Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas pirmā sēde
2001.gada 18.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume

Satura rādītājs
 Atbildes uz deputātu jautājumiem
 Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim 2001.gada ziemas sesijas pirmo Saeimas sēdi. Pirms izskatām daba kārtību, ir jālemj par iespējamām izmaiņām tajā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt šīsdienas sēdes darba kārtībā izmaiņas - pirms darba kārtības 29.punkta (likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”) iekļaut likumprojektu “Likums par valsts speciālo pabalstu Latvijas neatkarības atgūšanas procesā bojā gājušo personu bērniem” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Iebildumu nav.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 90.panta ceturto daļu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā kā pēdējo darba kārtības jautājumu iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Veterinārmedicīnas likums” trešajam lasījumam”. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Desmit deputāti ir iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Venta Baloža atsaukšanu no Saeimas Saimnieciskās komisijas” un lēmuma projektu “Par deputāta Venta Baloža ievēlēšanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai ir iebildumi pret lēmuma projektu iekļaušanu darba kārtībā? Nav iebildumu. Iekļauts darba kārtības beigās.

Izskatīsim Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Kuduma, Dobeļa, Rasnača, Gaiļa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu sāksim jaunu, skaistu dzīvi! Tā kā šādā dzīvē galīgi neiederas visādi mošķi, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija ir nolēmusi Saeimai piedāvāt dažus grozījumus vairākos likumos, lai ieviestu lielāku noteiktību tajos “lauciņos”, kuri skar prasmi uzvesties Latvijas valstī. Tātad tiek piedāvāts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

1.grozījumā runāts par stingrāku attieksmi pret tādu sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, kuras vai nu nav reģistrētas, vai arī beigušas savu darbību. Piemēri nav ilgi jāmeklē. Jau ilgāku laiku pastāvīgi pulcējas un klaigā tā sauktā Latvijas komunistu savienība, traucējot mieru sabiedriskās vietās. Tagad galviņas ir pacēluši vēl arī kaut kādi tur jaunie boļševicēni un arī Saeimā parādījušies daži sīki varonīši - boļševisma atkritumu pārstāvji. Līdzšinējā kodeksa norma paredzēja naudas sodu līdz 250 latiem, bet mēs laipni piedāvājam ieviest stingrāku pieeju - paredzēt administratīvā aresta piemērošanu līdz 15 diennaktīm. Pasēdēs, pamocīsies rūgtās pārdomās un secinās, ka boļševisms nemaz nav tik labs.

Otrajā mūsu grozījumā runāts par neatļautas simbolikas publisku lietošanu. Arī šeit ir jāievieš lielāka skaidrība un kārtība, lai dažādos saietos no katra stūra nerēgotos visādi ļeņini, staļini, berijas un tamlīdzīgi mūdži - miljonu cilvēku nelaimju cēloņi.

Šeit arī jāpiemetina piezīme par to mūžīgo liekulīgo gaušanos par cilvēktiesību pārkāpumiem. Redziet, katram esot tiesības publiski nēsāt to, ko viņš grib. Bet kā ir ar to cilvēku izjūtām, kuri paši vai kuriem tuvi cilvēki ir cietuši no šo neliešu izdarībām? Vai šādiem cilvēkiem nav tiesību pieprasīt, lai neliešu bandas vadoņi, kuri ir sagandējuši miljoniem godīgu cilvēku likteņus, nerēgotos kā putnu biedēkļi ar saviem atbaidošajiem deģenerātu mūļiem Latvijas galvaspilsētā Rīgā un citās mūsu valsts vietās?

Varētu runāt par zināmiem precizējumiem mūsu piedāvātajā tekstā, ko varētu attiecināt uz apzīmējumiem “raksturojošo elementu vai citas simbolikas”, jo ne jau jebkuru jautājumu var uzreiz simtprocentīgi precīzi atrisināt, tāpēc arī trijos lasījumos tekstu varam pielabot.

Pie reizes es gribu atgādināt tiem Austrumu gudrajiem, kuri te runāja, ka nevarot likumā iestrādāt normu par klajas necieņas izrādīšanu, tad, kad mēs spriedām par attieksmi pret valsts valodu. Tieši šāda norma jau darbojās Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.44.pantā, kas attiecas uz klajas necieņas izrādīšanu Latvijas valsts karogam, valsts ģerbonim vai valsts himnai. Tik daudz prasmes jau nu būtu jābūt tiesībsargājošo iestāžu pārstāvim, lai varētu pietiekami skaidri redzēt, kas ir klaja necieņa. Līdzīgi ir arī ar simboliku, jo var jau pietiekami saprotami izlemt, kāda simbolika ir vai nav pieņemama. Skaidram ir jābūt vienam - Latvijā pakāpeniski jāveido noteikta attieksme pret pamatvērtībām, viena no kurām ir cieņa pret mūsu valsti un tās likumiem. Taču, ja Latvijas sabiedrībā grozās visādu pārpratumu rezultātā no citām pasaules malām iekļuvuši blandoņi, tad viņu vieta ir tur, kur pienākas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem. Vai tie ir tādi boļševiki vai šitādi boļševiki, lieli vai mazi, bet visiem viņiem, pārkāpējiem, ir viena vieta - vai nu Latvijas cietumā, vai arī kādā citā vietā ārpus Latvijas. Paldies.

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Reiz dzīvoja tāds valsts darbonis kā Josifs Džugašvili. Viņš izvirzīja ģeniālo tēzi par to, ka, tuvojoties sociālisma uzvarai, šķiru cīņai ir jāsaasinās. Šīs teorijas īstenošana prasīja mūsu valstij un tautai daudz dzīvību.

Šodien, desmit gadus pēc neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanās, miermīlīgos apstākļos mūsu cienījamie kolēģi no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas ir izvirzījuši virkni likumprojektu, kuri paredz bargāk sodīt par politiska rakstura pārkāpumiem un citiem noziegumiem. Piedodiet, bet mums tāda rīcība atgādina Džugašvili biedra uzvedību, bet, protams, farsa veidā.

Mēs ļoti labi saprotam, ka tas ir saistīts ar priekšvēlēšanu kampaņu, un tas varētu nozīmēt, ka cienījamie apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas kolēģi kapitulēja, risinot ekonomiskas problēmas valdošās koalīcijas ietvaros. Viņi nevar apkarot nabadzību, korupciju, un tā vietā viņi cenšas pārnest uzmanību uz cīņu ar politiskiem pretiniekiem.

Ir vēl viens tīri praktiskas dabas apstāklis vai aspekts, jo likumprojekts, kas tiks virzīts ar pirmo numuru, paredz sodīt par padomju simbolu lietošanu publiskās vietās. Ja mēs šodien nobalsosim par tādu priekšlikumu, tad tas varētu nozīmēt, ka būs jāsoda arī par padomju ordeņu un medaļu publisku lietošanu.

Pirms trim mēnešiem Saeimas deputātu vairākums nobalsoja pret līdzīgu priekšlikumu, un es ierosinu būt uzmanīgiem, pievērst tam savu uzmanību, apdomāt... Jā, kādas tad būs sekas, ja vairākums šodien atbalstīs tādu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 15, atturas - 2. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Kuduma, Dobeļa, Rasnača, Gaiļa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt “par” vēlas deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Otrais jautājums tātad ir par grozījumiem Krimināllikumā. Kādu iemeslu mūsu frakcija redz šādu grozījumu izdarīšanai? Galvenais iemesls ir tas, ka, analizējot likuma pašreizējo tekstu, kurš it kā paredz plašas iespējas vērsties pret personām, kuru darbība ir vērsta uz valsts varas gāšanu, uz aicinājumu likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību gan publiskā veidā, gan ar organizatorisku darbību vai arī graut Latvijas Republikas teritoriālo vienotību, tomēr redzam, ka ir zināma disonanse starp likuma tekstu un likuma faktiskās piemērošanas iespējām. Par to mēs pārliecinājāmies, vērojot situācijas, kurās tiek izteikti publiski aicinājumi nepildīt Latvijas likumus (konkrēti, nepildīt Valsts valodas likumu) vai veikt citas izaicinošas darbības (par tām jau minēja iepriekšējais runātājs). Tajā pašā laikā gan Drošības policijas, gan Satversmes aizsardzības biroja vadītāji, viesojoties mūsu frakcijā, atzīst, ka viņiem būtībā ir grūti jebkurā gadījumā piemērot šīs normas un ierosināt attiecīgu tālāko darbību. Citiem vārdiem sakot, mēs redzam, ka situācijās, kurās starp valsti un pretvalstiskiem elementiem vai pretvalstiskām organizācijām rodas konfliktsituācija, likums bieži vien tiek tulkots par labu pretvalstiskiem elementiem, nevis valstij. Šajā sakarībā mūsu frakcija iesniedza Krimināllikumā precizējumus, kas sastāv no divām daļām. Pirmā daļa attiecas uz rīcību, kas kvalificējama kā publisks aicinājums nepildīt Latvijas Republikas likumus. Tas nekādā ziņā nav tulkojams kā viedokļa izteikšana par esošajiem likumiem. Attieksme, protams, var būt kritiska vai negatīva un var tikt izteikta vai nu no Saeimas tribīnes, vai mītiņos, vai avīžu rakstos, vai karikatūrās, vai kādā citā formā. Šāda kritiska attieksme parasti ir vērsta uz to, ka tiek apšaubīta kādas normas lietderība vai tiek ieteikts kāds cits risinājums. Turpretī aicinājums nepildīt likumu, lai cik plašai auditorijai tas būtu izteikts, grauj demokrātiskas valsts tiesiskos pamatus, un neviena normāla demokrātiska valsts šādu praksi nepieļauj.

Otrā daļa attiecas uz organizācijām, kuru darbība ir vērsta vai nu uz Latvijas Republikas valsts varas gāšanu, vai valstiskās neatkarības likvidēšanu, vai teritoriālās vienotības graušanu. Mēs neizskatām citus jautājumus, taču ir runa par organizācijām, kuras vai nu nav reģistrētas, vai kuru darbība jau ir likvidēta tiesas ceļā vai apturēta tiesas ceļā. Bieži vien personu līdzdalība šajās sabiedriskajās organizācijās ir grūti pierādāma, jo tām nav biedru reģistra, tās oficiāli it kā nemaz neskaitās. Tajā pašā laikā ir cilvēki, kas izrāda atbalstu šīm organizācijām, vai nu piešķirot telpas, vai sniedzot materiālu atbalstu, vai pavairojot viņu uzsaukumus vai citus tekstus. Tā, neapšaubāmi, ir šādas pretvalstiskas darbības veicināšana. Turklāt mūsu ieteiktais formulējums paredz to, ka gan šo organizāciju mērķi ir tādi, kas saistīti ar valsts pamatu graušanu, gan arī viņu praktiskā darbība ir tāda. Iespējams, ka tās ir arī cita veida organizācijas, kuras it kā vērstas uz pagātnes vai vēstures pētīšanu, taču būtībā apskata Latviju kā kādas citas valsts sastāvdaļu, kādas citas valsts guberņu vai rīkojas tamlīdzīgi.

Tādi ir šie mūsu ierosinātie precizējumi. Pieņemot tos, mēs nāktu pretī Latvijas drošības un tiesībsargājošām iestādēm, palīdzētu tām efektīvāk cīnīties ar katrai demokrātiskai valstij pilnīgi nepieņemamiem pretvalstiskiem elementiem, pretvalstiskām organizācijām. Ar šādām organizācijām ir jācīnās - neatkarīgi no tā, vai vēlēšanas ir tuvu vai tālu. Mūsu frakcija aicina šādus grozījumus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Runāt “pret” vēlas deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir pilnīgi skaidrs, kāpēc šis likumprojekts parādījās, un ir arī skaidrs, kāpēc tas parādās tieši tagad. Varbūt iesniedzēji uzskata, ka Latvijas cietumos ir pārāk daudz brīvu vietu vai ka īpaši tiesām nav ko darīt, bet principā viss ir skaidrs - ļoti gribas kādu ievietot cietumā, varbūt arī kādu no klātesošajiem. Diez vai šajā likumprojektā ir domāti aicinājumi zagt vai aicinājumi ņemt kukuļus. Kā zināms, valdība cīnās pret kukuļiem ar aicinājumiem. Var būt, ka ar kriminālatbildību varētu cīnīties pret aicinājumiem ņemt kukuļus, bet diez vai tas notiks. Ir skaidrs, ka šeit runa ir tikai par iespējām izrēķināties ar politiskajiem oponentiem. Es domāju, ka būtu normāli jāsoda par likumu pārkāpumiem. Vai aicinājums nepildīt likumu pats par sevi jau ir likuma pārkāpums - tas ir ļoti interesants juridisks jautājums.

Protams, tā kā priekšlikuma parakstītāju vidū ir arī mūsu bijušais tieslietu ministrs, var būt, ka tā tas ir, bet interesanti būtu zināt, kādās valstīs Eiropas Savienībā ir līdzīgas normas. Es zinu... (No zāles deputāts J.Dobelis: “Krievijai...”) Jā, paldies! Es nezināju, ka Krievija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, bet jums tas labāk zināms.

Tātad otrā daļa ir pieņemamāka, kaut gan tā dublē tās normas, kas šobrīd jau ir Krimināllikumā. (Starpsauciens: “Tieši tā!”) Tomēr mani drusciņ mulsina tas, ko nozīmē atbalsts šajā kontekstā: vai šeit tiek domāts arī morāls atbalsts? Un ja tas ir tā, tad kādā veidā ir jāizpaužas šim morālajam atbalstam? Ja, piemēram, kādam ir aizdomas, ka es jūtu līdzi tiem pašiem... nezinu, kaut vai pērkonkrustiešiem, piemēram, un tas cilvēks liecina tiesā, vai tas nozīmē, ka man var piemērot kriminālatbildību? Īsi runājot, es teiktu tā, ka visās totalitārās valstīs, kur ir politieslodzītie, visas politiski ieslodzītās personas ir ieslodzītas, pamatojoties tieši uz tādām pašām normām. Nevienā totalitārā valstī nav normu, kas aizliegtu, piemēram, politisko opozīciju un tā tālāk. Ja jūs gribat, lai arī Latvijā parādītos politiski ieslodzītie, tad balsojiet “par”, bet jebkurā gadījumā es stipri šaubos, vai šī norma, kuru jūs acīmredzot atbalstīsiet, tiks piemērota praksē, jo tomēr tie cilvēki tiesībsargājošajos orgānos, kuri nodarbojas ar praktisko darbu, es domāju, labāk apzināsies visas sekas, kas var būt tādiem lēmumiem. Paldies. (No zāles deputāts J.Dobelis: “To vēl redzēs!”)

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 16, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Dobeļa, Kuduma, Grīnblata, Rasnača, Gaiļa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. “Par” vēlas runāt deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Minētais grozījums pēc apjoma ir pavisam neliels, taču tā būtība ir visai nozīmīga. Mēs ierosinām papildināt 34.pantu ar jaunu 5.apakšpunktu un iekļaut šajā apakšpunktā Satversmes aizsardzības biroja direktoru kā vienu no subjektiem, kam būtu tiesības ierosināt tiesā jautājumu par sabiedriskās organizācijas vai tās apvienības darbības apturēšanu vai izbeigšanu. Šāds priekšlikums radās, pamatojoties uz Satversmes aizsardzības biroja direktora un Valsts drošības policijas vadītāja sniegto informāciju mūsu frakcijā par to, ka likumā noteiktie instrumenti ir visai ierobežoti, tāpēc šīs iestādes nevar pilnībā realizēt tos uzdevumus, kuri ir noteikti likuma mērķos.

Tātad likuma mērķos ir ietverti diezgan svarīgi uzdevumi, taču likuma instrumenti neļauj šos uzdevumus realizēt. Šis tad nu būs viens no instrumentiem, kas palīdzēs turpmāk novērst tādas situācijas, ka Saeimā ar deputātu gādību ierodas nacionālboļševiku pārstāvji un tamlīdzīgi. Es arī domāju, ka tiem deputātiem, kuri to izdarīja, vajadzētu nest atbildību jau šodien. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

“Pret” runāt neviens nevēlas. Vai ir nepieciešams balsot? Nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Mežecka, Damberga, Lāces, Ūdres, Stalidzānes un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” runās deputāts Romāns Mežeckis.

R.Mežeckis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Katram cilvēkam sev kādreiz jāuzdod jautājumi, un arī es sev reizēm tādus uzdodu: “Kup mēs ejam?” Mēs it kā virzāmies augšup uz cerīgāku dzīvi, uz NATO, uz Eiropas Savienību - uz zelta zvaigznēm zilā karogā. Dzīve it kā iet augšup, bet varbūt īstenībā mēs ejam lejup pa augšupejošām kāpnēm, jo ir cita realitāte? Un šī realitāte ir daudz briesmīgāka - šī realitāte ir daudz briesmīgāka par narkomāna halucinācijām: 20 cilvēki ir gājuši bojā Jāņos, 20 saspridzinājušies Ziemassvētkos, vairāki simti miruši autoavārijās, vairāki simti noslepkavoti.

Taču šodien es runāšu par tiem 113 upuriem, kuri pagājušajā gadā miruši no narkotiku pārdozēšanas. Gribētu pastāstīt jums kādu gadījumu. Neilgi pirms Ziemassvētkiem es aizvedu kādu savu draugu, kuram tādu vai citādu iemeslu dēļ gadījās pārlieku daudz iedzert, uz medicīnas iestādi, kur šādiem cilvēkiem palīdz izkļūt no šā stāvokļa. Un šīs iestādes maksas nodaļā tikai vēl vienam slimniekam bija problēmas ar alkoholu, bet pārējos 14 ārstēja no narkotiskās atkarības.

Es neesmu daudz runājis no šīs tribīnes, bet tagad es pateikšu kaut ko tādu, ko daudzi no jums dzirdēs pirmo reizi. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Dod vaļā!”) Runājot ar dažu tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem, es dzirdēju viedokli, ka katrā Rīgas skolā un pat vēl vairāk - gandrīz katrā klasē ir narkodīleri. Diemžēl nākas secināt, ka narkotiku tirgotāji ir saistīti arī ar varas struktūrām. Atcerēsimies, ar ko beidzās policijas operācija Mazajā Kalna ielā. Un tie ir iemesli, kāpēc arī sagatavoti šie grozījumi. Gribētu teikt, ka tie ir sagatavoti, izmantojot Narkotiku apkarošanas biroja ieteikumus.

Kāda ir to būtība? Pirmkārt, tie paredz paaugstināt atsevišķos Krimināllikuma pantos soda sankcijas apakšējo robežu par narkotiku tirdzniecību, piespiešanu tās lietot un tamlīdzīgi. Kāpēc? Arī šobrīd sodi ir bargi, bet, tā kā apakšējā robeža nav noteikta, tad narkotiku tirgotāji izmanto šo spraudziņu likumā un nereti tiek attaisnoti. Piedāvāto normu ieviešana lielā mērā novērstu iespēju narkotiku tirgotājiem izvairīties no soda.

Otrkārt. Labojumi paredz paaugstināt sodu par narkotiku tirdzniecību nepilngadīgajiem skolās, to tuvumā un citās sabiedriskajās vietās. Ir jāizspiež narkotikas ārā no skolām! Mani oponenti teiks, ka soda paaugstināšana nemazina noziegumu skaitu, bet ir arī reizes, kad tas iedarbojas.

Es pieļauju, ka kāds, dziļi acīs ieskatoties, pagrozīs pirkstu un teiks: “Esi uzmanīgs, nespļauj pret vēju!” Es domāju, ka lielākā daļa, iespējams, atmetīs ar roku un teiks, ka narkomānija un narkotiku tirdzniecība pastāv visās valstīs, ka pret to cīnīties ir bezjēdzīgi un ka šie grozījumi neko daudz nemainīs, bet tomēr, tomēr, tomēr! Izdarīsim vismaz šo mazumiņu, ko mēs varam izdarīt, un šis mazumiņš nav nemaz tik mazs.

Aicinu izskatīt šo jautājumu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Nevēlas. Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Nav. Likumprojekts ir nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Jūras ielā 54, nodošanu Polijas Republikai” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es gribētu runāt par visiem komisijām nododamajiem likumprojektiem, kas ir ietverti darba kārtībā no 9. līdz 13.punktam. Un tie visi ir savstarpēji saistīti likumprojekti, jo paredz no likumiem: “Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likums”, “Ventspils brīvostas likums”, “Rīgas brīvostas likums” un “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums” izslēgt tās normas, kas regulē nodokļu un nodokļu atlaižu piemērošanu. Visas šīs normas vajadzētu sakoncentrēt likumprojektā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”.

