Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas sestā sēde
2001.gada 15.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

 Satura rādītājs
 Atbildes uz deputātu jautājumiem
 Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie kolēģi! Sākam Saeimas 15.februāra sēdi.

Kā jūs zināt, mūsu valstī viesojas Kazahstānas parlamenta - Mažilisa - priekšsēdētāja vadītā delegācija. Šodien delegācija ir ieradusies pie mums, un tādēļ mēs aicinām zālē Žarmahanu Tujakbaja kungu. (Aplausi.)

V.E. Žarmahans Tujakbajs (Kazahstānas Republikas Mažilisa priekšsēdētājs).

Godātais Straumes kungs! Cienījamie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!

Atļaujiet Kazahstānas Republikas parlamenta - Mažilisa - delegācijas vārdā pateikties Saeimas vadībai un personiski Straumes kungam par laipno ielūgumu apmeklēt jūsu valsti un tās brīnišķīgo galvaspilsētu Rīgu, kurai ir sena vēsture un neatkārtojams arhitektoniskais veidols. Mums ir dota brīnišķīga iespēja iepazīties ar Latvijas Saeimas daudzpusīgo radošo darbību, ar valstī notiekošajiem dinamiskajiem pārkārtojumiem un draudzīgās latviešu tautas šodienu. Izmantojot iespēju, atļaujiet nodot jums, cienījamie kolēģi, sirsnīgus sveicienus un vislabākos novēlējumus no visiem Kazahstānas Republikas parlamenta deputātiem. (Aplausi.)

Šogad aprit Kazahstānas Republikas neatkarības 10.gadadiena. Šajā īsajā laika posmā, ja lietojam vēstures mērauklu, atrisināts galvenais stratēģiskais uzdevums – radīta valsts suverenitātes nodrošināšanas un nostiprināšanas tiesiskā bāze, veikti vērienīgi tirgus un sociālekonomiskie pārkārtojumi, radīts tiesiskais pamats sabiedriskajām attiecībām, kas dinamiski attīstās, sperti aktīvi soļi, lai attīstītu savstarpēji izdevīgu sadarbību ar ārvalstīm, arī starpparlamentu sadarbību. Tiesiskās bāzes veidošanas galamērķis ir nodrošināt, lai tiktu uzcelta patiesi demokrātiska un ekonomiski attīstīta valsts, kurā pilnā mērā būtu atspoguļotas visu iedzīvotāju grupu pārstāvju intereses.

Tāpēc demokrātija un pilsonisko institūtu un brīvību attīstība jau kopš paša sākuma ir mūsu stratēģiskā izvēle, kas pacelta valsts politikas rangā. Turklāt mēs necenšamies forsēt notikumus, bet balstāmies uz mūsdienu Kazahstānas realitāti, daudznacionālās tautas tradīcijām un mentalitāti.

Pretrunu un sadursmju plosītajā bijušās PSRS telpā iekšējā stabilitāte un iecietība daudznacionālajā Kazahstānā tagad ir mūsu vislielākais sasniegums. Sadarbībā ar EDSO un citām starptautiskajām un reģionālajām organizācijām tiek veikts mērķtiecīgs darbs, lai Kazahstānā veidotu pilsonisku sabiedrību, šai nolūkā nostiprinot politisko partiju un organizāciju nozīmi, palielinot ikvienas personas, to skaitā sieviešu, lomu valsts politiskajā, ekonomiskajā un sabiedriskajā dzīvē, nodrošinot tiesu varas patiesu neatkarību, bezkompromisa cīņu ar korupciju, attīstot neatkarīgus masu saziņas līdzekļus un nevalstiskās organizācijas.

Izraudzījušies šādu pieeju, mēs virzāmies un esam apņēmušies arī turpmāk virzīties uz priekšu pa ceļu, kura mērķis ir konsekventi pilnveidot demokrātiskos institūtus, ieaudzināt republikas pilsoņiem pašcieņas jūtas un visai mūsu sabiedrībai – augstu politisko kultūru.

Mums ir divpalātu parlaments. Tas sastāv no Senāta un Mažilisa, kur ir attiecīgi 39 un 77 deputāti. Mažilisa deputātu lielāko daļu ievēlē viena mandāta teritoriālajos apgabalos, bet pārējos – pēc partiju sarakstiem, atbilstoši proporcionālās pārstāvības sistēmai. Politiskās partijas, kas ieguvušas ne mazāk par 7 procentiem to vēlētāju balsu, kuri piedalījušies vēlēšanās, sadala deputātu mandātus. Ietekmīgākās un autoritatīvākās politiskās partijas ir ieguvušas pārstāvību parlamentā - Mažilisā. Partijas struktūras pārstāvošo deputātu piedalīšanās palātas darbā ievērojami paplašinājusi politisko uzskatu, pozīciju un viedokļu spektru, bet tas galaiznākumā ļāvis ievērojami paaugstināt pieņemamo tiesību aktu kvalitāti. Šobrīd Mažilisā izskatīšanas procesā ir aptuveni 60 likumprojekti. Aktuālākie no tiem ir jaunā nodokļu kodeksa projekts, likumprojekti par naudas legalizāciju, par valsts aizsardzību un investīciju atbalstīšanu.

Tomēr mums šajā virzienā vēl veicams milzīgs darba apjoms. Tieši tāpēc mums svarīga ir pieredze, ko ir uzkrājušas citas valstis, kurās ir attīstīta demokrātija un izkoptas parlamentārās tradīcijas. Šajā aspektā mūs ļoti interesē pieredze, ko ieguvusi Latvijas Republikas Saeima, kurai ir nozīmīgi panākumi valsts likumdošanas pilnveidošanā, īpaši saistībā ar paredzamo integrāciju Eiropas Savienībā. Šajā sakarā gribētos atzīmēt, ka Kazahstāna apsveic Latvijas aktīvo un pārdomāto politiku starptautiskajā arēnā. Turklāt ir liels prieks atzīmēt, ka abu valstu nostāja galvenajos starptautiskajos jautājumos saskan.

Kazahstāna atbalsta Latvijas centienus iestāties Eiropas Savienībā, kas, ņemot vērā mūsu divpusējo attiecību lielo dinamismu, var kļūt par papildu faktoru, kurš sekmē Kazahstānas integrāciju Eiropas un pasaules sabiedrībā, kā arī tiešu piekļūšanu Eiropas kopējam tirgum. Kazahstāna arī izprot jūsu valsts orientāciju uz iestāšanos Ziemeļatlantijas Aliansē, kas, ja tiktu saglabātas konstruktīvas attiecības ar kaimiņvalstīm, kļūtu par Latvijas valsts drošības un tālākas ekonomiskās attīstības papildu garantiju.

Tādējādi Latvijas augstā autoritāte ārpolitiskajā sfērā ļauj jūsu valsti uzskatīt par vienu no ietekmīgākajām reģionālās, bet drīzā nākotnē arī visas Eiropas politikas dalībniecēm. Savukārt Kazahstāna, kurai ir nozīmīgs ekonomiskais potenciāls, ieņem noteicošu stāvokli Centrālajā Āzijā. Uzskatām, ka uz kopīgiem mērķiem un vērtībām pamatotā divpusējā sadarbība kļūs par svarīgu faktoru jaunu savstarpēji izdevīgu sakaru nodibināšanā starp mūsu valstīm. Turklāt mūsu valstis vieno centieni panākt tālāku sabiedrības demokratizāciju, izveidot tirgus ekonomiku un nodrošināt evolucionāru integrāciju pasaules ekonomiskajā telpā.

Ņemot vērā, ka Latvija pašreiz ir Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas (EPPA) prezidējošā valsts, ierosinām izskatīt iespēju aktīvāk iesaistīt Kazahstānu šīs autoritatīvās organizācijas darbībā. Piemēram, ir plānots šā gada aprīlī EPPA virsvadībā rīkot Rīgā starptautisku konferenci “Mazo tautu valodas XXI gadsimtā”.

Kazahstānā dzīvo aptuveni simts lielu un mazu etnosu pārstāvji, tāpēc tās parlamentārieši būs pateicīgi par iespēju piedalīties šajā pasākumā, lai apgūtu pieredzi, kas uzkrāta par šīm problēmām, un arī dalītos savā pieredzē.

Kazahstānas attiecības ar Baltijas valstīm pašreizējā posmā lielā mērā ir orientētas uz divpusējo sakaru paplašināšanu ekonomikas sfērā. Turklāt divas trešdaļas no Kazahstānas un Baltijas valstu preču apgrozījuma kopapjoma veido apgrozījums ar Latviju (68%). Abu valstu tirdznieciskās un ekonomiskās sadarbības attīstību veicina mūsu valstīs radītais labvēlīgais investīciju klimats. Piemēram, Kazahstānas ekonomikā jau ir ieguldīti vairāk nekā 10 miljardi ASV dolāru; ilgtermiņa investīciju portfelī ir pāri par 60 miljardiem ASV dolāru.

Šeit gribētos atzīmēt, ka Kazahstānas ekonomika patlaban ieiet aktīvas izaugsmes fāzē. Par to liecina pēdējo gadu rādītāji. Piemēram, IKP pieaugums 2000.gadā sasniedza 9,6%, rūpnieciskā ražošana paplašinājās par 14,6%, investīciju apjoms pamatkapitālā palielinājās par 29%, ārējās tirdzniecības apgrozījums – par 35% (tajā skaitā eksports – par 48%, imports – par 20%), bet tirdzniecības bilances pozitīvais saldo veidoja 1,6 miljardus ASV dolāru. Pagājušajā gadā Eiropas Savienība pieņēma lēmumu piešķirt Kazahstānai tirgus ekonomikas valsts statusu, līdz ar to ir likvidētas visas barjeras savstarpēji izdevīgai tirdzniecībai ar Eiropas valstīm.

Mūsuprāt, par visnotaļ perspektīvu abu valstu sadarbības jomu var kļūt tranzīta un transporta sfēra. Kazahstāna un Latvija var efektīvi izmantot savu ģeoekonomisko stāvokli, kas tām ir kā “tiltam”, kurš ar transporta un komunikāciju artērijām savieno Ziemeļeiropas valstis ar Dienvidāziju, Austrumāziju un Dienvidaustrumu Āziju. Turklāt Centrālās Āzijas reģiona valstu ekonomiskās attīstības līmenis ir tieši atkarīgs no šo valstu kopējās transporta infrastruktūras attīstības pakāpes un to integrācijas pasaules saimniecisko sakaru sistēmā.

Tāpēc mēs iestājamies par jau esošo Centrālās Āzijas tranzīta sistēmu aktīvu pilnveidošanu un jaunu formu meklēšanu sadarbībai ar citām valstīm. Mūsu valstij ir bagāti minerālu resursi, bet nav pieejas jūrai, taču reģionam kopumā ir vajadzīgi droši, daudzveidīgi ceļi uz pasaules tirgu. Tas ir mūsu suverenitātes, neatkarības nodrošināšanas un nostiprināšanas noteicošais jautājums.

Kazahstāna ar lielu interesi seko arī pārkārtojumiem, ko Latvijas valdība sekmīgi veic rūpniecībā, lauksaimniecībā, transportā, muitas un nodokļu politikā. Praktisku interesi rada Latvijas pieredze tādās jomās kā atbalsta fondu un uzņēmējdarbībai labvēlīga režīma veidošana, reformas banku sektorā, valsts īpašuma objektu privatizācija. Latvijas uzkrātā attīstības pieredze ir uzskatāma ilustrācija plānveidīgam un pārdomātam darbam, kas tiek veikts, lai sakārtotu sabiedriski politisko un sociāli ekonomisko dzīvi, un kas ļāvis sasniegt augstus dzīves līmeņa un tās organizācijas rādītājus. Tāpēc Kazahstānā Latvijas iestāšanos Vispasaules tirdzniecības organizācijā vērtē kā atzinības apliecinājumu tās lielajiem sasniegumiem brīvās ekonomikas attīstībā. Ceram, ka Latvijas puse atbalstīs Kazahstānas Republiku jautājumā par iestāšanos šajā starptautiskajā organizācijā.

Plašajai un konstruktīvajai Kazahstānas un Latvijas sadarbībai arī turpmāk ir jāatbilst mūsu valstu interesēm un jābalstās uz divpusējiem tiesiskiem dokumentiem, tāpēc arvien svarīgāk ir tālāk paplašināt Kazahstānas un Latvijas attiecību līgumiski tiesisko bāzi. Domājams, ir nepieciešams, piemēram, jau tuvākajā nākotnē noslēgt divpusēju nolīgumu par investīciju aizsardzību, konvenciju par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem, kā arī parakstīt dokumentus par sadarbību humanitārajā sfērā. Ceru, ka Latvijas parlamentārieši šajā jautājumā sniegs nepieciešamo atbalstu.

Ņemot vērā likumdošanas institūciju lielo ietekmi uz abu valstu ekonomisko un politisko lēmumu pieņemšanu, ilglaicīgu attiecību nodibināšanai starp Kazahstānas parlamentu un Latvijas Saeimu jākļūst par Kazahstānas un Latvijas partnerības neatņemamu elementu. Mūsu savstarpējās attiecībās īpaši svarīgi ir darba kontakti pastāvīgo komisiju, politisko frakciju, deputātu grupu un pat parlamentu darbinieku līmenī.

Mums ir patīkami uzzināt, ka Latvijas Saeimā darbojas sadarbībai ar Kazahstānas Republiku izveidota deputātu grupa, kura, neapšaubāmi, pozitīvi ietekmēs Kazahstānas un Latvijas attiecību attīstību. Kazahstānas parlamentā - Mažilisā - šajā nolūkā 2000.gada martā tika izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Latvijas Republikas parlamentāriešiem, kuras sastāvā ir visu mūsu palātas profilkomiteju locekļi. Izmantojot gadījumu un starpparlamentu attiecību tālākas attīstības nolūkā es personiski savā un Kazahstānas Republikas vadības vārdā uzaicinu Straumes kungu un cienījamos Saeimas deputātus jums izdevīgā laikā apmeklēt Kazahstānu. (Aplausi.)

Nobeidzot savu runu, gribu vēlreiz atzīmēt, ka Kazahstāna, tāpat kā neatkarīgā Latvija, XXI gadsimtu uzsāk atjaunota un būdama pārliecināta par savas valsts nākotni. Iepriekšējiem desmit mūsu neatkarīgās attīstības gadiem ir paliekoša nozīme mūsu valsts vēsturē un nākotnē. Mūsu tautas enerģija un griba ir ļāvušas, neraugoties uz visām grūtībām, ielikt un nostiprināt pamatus valsts suverenitātei un neatkarīgai attīstībai jaunajā gadsimtā.

Runas nobeigumā gribētos vēlreiz pateikties Latvijas Saeimai un visai Latvijas tautai par sirsnīgo uzņemšanu jūsu viesmīlīgajā zemē un šīs vizītes organizācijas augsto līmeni.

Novēlu laimi un uzplaukumu visai Latvijas tautai!

Pateicos par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies. Paldies Tujakbaja kungam.

Godājamie kolēģi! Turpinām mūsu šīsdienas sēdes darbu! Vispirms Prezidija ziņojumi.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Daudzgadējo finansu līgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Antidempinga likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Maksimova, Tolmačova, Plinera un Cileviča iesniegto likumprojektu “Likums par valsts un pašvaldību tiesisko palīdzību” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Iedomāsimies bezprecedenta ainu! No vienas puses, tanī darbojas pieredzējis advokāts, bet no otras - stresā iegrimuši pensionāri ar sliktu dzirdi. Domāju, ka nav jāzīlē par to, kas šinī procesā vinnēs. Te atbilde ir skaidra.

Cienījamie kolēģi! Mēs aicinām pievērst uzmanību mūsu projektam par valsts un pašvaldību tiesisko palīdzību. Likumprojekts nosaka kārtību tiesiskās palīdzības sniegšanai Latvijas iedzīvotājiem, kuriem viņu materiālais stāvoklis, valsts valodas prasmes līmenis vai zināšanu līmenis tiesiskajos jautājumos apgrūtina aizstāvēt savas likumīgās tiesības. Likumprojekts paredz šādus tiesiskās palīdzības veidus: juridiskā konsultācija, juridisko dokumentu sagatavošana, tulka palīdzība, pārstāvība administratīvajā procesā vai civilprocesā. Starp citu, šāds likums jau sekmīgi darbojas Lietuvā.

Cienījamie deputāti! Atcerēsimies, ka tiesisku valsti raksturo nevis deklarēto tiesību normu daudzums, bet gan šo normu realizācija. Ja jūs esat par šādu tiesisko normu realizāciju mūsu valsts dzīvē, balsojiet par mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas izteikties deputāts Jānis Lagzdiņš. (Starpsauciens: “Nevajag!”)

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Visam tam, ko teica un uzsvēra kolēģis Sokolovskis, varētu piekrist, un šī problēma, par kuru runāja kolēģis, neapšaubāmi, ir jārisina, un valsts pienākums ir to risināt.

Es gribētu jūs informēt par to, ka, sagatavojot trešajam lasījumam likumprojektu, kas reglamentēs administratīvo procesu mūsu valstī, apakškomisija, kas sagatavo šo projektu, pēc pazīstamā jurista Egila Levita priekšlikuma ir iekļāvusi likumprojektā trešajam lasījumam īpašu nodaļu, kas faktiski reglamentē noteikumus par kārtību, kādā iedzīvotāji var saņemt uzziņu no valsts institūcijām un no valsts amatpersonām par savām tiesībām. Un šīs normas, kas no jauna tiks iekļautas attiecīgajā likumprojektā, reglamentēs arī tos jautājumus, par kuriem runāja Sokolovska kungs.

Tāpēc es aicinu šo projektu nenoraidīt, bet tad, kad apspriešanā būs sagatavotais projekts - Administratīvā procesa likums trešajam lasījumam, par šo problēmu varēsim debatēt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsosim par deputātu Golubova, Maksimova, Tolmačova, Plinera un Cileviča iesniegtā likumprojekta “Likums par valsts un pašvaldību tiesisko palīdzību” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 33, atturas - 24. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Baldzēna, Zvejsalnieka, Čevera, Leona Bojāra, Lauska un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt deputāts Jānis Gaigals. Lūdzu, Gaigala kungs!

J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es nezinu, vai Jānis ir priekšlikuma autors, un īstenībā es neesmu pret šo priekšlikumu kā tādu, lai mēs finansētu kristīgās skolas un paredzētu valsts finansējumu kristīgajām skolām. Es esmu principāli pret to formu, kādā šis priekšlikums ir iesniegts. Godīgi sakot, kolēģi jau zina, ka es vienmēr atbalstu profesionālus priekšlikumus un nedalu, vai tie nāk no pozīcijas vai no opozīcijas. Taču šinī gadījumā cienījamie priekšlikuma autori vienkārši ir aizmirsuši kādu lietu - to, ka šī norma jau ir paredzēta esošā Izglītības likuma redakcijā un ka pagājušās vasaras sākumā cienījamie kolēģi, šā priekšlikuma iesniedzēji, draudzīgi jau ir nobalsojuši tieši par šo redakciju.

Atgādināšu, ka pašlaik spēkā esošā Izglītības likuma redakcija paredz, ka privātās izglītības iestādes finansē dibinātāji, bet savukārt valsts un pašvaldības piedalās privāto izglītības iestāžu finansēšanā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem “Par izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo”. Ja kādam īsti nav skaidrs, kas ir privātās skolas, tad jāizlasa 1.panta 19.punkts, kur ir precīzi definēts, ka privātā izglītības iestāde ir jebkura juridiskās vai fiziskās personas dibināta izglītības iestāde, tajā skaitā arī kristīgās skolas. Šī norma Izglītības likumā ir jau spēkā no paša sākuma, un tieši uz šīs normas pamata virkne kristīgo skolu jau labu laiku saņem finansējumu. Un tā ir gan Liepājas Katoļu pamatskola, gan Rīgas Katoļu ģimnāzija, gan Talsu Kristīgā skola, gan Stendes Kristīgā pamatskola un vēl vairākas citas skolas. Un problēma nebija vis tā, ka finansē šīs skolas, bet problēma ir tā, ka finansējuma apjoms ir absolūti nepietiekams šīm skolām - tas ir daudz mazāks nekā valsts vai pašvaldību skolām, un arī finansējuma apjoms uz vienu izglītojamo pilnīgi atšķiras. Tieši tāpēc pagājušās vasaras sākumā mūsu priekšlikumā bija minēts, ka ir jābūt Ministru kabineta izstrādātiem normatīviem attiecībā uz vienu izglītojamo, tātad ne tikai attiecībā uz algām, bet arī uz mācību procesu un uz eksplutācijas izdevumu nodrošinājumu, un visi šie priekšlikumi tika iestrādāti Izglītības likumā. Šī Izglītības likuma norma stāsies spēkā 2001.gada 1.septembrī, un šiem noteikumiem ir jābūt. Cik zinu, tuvākajā laikā ir paredzēts izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kur, pirmkārt, tiks noteikts līdzekļu minimums uz vienu izglītojamo attiecīgajā programmā un, otrkārt, finansēšanas kārtība privātajām mācību iestādēm. Šie noteikumi nosacīs tīri izpildkārtību šajā jautājumā.

Es, protams, nezinu, kāda ir īstā motivācija šo priekšlikumu autoriem, kas iesnieguši priekšlikumus gadu pēc tā pieņemšanas šeit, parlamentā, un mēnesi pirms pašvaldību vēlēšanām, bet man tomēr ir tādas aizdomas, ka neviens ciemos īpaši neaicinās par šāda priekšlikuma izteikšanu…

Aicinu tātad nenodot šo likumprojektu komisijām. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šis priekšlikums, ja tas tiktu pieņemts, sarežģītu šīs normas realizāciju, jo nauda budžetā ir paredzēta attiecīgi dotācijām skolotāju algām, nevis valsts finansējumam, un tad būtu jāmaina Budžeta likums, lai varētu šo normu iedzīvināt no 1.septembra, kā tas ir paredzēts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Baldzēna kungs, vai jūs vēlaties izteikties “par”? (No zāles deputāts E.Baldzēns: “Protams!”) Lūdzu! Vārds deputātam Egilam Baldzēnam.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja vietniek, godājamie Prezidija locekļi! Godājamie Saeimas deputāti, Latvijas Republikas pilsoņi! Man bija patiess prieks no šīs Saeimas tribīnes dzirdēt, ka bijušais izglītības ministrs Jānis Gaigals nav pret šo mūsu priekšlikumu, bet ka viņam vienīgi nepatīk veids, kā tas ir noformēts. Mēs, sociāldemokrāti, godīgi atzīstamies, ka esam gatavi kopā ar Gaigala kungu vēlreiz, ja Saeima pašreiz noraidīs, noformēt šo priekšlikumu tādā veidā, tādā formā, kādā tas būtu arī Gaigala kungam pieņemams, jo mums ir svarīga pati šī būtība, par kuru runāja mūsu bijušais izglītības ministrs, nevis, teiksim, šī forma. Un es domāju, ka tad, ja problēmas risinājums tiks gūts arī ar “Latvijas ceļa” atbalstu, mums nebūs ne mazāko iebildumu.

Bet tagad varbūt mazliet parunāsim par pašu problēmu, jo arī man tika uzdots jautājums, kāpēc mēs iesniedzām tagad. Un jūs tagad arī redzat, ka pavisam drīz no valdības partijām, no visām valdības partijām dažādos veidos būs dažādi likumi par īrnieku tiesisko aizsardzību. Tā ka mēs varētu mazliet paskatīties arī uz lietas būtību.

Pirmais. Pavisam nesen visām reliģiskajām organizācijām, tajā skaitā kristīgajām konfesijām, Saeima uzlika pietiekami smagu nekustamā īpašuma nodokli. Es gribētu vēlreiz godīgi uzsvērt, ka arī kristīgajām skolām ar akreditētām pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmām valsts valodā, arī svētdienas skolām… Mēs to vairākkārt esam uzsvēruši jau tad, kad mēs pieņēmām šo nekustamā īpašuma nodokli, mēs bijām tam pret. Protams, kristīgās konfesijas var izdarīt kādus aplinkus gājienus, lai atrisinātu šo problēmu, kas ir šāda: viņiem šajās kristīgajās skolās noteikti ir jāveic tātad personāla apmācība, jāorganizē kaut kādas nodarbības, un tad viņi var pretendēt un cerēt, un runāt par to, ka tādā gadījumā tās netiks apliktas ar šo nekustamā īpašuma nodokli, bet kāpēc mums vajag tādu, teiksim, māžošanos uzspiest kristīgajām un citām konfesijām, lai tās varētu pretendēt uz šo nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi? Tas ir viens.

Otrs. Es gribētu uzsvērt to, ko jūs jau zināt. To, ka baznīcas ienākumus veido iedzīvotāju ziedojumi, bet iedzīvotāju materiālais stāvoklis nav īpaši labs un īstenībā daudzās Latvijas vietās tas vēl pazeminās, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc virkne kristīgo skolu tuvojas tādai situācijai, ka tām draud slēgšana, to skaitā arī Rīgas Katoļu ģimnāzijai. Vairākkārt sarunās gan ar kardinālu Pujata kungu, gan ar citiem augstiem garīdzniekiem mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka septembrī vai, vēlākais, 1.janvārī, šīs skolas tiks slēgtas, ja nebūs šā līdzfinansējuma. Un nav svarīgi, cik liels tas būs - 50%, 75% vai vairāk, bet šim līdzfinansējumam ir jābūt. Pretējā gadījumā šīs skolas tiks slēgtas, zinot to, cik lēni viss virzās uz priekšu mūsu parlamentā, arī labi un nopietni priekšlikumi, tāpēc mēs jau tagad, zinot šo lietu, esam virzījuši tos uz Saeimu, jo saprotam, ka mūsu deputātu apziņā ir jāsēj šī problēma, lai to varētu tomēr kādreiz arī par labu vērst.

Otrs, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka, ja mēs uzmanīgi paskatāmies Eiropas Savienību, uz kuru “Latvijas ceļš” un visas pārējās Latvijas valdības partijas ar straujiem soļiem traucas, tad mēs redzam, ka tur skolotāju algas kristīgo konfesiju skolās apmaksā valsts un piedalās arī šo skolu līdzfinansējumā. Kāpēc mēs pašreiz esam piedāvājuši šādu redakciju, par kuru var strīdēties, un kāpēc mēs negribam skart Budžeta likumu šim gadam, bet runājam tikai par 2002.gada 1.janvāri? Tāpēc, lai valdības partijām būtu vieglāk tai pievienoties.

Kolēģi, es gribētu šeit atgādināt vienu: “Kā tad veidojās šīs skolas?” Es gribētu šeit nolasīt Izglītības ministrijas 1991.gada 14.novembra vienu dokumentu, kuru parakstījis “Latvijas ceļa” biedrs Andris Piebalgs, un tajā valsts puse un arī Izglītības ministrija ir uzņēmusies zināmas saistības attiecībā uz šo skolu veidošanu. Citēju: “Izglītības ministrija atbalsta ideju par katoļu skolas izveidošanu, un atkarībā no tā, kāds būs skolas statuss, skolas finansējums no valsts budžeta var būt 80% vai 100% apmērā.” Kolēģi, mūsu ministri, mūsu Ministru kabinets un Godmaņa kungs to var apliecināt, arī viņš ir “Latvijas ceļa” biedrs. Viņi šīs saistības savulaik tika uzņēmušies, un arī personīgā sarunā ar mani Godmaņa kungs to nav noliedzis. Es domāju, mums ir jāsaprot, ka mēs nevaram pēc šo skolu atvēršanas vienpusējā kārtā šīs saistības mainīt.

Es gribētu tikai uzsvērt vēl vienu lietu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Baldzēna kungs, jūs esat savu laiku izmantojis.

E.Baldzēns. Vai varētu lūgt minūti? Nevar minūti, jā?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim, vai deputātam Baldzēnam dot vēl minūti laika! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim!

E.Baldzēns. Paldies. Mēs šo jautājumu izskatīsim pie cita jautājuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Jau aizgāja? (Starpsauciens: “Nē”, nē!”) Mēs balsojam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par papildu laika - vienas minūtes - piešķiršanu deputātam Baldzēnam! Lūdzu balsošanas režīmu! Ir. Nav neviens balsojis. Tātad, Baldzēna kungs... Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 7, atturas - 21. Lūdzu, jums vēl minūte!

E.Baldzēns. Paldies. Godājamie kolēģi, tas ir patiess prieks. Es gribētu šeit pateikt par situāciju, kāda pašreiz ir, piemēram, Rīgas Katoļu ģimnāzijā. Tātad valsts dotācija ir 9,4% no kopējām izmaksām, turklāt šī ģimnāzija sociālā nodokļa veidā valstij atdod atpakaļ divreiz lielākus naudas līdzekļus, nekā saņem dotācijā. Valsts dotācija, piemēram, 1998.gadā bija 8065 lati, tas ir, 9,4% no kopējām izmaksām. Tajā pašā laikā baznīcai no Rīgas Metropolijas kūrijas līdzekļiem ir bijis jāiztērē 39,6%, tas ir, 34 122 lati. Pedagoģiskajam personālam ir iztērēti 15 670 lati, un attiecīgi sociālā nodokļa iemaksai strādājošajiem, to skaitā pedagogiem, - 18 650 lati. Tā ka, kolēģi, jūs redzat šo situāciju: tā vietā, lai šis atbalsts būtu no 80% līdz 100%, mēs esam to samazinājuši līdz 9,4%. Tieši tāpēc, es domāju, mums būtu nepieciešams nekavējoties iejaukties.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies, Baldzēna kungs!

Balsosim par deputātu grupas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 5, atturas - 51. Likumprojekts nav nodots komisijām.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Barčas, Salkazanova, Kalniņa, Ādamsona, Lāzo un Gundara Bojāra iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”“ nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Baldzēns. Lūdzu! Kā es saprotu, jūs runāsiet “par”.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie Saeimas deputāti! Godājamais Saeimas priekšsēdētāja vietniek! Es gribētu uzsvērt, ka ne jau kāda cita iemesla dēļ mēs trešo reizi šajā sesijā nākam ar dažādiem Pensiju likuma grozījumiem. Mēs ļoti vērīgi ieklausījāmies mūsu valsts Ministru prezidenta teiktajā, ko ir publicējušas arī ziņu aģentūras, to skaitā arī LETA. Ministru prezidents lielā mērā ir nācis pretim vairākām sociāldemokrātu un citu opozīcijas partiju ierosinātām Pensiju likuma grozījumu normām. Tāpēc es domāju, ka šinī gadījumā, ņemot vērā Ministru prezidenta Andra Bērziņa nostāju, mums vajadzētu ļoti rūpīgi izsvērt, vai ir nepieciešams kārtējo reizi noraidīt opozīcijas labo gribu - tās priekšlikumus.

Es gribētu uzsvērt to, ko ir Ministru prezidents apliecinājis pēc tam, kad mēs, sociāldemokrāti, divas reizes iesniedzām šos Pensiju likuma grozījumus, kuros mēs runājām par šīm tēmām. Andris Bērziņš uzsver, ka Latvijas ekonomika beidzot ir sasniegusi situāciju, kad inflācijas praktiski vairs nav un ir jāmeklē citas formulas pensiju indeksācijai. Ministru prezidents atbalsta sociāldemokrātu ierosināto - pensijas apmēru indeksāciju, ņemot par pamatu arī vidējo darba algu, kā tas bija līdz iepriekšējiem Pensiju likuma grozījumiem, ko veica Ministru prezidenta Andra Šķēles valdība. Kolēģi, es domāju, ka šis jautājums ir pietiekami nopietns. Mēs ļoti labi zinām, cik nelielas ir kompensācijas par dzīves dārdzību, kuras tiek piešķirtas pensionāriem, - 18 un 19 santīmi. Mēs vairs nevaram kompensēt tikai inflāciju, bet ir jākompensē arī tas, kas ir saistīts ar vidējās darba algas kāpumu. Jo sociālās apdrošināšanas iemaksu pieaugums ir saistīts arī ar sociālā budžeta līdzekļu pieaugumu. Kolēģi, es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šinī gadījumā valdības partijām būtu pamats atbalstīt sociāldemokrātu priekšlikumus, jo mēs skaram tās sadaļas, kuras par pareizām ir atzinis arī jūsu politiskais līderis Andris Bērziņš.

Kolēģi, es gribētu uzsvērt vēl arī to, ka mēs esam arī šajā sesijā vairākkārt uzstājušies par to - un esam arī balsojuši -, lai tiktu atcelti attiecīgi ierobežojumi strādājošiem pensionāriem. Ministru prezidents ir arī par šo lietu izteicies pietiekami skaidri. Lai nebūtu nekādu domstarpību ar valdības partijām, mēs esam iesnieguši priekšlikumu, ka šīs likuma grozījumu normas varētu stāties spēkā nākamā gada 1.janvārī. Taču mēs ar prieku atbalstīsim jebkuras valdības partijas iniciatīvu, kas būs gatava šīs normas atjaunot spēkā, piemēram, no 1.jūlija vai arī tad, kad jūs uzskatīsiet par iespējamu to veikt ātrāk. Tā ka šajā ziņā domstarpību nav. Mēs apzināti neskārām likumu par valsts budžetu, lai jums nebūtu problēmu atbalstīt mūsu priekšlikumu un arī Ministru prezidenta Andra Bērziņa nostāju.

Kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ko ir atzinis Ministru prezidents Andris Bērziņš un kas mums dod iespēju šo likumprojektu iesniegt, - ka šā gada vidū var sagaidīt sociālā budžeta deficīta segšanos. Praktiski mums ir jāķeras klāt pie šā darba, to mākslīgi nesasteidzot, bet veicot to tā, lai jau vasaras vidū vai, vēlākais, jaunajā gadā mēs varētu visas šīs lietas sakārtot.

Es gribētu uzsvērt to, ka mums ir jārisina ne tikai tie jautājumi, kas valdības deklarācijā ir ietverti saistībā ar strādājošiem pensionāriem, ne tikai jautājumi par indeksāciju, to skaitā tie, kas saistīti ar vidējās darba algas kāpumu, bet arī jautājums par daudziem jaunajiem pensionāriem, kuri pašreiz pēc aiziešanas pensijā, būdami ar 30 un 40 gadus ilgu stāžu, saņem tikai 30 latu pensijas. Pašreiz tādu ir vairāk nekā 34% no jaunajiem pensionāriem. Arī šis jautājums tomēr būs Saeimai un Ministru kabinetam jārisina.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Burvja kungs, jūs vēlaties izteikties “pret”?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Burvim!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Man ir lūgums sēdes vadītājam - mēģināt tomēr ieviest kārtību sēdes zālē. Valdošās koalīcijas pārstāvji tik karsti debatēja Baldzēna kunga runas laikā - acīmredzot debatēja par tieši to, par ko runāja Baldzēna kungs - , ka es viņa teikto slikti dzirdēju. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Viņš jau tā bļāva, ka...”)

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Lūdzu, kolēģi, ņemiet vērā sava kolēģa ieteikumu, un izbeigsim diskusiju!

Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu grupas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”“ nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 1, atturas - 56. Likumprojekts nav nodots komisijām.

Darba kārtības nākamā sadaļa - Prezidija ziņojumi par atvaļinājumu piešķiršanu. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Martijana Bekasova iesniegumu - lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu 15.februārī.

