

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Osvalds Zvejsalnieks, Gundars Bojārs, Leons Bojārs, Jānis Leja, Helēna Soldatjonoka, Ivars Godmanis, Edvīns Inkēns, Kārlis Greiškalns, Rihards Pīks, Ainārs Šlesers, Romāns Mežeckis, Oskars Grīgs, Jānis Siliņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas ziemas sesijas 2.sēde

2000.gada 20.janvārī

Piemiņas brīdis 1991.gada 20.janvāra barikāžu

aizstāvju atcerei                         - 1.lpp.

Par darba kārtību                        - 1.lpp.         

Priekšlikumi                   - dep. K.Lībane                   - 2.lpp.                             - dep. J.Dobelis                   - 2.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju

likumā”

                   (1454. un 1454-a dok.)          - 3.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašumu

atdošanu reliģiskajām organizācijām””

                   (1455. un 1455-a dok.)          - 3.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu

izpildes kodeksā”

                   (1456. un 1456-a dok.)          - 3.lpp.

Priekšlikumi                   - dep. A.Seiksts                   - 3.lpp.

                                      - dep. L.Muciņš                   - 4.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi “Likumā par ostām””

                   (1466. un 1466-a dok.)          - 4.lpp.

Priekšlikums                   - dep. I.Burvis                   - 4.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli””

                   (1482. dok.)                         - 5.lpp.

Par darba kārtību                        - 5.lpp.

Priekšlikumi                   - dep. J.Dobelis                   - 6.lpp.

                                      - dep. K.Lībane                   - 6.lpp.

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam J.Lejam”

                   (1476. dok.)                         - 7.lpp.

Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta

A.Seiksta saukšanai pie administratīvās atbildības”

                   (1452. dok.)                         - 7.lpp.

Ziņo                              - dep. V.Muižniece                   - 7.lpp.

Lēmuma projekts “Par Palmiras Lāces 7.Saeimas deputātes

pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no apvienības

“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Rīgas vēlēšanu apgabala

ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” (R.Zīles vietā)                   - 8.lpp.

Ziņo                              - dep. V.Muižniece                   - 8.lpp.

Lēmuma projekts “Par Jāņa Gaiļa 7.Saeimas deputāta

pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no apvienības

“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Kurzemes vēlēšanu

apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”

(Ģ.V.Kristovska vietā)                      - 9.lpp.

Ziņo                              - dep. V.Muižniece                   - 9.lpp.

Lēmuma projekts “Par Jāņa Siliņa 7.Saeimas deputāta

pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no apvienības

“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Vidzemes vēlēšanu

apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”

(V.Makarova vietā)                            - 10.lpp.

Ziņo                              - dep. V.Muižniece                   - 10.lpp.

Paziņojumi                   - dep. J.Lagzdiņš                   - 11.lpp.

                                      - dep. J.Sinka                   - 11.lpp.

Par darba kārtību                        - 12.lpp.

Lēmuma projekts “Latvijas Republikas Saeimas paziņojums

“Par Krievijas Federācijas militārajām akcijām Čečenijā””

(Nav izskatāms)

                   (1452. dok.)                         - 12.lpp.

Alternatīvais lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas

Saeimas paziņojumu “Par Krievijas Federācijas militārajām

akcijām Čečenijā”” (1.lasījums)

                   (1475. dok.)                         - 12.lpp.

Ziņo                              - dep. R.Labanovskis                   - 12.lpp.

Debates                        - ārlietu ministrs I.Bērziņš    - 15.lpp.

                                      - dep. J.Jurkāns                   - 17.lpp.

                                      - dep. J.Dobelis                   - 19.lpp.

                                      - dep. R.Labanovskis                   - 21.lpp.

                                      - dep. E.Inkēns                   - 21.lpp.

                                      - dep. J.Sinka                   - 24.lpp.

                                      - dep. P.Tabūns                   - 25.lpp.

                                      - dep. A.Kiršteins                   - 27.lpp.

                                      - dep. J.G.Vidiņš                   - 30.lpp.

                                      - dep. I.Godmanis                   - 32.lpp.

                                      - dep. A.Panteļējevs                   - 32.lpp.                         

                                     - dep. E.Baldzēns                   - 33.lpp.

Priekšlikumi                   - dep. K.Lībane                   - 35.lpp.

                                      - dep. J.G.Vidiņš                   - 35.lpp.

Paziņojumi                   - dep. J.Ādamsons                   - 36.lpp.

                                      - dep. A.Poča                   - 36.lpp.

                                      - dep. G.Krasts                   - 36.lpp.

                                      - dep. K.Leiškalns                   - 36.lpp.

Lēmuma projekts Latvijas Republikas Saeimas paziņojums

“Par Krievijas Federācijas militārajām akcijām Čečenijā”

(2.lasījums)

                   (1475. dok.)                         - 37.lpp.

Ziņo                              - dep. R.Labanovskis                   - 37.lpp.

Likumprojekts “Koncesiju likums” (3.lasījums)

                   (1468. dok.)                         - 39.lpp.

Ziņo                              - dep. I.Godmanis                   - 39.lpp.

Debates                        - dep. A.Kalniņš                   - 40.lpp.

                                      - dep. I.Godmanis                   - 41.lpp.

                                      - Satiksmes ministrijas parlamentārais

                             sekretārs M.Pūķis     - 42.lpp.

                                      - dep. K.Leiškalns                   - 44.lpp.

                                      - dep. I.Godmanis                   - 45.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru””

(3.lasījums)

                   (1469. dok.)                         - 47.lpp.

Ziņo                              - dep. A.Slakteris                   - 47.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts nozīmes

izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām

sporta bāzēm”” (1.lasījums)

                   (1377. un 1429. dok.)          - 48.lpp.

Ziņo                              - dep. Dz.Ābiķis                   - 48.lpp.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts

noslēpumu”” (1.lasījums)

                   (1365. un 1457. dok.)          - 49.lpp.

Ziņo                              - dep. Dz.Kudums                   - 49.lpp.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par noziedzīgi

iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” (1.lasījums)

                   (1358. un 1457. dok.)          - 50.lpp.

Ziņo                              - dep. Dz.Kudums                   - 50.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”

(1.lasījums)

                   (1391. un 1467. dok.)          - 51.lpp.

Ziņo                              - dep. Dz.Kudums                   - 51.lpp.

Par darba kārtību                        - 52.lpp.

Likumprojekts “Par starptautisko organizāciju noteikto

sankciju režīmu Latvijas Republikā” (1.lasījums)

                   (1409. un 1470. dok.)          - 52.lpp.

Ziņo                              - dep. G.Krasts                   - 52.lpp.

Debates                        - dep. J.Ādamsons                   - 53.lpp.

                                      - Ārlietu ministrijas parlamentārais

                             sekretārs P.Elferts    - 54.lpp.

                                      - dep. J.Ādamsons                   - 55.lpp.

Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas valdības un

Uzbekistānas Republikas valdības līgumā par gaisa satiksmi”

(1.lasījums) (Steidzams)

                   (1364. un 1471. dok.)          - 56.lpp.

Ziņo                              - dep. G.Krasts                   - 56.lpp.

Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas valdības un

Uzbekistānas Republikas valdības līgumā par gaisa satiksmi”

(2.lasījums)

                   (1364. un 1471. dok.)          - 57.lpp.

Ziņo                              - dep. G.Krasts                   - 57.lpp.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumu par nosacījumiem

Baltkrievijas Republikas kravu tranzītam izmantojot Latvijas

Republikas ostas un citu transporta infrastruktūru”

(1.lasījums) (Steidzams)

                   (1317. un 1472. dok.)          - 57.lpp.

Ziņo                              - dep. G.Krasts                   - 57.lpp.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumu par nosacījumiem

Baltkrievijas Republikas kravu tranzītam izmantojot Latvijas

Republikas ostas un citu transporta infrastruktūru”

(2.lasījums)

                   (1317. un 1472. dok.)          - 58.lpp.

Ziņo                              - dep. G.Krasts                   - 58.lpp.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Moldovas Republikas valdības nolīgumu par Latvijas

Republikas ostu izmantošanu Moldovas Republikas

kravu apstrādei un transportēšanai” (1.lasījums)

(Steidzams)

                   (1270. un 1473. dok.)          - 58.lpp.

Ziņo                              - dep. G.Krasts                   - 58.lpp.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Moldovas Republikas valdības nolīgumu par Latvijas

Republikas ostu izmantošanu Moldovas Republikas

kravu apstrādei un transportēšanai” (2.lasījums)

                   (1270. un 1473. dok.)          - 59.lpp.

Ziņo                              - dep. G.Krasts                   - 59.lpp.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Polijas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu”

(1.lasījums) (Steidzams)

                   (1312. un 1474. dok.)          - 59.lpp.

Ziņo                              - dep. G.Krasts                   - 59.lpp.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Polijas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu”

(2.lasījums)

                   (1312. un 1474. dok.)          - 60.lpp.

Ziņo                              - dep. G.Krasts                   - 60.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli”” (1.lasījums)

                   (1482. dok.)                         - 60.lpp.

Ziņo                              - dep. A.Poča                   - 61.lpp.

Debates                        - dep. Dz.Ābiķis                   - 62.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta J.Gaiļa ievēlēšanu

Revīzijas komisijā”

                   (1499. dok.)                         - 63.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta J.Gaiļa ievēlēšanu Valsts

pārvaldes un pašvaldības komisijā”

                   (1500. dok.)                         - 64.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputātes P.Lāces ievēlēšanu

Pilsonības likuma izpildes komisijā”

                   (1501. dok.)                         - 64.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputātes P.Lāces ievēlēšanu

Aizsardzības un iekšlietu komisijā”

                   (1502. dok.)                         - 64.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta J.Siliņa ievēlēšanu

Saimnieciskajā komisijā”

                   (1503. dok.)                         - 64.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta J.Siliņa ievēlēšanu

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās

politikas komisijā”

                   (1504. dok.)                         - 64.lpp.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa

pagarināšanu likumprojekta “Parlamentārās izmeklēšanas

komisijas likums” otrajam lasījumam” (Noraidīts)                   - 64.lpp.

Debates                        - dep. K.Lībane                   - 64.lpp.

                                      - dep. Dz.Rasnačs                   - 65.lpp.

Par Saeimas deputātu jautājumu iekšlietu ministram

M.Segliņam par nepilsoņu pasēm        - 66.lpp.

Par Saeimas deputātu jautājumu tieslietu ministram

V.Birkavam par izmaiņām Valsts naturalizācijas

pārvaldes finansējumā 2000.gadā - 66.lpp.

Paziņojumi                   - dep. E.Inkēns                   - 67.lpp.

                                      - dep. K.Leiškalns                   - 67.lpp.

                                      - dep. Dz.Kudums                   - 67.lpp.

                                      - dep. Dz.Ābiķis                   - 67.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa                          - Saeimas sekretāres

                             biedrs A.Bartaševičs                   - 68.lpp.