Vēl vairāk. Likumprojekta “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” 1.pantā ir precīzi noteiks, ka visi šie termini ir saskaņoti ar likumiem “Par muitas likumu”, “Par pievienotās vērtības nodokli” un “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. Šeit ir minēti arī sociālās apdrošināšanas iemaksu jautājumi, nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu piemērošana un to atvieglojumi.

Pēc būtības tas ir jautājums par nodokļiem, un līdz ar to, tā kā mēs šobrīd izskatām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā”, mēs tāpēc atlikām priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai saņemtu šos likumprojektus, jo tad mēs varētu vērtēt un sabalansēt visas šīs normas. Es tomēr lūgtu Saeimu nozīmēt par atbildīgo komisiju Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsot par atbildīgās komisijas maiņu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu - noteikt par atbildīgo Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 18, atturas - 23. Par atbildīgo ir noteikta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 16, atturas - 1. Likumprojekts nodots komisijām, par atbildīgo nosakot Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas maiņu? Iebildumu nav. Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Nav iebildumu. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas maiņu? Nedzirdu iebildumus. (Starpsauciens: “Nav!”) Neviens neiebilst. Nav iebildumu pret likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas maiņu? Iebildumu nav. Nav iebildumu pret likumprojekta nodošanu komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībanes, Počas, Leiškalna, Godmaņa un Gaigala iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāte Aija Poča vēlas runāt “par”.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Šonedēļ mēs atzīmējam barikāžu desmitgadi. Mēs visi atceramies, kā piedalījāmies tajās barikāžu dienās, stāvējām uz barikādēm un skaidri zinājām, kurā pusē stāvam. Man jāsaka, ka šobrīd Latvijas Republikā, it īpaši Rīgā, atkal veidojas barikādes. Šīs barikādes veidojas starp divām Latvijas valsts iedzīvotāju kategorijām - namīpašniekiem un dzīvokļu īrniekiem. Jāteic, ka katrai savā barikāžu pusē stāvošajai iedzīvotāju kategorijai ir sava taisnība. Jautājums ir tiešām ārkārtīgi sarežģīts, un par to liecina arī tas fakts, ka likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” jau gadu ir Saeimā. Ir iesniegts ļoti daudz priekšlikumu. Tas ir ārkārtīgi sarežģīti - mēģināt sabalansēt šīs namīpašnieku un dzīvokļu īrnieku attiecības. Jāteic, ka, tiekoties ar Rīgas iedzīvotājiem un analizējot par likumprojektu iesniegtos priekšlikumus, mēs saskatījām, tas ir, “Latvijas ceļš” saskatīja, ka šobrīd ir vēl viena iedzīvotāju kategorija, par kuru tiesībām patlaban netiek runāts. Tie ir īrnieki, kuriem ir vai nu faktisku maldu, vai arī tiesisku maldu dēļ noslēgti terminētie dzīvokļu īres līgumi. Ņemot vērā, ka ieviestais septiņus gadus ilgais sociālo garantiju termiņš beidzas, lielai viņu daļai burtiski šajās dienās ir jāatbrīvo dzīvojamās telpas bez citu dzīvokļu ierādīšanas.

Jāteic, ka šis likumprojekts, ko mēs esam sagatavojuši, ir priekšlikums ierosināt diskusiju atbildīgajās komisijās, jo ir jādiskutē par iespējām saglabāt tiesības uz dzīvojamo telpu lietojumu neatkarīgi no īres līguma termiņa (es runāju tikai par termiņiem) tiem īrniekiem, kuriem pašreizējos termiņlīgumos ir ietvertas saistības atbrīvot dzīvojamo telpu pēc termiņa izbeigšanās. Tas attiecas tikai uz to iedzīvotāju jeb īrnieku kategoriju - es gribu to vēlreiz akcentēt! -, kuri godprātīgi pilda savas saistības pret namu īpašniekiem. Tie ir tādi īrnieki, kuri maksā īri un apmaksā komunālos pakalpojumus, kuriem nav nekādu parādu saistību un kuri vēlas šīs attiecības turpināt.

Jautājums varbūt nebūtu tik smags, ja pašvaldībām būtu brīvs dzīvokļu fonds. Šobrīd situācija ir, atklāti sakot, bezcerīga. Un šajā sakarā ir jāizsaka zināms pārmetums pašvaldībām, kas nav savulaik domājušas par to, kā nākotnē nodrošināt iedzīvotājus ar dzīvojamām telpām.

Šobrīd es frakcijas “Latvijas ceļš” vārdā lūdzu nodot šo likumprojektu komisijām, lai speciālisti Juridiskajā komisijā un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā izvērtē šos priekšlikumus un lai mēs varam beidzot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” izskatīt Saeimā trešajā lasījumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Lagzdiņš runās “pret”.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Līdzīgi frakcijas “Latvijas ceļš” kolēģiem priekšlikumu pirms neilga laika ministrijas vārdā iesniedza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs. Taču šis priekšlikums, kurš tika oficiāli iesniegts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, bija pilnīgi pretējs. Ja šo parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikumu pieņemtu, tad visi tie desmitiem tūkstošu beztermiņa īres līgumi, kas noslēgti līdz šim, tiktu uzskatīti par tādiem, kas noslēgti uz pieciem gadiem. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šo priekšlikumu izskatīja un kategoriski noraidīja to, ka likumdevējs būtu tiesīgs voluntāri iejaukties divu pušu noslēgtajās līgumattiecībās.

Cienījamā Aija Poča nupat runāja par smago sociālo problēmu. Jā, Rīgā un citās lielās pašvaldībās ir smagas sociālās problēmas. Taču cienījamie likumprojekta iesniedzēji acīmredzot absolūti neorientējas situācijā, nezina tos cēloņus un īsto sociālo stāvokli, kāds ir Rīgā un citās pašvaldībās. Godātie kolēģi! Ne jau kapitālremontu problēma Rīgā ir pati galvenā. Ne jau terminētie līgumi ir paši galvenie iemesli, kas rada dzīvokļu problēmas. Galvenā ir pavisam cita problēma. Proti, 91,1% no visām lietām (ir 7091 lieta, kas šobrīd ir pilsētu, Rīgas pilsētas un priekšpilsētu tiesvedībā) ir lietas par īrnieku izlikšanu sakarā ar parādiem. Par trūcīgo īrnieku izlikšanu sakarā ar parādiem! Ja jūs, Počas kundze, esat rūpīgi iepazinusies ar rīdzinieku problēmām, tad jums jāzina, ka galvenā ir nevis kapitālremontu vai terminēto līgumu problēma, bet gan trūcīgo īrnieku problēma. (Starpsauciens: “Tie nav ceļa vēlētāji!”)

Līdz šim ir radīts maldīgs priekšstats, ka namīpašnieki masveidā izliek īrniekus. Tie ir meli, tā ir apzināta sabiedrības maldināšana. Galvenais trūcīgo īrnieku izlicējs Rīgā ir nevis namīpašnieki, bet gan Rīgas pašvaldība.

Es minēšu konkrētus oficiālus skaitļus, ko mēs esam saņēmuši no Rīgas tiesām. No 296 prasībām, kuras šobrīd ir Kurzemes priekšpilsētas tiesvedībā tikai 23 jeb 7,8% ir cēluši privātīpašnieki. Visas pārējās - Rīgas pašvaldība. Tie, kas vārdos aizstāv trūcīgos īrniekus.

Zemgales priekšpilsētas tiesvedībā šobrīd ir 725 lietas par īrnieku izlikšanu bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas. Tikai 33% no šīm lietām, šīm prasībām ir tādas, ko ir cēluši privātīpašnieki. Tā tas ir, Počas kundze!

Cik daudz ir lietu par terminētiem īres līgumiem, par kapitālremontiem? Minēšu oficiālus skaitļus. Ziemeļu priekšpilsētā no 311 lietām, kas ir celtas, tikai četras ir par kapitālremontiem. Neviena nav par terminētiem līgumiem, godātie kolēģi! Visas pārējās ir par trūcīgu īrnieku izlikšanu. Kāpēc jūs necīnāties jautājumā par šiem cilvēkiem?

Godātie kolēģi deputāti! Mums ir jāstrādā profesionāli. Mums ir jāstrādā tā, lai mēs atrisinātu problēmas, nevis jātēlo, ka aizstāvam kādas grupas intereses.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Linards Muciņš vēlas runāt par atbildīgās komisijas maiņu? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu par atbildīgo noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītājs. Kolēģiem iebildumu nav. Vai ir nepieciešams balsot par likumprojekta nodošanu komisijām? (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 19, atturas - 19. Likumprojekts nodots komisijām, par atbildīgo nosakot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Jumta līgumu starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu dibināšanas organizacionālai struktūrai” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1997.gada 12.septembra Protokolu par grozījumiem 1963.gada 21.maija Vīnes konvencijā par civilo atbildību par kodolkaitējumiem” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mežecka, Lejas, Stalidzānes, Lujāna, Burvja un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajam īpašniekam”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Romāns Mežeckis runās “par”.

R.Mežeckis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tā kā mēs esam pagarinājuši dažu “papīrīšu”, ko cēlā vārdā sauc par sertifikātiem, derīguma termiņu, tad kāpēc mēs nevarētu pagarināt termiņu vēl daudz nopietnākām lietām? Mēs varētu pagarināt no 7 līdz 12 gadiem termiņu, kura laikā namīpašnieks nevar izlikt no dzīvokļa īrnieku, neierādot citu dzīvojamo platību. Tas ir vajadzīgs, lai izvairītos no svētā kara starp namīpašnieku un īrnieku, no frontes, kāda var rasties denacionalizētās mājas pagalmā.

Sēdes vadītājs. Deputāts Imants Burvis vēlas runāt “pret”.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Ja tā labi padomā, tad kļūst skaidrs, ka tik tiešām taisnība ir tiem, kuri saka, ka ar deputātiem ir tāpat kā ar baložiem. Līdz vēlēšanām tie ēd no rokas un saldi dūdo, bet pēc vēlēšanām - taisa uz galvas. Šīs Saeimas - 7.Saeimas - laikā LSDSP frakcija ir jums vairākas reizes piedāvājusi izskatīšanai pietiekami daudz likumu grozījumu, kuri stimulētu Latvijas pilsoņu, to skaitā arī jūsu vēlētāju, sociālo aizsardzību. Runa bija gan par grozījumiem Satversmē, gan likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”, gan, protams, likumu paketē, kas ir saistīta ar dzīvokļu likumdošanu. Taču līdz pašvaldību vēlēšanām bija tik tālu, ka jūs nedzirdējāt ne opozīcijas ierosināto, ne jūsu vēlētāju sāpes. Tagad jūs esat kļuvuši krietni vien dzirdīgāki. Es gan par to šaubos, bet man ir tomēr prieks par jums. Pieņemot lēmumu darba kārtības 14.jautājumā pēc Počas kundzes iniciatīvas, jums tagad automātiski būtu jāatbalsta arī Mežecka kunga priekšlikums. Ceru, ka jūs arī turpmāk priekšlikumus, kas ir no opozīcijas puses, priekšlikumus ar sociāldemokrātisku piegaršu, nevis ar liberālo ideoloģiju, atbalstīsiet jau pirmajā piegājienā - tad, kad tie izskanēs no opozīcijas puses, nevis no valdošās koalīcijas pārstāvjiem. Bet vai mēs varam cerēt uz to, ka valdošā liberālo un konservatīvo koalīcija ir beidzot sapratusi, ka viņu piedāvātais valsts attīstības ceļš, ieskaitot arī dzīvokļu politiku, ir nāvējošs vienkāršiem Latvijas iedzīvotājiem? Spriežot pēc Lagzdiņa kunga uzstāšanās, laikam jau nav sapratusi. Tātad būtībā šobrīd atkal ir “nostrādājis” vēlēšanu tuvums. Manā skatījumā, varbūt ir vērts izdiskutēt šo jautājumu un pieņemt vēl vienu lēmumu - lēmumu, ka Latvijā ik pēc pusgada ir jābūt kādām vēlēšanām. Jo tad valdošās koalīcijas deputāti ne tikai saldi dūdos kā baloži, bet laiku pa laikam būs spiesti pieņemt arī kaut kādus lēmumus, kas aizstāvēs vēlētāju tiesības. Jo var jau gadīties arī tā (es ļoti baidos to sagaidīt drīzā nākotnē, un tas tā jau ir bijis), ka pēc vēlēšanām valdošās koalīcijas pārstāvji it kā valsts stabilitātes labā - runājot ne jau par vēlētājiem, bet gan par valsts labumu! - atkal groza šos likumus, taču nu jau pretējā virzienā.

Tāpēc visiem tiem, kuri pēc vēlēšanām atkal nomainīs savu domāšanu no pirmsvēlēšanu sociāldemokrātiskās uz savu pastāvīgo - liberālo ideoloģiju, piedāvāju uzreiz balsot “pret”. Lai jau šodien, pirms pašvaldību vēlēšanām, jūsu vēlētāji zina, kā jūs rīkosieties otrā dienā pēc vēlēšanām. Darīsiet, kā jau tas baložiem ir pieņemts.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajam īpašniekam”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 4, atturas - 39. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mežecka, Lejas, Stalidzānes, Lujāna, Burvja un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai es pareizi jūs sapratu, deputāt Mežecki, ka jūs iesniedzēju vārdā atsaucat šo likumprojektu? Ir runa par uzstāšanos... Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 4, atturas - 40. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas Kopienas līgumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Vides aģentūrā un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklā un sarunu nobeiguma protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lujāna, Solovjova, Sokolovska, Klementjeva, Mitrofanova un Plinera iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” runās deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas Republikas iedzīvotāji! Zvejnieki un rūpnieki! Labākie novēlējumi jaunajā tūkstošgadē! Lai tā būtu patīkamāka nekā aizgājušā!

Latvijas jaunie likumi desmit gadu laikā ir veikuši daudz laba, bet arī daudz slikta. Likumus rakstot, valdībai un mums, deputātiem, tos pieņemot, vienmēr ir jāredz Latvijas Republikas iedzīvotāji, viņu intereses, Latvijas nacionālās intereses, Latvijas prestižs un Latvijas tēls. Diemžēl reālajā dzīvē tā nenotiek. Es nerunāju par Krimināllikumu, kuru priekš sevis uzrakstīja mūsu advokāti. Ja skatāmies slaveno Komerclikumu, kas Latvijas Republiku daudzos jautājumos novedis strupceļos, es domāju, ka nākamajos piecos gados mums būs ļoti daudz darba.

Protams, pilnīgi nesaprotams ir likums par dzīvesvietas deklarāciju un arī citi likumi, kurus izstrādā, ne vienmēr domājot, kā tie darbosies. Bet kurš likums ir ļoti labs priekš mūsu lauksaimniekiem vai zemniekiem? Tajos var atrast visu ko, tikai ne Latvijas ražotāju, iedzīvotāju, zemnieku vai zvejnieku aizstāvēšanu.

Vai Latvijas valdība pietiekami aizstāv mūsu zvejniekus? Nē, viņa tos neaizstāv! Pirmajā lasījumā šajā zālē tika nobalsots, ka 540 kvadrātkilometru jūras ekskluzīvās teritorijas mēs atdodam citai valstij, neņemot vērā arī to, ka šinī rajonā ir ļoti labas nozvejas vietas. Zvejnieki tur gadā nozvejo vairāk par 2 miljoniem zivtiņu. Tagad mēs to visu esam zaudējuši, un Ārlietu ministrija pateica, ka Latvijai ir ļoti daudz jūras teritorijas, tāpēc viņa var kaut ko atdot arī citiem, taču tie citi mums neko nedod. Valdība “nozvejoja” kuģi, vraku, par kuru pienāksies mūsu zvejniekiem, to skaitā arī pārstrādātājiem, maksāt daļu no tā 2,1 miljona latu. Redziet, mēs atkal zaudējam!

Jūs, cienījamie pozīcijas deputāti, 2000.gada pēdējā sēdē nobalsojāt un noraidījāt Apvienoto Nāciju Organizācijas izstrādāto Jūras tiesību konvenciju. Tas bija neprāts! Kā tiks aizstāvēti visi tie jautājumi, kuri skar jūrlietas, zvejlietas, kuģniecību, bet it sevišķi dabas bagātību izmantošanu teritoriālajos un ekskluzīvās zvejas zonas ūdeņos? Un arī runājot par to, kas atrodas zem ūdens.

Apvienoto Nāciju Organizācijas speciālisti un juristi no citām valstīm jau 20 gadus strādā pie šā ļoti svarīgā likuma, lai noregulētu starpvalstu attiecības jūrlietu jautājumos. Jūs, cienījamie pozīcijas deputāti, to ignorējāt! Ārlietu ministrijas darbinieki vienmēr atpaliek, izstrādājot Latvijas Republikai svarīgus dokumentus. Kā ir noteikti iekšējie Latvijas Republikas ūdeņi Rīgas jūraslīcī? Viņi nezina, ka ir Kolkas bāka, un tas tad arī ir atskaites punkts mūsu iekšējo ūdeņu noteikšanā. Diemžēl, neievērojot šo apstākli, mēs zaudējam no 10 līdz 14 kvadrātkilometriem iekšējo ūdeņu. Līdz šim vēl nav noteikts Rīgas jūraslīča kā iekšzemes ūdens akvatorija nolikums, šajā ziņā mēs atpaliekam no igauņiem, un tāpēc nav brīnums, ka pēc kāda laika pie Daugavgrīvas vai pie Zvejniekciema Eiropas valstu kuģīši zvejos zivtiņas. Un tad mēs atkal kaut ko meklēsim - meklēsim vainīgo un ķersim melnu kaķi svešā, tumšā istabā...

Cienījamie kolēģi! Vai nav pienācis laiks strādāt tieši Latvijas interesēs? Pieņemot 1999.gadā Iekšējā tirgus aizsardzības likumu, mēs novedām strupceļā mūsu rūpniecību un lauksaimniecību, pie tam šis likums līdz pat šim laikam nestrādā. Latvijas Republikas zvejniekiem jāpalīdz! Deviņi zivju apstrādes uzņēmumi Latvijā ir sertificēti, un tie var pārdot savu produkciju Eiropas un citu valstu tirgū. Diemžēl zvejnieki vieni to nevar izdarīt.

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. Vienu minūti...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Bojāra kungs! Vai deputātiem ir iebildumi, ka... Ir iebildumi. Tā kā iebildumi ir izskanējuši, lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai piešķirtu deputātam Leonam Bojāram vēl vienu minūti laika argumentācijai! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 6, atturas - 15. Lūdzu! Jūsu rīcībā ir vēl viena minūte.

L.Bojārs. Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir jānodod komisijām, un tas ir jāatbalsta. Jūs paskatieties, ko dara Zviedrijas valdība! Kaut gan tie komersanti, kuri atveda šo kuģi, izdarīja nepatīkamu lietu, viņi tomēr tos aizstāv, un tāpēc arī mums ir jāaizstāv savi zvejnieki. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zvejniecības likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 11, atturas - 47. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās komitejas rezolūciju nr.1/2000 “Par grozījumiem Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma A protokolā”” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Tālāk mums jāizskata deputātes Ingrīdas Ūdres iesniegums ar lūgumu piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu šā gada 18.janvārī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Iesniegums akceptēts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par deputātes Ingrīdas Ūdres atsaukšanu no Revīzijas komisijas sastāva”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par deputātu Imanta Stirāna un Ingrīdas Ūdres ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā”. Ņemot vērā to, ka deputāts Andrejs Panteļējevs, kurš bija parakstījis šo lēmuma projektu, ir atsaucis savu parakstu zem šā lēmuma projekta un ka saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 78.prim pantu citu parakstu pievienošana dokumentam pēc tā iesniegšanas Saeimai nav pieļaujama, līdz ar to šo lēmuma projektu mēs izskatīt nevaram. Un arī desmit deputātu iesniegums līdz ar to pēc būtības nav izskatāms.