Tā kā ir attiecīgs Saeimas lēmuma projekts, par lēmuma projektu var viens izteikties “par”, viens - “pret”. Pieteicies izteikties ir deputāts Juris Dobelis. “Pret”. Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šis būs it kā jau pierasts balsojums. Kas nu tur sevišķs, lai jau ņem to atvaļinājumu! Ja runājam par vispārējo koleģialitāti, varētu teikt - jā. Protams, es nosodu tādus Saeimas deputātus, kas skraida riņķī - skrien uz dažādiem saietiem un atļaujas neglīti izrunāties par citiem Saeimas deputātiem. Ja tādi ir, tad tie ir sīki, gļēvi un nicināmi elementi.

Tagad sīkāk parunāšu par šodienas balsojumu. Tas faktiski būs atbalsts tiem, kas šobrīd Maskavā tēlo Latvijas oficiālus pārstāvjus. Tā viņus reklamē arī Krievijas varas iestādes. It kā uzlabošot Latvijas un Krievijas attiecības. Nu tad es jums varu pateikt pēdējo Krievijas prasību, kas izskanēja šorīt. Latvija speršot soli pretī Krievijai, ja pieņemšot konvenciju par nacionālajām minoritātēm, tātad mīkstināšot prasības attiecībā uz latviešu valodas zināšanu un došot vēlēšanu tiesības nepilsoņiem. Lūk, ko panāca šī tā saucamā delegācija. Tātad rodas jautājums - vai tik nav runājuši par kaut ko citu? Vai nav runājuši par tranzītu, naftu, gāzi? Vai nav kopīgi apraudājuši augumā paša garākā krievu asinssuņa Pētera I pieminekļa likteni? Viens jau te Rīgā sāka liet krokodila asaras, varbūt turpina tās liet Maskavā: “Kā tad tā - tāda liela latviešu drauga pieminekli aiztransportēs prom no Latvijas?!” Vēl ir Latvijā tādi, es teikšu, īpaši “attīstīti” (pēdiņās) elementi, kas gribēja šo pieminekli šeit paturēt. Gods un slava Rīgas Domei, kas saņēmās un aiztransportēs viņu tur, kur viņam ir vieta!

Tātad ir jautājums - kādas ziņas tad par Latviju tur sniedza? Nesenajā oficiālajā Saeimas deputātu vizītē Maskavā klāt bija tāds Ordžonikidze. Tas nav tas Ordžonikidze, kurš nošāvās pēc sarunām ar Staļinu, tas nav arī tas Ordžonikidze, kuram it kā esot iešāvuši vēderā pavisam nesen. Tas ir trešais Ordžonikidze, bet tas jau nav labāks. Viņš parādīja īsti atzīstamu nezināšanu par Latviju un par latviešiem. Un lasīja vienu muļķīgu lekciju mūsu pārstāvjiem Maskavā.

Nesenajā lidojumā no kalniem Austrijā Putina kungs pa ceļam uzaicināja triju valstu prezidentus. Arī viņš izrādīja ne sevišķi labas zināšanas par to, kas ir Latvija. Vai viņš vispār zina, kur Latvija atrodas? Tas ir viņam jāpajautā. Lūk, šādas tā saucamās delegācijas tur brauc un sniedz kaut kādu apšaubāmu informāciju!. Pie tam viņi jau ir aizbraukuši tur, jau ir gari un plaši izrunājušies, bet mēs tagad, lūk, dosim viņiem oficiālas tiesības, dosim viņiem iespēju izmantot it kā to atvaļinājumu, kas viņiem pienākas! Jā, protams, katram deputātam ir kaut kāda veida problēmas šad un tad jārisina un ir vajadzīgs šāds atvaļinājums. Taču ir jautājums - vai drīkst šādā veidā izmantot... oficiāli, ar Saeimas balsojumu it kā par atvaļinājuma piešķiršanu... un tajā pašā laikā, es teikšu tā, ne sevišķi skaisti rīkoties Maskavā, sniegt dezinformāciju par mūsu valsti? Nepietiek jau ar to, ka braukā ārpus Latvijas uz citām debespusēm!

Tā ka neņemiet ļaunā, šis tomēr ir politisks balsojums. Un, ja jau bija tik liela vēlēšanās runāt kaut ko par Latviju un par Saeimu, tad bija iespēja runāt par to Ārlietu komisijā, bija iespēja par to runāt galu galā vispirms šeit - Saeimā. Neņemiet ļaunā, es balsošu “pret” un aicinu tā darīt arī tos kolēģus, kas neatbalsta šāda veida izrādīšanos Maskavā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Deputāts Modris Lujāns vēlas izteikties “par”. Lūdzu!

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šī runa man atgādina vecu sievu saietu. Sēž vecas sievas un skatās uz jaunām meitām, un saka: “Ai, cik viņas ir sliktas un neglītas, un ko viņas atļaujas darīt!” Viņas pašas jau reizēm neviens neaicina uz deju. Šinī gadījumā diemžēl tāda ir cienījamā Dobeļa kunga runa. Nu jā, jūs laikam neaicina uz Maskavu, un, ja reizēm tomēr uzaicina, tad jūs pirmie esat tie braucēji. Cik es zinu, vienu nelaiž Krievijā iekšā, tas ir Vidiņš. Taču arī viņš reizēm tur tiek.

Cienījamie kolēģi! Es brīnos, kādēļ Dobeļa kungs nepieminēja mūsu cienījamo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Ar kādām tiesībām viņa aizbrauca uz Insbruku, kur Krievijas prezidents slēpoja, un starplaikā tikās un runāja ar viņu? Nu kāpēc nerunāja par šo jautājumu?

Arī par Nacionālo minoritāšu konvenciju runāja Eiropas komisāri, kad Latvijai noņēma Eiropas Padomes uzraudzību. Runāja par to, ka šī konvencija ir jāpieņem, un arī Vaira Vīķe-Freiberga atzina, ka tā konvencija tiks kādreiz Latvijā pieņemta.

Dobeļa kungs, nevajag sagrozīt faktus! Tā ir vienkārši primitīva greizsirdība un skaudība, kas pārvērsta par tādu patiešām sīku “ielas varianta” atriebību Bekasovam. Ļausim viņam atpūsties! Un ja jūs patiešām uzskatāt, ka viņš ir kaut ko sarunājis… Bet lasīt krievu presi… It sevišķi jūs atsaucaties, man liekas, uz krievu presi. Es nezinu, kur jūs saņemat laikrakstu “Izvestija” vai visas citas avīzes (No zāles deputāts J.Dobelis: “Kas tev par daļu!”), no kurām jūs uzzināt, kā Krievijas masu mediji ir deklarējuši šo vizīti. Es varu palasīt arī avīzi “Vakara Ziņas”, kura iznāk Latvijā un kura bieži vien arī visādas muļķības saraksta. Ja būs jums reāls, pa kaut kādiem slepeniem kanāliem saņemts dokuments, ka mūsu delegācija, kas ir neoficiāla, ir uzstājusies kā oficiāla Saeimas delegācija, tad jūs varēsiet saukt pie atbildības kolēģus. Taču bija tā, ka bija oficiāla vēršanās pie Prezidija. Jā, Prezidijs neatļāva oficiāli braukt, bet ir cita lieta - katram deputātam ir tiesības braukt. Mēs taču neizvirzām jautājumu par dažādiem braucieniem uz tālām ārvalstīm.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir izteicies “pret”, viens - “par”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Bekasovam 15.februārī. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 9, atturas - 12. Lēmuma projekts pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Aleksandra Bartaševiča iesniegumu - lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu 15.februārī.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins vēlas izteikties “par”.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Mēs diezgan necienīgi izturamies pret mūsu valsts “patriotiem”. Lujāna kungs nupat teica, ka vajag kaut kādus pierādījumus. Man šeit ir Krievijas Domē izplatīta oficiāla Latvijas Republikas Saeimas delegācijas darba programma. Tajā nav nekas teikts par kādas frakcijas programmu, par ceļojumu. Tajā ir teikts: Latvijas Republikas Saeimas delegācijas uzturēšanās programma Maskavā. Šis nav, kā te tiek iestāstīts mums, kaut kāds, ziniet, atvaļinājuma laikā noticis dažu cilvēku tūrisma brauciens. Tajā programmā ir paredzēta oficiāla sagaidīšanas ceremonija Maskavā un oficiāla atvadu ceremonija Maskavā. Tajā ir paredzēta tikšanās gan ar Maskavas valdības priekšsēdētāju Lužkova kungu, gan ar Ārlietu ministriju. Un, zinot to, ka Krievijā nekas nenotiek bez Ārlietu ministrijas ziņas, kas ir pakļauta valsts prezidentam, es tiešām aicinu jūs, godājamie Saeimas deputāti, neizturēties tik vieglprātīgi pret valsts “patriotiem”. Iedomājieties kaimiņvalsti, kas ir pastāvīgā karastāvoklī ar visām pārējām republikām! Mēs zinām, ka tur tiek šajā lielajā aukstumā mājas atslēgtas no apkures, ielās ir dzirdamas automātu rejas, šaušana, un cilvēki, riskēdami ar savu dzīvību, varbūt pašreiz cīnās par latviešu tiesībām. Varbūt viņi pašreiz Maskavā, teiksim, cīnās par latviešu skolas atvēršanu Lejas Bulānos, Sibīrijā. Varbūt viņi cīnās par Latvijas vēstniecības Parīzē atdošanu Latvijas valstij. Saprotiet… Vai varbūt cīnās par to, ka genocīdā nošautajiem
70 000 latviešiem ir jāuzstāda piemiņas zīmes. Un visbeidzot man ir tāda maza cerība, ka varbūt viņi cīnās par pāris tūkstošiem nozagto sudrablietu no Melngalvju nama, kuras pašreiz atrodas Krievijā un kuras sakarā ar Krievijas un Latvijas miera līgumu Krievija vēl līdz šim brīdim nav atdevusi Latvijai, neskatoties uz Eiropas Padomes dokumentiem, kas to pieprasa.

Tāpēc ir tikai trīs iespējas, godājamie kolēģi. Ja tas ir bezalgas atvaļinājums, tad tā nevar būt oficiāla vizīte. Ja tā ir oficiāla vizīte, tad tas nevar būt bezalgas atvaļinājums. Vēl var būt trešā iespēja - ka tas ir valsts vizītes viltojums. Bet, ja tas ir viltojums, tad tā ir provokācija. Un tad tā lieta ir jānoskaidro. Taču es, godājamie deputāti, nepieļauju, ka Prezidija loceklis Bartaševičs būtu ielaidies kaut kādās provokācijās. Ja tas būtu tā, tad viņš būtu jāizsviež no Prezidija.

Tāpēc es esmu par to, lai šai delegācijai izmaksātu komandējuma naudu, reprezentācijas naudu un prēmijas pēc tam, kad Prezidijs būs noskaidrojis, kas tad tā īsti ir - vai tā ir vizīte, provokācija vai bezalgas atvaļinājums.

Paldies, godājamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Deputāts Juris Vidiņš vēlas izteikties “pret”. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jautrība, protams, ir laba lieta, ja tā neskar valsts intereses. Paskatieties šīsdienas avīzē “Vesti Sevodņa”: “Putin privetstvujet vizit ZaPČEL!”. Tā ir Putina darīšana, kādus atkritumus viņš pieņem un kādus atkritumus viņš sveic. Bet, ja jūs skatījāties vakardien RTR raidījumu “Podrobnostji”, tad redzējāt, ka mūsu cienījamais kolēģis Jurkāns tur ļoti interesanti uzstājās. Viņš paziņoja, ka krievi principā simtprocentīgi balsojuši par Latvijas neatkarību, bet, tā kā viņiem pašreiz esot liegtas visas politiskās un ekonomiskās tiesības, viņi esot nostādīti pabērnu lomā šajā valstī, par ko viņi paši ir cīnījušies ar pilnu sparu. Esot drausmīgas problēmas ar pilsonības iegūšanu, jo esot jāliek visādi valodas prasmes eksāmeni un esot tik milzīgi liela nauda jāmaksā, lai šo pilsonību iegūtu, ka tie nabaga krievi nespējot to samaksāt un nespējot šo pilsonību iegūt. Bez tam - ak brīnumi! - esot tā, ka šī valsts spiežot krievu bērnus iet latviešu skolās. Ka tie nabaga tā saucamā Tēvijas kara… es gan uzskatu, ka Otrā pasaules kara tā saucamās antihitleriskās koalīcijas biedri, kā viņus apzīmē… ka tie ir šie sarkanie okupanti… ka viņiem neļaujot nēsāt ordeņus un ka tos raujot nost… Un beigās pēc šīs uzstāšanās, ko Jurkāna kungs ļoti veiksmīgi veica, tā žurnāliste, kas viņu bija iztaujājusi, atzina, ka uz viņu ir atstājis “dikoje vpečatļeņije”, proti, “mežonīgu iespaidu” tas, kā šeit, Latvijā, dzīvojot šie cilvēki.

Es tagad apskatīju iepriekšējā balsojuma rezultātu izdruku. Attiecībā uz to vienu klaidoni, kas uz turieni ir aizklīdis, jūs jau nobalsojāt - 51 balss bija par to, ka viņš var braukāt, var liet uz mūsu valsti to, kas viņam ienāk prātā. Tagad jūs, iespējams, to pašu darīsiet attiecībā uz Prezidija locekli - nobalsosiet par to, ka arī tas var braukāt, var runāt, var pļurkstēt, var gāzt samazgas uz šo valsti. Nu tad atļausim, Dievs ar viņu, kā Kiršteins teica! Bet es esmu kategoriski “pret” un aicinu arī Saeimu neatbalstīt šo lēmuma projektu. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Pareizi, Juri!”)

Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir izteicies “par”, viens - “pret”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu Aleksandram Bartaševičam 15.februārī. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 10, atturas - 13. Bezalgas atvaļinājums piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Jāņa Jurkāna iesniegumu: “Lūdzu piešķirt man bezalgas atvaļinājumu šā gada 15.februārī.” (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nebija iekļauts darba kārtībā?”)

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo iesniegumu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 10, atturas - 12. Jurkāna kunga lūgums ir apmierināts. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Mums nebija iespējas izteikties!”)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis vēlas runāt par procedūru.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Pēc manām domām, ir pārkāpta procedūra. Mēs nupat balsojām par jautājumu, kurš vispār nebija iekļauts darba kārtībā. Es tomēr domāju, ka vispirms būtu bijis jābalso, vai mēs šādu jautājumu vispār iekļausim darba kārtībā, un tikai tad mēs būtu varējuši balsot par to, vai piešķirt vai nepiešķirt atvaļinājumu. Neļaujot ne izteikties, ne apdomāt šo jautājumu, mūs aicināja uzreiz balsot. Es protestēju un aicinu pārskatīt šo balsojumu.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Dobeļa kungs, Kārtības ruļļa 8.panta otrā daļa paredz, ka deputātu iesniegumus par atvaļinājuma piešķiršanu Prezidijs līdz ar savu atzinumu iesniedz Saeimā izlemšanai. Tas tika izdarīts. Tiesības izteikties jums bija, bet neviens tajā brīdī nepieteicās runāt.

Izskatīsim Pieprasījumu komisijas atzinumu par Saeimas deputātu Egila Baldzēna, Violas Lāzo, Osvalda Zvejsalnieka, Rišarda Labanovska, Imanta Burvja, Jāņa Čevera, Oskara Grīga, Valda Lauska, Arņa Kalniņa un Pētera Salkazanova pieprasījumu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim “Par pieļautajiem pārkāpumiem privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizācijas procesā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Geige.

I.Geige (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Jums visiem ir dokuments nr.2743-b, ko vakar izmantoja Pieprasījumu komisijas deputāti, izskatot šo pieprasījumu. Un laikam jau visiem bija pietiekami izsmeļoša atbilde uz pieprasījumu, jo mūsu balsojums bija pieprasījumu noraidīt, tā balsoja 13 deputāti. Par pieprasījuma tālāku virzīšanu bija tikai 4 deputāti. Arī rezultāts jums ir izsniegts - dokuments nr.2743-a.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas Prezidija locekļi! Godājamie Saeimas deputāti! Es gribu uzsvērt, ka tik tiešām deputāti Pieprasījumu komisijā izskatīja šo jautājumu. Visi opozīcijas pārstāvji nobalsoja “par”, bet visi valdības pārstāvji - “atturas”. Katrā ziņā tas fakts, ka balsojums bija “atturas”, ir pietiekami zīmīgs, lai saprastu, ka jautājums ir ass un diskutējams.

Kolēģi! Es gribu uzsvērt arī to, ka manā runā būs uzsvērta lietas juridiskā puse, ne politiskā puse, ne ekonomiskā puse. Jo mēs ļoti gribam parādīt, ka mūsu pieprasījums ir pietiekami nopietns un ka tas nav vērsts, kā mums mēģina šeit apgalvot, uz kaut kādu populismu un vienkāršu izrunāšanos šeit, Saeimas tribīnē. Es gribu atgādināt, ka savulaik arī ekonomikas ministrs pieļāva likuma pārkāpumu, pats to publiski atzina “Panorāmā” un pēc tam saņēma Ministru prezidenta izteiktu nopietnu brīdinājumu, lai šādas lietas vairs nenotiktu. Protams, šajā situācijā Kalvīša kungam ir diezgan grūti atzīt savas kļūdas, un, manuprāt, tāpēc ir šī viņa nostāja. Kalvīša kungs saka: “Viss no “A” līdz “Z” ir precīzi, korekti un pareizi!” Mēs tam nepiekrītam.

Un tagad mazliet par pašu lietas būtību un tās zināmu ievirzi. Kolēģi! Analizējot Kalvīša kunga argumentus uz deputātu pieprasījumu par pārkāpumiem “Latvijas kuģniecības” privatizācijas procesā, rodas vēlme viņu uzteikt un paslavēt, un varbūt pat virzīt par Ministru prezidenta biedru, jo pēc viņa sastādītās atbildes šķiet, ka viss ir tik ļoti korekti un tik ļoti efektīvi un labi. Taču es gribu norādīt uz savdabīgu situāciju.

Pirmais. Ministru kabineta nosacījumus par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju Ministru prezidenta vietā paraksta Aigars Kalvītis.

Otrais. Privatizācijas aģentūras noteikumus, kuriem jāatbilst šiem nosacījumiem, apstiprina Privatizācijas aģentūras padomes sēdē kā padomes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Trešais. Privatizācijas procesa likumību uzrauga kā valsts pilnvarnieks Privatizācijas aģentūrā arī Kalvīša kungs.

Ceturtais. Arī uz Saeimas deputātu vēstuli, kas adresēta Ministru prezidentam, mēs saņemam atbildi no Kalvīša kunga. Tur viņš skaidri un gaiši pasaka, ka viņš neko nav pārkāpis un viss ir likumīgi, nevainojami. Varētu teikt pavisam vienkārši: ej, uz kuru pusi gribi, vienmēr mums priekšā būs Kalvīša kungs! Gan viņš pats sevi kontrolē, gan pats izpilda, gan pats sev uzdod, un vienmēr viņa rīcība būs likumīga. Diemžēl tāda ir realitāte.

Par ministra apgalvojumiem par privatizācijas procesa likumību. Es gribētu uzsvērt sekojošo.

Pirmais. Saskaņā ar Privatizācijas aģentūras noteikumiem gan šo noteikumu, gan Ministru kabineta nosacījumu normas pēc trim gadiem zaudē jebkuru nozīmi attiecībā uz akcionāriem. Privatizācijas aģentūras noteikumu 9.13.punkts skaidri pasaka (citēju): “Sabiedrības akcionāri trīs gadus nav tiesīgi pieņemt lēmumus un slēgt darījumus vai uzņemties saistības, kas būtu pretrunā ar šiem noteikumiem un būtu neatbilstoši Ministru kabineta nosacījumiem.” Tātad, kolēģi, pēc trim gadiem viņi var rīkoties, neievērojot ne Ministru kabineta nosacījumus, ne Privatizācijas aģentūras noteikumus, kuri paredz darba vietu saglabāšanu, līdzekļu investēšanu un citus Latvijas valstij svarīgus nosacījumus.

Kolēģi, Kalvīša kungs mums aizrāda, ka šajā punktā esot svarīga ne tikai pirmā, bet arī otrā daļa, kura paredz, ka šajā laika periodā, šajos trīs gados, pieņemtie lēmumi, noslēgtie darījumi vai uzņemtās saistības nav spēkā no to pieņemšanas, noslēgšanas vai saistību uzņemšanās brīža, ja šie lēmumi, darījumi vai saistības ir pretrunā ar Ministru kabineta nosacījumiem vai Privatizācijas aģentūras noteikumiem. Taču, ja mēs uzmanīgi paskatāmies, tad redzam, ka tas nav pretrunā ar mūsu - deputātu, pieprasījumu iesniedzēju, - prasību. Šeit tik tiešām ir šie trīs gadi noteikti arī attiecībā uz to lietu. Ministru kabineta nosacījumos tas nav paredzēts. Tātad tas attiecas uz tādiem nopietniem jautājumiem kā “Latvijas kuģniecības” darbības profila saglabāšana, darba vietu saglabāšana, “Latvijas kuģniecības” vadības atrašanās Latvijā.

Kolēģi, Kalvītis uzsver, ka noteikumos pilnā apjomā iestrādāti visi Ministru kabineta paredzētie nosacījumi, bet mēs ne reizi neesam izteikuši to, ka Kalvīša kungs šajos Privatizācijas aģentūras noteikumos nav iekļāvis kādas Ministru kabineta nosacījumu normas, taču noteikumi nav tikai šīs normas, jo noteikumiem ir jānosaka arī kārtība, kādā ir realizējamas šīs nosacījumu normas, Ministru kabineta izstrādāto nosacījumu normas, turklāt panākot šajos nosacījumos izteikto mērķu īstenošanu. Šajā gadījumā var skaidri redzēt, ka galarezultātā šie noteikumi nonāk pretrunā gan ar Ministru kabineta nosacījumiem, gan ar normatīvajiem aktiem, gan ar privatizācijas mērķiem, gan ar Latvijas valsts interesēm.

Mēs, protams, pilnībā piekrītam arī atsevišķiem ministra norādījumiem. Viņš norādīja, ka Ministru kabineta nosacījumi sadalās divās daļās - ir pirmā daļa, kuras ievērošanai paredzēts noteikts termiņš, kas ir trīs gadi, un tā attiecas uz akciju paketes atsavināšanu un uz pamatkapitāla palielināšanu; un ir otrā daļa - nosacījumi, kuru ievērošanai nav paredzēts noteikts termiņš. Tie paredz “Latvijas kuģniecībai” darbības profila saglabāšanu, darba vietu saglabāšanu, tās vadības atrašanos Latvijā.

Tātad tas patiešām izriet no Ministru kabineta nosacījumiem, un Privatizācijas aģentūrai šis pamatnosacījums bija jārespektē. Taču jau manis citētajā Privatizācijas aģentūras noteikumu 9.13.punktā mēs redzam, ka šī Ministru kabineta nosacījumu otrā daļa nepārprotami ir sašaurināta līdz trim gadiem. Nav divu domu! Un, lai arī kādas saistības būtu paredzētas gan šajos nosacījumos, gan noteikumos, tās visas zaudē jebkuru nozīmi pēc trim gadiem. Es gribētu akcentēt vēl to, ka arī pats Kalvīša kungs precīzi norāda, ka šis mūsu apstrīdētais 9.13.punkts atrodas Privatizācijas aģentūras noteikumu nodaļā “Sabiedrības privatizācijas pamatnosacījumi”, kurai praktiski ir pakārtotas visas pārējās sadaļas. Un man ir jāpiekrīt Kalvīša kungam. Viņš pats šeit ir to citējis, un es domāju, ka tas pierāda tikai to, ka viņš ir piekritis deputātu pieprasījuma iesniedzējiem. Šie nosacījumi paredz īpašu aizsardzības līmeni sabiedrības privatizācijas procesā un trīs gadu ilgā termiņā. Tātad Kalvīša kungs piekrīt, ka Ministru kabineta nosacījumi ir paredzējuši īpašu šo aizsardzības līmeni tikai trīs gadus, kaut gan Ministru kabineta dokumentā par šiem trim gadiem nav rakstīts, tomēr šāds izņēmuma stāvoklis, kā viņš pēc tam atrunājas, nevar turpināties bezgalīgi.

Kolēģi, mēs varam runāt arī par dažādām tulkošanas metodēm, un mēs esam izmantojuši ne tikai gramatisko un ne tikai sistemātisko, jo arī citas metodes šeit var izmantot atbilstoši administratīvo aktu procesu noteikumiem un citām metodēm, bet mēs neredzam nevienu metodi, ar kuru varētu pierādīt to, ka privatizācijas noteikumi šajā jautājumā atbilst Ministru kabineta nosacījumiem, Latvijas tautsaimniecības interesēm un kuģošanas politikas koncepcijai. Līdz ar to mēs kategoriski nepiekrītam Kalvīša kungam.

Kolēģi, es gribētu norādīt arī uz to, ka mums ar Kalvīša kungu ir zināmas domstarpības par pieprasījuma 2.punktu. Tātad Kalvītis uzsver, ka apgalvojums par privatizācijas noteikumu izstrādes un akceptēšanas neiespējamību minētajā laika periodā (runa ir par vienu dienu), neatbilst patiesībai. Es gribētu šeit uzsvērt to, ka Ministru kabineta nosacījumi tika pieņemti nevis 19.decembrī, kā to uzsver Kalvīša kungs, bet ka Ministru kabineta rīkojums tika parakstīts šajā 19.decembrī. 12.decembrī Ministru kabineta sēdē tika pieņemts rīkojuma projekts. Cik saprotams, tad ministra interpretācijā rīkojuma projekts ir tas pats kas precizēts un parakstīts rīkojums! Mēs kategoriski tam nepiekrītam! Rīkojuma projekts nav precizēts un parakstīts rīkojums.

Turklāt ekonomikas ministrs vienlaicīgi atsaucas gan uz likumu “Par Ministru kabineta pieņemto aktu spēkā stāšanās kārtību” 6.punkta trešo daļu, gan uz ceturto daļu. Trešā daļa nosaka, ka Ministru kabineta lēmumi, kuri noformēti sēdes protokola izraksta veidā, stājas spēkā ar to pieņemšanas brīdi. Savukārt ceturtā daļa nosaka to, ka Ministru prezidenta un Ministru kabineta rīkojumi stājas spēkā parakstīšanas brīdī. Es īsti neizprotu, ar ko tad mūsu Kalvīša kungs šeit oponē, jo mēs skaidri redzam, ka rīkojums stājas spēkā parakstīšanas brīdī, un tāpēc mūsu pārmetumi, ka viss šis privatizācijas process ir sasteigts, neapšaubāmi, ir patiesi.

Gribētu uzsvērt arī to, ka Kalvīša kungs noliedza pārkāpumus Privatizācijas aģentūras padomes sēdes sasaukšanas kārtībā. Sēde saskaņā ar Privatizācijas aģentūras statūtiem ir jāsasauc padomes priekšsēdētājam, bet padomes locekļiem valdē ir tikai tiesības pieprasīt šās padomes sēdes sasaukšanu vai arī darīt to pašiem, bet tikai tādā gadījumā, ja padomes priekšsēdētājs divu nedēļu laikā neizpilda padomes locekļu pieprasījumu.

Kā mūsu kolēģis Kalvīša kungs interpretē šo Ministru kabineta noteikumu normu par padomes sēdes sasaukšanu? Citēju: “Ministru kabineta sēdē Kalvīša kungs ir informējis Ministru kabinetu, ka līdz 23. decembrim nodrošinās privatizācijas noteikumu apstiprināšanu noteiktā kārtībā un informēs par to Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru Jāni Nagli.”

Kolēģi, ministrs raksta tā, ka Privatizācijas aģentūras statūti nenosaka padomes sēdes sasaukšanas kārtību, ja padome izstrādājusi savu darbības reglamentu. Jā, padome var izstrādāt savu reglamentu, taču reglaments nevar mainīt sēdes sasaukšanas kārtību, kura ir noteikta Ministru kabineta noteikumos. Nevar to izdarīt! Šo kārtību var tikai precizēt šo noteikumu ietvaros, taču šie noteikumi paredz, ka Privatizācijas aģentūras padomes sēde jāsasauc padomes priekšsēdētājam, nevis Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram, kad padomes priekšsēdētājs par to ir informējis Ministru kabinetu un Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru, kā tas bija šajā gadījumā.

Sasaucot šo Privatizācijas aģentūras padomes sēdi, ir pārkāpts Ministru kabineta noteikumu nr.110. 78. un 79. punkts, un arī ģenerāldirektors Jānis Naglis ir pārkāpis savas pilnvaras. Ja viņš to ir darījis atbilstoši Privatizācijas aģentūras padomes reglamentam, kā to apgalvo Kalvīša kungs, tad ir jāizdara secinājums, ka Privatizācijas aģentūra strādā pēc reglamenta, kas ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem.

Kolēģi, par pieprasījuma 4.punktu. Kalvītis apgalvo, ka, pārdodot fondu biržā publiskā piedāvājuma akcijas, Ministru kabineta nosacījumi nav pārkāpti un ka jebkuru nerealizēto akciju novirzīšana pārdošanai atklātā izsolē Rīgas Fondu biržā par latiem atbilst Ministru kabineta nosacījumiem. Taču Ministru kabineta nosacījumos ir uzskaitīta visu valstij piederošo sabiedrības akciju veidu atsavināšanas kārtība - konkrēti stratēģiskā investora publiskā piedāvājuma, sabiedrības darbinieku un pensionāru, valsts pensiju speciālā budžeta un privatizācijas rezerves akcijas.

Bez tam šeit ir jāuzsver, ka Ministru kabineta nosacījumu 2.6. punkts nosaka, ka tikai sabiedrības darbiniekiem un pensionāriem rezervētās, bet neizlietotās akcijas un neizlietotās privatizācijas rezerves akcijas tiek pārdotas atklātā izsolē Rīgas Fondu biržā.

Tātad Ministru kabinets nepārprotami ir devis izsmeļošu to akciju veidu uzskaitījumu, kurus drīkst pārdot Rīgas Fondu biržā. Ministru kabineta nosacījumi neparedz citu akciju pārdošanu fondu biržās, un līdz ar to ir pārkāpts Ministru kabineta nosacījumu 2.6. punkts.

Publiskā piedāvājumā Privatizācijas aģentūra paredzējusi ietvert arī bāreņu kvotu, aizbildinoties, ka Privatizācijas aģentūras padome akceptēs šādu akciju kvotu. Tas ir slikts aizbildinājums, jo, kā mēs zinām, padomes priekšsēdētājs ir ekonomikas ministrs Kalvīša kungs un arī valsts pilnvarnieks ar vislielākajām pilnsapulces pilnvarām, kuram ir jāseko likumības ievērošanai. Bāreņiem tiešām vajadzētu dot šādu iespēju, darot to vienīgi uz šo noteikumu pieņemšanas procesā zināmajiem nosacījumiem...

Sēdes vadītājs. Laiks...

E.Baldzēns. Vai vienu minūti varētu lūgt?

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu, viena minūte vēl jūsu rīcībā!

E.Baldzēns. Tātad bāreņiem tiešām vajadzētu dot šādu iespēju - šo noteikumu pieņemšanas procesā uz zināmiem nosacījumiem dot zināmas kvotas, nevis atstājot to Privatizācijas aģentūras atsevišķu valdes lēmumu ziņā, pie tam bez iespējām šīs akcijas pārvērst par Rīgas Fondu biržas akcijām neierobežotā daudzumā, izņemot tās no vispārējās publisko akciju realizācijas kārtības.

Kolēģi, mēs šeit varam vēl turpināt uzskaitīt visus tos jautājumus, kur mēs kategoriski redzam likuma pārkāpumus, jo tādu ir pietiekami daudz un tie ir nopietni. Es gribētu uzsvērt to, ka, mūsuprāt, likumībai ir jābūt ievērotai, tāpēc mēs savu deputātu pieprasījumu uzturam spēkā. Mēs esam gatavi, ja šos mūsu iebildumus neņems vērā ne ekonomikas ministrs, ne Nagļa kungs, arī attiecīgajā brīdī iesniegt demisijas pieprasījumu vai doties arī uz Satversmes tiesu. Mums nav bailes, mūsu argumenti ir dzelžaini un pareizi.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Šis pieprasījums Latvijas Republikas ekonomikas ministram Aigaram Kalvīša kungam par pieļautajiem pārkāpumiem “Latvijas kuģniecības” privatizācijas procesā nav tikai sociāldemokrātu prasība. Šī ir Latvijas Republikas iedzīvotāju prasība, jo 103 “Latvijas kuģniecības” kuģi nav Ekonomikas ministrijas personīgais īpašums, tas nav arī Privatizācijas aģentūras īpašums, bet tas ir Latvijas Republikas nacionālais īpašums, Latvijas Republikas iedzīvotāju īpašums. Kāpēc “Latvijas kuģniecības” kuģi ignorē Satversmes noteikumus un brauc zem citu valstu karogiem? Kāpēc pasaules lielākā tirdzniecības flote nedod ienākumus valsts budžetā, kāpēc par to ir visslepenākā informācija? Kāpēc tiek muļķoti ne tikai Latvijas Republikas iedzīvotāji, bet arī mēs, deputāti, par notikumiem “Latvijas kuģniecībā”? Cik nepatiesu lietu ir dzirdēts no šīs tribīnes, cik daudz tiek melots visdažādākajās instancēs! Un pēc visa tā jūs gribat redzēt labu Latvijas Republikas imidžu. Nē, tādu imidžu jūs neredzēsiet, neredzēsiet kredītu redzēt labu Latvijas Republikas imidžu? Nē, tādu imidžu jūs neredzēsiet! Neredzēsiet kredītus un arī uzticību Latvijai!

Viss ar “Latvijas kuģniecību” saistītais privatizācijas process ir miglā tīts un melīgs. Ko dara 70 firmas - ofšora kompānijas, kas tur ir noorganizētas? Parāds Gdaņskas kuģu remontu rūpnīcai - prasība 30 miljonu, it kā 54 miljoni dolāru. Pēc Nagļa kunga teiktā - 20 miljoni dolāru, tiesas izdevumi - 4,5 miljoni. Visi klusē par priekšapmaksu, kas tika samaksāta Gdaņskas rūpnīcai, - it kā 7,5 miljoni dolāru. Cik zināms, ir arestēti arī divi kuģi. Vai Kalvīša kungs kopā ar “slaveno” Ekonomikas ministriju var aprēķināt, cik tad lieli visi tie zaudējumi būs un kas vēl būs sakarā ar privatizāciju? Šo konkrēto aprēķinu nav, un tāpēc arī “slavenā” Privatizācijas aģentūra mums iedeva jaunu “dāvanu” - tika zaudēts tiesas process pret “Lukoil Baltija” vai nu 700 tūkstoši latu, vai 760 tūkstoši latu. Arī šis tiesas process tika noslēpts, turklāt ar augstākās slepenības pakāpi.

Cienījamie kolēģi! Nezinu, kā tad ar to visu tiks mūsu budžets galā, bet, cik zinu, tiks pārdota Latvijas valdības autobāze par 391 tūkstoti. Nu tad es ierosinu pārdot to kopā ar lepnajām vieglajām mašīnām, tad vismaz varēs visu to nomaksāt, bet ministri varēs braukt ar velosipēdiem. Protams, privatizācijai tiks nodota Rīgas tabakas rūpnīca, vēl citi uzņēmumi, un diemžēl Latvijas iedzīvotājiem Latvijas budžetā kā nebija naudas, tā nebūs. Mūsu “slavenā” Privatizācijas aģentūra, pēc iedzīvotāju aptaujas vērtējuma, ieņem kaunīgi zemu vietu - zem mīnus 64%, un tas ir kauns arī mūsu Saeimai, it sevišķi mūsu valdībai.

Cienījamā pozīcija! Mēs, protams, zinām jūsu nosacījumu - neatbalstīt nevienu opozīcijas ierosinājumu! Tādu nosacījumu atbalsta arī Ministru prezidents, un tātad jūs balsosiet “pret”. Vienīgi jājautā: kur ir jūsu izsludinātais patriotisms un Latvijas mīlestība? Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man negribas neko sliktu teikt par cienījamo ekonomikas ministru Kalvīša kungu. Es iepazinos arī ar viņa atbildi, kas ir patiešām nopietni gatavota un nopietni arī sastādīta, bet tomēr šinī brīdī es gribētu aicināt arī jūs patiešām atbalstīt cienījamo sociāldemokrātu kungu iniciatīvu, it sevišķi tad, ja mēs ņemam vērā tos viņu paziņojumus, ka, ja šodien pieprasījums tiks noraidīts, tad rīt tiks vākti paraksti par neuzticības izteikšanu Kalvīša kungam. Es domāju, ka daudz loģiskāks solis šodien būtu netricināt šo situāciju, it sevišķi privatizācijas procesa laikā, kad Latvijas valsts piedāvā starptautiskajā tirgū dimantus, dzintarus, briljantus, rubīnus, kuru cena var strauji kristies sakarā ar šādu soli, tā būtu it kā opozīcijas kacināšana uz nākamo soli.

Es drīzāk domāju, ka šis pieprasījums ir jānosūta Ministru kabinetam. Un kāpēc tas, manuptāt, būtu vajadzīgs? Man izraisa lielu izbrīnu situācija, ka augstas amatpersonas - šinī brīdī es domāju cienījamo Nagļa kungu -, pieņemsim, izmeklēšanas komisijā sniedz vienu informāciju, bet pēc tam notiek pavisam pēkšņa, kardināli cita darbība. Teiksim, izmeklēšanas komisijā tās pašas Privatizācijas aģentūras pārstāvji uzstājās un teica, ka garais saraksts nav nekāds valsts noslēpums, ka tas tiek lūgts vienīgi tāpēc, lai varbūt neapkaunotu kādas nenopietnas firmas, kuras varētu būt iesniegušas pieteikumu... ka varbūt viņas nevajadzētu gluži publicēt. Un tad pēkšņi pēc it kā kaut kāda konsultanta prasības pēkšņi visam tiek uzlikts milzīgs slepenības zīmogs. Man rada izbrīnu tas, ka, izrādās, arī Saeimas deputāti ir tā saucamā neuzticamā sabiedrības daļa, ka pat izmeklēšanas komisijai nevar dot informāciju. Un tiklīdz sākas šādas manipulācijas ar informāciju, dabiski, rodas jautājums: cik atklāts vai patiess ir process?

Man rada izbrīnu arī tas, ka Saeimas izmeklēšanas komisijai ir mazāk informācijas nekā jaunradītajai sabiedriskajai organizācijai “Delna”, “Roka” vai “Plauksta”. Vai tas viss nepārvēršas absurdā? Jo tikpat labi arī mēs ar jums, kolēģi, kā jebkura fiziskā persona varam nodibināt kaut kādu atklātības biedrību “Pēda” un arī pieprasīt? Varbūt tad Ministru kabinets arī mums strauji iedos konfidencialitātes pieejamību? Tas viss ļoti rada izbrīnu.

Šinī brīdī ļoti lielu izbrīnu rada arī jau iepriekš dzirdētie paziņojumi, ka, lūk, šis pieprasījums netiks tālāk laists, ka tas nav nepieciešams. Ja mēs runājam par atklātību, tad lai Ministru kabinets normāli izdiskutē šo jautājumu. Es nedomāju, ka tas uzreiz izraisīs, it sevišķi Kalvīša kunga, demisiju. No kā cienījamais vairākums baidās? Drīzāk tātad grib panākt to reakciju, ka rīt, jā, varbūt mums būs jāatbalsta sociāldemokrātu iniciatīva par neuzticības izteikšanu. Kāda tad būs šinī procesā kopējā aina? Es tādēļ aicinu atbalstīt šodien sociāldemokrātu iniciatīvu, mierīgi izlasīt un pēc tam iepazīties ar Ministru kabineta atbildi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates par pieprasījumu turpināsim pēc pārtraukuma.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas jautājumus Latvijas Republikas zemkopības ministram Atim Slakterim “Par akciju sabiedrības “Tukuma piens” slēgšanu” un finansu ministram Gundaram Bērziņam “Par Finansu ministrijas amatpersonu algām”. Jautājumi tiek nodoti zemkopības ministram un finansu ministram.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, uzklausiet paziņojumu. Šodien mēs sveicam mūsu kolēģi Rišardu Labanovski 61 gada jubilejā. (Aplausi.)

Saeimas sekretāri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Jānis Jurkāns, Aleksandrs Bartaševičs, Martijans Bekasovs, Igors Solovjovs, Pāvels Maksimovs, Andrejs Panteļējevs, Ivars Godmanis, Aija Poča, Anta Rugāte, Juris Dalbiņš, Imants Kalniņš.

Sēdes vadītājs. Dalbiņš ir zālē. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdes vadītājs. Ieņemiet vietas! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim debates par pieprasījumu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim.

Vārds Imantam Burvim.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Runājot tieši par šo privatizācijas lietu, es atzīmēšu varbūt to - un tas jums varbūt būs simptomātiski - , ka vienā, otrā sapulcē tur, kur pašlaik tiek apspriests parlamenta līmenī jautājums par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju, cilvēki, kuri aizstāv šo privatizāciju, netīšām, protams, iekarsuši sarunās, bieži sāk izmantot vārdu ““Latvijas kuģniecības” likvidācija”. Tas ir ļoti simptomātiski tieši attiecībā arī uz to, kādā veidā mēs reaģēsim uz deputātu pieprasījumiem.

Es atzīmēšu tikai to, ko vēl nav teikuši mani kolēģi, un sākšu ar to, ka cienījamais Kalvīša kungs jau vienreiz ir izteicies presē par to, ka lietderības labā var pārkāpt likumu, par ko, starp citu, saņēma piezīmi no Ministru prezidenta. Es atgādināšu to, ka lietderības labā likumus savā laikā pārkāpa tādi “cienījami” (pēdiņās) cilvēki kā Vladimirs Iļjičs Uļjanovs, Ādolfs Hitlers un Džugašvili. Es domāju, ka tas jau liecina arī par cilvēku attieksmi pret likumiem kā tādiem.

Un kas bija, godīgi sakot, pats interesantākais? Ministru prezidenta piezīme bija nevis par būtību, nevis par to, ko izdarīja Kalvīša kungs, bet par formu, kā Kalvīša kungs šo tiesiskā nihilisma izpausmi valsts pārvaldes līmenī pauda presei. Tas jau ir ļoti bīstams simptoms, un tas norāda tikai uz to, ka likuma neievērošana, apzināta tā pārkāpšana Ministra kabineta līmenī pēc būtības jau tiek atzīta par normu.

Ja šodien Saeima noraida šo pieprasījumu, tad tā noraidījums nozīmē tikai to, ka visa valdošā koalīcija - “Latvijas ceļš”, Tautas partija un diemžēl arī “Tēvzemei un Brīvībai” - jau likumdevēja līmenī sāk atzīt likuma un Ministru kabineta noteikumu pārkāpšanu par normu, līdz ar to apzināti veicot un veicinot vispārēju tiesisko nihilismu. Tas viss veicina, spēcīgi veicina, tiesiskā nihilisma ieviešanu visā valstī, visos līmeņos, ne tikai likumdevēja un valsts pārvaldes līmenī. Un būtībā tas ir pilnībā vērsts pret tiem “Latvijas ceļa” un Tautas partijas izteiktajiem priekšvēlēšanu solījumiem, kas šodien skan radio un televīzijā: kadru drošība, stabilitāte, attīstība, profesionālisms un uzplaukums. Un tas lielā mērā atraisa jau tiesiskās apziņas līmenī rīcības iespējas tādiem cilvēkiem, kuri organizē korupciju, organizēto noziedzību, narkomānijas izplatību un “valsts nozagšanu”. Tāpēc es ceru, ka likumdevējs šodien ar savu balsojumu atzīs par nepieciešamu nosodīt tādus ministrus, kuri atklāti neievēro likumu un kuri aicina uz tādu rīcību arī citus šīs valsts pilsoņus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Egils Baldzēns - otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Debates lika man vēlreiz atgriezties pie atsevišķiem punktiem, par kuriem mēs vēl neesam runājuši. Lai būtu skaidra mūsu pieprasījuma būtība.

Kolēģi, attiecībā uz pieprasījuma 7.punktu es gribētu norādīt to, ka laiks, kurā privatizācijas subjekti varēja iepazīties ar noteikumiem un iesniegt visus uzrādītos dokumentus, lai piedalītos privatizācijas procesā, bija ļoti īss - viens mēnesis, ieskaitot Jaungada un Ziemassvētku brīvdienas. Bet ārzemju pretendentiem tika dotas tikai 25 dienas, lai iesniegtu… bez dažādām notariāli apstiprinātām ziņām... Tātad - auditētu gada pārskatu, piemēram, “A” klases bankas izziņu, legalizētus, notariāli apstiprinātus reģistrācijas dokumentus... Tātad, ja mūsu kolēģis Kalvītis atsaucas uz to, ka pieteikšanās termiņu - 2001.gada 1.februāri - ir ieteicis Pasaules Bankas akceptētais finansu konsultants, tad katrā ziņā šis arguments ir vājš arguments šim sasteigtajam procesam, vājš attaisnojums. Īstenībā šis sasteigtais process un īsie termiņi apzināti sašaurināja privatizācijas pretendentu loku. Un tāpēc es gribētu uzsvērt, ka arī Aigara Kalvīša apgalvojums, ka Privatizācijas aģentūra veica ne tikai likumā paredzētās darbības, bet arī papildu darbības, lai privatizācijas subjektu loks tiktu paplašināts, nevis sašaurināts, ir vienkārši nenopietns.

Kolēģi, tagad runāšu par pieprasījuma 8.punktu. Privatizācijas aģentūras noteikumi paredz, ka pretendentu sākotnējo piedāvājumu atvēršanā piedalās Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētājs Kalvīša kungs, Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Nagļa kungs un BDO konsorcija pilnvarota persona. Tas vienlaikus ierobežo jebkuru citu personu, pat Privatizācijas aģentūras padomes locekļu, klātbūtni šinī procedūrā.

Turklāt Privatizācijas aģentūra norāda, ka šīs ziņas ir konfidenciālas un, iesniedzot Ministru kabinetā, noformējamas saskaņā ar valsts noslēpumu aizsardzības noteikumiem. Likums nosaka, ka valsts noslēpums ir tāda informācija, kura iekļauta Ministru kabineta apstiprinātā sarakstā. Šinī sarakstā neietilpst Privatizācijas aģentūras par konfidenciālu uzrādītā informācija. Neietilpst! Tātad Privatizācijas aģentūra nebija tiesīga atsaukties uz šiem normatīvajiem aktiem par valsts noslēpumu un arī attiecīgi rīkoties, kā viņa rīkojās, piešķirot šo konfidencialitāti. Bet, ja tomēr tai būtu bijušas tādas tiesības, tādā gadījumā šādas atļaujas pieejai valsts noslēpumam bija jādod arī Nagļa kungam un BDO konsorcija pārstāvim, kuriem vēl aizvien nav šo atļauju. Tas rada ļoti diskutablu un ļoti nopietnu situāciju.

Es vēl gribētu uzsvērt, ka Informācijas atklātības likuma 1.pants nosaka, ka informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi. Jā, bet likumā nekur nav teikts, ka šādus ierobežojumus Privatizācijas aģentūra varētu veikt. Ministru kabineta noteikumi nr.110, to 163.punkts nosaka: organizējot privatizāciju, aģentūra nodrošina privatizācijas procesa un aģentūras darbības atklātumu un publiskumu. Jā, likums nosaka arī privatizācijas subjekta iesniegto dokumentu konfidencialitātes saglabāšanu,
bet - tikai likumā noteiktajā apmērā. Un mēs nekur neredzam šo pamatu. Ar kādu likumu ir pamatota Privatizācijas aģentūras noteiktā konfidencialitāte šajā privatizācijas procesā? Ministru kabineta iekārtas likums, piemēram, nosaka, ka pat Ministru kabineta lēmumu pieņemšanai par instrukcijas vai ieteikuma slepenību vai konfidencialitāti, kas nav pamatota ar likumu vai noteikumiem, ir jāsaņem piekrišana ar atsevišķu Saeimas lēmumu un ka tajos jābūt norādei, uz kāda likuma vai kādu noteikumu pamata tie ir izdoti.

Kolēģi! Es gribu pateikt pavisam skaidri un nepārprotami, ka, spriežot pēc visa manis minētā un daudziem citiem punktiem, mēs varam pateikt, ka Kalvīša apgalvojums, ka “Latvijas kuģniecības” privatizācijas noteikumi atbilst normatīvo aktu prasībām un ka, tos izstrādājot un apstiprinot, nav konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi, ir vienkārši nekorekts.

Kolēģi, mums ir jāizšķiras - vai koalīcijas līgums ir Satversmes pants vai nav Satversmes pants? Vai tomēr Latvijas Republikas likumi, Ministru kabineta noteikumi ir augstāki par koalīcijas līgumu? Tas būs jūsu balsojuma rezultāts, kas apliecinās, kāda ir jūsu attieksme.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim “Par pieļautajiem pārkāpumiem privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizācijas procesā”. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 45,
atturas - 13. Pieprasījums noraidīts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija veltīja likumprojektam “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” trīs sēdes. Ļoti nopietni izskatījām arī visus priekšlikumus, kas tika iesniegti pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām, jo to izskatīšana bija ļoti nepieciešama.

Tas ir dokuments nr.2772. Komisija lūdz izskatīt likumprojektu trešajā lasījumā.

1., 2., 3., 4. un 5.priekšlikums ir priekšlikumi, ko mums iesniedza un bija parakstījušas trīs personas - ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un tieslietu ministre. Ņemot vērā to, ka attiecībā uz otro lasījumu diemžēl nevarēja realizēt šo piekritības maiņu tāpēc, ka tad būtu nepieciešami ļoti lieli papildu resursi gan tiesām, gan arī prokuratūrai, lūdzu atbalstīt visus šos pirmos piecus Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumus, kas ir paketes formā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociādemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, es atbalstu visus šos priekšlikumus, kurus ir iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Jāuzsver, ka pēc ilgstoša un nogurdinoša darba beidzot mēs šos Kriminālprocesa kodeksa labojumus ieraudzīsim pieņemtus trešajā, galīgajā, lasījumā.

Es gribu šajā sakarā uzsvērt vienu citu lietu - tendenci, ka diemžēl Ministru kabinets, iesniedzot šos priekšlikumus par grozījumiem Kriminālprocesa kodeksā, nav domājis ne par mata tiesu uz priekšu. Jautājuma būtība ir sekojoša. Pēc Tieslietu ministrijas un Ģenerālprokuratūras viedokļu saskaņošanas Ministru kabinets iesniedza Kriminālprocesa kodeksa grozījumus izskatīšanai parlamentā, vienlaikus norādot, ka šie grozījumi neprasīs papildu finansējumu no valsts budžeta. Mēs esam konstatējuši komisijas pēdējās sēdēs, ka neatkarīgi no tā, vai trešajā lasījumā pieņemsim vai nepieņemsim - es ceru, ka pieņemsim, - šos grozījumus, papildu finansējums būs nepieciešams, tāpēc ka jāpārdala slodzes, kuras skar pirmo, otro un trešo instanci. Jautājums - kāpēc tik pavirši tiek gatavoti likumprojekti? Pagājušajā nedēļā mēs izskatījām priekšlikumu par Konvencijas ratifikāciju - tā ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija cīņai ar transnacionālo organizēto noziedzību. Arī tajā dokumentā - Konvenciju pavadošajā likumprojektā - ir rakstīts, ka papildu finansējums no valsts budžeta nebūs nepieciešams un ka nebūs nepieciešami grozījumi citos likumos. Taču mēs esam konstatējuši, ka šāds finansējums būs nepieciešams un ka būs nepieciešami arī grozījumi citos likumos.

Rodas jautājums - kāpēc tik pavirši strādā Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija un Ministru kabinets kopumā, ka nedomā kaut vai soli, divus soļus uz priekšu, ja jau iepriekš ir zināms, ka tiesas nevarēs pildīt Kriminālprocesa kodeksa normas tikai tā viena iemesla dēļ, ka nebūs nodrošināts finansējums?

Es aicinu Ministru kabinetu beidzot strādāt ar normālu sapratni, ar domāšanu, kas vērsta uz priekšu. Aicinu domāt par kaut kādu stratēģiju un valsts budžeta finansējuma piešķiršanu, pirms iesniedz vienu vai otru priekšlikumu par grozījumiem Krimināllikumā vai Kriminālprocesa kodeksā.

Aicinu atbalstīt izteiktos priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs runāt deputāti pieteikušies vairs nav. Vai ir iebildumi pret 1., 2., 3., 4. un 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. Tā kā mēs esam pieņēmuši šos priekšlikumus par 32.pantu, lūdzu atbalstīt arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto 6.., 7., 8. un 9.priekšlikumu. Lūdzu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. 10. - tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums. Tas ir daļēji pieņemts un iestrādāts 11. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Mēs atbalstījām arī 12. - iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 13. - tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums - arī tika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 14. un 15.priekšlikums - tie ir iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikumi, un komisija lūdz atbalstīt arī šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 16.priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kas skar Satversmes tiesu. Lai Satversmes tiesa varētu normāli sākt savu darbu jūlijā, mēs lūdzam atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 17.- Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 18. un 19.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Komisija noraidīja tieslietu ministres Labuckas kundzes iesniegto 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. 21. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Arī iekšlietu ministra Segliņa kunga iesniegto 22.priekšlikumu lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 23. - Segliņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 24. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt arī trešajā lasījumā, kopumā, šos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Jūrmalciema baptistu draudzei”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Skatīsim dokumentu nr.2775. Juridiskā komisija nebija saņēmusi nevienu priekšlikumu attiecībā uz trešo lasījumu, taču, izskatot šo projektu pirms trešā lasījuma, vienojās, ka tas būtu redakcionāli jāprecizē, un tādēļ tomēr viens priekšlikums ir sagatavots pašā komisijā. Tātad tas ir ar numuru 1.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to mēs varam secināt, ka likumprojekts ir nonācis līdz balsojumam par tā pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.2779. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, kuru atbildīgā komisija ir sagatavojusi trešajam, galīgajam, lasījumam.

1.priekšlikums. To ir iesniedzis no Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķa kungs, un tas ir 1.panta papildinājums. Patiesībā visi šie Pūķa kunga iesniegtie papildinājumi apraksta struktūru maiņu pašā atbildīgās ministrijas iekšienē. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Nākamais priekšlikums, dāmas un kungi, ir 10.lappusē. Tas ir priekšlikums nr.2, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Juridiskais birojs ierosina izslēgt no likuma teksta vārdu “piemēram”. Komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Nākamais priekšlikums ir 13.lappusē. Tas ir priekšlikums nr.3, ko iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, priekšlikums, kas runā par šo funkciju pārdali ministrijas iekšienē. Komisija aicina atbalstīt Pūķa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Arī 4.priekšlikums ir no Pūķa kunga. Priekšlikums skar 4.pantu un ir par jau iepriekš minēto tēmu. Komisija aicina to atbalstīt, bet vērš jūsu uzmanību uz redakcionāliem precizējumiem attiecīgā panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 5.priekšlikums. Arī to iesniedzis Pūķa kungs. Komisija to atbalsta. Tas ir par 6.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tālāk ir vairāki komisijas izdarīti redakcionāli panta precizējumi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Arī 6.priekšlikums ir no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga. Komisija atbalsta šo izslēgumu 7.panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Arī 7.priekšlikums ir parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums ir deputātu Rudeviča un Burvja priekšlikums, kas tika sagatavots arī kā Jūrniecības apakškomisijas priekšlikums. Priekšlikumu iesniegušie deputāti aicina papildināt 9.pantu ar jaunu trešo daļu - aicina noteikt, ka uz transportlīdzekļiem ir jābūt atšķirības zīmei jeb gaismu atstarojošai zīmei, lai paaugstinātu ceļu satiksmes drošību un novērstu negadījumus ceļu satiksmē. Tātad viņi ierosina noteikt, ka jaunai brīdinošai, gaismu atstarojošai līnijai ir jābūt uzlīmētai uz automobiļiem. Komisija, ņemot vērā Satiksmes ministrijas un Autoceļu drošības departamenta atzinumus par šo priekšlikumu, to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Vai jūs lūdzat balsojumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. - deputātu Rudeviča un Burvja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 29, atturas - 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 9.priekšlikums ir jau 31.lappusē. Tas ir par aizstājumu 22.pantā, to ieteicis Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies. 10.priekšlikums ir par 30.pantu. To ieteikuši deputāti Sprindžuks, Dalbiņš un Razminovičs. Patiesībā komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, un jāteic, ka deputātu priekšlikuma būtība ir nonākusi pretrunā ar panta nosaukumu, bet panta nosaukumu neviens nav lūdzis izslēgt. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, bet tālāk ir izveidojusi šim pantam, šiem nosacījumiem, atbildīgās komisijas priekšlikumu, kurā ir ņēmusi vērā Juridiskā biroja priekšrakstus.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 10.priekšlikumu. Māris Sprindžuks. Lūdzu!

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es vēlētos uzturēt spēkā šo priekšlikumu, un es paskaidrošu - kāpēc. Tātad, kā pareizi Kārlis Leiškalns akcentēja, panta nosaukums tiešām neatbilst panta saturam, un tā vienkārši ir tehniska kļūda. Šo nosaukumu nevajadzētu ņemt vērā.

Par ko tad runā šā panta saturs, par kuru priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Sprindžuks, Dalbiņš un Razminovičs? Būtībā tas runā par divām lietām.

Pirmais princips ir tas, ka satiksmes inspektoram nav tiesību aizturēt vadītāja apliecību nekādos apstākļos, un šis iemesls ir ļoti vienkāršs - šis autovadītājs nonāk nevienlīdzīgā situācijā. Ja viņam ir aizturētas šīs tiesības, viņam ir jādodas uz Tallinas ielu vai kādu citu tamlīdzīgu iestādi un nevienlīdzīgos apstākļos jāmēģina pierādīt savu taisnību, tāpēc visbiežāk viņš, vienkārši būdams nervu sabrukuma priekšā, piekāpjas šiem inspektoriem, nesameklējis nekādu taisnību, nomaksājis sodu un apvainojies uz visu valsti, brauc mājās.

Un otrs princips, kas ir ielikts šajā piedāvājumā, ir tas, ka ceļu inspektoram nav tiesību iekasēt sodu notikuma vietā. Tātad šis princips, kas valda visā pasaulē, ir funkciju dalīšanas princips, ka inspektoram nav tiesību veikt sankcijas. Sankcijas un sodu piemēro tiesa vai arī kāds cits administratīvs “iestādījums”, kurš kompetenti izskata abu pušu viedokli šajā jautājumā un pieņem lēmumu.

Es piedāvāju Latvijai spert šo civilizēto soli, un, ievērojot to, ka šobrīd ir atvērts Administratīvo pārkāpumu kodekss, otrajā lasījumā būs iespējams šos abus likumus skatīt kopējā kontekstā un izdarīt labojumus, lai tādējādi mēs dzīvotu tāpat kā visa pārējā pasaule, kad policisti pieņem lēmumu par pārkāpumu, bet lēmumu par sodu un apelācijas tiesības izskata citā vietā cits cilvēks.

Līdz ar to es aicinātu Saeimu atbalstīt trīs deputātu priekšlikumu, bet, ja joprojām saglabājas šī tehniskā problēma ar virsrakstu, es aicinātu varbūt Leiškalna kungu kā komisijas vadītāju pagarināt termiņu priekšlikumu iesniegšanai, jo tad varētu skatīt šos abus likumus - tātad Administratīvo pārkāpumu kodeksu un likuma projektu “Par grozījumiem Ceļu satiksmes likumā” kopā un izdarīt šos labojumus. Paldies! Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Māris Pūķis - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Šajā gadījumā varētu piekrist praktiski visiem Sprindžuka kunga argumentiem par to, kādā veidā vajag aizstāvēt šā braucēja tiesības. Taču jāsaka, ka atbildīgās komisijas redakcijā pamatā šis uzdevums ir sasniegs. Jā, agrāk bija tāda iespēja, ka tiesības varēja paņemt, teiksim, ķīlā, ja bija radušās kaut kādas domstarpības starp policistu un šo braucēju, kam tika uzlikts administratīvais sods, turpretī tagad šīs iespējas būtībā ir izslēgtas, jo atbalstītajā redakcijā vienīgais variants, kāds ir iespējams, nav tiesību atņemšana, bet gan atbilstoši panta nosaukumam to aizturēšana uz laiku tajā gadījumā, ja tieši par šo pārkāpumu ir paredzēta tiesību atņemšana vai arī pārkāpums ir krimināli sodāms. Pie tam šīs tiesības netiek atņemtas, tātad patiesībā uz ceļa šis braucējs netiek sodīts, bet gan tiek aizturēts uz laiku, un tad visa apelācijas kārtība darbojas. Turpretī, ja mēs pieņemtu šādā redakcijā... Starp citu, šie jautājumi ir skatīti arī šā likuma 46.pantā, runājot par visa veida kārtību, kā uzliek administratīvo sodu. Un tur ir paredzēta diezgan sīka deleģēšana, ir diezgan sīki deleģēts šis jautājums, kā tas jāizstrādā Ministru kabinetam. Šinī gadījumā šī tiesību atņemšana vispār it kā pazūd, un tādā gadījumā tas nonāk pretrunā ar godājamo iesniedzēju priekšlikumiem, ka, teiksim, ja aiztur kādu braucēju dziļā dzēruma stadijā, tad būtu iespējams viņam atņemt šīs tiesības. Līdz ar to, ka patiesībā ar šo atbildīgās komisijas priekšlikumu ir gūts šis sasniegums, proti, ir panākta braucēja aizsardzība pret jebkādu patvaļu, es aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns. (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: “Tikai mierīgi...”)

K.Leiškalns. Lagzdiņa kungs, es esmu absolūti mierīgs, un, kad es paskatos jūsu, kā Ābiķa kungs teica, sievasmātei nemelojošās acīs, es kļūstu vēl mierīgāks. Tagad es mēģināšu runāt komisijas vārdā... Es beidzot saprotu deputātu gribu, es sāku nojaust, ko deputāti ir gribējuši.

Pirmais, ko deputāti ir gribējuši, ir tas, lai uz vietas, uz ceļa, neviens ceļu policists nevar iekasēt sodu. Šeit tas nav pateikts, bet varbūt tas šeit ir gribēts. Pie tam šo normu nenosaka vis Ceļu satiksmes likums, bet gan Administratīvā procesa likums, saskaņā ar kuru mēs varam ļaut iekasēt līdz 10 latiem, līdz 20, līdz 100 vai arī darīt tā, kā jūs gribat, arī aizliegt, bet tikai ne ar šo likumu. Tātad šī griba, kas bija grūti nojaušama, šodien ir parādījusies.

Otrs. Par panta nosaukumu. Ja jūs būtu lūguši izslēgt panta nosaukumu, arī tas īstenībā neko nedotu. Tad jūsu priekšlikumam būtu bijis jāskan šādi: “Lūdzam izslēgt likuma 30.pantu!” Jā, tā vajadzētu arī būt! Vai arī likuma 30.panta nosaukumā pateikt, ka autovadītāja tiesību aizturēšana uz laiku ir aizliegta. Viss, sveiki! Bet šeit bija kaut kas labi gribēts. Tagad te ir aprakstīta kārtība, kas notiek tad, ja transporta līdzekļa vadītājs ir izdarījis šā likuma pārkāpumu. Tiek minēti Ministru kabineta noteikumi, bet Ministru kabineta noteikumi šeit attiecas tikai uz vienu, uz to, kādai ir jāizskatās kvītij, kuru ceļu policists izsniedz pārkāpējam.

Tā kā likuma nosaukums arī ir likuma teksts, tad, aprakstot šo skaisto kārtību un atsaucoties uz likuma tekstu, kas ir dots nosaukumā, visos gadījumos, pilnīgi visos gadījumos, ceļu policists būs tiesīgs noņemt autovadītājam vadīšanas apliecību uz laiku. Pilnīgi visos gadījumos! Turpretī komisija piedāvā tikai dažos gadījumos ļaut aizturēt autovadītāja apliecību. Tikai tajos gadījumos, ja par pārkāpumu draud kriminālatbildība vai administratīvais sods, kas paredz tiesību noņemšanu uz laiku. Tātad mums ir jāizšķiras.

Protams, mēs varam atbalstīt 10.priekšlikumu, kas, neapšaubāmi, ir domāts kā pats liberālākais priekšlikums un kas dod visvairāk tiesību autovadītājam, bet tad, ja mēs šo priekšlikumu atbalstīsim, es kā komisijas vadītājs un kā atbildīgais ziņotājs tūlīt iesniegšu priekšlikumu par likuma nodošanu atpakaļ komisijai, jo citādi nevar būt. Citādi teksts nonāks pretrunā un būs tulkojams tikai un vienīgi par labu policistam. Un es gribu, lai jūs to saprastu. Es neiestājos pret jūsu labo gribu, es iestājos tikai pret veidu, kādā šī griba ir izpausta. Tas ir svarīgākais. ... Jā, Ābiķa kungs, es esmu daļēji svēts.

Paldies. Jā. Tā ka es aicinu balsot. Komisija neatbalsta attiecīgo priekšlikumu manis minēto iemeslu dēļ. Un komisijai par šo pantu ir 13 priekšlikums. Lūdzu balsot. Jā, ko citu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. - deputātu Sprindžuka, Dalbiņa un Razminoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 3, atturas - 48. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies. Tā kā ir domājams, kungi, ka šis likums tiks atvērts vēlreiz un, kā es saprotu, Satiksmes ministrija to gatavo, tad precīzi iestrādāsim jūsu liberālās normas nākotnē.

Tagad mēs pārejam pie 11.priekšlikuma. Tas acīmredzot ir domāts par likuma 30.pantu. Modris Lujāns lūdz aizstāt vārdus “valsts policijas amatpersona” ar vārdiem “ceļu policijas amatpersona”. Komisija šo priekšlikumu atbalsta daļēji, jo ir rajoni, kur par pārkāpumiem administratīvi sodīt var ne tikai ceļu policijas amatpersonas, bet arī citas policijas amatpersonas, teiksim, iecirkņa pilnvarotais. Tāpēc es aicinu daļēji atbalstīt Lujāna kungu, daļēji atbalstīt Juridisko biroju un pilnībā atbalstīt atbildīgo komisiju, kas ir izteikusi attiecīgo pantu jums redzamajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 11.priekšlikumu. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Referents informēja mūs par 11., 12. un 13.priekšlikumu, un tiešām komisijas atbalstītā redakcija ir daudz citādāka, nekā to ir ierosinājuši trīs deputāti. Un tiešām šajā piedāvātajā redakcijā ir noteikts tas, par ko runāja Kārlis Leiškalns. Proti, ir noteikts, ka valsts amatpersona - policists aiztur vai var aizturēt autovadītāja apliecību. Taču, runājot par iepriekšējo priekšlikumu, atbildīgais referents apzināti maldināja deputātus, runādams pilnīgi pretēji tam, ko nosaka mūsu tiesību sistēma. Proti, tā paredz, ka valsts amatpersona, Leiškalna kungs, var darīt tikai to, kas ar likumu ir atļauts. Arī triju deputātu priekšlikumā ir noteikts tas, ka policists sastāda protokolu, izsniedz kvīti, ieraksta attiecīgos rekvizītus un vairāk neko nedara. Mūsu valstī, Leiškalna kungs, valsts amatpersonai ir atļauts darīt to, kas likumā ir konkrēti ierakstīts. Taču jūs ierosinājāt darīt pilnīgi pretējo, proti, likumos ierakstīt to, kas valsts amatpersonām ir aizliegts. Šāda sistēma attiecas uz privātpersonām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pret 11.priekšlikumu - pret atbildīgās komisijas viedokli iebildumu nav.

Runājot par 12. un 13.priekšlikumu, deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Tālāk es mēģināšu atbildēt Lagzdiņa kungam. Izlasiet panta nosaukumu! Man tas ir jāpasaka - “Transporta līdzekļa vadītāja apliecības aizturēšana uz laiku”, un jūs šeit prasāt aizturēt uz laiku. Tas ir ierakstīts likumā, normatīvajā aktā, un nekur citur. Tā ka sabiedrību maldināt jūs, Lagzdiņa kungs! Izsakiet! Paldies. (Starpsauciens: “Piezīmi izteikt!”)

14. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi. Runa ir par 30.panta otrās daļas izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 15.priekšlikums paredz izslēgumu 30.panta trešajā daļā. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atkal ir atbalstījusi Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 16.priekšlikums ir deputāta Modra Lujāna priekšlikums par likumprojekta 4.pantu attiecīgajā redakcijā, kuru komisija ir atbalstījusi, daļēji izsakot šo 30.¹ pantu atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Ņemot vērā arī Juridiskā biroja papildinājumu šim pantam, komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 19.priekšlikums ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra M.Pūķa priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 20.priekšlikums ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra M.Pūķa priekšlikums, kas ir guvis nedalītu komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tāpat komisija nedalīti ir atbalstījusi Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru Pūķa kungu - izslēgumu 38.panta ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 22.priekšlikums, ko iesniedzis parlamentārais sekretārs M.Pūķis, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 23.priekšlikums, to iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pūķis. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Komisija šo 42.panta otro daļu izteikusi attiecīgi atbildīgās komisijas piedāvātajā redakcijā. Aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 23. un 24.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Aizstājumu 43.pantā par naudas sodu iesaka Juridiskais birojs. Komisija atbalsta Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Papildinājumu 43.panta ceturtajā daļā ir ieteikusi komisija, un tas ir atbalstīts, lai gan zināmā mērā joprojām ir strīdīgs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Paldies.

27.priekšlikums. Šis Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa priekšlikums komisijā guvis daļēju atbalstu, un komisija ir papildinājusi pārejas noteikumus savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 27.priekšlikumu.

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Pūķis.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Es ļoti atvainojos, es par 26.priekšlikumu...

Sēdes vadītājs. 26. ir jau izskatīts. Savlaicīgi jāpiesakās debatēs! Mēs pašlaik izskatām 27.priekšlikumu.

M.Pūķis. Es atvainojos, bet...

Sēdes vadītājs. Vai pret 27.priekšlikumu ir iebildumi?

K.Leiškalns. Paldies. Komisija ir atbalstījusi 28.priekšlikumu.

29.priekšlikumā ir piedāvāta atbildīgās komisijas redakcija, kura izslēdz likuma spēkā stāšanās nosacījumus, kas nāk no pirmā lasījuma. Aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies. Likums ir izskatīts. Aicinu jūs komisijas vārdā to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 12. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Izskatīsim grozījumus Radio un televīzijas likumā trešajā lasījumā. Komisijas viedoklis gan bija šo ļoti jutīgo un sabiedriski ārkārtīgi svarīgo likumprojektu izskatīt pēc pašvaldību vēlēšanām, tomēr šī steiga ir saistīta ar to, ka vēl Zviedrijas prezidentūras laikā Eiropas Savienībā Latvija vēlas noslēgt sadaļu “Kultūra un audiovizuālā politika”, un līdz ar to ir nepieciešams izdarīt grozījumus šajā likumā.

Pirms mēs izskatām konkrētus deputātu un komisiju iesniegtos priekšlikumus, es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz to, ka, kā jau komisija to ir uzsvērusi, runājot pirmajā un otrajā likumprojekta lasījumā, likuma subjekts ir ticis krietni sašaurināts, jo mēs agrāk likumā runājām par elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem, taču pašlaik likumā tiek lietota definīcija “raidorganizācijas”. Tas nozīmē, ka Latvijas Republikā pēc šo grozījumu stāšanās spēkā vairs nebūs konkrētas uzraudzības pār tiem apraides veidiem, kuri nepakļausies definīcijai “raidorganizācijas”. Jāteic, tā ir problēma ne tikai Latvijā, bet arī vairākās citās valstīs, to skaitā Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur vēl joprojām nav izstrādāti direktīvie dokumenti digitālajai apraidei, kuras pamatus mēs vērojam jau arī mūsu valstī, jo mēs zinām, ka ne tikai televīzijā, bet arī savos kompjūterpieslēgumos internetā mēs jau tagad varam redzēt gan videofilmas, gan arī tāda veida programmas, ko mēs varētu nosaukt par apraidi, kas, protams, Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā nav licencēta. Tātad tie ir iebildumi, uz kuriem es vēršu deputātu uzmanību, jo tas nozīmē, ka mums vai nu jāizdara vēlreizēji grozījumi esošajā likumā, vai arī jāveido pavisam jauns likums, lai aizpildītu manis minētos robus.

Un tagad par konkrētajiem priekšlikumiem.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lāzo. 2. - kultūras ministres Karinas Pētersones priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lāzo. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

V.Lāzo. 4. un 5.priekšlikums būtu skatāmi kopā. Tātad 4. ir deputātu Grīnblata, Gaiļa, Dobeļa un Kuduma priekšlikums, bet 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tie būtu vērojami kopējā kontekstā. Komisija ir daļēji atbalstījusi 4.priekšlikumu, ietverot to atbildīgās komisijas redakcijā un izsakot 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 4. un 5.priekšlikumu.

V.Lāzo. 6.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums un arī 7.priekšlikums. Abi ir komisijā atbalstīti un izteikti komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Lāzo. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lāzo. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lāzo. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Lāzo. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lāzo. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lāzo. 13. - deputāta Valda Lauska priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Manā priekšlikumā ir iestrādāta norma, ka tomēr ne visas fiziskās personas var būt par raidorganizāciju veidotājiem un dibinātājiem. Es ierosināju šeit ierakstīt, ka to nevar darīt vismaz cilvēki ar sodāmību, kuri vairākkārt apzināti ir pārkāpuši likumu, kuri ir krimināli sodīti. Tas, ka viņi pēc tam uzskata par iespējamu piedalīties raidorganizāciju veidošanā un dibināšanā, tas priekš Latvijas valsts nav labi. Raidorganizācijas tāpat kā visi masu mediji, es uzskatu, ir ļoti konkrēta kultūras sadaļa, un, kādi cilvēki veido kultūru, tāda arī šī nozare kopumā veidojas.

Es saskāros ar šo jautājumu tīri personiski, jo vienā no Latgales pilsētām ir šie masu mediji, kurus izveidojuši cilvēki ar šo sodāmību. Viņiem ir raidorganizācijas, viņiem ir masu mediji, un, ja šos masu medijus katrs cilvēks saņem par brīvu, tad, protams, mēs nevaram izvairīties no tā. Un tas ir ļoti konkrēts “dzeltenās” preses piedāvājums. Pēc tam, kad es esmu paņēmis šo presi rokās, man, protams, vienmēr ir nepieciešamība mazgāt rokas. Un šīs “dzeltenās” preses piedāvājums, protams, notiek arī ar šo raidorganizāciju starpniecību.

Mans piedāvājums nav cilvēktiesību pārkāpums attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri veido raidorganizācijas. Mans piedāvājums skar cilvēktiesību aizsardzību saskarē ar tiem, kuri saņem šo raidorganizāciju piedāvājumu. Un no tāda viedokļa, es uzskatu, mans piedāvājums ir saprotams un atbalstāms.

Protams, šeit likumprojektā ir iestrādāts, ka arī vairākas juridiskās personas var veidot raidorganizācijas, un šeit ir minēts, ka to var darīt un būt īpašnieki arī pašvaldības. Arī šī norma nav normāla, jo tādā gadījumā tiek pārkāpts likums, ka žurnālisti, masu mediji ir neatkarīgi. Žurnālists nevar būt neatkarīgs no tās pašvaldības, kura viņam ir darba devēja, jo tad šī pašvaldība viņam diktē, kādā veidā to darīt. Šī norma turpmāk ir jāņem ārā, un tad, kad mēs atgriezīsimies pie šā likumprojekta atkārtotas skatīšanas, es, protams, vēlreiz griezīšos pie jums ar lūgumu, lai arī pašvaldībām nebūtu tiesības būt par raidorganizāciju dibinātājām, bet pašreiz es uzskatu, ka mums ir jānoņem tiesības šajā jomā strādāt vairākkārt sodītiem krimināliem cilvēkiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais debatēs deputāts Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi deputāti! Man nav absolūti nekādu šaubu par to, ka deputāts Lauskis ir vadījies pēc godīgiem mērķiem un gribējis sasniegt to, kā viņš šeit izklāstīja, lai attīrītu masu medijus no negodīgiem cilvēkiem. Man nav šaubu par šā priekšlikuma patiesajiem motīviem. Taču, godātais kolēģi, šādā redakcijā tas ir tiešā pretrunā ne tikai ar 1951.gada Konvenciju, ko Latvija ir ratificējusi, bet ir tiešā pretrunā arī ar visām Latvijas atzītajām starptautiskajām saistībām. Šādā gadījumā varētu būt noticis arī fakts, ka kāds ir bijis notiesāts arī par tīšu pretošanos padomju varai. Šādā redakcijā šis priekšlikums ir noraidāms. Ja tas tiks skatīts, tad jums, kolēģi, ir jāpārskata viss teksts, lai tas būtu precīzi tulkojams un neradītu ne tikai neskaidrības likuma piemērošanā, bet arī nebūtu pretrunā ar mūsu starptautiskajām saistībām.

Es ceru, visi juristi man piekritīs, ka šis priekšlikums šādā redakcijā nav atbalstāms. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai komisijas vārdā vēlējāties ko teikt? Vairāk pieteikušos debatēs par šo 13.priekšlikumu nav. Lūdzu, ieslēgsim balsošanas režīmu un balsosim par 13. - deputāta Lauska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 40, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu!

V.Lāzo. Priekšsēdētāja kungs, cienījamās deputātes un godājamie deputāti! 14. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lāzo. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

V.Lāzo. 16., 17. un 18.priekšlikums būtu skatāmi kopumā, jo tie runā par vienu panta daļu.

16. - deputāta Tabūna priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tā… piedodiet… Mēs skatām pēc kārtas… Tātad vispirms lemsim par 16.priekšlikumu.

V.Lāzo. Jā.

16. - deputāta Tabūna priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tabūna kungs vēlas runāt debatēs. Lūdzu!

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd ir jāizšķiras par visai būtisku jautājumu: vai mēs atbalstīsim to, ka raidorganizācijas aptvertu teritoriju, kurā dzīvo iedzīvotāji, vai iedzīvotājus atsevišķi? Izskatījuši vairāku šādu priekšlikumu kopu, mēs iepriekšējā lasījumā ar krietnu balsu vairākumu izšķīrāmies par pirmo variantu - tātad par teritorijas aptveršanu. Ir runa par sabiedrībai īpaši svarīgu notikumu raidīšanu, un par īpaši svarīgiem tos nosaka Ministru kabinets. Mēs pieņēmām: “Šādu notikumu raidīšana jāveic tā, lai tiktu aptverta visa Latvijas teritorija un visi Latvijas iedzīvotāji varētu tiem sekot ar brīvas televīzijas starpniecību tiešraidē vai ierakstā.”

Šobrīd iesniegtie priekšlikumi, kas seko aiz manējā, grib panākt, lai atkal atgrieztos pie iedzīvotāju aptveršanas. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka rezultāts būtu tas, ka vairāki Latvijas rajoni tiktu izsvītroti un to iedzīvotāji īpaši svarīgus notikumus nevarētu ne redzēt, ne dzirdēt. Tāpēc ir jāizšķiras! Kā jau es teicu, mēs iepriekšējā lasījumā izšķīrāmies par teritorijas, nevis par iedzīvotāju aptveršanu. Jo iedzīvotāji rādiusā ap Rīgu… Rīgā ir trešdaļa Latvijas iedzīvotāju, un tādējādi varētu diezgan ātri saskaitīt šos 90% Latvijas iedzīvotāju, un pārējie Latvijas teritorijas iedzīvotāji tiktu, tā sakot, ignorēti.

Par manu priekšlikumu. Es izvēlējos kompromisa variantu - 90% teritorijas. (Lūdzu kolēģus pasekot līdzi, jo tas nu nav tik elementāri un tik vienkārši tiem, kuri varbūt tik labi neorientējas radio un televīzijas lietās!) Es pat rīkotos tā: ja vispirms mēs balsotu par 17. - atbildīgās komisijas atbalstīto priekšlikumu - un pēc tam par kultūras ministres Karinas Pētersones iesniegto 18.priekšlikumu, tad es savu priekšlikumu atsauktu, ja šos priekšlikumus neatbalstītu. Taču, ņemot vērā to, ka vispirms ir jāveic balsojums par manu priekšlikumu, es tomēr to uzturēšu spēkā. Jo, ja mēs par atbildīgās komisijas atbalstīto priekšlikumu vai kultūras ministres priekšlikumu nobalsotu “par”, mēs tādējādi atteiktos no mūsu iepriekšējā konceptuālā balsojuma. Jā, otrajā lasījumā, cienījamie kolēģi, “latiņa” tika pacelta visai augstu. Sākumam varbūt tā ir par augstu, bet ne uz visiem laikiem, jo, kā jau par to tika runāts iepriekšējā lasījumā, valstij tiek uzlikts par pienākumu rūpēties par saviem iedzīvotājiem, lai īpaši svarīgus notikumus varētu dzirdēt un redzēt visā valstī. Turklāt 34.priekšlikumā, kurš ir par pārejas noteikumiem, ir skaidri un gaiši pateikts, kādā secībā varētu aptvert: pēc 2006.gada - visu teritoriju, bet sākumposmā, līdz 2003.gadam, - 85%. Un pēc 2003.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 1.janvārim - 90%. Tā tas ir arī manā priekšlikumā - 90%.

Cienījamie kolēģi, lūdzu izšķirties par šo variantu!

Sēdes vadītājs. Paldies, Tabūna kungs, jūsu laiks ir beidzies.

P.Tabūns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamā runās deputāte Anta Rugāte - Tautas partijas frakcija.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie kolēģi deputāti! Patiesībā nav īsti laba prakse mūsu parlamentā, ir tāda kā nekonsekvence. Otrajā lasījumā tika ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstīts Tautas partijas frakcijas priekšlikums, kurš atrodas otrajā ailē un kuru apzīmē cipars “12”. Lūk, tur ir šis priekšlikums par 17.panta septīto daļu. Priekšlikums saņēma atbalstu tāpēc, ka tas noteica, ka jāraida tā, lai tiktu aptverta visa Latvijas teritorija un visi Latvijas iedzīvotāji varētu šādiem svarīgiem notikumiem sekot ar brīvas televīzijas starpniecību tiešraidē vai arī ierakstā. Samazināt teritoriju, pieņemot jebkuru citu priekšlikumu, kurš sekotu pēc tā, kas ir atbalstīts otrajā lasījumā, un kurš varētu mazināt to iedzīvotāju skaitu, kuri var redzēt šādus notikumus, - tas nav īsti korekti! Un tāpēc es gribētu jums, godātie kolēģi, parādīt Latvijas karti, kas jums ir labi zināma. Šie mazie sarkanie laukumiņi ir tie, ko Latvijas Televīzijas pirmā programma neaptver, bet 94,4 procentos teritorijas ir šīs programmas redzamība. Tie ir 99% iedzīvotāju. Kartē iezīmētie sarkanie laukumiņi ir tie, kuros Latvijas Televīzijas pirmā programma netiek skatīta. Tā tas ir Viļakā, Dagdā, ap Aloju, Staiceli, Ainažiem, Salacgrīvu, Pāvilostā, Priekulē un ap Saldu. Tie nav meži, godātie kolēģi! Tās ir apdzīvotas vietas, un tiem Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, jebkuram, kas atrodas tajā teritorijā, ir tiesības šo programmu redzēt, un mūsu pienākums ir nodrošināt tās redzamību. Arī Latvijas Televīzijas otrā programma netiek skatīta tieši tajās pašās vietās, tikai ir vēl lielāks tas laukums. Netiek redzēta tāpēc, ka šīs aptveramības nav. Jāpiemin vēl arī Balvi, Alūksne, Ape, Pļaviņas, Jēkabpils, Viesīte, Auce. Jūtos diezgan neērti, saucot šos Latvijas vietu nosaukumus, jo šie cilvēki tiks diskriminēti, ja mēs tagad samazināsim to apraides teritoriju, kuru esam noteikuši otrajā lasījumā. Tas ir mūsu pienākums - šādā veidā to arī uzturēt. Eiropas direktīva neparedz mainīt likumu tā, lai 15 - 25% iedzīvotāju vai teritorijas netiktu nodrošināti ar drošu televīzijas programmas uztveršanu. Latvijā iedzīvotāju blīvums ir 38 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru, bet Eiropā tas ir 108, taču tas fakts nenozīmē, ka mums būtu tiesības šajās ne tik biezi apdzīvotajās Latvijas vietās dzīvojošajiem cilvēkiem nedot viņu tiesību nodrošinājumu. Aizbildināšanās ar to, ka Eiropas direktīva neparedz aptvert visus iedzīvotājus, ir nekorekta, jo tādas norādes nav. Ja Latvija būtu blīvi apdzīvota, tad varētu, protams, piemērot iedzīvotāju aptveramības kritēriju, taču tagad ir noteikti jāpiemēro teritorijas aptveramības kritērijs, tas ir vienīgais, kas mums ir saistošs un obligāts. Es ļoti lūdzu Saeimu: Tautas partija uzstāj, ka vajag saglabāt otrajā lasījumā pieņemto un Saeimas vairākuma atbalstīto redakciju un attiecīgi arī izteikt savu viedokli par priekšlikumiem, kuri tabulā atrodas iepretī šim pantam. Un vēl es gribētu vērsties pie tiem, kuri varbūt vēl šaubās un uzskata, ka Latvijas Televīzija kā sabiedriskā televīzija nespēs raidīt svarīgus notikumus, jo nevarēs nopirkt raidīšanas tiesības no pasākumu organizētājiem. Es vēlos šodienas debatēs vēlreiz paskaidrot, ka Latvijas Televīzija tāpat kā komerctelevīzija izmanto likumā noteiktās tiesības reklāmas izmantošanai, tātad tiesības pelnīt un tiesības konkurēt, un ka šādu īpaši svarīgu notikumu raidīšanā ir īpaša iespēja pelnīt. Nacionālā pasūtījuma nodrošinājumam, tātad raidīšanai visur un visiem, Latvijas Televīzija saņem valsts budžeta dotāciju - apmēram 100 miljonu latu apjomā gadā. Turklāt Latvijas Televīzija nav izolētā telpā. Sadarbībā ar citu Baltijas valstu sabiedriskajām televīzijām var veidot kopdarbību. Balstoties uz kopīgu interesi, var slēgt savstarpējus līgumus, lai palielinātu skatītāju skaitu un teritorijas aptveramību, iegūt iespēju lētāk iegādāties raidīšanas tiesības no starptautisko pasākumu organizētājiem.

Un visbeidzot jāteic, ka Nacionālajai radio un televīzijas padomei...

Sēdes vadītājs. Paldies, Rugātes kundze. Jūsu laiks beidzies.

A.Rugāte. Tūlīt beigšu.

Nacionālajai radio un televīzijas padomei arī ir iespēja tā likuma ietvarā, kurš šobrīd darbojas, veicināt šīs nozares attīstību un attīstīt raidīšanu. Tādēļ mēs uzturam spēkā šo 17.panta septītās daļas redakciju. Un atgādinu kolēģiem, ka 34.priekšlikums, kurš ir par pārejas noteikumiem un kuru jau izklāstīja Tabūna kungs, ir atbalstāms, lai varētu šī norma palikt spēkā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Tik tiešām rada izbrīnu tas, ka Latvijas valdība nevar saprast, ka TV un radio pārraidēm ir simtprocentīgi jāaptver Latvijas teritorija. Simtprocentīgi! Cik debašu ir bijis no šīs tribīnes! Es nevaru vien nobrīnīties par to, ka, pastāvot tādiem tehnikas sasniegumiem, kādi tagad ir pasaulē un ir pieejami arī Latvijā, mēs nevaram to nodrošināt, lai gan pirms desmit gadiem tas viss tā bija. Nodarbojamies ar privatizāciju. Es, protams, saprotu, ka tas jau ir sagatavots - tā teikt, uz konveijera ir jau noliktas noteiktas organizācijas, kuras pievāks to televīzijas torni. Un arī radio ēkas. Tur viņi nevienu santīmu nav ielikuši iekšā.

Paskatīsimies, kas tagad notiek! Latvijas iedzīvotājs nevar nopirkt avīzi, jo laukos tik tiešām iedzīvotājiem nav naudas, par ko tās pasūtīt. Radio viņš nedzirdēs, televīziju viņš neredzēs. Un vēl jau mēs aizmirstam arī to, ka ļoti daudzi cilvēki dzīvo bez elektroapgādes. Tātad ir pilnīga izolācija no informācijas, un var cilvēkus muļķot, kā nu grib. Aizbrauc tur un stāsta: jūs tikai šitā nobalsojiet, un tad būs tā un tā, manna un piens tecēs no debesīm vai no Eiropas jums tieši rokās. Tā tas nav. Otrajā lasījumā pieņemtā redakcija tāpēc ir jāpieņem arī trešajā lasījumā. Un nevajag muļķot te cilvēkus un runāt visdažādākos brīnumus, ka mēs nevaram to nodrošināt! Tā ir negribēšana.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamā runās deputāte Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Eiropas Savienības direktīva, proti, Eiropas Komisijas prasība, ir ierosinājusi Latvijas parlamentā debates par to, cik lielai iedzīvotāju daļai vispār būtu jāredz un jādzird Latvijas televīzijas un Latvijas radio programmas, to skaitā arī komerciālo raidorganizāciju programmas. Nekad vēl Latvijas parlamentā tik plaši par to nav debatēts. Šī norma regulē vienīgi ekskluzīvas tiesības - kādai raidorganizācijai aizliedz noteikta satura notikumus apraidīt ļoti ierobežotā apjomā Latvijā, proti, skart ierobežotu skatītāju loku. Šī norma ir Latvijas parlamentam devusi iespēju radīt nepieciešamos nosacījumus, lai apraide Latvijā neaprobežotos tikai ar komerciāli visizdevīgākajiem apgabaliem (ka tādi visbiežāk tiek minēti Rīga un Rīgas reģions). Tātad mums ir tieši šai direktīvai jāpateicas par to, ka esam beidzot nonākuši pie Latvijas iedzīvotājiem ārkārtīgi svarīgas lietas.

Tādēļ sociāldemokrātu frakcija balsos par to, lai spēkā atstātu otrajā lasījumā atbalstīto redakciju, taču ir viens “bet”. Mēs uzskatām, ka ir jāaptver gan visa Latvijas teritorija, gan visi Latvijas iedzīvotāji, bet, piedošanu, tas nav ar pārejas noteikumiem jāatstāj uz 2006.gadu, kad būs jau cita situācija, citi notikumi. Jau šajos budžeta grozījumos, kas attiecas uz 2001.gadu, mums ir jāveic viss iespējamais, lai visu to raidorganizāciju (pirmām kārtām, tās ir sabiedriskās raidorganizācijas - Latvijas Televīzija un Latvijas Radio) pārraides būtu pieejamas visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tātad es gribētu cienījamos kolēģus lūgt, lai viņi arī tajos balsojumos, kuri skars budžeta grozījumus, ieturētu šo pašu pozīciju, kas te tika pausta vārdos.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais runās Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja vietniek! Godājamie Prezidija locekļi! Godājamie Saeimas deputāti! Es gribu teikt, ka mums, neapšaubāmi, ir jāatbalsta otrajā lasījumā pieņemtais teksts. Es biju tas cilvēks, kas toreiz aicināja Dzintaru Ābiķi un arī Andri Šķēli neatsaukt Tautas partijas priekšlikumu, jo es uzskatīju, ka tas ir tiešām labs priekšlikums un... Nu arī tā tas var būt, jā, Počas kundze! Var būt arī Tautas partijai labi priekšlikumi. Jūsu saukļus es saprotu, bet, es domāju, šoreiz tie ir nepamatoti. Mums ir jāsaprot viens - ka tādiem notikumiem, kas skar praktiski visu mūsu tautu un kas ir ļoti svarīgi un nozīmīgi, ir jābūt ar Latvijas Radio vai Latvijas Televīzijas palīdzību pieejamiem visai mūsu tautai, un ir jācenšas to nodrošināt pēc iespējas ātrāk. Var būt - un, manuprāt, tas būtu pareizi -, ka jau šā gada vidū, izdarot budžeta grozījumus, varētu iedalīt šos papildu naudas līdzekļus Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio, lai tie varētu nosegt visu Latvijas teritoriju un to pakalpojumi būtu pieejami visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem un pilsoņiem.

Otrkārt. Es gribu uzsvērt to, ka atbilstoši Saeimas kārtības rullim mēs jau otrajā lasījumā esam konceptuāli izšķīrušies par šo nostāju. Tādēļ mēs tomēr atturēsimies atbalstīt deputāta Tabūna labi domāto priekšlikumu, jo mēs pret to iebilstam arī konceptuāli.

Tā ka es aicinu katrā ziņā pievērst uzmanību arī pārejas noteikumiem, lai mēs šo deputāta Tabūna ieteikto normu neaizvirzītu tālākā nākotnē.

Šis priekšlikums ir noteikti jāatbalsta, jo tas skar visas sabiedrības intereses. Tās ir tiesības saņemt informāciju par svarīgiem notikumiem Latvijas un tautas dzīvē.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais runās Boriss Cilevičs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Kāpēc tu neesi Maskavā?”)

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Baldzēna kungam ir pilnīga taisnība. Patiešām sabiedrībai ir tiesības saņemt šādu informāciju. Bet paskatīsimies, kas notiks, ja mēs tagad nobalsosim par otrajā lasījumā pieņemto redakciju! Manuprāt, tas nozīmēs vienkārši to, ka vispār neviena raidorganizācija Latvijā nebūs tiesīga raidīt šādus notikumus, jo neviena raidorganizācija nedz Latvijā, nedz arī ārzemēs neatbilst šiem kritērijiem. Tā ka, protams, es sapratu, ka dēļ visādiem, teiksim, atklāti populistiskiem apsvērumiem... ka ļoti viegli ir runāt par cilvēkiem... Bet varbūt domāsim arī par praktiskām sekām! Vai mēs kārtējo reizi taisāmies pieņemt lēmumu, kas nekad praksē nedarbosies? Nu mēs paši veidojam tādu situāciju, ka likums būs jāpārkāpj, lai vismaz daļa cilvēku - vismaz daļa! - šādus notikumus redzētu. Būsim saprātīgi! Būsim reālisti! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies, Cileviča kungs!

Nākamais runās deputāts Edvīns Inkēns - frakcija “Latvijas ceļš”.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Šī ir problēma. Tiešām jāizšķiras starp diviem jēdzieniem - starp teritoriju un cilvēkiem. Kam tad īsti mēs kalpojam? Taču īstenībā tas būtiskais jautājums ir šāds: vai atsevišķus gadījumus redzēs 90% no Latvijas iedzīvotājiem vai neviens? Tā ir tā alternatīva.

Man ir jāsāk ar to, ka es atzīstu savu kļūdu. Es biju viens no šā likuma autoriem, un toreiz mēs likumā ielikām nepareizo jēdzienu - jēdzienu “teritorija”, nevis jēdzienu “cilvēks”. Ja Saeima... ja mēs esam pakalpojumu devēji savai sabiedrībai, tad mēs šos pakalpojumus dodam pirmām kārtām cilvēkiem, nevis mežiem, klāniem vai briežiem. Tieši tāpat ir ar televīziju. Tās uzdevums ir sasniegt cilvēkus, lai cilvēki redz, kas tiek rādīts. Teritorija un cilvēks - tas nav viens un tas pats. Tas bija pirmais aspekts. Uz to mums ļoti maigi norāda Eiropas Savienība, un likumu veidojošā atbildīgā komisija tāpēc to likuma normu ir pārtaisījusi un izlabojusi savā priekšlikumā. Tāpēc es to atbalstu, jo tur šī kļūda ir izlabota. Tas ir pirmais būtiskais aspekts.

Otrais. Šā panta uzdevums, tas, par ko vispār šis pants runā, ir ļoti šaurs. Tās ir ekskluzīvās tiesības. Kas ir ekskluzīvās tiesības? Tās ir izņēmuma tiesības, kas tiek dotas, - retranslēt vai rādīt montētā vai nemontētā veidā kādu notikumu. Šādas tiesības pasaulē ir liels retums, tāpēc ka jebkurš Olimpiādes licences turētājs, Dziesmu svētku licences turētājs ir ieinteresēts, lai attiecīgo notikumu rādītu pēc iespējas vairāk. Ekskluzīvās tiesības līdz ar to maksā daudz vairāk. Tās ir retums. Mēs runājam nevis par šo retumu, bet par izņēmumu. Tāpēc darbība, par ko mēs runājam šajā likumā, ir šī te, ne vairāk. Tas tiešām būtu rets gadījums, ja tas tā notiktu. Bet, vienalga, tas ir jāregulē.

Ministru kabinets izveidos nelielu sarakstu par tiem notikumiem, kuri ir jāredz pēc iespējas lielākai Latvijas sabiedrības daļai. No starptautiskajiem notikumiem tāds varētu būt, piemēram, biatlona čempionāts - pasaules mēroga notikums, kas mūs interesē, jo mūsu puiši tur labi uzstājās. Un no iekšzemes notikumiem tādi varētu būt kaut vai Dziesmu svētki. Bet tas tiešām nenozīmē, ka šajā sarakstā ietvertie notikumi būs ekskluzīvie. Es nevarētu saprast Dziesmu svētku organizētājus, ja viņi nepārdotu licences pēc iespējas vairākām televīzijām.

Kas tiek panākts ar šo pantu? Tiek panākts, ka viena neliela stacija nevar nopirkt ekskluzīvās tiesības, samaksājot daudz vairāk, un pārējie tad nedrīkstētu rādīt. Jā, tas ir noliegts. Faktiski ir tā, ka ekskluzīvās tiesības pašreiz ir tikai divām stacijām - Latvijas Televīzijas 1. un 2.kanālam. Tajā pašā laikā šis pants nekādā ziņā neaizliedz četrām, piecām vai deviņām Latvijas stacijām, lielajām un mazajām, rādīt jebkuru notikumu. Kā jau es teicu, ekskluzivitāte ir izņēmums. Tā nav norma. Diemžēl šis pants... Tiktāl viss ir kārtībā. Tātad uz Latvijas Televīzijas 1. un 2.kanālu attiecas šī norma, mēs viņiem dodam priekšroku, un sabiedriskās televīzijas pat neredz iemeslu strīdēties, kāpēc viņiem ir priekšroka. Tāpēc komisijas ieteiktais variants ir pieņemams.

Problēma ir Finansu ministrijai, jo tai ir jādod papildus tik daudz naudas, cik nepieciešams, lai nopirktu ekskluzīvās tiesības. Un tad iestājas tā potenciālā problēma. Pieņemsim, ir saraksts... Pieņemsim, vienā gadā būs trīs notikumi, kuru pārraidīšanai ir iespējas nopirkt ekskluzīvās tiesības. Un, ja Finansu ministrija neiedala tik daudz naudas, tad var gadīties, ka viens notikums, tā teikt, netiek nopirkts un neviena cita televīzija nav tiesīga to rādīt. Mums jāapzinās šīs iespējamās sekas. Var būt notikums, ko neviens neredz, tāpēc ka Latvijas Televīzijas 1. vai 2.kanāls nenopērk šīs tiesības. Cik tas ir procentu, es nezinu... 0,001%. Bet ir. Teorētiski ir.

Tagad teikšu dažus vārdus par alternatīvo priekšlikumu - par priekšlikumu, ka jāaptver 90% teritorijas. Galarezultāts - 100% teritorijas. Latvijas Televīzijai, 1. un 2.kanālam, - līdz 100%. Pašreiz 1.kanālam teritorijas aptveramība ir 95%, un 2.kanālam - 85%. Ir vajadzīgi jauni torņi, jāveido infrastruktūra. Tas maksās miljonus.

Sēdes vadītājs. Inkēna kungs, jūs laiku esat izmantojis.

E.Inkēns. Lūdzu atļauju turpināt. Tas ir pietiekami svarīgs jautājums.

Sēdes vadītājs. Cik laika jūs vēlaties? Pusminūti? Minūti?

E.Inkēns. Pusotru. Es mēģināšu iekļauties minūtē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Kolēģi neiebilst.

E.Inkēns. Diemžēl šo torņu uzstādīšana ir ļoti dārga. Turklāt, palielinot par 5% 1.televīzijai teritoriju, mēs iegūstam klāt tikai 3,8% skatītāju. Tur katrs skatītājs ir ļoti dārgs tajā beigu galā. Diemžēl. Ja finansu ministrs ir gatavs uz to, ak Dievs, nav taču nekādu problēmu. Taču es esmu tik daudz dzirdējis, ka nav naudas tiešām svarīgiem likumprojektiem, kas jau ir saskaņoti ar Eiropas Savienību, kas ir vēl jāsaskaņo, ka man ir šaubas, vai šī nauda tiks iedota, jo gadiem tā nav dota. Un vai nebūs tā, ka nākamais finansu ministrs teiks, ka šis ir priekšvēlēšanu drudzī sasolīts populisms un ka atkal ministriju esam ielikuši slazdā - tieši tā, kā mēs un mūsu ministrs, šīs Saeimas ministrs, teica par iepriekšējo. Nu nedzīsim nākamās valdības stūrī ar šo likumu!

Un visbeidzot. Ir ļoti svarīgi saprast... Mēs tikko strīdējāmies ar Šķēles kungu, un mums abiem ir taisnība. Direktīvās, vismaz šajās direktīvās, reti kas attiecas uz radio un televīziju, tur ļoti reti raksta skaitļus, raksta jēdzienus -“proporcionalitāte”, “nozīmīga daļa”, “atbilstoši”... Aiz katra no šā jēdziena, teiksim, “Eiropas Savienības kultūra” ir iekšā domāts kāds skaitlis. Un Eiropas Savienība mums skaidri un gaiši ir pateikusi, ka viņuprāt, būtiskā daļa ir šie skatītāji, kam ir jāredz šāds notikums, un tādi ir 75-85%. Tas mums domāts konsultācijai.

Sēdes vadītājs. Paldies, Inkēna kungs! Jūs esat izmantojis arī papildlaiku.

E.Inkēns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds deputātam Leonam Bojāram, otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir runa un bažas, ka valsts budžetā nav līdzekļu Latvijas Republikas teritorijas simtprocentīgai apraidei. Atkal mānām sevi un iedzīvotājus! Līdzekļi ir, turklāt ļoti lieli - 22 vai 24 miljoni, kurus kārtējo reizi mēs esam parādā vācu korporācijai “Siemens”. Ir jāizmanto šie līdzekļi! Šī ir nodokļos savāktā naudiņa. Nevajag kārtējo reizi darīt muļķības un krāpšanos, it kā ar elektroniku būtu jāaprīko purvi un meži Latgalē. Tad labāk tos līdzekļus izlietosim, lai tie kalpo mūsu valsts iedzīvotāju labklājībai.

Vēl par izteikumu Ministru kabinetā, ka vajag tikai īpaši svarīgus notikumus pārraidīt. Nē, visi notikumi, kas risinās Latvijā, ir svarīgi Latvijas iedzīvotājiem! Tāpēc tie visi ir jāpārraida. Un nevajag neko slēpt un ne no kā kautrēties.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamajam vārds Dzintaram Ābiķim - Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Inkēna kungs! Jūsu galvenais arguments bija apmēram tāds - es esmu profesionālis, jūs esat muļķi, es lasu direktīvas, jūs lasīt nemākat! Lauku skatītājs dārgi izmaksā, tāpēc viņam var uzspļaut. Šie bija galvenie postulāti jūsu uzstāšanās reizē. Es gribētu piebilst vēl vienu lietu. Diemžēl āža kāju jau nenoslēpsi. Tā lēnām lien ārā, un to, ka jums ir zināma saistība ar kādu no televīzijām, mēs ļoti labi zinām, un, maigi izsakoties, tas interešu konflikts, apspriežot šo jautājumu, jau pastāv.

Cienījamais Cileviča kungs! Nav tā, kā jūs sakāt, ka tad, ja atbalstīs otrajā lasījumā pieņemto Tautas partijas priekšlikumu, šobrīd neviens vairs neko neredzēs. Es jūs aicinu atšķirt 34.priekšlikumu 46.lappusē. Tie ir pārejas noteikumi, ko arī ir iesniegusi Tautas partija, un tie paredz, ka šā 17.panta septītā daļa pilnā apjomā stājas spēkā ar 2006.gadu un ka šo pāreju uz 100% teritorijas apraidi ir paredzēts veikt pakāpeniski. Es atkārtoju - pakāpeniski! Un es ļoti ceru, ka pēc sešiem gadiem ekonomiskā situācija būs tāda, ka Latvijas raidorganizācijas vai kāda no šīm raidorganizācijām spēs nodrošināt visu cilvēku informēšanu par aktuāliem notikumiem.

Un tagad par statistiku. Statistika ir pietiekami precīza zinātne, un tie skaitļi, ko es jums nosaukšu, ir absolūti neapgāžami. Ja mēs pieņemam Pētersones kundzes priekšlikumu, ko ir atbalstījusi komisija, ka ekskluzīvos notikumus vajadzētu redzēt 90% skatītāju, tad tas nozīmē, ka mēs it kā ārpusē atstājam 10% skatītāju. Cienījamie kolēģi! 10% no Latvijas iedzīvotājiem ir 240 tūkstoši. Un 240 000 dzīvo Alūksnes, Balvu, Gulbenes, Ventspils, Valkas, Krāslavas, Kuldīgas un Ludzas rajonos (kopā ņemot). Tātad, ja mēs vadāmies pēc principa - aptversim 90% iedzīvotāju, tad situācija būs tāda, kā es jau teicu sākumā: lauku skatītājs izmaksā dārgi, viņam mēs varam uzspļaut! Trešā daļa Latvijas teritorijas netiks aptverta! Diemžēl. Diemžēl.

Cienījamie kolēģi! Es jums gribu atgādināt to, ka, vārdos apspriežot dažādus likumus, mēs vienmēr sakām: “Latvijai ir jāattīstās vienmērīgi, mums ir jāatbalsta depresīvie reģioni, mums ir jāatbalsta lauki, mēs gribam, lai tur cilvēki dzīvotu labāk!” Diemžēl tad, kad mēs spriežam par konkrētiem likumiem, kas atstāj ļoti lielu iespaidu uz lauku attīstību - un šis likums nepārprotami ir viens no tiem - , tad mēs tam lauku, kā te teica, “dārgajam” skatītājam vienkārši esam gatavi uzspļaut.

Cienījamie kolēģi! Es ļoti aicinu jūs atbalstīt arī šos “dārgos” skatītājus un nepieļaut to, lai mūsu jaunie cilvēki, kuri arī grib noskatīties pasaules čempionātu hokejā vai olimpiādi, neaizbrauktu no tiem lauku reģioniem, lai viņi neaizbrauktu uz Rīgu, kur jau tā ir sapulcējusies trešā daļa no Latvijas iedzīvotāju skaita.

Cienījamie kolēģi! Ievērojot to, ka Tautas partija pārejas noteikumos piedāvā ļoti saprātīgu risinājumu par pakāpenisku šīs normas ieviešanu, un tas nav nekas pārdabīgs - tas nav “rīt ap pusdienlaiku”, bet tie ir seši gadi. Es tomēr aicinu respektēt arī tos cilvēkus, kuri nedzīvo Rīgā vai citās lielajās pilsētās, bet atcerēties arī tos, kuri dzīvo laukos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies, Ābiķa kungs!

Nākamā runās deputāte Anta Rugāte - Tautas partijas frakcija. Otro reizi.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie kolēģi deputāti! Es labi apzinos vārda spēku, tāpēc es centīšos runāt par mežiem, par naudu un par direktīvām ar vārdiem, kas nebūs tik šerpi, kādus nupat mums nācās dzirdēt. Inkēna kungs, es gribētu jūs aicināt nebūt tik augstprātīgam attiecībā uz tām vietām, kuras nav meži, bet ir apdzīvotas teritorijas. Es ceru, ka šis vārds jūs neaizskar, bet pasaka to būtību, kurā jūs izpaudāt savu attieksmi pret tām teritorijām, kurās jau šobrīd ir ļoti vāja redzamība un nav laba signāla jau esošajā apraidē. Kur nu vēl tad, ja mēs to ierobežosim tā, kā tas ir bijis iepriekš paredzēts.

Kas attiecas uz naudu. Nauda ir nepieciešama, lai ne tikai nodrošinātu raidīšanu visā Latvijas teritorijā, bet nauda visu laiku ir nepieciešama arī radio un televīzijas īpašajiem uzdevumiem, kas ir ierakstīti spēkā esošajā likumā - tātad lai attīstītu šo nozari, lai nodrošinātu šo apraidi ar mazākām izmaksām un ar labāku kvalitāti. Pagaidām tas vienmēr ir palicis runu un naudas prasījumu līmenī. Pagaidām tas nav bijis konceptuālu risinājumu līmenī, ja nu vienīgi... mēs te pieminam abonentmaksas, kas bija viens no finansu avotiem. Taču te ir runa par apraides konceptu, kas pagaidām nav bijis apspriešanai pilnvērtīgs.

Un visbeidzot par direktīvām. Direktīva mums nosaka aptveramību, citiem vārdiem sakot, redzamību, kas pieejama pēc iespējas visiem. Lūk, tieši otrajā lasījumā pieņemtais Tautas partijas priekšlikums to arī paredz. Vai tiešām Latvijas Saeima pati no tā atkāpsies? Ceru, ka ne.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies, Rugātes kundze! Nākamais - deputāts Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Burvja kungs… Nē, nevis Burvja kungs, bet Bojāra kungs… Ziniet, man ir lielāka problēma, un tie ir bērnu pabalsti mātēm, kurus arī vajag palielināt, bet attiecībā uz kuriem mēs principā arī nabadzīgi esam. Un vēl viss pārējais, kas mums ir vajadzīgs.

Man šķiet, Inkēna kungs te jau pareizi mēģināja motivēt, lai gan citi redz, ka tur kaut kāda “āža kāja” lienot ārā… Es to “āža kāju” neredzu. Varbūt arī man tā ir, bet man gan nekādas saistības ar televīziju nav, izņemot to, ka es viņus mēģinu tiesā iesūdzēt.

Bet Rugātes kundze! Tas Tautas partijas priekšlikums, ko mēs otrajā lasījumā pieņēmām un ko jūs tagad minējāt, ka tas ir ļoti saprātīgs… Šis saprātīgais un tagad iebalsotais priekšlikums, ja jūs nebūtu iesnieguši pārejas noteikumus, aizliegtu vispār visiem Latvijas iedzīvotājiem… visiem simtprocentīgi skatīties Olimpiskās spēles, Dziesmu svētkus un tā tālāk.

Tā ka, man šķiet, ļoti pamatoti Inkēns teica: “Kas mums ir svarīgāks - teritorija vai iedzīvotāji?” Un arī procentuāli, ja mums ir jāizvēlas, vai skatās vairāk iedzīvotāju, kas ne vienmēr ir identiski teritorijas plašumam. Tātad - ko mēs izvēlēsimies, pastāvot mūsu trūcīgajiem līdzekļiem?

Es varētu piekrist Tautas partijas šiem pārejas noteikumiem, ja būtu šo saistību pēctecība - ja nākamajā Saeimā finansu ministrs būtu Tautas partijas pārstāvis, bet laikam… Es domāju, ka arī tai Saeimai nebūs gluži vienalga, par ko balso, ko iebalso un cik naudas piešķir televīzijai, tā ka šī… Es nezinu, vai būtu prāta darbs mums tagad uzlikt kaut kādu slogu nākamajai Saeimai, lai tā tad mūsu karstumā pieņemtos lēmumus mēģinātu risināt uz nodokļu maksātāju rēķina.

Es domāju, Pēteris Tabūns jau pareizi teica, ka viņš atsauktu savu priekšlikumu, ja mēs atbalstītu Pētersones kundzes priekšlikumu. Un kas tiešām, manuprāt, ir pats saprātīgākais? Šeit vairs nav runa par teritoriju, bet ir runa par iedzīvotāju maksimālu aptveršanu.

Bez tam, cienītie kolēģi, kā jūs zināt, tagad notiek diskusijas par abonementmaksas ieviešanu televīzijā, un, iespējams, mēs to pieņemsim. Latvijas televīzija varbūt bez jebkādiem likumiem izmantos robežu apsardzes vajadzībām uzceltos torņus un varēs bez šiem likumiem maksimāli aptvert ar saviem raidījumiem Latvijas iedzīvotājus.

Es aicinu tomēr, kolēģi, ļoti saprātīgi izturēties pret šīm lietām, tāpēc, manuprāt, vajadzētu atbalstīt Karinas Pētersones priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Vidiņa kungs!

Nākamais debatēs pieteicies Seiksta kungs. Vai jums pietiks ar 4 minūtēm? Lūdzu, Seiksta kungs! Frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Es vēršos pie pozīcijas deputātiem, konkrēti pie sava ļoti laba drauga Dzintara Ābiķa. Dzintar, mēs priekšvēlēšanu situācijā sabalsojām pensijas, kuras nācās “izstrēbt” Andra Šķēles, Andra Bērziņa un citām valdībām. Nu pozīcijai nevajadzētu nodarboties ar populismu. Piedodiet, tad jau mēs varētu ierakstīt, ka mums minimālā alga ir 500 latu, bet ka tā stāsies spēkā tikai 2020.gadā. Skaisti skan! Ir jādomā taču pozīcijas deputātiem, ko mēs rakstām!

Inkēna kungs precīzi norādīja. Kāpēc jāuzveļ slogs nodokļu maksātājiem un nākamajām Saeimām? Ja šeit būtu finansu ministrs, kura kompetenci es ļoti augstu vērtēju daudziem varbūt par pārsteigumu… Ja finansu ministrs varētu apliecināt, ka ir šī rezerve, es balsotu par to. Es nevaru balsot par to, un es ļoti lūdzu tos, kuri reāli apzinās situāciju, atbalstīt Kultūras ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl mums ir 3 minūtes laika. Edvīns Inkēns, otro reizi.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Ābiķa kungs, es atļaušos vērsties tieši pie jums. Tajā brīdī, kad es saku, ka svarīgi ir rādīt pēc iespējas vairāk cilvēkiem, nevis teritorijai, kurā nav cilvēku, tad, manuprāt, es tieši cīnos par to, lai pēc iespējas vairāk Latvijas iedzīvotāju redzētu šo programmu… Nē, nu mēs runājam par kritēriju, un kritērijs ir nevis teritorija, bet cilvēki, jo mēs kalpojam cilvēkiem. Un nevajag manus vārdus pagriezt otrādi!

Otrais. Šis pants ir par ekskluzīvajām tiesībām. Es esmu ar mieru šajā likumā ielikt citu pantu, tikai finansu ministram arī tas būs jāparaksta, ka mēs nodrošināsim… ka šī Saeima, nevis nākamā, nodrošinās simtprocentu apraidi 1. un 2.Latvijas Televīzijai. Uz priekšu! Taču šis pants ir pilnīgi par citu tematu. Tā ka lūdzu nejaukt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar mūsu darba kārtību mums ir pienācis pārtraukums. Lūdzu, reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Lūdzu ieslēgt reģistrācijas režīmu, bet debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Kamēr gatavo izdruku, vārds deputātam Dzintaram Rasnačam paziņojuma sniegšanai.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paziņojums deputātiem, kuri strādā Juridiskajā komisijā! Juridiskās komisijas sēde notiks 12.30, tas ir, tūlīt pārtraukuma sākumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu, Bojāra kungs, nolasiet izdruku!

G.Bojārs (7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies šādi deputāti: Jānis Jurkāns, Juris Sokolovskis, Aleksandrs Bartaševičs, Martijans Bekasovs, Igors Solovjovs, Osvalds Zvejsalnieks, Aija Barča, Guntars Krasts, Ivars Godmanis, Silvija Dreimane, Imants Kalniņš, Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz 13.30, un tad turpināsim debates par 16., 17. un 18.priekšlikumu Radio un televīzijas likumā.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpināsim apspriest likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. 16, 17. un 18.priekšlikumu, kas skar 17.panta septītās daļas redakciju.

Debatēs nākamais pieteicies ir Dzintars Ābiķis - Tautas partijas frakcija. Otro reizi. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Seiksta kungs! Jūs te sakāt, ka Tautas partijas priekšlikums ir populistisks. Tautas partijas priekšlikums, ievērojot arī pārejas noteikumu formulu, ir vismaz tāds, kas šobrīd nepasliktina situāciju salīdzinājumā ar esošo.

Es jums nosaukšu elementārus ciparus. Es visu laiku mēģinu nosaukt skaitļus, jo skaitļi ir sausi un tajos ir pietiekami ietilpīga informācija. Šobrīd Latvijas televīzijas 1.programma aptver 94,9% teritorijas un 99% auditorijas. Latvijas televīzijas 2.programma aptver 85% teritorijas un 94,1% auditorijas. Jūs piedāvājat samazināt šo 94,1% auditoriju līdz 90%. Tas nozīmē, ka vairs nebūs aptverti pat 85% teritorijas, un, kā jau es nosaucu, tā var izrādīties tikai apmēram trešdaļa Latvijas teritorijas. Protams, lielo pilsētu skatītāji necietīs. Jebkura privātā televīzija veidos savu tīklu, vispirms, protams, aptverot lielās pilsētas, kur ir lielāks iedzīvotāju blīvums, lai aptvertu lielāku skaitu iedzīvotāju. Es tam piekrītu, bet tajā pašā laikā jūsu priekšlikums ir pretrunā ar līdzsvarotu Latvijas attīstību, pretrunā ar reģionālo politiku, par ko mēs tik skaisti un bieži runājam. Tas ir pretrunā... pareizāk sakot, šis priekšlikums ir par to, lai tiem, kuriem jau tā ir slikti, kļūtu vēl sliktāk, lai tie, kuri jau tā dzīvo depresīvajos reģionos, vēl vairāk tiktu padarīti par “otrās šķiras” cilvēkiem, salīdzinot ar rīdziniekiem.

Cienījamie kolēģi! Sausi skaitļi, cipari runā paši par sevi, tie ir absolūti objektīvi rādītāji, un tā nav nekāda demagoģija un populisms. Absolūti ne!

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds Pēterim Tabūnam - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Otro reizi.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Jā, arī es nevaru palikt atbildi parādā, jo kritērijs, mans cienījamais kolēģi Saeimā un kādreiz arī radionamā Inkēna kungs... Edvīn, es varētu teikt, ka kritērijs, pēc kura vados es un mani kolēģi, izņemot varbūt Vidiņa kungu, viņš te runāja, ir ļoti strikts - rūpēties ne tikai par rīdziniekiem un ne tikai par Rīgas apkārtnes ļaudīm, bet par visiem Latvijas iedzīvotājiem. Es uzsveru - pēc iespējas par visiem! Lūk, kritērijs! Es minēšu piemēru.

Šobrīd ēterā ir pulka raidstaciju, it īpaši radio, kuras, izbraucot ārpus Rīgas ap Lielvārdi, Jēkabpili, nemaz nerunājot par Latgali -, vispār nemaz nedzird, ir absolūts klusums. Mēs nedzirdam šīs raidstacijas. Vai tas ir normāli? It sevišķi tad, ja runājam par īpaši svarīgiem notikumiem valstī, un šobrīd runa ir tieši par to.

Jā, no valsts tas prasīs ieguldījumus, bet papētiet 34.priekšlikumu! Tajā pilnīga teritorijas aptveramība paredzēta tikai pēc 2006.gada. Vai tad pēc sešiem gadiem mēs būsim tik nabagi, ka nevarēsim uzcelt vēl pāris torņu Latvijā? Es ceru, ka pēc sešiem gadiem mēs būsim krietni bagātāki. Lūk, tāpēc aizstāvēt variantu, ka uz mūžīgiem laikiem būs tā, ka 10% iedzīvotāju ne redzēs, ne dzirdēs īpaši svarīgus notikumus, nav pieņemami.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamajai debatēs vārds kultūras ministrei Karinai Pētersonei. Lūdzu!

K.Pētersone (kultūras ministre).

Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jā, tik tiešām šobrīd Latvijai sarunās ar Eiropas Savienību ir iespēja aizvērt vairākas sarunu sadaļas, jo Latvija jau šobrīd spēj saskaņot savu likumdošanu ar Eiropas Savienības acquis. Viena no šādām sadaļām ir kultūra un audiovizuālā politika, jo daudz kas ir padarīts, arī autortiesību jomā likumdošana ir sakārtota. Šīs sadaļas aizvēršana jau šogad, vēl Zviedrijas prezidentūras laikā, ļautu mums koncentrēt savu uzmanību uz tām sadaļām, kuru izpildei Latvijas šābrīža ekonomiskā vai juridiskā vide prasa Latvijas interesēm atbilstošu pārejas posmu. Šīs sadaļas aizvēršana ļautu Latvijai uzsākt arī tos priekšdarbus, kas ir vajadzīgi, lai mēs kā dalībnieki iestātos audiovizuālās jomas atbalsta programmā “Media Plus”, kas Latvijas filmu un televīzijas produkcijai, audiovizuālajai produkcijai, pavērtu daudz labākus nosacījumus, radītu finansiālos nosacījumus kopražojumu veidošanai. Redziet, situācija ir tāda, ka kultūras jomā Eiropas Savienība nav attiecībā uz savām dalībvalstīm gājusi precīzas reglamentācijas ceļu. Vēl vairāk. Eiropas Savienība, atzīdama to, ka kultūra ir joma, kas ir saistīta ar nācijas tradīcijām, ar identitāti, ar vēsturi, un par lielāko Eiropas bagātību uzskatīdama kultūras daudzveidību un tās savdabīgumu, kultūras regulāciju ir atstājusi nacionālo valdību ziņā. Un tāpēc varbūt dažreiz kultūras ministram ir valdībā daudz grūtāk nozaru konkurences apstākļos, kad citi ministri savas pamatotās prasības aizstāv, argumentē ar Eiropas Savienības vai NATO standartiem. Kultūras ministram parasti ir tā it kā pateicīgā vai nepateicīgā loma, ka vienīgie argumenti ir vai nu atbildība, vai sabiedrības atbalsts. Taču arī kultūrā ir jomas, kas ir robežjoslā starp radošo procesu un biznesu. Tās ir tādas jomas kā kino, televīzija, mūzikas industrija un autortiesības, un šīs jomas, no vienas puses, reglamentē to iekšējā regulācija, bet, no otras puses, - uzņēmējdarbības vispārējie principi. Un tāda sfēra ir arī tā joma, par kuru mēs šodien runājam, tas ir, radio un televīzija.

Kāpēc bija vajadzīgs šis garais ievads? Tāpēc, ka ir apritējis vesels gads, kopš notiek darbs pie Audiovizuālās sfēras likuma tuvināšanas Eiropas Savienības acquis. Ir strādājusi darba grupa, šajā darba grupā bija Kultūras ministrijas, Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Nacionālās radio un televīzijas padomes, Eiropas integrācijas biroja pārstāvji. Es gribu, lai jūs uzmanīgi ieklausītos tajā, ko es tagad teikšu. Mums bija jāņem vērā ne tikai tie principi, kas ir atspoguļoti Eiropas Padomes direktīvā “Televīzija bez robežām”, kura tiešā mērā attiecas uz Radio un televīzijas likumu, bet arī tie principi, par kuriem ir runāts Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā. Šis līgums nosaka pamatprincipus visā Eiropā spēkā esošajai izpratnei par tirgu, par uzņēmējdarbību, par preču brīvu kustību, par darbaspēka kustību un par brīvu konkurenci.

Un tagad runāšu par Radio un televīzijas likuma 17.panta septīto daļu. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis pants tiešām neattiecas uz kādas raidorganizācijas pienākumiem apraidīt programmas tādā vai citādā teritorijā, veikt apraidi tādai vai citādai iedzīvotāju daļai. Lūdzu, nemaldināsim sabiedrību, ka šā panta jurisdikcija vispār uz to kaut kādā veidā attiecas! Ja mēs šo likumā iestrādāto normu pareizi formulēsim, tad šī norma mums palīdzēs mudināt nevis valsts televīziju, kura jau ļoti lielā mērā tuvojas simtprocentīgai teritorijas un iedzīvotāju aptveramībai, bet privātās televīzijas tiekties pēc šīs augstās apraides platības un augstās iedzīvotāju aptveramības. Viņām būs finansiāla motivācija cīnīties par tiesībām, iegūt tiesības raidīt šādus nācijai svarīgus notikumus.

Es paskaidrošu, kā to likuma normu saprast tīri juridiski. Likuma 17.panta septītā daļa attiecas uz Eiropas Kopienas prasību, lai dalībvalsts jurisdikcijā esošas raidorganizācijas izņēmuma kārtā neraidītu notikumus, ko konkrētajā dalībvalstī uzskata par īpaši svarīgiem sabiedrībai. (Tas ir tas aspekts, kas mums ir svarīgs pēc būtības!) Ievērojamai sabiedrības daļai ir tādējādi liegta iespēja sekot šiem notikumiem ar brīvas, neapmaksātas televīzijas starpniecību. Kā to saprast? Redziet, jā, otrajā lasījumā deputātu vairākums atbalstīja Tautas partijas frakcijas deputātu priekšlikumu, ka šādus notikumus, kurus pēc Ministru kabineta apstiprinājuma uzskata par svarīgiem, var rādīt tikai tās televīzijas, kuru apraide aptver visu Latvijas teritoriju. Kā tas izskatās pašreizējos Latvijas apstākļos? Jā, Ābiķa kungs, jūs pilnīgi pareizi teicāt... jūs parādījāt, kuras televīzijas programmas šobrīd atbilst šiem kritērijiem. Jā, Latvijas Televīzijas 1.kanāls aptver 95% teritorijas, 99% iedzīvotāju. Latvijas Televīzijas 2.kanāls aptver 85% teritorijas, 94% iedzīvotāju. Tātad šie divi kanāli jau šobrīd šiem kritērijiem atbilst, tiem jau tagad būs tiesības, ņemot vērā jūsu piedāvātos pārejas noteikumus, kvalificēties svarīgu notikumu raidīšanai Latvijas sabiedrībai.

Tālāk. Mums ir divas privātas kompānijas, kuras varētu pretendēt uz šo statusu. LNT aptver tikai 47% teritorijas. Iedzīvotāju aptveramības ziņā tur ir mazliet labāk - ir aptverti 82% iedzīvotāju. Savukārt TV3 aptver tikai 18% teritorijas un mazliet vairāk par pusi no iedzīvotājiem - 53,2% iedzīvotāju.

Tagad es gribu mazliet parunāt par tiem argumentiem, vai mums vajag investēt līdzekļus televīzijas torņos, lai aptvertu 100% teritorijas, vai nevajag. Es mazliet nepiekrītu Seiksta kungam un Inkēna kungam. Es domāju, ka ar šo tālo pārejas periodu... vai tādu redakciju, kādā Kultūras ministrija un darba grupa, un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir iesniegusi priekšlikumu... es domāju, ka, rīkojoties tādā veidā, mēs lieki neapgrūtināsim nākamo Saeimu. Šādas investīcijas Latvijas Televīzijas 1. un 2.kanālam ir ļoti vajadzīgas. Es kā kultūras ministre par šādām papildu investīcijām ļoti priecāšos. Bet, redziet, kas notiek. Tas, ka būtu šādas investīcijas un simtprocentīga teritorijas apraide Latvijas Televīzijas 1. un 2.kanālam, diemžēl nerada nosacījumus tam, ko prasa 17.panta septītā daļa. Jo, redziet, rodas jautājums - kas būs šie notikumi? Mēs esam ieinteresēti, lai pēc iespējas lielāka sabiedrības daļa varētu vērot brīvā televīzijā, nevis kabeļtelevīzijā, tas ir, nemaksājot par to naudu, ne tikai Dziesmu svētkus, ne tikai Olimpiādi (acīmredzot būs nauda, par ko nopirkt šīs tiesības Latvijas televīzijai), bet arī hokeja, futbola čempionātus, motokrosa čempionātus, sacensības. Redziet, kā tas ir.

Lūk, viens tāds piemērs, kas raksturo situāciju un parāda, kas notiks. Televīzijas un radio centrs ir uzņēmējsabiedrība. Kad bija protests pret to, ka, teiksim, Viesītē nevar dzirdēt Latvijas Radio 1.programmu, Televīzijas un radio centrs uzbūvēja tur radio torni, radīja iespēju tur translēt 1.programmu. Tā kā Latvijas Radio nebija naudas, lai šo iespēju izmantotu, viņi vērsās pie Ministru kabineta un Saeimas un lūdza budžetā papildus piešķirt 17 000 latu. Ne Ministru kabinets, ne Saeima šo priekšlikumu neatbalstīja, un Viesītē Latvijas Radio 1.programmu kādu laiku joprojām nevarēja dzirdēt, tāpēc ka Latvijas Radio, kas ir budžeta iestāde, naudas nebija.

Kas tagad notiks ar tādiem notikumiem, kurus Ministru kabinets atzīst par valstij ļoti svarīgiem? Pat tad, ja mēs ar torņiem noklāsim simtprocentīgi visu Latvijas teritoriju, lai Latvijas Televīzija, kas ir budžeta organizācija, varētu šos torņus izmantot, papildus ir vajadzīgi 800 000 latu. Manās kā kultūras ministres interesēs būtu aizstāvēt arī šīs naudas nepieciešamību. Taču pat tad, ja panāktu tās piešķiršanu... Tagad notiek sporta čempionāts. Latvijas Televīzija ir sameklējusi naudu, lai uzliktu torņus, lai apmaksātu šīs pārraides tehniskās iespējas, bet viņiem vairs nepietiek naudas, lai nopirktu šo notikumu raidīšanas tiesības. Tās privātās televīzijas, kurām ir nauda, lai nopirktu šo notikumu raidīšanas tiesības, nedrīkst šos notikumus raidīt, jo viņu kvalifikācija neatbilst tiem augstajiem standartiem, kas ir iestrādāti likumā. Un, redziet, te jau veidojas pretruna ar Eiropas Kopienas principiem. Tā pretruna neslēpjas tajos teritorijas vai iedzīvotāju procentos. Redziet, tā pretruna veidojas starp Eiropas Savienības direktīvas būtību un šiem procentiem. Jo tā būtība ir tā, ka jāpanāk, lai pēc iespējas lielāka sabiedrības daļa šos notikumus redzētu. Un tikai tāpēc Kultūras ministrija un darba grupa iesniedza 18.priekšlikumu. Jā, tagad attiecībā uz trešo lasījumu otrā lasījuma redakcijas autori ir iesnieguši priekšlikumu par pārejas noteikumiem un šīs pretrunas ar Eiropas principiem nu novērš. Taču direktīva tiešām runā par sabiedrību, nevis par teritoriju.

Es tomēr gribētu atspēkot to apgalvojumu, ka kāds no darba grupas vai kāds deputāts ir priekšlikumu iesniedzējus maldinājis. Jo otrā lasījuma redakcija, ja tā nemainīta paliks spēkā, tomēr būs pretrunā ar direktīvas garu.

Varbūt ir izskanējuši arī argumenti, ka direktīvā šīs normas tiešā veidā neparādās - ka tajā procenti, cipari neparādās. Eiropas likumdošanas praksē ir spēkā attiecīgs pamatprincips. Ir direktīvas, kuras nosaka tādu vai citādu apjomu, zemu vai augstu, bet tās to dara ļoti vispārējā veidā. Piemēram, ir direktīva, kas attiecas uz jonizējošo starojumu. Tur ir teikts, ka tas starojums varētu būt apmēram tāds un tāds, ka tam starojumam jābūt pietiekami zemam, tur nav ciparu. Savukārt tad, kad šī ļoti vispārējā norma tiek transplantēta nacionālajā likumdošanā, tad jau tā prakse ir tāda, ka tā ir jātransplantē, tā teikt, caur konkrētiem procentiem, konkrētiem cipariem, konkrētu apjomu. Un tad par to normu tiek diskutēts konkrētajā dalībvalstī un Eiropas Savienībā. Tāpēc ir šī prasība, lai likumā parādītos konkrēti cipari. Šī prasība ir nemainīga, tā tāda būs vienmēr, un mēs nevaram teikt, ka direktīvā nav ciparu un ka tādēļ arī mūsu likumā varētu nebūt ciparu.

Visus šos argumentus es esmu mēģinājusi jums izklāstīt pēc iespējas saprotami. Es aicinu nemaldināt cilvēkus, sakot, ka šādiem notikumiem ir jābūt pieejamiem ne mazāk par 90% sabiedrības, tas nekādā ziņā neizslēdz kaut kādus mistiskus 10% Latvijas sabiedrības... Tas tā nav. Sakot, ka ne mazāk par 90%... Kā mēs jau zinām, Latvijas Televīzijas 1. un 2.kanāls jau ir daudz vairāk aptvēris... Mūsu mērķis ir panākt, lai arī divas vai trīs Latvijā raidošās privātās sabiedrības ieguldītu līdzekļus savās apraides tehniskajās iespējās. Mums jādod tām motivācija tiekties uz tām pieņemamas un sabiedrībai nepieciešamas un labvēlīgas normas sasniegšanu.

Es tomēr lūdzu atbalstīt komisijas atbalstīto viedokli, kas pat bez šiem pārejas noteikumiem ir sabiedrībai labvēlīgāks jau šodien, nevis pēc sešiem gadiem. Tikai tāpēc.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam, jo neviens deputāts vairs nav pieteicies runāt debatēs. Tagad - par balsošanas kārtību... Jūs vēlaties vēl kaut pateikt?

V.Lāzo. Pateicos kultūras ministrei par direktīvas 3.panta 1.punkta prasības atgādināšanu. Vēlreiz atkārtošu šo konkrēto direktīvas prasību. Direktīva prasa ievērojamai dalībvalsts sabiedrības daļai neliegt iespēju skatīties ekskluzīvus notikumus. Manuprāt, iemesls, kādēļ parlamentā tagad notiek šīs debates, ir tas, ka šī nozare ir atdota neatkarīgai institūcijai...

Sēdes vadītājs. Lāzo kundze, jūs varat runāt komisijas vārdā, nevis paust savu viedokli.

V.Lāzo. Es runāju komisijas vārdā. Šī nozare ir atdota Latvijas Nacionālajai radio un televīzijas padomei. Un parlamentam, jebkurai frakcijai, ir tikai šādas iespējas... Komisijas vārdā es uzsveru: jebkurai frakcijai ir tikai šādas iespējas cīnīties par to, lai apraide notiktu pēc iespējas plašākā Latvijas teritorijā, aptvertu pēc iespējas lielāku iedzīvotāju daļu. Tas ir mans secinājums. Runāju komisijas vārdā, godātais priekšsēdētāja kungs.

Tagad es vēlētos izteikt ierosinājumu attiecībā uz balsošanas procedūru. Kā godātie deputāti ir ievērojuši, 17.priekšlikums, kuru ir iesniedzis Juridiskais birojs, attiecas uz visiem priekšlikumiem, gan uz 16. - deputāta Tabūna, gan uz 18. - kultūras ministres Karinas Pētersones priekšlikumu, gan arī uz pašreizējo, otrajā lasījumā pieņemto 17.panta septītās daļas redakciju. Ja priekšsēdētāja kungs piekristu, es aicinātu vispirms balsot par 17. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Ja tas tiks akceptēts, tas būs spēkā attiecībā uz jebkuru redakciju, par kuru mēs vēlāk nobalsosim.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lāzo kundze! Jums ir pilnīga taisnība, vadoties pēc Saeimas kārtības ruļļa 134.panta otrā teikuma: “Priekšlikumi, kas var papildināt citu priekšlikumu, balsojami pirms tā.” Tātad vispirms jābalso par 17.priekšlikumu, jo, kā jūs pilnīgi pareizi teicāt, tas atstāj iespaidu uz visām trijām redakcijām.

V.Lāzo. Jā, pateicos.

Tātad pirmo mēs izskatām Juridiskā biroja iesniegto 17.priekšlikumu, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai varam balsot? Nav iebildumu? Paldies. Tādā gadījumā nākamais būs balsojums par 16. - deputāta Tabūna priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Paldies. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 10, atturas - 63. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Lāzo. Priekšsēdētāja kungs! Nākamais ir 18. - kultūras ministres Karinas Pētersones priekšlikums, kas komisijā atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 18. - kultūras ministres Karinas Pētersones priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 21, atturas - 32. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpiniet!

V.Lāzo. Pateicos.

19. - Juridiskā biroja priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lāzo. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums - komisijā ir atbalstīts ar redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt.

V.Lāzo. 21. - kultūras ministres Karinas Pētersones priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas uzstāties Leons Bojārs. Lūdzu, sāksim debates.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kultūras ministres izdarības nerada nekādu izbrīnu nedz man, nedz, es domāju, lielai daļai iedzīvotāju. Vai varat iedomāties - tikai 20% atstāt latviešu valodā veidotajiem raidījumam! Nu vai tad Tautas fronte 1990.-1992.gadā uz to aicināja? Jūs atceraties, kādi tad bija skaisti solījumi, kādi bija lozungi Daugavas krastā. Kādam ir jābūt statūtam attiecībā uz latviešu valodu? Tagad paskatieties, kas te ir ierakstīts iekšā: 20%! Iepriekšējā reizē mēs nobalsojām par 40%. Arī tas ir maz. Arī tas ir maz! Diemžēl man nav saprotams tas, ka Kultūras ministrijas un kultūras ministra paraksts ir uz tāda ierosinājuma, tāda dokumenta. Man tas nav pieņemams, un es nevaru atbalstīt to, ka mēs latviešu valodu sākam nīdēt. Atstāt tikai 20%! Mēs jau esam aizmirsuši, kas ir kultūras nami, nezinām, kas ir kinoteātri. Daļa no kultūras namiem ir pārvērsti par naktsklubiem vai veikaliem, un tagad jau mēs ķeramies klāt pie latviešu valodas! Es varu saprast, ka kultūras ministrei, protams, naudas tā kā esot maz, bet ir jārīkojas ar to saudzīgi. Mēs zinām to, kā pirka priekš privātpersonām to neoplanu, tagad atkal ir problēmas ar konteineru rēgu, 50 tūkstoši dolāros jānomaksā, 18 tūkstoši - latos... Tāpēc es ierosinu neatbalstīt šo priekšlikumu un nobalsot par iepriekšējo.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamajam vārds Edvīnam Inkēnam - frakcija “Latvijas ceļš”.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais kolēģi Bojāra kungs! Jūs mazlietiņ neprecīzi izlasījāt to tekstu. Tur ir teikts: “ne mazāk”. Ziniet, vārdi “ne mazāk par 20 procentiem” nozīmē, ka ir iespējami arī 99% un 100%. Tā ir tā būtība. Mēs likumā neko būtiski neizmainām. Ko mēs darām? Īstenībā tas, ar ko mēs nodarbojamies, ir neliela manipulācija ar skaitļiem. Eiropas Savienība iebilst pret šiem 40% nevis pēc būtības, bet tāpēc, ka tas ir pretrunā ar Eiropas Savienības garu... nu, teiksim, Eiropas Savienības ģimenisko garu. Es saprotu, ka tas jēdziens ir tāds abstrakts, bet tā ir tā būtība. Viņi saka: “Kāpēc jūs mums uzliekat tādas robežas?” Tas arī ir vienīgais iebildums. Mēs taisām kosmētisku uzlabojumu likumam. Iepriekšējā redakcijā bija teikts: “ne mazāk par 40 procentiem”. Norma “ne mazāk par 20 procentiem” neuzliek nekādu ierobežojumu attiecībā uz to, cik daudz mēs varam... Varam visus 100% latviešu valodā Latvijā ražotu produktu... Nekādu ierobežojumu!. Tā ka teorētiski mēs it kā uztaisām mazākus ierobežojumus Eiropas Savienībai, bet faktiski mēs sev neuzliekam nevienu pienākumu. Mēs varam darīt tieši to pašu, ko līdz šim.

Tagad par praktisko dzīvi, jo tas ir tiešām svarīgi. Vai mēs to darīsim? Kāda situācija ir pašreiz? Pat vislabākajos gados, kad vēl bija daudzmaz labs budžets Latvijas televīzijai, es nekad neesmu dzirdējis, ka Latvijas televīzija būtu ražojusi vairāk par 15%. Mēs nekad tos 40% neesam piepildījuši. Kāpēc? Jūs, skatoties televīziju, to nejūtat, jo saņemat produktu latviešu valodā. Taču, pirmkārt, ļoti daudz kas no tā nav ražots Latvijā. Otrkārt, no šīs kvotas iet ārā ziņas, ko jūs skatāties visvairāk. Arī sporta pārraides, kas ir latviešu valodā, iet ārā no šīs kvotas. Arī spēles neskaitās. Tikai pārējais produkts tiek ieskaitīts šajā kvotā. Praktiski mēs jau apstājamies pie tās pašas situācijas... Kā jau iepriekš minēju, ja ir nauda, var saražot neierobežoti daudz, visu rādīt Latvijas teritorijā un latviski. Neparādās neviens jauns ierobežojums. Tāpēc šis ir tāds pieklājības žests, tas ir stila jautājums attiecībā pret Eiropas Savienību - mēs it kā viņiem samazinām ierobežojumus, faktiski nekā nemainot. Eiropas Savienība uz to skatās ļoti nopietni. Viņi saka: “Ja jūs nākat mūsu klubā, nu tad neiedzīsiet mūs uzreiz stūrī vai kaktā!” Tā ka es ierosinu atbalstīt šo priekšlikumu - tā vienkāršā iemesla dēļ, ka mēs ne par matu nekur nepiekāpjamies attiecībā uz savām interesēm.

Un, ja runājam par valodas lietošanu, tad jāteic, ka valodas lietošanu nosaka pilnīgi cits pants. Es nolasīšu: “Raidorganizācijas veidotajās programmās raidlaika apjoms svešvalodās nedrīkst pārsniegt 25 procentus...” Tas nemainās. Viss paliek pa vecam. Ir tikai kosmētika.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es, protams, nezinu, kas ir latviešu valodas kosmētika, būs jāpameklē, bet 40%, ne mazāk kā 40%, tas tik tiešām ir ne mazāk kā 40%, bet, ja mēs ieliekam tekstu “ne mazāk kā 20%”, tad tas taču laikam ir salīdzinājums, jo 40% tomēr ir lielāks skaitlis nekā 20%.

Un otrs. Ja jau tas neko nemaina un ja viss ir normāli, tad kāpēc mēs negribam atstāt “ne mazāk par 40%”? Kas mums to liedz? Tātad aiz šā skaitļa atkal parādās tie rēgi... tāpat kā mūsu kuģniecībā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas ir visai būtiski. Pirmkārt, vai tad tie deputāti, kuri pieņēma šo likumu, neredzēja, ka ir paredzēti šie “ne mazāk par 40%” latviešu valodā veidotie raidījumi? Vai tad viņi nesaprata, ko dara? Saprata, ko dara!

Redziet, tagad skaidri un gaiši ir izlīdusi ārā tā “āža kāja”. Tā ir tā Eiropas Savienības prasība, lai gan faktiski tā nav prasība, bet mēs esam pieraduši, ka tad, ja Eiropas Savienība drusciņ vien aizrāda un lūdz paskatīties, dara to pat ieteikuma veidā vai kaut kā citādāk, mēs uzreiz esam gatavi pakalpot un piekrist.

Tad ieskatieties, kas te ir rakstīts! Ne mazāk par 51% Eiropas audiovizuālajiem darbiem! Tātad ne mazāk, bet var būt arī 90 un var būt arī 100. Lūk, tātad, ja Eiropas audiovizuālie darbi būs 100%, tad no tiem 40% būs latviešu valodā. Vai tad tas ir slikti? Kāpēc samazināt šo skaitli uz 20%? Kāpēc? Tāpēc, ka raidstacijas saka: “Nevaram pildīt, šobrīd nepildām.” Tad vajag pildīt, es atvainojos!

Šobrīd diemžēl Latvijas Nacionālā radio un televīzijas padome un arī daudzas raidstacijas nepilda likumu. Nepilda likumu attiecībā uz valodu, pārsniedz šo procentu barjeru attiecībā uz vardarbību un tā tālāk, un tā joprojām… arī attiecībā uz visvisādām reklāmām pārsniedz, bet parlaments faktiski piever acis. Bet mēs nedrīkstētu pievērt acis!

Tāpēc šeit arī nav nekādas vajadzības šo procentu barjeru noņemt… 40% mainīt uz 20%. Nav nekādas vajadzības! Un Eiropas Savienība, es domāju, tam piekritīs, turklāt pavisam mierīgi. Tad, cienījamā kultūras ministre, mēs varēsim slēgt arī šo sadaļu, atstājot šos 40, nevis 20 procentus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamā debatēs deputāte Anta Rugāte - Tautas partijas frakcija.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie kolēģi! 89.direktīva paredz, ka, lai atļautu īstenot aktīvu, konkrētajai valodai labvēlīgu politiku, dalībvalstis var brīvi veidot sīkāk izstrādātas vai stingrākas normas (atkarībā no valodas kritērijiem), ja vien šīs normas saskan ar Kopienas tiesībām un nav īpaši piemērojamas citās dalībvalstīs veidoto raidījumu retranslācijai. Un šī norma precīzi atbilst šai direktīvai, kura arī nekādā veidā nav koriģēta, papildināta vai pat labota 97.direktīvā, kas ir saistoša mūsu šodienas darba kārtībā izskatāmajam jautājumam. Tā ka, lūdzu, kolēģi, izdarīsim no tā atbilstošus secinājumus!

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds kultūras ministrei Karinai Pētersonei. Lūdzu!

K.Pētersone (kultūras ministre).

Vēlreiz, godāto priekšsēdētāj, ļoti cienījamie deputāti! Es, Bojāra kungs un Tabūna kungs, ar lielu cieņu izturos pret otrā lasījuma redakciju un pret deputātiem, kuri to tā ir iebalsojuši, bet, šodien balsojot, es tomēr gribētu parunāt par to, ka mums… Jā, mums ir tiesības balsot arī par šiem 40 procentiem. Es vienkārši gribētu paskaidrot, kādas sekas tas radīs un kā šī norma būtu tulkojama Eiropas līguma izpratnē un Eiropas direktīvu izpratnē, lai mēs zinātu, ka, balsojot tā vai citādi, kādu lēmumu īstenībā mēs pieņemam, jo 18.panta pirmās daļas 2.panta norma vistiešākajā veidā ir saistīta ar tiem Eiropas Kopienas principiem, par kuriem es runāju, debatējot iepriekšējā reizē. Runa ir par Eiropas Savienības dibināšanas līgumu, kas nosaka, kādai ir jābūt uzņēmējdarbībai, kas runā par brīvās konkurences un par brīva tirgus principiem, par preču brīvu plūsmu un uzņēmēju brīvu konkurenci. Tieši pēc likumprojekta otrā lasījuma izskatīšanas Eiropas Komisijas Ģenerāldirektorātā attiecībā uz kultūru, audiovizuālo politiku un sportu šīs Ģenerāldirektorāta amatpersonas tieši uz to arī norādīja savā atzinumā par likuma otrā lasījuma redakciju un tur nebija atsauces uz… Rugātes kundze jau pieminēja šīs direktīvas… Tās, protams, ir jāņem vērā visa likuma burtā un garā, bet tieši šis pants vairāk tiek traktēts no Eiropas ekspertu puses attiecībā uz konkurenci.

Redziet, ko šā likuma mūsu piedāvātā norma aizstāv! Tā nosaka, ka minimālais latviešu valodā veidoto raidījumu apjoms… Un te nav runa par valodu, valoda ir izvēlēta tikai kā kritērijs preces vai produkta piederībai, jo mums ir jāapzinās, ka nekur citur pasaulē latviešu valodā raidījumus, filmas vai programmas neveidos (atšķirībā no angļu valodas). Tāpēc valoda šeit tika juridiski izvēlēta kā pazīme preces izcelsmei vai produkta piederībai, un šie procenti nosaka minimāli nepieciešamo normu. Mums ir jāapzinās, ka arī attiecībā uz to mums būs diezgan grūti pildīt šo likumu, kaut gan tas būtu arī manās kā kultūras ministres interesēs. Bojāra kungs, tas tiešām tā būtu, lai mēs varētu pildīt šo normu ne tikai 40% apjomā, bet pat visu 100% apjomā. Un vēlāk es jums pastāstīšu, ka tur nekādu pretrunu nav.

Tātad latviešu valodā producēto raidījumu apjoms saskaņā ar mūsu piedāvājumu nevar būt mazāks par 20% no Eiropas audiovizuālo darbu apjoma kādā programmā. Jā, Eiropas Komisija neiebilst pret to, ka zināms programmas laiks tiek izmantots tikai latviešu valodā producētiem darbiem. Un kāpēc?

Mūsu arguments šajās sarunās bija tieši tas, ka latviešu valoda ir valoda ar nelielu teritoriālo areālu, un mums ir vēlreiz jāuzsver tas, ka te runa ir par latviešu valodā producētiem darbiem un ka valodas lietojumu Latvijas jurisdikcijā esošās raidorganizācijas savās programmās regulē atbilstoši šā likuma 19.pantam un Valsts valodas likumam.

Saskaņā ar Valodas likumu ne tikai Eiropas darbi, ne tikai Latvijā veidoti darbi, kas ir producēti arī citās valodās - krievu, poļu vai lietuviešu valodā -, tie visi programmās ir jāparāda tādās proporcijās, kā to nosaka Valsts valodas likums. Man ir jāpasaka jums faktiski tāds paradokss, ka šis 18.pants būtībā ierobežo nevis latviešu valodā veidotos raidījumus, bet gan ierobežo tieši ne Eiropas darbus; tas ierobežo tieši Amerikas, Latīņamerikas un Āzijas valstīs ražotos darbus, jo šie darbi atšķirībā no Latvijas veidotajām precēm, kas var parādīties tur 100% apjomā programmās, vienīgi tur ir jāņem vērā Valodas likuma normas, šie ne Eiropas darbi šajās programmās saskaņā ar šo normu var parādīties tikai 49% apjomā, turpretī Eiropas darbi var parādīties 90% apjomā. Vienīgi Latvijā producētiem darbiem šis pants atļauj parādīties programmās 100% apjomā.

Vēl es gribētu mazliet atspēkot to, kā tiek parādīta šī panta saistība ar direktīvām un ar Eiropas līgumu. Ekspertu atzinumā, kad viņi analizēja šā panta atbilstību Eiropas standartiem un Eiropas prasībām, bija atsauce uz to, ka tad, ja mēs garantējam šo minimālo latviešu valodā veidoto darbu proporciju, ja mēs to palielinām par sliktu citu Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmējiem jeb producentiem, tad tas nav saskaņā ar uzņēmēju godīgu konkurenci, ar godīgu preču kustību, un šāda norma mums… Es negribētu, ka jums būtu maldīgs priekšstats par to, ka, paturot otrā lasījuma redakciju, mums izdotos aizvērt audiovizuālo sadaļu… Es negribētu, ka mēs maldāmies. Mums šo sadaļu aizvērt neizdosies un acīmredzot nāksies vai nu likumu vēlreiz vērt vaļā, vai kaut kā citādi to kārtot, varbūt pat meklēt kādu citu redakciju, jo, saglabājot šādu normu, kur runa ir nevis par valodu, bet par uzņēmējdarbību ierobežojošām normām, mums sarunu sadaļu aizvērt neizdosies.

Reizēm tiek minēts salīdzinājums ar Francijas likumdošanu. Francijā Eiropas darbiem ir atvēlēts, ja nemaldos, ne mazāk par 60% no raidlaika. Citreiz mums saka: “Jā, bet frančiem ir izdevies saviem darbiem paturēt 40% barjeru.” Tas gluži tā nav, jo Francijas likumdošanā, ja man eksperti pareizi ir paskaidrojuši, ir runa par Francijas kultūras identitāti atspoguļojošiem darbiem, bet kultūras identitāti atspoguļojoši darbi varētu būt arī jebkurā citā valstī vai citu uz ņēmēju producēti darbi, kas atbilst šim kritērijam.

Mēs esam izvēlējušies kritēriju - latviešu valodā veidoti darbi -, un te ir norāde uz preces izcelsmi. Francūži ir izvairījušies no preces izcelsmes norādes, taču šī norma Eiropas Savienībā ir bijusi pieejama. Tā ir tā problēma.

Tā ka es tomēr lūgtu atbalstīt komisijas atbalstīto un Kultūras ministrijas iesniegto variantu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamajam vārds Egilam Baldzēnam. Lūdzu!

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja vietniek! Godājamie Prezidija locekļi! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es šeit gribētu norādīt, manuprāt, uz lietas būtību, uz to, ka mēs šajā gadījumā nosakām slieksni, cik lielā mērā šiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem noteikti ir jābūt latviešu valodā, tātad valsts valodā. Šeit minimālais slieksnis ir 40%, mēs pieļaujam citās valodās veidot 60 procentus. Ja mēs šo lietu apzināmies skaidri un gaiši, tad mēs esam pietiekami nopietni pagājuši pretī arī Eiropas audiovizuālajiem darbiem citās valodās, paturot sev tiesības kā minimumu garantēt šos 40%, varbūt arī vairāk, kā nu tirgus attiecībās tas iznāk, un tas ir tas, ko likumdevējs pašreiz piedāvā. Es domāju, ka šī norma aizsargā latviešu valodu, tāpēc tā ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamajai vārds Violai Lāzo. Lūdzu!

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Es tomēr pateikšu vēl dažas replikas pie nule diskutētā jautājuma. Pirmām kārtām es gribētu uzsvērt, ka Eiropas Komisija, paldies Dievam, vispār neiebilst pret zināmas programmas laika daļas izmantošanu latviešu valodā producētiem darbiem. Ja gadījumā tas tā būtu, tad, manuprāt, lielākā daļa šeit aizsistu vispār to likumu grāmatu ciet un teiktu: “Nē, tas mums neder, nevajag šīs sarunas tālāk vispār risināt!” Bet kas ir tālāk teikts? Tālāk ir lūgts izmantot proporcionalitātes principu. Proporcionalitātes principu! Līdz šim mums likumā bija paredzēta attiecība 40 pret 60, turpretī tagad mums tā būs 25 pret 75. Te jau tīri matemātiski vien mēs neredzam proporcionalitātes principu.

Vēl viens arguments, kāpēc Eiropas Komisija mums rekomendēja samazināt šo darbu kvotu. Tāpēc, ka mēs nepildām šo normu. Komisijā, strādājot pie šā likumprojekta un konkrēti pie šā grozījuma, mēs vairākkārt pa dažādiem kanāliem mēģinājām uzzināt, cik tad reāli procentuālā ziņā šī norma Latvijā tiek pildīta. Vidējais cipars ir apmēram 23 procenti.

Te jau kolēģi minēja, ka, protams, vaina ir meklējama tieši nepietiekamajā finansējumā, kas tiek dots divām sabiedriskajām raidorganizācijām, proti, “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīzijai” (šajā gadījumā norma attiecas uz televīziju). Tātad tas ir nepietiekamais finansējums, kas šodien liedz sasniegt šos 40 procentus. Ja mēs tos izņemam no likuma ārā, tad nākotnē mēs vairs netiekam pie tiem atpakaļ. Līdz ar to, ja mēs, teiksim, izņemam šo normu šodien ārā, tad arī finansiālo situāciju Latvijas televīzijā mums nebūs iemesla uzlabot, jo mēs esam samazinājuši to kvotu, kas mums līdz šim likumā atļāva ievietot latviešu valodā veidoto raidījumu apjomu. Tātad arī šī varētu būt viena no argumentācijām, kāpēc mēs tomēr varētu prasīt zināmu izņēmuma stāvokli pārejas periodā arī šajā sadaļā “Kultūra un audiovizuālā politika”. Pateicos, priekšsēdētāja kungs!

Sēdes vadītājs. Paldies, Lāzo kundze! Nākamajai vārds deputātei Inesei Birzniecei - frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie deputāti! Kā jau vairāki runātāji mēģināja parādīt, tad šā likuma 19.pantā raidījumiem latviešu valodā ir atvēlēta piektā daļa un šis pants regulē valodu lietošanu. Atkal es gribu atkārtot, ka tur programmās raidlaika apjoms svešvalodās, tas ir, ne latviešu valodā nedrīkst pārsniegt 25% no raidlaika kopapjoma diennakts laikā, tātad 75% ir latviešu valodā.

Tātad par ko mēs runājam? Šeit nav norādīts valodu lietošanas procents, kā jau vairāki runātāji mēģināja to atgādināt.

Vēl viena lieta, kurai es mēģināju pievērst jūsu uzmanību jau otrajā lasījumā. Es to šeit atkārtošu arī trešajā lasījumā. Mēs bieži apskaužam Igaunijas progresu, kas ir noslēgusi diezgan daudzas sadaļas savās sarunās ar Eiropas Savienību. Viņi ir noslēguši arī šo kultūras un audiovizuālo sadaļu. Igauņu valodā ir vēl mazāks runātāju skaits nekā latviešu valodā, tāpēc varētu domāt, ka viņiem vajadzētu būt vēl augstākam slieksnim. Ko viņi ir izdarījuši? Viņi ir pieņēmuši šajā punktā, ka no Eiropas audiovizuālajiem darbiem ne mazāk kā 10 procentiem no oriģinālraidījumiem ir jābūt igauņu valodā. Tas atkal parāda viņu gudrību, viņu pārliecību, ka viņi var izturēt šo konkurenci. Es neticu, ka viņi ir pārdevuši savas tiesības, ka visas viņu programmas tagad būs ne igauņu valodā... Es domāju, viņi saprot šo nozīmi, tāpēc gribētu cerēt, ka arī mūsu sēde atbalstīs šo 21.priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Edvīns Inkēns. Otro reizi.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es runāšu par politisko būtību, nevis par šo pantu, jo no tā, kādu pantu mēs šobrīd pieņemsim, īstenībā būs atkarīgs tas, vai mēs aizvērsim šo sadaļu vai ne. Un kultūras ministre pietiekami skaidri to pateica. Mēs visu laiku pārdzīvojam, ka esam otrajā grupā, nevis pirmajā; ka igauņi ir pirmajā, un mēs paši šaustām sevi par to. Šogad mums ir iespēja panākt pirmo grupu. Lai panāktu pirmo grupu, mums ir jāaizver vairāk sadaļu, nekā to ir izdarījuši poļi, jo, ja mums būs vairāk aizvērtu sadaļu nekā poļiem, tad mēs būsim apdzinuši kādu no pirmās grupas, un, kā jūs zināt, bez Polijas paplašināšana nenotiks. Tas nozīmē, ka šogad līdz gada beigām, tas ir, šajā pusgadā, mums vajadzētu aizvērt no četrām līdz sešām sadaļām un turpināt tādā pašā garā. Ja mēs katrā likumā - un šis nav tas grūtais likums - prasīsim izņēmumus, tad mēs paši sevi apzināti atstāsim otrajā grupā un nepāriesim uz pirmo, un tā ir mūsu politiskā izvēle pašreiz.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Lāzo kundze, vai vēlaties ko piebilst? Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par 21. - kultūras ministres Karinas Pētersones priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 25, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, Lāzo kundze, tālāk!

V.Lāzo. Priekšsēdētāja kungs! 22. - kultūras ministres Karinas Pētersones priekšlikums - regulē Latvijas nacionālās kultūras identitāti atspoguļojošās mūzikas īpatsvaru. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”) Balsot? Lūdzu! Deputāti pieprasa balsojumu. Es atvainojos, deputāts Bojārs vēlas uzsākt debates. (Zālē troksnis.) Cienījamie kolēģi, balsošanas režīms vēl nebija ieslēgts, tātad deputātam Bojāram ir tiesības. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man vispār šodien ir skumji klausīties to, ko es dzirdu no šīs tribīnes. Domāju, ka visi saprot un zina, ka dzīvojam Latvijā. Ja kāds domā dzīvot citā valstī, tā, protams, ir viņa problēma. Likumā bija norādīts, ka Latvijas autoru mūzikas īpatsvaram jābūt ne mazākam par 40% no mūzikai atvēlētā raidlaika. Vai te vēl kas būtu jādomā? Kas vēl ir jāmaina?

Es, protams, saprotu cienījamo Pētersones kundzi. Redziet, var mēģināt mūs pārliecināt par to, ka mēs it kā dzīvojot Latvijā, taču ir jādomā arī par to, ka tad, ja Latviju pārplūdinās citās valodās runājoši cilvēki... tātad mums viss jau ir jāizdomā tagad.

Nē, tas ir briesmīgi! Latviju ar Franciju salīdzināt diemžēl nevar, jo pirmām kārtām tās jau iedzīvotāju skaita un teritorijas ziņā ir absolūti dažādas... dažādas pēc lieluma. Latvija, protams, ir mazāka. Francijā darbojas pavisam citi likumi un ir pavisam cita attieksme pret franču valodu. Nevajag te stāstīt brīnumus! Tāpat kā mūsu premjers visu laiku salīdzina nezin kāpēc Latviju ar Luksemburgu. Luksemburgā ir kādi 300 tūkstoši cilvēku, un tad ar miljoniem samaksā.

Es nezinu, kas ir noticis ar mums, kāpēc mums vienmēr ir jāskrien kaut kur pa priekšu? Kāpēc mūsu nacionālās intereses netiek aizstāvētas? Mūs tagad pārliecina, ka, redziet, latviešu valodā tas ir daudz, ka tas ir... Tas nav tā! Es nezinu, kas ir Eiropā, mani absolūti tas neinteresē, mani interesē tas, ko grib dzirdēt latviešu cilvēki - latvieši vai līvi, un mums ir jāaizstāv viņu intereses, nevis Eiropas Savienības valstu intereses.

Sēdes vadītājs. Paldies. Turpināsim debates! Vārds Jurim Vidiņam - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godājamais Leon Bojāra kungs! Vai Latvijas autoru mūzikas un Latvijas nacionālās kultūras identitāti atspoguļojošās mūzikas īpatsvaram tur ir jābūt? Es jums gribēju uzdot vienu vienīgu jautājumu: Vai “Čikāgas piecīši” būs Latvijas autoru mūzika vai ne? Un vai mēs varēsim pārraidīt vai nevarēsim?

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko teikt? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 22. - kultūras ministres Karinas Pētersones priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 22, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

V.Lāzo. Priekšsēdētāja kungs, 23. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir daļēji atbalstīts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

V.Lāzo. 24. - deputāta Sokolovska priekšlikums - komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lāzo. 25. - deputāta Sokolovska priekšlikums - komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

V.Lāzo. Tāds pats liktenis piemeklējis 26. - deputāta Sokolovska priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds deputātam Borisam Cilevičam - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Apspriežot ļoti līdzīgu priekšlikumu šā likumprojekta otrajā lasījumā, mēs minējām veselu virkni argumentu par labu šim priekšlikumam. Protams, es netaisos atkārtot visus šos argumentus. Es gribu vienkārši uzsvērt, ka nekādus nopietnus pretargumentus es tā arī neesmu dzirdējis. Joprojām man nav skaidrs, kā šī norma tiks pielietota attiecībā uz tiem televīzijas kanāliem, kas raida, izmantojot NICAM sistēmu. Es nedzirdēju nekādas citas prognozes par reklāmas tirgus samazināšanu pēc tam, kad stāsies spēkā tā norma, par kuru mēs šodien nobalsojām, proti, aizliegums ievietot reklāmu kabeļtelevīzijā. Es tā arī nesapratu, kā šī norma, kas pilnīgi skaidri mudina lingvistiskās minoritātes skatīties galvenokārt Krievijas televīzijas programmas, ir savienojama ar integrācijas programmu.

Kā mēs šodien dzirdējām, arī daudzi deputāti dod priekšroku Krievijas pārraidēm. Piemēram, Vidiņa kungs mums ļoti detalizēti izstāstīja, ko Maskavas televīzija vakar raidīja.

Es gribu vairāk pievērsties juridiskajai jautājuma pusei. Ziniet, es mēģināju izpētīt, kā šis jautājums tiek risināts citās valstīs. Godīgi sakot, man bija diezgan grūti atrast kaut kādus precedentus, jo visās vecajās demokrātiskajās valstīs šādi jautājumi netiek regulēti ar likumu un privātās raidorganizācijas var raidīt jebkurā valodā. Viens no nedaudzajiem izņēmumiem ir Moldova, kur likums par audiovizuālajiem saziņas līdzekļiem nosaka, ka ne mazāk par 65% no visa raidlaika apjoma jābūt valsts valodā. Tiesa, tur ir vairākas atrunas. Piemēram, šī norma neattiecas uz tiem reģioniem, kur kompakti dzīvo nacionālās minoritātes.

Varbūt jūs esat dzirdējuši par lielo konfliktu pagājušā gada beigās, kas bija saistīts ar to, ka Moldovas Augstākā tiesa pieņēma lēmumu atņemt licences vairākām raidorganizācijām, kas pārkāpa šo likumu. EDSO augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos iejaucās šajā konfliktā. Galu galā lieta beidzās ar to, ka Moldovas parlaments pieņēma speciālu skaidrojumu, kā šī norma jāpielieto. Un tagad Moldovā šī procentu norma attiecas tikai uz raidījumiem, kas ir veidoti Moldovā, nevis uz retranslētajiem raidījumiem.

Viens cits piemērs ir Kazahstāna, kuras spīkeru mums bija tāds prieks un gods klausīties šodien. Pavisam nesen Kazahstānā tika pieņemta valsts valodas attīstības programma astoņiem gadiem, un viens no šīs programmas pantiem nosaka, ka vismaz pusei no visiem raidījumiem jābūt kazahu valodā. Pagaidām nav skaidrs, kā šis programmas pants tiks atspoguļots nacionālajā likumdošanā.

Ar visu cieņu pret Moldovu un Kazahstānu, es domāju, ka mēs tomēr vairāk orientējamies uz citu valstu likumdošanu, nevis uz Kazahstānas likumdošanu.

Sakarā ar šo diskusiju jāsaka, ka šī problēma izraisa lielu interesi cilvēktiesību ekspertu vidū. Absolūts vairākums ekspertu uzskata, ka tomēr šī norma ir pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.pantu “Vārda brīvība”, kā arī 14.pantu “Diskriminācija attiecībā uz vārda brīvības principa īstenošanu pēc valodas pazīmes”. Daži eksperti pat izsaka zināmas bažas, ka šī norma varētu tikt grozīta, jo tādā gadījumā izpaliktu ļoti interesants tiesas precedents. Es saprotu, ka ne visi Saeimas deputāti regulāri lasa mācību grāmatas cilvēktiesībās. Man tiešām negribētos, lai Latvija tiktu šajās mācību grāmatās minēta kā jauns piemērs, kā patiešām tādā ļoti izcilā veidā tiek ignorēta vārda brīvība. Tāpēc es tomēr aicinu jūs atbalstīt kolēģa Sokolovska priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Cileviča kungs!

Turpinām debates. Vārds Jurim Dobelim - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Boriss Cilevičs šodien ir kļuvis varen sparīgs. Es domāju, ka sekmīgā vizīte Maskavā viņu ir krietni spārnojusi. Man liekas, ka šī uzstāšanās skaidri atspoguļo to, ka ir radies viedoklis vai arī kaut kādas cerības, ka mūsu saziņas līdzekļos arvien biežāk sāks atspoguļot PCTVL viedokli, izmantojot gan Krievijas, gan Latvijas Televīziju. Vai tikai drīzumā nebūs jādzird te kaut kas tāds, ka varētu būt cerība arī katru rītu un katru vakaru dzirdēt jauno Krievijas himnu - veco dziesmu jaunās skaņās?

Tā ka jūs te varat nākt un stāstīt par Kazahiju, par Uzbekiju, es nezinu, vēl par kuru valsti vai tautu. Varat komentēt pēdējās premjera vēlēšanas Izraēlā. Tā nekas, diezgan krietns cilvēks tur ir ievēlēts.

Taču es jums gribu pateikt: šeit ir Latvija, šeit ir latvieši - galvenā tauta. Un visiem nāksies rēķināties pirmām kārtām ar viņu interesēm.

Un tāpēc, atvainojiet, par 26.priekšlikumu aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par 26. - deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 51, atturas - 20. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu, turpiniet!

V.Lāzo. 27. - deputāta Sokolovska priekšlikums - šoreiz neskar valodu lietojumu, bet komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lāzo. 28. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī šim komisijas viedoklim deputāti piekrīt.

V.Lāzo. 29. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijai. Balsosim vispirms? Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par 29. - deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 48, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu!

V.Lāzo. Priekšsēdētāja kungs! Trīs priekšlikumi - 30., 31. un 32. priekšlikums - skar 62.panta ceturto daļu, tādēļ tie būtu izskatāmi kopumā. Pirmais tātad ir deputātu Ābiķa, Pīka, Rugātes un Zommeres iesniegtais 30.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, sāksim debates... Pirmais... Piedodiet?

V.Lāzo. Priekšlikums tiek atsaukts.

Sēdes vadītājs. Tātad iesniedzēju vārdā deputāte Rugāte atsauc 30. priekšlikumu. Tātad skatām 31. un 32.priekšlikumu.

V.Lāzo. 31. - kultūras ministres Karinas Pētersones priekšlikums, un 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vārds Pēterim Tabūnam - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Jautājums vispirms jums, kolēģi Bojāra kungs. Es īsti nesapratu, varbūt jūs man paskaidrosiet, kāpēc jūs tik briesmīgi skumāt. Jūs teicāt, ka jums ļoti skumīgi. Bet kāpēc ir skumīgi, ja visu to, ko jūs un jūsu kolēģi vēlējās, vairums deputātu atbalstīja? Man nebija skumīgi. Es biju gandarīts. Tas nu tā, starp citu.

Bet nu runāšu par lietas būtību. Kolēģi, mums ir kopā jāskata 31. un 32.priekšlikums, tas ir, kultūras ministres Pētersones kundzes priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, un atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu vispirms ieskatīties pašlaik esošajā redakcijā: “Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmās līdz 30 procentiem raidlaika ir pieļaujams aizņemt ar citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotajiem raidījumiem.” Un nu paskatieties, kas tiek piedāvāts jaunajā redakcijā, ko ar precizējumiem atbalsta atbildīgā komisija! Izlasiet ļoti nopietni: “Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmās var izvietot citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotos raidījumus.” Ko tas nozīmē? Ļoti vienkārši. Tas nozīmē, ka tādā gadījumā drīkst izvietot, kā šeit rakstīts, arī 100 procentus neatkarīgo producentu raidījumu. Es atvainojos, es gribētu dzirdēt pašlaik Latvijas Radio vadības un Latvijas Televīzijas vadības nostāju. Es domāju, ka viņi kliegtu skaļā balsī: “Ko jūs darāt ar mums?! Jūs iznīcināt abus divus kolektīvus!” Iedomājieties, - ja radio vai televīzijā kāds no vadītājiem vai nu tagad, vai nākotnē sadomās simtprocentīgi ļaut neatkarīgajiem producentiem no visurienes ievietot savus raidījumus, par ko tad pārvērtīsies Latvijas Televīzija un Latvijas Radio, kas pilda nacionālo pasūtījumu? Par ko tie tad pārvērtīsies? Tas būs kaut kas tāds, ko varētu nosaukt tā: neatkarīgo producentu raidorganizācija. Labākajā gadījumā. Tātad šie kolektīvi ir jāpadzen, žurnālisti jāatbrīvo no darba, jāatstāj tikai kaut kāda menedžmenta grupiņa, kas savāks neatkarīgo producentu radījumus un pārraidīs. Varat iedomāties, cik tālu mēs esam nonākuši. Nupat mēs ar Rugātes kundzi runājām par to. Mēs, arī Inkēna kungs, bijām vieni no tiem, kuri veidoja 5.Saeimā šo likumu. Toreiz bija paredzēts tā: lai pavisam neizsvītrotu neatkarīgos producentus, lai tomēr viņu raidījumi parādītos kā konkurenti, 10% bija neatkarīgo producentu raidījumi. Tagad ir aiziets jau līdz 30%. Es domāju, ka tas ir maksimums, ko drīkst pieļaut. Maksimums! Pilnīgi bez jebkādiem ierobežojumiem - tas ir kategoriski nepieļaujams. Faktiski mēs iznīcināsim Latvijas Radio un Latvijas Televīziju, nacionālā pasūtījuma nebūs, un mēs tos pārvērtīsim par neatkarīgo producentu raidstacijām. Lūk, tāds ir šis priekšlikums, ja mēs to pieņemtu. Tas absolūti nav atbalstāms! Absolūti!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais runās Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tabūna kungs, man ir skumji tādēļ, ka no Kultūras ministrijas mums tiek pasniegti tādi darījumi. Pat ar neapbruņotu aci vai redzēt, ka šinī labojumā ir noslēpta kārtējā viltība. Es vienmēr brīnos, kā likumos tiek iestrādāti vai visdažādākajos veidos izdarīti visdažādākie labojumi, kaut gan strādā tādi juristi, kas nebūt nav slikti. Un tie labojumi vēlāk pavēršas Latvijas tautai, Latvijas valstij par sliktu. Es neminēšu visus tos faktus, tos nejēdzīgos likumus, kuri ir parakstīti un kuru dēļ mēs desmitiem, simtiem miljonu zaudējam. Un paskatieties, kas tagad notiek! Likumā tika atstāts, ka 30% raidlaika var aizņemt citu raidorganizāciju raidījumi. Tas bija pareizi. Ir jābūt varbūt kādai komercijai, var būt kādas intereses. Taču tagad grib, lai mēs tik tiešām visus 100% atdotu! Tāpēc jau nav brīnums, ka, teiksim, Zviedrijā nezina, kur ir Latvija. Jā, jā, nav tālu tā Zviedrija. Mūs atdala tas “dīķis” kādu 180 kilometru platumā. Viņi zina Lietuvu, viņi zina Igauniju, bet Latviju viņi nezina. Vai tas nav briesmīgi? Paskatieties, kāds imidžs Eiropā ir Latvijai! Par to jau neviens nerunā, arī tie, kas mīl braukāt pa Eiropu un meklēt diez kādus kontaktus un slēgt līgumus. Un kādas ir sekas? Mēs nevaram no viena kauna tikt laukā, kad ir jau otrs.

Tālāk. Šinī labojumā ir redzama slēptā privatizācija, cienījamie kolēģi. Slēptā privatizācija! Paskatieties, kas būs tālāk, un padomājiet, ar kādiem parādiem būs apkrauti Latvijas Radio un Latvijas Televīzija. Jau tagad tur ir diezgan smagi, bet daļa vēl ir noslēpta... tie darījumi, kuri parādījās pagājušajā gadā.

Tāpēc es ierosinu nepieņemt, noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais runās Rišards Labanovskis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamā Saeima! Priekšlikums ir labs. Tas ir cilvēcisks un saprātīgs priekšlikums - pieļaut Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā citu raidorganizāciju un producentu veidotus raidījumus. Taču tas ir attiecināts uz sabiedrību, uz iestādēm, uz vadītājiem, kuri ir godīgi, neuzpērkami un kuri strādā ar lielu atbildības izjūtu, ņemot vērā sabiedrības lielum lielās daļas interesi. Jūs zināt, ka pie mums tas tā nav. No tiem laikiem, kad tika pieņemts Radio un televīzijas likums, mēs radio un televīzijā, šo kolektīvu vadītāji, izmisīgi cīnāmies par to, lai valsts radio un televīzija netiktu “atšķaidīta” ar komercraidījumiem un tajos neiegūtu pārsvaru komercraidorganizāciju raidījumi, kuri neveic vispārnacionālās funkcijas, kuri nenodarbojas ar bērnu, jaunatnes audzināšanu, kuriem nerūp patiesas kultūras vērtības, kuriem nav raksturīga uz kultūrvērtībām orientējoša nostāja. Toreiz tika teikts, ka valsts radio un valsts televīzijā strādā stagnatīvi domājoši, atpalikuši kadri - tā tas bija, tā runāja! - un ka, lūk, tikai komerctelevīzijā un komercradio esot tie ģēniji, kas padarīs Latvijas radio un televīzijas telpu ļoti spilgtu un pievilcīgu. Dzīves īstenība to nav apliecinājusi šajos gados. Tālab mums, kuri neesam spējuši atrisināt jautājumu par Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio finansējumu pilnā mērā un esam pieļāvuši šos 30%... Es gluži tāpat domāju, kā cilvēks, kurš ir mūžu nostrādājis šajā organizācijā... domāju, ka tā ir maksimālā robeža, ko var pieļaut. Šīm iestādēm ir jāveic citas funkcijas, ne tikai izklaidējošas, ne tikai popkultūru nesošas funkcijas, bet tādas, par kurām es jau minēju. Dēļ šīs patvaļas varam nonākt pie tādas situācijas, ka viens vai otrs kanāls tiks pilnībā atdots nezināmām organizācijām vai producentiem, kuri maksās un realizēs arī tur savu ideoloģiju un savu programmu.

Es uzskatu, ka šis priekšlikums ir nekompetents, kaitīgs un nav saskaņots ar pašlaik esošajām mūsu sabiedrības lielum lielākā vairākuma interesēm. Un nevajadzētu atsaukties uz Eiropas direktīvām, pilnīgi pakļauties tām un minēt skaitļus šajos apstākļos, kad vēl neesam tik tālu attīstījušies un kad runājam par tiesisko patvaļu, naudasmaisu visatļautību, un kad mums bieži pietrūkst gudrības valsts vadīšanā.

Es aicinu balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais runās Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja vietniek! Godājamie Prezidija locekļi! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Šis ir piedāvājums praktiski izņemt ārā šo ierobežojumu - līdz 30% raidlaika - un tādējādi dot iespēju citām raidorganizācijām un neatkarīgajiem producentiem… Praktiski tas nozīmē, ka mēs dodam iespēju to darīt likumīgā veidā - pat līdz 100% raidlaika atdot neatkarīgajiem producentiem vai citām raidorganizācijām. Un tādēļ man ir pavisam vienkāršs jautājums - vai Saeima ir tirgus placis, vai tā šeit nav slēpta privatizācija? Vai mēs nesākam pildīt Privatizācijas aģentūras funkcijas? Es ceru, ka tas tā nav, jo šinī gadījumā ir jābalso ļoti atbildīgi. Manuprāt, balsojumā katram deputātam ir jāparāda sava personīgā attieksme. Vai mēs esam gatavi radīt likumisku pamatu tam, lai Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio varētu būt praktiski tāda situācija, ka jāatlaiž ir gandrīz visi žurnālisti, pārvaldes un tehniskie darbinieki, jo tiek piesaistīti cilvēki no citām raidorganizācijām, no neatkarīgajiem producentiem? Līdz ar to tās jau var būt komercstacijas, tie jau var būt privāti uzņēmēji. Un rezultāts - mēs zaudējam šo Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio valstisko funkciju un lielā mērā apdraudam arī valsts pasūtījumu gan kultūras, gan izglītojošās, gan citās svarīgās nacionālās programmās.

Es domāju, kolēģi, ka šeit ir pilnīgi principiāls jautājums - ko mēs gribam? Un šeit nu gan mēs nevaram teikt, ka valsts intereses varētu kaut kādā mērā ignorēt. Mūsu balsojums ir atbilde uz to jautājumu - kas mēs paši esam?

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamajam vārds Borisam Cilevičam - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es sapratu, ka Labanovska kungs pārstāv kreisi orientētus politiskus spēkus, tāpat kā es. Nu nevar būt tik kreiss, piedodiet! Jo faktiski tas, ko teica Labanovska kungs, vispār noliedz jebkurus tirgus principus, arī šajā jomā. Tātad, ja mēs sekojam šai loģikai, notiek tā, ka privātās komerctelevīzijas izklaidē un sabiedriskā televīzija audzina. Patiešām būtu ļoti labi tāda darba sadale, bet ir viena liela problēma - kas skatīsies šīs audzinošās pārraides? Jo piespiest jau nav iespējams. Diez vai mēs varam, kā saka, atslēgt visus citus kabeļus un visas citas ētera programmas un piespiest cilvēkus skatīties garlaicīgas, bet ļoti audzinošas pārraides, ko gatavo sabiedriskā televīzija. Tur ir tā problēma - kā piesaistīt skatītājus brīvā tirgus un konkurences apstākļos. Jo, protams, valstij jāatbalsta sabiedriskā televīzija, un tas tiek darīts. Atšķirībā no komerctelevīzijām sabiedriskā televīzija saņem gan valsts pasūtījumu, gan dotācijas un tā tālāk, tomēr pilnībā novērst konkurenci nav iespējams.

Es tomēr aicinu jūs kārtējo reizi būt reālistiem un atbalstīt kultūras ministres priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Egils Baldzēns, otro reizi. Lūdzu!

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Latvijas Republikas iedzīvotāji! Šinī gadījumā gribētu vēlreiz uzsvērt arī kolēģim Cilevičam, ka šajā ziņā gan mēs principiāli nepiekrītam, jo 30% jau ir pietiekami liels raidlaiks atvēlēts, lai būtu neatkarīgie producenti. Citas raidorganizācijas varētu Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio arī nomāt šo raidlaiku. Šāda iespēja ir - līdz 30 procentiem. Un es gribētu uzsvērt to pavisam viennozīmīgi, ka mums ir jāsaglabā Latvijas valsts televīzija, Latvijas valsts radio, tāpēc, ja mēs mēģināsim dot iespējas ar likumu spēku… ja dosim tiesības iznomāt Latvijas Televīzijas raidlaiku simtprocentīgi, arī Latvijas Radio raidlaiku simtprocentīgi, tad es kategoriski tam nepiekrītu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamā runās kultūras ministre Karina Pētersone. Lūdzu!

K.Pētersone (kultūras ministre).

Godātie deputāti! Man radās tāds iespaids, ka mums patīk meklēt ienaidniekus, meklēt viltniekus un viltības, bet es tiešām no sirds gribētu latviešu tautai novēlēt, lai mums tik vien ienaidnieku būtu kā jūsu vienīgā kultūras ministre. Taču diemžēl tas tā laikam pagaidām vēl nav. Līdz ar to es tomēr gribētu noskaidrot dažas lietas, lai tās vismaz stenogrammā paliek precīzi fiksētas.

Redziet, ko šī komisijas atbalstītā norma paredz! To, ka Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmās var izvietot citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotus raidījumus. Salīdzinājumā ar otrā lasījuma normu, šādi te raidījumi ir pieļaujami līdz 30% raidlaika. Mani izbrīna tas, kā jūs mēģināt šo normu tulkot: tas, ka mēs tagad pasakām, ka vispār var šādus raidījumus izmantot, nozīmē, ka tos noteikti izmantos vairāk par 30 procentiem. Man jums tīri no matemātikas loģikas viedokļa ir jāpasaka, ka šī norma tikpat labi var nozīmēt, ka šos raidījumus izmantos mazāk par 30 procentiem, tāpēc es aicinātu a priori nepasludināt visus cilvēkus, kas šo normu ir akceptējuši komisijas atbalstītajā redakcijā, par tādiem, kam a priori nav, kam ir svešas un nerūp patiesās kultūras vērtības. Es gribētu teikt, ka tas, ko Tabūna kungs saka un Bojāra kungs apgalvo… ka šī norma tiešā veidā paredz radio un televīzijas slēgšanu un žurnālistu atlaišanu, diemžēl pastāv tikai pašu deputātu priekšstatos, jo no šīs normas tas nebūt tā neizriet, un es aicinātu neapšaubīt arī atbildīgas radio un televīzijas amatpersonas.

Vēl es gribētu atgādināt, ka joprojām ir spēkā nacionālais pasūtījums, joprojām ir spēkā katras raidorganizācijas vadītāja tiesības izlemt, vai šādus raidījumus programmā iekļaut vai neiekļaut, balstoties uz visiem tiem kritērijiem, kurus jūs aicinājāt ņemt vērā kā ļoti svarīgus. Es gribētu arī atgādināt, ka Radio un televīzijas padome nebūt nav Kultūras ministrijas kompetence, bet gan Saeimas kompetence, tāpēc es aicinu visus deputātus apzināties savu atbildību. Un, ja nu kādas raidorganizācijas vadītāja kompetence vai profesionalitāte pārsniedz šo Latvijas apstākļiem optimālo proporciju savā raidorganizācijā un kļūst Saeimas deputātiem nepieņemama, tad es aicinu jūs likt lietā savas ar likumu noteiktās tiesības. Paldies.

Taču šobrīd es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas piedāvāto variantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Rišards Labanovskis. Otro reizi.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamā Pētersones kundze! Nav jau teikts, ka obligāti būs… ka izmantos šo 100 procentus, bet vajag taču rēķināties ar apstākļiem, kādos mēs dzīvojam un kas Latvijā ir noticis. Ja Eiropas eksperti atzīst, ka Latvijas valsts jau ir izzagta, tad tas ir noticis, pateicoties tiem likumiem, kādi mums līdz šim ir valdījuši. Es jau tāpēc iesāku ar vārdiem, ka likums ir ļoti labs, bet tikai saprātīgā sabiedrībā, taču, kad kaut kādi vēji sāks pūst un kad attiecīgie vadītāji iztirgos veselu vienu programmu vai daļu otras programmas… Pēc tam viņi stāvēs miera stājā un teiks: “Bet likums man atļāva to darīt!” Un tad mēs ķersimies viens otram pie sāniem vai pie galvām un ierosināsim kārtējos grozījumu grozījumus. Par to ir runa! Un nevajag reformēt tās iestādes, kuras strādā labi un kurām ir liela autoritāte sabiedrībā. Vai man būtu jāatgādina par radio augsto reitingu? Dod, Dievs, Ministru kabinetam un Saeimai tādu reitingu un tādu uzticību! Nevajag tur maisīties un jaukt gaisu!

Sēdes vadītājs. Paldies. Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā ministre! Neviens nemeklē ienaidniekus ne Kultūras ministrijā, ne arī jūsu personā. Visa lieta ir tā, ka Latvijas Republikai un mūsu Saeimai vienmēr tiek “piespēlēti” kaut kādi nepieņemami priekšlikumi un visdažādākie darījumi. Es jums pateikšu priekšā: jūs gaida vēl ļoti lielas nepatikšanas, un tie būs arhīvi. Tāpēc man arī rada izbrīnu kāds fakts: ja savā laikā bija nodrošināta ar aparatūru Latvijas teritorijas apraide, tad kur ir palikusi tā aparatūra? Un kā varēja parādīties vienam inženierim veselas iekārtas, kuras maksā ļoti lielu naudu? Tāpēc ir jāskatās par kārtību jūsu ministrijā un tai pakļautajos resoros! Un mazāk ir jābūt fondiem un visdažādākajām aģentūrām, jo mums jau priekšā pateica Pasaules Banka, ka ar aģentūru starpniecību tiek nosūkta nauda no valsts budžeta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzam. Lāzo kundze, vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 31. - kultūras ministres Karinas Pētersones priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 17, atturas - 39. Priekšlikums nav pieņemts.

Balsosim par nākamo - atbildīgās komisijas priekšlikumu nr.32! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 16, atturas - 41. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk, Lāzo kundze!

V.Lāzo. Priekšsēdētāja kungs! 33. - Juridiskā biroja priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. (Starpsauciens: “Ir balsojams!”)

V.Lāzo. 34.priekšlikums ir balsojams, jo 17.panta septītajā daļā palika spēkā otrā lasījuma redakcija. Tātad 34. - deputātu Dzintara Ābiķa, Riharda Pīka, Rugātes un Zommeres priekšlikums - ir balsojams. Jā, protams!

Sēdes vadītājs. Tātad balsosim par 34. - deputātu Ābiķa, Pīka, Rugātes un Zommeres priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 19. Priekšlikums pieņemts.

V.Lāzo. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

V.Lāzo. 36. - kultūras ministres Karinas Pētersones priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

V.Lāzo. Godātie kolēģi! Pēc ļoti sīvām un grūtām diskusijām, kurās es, būdama komisijas referente, centos ieņemt pēc iespējas neitrālāku pozīciju, es aicinu izteikt savu viedokli par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godājamie kolēģi! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 23, atturas - 9. Likumprojekts pieņemts. Paldies.

V.Lāzo. Pateicos.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Kuduma kungs. Godājamie kolēģi, pirms mēs sākam izskatīt šo likumprojektu, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: “Lūdzam sēdi turpināt bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai.” Mums ir jābalso par šo priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10 deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Es biju lūdzis vārdu motivācijai. Mikrofons ir ieslēgts. Es lūgtu dot man tādu iespēju.

Sēdes vadītājs. Cienījamais Lujāna kungs! Jūs ieslēdzāt par vēlu. Es jau paziņoju par balsošanu. Es pajautāšu saviem kolēģiem Prezidijā... Lujāna kungs! Vadoties pēc Kārtības ruļļa, lēmums ir pieņemts, jo balsojums ir noticis. “Par” balsoja 69, pret - 3, atturējās - 2. Tātad 10 deputātu priekšlikums - turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai - ir pieņemts.

Lūdzu, Kuduma kungs!

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies. Augsti godātie deputāti! Dokuments nr.2758. Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja grozījumu likumā “Par ugunsdrošību”, un mēs saņēmām arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu, kas ir pozitīvs, tāpēc mēs lūgtu visus Saeimas deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Es atvainojos! Lujāna kungs, vai jūs vēlaties izteikties par šo? Es atvainojos. Atsaucu balsošanas režīmu. Vārds Modrim Lujānam.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kad cienījamie kolēģi beigs izteikt savus viedokļus, tad es arī sākšu runāt...

Pirmām kārtām es gribēju norādīt, ka es nezinu, kāpēc, bet Prezidija priekšsēdētājs kārtējo reizi neievēroja lūgumu par vārda došanu. Un gribu norādīt tikai uz to momentu, par kuru es pirmīt nepaguvu pateikt.

Cienījamie kolēģi! Mums priekšā vēl ir vismaz trīs, ja ne visi četri likumprojekti, kas ir ļoti svarīgi. Tie ir par Rēzekni un visām brīvajām zonām. Vai mēs ceram, ka sakarā ar to, ka mēs neaizgājām pārtraukumā, mēs pieņemsim un nolemsim to tagad? Tāpat arī par Krājaizdevu sabiedrību likumu ir ļoti daudz priekšlikumu, par kuriem būs diskusijas. Es nezinu, kāpēc notika šis solis, bet diez vai tas bija loģisks.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kuduma kungs, vai vēlaties ko piebilst?

Dz.Kudums. Nē, šeit nav ko piebilst.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību”” pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lūdzu!

Dz.Kudums. 22.februāris.

Sēdes vadītājs. 22.februāris būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - Muciņa kungs!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem”” (likumprojekta reģistra numurs 803, dokumenta nr.2719). Ministru kabinets ir iesniedzis grozījumus likumā “Par civilstāvokļa aktiem”, kuros aicina un piedāvā šo likumu saskaņot ar situāciju, kāda ir izveidojusies Latvijas Republikā. Un, proti. Pie mums tiek veikta administratīvā reforma un tiek ieviesti novadi. Līdz ar to likuma 1.pants, likuma 2.pants, likuma 3.pants un likuma 4.pants - pavisam kopā četri panti - runā par to, ka likums bez “pagastiem” un “pilsētām” ir jāpapildina ar “novada” jēdzienu. Un Juridiskajai komisijai pret to nekādu iebildumu nav.

Bez tam likuma 1.pantā tiek precizēts, kāds zīmogs ir dzimtsarakstu nodaļām, kā arī tiek atzīmēts, ka novada vai pilsētas dzimtsarakstu nodaļas nodrošina bērna dzimšanas reģistrāciju attiecīgajos dzemdību namos. Bez tam tiek norādīts, ka arī novados var veidot vairākas dzimtsarakstu nodaļas, bet tajā pašā laikā ir teikts, ka ar tieslietu ministra atļauju vairāki pagasti var veidot kopīgu dzimtsarakstu nodaļu, bet viena novada vai vienas pilsētas dzimtsarakstu nodaļai - vairākas apakšnodaļas.

Juridiskā komisija kopumā atbalstīja pirmajā lasījumā šo likumprojektu, vienīgi izteica šaubas par to, vai, veidojot novadā vai pilsētā vienu dzimtsarakstu nodaļu, būtu lietderīgi veidot pārējās šīs nodaļas kā apakšnodaļas. Šobrīd mums, teiksim, konkrēti Rīgas pilsētā, ir vairākas dzimtsarakstu nodaļas, un diez vai būtu nepieciešams mainīt tagad visas blankas un visus zīmogus, kā arī darba organizāciju arhīvus, kas ir ļoti svarīga nodaļa šajā gadījumā. Tāpēc diezin vai būtu jāpārveido, jākoncentrē vai kaut kā citādāk jāveic šādas te pamatīgas pārmaiņas.

Tādējādi Juridiskā komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, bet jautājumā par to, vai, veidojot novadā un pilsētā vienu dzimtsarakstu nodaļu, vajadzētu ļaut veidot vairākas apakšnodaļas vai tomēr derētu saglabāt principu, ka vienā pilsētā vai novadā ir vairākas dzimtsarakstu nodaļas, attiecīgi tās nosaucot, par to visu mēs varētu debatēt otrajā lasījumā. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

L.Muciņš. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, kurš būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. 20.februāris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistra numurs 772, dokuments nr. 2764).

Juridiskā komisija izskatīja otrajam lasījumam piedāvātos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

1.priekšlikums. 202.1.pants ir redakcionāli precizēts, norādot, ka ne tikai Valsts policija un Drošības policija, bet arī pašvaldību policija var attiecīgi ierobežot notikumu vietas un attiecīgi sodīt par šo barjeru, lenšu vai citu ierobežojumu bojāšanu un šķērsošanu. Loģiski, ka arī pašvaldību policija to var darīt, un tādēļ mēs piedāvājam vārdus “Valsts policija” un “Drošības policija” aizvietot vienkārši ar vārdu “policija”, kas aptver visa veida policijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir attiecīgi par institūcijām, kuras var sastādīt protokolus un uzlikt sodus. Tātad redakcija tiek papildināta ar šiem pantu numuriem. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 3. priekšlikums. Tiek precizēta soda naudas summa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

L.Muciņš. Tāpat 20.februāris.

Sēdes vadītājs. 20.februāris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Aicinām izskatīt “Grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (likumprojekta reģistra numurs 757, Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.2765).

Otrajam lasījumam neviens priekšlikums nav iesniegts. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. 20.februāris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.1/2000 “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā par preču izcelsmes noteikumiem””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamā Saeima! Preču izcelsmes noteikumi ir mainījušies. Šis ir tipveida līgums. Mēs tādus esam apstiprinājuši vairākus. Kā jūs atceraties, pat ārkārtas sēdi sasaucām. Valdība bija norūpējusies, ka notiks nez kāda nelaime. Pretējās puses aizkavēšanās dēļ, poļu puses dēļ, šis līgums šodien ir nonācis jūsu uzmanības lokā. Pirmkārt, aicinu tam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

R.Labanovskis. Lūdzu nobalsot par to arī pirmajā lasījumā. Briesmīgi steidzams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

R.Labanovskis. Lūdzu nobalsot arī otrajā lasījumā, ja nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

R. Labanovskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais - likumprojekts “Par 1992.gada 22.decembra Ženēvas Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūciju, 1992.gada 22.decembra Ženēvas Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvenciju un 1992.gada 22.decembra Ženēvas Papildprotokolu par obligātu strīdu nokārtošanu attiecībā uz Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūciju, Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvenciju un Administratīvajiem noteikumiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Ārlietu komisija izskatīja šo priekšlikumu un lūdz jūs akceptēt to pirmajā lasījumā. Tas ir saskaņā ar Eiropas tradīciju un skar pārsvarā tehniskus jautājumus.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

R.Labanovskis. 23. februāris.

Sēdes vadītājs. 23. februāris. Paldies.

Nākamais - likumprojekts “Par Jumta līgumu starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu dibināšanas organizacionālajai struktūrai”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Latvija 1999.gadā pievienojās Jumta līgumam starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu dibināšanas organizacionālajai struktūrai. Tagad bija novērotāji, un tagad lūdzam apstiprināt pirmajā lasījumā šo likumprojektu, jo tas paredz, ka Latvija, piedaloties šajā programmā, varētu saņemt plašāku Eiropas Savienības atbalstu, realizējot ar gāzes un naftas transportēšanu un tranzītu saistītus projektus. Tas veicinātu arī investoru piesaisti un nodrošinātu Latvijas interešu lielāku pārstāvību starpvalstu diskusijās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

R.Labanovskis. 22.februāris.

Sēdes vadītājs. 22.februāris. Paldies.

R.Labanovskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Jūras ielā 54, nodošanu Polijas Republikai”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija pirms otrā lasījuma ir saņēmusi trīs priekšlikumus. Divi ir no Juridiskā biroja, viens ir no komisijas.

1.priekšlikums. Juridiskais birojs iesaka precizēt likumprojekta nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 2.priekšlikums. Juridiskais birojs iesaka aizstāt likuma tekstā vārdus… Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 3.priekšlikums. To ir iesniegusi Juridiskā komisija, un jūs tiekat aicināti to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to mēs esam akceptējuši visus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Rasnačs. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. 20.februāris. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts - “Krājaizdevu sabiedrību likums”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Lūdzu pievērst uzmanību dokumentam
nr.2781.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija kopā ar Latvijas Krājaizdevu sabiedrību savienību un Latvijas Bankas speciālistiem ļoti rūpīgi izanalizēja visus iesniegtos 80 priekšlikumus, un tagad, lūdzu, izskatīsim tos, lai konstatētu, vai mēs tos atbalstām vai neatbalstām.

1.priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir paplašinājusi redakciju. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es uzstāšos šoreiz laikam vienu reizi, kaut gan man priekšlikumu ir daudz. Nolēmu uzreiz sākumā izteikt savas domas.

Šodien mēs ar saviem balsojumiem lemsim par to, vai Latvijā krājaizdevu sabiedrību sistēmai attīstīties vai ne. Tā sistēma, ko šoreiz diemžēl ir proponējusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, nozīmē to, ka Latvijā krājaizdevu sabiedrības kā uzņēmējdarbības forma neattīstīsies. Mēs tālākajos pantos atbalstām to, ka krājaizdevu sabiedrības tiks pakļautas Vērtspapīru komisijai. Būs papriekš jāaiziet uz turieni un jāsaņem licence attiecībā uz šo uzņēmējdarbības veidu. Krājaizdevu sabiedrības tiek pielīdzinātas bankām, biržām un tamlīdzīgām uzņēmējdarbības formām, un līdz ar to mēs varam būt simtprocentīgi pārliecināti, ka Latvijā to nebūs. Diez vai tas ir pareizi. Protams, mēs mēģināsim arī attiecībā uz trešo lasījumu iesniegt priekšlikumus, bet šī iniciatīva tiks iznīcināta. Tā ir sava veida sabiedrības kooperācijas sistēmas neattīstīšana Latvijā. Es uzskatu, ka tas nav pareizi un diez vai mēs tādējādi veicināsim uzņēmējdarbību un Latvijas sabiedrības labklājību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš. Paldies Lujāna kungam. Es gribētu tikai piebilst, ka mēs tiešām ļoti rūpīgi to izanalizējām kopīgi ar Latvijas Krājaizdevu sabiedrību savienību, kā jau es minēju iepriekš. Minētā sistēma nebūt nenozīmē, ka krājaizdevu sabiedrību tālākais liktenis tiek ar šo likumprojektu vai likumu iznīcināts. Tieši otrādi. Mēs veidojam īpašu likumu - Krājaizdevu sabiedrību likumu, kas ļaus tām darboties un attīstīties tālāk.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! (No zāles deputāts M.Lujāns: “Es neprasīju balsot!”) Balsosim par 1. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 1. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

O.Spurdziņš. 2.priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina svītrot 2.panta pirmās daļas “d” apakšpunktu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. 3.priekšlikums - svītrot 2.panta pirmās daļas “f” apakšpunktu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš. 4.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. 5.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš. 6.priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to neatbalsta, jo par šo jautājumu jau ir runāts “c” apakšpunktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

O.Spurdziņš. 7.priekšlikums. Lūdzu neatbalstīt Lujāna kunga priekšlikumu, jo šī definīcija ir Kooperatīvo sabiedrību likumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. 8.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš. 9.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. 10. - Seiles kundzes priekšlikums. Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Mana priekšlikuma redakcija ļoti nedaudz atšķiras no redakcijas, kuru atbalsta komisija, bet, manuprāt, šī atšķirība tomēr ir būtiska. Paskaidrošu, kāpēc. Tajā priekšlikumā, kuru atbalstījusi komisija, tikai lauku administratīvās teritorijas var apvienoties savā starpā. Bet kas tādā gadījumā ir Sabiles pilsēta, kura arī varētu apvienoties ar blakus esošajām lauku teritorijām, lauku pašvaldībām un veidot vienotu krājaizdevu sabiedrību? Attiecībā uz mazām pilsētām šādas situācijas var rasties vairākās vietās.

Bez tam jājautā - kāpēc šādu sadarbības līgumu vajadzētu uzspiest tikai pilnīgi blakus esošām pašvaldībām? Dažreiz šī sadarbība ir organizēta uz citiem principiem, kā, piemēram, Valdgales pagastam ar Ances pagastu. Un tāpēc es ierosinu tomēr atbalstīt manu priekšlikumu, kurš ir balstīts uz krājaizdevu sabiedrību biedru ieteikumiem.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš. Paldies Seiles kundzei. Kā jau viņa minēja, atšķirība nav liela. Taču Budžeta un finansu (nodokļu) komisija diskusiju nav pabeigusi. Tā turpināsies, izskatot priekšlikumus, kas tiks iesniegti attiecībā uz trešo lasījumu. Mēs esam lūguši, lai likumprojektu izvērtētu arī Latvijas Pašvaldību savienība. Taču šajā brīdī es tomēr lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli - neatbalstīt 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātes Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 3, atturas - 39. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

O.Spurdziņš. 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegtajā 12.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš. 13.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. 14. - nav atbalstīts.

Tāpat arī deputāta Lujāna kunga priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Atbalstīts ir 16.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš. 17.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš. Arī 18.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. Tāpat lūdzu atbalstīt Saeimas Juridiskā biroja 19.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš. Un 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt komisijas 21.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš. … 22.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. … Un 23.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš. Tāpat arī lūdzu atbalstīt komisijas 24.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. … 25.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. … 26. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija mainīja trešās nodaļas nosaukumu, un tāpēc lūdzam neatbalstīt 27., bet atbalstīt 28. - komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

O.Spurdziņš. 29.priekšlikumu lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt 30.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš. … Neatbalstīt 31., bet atbalstīt 32. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt 33.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš. … Un 34.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš. Komisija neatbalstīja 35. - Lujāna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. … Un 36.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

O.Spurdziņš. Komisija neatbalsta 37. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. 38.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi daļēji un to precizējusi savā 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Neatbalstīja 40. priekšlikumu…

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. …jo 12.pantā tas jau ir aprakstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

O.Spurdziņš. 41. - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš. Komisija neatbalstīja 42.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. ...Atbalstīja 43.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš. Un neatbalstīja 44.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. Komisija atbalstīja 45. …

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš. … 46. un 47.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

O.Spurdziņš. Neatbalstīja Seiles kundzes 48.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. Komisija atbalstīja 49. un 50. - abus Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

O.Spurdziņš. Tāpat lūdzu atbalstīt 51. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. Tā neatbalstīja 52. - Juridiskā biroja priekšlikumu, bet atbalstīja 53. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas…

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 52. un 53.priekšlikumu.

O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt 54. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. Tāpat arī 55.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš. Lujāna kunga 56.priekšlikums ir daļēji atbalstīts. Tāpat daļēji ir atbalstīts kolēģes Seiles kundzes 57.priekšlikums, bet komisija neatbalstīja 58. - Juridiskā biroja priekšlikumu un atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 59.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 56., 57., 58. un 59.priekšlikumu.

O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt komisijas 60.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš. 61.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. Lūdzu neatbalstīt 62.priekšlikumu, bet atbalstīt 63. - komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 64. lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš. Lūdzu neatbalstīt 65.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. ...Un neatbalstīt 66. - Lujāna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. ...Tāpat neatbalstīt arī 67. - Lujāna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

O.Spurdziņš. ...Bet atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 68.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš. Lūdzu neatbalstīt 69. - Lujāna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. Aicinu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 70.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš. Atbalstīt arī 71. - komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

O.Spurdziņš. ...72.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

O.Spurdziņš. 73.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt komisijas 74.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš. ...75.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš. ...76. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. ...77. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. Aicinu neatbalstīt Lujāna kunga priekšlikumu nr.78.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. 79. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts 80. - komisijas priekšlikumā. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš. Paldies. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Krājaizdevu sabiedrību likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 9. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

O.Spurdziņš. Termiņš līdz 1.martam.

Sēdes vadītājs. 1.marts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu jautājumu labklājības ministram Andrejam Požarnovam “Par finansiālo stāvokli Rīgas vadošajās slimnīcās”. Jautājums tiek nodots labklājības ministram.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju lūdzu sapulcēties darba telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāri Silviju Dreimani lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Juris Sokolovskis, Aleksandrs Bartaševičs, Martijans Bekasovs, Igors Solovjovs, Gundars Bojārs, Inese Birzniece, Ivars Godmanis, Jānis Škapars, Māris Vītols, Helēna Demakova, Rihards Pīks, Jānis Lagzdiņš, Imants Kalniņš.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Atgādinu, ka pulksten 17.00 būs iespēja uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

Kazahstānas Republikas Mažilisa (parlamenta) priekšsēdētāja Žarmahana Tujakbaja uzruna
Par likumprojektu “Par Daudzgadējo finansu līgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā”(2756. un 2756-a dok., reģ. nr.810)
Par likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”(2767. un 2767-a dok., reģ. nr.811)
Par likumprojektu “Grozījums Antidempinga likumā”(2768. un 2768-a dok., reģ. nr.812)
Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”(2769. un 2769-a dok., reģ. nr.813)
Par likumprojektu “Par valsts un pašvaldību tiesisko palīdzību” (Nav pieņemts)(2770. un 2770-a dok., reģ. nr.814)
Priekšlikumi - dep. J.Sokolovskis
- dep. J.Lagzdiņš
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Izglītības likums””(Nav pieņemts)(2773. un 2773-a dok., reģ. nr.815)
Priekšlikumi - dep. J.Gaigals
- dep. E.Baldzēns
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nav pieņemts)(2784. un 2784-a dok., reģ. nr.816)
Priekšlikumi - dep. E.Baldzēns
- dep. I.Burvis
Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam M.Bekasovam”(2783. dok.)
Priekšlikumi - dep. J.Dobelis
- dep. M.Lujāns
Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam A.Bartaševičam”(2785. dok.)
Priekšlikumi - dep. A.Kiršteins
- dep. J.G.Vidiņš
Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Jurkānam”
Par procedūru - dep. J.Dobelis
Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram A.Kalvītim “Par pieļautajiem pārkāpumiem PVAS “Latvijas kuģniecība” privatizācijas procesā” (Pieprasījums noraidīts)(2743. un 2743-a dok.)
Ziņo - dep. I.Geige
Debates - dep. E.Baldzēns
- dep. L.Bojārs
- dep. M.Lujāns
Par Saeimas deputātu jautājumu zemkopības ministram A.Slakterim “Par akciju sabiedrības “Tukuma piens” slēgšanu”
Par Saeimas deputātu jautājumu finansu ministram G.Bērziņam “Par Finansu ministrijas amatpersonu algām”
Reģistrācijas rezultāti 
Nolasa - Saeimas sekretāre S.Dreimane
Debašu turpinājums par pieprasījumu ekonomikas ministram 
A.Kalvītim 
- dep. I.Burvis
- dep. E.Baldzēns
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” (3.lasījums)(2772. dok., reģ. nr.547)
Ziņo - dep. Dz.Kudums
Debates - dep. J.Ādamsons
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Jūrmalciema baptistu draudzei” (3.lasījums)(2775. dok., reģ. nr.747)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (3.lasījums)(2779. dok., reģ. nr.711)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Debates - dep. M.Sprindžuks
- Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pūķis
- dep. J.Lagzdiņš
- Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pūķis
Likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” (3.lasījums)(2782. dok., reģ. nr.734)
Ziņo - dep. V.Lāzo
Debates - dep. V.Lauskis
- dep. A.Seiksts
- dep. P.Tabūns
- dep. A.Rugāte
- dep. L.Bojārs
- dep. V.Lāzo
- dep. E.Baldzēns
- dep. B.Cilevičs
- dep. E.Inkēns
- dep. L.Bojārs
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. A.Rugāte
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. A.Seiksts
- dep. E.Inkēns
Paziņojums - dep. Dz.Rasnačs
Reģistrācijas rezultāti 
Nolasa - Saeimas priekšsēdētāja biedrs G.Bojārs
Debašu turpinājums - dep. Dz.Ābiķis
- dep. P.Tabūns
- kultūras ministre K.Pētersone
- dep. L.Bojārs
- dep. E.Inkēns
- dep. L.Bojārs
- dep. P.Tabūns
- dep. A.Rugāte
- kultūras ministre K.Pētersone
- dep. E.Baldzēns
- dep. V.Lāzo
- dep. I.Birzniece
- dep. E.Inkēns
- dep. L.Bojārs
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. B.Cilevičs
- dep. J.Dobelis
- dep. P.Tabūns
- dep. L.Bojārs
- dep. R.Labanovskis
- dep. E.Baldzēns
- dep. B.Cilevičs
- dep. E.Baldzēns
- kultūras ministre K.Pētersone
- dep. R.Labanovskis
- dep. L.Bojārs
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību”” (1.lasījums)(2678. un 2758. dok., reģ. nr.794)
Ziņo - dep. Dz.Kudums
Debates - dep. M.Lujāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem”” (1.lasījums)(2719. un 2763. dok., reģ. nr.803)
Ziņo - dep. L.Muciņš
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (2.lasījums)(2622. un 2764. dok., reģ. nr.772)
Ziņo - dep. L.Muciņš
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (2.lasījums)(2596. un 2765. dok., reģ. nr.757)
Ziņo - dep. L.Muciņš
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2000 “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā par preču izcelsmes noteikumiem”” (1.lasījums) (Steidzams)(2700. un 2776. dok., reģ. nr.799)
Ziņo - dep. R.Labanovskis
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2000 “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā par preču izcelsmes noteikumiem”” (2.lasījums) (2700. un 2776. dok., reģ. nr.799)
Ziņo - dep. R.Labanovskis
Likumprojekts “Par 1992.gada 22.decembra Ženēvas Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūciju, 1992.gada 22.decembra Ženēvas Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvenciju un 1992.gada 22.decembra Ženēvas Papildprotokolu par obligātu strīdu nokārtošanu attiecībā uz Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūciju, Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvenciju un Administratīvajiem noteikumiem” (1.lasījums)(2551. un 2777. dok., reģ. nr.746)
Ziņo - dep. R.Labanovskis
Likumprojekts “Par Jumta līgumu starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu dibināšanas organizacionālajai struktūrai” (1.lasījums)(2639. un 2778. dok., reģ. nr. 781)
Ziņo - dep. R.Labanovskis
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Jūras ielā 54, nodošanu Polijas Republikai” (2.lasījums)(2620. un 2774. dok., reģ. nr.770)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts “Krājaizdevu sabiedrību likums” (2.lasījums)(2086. un 2781. dok., reģ. nr.593)
Ziņo - dep. O.Spurdziņš
Debates - dep. M.Lujāns
- dep. A.Seile
Par Saeimas deputātu jautājumu labklājības ministram A.Požarnovam “Par finansiālo stāvokli Rīgas vadošajās slimnīcās”
Paziņojums - dep. A.Seiksts
Reģistrācijas rezultāti 
Nolasa - Saeimas sekretāre S.Dreimane




Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas
ziemas sesijas sestās sēdes
2001.gada 15.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Sēdes vadītājs. Labvakar! Pulkstenis ir 17.00, un ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Uz deputātu Burvja, Leona Bojāra, Zvejsalnieka, Čevera un Arņa Kalniņa jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par ekonomikas ministra izvairīšanos no savu pienākumu pildīšanas” deputāti ir saņēmuši rakstisku atbildi. Mutisku atbildi sniegs ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Lūdzu! Jūsu rīcībā ir divas minūtes.

A.Kalvītis (ekonomikas ministrs).

Cienījamie deputāti! Mēs esam pietiekami skaidri rakstiskajā atbildē atbildējuši uz jūsu jautājumu. Man pie rakstiskā materiāla nav ko īpaši piebilst. Varbūt jums ir kādi papildjautājumi?

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Vārds Imantam Burvim papildjautājumam.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais ministra kungs! Vai jūs neuzskatāt, raugoties pēc jautājuma un atbildes satura, ka jums ir pietiekami kompetenti ierēdņi, kuri sagatavo atbildes, lai izvairītos no atbildes?

A.Kalvītis. No kā jūs to secināt?

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis. Ņemot vērā to, ka rakstiskā atbilde absolūti neatbilst jautājuma saturam, es no tā arī secinu, ka jums ir pietiekami veikli ierēdņi, lai gatavotu atbildes, kurās viņi izvairās no atbildes. Un, ņemot vērā to, ka tauta ļoti bieži griežas pie dažādām institūcijām, prasot tiešu atbildi, vai jūs uzskatāt, ka jūsu ierēdņi ir pietiekami veikli, lai izvairītos no atbildes vispār arī tautas priekšā?

A.Kalvītis. Es domāju, ka viņi ir pietiekami kompetenti, lai atbildētu uz jūsu uzstādīto jautājumu. Ja jūs esat uzmanīgi izlasījis to, kas tur ir rakstīts pēdējā rindkopā, tad par ko gan jūs šaubījāties? Šeit ir skaidri un gaiši rakstīts, ka “Latvijas kuģniecības” privatizācijas stratēģijas noteikšana nav Ekonomikas ministrijas, bet gan Ministru kabineta kompetence. Tā ka mēs vēlreiz apstiprinām to, ka tā nav mūsu kompetence - pieņemt “Latvijas kuģniecības” privatizācijas stratēģiju, un tas arī atbildē ir teikts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vārds otrajam papildjautājumam deputātam Leonam Bojāram.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Man interesē, cik tad būs jāmaksā poļiem par tiem neuzbūvētajiem kuģiem. Cik liela ir iemaksātā priekšapmaksa un kādi vēl parādi “Latvijas kuģniecībai” ir noslēpti, kurus mēs vēl nezinām?

A.Kalvītis. Protams, šie jautājumi nav pēc būtības, bet es varu atbildēt arī uz šiem jautājumiem. Kas attiecas uz Gdaņskas procesu, tad tas šobrīd ir tiesvedībā. Process nav beidzies, un prognozes par to, cik varētu būt jāmaksā “Latvijas kuģniecībai”, svārstās no tā, ka nekas nav jāmaksā, līdz pieciem vai sešiem miljoniem ASV dolāru. Tā kā šobrīd šis process ir tiesvedībā, ir grūti prognozēt tā iznākumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ir iespēja uzdot vēl vienu papildjautājumu. Nevēlaties. Atbilde ir sniegta.

Nākamo izskatīsim deputātu Burvja, Leona Bojāra, Zvejsalnieka, Lauska un Čevera jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par valdības lomu ārvalstu investīciju piesaistē”.

Atbildi sniegs ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis (ekonomikas ministrs).

Tātad arī uz šo jautājumu ir iesniegta apjomīga - uz 4 lapaspusēm izvērsta - atbilde, un man īpaši nav nekas piebilstams. Ja jums ir kādi papildjautājumi... Es varbūt tikai vienu precizējumu gribētu pateikt. Jūs savā jautājumā apgalvojāt, ka Igaunija ir saglabājusi iespēju būvēt šo BMW rūpnīcu savā teritorijā. Es gribētu pateikt, ka Igaunijai arī ir dots noraidījums. Tā ka jūs kaut kādā ziņā maldināt deputātus un Saeimu ar savu jautājumu.

Sēdes vadītājs. Vārds papildjautājumam Imantam Burvim.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Nepiekritīšu, protams, domai, ka maldinu, jo tā ir informācija, kas, pamatojoties uz ministrijas datiem, ir sniegta presē, un tādā gadījumā ministrija ir maldinājusi presi un Latvijas sabiedrību. Tanī pašā laikā man nav skaidrs, ko mēģina darīt Latvijas valdība, tajā skaitā arī Ekonomikas ministrija, lai Latvijas likumdošanu pietuvinātu daudzmaz Igaunijas likumdošanai un piesaistītu šīs investīcijas Latvijai, nevis Igaunijai, jo pretējā gadījumā izskatās, ka Latvijas valdība apzināti mēģina pasliktināt Latvijas ekonomisko stāvokli. Paldies.

A.Kalvītis. Jā. Atbildot uz jūsu jautājumu par to, vai Latvijas likumdošana jātuvina Igaunijas likumdošanai, es teiktu, ka Igaunija mums nav nekāds paraugs. Mums Latvijā ir savi mērķi un savi uzdevumi, un tiem mēs arī pakārtojam savu likumdošanu.

No ārvalstu investoru puses šobrīd nav saņemti nekādi iebildumi pret Latvijas nodokļu sistēmu. Vairāk varbūt ir saņemti iebildumi par administrēšanas kārtību, par birokrātiskiem šķēršļiem, bet nevis par pašu nodokļu sistēmu. Tajā pašā laikā es gribētu jūs informēt, ka pēdējās divas valdības ir konsekventi strādājušas pie tā, lai samazinātu nodokļu likmes galvenajiem nodokļiem - gan sociālajam nodoklim, gan devušas atvieglojumus uzņēmumu ienākuma nodoklim, gan samazinājušas nekustamā īpašuma nodokli no 4 procentiem uz 1,5 procentiem ar tendenci samazināt to līdz vienam procentam. Un visi šie pasākumi ir konsekventi veikti, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas.

Vēl es gribu teikt, ka mēs Latvijā šobrīd esam piesaistījuši pietiekami nopietnu projektu, tas ir, celulozes rūpnīcu, kas ir gandrīz miljardu liela eiro investīcija, un šādas investīcijas šobrīd nav ne Igaunijā, ne Lietuvā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Leonam Bojāram nākamajam papildjautājumam.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Paldies. Kas attiecas uz maldināšanu, varu teikt tā: vairākos preses izdevumos un dažādās valstīs tas ir publicēts, tad tā nav nekāda maldināšana. Tas būtu pirmais.

Celulozes rūpnīcu vēl neviens nav izanalizējis, tās celtniecība arī ir miglā tīta.

Un nākamais jautājums. Ekonomikas ministrija patiesībā desmit gadu laikā neko nedara, lai Latvija palielinātu darba vietu skaitu... patiesībā nodarbinātību cilvēkiem, jo Rīgas Vagonu rūpnīcu, kura varēja vēl strādāt, diemžēl “noslāpēja”.

Otrais. Latvijā bija piedāvājums un apsekojums no IBM sistēmu ražošanas firmas puses, arī to atbīdīja uz mobilo telefonu ražošanu, tātad arī to mēs pazaudējām. Tagad nākamais jautājums: kāds vēl zaudējums būs? Jo celulozes rūpnīca - tas nav pats labākais rādītājs. Neviens vēl nav izmeklējis, kas notiks ar mūsu dabu. Un kāpēc pie mums neražos papīru, bet tikai celulozi?

A.Kalvītis. Es sapratu, ka tā bija jūsu izteikšanās vai kaut kāds viedoklis.

L.Bojārs. Nē, tā nav izteikšanās!

A.Kalvītis. Kāds ir jautājums?

L.Bojārs. Vagonus tagad ražo Krievijā, bet tos varēja ražot Rīgas Vagonu rūpnīca.

A.Kalvītis. Bet kāds ir jautājums?

L.Bojārs. Nu taču tāds ir mans jautājums: kāpēc Ekonomikas ministrija neko nedara, lai palielinātu cilvēku nodarbinātību?

A.Kalvītis. Es gribētu minēt varbūt, ja jūs neesat iepazinušies šobrīd ar statistikas datiem Latvijā, ka Latvijā pēdējo divu gadu laikā bezdarbs ir samazinājies no vairāk nekā 10% uz 7,8% šobrīd, un tas patiesībā ir ļoti straujš pieaugums salīdzinājumā varbūt ar to, kā tas veicas citās valstīs.

Vēl es gribu piebilst, ka arī viens no jūsu partijas biedriem un aktīviem darboņiem - Arnis Kalniņš ir bijis ekonomikas ministrs, un droši vien jūs arī viņam varētu pajautāt tos pašus jautājumus, ko uzdevāt man, it īpaši ņemot vērā to, ka viņš bija valdībā pirmajā Latvijas neatkarības posmā, kad tieši šī Rīgas Vagonu rūpnīca un šie citi uzņēmumi kaut kā neieguva “otro elpu”...

Sēdes vadītājs. Paldies. Pēdējam papildjautājumam vārds deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais ministra kungs! Rakstiski jūs daļēji atbildējāt uz jautājumu, kā vērtēt šādu pasīvu Ekonomikas ministrijas nostāju ārvalstu investīciju piesaistē. Pilnīgi piekrītot jūsu viedoklim, ka Latvijai nav Igaunija nekāds paraugs, Amerika nav nekāds paraugs, Eiropas Savienība nav nekāds paraugs, es tomēr nesaprotu, kāpēc Latvijas ekonomika attīstās lēnāk par Igaunijas ekonomiku un ļoti smagi atpaliek - ar katru gadu arvien vairāk atpaliek - no Eiropas Savienības valstu ekonomikas. Man pašlaik ekonomikas ministrs paskaidro, ka nodokļu sistēma mums ir pat labāka nekā pie igauņiem un Eiropas Savienībā, taču no jūsu atbildes es tā arī nesapratu, kāpēc Latvijai investīcijas nepiesaistās, neraugoties uz ārkārtīgi lielo darbu, ko Latvijas labā pasaules tirgū ir veikusi Latvijas Ekonomikas ministrija.

A.Kalvītis. Es sapratu, ka tas jautājums tomēr bija par investīcijām. Tas pārējais bija tāda jūsu izteikšanās. Es jūs gribētu informēt, Burvja kungs, par to, ka šobrīd tiešo investīciju piesaistē uz vienu iedzīvotāju Latvija starp 13 kandidātvalstīm atrodas 4.vietā - pēc Ungārijas, Čehijas, Igaunijas. Latvija ir 4.vietā! Tā ka mēs nevarētu vērtēt to kā ļoti nesekmīgu darbību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Kā nākamo izskatīsim deputātu Burvja, Leona Bojāra, Lauska, Salkazanova un Zvejsalnieka jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par valsts zaudējumiem privatizācijas procesā”.

Atbildi sniegs ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Lūdzu!

A.Kalvītis (ekonomikas ministrs).

Vienīgais, ko es gribētu piebilst pie tā, ko mēs esam rakstiski atbildējuši, ir tas, ka mēs nevaram klasificēt šos 12 miljonus latu kā valsts zaudējumus. Arī Valsts kontrole tos neklasificē kā valsts zaudējumus. Tā ka es gribētu apgāzt šā jautājuma pašu būtību. Kas attiecas uz atbildi, tā ir izklāstīta rakstiski. Ja jums būtu kādi papildu jautājumi, es varētu atbildēt.

Sēdes vadītājs. Vārds Imantam Burvim papildu jautājumu uzdošanai.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais ministra kungs! Es varu nolasīt gandrīz vai visu atbildi, jo te ir teikts, ka Ministru kabinets ar šo jautājumu mēģinās nodarboties, to izskatot šā gada 13.februāra sēdē. Un, ja jums vairāk nav nekā ko piebilst, tad jādomā, ka es laikam pareizi sapratu, ka Ministru kabinets savā sēdē šo jautājumu nav izskatījis un visus zaudējumus, kas ir Latvijas valsts tautsaimniecības zaudējumi, neuzskata par Latvijas zaudējumiem. Vai es pareizi sapratu jūsu atbildi?

A.Kalvītis. Jā, Ministru kabinets šo jautājumu ir izskatījis...

I.Burvis. Paldies. Jūs pateicāt “jā”. Es sapratu.

A.Kalvītis. Izskatīja 13.februāra sēdē kopīgi gan ar prokuratūru, gan ar Valsts kontroli. Tika konstatēts, ka tie nav zaudējumi.

I.Burvis. Vai tas būtu iztulkojams tā, ka ir ienākumi Latvijas valsts kasē, kaut kāds tautsaimniecības uzplaukums?

A.Kalvītis. Nē, tas ir likumīgs privatizācijas process. Privatizācija ir notikusi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Papildjautājumam vārds Leonam Bojāram.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Kad Latvijas Privatizācijas aģentūras darbības analīze - privatizētie uzņēmumi, ieņemtie līdzekļi un līdzekļu izlietošana - tiks publicēta gada pārskatā?

A.Kalvītis. Bojāra kungs, ja jūs būtu painteresējies par to, kādā veidā funkcionē akciju sabiedrības mūsu valstī, tad jūs droši vien būtu ievērojis to, ka katru gadu akciju sabiedrības publicē savus gada pārskatus un tie ir publiski pieejami. Ja jūs gribētu ar to iepazīties un jums būtu tik daudz laika, jūs varētu to atrast Privatizācijas aģentūras mājas lapā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Tagad uzklausīsim deputātu Baldzēna, Salkazanova, Leona Bojāra, Arņa Kalniņa un Lauska jautājumu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim sakarā ar iespējamo Edvīna Karnīša interešu konfliktu.

Atbildi sniegs ekonomikas ministrs. Lūdzu!

A.Kalvītis (ekonomikas ministrs).

Jā, esmu iesniedzis rakstisku atbildi arī uz šo jautājumu. Domāju, ka tā ir pietiekami lakoniska un skaidra. Tiem, kam tas nav tik skaidrs, es varētu vēlreiz atkārtot, ka Edvīns Karnītis nav valsts amatpersona. Viņš ir ekonomikas ministra palīgs. Līdz ar to viņš nav pārkāpis Korupcijas novēršanas likuma normas un nav uzskatāms par pārkāpēju.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu nav. Paldies. Jautājums izskatīts.

Tālāk. Deputātu Leona Bojāra, Jāņa Čevera, Salkazanova, Lauska un Zvejsalnieka jautājums Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par jūras robežu”.

Atbildi sniegs ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Lūdzu!

A.Kalvītis (ekonomikas ministrs).

Jā, arī uz šo jautājumu ir iesniegta Bojāra kungam rakstiska atbilde, kā es saprotu, un viņš ar to noteikti ir iepazinies. Es tikai gribētu vēlreiz atkārtot, ka Ministru kabinets iespējamos naftas ieguves blokus ir akceptējis tajos jūras teritoriālajos ūdeņos, par kuriem šobrīd nav nekādu strīdu ar Lietuvu. Tā kā šinī dokumentā nav iezīmēta Lietuvas robeža...

Sēdes vadītājs. Leonam Bojāram vārds papildu jautājumam.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Kalvīša kungs, laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, 2000.gada 8.jūnija numurā, ir publicēta tāda karte. Tur ir iezīmēta tā jaunā robeža, ekonomiskā zona, kuras vispār dabā nav. Tas ir lietuviešiem vēlamais variants. Un te jūs esat parakstījuši abi ar Ministru prezidentu šo rīkojumu, jā? Un pie viena pielikuši karti. Tā ka pateikt, ka tas nav pareizi... Kā tad man saprast šā dokumenta publikāciju? Tas ir oficiālais laikraksts, un, protams, to lasa arī lietuvieši. Arī Eiropā to lasa. Palasiet to avīzi! Tas ir avīzes oriģināls, tā nav kopija.

A.Kalvītis. Es jūs varu informēt, ka šis līgums nav ratificēts Latvijas Saeimā un nav spēkā. Kas attiecas uz šā rīkojuma projektu, tas ir pieņemts tieši par iespējamām naftas ieguves vietām. Attiecībā uz tām tiks izsludināts konkurss. Šis dokuments ir par šo tēmu, nevis par Lietuvas un Latvijas robežu.

Sēdes vadītājs. Vēl viens papildjautājums. Vārds deputātam Leonam Bojāram. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es konsultējos ar juristiem, kas ir speciālisti jūras tiesībās, un viņi pateica, ka tas ir rupjš Latvijas interešu pārkāpums. Un varbūtēju strīdu gadījumos tā avīze būs vienmēr pielikta klāt, jo mēs jau patiesībā esam atzinuši... Tik tiešām Saeimā nav pieņemts ne otrajā, ne trešajā lasījumā.

A.Kalvītis. Līgumi Latvijas valstī stājas spēkā, kad tos ratificē. Respektīvi, šādi starptautiski līgumi stājas spēkā tikai tad, kad tos ratificē Latvijas Saeima. (Deputāts Bojārs kaut ko saka no zāles.) Nu, man ir grūti to komentēt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Tālāk. Uzklausīsim deputātu Burvja, Lauska, Čevera, Salkazanova un Zvejsalnieka jautājumu Latvijas Republikas zemkopības ministram Atim Slakterim “Par sanitārās vides sakārtošanu un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem”.

Atbildi sniegs zemkopības ministrs Atis Slakteris.

A.Slakteris (zemkopības ministrs).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Man prieks, ka jums ir interese par šo ļoti nozīmīgo jomu un ka arī sabiedrībā interese ir liela. Es tāpēc ar lielu prieku jums paskaidrošu situāciju. Es saprotu, ka šajā kontekstā ir vairāki jautājumi, to skaitā arī jautājums par uzņēmumu “Tukuma piens”.

Sēdes vadītājs. Sāksim ar pirmo.

A.Slakteris. Jā, pirmām kārtām runāsim par uzņēmumu. Lai sakārtotu un uzlabotu sistēmu, kā valstī vispār tiek kontrolēta pārtikas ražošana, un lai cilvēku veselība nebūtu apdraudēta, ir lietderīgi izveidot vienotu pārtikas dienestu, un principiāla vienošanās, tiekoties man ar Ministru prezidentu un labklājības ministru, par to ir panākta. Jau pagājušā gada rudenī iesniedza koncepciju, kā to darīt. Skandāls ap uzņēmumu “Tukuma piens” savā ziņā paātrināja to procesu, un es pieļauju iespēju, ka tuvākajā laikā šāds vienots dienests tiks izveidots, tā teikt, Zemkopības ministrijas paspārnē.

Par prasībām. Prasības mums ir augstas šajā jomā, un notiek arī kontroles. Visā pasaulē laiku pa laikam gadās ar pārtiku saistīti skandāli, vienalga, vai tas ir "McDonald" vai kāda cita pasaulē pazīstama kompānija. Ir jautājums - kā valsts institūcijas ir spējīgas rīkoties? Attiecībā uz konkrēto gadījumu ar uzņēmumu "Tukuma piens" es ar lepnumu gribu teikt, ka tās spēja pieņemt izšķirīgus lēmumus. Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošās institūcijas uzskata, ka spēs šādus lēmumus pieņemt arī turpmāk, tādējādi pasargājot mūsu cilvēku dzīvību un veselību.

Sēdes vadītājs. Papildjautājuma uzdošanai vārds Imantam Burvim.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais ministra kungs! No jūsu atbildes tik un tā nav skaidrs, kāpēc Latvijas valdība un Zemkopības ministrija, kas ir jūsu vadībā, nebija spējīga novērst šīs saslimšanas, pirms tās notika. Kāpēc tas viss netika organizēts tā, lai uzņēmēji neciestu zaudējumus dēļ jūsu vadīto institūciju nolaidības? Es gribētu saņemt atbildi uz šiem jautājumiem.

A.Slakteris. Jā, es labprāt informēšu Burvja kungu arī par to, ka līdz pat šai dienai, protams, nav pierādījies, ka uzņēmumā "Tukuma piens" būtu bijusi dizentērija. Tas viss balstās uz pamatotām aizdomām, kas radušās Labklājības ministrijas paspārnē esošajam dienestam - Vides veselības centram. Tikko šīs viņu pamatotās šaubas vai bažas tika paziņotas Zemkopības ministrijai, kuras struktūrvienība - Valsts veterinārais dienests - ir tiesīga uz laiku apturēt uzņēmumu darbību, dažu stundu laikā lēmums tika pieņemts. Tā ka, kopumā ņemot, man liekas, institūcijas rīkojās normāli, atbilstoši starptautiskajai praksei. Tas, ko es gribu sagaidīt no vienotā dienesta, būtu tas, ka pat tajā brīdī, kad vēl nav īsti pamatotu faktu, dienesti tomēr varētu savā starpā cits citu neoficiāli informēt, ka nu, iespējams, no pārtikas, iespējams, no gaļas vai piena, tomēr tā dizentērija ir radusies. Jo ar dizentēriju cilvēki ir slimojuši, un iespējams, ka kādreiz nākotnē vēl kāds saslims. Ir jautājums: cik spējīgi esam ātri veikt profilaktiskus pasākumus pat tad, ja konkrēti nezinām, kurā sektorā tas notiek? Vienotais dienests šajā ziņā būs ļoti laba lieta.

Lēmumi tika pieņemti ļoti ātri. Tiklīdz no Vides veselības centra bija saņemts oficiāls dokuments, ka ir pamatotas aizdomas, nekavējoties tika apturēta uzņēmuma darbība, pirmajā vietā liekot cilvēku veselību un dzīvību. Es saprotu, ka uzņēmumam tas nebija sevišķi patīkami. Taču es labprāt informēšu deputātus arī par to, ka "Tukuma piens" pašlaik sekmīgi atgriežas tirgū un ka tam jau ir vairāk nekā 70% atjaunojušies no tā apgrozījuma, kas bija iepriekš, un ka tas ar optimismu raugās nākotnē. Tā ka var jau būt, ka beigās visiem būs radies kāds labums no šīs mācības.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Otrais papildu jautājums. Vārds Leonam Bojāram.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Tukuma ražotnē ar dizentēriju slimie bija konstatēti it kā sešus mēnešus iepriekš. Tas ir viens.

Otrs. Kāpēc cilvēku veselības aprūpe tiek nodota veterinārārstu aprūpē? Veterinārārsti nekad nav nodarbojušies ar dizentērijas, vēdertīfa vai holeras ārstēšanu.

Un kāpēc kontrole pār pārtikas produktiem tiek nodota ražotāja ziņā? Tai ir jābūt neatkarīgai. Absolūti! Ne no vienas ministrijas tā nedrīkst būt atkarīga.

A.Slakteris. Jā, Bojāra kungs. Gribu teikt, ka Zemkopības ministrija jau no 90.gadu sākuma patiešām vairs neko neražo, un ceru, ka manas dzīves laikā neko neražos. Tāda nu ir tā mūsu valsts iekārta. Ar ražošanu nodarbosies privātuzņēmēji, un valstij, šajā gadījumā Zemkopības ministrijai, būs jāuzrauga, kā tas tiek darīts. Un veterinārārsti nekad nenodarbosies ar cilvēku slimībām. Par to nekādu domstarpību nav. Darba grupa nopietni strādā, lai izveidotu vienoto dienestu. Attiecīgās slimības tāpat kā līdz šim kontrolēs atbilstošie ārsti un speciālisti. Nekad nebūs tā, ka veterinārārsts ārstēs dizentēriju. Es pilnīgi droši to apgalvoju.

Sēdes vadītājs. Pēdējā papildu jautājuma uzdošanai vārds Imantam Burvim.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais ministra kungs! Vai es pareizi sapratu jūsu atbildi? Jūs teicāt, ka viss tika darīts pareizi un pietiekami ātri. Vai es pareizi sapratu, ka uzņēmējam divas nedēļas ilga stāvēšana bez darba ir ļoti normāls stāvoklis un ka arī turpmāk tādā pašā veidā tiks tas viss organizēts? Mēs vēl joprojām, pat šodien, nezinām, no kurienes ir cēlusies šī dizentērijas epidēmija. Vai tas ir normāls stāvoklis? Vai ir kaut kāda… ja ne garantija, tad vismaz varbūtība, ka tuvākajā laikā līdzīga epidēmija neatkārtosies?

A.Slakteris. Es tiešām gribētu nopietni atbildēt uz šo jautājumu. Pamatotās aizdomas, ko pauda Vides veselības centrs, kurš ir Labklājības ministrijas pakļautībā, balstījās uz faktiem, ka uzņēmumā ir cilvēki, kas ir slimojuši un kuriem ir antivielas attiecībā uz dizentēriju. Tā ka tas apgalvojums nav bez pamata. Es kā zemkopības ministrs būtu vēlējies, lai šāda informācija būtu bijusi Valsts veterinārā dienesta rīcībā ātrāk. Taču, tiklīdz šī informācija bija, nekavējoties pieņēmām lēmumu, pirmajā vietā izvirzot cilvēku veselību un dzīvību. Es domāju, ka klātesošie deputāti nez vai apstrīdēs, ka tas ir primārais, par ko ir jādomā. Ja pienāks situācija, kad kādā uzņēmumā būs līdzīgas problēmas, mēs reaģēsim tikpat ātri un asi un, iespējams, pat vēl ātrāk, it sevišķi, ja būs izveidots vienotais pārtikas dienests. Un, protams, uzņēmumos mēs veicam profilaktiskas pārbaudes, arī uzņēmumā "Tukuma piens". Es jūs gribu informēt, ka tomēr piena pārstrādes nozare ir viena no pašām modernākajām Latvijas valstī. "Tukuma piens" ir viens no daudzajiem uzņēmumiem, kas eksportē savu produkciju uz Eiropas Savienības valstīm, un faktiski nekādas problēmas nav bijušas.

Ir viena problēma, kas, es domāju, Burvja kungam varētu būt ļoti interesanta. Latvijas likumdošana pieļauj pārdot tirgos un arī veikalos vaļēju, nefasētu biezpienu un krējumu. Tas fakts rada situāciju, ka dizentēriju izraisošās baktērijas var šajos produktos ieviesties nevis no pārstrādes uzņēmumiem, bet gan šos produktus transportējot, uzglabājot nepiemērotās telpās. Zemkopības ministrija nāks ar likumdošanas iniciatīvu - un Saeimai būs tā jāapstiprina -, lai Latvijā turpmāk aizliegtu to. Turpmāk varēs šos produktus tirgot tikai fasētus. Tādējādi novērsīsim šāda riska iespējas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbilde ir sniegta.

Uzklausīsim zemkopības ministra Ata Slaktera atbildi uz deputātu grupas jautājumu "Par subsīdijām linu audzētājiem".

Lūdzu!

A.Slakteris (zemkopības ministrs).

Arī par subsīdijām linu audzētājiem ir deputātiem iesniegta rakstiska atbilde. Es labprāt sniegtu sīkāku paskaidrojumu attiecībā uz to, kas notiek šogad.

Situācija bija tāda. Pagājušajā gadā linu audzētājiem subsīdiju veidā bija iedalīti 220 000 latu. Linu audzētājiem padevās laba raža, un faktiski katrs linu audzētājs varēja pieteikties uz attiecīgu summu. Tas kopumā radīja tādu situāciju, ka šis budžets tika pārtērēts.

Tajā pašā nolikumā bija paredzēts: ja kopējā summa tiek pārsniegta, tad ir iespējams katra konkrētā linu audzētāja saņemamo summu samazināt līdz 30%. Lai nepārkāptu likumu un konkrēto nolikumu, tā arī tika izdarīts, tika katram linu audzētājam samazināts par 30% subsīdiju apjoms par katru tonnu. Tomēr faktiski radās situācija, ka subsīdijām linu audzētājiem tika iedots vairāk naudas, nekā sākotnēji nolikumā tika paredzēts. Faktiski par 2000.gadu linu audzētāji 220 000 latu vietā saņem 231 000 latu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Papildu jautājuma uzdošanai vārds deputātam Valdim Lauskim.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Slaktera kungs! Saistībā ar jautājumu par šīm subsīdijām linu audzētājiem es tikos ar Krāslavas linu rūpnīcas un Ludzas linu rūpnīcas pārstāvjiem. Viņi, protams, pateica, ka, vadoties no konjunktūras, kāda izveidojusies pasaules tirgū, viņi varētu apstrādāt divreiz, trīsreiz vairāk linu, bet viņiem vienkārši šoreiz nav izejvielu. Izejvielas viņiem šoreiz zemnieki nepiegādā tieši šīs pašas nostādnes dēļ - tādēļ, ka no gada uz gadu tiek mainīts subsīdiju apjoms. Protams, mani apmierina jūsu argumentācija, kāpēc saistībā ar šo gadu jūs to izdarījāt. Taču mani neapmierina argumentācija citādā ziņā. Šie cilvēki ir gatavi arī turpmāk strādāt, bet viņi ir gatavi strādāt tikai pie nemainīgiem, pastāvīgiem nosacījumiem, lai viņiem netiktu mainīts noteiktais subsīdijas apjoms par katru tonnu. Un līdz ar to mani interesē jūsu skatījums attiecībā uz 2001., 2002.gadu un vēl uz priekšu… jūsu skatījums.

A.Slakteris. Jā, es arī esmu ticies ar jūsu minēto rūpnīcu pārstāvjiem, esmu bijis arī konkrētās saimniecībās un apskatījis, kā tie lini aug. Raža 2000.gada rudenī patiešām bija padevusies laba, kaut gan klimatiskie apstākļi traucēja to novākt.

Galvenais princips, ko es izvirzīju šim gadam un arī turpmākajam laikam, cik vien ilgi es būšu ministrs, - pirmkārt, lai šādi nolikumi netiktu nevajadzīgi bieži mainīti. Un tas ir arī tas, ko vēlas linu audzētāji - un ne tikai viņi. Tiekoties ar linu audzētājiem pagājušā gada rudenī, es apsolīju, ka nauda 2001.gada subsīdijām linu audzētājiem tiks saglabāta tādā pašā apjomā, kādā tā bija 2000.gadā. Tas ir tas, ar ko viņi var rēķināties. Ar tādiem pašiem "spēles nosacījumiem". Galvenais, ko vēlējās linu audzētāji, - lai politika šajā jomā būtu skaidri definēta un lai viņi zinātu nākotni, lai nebūtu lielu šaubu. Es savu solījumu esmu izpildījis. Nolikumā ir tieši tāda pati summa, un "spēles nosacījumi" ir definēti. Jāsaka gan, ka problēma ar linu audzēšanu ir tāda: kaut gan ir labas iespējas eksportam, tajā pašā laikā ir milzīgi liels īpatsvars tieši subsīdijām. Tādējādi linu audzēšanas nozare tiek padarīta par konkurēt nespējīgu salīdzinājumā ar citām nozarēm - augļkopību, rapša audzēšanu vai kaut ko tamlīdzīgu. Es tīri politiski izšķīros piešķirt joprojām tieši tādā pašā apjomā subsīdijas linu audzētājiem, jo tā ir Latgale un, ja cilvēki tur spējuši investēt šajā nozarē līdzekļus un nopietni ar to nodarboties, būtu nepareizi kaut kādā veidā bremzēt šo nozari. Arī no sociālo apsvērumu viedokļa tas būtu nepareizi. Taču man nebija viegli aizstāvēt Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšā šo ideju, jo tīri ekonomiskā ziņā, protams, pašlaik šai kultūrai varbūt iznāk visdārgākā atbalsta forma no visām. Taču es uzskatu, ka tā rīkoties ir pareizi, un atbalstīšu šo nozari arī turpmāk.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Otrs papildu jautājums. Vārds deputātam Valdim Lauskim.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienot jūs personīgi, es ticu, ka jūs varat turēt vārdu un zemnieki var rēķināties ar konkrētiem jūsu solījumiem. Taču es gribētu, lai tomēr subjektīvais moments it kā neeksistētu. Es gribētu dzirdēt, vai Zemkopības ministrijā ir izveidots konkrēts mehānisms, lai, neskatoties uz konkrēta cilvēka viedokli, zemnieki garantēti saņemtu to, kas viņiem gada sākumā ir iedalīts.

A.Slakteris. Kādas ir tās likumīgās iespējas? Ko var darīt Zemkopības ministrija, lai, neskatoties uz iespējamām valdību un ministru maiņām, varētu to nodrošināt? Protams, ir iespējama situācija, ka valstī valdība mainās, un var būt, ka zemkopības ministrs, piemēram, būs no sociāldemokrātiem un pēkšņi vēlēsies mainīt šo nolikumu par subsīdijām. Taču katrs šīs valsts gada budžets tiek apstiprināts Saeimā un konkrētais finansējums tiek plānots gadam. Tomēr, lai nospraustu politiku ilgākam termiņam, Zemkopības ministrija katru gadu izstrādā nozaru attīstības programmas, kas iezīmē perspektīvu trijiem gadiem vai mazliet ilgākam laika posmam. Arī linu nozarē šī perspektīva ir iezīmēta, un tas ir vadmotīvs, izstrādājot nākamā gada subsīdiju piešķiršanai nolikumu, kas neļauj Zemkopības ministrijai voluntāri mainīt savus lēmumus. Ceru, ka tā tas būs arī nākotnē.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pēdējais papildu jautājums. Vārds deputātam Valdim Lauskim.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Ja runājam par šo perspektīvu, tad sakiet, lūdzu, vai šodien es, atkal aizbraucis uz Krāslavas linu rūpnīcu vai Ludzas linu rūpnīcu pie šo rūpnīcu vadītājiem, varētu saņemt atbildi, ka viņi zina par to, kādas viņiem būs iespējas šajā nozarē darboties tuvākos trīs līdz piecus gadus? Un vai tāpat, kā tas ir ar šīm rūpnīcām, Zemkopības ministrijas plāns trim līdz pieciem gadiem būtu apmēram skaidrs arī zemniekiem?

A.Slakteris. Plāns ir publiski pieejams. Šī nozaru attīstības programma, tāpat kā jebkurš Ministru kabineta dokuments, ir publiska, ir publicēta un bez tam šis dokuments ir pieejams arī Zemkopības ministrijas mājas lapā, tas ir, internetā. Tas ir publisks, ir publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Vai zemnieki zina, vai rūpnīcas zina? Patiesībā ir tā: ja viņi vēlas, viņi noteikti zina. Ministrija ir gatava viņiem sniegt informāciju arī individuāli, bet šī informācija ir publiski pieejama.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbilde ir sniegta.

Nākamā ir zemkopības ministra Ata Slaktera atbilde uz jautājumu sakarā ar akcijas sabiedrības "Tukuma piens" pārstrādes uzņēmuma slēgšanu. Lūdzu!

A.Slakteris (zemkopības ministrs).

Rakstiski esmu informējis deputātus. Es saprotu, ka jau iepriekšējā jautājuma sakarā par to informēju. Man it kā nav vairs ko piebilst. Ja ir jautājumi, lūdzu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai ir jautājumi? Deputāts Leons Bojārs. Lūdzu!

(Deputāts L.Bojārs no zāles kaut ko saka.)

A.Slakteris. Pārāk daudz kontroles - tas ir slikti tādā ziņā, ka dažādas inspekcijas, konkrēti, Sanitārā inspekcija, Vides veselības centrs, Veterinārais dienests, veic vienas un tās pašas pārbaudes uzņēmumā. Veic to, ko otrs dienests jau veicis. Sakarā ar to, ka šo kontroli veic divu vai vairāku ministriju pārziņā esošās institūcijas, reizēm gadās - un diezgan bieži gadās! - šo funkciju pārklāšanās, kas faktiski ir nelietderīga nodokļu maksātāju naudas izlietošana. Un tieši tāpēc tiks izveidots vienotais dienests, kas dos iespēju par mazāku naudu vai par tādu pašu naudu kontrolēt vēl efektīvāk, lai nedarītu divi dienesti vienu un to pašu darbu, bet lai plašākā laukā padarītu visiem mums kopīgi nepieciešamo darbu.

Sēdes vadītājs. Paldies ministra kungam. Atbilde ir sniegta.

Līdz ar to šīsdienas sēde tiek slēgta. Pārējie jautājumi tiek pārcelti uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone