Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas ceturtā sēde

2000.gada 28.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

 Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas šīsdienas sēdi.

Pirmais jautājums - Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Prēdeles, Dreimanes, Inkēna, Gaiļa, Ūdres un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Runāt “par” vēlas deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Principā šis grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” bija jāizdara jau tad, kad Latvija pievienojās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijai, taču toreiz šis “mājasdarbs” palika novārtā ne tikai deputātu vai valdības neizdarības dēļ, bet arī tāpēc, ka varbūt žurnālistu aprindas ne pārāk skaļi par to runāja.

Otrs laiks, kad šis grozījums bija aktuāls un bija jāvirza, bija 1998.gada nogale, kad Latvijas Republikas Saeima akceptēja Satversmes 8.nodaļu “Cilvēka pamattiesības”. Konkrēti, ir runa par Satversmes 100.pantu, kurš reglamentē vārda un preses brīvību. Arī toreiz, veicot nacionālās likumdošanas pārskatu, šī norma it kā paslīdēja garām.

Šodien ir pienākusi trešā reize, un es motivēšu, kāpēc tomēr šis grozījums ir jāizdara.

Pirmām kārtām tas ir jāizdara tāpēc, ka likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” ir stājies spēkā 1991.gada janvārī, kad nebija spēkā daudzu normatīvo aktu, kuri šobrīd reglamentē pirmo trīs varu attiecības ar ceturto un kuros reglamentētas konstitucionālās pamattiesības - konkrēti šajā gadījumā vārda un informācijas brīvība. Kāpēc šodien ir trešā un principā izšķirošā reize? Tāpēc, ka Eiropas Padomes Ministru komiteja savā rekomendācijā nr.7 par žurnālistu tiesībām neatklāt informācijas avotus ir dalībvalstīm skaidri un nepārprotami norādījusi, kā vajadzētu nacionālo likumdošanu pielāgot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 10.pantam. Šī rekomendācija pieņemta šā gada 8.martā - tātad pagājis ir pavisam neilgs laiks -, un šīs rekomendācijas pamatā ir noteikums par žurnālistu informācijas avotu konfidencialitāti un anonīmā avota neizpaušanas pienākums žurnālistam. Vēl šīs rekomendācijas pamatā ir divi visai būtiski Eiropas Cilvēktiesību tiesas precedenti, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir spriedusi par labu žurnālistam vai redaktoram, kurš ir tiesājies pret attiecīgo valsti. Pirmais acīmredzot jāmin ir diezgan plaši zināmais process “Gudvins pret Apvienoto Karalisti”, kur Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā spriedumā 1996.gada 27.martā nepārprotami norāda uz anonīmu avotu aizsardzību. Un otrs diezgan būtisks precedents ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1997.gada 24.februāra spriedums procesā “De Haijs un Gijsels pret Beļģiju”. Arī šajā procesā nepārprotami ir parādīta šī Eiropas Cilvēktiesību tiesas pozitīvā interpretācija attiecībā pret žurnālistu un attiecībā pret redaktoru. Ir bijuši vairāki gadījumi, kad arī Latvijas žurnālisti minējuši, ka viņiem pretēji likuma prasībām tiek... respektīvi, pretēji grozāmā panta pirmās daļas prasībām tiek prasīts izpaust anonīmo avotu un žurnālists nonāk duālā situācijā. No vienas puses, viņš ir apsolījis savam informācijas avotam neizpaust tā vārdu, bet, no otras puses, viņam konkrēti prokuratūras iestādes prasa šo vārdu izpaust, pretējā gadījumā viņam tiek draudēts ar vismaz administratīvā soda piemērošanu par nepakļaušanos prokurora likumīgajām prasībām. Jautājums ir tāds - vai vienmēr šīs prokurora likumīgās prasības ir izsvērtas un pamatotas?

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.

Dz.Rasnačs. Vai vēl vienu minūti varētu?

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret vienas minūtes piešķiršanu? Lūdzu!

Dz.Rasnačs. Paldies.

Jautājums ir tāds - vai šīs prokurora prasības vienmēr ir pietiekami izsvērtas un pamatotas? Jo prokurors ir tikai viens no procesa dalībniekiem, viens no sacīkstes dalībniekiem. Nepārprotami, šī 1990.gadā pieņemtā un 1991.gadā spēkā stājusies norma ir novecojusi un tā būtu jāgroza, tāpēc es aicinu pilnīgi visas frakcijas neatkarīgi no to politiskās vai ekonomiskās orientācijas šo svarīgo demokrātijas soli atbalstīt. Un, ja ir diskusija par to, kura ir atbildīgā komisija - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vai Juridiskā komisija -, tad es šajā situācijā piekrītu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājam, ka varētu arī būt šī komisija, ja viņi uztur prasību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens ir runājis “par”. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Neviens nevēlas.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Antonam Seikstam. Viņš runās par to, kā lieta tālāk virzāma.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nekad nav apšaubījusi un neapšaubīs citu komisiju kompetenci. Es tikai gribu paskaidrot, kāpēc mēs lūdzam par atbildīgo noteikt mūsu komisiju. Jautājums ir viens - 5.Saeimai labpatikās izveidot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, ar to saprotot, ka radio, prese un televīzija ir šīs komisijas kompetencē, ka tā ir atbildīgā komisija. Mēs apsolām Juridiskajai komisijai, ka mēs visu laiku konsultēsimies ar tiesu, ar prokuratūru, ar Juridisko biroju, ar kuru mums ir ļoti laba sadarbība, respektēsim Juridiskās komisijas viedokli. Taču mūsu lūgums ir pamatots ar to, ka likums ir vaļā, deputāti var iesniegt arī kādus citus priekšlikumus, un tas jau būs atbildīgās komisijas kompetencē. Ļoti lūdzu par atbildīgo komisiju noteikt mūsu komisiju.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai kolēģiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas maiņu? Iebildumu nav. Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Vai ir nepieciešams balsot? Nav. Paldies. Likumprojekts ir nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Arņa Kalniņa, Lauska, Grīga, Labanovska, Ādamsona un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt “par” vēlas deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikums ir likuma “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” 8.pantā izdarīt grozījumu, kurš skan tā: “Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem nodoklis, kas samaksāts par izmantoto dīzeļdegvielu, atmaksājams Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, rēķinot vienā kalendāra gadā 120 litrus dīzeļdegvielas par katru īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecībā izmantotas zemes hektāru, ko apliecina pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja vai viņa vietnieka izsniegta izziņa.”

Kā zināms, pašreiz akcīzes nodokli atmaksā, rēķinot tikai 80 litrus par vienu hektāru, tas ir par 40 litriem mazāk. Pēc būtības šis priekšlikums paredz atgriešanos pie normas, kāda pastāvēja pagājušajā - 1999.gadā. Par to tika diskutēts arī Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 19.jūnijā, kura bija veltīta lauksaimniecības attīstības jautājumiem. Tika ierosināts šo normu pat iekļaut Lauksaimniecības likumā.

Pamatojums šādam priekšlikumam bija aprēķini, kas veikti Latvijas Lauksaimniecības universitātes Skrīveru un Ulbrokas zinātnes centros. Tie rāda, ka labības izaudzēšanai, sējumu kopšanai, ražas novākšanai un graudu kaltēšanai nepieciešami aptuveni 130-150 kilogrami dīzeļdegvielas. Līdzīgi tas ir attiecībā uz kartupeļiem, mazliet mazāk ir liniem un cukurbietēm. Rēķinot pavisam sīki pēc tehnoloģiskās kartes, piemēram, ziemas kviešiem ar ražību 5,5 tonnas no hektāra, tikai šī dīzeļdegviela vien veido apmēram 117 litrus uz hektāru.

Tātad gribu piebilst vēl to, ka arī valdība sāk piekrist šim viedoklim, un mēs jau atceramies, ka 6.jūlijā tika parakstīts protokols starp Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes un Lauku atbalsta rīcības štāba pārstāvjiem, no vienas puses, un Zemkopības ministriju, Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, no otras puses. Un šeit bija izteikta arī vēlme, ka zemnieku pārstāvji apņemas ierosināt Saeimas frakcijām un komisijām, lai tās veiktu izmaiņas dīzeļdegvielas nodokļa atmaksai. No valdības puses Ministru prezidenta vārdā to parakstīja Kalvīša kungs un zemkopības ministrs Slaktera kungs, bet no zemnieku puses - Lauku atbalsta rīcības štāba vadītājs Edgars Silakalns un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Pēteris Kalniņš. Tātad mums tikai atliek īstenot šo lietu, jo, pastāvot intensīvām tehnoloģijām, turpmāk tehnikas darba stundu skaits uz hektāru vēl palielināsies un būs vajadzīgs arī attiecīgi vairāk dīzeļdegvielas.

Atcerēsimies arī to, ka akcīzes nodokļa samazinājums no 28.jūnija praktiski maz ietekmēja dīzeļdegvielas cenas pazeminājumu, un šī kompensācija jau nokritās no 13 santīmiem uz 10 santīmiem par vienu litru.

Neesam arī izveidojuši koncepciju par dīzeļdegvielas iespējamo ražošanu no rapša eļļas, nav arī šādas eksperimentālās ražotnes, tāpēc lūdzu atbalstīt šo mūsu priekšlikumu un virzīt to uz komisiju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens ir runājis “par”. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Vai ir nepieciešams balsot? (Starpsauciens: “Jā!”)

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 9, atturas - 50. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Lauska, Čevera, Zvejsalnieka, Labanovska un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti, cienījamais Prezidij! Iesniegtais likumprojekts skar zemes privatizāciju lauku apvidos. Jau no Latvijas brīvvalsts laikiem valdības ir darījušas visu, lai ārvalstu pilsoņiem aizliegtu iztirgot Latvijas valsts bagātību - zemi. 1919.gads, 1922.gads un 1927.gads, kad Saeima un valdība atkārtoti pieņēma dažāda veida ierobežojumus. Šie ierobežojumi ir tādi, ka ārvalstu pilsoņiem pastāv aizliegums uz laukiem, bet pierobežas joslā arī pilsētās un miestos iegūt nekustamo mantu īpašumā vai dzimtlietošanā. Ārvalstu pilsoņi var nomāt, lietot vai pārvaldīt uz pilnvaru pamata nekustamo mantu uz laukiem, bet pierobežas joslā arī pilsētās un miestos vienīgi ar katrreizēju valdības atļauju. Šā likuma noteikumi attiecas arī uz juridiskajām personām, kas dibinātas uz ārvalstu līguma pamata, kaut arī viņām ir atļauts darboties Latvijā. Par noteikumu pārkāpšanu draud kriminālatbildība.

Dabīgi, bieži vien pārmet, ka tas bija sen, ka laiks ir pagājis un ka situācija ir mainījusies. Jā, tas tā ir, taču agrāk ārvalstu pilsoņi tik daudz spekulatīvos nolūkos zemi tomēr neiegādājās, tātad šodien situācija ir mainījusies. Zemes reformas rezultātā daudzi pilsētu iedzīvotāji ir saņēmuši atpakaļ savu zemi, taču, pastāvot pašreizējai sociālajai spriedzei, šiem cilvēkiem ir grūti iztikt, tādējādi šis īpašums ir viens no ieņēmumu papildināšanas avotiem, un tāpēc ļoti daudzās vietās jau šobrīd ir notikuši šāda veida darījumi. Un, kaut arī likumā šāds ierobežojums it kā pastāv, taču tas nenodrošina, ka ārvalstu pilsoņi nevar iegādāties pie mums zemi. Pieņemsim, trīs uzņēmīgi zviedri Dundagas pagastā jau ir nopirkuši pāri par 600 hektāriem zemes, un šīs zemes cena ir 70 lati par hektāru. Tā ir smieklīgi zema cena, ja paskatāmies, kāda ir zemes cena Eiropas Savienības valstīs.

Mūsu iesniegtais likumprojekts ļauj iegūt lauku zemi arī ārvalstu pilsoņiem, pamatojoties uz starpvalstu līgumiem, ļauj iegūt zemi arī pārējiem ārvalstu pilsoņiem dzīvojamās mājas uzturēšanai, tūrismam, atpūtas un ražošanas objektu ekspluatācijai. Reāli ir runa par tām lielajām zemes platībām, kas ir domātas lauksaimnieciskajai vai mežsaimnieciskajai darbībai. Šis ierobežojums pamatā skar tikai o zemi.

Katrā ziņā mēs aicinām atbalstīt šo sociāldemokrātu priekšlikumu, jo liela daļa sabiedrības, it sevišķi laukos, saprot, kas šodien notiek ar zemi. Tas ir Canadian Agra piemērs, tas ir šis Dundagas piemērs, un šādu piemēru Latvijā šodien ir ļoti daudz. Piedāvātie ierobežojumi, kā jau es teicu, nav saistīti ar starpvalstu līgumiem, jo starpvalstu līgumu normas… Arī šajā variantā tiek piedāvāts, ka zeme tiek aizsargāta, jo starpvalstu līgumiem ir lielāks spēks nekā mūsu iekšējiem līgumiem.

Aicinām deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens ir runājis “par”. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 35, atturas - 35. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Detektīvdarbības likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šo likumu ir skatījusi tā tapšanas stadijā. Mēs ļoti lūdzam nodot to arī mums, jo tur ir ļoti cieši skarti arī cilvēktiesību aspekti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Bartaševiča, Jurkāna, Plinera, Lujāna un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” ir ļoti būtisks. Un tāds ir ne tikai šis likumprojekts, bet tāda faktiski ir arī problēma, ar ko šis likumprojekts ir saistīts. Narkomānija ir problēma mūsu valstī - un ne tikai mūsu valstī. Tai neeksistē ne robežas, ne politiskie uzskati, ne dzimums, ne citas lietas. Un tāpēc tai ir jākļūst par visas mūsu sabiedrības un valsts institūciju kopīgu lietu. Tātad jāuzsāk cīņa pret šo nelaimi. Un šinī sakarībā gribu atgādināt, ka jau 1998.gadā tika izstrādāta narkomānijas apkarošanas programma, kura ir spēkā līdz 2003.gadam, un pašreiz iekšlietu ministrs un Iekšlietu ministrija ir saņēmusi uzdevumu veikt nepieciešamās izmaiņas šajā programmā, lai tā kļūtu efektīvāka. Taču mums ir ļoti labi jāsaprot, ka ne tikai Iekšlietu ministrija, bet arī Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija un Aizsardzības ministrija ir atbildīgas par to, lai šī programma varētu tikt sekmīgi īstenota. Šeit ieteiktie Krimināllikuma labojumi ir tikai pirmais solis - es gribu teikt, zināmā mērā arī pozitīvs solis -, par kuru mums ir jādiskutē, lai cīnītos pret šo problēmu. Tiek pastiprināti attiecīgi sodi, noteiktas apakšējās sodu robežas, bet mums ir nopietni jādomā arī par izglītības programmu šajā jomā, par līdzekļiem un apmācību tiem, kuri reāli cīnās, aiztur narkotiku izplatītājus, un par izglītības programmu tiem, kuri ir, kā saka, nonākuši uz adatas jeb kļuvuši atkarīgi no narkotikām. Ar piespiedu pasākumiem vien šeit būs grūti kaut ko panākt. Es aicinu mūs visus šinī nopietnajā, es gribu teikt, cīņā apvienoties un strādāt kopīgi, lai panāktu pozitīvu rezultātu. Jo, ja mēs šeit mēģināsim, tā teikt, spēlēt kaut kādas spēles, neviens mūs nesapratīs, nedz arī mēs sapratīsim paši sevi.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Vai ir nepieciešams balsot? Nav nepieciešams. Paldies. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dreimanes, Kiršteina, Lībanes, Seiles, Ūdres un Paula iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt “pret” vēlas deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Lasot likumu “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”, mēs apzināmies, ka privilēģijas tiek piešķirtas Augstākās padomes deputātiem par faktiski vienīgo balsojumu - 4.maija balsojumu par neatkarību. Neapšaubāmi, šis balsojums bija ļoti svarīgs Latvijas nākotnei un atnesa augļus, kurus mēs līdz šai dienai baudām. Nevaru teikt, ka rezultātus var viennozīmīgi nosaukt par pozitīviem vai negatīviem, bet viennozīmīgi varu teikt, ka rezultāts ir tas, ka sabiedrība tiek sadalīta divās daļās. Viena - lielākā - daļa jūtas sliktāk, un tas ir likumsakarīgi, jo kopš 1990.gada ražošana ir nokritusies līdz 40 procentiem un šobrīd vairs netiek sasniegts tāds līmenis, kāds bija pirms 10 gadiem. Savukārt otra - mazākā daļa - neapšaubāmi uzlaboja savu labklājības līmeni. Starp otrajiem ir arī Augstākās padomes deputāti. Bet nez kāpēc starp tiem nav visi, kas barikādēs cīnījās par labāku Latvijas nākotni. Netaisnīgi, bet nekas! Loģika šeit ir dzelžaina - visiem nepietiks. Draugi esam, bet katliņš katram savs. Vieni sēž pazemes pārejās un ubago, bet otri saņem personālās pensijas.

Nevar pēc būtības sliktu un netaisnīgu likumu pārtaisīt par labu. To var tikai atcelt. Es nepiekrītu tam, kas runā labu: mērķis - palīdzēt dažiem deputātiem invalīdiem. Jā, invalīdiem ir jāpalīdz, taču nevis diviem, bet visiem, nešķirojot tos labajos un sliktajos. No šā viedokļa, mūsu frakcijas pozīcija ir tāda - nekādā veidā negrozīt likumu, bet atcelt to vispār. Es iesaku nevirzīt šo likumprojektu, šos likuma grozījumus, uz izskatīšanu komisijās.

Sēdes vadītājs. Runāt “par” vēlas deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Iepriekšējais runātājs labi parādīja, ko nozīmē viltība politikā un ko nozīmē labas idejas, nu, var teikt, saķēzīšana ar sliktiem vārdiem. Tagad es tomēr kā bijušais Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts varētu nedaudz atgādināt, ka tā jau nu nebija, ka nobalsoja 4.maijā un viss bija jauki un vairs nekas nebija jādara. Bartaševiča kungs, jums līdzīgi domājošie divus gadus mums draudēja visos līmeņos. Varu konkrētus uzvārdus nosaukt, visus PSRS augstākos darboņus, augstākos Drošības komitejas pārstāvjus, prokuratūras pārstāvjus - ar Abramovu, Jazovu, Moisejevu priekšgalā -, kas mūs aicināja uz Maskavu uz pārrunām, un tamlīdzīgi. Jūs domājat, ka tas viss ir tikai viens balsojums. Es gan personīgi esmu piedalījies diezgan interesantās pārrunās, diezgan interesanta “mundiera” klātbūtnē, par dažādiem jautājumiem. Protams, šodien var izlikties, ka nekas nav izdarīts, nekas nav noticis. Es tikai domāju, ka tie mani kolēģi, kas šeit zālē vēl atrodas - un, paldies Dievam, vēl tādi šeit ir!-, labi atceras, kā tad nu toreiz bija. Cik viegli ir šodien runāt, ka nekas jau sevišķs nav noticis!

Tālāk. Es jums, Bartaševiča kungs, atgādināšu, kā jūs rīkojāties 4.maijā. Viltīgi! Viltīgi rīkojāties. It kā nepiedalījāties balsošanā. Atgādināšu, kā jūsu kolēģi draudēja mums 1991.gada janvārī un kas tika runāts dažādos radio raidījumos, un ko jūs taisījāties apcietināt, un ko jūs taisījāties sodīt un tiesāt augustā. Bija augusta balsojums: tad, kad tepat bija omoniešu bruņumašīnas un viņi te “bizināja” riņķī bļaudami un šaudīdamies, Augstākā padome nobalsoja par neatkarības atjaunošanu. Taču jūs sakāt, ka tas viss esot bijis tikai viens balsojums 4.maijā! Tas ir viens aspekts.

Otrs. Ir tomēr šie cilvēki, kas ir kļuvuši par invalīdiem, un tādu nav daudz. Vai tiešām viņi nav pelnījuši īpašu atzinību? Vai tiešām jums ir tiesības kāpt šeit tribīnē un ņirgāties par šiem cilvēkiem? Tas jau ir kļuvis pārāk savādi. Mēs jau esam sākuši izmantot Saeimas tribīni par kaut kādu apņirgāšanās vietu. Jūs visi aizlaidāties projām pēc tam, daļu no jums izmeta ārā no Augstākās padomes. Tā ir taisnība. Daļa vienkārši aizlaidās un ne pirkstu nepielika Latvijas Republikas atjaunošanas darbam, neko nedarīja šeit visu Augstākās padomes darbības laiku, visus trīs gadus. Izņemot to, ka pastāvīgi mums traucēja. Kad brauca pie mums viesi no ārzemēm apsveikt mūs, tad parasti līda uz tribīni. Līda - lietošu šo vārdu! - Alksnis. Bija tāds Alksnis, tikai ne Jūrmalas mērs, kurš ļoti apvainojas, kad nepasaka, kurš Alksnis.

Bija arī tāds Aļeksejevs. Bija un ir tāda Ždanoka un vēl daži citi. Stūmās ar elkoņiem pie mikrofoniem, lai pateiktu kaut ko riebīgu. Tad, kad atbraucis bija šeit Jeļcins apsveikt mūs ar neatkarības atjaunošanu, trīs mikrofoni momentā tika aizņemti, tikai nedabūja vārdu. Redziet, es toreiz vadīju Sekretariātu un pie manis bija grūti dabūt vārdu. Aļeksejeva zīmītes es parasti pazaudēju. Viņš tik jocīgi rakstīja, ka nevarēja kārtīgi salasīt, ko viņš tur ir uzrakstījis. Tas ir tā, starp citu. Tā ir vēsture. Un tāpēc es aicinu, godātie kolēģi, balsot “par”. Es neesmu invalīds, es ceru, ka kādu laiku vēl nebūšu, tā ka es šoreiz nerunāju par sevi. Es runāju par tiem kolēģiem, kurus es tiešām cienu. Jo es teikšu vienu: Augstākā padome divus gadus strādāja tik saliedēti, kā nav strādājusi neviena Saeima. To es jums skaidri un gaiši pasaku, un katrs mūsu kolēģis to apstiprinās. Un tagad es aicinu, godātie kolēģi, balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 13, atturas - 2. Likumprojekts nodots komisijām.

Desmit Saeimas deputāti ir iesnieguši pieprasījumu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim “Par ekonomikas ministra un valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” valsts pilnvarnieka Aigara Kalvīša rīcības atbilstību likumam “Par akciju sabiedrībām””.

Vārds pirmajam parakstītājam Egilam Baldzēnam, lai sniegtu pieprasījuma motivāciju. Jūsu rīcībā trīs minūtes.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu pamatot, kāpēc mēs, konstruktīva opozīcija, esam šo pieprasījumu iesnieguši. Es šeit citēšu mūsu secinājuma vienu daļu: “Pieprasām ekonomikas ministram un valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” valsts pilnvarniekam Aigaram Kalvītim nekavējoties novērst pieļautās nelikumības un izlemt jautājumu par Privatizācijas aģentūras valdes locekļa atbrīvošanu no amata un par jauna valdes locekļa iecelšanu amatā, ievērojot likuma “Par akciju sabiedrībām” 68.panta 5.punkta un valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” statūtu 72.panta 2.punkta noteikumus.” Godājamie kolēģi! Tātad praktiski mēs norādām uz to, ka ir jāatceļ šis nelikumīgais lēmums. Mēs norādām arī uz to, ka mēs, deputāti, pašreiz neprasām Kalvīša kunga demisiju. Tieši tāpēc mēs savu pieprasījumu iesniedzām Mandātu un iesniegumu komisijā un Pieprasījumu komisijā, kur par šā lēmuma likumību deputāti lems.

Es gribētu atgādināt, ka pats Kalvītis raidījumā “Panorāma” ir tieši un nepārprotami atzinis, ka likuma pārkāpums ir bijis. Vēlāk pēc mūsu pieprasījuma viņš ir jau maigākā formā atzinis, ka nav ievērojis visas likumā noteiktās prasības. Taču visas likumā noteiktās prasības, neapšaubāmi, ir likuma burts un gars. Tātad tas ir pārkāpts. Mēs arī esam ievērojuši, ka ir tāda laba tradīcija šo likumu neievērot Privatizācijas aģentūrā un ka tāpēc tā var rīkoties. Taču mēs Kalvīša kungu vērtējam nopietni, nevis kā nerātnu līgotāju, kas Jāņu dienas pēcpusdienā kopā ar citiem līgotājiem staigā un saka: “Ādamam bija septiņi dēli, visi dara tā!” Tāpēc mēs domājam, ka likums tomēr arī ekonomikas ministram ir jāievēro.

Es šeit gribētu atgādināt arī to, ka zināmā mērā opozīcijas tiesības nav ievērotas, jo mums bija tiesības arī dot savu atzinumu un atsauksmi par to, ka nav bijis... šis forums tomēr nav nopietns. Jo tādā gadījumā arī Straumes kungs tad, kad Saeima nav lemtspējīga, varētu teikt, ka Saeima pieņem lēmumus, un šādus lēmumus nosūtīt Valsts prezidentei. Es domāju, ir pilnīgi skaidrs, kāda būtu Valsts prezidentes atbildes reakcija tādā gadījumā.

Kolēģi! Es gribētu uzsvērt arī to, ka Uzņēmumu reģistrā tiek pārbaudīta šā lēmuma likumība un arī tur mēs savu viedokli dzirdēsim. Bet katrā ziņā koalīcijas līgums nekad nevar būt augstāks par likumu.

Es gribētu citēt arī Tautas partijas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka jurista Jāņa Lagzdiņa otrdien sniegto interviju, kurā viņš pasaka, kas ir Saeimas uzdevums: faktiski tas ir Saeimas uzdevums - ne tikvien iecelt amatā ģenerālprokuroru un SAB vadītāju, bet arī raudzīties, kā šīs amatpersonas pilda likumu; faktiski tas ir Saeimas komisiju, pastāvīgo komisiju, ne tikvien izmeklēšanas komisiju, viens no galvenajiem uzdevumiem, un ministra atskaite un tiesībaizsardzības institūtu vadītāju atskaites ir pastāvīga lieta.

Es domāju, ka visi deputāti to novērtēs pareizi, un nelikumības ir jāatceļ.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai, kurai ir saskaņā ar Kārtības rulli jāsniedz atzinums divu nedēļu laikā.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Oļega Deņisova saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2249. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Ceļu pārvaldes iesniegumu un protokolu par administratīvo pārkāpumu, kuru ir izdarījis deputāts Oļegs Deņisovs. Komisija iepazinās ar dokumentiem, kuri ir pieejami arī jums. Jūsu rīcībā ir administratīvais protokols, kurā ir redzams konkrētais pārkāpums. Proti, šeit ir fiksēta ātruma pārsniegšana. Kā jūs redzat protokolā, tie ir 158 kilometri stundā. Šo pārkāpumu deputāts nav noliedzis, apstiprināja to arī komisijā. Līdz ar to komisija, iepazinusies ar konkrētajiem dokumentiem, vienprātīgi atbalstīja ziņojuma sniegšanu Saeimas sēdē un Saeimas lēmuma projekta virzīšanu par piekrišanu Saeimas deputāta Oļega Deņisova saukšanai pie administratīvās atbildības. Aicinu atbalstīt jums izsniegto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Oļega Deņisova saukšanai pie administratīvās atbildības”. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - 6. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Par grozījumu Saeimas lēmumā par atbildīgās komisijas noteikšanu likumprojektam “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā””.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tehnisku iemeslu dēļ aicinu pagājušajā nedēļā pieņemto lēmumu izteikt sekojošā redakcijā: “Likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (likuma reģistrs nr.665) nodot Juridiskajai komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.”

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāte Palmira Lāce.

P.Lāce (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.597. Šie grozījumi ir radīti tādēļ, lai sakārtotu samaksas jautājumus... (Starpsauciens no zāles: “Neko nevar dzirdēt?”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, runājiet mikrofonā!

P.Lāce. Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.597 “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” tālab, lai sakārtotu samaksas jautājumus ārrindas zemessargiem un arī noteiktu maksimālo vecumu ārrindas zemessargiem un instruktoriem.

1.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, un to ir atbalstījusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

P.Lāce. 2.priekšlikums, ko iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Arī tas atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Lāce. 3.priekšlikums, ko iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Arī pieņemts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Lāce. 4. ir Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikums. Tā pirmā daļa ir iestrādāta jau 3.priekšlikumā. Tātad ceturto priekšlikumu esam atbalstījuši. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Lāce Un 5.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jēkabs Sproģis.

J.Sproģis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar darba dokumentu nr.2177 - likumprojektu “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”. Likumprojekta mērķis ir saskaņot Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumu ar tām ES direktīvām, kas pieņemtas beidzamajos gados. Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā paredz sakārtot ķīmisko produktu datu bāzi, informācijas sistēmu, kā arī izvirza stingrākas prasības laboratorijas darbu kvalitātei. Šo prasību ieviešana savlaicīgi informēs iedzīvotājus par produkcijas kvalitāti, drošumu un atbilstību Eiropas Savienības normām.

Tāpat likumprojekts paredz virkni Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādi, kā arī uzliek papildu funkcijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Likumprojekts ir atbalstīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, tāpēc lūdzu deputātus izteikt savu viedokli, balsojot par šā likumprojekta grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Sproģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris.

Sēdes vadītājs. 16.oktobris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2143. Pašreiz Latvijas Republikas likumdošanā nav neviena likumdošanas akta, kas reglamentētu hidroelektrostaciju drošu ekspluatāciju, tāpēc šis likumprojekts būs tas, kurš noteiks šos tiesiskos pamatus un organizatoriskos pasākumus, un tādā veidā darbosies arī kā garantijas elements hidrotehnisko būvju drošumam, būvniecībai, ekspluatācijai, konservācijai vai to likvidācijas laikā. Likumprojekts attieksies uz visu Daugavas kaskādi, uz visām HES, uz 55 pašreiz ekspluatācijā esošajām mazajām HES, kā arī uz tām spēkstacijām, kas darbojas atjaunošanas režīmā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo projektu un nolēma lūgt Saeimas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 10. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Razminovičs. 16.oktobris.

Sēdes vadītājs. 16.oktobris. Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Dzelzceļa pārvadājumu likums”. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2171. Šis likumprojekts ir radies tādēļ, ka līdz šim bija tikai Satiksmes ministrijas lēmums, uz kura pamata strādāja “Latvijas dzelzceļš”. Mūsu komisija to izskatīja un nolēma atbalstīt, jo šāda likuma pieņemšana ir nepieciešama.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Dzelzceļa pārvadājumu likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

M.Lujāns. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 16.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 16.oktobris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Robežsardzes likumā”. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāte Palmira Lāce.

P.Lāce (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2156. Grozījuma būtība ir tāda, ka no likuma ir jāizslēdz 27.pants, kas paredzēja, ka robežsargiem ir palīgi, bet palīgi ir tāda institūcija, kur viņu darbs netiek apmaksāts, un patiesībā valstij drošības labad šāda institūcija nemaz nav vajadzīga, jo tā tikai pievērš nevajadzīgu uzmanību. Pie tam patiesībā nevienam arī nav liegts palīdzēt robežsargiem ne ar informāciju, ne kā citādi. Tāpēc šo punktu vajadzētu izslēgt no likuma.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Robežsardzes likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

P.Lāce. 6.oktobris.

Sēdes vadītājs. 6.oktobris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību””. Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Aicinu jūs strādāt ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 626 - “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību””. Likums, kas ir pieņemts gandrīz vai pirms gada par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību, kā jau minēju, ir darbojies apmēram gadu un ticis pielietots, līdz ar to ir parādījusies vajadzība izdarīt atsevišķus grozījumus šajā likumā. Šie grozījumi ir saskaņoti un atbalstīti arī no Latvijas Pašvaldību savienības puses. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja šos grozījumus likumā un tos akceptēja. Aicinu arī jūs, kolēģi, akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 5.oktobris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šis ir tipveida līgums, kādus mēs esam noslēguši ar ļoti daudzām valstīm, un es aicinu to atbalstīt un izskatīt kā steidzamu. Ārlietu komisija šos tipveida līgumus parasti aicina izskatīt kā steidzamus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

G.Krasts. Izskatīsim to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Ja neviens neiebilst, tad izskatīsim to arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

G.Krasts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas valdības un Irānas Islama Republikas valdības nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Šis ir gluži analogs iepriekšējam līgumam, un faktiski ir mainījies tikai valsts nosaukums. Aicinu ievērot to pašu kārtību un likumprojektu pieņemt, saglabājot to pašu procedūru, kā to darījām ar iepriekšējo dokumentu. Tātad aicinu atzīt šo par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts. Aicinu izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Ja neviens neiebilst, lūdzu pieņemt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības vienošanos par rūpniecisko sadarbību aizsardzības jomā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Šis likumprojekts ir vajadzīgs, lai veicinātu Latvijas un Čehijas sadarbību rūpnieciskajā jomā - konkrēti, aizsardzības sektorā. Kopā ar šo likumu tiks izsludināts arī starptautiskais līgums, kas veidos juridisko bāzi atsevišķu sadarbības projektu veidošanai.

Ārlietu komisija šo likumprojektu aicina izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts. Aicinu izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Ja nevienam nav nepieņemams šis likumprojekts, aicinu izskatīt to arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par Eiropas Padomes Attīstības bankas līgumu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tātad šis konkrētais likumprojekts paredz apstiprināt līgumu par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Attīstības bankai. Šis likumprojekts pēc apstiprināšanas pavērs Latvijai iespēju iegūt kredītus izglītības, medicīnas un infrastruktūras, kā arī sociālajiem un lauku attīstības projektiem par lētāku cenu, tāpēc aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu. Ārlietu komisija aicina to izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts. Aicinu izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Un, ja nevienam nav iebildumu, tad arī otrajā, galīgajā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” iesniedzis Ministru kabinets, un tas paredz papildināt šā likuma pārejas noteikumu 3.punktu ar jaunu 4.apakšpunktu, ka saistībā ar uzņēmuma maksātnespēju ir iespējams atsavināt nekustamo īpašumu, kurš ir ierakstīts zemesgrāmatā, tikai pēc 2002.gada 1.janvāra. Likumprojekta iesniedzēji tika uzklausīti divās komisijas sēdēs un pārliecināja komisiju, ka pirmajā lasījumā likumprojekts atbalstāms. Tas uzlabos bankrotējušo un maksātnespējīgo uzņēmumu aktīvu realizēšanu un tajā pašā laikā palīdzēs taupīt administratoru līdzekļus, kuri lielākoties aiziet algām un sociālajiem maksājumiem par darbiniekiem.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

L.Muciņš. 5.oktobris.

Sēdes vadītājs. 5.oktobris. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” iesniedzis Ministru kabinets. Likumprojekta reģistra numurs ir 567. Likumprojekts paredz izdarīt grozījumus 38., 39. un 40.pantā. Šie grozījumi ir nepieciešami, lai sakārtotu mūsu valstī esošo adopcijas sistēmu. Tiek precizētas bāriņtiesas funkcijas un uzdevumi, kā arī noteikts, kura bāriņtiesa precīzi dod atzinumus par bērniem, kuri ievietoti dažādās bērnu audzināšanas iestādēs un bērnu namos, ja viņi tiek nodoti adopcijai.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

L.Muciņš. 10.oktobris.

Sēdes vadītājs. 10.oktobris. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts, kā jūs redzat, ir apjomīgāks nekā iepriekšējie divi. Likumprojekts ir tātad dokuments nr.2265.

Tika saņemti vairāki iesniegumi ar priekšlikumiem papildināt likumprojektu otrajam lasījumam.

6.lappusē ir 1.priekšlikums. Tieslietu ministre Labucka piedāvāja, ka Satversmes tiesas reglamentu apstiprina ne tikai Satversmes tiesa, bet arī ar Saeimas lēmumu. Nu, juridiski tas mums nebija pieņemams, un Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. Otrais ir tieslietu ministres Labuckas priekšlikums papildināt 16.pantu ar to, ka Satversmes tiesa sniedz normatīvo aktu oficiālo iztulkojumu. Par šo jautājumu Juridiskajā komisijā tika rūpīgi debatēts. Tas ir konceptuāls jautājums, un šis konceptuālais jautājums, šāda konceptuāla pieeja, izstrādājot jau Satversmes tiesas likumu, netika atbalstīta. Toreiz daudz un nopietni tas tika izskatīts, vēlreiz rūpīgi debatējot vairākās konferencēs, kurās gan es, gan citi Juridiskās komisijas locekļi bijām aicināti un piedalījāmies. Mēs uzklausījām arī ārvalstu ekspertu viedokli un konstatējām, ka tikai dažās valstīs, konkrēti, Bulgārijā un vēl vienā no Balkānu valstīm, ir šāda prakse, ka tiek sniegts nevis saistībā ar konkrētu lietu esošs likuma tulkojums, bet gan abstrakts likuma tulkojums, kas nebalstās uz konkrētiem lietas materiāliem. Atcerēsimies, ka arī Krievijas konstitucionālajā tiesā pirms lieliem nemieriem bija šāda norma un pie kā tas noveda! Tas noveda pie tā, ka konstitucionālā tiesa iesaistījās dažādās politiskās... nu, politizējās.

Mēs rūpīgi par šo jautājumu diskutējām un nolēmām šo priekšlikumu neatbalstīt, jo likums pieturas pie vienas koncepcijas un mēs nevaram tagad pēkšņi iestrādāt vienā normā pilnīgi citu koncepciju. Un arī pēc būtības tas nebija atbalstāms. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta šo priekšlikumu. Bet, atvainojiet, Muciņa kungs, šajā brīdī likumprojekta izskatīšanu uz brīdi pārtrauksim, jo, kā zināms, vakar Latvijā oficiālā vizītē ieradās Somijas parlamenta spīkere Rīta Uosukainenas kundze ar viņas vadīto delegāciju. Šodien mums ir tas gods uzklausīt viņas uzrunu mūsu parlamentā. (Aplausi.)

R.Uosukainena (Somijas parlamenta spīkere).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Deputāti! Dāmas un kungi! Mēs dzīvojam laikā, kad Eiropā notiek lielas vēsturiskas pārmaiņas. Eiropas Savienību gaida nozīmīgi iekšējie un ārējie izaicinājumi, kas paredz jauninājumus kā Savienības struktūrā, tā arī tās politikā. Eiropas Savienība gatavojas uzņemt vairāk nekā desmit jaunas dalībvalstis no Centrālās Eiropas un no Austrumeiropas. Somijas parlaments savos paziņojumos sakarā ar paplašināšanās jautājumiem ir atzīmējis, ka Eiropas Savienības paplašināšanai ir jābūt Somijas valsts Eiropas politikas prioritātei. Paplašināšana ir jāveic tā, lai tā neizjauktu Eiropas apvienošanas procesa 40 gadu laikā sasniegtos rezultātus. Tādējādi Eiropas Savienības paplašināšanās veicinās stabilitāti, drošību un labklājību mūsu reģionā.

Lai kļūtu par Eiropas Savienības loceklēm, kandidātvalstīm ir jāpārņem un jāievieš Eiropas Savienības likumdošana, tā sauktā acquis communautaire, ieskaitot Eiropas Savienības otrā un trešā pīlāra noteikumus par kopīgu ārējo un drošības politiku, kā arī policijas un kriminālās likumdošanas jautājumus. 1993.gadā Kopenhāgenā Eiropas Padomes sanāksmē tika noteikti priekšnosacījumi kandidātvalstu uzņemšanai Savienībā. Kandidātvalstīs ir jābūt stabiliem institūtiem, kuri garantē demokrātijas, tiesiskas valsts principu un cilvēktiesību ievērošanu, kā arī mazākumtautību aizsardzību.

Otrkārt, kandidātvalstīs ir jābūt funkcionējošai tirgus ekonomikai, un tām reāli ir jāspēj izturēt gan konkurenci Eiropas iekšējā tirgū, gan arī jāpilda pienākumi, kurus uzliek dalība Savienībā, ieskaitot Savienības politiskās, ekonomiskās un monetārās prasības. Kandidātvalstīm pirms iestāšanās Eiropas Savienībā papildus ir jāatrisina visas domstarpības, kas varētu apdraudēt Eiropas Savienības kopumu un darbību. Šādas domstarpības ir, piemēram, strīdi par robežām un mazākumtautību problemātiskais stāvoklis. Somija šos kritērijus uzskata par neapšaubāmiem un obligātiem dalības priekšnosacījumiem.

Somija atbalsta Eiropas Savienības Komisijas paplašināšanās stratēģiju, kuras atskaites punkts ir tāds, ka dalībvalstis, pievienojoties Savienībai, saskaņo sabiedrisko tiesību institūtu. Pārejas laiks un objektīvi pamatota piekāpšanās atsevišķos jautājumos ir daļēji iespējama, kā tas jau ir bijis agrākajos pievienošanās līgumos, bet izņēmumi no kopējiem noteikumiem kā tādi nav pieļaujami. Sabiedrisko tiesību institūta sakārtošana nacionālajā līmenī ir svarīgs un liels uzdevums, pie kura jums kā kandidātvalsts likumdevējiem ir daudz jāstrādā. Ar likumdošanas atjaunošanu uz papīra vien nepietiek. Likuma pantiem ir jākļūst par reāli funkcionējošu likumdošanu, kuras noteikumi jālieto praksē kā ierēdņiem, tā arī pilsoņiem.

Eiropas kopienu dibināšanas pamatā bija doma par to, ka pakāpeniska ekonomiskā apvienošanās varētu radīt priekšnosacījumus, lai valstis tuvinātos arī politiski. Šī doma ir derīga arī mūsdienu paplašināšanās projektam. Dalībvalstis saprot, ka paplašināšanās nenozīmē tikai lielu ekonomisko slodzi dalībvalstīm, kaut gan arī ekonomisko nastu vai citus sarežģījumus nevajadzētu novērtēt par zemu.

Perspektīvā pēc paplašināšanās sekos nozīmīgas ekonomiskās priekšrocības. Iekšējā tirgus paplašināšanās pavērs jaunas iespējas kā uzņēmumiem, tā arī patērētājiem. Izskatot Eiropas Savienības paplašināšanās ietekmi un paplašināšanās stratēģiju, ir jāakcentē tas, ka šī paplašināšanās palielinās visas Eiropas Savienības ekonomiskās un sociālās attīstības potenciālu, tādēļ kandidātvalstīm būtu jāpiedāvā pēc iespējas labvēlīgāki priekšnoteikumi, lai tās varētu integrēties Rietumeiropas ekonomiskajā sistēmā. Turklāt īpaša uzmanība ir jāpievērš tam, lai kandidātvalstis sasniegtu pietiekamu sociālo tiesību un vides normu līmeni.

Nedrīkst aizmirst arī par to dvēselisko un kultūras kapitālu, ko Eiropas Savienībai nodrošinās paplašināšanās. Paplašināšanās paredz Eiropas Savienības atjaunošanos kā iekšēji, tā arī no ārpuses. Dalībvalstis starpvalstu konferencē pašlaik apspriež nozīmīgas institucionālās pārmaiņas, kuras ir jāveic Eiropas Savienībā pirms nākamās paplašināšanās kārtas. Eiropas Padomes sanāksmē, kas decembrī notiks Nicā, tiks lemts arī par Komisijas sastāvu, par Padomes balsu līdzsvarošanu un akcentēšanu, kā arī par vietu sadali Eiropas Parlamentā. Tādām valstīm, kādas ir mūsu valstis, kuras cilvēku skaita ziņā ir nelielas, tas ir, mazām dalībvalstīm, ir ļoti svarīgi, kā mēs spēsim kontrolēt mūsu nacionālās intereses, Eiropas Savienībai pieņemot lēmumus. Somija pārrunās ir atbalstījusi tādu principu, lai katrai dalībvalstij tur būtu savs komisārs, lai tiktu nodrošināts pietiekams balsu skaits Padomē un saglabāts pieņemams vietu skaits Eiropas Parlamentā. Mēs ticam, ka šie principi atbilst arī jūsu mērķiem.

Būdama maza valodas izplatības reģiona un mazas valsts pārstāve, bet it sevišķi kā dzimtās valodas skolotāja, es uzskatu par ļoti svarīgām tiesības Savienībā izmantot dzimto valodu kā oficiālo valodu. Eiropas Parlamenta darbība un lēmumu sagatavošana visās Savienības oficiālajās valodās ir mūsu pamattiesības. Tomēr Padomes darbā šajā ziņā var vēl daudz ko vēlēties. Valodu jautājums nav ietverts pašreizējās starpvalstu konferences darba kārtībā, taču, pateicoties lielajām dalībvalstīm, šis jautājums laiku pa laikam tiek izvirzīts.

Kā nacionālā parlamenta locekļus jūs droši vien nodarbina jautājums par likumdošanas varas nodošanu Eiropas Savienības institūcijām. Dalībvalstu nacionālie parlamenti nav tieši pārstāvēti Eiropas Savienības institūcijās. Tiem ir iespēja kontrolēt un vadīt Eiropas Savienības darbību ar Padomē strādājošo dalībvalstu valdību pārstāvju palīdzību. Šeit īpaši svarīga ir katras valsts konstitucionālā organizācija.

Eiropas Savienības pamatlīgumu izmaiņas, kā arī daži citi Eiropas Savienības galvenie lēmumi papildus ir jāapstiprina dalībvalstu parlamentos. Dalībvalstu nacionālo parlamentu Eiropas Savienības komisijas sadarbojas Eiropas Savienības komisiju konferences (tā sauktās COSAC) ietvaros, kas tiek organizēta divas reizes gadā.

Dalībvalstu nacionālo parlamentu statuss ir atšķirīgs. Daudzām vecajām dalībvalstīm ir diezgan vāja parlamentārā vadība. Latvijai iepriekš vajadzētu labi apdomāt šo jautājumu. Kad Somija gatavojās iestāties Savienībā, mēs paredzējām, ka Somijas parlamentam saglabāsies iespēja piedalīties Eiropas Savienības likumdošanas sagatavošanā. Esam veikuši mūsu Konstitūcijā izmaiņas, kas garantē parlamenta pilnvaru un pārraudzības tiesību saglabāšanu. Somijas parlamentam, pretēji daudzu citu dalībvalstu parlamentiem, ir reāla iespēja ar Somijas valdības viedokli ietekmēt Eiropas Savienības Padomi.

Somijas Konstitūcija uzliek par pienākumu valdībai informēt parlamentu par lietu sagatavošanu Eiropas Savienībā. Valdībai ir arī jāuzklausa parlaments par Eiropas Savienībā izskatāmajiem piedāvājumiem, kā arī jāskaidro un jāpamato savas darbības līnija dažādos Eiropas Savienības jautājumos. Saskaņā ar Konstitūciju valdībai un atsevišķiem ministriem savā darbībā ir jābauda parlamenta uzticība. Šis parlamentārās atbildības princips attiecas arī uz valdības darbību Eiropas Savienībā un praksē nozīmē to, ka parlamenta viedoklis nosaka Somijas darbības līniju.

Parlamentā Eiropas Savienības lietu izskatīšana ir uzticēta komisijām. Parlamenta viedoklis Eiropas Savienības jautājumos tiek paziņots Lielajā komisijā vai, ja jautājums skar Eiropas Savienības kopīgo ārpolitiku vai drošības politiku, tas tiek izskatīts Ārlietu komisijā. Galvenais Lielās komisijas uzdevums ir parlamenta ietekmes un parlamentārās uzraudzības īstenošana Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanā.

Lielā komisija izskata divu veidu Savienības jautājumus - Eiropas Savienības likumdošanas iniciatīvas (direktīvu un dekrētu projekti), kas skar parlamenta kompetencē esošos jautājumus, kā arī citus ar Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanu saistītos jautājumus, par kuriem valdība ir uzskatījusi par nepieciešamu informēt parlamentu vai parlaments ir īpaši lūdzis šo jautājumu izskaidrošanu. Līdz ar to papildus Lielajai komisijai priekšlikums tiek nosūtīts izskatīšanai vienai vai vairākām komisijām, kuru kompetencē atrodas šī lieta. Šo komisiju uzdevums ir sniegt atsauksmi par jautājumu, lai Lielā komisija varētu to izskatīt. Nobeigumā Lielā komisija paziņo parlamenta viedokli par šo priekšlikumu.

Pirms katras Savienības Padomes sanāksmes valdības locekļi, kas tajā piedalās, skaidro Lielajai komisijai sanāksmē izskatāmos jautājumus un Somijas pārstāvju pozīciju Padomē.

Pirms sanāksmes arī premjerministrs sniedz paskaidrojumu Lielajā komisijā par Eiropas Padomes, tas ir, Eiropas Savienības, galotņu sanāksmes sagatavošanu un Somijas pozīciju. Lielā komisija saņem ziņojumu par sanāksmju gaitu un rezultātiem, kad tās ir pabeigtas.

Tāpat kā savā laikā Somijā, lēmumu par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai pieņem tauta. Ņemot vērā jūsu valsts vēsturi, ir saprotams, ka pastāv stipras bažas par iespējamo suverenitātes atkārtotu zaudēšanu. Ir svarīgi, lai jūs, parlamentārieši, tautas pārstāvji, informētu Latvijas tautu par to, kas notiek pārrunās par iestāšanos, un atklāti stāstītu par to, ko nozīmēs dalība ar visām tās labajām un sliktajām pusēm. Parlamenta, kas pārstāv tautu, patiesa un pārliecinoša piedalīšanās Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanā ir garantija tam, ka suverenitātes kodols tiks saglabāts pašu rokās.

Mēs esam uzmanīgi sekojoši līdzi tam, kādus soļus Latvija līdzās citām kandidātvalstīm ir spērusi iestāšanās sagatavošanā. Latvija ir attīstījusies ceļā uz sociālo tirgus ekonomiku, kaut gan tai ir vēl daudz jādara nodarbinātības atbalstīšanai, sociālā dialoga paplašināšanai un nabadzības novēršanai.

Mēs ļoti pozitīvi vērtējam to, ka Latvija ir veikusi izmaiņas savā Pilsonības likumā, apstiprinājusi jaunu Valodas likumu un uzsākusi Latvijas sabiedrības integrāciju veicinošu programmu. Eiropas Savienības un Latvijas savstarpējās pārrunas par dalību tika veiksmīgi uzsāktas pēc 1999.gada decembra Eiropas Padomes Helsinku lēmuma. Novēlu jums labu veiksmi iestāšanās sarunās, kuras dažkārt mēdz būt arī smagas.

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Somijas un Latvijas tautu saites sniedzas dziļi vēsturē. Somugru un baltu tautas vienmēr ir dzīvojušas kā kaimiņi. Dzīvojot pie vienas jūras, somi un latvieši vienmēr ir sadarbojušies. Mēs paši bieži vien vairs neatceramies, ka Somijai un Latvijai ir bijusi kopīga vēsture jau no 17.gadsimta, kad esam bijuši daļa no Zviedrijas Karalistes. Ceru, ka pēc dažiem gadiem mēs sēdēsim pie kopīga galda, lemjot par Eiropas Savienības lietām.

Latvijai ir savdabīga un dzīvotspējīga kultūra. Vēstures gaitā latvieši vienmēr starptautiskajā dialogā ir sekojuši labākajām Eiropas tradīcijām. Būdami maza tauta, somi saprot savas valodas un kultūras mantojuma saglabāšanas nozīmi.

Esmu apmierināta ar to, ka starp mūsu valstu parlamentiem un parlamentāriešiem ir cieša un aktīva sadarbība. Labs piemērs ciešiem kontaktiem ir bijušas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāju konferences. Astoņu priekšsēdētāju sanāksmes ir kļuvušas par svarīgu forumu, kurā līdzās citiem jautājumiem mēs varam apspriest mūsu parlamentu darba principu attīstību.

Cienījamie deputāti! Somijas parlamenta delegācijas vārdā un savā vārdā vēlos pateikties jums, cienījamais priekšsēdētāja kungs, par silto uzņemšanu jūsu skaistajā pilsētā, kura nākamgad svinēs savu 800 gadu jubileju. Novēlu jums panākumus.

Liels paldies, un arī turpmāk novēlu panākumus! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies Uosukainenas kundzei, un mēs vēlam jums veiksmīgu vizītes turpinājumu! (Aplausi.)

Turpināsim izskatīt likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš. 3.priekšlikums.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

3.priekšlikums. Deputāti Bartaševičs un Klementjevs iesniedza priekšlikumu, kas attiecas uz Saeimas deputātu skaitu, kuri var ierosināt un iesniegt pieteikumus Satversmes tiesā. Deputāti ierosina aizstāt vārdu “divdesmit” ar vārdu “desmit”. Juridiskā komisija rūpīgi debatēja par šo priekšlikumu (un tur ir vēl vesela rinda analogu priekšlikumu par likuma tekstu) un nolēma šo priekšlikumu neatbalstīt sekojošu motīvu dēļ: 20 deputāti ir Saeimas viena piektā daļa, un, analizējot analogu likumdošanu, kāda Eiropā ir par konstitucionālajām tiesām, redzam, ka parasti šāda daļa parlamenta, viena piektā daļa, ir deputātu skaits, kuri ir tiesīgi gan dažādus jautājumus virzīt uz Satversmes tiesu, gan arī risināt dažādus citus jautājumus. Tā tiek uzskatīta par pietiekami lielu daļu, lai virzītu dažādus jautājumus gan parlamentā, gan citur. Un tādēļ šajā gadījumā komisija uzskatīja, ka 20 deputātu ir pietiekami demokrātisks skaitlis, kas būtu pietiekams, lai varētu iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā, un tāpēc neuzskatīja, ka vajag samazināt šo skaitli līdz desmit. Un otrs arguments ir tas, ka komisija atbalstīja būtisku paplašinājumu - iespēju personām vērsties tieši Satversmes tiesā. Tādā veidā tiek paplašināts to personu loks, kas spējīgas iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu. Tādēļ mēs nolēmām neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 3.priekšlikumu. Juris Sokolovskis.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir precedents tajā pašā likumā. Muciņa kungs, tur ir teikts, ka desmit deputāti var ierosināt iecelt tiesnesi Satversmes tiesai. Un es vēlreiz gribu atgādināt, ka valdošajām partijām vai frakcijām un vispār pozīcijai ir lielas iespējas ierosināt lietas izskatīšanu Satversmes tiesā, nu, teiksim, savācot divdesmit parakstus vai, tā teikt, caur valdību vai ar Saeimas balsojumu, ar Saeimas deputātu balsu vairākumu. Taču mūsu frakcijas priekšlikums ir samazināt deputātu skaitu, kurš ir nepieciešams, lai iesniegtu pieteikumu Satversmes tiesai par lietas ierosināšanu par likuma neatbilstību augstākā juridiskā spēka tiesību normām. Pēc mūsu domām, šis skaitlis ir jāsamazina no divdesmit līdz desmit deputātiem. Spēkā esošā norma apgrūtina opozīcijai iespēju vērsties Satversmes tiesā, jo abās opozīcijas frakcijās pašlaik ir mazāk nekā 20 deputāti. Protams, abas opozīcijas frakcijas pierādīja praksē, ka atsevišķos gadījumos viņi var sekmīgi pārvarēt barjeru un tomēr iesniegt pieteikumu, bet tas ir mākslīgs risinājums, jo mēs nevaram gaidīt, nevaram pieprasīt no deputātiem, no abām frakcijām, no opozīcijas deputātu vairākuma, vienādu attieksmi vai vienādu interesi pret konkrētu lietu vai konkrētu likumu. Un nav nekāds brīnums, ka opozīcijas frakcijām var būt pavisam atšķirīga attieksme pret noteiktiem likumiem. Nedrīkst piespiest opozīciju formāli parakstīties zem pieteikuma tikai opozīcijas solidaritātes dēļ. Rīt opozīcijā sastāvs var izmainīties. Es stipri šaubos, vai, teiksim, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK... vai tad, kad šī partija nokļūs opozīcijā, frakcijai viegli izdosies savākt nepieciešamos 20 parakstus, nu, teiksim, ar mūsu frakcijas palīdzību. Es stipri šaubos. Ja mēs nesamazināsim likmi, tad mūsu parlamentā saglabāsies otrs lieks un nestrādājošs mehānisms, tāds pats kā Pieprasījumu komisijā esošais mehānisms, kur opozīcija pat teorētiski nevar kaut ko panākt ar savām balsīm. Es ierosinu tomēr atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Mitrofanova kungs, es saprotu, ka jūs domās esat pilnīgi vienots ar Sokolovska kungu, bet tomēr turpmāk piesakieties no savas vietas runāt debatēs. Paldies.

Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija noraidīja šo priekšlikumu. Un, atskatoties vēsturē, mēs redzam, ka pirmajā Satversmes tiesas likuma redakcijā vispār bija minēta viena trešdaļa deputātu. Pēc tam šī norma tika pielāgota starptautiskajai praksei, kāda ir, - viena piektā daļa. Ja mēs aizejam līdz vienai desmitajai daļai, tad, manuprāt, mēs ieslīgstam galējībās. Vienu desmito daļu mēs varētu atbalstīt viena iemesla dēļ - ja nebūtu jaunās redakcijas 17.panta pirmās daļas 11.punktam. Šis 11.punkts dod ikvienai personai, gan juridiskai, gan fiziskai... priekšlikumu iesniedzēji - tās ir trīs vai četras partijas, tātad jebkura partija kā juridiska persona... Lūdzu Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā vērsties Satversmes tiesā. Lūdzu, izmantojiet savas tiesības! Savukārt, ja mēs nonākam līdz desmit deputātiem, tad es saskatu šajā gadījumā instrumentu varbūt pat šai tā saucamajai nevardarbīgās pretošanās kampaņai, jo arī likumdošanas procesu ir diezgan viegli kavēt un bloķēt ar šādām metodēm, kuras it kā par likumīgām ir atzinis Satversmes aizsardzības birojs. Tā ka es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pirms turpinām debates, mums ir jāizskata desmit deputātu ierosinājums: “Turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai.” Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Nākamajam vārds debatēs deputātam Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie deputāti! Mūsu frakcijas piedāvājums, mūsu deputātu piedāvājums ir samazināt deputātu skaitu, kam ir tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai, no divdesmit uz desmit cilvēkiem, un tam ir daži iemesli.

Pirmkārt. Šeit izskanēja labs priekšlikums un izskanēja doma, ka it kā pietiek ar to, ka pilsonis var iesniegt šādu pieteikumu, ja viņa tiesības ir aizskartas. Tomēr Saeimā sēž deputāti, un tieši viņu pienākums ir vērot, lai Latvijas likumdošana būtu saskaņota un atbilstu tiem līgumiem, kurus Latvija ir akceptējusi šeit, un, protams, deputāti labāk zina šo jomu. Par šo priekšlikumu, kas dod iespēju tieši desmit deputātiem vērsties Satversmes tiesā, bija, tā teikt, domstarpības, vai nevajadzētu dot šīs tiesības vienam deputātam, un tas bija savdabīgs kompromiss no mūsu puses.

Paskatieties, kas pašreiz notiek! Saeimā ir sešas frakcijas, un tikai divām frakcijām ir iespējas uzrakstīt šādu pieteikumu Satversmes tiesai. Tas nav godīgi, un es uzskatu, ka tomēr arī citām frakcijām ir jādod tādas tiesības. Pie tam ir ļoti svarīgi piešķirt opozīcijai, tā teikt, “sanitāra” lomu, jo eksistē ļoti daudzas normas, kas ir pretrunā ar starptautiskajiem likumiem un līgumiem. Un kam gan citam ja ne opozīcijai vajadzētu nodarboties ar to saskaņošanu? Ja mēs dosim iespēju opozīcijai strādāt tieši šajā virzienā, tad labums būs ne tikai opozīcijai un ne tikai Saeimai, bet arī visai valstij. Tieši tāpēc es uzskatu, ka tomēr ir vērts samazināt šo kvotu un dot iespēju strādāt arī opozīcijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ir svarīgi atcerēties pirmo lasījumu, kurā varbūt nepietiekoši tika uzsvērts būtisks šo labojumu kopējais raksturs. Kopējais raksturs šiem labojumiem ir tāds, ka notiek pavērsiens 17.panta 11.punktā no publisko tiesību subjektiem, kuru te ir gara rinda, kas var iesniegt... Līdz šodienai pieteikumus varēja iesniegt Ministru kabinets, Augstākās tiesas Plēnums, ģenerālprokurors, Valsts kontrole, Valsts prezidente, 20 deputāti… Tagad notiek pavērsiens uz privāto personu pusi. Tātad šī persona var iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā, līdz ar to šīs debates par to, ka vienu vai otru personu šeit varētu pielikt klāt vai vēl papildināt ar kādu citu… Arī arodbiedrības griezās pie mums komisijā, lai tās papildina. Šim punktam ir tendence samazināties, jo mēs šobrīd akcentu liekam uz privātpersonām. Tas ir viens moments.

Un vēl otrs moments. Mēs tādā veidā šīs privātās personas mudinām pāriet uz Rietumu sabiedrībai tradicionālo pieeju, ka nevis kāds labais onkulis mūsu vietā iesniedz pieteikumus tiesā un tiesājas, bet ka mēs paši rūpējamies par savu tiesību aizsardzību.

Tādēļ arī papildus ir šie motīvi, kāpēc komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Bartaševiča un deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 46, atturas - 15. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 4.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

L.Muciņš. 5. - tieslietu ministres Labuckas priekšlikums. Sakarā ar to, ka netika atbalstīts otrais priekšlikums, arī šis nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 6. - deputātu Bartaševiča un Klementjeva priekšlikums - nav atbalstīts, bet pēc būtības mums tas ir iekšā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Par 7. - tas pats.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 8. - deputātu Bartaševiča un Klementjeva priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātu Bartaševiča un Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 40, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš. 9. - deputātu Bartaševiča un Klementjeva priekšlikums - nav atbalstīts sakarā ar iepriekšējo balsojumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

L.Muciņš. 10. - tieslietu ministres Labuckas priekšlikums - ir atbalstīts daļēji un iestrādāts 11. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas viedoklim par 10. un 11.priekšlikumu.

L.Muciņš. 12. - tieslietu ministres Labuckas priekšlikums - ir atbalstīts daļēji un iestrādāts 13. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 14. - deputāta Lujāna priekšlikums - paredz pagarināt šo termiņu, cik ilgi var iesniegt šīs konstitucionālās sūdzības, tātad pagarināt termiņu no 6 mēnešiem uz 1 gadu, taču tas nav atbalstīts, jo neveicina tiesiskās stabilitātes veidošanos valstī. Kad konstitucionālā sūdzība tiek iesniegta pēc tam, kad ir izmantoti visi likumā paredzētie aizsardzības līdzekļi, kad līdz ar to ir iziets cauri visām tiesu instancēm, visām apelācijām un kasācijām un spriedums ir stājies spēkā, tad līdz ar to šāda viena gada pielikšana klāt 6 mēnešu vietā sūdzības iesniegšanai nevar kalpot valstij par tiesiskās stabilitātes garantu, jo spriedumiem, kuri ir stājušies likumiskā spēkā, ir jāpaliek stabiliem. Tāpēc komisija nav atbalstījusi 14. - deputāta Lujāna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 15. - deputāta Lujāna priekšlikums - paredz izslēgt 20.panta piekto daļu, kurā ir paredzētas konstitucionālās tiesas tiesības, ka konstitucionālā tiesa var atteikties pati ierosināt lietu gadījumos, kad sūdzībā ietvertais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai. Komisija noraidīja šo deputāta Lujāna priekšlikumu šādu motīvu dēļ. Tas ir viens no svarīgiem konstitucionālās tiesas lietu skaita regulēšanas mehānismiem, un tajā pašā laikā tas novērš iespēju, ka konstitucionālajā tiesā tiek iesniegti dokumenti, kuri juridiski nav pietiekoši motivēti vai nav pietiekoši kvalitatīvi sagatavoti. Šeit mēs varam sasaistīt šo jautājumu ar to, ka ir valstis, kurās obligāti pieprasa, lai konstitucionālo sūdzību sastāda attiecīgā juridiskā statusā esošs advokāts. Mēs izdiskutējām komisijā arī šo jautājumu, kaut gan tāds priekšlikums nav iesniegts, bet tomēr it kā nosvērāmies uz to pusi, ka vajadzētu atļaut katram iesniegt konstitucionālo sūdzību un tajā pašā laikā nevajadzētu to ierobežot ar kāda izglītota jurista vai attiecīgu statusu sasnieguša jurista prasību, ka tikai viņi var sastādīt šīs konstitucionālās sūdzības. Tādējādi tas ir vēl viens motīvs, kādēļ mēs noraidījām deputāta Lujāna priekšlikumu, jo pilsoņiem un personām, aizstāvot savas tiesības, tomēr ir jādomā par juridisko motivāciju, jo mēs nevaram šeit jebkuras sūdzības par jebkādu jautājumu bez kādas motivācijas sūtīt, citādi mums ir tik milzīga Satversmes tiesa jāuztaisa… Jau šodien mēs redzam, ka ļoti daudzas nemotivētas sūdzības nonāk Satversmes tiesā un ir nepareizi adresētas. Tādēļ mēs noraidījām.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. 16. - deputātu Bartaševiča un Klementjeva priekšlikums - nav atbalstīts, un mēs jau to balsojām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Par 17. - tas pats. Neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 18. - deputāta Lujāna priekšlikums - nav atbalstīts tāpēc, ka pirmām kārtām 23.panta - “Pārstāvība Satversmes tiesā” - pirmā daļa skaidri un gaiši nosaka, ka šo lietu dalībnieku procesuālās darbības Satversmes tiesā var veikt pats vai arī ar pilnvarotu personu un pilnvarotu pārstāvju starpniecību. No vienas puses, Lujāna kungs šeit jau it kā pastiprina to prasību, ka ir jābūt notariālai pilnvarai, taču 23.panta pirmā daļa nekādu notariālu pilnvaru neprasa. Tā par pārstāvju starpniecību šeit neko nerunā, taču tajā pašā laikā trešā daļa runā par zvērinātu advokātu, kurš ir nevis tāds pārstāvis, kas uzstājas šīs personas vietā, bet gan uzstājas paralēli vai kopā ar šo personu un sniedz kvalitatīvu juridisku palīdzību. Lujāna kungs šeit tātad piedāvāja šo ceturto daļu, ko mēs neatbalstījām tā motīva dēļ, ka, no vienas puses, viņš pastiprina, bet, no otras puses, mums tomēr kaut nedaudz ir jānodrošina, lai Satversmes tiesā tāpat kā jebkurā tiesā un kā tas ir daudzās Eiropas valstīs, runātu nevis katrs, kas, ejot garām tiesai, ir ienācis iekšā, lai pateiktu dažus gudrus vārdus tiesnesim, bet galīgi šķērsām par izskatāmo lietu, bet gan lai runātu kvalitatīvi izglītoti un attiecīgi savu kvalifikāciju visu laiku paaugstinoši un tai sekojoši kvalificēti juristi, kā tas ir normālās Rietumu valstīs, jo savus zobus arī jūs neļaujat ārstēt kuram katram garāmgājējam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

Acīmredzot visi priekšlikumi ir izskatīti.

L.Muciņš. Jā, līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

L.Muciņš. 10.oktobri, lūdzu.

Sēdes vadītājs. 10.oktobris. Paldies.

Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, mums jānoklausās daži paziņojumi.

Šodien mēs sveicam kolēģi Pāvelu Maksimovu 56 gadu jubilejā. (Aplausi.).

Nākamais paziņojums. Vārds deputātam Gundaram Bojāram.

G.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Deviņi Saeimas deputāti ir izteikuši vēlēšanos darboties Latvijas un Islandes parlamentu sadarbības grupā. Visus, kas vēl vēlas šajā grupā darboties, lūdzu uz dažām minūtēm Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Vārds Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde sāksies pēc pusstundas.

Sēdes vadītājs. Vārds Edvīnam Inkēnam.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Pirmā ir labā ziņa, un tā attiecas uz Eiropas lietu komisijas locekļiem. Šodien nenotiek Eiropas lietu komisijas sēde.

Otrā ziņa attiecas uz Leiškalna un Muciņa kungu, Barčas kundzi, Lagzdiņa un Kuduma kungu, un Počas kundzi. Pulksten 11.00 Ārlietu komisijas zālē mēs nāksim uz darba sapulci, lai apspriestu to, kā Eiropas likumi virzās cauri Saeimai, un tādā veidā sagatavosimies mūsu nākamās nedēļas tikšanās reizei ar Ministru prezidentu.

Sēdes vadītājs. Vārds Vairai Paeglei.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Aicinu savas kolēģes Saeimas deputātes uz īsu tikšanos blakus zālē, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, ka Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti ir apmierināti ar rakstisko satiksmes ministra Anatolija Gorbunova atbildi uz viņam iesniegto jautājumu par Ceļu fonda līdzekļiem, šodien pulksten 17.00 atbildes mēs neuzklausīsim.

Vārds Aijai Počai. Lūdzu!

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Privatizācijas lietu izmeklēšanas komisiju lūdzu pulksten 11.00 pulcēties Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Inese Birzniece, Kristiāna Lībane, Ivars Godmanis, Juris Sinka un Valdis Lauskis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas rudens sesijas 4.sēde

2000.gada 28.septembrī

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par presi un citiem

masu informācijas līdzekļiem””

            (2252. un 2252-a dok.)    - 1.lpp.

Priekšlikumi            - dep. Dz.Rasnačs            - 1.lpp.

                        - dep. A.Seiksts            - 3.lpp.

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes

nodokli naftas produktiem”” (Nav pieņemts)

            (2254. un 2254-a dok.)    - 4.lpp.

Priekšlikums            - dep. A.Kalniņš            - 4.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes

privatizāciju lauku apvidos”” (Nav pieņemts)

            (2255. un 2255-a dok.)    - 6.lpp.

Priekšlikums            - dep. P.Salkazanovs            - 6.lpp.

Par likumprojektu “Detektīvdarbības likums”

            (2260. un 2260-a dok.)    - 8.lpp.

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma

spēkā stāšanās laiku un kārtību””

            (2261. un 2261-a dok.)    - 8.lpp.

Priekšlikums            - dep. A.Seiksts            - 8.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi Operatīvās darbības

likumā”

            (2262. un 2262-a dok.)    - 8.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”

            (2266. un 2266-a dok.)    - 8.lpp.

Priekšlikums            - dep. J.Dalbiņš            - 9.lpp.

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas

Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko

stāvokli un pensijām””

            (2267. un 2267-a dok.)    - 10.lpp.

Priekšlikumi            - dep. A.Bartaševičs            - 10.lpp.

                        - dep. J.Dobelis            - 11.lpp.

Par Saeimas deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram

A.Kalvītim “Par ekonomikas ministra VAS

“Privatizācijas aģentūra” valsts pilnvarnieka A.Kalvīša rīcības

atbilstību likumam “Par akciju sabiedrībām””

            (2253. dok.)                - 12.lpp.

Motivācija                    - dep. E.Baldzēns            - 13.lpp.

Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta

O.Deņisova saukšanai pie administratīvās atbildības”

            (2249. dok.)                - 14.lpp.

Ziņo                 - dep. V.Muižniece            - 14.lpp.

Lēmuma projekts “Par grozījumu Saeimas lēmumā par

atbildīgās komisijas noteikšanu likumprojektam “Grozījumi

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā””

            (2268. dok.)                - 15.lpp.

Ziņo                 - dep. L.Muciņš            - 15.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas

Zemessardzi”” (2.lasījums) (Steidzams)

            (2110. un 2217. dok.)            - 15.lpp.

Ziņo                 - dep. P.Lāce - 16.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko

produktu likumā” (1.lasījums)

            (2177. un 2242. dok.)            - 17.lpp.

Ziņo                 - dep. J.Sproģis            - 17.lpp.

Likumprojekts “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko

būvju drošumu” (1.lasījums)

            (2143. un 2243. dok.)            - 18.lpp.

Ziņo                 - dep. A.Razminovičs            - 18.lpp.

Likumprojekts “Dzelzceļa pārvadājumu likums”

(1.lasījums)

            (2171. un 2244. dok.)            - 19.lpp.

Ziņo                 - dep. M.Lujāns            - 19.lpp.

Likumprojekts “Grozījums Robežsardzes likumā” (1.lasījums)

            (2156. un 2247. dok.)            - 19.lpp.

Ziņo                 - dep. P.Lāce - 20.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu

stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību””

(1.lasījums)

            (2152. un 2250. dok.)            - 20.lpp.

Ziņo                 - dep. O.Spurdziņš            - 20.lpp.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Gruzijas valdības nolīgumu par starptautiskajiem

pārvadājumiem ar autotransportu” (1.lasījums) (Steidzams)

            (2163. un 2256. dok.)            - 21.lpp.

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 21.lpp.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Gruzijas valdības nolīgumu par starptautiskajiem

pārvadājumiem ar autotransportu” (2.lasījums)

            (2163. un 2256. dok.)            - 22.lpp.

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 22.lpp.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Irānas

Islama Republikas valdības nolīgumu par pasažieru un kravu

starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”

(1.lasījums) (Steidzams)

            (2121. un 2257. dok.)            - 22.lpp.

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 22.lpp.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Irānas

Islama Republikas valdības nolīgumu par pasažieru un kravu

starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”

(2.lasījums)

            (2121. un 2257. dok.)            - 23.lpp.

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 23.lpp.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Čehijas Republikas valdības vienošanos par rūpniecisko

sadarbību aizsardzības jomā” (1.lasījums) (Steidzams)

            (2157. un 2258. dok.)            - 23.lpp.

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 23.lpp.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Čehijas Republikas valdības vienošanos par rūpniecisko

sadarbību aizsardzības jomā” (2.lasījums)

            (2157. un 2258. dok.)            - 24.lpp.

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 24.lpp.

Likumprojekts “Par Eiropas Padomes Attīstības bankas

līgumu” (1.lasījums) (Steidzams)

            (2129. un 2259. dok.)            - 24.lpp.

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 24.lpp.

Likumprojekts “Par Eiropas Padomes Attīstības bankas

līgumu” (2.lasījums)

            (2129. un 2259. dok.)            - 25.lpp.

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 25.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā

īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” (1.lasījums)

            (2197. un 2263. dok.)            - 25.lpp.

Ziņo                 - dep. L.Muciņš            - 25.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un

pagasttiesām”” (1.lasījums)

            (1970. un 2264.dok.)            - 26.lpp.

Ziņo                 - dep. L.Muciņš            - 26.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”

(2.lasījums)

            (2083. un 2265. dok.)            - 26.lpp.

Ziņo                 - dep. L.Muciņš            - 27.lpp.

Somijas parlamenta spīkeres Ritas Uosukainenas

uzruna                          - 28.lpp.

Likumprojekta “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”

izskatīšanas turpinājums            - 34.lpp.

Debates                        - dep. M.Mitrofanovs            - 35.lpp.

                        - dep. Dz.Rasnačs            - 36.lpp.

                        - dep. A.Bartaševičs            - 37.lpp.

Paziņojumi            - dep. G.Bojārs            - 43.lpp.

                        - dep. J.Lagzdiņš            - 43.lpp.

                        - dep. E.Inkēns            - 43.lpp.

                        - dep. V.Paegle            - 43.lpp.

                        - dep. A.Poča - 44.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa             - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs            - 44.lpp.