Taču tikko Saeimas Prezidijs saņēma desmit deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Imanta Stirāna un Ingrīdas Ūdres ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā”. Par šo iesniegumu viens var runāt “par”, viens - “pret”. Vai ir nepieciešams balsot? Lūdzu zvanu! Balsosim par desmit deputātu ierosinājumu - iekļaut šo lēmuma projektu šīsdienas sēdes darba kārtības beigās! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 36, atturas - 11. Lēmuma projekts ir iekļauts darba kārtības beigās.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par deputātes Ingrīdas Ūdres ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijas sastāvā”. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par valsts speciālo pabalstu Latvijas neatkarības atgūšanas procesā bojā gājušo personu bērniem”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Šodien mēs ar lepnumu atzīmējam 1991.gada janvāra barikāžu epopejas notikumus un varonību, kas vienoja toreiz visu tautu. Tomēr ir palicis viens nepadarīts darbs, viens parāds - rūpes par toreiz un arī augusta notikumos bojā gājušo bērniem, un sakarā ar to ir ierosināts šis likumprojekts, kas būtu jāizskata tagad pirmajā lasījumā, taču pirms tam es lūgtu noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

R.Ražuks. Aicinu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

R.Ražuks. Un tad es lūgtu cienījamos Saeimas deputātus noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - vienu stundu.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - viena stunda un izskatīšana - šīsdienas sēdē.

R.Ražuks. Un izskatīšana šīsdienas sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (likuma reģistrācijas numurs 549, Saeimas dokumenta numurs 2623).

Likumprojekts tiek izskatīts Saeimā trešajā lasījumā. Ir iesniegti un Juridiskajā komisijā ar rezultātiem izskatīti šādi priekšlikumi.

1. ir deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums - papildināt Saeimas kārtības rullī 23.pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 2. ir deputāta Oskara Grīga priekšlikums - izslēgt 85.panta piektās daļas 2.punktu, kas attiecas uz anotācijām. Tas netika atbalstīts, jo mēs uzskatījām, ka šāda motivācija ir nepieciešama, un tāda ir prakse arī daudzās valstīs, no kurienes mēs esam smēlušies šo anotāciju ideju.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 2.priekšlikumu!

Oskars Grīgs.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu uzdot jautājumu komisijas vadītājam Muciņa kungam: cik svarīgas ir tās konsultācijas un kāds tām ir spēks, teiksim, likuma grozījumu vai papildinājumu iesniegšanā? Nu labi, es varētu pateikt, ka es esmu konsultējies ar van der Stūla kungu, ar Romas pāvestu, ar Birznieces kundzi, ļoti lielu speciālisti Eiropas lietās... Ar Haritonovu… Nu kura ir tā persona, kura ir tā institūcija, kas teiks to jāvārdu vai uzliks to punktu uz “i”, dos to garantiju, ka nu, ja deputāts ir iesniedzis… ir konsultējies, likumprojekts var aiziet tālāk savā apritē parlamentā? Nu motivējiet man, lūdzu, precīzi! Es uzskatu, ka šī ir tikai tāda dekoratīva forma. Saka, ka pasaules praksē tas tā ir… Nu pasaules praksē tagad ir arī eitanāzija. Vai tāpēc mums būtu jāpieņem Latvijā eitanāzija? Kāpēc mēs vienmēr ar tik dīvainu vieglprātību izturamies pret nopietnām lietām? Ja būtu skaidri pateikts, ka tur, teiksim, agrārais institūts vai… nu, kaut vai Ministru kabinets vai lielākā partija, tad es vēl saprastu… Es uzskatu, ka tā ir vienkārši tāda dekoratīva forma. Ne viss tas, kas ir pieņemts pasaulē, ir jāpieņem šeit, Latvijā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Šī norma ir ieviesta pavisam vienkārša iemesla dēļ. Tādēļ, ka tie, kas konsultēsies ar Haritonovu, diezin vai anotācijās rakstīs iekšā par to, ar ko viņi ir konsultējušies. Un šajā gadījumā nav runa arī par van der Stūlu. Runa ir par normālas pilsoniskās sabiedrības izveidi Latvijā, kas pēdējos gados acīm redzami notiek. Tas nozīmē, ka ir pietiekami daudzas nevalstiskās organizācijas, pilsoņu apvienības, asociācijas, un katra pārstāv noteiktu interešu grupu. Ekonomikā tie ir atsevišķu nozaru pārstāvji, sabiedriskajā dzīvē tās ir dažādas sabiedriskās kustības. Tā ir vispārpieņemta likumdošanas, likumu veidošanas prakse: ja jūs gribat veidot likumu, kas attiecas uz kādu grupu, jums ar šo grupu jārunā par to, kā viņa tiks tā likuma darbības dēļ ietekmēta. Tā ir vienkārša prakse - jūs vienkārši prasāt, konsultējaties par to, kādā veidā sabiedrības dzīvi ietekmēs jūsu veidotie likumi. Šī vienkāršā prakse ir vajadzīga tikai tāpēc, lai likumi, ko mēs veidojam, būtu tuvāki dzīvei.

Tā ka nekā slikta šajā praksē nav, tā ir vispārpieņemta Eiropā, tā ir vispārpieņemta tajās valstīs, kam ir ilgas likumdošanas tradīcijas. Nekā aizdomīga šajā normā nav.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis. Nav zālē.

Oskars Grīgs. Otro reizi.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Kolēģi! Es varētu jums piekrist, Inkēna kungs. Tādā gadījumā man būtu priekšlikums… Ja būtu vēl viens lasījums šim likumprojektam, tad es ierosinātu izņemt ārā no Kārtības ruļļa ierakstu par steidzamību. Jūs jau uzskaitījāt… es saklausīju kādas 10 sabiedriskās organizācijas, un tagad vēl būs “Delna”, kas sēdēs Ministru kabinetā… Es piekrītu, ka tas tā varētu būt - sabiedrības informēšana par topošajiem likumiem, atklātība, caurspīdīgums un tamlīdzīgi, un tā tālāk, un tā joprojām. Tādā gadījumā vajadzētu izņemt ārā no Kārtības ruļļa vārdus par steidzamību. Iedomājieties, kā tas tehniski izdarāms! Ja mums ir jāveic konsultācijas ar desmitiem un desmitiem sabiedrisko organizāciju, kas vēl taps nākotnē, tad būtībā ar katru vēlētāju mums ir jākonsultējas. Iedomājieties, kāda tad tam likumprojektam būs virzība, cik ilgā laika posmā to visu varēs veikt! Nu, es piekrītu, var būt tā kā Anglijas parlamentā, kur par vienu vārdu spriež piecus gadus. Var būt, ka tas tā arī ir vajadzīgs. Anglijas parlamenta tradīcijas ir simtgadīgas. Mums nav tik senu tradīciju. Var būt, ka tad tā ir jādara. Es nestrīdos, neesmu pret to. Es uzskatu, ka tas nav nopietni - pašreiz runāt par šādas normas ieviešanu Kārtības rullī. Es aicinu vienkārši to noraidīt. Tas vienkārši nav nopietni!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Arī pašlaik, kad sagatavo likumprojektus un tos izskata Saeimā, notiek konsultācijas ar ļoti daudzām sabiedriskajām organizācijām un dažreiz pat ar Valsts prezidenti vai Ministru kabinetu, atsevišķām ministrijām vai to pārstāvjiem. Taču šie viedokļi parasti mēdz būt dažādi - viens saka “jā”, otrs - “nē” -, un beidzot izveidojas vidējais likumprojekta variants. Ja es uzskaitīšu sava sagatavotā likumprojekta anotācijā visus, ar kuriem esmu konsultējusies, un nenorādīšu, ko katrs par likumprojektu ir teicis, es nonākšu ārkārtīgi lielās pretrunās. Parasti taču gatavo tādu likumprojekta variantu, kurš vairākumam ir pieņemams vai kurā ietvertie juridiskie noteikumi ir ļoti stingri jāņem vērā. Ja es ar pārkāpēju konsultēšos, teiksim, par to, vai vajag ļaut alkoholiķim braukt vai nevajag ļaut braukt, viņš pateiks: “Es labprāt brauktu, un es gribētu, lai man nebūtu jāmaksā liela soda nauda.” Varētu minēt ārkārtīgi daudzus tādus gadījumus.

Tāpēc šoreiz, vadoties no veselā saprāta viedokļa, no loģikas viedokļa, es neiesaku atbalstīt komisijas atbalstīto viedokli. Jāatbalsta ir Grīga kunga viedoklis, lai nebūtu jānorāda tās organizācijas un iestādes, un privātpersonas, ar kurām izdara konsultācijas, pirms iesniedz likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man liekas, mēs diezgan neuzmanīgi lasām likumprojekta tekstu. Attiecīgās personas, aizpildot likumprojekta anotāciju, ietver tajā atbildi uz šādu jautājumu: kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu? Ja nekādas konsultācijas nav notikušas, mēs norādām, ka konsultācijas nav notikušas. Ja ir notikušas daudzas, mēs varam norādīt divas trīs un teikt: un arī citas... Šeit ir tāda kārtība, ka šādas konsultācijas nav nepieciešams noteikums, lai vispār iesniegtu likumprojektu. Es aicinu jūs drusku izņemt galvu no smiltīm un paskatīties apkārt.

Atcerēsimies, kas nupat notika Čehijā! Es aicinu noraidīt deputāta Grīga priekšlikumu un balstīties uz šo piedāvāto likumprojekta tekstu, jo ir svarīgs dialogs ar sabiedriskajām organizācijām, ar dažādām citām profesionālām organizācijām. Jo šeit parādās tā tendence, kas noveda pie krīzes Čehijā, - ka mēs gribam tikai politiski lemt jautājumu. Ir jāuztur dialogs ar citām pilsoniskās sabiedrības daļām, organizācijām, veidojumiem, kuri arī ir spējīgi izteikt - un viņiem pat ir pienākums izteikt - savu viedokli par likumprojektu.

Ja likumprojekts ir jāizskata steidzamības kārtā, jā, tad tas nav obligāti. Mēs tādā gadījumā norādām, ka nav notikušas konsultācijas. Tā mēs tad arī ierakstām anotācijā.

Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 11, atturas - 34. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

L.Muciņš. 3. - Juridiskās komisijas redakcionāls priekšlikums par 85.panta piektās daļas 2.punktu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 4. - deputātu Inkēna un Birznieces priekšlikums. Nav atbalstīts. Faktiski mēs šo jautājumu rūpīgi izdiskutējām jau otrajā lasījumā, un nu mēs vēlreiz palikām pie tā viedokļa, ka komisijas lemj par jautājumiem, kas ir nodoti to kompetencē. Atcerēsimies, ka mums ir arī tiesības Ārlietu komisijā lemt par sūtņiem, ir tiesības Nacionālās drošības komisijā lemt atsevišķus jautājumus! Tādēļ mēs saziņā ar Saeimas Juridisko biroju palikām pie tā viedokļa, ka juridiskā ziņā tieši šādam formulējumam ir jābūt, jo termins “apstiprina” tomēr Juridiskajai komisijai likās ne visai precīzs. Tādēļ mēs komisijā noraidījām šo deputātu iesniegto 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 5. - deputāta Baldzēna priekšlikums, ka frakcijai jāpiešķir tādas pašas tiesības kā komisijai. Tas tika noraidīts, jo mēs uzskatām, ka to, kas ir pieejams katram deputātam, var, pats par sevi saprotams, izmantot arī frakcija, bet tas, kas ir paredzēts komisijai, ir jāizmanto komisijai. Frakcijas tiesības nebūtu paplašināmas tādā veidā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Baldzēna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 22, atturas - 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Muciņš. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas sakārto šā likuma attiecības ar budžetu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Aicinu balsot par likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas nav. Likums pieņemts.

Pirms izskatām nākamo likumprojektu, paziņoju, ka ir saņemts desmit deputātu ierosinājums iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus par deputāta Romualda Ražuka un deputātes Monikas Zīles ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā”.

Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu par deputāta Romualda Ražuka ievēlēšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvā. Balsosim par šā lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 16, atturas - 25. Lēmuma projekts iekļauts darba kārtībā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Tagad sekos balsojums par lēmuma projektu par deputātes Monikas Zīles ievēlēšanu attiecīgajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Balsosim par lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 15, atturas - 27. Lēmuma projekts iekļauts darba kārtībā.

Izskatīsim likumprojektu “Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Jūrmalciema baptistu draudzei”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātu sagatavoto likumprojektu par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Baptistu draudžu savienībai. Izskatot šo projektu, komisija uzklausīja arī Latvijas Baptistu draudžu savienības atbildīgo amatpersonu, kā arī ieguva visu nepieciešamo informāciju. Tā konstatēja, ka ir nepieciešams sagatavot alternatīvu likumprojektu, ar kuru tiktu atjaunotas... nevis nodotas, bet gan atjaunotas īpašuma tiesības Jūrmalciema baptistu draudzei. Jāpiezīmē, ka Latvijas Baptistu draudžu savienības atbildīgā amatpersona piekrita šādam risinājumam. Tādējādi komisijas uzdevumā Juridiskais birojs sagatavoja šo alternatīvo projektu, kuru komisija ir atbalstījusi un šodien piedāvā jums izvērtēšanai un balsošanai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Jūrmalciema baptistu draudzei” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Rasnačs. Tā varētu būt nākamā otrdiena, tikai man nav kalendāra klāt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu konkrētu datumu!

Dz.Rasnačs. 23.janvāris.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais likumprojekts “Grozījums likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā kārtējā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””. Par to nav ienācis neviens priekšlikums. Līdz ar to mēs, komisija, atbalstām šo likumprojektu un lūdzam arī parlamentu atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Kudums. 25.janvāris.

Sēdes vadītājs. 25.janvāris. Paldies.

Nākamais likumprojekts “Detektīvdarbības likums”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija 19.decembra sēdē izskatīja likumprojektu “Detektīvdarbības likums” otrajam lasījumam. Mēs bijām saņēmuši ļoti daudz priekšlikumu no Juridiskā biroja.

Par 2.pantu 1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Arī 2.priekšlikums ir Juridiskā biroja. Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai 2.priekšlikums tiek noraidīts?

Dz.Kudums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. Vēl par 2.pantu Juridiskais birojs ir iesniedzis 3., 4., 5., 6. un 7.priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti šie priekšlikumi.

Dz.Kudums. Par 3.pantu ir 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Arī 9. - Juridiskā biroja priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Kudums. Par 4.pantu ir 10.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums - tiek iestrādāts 12. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Par 5.pantu ir 13. - Juridiskā biroja priekšlikums... 13. un 14.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Kudums. 15. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts... Atvainojiet, atklājam debates par 15.priekšlikumu.

Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribētu pievērst jūsu uzmanību kādam nelielam humoristiskam tekstam, kuru jūs esat atstājuši 5.panta redakcijā. Tātad licenci ir aizliegts izsniegt tām detektīvsabiedrībām, kurās vēlētos amatos strādā, lūk, tās “sliktās” personas, par kurām ir dažādas nejaukas ziņas. Taču, ja tur ir šādas personas, kas strādā nevēlētos amatos, vai tad šādas personas nav jāierobežo? Es katrā ziņā domāju, ka uz trešo lasījumu vajadzētu izņemt ārā šos divus vārdus “vēlētos amatos”, jo, ja tur ir personas, par kurām ir ziņas, ka šādas personas varētu piederēt pie organizētiem noziedzīgiem grupējumiem, pie nelikumīgiem militarizētiem vai bruņotiem formējumiem, kā arī piederēt pie tādām organizācijām, kas darbojas nelikumīgi, tad neatkarīgi no tā, vai tā ir vēlēta persona vai nevēlēta persona, šādai personai nav vietas detektīvsabiedrībā. Tā ka acīmredzot es iesniegšu uz trešo lasījumu priekšlikumu - izņemt šos divus vārdus “vēlētos amatus” ārā, jo tas vairs nav svarīgi. Ja tur ir šāda persona, tad tādai sabiedrībai licence nav jāizsniedz.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Paldies Dobeļa kungam par ierosinājumu. Mēs arī ceram, ka saņemsim rakstiskā veidā šādu priekšlikumu. Un es lūgtu arī pārējos deputātus pievērst šim likumprojektam ļoti lielu uzmanību. Mēs pieņemsim garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz trešo lasījumu, tāpēc būtu lūgums visiem izlasīt likumprojektu nopietnāk. Bet šobrīd mēs lūdzam atbalstīt šo 15.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Dobelis uztur spēkā balsojumu par 15.priekšlikumu? (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nē, es vienkārši izteicu savu domu!”) Neuztur. Vai jūs uzturat spēkā balsojumu par 15.priekšlikumu? Paldies. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. Par 6.pantu Juridiskais birojs ir iesniedzis 16., 17. un 18.priekšlikumu. Komisija tos ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Kudums. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts 20. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 21. - Maksimova kunga priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Kudums. Arī 22. - Maksimova kunga priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Kudums. 23. - deputāta Maksimova kunga priekšlikums - ir ņemts vērā 24. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Kudums. 26. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Arī 27. - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Kudums. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Un arī par pārejas noteikumiem ir Juridiskā biroja priekšlikums. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Detektīvdarbības likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Kudums. Kā jau iepriekš lūdzu, pievērsiet, frakcijas, uzmanību arī šim likumprojektam. Mēs gaidām jūsu priekšlikumus līdz 19.februārim.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pirms pārtraukuma daži ziņojumi un paziņojumi.

Deputāts Andris Šķēle ir iesniedzis ziņojumu Prezidijam, ka viņš kļūdījies balsojumā par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Viņš vēlējās balsot “pret” likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijās.

Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam dzimšanas dienā mūsu kolēģi Ēriku Zommeri, 35 gadu jubilejā - Aleksandru Bartaševiču, 55 gadu jubilejā - Antonu Seikstu un 65 gadu jubilejā - Raimondu Paulu. (Aplausi.)

Vārds paziņojumam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Starpbrīdī komisijas telpās notiks komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. ... Gundaram Bojāram.

G.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie Latvijas un Eiropas Savienības Apvienotās parlamentārās komisijas locekļi! Lūdzu jūs pulcēties Saeimas Ārlietu komisijas sēžu zālē uz sanāksmi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ērika Zommere, Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre, Dzintars Rasnačs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdes vadītājs. Deputāti! Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, lūgums izņemt un vēlreiz ievietot balsošanas aparatūrā identifikācijas kartes.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums Ārstniecības likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Grozījums Ārstniecības likumā tiek izdarīts sakarā ar to Eiropas Savienības direktīvu prasību ieviešanu, kas saistās ar personu brīvu pārvietošanos Eiropas Savienības teritorijā. Šis likuma grozījums paredz kārtību, kādā ārzemju speciālisti varētu iegūt sertifikātu darbam Latvijas Republikā. Grozījums ir atbalstāms, taču es ceru, ka vēl tiks iesniegts attiecīgs labojums, jo te ir atsauce par prakses kārtību: tiesības uz speciālista praksi iegūst Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā. Īstais likums, uz kuru varētu atsaukties, ir likums par reglamentētajām profesijām, kurš šobrīd tiek izskatīts komisijās.

Komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ārstniecības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 5.februāris. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums Farmācijas likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Deņisovs.

O.Deņisovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2588. Tas ir likumprojekts “Grozījums Farmācijas likumā”. Pašreizējā Farmācijas likuma redakcija ierobežo Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu tiesības atsevišķu ar farmācijas jomu saistītu darbību veikšanā. Šie ierobežojumi jāatceļ ne vēlāk kā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Likumprojekts paredz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem tādas pašas prasības un tiesības kā Latvijas Republikas pilsoņiem. Tāpēc mūsu komisijā likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzam arī pārējos Saeimas deputātus to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Farmācijas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

O.Deņisovs. 8.februāris.

Sēdes vadītājs. 8.februāris. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Par piesārņojumu”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Dokuments nr.2649 ir likumprojekts “Par piesārņojumu”. Es jau sākumā gribu pateikt, ka šajā dokumentā ir ļoti daudz redakcionālu labojumu, bet tādu ļoti būtisku labojumu nav, izņemot pārejas noteikumus.

1.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Jirgena kungs. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, tas ir redakcionāls.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Redakcionāls precizējums šā paša panta - 1.panta - trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 2.priekšlikumu ir iesniedzis Jirgena kungs. Viņš ierosina izslēgt 1.panta 4.punktu, tas ir, skaidrojumu, jo šis skaidrojums ir jau tekstā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. Panta 5.punktā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 3.priekšlikumu iesniegusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija - lūdz skaidrot vārdu “operators”. Komisija šo prasību neatbalsta, jo vārds “operators” Latvijas likumdošanā ir lietots pietiekami bieži un arī skaidrojums, kas ir sniegts, ir izsmeļošs.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Bekasovs vēlas debatēt par 3.priekšlikumu? Nevēlas. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Seile. 4.priekšlikums. Iesniedzis parlamentārais sekretārs Jirgena kungs. Komisija to ir atbalstījusi un tikai nedaudz precizējusi redakcionālā ziņā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Tālāk seko daudzi redakcionāli priekšlikumi par šo pašu pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Arī 5.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir zināmā mērā redakcionāls. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 6.priekšlikumu ir iesniedzis parlamentārais sekretārs Jirgena kungs. Ierosina precizēt likumā lietotos terminus. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 7.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir lūgums precizēt terminu. Komisija to ir izdarījusi savā - 8.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. Tālāk seko vesela rinda redakcionālu priekšlikumu.

9.priekšlikumu ir iesniegusi atbildīgā komisija, labojot vai, pareizāk sakot, precizējot panta virsrakstu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 10.priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Komisija neatbalsta 11. - Juridiskā biroja priekšlikumu, bet, nedaudz precizējot, ņēmusi vērā Juridiskā biroja ieteikumu, to iekļaujot savā - 12.priekšlikumā. Lūdzam Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 11. un 12.priekšlikumu.

A.Seile. Tālāk atkal seko redakcionāli precizējumi un 13. - parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Seile. 14.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir precizējusi tekstu. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 15.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts, tikai ir nedaudz precizēts redakcionālā ziņā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 16.priekšlikums. Iesniedzis parlamentārais sekretārs Jirgens. Praktiski tas ir redakcionāls priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 17.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi un nedaudz precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 18.priekšlikums. Iesniedzis Jirgena kungs.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. Paldies.

19.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Precizē virsrakstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 20.priekšlikumu iesniedzis Jirgena kungs, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 21.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir redakcionāls. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 22.priekšlikumu iesniedzis Jirgena kungs. Komisija to ir atbalstījusi un precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 23.priekšlikums - par atsevišķas panta daļas izslēgšanu. Ierosina Jirgens, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Komisija atbalsta arī 24.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Komisija atbalsta arī 25. - parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. Tālāk seko vesela rinda redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 15.lappusē ir 26.priekšlikums. Iesniedzis parlamentārais sekretārs Jirgens. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. Arī 27., 28. un 29.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Arī 30. un 31.priekšlikumu, ko iesniedzis parlamentārais sekretārs, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 32.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Jirgena kungs. Ierosina papildināt pantu ar jaunu daļu, kurā ir stāstīts par Ministru kabineta pienākumiem un tiesībām. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Tālāk ir ļoti daudz redakcionālu priekšlikumu.

33.priekšlikums ir 19.lappusē. Šo priekšlikumu ir sagatavojusi komisija un aicina Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Saeima atbalsta.

A.Seile. 21.lappusē ir 34.priekšlikums, ko iesniedzis parlamentārais sekretārs Jirgens. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 35.priekšlikums, kuru iesniedzis Juridiskais birojs, arī tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Arī 36.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir burtiski redakcionāls precizējums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 37.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, precizējot panta virsrakstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 38.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs un lūdz sakārtot pantu numerāciju. Tas ir izdarīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 39.priekšlikums. Iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens, un komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Arī 40. - parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikumu - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 41.priekšlikumu sagatavojusi pati atbildīgā komisija, precizējot virsrakstu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Arī 42.priekšlikumu sagatavojusi komisija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 43.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Jirgens. Komisija to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. Arī 44.priekšlikumu ir sagatavojis parlamentārais sekretārs Jirgens, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Tāpat komisija ir atbalstījusi 45., 46., 47. un 48. - parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 49.priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Arī 50.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. Tāpat 51.priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 52.priekšlikumu ir iesniedzis parlamentārais sekretārs Jirgens. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 53.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija, rūpīgi izvērtējusi spēkā esošā likuma tekstu, tomēr nav atbalstījusi šo Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. Tālāk seko daudzi redakcionāli labojumi. Te ir 54.priekšlikums, kurā komisija precizē panta virsrakstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 55.priekšlikums. Komisija precizējusi 45.panta virsrakstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Un tālāk 43.lappusītē ir jau 56.priekšlikums, kurā Juridiskais birojs ierosina precizēt lēmumu pārsūdzēšanas kārtības norisi. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 57.priekšlikums. Tajā Juridiskais birojs precizē pārsūdzības nosacījumus, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 58.priekšlikums ir Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 59.priekšlikums, ko iesniedzis parlamentārais sekretārs Jirgena kungs. Ar šo priekšlikumu sākas pārejas noteikumu izskatīšana. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Seile. Un 60.priekšlikumā Juridiskais birojs iesaka Jirgena kunga priekšlikumu par spēkā stāšanās kārtību pārcelt uz šā likumprojekta pašām beigām. To komisija arī ir izdarījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.

A.Seile. 61.priekšlikums ir Razminoviča kunga priekšlikums, kas komisijā ir daļēji atbalstīts.

62.priekšlikumu ir izteicis Jirgena kungs, bet 63.priekšlikumā komisija ir apvienojusi abus šos priekšlikumus un izteikusi kopējā visaptverošā redakcijā, sadalot pa punktiem. Aicinu atbalstīt komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 61., 62. un 63.priekšlikumu.

A.Seile. 64., 65. un 66.priekšlikumu, ko par pārejas noteikumiem iesniedzis deputāts Jirgens, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Seile. Tālāk ir 67.priekšlikums, kuru iesniedzis Razminovičs. Komisija to ir it kā daļēji atbalstījusi, bet šis priekšlikums ir skatāms saistībā ar 68. un 69.priekšlikumu.

Komisija ar balsu vairākumu nav atbalstījusi Jirgena - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra - 68.priekšlikumu, tomēr jāsaka, ka pēc tam, konsultējoties gan Ministru kabinetā, gan ar speciālistiem, tika nolemts, ka būs kļūdaini, ja mēs Jirgena kunga priekšlikumu neatbalstīsim visā pilnībā. Komisijas viedoklis tomēr ir bijis tāds, tāpēc es aicinu balsot par šo 68.priekšlikumu un izšķirt šeit ar sēdes balsojumu tā likteni.

Es varu nedaudz paskaidrot arī lietas būtību. Tātad “A” kategorijas uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams darbošanās procesā izdarīt arī piesārņojošas darbības, ir jāsagatavo Ministru kabineta noteikts grafiks līdz 2007.gada 1.oktobrim. Tāda ir Jirgena priekšlikuma būtība. Komisijas priekšlikuma būtība ir tāda, ka tā pagarina šo termiņu līdz 2015.gadam. Tas ir ierosināts 69.priekšlikumā, bet tomēr šis garais termiņš neatbilst Eiropas Savienības prasībām un neatbilst arī Latvijas iedzīvotāju interesēm, jo tas pārāk būtiski var ietekmēt vidi un cilvēku veselību.

Tāpēc es lūdzu izskatīt jautājumu par 68.priekšlikumu balsojot.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Edvīns Inkēns.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Šis ir jautājums, kas tieši saistīts ar sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā, jo šis būs viens no punktiem, kas, protams, sarunu nobeigumā būs tajā strīdīgajā paketē, kas parasti izveidojas no visiem neatrisinātajiem jautājumiem.

Pagarinot šo pārejas periodu līdz 2015.gadam, mēs nonākam relatīvi neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar visām pārējām valstīm, kas pašreiz piedalās sarunās, jo jūs nevarat… neviens no jums nevar apgalvot, ka Latvijas un Igaunijas vai Latvijas un Lietuvas rūpniecība tik ļoti atšķiras, ka būtu nepieciešams tik krass un atšķirīgs pārejas periods. Ne lietuvieši, ne igauņi šajā jautājumā savās oficiālajās sarunu pozīcijās nav pieprasījuši šādu pārejas periodu. Pat vēl vairāk. Latvijas Ministru kabinets, pieņemot šo pozīciju, arī apmierinājās ar 2007.gadu, taču tas nenozīmē, ka šajā jomā nav problēmu. Tas nozīmē tikai to, ka šā pagarinātā pārejas perioda vietā ir jāizmanto citi instrumenti. Un proti. Acīmredzot šīs kategorijas rūpniecības nozares problēmu risināšanā uz to ir jākoncentrē uzmanība valdībai, jo tas ir valdības jautājums, turklāt attiecīgie Eiropas Savienības finansu instrumenti, kas mums būs pieejami līdz 2007.gadam, būs daudz lielākā apjomā, nekā tie ir šodien.

Un, protams, otrais instruments ir jaunā likumdošana, kas ir saistīta ar valsts atbalstu, un šī jaunā likumdošana ļauj mums tieši šajā jautājumā sniegt konkrētu un tiešu palīdzību šiem uzņēmumiem, tāpēc nav nepieciešamības pēc tik gara pārejas perioda, kas vienkārši apgrūtina mūsu sarunas ar Eiropas Savienību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Jirgens (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Es vēlētos jūs aicināt šajā jautājumā respektēt valdības viedokli un atbalstīt 68.priekšlikumu, bet neatbalstīt 69. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu. Pretējā gadījumā šis likumprojekts nonāks pretrunā ar Latvijas valdības apstiprināto pozīciju sarunās ar Eiropas Komisiju.

Vēlos pievērst uzmanību tam, ka atļauju pieprasīšana līdz 2007.gadam pati par sevi nebūt nenozīmē, ka atsevišķiem uzņēmumiem nevarētu tikt noteikts arī ilgāks pārejas periods labāku tehnisko paņēmienu ieviešanai. Šā likumprojekta 20.pants tieši paredz, ka varētu tikt noteikti šādi pārejas periodi, taču būtu ļoti grūti sarunās ar Eiropas Komisiju pamatot to, kādēļ pašu atļauju pieprasīšanu ir nepieciešams pagarināt līdz 2015.gadam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Pirmām kārtām es gribētu aizrādīt Seiles kundzei, ka viņa runā komisijas vārdā un ka viņai būtu nepieciešams aizstāvēt komisijas viedokli, nevis savu personīgo. Komisijas viedoklis ir tāds, ka komisija ir paudusi atbalstu 69.priekšlikumam.

Tāpat gribētu norādīt gan Inkēna kungam, gan Jirgena kungam, ka atbildīgā komisija savā 69.priekšlikumā... Ja jūs skaidri izlasīsiet tā redakciju, nevis runāsiet riņķī un apkārt, tad redzēsiet, ka tur ir teikts, ka atļaujas esošajām “A” kategorijas darbībām pieprasāmas saskaņā ar Ministru kabineta noteiktu grafiku. Tātad Ministru kabinetam būs tiesības noteikt šo grafiku līdz pat 2015.gadam. Līdz 2015.gadam! Tātad tas nav precīzi ierakstīts. Pēc 2015.gada šīs atļaujas tikai stājas spēkā, un Ministru kabinetam ir tiesības skatīties, saistīt tās kopā ar investīcijām un tad noteikt grafiku, pēc kāda tiks izsniegtas šīs “A” kategorijas atļaujas. Aicinu atbalstīt 69. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Anna Seile.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Komisija šo 68.priekšlikumu tiešām nav atbalstījusi. Pieņemot lēmumu ar balsu vairākumu, aicinu to izšķirt sēdē!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Arnis Razminovičs uztur spēkā balsojumu par 67.priekšlikumu? (No zāles deputāts A.Razminovičs: “Nē!”) Neuztur.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 68. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Aigara Jirgena priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 6, atturas - 22. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Līdz ar to balsojums par 69.priekšlikumu izpaliek.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 70.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Tālāk likumprojektā ir tikai redakcionāli precizējumi.

Līdz ar to šis likumprojekts ir izskatīts otrajā lasījumā. Aicinu to atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par piesārņojumu” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 3, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

A.Seile. 2.februāris.

Sēdes vadītājs. 2.februāris. Paldies.

Pirms izskatām nākamo likumprojektu, paziņoju, ka ir saņemti priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus par deputātu Mārtiņa Emsiņa un Aleksandra Kiršteina ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā. Vai ir iebildumi pret lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtības beigās? Nav iebildumu.

Ir iesniegts arī desmit deputātu lūgums iekļaut Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus par Dzintara Rasnača un Pētera Tabūna iekļaušanu šajā komisijā, taču nav sagatavoti lēmumu projekti. Tā ka, lūdzu, kolēģi, sagatavojiet tos, un tad mēs tos varēsim izskatīt.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt šīsdienas sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut pēc darba kārtības 37.jautājuma likumprojektu “Likums par valsts speciālo pabalstu Latvijas neatkarības atgūšanas procesā bojā gājušo personu bērniem” izskatīšanai otrajā lasījumā. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Darba likums”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti, sagatavosimies drusku ilgākam darbam! Atgādinu, ka likumprojekts “Darba likums” pirmajā lasījumā tika pieņemts vēl pirms vasaras brīvdienām. Sociālo un darba lietu komisija ļoti ilgi - no augusta otrās puses līdz decembra beigām - strādāja, lai Darba likumu sagatavotu izskatīšanai otrajā lasījumā.

Protams, likumprojekta sagatavošana otrajam lasījumam sagādāja diezgan lielas grūtības, tādēļ ka likumprojekta pieņemšanai otrajā lasījumā bija nepieciešams panākt sabalansētas sociālo partneru - darba devēju un darbinieku - tiesības un pienākumus, pilnveidot tiesisko regulējumu atbilstoši ratificēto SDO konvenciju un Eiropas Savienības direktīvu (darba tiesību jomā) minimālajām prasībām, kā arī saskaņot likumprojektu ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, it īpaši ar Civillikumu, kas darba tiesībās piemērojams kā vispārējais tiesību avots, kamēr likumprojektā ietvertas speciālās darba tiesību normas.

Pavisam tika izskatīti vairāk nekā 300 priekšlikumi. Tie ir gan atbildīgās komisijas, gan arī atsevišķu deputātu un frakciju priekšlikumi.

Likumprojekta izskatīšanu sāksim ar 1.priekšlikumu. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. 2. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

H.Soldatjonoka. 3.priekšlikums nav atbalstīts, bet ir iestrādāta precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H. Soldatjonoka. 4.priekšlikums - deputātes Rugātes priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 5.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 6. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 7.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 8. - labklājības ministra priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts iesniegtajā komisijas 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 9.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 10. - deputātu Cileviča, Klementjeva, Mitrofanova priekšlikums - ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H. Soldatjonoka. 11.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 12.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 13.priekšlikums - labklājības ministra priekšlikums - daļēji ir atbalstīts un iestrādāts komisijas iesniegtā precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 14. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un LSDSP frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 15.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 16.priekšlikums ir atbalstīts, bet mainīta pantu turpmākā numerācija.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 17.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 18.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 19.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 20.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 21.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H. Soldatjonoka. 22.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 23. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 24.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 25.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

H.Soldatjonoka. 26. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts 27. - komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts arī 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 30.priekšlikums - atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 31.priekšlikums - atbalstīts precizētā redakcijā, mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Atvainojos! 32.priekšlikums daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 33.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

H.Soldatjonoka. 34.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 35.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 36.priekšlikums - daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 37., 38. un 39.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. 40.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 41. un 42.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

H.Soldatjonoka. 43.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 44.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 44. un 45.priekšlikumu.

H.Soldatjonoka. 46.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

H.Soldatjonoka. 47.priekšlikums - daļēji atbalstīts un 48. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 49.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 50., 51. un 52.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 53.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 54.priekšlikums un 55.priekšlikums ar mainītu turpmāko pantu numerāciju ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 56.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 57.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 58.priekšlikums - daļēji atbalstīts un 59. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. 60.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

H.Soldatjonoka. 61.priekšlikums - atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 62.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 63.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 64.priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

H.Soldatjonoka. 65.priekšlikums - daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 66. un 67.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Vineta Muižniece vēlas debatēt par šiem priekšlikumiem? Nē. Paldies. Tiek atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

H.Soldatjonoka. 68.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 69.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 70.priekšlikums ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Un 71.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 72., 73. un 74.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 75.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 76.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

H.Soldatjonoka. 77. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

78.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 79.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 80.priekšlikums - atbalstīts daļēji, 81. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. 82.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 83. - labklājības ministra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

H.Soldatjonoka. 84.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 85.priekšlikums - daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

H.Soldatjonoka. 86. un 87. - atbalstīti priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 88. ir atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 89.priekšlikums - daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. 90.priekšlikums nav atbalstīts, bet ir precizēts panta trešās daļas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

H.Soldatjonoka. 91.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 92.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 93.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

H.Soldatjonoka. Daļēji atbalstīts ir 94.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

H.Soldatjonoka. Un 95.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 96.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 97.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 98.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 99.priekšlikums - atbalstīts, bet ir precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

H.Soldatjonoka. 100. un 101.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

H.Soldatjonoka. 102. - deputātes Rugātes priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 103. - Juridiskā biroja un labklājības ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 104.priekšlikums - atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 105. - sociāldemokrātu priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 106. - komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

H.Soldatjonoka. 107. un 108.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. 109.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 110. - Rugātes priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 111. - sociāldemokrātu priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 112.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Atbildīgās komisijas priekšlikums nr.113 ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 114. - sociāldemokrātu priekšlikums - ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

H.Soldatjonoka. 115. - komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 116. - sociāldemokrātu priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

H.Soldatjonoka. 117.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 118. un 119.priekšlikums ir atbalstīts ar precizētu redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. 120.priekšlikums un 121.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 122.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

H.Soldatjonoka. 123. un 124.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. Nav atbalstīts 125.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

H.Soldatjonoka. 126.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 127.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. 128., 129. un 130.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts ir arī 131.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

H.Soldatjonoka. 132.priekšlikums nav atbalstīts, bet ir precizēta šā panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies.

H.Soldatjonoka. 133. - labklājības ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 134.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

H.Soldatjonoka. 135.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 136.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 137.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 138. un 139. ... Es atvainojos, 138.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 139.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 140.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 141.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 142. - labklājības ministra Požarnova priekšlikums -daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

H.Soldatjonoka. 143.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. 144.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 145. un 146.priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

H.Soldatjonoka. 147.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 148.priekšlikums - atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 149.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Neiebilst neviens.

H.Soldatjonoka. 150.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 151.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 152.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 153.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 154.priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 155.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 156.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 157.priekšlikums - atbalstīts...

Sēdes vadītājs. Par 156.priekšlikumu atklājam debates.

H.Soldatjonoka. Jā, atvainojos.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Priekšsēdētāja kungs!

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret 156.priekšlikumu? Nav iebildumu. Atklājam debates par 157.priekšlikumu.

Roberts Judžs.

R.Jurdžs. Cienījamais Prezidij! Augsti godājamie deputāti! Šis ir priekšlikums, ko piedāvā Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija. Frakcija iesaka šādu tekstu: “Minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto iztikas minimumu.” Nacionālā trīspusējā padome, tātad darba devēji, darba ņēmēju arodbiedrības un valdība, ir saskaņojusi šo tekstu. Nacionālajā trīspusējā padomē vienojās, ka pastāvēs pašreizējā kārtība, ka šo minimumu valstī nosaka Ministru kabinets. Par šā minimuma noteikšanu notiek diskusijas, tiek izskatīta visa procedūra. Kā jūs zināt, pašlaik minimālā alga ir 50 lati. Ar lielām grūtībām ir panākta vienošanās, ka no šā gada 1.jūlija minimālā darba alga būs 60 lati. Un tātad šis likums nosaka, ka jebkuram darba devējam ir jāmaksā šī noteiktā minimālā alga.

Ja mēs šim tekstam pievienojam vārdu “iztikas”, kā šeit piedāvāts, tad nonākam pretrunā, jo iztikas minimumu nosaka statistika, iztikas minimumu nosaka pēc 90.gadu sākumā izveidotās metodoloģijas, pēc izveidotā pārtikas groza. Un, kā zināms, statistiski ir noteikts, ka pagājušajā gadā iztikas minimuma robeža ir bijusi apmēram 89 lati. Šis skaitlis tātad mainās katru gadu, to nosaka statistika. Ja mēs likumā ievietojam terminu “iztikas minimums”, tad destabilizējam situāciju darba tirgū. Šis process tiek novērtēts ar statistikas palīdzību, tātad - neatkarīgi no valdības lēmumiem un esošās ekonomiskās situācijas. Arodbiedrībām un arī darba devējiem ir tiesības cīnīties par minimālās darba algas palielināšanu vai samazināšanu, un šis process norit veiksmīgi. Process ir izstrādāts. Es piekrītu, ka minimālā darba alga nav liela, apzinīgie darba devēji tāpat var maksāt lielāku minimālo darba algu. Darba devēju konfederācija ir vienojusies, ka uzņēmumos, kuri ietilpst Darba devēju konfederācijā, minimālā darba alga jau no pagājušā gada janvāra ir 65 lati. Tā ka es domāju, ka deputātiem nevajadzētu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas nav saistīts ar tautsaimniecībā notiekošajiem procesiem, ar fiskālajiem procesiem. Ir izteikta labā vēlme, labā griba - ar vienu likumā izdarītu ierakstu palielināt algu, nenorādot līdzekļu avotus un neuzlabojot mehānismus ekonomikā.

Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Mēs šodien ļoti daudz un nopietni runājam par to, lai, piemēram, īrniekiem būtu iespējams godprātīgi samaksāt īri un maksu par komunālajiem pakalpojumiem. Un tajā pašā laikā mēs gribam, lai minimālā darba alga būtu 50 lati un lai arī demogrāfiskās problēmas tiktu risinātas. Kolēģi, šie vārdi nesaskan ar darbiem, tāpēc mēs uzskatām, ka, neapšaubāmi, ir nepieciešams minimālo darba algu tomēr noteikt tādā līmenī, kāds būtu reālam iztikas minimumam. Ja valdības partijas pašreiz nevar atrast finansu līdzekļus, tad noteiksim to, piemēram, ar nākamā gada 1.janvāri vai nākamā gada 1.jūliju! Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka pie labas gribas varētu šos jautājumus atrisināt. Savulaik mums ir bijuši ar kolēģiem Rīgas domē un arī ar kolēģiem no “Latvijas ceļa” strīdi par šiem pašiem īrnieku jautājumiem, bet tagad mēs redzam šo lielo, nu, teiksim, progresu īrnieku tiesību aizsardzības spējā. Un pat ar likumdošanas iniciatīvām nāk mūsu kolēģi. Nu tādā gadījumā neaizmirsīsim arī medmāsas, neaizmirsīsim arī skolotājus, neaizmirsīsim arī citus cilvēkus, kas strādā valsts iestādēs un institūcijās! Vajadzētu tomēr arī šo jautājumu risināt, lai būtu tomēr iespēja vismaz tos pašus darbiniekus apģērbt, paēdināt un lai viņi varētu samaksāt īres un komunālos maksājumus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāte Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka. Cienījamie deputāti! Lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 157. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 6, atturas - 53. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

H.Soldatjonoka. 158.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 159.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 160.priekšlikums, kuru iesnieguši sociāldemokrāti, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 161.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 162.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 163. un 164.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 165.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 166.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 167.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 168.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 169.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 170.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 171. un 172.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 173.priekšlikums atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 174.priekšlikums - daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 175.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts ir arī 176.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

H.Soldatjonoka. Nav atbalstīts sociāldemokrātu iesniegtais 177.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

H.Soldatjonoka. 178.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Ir atbalstīts 179.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. Ir atbalstīts arī 180. un 181.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Nav atbalstīts 182.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Precizētā redakcijā atbalstīts 183.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. Nav atbalstīts 184.priekšlikums.

Atbalstīts 185.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 184. un 185.priekšlikumu.

H.Soldatjonoka. Ir atbalstīts 186. un 187.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts arī 188.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Nav atbalstīts 189.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts 190.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts 191. un 192.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Nav atbalstīts 193.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Nav atbalstīts 194.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts 195.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 196.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts arī 197.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 198.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 199.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 200. un 201.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. Ir atbalstīts arī 202. un 203.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts 204., 205. un 206.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts 207.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 208. un 209.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts ir 210.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Nav atbalstīts 211.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 212.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

H.Soldatjonoka. Nav atbalstīts 213. un 214.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts 215.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Daļēji atbalstīts 216.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts 217.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. Nav atbalstīts 218.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 219., 220. un 221.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. Ir atbalstīts... piedodiet, nav atbalstīts 222.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts 223.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. Nav atbalstīts 224. un 225.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 226.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 227.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 228.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, atklājam debates par 228.priekšlikumu. Andris Šķēle.

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu šoreiz neatbalstīt komisijas viedokli un noraidīt sociāldemokrātu frakcijas un deputāta Deņisova priekšlikumu, jo pirmā lasījuma redakcija paredzēja tādu situāciju, ka bez uzskaitītajiem konkrētiem, tik būtiskiem pārkāpumiem, ko varēja būt izdarījuši darbinieki, lai varētu notikt viņu atbrīvošana no darba, bija paredzēts vēl speciāls gadījums, ka ne tikai šajos konkrēti uzskaitītajos gadījumos, bet vēl arī citos neparedzētos gadījumos caur tiesu ir iespējams pieprasīt darbinieka atlaišanu. Piemēra pēc, es varētu griezties, teiksim, pie Deņisova kunga, ja darbinieks sistemātiski un rupji lamājas, aizskarot, pieņemsim, sievietes savā darbavietā. Te nav uzskaitīts tāds darba pārkāpums! Tad nu iznāk, ka tādu darbinieku atlaist nevar, ja kaut vai kolektīvs nāk un prasa; ja nāk kāda sieviešu brigāde un saka: “Saprotiet, šis te vīriešu kārtas pārstāvis ļoti rupji aizskar mūs diendienā un diendienā dara to atkārtoti.” Tad šobrīd, ja mēs nobalsosim komisijas viedokli, iznāk, ka viņu atbrīvot nevar, jo viņš godprātīgi ierodas darbā, viņš ir atnācis laikus, viņš ir precīzs, viņš ir tīrā halātā, bet viņš uzvedas vienkārši cūcīgi. Šādā gadījumā varētu caur tiesu, pieaicinot attiecīgi aizskartās personas, tomēr šādu darbinieku atbrīvot.

Varbūt tas ir nedaudz vulgārs piemērs, ko es minēju, varbūt tas ir teikts nedaudz pārspīlēti, bet es tomēr aicinu atteikties no tādas pieejas, ka mēs vēlamies likumdošanā uzskaitīt tikai konkrētus gadījumus, par kuriem ir iespējama atbrīvošana no darba. Mēs nekad nespēsim uzskaitīt visus tos gadījumus, kādi varētu reālajā dzīvē izveidoties, lai darbinieks un darba devējs varētu kārtot savas darba attiecības. Savā laikā prūšu tiesībās bija mēģinājums reglamentēt visu, cik vien sīki varēja, par ko un kam vajadzētu atbildēt. Tas nonāca līdz absurdam, jo beigu beigās konstatēja, ka nav iespējams aprakstīt visas reālās dzīves situācijas.

Tāpēc man ir lūgums atstāt spēkā šo pirmā lasījuma redakciju, kādu valdība to bija iesniegusi, paredzot iespēju darba devējam caur tiesu arī konkrēti likumā neminētos gadījumos pieprasīt darbinieka atbrīvošanu. Tātad caur tiesu varētu dot šādas tiesības pieprasīt darbinieka atbrīvošanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie kolēģi, Latvijas Republikas pilsoņi! Es izprotu Andra Šķēles bažas, ka varētu notikt zināmas nelāgas rīcības arī no darbinieku puses pret citiem darbiniekiem, nevis tikai no daba devēja puses pret darba ņēmējiem. Tomēr šeit es gribētu uzsvērt vienu - to, ko Šķēles kungs, manuprāt, ir palaidis garām. Citi likumi taču paliek spēkā arī pēc Darba likuma pieņemšanas! Tā ka, es domāju, šeit nav nepieciešams paplašināt šīs izņēmuma kārtā darba devējam dotās tiesības kādu atlaist no darba, pamatojoties uz tikumības un savstarpējās taisnprātības apsvērumiem. Citi likumi taču paliek spēkā! Arī tie, kuri regulē atbildību par iespējamo seksuālo uzmākšanos. Tā ka tas nebūt nav tas, kas mums šeit būtu jāuzklausa un jāatbalsta tas, ko teica Šķēles kungs.

Es gribētu uzsvērt to, ka līdz ar šiem tikumības un morāles apsvērumiem var veidoties ļoti dažādas attiecības gan darbinieku, gan arī, teiksim, darbinieku un darba devēju vidū. Un, ja mēs tagad ļausim, balstoties uz neviendabīgu tikumības izpratni, darba devējam atlaist darbinieku, tad es domāju, ka tas nav nopietni. Lai spēkā paliek likuma norma, kas šīs attiecības risina. Nesāksim šeit pielāgot katra atsevišķa darba devēja morāles kritērijiem un līmeņiem visas mūsu attiecības darba ņēmēju un darba devēju vidū.

Sēdes vadītājs. Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Latvijas Republikas sievietes! Es gribētu teikt, ka šī norma runā par tēmu, kas īstenībā Latvijas sabiedrībā un Latvijas likumdošanā un varbūt arī Latvijas politikā nav diskutēta, jo tā ir ļoti delikāta tēma. Un faktiski atklāti par šo tēmu neviens nerunā. Tomēr šobrīd darba tirgū sievietēm ir ļoti sarežģīti atrast darbu, it sevišķi tad, ja viņām varbūt vecums ir ne tāds… Vīrieši varbūt par šo diskrimināciju runās no dzimuma viedokļa, bet šīs attiecības, kas mēdz pastāvēt, ka ļoti bieži pieņem darbā tieši gados jaunākas sievietes, bet nepieņem gados vecākas sievietes, ir balstītas uz to, ka paralēli tiešajiem darba pienākumiem varbūt netiešā veidā priekšnieks lūdz izdarīt arī kādus citus papildu pakalpojumus… vai vismaz dod tādus mājienus. Un faktiski tā ir darba devēja atbildība, kāds ir morālais klimats šajā iestādē. Kāpēc gan kādam no darba ņēmējiem būtu jācieš no sava tiešā priekšnieka kaut kādām uzmācīgām idejām?

Līdz ar to es domāju, ka, patiesību sakot, tas apstāklis, ka es kā persona varētu celt prasību tiesā, ir tikai viena jautājuma puse, bet otra ir tā, ka jebkuram darba devējam ir pienākums radīt normālu klimatu viņa iestādē vai uzņēmumā, un šinī gadījumā es atbalstītu tādu viedokli, ka šī norma no likuma nebūtu izslēdzama.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi, pēc Dobeļa kunga lūguma es jums atgādinu: tuvojas 8.marts! Dobeļa kungs arī sola, ka šoreiz, protams, pasniegs ziedus visām frakcijas sievietēm. Tas ir iesākumam, izpildot Dobeļa kunga lūgumu.

Un tagad atgriezīsimies pie tā jautājuma, kuru mēs pašlaik diskutējam. Ilgstoši strādājot arī arodbiedrību sistēmā, es saskāros ar to, ka tādi jēdzieni kā tikumība un savstarpējās saites ar saprātības apsvērumu ir ļoti “peldošas” normas, un, kā to norādīja Počas kundze, no vienas puses, tās var tikt lietotas, kādu aizsargājot, bet, no otras puses, tās var tikt lietotas kā represīvs mehānisms.

Un šinī brīdī es taisni negribu runāt par to, ka tas aizsargās sievietes. Tikpat labi arī administrācija var tās lietot pret sievietēm, uzskatot, ka, lūk, viņas uzvedas nepiedienīgi, tā ka savstarpējie taisnprātības apsvērumi… Tas viss man šķiet ļoti interesanti. Ja kāda sieviete pieteiks, teiksim, darbā streiku, vai viņa būs taisnprātīgi rīkojusies pret savu darba devēju? Un līdz ar to te var atrast ļoti “peldošas” normas.

Es aicinu atbalstīt Deņisova kungu, jo šeit šī norma nesargās sievietes, teiksim, no seksuālās uzmākšanās… Bet tam visam ir jābūt Kriminālkodeksā vai citos likumos. Administratīvajā kodeksā ir noteikta daudz pieņemamāka atbildība.

Es aicinu atbalstīt Deņisova kungu!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Zinot to, ka mums ir skaista korupcija valstī un ka tā ir atzīta… Nesen kāds Vācijas žurnāls ļoti labi aprakstīja, kas pie mums notiek… Zinot to, ka mums ir pārdota valsts, ar tiesas lēmumu liels uzņēmējs varēs panākt, lai tiktu vaļā no nepatīkamiem cilvēkiem, protams, pēc viņa uzskata… Protams, ka tie ir arī taisnīgi cilvēki. Tā ka te nav problēmu. Tāpēc ir tapis ierosinājums, ko iesniegusi Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija. Deputāts Deņisovs ir jāatbalsta, un arī komisija pilnīgi pareizi atbalstīja.

Attiecībā uz tikumību, tā, ziniet, rada ļoti daudz jautājumu, un, ja paskatās citās valstīs to un paskatās, kā ar to tikumību ir pie mums, kas ir patīkams darba devējam un kas ir nepatīkams, tad tur ir daudz problēmu, tāpēc šo nevar atstāt, tas ir jāizņem laukā.

Lai atbrīvotu cilvēku, var būt ļoti daudz dažādu iemeslu, bet, ja mēs vēl paņemsim klāt arī to sievieti… Ka var ar tiesas lēmumu - tas nav korekti un nav labi, un tāpēc es aicinu nerīkot te baigās debates, bet tas ir jāizslēdz laukā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Attiecībā uz 228.priekšlikumu šeit nav nebūtu strīds par to, var vai nevar darba devēji atlaist un uzteikt darba līgumu šādos aprakstītajos gadījumos… Loģiski, ka var uzteikt un varbūt pat vajag uzteikt. Varbūt ne tikai vīrieši uzmācas sievietēm, jo mums ir dzimumu līdztiesība… Bet es tomēr aicinu to lietu apskatīties juridiski.

98.panta pirmajā daļā skaidri un gaiši pateikts, ka darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla pārkāpis noteikto darba kārtību. Jautājums netiek virzīts tā, ka pēkšņi parādās šāda izņēmuma kārtība, ko neviens iepriekš nezina. Ja kāds to uzskata par būtisku, šo “svarīgi iemesli”, tad pirms tiesas to izdomās darba devējs.

Tātad šeit ir vairākas nezināmas pakāpes, par kurām darbinieks neko nezina. Tāpēc eksistē šī 98.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā darba kārtība, kura ir jāpieņem un kura ir pirms tam jādara zināma darbiniekam. Līdz ar to, ja viņš to pārkāpj, tad attiecīgi seko darba uzteikums. Tāda ir sistēma, un tāda ir cilvēciskā un juridiskā loģika, nevis pēkšņi sāk runāt par izņēmuma kārtību... Runa ir par svarīgu iemeslu un vēl par 16 nekonkrētiem formulējumiem, kurus katrs var savirknēt savā izdomātajā kārtībā, ja viņš kādam grib uzteikt darba līgumu un tikt no kāda vaļā. Ja tā ir viesnīca, tad darbiniekiem ir jābūt formās, ja tā ir institūcija, kur strādā ar klientiem, viņiem ir jābūt skaidrā, ja tās ir biroja attiecības, tad darbiniecēm ir jābūt korektām, pieklājīgām, bez rupjības un tā tālāk.

Izdodiet šos noteikumus, dariet tos zināmus pirms darba līguma parakstīšanas, izkariet tos pie sienas, un tad par darba pārkāpumu jūs mierīgi saskaņā ar šo pantu darbinieku atlaidīsiet. Mēs atlaidām, un vienmēr tādi cilvēki tiek atlaisti no darba, bet ne jau šādā veidā - ar šādu strīdīgu formulējumu, kas tiesām visās trijās instancēs radīs tūkstošiem strīdīgu lietu un simtiem dažādu viedokļu. Tas tikai noslogos mūsu tiesu sistēmu.

Likums šeit ir pietiekami normāli uzrakstīts, arī 98.panta pirmās daļas 1.punkts. Vienīgi trešajā lasījumā varbūt būtu jārunā par noteiktās darba kārtības kaut kādiem noteikumiem. Tātad kaut kā to vēl vajadzētu precizēt šeit, vai tiem ir jābūt tādiem, kas ir jādara zināmi, vai citādāk.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns, otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Šeit ir jāsaka pavisam vienkārši: šinī gadījumā mēs ne tik daudz aizstāvam Aijas Počas pieminētās sieviešu tiesības pret nekaunīgo vīriešu uzmākšanos, bet vienkārši ierobežojam darba devēja tiesības traktēt tikumību un morāli, lai pēc tam atlaistu izņēmuma kārtībā gan sievieti, gan arī vīrieti atkarībā no vajadzības. Kaut vai tāda situācija. Teiksim, būs kāda vientuļā māte, un viņai būs radusies, piemēram, attiecīga situācija, kuru dažs vērtēs, ka viņa varbūt ir pārkāpusi kādu tikumības normu. Var būt, ka viņas mīļotā persona, teiksim, ir bijis precēts vīrietis. Un tad šo sievieti varēs atlaist no darba izņēmuma kārtā. Es domāju, ka šeit tā nav norma, kas sargātu vai saudzētu sievietes vai vīriešus, vai vēl kādu citu. Šeit ir vienkārši nepieļaujama pati sistēma, ka Kriminālkodeksa normas mēs ieviešam Darba likumā.

Sēdes vadītājs. Aija Poča, otro reizi.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Jā, es varbūt nebūtu runājusi, ja Baldzēna kungs nebūtu teicis vārdus, ka sociāldemokrāti īpaši neuztraucas par sieviešu problēmām. Es līdz šim domāju, ka sociāldemokrāti uztraucas par visu iedzīvotāju problēmām, to skaitā arī par sieviešu problēmām. Un šajā sakarībā es gribu teikt, ka es tiešām atvainojos visiem vīriešiem par to, ka es nekomentēju to, ka attiecības, par kurām es runāju pirmajā uzstāšanās reizē, varētu būt arī pretējas - ka varbūt arī kāds vīrietis var ciest no līdzīgām problēmām. Bet runa jau ir par šo iemeslu, kāpēc varētu atlaist... Nezin kāpēc mēs atkal visu to noreducējam tikai uz dzimumu attiecībām, lai gan šīs lietas var būt pavisam ikdienišķas - tādas, kas sadzīvē gadās katru dienu. Teiksim, man ļoti nepatīk Jānis vai Pēteris, Anna vai Marija un tāpēc es viņai katru dienu cukura vietā kafijā ieberu sāli vai vienkārši regulāri paņemu viņas mapi ar dokumentiem, vai regulāri izdaru vēl kaut kādas citas, es gribētu teikt, pilnīgi neadekvātas rīcības, kas, godīgi sakot, vispār normālam cilvēkam neliekas iespējamas tikai tāpēc, ka normāls cilvēks par tādām izdarībām vispār nespēj iedomāties. Un tas viss nekad netiks aprakstīts kaut kādā iekšējās darbības instrukcijā vai nolikumā. Nu būsim taču reālisti! Mēs ikdienā saskaramies ar dažām situācijām, kad mums vienkārši nolaižas rokas, jo likumdošana mums neatļauj tās risināt. Tas ir tad, ja ir aizskartas cilvēku jūtas, gods vai cieņa un nav nekādu instrumentu, ar kuriem vispār varētu darboties.

Pie tam, ja jūs ļoti uzmanīgi izlasīsiet panta trešo daļu līdz beigām, tad redzēsiet, ka tur ir arī teikts: “Jautājumu par svarīga iemesla esamību izšķir tiesa pēc sava ieskata.” Nav tā, ka darba devējs ir tas, kurš vienkārši var atlaist darba ņēmēju. Viņš viena mēneša laikā var celt prasību tiesā...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

A.Poča. Un jautājumu izšķir pēc sava ieskata tiesa.

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi un cienījamā Počas kundze! Nav taisnība, ka sociāldemokrāti nemīl sievietes. Nu, goda vārds, nav tas tā!

Šķēles kungs, es gribētu jūsu minēto piemēru apgriezt otrādi. Pieņemsim, ka ir otrāda situācija! Ja sāk nepieklājīgi lamāties darba devējs, ko tādā situācijā lai dara darba ņēmējs? Vai viņš var atlaist darba devēju? Nevar. Tātad tādā gadījumā laikam būtu jāatceras tas uzraksts, kas bija virs tā krēsla, kurā jūs sēdējāt: “Viena taisnība visiem.”

Nu es saprotu, ka tas ir viens no tādiem šā laika pašiem smalkākajiem jokiem. Tomēr vajag to atstāt kā tādu horizontu “dullajiem daukām”. Lai paliek šī cerība uz vienu taisnību visiem.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es patiesībā nesaprotu, kā var tā strīdēties. 95% strādājošo, ja viņi jūt kādu vainu, viņi mierīgi aiziet no darba, un nav nekādas tiesas tur vajadzīgas. Bet ir atbalstīti īpaši cilvēki, un ekskluzīvi gadījumi Latvijā tik tiešām bija, tas laikam bija Nekustamo īpašumu aģentūrā, Izglītības ministrijā un citās iestādēs: tik tiešām viņš aiziet, un pēc tam viņš pietiesā ļoti lielas naudas summas, un to vienā mierā nomaksā mūsu cilvēki, kuri maksā savus nodokļus. Tas ir cits jautājums. Bet, ja te atstāj tādu formulējumu, kāds te ir iestrādāts, tas ir ļoti pazemojoši mūsu cilvēkiem.

Atklāti sakot, ir vienalga, vai darbinieks, uz kuru tas attiecas, ir sieviete vai vīrietis, bet šādu formulējumu te nevar atstāt. Un es pilnīgi piekrītu savu kolēģu viedoklim un arī komisijas viedoklim.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Godājamās deputātes! Cienījamie deputāti! Te tika minēti daudzi argumenti par šīs sadaļas atstāšanu likumā un daudzi “pret”. Precīzi lasot šīs daļas redakciju, kādu likumprojekta veidotāji ir izstrādājuši, ir jāteic, ka šī daļa diemžēl ir formulēta ārkārtīgi nekonkrēti. Šie formulējumi būtu derīgi ētikas kodeksam, šie formulējumi būtu derīgi arodbiedrību līgumam ar darba devēju, bet nekādā ziņā tik vispārīgus principus mēs nedrīkstam iestrādāt likumā.

Mēs zinām, ka katram cilvēkam, kas atrodas šajā zālē, katram cilvēkam, kas pašlaik klausās šo Saeimas sēdi, ir pilnīgi citādi priekšstati par tikumību, par savstarpēju taisnprātību. Proti, tieši tie jēdzieni būs tieši tie kritēriji, kas noteiks, kā konkrētajā gadījumā rīkoties darba devējam - iesūdzēt tiesā darba ņēmēju vai ne. Līdz ar to katrs cilvēks un tai skaitā jebkurš darba devējs varēs šo normu traktēt ārkārtīgi plaši, jo tikumības un taisnprātības jēdziens ir morāles kategorija un likumā kā konkrēta norma tā nebūtu iestrādājama. Tas arī ir sociāldemokrātu galvenais mērķis - nepieļaut tik brīvu traktējumu šajā gadījumā. Tas arī ir mūsu galvenais mērķis, kura dēļ mēs aicinām izņemt šo normu ārā. Es lūdzu ieklausīties mūsu viedoklī! Taču, ja kāds pastāv uz to, ka vajag šo normu, tādā gadījumā noteikti būs te jāiestrādā ļoti precīzi kritēriji - tā, kā tas mūsu likumos parasti tiek darīts. Pateicos par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Helēna Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka. Arī komisiju likumprojekta apspriešanas laikā satrauca šis formulējums: “Izņēmuma kārtā...” Kāpēc citos pantos nav tāda teikuma, kurā būtu vārdi “izņēmuma kārtā”? Protams, pārskaitīt visus tos tikumības pārkāpumus, kas varētu būt un kas ierobežotu cilvēku tiesības un tā tālāk... Un iedomājieties tās tiesas, kuras tagad mūsu valstī nodarbosies ar šiem jautājumiem un kuras jau tā ir pārslogotas! Tāpēc es personīgi tomēr atbalstu komisijas viedokli un aicinu balsot par komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 228. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas un deputāta Deņisova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 21, atturas - 30. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

H.Soldatjonoka. 229.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Daļēji atbalstīts ir 230. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts 231. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. Atbalstīts ir arī 232. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 233. - deputātu Cileviča, Klementjeva un Mitrofanova priekšlikums - diemžēl nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 233. - deputātu Cileviča, Klementjeva un Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 33, atturas - 24. Priekšlikums noraidīts.

H.Soldatjonoka. 234. - labklājības ministra Požarnova priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 235.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 236. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 237.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Baldzēns vēlas runāt par 237.priekšlikumu? Lūdzu! Atklājam debates par 237.priekšlikumu.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Es gribētu uzsvērt to, ka par šo jautājumu ir diezgan vētraini diskutēts Sociālo un darba lietu komisijā. Praktiski par to ir balsots četras vai piecas reizes, un tas viss ir dažādi grozīts, gan ar atbalstu, gan bez atbalsta... Un tāpēc es uzskatu, ka tas ir zināmā mērā mans pienākums - uzstāties par 237.priekšlikumu un pateikt galveno, kas šeit ir.

Pirmām kārtām jāteic, ka jau vairāk nekā desmit gadus - neatkarīgās Latvijas gadus - ir bijušas arodbiedrībām lielākas tiesības tādā gadījumā, ja darba devējs grib atbrīvot darbinieku un ja iemesls nav bijis ne dzērums, ne narkotiku lietošana. Arī tad, ja grib uzņēmuma likvidēšanas gadījumā un citos izņēmuma gadījumos atlaist kādu darbinieku, arodbiedrības biedru, ir vajadzīga arodbiedrības piekrišana. Latvijā šāda norma ir darbojusies kopumā jau vairāk nekā 50 gadus. Es gribētu uzsvērt to, ka šī norma lielā mērā ir devusi iespējas samazināt daudzus tiesu darbus un atvieglot tiesu darbību, jo arodbiedrība vienmēr ir izskatījusi šos jautājumus pēc būtības. Ja darba devējam ir taisnība, tad neko nevar darīt. Tad ir tik tiešām jāpiekrīt šā arodbiedrības biedra atlaišanai. Taču gadījumos, kad ir bijuši strīdīgi jautājumi, šīs tiesības ir ļāvušas konfliktu zināmā mērā noregulēt ar konsultācijām un ar saskaņošanu pirms tam. Bieži vien lēmumi ir pieņemti nevis strīda karstumā, bet gan pēc tam, kad lēmuma nepieciešamība ir nopietni izdiskutēta.

Kolēģi! Es gribētu uzsvērt, ka par to, lai būtu iepriekšējā, pirmajā lasījumā pieņemtā norma, lai būtu šī piekrišana no arodbiedrības puses, ir iestājusies Nacionālā trīspusējā sadarbības padome, kurā ietilpst arī Ministru kabinets. Atbilstoši visiem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes protokoliem mēs to varam apliecināt un pierādīt. Tad nu kārtējo reizi ir jautājums - vai šinī gadījumā Saeimas deputāti no valdības partijām piekrīt šai Ministru kabineta rakstiski apliecinātajai pozīcijai vai balsos “pret”? Tas ir viens jautājums.

Nākamais, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība šajā jautājumā ir panākusi principiālu vienošanos ar Latvijas Darba devēju konfederāciju. Arī konfederācija piekrīt šīs normas saglabāšanai. Tātad darba ņēmēji piekrīt, viņu organizācijas piekrīt, Latvijas Darba devēju konfederācija piekrīt, un arī Ministru kabinets ir piekritis. Mēs gribam revidēt... Es gribētu uzsvērt, ka daudzās, daudzās valstīs, to skaitā Eiropas Savienības valstīs, ir ārkārtīgi svarīgi tas, kāds ir bijis rezultāts kompromisam ar Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi. Un tā rezultātu respektēs arī Saeimas politiķi. Vismaz pamatprincipus.

Ko es vēl gribētu uzsvērt šajā sakarā? Kolēģi, ne reizi nav bijis tā, ka Eiropas Savienība būtu prasījusi, lai mēs samazinātu tās garantijas, kuras ir Latvijas Republikas likumdošanā dotas darba ņēmējiem. Ne reizi! No Eiropas Savienības ekspertu puses šādu prasību nav.

Līdz ar to es gribētu pateikt, ka, ja mums kādā jautājumā ir bijušas lielākas tiesības nekā starptautiskajos tiesību aktos, tas nav pretrunā ar Eiropas Savienības rekomendācijām, tas nav pretrunā ar to kārtību, kāda ir Eiropas Savienības dalībvalstīs, kuru vidū būt mēs tiecamies.

Es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu, kas ir ārkārtīgi svarīga. Tajās valstīs, kuru likumdošanā pašreiz nav šādas normas par arodbiedrību biedriem (piemēram, Vācijā), ir mazliet citāds likums - likums par darbinieku padomēm, kurās ar 80-90% pārsvaru vienmēr ir bijušas arodbiedrības. Darbinieku padomes pārstāv darbiniekus, vienalga, vai tie būtu darba ņēmēju arodbiedrības pārstāvji vai vienkārši neatkarīgi darba ņēmēji bez arodbiedrībām. Bez darbinieku padomes piekrišanas darbinieku atlaist nevar.

Tāpēc es aicinu ņemt vērā šo Vācijas likumdošanas pieredzi, kas apliecina tikai vienu: mēs nedrīkstam pieļaut darba devēja patvaļu tādos gadījumos, kas var skart likumīgas darba ņēmēju tiesības.

Kolēģi! Es uzskatu, ka ir jāuzsver arī tas, ka šis lēmums ir politisks lēmums. Šis lēmums ir jautājums arī par to, vai mēs atbalstām Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi, respektējam padomes trīs pušu individuāli izteikto gribu...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

E.Baldzēns. ... vai vēlamies pieņemt zināmā mērā politisku lēmumu, kas vērsts pret arodbiedrībām. To es tādā gadījumā saistītu ar atriebšanos par referendumiem, kuri notika sakarā ar “Latvenergo” un pensiju jautājumu.

Sēdes vadītājs. Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es gribētu faktiski uzdot jautājumu Baldzēna kungam un gribētu šeit saņemt arī atbildi, lai varētu ar pilnu pārliecību balsot par komisijas piedāvāto redakciju. Mani mulsina viena lieta. Pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā ir regulētas darba devēja un darbinieka, arodbiedrības biedra, attiecības, kuras var tikt saskaņotas ar arodbiedrību. Turpretī tagad komisijas piedāvātajā redakcijā ir īpaši uzsvērtas arodbiedrības vēlētās institūcijas priekšsēdētāja tiesības. Tas, manuprāt, nez kāpēc nostāda šā vēlētā arodbiedrības priekšsēdētāja vai amatpersonas tiesības augstāk par citu arodbiedrības biedru tiesībām. Godīgi sakot, it sevišķi lielos uzņēmumos, kur ir tūkstošiem strādnieku, šāds vēlēts arodbiedrības vadītājs var ļoti būtiski ietekmēt savu arodbiedrības biedru uzskatus vai arī tiesības vai lemtspēju un tamlīdzīgi. Es gribētu dzirdēt argumentāciju, kāpēc tas tiek īpaši uzsvērts.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Prezidij! Saeimas deputāti! Es gribētu atbalstīt atbildīgās komisijas izstrādāto redakciju, jo tā ir elastīgāka un aizsargā abas puses - darba devēju un darba ņēmēju. Turklāt tas uzliek pienākumu arodbiedrībām nopelnīt darbinieku kolektīva uzticību. Atbildīgās komisijas pieņemtās panta redakcijas otrajā daļā ir rakstīts: “Darba koplīgumā var noteikt, ka darba devējam darbinieku arodbiedrības iepriekšēja piekrišana nepieciešama, arī uzteicot darba līgumu ar citiem darbinieku arodbiedrības biedriem.” Tad tas ir arodbiedrības pienākums - noslēgt koplīgumu, panākt tādu aizsardzību. Nevar ielikt likumā normu, ka jārīkojas ļoti neelastīgā veidā, ka arodbiedrībai automātiski ir veto tiesības. Ja mēs skatām pirmajā lasījumā pieņemtā 99.panta pirmās daļas redakciju, tad redzam, ka tur ir norādīts ļoti maz gadījumu, kuros darba devējam nav iepriekš jāprasa arodbiedrības piekrišana darbinieka atlaišanai. Es pat domāju, vai Baldzēna kungs nav šajā ziņā darba devēja pusē. Tika piesaukta 50 gadus ilgā labā prakse, kāda šajā ziņā, darba jomā, ir bijusi Latvijā. Es domāju, ka tie ir tie 50 gadi, ko es negribētu turpināt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es gribētu atbildēt Aijai Počai, jo viņa izvirzīja ļoti nopietnu jautājumu, kā tas notiek, ka šeit atbildīgā komisija pēc šiem četriem vai pieciem balsojumiem arodbiedrības tiesības praktiski ir samazinājusi līdz nullei, bet arodbiedrības vēlētās personas ir paaugstinājusi bezgala augstu. Es gribētu uzsvērt to, ka šis priekšlikums nāca no sociāldemokrātu oponentu puses. Mēs vairākkārt esam uzsvēruši, ka mēs tādā gadījumā ļoti nopietni diskreditējam arodbiedrības, un tāpēc arī šo priekšlikumu kopumā neatbalstījām, bet balsojām “pret”, jo nevaram mēs šiem vairāk nekā 300 tūkstošiem arodbiedrības biedru šīs tiesības samazināt tik būtiskā jautājumā un pēkšņi izdalīt kaut kādu arodbiedrības nomenklatūru, kurai tad ir kaut kādas dievišķas īpašības un kura var, teiksim, darīt daudz vairāk nekā pārējie arodbiedrības biedri. Tāpēc es aicinu kolēģus iestāties par šo pirmā lasījuma redakciju. To ir nācies izstrādāt ļoti nopietnā un grūtā darbā, piedaloties visu partiju pārstāvjiem, un nav bijis arī tā, ka par šo pirmā lasījuma redakciju Sociālo un darba lietu komisijā būtu bijušas kādas asas debates.

Otrkārt. Es vēlreiz gribētu atgādināt to, ko es teicu, piemēram, par Vācijas likumdošanu. Tur tik tiešām ir likums par darbinieku padomēm. Šīs darbinieku padomes ievēlē paši darbinieki un tikai darbinieki, kuri lielākoties ir arodbiedrību pārstāvji, bet ne tikai. Protams, ja tur kādā darbavietā nav arodbiedrības, tad vispār nav arī arodbiedrību pārstāvju, tas arī ir skaidrs, bet tad arodbiedrības pasākumos piedalās arī darbinieku pārstāvis. Un tad bez šīs padomes piekrišanas nekādi nevar atlaist šo darbinieku. Tādā gadījumā ir jāsāk risināt šīs tiesas darbu lietas.

Es aicinu kolēģus būt racionāliem un tomēr skatīties, ko mēs darām.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Kārlim Leiškalnam. Nav zālē.

Aijai Počai... Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde notiks tagad Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. ...Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Laikam to teikt ir par agru, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde kopā ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju notiks pulksten 14.00. Es atgādinu - pulksten 14.00.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Rihards Pīks, Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns, Juris Sinka.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim debates par 237.priekšlikumu. Vai Modris Lujāns vēlas runāt debatēs? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Helēna Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret 237.priekšlikumu balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 237. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 27, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 238. - sociāldemokrātu priekšlikums - ir atbalstīts.

Un arī 239.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

H.Soldatjonoka. 240.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 241.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 242. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 243.priekšlikums arī ir atbalstīts.

.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 244.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 245.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 246. un 247.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 248.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 249.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 250.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. 251.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 252.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 253.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 254.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 255.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 256.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 257. un 258.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 259.priekšlikums - daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 260. un 261.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. 262.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 263.priekšlikums ir atbalstīts, un arī 264.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. 265.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 266.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 267.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

H.Soldatjonoka. 268.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 269.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 270.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 271.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 272.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 273.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Soldatjonoka. 274. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 275. - daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 276. priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 277. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 278.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 279. un 280.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 281.priekšlikums - atbalstīts.

282. un 283.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. 284. un 285. arī ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav… Atvainojiet, atklājam debates.

Andris Šķēle.

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu visus atšķirt attiecīgā panta redakciju. Tātad tas ir 284.priekšlikums, ko iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Izlasiet to ļoti uzmanīgi! Es saprotu, ka deputātu pienākumi, kas mums ir jāpilda, ir ļoti specifiski un ka mums nav jāzina, kas notiek reāli ražošanā, tomēr lielākā daļa deputātu droši vien pa televīziju ir skatījušies, kā strādā konveijeri, rūpnīcas vai dzelzceļš. Iedomājieties tādu situāciju! Ja tiek atbalstīts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, tad, ja ir pienācis pusdienlaiks dzelzceļa pārmijniekam, bet nav atnācis tas cilvēks, kas nomaina viņu, tad atbilstoši ieteiktajai redakcijai dzelzceļa pārmijnieks var doties pusdienās. Un viss.

Nu nevar būt tāda situācija! Un tādas problēmas rodas ļoti daudzās specifiskās ražošanas nozarēs - tur, kur strādā nepārtrauktas darbības konveijeri, tur, kur ir paaugstinātas bīstamības objekti, teiksim, dzelzceļā, aviācijā un tā tālāk, un tā tālāk. Tur nav ļauts noteiktu kategoriju darbiniekiem brīvi, pēc sava prāta, nesagaidot personu, kas viņu nomaina, vai nesaņemot īpašu atļauju no uzraugošā atbildīgā darbinieka, doties pusdienu pārtraukumā.

Es aicinu saglabāt pirmā lasījuma redakciju, kurā ir skaidri un precīzi uzrakstīts, ka darbinieks ir tiesīgs atstāt savu darba vietu tikai tad un tādā veidā, ja tas nav kaut kādā veidā specifiski aizliegts vai noteikts darba līgumā, darba uzdevumā un tā tālāk.

Es ļoti lūdzu jūs saglabāt pirmā lasījuma redakciju. Padomāsim reāli, kas notiek rūpnīcās, kas notiek uzņēmumos un tā tālāk!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāte Helēna Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka. Lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 284. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 28, atturas - 30. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

H.Soldatjonoka. 285.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu… Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 285. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 23, atturas - 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 286.priekšlikums ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 287. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 288. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 298. un 290. - atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 291. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

H.Soldatjonoka. 292. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 293. - daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 294. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 295. - daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 296. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

H.Soldatjonoka. 297. - daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 298. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

H.Soldatjonoka. 299.priekšlikums arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

H.Soldatjonoka. 300.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 301.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 302.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. 303. un 304.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

H.Soldatjonoka. 305.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

H.Soldatjonoka. Lūdzu balsot…

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Darba likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret - 1, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

H.Soldatjonoka. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. 20.februāris. Paldies.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtības jautājumus, paziņoju, ka ir saņemts vairāku deputātu iesniegums ar lūgumu izsludināt sēdē pārtraukumu uz vienu stundu.

Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 12 deputātu lūgumu izsludināt sēdē pārtraukumu uz vienu stundu! Lūdzu rezultātu!
Par - 47, pret - 28, atturas - 19.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Atkārtoti balsosim par 12 deputātu ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 40, atturas - 8. Pārtraukums līdz pulksten 14.40.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām izskatīt darba kārtību.

Nākamais - likumprojekts “Likums par valsts speciālo pabalstu Latvijas neatkarības atgūšanas procesā bojā gājušo personu bērniem”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie Saeimas deputāti! Lūdzu pievērst uzmanību jums izdalītajam likumprojektam ar attiecīgajiem priekšlikumiem, kurus Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un akceptēja.

Paredzētajā laikā nekādi citi priekšlikumi, izņemot šos trīs pašas atbildīgās komisijas priekšlikumus, nav saņemti.

Atbildīgā komisija precizēja 1.pantu. Tā kā jums izdalītajā dokumentā ir nelielas neprecizitātes bērnu dzimšanas datumos, es atļaušos nolasīt pareizo, precīzo tekstu.

Kuri tad ir šie bērni? Svetlana Gomonoviča - dzimusi 1982.gada 10.janvārī, Larisa Gomonoviča - dzimusi 1986.gada 21.martā, Vitālijs Gomonovičs - dzimis 1988.gada 10.septembrī, Pāvels Konoņenko - dzimis 1986.gada 1.janvārī, Edgars Salmiņš - dzimis 1981.gada 21.martā, Ramona Salmiņa - dzimusi 1984.gada 5.maijā, Anna Slapiņa - dzimusi 1986.gada 27.janvārī, Andris Slapiņš - dzimis 1991.gada 18.septembrī, Una Zvaigzne - dzimusi 1984.gada 15.novembrī un Krišjānis Zvaigzne - dzimis 1990.gada 5.janvārī.

Es uzreiz pateikšu, ka tikai astoņi no šiem desmit nosauktajiem varēs saņemt šos pabalstus, jo pārējie divi jau ir sasnieguši pilngadību - 18 gadu vecumu. Taču, ja būs tā, kā tas ir paredzēts šeit 6.pantā, tas ir, ja viņi turpinās mācīties, tad viņi varēs saņemt šo pabalstu līdz 24 gadu vecumam.

1.priekšlikums. Atbildīgā komisija to precizēja un atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 2.priekšlikums ir par 5.panta izslēgšanu. Atbildīgā komisija to ierosināja un atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums - arī guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. Tas būtu viss. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Likums par valsts speciālo pabalstu Latvijas neatkarības atgūšanas procesā bojā gājušo personu bērniem” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, ir jālemj par ierosinātajām izmaiņām darba kārtībā.

Vispirms ir jāizskata desmit deputātu iesniegts priekšlikums iekļaut šīsdienas darba kārtībā lēmuma projektu par Pētera Tabūna un Dzintara Rasnača ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Nākamais ir desmit deputātu ierosinājums iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par deputātu Silvijas Dreimanes un Andra Bērziņa ievēlēšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvā. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo desmit deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 25, atturas - 24. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Atkārtoti balsosim par desmit deputātu ierosinājumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par deputātu Silvijas Dreimanes un Andra Bērziņa iekļaušanu parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 27, atturas - 22. Lēmums nav pieņemts.

Tālāk. Ir desmit deputātu ierosinājums iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par deputāta Egila Baldzēna un deputāta Pētera Salkazanova iekļaušanu parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Vai ir iebildumi?

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo desmit deputātu ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 49... (Zālē liels troksnis.), pret - 27, atturas - 21. Lēmums pieņemts. Lēmuma projekts iekļauts darba kārtības beigās.

Tālāk. Ir desmit deputātu ierosinājums par deputāta Jāņa Bunkša un deputātes Kristiānas Lībanes ievēlēšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo desmit deputātu ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 24, atturas - 9. Lēmuma projekts iekļauts darba kārtībā.

Tālāk. Ir desmit deputātu ierosinājums par deputātu Andreja Klementjeva un Jurija Sokolovska ievēlēšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Vai ir iebildumi? (Zālē liels troksnis.) Iebildumu nav? (Starpsauciens: “Jābalso!”) Jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par desmit deputātu ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 30, atturas - 23. Lēmums nav pieņemts.

Tālāk. Ir deputātu grupas ierosinājums: “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 49.pantu ierosinām izsludināt šīsdienas sēdē pārtraukumu uz 30 minūtēm, lai šajā laikā sasauktu Frakciju padomes sēdi, kurā izskatītu jautājumu par frakciju pārstāvniecību parlamentārās izmeklēšanas komisijā.” Lūdzu zvanu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 48, atturas - 31. Priekšlikums noraidīts.

Turpināsim izskatīt darba kārtību.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Veterinārmedicīnas likums” trešajam lasījumam”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Veterinārmedicīnas likums” trešajam lasījumam līdz šā gada 15.februārim.” Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par deputāta Venta Baloža atsaukšanu no Saimnieciskās komisijas”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par deputāta Venta Baloža ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par deputātu Imanta Stirāna un Ingrīdas Ūdres ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā”. Vai ir iebildumi pret to, ka tiek balsots par lēmuma projektu, kurā ir abas kandidatūras kopā? Ir iebildumi? (Zālē troksnis.) Tā kā ir iebildumi, balsosim par to, lai lemtu par abu kandidatūru atstāšanu lēmuma projektā. Lūdzu balsošanas režīmu! Atvainojiet! Precizēšu balsošanas motivāciju: balsosim par to, vai tiks balsots par katru kandidatūru atsevišķi. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 42, atturas - 8. Tiks balsots par abām kandidatūrām vienlaicīgi.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātu Imanta Stirāna un Ingrīdas Ūdres ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā”. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 9, atturas - 39. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par deputāta Romualda Ražuka ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā”.

Debatēt vēlas deputāte Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Parlamentārās izmeklēšanas komisija ir ļoti svarīgs instruments, lai pārraudzītu tautai tik svarīgo privatizācijas procesu.

1999.gada 4.novembra sēdē 35 opozīcijas deputāti iesniedza priekšlikumu, kuru Saeima atbalstīja un gandrīz vienbalsīgi nobalsoja par šādas komisijas izveidošanu. Bet kas notika pēc tam? Pēc tam tika ierosināts sasaukt Saeimas Prezidija un frakciju sēdi. Es citēšu tās sēdes stenogrammu. Jānis Straume, kurš vadīja sēdi, sacīja tā: “Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Rezultāts: 79 - par, 1 - pret un 2 - atturas. Lēmums ir pieņemts. Šīsdienas sēdes pārtraukumā notiks Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde, kurā lemsim par pārstāvības normām, par kandidatūrām un par šīs komisijas sastāva apstiprināšanu.” Kas sekoja tālāk? Sekoja šī Frakciju padomes sēde kopā ar Prezidiju, un informācija par Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēdi, kura notika 4.novembrī, ir tāda, ka Frakciju padome un Prezidijs nolēma, ka katra frakcija izvirzīs divas kandidatūras iekļaušanai parlamentārās izmeklēšanas komisijā un ka kandidatūras ir iesniedzamas līdz noteiktam laikam. Tas arī tika izdarīts, un iekļaušanai parlamentārās izmeklēšanas komisijā tika izvirzīti 12 deputāti - pa diviem no katras frakcijas. Manuprāt, tā ir ļoti demokrātiska norma - visu Saeimas frakciju pārstāvji ir tur ievēlēti. Šajā mirklī, kad ir iesniegts tik daudz priekšlikumu, lai papildinātu Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju, ir jābažījas, vai šī komisija būs vairs spējīga strādāt. Ievēlot tajā Ūdri un Stirānu, mēs likumsakarīgi esam pildījuši toreizējo Frakciju padomes lēmumu, jo ir izveidota jauna frakcija un divi šīs frakcijas pārstāvji ir nonākuši šajā komisijā. Vienīgā pretruna ir tā, ka no šīs izmeklēšanas komisijas nav atsaukti divi deputāti, kuri vairs nav frakciju pārstāvji, - tie ir deputāts Šlesers un deputāte Stalidzāne. Ja mēs šo nesaprašanos likvidētu, tad komisija atkal varētu turpināt savu darbu. Tieši šā iemesla dēļ mūsu frakcija nolēma atkārtot šo procedūru un vēlreiz sanākt kopā Prezidijā. Toreiz Prezidijs un Frakciju padome iepriekš jau apstiprināja vai izskatīja (pareizāk laikam ir teikt - izskatīja) frakciju iesniegtās kandidatūras, un tikai pēc divām nedēļām tas jautājums atkal tika atkārtoti skatīts Saeimas sēdē.

Es aicinu pārdomāt šo jautājumu, nesavēlēt nesamērīgi daudz cilvēku izmeklēšanas komisijā. Tas liek domāt par kādām īpašām interesēm: kura frakcija kuru pārbalsos? Taču šī komisija ir lietišķa. Tajā ir daudz jāstrādā, un runa ir ne tikai par kuģniecību. Es gribu uzsvērt, ka komisijas līdzšinējā vadība Počas kundzes personā un arī iepriekšējais vadītājs Slaktera kungs ir ļoti demokrātiski vadījuši šo komisiju un mēs esam jau panākuši daudzu lēmumu pārskatīšanu. To skaitā ir lēmums par Bulduru dārzkopības vidusskolas neprivatizāciju un... Godmaņa kungs, lūdzu, klusāk! Es nevaru pārkliegt jūs. To skaitā ir arī lēmums par Ķemeru sanatorijas privatizāciju. Un tāpēc man ir ļoti žēl, ka netika atbalstīts mūsu frakcijas priekšlikums sasaukt Frakciju padomes sēdi. Es aicinu turpmāk nebalsot ne par vienu, neievēlēt nevienu kandidatūru, lai nepadarītu šo sēdi smieklīgu.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Anna Seile jau pateica, bet viņa ir pieklājīga sieviete un nepateica visu diemžēl līdz galam. Viņa jau pateica precīzi - Latvijas Republikas Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija būtībā ir izzagšanas... atvainojiet, privatizācijas procesa kontrolētāja Latvijā. Un tādā gadījumā bija sava loģika, veidojot šo komisiju, lai tajā būtu katra spēka pilna pārstāvība, neatkarīgi no frakciju lieluma. Tas tika darīts ar tādu aprēķinu, lai pozīcijai un opozīcijai būtu vienāds spēku samērs šinī komisijā.

Kāpēc bija nepieciešams šis spēku samērs? Tikai viena iemesla dēļ - lai jebkuri politiski strīdi komisijā nogrimtu, un paldies tieši Aijai Počai par to, ka viņa mācēja vadīt šo komisiju tādā veidā. Atgādināšu, ka pirms viņas to vadīja Atis Slakteris, un arī viņš vadīja šo komisiju tādā veidā, lai politiskie strīdi neietekmētu komisijas darba rezultātu, lai runa būtu tikai un vienīgi par saimnieciskās darbības izvērtēšanu Latvijā.

Šobrīd, skatoties, kas notiek pirms pašvaldību vēlēšanām, un saprotot arī to, ka “Latvijas kuģniecības” kasē ir pārāk daudz brīvas naudas, kuru viena otra koalīcijā pārstāvēta partija ļoti vēlas izmantot savai priekšvēlēšanu kampaņai Rīgā, protams, ir skaidri saprotama situācija, kāpēc viens otrs vēlas iegūt pārsvaru pār opozīciju. Atgādināšu to, ko ļoti klusi pasacīja Seiles kundze, bet jūs to nesadzirdējāt, jo viens otrs runādams traucēja Annai Seilei. To, ka tika pieņemts lēmums, ka pārstāvība būs no frakcijām, ka šinī parlamentārās izmeklēšanas komisijā nebūs neatkarīgo deputātu, kuri pārstāvēs tikai savu viedokli.

Taču šobrīd šī situācija ir mainījusies, jo, nostādot šos noteikumus tādā veidā, protams, bija cerēts, ka opozīcijas frakcijas dalīsies un pozīcijas frakcijas papildinās savas rindas. Noticis ir pretējais process! Pozīcijas frakcija ir mainījusi savu sastāvu, un tādējādi pieci cilvēki pārstāv to sarakstu, ko ievēlēja šeit vēlētāji, bet trīs cilvēki būtībā ir neatkarīgā frakcija. Pareizāk sakot, tā nav frakcija, bet tie ir neatkarīgi deputāti. Spēku samērs ir mainījies. Ja tiek ievēroti spēles noteikumi, tad, protams, tagad atkal no katras frakcijas nav proporcionāls pārstāvju skaits. Tādējādi runa atkal ir par to, ka ir jābūt vienādam spēku samēram no katras frakcijas. Taču negribas šos spēles noteikumus ievērot! Taču tad ir jāsaprot - un es ceru, ka vēlētāji to sapratīs tieši šinī priekšvēlēšanu cīņā, - ka parlamentārās izmeklēšanas komisija tiek pārvērsta ar šo brīdi par vēlēšanu regulatoru, kas piekļūs pie brīvās naudas Latvijā, kas būs tiesīgs atklāt vai aizklāt izzagšanas mēģinājumu, vēlētāju apzagšanas mēģinājumu, kas būs tiesīgs maksāt no vēlētāju kabatām par vēlēšanu kampaņu Rīgā.

Un tāpēc, cienījamie kolēģi, es neatbalstu to, ka ir vajadzīgs starpbrīdis, bet jebkurā gadījumā, man liekas, mums ir jādomā citās kategorijās - vai mēs gribam redzēt parlamentārās izmeklēšanas komisiju kā komisiju, kas papildina Valsts kontroles un Ģenerālprokuratūras darbu ar parlamentārām metodēm, vai mēs to gribam redzēt kā politisku rungu opozīcijai, oponentiem un vēlētājiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Protams, kārtējo reizi man jāklausās no netīrām mutēm runas par valdības gāšanu, un tāpēc es šeit skaidri pasaku: “Jebkurš neģēlis, kas runās, ka mēs taisāmies te kaut ko šūpot vai gāzt, ir netīrs provokators, ļoti netīrs provokators.” Tā ka turpiniet vien, tie netīreļi, kas saņemat naudu par šādām baumām!

Tagad tālāk es pateikšu tā: “Vai mums kaut ko nozīmē Kārtības rullis vai nenozīmē neko?” Tas ir mūsu frakcijas jautājums. Tātad - kas ir pateikts Kārtības rullī par Frakciju padomi? Izlasiet! Es domāju, ka jums visiem tas ir. Un tālāk es runāšu par to, kas ir noticis. Par to, par ko runāja arī Anna Seile, kuru jūs nezin kāpēc nevēlējāties klausīties. Daži “pieklājīgi” (pēdiņās) vīrieši, kas te pirms tam briesmīgi daudz ko runāja, nezin kāpēc Annas Seiles uzstāšanās laikā vienkārši atļāvās bezkaunīgi uzvesties.

Tātad runa ir vienkārša: ja ir Frakciju padomes lēmums par noteiktu sastāvu, kam ir tiesības pārkāpt šo lēmumu? Tas ir mans jautājums. Jā, šajā laikā ir notikušas izmaiņas. Jaunajai partijai gan nosaukums ir mainījies, gan ticība ir mainījusies, daži tur ir kļuvuši kristīgi, daži ir citādi kļuvuši, bet tās izmaiņas ir notikušas frakcijā. Tad, lūk, par šīm izmaiņām bija arī jārunā Frakciju padomē.

Par ko jūs, kolēģi, esat tālāk pārvērtuši šodienas sēdi? Tā taču ir kaut kāda vienreizēja izākstīšanās! Nu tad turpināsim! Nākamajā sēdē mūsu frakcija iesniegs vēl desmit pārstāvju vārdus no savas frakcijas, un beigu beigās būs ģeniāls priekšlikums, ka šajā izmeklēšanas komisijā mēs strādāt piedāvājam visiem Saeimas deputātiem. Un es vēl piedāvāšu to, ka no Saeimas budžeta nevajag dot nevienu santīmu, lai iet strādāt uz ielas un neizmanto Saeimas telpas, jo vispār šīs komisijas darbs ir pārvērsts par unikālu ākstīšanos un par tukšu naudas šķērdēšanu. Tāpēc arī bija mūsu frakcijas priekšlikums - pārtraukt šitos kumēdiņus šodien un sasaukt Frakciju padomes sēdi.

Es jums gribētu atgādināt no Kārtības ruļļa arī kādu pantu: “Frakciju padomes sēdes ir jāsasauc, ja to prasa padomes locekļi, kas pārstāv vismaz vienu piektdaļu no Saeimas sastāva.” Tātad kaut vai tie, kuri pārstāv 20 deputātus, var ierosināt Frakciju padomes sēdes sasaukšanu. Par sasaukšanu un darba kārtību, protams, pēc tam lemj Prezidijs. Tāds bija arī mūsu priekšlikums, lai pieliktu punktu šodien šim idiotismam, kas te notiek. Ja jūs vēlaties ākstīties tālāk, tad balsojiet - balsojiet iekšā, balsojiet ārā, skaitiet balsis, skatieties uz īkšķiem viens otram! Labu ceļavēju, bet godu Saeimai tas nedara! Tāpat kā nedara godu tie okšķeri, kuri te vazājas riņķī un skatās, gāzīsiet šito valdību vai negāzīsiet, un ko tad nu jūs tālāk te darīsiet. Tā ka es aicinu jūs nākt pie prāta.

Sēdes vadītājs. Pirms mēs turpinām debates, es tomēr gribētu kolēģiem atgādināt Saeimas kārtības ruļļa 192.pantu: “Frakciju padomes atzinumiem ir ieteikuma raksturs, un frakcijām vai politiskajiem blokiem tie nav saistoši.” Nākamajam vārds Leonam Bojāram.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Protams, Latvijas Republikas kuģniecība ir ļoti liels un savtīgs kumoss. Desmit gadu laikā to grauza un deldēja - no 108 kuģiem ir palikusi puse. No redzesloka nozuda Latvijas Republikas upju flote. Tie nebija tie mazie kuģīši, kas braukā pa Daugavu, bet gan “upe-jūra” tipa kuģi, arī zemessmēlēju palīgflotes kuģi. Protams, ļoti labi izrīkojās un izsaimniekoja okeāna zvejas floti. Šie kuģi pārcēlās strādāt uz Āfriku, Jaunzēlandi un Dienvidameriku, tie pelna valūtu nabaga cietējiem citās valstīs...

Mēs sūrojamies, ka Latvijas Republikas budžetā nav naudas. Ar plāno Latvijas Republikas iedzīvotāju nodokļu maciņu nevar apmierināt negausīgo ministriju apetīti - dot vairāk un vairāk, ar katru gadu vairāk.

Ja analizē ierēdņu algu līmeņa kāpumu, tad ir tikai ar nožēlu jāsecina, ka desmit gadu laikā nav izstrādāta sistēma, cik, kādam ierēdnim un par kāda darba apjomu jāmaksā. Divdesmitajos gados tas tika aprēķināts divu triju gadu laikā. Jāmācās no vecās paaudzes! “Sirmā” Latvijas Privatizācijas aģentūra ir ar mīnus 60% reitingu no Latvijas iedzīvotāju puses, tā nav spējusi atrast fjordos, kādu kārtējo “tiltu” vai “jumtu” ar statūtkapitālu 30-50 tūkstošu dolāru apmērā, tāpēc tagad mums ir jāmokās.

Cienījamie kolēģi! Latvijas Republikas gods un slava kā jūrvalstij ir jūras flote. Atdot par centu vai vienu latu floti nevar, lai gan tādi joki jau ir bijuši. Atkārtot to nevaram! Tai jāstrādā kā valsts uzņēmumam Latvijas Republikas iedzīvotāju labā. Uz kuģiem ir jābūt Latvijas Republikas karogam, un, es domāju, it neviens no jums neiebildīs pret to, jo jūs visi, cienījamie kolēģi, taču esat Latvijas Republikas patrioti. “Latvijas kuģniecībā” ir iestrādātas darba nišas, to vērtība gadā pārsniedz 20 miljonus dolāru. Tā ir zelta ādere! Kāpēc tā būtu jāatdod citiem?

Mums taču ir jāmaksā kredīti, to daudzums ir sakrājies 600 miljoni šogad, tāpēc pie “Latvijas kuģniecības” jautājumiem ir jāstrādā visiem mums - simts gudrajām galvām. Tad varbūt nestrīdēsimies, bet izrīkosimies tādā veidā?

Diemžēl privatizācijas riņķadancis prominentām personām jau ir devis miljonu, es domāju, ka pietiek, jo jāatstāj ir jau arī kaut kas pensionāriem, jo arī viņi ar savu darbu ir kaut ko nopelnījuši, tāpēc “Latvijas kuģniecība” viņiem tik tiešām būs atbalsts, bet mums te nevajadzēs sūroties, ka mums nav naudas, ko maksāt mūsu pensionāriem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka mums vajadzētu ieklausīties Annas Seiles un Jura Dobeļa vārdos, jo tajos skanēja pietiekami daudz taisnības, un šī taisnība ir šāda. Šo parlamentārās izmeklēšanas komisiju privatizācijas jautājumos gan par kuģniecību, gan par citiem stratēģiski nozīmīgiem objektiem veido frakcijas. Un tas, ka mēs iebalsojām nupat Ingrīdu Ūdri un Imantu Stirānu no valdības partiju vidus, no frakcijas, kas atbalsta premjerministru un šo Ministru kabinetu, bija likumsakarīga situācija. Ja mēs kaut ko gribam risināt, tad mums, kolēģi, vajadzēja sanākt kopā Frakciju padomē un attiecīgi spriest par jautājumu, kāds būs statuss neatkarīgajiem deputātiem - Aināram Šleseram un Jevgenijai Stalidzānei. Tātad tas ir tas jautājums, par ko vajadzētu spriest.

Es domāju, ka valdības partijām šeit nevajadzētu tā grezni priekšvēlēšanu kampaņas laikā izkauties, apliecinot savu nevienprātību, bet tajā pašā laikā sociāldemokrāti līdz tam brīdim, kamēr šīs, manuprāt, jezgas iniciatori, kuri ierosināja no savas frakcijas tomēr ievēlēt vēl divus papildu locekļus... Ja “Latvijas ceļa” deputāti neatsauks savas kandidatūras, mēs būsim spiesti uzturēt spēkā arī savas kandidatūras, jo balsojums par vēl kādām jaunām kandidatūrām tai frakcijai, kurai jau ir divi locekļi, nozīmē balsojumu “pret” gan pret Frakciju padomes lēmumu, gan pret Saeimas lēmumu.

To es gribu uzsvērt un aicinu “Latvijas ceļa” deputātus atsaukt savas kandidatūras, un tad arī sociāldemokrāti atsauks savas papildu kandidatūras. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Romualda Ražuka ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā”! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 25, atturas - 23.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu, atkārtoti balsosim par lēmuma projektu par deputāta Romualda Ražuka ievēlēšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijā! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 25, atturas - 23. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputātes Monikas Zīles ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 17, atturas - 31.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Balsosim atkārtoti par lēmuma projektu par Monikas Zīles ievēlēšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijā! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 16, atturas - 32. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Mārtiņa Emsiņa ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 23, atturas - 25. Lēmuma projekts noraidīts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Aleksandra Kiršteina ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 22, atturas - 26. Priekšlikums noraidīts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Dzintara Rasnača ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā”.

Atklājam debates. Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija atsauc savus priekšlikumus, jo uzskata, ka komisijas locekļu skaita palielināšana nav lietderīga.

Sēdes vadītājs. Vai Juris Dobelis vēlas debatēt? Lūdzu! Priekšlikums ir atsaukts. Ko jūs vēlaties vēl teikt?

Tātad tiek atsaukti lēmuma projekti par deputāta Dzintara Rasnača un deputāta Pētera Tabūna ievēlēšanu izmeklēšanas komisijā.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Egila Baldzēna ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā”.

Lūdzu! Vārds Egilam Baldzēnam.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Sociāldemokrāti atsauc savas papildkandidatūras.

Sēdes vadītājs. Tātad tiek atsaukti lēmuma projekti par deputāta Egila Baldzēna un deputāta Pētera Salkazanova ievēlēšanu izmeklēšanas komisijā.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Jāņa Bunkša ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā”.

Kristiāna Lībane.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

“Latvijas ceļš” atsauc abus nākamos lēmuma projektus.

Sēdes vadītājs. Tiek atsaukti lēmuma projekti par deputāta Jāņa Bunkša un deputātes Kristiānas Lībanes ievēlēšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

Tātad visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Vārds paziņojumam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas! Komisijas sēde sakarā ar Īres likumprojektu notiks pulksten 16.00.

Sēdes vadītājs. … Aijai Počai.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas kopīgā sēde notiks 15 minūtes pēc sēdes beigām Tautsaimniecības komisijas telpās. Tā būs tikšanās ar Eiropas Komisijas ekspertu, kas sniegs mums skaidrojumu par valsts atbalsta metodēm atbilstoši Eiropas Savienības norādījumiem.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, atgādinu, ka pulksten 17.00 būs iespēja uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Lūdzu nolasīt reģistrācijas… Atvainojiet, vēl viens paziņojums būs deputātei Aijai Počai.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es ļoti atvainojos, un nu ir otrs paziņojums. Jaunievēlētie Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumos locekļi! Jūs varat saņemt pie komisijas konsultanta 207.telpā komisijas darba kārtību un materiālus, kas ir iesniegti komisijas pirmdienas sēdei. Tur ir arī Privatizācijas uzraudzības komisijas, kas bija izveidota Ekonomikas ministrijā, ziņojums par maksāšanas līdzekļu maiņu.

Sēdes vadītājs. … Rihardam Pīkam.

R.Pīks (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi, kuri pierakstījās un izteica vēlēšanos darboties sadarbības grupā ar Kuveitu, lūdzu pulcēties uz brīdi tepat Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre, Oskars Grīgs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”(2615. un 2615-a dok., reģ. nr. 765).
Priekšlikumi - dep. J.Dobelis
- dep. M.Mitrofanovs
Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”(2616. un 2616-a dok., reģ.nr. 766)
Priekšlikumi - dep. M.Grīnblats
- dep. B.Cilevičs
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””(2617. un 2617-a dok., reģ.nr. 767)
Priekšlikums - dep. Dz.Rasnačs
Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”(2618. un 2618-a dok., reģ.nr. 768)
Priekšlikums - dep. R.Mežeckis
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””(2619. un 2619-a dok., reģ.nr. 769)
Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Jūras ielā 54, nodošanu Polijas Republikai”(2620. un 2620-a dok., reģ.nr. 770)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu””(2621. un 2621-a dok., reģ.nr. 771)
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”(2622. un 2622-a dok., reģ.nr. 772)
Par likumprojektu “Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā”(2630. un 2630-a dok., reģ.nr. 773)
Priekšlikums - dep. A.Poča
Par likumprojektu “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā”(2631. un 2631-a dok., reģ.nr. 774)
Par likumprojektu “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā”(2632. un 2632-a dok., reģ.nr. 775)
Par likumprojektu “Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā”(2633. un 2633-a dok., reģ.nr. 776)
Par likumprojektu “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”(2634. un 2634-a dok., reģ.nr. 777)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri””(2636. un 2636-a dok., reģ.nr. 778)
Priekšlikumi - dep. A.Poča
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. L.Muciņš
Par likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”(2637. un 2637-a dok., reģ.nr. 779)
Par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”(2638. un 2638-a dok., reģ.nr. 780)
Par likumprojektu “Par Jumta līgumu starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu dibināšanas organizacionālajai struktūrai”(2639. un 2639-a dok., reģ.nr. 781)
Par likumprojektu “Par 1997.gada 12.septembra Protokolu par grozījumiem 1963.gada 21.maija Vīnes konvencijā par civilo atbildību par kodolkaitējumiem”(2640. un 2640-a dok., reģ.nr. 782)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajam īpašniekam””(2641. un 2641-a dok., reģ.nr. 783)
Priekšlikumi - dep. R.Mežeckis
- dep. I.Burvis
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā””(2642. un 2642-a dok., reģ.nr. 784)
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas Kopienas līgumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Vides aģentūrā un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklā un sarunu nobeiguma protokolu”(2643. un 2643-a dok., reģ.nr. 785)
Par likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā”(Nav pieņemts)(2644. un 2644-a dok., reģ.nr. 786)
Priekšlikums - dep. L.Bojārs
Par likumprojektu “Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās komitejas rezolūciju nr.1/2000 “Par grozījumiem Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma A protokolā””(2647. un 2647-a dok., reģ.nr. 787)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””(2648. un 2648-a dok., reģ.nr 788)
Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei I.Ūdrei”(2654. dok.)
Lēmuma projekts “Par deputātes I. Ūdres atsaukšanu no Revīzijas komisijas sastāva”(2652. dok.)
Lēmuma projekts “Par deputāta I. Stirāna un I. Ūdres ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā” (Nav izskatāms pēc būtības)(2651. dok.)
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par deputātes I.Ūdres ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijas sastāvā”(2653. dok.)
Likumprojekts “Par valsts speciālo pabalstu Latvijas neatkarības atgūšanas procesā bojā gājušo personu bērniem” (1.lasījums) (Steidzams)(2614. un 2645. dok., reģ.nr. 764)
Ziņo - dep. R.Ražuks
Likumprojekts “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” (3.lasījums)(2623. dok., reģ.nr. 549)
Ziņo - dep. L.Muciņš
Debates - dep. O.Grīgs
- dep. E.Inkēns
- dep. O.Grīgs
- dep. A.Seile
Par darba kārtību
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Jūrmalciema baptistu draudzei”(1.lasījums)(2572. dok., reģ.nr.747)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”” (2.lasījums)(2439. un 2603. dok., reģ.nr. 731)
Ziņo - dep. Dz.Kudums
Likumprojekts “Detektīvdarbības likums” (2.lasījums)(2260. un 2604. dok., reģ.nr. 672)
Ziņo - dep.Dz.Kudums
Debates - dep. J.Dobelis
Paziņojumi - dep. R.Ražuks
- dep. G.Bojārs
Reģistrācijas rezultāti 
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs
Likumprojekts “Grozījums Ārstniecības likumā” (1.lasījums)(2590. un 2628. dok., reģ.nr. 754)
Ziņo - dep. V.Ģīlis
Likumprojekts “Grozījums Farmācijas likumā” (1.lasījums)(2588. un 2629. dok., reģ.nr. 752)
Ziņo - dep. O.Deņisovs
Likumprojekts “Par piesārņojumu” (2.lasījums)(2142. un 2649. dok., reģ.nr. 619)
Ziņo - dep. A.Seile
Debates - dep. E.Inkēns
- Vides un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs A.Jirgens
- dep. A.Razminovičs
Par darba kārtību
Likumprojekts “Darba likums” (2.lasījums)(1746. un 2650. dok., reģ.nr. 519)
Ziņo - dep. H.Soldatjonoka
Debates - dep. R.Jurdžs
- dep. E.Baldzēns
- dep. A.Šķēle
- dep. E.Baldzēns
- dep. A.Poča
- dep. M.Lujāns
- dep. L.Bojārs
- dep. L.Muciņš
- dep. E.Baldzēns
- dep. A.Poča
- dep. O.Zvejsalnieks
- dep. L.Bojārs
- dep. V.Lāzo
- dep. E.Baldzēns
- dep. A.Poča
- dep. I.Birzniece
- dep. E.Baldzēns
Paziņojumi - dep. L.Muciņš
- dep. K.Leiškalns
Reģistrācijas rezultāti 
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs 
Debašu turpinājums - dep. A.Šķēle
Likumprojekts “Par valsts speciālo pabalstu Latvijas neatkarības atgūšanas procesā bojā gājušo personu bērniem” (2.lasījums) (Steidzams)(2614., 2645. dok., reģ.nr. 764)
Ziņo - dep. R.Ražuks
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Veterinārmedicīnas likums” trešajam lasījumam”(2657. dok.)
Lēmuma projekts “Par deputāta V.Baloža atsaukšanu no Saimnieciskās komisijas”(2672. dok.)
Lēmuma projekts “Par deputāta V.Baloža ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”(2673. dok.)
Lēmuma projekts “Par deputāta I.Stirāna un I.Ūdres ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā a/s “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā”(2651-b dok.)
Lēmuma projekts “Par deputāta R.Ražuka ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par a/s “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā” (Nav pieņemts)
Debates - dep. A.Seile
- dep. I.Burvis
- dep. J.Dobelis
- dep. L.Bojārs
- dep. E.Baldzēns
Lēmuma projekts “Par deputātes M.Zīles ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par a/s “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā” (Nav pieņemts)
Lēmuma projekts “Par deputāta M.Emsiņa ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par a/s “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā” (Nav pieņemts)
Lēmuma projekts “Par deputāta A.Kiršteina ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par a/s “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā” (Nav pieņemts)
Lēmuma projekts “Par deputāta Dz.Rasnača ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par a/s “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā” (Atsaukts)
Priekšlikums - dep. V.Balodis
Lēmuma projekts “Par deputāta P.Tabūna ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par a/s “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā” (Atsaukts)
Lēmuma projekts “Par deputāta E.Baldzēna ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par a/s “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā” (Atsaukts)
Priekšlikums - dep. E.Baldzēns
Lēmuma projekts “Par deputāta P.Salkazanova ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par a/s “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā” (Atsaukts)
Lēmuma projekts “Par deputāta J.Bunkša ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par a/s “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā” (Atsaukts)
Priekšlikums - dep. K.Lībane
Lēmuma projekts “Par deputātes K.Lībanes ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par a/s “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā sastāvā” (Atsaukts)
Paziņojumi - dep. J.Lagzdiņš
- dep. A.Poča
- dep. R.Pīks
Reģistrācijas rezultāti 
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs


Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas
ziemas sesijas pirmās sēdes
2001.gada 18.janvārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labvakar! Pulkstenis ir 17.00, un pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Ekonomikas ministra atbilde uz deputātu Imanta Burvja, Valda Lauska, Jāņa Ādamsona, Jāņa Čevera un Oskara Grīga jautājumu “Par Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas 13.12.2000.gada vēstuli nr.1-1319”.

Lūdzu, Kalvīša kungs.

A.Kalvītis (ekonomikas ministrs).

Cienījamie deputāti, es sniedzu rakstisku atbildi, un man nebūtu ko īpaši piebilst. Varbūt jums būtu kādi jautājumi.

Sēdes vadītājs. Rakstiska atbilde ir saņemta un izdalīta deputātiem. Papildu jautājumu nav. Uzskatām, ka atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Nākamā ir ekonomikas ministra Aigara Kalvīša atbilde uz deputātu Imanta Burvja, Valda Lauska, Jāņa Ādamsona, Jāņa Čevera un Oskara Grīga jautājumu “Par Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas 02.01.2001.gada vēstuli nr.1-9”.

Lūdzu, ministra kungs!

A.Kalvītis (ekonomikas ministrs).

Arī uz šo vēstuli ir sniegta rakstiska atbilde. Man nav ko īpaši piebilst. Varbūt jums ir kādi papildu jautājumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem papildu jautājumu nav. Atbilde sniegta. Paldies.

Vai Ministru prezidents ir pilnvarojis jūs atbildēt uz vēl kādu jautājumu?

Papildu jautājumam vārds Imantam Burvim. Lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es tomēr gribētu saprast, kāpēc Ekonomikas ministrija uzskata, ka ekonomikas attīstības stratēģija nav Ekonomikas ministrijas funkcija, kāpēc ministrija uzskata, ka pilnvarnieku izvēlēšanās nav jāsaskaņo ar viņu iepriekšējo darbību un nav jāskatās, kādu labumu vai sliktumu šī darbība ir devusi Latvijas tautsaimniecības attīstībai, un kāpēc būtībā Ekonomikas ministrija atsakās no jebkurām funkcijām šajā virzienā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Kalvītis. Protams, vienu daļu jūsu jautājuma es nesapratu. Taču, ja runājam par pilnvarnieku izvēlēšanu, tad mana atbilde ir šāda: kā jūs zināt, koalīcija izvirza kandidātus atsevišķiem pilnvarnieku amatiem, un, ja viņi nav pārkāpuši likumus un nav konstatēti arī nekādi citi pārkāpumi, tad tas nav Ekonomikas ministrijas kompetencē - kaut kādā veidā izvērtēt viņu atbilstību ieņemamajam amatam.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kāds papildu jautājums? Lūdzu!

I.Burvis. Es sapratu, ka profesionālā sagatavotība, profesionālās zināšanas absolūti nav svarīgas un ka pati pareizākā argumentācija ir politiskā piederība privatizācijas procesa laikā.

A.Kalvītis. Ja runājam par politisko piederību, tad jāteic, ka, protams, politiskās partijas, izvirzot atbilstošus kandidātus pilnvarnieku amatiem, izvērtē viņu profesionalitāti un nes pilnu politisko atbildību par viņu spējām pildīt noteiktos pienākumus. Ekonomikas ministrija atbild, ja viņas ieceltie pilnvarnieki izdara kādus pārkāpumus, un, protams, Ekonomikas ministrija nes pilnu atbildību par to, ka viņa šādus pilnvarniekus ir iecēlusi. Taču pilnvarniekus viņa izvēlas pēc noteiktiem kritērijiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbildes arī uz trim papildu jautājumiem ir sniegtas.

Vai jūs, Kalvīša kungs, esat pilnvarots atbildēt uz jautājumu par valsts atbalstu akciju sabiedrībai “Dambis”?

A.Kalvītis. Jā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Ministru prezidenta Andra Bērziņa atbilde uz deputātu Imanta Burvja, Valda Lauska, Jāņa Ādamsona, Jāņa Čevera un Oskara Grīga jautājumu “Par valsts atbalstu akciju sabiedrībai “Dambis””.

Ministru prezidenta vārdā - ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis (ekonomikas ministrs).

Arī uz šo jautājumu ir sniegta gara, izsmeļoša rakstiska atbilde, un man vairs nebūtu ko īpaši piebilst. Varbūt jums būtu kādi papildu jautājumi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Nav skaidrs, kāpēc vienos gadījumos valsts dod privātam uzņēmumam garantijas, dod iespējas dabūt kredītus, palīdz, bet citos gadījumos - ne. Jāņem vērā, ka starpība ir tikai tā, ka vienā gadījumā sēž bijušie ministri amatos šinīs uzņēmumos, viņi ir kaut kādas ietekmīgas figūras, bet citos gadījumos tā tas nav. Tāpēc gribētos tomēr saprast Ekonomikas ministrijas nostāju. Principiāli, neskatoties uz uzvārdiem un uzņēmumiem… Vai ir jāatbalsta tautsaimniecības attīstība? Vai ir jāatbalsta zināmas vai nepazīstamas personas?

A.Kalvītis. Pirmām kārtām. Es gribētu sākt atbildēt ar to, ka šo lēmumu pieņēma Ministru kabinets un ka Ekonomikas ministrija bija tikai jautājuma virzītājs Ministru kabineta sēdē.

Otrām kārtām. Ekonomikas ministrija nepieņēma lēmumu par valsts atbalsta piešķiršanu šim uzņēmumam, to izdarīja attiecīgā komisija, kura skatīja jautājumu par valsts atbalsta piešķiršanu, - nobalsoja ar sešām balsīm “par” un divām “pret”, pieņēma lēmumu un ierosināja Ekonomikas ministrijai virzīt šo jautājumu uz Ministru kabinetu. Tā kā Ekonomikas ministrijas kompetencē nebija vienpersoniski pieņemt lēmumu pēc šīs komisijas atzinuma, mēs, vadoties arī pēc pastāvošās procedūras, jautājumu novirzījām uz Ministru kabinetu, un Ministru kabinets, vienam cilvēkam balsojot “pret”, pārējiem - “par”, pieņēma šo lēmumu.

Tā ka nekādā ziņā nevar uzskatīt, ka tas viss tika dalīts pēc deguniem vai pēc kādām iepriekšnorunātām pazīšanas pazīmēm.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl papildu jautājumi? Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Ņemot vērā mutisko atbildi, jāsecina, ka būtībā Ekonomikas ministrija ir tīrs izpilddarbības instruments. Varbūt valstij un valsts budžetam būtu lētāk, ja likvidētu Ekonomikas ministriju un šīs funkcijas uzdotu Valsts kancelejai. Veismanes kundze tikpat veiksmīgi tiks ar šo darbu galā.

A.Kalvītis. Protams, Burvja kungs, tas ir jūsu viedokli. Taču, ja runājam par to, kā citi uzņēmumi var saņemt valsts atbalstu, tad jāteic, ka viņiem tādā pašā veidā, ja viņiem ir pamatotas prasības, ir jāvēršas pie valsts atbalsta piešķiršanas komisijas, kurā var izskatīt katra konkrētā uzņēmuma piedāvājumu. Un, ja uzņēmums šīs komisijas atbalstu saņems, tad, protams, Ekonomikas ministrija noteiktā kārtībā, atbilstoši likumam par valsts atbalstu, virzīs šā uzņēmuma jautājumu uz izskatīšanu Ministru kabineta sēdē. Tieši tāda ir procedūra, jo Ekonomikas ministrija nav pilnvarota šādus lēmumus pieņemt.

Sēdes vadītājs. Trešajam papildu jautājumam vārds Leonam Bojāram.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Jā, paldies.

Kā var savienot ģimenes attiecības un uzņēmuma atbalstu no valsts budžeta? Akciju sabiedrības “Dambis” gadījumā tas ir tik tiešām ģimenes jautājums. Viņi saņem atbalstu no valsts budžeta. Turpretim, teiksim, Ventspils nesaņēma.

A.Kalvītis. Es gribētu, lai jūs precizētu jautājumu. Kādā sakarībā ir jautājumā minēts ģimenes uzņēmums?

L.Bojārs. Nu kā, vīrs strādā vienā uzņēmumā, un tuvākie radinieki strādā, man liekas, Finansu ministrijā. Tādu jautājumu man uzdeva iedzīvotāji.

A.Kalvītis. Es, protams, nevaru komentēt šo jautājumu, ko jums uzdeva iedzīvotāji, taču es gribētu jūs informēt par to, ka valsts atbalsta piešķiršanas komisijas sastāvā divi esošie Finansu ministrijas pārstāvji bija tieši tie, kas nobalsoja “pret”. Tā ka šeit es nekādā ziņā nevaru apstiprināt jūsu pieņēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Atbilde uz jautājumu “Par tuberkulozes profilaksi un apkarošanu Latvijā” tiek pārcelta uz nākamo ceturtdienu.

Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone