2000.gada 24.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājsJānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim Saeimas 24.februāra sēdi.

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, mums jālemj par iespējamām tās izmaiņām.

Aizsardzības un iekšlietu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu lūdz atcelt darba kārtības 12.punkta, tas ir, likumprojekta “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”, izskatīšanu uz vienu mēnesi. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums Prokuratūras likumā” (pirmais lasījums) un izskatīt to pēc darba kārtības 11.jautājuma. Vai ir iebildumi? Vai ir jābalso par šo priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai iekļautu šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojekta “Grozījums Prokuratūras likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 13, atturas - 19. Likumprojekts iekļauts sēdes darba kārtībā.

Desmit deputāti lūdz izslēgt no sēdes darba kārtības 17.punktu - likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10 deputātu priekšlikumu - izslēgt no darba kārtības likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm”. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 20, atturas - 5. Priekšlikums atbalstīts. Likumprojekts izslēgts no darba kārtības.

Arī Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā - iekļaut darba kārtībā lēmuma projektus “Par Alfa Baumaņa apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi” un “Par Ilzes Valbakas apstiprināšanu par Talsu rajona tiesas tiesnesi”. Vai ir iebildumi pret šo lēmuma projektu iekļaušanu darba kārtībā? Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas vienpadsmit deputātu jautājumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem - kā tiek pildīts Ministru kabineta 1999.gada 25.jūnija rīkojums nr.302 “Par Rīgas Aviācijas universitātes reorganizāciju”, kā šā rīkojuma 5.punkta ietvaros tiek risinātas Rīgas Aviācijas universitātes bijušo darbinieku problēmas, kuras saistītas ar neizmaksātajām algām un nenomaksāto sociālo nodokli. Jautājumu nododam Ministru prezidentam.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības protokolu par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par pārceļošanas procesa regulēšanu un pārceļotāju tiesību aizsardzību pagarināšanu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas iesniegto lūgumu - izskatot šā likumprojekta nodošanu komisijām, nodot to tikai Ārlietu komisijai un noteikt to par atbildīgo komisiju.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Antonam Seikstam!

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai nekad nav bijis iebildumu pret to, ka starptautisko dokumentu sagatavošana ratifikācijai ir Ārlietu komisijas kompetencē, taču šis jautājums Saeimā parādījās tikai tādēļ, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija sadarbībā ar Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktori Kristīni Maļinovskas kundzi un Iekšlietu ministrijas darbinieku Dombrovska kungu izpētīja problēmu, sagatavoja to un dokuments nonāca Saeimā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz neizslēgt mūsu komisiju no šā procesa. Mēs apsolāmies nekavēt jautājuma izskatīšanu.

Es domāju, ka ir pienācis laiks uz Prezidija sēdēm aicināt arī komisiju pārstāvjus, kuri varētu sniegt savus komentārus, ja tādi būs nepieciešami, lai kārtējai Saeimas sēdei sagatavotu darba kārtību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Rišardam Labanovskim!

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Tā nav nekāda protestēšana pret citu komisiju iekļaušanu. Ir viens formāls jautājums. Mēs pirms pāris dienām saņēmām Ārlietu ministrijas vēstuli - lūgumu pārskatīt, izdarīt grozījumus šajā likumprojektā. Tas ir sakarā ar to, ka šā protokola parakstīšanas datums pēc Krievijas puses lūguma tiek no 22.februāra pārcelts uz 24.februāri. Likumprojekta 3.pantā ir paredzēts, ka šo protokolu paraksta iekšlietu ministrs. Iekšlietu ministrs ir komandējumā, viņš nevar to izdarīt. Protokola parakstīšana nolikta šodien, un Ārlietu ministrija lūdz pilnvarot Ārlietu ministrijas atbildīgo sekretāru to parakstīt.

Tas ir tikai šā formālā jautājuma dēļ, lai šodien mēs varam to operatīvi izskatīt un pilnvarot šo personu parakstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājumu izlemsim balsojot. Lūdzu uzmanību, kolēģi! Balsosim par Ārlietu komisijas ierosinājumu - Ārlietu komisiju noteikt izskatāmajam likumprojektam par atbildīgo komisiju un nodot šo likumprojektu Ārlietu komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts nodots Ārlietu komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas deputātu Baldzēna, Leona Bojāra, Barčas, Salkazanova, Lāzo, Kalniņa, Labanovska, Čevera un Lauska iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt “par” vēlas deputāts Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Sociāldemokrātu frakcija pie jums vēršas ar ierosinājumu, ņemot vērā, ka jau ir zināma pauze pēc lielajām politiskajām batālijām un tām atziņām, ko ir izteikuši arī valdības partiju pārstāvji, konstatējot, ka šis Pensiju likums nebūt nav ideāls, ka tajā ir pietiekami daudz trūkumu. Atļaujiet man atgādināt kaut vai Andra Šķēles teikto. Arī viņš šā gada februārī atzina, ka šajā Pensiju likumā ir atsevišķas normas, kas ir netaisnīgas. Vakardien labklājības ministrs Jurdžs kopā ar Pensionāru federācijas vadību vienojās par nepieciešamību pilnveidot Pensiju likumu. Tātad praktiski mēs nonākam tādā situācijā, ka ir nepieciešams arī likumdevējam sākt domāt par šo darbu, par to, kā mēs varētu nonākt pie labāka rezultāta nekā tas, pie kāda mēs esam nonākuši savās politiskajās sadursmēs šajā visnotaļ svarīgajā sociālās politikas jautājumā.

Es gribētu pateikt, kas šajā sakarā manu uzmanību saista visvairāk. Manu uzmanību pašreiz visvairāk saista tas, šajā Pensiju likumā netiek ievērots princips, ka pensijām jābūt atkarīgām no individuālajām sociālajām iemaksām. Šis princips zināmā mērā tiek pārkāpts ar šiem ierobežojumiem - 60 lati, un viss!

Tas ir viens aspekts. Otrs. Šis likums neatbilst Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām un, neapšaubāmi, pārkāpj cilvēktiesības. Mēs uzskatām: ja reiz kāds likums pārkāpj cilvēktiesības, mums nevajadzētu… Šo normu, kas ir likumā “Par valsts pensijām”, nevajadzētu attiecināt uz citām iedzīvotāju grupām, tādām kā iekšlietu darbinieki, militārpersonas, prokuratūras darbinieki. Ja reiz kaut kur mums ir trāpījusies kļūda, to nevajag padarīt par likumsakarību. Mums nevajadzētu aizmirst, ka Ministru kabinetā ir uzraksts, kura saturs ir pavisam cits. Tur ir uzraksts: “Viena taisnība, viens likums visiem!” Nevis viena netaisnība. Viens likums visiem! Es domāju, kolēģi, ka tas ir pietiekami nopietni, lai to respektētu.

Es gribu atgādināt to, ka daudzās vispārizglītojošajās skolās, arodskolās, augstākajās mācību iestādēs ļoti daudzi pieredzējuši pedagogi ir bijuši spiesti izvēlēties, vai zaudēt daļu no savas pensijas vai atstāt darba vietu. Manuprāt, 23 000 cilvēku līdz nākamā mācību gada sākumam vēl gaidīs (vismaz lielākā daļa no tiem), vai mēs, Saeimas deputāti, šeit tomēr šīs kļūdas nelabosim. Pēc mūsu aprēķiniem, kādi 12 000 - 13 000 darbinieku, kas ir pensijas vecumā, jau ir atteikušies no sava darba. Tādēļ radies zināms iztrūkums arī mūsu radošo cilvēku potenciālā. Tas skars ne tikai izglītības sfēru, tas skars arī zinātniekus, kultūras darbiniekus, mediķus, tiesu piesēdētājus, daudzus cilvēkus, kuriem ir radošas profesijas un kuri savus ienākumus saņem no honorāriem.

Kolēģi, es domāju, ka mēs nevaram pašreiz tik izšķērdīgi rīkoties ar tiem cilvēkiem, kuriem ir pieredze, zināšanas un pedagoģiskā prasme un kuri rada arī kultūras vērtības. Piemēram, Jūras akadēmijā praktiski 60 procentiem pasniedzēju bija vēlme atstāt šo darbu. Tikai tad, kad augstskola atrisināja šo problēmu - atrisināja to uz sava rēķina -, tad šie cilvēki palika savās darba vietās. Bet cik ilgi to varēs darīt? Un tāpat valstij nevajadzētu uzkraut savas problēmas pašvaldībām, kas arī ir atsevišķos gadījumos visnotaļ nopietni centušās un strādājušas pie tā, lai tomēr skolotājiem būtu kompensācijas par to, ko valsts vara ir paveikusi.

Es gribētu atgādināt arī Latvijas Pensionāru federācijas 25.novembrī pieņemto lēmumu, kur arī ir zināmās tēzes, kas ir ārkārtīgi svarīgas. Mēs varētu tās ņemt vērā un šodien tomēr izskatīt jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Pensionāru federācija pēc pensiju jautājumā notikušā referenduma atzina, ka šis likums ir sociāli netaisns un nepieņemams, ka ir nekavējoties jāizveido darba grupa, kas šo likumu pārstrādātu, ekonomiski pamatotu un veidotu sociāli taisnīgu. Varam norādīt, ka viņi arī uzskata, ka ir jāapliek ar sociālo nodokli visi darba samaksas ienākumi, bez ierobežojuma. Un ka, ja dod atlaides sociālā nodokļa maksājumiem, tad valstij ir no neparedzēto gadījumu fonda tās jākompensē, un ka pensiju indeksācijai ir jābūt divas reizes gadā, un ka pensiju indeksāciju nebūtu nepieciešams diferencēt vairākās pakāpēs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs. Runās “pret”.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Jau tajā brīdī, kad tika iesniegti grozījumi Pensiju likumā, valdība deklarēja, ka visi šie ir pagaidu pasākumi, kas ir nepieciešami, lai novērstu pieaugošo deficītu sociālās apdrošināšanas budžetā, un ka kaut kad nākotnē šie grozījumi, iespējams, tiks atcelti vai izmainīti. Valdība šobrīd jau ir apņēmusies līdz nākamā gada martam izdarīt vairākus grozījumus Pensiju likumā. Un paskatīsimies uz šo jautājumu tīri no morāles viedokļa! Tātad ir bijis referendums, ir pieņemti šādi Pensiju likuma grozījumi, un šobrīd daudzi cilvēki izšķiras, vai palikt darbā vai aiziet pensijā. Ir jādod vismaz kaut kāda stabilitāte. Lai arī kādi šie pasākumi ir bijuši - vai pozitīvi vai negatīvi -, bet jebkurā gadījumā cilvēki rēķinās ar kaut kāda veida stabilitāti, un vismaz viens gads ir jāiedod kā zināms miera periods. Viena gada laikā ir jāizdara aprēķins, cik lielā mērā ir izlabots deficīts sociālās apdrošināšanas budžetā, un cilvēkiem ir jārēķinās ar zināmiem nosacījumiem. Pretējā gadījumā izveidosies situācija, ka cilvēki, kuri būs izšķīrušies nepalikt darbā un aizgājuši pensijā, aizgājuši prom no darba, - ka viņi pēc tam izrādīsies apkrāpti, jo Saeima atkal groza un atceļ likumu.

Šāda aktivitāte no sociāldemokrātu puses ir sasteigta, nav apspriesta, un faktiski ir tā: ja reiz var pārmest valdībai par to, ka savulaik Pensiju likuma grozījums bija sasteigts un nebija pietiekami labi apspriests, tad šī ir tieši tāda pati kļūda, kas vērsta pretējā virzienā.

Ja paskatāmies uz šīsdienas plenārsēdes darba kārtību, tad redzam, ka tajā ir paredzēts izskatīt grozījumus gan Prokuroru izdienas pensiju likumā, gan arī izdienas pensiju likumos Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas sistēmā strādājošajiem. Tas nozīmē, ka vienā likumā mēs izdarīsim grozījumus vienā virzienā, bet otrā likumā izdarīsim grozījumus otrā virzienā.

Tagad gribu pieminēt vēl arī Pasaules Bankas viedokli un valdības viedokli, jo diezgan bieži tiek spekulēts šajā jautājumā un šie viedokļi tiek ne īpaši korekti un precīzi komentēti.

Pasaules Bankas viedoklis ir šāds: ir jāatceļ tie ierobežojumi strādājošajiem pensionāriem, jāmaksā pensijas vienlaicīgi ar darba algām, jāatceļ iespējas priekšlaicīgi pensionēties, jāpaaugstina pensijas vecums un politiski represētajiem pensijas jāmaksā no valsts budžeta. Visi šie pasākumi ir jādara vienlaicīgi.

Mani ļoti neapmierināja raidījums “Panorāma”, kurā tika pasniegti šie priekšlikumi tādā veidā, ka, lūk, Pasaules Banka vēlas atcelt ierobežojumus strādājošajiem pensionāriem, bet, lūk, Labklājības ministrija ir tā, kas tādā gadījumā pieprasīs iespējas attiecībā uz priekšlaicīgo pensionēšanos… Šāda veida interpretācija ir sabiedrības maldināšana, un sabiedrībā pastāv zināmas neskaidrības, kāda tad ir valdības politika - vai atkal nesāks “raustīt” Pensiju likumu turpu šurpu.

Tāpēc man ir jāuzdod Saeimai tāds jautājums. Vai mēs būsim gatavi, grozot Pensiju likumu, pieņemt normu, ka politiski represētajiem maksā šo pielikumu no valsts budžeta? Mēs iestāsimies par šādu normu. Taču visas šīs normas ir jāapspriež valdībā un tad jāiesniedz Saeimā.

Attiecībā uz mūsu sadarbības jautājumiem es gribu teikt, ka koalīcijas līgums nosaka, ka atbalstīt likumus, kuri skar papildu izdevumus vai budžeta grozījumus, var tikai tad, ja tie ir no valdības vai ja ir Finansu ministrijas atzinums. Šobrīd par šo priekšlikumu nav nekāda atzinuma, nav izrēķināts, ko tas dos, kā tas ietekmēs sociālās apdrošināšanas budžetu un vispār turpmāko reformu. Vai varēs palaist otrā līmeņa fondētās pensijas? (Par attiecīgo likumu mēs nupat Saeimā nobalsojām.)

Tādēļ uzskatu, ka šobrīd šis sociāldemokrātu priekšlikums ir jānoraida. Sagaidīsim gadu miju, kad valdība nāks ar savu priekšlikumu! Tas tiks detalizēti izrēķināts, un būs kompleksa pieeja Pensiju likumam.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 8, atturas - 41. Likumprojekts netiek nodots komisijām.

Nākamā izskatāmā lieta - lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), turpmāko darbību”.

Komisijas… tātad iesniedzēju vārdā runās deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Vakar izmeklēšanas komisija vēlreiz apsprieda radušos situāciju un lēma jautājumu par šo sagatavoto lēmuma projektu. Komisija pieņēma lēmumu aicināt parlamentāriešus atbalstīt piedāvāto lēmuma projektu, ka izmeklēšanas komisijai būtu apkopojošs ziņojums parlamentā jāiesniedz līdz 13.aprīlim.

Es aicinu respektēt komisijas viedokli un aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Čevers.

J.Čevers (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēža kungs! Godātie Saeimas un valdības locekļi! Dāmas un kungi! Es nekādā ziņā neesmu tribūns, kas šeit stāv tribīnē katru dienu, bet, tā kā pagājušajā sēdē izskanēja aicinājums uzstāties visiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem, arī es uzskatu par nepieciešamu darīt zināmu savu viedokli. (Es gan nespēšu to izdarīt tik atraktīvi un emocionāli, kā to dara Saeimas vecbiedri, es joprojām drošāk jūtos ar ugunsdzēsēju stobru uz augstceltnes jumta nekā uz šīs tribīnes.) Taču, iekams daru zināmu savu domrakstu - es uzliku savas domas uz papīra -, es gribu izdarīt nelielu paziņojumu.

Pirmkārt. Arī es minēšu trīs uzvārdus.

Otrkārt. Mana uzstāšanās nav saskaņota ne ar vienu, ne ar komisiju, ne ar frakciju.

Treškārt. Mani nav neviens ne šantažējis, ne pircis, ne man draudējis, ne mani spiedis. Tas būs manas dvēseles kliedziens, tā būs mana grēksūdze, ja gribat zināt.

50.gadu beigās es kalpoju par altārzēnu kādā katoļu draudzē Latgales mazpilsētā un loloju sapni kļūt par priesteri. Taču aizvadītais laiks, vide un apstākļi manus ideālistiskos pasaules uzskatus ir krietni pluinījuši un padarījuši mani par skeptiķi. Šos biogrāfijas faktus pieminēju tāpēc, ka man ir pietiekami daudz iemeslu ienīst nebūtībā aizgājušo iekārtu, neskatoties uz to, ka vēlāk veltīšu pietiekami skarbus vārdus mūsu tagadnei.

Es ienācu šajā augstajā Saeimas namā kā tādā sakrālā celtnē, tāpat kā bērnībā naivi ticēdams, ka liktenis mani novedis vietā, kur top Latvijas valsts nākotne, un lepodamies, ka nu arī es esmu šiem procesiem piederīgs. Taču pēc gada kopš manas atrašanās zem šā jumta man nākas dzirdēt tādas lietas, saņemt tādu informāciju, ka mute paliek vaļā aiz brīnumiem, ka tādas lietas pasaulē vispār var notikt. Es aizgāju pie bikts, bet arī tā mani neatpestīja no to neķītrību nastas, kuras man ir kļuvušas zināmas. Es jutos pazemots, ka man šis kaunpilnais “noslēpums” ir jānes sev visur līdzi, ka līdztekus man nepazīstamiem cilvēkiem šajos notikumos figurē arī valstsvīri un citas augstas amatpersonas, bet mēs uzvedamies kā strausi, bāzdami galvu smiltīs un klusēdami.

Jā, arī es esmu dzirdējis pieminam jau nosauktos un daudzus citus uzvārdus un šodien nožēloju, ka esmu bijis gļēvs. Mani tirdīja žurnālisti, prasīja kolēģi, paziņas, dažkārt uzdeva jautājumus par pavisam konkrētiem cilvēkiem. Pats paradoksālākais, ka tie ir tie paši, kas figurē mūsu komisijas materiālos. Un katru reizi man ar savu iedzimto kautrību nācās nolaist skatienu uz saviem apavu purngaliem, jo melot, acīs skatīdamies, es vēl neesmu iemācījies. Es uzteicu sava frakcijas biedra Ādamsona uzdrīkstēšanos un drosmi, vismaz viņš man to slogu ir nedaudz atvieglojis. Vismaz savas pilsētas sirmajam profesoram uz ielas es varēšu, droši acīs skatoties, pateikt: “Jā, jā. Arī viņš.”

Šī drausmīgā ažiotāža un varenais pretspiediens komisijas darbam, manuprāt, tikai apstiprina, ka tā ir uz pareizā ceļa. Tie krāšņie epiteti un fantastiski murgainie pretargumenti lai paliek to sacerētāju ziņā! Viņu autortiesības es negribētu apstrīdēt, viņu vietā es gribu tikai atvainoties. Atvainoties tiem komisijas locekļiem, kuriem katrā komisijas sēdē uz lūpām ir jautājums par bērnu stāvokli mūsu valstī. Nu, ir bērnu tiesību problēmas mūsu komisijas centrālais jautājums, un Dievs piedod tiem, kas apgalvo pretējo, jo viņi nezina, ko dara. Piedodiet, Bērziņa kungs, jo jūs esat galvenais mūsu speciālists. Piedodiet, Prēdeles kundze, ka jums kaut kas tāds ir jāuzklausa. Jūs, Aida, esat gaišs un garīgi bagāts cilvēks, un jums samelot būtu ļoti grūti. Tāpēc man ir pilnīgi skaidrs, kāpēc tas jaunais cilvēks savu sirdi gribēja atvieglot tieši jums. Man gribas ticēt katram viņa vārdam. Lai paliek spēkā grēksūdzes noslēpums un Satversmes 31.pants, es darīšu zināmu tikai mazu detaļu. “Honorārs”, ko šis nepilngadīgais jauneklis saņēma par to pakalpojumu, ir pietiekami liels, lai nebūtu pa kabatai “ierindas” homoseksuālistam. Piedodiet, Helēna, ka jūsu maigajai un jūtīgajai dvēselei ir nācies sastapties ar zaņķi un vēl saņemt pārmetumus un draudus par to. Piedosim visi un mēģināsim izturēt. Mums vēl ir daudz darāmā.

Taču šobrīd es, saņemdams dūšu, nosaukšu vēl trīs uzvārdus. Jānis Lagzdiņš - Rīgas Domes Satiksmes departamenta kontroles dienesta priekšnieks, Henriks Danusevičs - Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs, Juris Vecvagars - SWH Medicīnas centra galvenais ārsts. Nu ar šo intriga varētu beigties, jo šiem cilvēkiem ar pedofilijas skandālu nav nekāda sakara. Vienkārši 7.Saeimas vēlēšanu dokumentos viņu, kā deputātu kandidātu, uzvārdiem pretim ir ieraksts: “SAB Totalitārisma seku dokumentācijas centrā ir ziņas, ka viņš varētu būt sadarbojies ar VDK kā šā dienesta aģents.” Nezin kādēļ pēc šo ierakstu publiskošanas neviens cits citu par nelieti nesauca, dūres nevicināja, kārties un badoties netaisījās. Kāpēc tāda nekonsekvence? Kur tad te ir nevainības prezumpcija? Vai tad tas nav apvainojums vēl smagākā noziegumā? Franči daļu savu kolaboracionistu pēc Otrā pasaules kara giljotinēja, norvēģi - pakāra. Latvijas jaunais Krimināllikums par bērnu seksuālo izmantošanu paredz brīvības atņemšanu uz laiku, mazāku par 10 gadiem, bet homoseksuālismu par noziedzīgu nodarījumu vispār neatzīst.

Mēs iepriekšējā sēdē atbalstījām “čekas maisu” atvēršanu un to satura publicēšanu. Ar to mēs nodevām tur minēto cilvēku nodarījumu izvērtēšanu visai tautai. Kāpēc citā gadījumā mēs savus iedzīvotājus uzskatām par nekompetentiem? Darīsim tāpat un publicēsim komisijas savāktos materiālus! Vēl jo vairāk tāpēc, ka sabiedrībai ir vairāk informācijas nekā visām Saeimas komisijām kopā. Uzticēsimies saviem pilsoņiem arī morāles un goda jautājumos!

Man vēlreiz jāvēršas pie Radītāja ar lūgumu mani izprast, jo manis tūdaļ teiktais nesaskanēs ar Viņa noteiktajām dogmām. Lieta tāda, ka visus likumus, visus baušļus un goda kodeksus es varu formulēt vienā postulātā un izteikt vienā teikumā: “Nedari citam to, kas netīk tev pašam, un vienmēr uzprasi, vai tas, ko tu grasies darīt, tīk arī tam, kura labā grasies to darīt.” Juridiskā terminoloģijā tas varētu skanēt tā: ja divi pieauguši un pieskaitāmi cilvēki dara to, kas pieņemams viņiem abiem, un ja ar šo darbību viņi nenodara pāri trešajam, tad tā ir tikai to divu darīšana. “Sāls” jau ir tajā, ka tie divi var darīt, ko grib, iekams tas neskar trešo vai, vēl jo vairāk, visu sabiedrību. Ja mūsu sabiedrība pieņem homoseksuālistus - lūdzu! Lai notiek! Atļausim viendzimuma laulības, izdarīsim izmaiņas ceremoniju protokolos, pieļaujot šo “dzīvesbiedru” piedalīšanos arī diplomātiskās pieņemšanās, un tā tālāk, un tā tālāk. Bet tikai tiktāl, ciktāl tas nesaistās ar vardarbību un neskar sevi apzināt nespējīgas personas, kādi, bez šaubām, ir zināmu vecumu nesasnieguši cilvēki.

Taču šobrīd atgriezīsimies pie “čekas maisiem” un pedofilijas komisijas materiāliem! Ne vienu, ne otru saturs nekvalificē tur minēto personu nodarījumus, nedz izvirza kādam apsūdzību, nedz, vēl jo vairāk, kādu tiesā. Šķiet, ka neko tādu nav izdarījušas arī šim nolūkam radītas un pilnvarotas iestādes, bet, ja mēģinājums ir bijis, tad cietis neveiksmi. Mums joprojām ir tikai viens “čekas” aģents, kuram netrūka drosmes pašam atzīties. Nav šaubu, ka mums būs tikai daži pedofili un bērnu pornoindustrijas veidotāji, kuri vieni paši būs paveduši tūkstošiem nepilngadīgo un izpletuši savu darbību gandrīz vai pa visu pasauli. Viņiem nebūs ne pašmāju pasūtītāju, ne piesedzēju, ne izmantotāju, jo tādi gluži vienkārši netiek meklēti. Vēl trakāk. Prokuratūra līdz šim bija sarūgtināta, ka viņiem tādu jautājumu vispār uzdod un problēmu izvirza. Vai mūsu valstī vispār ir kāda visās detaļās atklāta noziedzīga avantūra un notiesāts tās īstenais organizētājs un iedvesmotājs? Tālāk par “pārmijnieku”, šķiet, neviena lieta nav pavirzījusies. Aizdomās turētā Tūna māte komisijā, nenoliegdama sava dēla seksuālo orientāciju, mums vaicāja - vai tiešām jārīkojas kā vispārzināmajā teicienā: ja mīlēt, tad karalieni, ja zagt, tad miljonus. Viņas dēlam vienam būšot jāatbild par daudzu izdarībām. Es ceru, cienītā kundze (ja jūs mani dzirdat), ka pirmstiesas izmeklēšanas iestādes un tiesa pietiekami objektīvi izvērtēs jūsu dēla nodarījumus, bet, kas attiecas uz jautājuma retorisko pusi, jums diemžēl ir taisnība.

Es negrasos kaut ko procesuāli nostiprināt, nedz kvalificēt kāda nodarījumus vai apsūdzēt. Tas nav ne mans, ne komisijas uzdevums. Izlasiet taču uzmanīgi tās nosaukumu un iegaumējiet tos divus vārdus: ...lai noskaidrotu... saistību...”. Man nevajag vairāk nekā likt galdā. Komisijas uzdevuma griezumā mans personiskais, mans cilvēciskais verdikts ir gatavs. Vainīgs. Man pietiek ar gluži tādu pašu argumentāciju kā Totalitārisma seku dokumentācijas centra secinājumā tūkstošiem un tūkstošiem cilvēku lietās - “varētu būt”.

Šajā sakarībā man uzreiz rodas retorisks jautājums - kurp mēs ejam? Kur mūs ir novedusi liberālā politika, kas pie mums ir pāraugusi nekontrolētā visatļautībā un totālā patvaļā? Kam šobrīd Latvijā pieder reālā vara? Mēs parlamentā izdodam likumus, kurus reti kāds pilda. Izpildvara gudro, kā labāk dažādu grupējumu interesēs sadalīt ietekmes zonas visas tautas radītā kopprodukta privatizācijas procesā. Tiesu vara piemēro nesaprotami zemas sankcijas noziedzniekiem un ar apšaubāmu motivāciju groza drošības līdzekļus aizturētiem recidīvistiem.

Ceturtā vara, manuprāt, pašreiz ir visneatkarīgākā, taču rīkojas dažādi. Galvenokārt tā, lai rakstītais vai teiktais vārds skanētu pietiekami sensacionāli un tam būtu noiets. Taču pārsvarā pēc principa: “Kas maksā, tas pasūta mūziku.” Un ar to arī es nonācu pie atziņas, kura vara tad ir valstī noteicošā. Tā ir neviena cita kā piektā un visus aptverošā vara - naudas vara. Ir nožēlojami konstatēt, ka par naudu danco ne tikai velns, bet arī Dieva augstākais radījums - cilvēks. Mantas un varas turētājiem parasti ar to vien nepietiek, un viņi meklē sevis apliecināšanai arvien jaunas izpausmes. Vēsture zina pietiekami daudz piemēru, ka mantīgo un ar varu apveltīto kārta ir izputinājusi veselas valstis. Lai atceramies kaut vai to, kur noveda vareno Romas impēriju tās izvirtusī aristokrātija! Tagad jau ir sācies trešais gadu tūkstotis pēc Kristus, un pašreiz procesi, kuri risinājās gadsimtiem ilgi, notiek vienas paaudzes laikā. Vai tiešām mēs tik strauji tuvojamies savai bojāejai? Ko mums darīt, noliktiem šo neķītrību priekšā? Iesaku rīkoties, kā savulaik bērnībā darīju es. Aiziesim uz baznīcu! Visi kopā aiziesim uz vienu ekumenisko dievkalpojumu, jo mēs esam dažādu konfesiju pārstāvji, un sāksim attīrīties. Tikai vispirms pārstāsim vīstīt dūres, meklēt sulīgus lamuvārdus un sapņot par laikiem, kad varēja otram iemest sejā cimdu! Nav vairs ne akmens laikmets, ne viduslaiki, un arī toreiz divu cilvēku savstarpējas izrēķināšanās nerisināja globālas problēmas. Un nesūtīsim cits citu uz vietu, kur agri vai vēlu nonāksim mēs visi! Neatkarīgi no maka biezuma un rievu skaita smadzenēs, visiem mums zemāk par nabu ir mēsli. To daudzums ir atkarīgs tikai no vēdera izmēriem. Neatkarīgi no mūsu gribas kādreiz mūsu grēcīgās miesas mēslos šo zemi, vai nu mēs kādu gribam mēslainē redzēt agrāk par sevi vai ne.

Tiem, kuri protestam ir izvēlējušies radikālākus pasākumus, es gribu teikt diezgan skarbi: izbeidziet ākstīties! Uzlieciet roku uz sirds un kā svētās mises laikā noskaitiet: “Es atzīstos varenajam Dievam un jums, brāļi un māsas, ka esmu daudz grēkojis ar domām, vārdiem, darbiem un nolaidību. Mana vaina, mana vaina, mana vislielākā vaina!”

Labi iedziļinieties teiktajā. Tie ir pravietiski vārdi, un to sakarā jums taps skaidrs, ka jūsu galvu neapvij nimbs, ka jūs esat bezgalīgi tālu no šķīstuma un uz jūsu sirdsapziņas gulstas ne mazums grēku. Atzīstiet to vismaz priekš sevis!

Kā savstarpējas izpratnes un izlīguma zīmi dievkalpojuma beigās ticīgie dod viens otram sveicienu. Kāds no Saeimas locekļiem no šīs vietas paziņoja, ka dažiem kolēģiem roku vairs nesniegšot. Es, kā kristietis, tik zemu krist nevaru. Es vienmēr paspiedīšu man sveicienam pasniegtu roku, neatkarīgi no tā, no kuras vietas tā ir izvilkta. Ir taču tik vienkārši to pēc tam nomazgāt. Nu tad nomazgāsim savus netīrumus un šķīstīsimies!

Es aicinu pagarināt komisijas darba laiku, lai sakārtotu materiālus un sagatavotu tos publiskošanai.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Kāpēc deputātiem jānodarbojas ar kriminālo lietu risināšanu? Diemžēl Latvijas Republikas ierēdņi un tie lielmaņi var atļauties visatļautību. Tik tiešām desmit gadu laikā ir plaukusi un plaukst visatļautība. Tāpēc šajā laikā zeļ ēnu ekonomika, noziedzība, kontrabanda, narkomānija, pedofilija, melošana visdažādākajos līmeņos un bērnu neķītra izmantošana. Latvijā neviens ierēdnis vai valdības loceklis neko neredz, nezina un nesaprot. Pēdējās avīzes palasiet un pēdējās televīzijas pārraides paskatieties - neko neredz, neko nezina! Pat to, kas notiek viņu kabinetos. Melošana jau nonākusi tādā līmenī, ka redzamus faktus mēģina apgāzt. Tas ir briesmīgi! Tā veidojas Latvijas Republikas tēls pasaulē. Tagad visā vainojam visus, tajā skaitā arī ārzemes. Bet vai tad tās ir veidojušas visus šos faktus Latvijā? Pedofilija. Vai tad tiesībsargājošās iestādes nezināja, kā sākās šīs problēmas risināšana un attīstība? Tā nonāca līdz starptautiskas klases “meistaru” - pedofilu - izveidošanai. Nevarēja taču viena mēneša vai viena gada laikā tas tapt. Tātad vajadzēja organizēties, specializēties, pilnveidoties, un tas notika vairāku gadu laikā. Nevar būt situācija, ka trīs četri supergiganti varēja seksuāli izmantot 3000 vai vairāk cilvēku, kas ir mūsu - Latvijas Republikas - pilsoņi. Iznāk, ka viņi vairāk neko nedarīja, tikai nodarbojās ar šīm lietām. Taču šim nolūkam vajadzēja organizāciju, telpas un, galvenais, naudu. Pats nozīmīgākais ir nauda. Tās droši vien vajadzēja daudz. No kurienes tad tā nāca? Šī sodomiskā neķītrība tik tiešām mūs pārsteidz, bet pārsteidz ne jau visus, jo daļēji jau mēs to zinājām, bet kautrējāmies, neredzējām un nezinājām vai izlikāmies, ka to nezinām.

Cienījamie kungi! Vīrieši! Nevajag būt gļēviem un nevajag būt arī glupiem, un nevajadzētu kautrēties un attaisnoties. Vīrietim ir jābūt vīrietim, nevis kādam idiotiskam ēzelim. Šī pasaules norādītā un nolādētā parādība - pedofilija - ir jāizskauž! Lai atmazgātu Latvijas tēlu pasaulē. Mēs nevaram to ciest! Tā ir fibroma, kura ir jāizoperē, un, jo ātrāk, jo ātrāk sadzīs. Pedofilijas apmēri taču ir briesmīgi. Tagad jau vajadzēs 15 prokurorus, lai risinātu šo lietu. Varat iedomāties tos apmērus!

Mūs gribēja pārliecināt, ka nekā tāda nav, nekas tāds nav noticis. Ka tas viss esot kaut kas izdomāts. Nē! Tas viss ir, un tas viss ir jālikvidē. Komisijai ir jāstrādā, jo tikai tā spēs novest šo nejēdzīgo lietu līdz galīgam risinājumam. Tāpēc ir jāpagarina tai darbības laiks līdz aprīlim.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Pirmkārt, liels paldies jums par to klusumu, kas bija Čevera kunga runas laikā, jo mūsu zālē klusums ir ļoti reti. Pirmo reizi klusums bija, kad runāja ministrs Birkavs. Otrreiz - kad Jānis Čevers. Tas ir patīkami, ka savējie runā.

Kāpēc man gribētos, lai jūs atbalstāt 13. aprīli? Principā vairs jau nav no kā baidīties. Ja arī atklās jaunus faktus, jaunus uzvārdus, tie tik un tā aizies tālāk tiesiskai izmeklēšanai. Būs vai nebūs - tas ir cits jautājums. It kā nevajadzētu pašlaik liegt iespēju komisijai strādāt. Galu galā, ja Latvija ir izturējusi desmit izlaupīšanas gadus, tad vēl vienu mēnesi izturēs šīs komisijas darbu. Jums principā vairs nav par ko baidīties. Tā vietā, lai Tautas partijas “spices” vīri pedofilijas apkarotājus lamātu par čekistiem, aizmirstot paskatīties uz savu vectēvu fotokartiņām, laikam vajadzētu atcerēties, ka jūsu frakcijā ir Antikorupcijas likuma tēvs - Jānis Lagzdiņš. Būtu vērts no jūsu partijas iesniegt priekšlikumu - Antikorupcijas likuma labojumu, kurš uzliktu par pienākumu savādāk seksuāli domājošiem fiksēt deklarācijās ne tikai savus ieņēmumus un izdevumus, bet arī savas novirzes. Jo, starp citu, valsts amatvīrus un deputātus, kuri ir ar šādām novirzēm, var taču šantažēt. Pat vieglāk nekā ar kukuļiem. Par to ir vērts domāt. Tā ir ļoti nopietna lieta.

Cienījamais Birkava kungs un cienījamais Šķēles kungs apvainojās, kad viņi tika nosaukti. Pie tam tika pietiekami korektā formā nosaukti nekorektā lietā. Man, godīgi sakot, būtu patīkamāk, ja nebūtu ko nosaukt.

Tieslietu ministrs tā vietā, lai ieviestu tiesisku kārtību, piesaka bada streiku. Pilsoņa cienīga rīcība - amatpersonas atzīšanās nespēcībā vadīt resoru, kuru vadīt tai ir uzdots. Stāsta, ka pēc desmitās badošanās dienas spēcīgāk atraisoties seksuālās spējas. Tad uz priekšu! Uz Čaka ielu!

Paskatieties, kāds šodien ir Šķēles faktors Latvijā. Čaka iela nav vienīgā. To meiteņu un zēnu, kas piepelnās, kļūst arvien vairāk, un to sāk arvien jaunāki. Ja Ģenerālprokuratūra to neredz, tad varbūt tā ir ieinteresēta. Protams, tagad ir labāk Jāni Ādamsonu vajāt, krimināli tiesāt. Viss ir korekti. Viņš ir nosaucis uzvārdus. Okay! Un lai tie zēni kā “eksporta prece” pēc tam iet strādāt uz Čaka ielas! Vai tas ir jūsu mērķis, cienījamā Tautas partija?

Mums ir pamatīgi paveicies, ka mums nav Valsts prezidenta, mums ir Valsts prezidente, pie tam ne tikai ar labām smadzenēm, bet arī ar spēcīgu mugurkaulu. Vismaz viena valsts institūcija, kura var godīgi pacelt sarkanbaltsarkano karogu. Jo izskatās, ka citās valsts varas institūcijās ir nepieciešams zils karogs. Tāpat kā Jūrmalas, Ventspils, Liepājas pludmalēs. Tikai gaišzilāks. Vai uz to mēs ejam?

Tāpēc man patiešām ir lūgums: Tautas partija, atbalstiet, “Latvijas ceļš”, atbalstiet 13.aprīli! Tad komisija sagaidīs to ģenerālprokuroru, kuram uzticēsies.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Burvja kungs, izsaku jums piezīmi par tādu vārdu lietošanu no Saeimas tribīnes, kuri nav savienojami ar Saeimas deputātu cieņu.

Vārds Valdim Birkavam - tieslietu ministram.

V.Birkavs (tieslietu ministrs).

Godātie deputāti! Vispirms es gribētu pateikties. Pateikties visiem, kas atbalstīja mani mūža melnākajās dienās un - kā man teica viens garāmgājējs - amorālas, ciniskas, negodīgas politikas triumfa dienās. Es gribu pateikties gan tiem, kas rakstīja vēstules, gan tiem, kas gaidīja pie slimnīcas, gan tiem, kas ar uzmundrinošiem vārdiem nāca klāt uz ielas. Viņu vārdus es labprāt gribētu nosaukt, taču laiks neatļauj. Tā jau tas parasti ir. Labajam nekad nepietiek laika, jo apkārt vēl tik daudz ļaunā, netīrā, pat riebīgā. Ar to jācīnās. Jācīnās tiesiskiem, tīriem un godīgiem paņēmieniem. Bet, ja cīņā ar ļaunumu tiek ignorēts likums, tiesības, morāle, tad ļaunums vairojas. Vairojas anonīmu vēstuļu skaits. Vairojas ar neuzticību prokuratūrai motivēta atteikšanās no liecībām lietās, kuras ir ļoti tālu no pedofilijas skandāla. Vairojas patvaļa, apmelojumi un tiesiskais nihilisms. Neatkarīgi no tā, vai daži politiķi, varas un naudas apmāti, to vairo apzināti vai cēlu mērķu vārdā, ļaunuma vairošanās ir jāaptur. Un to var izdarīt tikai ar tiesiskiem līdzekļiem.

Čevera kungs! Jūs sakāt, ka jums nevajag procesuālu nostiprinājumu, jums pietiek sirdsapziņas balss. Tad, kad jūs nokļūsiet apmelojamo vidū, jums ar to vairs nepietiks.

Taču vispirms ir jāaptur vai vismaz jāmēģina apturēt naudas ietekmi uz politiku. Un tajā ziņā es iepriekšējiem runātājiem varu piekrist. Vispirms jāizbeidz uzlūkot varu kā naudas pelnīšanas avotu. Politika ir netīra tikai tad, ja politiķi ir netīri. Godīga politika ir morāla un tiesiska, un politisko mērķu dēļ nedrīkst atteikties nedz no viena, nedz otra, nedrīkst aizsegties nedz ar vienu, nedz otru. Nedrīkst aizvietot morāli ar likumu un likumu ar morāli. Morāle un tiesiskums ir parlamenta augstākās vērtības. Arī sabiedrības. Un katrs, kas tās ignorē, ignorē tās savas samaitātības apmēros. Aizsedzas ar tām savu sīko vai ambiciozo mērķu labā. Atbildēsim paši sev: tad, kad mēs speram šeit, parlamentā, to vai citu soli, cik tajā ir savtības un personīgo interešu, cik tajā ir partijas interešu un cik tajā ir valsts interešu? Tikai šī proporcija nosaka mūsu valstiskuma mēru. Katra krīze var kļūt par soli pareizajā virzienā.

Arī Latvijas melnākā diena var kļūt par slieksni durvīm uz gaismu. Bet vai tā būs? Vai tā jau ir? Pirmie soļi ir sperti. Materiāli senatoram Čiževskim beidzot nodoti. Materiāli Satversmes aizsardzības birojam tiks nodoti. Seši prokurori sākuši meklēt, no kurienes apmelojumiem aug kājas. Mans bada streiks ir ekstrēms solis, un tā ir nevis neuzticība tiesiskajai varai, bet, gluži otrādi, tā ir neuzticība netiesiskumam. Mans mērķis ir panākt, lai visi “ritentiņi” sāktu darboties. Lai dokumenti un savāktie materiāli būtu uz galda - pieejami profesionāļiem, nevis politiskas izmeklēšanas diletantiem. Lai izmeklēšana tiktu veikta uz likuma pamata, procesa pamata, nevis darbotos ar inkvizīcijas metodēm kā raganu dedzināšanas laikā. Man nav svarīgi, vai tas panākts partiju vienošanās rezultātā vai pieaugušas lietu pareizas izpratnes rezultātā, vai to ir ietekmējis vai nav ietekmējis mans bada streiks. Svarīgi ir tas, ka tālākās darbības balstās uz likuma, nevis patvaļas un politiskas avantūras pamatiem. Man ir ticība likumam un likuma sargiem, neraugoties uz to, ka ļoti daudz kas tiesu varas darbā vēl pilnveidojams.

Šā iemesla dēļ, kā arī daudzo sabiedrības pārstāvju lūguma dēļ es paziņoju par bada streika pārtraukšanu un dodos uz prokuratūru, lai sniegtu liecības, nevis baumas par man zināmo šajā lietā. Esmu pilns apņēmības vairāk nekā jebkad, lai panāktu, ka Latvijā katrs cilvēks, nevis tikai ministrs vai deputāts, justos likuma aizsargāts. Un es aicinu Saeimu man palīdzēt. Palīdzēt ātri, pieņemot nepieciešamos grozījumus likumos, piešķirot vajadzīgos budžeta līdzekļus tiesu varas nostiprināšanai, nevis tos mūžīgi atliekot uz nākamajiem gadiem, un atsakoties no pozīcijas, ka parlaments var visu. Jā, var! Bet tikai tad, ja tas ir morāli un tiesiski.

Kas attiecas uz izmeklēšanas komisijas termiņa pagarināšanu, mans viedoklis ir tikai viens - visu izmeklēšanas komisiju darbs ir jāaptur, steidzami jāpieņem likums par izmeklēšanas komisijām un tad komisiju darbs jāatjauno. Tas ir vienīgais morālais un tiesiskais ceļš, kas pasargās ne tikai tos, kas ir šobrīd apmeloti, bet arī tos, kurus droši vien, šādai tendencei turpinoties, apmelos nākotnē.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie Saeimas deputāti! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Latvijas Republikas pilsoņi! Šinī gadījumā, es uzskatu, var apsveikt Valdi Birkavu, ka viņš ir pārtraucis bada streiku, jo tas tik tiešām, manuprāt, nebija tas labākais, ko viņš varēja darīt šajā situācijā. Un jau lēnām arī risinājums kompromisa veidā politiski veidojas un arī Satversmes aizsardzības birojam šī lieta tiks drīzumā nodota, un arī Čiževska kungs skatīs... Jautājumus, kas skar prokuratūru, varēs zināmā mērā izskatīt šā skandāla gaismā. Es domāju, ka tas ir pietiekams pamats, lai tik ekstrēmus un radikālus cīņas mērus vairs nepiekoptu, jo tomēr katram ir jādomā, ka dzīvību ir devis Dievs un ka pašnāvība nav tas labākais mēģinājums, kā rīkoties.

Taču šoreiz es gribētu mazliet parunāt par vienu citu jautājumu, ko jau minēja arī citi runātāji, to skaitā arī Birkava kungs, - par morāli, par tiesiskumu. Man, kolēģi, liekas, ka mums, neapšaubāmi, ir jārunā par to, ka mums šeit, Latvijā, veidojas dubultmorāle un dubulttiesiskums. Es atļaušos jums, kolēģi, citēt starpziņojuma tekstu, kuru saņēmām 16.decembrī un kurā melns uz balta bija tas, ko tūlīt citēšu. Ar to varēja iepazīties arī prese, un tas laikam pēc sava principa ir analoģisks tam ziņojumam, ko vēlāk, jau februārī, izdarīja attiecīgi Ādamsona kungs.

Tātad es citēšu starpziņojuma tekstu, kas ir 5.lapaspusē: “Pamatojoties uz komisijas uzaicināto personu sniegtajām liecībām, ir pamats uzskatīt, ka valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” ģenerāldirektors Aivars Droiskis saistīts ar izmeklējamo pedofilijas lietu.” Lūk, šāds teksts mums bija jau 16.decembrī. Es neredzu nekādu, teiksim, rīcību ne no prokuratūras, ne no Saeimas pozīcijas partijām, kura liecinātu, ka viņiem nebūtu dubultstandarta un dubultmorāles, ka cilvēkus, tā teikt, rēķināt sāk ar… manuprāt, arī ar valsts amatpersonām, ne tikai ar ministriem, kas arī ir valsts amatpersonas. Nevajag mums šos rangus. Ja mēs runājam par tiesiskumu un morāli, tad sāksim ar jebkuru valsts amatpersonu, ar jebkuru pilsoni! Tas, manuprāt, ir pats svarīgākais aspekts.

Tālāk. Es domāju, ka ir ārkārtīgi svarīga arī mazliet rosinošā, pat daļēji provokatīvu jautājumu uzdodošā runa, ko teica mūsu kolēģis Jānis Čevers. Viņš pateica, kā mums iznāk ar Totalitārisma seku dokumentācijas centra informāciju - ka vēlēšanu biļetenos, kā arī visos citos vēlēšanu materiālos par cilvēkiem, kuru vaina tāpat nav pierādīta, tiek tomēr publicēta šī informācija. Kā tajā gadījumā ir ar nevainības prezumpciju? Es domāju, ka šis jautājums būtu jāizvērtē no vienādām pozīcijām. Tas arī ir fakts. Mēs nevaram vienu standartu piedāvāt vienam gadījumam, otru standartu - citam. Mums jābūt vienotam standartam, nevis dubultstandartam, kurš atkarīgs no mirkļa izdevīguma.

Es gribu skaidri pateikt: man nebija nekāda prieka, nekādas sajūsmas, ka šie trīs uzvārdi, kas skar pedofilijas skandālu, tika minēti Saeimā. Taču es šobrīd runāju par jautājumiem, kas skar mūs visus. Par to, lai nebūtu šādas dubultas attieksmes. Es domāju, ka būtu bijis daudz veiksmīgāk, ja būtu bijusi normāli iespējama sadarbība starp prokuratūru un parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Taču tas nevarēja tā būt, tas ir pilnīgi skaidrs. Par to liecināja arī prokuratūras rīcība vairākos gadījumos.

Tālāk. Vai prokuratūra ir ierosinājusi krimināllietu par to, ka Jānis Ādamsons, kā laikraksts “Latvijas Vēstnesis” var apliecināt, ir vairākkārt no Saeimas tribīnes nosaukts par čekistu? Nav šī prokuratūra to ierosinājusi. Vai viņa neredz dokumentālu apstiprinājumu? Redz šo dokumentālo apstiprinājumu. Kā redzat, atkal ir dubultstandarts, dubulttiesiskums, dubultmorāle. Rodas jautājums - kur šeit paliek valsts intereses? Es domāju, ka mums visiem ir nepieciešams zināmā mērā sakārtot savas attiecības uz godīguma, morāles, ētiskuma pamatiem, censties visiem pieiet ar vienu olekti, ar vienu mēru, un tad mēs varbūt atrisināsim tās problēmas, kas šeit, Latvijā, ir samilzušas. Mums ir jāatceras - tūkstošiem cilvēku arī gaida savas tiesas, bet viņiem diemžēl tās jāgaida pusgadu vai pat vēl ilgāk. Mums jāatceras, ka mēs šeit, apspriežot budžeta projektu, dzirdējām ļoti nopietnus vārdus, tajā skaitā arī no Andreja Panteļējeva, ka Tikumības policija steidzami jāatjauno, ka līdzekļi tai tiks valdībā atrasti. Diemžēl situācija nav mainījusies. Tikumības policija nav atjaunota, līdzekļi nav atrasti.

Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Andrejs Panteļējevs toreiz domāja par valsts interesēm, domāja nopietni. Tātad ir vainīga pati sistēma, kurā mēs dzīvojam. Mēs, sociāldemokrāti, nevaram teikt, ka mēs šo sistēmu būtu tādu izveidojuši. Mēs esam ienākuši šajā Saeimā un pašreiz strādājam opozīcijā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es tomēr visiem runātājiem ieteiktu izlasīt apspriežamā dokumenta tekstu. Paņemiet, lūdzu, godātie iepriekšējie runātāji un turpmākie runātāji, lēmuma projektu savās rokās un izlasiet, kas tur ir rakstīts. Tur ir rakstīts: noteikt, ka šī mūsu nodibinātā komisija sniedz darba apkopojuma ziņojumu 2000.gada 13.aprīlī. Nezin kādēļ neviens runātājs par to nerunāja. Tas man atgādina paņēmienus, kādi bija sociālisma laikos: kad atklāja jaunu satiksmes līniju, pirmie septiņi runātāji stāstīja par starptautisko stāvokli un par ļauno kapitālismu, un tad astotais runātājs it kā starp citu minēja, ka līnija arī esot atklāta un ka tas fakts demonstrējot jaunus sociālisma panākumus.

Nu, ja mēs šeit sevi cienām, tad tomēr strādāsim lietišķi! Ja ir šeit strīds, vai vajag vai nevajag termiņu pagarināt, tad par to arī vajag runāt. Viens te piemin Bībeli, elli un, starp citu, arī kaut kādas mēslu čupas… Es vēl nezinu, kas tur par ko taisās pārvērsties, tā ir katra personīgā darīšana, par ko viņš pārvērtīsies… (Starpsauciens: “Pareizi!”) Taču man kaut kāda tāda pavisam jocīga sajūta ir. Pagājušo ceturtdien mēs te spriedām tā un šitā un katrs te kratīja sirdi un citus orgānus, cik nu prata. Tagad atkal sākas no jauna. Vēl ir četri vai pieci runātāji. Es tiešām netaisījos runāt, bet gribu jums jautāt - vai jūs tiešām nesaprotat, ka tādā veidā jūs to problēmu padarāt smieklīgu? Nožēlojamu jūs to padarāt. Šitā katrs nāks un stāstīs, cik slikti, ka bērnus paved, cik slikti, ka sievietes paved, un nezin ko vēl. Nu nevajag taču tā izturēties pret tēmu!

Un es tomēr arī brīnos par to… Pagājušo ceturtdien bija vakarā, tūlīt pēc sēdes, televīzijas raidījums… Mēs tomēr pieņēmām, man liekas, svarīgu lēmumu - novirzīt uz komisijām jautājumu par 17.jūnija kā atceres dienas apspriešanu. Nevienam tas jautājums neinteresē. Nevajag… Nu kas tur sevišķs - 17.jūnijs, kaut kāda tur sen aizmirsta okupācija! Daudzi šaubās, vai vispār tāda ir bijusi. Nevienam neko nevajag. Kaut kā “pa kluso” tas aiziet, un lai jau tā tauta kaut kā… Pēc tam brīnīsies: kāpēc jūs tādu esat vispār pieņēmuši? Šeit mēnešiem ilgi mēs vienu klausāmies. Nu tagad tas viss ir pārcēlies uz Saeimas tribīni un katrs no mums izteiks vislielāko līdzjūtību. Es domāju, vislielāko līdzjūtību jūs, godātie kolēģi, varētu izrādīt tad, ja jūs izdarītu darbu līdz galam. Lūdzu, strādājiet, izdariet darbu līdz galam. Balsojums parādīs, vai jums tiek dots laiks - marta vidus vai aprīļa vidus. Tas būs Saeimas lēmums, un tad, kad jūs būsiet izdarījuši darbu, tad nāciet šeit un runājiet. Taču tagad jūs te vienkārši kratāt sirdis. Man arī ir žēl cietušo. Tāpat kā visiem pārējiem.

Mums šodien ir jāapspriež Meža likums un vēl dažas citas svarīgas lietas. Es ļoti aicinu: lūdzu, runājiet īsāk, izsakiet savus “par” vai “pret”, runājiet par termiņa pagarināšanu vai nepagarināšanu, par noteikto datumu. Galu galā Saimnieciskā komisija nolēma virzīt uz Prezidiju jautājumu par zināmu līdzekļu piešķiršanu, lai tā komisija turpina un pabeidz savu darbu. Tad, kad pabeigsiet darbu, nāciet un nosauciet uzvārdus vai nenosauciet, un tad sāksim šo diskusiju. Taču šodien, es domāju, tas ir priekšlaicīgi. Tā jūs šo tēmu padarāt tikai sliktāku, neatrisināmāku. Man tiešām paliek vēl viens jautājums - vai tās ir rūpes par bērniem, vai tā ir pašizrādīšanās? Divi varianti acīmredzot.

Es aicinu runāt tieši par galaziņojuma datumu - “par” vai “pret” šā datuma noteikšanu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labdien, godātie deputāti! Daudziem droši vien ir pamatots jautājums (tāds jautājums ir arī vairākām amatpersonām, visai augstām amatpersonām) - kas ir mainījies pēc komisijas darba sākuma un kāda jēga ir bijusi komisijas darbam? Atbilde uz šo jautājumu ir viennozīmīga - lūdzu, papētiet statistiku par iedzīvotāju uzticību policijas iestādēm, konkrēti, par to cietušo personu uzticību policijas iestādēm, kuras ir izmantotas seksuālās vardarbības ceļā. Ir atklājušies fakti Daugavpilī, ir atklājušies fakti Cēsīs, ir atklājušies fakti Valmierā, tagad ir atklājušies jauni fakti, un cilvēki vairs nebaidās, cilvēki uzticas, un cilvēki ziņo par šiem notikumiem, jo agrāk viņi neticēja, viņi domāja, ka tas viss varas gaiteņos tiks paslēpts.

Tas ir pirmais un galvenais ieguvums, un, es domāju, jo augstāku amatpersonu vidū būs šādi nepilngadīgo izmantotāji, jo bīstamāk tas būs valstij, jo bīstamāk tas būs sabiedrībai, jo bīstamāk tas būs uzticībai tiesiskajai sistēmai, uzticībai policijai, prokuratūrai, tieslietu sistēmai. Tagad te no šīs tribīnes izskan viedokļi, ka esot radīts kaut kāds konflikts starp tiesu varu un likumdevēju varu. Tas ir mīts, un es šo mītu, kolēģi, jums tūlīt izkliedēšu. Tas ir mīts, ko kultivē pašreizējā valdība un tās ministri, un konkrēti ministrs Birkavs nupat to pateica no tribīnes. Tas mīts ir tāds, ka budžeta naudu tiesām dod Saeima. Tagad es gribu visai Latvijas sabiedrībai pateikt, ka budžeta naudu tiesām dod valdība. Valdība ir tā, kas nosaka budžeta projektu, un pamatā budžeta projekts, kāds tas ir saskaņā ar valdošās koalīcijas noteikumiem, tāds arī aiziet... Es aicinu jūs, Birkava kungs... jūs vairs neesat šajā zālē, jūs jau esat prom... Lūdzu, sastādiet normālu budžetu tiesām. Un nevajag no šīs tribīnes uzstāties ar divkosīgām runām, ka parlaments un deputāti esot tie, kas “apbižo” nabaga prokurorus, “apbižo” nabaga tiesnešus. Nevajag no šīs tribīnes liekuļot!

Es vēl gribēju runāt arī par daudzām citām te minētajām lietām, bet, es domāju, lai nu katrs iestudē savas runas tajās iestādēs, kurās viņi atrodas, un lai gatavo savas runas cītīgi. Šī runa absolūti nebija plānota. Un es nedomāju, ka būtu vietā tās debates, kuras ierosināja Čevera kungs, - par kaut kādu publicēšanu. Nevaram mēs, Čevera kungs, neko publicēt, jo tur parādās arī mūsu liecinieku saraksts.

Tas īsumā būtu viss. Un es aicinu tos, kuriem varbūt nav bijusi iespēja, tomēr paskatīties... Pavisam nesen, aizvakar, Latvijas Neatkarīgās televīzijas ziņu raidījumā bija Sandras Veinbergas intervija no Zviedrijas - par to, kā demokrātiskā pasaulē uztver visu notiekošo, kā uztver valdības rīcību, kā uztver Saeimas rīcību un kā uztver mūsu žurnālistu rīcību. Kamēr zviedru žurnālisti šajā situācijā bija pie seksuāli, vardarbīgi izmantotajiem bērniem un apkopoja un analizēja situāciju, mūsu žurnālistu lielais vairums skrēja pie Birkava gultas. Tad ir jautājums - vai viens Birkavs ar savu publisko “gājienu” ir lielāks cietējs par simtiem bērnu, kuri tiek seksuāli izmantoti?

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. Otro reizi. (Starpsauciens: “Nevajag!”)

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es patiešām gribu atgādināt, ka ne tieslietu ministrs, bet Juridiskās komisijas priekšsēdētājs un visa Juridiskā komisija pielika pietiekami lielas pūles, lai tiesu sistēma saņemtu visu to naudu, visu, ko tieslietu ministrs pieprasīja tiesiskās kārtības nodrošināšanai valstī. Dzintars Rasnačs jau precīzi pateica: tā ir liekulība un ļoti smaga liekulība! Strausa politika ir ļoti bīstama pašam strausam. Šie desmit gadi tautsaimniecības attīstībā arī noveda pie tā, kas notiek šodien Čaka ielā. Un tādā gadījumā man nav skaidrs, kāpēc Tautas partija un “Latvijas ceļš”, apspriežot budžetu, bija pret naudas iedalīšanu Tikumības policijas izveidošanai.

Un pēdējais. Es gribētu izteikt protestu parlamenta priekšsēdētājam. Kad pozīcijas deputāti šeit sauca citus par kretīniem, par čekistiem, par lopiem un vēl kaut kā, es nedzirdēju Saeimas priekšsēdētāja iebildumus. Es gribētu zināt, kurš vārds manā iepriekšējā runā nepatika Saeimas priekšsēdētājam.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tik tiešām izmeklēšanas komisijas darbība ir jāpagarina līdz 13.aprīlim. Pateicoties Birkava kungam, es tagad zinu (un droši vien arī jūs), ka vara - naudas pelnīšanas avots. Tagad man jāprasa pozīcijai - kāpēc tad jūs tā darāt? Nevar pārtraukt izmeklēšanas komisijas darbību, tas ir kaitīgi.

Tagad par to frāzi - “politiskas izmeklēšanas diletanti”. Jūs dzirdējāt to frāzi. Man tad jāprasa, kāpēc tad strādā tie profesionāļi tā. Es jums nelielu piemēru minēšu. Ir tāds ciematiņš Mērsrags. Vietējais kolhozs piecpadsmit gadu laikā izskaloja apmēram simts tūkstošus kubikmetru smilts, lai izveidotu astoņus hektārus lielu laukumu. Taču tie cilvēki, kuri vispār Mērsragu pat nezina un nav tur bijuši, tam kolhozam atņēma to zemīti. Un tur piedalījās arī tiesībsargājošās iestādes. Jājautā - kur tad ir tā mūsu tiesiskā vara?

Otrs piemērs. Strādāja rūpnīca: strādāja tajā 120-130 cilvēku, smagi tur bija, bet viņi tomēr pelnīja naudiņu. Taču ar tiesībsargājošo iestāžu varu to rūpnīcu aizvēra. Cilvēki palika bez darba. Tagad mēs viņiem izmaksājam bezdarbnieku pabalstus, bet cik ilgi? Un kā lai viņi dzīvo? Lūk, redziet, kuri tad ir tie politiskie diletanti un kuri tie profesionālie, un ko viņi dara!

Kas attiecas uz finansēšanu, es jums pateikšu, ka Izglītības un zinātnes ministrija neviena vārda nepateica par to, ka skolām ir vajadzīga nauda, un neaizstāvēja tās. Tāpat arī neaizstāvēja Tieslietu ministrija savas intereses. Paklausieties, ko par tiesu namiem runā! Tagad, izrādās, Rīgā nevar darboties tiesas, jo nav telpu. Bet kur tad palika tās 500 elitārās mājas, ko Valsts nekustamā īpašuma aģentūra atņēma Rīgas Domei? Rīgas Domei par trim miljoniem saruka budžets, to 500 māju tai vairs nav. Mums nav arī viesnīcas... Savulaik es ierosināju Saimnieciskajā komisijā, ka Saeimai vajadzīgās mājas var saņemt no tām 500, kas ir paņemtas. Tagad nav ienākumu nedz Rīgas Domei, nedz valstij, un mājas ir, tā teikt, nozudušas nezināmā tālē.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Lujāna kungs! Dāmas un kungi! Arī Burvja kungs! Es domāju, ka priekšsēdētājs precīzi uztvēra to, ko es savā niknumā... Protams, nevajag parlamentā lietot tādus lamuvārdus kā “liellops”, “kazrags” (Starpsauciens: “Nelamājies, Kārli!”) un... Kas man vēl tur paspruka? Arī “kretīns”. Tā ir diagnoze, un es nevienam no jums nenosaku šādu diagnozi. Varbūt kāds saprot, ka es esmu runājis par viņu. Es saprotu, ka priekšsēdētāja kungs ir sapratis, ka es runāju par abstraktu personu. Es saku “pietiek kādam” un tad meklēju šim “kādam” apzīmējumu, un tas apzīmējums pēc savas būtības ir vārds “nelietis”, bet es tajā uztraukumā to nevarēju atcerēties. Taču es nedomāju par nelieti nosaukt kādu... Tāpat kā es nedomāju konkrēti bērnu asaras... Un laikam visvairāk man jāatvainojas Aidai Prēdelei par pagājušo nedēļu, jo pie viņas laikam ir kāds gājis un raudājis, tas ir konkrēts bērns, ar konkrētām asarām, kuras es labi saprotu. Es atkal runāju par abstraktām vai izdomātām bērnu asarām, ar kurām tiek manipulēts mans prāts šeit. Tā ka es atvainojos deputātiem, it sevišķi Burvja kungam, ja viņš ir uztvēris, ka es viņu esmu nosaucis kādā no šiem visnotaļ nelabajiem vārdiem.

Taču es gribu pateikt vēl vienu lietu, un ir svarīgi mums to zināt. Ne jau vārdi ir neķītri. Jebkurš apzīmējums, lai ko arī tas neapzīmētu, ir cilvēku izdomāts un ir lietojams, un nekur no tā neizsprukt. Neķītra ir bieži vien rīcība. Lai šo rīcību nosauktu, mums jālieto vārdi. Diemžēl tā tas ir visā pasaulē.

Es saprotu, Sinkas kungs, ka gribas, lai runātu īsāk, bet parlaments ir runātava. Un par pateiktajiem vārdiem es, protams, atvainojos, jo laikam ne parlamenta tribīne ir tā vieta, no kuras būtu jālieto vārds “liellops”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst? Nevēlaties. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: noteikt, ka Parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas izveidota, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), sniedz darba apkopojuma ziņojumu Saeimā 2000. gada 13.aprīlī.

Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 32, atturas - 8. Lēmums pieņemts.

Nākamā izskatāmā lieta - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1617. Komisijā ir saņemti priekšlikumi.

1. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums izslēgt likumprojekta 2. pantu. Komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Paralēli Sociālo un darba lietu komisijai šo likumprojektu izskatīja Aizsardzības un iekšlietu komisija, tāpēc es ierosinu atbalstīt šo Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Es teikšu ļoti īsi: ka nevar Pensijas likumu, tādu, kāds ir pārējiem, pielāgot tieši Iekšlietu ministrijas sistēmā strādājošajiem un militārpersonām. Šos 60 latu “griestus”... Tāpēc Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina atbalstīt šo priekšlikumu. Ja jūs to neatbalstāt, tad es Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā paziņoju, ka mēs ierosinām vispār neatbalstīt nedz šo likumprojektu, tas ir, grozījumus izdienas pensijās Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem, nedz arī nākamo - “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Šinī gadījumā es vēlreiz gribētu Saeimas deputātiem norādīt, ka šis likums un šie grozījumi praktiski neskar sociālo budžetu, tāpēc nebūtu nekādas metodoloģiskas nepieciešamības tos pakārtot iepriekš jau minētajai netaisnībai, ka tikai līdz 60 latiem cilvēki, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu, saņem no savām sastrādātajām pensijām. Es domāju, ka nav finansiāla pamatojuma tā rīkoties, ka ir vienīgi mēģinājums šo netaisnību attiecināt arī uz Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm, tāpat attiecināt arī uz militārpersonām. Es domāju, ka tik tiešām ir jāapsver nepieciešamība rīkoties netaisnīgi arī pret šiem cilvēkiem. Vēlāk būs likums par prokuratūras darbiniekiem.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Ja šī norma tiks izslēgta no likumprojekta, tad saglabāsies tā situācija, ka Iekšlietu ministrijas sistēmā strādājošajiem, kamēr viņi saņem izdienas pensijas, bet vēl nav iestājies pensijas vecums, būs lielāka pensija, bet tajā brīdī, kad viņiem iestāsies pensijas vecums, viņi saņems tikai 60 latu pensiju. Šīs sociālās taisnīguma normas apgriežas it kā pilnīgi otrādi. Vecākam cilvēkam, tieši tam, kuram vairāk vajadzētu, tajā brīdī viņam tiek pensija “nogriezta”, jo tad attiecībā uz viņu sāk darboties pilnīgi cits likums.

No otras puses. Atcerieties visas tās debates, kādas bija Saeimā tad, kad tika skatīti un pieņemti šie likumi par izdienas pensijām! Toreiz politiķi apgalvoja, ka ir nepieciešams izveidot un ieviest izdienas pensijas, lai tie cilvēki, kuri ir nostrādājuši zināmu laiku attiecīgajās spēku struktūrās, varētu iet pensijā ātrāk, lai viņu vietā varētu nākt strādāt citi cilvēki, kas ir jaunāki, darba spējīgi. Jo, lūk, Iekšlietu ministrijas sistēmā strādājošajiem, kad viņiem ir pensijas vecums, fiziskā ziņā jau ir grūti veikt savus pienākumus. Tāpēc tajā brīdī viņiem izmaksā izdienas pensijas, lai viņi varētu iet pensijā ātrāk. Taču šie visi ierobežojumi attiecas tikai uz tām personām, kas turpina strādāt. Tādēļ es aicinu neatbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Grīga kungs, debates jau ir slēgtas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu izslēgt likumprojekta 2.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 35, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Požarnovs. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir nepieciešams, lai sakārtotu visas šīs juridiskās normas. Proti, tas nosaka, ka tajā brīdī, kad stājas spēkā šis likums, zaudē spēku Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi. Šis priekšlikums ir nepieciešams, un, pilnīgi loģiski, komisija to ir atbalstījusi. Aicinu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Požarnovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 16, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Požarnovs. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 29.februārim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.februāris. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais - likumprojekts “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1618. Par likumprojektu “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” ir saņemti priekšlikumi.

1. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums izslēgt likumprojekta pārejas noteikumu 9.punktu. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 40, atturas - 13. Priekšlikums noraidīts.

2. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 38, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Požarnovs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Analoģiski, tāpat kā iepriekšējā gadījumā, noteikt, ka zaudē spēku Ministra kabineta noteikumi tajā brīdī, kad stāsies spēkā šis likums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Požarnovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 14, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Požarnovs. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 29.februārim.

Sēdes vadītājs. 29.februāris. Paldies.

Nākamais - likumprojekts “Noteikumi par Slīteres nacionālo parku”. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Dokuments nr.1623. - “Noteikumi par Slīteres nacionālo parku”.

1.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs un deputāte Seile. Ierosina mainīt likumprojekta virsrakstu, gluži vienkārši to redakcionāli sakārtot, jo tagad Ministru kabineta noteikumi kļūst par likumu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.

A.Seile. 2.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Jau atbalstīts.

A.Seile. Nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Nav.

A.Seile. 3.priekšlikums. Arī to ir iesniegusi deputāte Seile, un komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 4.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Seile. 5.priekšlikums. Arī to atbalsta komisija. Iesniegusi deputāte Seile.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Uz šo pašu sadaļu attiecas 6., 7. un 8.priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 6., 7. un 8.priekšlikumu.

A.Seile. Arī 9.priekšlikumu, ko iesniegusi deputāte Seile, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Redakcionāli precizējumi.

Arī 10.priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Arī 11.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī 11.priekšlikumu deputāti atbalsta.

A.Seile. Arī 12. un 13.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

A.Seile. 14., 15. un 16.priekšlikumu, ko sagatavojusi deputāte Seile, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

A.Seile. 17.priekšlikumu, ko iesniegusi Seile, komisija ir atbalstījusi, izveidojot nedaudz savādāku redakciju. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Arī 18. un 19.priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Seile. Arī 20.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Arī 21.priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. Un arī 22.priekšlikumu, ko iesniegusi deputāte Seile, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 23.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Aicinu nobalsot par pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Noteikumi par Slīteres nacionālo parku” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.marts.

Sēdes vadītājs. 1.marts. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Noteikumi par Grīņu dabas rezervātu”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tātad dokuments nr.1624. Likumprojekts tika veidots pilnīgi pēc tādas pašas shēmas kā visi pārējie likumprojekti, kurus mēs gatavojam par aizsargājamām dabas teritorijām.

1.priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Arī 2. - redakcionālo priekšlikumu - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 3., 4. un 5.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs un deputāte Seile. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt... Atvainojiet! Par kuru priekšlikumu ir runa? Tātad pret 3. un 4.priekšlikumu iebildumu nav.

Atklājam debates par 5. - deputātes Seiles priekšlikumu.

Edgars Zalāns - Tautas partijas frakcija.

E.Zalāns (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Kaut arī mēs komisijā atbalstījām šo priekšlikumu, šis likumprojekts ir jāskatās kopā ar otru likumprojektu - par Moricsalu. Taču tajā mēs šo priekšlikumu neatbalstījām, jo faktiski pati Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ierosināja, ka abus šos rezervātus pārvalda Slīteres nacionālā parka administrācija, un tāpēc ne vienam, ne otram nekāda cita civiliestāde, kaut arī tā būtu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā, nav vajadzīga. Tāpēc, lai abi šie likumi tomēr būtu saskaņoti, gan savā starpā, gan arī ar Slīteres nacionālā parka likumu, es lūdzu šo priekšlikumu tomēr neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nevairosim birokrātus! Tie, kuri interesējas par dabas aizsardzību, zina, cik lieli ir šie rezervāti. Moricsala - tā ir neliela saliņa ar tai piegulošajiem ūdeņiem Usmas ezerā. Vai tiešām šai nelielajai saliņai, kuru var apsargāt viens sargs, lai neuzmanīgi tūristi tur nebrauktu un neizraisītu ugunsgrēkus, ir vajadzīga administrācija? Arī Grīņu rezervāts teritorijas ziņā ir viens no mazākajiem Latvijā. Tāpēc mēs uzskatām, ka Slīteres rezervāta administrācija bez lielas piepūlēšanās varētu pārvaldīt arī šos abus pārējos - teritorijas ziņā nelielos rezervātus, un tāpēc es aicinu neatbalstīt Seiles kundzes 5.priekšlikumu gan šajā likumprojektā, gan arī tad, kad mēs skatīsim likumprojektu par Moricsalas dabas rezervātu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Anna Seile.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Būtībā es nemaz pārāk neuzturu spēkā šo savu priekšlikumu, jo doma vienkārši bija tāda, ka Slīteres rezervāta statuss tiek mainīts. Tas kļūst par nacionālo parku - tātad par zemākas kategorijas aizsargājamo teritoriju. Taču Moricsalai un Grīņiem bija iespējams izveidot atsevišķu administrāciju, kas atbildētu par rezervātiem. Ja Saeimas vairākums tā nedomā, tad, manuprāt, to uz trešo lasījumu gluži vienkārši atrisinās atbildīgā ministrija, iesniedzot savu priekšlikumu. Lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - deputātes Seiles priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 39, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 6.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile, bet komisija to ir precizējusi un atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 7.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Noteikumi par Grīņu dabas rezervātu” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 2. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

A.Seile. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.marts.

Sēdes vadītājs. 1.marts. Paldies.

Likumprojektu izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! 12.30 komisijas telpā notiks komisijas sēde par diviem likumprojektiem.

Sēdes vadītājs. Vārds Guntaram Krastam.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Ārlietu komisijas locekļi! Lūdzu pulcēties Sarkanajā zālē pirmajā starpbrīdī. Tūlīt! Būs īsa sēde.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien sveicam Gundaru Bojāru 33 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jakovs Pliners, Inese Birzniece, Pēteris Apinis, Jēkabs Sproģis, Juris Dalbiņš, Jevgenija Stalidzāne, Dzintars Kudums, Palmira Lāce.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Turpināsim izskatīt likumprojektus! Nākamais likumprojekts - “Noteikumi par Moricsalas dabas rezervātu”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Tātad sākam izskatīt likumprojektu par Moricsalas dabas rezervātu. Dokuments nr.625.

1.priekšlikumu par likumprojekta virsrakstu iesniegusi deputāte Seile un Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 2.priekšlikumu par redakcionālu labojumu iesniegusi deputāte Seile. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 2. un 3.pants tiek redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 3.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, iesakot par katru funkcionālo zonu izveidot atsevišķu pantu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 4.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 5.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile. Tas atkal ir par rezervātu pārvaldes sistēmu, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. 6.priekšlikumu iesniegusi komisija, labojot vārdu “Šlītere” un atjaunojot veco nosaukumu “Slītere”.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Seile. Un tālāk seko deputātes Seiles 7., 8., 9., 10., 11. un 12.priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi. Es tos neuzturu spēkā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 13.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile, un komisija to ir atbalstījusi da ļēji, izsakot kā savu - 14.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 13. un 14.priekšlikumu.

A.Seile. Un 15. un pēdējo priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. Tātad likumprojekts ir izskatīts otrajā lasījumā. Aicinu vienprātīgi balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Noteikumi par Moricsalas dabas rezervātu” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.marts.

Sēdes vadītājs. 1.marts. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.1630 - “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”.

1.priekšlikums saņemts no Juridiskās komisijas, un komisija aicina to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Grīgs. 2.priekšlikums saņemts no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, ko Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

O.Grīgs. 3.priekšlikums saņemts no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Grīgs. 4.priekšlikums ir saņemts no Juridiskās komisijas, un atbildīgā komisija ierosina to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

O.Grīgs. 5.priekšlikums ir saņemts no Juridiskās komisijas, to atbildīgā komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Grīgs. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

O.Grīgs. Līdz 24.martam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.marts.

Nākamā izskatāmā lieta - likumprojekts “Grozījums Prokuratūras likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskā komisija ir atbildīgā. Tātad Aizsardzības un iekšlietu... Tad te ir neprecīzi? Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pirms neilga laika un ļoti emocionāli no šīs tribīnes runāja tieslietu ministrs Valdis Birkavs, un viņš runāja par tiesisko nihilismu mūsu valstī. Es par to esmu sācis runāt jau no 1996.gada, un, paldies Dievam, ka beidzot arī tieslietu ministrs ir sapratis, ka ar mūsu likumdošanu kaut kas nav kārtībā.

Tieši šā iemesla dēļ, rūpīgi strādājot izmeklēšanas komisijā pedofilijas lietā, mēs saskārāmies ar vairākām problēmām, kuras ir saistītas ar likumdošanas jautājumiem, to skaitā arī ar Prokuratūras likumu. Pašreizējais Prokuratūras likums pieļauj dažādu interpretāciju, runājot par to, kādas personas tad var tikt ieceltas ģenerālprokurora amatā. Diemžēl šis formulējums ir neprecīzs, un tas skan burtiski sekojoši: par ģenerālprokuroru var tikt nozīmēta persona, kura ne mazāk kā 5 gadus ir nostrādājusi prokuratūrā vai Augstākajā tiesā. Tātad šeit tiek pieļauta dažāda interpretācija, arī tas, ka cilvēks, kurš varētu nebūt jurists un kuram ar juristiem vispār nav nekāda sakara, teorētiski arī viņš varētu tikt nominēts par ģenerālprokuroru.

Es labi saprotu, ka tas ir absurds un ka tas tā nevarētu būt, bet izmeklēšanas komisija uzskata, ka visiem likumiem ir jābūt precīzi formulētiem. Un tāpēc izmeklēšanas komisija pedofilijas lietā sagatavoja, iesniedza parlamentā un piedāvā jums pieņemt pirmajā lasījumā likumprojektu, kuru ir izskatījusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Tas ir likumprojekts “Grozījums Prokuratūras likumā”.

Saskaņā ar šo te redakciju attiecībā uz ģenerālprokuroru mēs piedāvājam pagaidām mainīt tikai 36.pantu. Tas ir komisijas priekšlikums. Ja deputātiem būs citi priekšlikumi, mēs labprāt arī viņus uzklausīsim, taču 36.pantu mēs piedāvājam pašreiz izteikt šādā redakcijā: “Par ģenerālprokuroru var iecelt personu, kura ne mazāk kā 3 gadus ir strādājusi par Satversmes tiesas tiesnesi; kura pēc 1993.gada 1.janvāra ne mazāk kā 3 gadus ir strādājusi par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi un kurai ir vismaz tiesneša kvalifikācijas 3.klase; kura ne mazāk kā 3 gadus ir strādājusi par apgabaltiesas tiesnesi un kurai ir vismaz tiesneša kvalifikācijas 3.klase; kura pēc 1993.gada 1.janvāra ne mazāk kā 5 gadus ir strādājusi par pilsētas vai rajona tiesas tiesnesi un kurai ir vismaz tiesneša kvalifikācijas 3.klase; kura pēc 1994.gada 30.jūnija ne mazāk kā 5 gadus ir strādājusi prokurora amatā prokuratūras iestādēs un kurai ir vismaz vecākā tieslietu padomnieka amata pakāpe.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija vairākas reizes atgriezās pie šā jautājuma izlemšanas un ar pārliecinošu balsu vairākumu nonāca pie secinājuma, ka šis likumprojekts būtu atbalstāms pirmajā lasījuma. Mēs aicinām arī kolēģus atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie klātesošie! Es nepieturos pie tā uzskata, ka pastāv tabu attiecībā uz Prokuratūras likuma grozīšanu. Taču ir divi aspekti.

Pirmais aspekts ir tas, ka mēs Iekšlietu un aizsardzības komisijā tomēr samērā vienbalsīgi nospriedām, ka pašreiz jaunais ģenerālprokurors tiek izraudzīts atbilstoši spēkā esošajam likumam, jo mēs tik un tā nevaram īsti prognozēt, cik ilgi vilksies šā likuma apspriešana. Turklāt var būt vēl arī citi priekšlikumi.

Un otrs. Diemžēl komisija noraidīja manu priekšlikumu - izveidot alternatīvu likumprojektu, jo šis satur dažas tādas normas, kuras, manuprāt, politiski un morāli ir nedaudz apšaubāmas. Arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs atzina, ka kandidātu loka paplašināšana, piemēram, uz apgabaltiesu tiesnešu rēķina vai uz Satversmes tiesas tiesnešu rēķina ir tiešām apspriežams un, varētu pat būt, apsveicams jautājums. Taču tajā pašā laikā šajā likuma labojumā ir ierobežojums un ierobežojošas normas. It sevišķi tas attiecas uz šiem gadskaitļiem, no kura gadskaitļa tad mēs īsti sākam rēķināt un piemērot šos te ierobežojumus. Es domāju, ka mums tomēr par pamatu būtu jāņem tas brīdis, kad tika dibināta neatkarīgās Latvijas Republikas prokuratūra. Jo, ja mēs ņemsim par pamatu to gadskaitli, kas pašlaik ir ierakstīts likumā, tad tas būs zināms morāls pliķis visiem tiem cilvēkiem, kuri, kad te vēl faktiski valdīja “divvaldība” - gan OMON, gan, kā jūs zināt, attiecīgajā ēkā, kur tagad ir Francijas vēstniecība, sēdēja pavisam cita prokuratūra ar citu noskaņojumu… Šiem cilvēkiem tiešām vajadzēja parādīt lielu vīrišķību, lai tajā gadā izšķirtos un pievienotos neatkarīgās Latvijas Republikas prokuratūrai. (Starpsauciens: “Bet tas nav saistīts...”) Ja mēs ignorējam šo sākotnējo datumu, bet ieviešam šo otru datumu, kas ir 5 gadus vēlāk, tad, es domāju, mēs ar to faktiski izdarām zināmu morālu kaitējumu tiem cilvēkiem, kuri tajos grūtajos laikos izdarīja politisku izvēli par labu Latvijas Republikai.

Tāpēc, lai nesteigtos un lai nejauktos arī jautājumā par to, pēc kāda likuma tad īsti jāizvēlas šobrīd jaunais ģenerālprokurors, es aicinu šodien noraidīt šo likumu pirmajā lasījumā. Tas netraucē komisijai kopā ar prokuratūras un Augstākās tiesas speciālistiem strādāt pie pamatīgas labojumu paketes, bet pie šā jautājuma varētu atgriezties vēlāk - jau šā nopietnā darba gaitā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Man ir nācies šo projektu aizstāvēt gan Juridiskajā komisijā, gan arī Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Juridiskajā komisijā absolūtais deputātu vairākums nobalsoja par šo likumprojektu.

Kāpēc jums tiek piedāvāta it kā alternatīva projekta izvēles iespēja? Vienkārši tāpēc, lai novilcinātu laiku šajā jautājumā, un tas ir vienīgais un patiesais iemesls. Turklāt šāds alternatīvs projekts nav pat sagatavots un nav redzēts, var jau būt, ka tas kaut kur ir.

Otrs - par šādu alternatīvu projektu. Es neatceros mūsu parlamentārās prakses laikā, ka kādreiz būtu gatavots alternatīvs projekts vienam pantam. Vienam pantam nekad alternatīvs projekts nav gatavots, ja nu varbūt ir bijuši kādi īpaši gadījumi. Ja šajā vienā pantā konkrētos punktos ir iebildes pret gadskaitli 1994., ka to vajadzētu nomainīt ar 1990.gadu, tad mums nav jāveido alternatīvs projekts. Vai arī, ja ir iebildes pret rajonu tiesnešu iespējamo kandidēšanu, tad, lūdzu, diskutēsim, Panteļējeva kungs, un diskusiju rezultātā nonāksim arī pie 1990.gada. Tāpat kā nonāksim arī pie tā, ka rajonu tiesneši nevar būt ģenerālprokurora amata kandidāti, bet tāpēc bremzēt visu šo lietu un minēt kādu nezināmu alternatīvu projektu, nebūtu pamata.

Par 1990.gadu. Jā, pilnīgi pareizi! Ir pilnīga taisnība Panteļējeva kungam un ir pilnīga taisnība arī Ģenerālprokuratūras pārstāvim, ka te vajadzētu būt šim 1990.gadam. Un, kā jau es minēju komisijā, būtu vajadzīga salīdzinošā analīze 1990.gada likumam un 1994.gada likumam, kur ir noteiktas prasības ģenerālprokurora amata kandidātam. Ja te nav lielu pretrunu, tad nebūtu nekādu problēmu, lai nomainītu šo 1994.gadu ar 1990.gadu.

Nākamais jautājums, kas šajā projektā netiek skarts, bet es aicinu tam pievērst jūsu uzmanību. Īpaši tos, kuri strādās pie šā projekta turpmāk. Tas ir jautājums par ģenerālprokurora atbildību. Pašreizējā situācijā ģenerālprokurors, gribat vai ne, ir politiski apstiprināta amatpersona, un es pamatošu - kāpēc. Jebkuram prokuroram, neatkarīgi no viņa amata, neatkarīgi no viņa pakāpes, ir likumā noteikta disciplinārā atbildība, turpretī ģenerālprokuroram šajā likumā nav noteikta disciplinārā atbildība. Un tad sanāk īpatnēja situācija - par vismazāko pārkāpumu parlaments varēs ierosināt ģenerālprokurora atlaišanu. Un kur tad būs tā gradācijas skala, vai šis pārkāpums ir lielāks vai mazāks? Protams, tā būs Augstākajā tiesā un tas būs Augstākās tiesas plēnums. Un sanāks tā, ka ir vai nu balta krāsa, vai melna krāsa, ko nav iespējams konkrēti fiksēt. Varbūt par konkrēto nodarījumu ir piemērojama tikai piezīme, varbūt par konkrēto nodarījumu ir piemērojams rājiens, bet jautājums par to, būt vai nebūt amatā, attiecas tikai uz politiski atbildīgām amatpersonām. Tāpēc pareizi būtu mainīt arī šos atbildības principus un ietvert likumā arī disciplinārās atbildības nosacījumus un ģenerālprokurora atbildību konkrēti Augstākās tiesas priekšā. Tas būtu pareizi.

Un vēl viena lieta, kuru es negribēju publiski teikt, bet pēc tieslietu ministra šodienas uzstāšanās es tomēr to pateikšu. Ir tāda lieta, ka, manuprāt, tā nav normāla situācija, ka šobrīd politiķi izdara kādu tiešu vai netiešu spiedienu uz Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Un es personīgi ļoti negribētu, ka valdības locekļi vai arī politiķi sniegtu padomus Augstākās tiesas priekšsēdētājam par tām personālijām, kādas varētu būt vai nevarētu būt ģenerālprokurora amata kandidāti. Ja es Juridiskajā komisijā dzirdu informāciju, ka kāds no valdības locekļiem regulāri konsultējas par šīm personālijām, tad tas man šķiet visai savādi. Savulaik to sauca par Augstākās tiesas priekšsēdētāja ietekmēšanu.

Tas īsumā ir viss, un es aicinu jūs tomēr vadīties pēc principiem, lai mums turpmāk nekad vairs nebūtu politiski vadāms ģenerālprokurors. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs. Otro reizi.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Arī es aicinu nebremzēt lietas. Šodien šajā valstī nav svarīgāka uzdevuma par to, kā pēc iespējas ātrāk iecelt jauno ģenerālprokuroru. Arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs principā ir devis zināmu publisku solījumu vai vismaz apgalvojis tā, ka viņš to izdarīs marta sākumā, kas nozīmē - jau šobrīd. Tāpēc man negribētos, ka mēs paši, likumdevēji, tagad varētu radīt ieganstus, lai ne tikai Guļāns nevarētu nosaukt, bet varbūt arī kāds no kandidātiem varētu piekrist vai pārdomāt un teikt, ka viņš domās tik ilgi, kamēr pieņems jauno likumu. Līdz ar to faktiski Guļāna kungs vienkārši nespēs izvēlēties, jo cilvēki teiks: “Ziniet, es pagaidīšu jauno likumu, un tad es pateikšu, vai es piekrītu vai nepiekrītu kļūt par jauno ģenerālprokuroru.” Tieši tāpēc, ka šajā projektā neparādās daudzas tās nianses, par kurām runāja Rasnača kungs. Tātad runa ir par ļoti nopietnu darbu. Es domāju, ka mēs neko nezaudēsim, jo marta sākums ir jau klāt. Jaunais ģenerālprokurora kandidāts tiks nosaukts, un pēc tam mēs jau varēsim sākt strādāt pie nopietniem labojumiem, ņemot vērā arī tās nianses, par ko jūs te runājāt un kuras neparādās šajā projektā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Tik tiešām ir atsevišķas nianses šajos piedāvātajos grozījumos, kas ir diskusijas vērtas. Mēs tik tiešām varam diskutēt par to, vai par pamatu ņemt 1993.gadu, kad stājies spēkā viens likums, vai 1994.gadu, kad stājies spēkā Prokuratūras likums, vai arī runāt par kādu citu atskaites punktu, bet tāpēc jau nav jānoraida šis likumprojekts pēc būtības.

Es labi saprotu frakcijas “Latvijas ceļš” nostāju šajā sakarā, jo ir valdes lēmums - vispār negrozīt likumu, pat neiepazīstoties ar piedāvātajiem grozījumiem. Tas ir politisks lēmums, bet mums ir jāstrādā pēc būtības.

Un tā nu gluži nav, Panteļējeva kungs! Pēdējā komisijas sēdē par šā likuma tālāko virzību balsoja deviņi komisijas locekļi: septiņi balsoja “par” un divi balsoja “pret”. Būsim korekti! Augstākās tiesas tiesnesis ir pateicis, ka viņš nosauks ģenerālprokurora amata kandidātu, vadoties pēc spēkā esošā likuma. Turklāt šo likumu pat teorētiski, lai kā, pieņemsim, man negribētos vai kādam citam negribētos, teorētiski ir ļoti grūti pieņemt mēneša laikā. Būsim reālisti! Šis likums ir jāatver un tajā jāprecizē ļoti daudzas normas, par kurām jau šeit diskutēja arī Rasnača kungs. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Prokuratūras likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 29, atturas - 9. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Par iesniegšanas termiņu es aicinu noteikt 6.martu.

Sēdes vadītājs. 6.marts. Paldies. Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - “Meža likums”. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu nr.1632. Ļoti nopietns likumprojekts, tāpēc pieiesim tam ar lielu atbildību.

1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, kas iesaka mainīt likumprojekta nosaukumu. Komisija laikam tā īsuma dēļ neatbalstīja šādu likumprojekta nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. 2.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Slakteris, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Seile. Arī 3.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Slakteris, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 1.panta 9.punkts ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 4.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Slaktera kungs, un komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Arī 5.priekšlikumu ir iesniedzis parlamentārais sekretārs Slaktera kungs. Komisija to ir atbalstījusi, daļēji precizējot, un iesniegusi savā redakcijā kā 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 5. un 6.priekšlikumu.

A.Seile. 7.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi savā - 8.priekšlikumā, kurā ir atbalstīts arī Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 2.pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 9.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Slakteris. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un izveidojusi savu redakciju kā 12. priekšlikumu. Taču par šo pašu panta daļu ir vēl divi citi priekšlikumi. Tātad komisija ir daļēji atbalstījusi 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Deputāts Jānis Škapars ir iesniedzis 10.priekšlikumu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Seile. 11.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Tālāk ir jau pieminētais 12.priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts deputāta Slaktera 9.priekšlikumā. Lūdzu to atbalstīt Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 12. priekšlikumu.

A.Seile. 13.priekšlikumu iesniedzis deputāts Jānis Škapars. Komisija to ir atbalstījusi, bet šis priekšlikums ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 14. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Seile. 15.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Slakteris. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Tālāk ir 16. un 17.priekšlikums, kuri ir redakcionāli sakārtojoši priekšlikumi. Komisija tos abus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Seile. 18.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Atis Slakteris. Komisija to ir atbalstījusi daļēji un izveidojusi savu - 19.priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 20.priekšlikums. Iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija to ir atbalstījusi daļēji.

Tāpat tā daļēji ir atbalstījusi 21.- Jāņa Škapara priekšlikumu un 22. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Apkopojot visus šos ierosinājumus, tā izveidojusi visu panta daļu jaunā redakcijā un piedāvā kā komisijas - 23.priekšlikumu. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 20., 21., 22. un 23. priekšlikumu.

A.Seile. 24.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un jau iestrādāts iepriekšminētajā 23. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 25.priekšlikums. To ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir daļēji atbalstīts, un atbildīgā komisija to ir izteikusi savā redakcijā, kura zināmā mērā pilnībā neatkārto Juridiskā biroja redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 25. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 8, atturas - 2. Priekšlikums pieņemts.

A.Seile. Paldies. Tātad par 26.priekšlikumu vairs nav jābalso, jo tie ir alternatīvi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 27. priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 28.priekšlikumu iesniedzis Atis Slakteris. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. 29.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. ... Un komisija izveido savu redakciju panta daļai, kuru piedāvā kā 30.priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 31.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Seile. 32.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi, un šis priekšlikums ir arī redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 33.priekšlikumu iesniedzis deputāts Jānis Škapars. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

A.Seile. 34.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Slakteris. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Seile. Arī 35.priekšlikumu ir iesniedzis parlamentārais sekretārs Atis Slakteris. Komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 36.priekšlikumu ir ierosinājis parlamentārais sekretārs Atis Slakteris. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. Tāpat tā nav atbalstījusi arī 37. - deputāta Jāņa Škapara priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

A.Seile. Tātad paliek spēkā vecā redakcija.

38. priekšlikumu iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 39.priekšlikumu iesniedzis deputāts Atis Slakteris. Komisija to ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 40.priekšlikumu iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Pēterkops. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja vienkārši tāpēc, ka par līdzīgu tematu, par dabas aizsardzības plānu, tiek runāts sadaļā “Par dabas aizsardzības projektu”.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Seile. 41.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Slakteris. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Tālāk 42.priekšlikumu iesniedzis Kārlis Leiškalns - izslēgt galvenās cirtes koku vecuma tabulu. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Seile. 43.priekšlikumu iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Pēterkops, lai papildinātu galvenās cirtes koku vecuma tabulu ar jaunu sadaļu par baltalksni. Komisija ilgi domāja, bet nepieņēma šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. 44.priekšlikums. Iesniedzis Kārlis Leiškalns. Komisija to nav atbalstījusi, jo arī mūsu iepriekšējā variantā Kārļa Leiškalna priekšlikums par neproduktīvo cirti netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 45.priekšlikums. Iesniedzis Jānis Škapars. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

A.Seile. 46.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Slakteris. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Tālāk ir 47.priekšlikums, kuru iesniegusi deputāte Anna Seile. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, un īstenība ir tāda, ka šis priekšlikums bija izteikts kā mans 80. priekšlikums, taču citā sadaļā - “Par dabas aizsardzību”, bet tā vieta, kā komisija atzina, ir šeit. Tāpēc lūdzu atbalstīt šā 80. priekšlikuma pārceļošanu uz šo sadaļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 48.priekšlikumu iesniedzis Kārlis Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Bet 49. - Kārļa Leiškalna priekšlikumu - komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. Toties 50. - Kārļa Leiškalna priekšlikumu - vienprātīgi atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 51. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Slaktera priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Seile. Tālāk ir 52. - parlamentārā sekretāra Ata Slaktera priekšlikums, kas ir atbalstīts un arī ... Ir atbalstīts, jā!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 53.priekšlikumu, kas paredz redakcionālus grozījumus, iesniedzis Jānis Škapars, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Tālāk ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Slaktera priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi. Par šo pašu jautājumu ir arī 55. - Jāņa Škapara priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Anna Seile vēlas debatēt par kādu no šiem... Par kuru?

A.Seile. Par 54. un par 55.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Atklājam debates par 54.priekšlikumu. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Iepriekšējos lasījumos - gan pirmajā, gan otrajā lasījumā - likumprojekta iesniedzēji - Ministru kabinets un arī Saeimas deputāti - tika atbalstījuši domu, ka katram meža īpašniekam ir nepieciešams veikt meža inventarizāciju, sagatavojot īpašus dokumentus, un ka ir vajadzīgs sastādīt arī meža apsaimniekošanas plānu. Šāds plāns ir vajadzīgs tādēļ, lai varētu prognozēt, cik un kurā gadā tiks nocirsts, cik kurā piecgadē nocirtīs koku, jo ir nepieciešams šos skaitļus zināt.

Tagad Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Slakteris pēdējā lasījumā ir ierosinājis, ka, lūk, šāds plāns, mums visiem pazīstamais meža apsaimniekošanas projekts, kurš jau ir izstrādāts gandrīz katram meža īpašumam, kur pašreiz mežā veic ciršanu, vairs nav vajadzīgs. Tāpēc es nevaru piekrist 54.priekšlikumam un aicinu Saeimas deputātus balsot pret šo priekšlikumu. Un tad mēs varēsim izšķirties, ko darīt ar 55.priekšlikumu. Protams, visprecīzākā redakcija ir vecā redakcija, par kuru divos lasījumos Saeima jau ir vienojusies un balsojusi. Tātad aicinu balsot pret 54.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Slaktera priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 24, atturas - 14. Priekšlikums pieņemts.

A.Seile. Un tālāk ir 55.priekšlikums, kuru ierosinājis deputāts Jānis Škapars. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 55. - deputāta Jāņa Škapara priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 3, atturas - 44. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile. 56.priekšlikumu iesniegusi deputāte Anna Seile. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Es saku paldies arī Guntim Eniņam, kurš īstenībā ir šā priekšlikuma autors. Tātad nedrīkstēs vairs mežos izcirst dižkokus.

57.priekšlikums. Iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Slakteris. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Arī 58. - Kārļa Leiškalna priekšlikumu - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 59.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija, izslēdzot vārdus “nemateriālās vērtības”. Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 60.priekšlikums. Iesniedzis deputāts un Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Slakteris. Komisija atbalsta 16.panta izslēgšanu ar tādu nosacījumu, ka visas šīs normas tiek iestrādātas pilnīgi tādā pašā redakcijā 17.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 61.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 62.priekšlikumu iesniedzis deputāts Atis Slakteris. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

A.Seile. 63.priekšlikumu iesniedzis Atis Slakteris. Komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 64.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Slakteris. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 65.priekšlikumu iesniedzis Kārlis Leiškalns. Komisija to ir atbalstījusi daļēji, bet pilnībā atbalstījusi līdzīgo 66. - deputāta Aivara Tiesneša priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 65. un par 66.priekšlikumu.

A.Seile. 67.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Slakteris. Komisija ir atbalstījusi.

Tāpat tā ir atbalstījusi 68. - Aivara Tiesneša priekšlikumu par 24.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

A.Seile. 69.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Tālāk ir 70.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Čevers, taču komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Tas atkal ir jautājums par meža ugunsaizsardzību. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Deputāts Čevers. Lūdzu!

J.Čevers (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es šeit jau kādus pāris mēnešus atpakaļ veicu nelielu priekšlasījumu par mežu piroloģiju. Toreiz es neguvu atbalstu, bet šodien es vēlreiz apelēju pie jūsu izpratnes.

Ir tāda svarīga sadaļa kā “Meža aizsardzība”. Lasiet uzmanīgi! Taču tur nav neviena vārda par mežu ugunsaizsardzību. Bet tā taču ir ļoti nopietna un svarīga problēma! Un mēs to tā nevaram atstāt. Ja mēs atstājam šeit tā, kā ir, tad rīt pat SIA “Latvijas mežs” var likvidēt visus meža uguns novērošanas torņus, atdodot tos mobilo telefonu operatoriem vai tamlīdzīgi, tā var iznīcināt savus meža ugunsdzēsējus, un tad mežs paliks bez aizsardzības.

Es zinu, kādas debates bija par šo jautājumu komisijā, bet diemžēl es nevarēju tur aizstāvēt savu viedokli. Ar šo priekšlikumu nebija domāts panākt, ka kādam būs jāslēdz līgums ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kas ir Iekšlietu ministrijas pārziņā. Nē, nebūt ne! Šim dienestam vispār ir aizliegta saimnieciskā darbība, un tas nedrīkst slēgt nekādus līgumus. Bez šaubām, viņi brauks un dzēsīs tos meža ugunsgrēkus. Taču tur jau ir tā sāls, ka mums tie lielie meži ir izvietoti tādās vietās kā Ziemeļkurzemē un Latgalē, kur tie valsts ugunsdzēsības spēki ir ļoti mazi. Jau pastāv tādi kritēriji, cik ir jābūt ugunsdzēsēju attiecīgi uz hektāru atkarībā no meža platības un no meža veida, cik ir jābūt lāpstām, cirvjiem un tā tālāk. Bet neizslēgsim gan šo punktu! Es ļoti lūdzu nobalsot “par”, jo citādi mēs atstāsim vispār atklātu jautājumu par meža ugunsaizsardzību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, Čevera kungs! Tomēr, ja mēs gribam kaut ko pateikt, tad tas ir jāpasaka ļoti precīzi. Jūs šobrīd esat pateicis, ka obligātā valsts funkciju ugunsdrošības nodrošināšana nepareizi skan. Runa ir par ugunsdrošību, kurā meža īpašnieks piedalās kā nodokļa maksātājs, obligāti maksājot nodokļus, bet valsts veic šo funkciju. Jūs gribat pateikt, ka ir jānoslēdz līgums par šo pasākumu veikšanu vai arī pašam jāpiedalās uguns dzēšanas darbā mežā. Es domāju, ka ir jāaizliedz piedalīties uguns dzēšanas darbos mežā cilvēkiem, kuri nav profesionāļi šajā lietā, jo tas ir tiešām profesionāļu darbs. Ne velti Ugunsdzēsības dienestu mēs uzturam no nodokļu maksātāju naudas, un arī meža īpašnieks maksā.

Jūs varbūt tā nebijāt domājis, varbūt bija domāts kā citādi, bet likumā viss ir jāpasaka precīzi, jo, vadoties pēc jūsu redakcijas, šobrīd iznāk tā, ka man kā meža īpašniekam var uzlikt par pienākumu obligāti slēgt līgumu ar ugunsdrošības aizsardzības iestādēm. Tāpēc es kategoriski iebilstu pret šādiem traktējumiem. Čevera kungs, tas diemžēl ir trešais lasījums. Es saprotu, bet likumā tomēr doma ir jāpasaka precīzi un skaidri, lai tā nebūtu dažādi tulkojama. Paldies.

Aicinu atbalstīt komisijas viedokli par deputāta Čevera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Meža ugunsdrošība patiešām ir problēma, un, ja Leiškalna pieminētais mežs nodegs, viņš par to atlīdzību, bez šaubām, nedabūs. Un viņš ar to būs mierā. Ja viņam ir kādas īpašas intereses, tad viņš sēdēs mežā - uzcels būdiņu un sargās savu mežu. Tieši no šādiem apsvērumiem vadoties, komisija arī neatbalstīja deputāta Čevera priekšlikumu.

Vēl es gribu pateikt, ka uguns novērošanas torņus valsts akciju sabiedrība nevarēs nojaukt, jo šie uguns novērošanas torņi pāriet Valsts meža dienesta pārziņā, bet visu šo procedūru, kurš uzraudzīs meža ugunsaizsardzību, mēs esam iestrādājuši Valsts meža dienesta likumā. Tātad komisijas viedoklis bija - neatbalstīt šajā daļā deputāta Čevera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 70. - deputāta Jāņa Čevera priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 36, atturas - 20. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 71.priekšlikumu iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Pēterkops, bet komisija šo priekšlikumu neatbalstīja galvenokārt šāda apsvēruma dēļ - visi šie meža aizsardzības un apsardzības pasākumi ir noteikti Valsts meža dienesta likumā. Otrreiz tie šeit nebūtu jāatkārto.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Seile. 72.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 73.priekšlikumu iesniedzis finansu ministrs Edmunds Krastiņš. Komisija to ir atbalstījusi daļēji, jo uzskata, ka labāku variantu ir izstrādājis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Slakteris, nosakot, ka inventarizācijas informācija ir ierobežotas pieejamības informācija. Tādā gadījumā mums vairs nav jāpasaka, kam drīkst un kam nedrīkst izsniegt informāciju par mežu. Tikai īpašniekam vai arī kādam citam. Tāpēc no visiem trim iesniegtajiem priekšlikumiem - 73., 74. un 75., kuri attiecas uz 31.pantu, - komisija ir atbalstījusi deputāta Slaktera priekšlikumu, daļēji atbalstot Edmunda Krastiņa priekšlikumu, bet pilnībā atbalstot Juridiskā biroja 75.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 73., 74. un 75.priekšlikumu.

A.Seile. 32.panta otrā daļa ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 33.pants ir redakcionāli precizēts. Priekšlikumu bija iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Seile. Tālāk - 76.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 77.priekšlikumu iesniedzis finansu ministrs Krastiņš, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Tālāk - 78.priekšlikums. Iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Slakteris. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Un atkal par ugunsdrošību. 79.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Čevers. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, uzskatīdama, ka tieši dabas aizsardzības sadaļā par šo ugunsdrošību un ugunsgrēku likvidēšanu nav pamata runāt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Čevers.

J.Čevers (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu atbalstīt vismaz šo punktu, jo mēs esam absolūti izslēguši no šā likuma meža īpašnieku atbildību par ugunsdrošību mežā. Meža ugunsdrošība ir plašs jēdziens. Tā nav tikai uguns dzēšana un citi darbi. Bet kurš tad ierīkos tās pretuguns stigas gar ceļiem, dzelzceļiem, kurš veiks tos citus pretuguns aizsardzības pasākumus? Es ierosinu tomēr balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Čevera kungs, ja jūs aicināt balsot savu priekšlikumu pa daļām, tad pirmo daļu es varētu atbalstīt un nodrošināt ugunsdzēsības noteikumu ievērošanu mežā. Nu, protams, iespēju robežās, jo pret zibeni mēs visi esam bezspēcīgi, debesīm mēs nevaram pavēlēt, lai arī kā gribētos.

Taču piedalīties meža ugunsgrēka likvidēšanā, Čevera kungs, diletantiem vajadzētu aizliegt ar likumu. Un jūs, būdams profesionāls ugunsdzēsējs, to saprotat vislabāk. Viņi ieskries dūmos, nosmaks un nomirs, būs tā, kā gadījās nabagam Andriksonam. Ko tad? Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Anna Seile.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Komisija ne jau tādēļ atbalstīja, ka kāds meža īpašnieks varētu noslāpt dūmos, savu mežu glābdams. Īstenībā Ministru kabineta noteikumi vienmēr ir paredzējuši, ka ugunsdzēšanā, Leiškalna kungs, var piedalīties gan īpašnieks, gan neprofesionāļi, un bieži vien viņi ir ļoti vajadzīgi. Atcerēsimies lielos ugunsgrēkus 1990.-1992. gadā, un tieši šajos gadījumos ir vajadzīgi papildspēki - zemessargi un neprofesionāļi, kuri izrok grāvjus un aptur ugunsgrēku. Taču tas nav šīs dabas aizsardzības sadaļas jautājums, tas tiešām ir Ministru kabineta noteikumu jautājums, un arī likumā par Valsts meža dienestu ir dotas tiesības uzaicināt sabiedrības pārstāvjus. Tāpēc komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 79. - deputāta Čevera priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 33, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile. 80.priekšlikums. Iesniegusi deputāte Anna Seile. Īstenībā mēs par šo jau esam nobalsojuši, pārceļot to uz 9.pantu likumprojekta pašā sākumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 81.priekšlikumu iesniegusi deputāte Anna Seile, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 82.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Slakteris. Šis priekšlikums attiecas uz Seiles 80.priekšlikumu. Tas ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 82., 83. un 84.priekšlikumu.

A.Seile. Jā, paldies!

85.priekšlikums. Iesniedzis finansu ministrs Edmunds Krastiņš, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Seile. Tālāk ir 86. - finansu ministra priekšlikums. Komisija atbalsta priekšlikumu - izslēgt 40.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Un tālāk tiek risināts jautājums par to, vai privātā meža īpašniekam ir vai nav tiesības saņemt kompensāciju par neiegūtiem labumiem, ja viņa meža izmantošanas tiesības tiek ierobežotas. Komisija, izvērtējusi 87. un 88.priekšlikumu, atzina, ka vispareizākais būs 88. - Juridiskā biroja priekšlikums, jo, ja ir noteikts meža lietošanas tiesību aprobežojums, tad mainās kadastrālā vērtība, un parasti īpašajos aizliegumos tā ir ar nulles vērtību un par to nav jāmaksā zemes nodoklis. Tāpēc aicinu atbalstīt 88.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Runājot par 87.priekšlikumu, vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli? Nav.

Un pret 88.? Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 89.priekšlikumu faktiski mēs vairs nevaram balsot, jo tas nav balsojams, jo mēs jau atbalstījām 88.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 90.priekšlikumu iesniedzis deputāts Jānis Škapars. Komisija to atbalstījusi daļēji.

Juridiskā biroja 91.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Un pilnībā atbalstījusi arī 92. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Slaktera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 90., 91. un 92.priekšlikumu.

A.Seile. 93.priekšlikumu iesniedzis deputāts Jānis Škapars. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Seile. 94.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Atis Slakteris. Komisija to atbalsta un redakcionāli precizē.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Seile. Arī 95.priekšlikumu iesniedzis Atis Slakteris. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. Un tālāk ir 96.priekšlikums. Tas ir redakcionālas dabas un attiecas uz dažādu panta daļu maiņām sakarā ar mūsu balsojumiem, ar kuriem mēs esam izslēguši atsevišķas panta daļas. Komisija lūdz atbalstīt 96.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Arī 97.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi. Šo priekšlikumu iesniedzis Atis Slakteris.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Un 98.priekšlikumu ir iesniedzis Kārlis Leiškalns. Komisija atbalsta savu komisijas priekšsēdētāju.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Seile. 99.priekšlikumu arī iesniedzis Kārlis Leiškalns. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 100.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. Un 101.priekšlikumu iesniedzis finansu ministrs Krastiņš par meža zemes transformāciju un atlīdzību valstij, ja meža zeme tiek transformēta. Komisija atbalsta daļēji, izsakot to savā - 104.priekšlikuma galīgajā redakcijā, jo par šo pašu 44.pantu ir iesniegts arī 101., 102. un 103.priekšlikums. Komisija tos visus ir apvienojusi, daļēji atbalstījusi un izteikusi kā 104. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 101., 102., 103. un 104.priekšlikumu.

A.Seile. 105.priekšlikumu iesniedzis Atis Slakteris. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta.

A.Seile. 106.priekšlikumu iesniedzis Atis Slakteris. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. … Un ir atbalstījusi Juridiskā biroja - 107.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 108.priekšlikumu iesniegusi deputāte Anna Seile. Komisija to atbalsta daļēji.

109.priekšlikumu iesniedzis deputāts Jānis Škapars. Komisija arī šo priekšlikumu atbalstījusi daļēji un izveidojusi savu - 110.priekšlikumu par mežsaimniecības atbalsta fondu, kura pamatā tika izmantoti finansu ministra ieteikumi. Tātad lūdzu atbalstīt komisijas viedokli par 108., 109. un 110.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Seile. 111.priekšlikums. Iesniedzis Kārlis Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu

A.Seile. 112.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. Un tagad esam nonākuši pie 113., 114. un 115.priekšlikuma, kuri labo pantu, kas nosaka, ka valsts meža zeme saglabājama valsts īpašumā un ka tās atsavināšanas kārtību nosaka Saeima. Komisija ir daļēji atbalstījusi Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu. Nav atbalstījusi… Ir pilnībā atbalstījusi Kārļa Leiškalna priekšlikumu un daļēji atbalstījusi arī Annas Seiles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jūs vēlaties debatēt par 115.?

A.Seile. Es vēlos runāt par visiem šiem trim priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Mēs pagājušajā sēdē iebalsojām to, ka valsts meža zeme saglabājama valsts īpašumā, turpretī šajos priekšlikumos, lai arī cik skaisti tie būtu, tomēr tiek iestrādāta cita koncepcija. Taču es gribu teikt, ka zināmā mērā, raugoties no mana personīgā viedokļa un arī no ļoti daudzu meža īpašnieku viedokļa, kā arī no visas sabiedrības viedokļa, atbalstāms būtu Jāņa Lagzdiņa priekšlikums un arī tas priekšlikums, kuru es esmu sastādījusi kopā ar deputātu Arni Kalniņu. Taču noraidāms, manuprāt, būtu Kārļa Leiškalna priekšlikums, kurš trešajā lasījumā veido citu koncepciju. Mēs bijām nobalsojuši, ka meža zeme ir valsts īpašums un ka tā ir saglabājama, turpretī šeit tiek pateikts, ka tikai attiecībā uz dabas rezervātiem un nacionālo parku rezervātu zonām Saeima var lemt par zemes īpašuma atsavināšanu, bet ka visos pārējos gadījumos par to lemj Ministru kabinets. Mums ir labs Ministru kabinets, un tas labi lems, bet nākamais var arī nebūt tik labs, un tāpēc tomēr ir jāiestrādā stingrākas normas.

Es lūdzu balsojumā atbalstīt vispirms 113. - Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu, kas pasaka, ka tikai valsts meža zemi var atsavināt likumā paredzētajos gadījumos, un nosaka gadījumus, kad Ministru kabinets ar ikreizēju lēmumu var atsavināt atsevišķus zemes gabalus. Taču, ja netiek pozitīvi nobalsots par Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu, tad es domāju, ka vajag atbalstīt 115.priekšlikumu. Tāds ir mans viedoklis.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Es jūs tomēr aicināšu atbalstīt ne tik daudz Kārli Leiškalnu, bet gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, kas ir diskutējusi par šo jautājumu ilgi un dziļi.

Tātad vispirms par to, ko mēs esam nobalsojuši otrajā lasījumā: “Valsts meža zeme saglabājama valsts īpašumā...” Ja mēs šeit pieliktu punktu, tad viss būtu skaidrs. Tas būtu imperatīvs mandāts nekad nepārdot nevienu gabalu valsts meža zemes.

Ko piedāvā deputāts Leiškalns? Patiesībā to pašu, bet tikai turpinās otrā lasījuma redakcija: “...tās atsavināšanas kārtību nosaka Saeima”. Jāteic, ka Saeima nosaka jebkuru kārtību šajā valstī ar likumiem, tajā skaitā arī ar likumiem par Ministru kabineta iekārtu, par dabas rezervātiem un nacionālajiem parkiem, un patiesībā, ja nebūtu šīs otrā lasījuma pretrunīgās redakcijas, tad mans priekšlikums nemaz nebūtu vajadzīgs. Taču šobrīd es domāju, ka 114.priekšlikums ir visloģiskākais, kas nosaka, ka valsts meža zemes atsavināšana var notikt dabas rezervātos, nacionālajos parkos un tamlīdzīgi. Tātad likumā noteiktajās Latvijas teritorijas daļās valsts meža zemes atsavināšana var notikt ar ikreizēju Saeimas lēmumu, bet pārējās - tikai ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, respektīvi, tas nozīmē, ka ar Saeimas atļauju. Turklāt nevis ar atļauju post scriptum, bet šo atļauju mēs jau iepriekš nosakām likumos, kādos gadījumos un ko var atsavināt no valsts meža zemes, un Ministru kabinets ar savu rīkojumu, ievērojot Saeimas pieņemtos likumus, to arī izdara.

Es jūs vēlreiz brīdinu, lai nerastos situācija, ka mēs katru meža zemes gabalu, kas tiek atsavināts dažādu iemesla dēļ, izskatīsim šeit, parlamentā. Draugi, tad mums nebūs vairs laika nevienai lietai - ne emocijām, ne skandāliem, ne citiem likumiem. Mēs tad nemitīgi laidīsim šeit cauri dokumentu paketi, kas šobrīd atrodas Ministru kabinetā. Turklāt jāteic, ka zemes atsavināšanas paketes lielākajā daļā gadījumu šos lēmumus pieņem Latvijas Privatizācijas aģentūra un tā iziet cauri visām ministrijām Latvijā. Tā iziet cauri pilnīgi visām ministrijām, iziet cauri valsts sekretāra apspriedei un tikai tad nonāk Ministru kabinetā kā rīkojuma projekts, un, ja kāds no ministriem prasa balsojumu, tad šis rīkojums tiek nobalsots.

Tā ka es neredzu šeit nepieciešamību taisīt paplašinātas redakcijas. Visdrīzāk ir otrādi - es savu draugu Jāni Lagzdiņu aicinātu atsaukt 113.priekšlikumu, lai par to mēs vairs nedebatētu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es atsaucu savu priekšlikumu. (Starpsauciens: “Pārdevies!...”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Turpināsim debates! Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu drusku precizēt deputāta Kārļa Leiškalna tikko teikto. Es domāju, ka viņš nebija visai precīzs.

Tātad atgriezīsimies pie otrā lasījuma redakcijas. Es piekrītu, ka tas bija ļoti strikts balsojums, ka jebkurā gadījumā, kad valsts meža zemi atsavina, it kā ir jāprasa Saeimas lēmums. Turpretī Annas Seiles un mūsu priekšlikumā, ja jūs uzmanīgi to izlasāt, ir pavērti vārti visiem šiem trim gadījumiem - ka Ministru kabinets šo lietu dara autonomi, bez Saeimas ziņas, privatizējot zemi zem dzīvojamajām ēkām un tām piekritīgajām saimniecības ēkām un būvēm, arī precizējot vai optimizējot valsts zemes nogabalu ārējās robežas. Un trešais gadījums - transformējot meža zemi, ja tās turpmākā izmantošana nav saistīta ar meža apsaimniekošanu, bet, teiksim, ar ceļiem, pat ar celulozes fabrikas būvi vai tamlīdzīgi. Es domāju, ka šis ir ļoti racionāls priekšlikums, kas pasaka, ko dara viens un ko dara otrs, tāpēc nebūtu pareizi teikt, ka attiecībā uz katru sīko zemes pleķīti Ministru kabinets soļos uz Saeimu un prasīs atļauju. Tātad tikai nopietnos gadījumos, kad tiek atsavināta valsts meža zeme, varētu būt šī Saeimas piekrišana. Tāpēc ir lūgums atbalstīt 115.priekšlikumu, un tas nav nekas ļauns ne no birokrātiskā viedokļa, ne no apsaimniekošanas viedokļa. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Atceroties iepriekšējo sēdi, kad mēs iebalsojām otrajā lasījumā šo redakciju, tās mērķis bija izslēgt pirmajā lasījumā pieņemto redakciju, ka visus šos jautājumus risina Ministru kabinets. Otrajā lasījumā piedāvātā redakcija paredzēja, ka to nosaka Saeima; ka Saeima to nosaka vai nu ar atsevišķu likumu, vai arī ar kādu normu šajā pašā likumā. Katrā ziņā Annas Seiles un Arņa Kalniņa piedāvājums paredz to darīt nevis atsevišķā likumā, bet gan šajā pašā likumā, izslēdzot tos gadījumus, ko minēja Kārlis Leiškalns, tātad par šiem mazajiem, sīkajiem gabaliņiem nelems Saeimā. Šeit ir runa par konceptuāli lieliem mežu nogabaliem, kuri ir vajadzīgi, kā jau šeit minēja, tādu jautājuma risināšanai kā, teiksim, celulozes rūpnīcas celtniecībai vai kādu citu vertikāli integrētu uzņēmumu veidošanai Latvijā.

Runājot par Kārļa Leiškalna priekšlikumu, jāsaka, ka šeit rodas viena problēma, kas nav atrisināta šajā priekšlikumā, jo ir teikts, ka dabas rezervātos un nacionālajos parkos šī atsavināšana notiek ar ikreizēju Saeimas lēmumu, bet tas atkal rada apgrūtinājumu Saeimai. Turpretī Annas Seiles un Kalniņa piedāvātā redakcija šo apgrūtinājumu noņem, jo attiecībā uz rezervātos piešķirtajām zemes platībām būs ļoti daudz kas līdzvērtīgi jāveic... būs jāveic līdzvērtīgas zemes piešķiršana zemes bijušajiem īpašniekiem no citām valsts meža zemes platībām. Jāteic, ka šajos rezervātos arī vēl pašlaik ir neatrisinātas problēmas, tāpēc šīs sīkās problēmas, kā Kārlis teica, nebūtu lietderīgi uzvelt Saeimai, lai tās risinātu. Rezervātu zemes jautājumu var risināt daudz vienkāršāk, un Seiles un Kalniņa piedāvātajā priekšlikumā šīs līdzvērtīgās zemes platības jautājumu tiek piedāvāts risināt daudz vienkāršāk, nevis traucējot Saeimu, kā to piedāvā Kārlis.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir jāatbalsta 115.priekšlikums. Latvijas mežs - Latvijas tautas īpašums ir ar vērtību, kā to novērtē ekonomisti, 1,6 miljardu latu apmērā. Ļoti, ļoti gards kumoss! Saprotu pozīcijas tieksmes, ka ir jāizstrādā dažādas nianses - kā vienmēr tas notiek -, lai varētu veikt kādu privatizāciju, kas kam interesē. Tāpēc jau arī notiek tie deputātu “desanti” dažādās komisijās. Un mēs arī redzam to, ka pašā pirmajā lasījumā nav noteiktas tādas definīcijas, ka tas ir valsts mežs, ka tur ir tādi... tikai pēc tam kaut ko atrada.

Un kas notiek ar Saeimas lēmumiem? Nu, ja ir balsošanas mašīna, tad, protams, Saeima var nobalsot, kam un kas var pienākties... kāds kumoss. Ministru kabinets jau ir gatavs uz visu... visu valdīšanu Latvijā kā kādā muižā pārņemt savās rokās un darīt tā, kā viņam tas patīk, bet vai vienmēr tas ir Latvijas Republikas tautas interesēs? Tāpēc ir jāatbalsta 115., un nevajag taisīt brīnumus.

Sēdes vadītājs. Anna Seile. Otro reizi.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Mums ir arī mazliet jāpaskatās un jāpadomā par balsošanas kārtību. Es ierosinu kā pašu radikālāko priekšlikumu pirmo balsot 115.priekšlikumu un tikai pēc tam - 114.priekšlikumu. Tad balsošanas kārtība būtu pareiza. Tā kā Lagzdiņš savu priekšlikumu jau ir atsaucis, tad es vēlreiz gribētu atgādināt visiem deputātiem: ja mēs vispār gribam pateikt to, ka valsts meža zeme netiks pakāpeniski privatizēta pa mazam gabaliņam, tad mums tas ir jāpasaka šajā likumā, tāpēc es aicinu atbalstīt 115.priekšlikumu. Un aicinu arī priekšsēdētāju izšķirties par balsošanas secību.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šeit faktiski ir divi aspekti: pirmais - uzticība Ministru kabinetam. Jā, tieši uzticība Kabinetam! Kaut gan es nevadu Kabinetu un neesmu arī ministrs, bet ne jau tas būtu pats galvenais. Man pašam ir šāds jautājums, un lūdzu jums katram to uzdot arī sev: “Kādā veidā mēs Saeimā varam risināt saimnieciskus jautājumus? Kā mēs Saeimā varam atrisināt konkrētus saimnieciskus jautājumus? Konkrētu saimniecisku jautājumu?” Mēs varam to atrisināt ar lēmumu vai ar likumu. Tad, kad mēs pieņemam likumu kādam konkrētam saimnieciskam gadījumam vai jautājumam, tad, es esmu dziļi par to pārliecināts, mēs katrreiz ar šo problēmu vēlāk saskarsimies.

Minēšu piemēru. Ja mēs pieņemam konkrētu lēmumu par kuģniecību vai konkrētu lēmumu par “Latvenergo”, vai konkrētu lēmumu par jebkuru citu saimniecisku jautājumu, tad, es uzskatu, mums rodas zināma problēma, jo mēs pieejam šim jautājumam pārsvarā politiski, nevis tā, kā to dara Ministru kabinets, kur arī, protams, ir koalīcija un arī tur katrs lemj, kā partija saka.

Tagad man vēl ir tāds jautājums, balstoties uz viena piemēra pamata.

Tas, ko Kalniņa kungs ar Seiles kundzi ir uzrakstījis, viss principā ir labi, tikai atskaitot vienu lietu. Pieņemsim, ka turpinās uz priekšu šis jautājums... Es minēšu divus piemērus. Ja runājam par celulozes rūpnīcas uzbūvēšanu, tad, iespējams, ka varbūt vispār šis jautājums pavēršas citādāk. Tālāk par citām, teiksim, mežu izstrādes saimnieciskajām struktūrām, kas būtu ar mieru, piemēram, izstrādāt mežu. Pie kam arī valsts tur piedalītos. Valsts piedalītos!

Iedomāsimies tādu situāciju: tātad valdība izšķiras par to, ka tā ir ar mieru piedalīties šāda celulozes kombināta darbībā. Ar ko valdība tur var piedalīties? Ar naudu? Var! Bet naudas ir pamaz. Pieņemsim, ka tā mēģinās tur piedalīties ar materiālu ieguldījumu - ar daļu valsts meža. Un tad rodas tas jautājums, kas Kalniņa kunga priekšlikumā nav paredzēts.

Tātad, ja mēs vadāmies pēc principa, ka Saeimai ir jādod atļauja valdībai to darīt, tad, jā, mēs to varam, bet, kā mēs Saeimā izvērtēsim visu to, kāda ir šī rūpnīca un kā tā tur strādās? Mēs, protams, varam to darīt. Mums tad ir jāņem savi auditori, eksperti, kas to visu darīs, bet nelaime ir tā, ka mēs vienkārši pēc tam beigās, protams, katrs pēc savas politiskās pārliecības lemsim, kā tam ir jābūt. Kas būs vairāk kreisi orientētas partijas, tās, neapšaubāmi, aizstāvēs lielāku valsts lomu, bet, kas būs vairāk labēji orientētas, tās uzsvērs, ka ir pamatā jābūt privātajai lomai.

Lūk, tāda ir problēma.

Es domāju, ka arī smagajā vakardienas sēdē, runājot par “Latvenergo”, faktiski mums ir viena tāda pati problēma. Runa ir ne tikai par to, lai mēs uzticamies Kabinetam, bet arī par to, lai mēs pēc savas pārliecības domājam, cik operatīvi un cik ātri mēs dodam tiesības šādus jautājumus lemt. Jo, redziet, tiklīdz mēs šos saimnieciskos jautājumus tieši pārnesam uz Saeimu, mēs tūdaļ šos jautājumus nobremzējam un diemžēl politiski nobeidzam.

Es uzskatu, ka Saeimas funkcija ir tāda - sekot, ko dara Ministru kabinets. Jā, ir risks! Mēs ar Baldzēna kungu no rīta runājām. Ir risks! Jo Ministru kabinets de facto var pieņemt lēmumu, parakstīt līgumu, un faktiski Saeima šo līgumu denonsēt var arī vairs nevarēt. Tāds risks pastāv, bet tāds risks ir vienmēr, runājot par valdības rīcību, ko tā drīkst un ko tā nedrīkst darīt.

Es tomēr dziļi esmu pārliecināts, ka mums vajag tātad prasīt no tiem ministriem šos paskaidrojumus. Man vispār rada izbrīnu. Vecos laikos ministri te stāvēja nosvīduši un bija spiesti runāt. Tagad es skatos, ka visas tās ministru atbildes uz nopietniem jautājumiem... ka tās tiek atvirzītas kaut kur tad, kad sēde beidzas, tad kaut ko viens te pasaka, ka viss ir it kā kārtībā, un visi iet pa durvīm ārā, taču tie jautājumi galu galā... Tieši tad, kad vajag šos jautājumus uzdot un klausīties, ko ministrs saka, tad mēs visi esam pa durvīm ārā... Tas ir slikti.

Tādā gadījumā mēs aizstājam šo kontroli... jā, starp citu, arī tad, kad mūs klausās iedzīvotāji... tad šo kontroli šeit mēs prasām no izpildvaras. Mēs to aizstājam tātad ar citu funkciju. Mēs šo kontroli aizstājam ar to, ka mēs kā Saeima paši mēģinām atrisināt saimnieciskus jautājumus. Nedomāju, ka būtu pareizi to lemt Saeimas sēžu zālē, tāpēc es tomēr iestājos par to, lai būtu operatīvāka darbība, lai to varētu lemt valdība, bet valdība ir no Saeimas puses jākontrolē, nevis Saeimai ir jāaizstāj valdības funkcijas. Tāda ir mana pārliecība, un es no tās neatkāpjos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aija Poča - par procedūru. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Aijai Počai.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Šeit Anna Seile izteica priekšlikumu - vispirms balsot par 115.priekšlikumu kā radikālāko. Diemžēl es gribētu iebilst, jo 114. priekšlikums ir ar plašāku saturu, un pirmais ir jābalso plašākais.

Sēdes vadītājs. Par balsošanas kārtību lemsim tad, kad būs beigušās debates. Turpinām debates.

Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Var jau skatīties uz dzīvi tā, kā skatās mans draugs Leons Bojārs, un ir arī zināms pamats šādi skatīties uz dzīvi gan jums, Bojāra kungs, gan arī visiem citiem šajā zemē. Un tieši tāpēc es nēsāju sarkanu lakatiņu kabatā, lai tas man vienmēr atgādinātu par jums...

Bet ko es gribu teikt par pašu priekšlikumu? Ir ļoti nepareizi, manuprāt, likumprojektā rakstīt par lietām, uzskaitot katru konkrēto gadījumu, jo reālā dzīve vienmēr pieliek klāt kādu jaunu gadījumu, un tad ir jāmaina vesels likums. Šeit pat nav runa par to, vai mēs uzticamies vai neuzticamies valdībai. Šeit drīzāk ir runa par to, vai parlaments spēj veikt vienu no savām galvenajām funkcijām, tas ir, kontrolēt izpildvaru. Es domāju, ka mēs to spējam. Visos gadījumos un nedibinot pat atsevišķas izmeklēšanas komisijas.

Par to, ko teica Salkazanova kungs. Salkazanova kungs, mans priekšlikums ir tikai atkārtojums. Rezervāti tika iedibināti Latvijas Republikā ar likumu, tā ka teritorija ir iezīmēta kartē, un apriori tas ir maināms tikai ar likumu, un nekādi čiki briki bez Saeimas šeit neiznāks. Šajā gadījumā pat Ministru kabinets nav spējīgs pieņemt lēmumu, ja mēs to neierakstīsim.

Es domāju, ka mans priekšlikums ir visaptverošs, jo runā par likuma triumfu pār izpildvaras darbību un arī pār parlamenta darbību tajā skaitā. Paldies. Aicinu atbalstīt tomēr 114.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es personīgi atbalstītu otrā lasījuma redakciju, kur ir rakstīts, ka valsts meža zeme ir saglabājama valsts īpašumā un ka tās atsavināšanas kārtību nosaka Saeima. Taču atbildīgā komisija, protams, ir diskutējusi un meklējusi labākos variantus, to darījuši arī deputāti, kurus es uzskatu par speciālistiem šajā jomā, un tāpēc ir radies, vienkārši sakot, tā saucamais kompromisa variants. Šis 115. - deputātu Annas Seiles un Arņa Kalniņa priekšlikums - ir šāds kompromisa variants, kas paredz īpašus gadījumus, kuros tātad zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes pārdošana vai citāda veida atsavināšana atļauta ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu un ir uzskaitīti arī attiecīgie gadījumi. Visos pārējos gadījumos valsts meža zeme atsavināma tikai ar ikreizēju Saeimas lēmumu. Pavisam normāli!

Leiškalna kungs! Es domāju, ka jums nevajadzētu uztraukties par to, ka Saeimai nāksies uzņemties papildu slodzi. Es domāju, ka mēs neesam tik milzīgi pārstrādājušies, un gan jau mēs izturēsim.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Šeit, manuprāt, viss ir pietiekami skaidrs. Mēs varējām vēl debatēt, vai šis otrais lasījums nav mazliet par radikālu. Šeit gan no kreisās, gan no labējās puses bija dažādi iebildumi, ka varbūt 1 vai 2 hektāru dēļ nevajadzētu strīdēties. Taču šis universālais kompromisa priekšlikums, kuru pārstāv deputāti Anna Seile un Arnis Kalniņš, manuprāt, izsaka visu to paleti, kas būtu nepieciešama, lai mēs tik tiešām nenonāktu kļūmīgā situācijā, lai praktiski būtu precīzi parādīts, kurā vietā ir jādarbojas Ministru kabinetam, kurā vietā - Saeimai.

Ja mēs gribam šīs pilnvaras un funkcijas zināmā mērā noteikt un noteikt arī to, ka Saeimas funkcijas neattiecas tikai uz nacionālajiem parkiem un uz dabas rezervātiem, tad mums, neapšaubāmi, ir jānoraida Kārļa Leiškalna 114.priekšlikums un jāatbalsta Annas Seiles un Arņa Kalniņa 115.priekšlikums.

Kolēģi no valdības partijām! Es jums gribētu teikt tā: šo jautājumu mēs visu laiku pavēršam tā, ka tad, ja mēs kaut ko paturam Saeimas kompetencē, tā ir neuzticība Ministru kabinetam. Es tam nepiekrītu, jo tādā gadījumā tā ir neuzticība arī valdības partiju frakcijām. Ja mēs tik ļoti baidāmies, ka šeit vairākums varētu pieņemt lēmumu, tad atcerieties, ka vairākums ir valdības partiju frakcijās.

Tāpēc esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka šeit jums domstarpību nebūs. Jūs paši savu labo gribu neapstrīdēsiet un sapratīsiet arī to, ka Saeimas pilnvaras nenozīmē neuzticību Ministru kabinetam. Vēlreiz uzsveru, un tas izskanēja arī, teiksim, Godmaņa kunga teiktajā: jā, šeit varētu būt runa par celulozes kombinātu. Jā, tā tas varētu būt, bet pagaidām tā visa ir jābūtība, varbūtība, ka kaut kad... bet pašreiz mēs risinām jautājumu šeit uz vietas. Kad būs šis celulozes kombināts, tad arī sāksim skatīties, ko mēs konkrēti darīsim, tad šeit Saeimā to spriedīsim. Uz tāda pieļāvuma pamata, ka kādreiz kaut kas būs, ka varbūt kādreiz būs arī citādāk ar “Latvenergo”, ka tas varbūt vairs nebūs valsts akciju sabiedrība... Nesāksim taču pieņemt likumus, raugoties no nākotnes viedokļa! Protams, risks vienmēr pastāv, un arī Saeimai gadīsies kļūdīties, bet Saeimā, es esmu pilnīgi pārliecināts, ir daudz lielākas iespējas pieņemt līdzsvarotus lēmumus, jo gan opozīcija, gan valdības partijas te ir daudz plašāk pārstāvētas, un līdz ar to arī dažādu vēlētāju grupu intereses te tiks izteiktas un pārstāvētas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! 115.pants ir pilnīgs. Nezinu, no kā baidās pozīcija. Nu, redziet, ja nebūtu Latvijas Republikas un Latvijas tautas īpašumu izsaimniekošanas tieksmes, tad Saeimā varētu pieņemt visu un nebūtu arī nekādu strīdu.

Kas attiecas uz celulozes rūpnīcu, tad tas ir Golgātas ceļš. Cik es atceros, tad mēs 12 gadu garumā, protams, veiksmīgi iznīcinājām savu celulozes kombinātu un arī papīrrūpniecību Latvijā. Ar to var apsveikt tos, kuri bija iepriekšējā Saeimā un Augstākajā padomē... Ja jūs domājat, ka mūsu konkurenti grib uzcelt te celulozes rūpnīcu, tad varat par to pat nedomāt. Un, ja viņi to arī uzcels, tad viņi gribēs celulozi pārstrādāt tikai pie sevis, jo Latvijā to pārstrādāt viņiem nav izdevīgi. Mēs būsim konkurenti! Un arī cenu viņi “nolauza” diezgan pamatīgu - 1,2 miljardi dolāru. Diemžēl Kanādas variantā, kas nebija sliktāks par Skandināvijas, tas maksā tikai 800 miljonus. Tā ka arī te ir jāskatās.

Kas attiecas uz mana cienījamā drauga Leiškalna priekšlikumu. Tas ir skaists, bet nav pilnīgs. Un es domāju, ka varbūt nevajadzētu būt tādām ambīcijām.

Vai ticēt Ministru kabinetam vai neticēt? Cik izriet no visiem tiem pēdējiem gadījumiem, kas tur melo un kas nemelo, kas ir taisnīgs un kas ir netaisnīgs, tad ticēt tik tiešām visam nevar. Un es pilnīgi piekrītu Godmaņa kungam, ka ministri runā tik tiešām pusi... Otru pusi viņi noklusē. Tāpēc tomēr ir jāatbalsta 115.pants. Domāsim taču par mūsu Latvijas valsts bagātību saglabāšanu!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Gribētu paust Tautas partijas viedokli. Meži netiks privatizēti, un tādas lietas netiks pieļautas. Tieši otrādi! Šobrīd situācija līdz ar jaunās akciju sabiedrības izveidošanu ir mainījusies salīdzinājumā ar to, ko piedāvāja sociāldemokrāti. Sociāldemokrāti, vai jūs atceraties, ka vēl nesen Kalniņa kungs kāpa tribīnē un teica: “Kāpēc akciju sabiedrības statūtkapitāls nav 200 miljoni?” Tāpēc, ka tur meži nav ielikti. Meži ir te... ja būtu teikts, ka tie tiks reģistrēti uz ministriju vārda, tad, lai nebūtu ne mazāko šaubu... ka tikai apsaimnieko. Tieši otrādi - tas nodrošina stabilitāti un drošību!

Par celulozes rūpnīcu. Celulozes rūpnīcas celtniecības līgums, kas maksās miljardu vai miljards 200 miljonu dolāru, jebkurā gadījumā tiks akceptēts Saeimā, jo tajā būs vesela virkne lietu, kas būs jāatrunā, veicot tik lielu projektu. Tas skars gan nodokļus, gan aplikšanu ar nodokļiem, arī investīcijas un varbūt vēl citas lietas. Tā ka Saeimai par celulozi būs lemjams obligāti, citādi tas nemaz nav iespējams.

Īstenībā šinī diskusijā es saskatu vienu lielu slimību, ar ko šobrīd turpina slimot 7.Saeima. Un es to saucu par 100 gudrāko galvu sindromu. Jūs jau zināt, ka 6.Saeimā bija deputāts, kas šādu sindromu ieviesa, - to, ka šeit ir gudrākās galvas un ka šeit var lemt visu.

Attieksme, kāda veidojas pret izmeklēšanas komisiju... Saeima, atsevišķi deputāti, uzskata, ka viņi ir labākie izmeklētāji, tiesneši. Tātad ir viena iekšēji koncentrēta vara. Mums ir sava tribīne, kam ir savi angažēti raidījumi, tātad arī ceturtā vara tiek kontrolēta no atsevišķu deputātu puses. Un izpildvara jau nu vispār... Saeima ir gatava dublēt visus izpildvaras lēmumus un par katru purva akacīti pieņemt lēmumus un debatēt. Es tiešām uzskatu, ka vajag ļoti rūpīgi apsvērt šo lietu. Šis ir atkal viens no tiem gadījumiem, kad deputāti, tie, kuri uz to aicina, paši nepārzina elementārus varas dalīšanas principus un slimo ar šo “simts gudrāko galvu” sindromu. Aicinu 7.Saeimā izbeigt šo slimību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs, otro reizi.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! No Gundara Bērziņa teiktā varēju saprast, ka Saeima lems šo jautājumu, jo Ministru kabinetā tiešām tā arī ir nolemts, ka jautājums par celulozi, šis līgums, tiks lemts šeit, un tādējādi Tautas partijas frakcija akceptēja domu, ka lēmumi varētu tikt pieņemti arī Saeimā.

Attiecībā uz to, ko Godmaņa kungs teica. Jā, tiešām, vara ir jādala - izpildvara ir jāatdala no lēmējvaras, un šī dalīšana demokrātijas valstīs ir ļoti svarīga problēma, lai valsts būtu demokrātiska. Bet problēma tur noteikti ir mazliet citādāka nekā Latvijā. Latvijā šī demokrātija tikai veidojas, šī tiesiskā valsts tikai veidojas, un veidošanās periodā šī situācija ir pavisam citādāka nekā šajās Rietumeiropas valstīs, par kurām mēs runājam un uz kurām mēs atsaucamies.

Šī iespēja, kas ir paredzēta 115.priekšlikumā, katrā ziņā tiešām ierobežo izpildvaru, bet ierobežo ne jau attiecībā uz kaut kādiem niekiem, uz kaut kādas vienas vai otras, vai trešās rūpnīcas privatizāciju vai īpašuma formas maiņu. Tā ierobežo izpildvaras darbību, manā skatījumā, attiecībā uz stratēģiski pašu svarīgāko, vienu no pašiem svarīgākajiem īpašuma veidiem, kas šodien pieder valstij, tas ir, uz mežiem. Žēl, ka mums līdzīgā veidā privatizācijas procesi nenotika arī citos stratēģiski svarīgos īpašuma objektos. Tad mums nebūtu to problēmu, ar kurām mums tagad ir jāsaskaras.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es jau saprotu, ka šinī zālē ir tikai 24 gudras galvas, kuras tagad ļoti steidzas ar savas partijas vadības rokām noslēgt visus iespējamos līgumus, lai paņemtu savā kontrolē visas naudas plūsmas. Visas tās naudas plūsmas, par kurām būs jāmaksā valstij un nodokļu maksātājiem, pie tam šis process būs jāregulē citiem ministru prezidentiem tad, kad šis būs aizgājis. Un tāpēc ļoti gribas izslēgt iespēju, ka opozīcija varētu kontrolēt šo naudas plūsmu iešanu caur valsts budžetu, līgumu slēgšanas procesu un principā mēģinātu vismaz aizkavēt valsts izlaupīšanu.

Es saprotu, protams, ka parlamenta priekšsēdētājs pašlaik atkal opozīcijas deputātam var izteikt piezīmi, jo visu atļauties var tikai pozīcijas deputāti. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Anna Seile.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Tātad komisija ir atbalstījusi Kārļa Leiškalna priekšlikumu, un šeit ir ierakstīts, ka it kā ir atbalstīts arī Annas Seiles un Arņa Kalniņa priekšlikums, taču es individuāli uzturu spēkā balsojumu par 115.priekšlikumu. Komisijā tiešām debates bija ārkārtīgi lielas, bet nevienā brīdī nebija tādas pārliecības, ka tas ir valdības mežs. Tas ir valsts mežs! Un tieši tāpēc es aicinu deputātus izšķirties balsojot, jo šāds labojums likumprojektā nav izdarīts, ka tas būtu valdības mežs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Par balsošanas procedūru. Saeimas kārtības ruļļa 101.pants nosaka, ka uz balsošanu mēs vispirms liekam tos priekšlikumus, kuri visvairāk atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikuma, bet pēc tam tos priekšlikumus, kuri mazāk būtiski atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikuma, un visbeidzot atbildīgās komisijas priekšlikumus. Ja balsošanas secību nevar noteikt pēc minētajām pazīmēm, to nosaka sēdes vadītājs.

Šajā konkrētajā gadījumā 114.priekšlikums pēc būtības ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tā kā 113.priekšlikums ir atsaukts, tad es kā pirmo lieku uz balsošanu 115. - deputātes Seiles un deputāta Kalniņa priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 115.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 22, atturas - 16. Priekšlikums tiek atbalstīts.

A.Seile. Līdz ar to 114.priekšlikums vairs nav balsojams. Nākamais - 116.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Seile. Iesniedzis Kārlis Leiškalns. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. Komisija neatbalsta arī 117. - Annas Seiles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Arī 118. - Annas Seiles priekšlikumu - komisija nav atbalsījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

A.Seile. 119.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 120. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Un arī 121.priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Kārlis Leiškalns iesniedzis 122.priekšlikumu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 123.priekšlikumu iesniedzis Atis Slakteris. Komisija to ir atbalstījusi da ļēji. Un daļēji tā ir atbalstījusi arī 124. - Juridiskā biroja priekšlikumu - un izteikusi šos abus priekšlikumus savā - 121.priekšlikuma redakcijā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 123., 124. un 125.priekšlikumu.

A.Seile. 126.priekšlikumu iesniedzis Atis Slakteris. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 127.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 128.priekšlikumu iesniedzis Atis Slakteris. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. Arī 129.priekšlikumu iesniedzis Atis Slakteris. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Arī 130.priekšlikumu iesniedzis deputāts Atis Slakteris. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 131.priekšlikumu iesniedzis Atis Slakteris. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile. 132. - Ata Slaktera priekšlikumu - komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Seile. 133.priekšlikumu iesniedzis Atis Slakteris. Komisija to atbalsta daļēji un aicina atbalstīt 134. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 133. un 134.priekšlikumu.

A.Seile. Līdz ar to, cienījamie deputāti, šis grūtais likumprojekts ir galā. Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, vēl ir jāizskata divi priekšlikumi - 135. un 136.priekšlikums 61.lappusē.

A.Seile. Cienījamie deputāti, abi šie priekšlikumi tika nobalsoti jau pie attiecīgā panta, kad mēs runājām par valdošajām koku sugām. Šajā gadījumā es atgādinu, ka atbalstīts tika 135. - Kārļa Leiškalna priekšlikums, bet 136.priekšlikums, ko bija iesniedzis Pēterkopa kungs par baltalkšņiem, netika atbalstīts. Līdz ar to šie abi jau ir nobalsoti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

A.Seile. Cienījamie deputāti, aicinu atbalstīt Meža likumu galīgajā, trešajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Meža likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

A.Seile. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojektu izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Inese Birzniece, Jānis Gaigals, Pēteris Apinis, Ivars Godmanis, Guntis Dambergs, Ilmārs Geige, Kārlis Leiškalns, Edgars Zalāns, Juris Dalbiņš, Dzintars Kudums, Palmira Lāce. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. …Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Gaigals. Lūdzu!

J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Aicinu sameklēt dokumentu nr.1615 un izskatīt priekšlikumus par grozījumiem likumā “Par dabas resursu nodokli”. Otrais lasījums.

Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kur tiek precizētas institūcijas, kurām ir tiesības noteikt atļaujas, un komisija iesaka to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Gaigals. 2.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, pēc būtības ir redakcionālas dabas, tā ir korekcija sakarā ar sākumā izdarītajām izmaiņām. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Gaigals. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt komisiju, uz kuras ieteikuma pamata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nosaka nodokļu atvieglojumus. Komisija atbalsta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pirms mēs lemjam par 3.priekšlikumu, deputāts Jāzeps Šņepsts vēlas runāt. Ja es pareizi saprotu, viņš runās par 9.pantu. Lūdzu!

J.Šņepsts (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Labdien, Prezidij! 9.panta otrās un trešās daļas izņemšana ārā nebūt nav tik nevainīga, kā sākumā liekas, jo īstenībā ar to mēs dodam iespēju ar dabas resursu nodokli aplikt praktiski jebkuru preci, to skaitā arī tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas. Protams, mēs varam runāt par vides attīstību veicinošu biznesu un tā tālāk, bet tajā pašā laikā, ja man kā uzņēmējam par jebkuru iekārtu tūdaļ uz robežas ir jāmaksā viens procents no iekārtas vērtības… Turklāt prece - tas nav tikai iepakojums spirtam vai vēl kaut kam citam. Prece ir arī jebkura iekārta, un daudzas iekārtas pašlaik pasaulē tiek izstrādātas moduļveidā jau ražotājrūpnīcā, tā ka principā tām iepakojuma kā tāda nav. Un tas nozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienests bez liekām problēmām - es praktiski ar to esmu jau saskāries - uzliek dabas resursu nodokli viena procenta apmērā no preces deklarētās vērtības. Un šinī gadījumā, ja uzņēmējs ieved preci 500 000 latu vērtībā, aprēķins ir ļoti vienkāršs - 5000 latu viņš uzreiz maksā tikai kā dabas nodokli. Tas ir viens.

Otrs. Izmainot likmes par gaisa piesārņošanu, kaut arī tās stājas spēkā tikai 2002.gada 1.janvārī, to pieaugums ir vairāk nekā būtisks, jo tas ir apmēram no 25 līdz 30%, atkarībā no izmešu bīstamības. Tādējādi es uzskatu, ka šāds straujš nodokļu palielinājums īstenībā absolūti neveicina uzņēmējdarbības attīstību un līdz ar to arī nodokļu iekasēšanu. Tāpēc, pirms mēs balsojam par šo likumprojektu kopumā, es aicinātu kolēģus ļoti rūpīgi padomāt, vai, paaugstinot nodokļus, galarezultātā mēs sasniegsim izvirzīto mērķi.

Sēdes vadītājs. Es savukārt aicinu deputātu Šņepstu uz trešo lasījumu iesniegt konkrētus priekšlikumus. Mēs izskatām 3. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

J.Gaigals. Tieši tā! Mēs pašlaik izskatām priekšlikumus uz otro lasījumu, taču par šo pantu neviens priekšlikums netika iesniegts.

Tātad 3.priekšlikumā runāts par komisiju, kura iesaka priekšlikumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, arī par to, kādā kārtībā būtu jānosaka nodokļu atvieglojumi. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Gaigals. Par likumprojektu šie bija visi priekšlikumi, atliek vēl trīs priekšlikumi par grozījumiem pielikumu tabulās.

4.priekšlikums - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums - skar 1.pielikumu un nosaka dažādas izmaiņas likmēs. Komisija, rūpīgi to izskatījusi, šo priekšlikumu neatbalstīja, līdz ar to atstājot iepriekšējo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Gaigals. 5. ir Leona Bojāra priekšlikums par 4.pielikumu, kur būtiski tiek paaugstinātas likmes par izmešiem, tajā skaitā arī par bīstamajiem un par īpaši bīstamajiem. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Gaigals. 6. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums papildināt likuma pārejas noteikumus ar punktu par šo 4.pielikumu, par izmešiem, un noteikt, ka šis punkts stājas spēkā ar 2002.gada janvāri, lai uzņēmumi varētu savlaicīgi investēt tehnoloģiskajās iekārtās, kas savukārt samazinātu šo izmešu apjomu, un varētu parēķināt, kas ir izdevīgāk - maksāt nodokļus vai investēt tehnoloģiskajās iekārtās. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Gaigals. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūgums balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - 3. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Gaigals. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam ierosinu noteikt 6.martu.

Sēdes vadītājs. 6.marts. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā”. Otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Likumprojektā nr.449 - “Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā” jūsu ievērībai tiek likti priekšā divi grozījumi pārejas noteikumu 3. un 4.punktā, kas ievieš skaidrību jautājumā par izdienas pensiju izmaksu prokuroriem, kuri nav sasnieguši valsts vecuma pensijas noteikto vecumu, kā arī tiem prokuroriem, kuri jau ir sasnieguši valsts vecuma pensijas noteikto vecumu. Grozījumi ir analoģiski tiem, kas tika izskatīti pirmajā lasījumā. Citi priekšlikumi netika izteikti. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot un atbalstīt šos grozījumus Prokuroru izdienas pensiju likumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 14, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Romualdam Ražukam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

R.Ražuks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs 29.februāris.

Sēdes vadītājs. 29.februāris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā”. Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Skatīsim dokumentu nr.1619. Uz otro lasījumu ir saņemti divi priekšlikumi. Viens ir par 1.pantu, un tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru atbildīgā komisija nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

G.Krasts. Par 4.pantu priekšlikumu iesniedza Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija, Ārlietu komisija, to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Krasts. Aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā, otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Šajā gadījumā tas būs tikai otrais lasījums...

G.Krasts. Tikai...

Sēdes vadītājs. Kā, lūdzu? Otrais lasījums.

G.Krasts. Jā, atvainojiet, tātad otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

G.Krasts. Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 1.martam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.marts. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības Asociācijas Padomes lēmumu nr.2/99 par izmaiņām Eiropas līguma, kas izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, 3.protokolā”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tātad Eiropas Komisija kopš 1991.gada 1.janvāra ir grozījusi sešus izcelsmes noteikumus. Lai saglabātos paplašinātā kumulācijas sistēma Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības apvienības un Eiropas asociēto valstu ietvaros, mums nepieciešams grozīt visu Latvijas brīvās tirdzniecības izcelsmes līgumu punktus, kas attiecas uz šo jautājumu, un tāpēc ir nepieciešams šis likumprojekts.

Atbildīgā komisija ierosina izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

G.Krasts. Aicinu to izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

G.Krasts. Aicinu pieņemt arī otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības Asociācijas Padomes lēmumu nr.2/99 par izmaiņām Eiropas līguma, kas izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, 3.protokolā”. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par Eiropas Konvenciju par bērnu adopciju”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Pievienošanās šai konvencijai saistībā ar Eiropas Savienības valstīm, ar Eiropas Padomes valstīm Latvijai garantēs pamatprincipu ievērošanu. Tātad mēs varēsim sekot līdzi tam, kas notiek Eiropas Padomes valstīs, un savukārt pavērsim iespēju arī šo valstu pārstāvjiem sekot līdzi noteikumu un bērnu tiesību pamatvērtību ievērošanai mūsu valstī. Šī konvencija regulēs arī adopcijas jautājumus un daudzus citus, kuri šobrīd ir ļoti būtiski attiecībā uz bērnu tiesību aizsardzību. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā, un es aicinu to darīt arī parlamentam.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Eiropas Konvenciju par bērnu adopciju” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

G.Krasts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.marts.

Sēdes vadītājs. 5.marts. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””. Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 1627 - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””.

1.priekšlikums saņemts no Aizsardzības un iekšlietu komisijas. Komisija ierosina pieņemt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 25, atturas -15. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

O.Grīgs. 2.priekšlikums saņemts no Aizsardzības un iekšlietu komisijas. Komisija ierosina pieņemt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 23, atturas - 16... Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Balsosim atkārtoti par Aizsardzības un iekšlietu komisijas 2.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 24, atturas - 17. Priekšlikums ir pieņemts.

O.Grīgs. 3. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru komisija aicina pieņemt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 23, atturas - 14. Priekšlikums ir pieņemts.

O.Grīgs. Līdz ar to vairāk priekšlikumu nav. Aicinu deputātus pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 23, atturas - 3. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

O.Grīgs. 24. marts.

Sēdes vadītājs. 24.marts. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dokuments nr. 1628 - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” otrajam lasījumam.

1.priekšlikums saņemts no Saeimas Juridiskās komisijas, kuru atbildīgā komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Grīgs. Arī 2. saņemts no Juridiskā biroja. To atbildīgā komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Grīgs. Arī 3. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, ko atbildīgā komisija aicina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Grīgs. Tāpat 5. priekšlikums saņemts no Juridiskās komisijas. To atbildīgā komisija aicina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Pret 4. un arī pret 5.priekšlikumu iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

O.Grīgs. 6. priekšlikums saņemts no Saeimas Juridiskā biroja. To atbildīgā komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieņem.

O.Grīgs. Arī 7. priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. To atbildīgā komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

O.Grīgs. 8.priekšlikums ir saņemts no finansu ministra Edmunda Krastiņa kunga. To atbildīgā komisija iesaka noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Grīgs. 9.priekšlikums ir Saeimas deputāta Dzintara Kuduma priekšlikums, faktiski tas jau ir ...

Sēdes vadītājs. ...Akceptēts 5. priekšlikumā.

O.Grīgs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par grozījumiem šajā likumprojektā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

O.Grīgs. 24.marts.

Sēdes vadītājs. 24.?

O.Grīgs. Jā.

Sēdes vadītājs. 24.marts. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dokuments nr. 1629. Vēl mums ir vajadzīgs arī dokuments ar 1629-a. Otrajam lasījumam tiek piedāvāts likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”.

1.priekšlikums ir Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Bičevska kunga priekšlikums, kas daļēji ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2. priekšlikumu.

O.Grīgs. 2.priekšlikums ir saņemts no Aizsardzības un iekšlietu komisijas.

Sēdes vadītājs. Ir jau akceptēts. Tālāk, lūdzu!

O.Grīgs. Es atvainojos!

3. priekšlikums ir saņemts no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. To atbildīgā komisija iesaka pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Grīgs. Arī 4. priekšlikums ir saņemts no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. To atbildīgā komisija iesaka pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

O.Grīgs. 5.priekšlikums ir saņemts no Juridiskās komisijas. Atbildīgā komisija iesaka pieņemt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Grīgs. 6.priekšlikums arī ir no Juridiskās komisijas. Atbildīgā komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Grīgs. 7. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Vai mēs skatām dokumentu nr. 1629-a? Tātad 7. priekšlikums tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

O.Grīgs. Tālāk - 8.priekšlikums. Ir jāpaņem otrs dokuments - nr.1629-a.

8. ir tieslietu ministra Birkava kunga priekšlikums, kuru komisija aicina pieņemt. Šeit ir tāda maza tehniska nianse no tehnisko darbinieku puses, jo viņi ir ielikuši otrajā dokumentā priekšlikumu nr. 8.1, kas ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas papildinājums iepriekšējam Birkava kunga... it kā papildinājums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Latvijas Republikas tieslietu ministra priekšlikumam ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas izdarītajiem redakcionālajiem labojumiem. Tālāk, lūdzu!

O.Grīgs. Paldies. 9. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kuru atbildīgā komisija aicina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Grīgs. 10. ir tieslietu ministra Valda Birkava kunga priekšlikums, un tas jau faktiski ir akceptēts 7. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Grīgs. 11. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kuru atbildīgā komisija aicina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Grīgs. Tālāk ir deputātu grupas priekšlikums - Ražuka, Soldatjonokas, Prēdeles, Goldes, Barčas, Bojāra un Bērziņa priekšlikums, ko atbildīgā komisija aicina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

O.Grīgs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsojumu par likumprojekta otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

O.Grīgs. Priekšlikumus iesniegt līdz 24.martam.

Sēdes vadītājs. 24.marts. Paldies.

Nākamais ir lēmuma projekts - “Par Alfa Baumaņa apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi no Tieslietu ministrijas ieteikumu - apstiprināt par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi Alfu Baumani.

Juridiskā komisija izvērtēja iesniegtos materiālus par konkrēto amata kandidātu un pirmo reizi piemēroja tādu praksi, kas acīmredzot tiks piemērota arī turpmāk. Pēc analoģijas ar to, ka balsojums Saeimā ir aizklāts, arī Juridiskā komisija turpmāk aizklāti balsos par tiesneša amata kandidātiem. Šajā gadījumā balsojumā par lēmuma projekta virzīšanu aizklātā balsojumā vienprātīgi tika atbalstīts tiesneša amata kandidāts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Apstiprināt Alfu Baumani par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Ilzes Valbakas apstiprināšanu par Talsu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Pēc iecelšanas amatā arī tiesnesei Ilzei Valbakai nobeigumam tuvojas divu gadu pilnvaru termiņš, un Tieslietu ministrija likumā noteiktajā kārtībā arī šo tiesnesi ir virzījusi uz Saeimu apstiprināšanai. Arī šoreiz Juridiskās komisijas atbalsts lēmuma projekta virzīšanai ir bijis vienprātīgs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Apstiprināt Ilzi Valbaku par Talsu rajona tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aija Barča, Jānis Leja, Pēteris Salkazanovs, Inese Birzniece, Linards Muciņš, Pēteris Apinis, Edvīns Inkēns, Juris Dalbiņš, Dzintars Kudums, Palmira Lāce.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Tagad uzklausīsim deputātu atbildes uz ministru... ministru atbildes uz deputātu jautājumiem. (Zālē smiekli.) Šī prakse ir ievirzījusies tā, ka laikam vispirms deputātiem būs jāatbild, tad varbūt arī ministri nāks un klausīsies.

Taču Saeimas Prezidijs ir saņēmis ārlietu ministra Induļa Bērziņa iesniegumu, ka viņš nevar ierasties uz šīsdienas sēdi sakarā ar oficiālo vizīti Ukrainā un lūdz viņa atbildi pārcelt uz nākamo sēdi. Es ceru, ka arī pārējie ministri sekos Induļa Bērziņa paraugam un vienmēr korekti informēs par to, ka mēnešiem ilgi nevar ierasties, lai atbildētu uz deputātu jautājumiem. Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

Par darba kārtību - 1.lpp.

Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam

A.Šķēlem “Par 1999.gada 25.jūnija Ministru kabineta

rīkojuma nr.302 “Par Rīgas Aviācijas universitātes

reorganizāciju” izpildīšanu” - 2.lpp.

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un

Krievijas Federācijas valdības protokolu par Latvijas

Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības

vienošanās par pārceļošanas procesa regulēšanu un

pārceļotāju tiesību aizsardzību pagarināšanu”

(1607. un 1607-a dok.) - 2.lpp.

Prieklikumi - dep. A.Seiksts - 2.lpp.

- dep. R.Labanovskis - 3.lpp.

Par likumprojektu “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”

(1611. un 1611-a dok.) - 4.lpp.

Par likumprojektu “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā

(1612. un 1612-a dok.) - 4.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””

(Nav pieņemts)

(1626. un 1626-a dok.) - 4.lpp.

Priekšlikumi - dep. E.Baldzēns - 4.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 6.lpp.

Lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas,

kas izveidota, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu

institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu

(pedofiliju), turpmāko darbību”

(1592. dok.) - 8.lpp.

Debates - dep. J.Ādamsons - 8.lpp.

- dep. J.Čevers - 9.lpp.

- dep. L.Bojārs - 15.lpp.

- dep. I.Burvis - 16.lpp.

- tieslietu ministrs V.Birkavs - 18.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 20.lpp.

- dep. J.Dobelis - 22.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 24.lpp.

- dep. I.Burvis - 25.lpp.

- dep. L.Bojārs - 26.lpp.

- dep. K.Leikalns - 27.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām

Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām

dienesta pakāpēm”” (2.lasījums)

(1436. un 1617. dok.) - 28.lpp.

Ziņo - dep. A.Požarnovs - 28.lpp.

Debates - dep. O.Grīgs - 28.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 29.lpp.

Likumprojekts “Grozījums Militārpersonu izdienas

pensiju likumā” (2.lasījums)

(1444. un 1618. dok.) - 31.lpp.

Ziņo - dep. A.Požarnovs - 31.lpp.

Likumprojekts “Noteikumi par Slīteres nacionālo parku”

(2.lasījums)

(1431. un 1623. dok.) - 32.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile - 33.lpp.

Likumprojekts “Noteikumi par Grīņu dabas rezervātu”

(2.lasījums)

(1432. un 1624. dok.) - 36.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile - 36.lpp.

Debates - dep. E.Zalāns - 37.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 37.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Seiksts - 39.lpp.

- dep. G.Krasts - 39.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 39.lpp.

Likumprojekts “Noteikumi par Moricsalas dabas

(1433. un 1625. dok.) - 40.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile - 40.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes

kodeksā” (2.lasījums)

(1445. un 1630. dok.) - 42.lpp.

Ziņo - dep. O.Grīgs - 42.lpp.

Likumprojekts “Grozījums Prokuratūras likumā”

(1.lasījums) - 43.lpp.

Ziņo - dep. J.Ādamsons - 44.lpp.

Debates - dep. A.Panteļējevs - 45.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 46.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 48.lpp.

Likumprojekts “Meža likums” (3.lasījums)

(1632. dok.) - 50.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile - 50.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 59.lpp.

- dep. J.Čevers - 63.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 63.lpp.

- dep. J.Čevers - 67.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 67.lpp.

- dep. A.Seile - 73.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 74.lpp.

- dep. A.Kalniņš - 75.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 76.lpp.

- dep. L.Bojārs - 77.lpp.

- dep. A.Seile - 77.lpp.

- dep. I.Godmanis - 78.lpp.

- dep. A.Poča - 80.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 80.lpp.

- dep. P.Tabūns - 81.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 82.lpp.

- dep. L.Bojārs - 83.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 84.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 85.lpp.

- dep. I.Burvis - 86.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 91.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dabas resursu

nodokli” (2.lasījums)

(1517. un 1615. dok.) - 91.lpp.

Ziņo - dep. J.Gailis - 91.lpp.

Debates - dep. J.Šņepsts - 92.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju

likumā” (2.lasījums)

(1425. un 1616. dok.) - 95.lpp.

Ziņo - dep. R.Ražuks - 95.lpp.

Likumprojekts “Par starptautisko organizāciju noteikto

sankciju režīmu Latvijas Republikā” (2.lasījums)

(1409. un 1619. dok.) - 95.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 96.lpp.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas

(1543. un 1621. dok.) - 97.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 97.lpp.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas

(1543. un 1621. dok.) - 97.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 97.lpp.

Likumprojekts “Par Eiropas Konvenciju par bērnu

adopciju” (1.lasījums)

(1521. un 1622. dok.) - 98.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 98.lpp.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma

spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (2.lasījums)

(796. un 1627. dok.) - 98.lpp.

Ziņo - dep. O.Grīgs - 99.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizācijas novēršanu”” (2.lasījums)

(1280. un 1628. dok.) - 100.lpp.

Ziņo - dep. O.Grīgs - 100.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (2.lasījums)

(1391. un 1629. dok.) - 102.lpp.

Ziņo - dep. O.Grīgs - 102.lpp.

Lēmuma projekts “Par A.Baumaņa apstiprināšanu par

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”

(1638. dok.) - 105.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 105.lpp.

Lēmuma projekts “Par I.Valbakas apstiprināšanu par Talsu

rajona tiesas tiesnesi”

(1638. dok.) - 106.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 106.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 106.lpp.

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas ziemas sesijas 9.sēde

2000.gada 24.februārī

Par darba kārtību              - 1.lpp.

Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam

A.Šķēlem “Par 1999.gada 25.jūnija Ministru kabineta

rīkojuma nr.302 “Par Rīgas Aviācijas universitātes

reorganizāciju” izpildīšanu”            - 2.lpp.

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un

Krievijas Federācijas valdības protokolu par Latvijas

Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības

vienošanās par pārceļošanas procesa regulēšanu un

pārceļotāju tiesību aizsardzību pagarināšanu”

            (1607. un 1607-a dok.)    - 2.lpp.

Prieklikumi            - dep. A.Seiksts            - 2.lpp.

                        - dep. R.Labanovskis            - 3.lpp.

Par likumprojektu “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”

            (1611. un 1611-a dok.)    - 4.lpp.

Par likumprojektu “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā

dienesta likumā”

            (1612. un 1612-a dok.)    - 4.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””

(Nav pieņemts)

            (1626. un 1626-a dok.)    - 4.lpp.

Priekšlikumi            - dep. E.Baldzēns            - 4.lpp.

                        - dep. A.Požarnovs            - 6.lpp.

Lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas,

kas izveidota, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu

institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu

(pedofiliju), turpmāko darbību”

            (1592. dok.)                - 8.lpp.

Debates                        - dep. J.Ādamsons            - 8.lpp.

                        - dep. J.Čevers            - 9.lpp.

                        - dep. L.Bojārs            - 15.lpp.

                        - dep. I.Burvis            - 16.lpp.

                        - tieslietu ministrs V.Birkavs            - 18.lpp.

                        - dep. E.Baldzēns            - 20.lpp.

                        - dep. J.Dobelis            - 22.lpp.

                        - dep. Dz.Rasnačs            - 24.lpp.

                        - dep. I.Burvis            - 25.lpp.

                        - dep. L.Bojārs            - 26.lpp.

                        - dep. K.Leikalns            - 27.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām

Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām

dienesta pakāpēm”” (2.lasījums)

            (1436. un 1617. dok.)            - 28.lpp.

Ziņo                 - dep. A.Požarnovs            - 28.lpp.

Debates                        - dep. O.Grīgs            - 28.lpp.

                        - dep. E.Baldzēns            - 29.lpp.

Likumprojekts “Grozījums Militārpersonu izdienas

pensiju likumā” (2.lasījums)

            (1444. un 1618. dok.)            - 31.lpp.

Ziņo                 - dep. A.Požarnovs            - 31.lpp.

Likumprojekts “Noteikumi par Slīteres nacionālo parku”

(2.lasījums)

            (1431. un 1623. dok.)            - 32.lpp.

Ziņo                 - dep. A.Seile - 33.lpp.

Likumprojekts “Noteikumi par Grīņu dabas rezervātu”

(2.lasījums)

            (1432. un 1624. dok.)            - 36.lpp.

Ziņo                 - dep. A.Seile - 36.lpp.

Debates                        - dep. E.Zalāns            - 37.lpp.

                        - dep. Dz.Ābiķis            - 37.lpp.

Paziņojumi            - dep. A.Seiksts            - 39.lpp.

                        - dep. G.Krasts            - 39.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa             - Saeimas sekretāres

                          biedrs A.Bartaševičs            - 39.lpp.

Likumprojekts “Noteikumi par Moricsalas dabas

rezervātu” (2.lasījums)

            (1433. un 1625. dok.)            - 40.lpp.

Ziņo                 - dep. A.Seile - 40.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes

kodeksā” (2.lasījums)

            (1445. un 1630. dok.)            - 42.lpp.

Ziņo                 - dep. O.Grīgs            - 42.lpp.

Likumprojekts “Grozījums Prokuratūras likumā”

(1.lasījums)                   - 43.lpp.

Ziņo                 - dep. J.Ādamsons            - 44.lpp.

Debates                        - dep. A.Panteļējevs            - 45.lpp.

                        - dep. Dz.Rasnačs            - 46.lpp.

                        - dep. A.Panteļējevs            - 48.lpp.

Likumprojekts “Meža likums” (3.lasījums)

            (1632. dok.)                - 50.lpp.

Ziņo                 - dep. A.Seile - 50.lpp.

Debates                        - dep. A.Seile - 59.lpp.

                        - dep. J.Čevers            - 63.lpp.

                        - dep. K.Leiškalns            - 63.lpp.

                        - dep. J.Čevers            - 67.lpp.

                        - dep. K.Leiškalns            - 67.lpp.

                        - dep. A.Seile - 73.lpp.

                        - dep. K.Leiškalns            - 74.lpp.

                        - dep. A.Kalniņš            - 75.lpp.

                        - dep. P.Salkazanovs            - 76.lpp.

                        - dep. L.Bojārs            - 77.lpp.

                        - dep. A.Seile - 77.lpp.

                        - dep. I.Godmanis            - 78.lpp.

                        - dep. A.Poča - 80.lpp.

                        - dep. K.Leiškalns            - 80.lpp.

                        - dep. P.Tabūns            - 81.lpp.

                        - dep. E.Baldzēns            - 82.lpp.

                        - dep. L.Bojārs            - 83.lpp.

                        - dep. G.Bērziņš            - 84.lpp.

                        - dep. P.Salkazanovs            - 85.lpp.

                        - dep. I.Burvis            - 86.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa             - Saeimas sekretāres

                          biedrs A.Bartaševičs            - 91.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dabas resursu

nodokli” (2.lasījums)

            (1517. un 1615. dok.)            - 91.lpp.

Ziņo                 - dep. J.Gailis - 91.lpp.

Debates                        - dep. J.Šņepsts            - 92.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju

likumā” (2.lasījums)

            (1425. un 1616. dok.)            - 95.lpp.

Ziņo                 - dep. R.Ražuks            - 95.lpp.

Likumprojekts “Par starptautisko organizāciju noteikto

sankciju režīmu Latvijas Republikā” (2.lasījums)

            (1409. un 1619. dok.)            - 95.lpp.

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 96.lpp.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas

Savienības Asociācijas Padomes lēmumu nr.2/99 par

izmaiņām Eiropas līguma, kas izveido asociāciju starp

Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses,

un Latvijas Republiku, no otras puses, 3.protokolā”

(1.lasījums)

            (1543. un 1621. dok.)            - 97.lpp.

Ziņo                 - dep.  G.Krasts            - 97.lpp.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas

Savienības Asociācijas Padomes lēmumu nr.2/99 par

izmaiņām Eiropas līguma, kas izveido asociāciju starp

Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses,

un Latvijas Republiku, no otras puses, 3.protokolā”

(2.lasījums)

            (1543. un 1621. dok.)            - 97.lpp.

Ziņo                 - dep.  G.Krasts            - 97.lpp.

Likumprojekts “Par Eiropas Konvenciju par bērnu

adopciju” (1.lasījums)

            (1521. un 1622. dok.)            - 98.lpp.

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 98.lpp.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma

spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (2.lasījums)

            (796. un 1627. dok.)            - 98.lpp.

Ziņo                 - dep. O.Grīgs            - 99.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizācijas novēršanu”” (2.lasījums)

            (1280. un 1628. dok.)            - 100.lpp.

Ziņo                 - dep. O.Grīgs            - 100.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (2.lasījums)

            (1391. un 1629. dok.)            - 102.lpp.

Ziņo                 - dep. O.Grīgs            - 102.lpp.

Lēmuma projekts “Par A.Baumaņa apstiprināšanu par

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”

            (1638. dok.)                - 105.lpp.

Ziņo                 - dep. Dz.Rasnačs            - 105.lpp.

Lēmuma projekts “Par I.Valbakas apstiprināšanu par Talsu

rajona tiesas tiesnesi”

            (1638. dok.)                - 106.lpp.

Ziņo                 - dep. Dz.Rasnačs            - 106.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa             - Saeimas sekretāres

                          biedrs A.Bartaševičs            - 106.lpp.