Latvijas Republikas 7.Saeimas pavasara sesijas otrā sēde

2001.gada 3.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

 Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 3.maija sēdi. Pirmais darba kārtības jautājums ir Prezidija ziņojums par saņemto likumprojektu. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lauska, Arņa Kalniņa, Freimaņa, Labanovska un Burvja iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par piecu deputātu iesniegtā likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 3, atturas - 40. Likumprojekts nav nodots komisijai.

Nākamo izskatīsim deputāta Borisa Cileviča iesniegumu - lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 10.maijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma apstiprināšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 2. Iesniegums akceptēts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Valda Ģīļa lūgumu izskatīt iespēju piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 3.maijā. Ierosinu izskatīt šo iesniegumu tūlīt. Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Valda Ģīļa iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Iesniegums akceptēts.

Izskatīsim lēmuma projektu "Par deputāta Miroslava Mitrofanova atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 10. Lēmums pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts "Par deputāta Miroslava Mitrofanova ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 10, atturas - 18. Lēmums pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts "Par Agitas Dmitrenokas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas ieteikumu apstiprināt Agitu Dmitrenoku par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Komisija konstatēja, ka Agita Dmitrenoka jau desmit gadus strādā par tiesnesi. Komisija iepazinās ar visiem pievienotajiem materiāliem un aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja lēmuma projekta virzīšanu uz Saeimas sēdi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Agitas Dmitrenokas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim”.

Iesniedzēju vārdā - Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Saeimas Prezidija locekļi! Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Arī pēc trešā, kārtējā “Latvijas kuģniecības” privatizācijas mēģinājuma izgāšanās, mūsuprāt, Ministru kabinets nesteidz nopietni strādāt pie kuģniecības nozares nopietnas attīstības nosacījumu veidošanas, bet kārtējo reizi plāno tikai jaunu “Latvijas kuģniecības” privatizāciju. Saeimas ārkārtas sēdē sociāldemokrāti un citi Saeimas opozīcijas spēki stingri piekodināja Ministru kabinetam veikt grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un citos normatīvajos aktos, lai beidzot sāktu īstenot Ministru kabineta sen apstiprināto - 1998.gada 21.jūlijā apstiprināto - Latvijas kuģošanas jaunās politikas koncepciju. Arī ekspertu un profesionāļu viedoklis ir tieši tāds pats: šis jautājums ir pats svarīgākais. Atgādināšu Jūrniecības savienības valdes priekšsēdētāja Antona Vjatera teikto. Jūrniecības savienība kopš paša sākuma prasīja sasaistīt “Latvijas kuģniecības” privatizāciju ar kuģošanas politikas īstenošanu. Tas formāli ir paredzēts, taču praksē tas neīstenojas. Arī “Latvijas kuģniecības” prezidents Andris Kļaviņš uzsver to, ka kuģošanas politiku ir nepieciešams īstenot - labāk vēlu nekā nekad. Diemžēl kopš 1998.gada 21.jūlija ir zaudēts daudz laika. Situācija vairs nav Latvijai tik labvēlīga kuģošanas jaunās politikas mērķu sasniegšanai. Mēs gribējām ieinteresēt ārvalstu kuģošanas kompānijas, lai tās reģistrētu savus kuģus pie mums Latvijā. Pašreiz gan skandināvi, gan Krievijas pārstāvji paši ļoti nopietni strādā pie attiecīgām izmaiņām likumdošanā, un rezultāts ir tas, ka Latvijas handikaps aizvien dilst. Jāuzsver, ka pašreiz 60% no visiem pasaulē esošajiem kuģošanas uzņēmumiem strādā zem tā saucamajiem lētajiem karogiem. Ja mēs attiecīgi nerīkosimies, tad, protams, būs ļoti nopietna situācija. Ja mēs gribam saglabāt Latvijā kuģniecības nozari, tad ir jāpanāk šai biznesa sfērai labvēlīgs režīms, un to nosaka un var veidot tieši šī jaunā politika - šī Ministru kabinetā jau apstiprinātā, bet neīstenotā jaunā kuģošanas politika. Es šeit gribu apliecināt to, ka arī valdības partiju pārstāvji ir apmēram vienādos uzskatos, ka opozīcijas pārstāvji... Citēšu kaut vai to, ko teica “Latvijas ceļa” pārstāvis “Latvijas kuģniecības” valdes pilnvarnieks Druvis Skulte. Viņš sacīja: “Kuģošanas nozares attīstība vairāk ir politikas un nodokļu jautājums, nevis tieši pašas kuģošanas jautājums.” Viņš arī uzsver: “Ja vadītos pēc jaunās kuģošanas politikas, tad mums nemaz nevajadzētu meklēt kaut kādus lētos karogus.” Tas attiecas uz “Latvijas kuģniecību”.

Kolēģi, ir pilnīgi skaidrs, ka tādā gadījumā Latvijas valsts budžetā būtu vairāk ienākumu, Latvijas kuģi atgrieztos zem Latvijas karoga, celtu mūsu valsts starptautisko prestižu un tautas labklājību. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka diez vai kāds no Saeimas deputātiem vai ministriem apgalvos to, ka mums valsts budžetā ir pārāk daudz naudas, ka mums ir lieka nauda, bet pati šī Ministru kabineta apstiprinātā jaunā kuģošanas politikas koncepcija norāda uz to, ka šajā brīdī valsts būtu papildus saņēmusi 80 miljonus latu. Es domāju, ka šī nauda būtu noderējusi gan skolotājiem, gan policistiem, gan medmāsām, gan ārstiem, gan aktieriem, gan invalīdiem un pensionāriem. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka neviens nedomā, ka šis nav pietiekami nopietns jautājums, un zem šīm visām atziņām stāv arī Ministru kabineta vadītāja paraksts.

Tātad galvenā problēma ir tāda, lai “Latvijas kuģniecībai” un šai nozarei būtu labvēlīga uzņēmējdarbības vide. Ja tā nebūs labvēlīga, kā tas ir bijis līdz šim, tad katrā ziņā būs vienalga, vai šo “Latvijas kuģniecību” privatizē vai neprivatizē, jo tad tā tik un tā nomirs dabīgā nāvē. Manuprāt, mums ir jādomā par to, lai uzturētu Latviju kā jūras lielvalsti, un mums ir visas iespējas to ir darīt, jo tankeru flotes kravu pārvadājumu ziņā Ziemeļamerikā mēs esam piektajā vietā, bet Ziemeļeiropā - pat pirmajā vietā.

Kolēģi! Es gribētu uzsvērt, ka šajā jautājumā, ignorējot šo jauno kuģošanas politiku, tās īstenošanai nepieciešamos soļus, mūsu valdība ir rīkojusies kā jauns puisis, kā sentimentāls jauneklis, kas margrietiņām tikai plūc ziedlapiņas un pie sevis skaita - min, vai viņa mīļotā jaunava viņu mīl vai nemīl, bet tikmēr pati jaunava lēnām iet bojā, viņa pat noasiņo, un neviens viņai nesteidzas sniegt neatliekamu, nepieciešamu palīdzību. Es domāju, ka šī situācija ir kardināli jāmaina un ka šeit gan Ministru kabinetam, gan arī Saeimai ir savs darbs veicams. Ne jau velti mēs, Saeimas opozīcijas partijas, 4.aprīlī šeit aicinājām Ministru kabinetu un arī Saeimu pieņemt pēc iespējas ātrāk vajadzīgos lēmumus. Diemžēl valdības partijas to noliedza.

Kolēģi! Ir izveidojusies diezgan interesanta situācija, jo valdība nesniedz nepieciešamo atbalstu jaunās kuģošanas politikas īstenošanai, pat tās izpētes darbam. Piemēram, ir nepieciešami 25 tūkstoši latu ekonomiskajiem pētījumiem, kas palīdzētu ātrāk ieviest šo jauno kuģošanas politiku. Ieguvums, kā es jau minēju, līdz šim brīdim varēja būt 80 miljoni latu. Pie tam Flandrijas valdība ir gatava dot papildus 150 tūkstošus latu, bet vēl aizvien šie 25 tūkstoši latu nav izdalīti.

Es domāju, kolēģi, ka tā nav valstiskas domāšanas mēraukla, tā nav nopietna rīcība. Ir tikai viena atbilde uz šo jautājumu, kāpēc tas tā notiek. Manuprāt, atbilde ir sekojoša: var būt, ka šī jaunā kuģošanas politika dažam labam valstsvīram nemaz nav vajadzīga, var būt, ka arī valdībā vairākums domā, ka tas nav vajadzīgs. Sak, vispirms mēs “Latvijas kuģniecību” privatizēsim, bet, ja mēs apstiprināsim vispirms šo jauno kuģošanas politiku, tad, iespējams, vispār šī privatizācija nebūs vajadzīga.

Kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka Holande 1996.gadā un 1997.gadā ieviesa šādu politiku, un gada laikā zem Holandes karoga atgriezās 150 kuģi. Tāda pati politika tiek īstenota arī citās Eiropas Savienības valstīs, un mums no tās pozitīvās pieredzes tomēr vajadzētu ņemt arī kaut kādu paraugu sev.

Sociāldemokrāti vienmēr ir iebilduši pret “Latvijas kuģniecības” privatizāciju, bet, ja valstī ir pieņemts lēmums, ka “Latvijas kuģniecība” tiek privatizēta, tad to vajadzētu privatizēt tā, lai šajos “Latvijas kuģniecības” privatizācijas noteikumos un nosacījumos zināmā mērā tiktu ņemta par pamatu tieši šī jaunā kuģošanas politikas koncepcija. Ja mēs to veiktu, tad, kā rāda arī beļģu ekspertu institūta “Poliey Research Corporation” atzinumi, līdz 2005.gadam mēs katru gadu papildus gūtu 7 miljonus latu, bet, sākot no 2005.gada, - 18 miljonus latu gadā. Gadā! Gadā, kungi un dāmas! Tomēr mēs vēl aizvien kavējamies, un valdība šajā gadījumā kavējas vairāk nekā trīs gadus.

Es domāju, ka šīs jaunās kuģošanas politikas īstenošana nav ne pozīcijas, ne opozīcijas jautājums, tas ir valstiskās stratēģijas jautājums, un es neuzskatu, ka būtu piedodama tāda situācija, ka šis jautājums realitātē kopš 1998.gada 21.jūlija vēl aizvien nav izkustējies šeit, Saeimā, no vietas, kaut arī valdība tam bija gatava, jo Satiksmes ministrija bija apstiprinājusi ļoti normālus priekšlikumus. Diemžēl citās ministrijās šie priekšlikumi ir iestrēguši. Žēl, ka valdībai nav šīs valstiskās domas, šīs valstiskās stratēģijas.

Kāpēc izgāzās arī šī trešā “Latvijas kuģniecības” privatizācijas kārta? Manuprāt, šeit ir mazliet jāpadomā par to, kāpēc tas notika. Un šeit var saskatīt diezgan līdzīgu analoģiju kaut vai ar Raiņa “Zelta zirgu” un Antiņu, kas trīs piegājienos devās stikla kalnā, lai sasniegtu kalna virsotni un atbrīvotu princesi no nāves miega, bet viņam ne pirmajā, ne otrajā reizē tas neizdevās. Kāpēc tas tā notiek? Manuprāt, tas notiek tāpēc, kāpēc arī Antiņam ne pirmajā, ne otrajā reizē neizdevās to sasniegt. Pirmajā reizē viņš domāja par algu, otrajā - par princesītes mīļiem smaidiem... Taču valdība arī trešajā reizē laikam domāja gan par algu, gan par princesītes mīļiem smaidiem, un tāpēc es varētu teikt, ka ir vajadzīga nevis slepenība, bet gan atklātība, un arī sabiedrība par atklātumu “Delna” pašreiz to uzsver valdībai. Tā uzsver, ka vajag darīt visu atklāti “Latvijas kuģniecības” privatizācijā, ja to turpina uz priekšu, lai parādītu beidzot arī visu, kas ir noticis un kā ir noticis, lai tautai būtu šī skaidrība. Nevajag slēpt zem deķa tās lietas, kas nav slēpjamas, bet, ja tajās ir kaut kas slēpjams, tad, protams, noteiksim konfidencialitātes statusu, slepenību un tamlīdzīgi. Es domāju, ka pats labākais “Latvijas kuģniecības” privatizācijā ir nesavtības motīvs un doma par to, kas varētu Latvijai visvairāk noderēt un būt izdevīgs.

Kolēģi! Es gribētu uzsvērt vēl to, ka arī jau šajā trešajā piegājienā mēs tērējam pietiekami ievērojamus finansu līdzekļus konsultantiem; teiksim, kaut vai šai pašai “BDO New Market” konsultantfirmai mēs iztērējām 385 246 ASV dolārus, un arī viņi vēl prasa... zināmus papildlīdzekļus. Es domāju, ka mums pašiem savā valstī ir pietiekami daudz nopietnu ekspertu, kuru vārdos un darbos mēs neieklausāmies. Minēsim kaut vai “Latvijas ceļa” pārstāvi Uldi Osi. Viņš ir citēts gan “Latvenergo” privatizācijas jautājumu sakarā, gan “Latvijas kuģniecības” privatizācijas jautājumu sakarā, un es domāju, ka šādu ekspertu ignorēšana mums nedos nekādus labus rezultātus, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc neizdodas.

Es tāpēc gribētu uzsvērt vēl sekojošo, ka tad, ja mēs nopietni nemainām privatizācijas noteikumus, ja mēs neņemam vērā jaunās kuģošanas politikas koncepciju, kas ir apstiprināta, bet nav īstenota Latvijā, mēs neko nepanāksim. Es šeit atļaušos pat citēt vienu no šīs kuģniecības privatizācijas trešās kārtas kritiķiem - Aivaru Lembergu, kurš teicis, ka viņš aicina valdību privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” pārdošanu uzticēt Ventspils domei, kas to pusgada laikā pārdos biržā gan par naudu, gan par sertifikātiem valstij izdevīgos apstākļos. Viņš uzsver arī to, ka praktiski ir vajadzīga šī atklātība un ka, raugoties pēc pašreizējiem noteikumiem, “Latvijas kuģniecības” privatizācijā no malas piedalīsies tikai tāds, kurš ir ārstējies Tvaika ielā, un tas, kuram šie noteikumi ir rakstīti.

Kolēģi, tas norāda uz to, ka sociāldemokrāti, kā esmu uzsvēris aizvien, ir pret “Latvijas kuģniecības” privatizāciju, bet, ja mēs gribam šo privatizāciju virzīt - un tāds ir Saeimas vairākuma viedoklis -, tad tādā gadījumā tas tomēr ir jādara tā, lai Latvijas valstij būtu maksimāls ieguvums. Maksimāli iespējamais! Atklāti, godīgi un bez kādām savtīgām interesēm! Es gribētu uzsvērt arī to, ko ir uzsvēris Jānis Naglis - Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors. Viņš ir teicis, ka valstij nav tādu līdzekļu, ko varētu investēt “Latvijas kuģniecības” attīstībā. Protams, protams, Nagļa kungam ir zināmā mērā taisnība. Es tikai gribētu pateikt, ka viņš pašreiz... ne tikai opozīcija, bet arī Tautas partija pamāca... it kā viņš nezinātu, ko Tautas partija ar saviem “Latvijas kuģniecības” padomes locekļiem ir teikusi, - ka nauda “Latvijas kuģniecības” attīstībai ir pašā “Latvijas kuģniecībā” un ka ir pieejami arī lēti kredītresursi. (Es šeit necitēšu šo “Latvijas kuģniecības” padomes locekļu, Tautas partijas biedru, teikto. Šie materiāli ir visiem zināmi, vairākkārt citēti.) Tā ka valstij nemaz nav obligāti jāprasa līdzekļi, un es katrā ziņā aicinu Jāni Nagli velti nemaldināt sabiedrību. Es gribētu uzsvērt arī mūsu Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas viedokli. Viņa uzskata, ka atbildīgi par neveiksmīgo “Latvijas kuģniecības” privatizācijas mēģinājumu - jau trešo “Latvijas kuģniecības” privatizācijas mēģinājumu! - ir privatizācijas rīkotāji, tas ir, valdība, Privatizācijas aģentūra, privatizācijas konsultanti.

Kolēģi! Trīs reizes pēc kārtas neveiksmīgā privatizācija norāda uz to, ka kaut kas pašos pamatos ir nepareizi. Trīs reizes pēc kārtas! Tas nozīmē, ka bija iespēja labot kļūdas, bet nebija, manuprāt, vēlēšanās labot tās. Tas ir pats galvenais. Es gribētu uzsvērt, ka Nagļa kungs vēl arī pauda savu pārliecību, ka neveiksmīgajai “Latvijas kuģniecības” privatizācijai nevajadzētu būt par iemeslu valdības krišanai, jo valdība nav veidota, kā saka Nagļa kungs, viena objekta privatizācijai. Manuprāt, viņš saka pilnīgi pareizi - tā domāta nevis viena objekta, bet vairāku objektu privatizācijai. (Nagļa kungam es šajā ziņā varu vienīgi piekrist!) Tādēļ ir veidota arī šī valdība - izteikti labēja valdība.

Nākamais. Privatizācijas aģentūras amatpersonas, piemēram, Imants Mantiņš, uzsver to, ka Privatizācijas aģentūras lemtspēja bija ierobežota, jo tai bija jāvadās pēc finansu konsultantu un valdības noteikumiem. Daļēji tas ir pareizi teikts, jo, protams, valdības ieteikumi, valdības izstrādātie privatizācijas nosacījumi bija, bet finansu konsultantam principā bija jārīkojas tā: kādus uzdevumus valdība, ekonomikas ministrs un Privatizācijas aģentūra lika, tādi arī bija jāizstrādā. Kā norāda Uldis Osis, finansu konsultants praktiski pildīja brokera pienākumus. Tā ka es domāju, ka tas nebūtu gluži pareizi - teikt, ka pamatā tam visam bija finansu konsultanta ieteikumi. Viņš, protams, konsultēja par tiem jautājumiem, kurus viņam uzdeva, kurus viņam prasīja, taču attiecībā uz tiem, kurus viņam neprasīja, viņš, manuprāt, nekonsultēja.

Es gribu pateikt vēl vienu lietu, kas tagad parādās visā pilnībā un kas ir nopietni jāapsver. Valdības Latvijas Republikā mainās, bet Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors, kā vienmēr, paliek savā vietā. Jānis Naglis ir pārdzīvojis astoņas valdības un, kā es jūtu, pārdzīvos arī devīto valdību. Ja man nebūtu pašreiz kopā ar kolēģiem nopietni jāstrādā pie jaunās Satversmes projekta, ko pašreiz izstrādā mūsu partija, tad laikam jau vasaras brīvdienās vajadzētu rakstīt romānu par “Latvijas kuģniecības” privatizācijas gaitu. Atklāti jāsaka, ka tad jau laikam romāna galvenie varoņi nebūtu ne valdības vīri, ne sievas - lai viņi neapvainojas! -, bet galvenais varonis būtu Jānis Naglis. Galvenais varonis nebūtu arī Kalvīša kungs, nedz arī Andris Bērziņš. Tā vien liekas, ka Jānis Naglis ir īsts valdības “ēnu kabineta” vadītājs un noteicošais reālās politikas ievirzītājs. Man tā vien šķiet, ka arī šīs Saeimas laikā Naglis paliks savā vietā - tāpat kā valdība paliks savā vietā. Varu galvot par to! Un gribu atgādināt, ka Šķēles kunga valdība krita tad, kad Nagļa demisiju pieprasīja Vladimirs Makarovs, un, lai atjaunotu Nagļa kungu amatā, arī Šķēles kungs riskēja ar savu premjera amatu.

Kolēģi, es gribētu teikt sekojošo, ka katrā ziņā par savu pieredzi un spēku laikam ir jāizsaka zināma apbrīna Jānim Naglim, un, kā es jūtu, valdībā tikpat kā neviens ar viņu netiek galā. Arī Kalvīša kungs ar viņu netiek galā. Mēs jau vairākkārt esam norādījuši uz veselu virkni trūkumu, un tomēr Kalvīša kungs, kaut arī kritiskas piezīmes ir izteicis, praktiski nekādus secinājumus nav izdarījis.

Kolēģi, es gribētu uzsvērt to, ka arī “Diena”, analizējot “Latvijas kuģniecības” privatizācijas gaitu, norāda, ka “Latvijas kuģniecības” privatizāciju ir pavadījusi politiska jezga, kuru uzkurinājuši sociāldemokrāti un kura kļuvusi par iemeslu pauzei uzņēmuma privatizācijā.

Nu ko es varētu ieteikt šinī gadījumā? Es domāju, mēs visi zinām klasiķi Somersetu Moemu, viņa “Teātri” un arī slaveno mākslas filmu - jo garāka pauze, jo lielāks aktieris. Mēs redzēsim, vai mūsu Ministru kabinets būs
aktieris - vājš aktieris vai liels aktieris. Es domāju, ka šinī gadījumā, nesakārtojot šos jautājumus attiecībā uz “Latvijas kuģniecību”, zināmā mērā mēs nekad neatrisināsim šo “Latvijas kuģniecības” jautājumu Latvijas valsts interesēs.

Sociāldemokrātu viedoklis ir viennozīmīgs: nevajag privatizēt šo “Latvijas kuģniecību”, jo tā var nest peļņu. To apstiprinājuši arī mūsu politiskie oponenti. Arī “Latvijas kuģniecības” padomē pārstāvētie Tautas partijas locekļi norāda uz šādu iespēju. Ar “Latvijas kuģniecības” palīdzību atceļot šo komisāru institūtu, kas privatizējamajai valsts akciju sabiedrībai ir ārkārtīgi sarežģīts, tomēr var īstenot nopietnu valsts menedžmenta politiku. Ir jautājums: vai mēs to gribam? Iespējams, ka valdības partijas to nevēlas, bet, protams, ir iespēja privatizēt tikai “Latvijas kuģniecību”.

Kolēģi! Es gribētu uzsvērt arī to, ko Nagļa kungs ir teicis, ka zināmā mērā šo privatizācijas neveiksmi noteikusi investoru negatīvā attieksme pret pārējas ekonomikas valstīm. Šajā ziņā varētu varbūt arī daļēji piekrist Nagļa kungam, bet es tomēr gribētu uzsvērt, ka laikam jau, dodoties uz “Latvijas kuģniecības” privatizāciju un iesniedzot savus pieteikumus šai privatizācijai, starptautiskie investori zināmā mērā iepazinās, kāda zeme ir Latvija: vai tā atrodas Austrumeiropā vai tā tomēr atrodas kādā Rietumeiropas pusē, vai tā ir pārejas ekonomikas valsts vai ne. Tā ka visas šīs lietas bija zināmas jau tad, kad viņi iesniedza šos pieteikumus, tāpēc šis jautājums diez vai varētu būt izšķirošais.

Kolēģi, arī es šeit redzu tādu iebildumu no Kalvīša kunga puses, kas, manuprāt, saka, ka sociāldemokrātu nosauktā “Latvijas kuģniecības” cena liecinot par ekonomisko analfabētismu. Tā esot 200 miljonu latu liela, un tā esot nereāla. Es gribētu šeit vēlreiz uzsvērt to, ka šinī gadījumā mūsu viedoklis pilnībā saskan ar Tautas partijas ekspertiem - “Latvijas kuģniecības” padomes locekļiem, kuri nosauca šo cenu, šos 200 miljonus latus, publiskā presē - “Lauku Avīzē”. Mēs arī uzsveram, ka ne jau šie 68%, bet visi 100% pēc bilances vērtības tiek vērtēti kā šie 200 miljoni latu. Protams, ir jāņem vērā ne tikai tas, ko norādīja Kalvīša kungs, ne tikai šie zaudējumi, ne tikai šīs zināmā mērā kredītsaistības, bet arī brīvie līdzekļi, kas ir 50-52 miljonu ASV dolāru apmērā, uz ko ir norādījuši šie paši Tautas partijas biedri. Es domāju tā: ja mēs kaut ko analizējam, tad analizēsim visu objektīvi un līdz galam, ne tikai pa pusei, jo šie pussoļi mūs pie patiesības nenovedīs. Šie pussoļi mūs no patiesības tikai attālinās.

Kolēģi, es gribētu uzsvērt vēl to, ka pamatā, ja mēs skatāmies no valdības pozīcijām, tā pilnīgi stalti un vēsi, lai nebūtu nekādu politisko kaislību, tad “Latvijas kuģniecības” privatizācijas neveiksmē pirmām kārtām ir jāvaino šie pārāk īsie termiņi, kuri gan valdībā, gan Latvijas Privatizācijas aģentūrā apzināti tika pieņemti, jo arī valdības partija - apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK - nepārtraukti protestēja pret to: gan pret pretendentu loka apzinātu sašaurināšanu, nosakot, ka virkne pretendentu mums vairāksolīšanā nav vajadzīga, gan pret šiem pasakaini īsajiem termiņiem, kad mēneša laikā bija jānokārto varen daudz dažādu formalitāšu, atskaitot, protams, Ziemsvētku brīvdienas un Jaungada brīvdienas, kad visa nopietnā uzņēmēju… nu kā lai to pasaka, saime, visdrīzāk šo laiku pavadīja kopā ar savām ģimenēm. Tā ka šajā laikā reāli uz šo “Latvijas kuģniecības” privatizāciju varēja pieteikties tikai tie, kuri pamatā pirms tam jau bija iepazinušies ar “Latvijas kuģniecību”.

Kolēģi! Es varu vienīgi piekrist arī ministram Vladimiram Makarovam, kas izsaka bažas un neticību, ka šajā valstī vispār kāds uzņemsies atbildību. Un viņš arī ironiski piebilst, ka šajā laikā ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis ir devies izklaidēties uz pasaules čempionātu hokejā. Valdībai šis jautājums nešķiet svarīgs. Nu ko es varu teikt? Valdība lai pati vērtē! Es domāju, katrā ziņā ir patīkami, ka arī mēs atbalstām savus hokejistus, taču šinī gadījumā es domāju, ka vienkārši tāda atrašanās Vācijā un neatrašanās tajā brīdī, kad izskata šos jautājumus, šeit, Saeimā, nav īsti pamatota. Es domāju, ka zināmā mērā Saeimas lietas un arī kuģniecības lietas ir tā vērtas, lai atsevišķos gadījumos arī pārtrauktu savu atvaļinājumu. Katrā ziņā ministriem ir tiesības uz atvaļinājumu, bet šādu tiesību, kā jūs zināt, īstenībā nav vienīgi Saeimas deputātiem.

Kolēģi! Es gribētu akcentēt arī to, ka “Latvijas kuģniecības” prezidents ir uzsvēris to, ka pretendentu atteikšanās piedalīties “Latvijas kuģniecības” privatizācijā zināmā mērā ir jāsaista ar novecojušo kuģošanas floti. Un arī opozīcija vairākkārt ir piedāvājusi šo jautājumu risināt. Diemžēl tas vēl aizvien nav risināts.

Sociāldemokrātu frakcija sagatavoja un 5.martā izsūtīja iesniegumu ģenerālprokuroram Jānim Maizītim par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizācijas noteikumu un privatizācijas procesa neatbilstību Latvijas tiesību aktiem un Latvijas tautsaimniecības interesēm.

Es jums, kolēģi, godīgi pateikšu, ka mēs atbildi neesam saņēmuši līdz pat šai dienai, pat ne tādu, ka Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra iepazīstas ar mūsu materiāliem un veic kaut kādu papildu izpētes darbu.

Man laikam mazliet ironiski jāpiebilst, ka šinī gadījumā, ja mēs paskatāmies pasta darbības termiņus sakarā ar to, ka mēs 5.martā izsūtījām, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra varbūt ir uzskatījusi šo mūsu frakcijas iesniegumu par apsveikumu 8.martā - Starptautiskajā sieviešu dienā. Citādi man ir grūti izprast, kāpēc tas tā notiek, ka nekas nevirzās uz priekšu. Pat formāla atbilde mums netiek atsūtīta kopš šā 8.marta, lai gan reāli Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai to vajadzēja jau saņemt. Es piekrītu, var notikt papildu izpētes darbs, bet atbilde tomēr būtu jāsniedz.

Kolēģi! Es gribētu citēt arī ekonomikas ministru Aigaru Kalvīti, kas ārkārtas preses konferencē ziņoja par to, ka privatizāciju nepārtraukti pavadījuši skandāli, ka bijuši politiskie spēki, kas izmantojuši visnetīrākās metodes, lai šo procesu torpedētu, un diemžēl viņi savu ir panākuši.

Kolēģi, es gribētu uzsvērt arī to, ka šajos tā dēvētajos nedarbos, ko Kalvīša kungs min, viņš vaino Saeimas opozīciju - pirmām kārtām sociāldemokrātus un arī atsevišķus apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvjus.

Nu ko es varu pateikt? Es domāju, ka šinī gadījumā Kalvīša kungam vajadzēja rūpīgāk ieklausīties gan valdības aprindās esošo oponentu viedokļos, gan Saeimas opozīcijas viedokļos, un tad šāda situācija nebūtu izveidojusies. Tas ir pilnīgi viennozīmīgi un pilnīgi skaidrs!

Tā ka es gribētu uzsvērt arī to, ka zināmā mērā mēs nevaram teikt, kā to darīja Andris Bērziņš, ka valdībai nav nekāda sakara ar “Latvijas kuģniecību”.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka Kārlis Leiškalns pilnīgi precīzi norādīja, ka negodīgums “Latvijas kuģniecības” privatizācijā rada totālu politisko valdības un parlamenta krīzi Latvijā.

Un šajā ziņā es Kārlim Leiškalnam varu vienīgi piekrist ar tādu piebildi, ka labi vien ir, ka mums nav izveidojusies tāda situācija, kāda teorētiski varēja rasties, ja būtu izrādījies tā, kā Nagļa kungs prognozēja, ka jau pēc reālā termiņa, kuru apliecināja arī ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, vēl kaut kāda nauda plūstu nevis uz Latvijas Krājbankas kontu šeit, Rīgā, bet gan būtu aiztecējusi uz kaut kādu korespondentrēķinu Vašingtonā. Un tad mēs sāktu runāt par kaut kādām “Latvijas kuģniecības” privatizācijas turpināšanas lietām, jau pēc tam, kad šī privatizācija praktiski vairs nevarēja notikt.

Šinī gadījumā es gribētu pateikt paldies par stingro Aigara Kalvīša nostāju. Tā bija principiāla. To es nenoliedzu. Tomēr katrā ziņā ekonomikas ministram nu ir pienācis laiks vēlreiz apdomāt, vai viņam ir zināmi iebildumi pret Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora rīcību vai arī viņam vispār nekādu iebildumu nav. Opozīcija vairākkārt ir norādījusi uz ļoti nopietniem un ļoti apšaubāmiem jautājumiem.

Tā kā Kalvīša kungs mūs, sociāldemokrātus, ir ļoti kritizējis, arī es atļaušos nocitēt to, ko Kalvīša kungs pats ir teicis par mūsu iepriekšējo demisijas pieprasījumu. Viņš norādīja, ka mēs pietiekami objektīvi visu analizējam, lai būtu skaidrība arī vēlētājiem un pilsoņiem. Kas tad šeit pirms tam bija noticis un kā tad Kalvīša kungs sociāldemokrātu rīcību vērtēja? Viņam jautāja precīzi: “Ko jūs domājat par sociāldemokrātiem?”

"Viņi ir opozīcijā un dara to, kas viņiem ir jādara,” teica Aigars Kalvītis. “Es viņu rīcību neuztveru ne personīgi, ne naidīgi. Arī sociāldemokrātu Saeimas frakcijas līdera Egila Baldzēna uzstāšanās bija ļoti korekta attiecībā uz mani - bez apmelojumiem un bez dubļu liešanas manā virzienā, neizmantojot pret mani netaisnīgus un nejaukus paņēmienus. Mana attieksme pret opozīciju, kas konstruktīvā veidā mēģina risināt tās problēmas, kuras uzskatām par aktuālām, ir ļoti nopietna un cieņas pilna.”

Paldies par šiem varbūt pat pārāk objektīvajiem vārdiem. Mēs, protams, cenšamies. Taču, kolēģi, es domāju, šādi asi vārdi varbūt ir, zināmā satraukumā visus tos ienaidniekus un vainīgos meklējot, pasprukuši arī Aigaram Kalvītim.

Es gribētu uzsvērt, ka secinājumi tomēr ir jāizdara un ir jāskatās, kas tad ir zināmā mērā vainīgs pie šīm “Latvijas kuģniecības” privatizācijas neveiksmēm. Neatkarīgi no tā, kāds ir sociāldemokrātu viedoklis par šo pašu “Latvijas kuģniecības” privatizāciju.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka “Latvijas kuģniecības” pārvaldes mehānisms ir ārkārtīgi sarežģīts. Šajā ziņā mums ir pilnīga vienotība ar valdības partijām, arī Tautas partija to atzīst. Es gribu uzsvērt, ka šis smagnējais vadības mehānisms, kuru arī valdības pārstāvji nosauca par politisko komisāru institūtu, ir šāds: akciju sabiedrības valde, akciju sabiedrības padome, valsts pilnvarnieki, akcionāru sapulce, Privatizācijas aģentūras valde, Privatizācijas aģentūras padome, ekonomikas ministrs, nozares ministrija, attiecīgas ministriju struktūrvienības un vēl vairākas dažādas darba grupas. Protams, ar tik sarežģītu pārvaldes mehānismu ir ļoti grūti konkurēt ar privātajām kuģošanas kompānijām. Ja “Latvijas kuģniecība” to vēl spēj, tad jāsaka tai paldies par ļoti veiksmīgu un prasmīgu darbu! Es pat teiktu, ka “Latvijas kuģniecības” veiksmes mēs zināmā mērā varētu uzskatīt par astoto pasaules brīnumu, jo, pastāvot šādam pārvaldes mehānismam, tā ir spējusi gūt nopietnu peļņu, neskatoties uz visu vai, precīzāk sakot, gandrīz visu valsts valdošo politiķu pretdarbību.

Es tomēr gribētu uzsvērt, ka diez vai tas ir astotais pasaules brīnums. Es gribu uzsvērt, ka “Latvijas kuģniecībai” ir liels potenciāls, iespēju robežas tai ir lielas. Nevajag tās novērtēt par zemu!

Es gribu uzsvērt to, ko jau vairākkārt ir teicis “Latvijas ceļa” pārstāvis Uldis Osis, - ka pats galvenais ir tas, ka valdībai nav bijusi “Latvijas kuģniecības” privatizācijas stratēģija, ka vajadzēja pieņemt šo stratēģiju agrāk, nekā tika uzsākta pati privatizācija. Kolēģi, cik ilgi mēs nopietnus ekspertus neuzklausīsim?

Es gribētu uzsvērt to, ka tik tiešām pasaulē notiek globalizācijas procesi un mēs esam nokļuvuši pavisam citā situācijā nekā tā, kas bija pirms 20 - 30 gadiem, un ka ir vajadzīgs arī zināms horizonts, perspektīvas redzējums. Arī Uldis Osis atgādina, ka veidojas globāls loģistikas tīkls - kravu un informācijas plūsmu tīkls, multimodālie koridori, kas krustām šķērsām iet pa visu pasauli. Tur tiek apvienots autotransports, dzelzceļš, servisa kompānijas, ostu termināli, distribūcijas centri, kravu laukumi un tā joprojām. Un, protams, šeit ir vajadzīgs nopietns menedžments, vienalga, valsts vai privāts. Tas ir pilnīgi skaidrs, kolēģi!

Es gribētu uzsvērt, ka mums lielā mērā jāņem vērā tas, ka šobrīd, kā to uzsver arī Uldis Osis, nebija pats izdevīgākais laiks “Latvijas kuģniecības” privatizācijai. Viņš saka, ka tas nebūtu īsti saprātīgi - privatizēt “Latvijas kuģniecību” tieši šobrīd, tuvākajā gadā vai divos gados, varbūt pat trijos gados. “Latvijas kuģniecība” tiek privatizēta ekonomiskā ziņā visneizdevīgākajā laikā. Kolēģi, tas atkal notiek pretēji ekspertu viedoklim.

Nu ko lai šajā sakarā saku? Es domāju, ka mums, politiķiem, nevajag tik daudz vadīties pēc ideoloģijas, savām dogmām un principiem un ka mums jāvadās arī pēc veselā saprāta. Ja reiz valdība nav tikusi galā ar savu pamatuzdevumu, nav izstrādājusi “Latvijas kuģniecības” privatizācijas stratēģiju, kas atbilstu Latvijas Republikas interesēm, valsts tautsaimniecības interesēm, tad mums nekādā ziņā nav jāvirzās uz priekšu “Latvijas kuģniecības” privatizācijā, kamēr tas nav noticis.

Kas tad bija jārisina valdībai? Valdībai bija jāpanāk, lai Latvijas bizness varētu integrēties globālajā vai vismaz Ziemeļeiropas reģionālajā tīklā, kravu pārvadājumu un informācijas tīklā, bet nav bijusi pat diskusija par to. Kolēģi, es uzskatu, ka steiga “Latvijas kuģniecības” privatizācijā ir pilnīgi nepieļaujama. Mēs šinī gadījumā pilnīgi piekrītam kolēģiem no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kas arī vairākkārt ir uzsvēruši to, ka steiga ir šīs privatizācijas kapracis. Un nevajag viņu meklēt apvienībā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā, Jurkāna politiskajā blokā, Jaunajā frakcijā, nedz arī Latvijas Jūrniecības savienībā vai kur citur!

Es gribētu uzsvērt arī to, ka mans kolēģis Ainārs Šlesers ir teicis, ka opozīcija zināmā mērā ir traucējusi ar to, ka ir minējusi šīs kukuļu lietas, it kā ir piedēvējusi šīs kukuļu lietas. Taču es gribu uzsvērt, ka sociāldemokrāti un pārējā opozīcija ir tikai citējusi (es uzsveru!) valdības un valsts amatpersonu pārstāvju teikto. Lai Šlesera kungam nebūtu iebildumu, es vēlreiz atgādināšu, kuru viedokļus tad mēs esam citējuši. Zināmā mērā tobrīd citējām to, ko teica Eižens Cepurnieks no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, sabiedrība par atklātību “Delna”, Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle (tas ir publicēts laikrakstā “Diena” pagājušā gada 18.novembrī), Druvis Skulte no “Latvijas ceļa” (publicēts laikrakstā “Diena” pagājušā gada 14.oktobrī), Vladimirs Makarovs no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, “Latvijas kuģniecības” juridiskais direktors Elmārs Vītoliņš. Arī Jānis Naglis presē min šādu kukuļu iespējamību - no 12 līdz 20 miljoniem lielu kukuļu iespējamību. Tā ka šajā ziņā opozīcija neko jaunu nav atklājusi, nekādu velosipēdu nav izgudrojusi. Šeit Amerika nemaz nebija jāatklāj. Praktiski tas viss nāk no valdības partijas locekļu mutes. Tā ka, es domāju, šinī gadījumā sociāldemokrāti, vienīgi atkārtojot šīs jau reiz paustās valdošo partiju domas, zināmā mērā varbūt ir to vēlreiz aktualizējuši. Taču tāds arī ir opozīcijas pienākums, kā to jau Kalvīša kungs norādīja.

Kolēģi! Mums vajadzētu tomēr padomāt arī par to, ka ne tikai mēs, bet arī cilvēki no “Delnas” ir ļoti precīzi teikuši, ka likumi tomēr ir pārkāpti. Varbūt nebūtiski... Es šeit atkal atgādināšu “Delnas” pārstāvju Ineses Voikas un Raitas Karnītes teikto. Arī Aija Poča no "Latvijas ceļa” skaidri un gaiši atzina aģentūrai LETA, ka nebūtiski pārkāpumi ir. Mēs šos likumu pārkāpumus nedalām nebūtiskos un būtiskos.

Es gribētu uzsvērt, kāpēc mēs tomēr pieprasām Aigara Kalvīša demisiju. Darām to tādēļ, lai aktualizētu to situāciju, kāda ir pašreiz izveidojusies “Latvijas kuģniecībā”. Jo izrādās, ka neviens nav vainīgs pie tā, ka “Latvijas kuģniecības” privatizācija jau trešo reizi ir izgāzusies. Un, ja jautājumu par Kalvīša kunga demisiju valdības partijas neizskatīs, būs atkal jāsaka tā: vai tad tiešām neviens nav vainīgs? Vai tad tiešām opozīcijai un varbūt arī apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK... abām kopā ir tik liels spēks? Viņš saka - sociāldemokrāti un apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK... Nu iznāk, ka mēs ar savām 32 balsīm pret valdības 48 balsīm esam tik liels spēks, ka varam jūs nospiest uz ceļiem un jūs vairs nespējat neko izdarīt. Man tas neliekas pārliecinoši. Neliekas pārliecinoši!

Kolēģi! Kā jau teicu, es gribētu uzsvērt, kāpēc pieprasām Kalvīša kunga demisiju. Ja mēs uzmanīgi analizējam “Latvijas kuģniecības” privatizācijas gaitu, tad redzam savdabīgu situāciju, par ko mēs esam zināmā mērā vainojuši arī Ministru kabinetu. Kas paraksta Ministru kabineta nosacījumus par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju? Ministru prezidenta Andra Bērziņa vietā tos paraksta ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Es neuzskatu, ka tur ir kaut kas nelikumīgs, bet runāju par būtību.

Tālāk. Kas paraksta Latvijas Privatizācijas aģentūras noteikumus, kuriem jāatbilst šiem Ministru kabineta nosacījumiem? Paraksta ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Mēs esam izteikuši pietiekami daudz iebildumu arī attiecībā uz likumību. Ja Saeimas deputātiem būs atkal iebildumi, mēs to visu, tā teikt, atkal celsim augšā, mums viss šis garais saraksts ir, mēs varam arī par to runāt. Es domāju, ka šeit vēlreiz - šī būtu jau trešā reize - mēs šos nopietnos likumu pārkāpumus neuzskaitīsim, jo arī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā mēs to visu esam iesnieguši.

Tālāk. Arī “Latvijas kuģniecības” privatizācijas procesa likumību un publiskumu kā valsts pilnvarnieks Privatizācijas aģentūrā uzrauga mūsu kolēģis Aigars Kalvītis. Nu ko es varu teikt? Ministru kabinets ir “uzgrūdis” Kalvīša pleciem visu atbildību. Par to jau mēs esam runājuši sen un vairākkārt. Kalvīša kungs nav protestējis, nevienu vainīgo arī nav atradis. Lai gan mēs uzskatām, ka zināma daļa vainas ir jāuzņemas, protams, Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram Jānim Naglim, Kalvīša kungs vēl aizvien ar Nagļa darbību ir apmierināts, kā mēs varam just, vai arī kritiskas piezīmes, godīgi sakot, izsaka... Galu galā vajadzētu noskaidrot, kurš tad ir vainīgs - Kalvīša kungs vai Nagļa kungs, vai abi divi reizē? Tas jautājums būs jāizšķir vai nu Saeimai, vai arī pašam Aigaram Kalvītim kā ekonomikas ministram. Tas ir pilnīgi skaidrs.

Es gribētu uzsvērt vēl arī to, ka uz Saeimas deputātu pieprasījumu, uz vēstuli Ministru prezidentam par to, kā ir rīkojies Kalvīša kungs, būdams gan ekonomikas ministrs, gan valsts pilnvarnieks Privatizācijas aģentūrā, gan Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētājs, un vai tur ir bijuši pārkāpumi vai ne, atkal bija spiests atbildēt Aigars Kalvītis. Visi pārējie Ministru kabineta locekļi izvairījās no šīs atbildības. Nu ko es varu teikt? Protams, manuprāt, šī nav pati pareizākā darba organizācija Ministru kabinetā, bet, ja Ministru kabinetā var visu Kalvīša kungam uzkraut virsū un arī viņš pats tam piekrīt, tad zināmā mērā viņš ir līdzvainīgs vai vainīgs. Nu tas ir jāizspriež Saeimai, tas ir pilnīgi skaidrs.

Kolēģi, es gribētu uzsvērt arī to, ka mums vajadzētu ļoti nopietni padomāt par to, vai mēs visu darām pareizi, vai esam pietiekami izteikuši dažādus ierosinājumus, lai Kalvīša kungs varētu labot situāciju. Es vēlreiz atklāti teikšu, ka ne jau velti sociāldemokrātu partija jau sen, sen iesniedza deputātu pieprasījumu, kurā mēs visus šos jautājumus izskatījām. Par atsevišķiem jautājumiem vērsāmies arī pie Pieprasījumu komisijas. To, ka šie jautājumi, kas ir izvirzīti no opozīcijas puses, ir pamatoti, atzina pat Šadinova kungs. Teica: “Jā, nebūtiski likums pārkāpts.” Nebūtiski! Jā, šī frāze mums ir zināma. Tālāk. Kad šis jautājums Pieprasījumu komisijā netika risināts, mēs vēlreiz iesniedzām... iesniedzām Kalvīša kunga demisijas pieprasījumu, pēc tam rīkojām šo ārkārtas plenārsēdi jautājumā par “Latvijas kuģniecību”, par kuģošanas jauno politiku, tās īstenošanu. Un arī tagad šeit uzturam spēkā šo prasību, jo uzskatām, ka nevar būt tā, ka valdība ir pilnīgi bezatbildīga. Nevar būt tā, ka valdībā nav neviens ministrs ne par ko atbildīgs un ka neviens ministrs nevienu valsts amatpersonu neredz kā atbildīgu, pat ja tā reāli vada visu praktisko pusi šajā “Latvijas kuģniecības” privatizācijas gaitā, kā tas ir ar Jāni Nagli.

Nu ko es varu teikt, kolēģi? Es varu teikt, ka sociāldemokrāti šādai nostājai kategoriski nepiekrīt. Esmu pārliecināts, ka Kalvīša kungs ir pietiekami kompetents, jau pietiekami pieredzējis, lai spētu visus šos mūsu minētos faktus izvērtēt un izdarīt secinājumus. Mēs nepieļaujam iespēju, ka Kalvīša kungs to dara nekompetences, pieredzes trūkuma dēļ. Tātad tam visam cēlonis ir vai nu politiskās gribas trūkums, vai tas, ko ir secinājusi Latvijas Jūrniecības savienība, attiecinādama to, es domāju, ne jau konkrēti uz Kalvīša kungu, bet uz vadošajiem politiķiem, uz valdības politiķiem. Es atgādināšu, ko Latvijas Jūrniecības savienība ir secinājusi savā oficiālajā paziņojumā gadskārtējā kopsapulcē, risinot ar “Latvijas kuģniecību” saistītos pašus aktuālākos jautājumus. Kāda tad ir Latvijas Jūrniecības savienības nostāja? Kuģošanas jaunās politikas neieviešanai valstī, bezjēdzīgi aizkavētām ekonomiskajām reformām (to skaitā ir arī privatizācija), ilgstoši un konsekventi realizētai politikai, kas īstenībā jūrniecības nozari ved uz likvidēšanu, var būt tikai viens cēlonis - korupcija.

Nu ko, kolēģi, es tomēr domāju, ka tas cēlonis nebūs korupcija, bet es neticu arī tam, ka tā ir nekompetence. Tad atliek vienīgi tas iemesls, ka nav politiskās gribas. Kolēģi, es gribu redzēt arī to, vai Saeimas deputātiem ir politiskā griba izvērtēt visus šos jautājumus. Vai Kalvīša kungam ir politiskā griba izvērtēt “Latvijas kuģniecību”, tās privatizācijas gaitu? Vai mēs uzskatām, ka esam kaut kāda jokdaru komanda starptautiskajā arēnā, kur var rotaļāties, spēlēties ar tādiem jautājumiem kā “Latvijas kuģniecība”, vai tomēr gribam izdarīt kādus secinājumus, vai arī teikt kā Jānis Naglis, ka “nu jau trīs reizes “Latvijas kuģniecības” privatizācija ir bijusi neveiksmīga, bet nu mēs esam visas šīs kļūdas inventarizējuši, reģistrējuši un tagad mēs varētu mēģināt to veikt ceturto reizi, un, kā saka “Delna”, varbūt pat mēģināt tomēr kaut ko privatizēt arī atklātībā?

Kolēģi, būsim nopietni, strādāsim Latvijas labā! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Egils Baldzēns salīdzināja kuģniecību ar jaunavu, bet Kalvīti salīdzināja ar jaunekli, kurš zīlē ar margrietiņu - mīl, nemīl. Tādā gadījumā būsim konsekventi! “Latvijas kuģniecība” ir jaunava, kas ir izvesta uz Čaka ielas, un jauneklis zīlē - pirks, nepirks. Pornobiznesā to sauc par sutenerismu. Latvijā to nezin kāpēc sauc par privatizācijas procesu.

Varu atkārtot tikai to, ko jau pirms gada jums teicu. Latvijas vecie kuģi nav vajadzīgi nevienam visā pasaulē. Nevienam! Ir vajadzīga “Latvijas kuģniecības” iekarotā tirgus “niša”, taču tā atbrīvosies tikai tad, kad “Latvijas kuģniecība” būs nogalināta. (Jūs šo nepieklājīgo vārdu nomainījāt ar vārdu “privatizēta”, bet tas ir tikai pieklājības žests. Būtība ir viena un tā pati.) Atbildīgs par šo “Latvijas kuģniecības” nogalināšanas mēģinājumu šobrīd ir ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis - kopā, protams, ar dzelzs Nagli. “Latvijas kuģniecības” nodošana privatizācijai bija, ir un paliek Latvijas sabiedrības politiski kļūdains lēmums, kuru būtībā attīstīja labējās partijas un kurš ir kaitīgs Latvijai un Latvijas ekonomikai Taču Latvijas labējās partijas ar visu savu lielo pieredzi, kas gūta, veicot Latvijas ekonomiskās neatkarības likvidāciju citās nozarēs (ar privatizācijas metodi, protams), nav spējīgas izpildīt pat šo pilnīgi nepareizo lēmumu. Bībele sakot, ka Dievs parasti, lai sodītu cilvēku, atņemot tam prātu. Šajā gadījumā acīmredzot Dievs negrib ļaut neprātam iet pārāk tālu. Nupat Aivars Ozoliņš avīzē “Diena” rakstīja, ka atstāt “Latvijas kuģniecību” valsts īpašumā nozīmē saglabāt korupcijas un nestabilitātes perēkli. Ja nomainīsim tajā tekstā dažus vārdus, tad tas skanēs tā: saglabāt Latvijas valsti latviešu rokās nozīmē saglabāt Latvijas tautas šķelšanās un pašiznīcināšanās perēkli. Jo saskaņā ar labējo partiju ieviesto Latvijas ekonomisko politiku, Latvijas valsts totālās izprivatizācijas politiku, latvieši jau neesot spējīgi paši pārvaldīt savu īpašumu un savu valsti. Un tāpēc jau ir jāiztirgo viss, ko vien varam, - kuģi, meži. Atgādināšu, ka priekšā stāv skaists projekts attiecībā uz celulozes rūpnīcu, “Latvenergo”, gāzi, visu naftas biznesu. Jāizpārdod viss, ko, starp citu, pārdevēji paši nav ražojuši un nekad nav bijuši spējīgi saturēt. Labs piemērs ir kompānija “Ave Lat”, kura tika privatizēta, nonāca vienās skaistās rokās un pēc tam tika izpārdota pa daļām, padarot īpašnieku, nu jau likumīgo īpašnieku, par bagātu cilvēku. Kārtējais “Latvijas kuģniecības” iznīcināšanas variants ir izgāzies. Man liekas, ka Latvijā šodien nav neviena cilvēka, kurš, būdams skaidrā prātā un pie pilnas apziņas, nesaprastu, ka jebkurš mēģinājums turpināt “Latvijas kuģniecības” privatizāciju ir atklāts mēģinājums vēlreiz grūst “Latvijas kuģniecību” bankrota virzienā, iznīcināt to. Iznīcināt “Latvijas kuģniecību” kā uzņēmumu un Latvijas kuģniecību kā nozari - iznīcināt par labu citām, ārpus Latvijas esošām firmām. To būtībā varētu klasificēt kā smagu ekonomisku noziegumu pret Latvijas tautu un valsti. Būtībā šodien mums ir dota pēdējā iespēja mēģināt saglabāt uzņēmumu “Latvijas kuģniecība”, saglabāt tās pozīcijas, kuras Latvija ir pasaulē iekarojusi kravu pārvadājumu tirgū, saglabāt un attīstīt jūrniecības nozari, kura, starp citu, kopā ar krasta infrastruktūru dod darbu līdz 65 tūkstošiem cilvēku Latvijā. Es saprotu, tas jums ir sīkums. Man gribētos, lai jūs pārtrauktu ņirgāties par jūrniekiem. Ir laiks “Latvijas kuģniecībai” atgriezties valsts akciju sabiedrības statusā! Un, ja jums tik briesmīgi niez nagi un jūs tik ļoti gribat privatizēt, tad atcerieties savus tautai dotos solījumus par tautas kārtu “Latvijas kuģniecības” privatizācijā! Šajā ziņā varētu savu talantu likt lietā Naglis, valdība, Ekonomikas ministrija. “Latvijas kuģniecības” akcijas, 10-20% akciju... Daudzi jūrnieki, daudzi ostinieki to gaida, viņi grib ieguldīt savus sertifikātus “Latvijas kuģniecībā”, lai ar savu līdzdalību attīstītu nozari. Taču jūs jau, protams, rēķināties ar to, ka tas būs apmēram 150 tūkstošus vai varbūt vēl vairāk tūkstošus cilvēku liels sociāls slānis, kas neļaus jums iznīcināt Latvijā jūrniecību, un no tā jums ir bailes. Tāpēc jums ir vajadzīgs viens stratēģiskais investors, kas izmetīs latviešus no šā biznesa.

Atmodas laikā Tautas frontes vadībā mēs daudz runājām par tranzīta tiltu starp Austrumiem un Rietumiem. Tilts jau saglabāsies jebkurā gadījumā, bet vai mēs, latvieši, gribam būt uz šā tilta par saimniekiem vai arī, spriežot pēc jūsu ieviestās politikas, vēlamies ar labējās ekonomiskās politikas palīdzību, ar labējo valdošo partiju palīdzību kļūt par šā tilta saimnieka sulaiņiem un pakalpiņiem, kā to būtībā jau ir nolēmuši tie, kuri gatavo mums skaistās, jaukās rekomendācijas Pasaules Bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Valūtas fonda un Latvijas Privatizācijas aģentūras konsultantu vārdā. Šīs rekomendācijas maksā dārgi, ļoti dārgi Latvijas valsts ekonomiskajai neatkarībai. Būtībā mēs visu Tautas frontes cīņu par Latvijas neatkarību no Padomju Savienības esam pārvērtuši par Latvijas nodošanu no Krievijas rokām jebkurās citās rokās, tikai ne latviešu rokās.

Aigars Kalvītis, protams, ir labs puika, bet ne vairāk, un žēl, ka tā nav profesija. Taču būtībā Aigars Kalvītis ļoti precīzi šodien parādīja, kur ir jāatrodas Latvijas ministram tanī brīdī, kad notiek nopietnu ekonomisku jautājumu risināšana Latvijā. Laikā, kad tiek risināti jautājumi, kas ir saistīti ar Latvijas ekonomisko nākotni, ar Latvijas ekonomisko neatkarību, ekonomikas ministra vieta, izrādās, ir pie hokeja faniem, pie saldējuma, pie aliņiem, pie “olē, olē, olē” dziedāšanas.

Andra Bērziņa valdība sāka savu darbu eiforijas brīdī, pateicoties tieši Latvijas hokejistiem, viņu lielajai uzvarai un Latvijas hokeja faniem. Žēl, ka šī valdība tālāk par šo “olē, olē, olē” netiek, un, ņemot vērā vakardienas hokeja spēles rezultātu, šodien laikam būtu no darba jāatlaiž arī ekonomikas ministrs par sliktu hokeja fanošanu, jo par politisko mazspēju mūsu valstī vēl neviena valdība, neviens ministrs atbildību nav nesis un arī nevēlas to darīt.

Godīgi sakot, ja šim labajam puikam Aigaram Kalvītim būtu bijusi pašcieņa vai cieņa pret tautu, viņš būtu vienkārši atkāpies pats, un būtībā, ja mēs šodien nepieņemsim lēmumu par ekonomikas ministra demisiju, mēs kā likumdevējs izrādīsim tādu pašu necieņu pret savu tautu, saviem vēlētājiem, savu valsti. Un tāpēc jau nav brīnums, ka Latvijas Republikas valdība būtībā nekad nav uzskatījusi par svarīgu to, ko jautā, ko prasa un ko grib Latvijas likumdevējs - Latvijas Saeima. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (frakcija "Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es aicinu koalīcijas partijas deputātus turpmāk neklusēt, jo, protams, ja šīs debates neskanētu tiešajā ēterā, es domāju, mēs aiztaupītu laiku un mums nevajadzētu klausīties visu to, ko mēs dzirdējām. Man ir tiešām žēl, ka šodien šeit nav ministra vai ministra vietas izpildītāja, bet es tomēr aicinu neatstāt šo situāciju tādu, kādu mēs to patlaban dzirdam, un, pirms es pāreju pie lietas būtības, varu sacīt, ka es jūtu, ka arī man šoreiz būs nepieciešamas 15 minūtes.

Nupat es runāju ar vienu citu deputātu, kas labi zina ekonomiku, un vissliktākais, kas var notikt, ir tas, ka mēs saimnieciskus jautājumus politizējam tādā veidā, ka mēs piesaucam Raini, Somersetu Moemu, stikla kalnu un vēl daudz ko citu, jo tādā gadījumā mēs dodam sabiedrībai - un tieši tāpēc es arī šeit uzstājos - absolūti greizus un nepareizus, godīgi sakot, pat analfabētiskus spriedumus.

Divi piemēri. Man tiešām ir žēl, bet nupat cienījamais Baldzēna kungs parādīja, ka no banku lietām viņš absolūti neko nesaprot, jo viņš nezina, kas ir korespondētājrēķins. Starp citu, to pašu nezina arī Lakuča kungs, ko nozīmē ieskaitīt naudu uz bankas korespondētājrēķina, kurā ir minēts šīs te naudas īpašnieks. Tas vienkārši nozīmē, ka cilvēki neko nesaprot.

Otrs. Mani tiešām izbrīna tas, ka acīmredzot opozīcija šeit ir ļoti labi informēta, jo pat mums, neskatoties uz to, ka Naglis ir mūsu partijā, bet Kalvītis ir Tautas partijā, nav nekādas informācijas par tādām lietām kā konfidenciāli līgumi starp investoru un aģentūru… Tas ir ļoti interesanti, no kurienes ir saņemtas šādas ziņas. Tas nav nekāds noslēpums, bet mani vienkārši interesē, no kurienes jums ir tik laba informācija.

Un nu par lietas būtību. Sociāldemokrātu uzstāšanās, patiesību sakot, slēpj sevī fantastisku pretrunu, jo, no vienas puses, ir politiskā pārliecība… pie tam tā ir mainījusies, jo es atceros, kā viņu pārstāvji “Latvijas kuģniecības” privatizācijas izmeklēšanas komisijā pauda viedokli, ka šai privatizācijai ir jānotiek. Tā ir mainījusies ar tādu skaļu paziņojumu, ka vispār nevajag privatizēt, bet, no otras puses, mēs šeit dzirdam pusstundu garu runu par kaut kādu privatizācijas procesa uzlabošanu, par tā kvalitāti un tā tālāk. Šī pretruna ir kā āža kāja, kas lien ārā, jo, patiesību sakot, jūs neko nevarat teikt par privatizācijas procesa kvalitāti, cienījamie opozīcijas pārstāvji, ja jūs politiski vai arī dvēselē esat spiesti būt pret privatizāciju.

Par lietas būtību. Kāpēc es šeit nācu uzstāties? Es sākšu ar to, ka 1997.gadā man tika uzticēts pienākums “Latvijas kuģniecības” padomē, kurā bija arī tie cilvēki, kuri tagad šeit ir deputāti, - Andris Šķēle, Guntars Krasts, jūsu padevīgais kalps… Man vajadzēja sākt pārraudzību pār kuģniecību. Līdz tam laikam “Latvijas kuģniecība” strādāja kā valsts uzņēmums ar direktoru priekšgalā, kuram bija līgums ar ministru un kurš strādāja tīri kā valsts struktūra. Tas ir tas, par ko patlaban iestājas sociāldemokrāti.

Kāds bija rezultāts tajā brīdī, kad tika pārņemta šī kuģniecība? 36 miljoni latu auditētu zaudējumu vienā gadā! Pie kam tur bija notikuši tādi kuriozi, ka, piemēram, aizņemoties naudu, lai būvētu gāzes tankkuģi, šī nauda tika ieguldīta bankā “Baltija”… un zaudēta. Arī tādi kuriozi, ka, slēdzot līgumus ar privātfirmām par naudas izbrīvēšanu no “Vņešekonombank”, tā nauda daļēji tika pārskaitīta uz ārvalstu firmām un netika atgūta. Pastāvot tādiem kurioziem, kas, es teiktu, ir tiešām noziedzīgi... es pat nezinu, kā man to pateikt precīzi… Protams, prokuroram laikam par to ir jāsaka, un arī problēmas, kas, piemēram, ir saistītas ar Gdaņskas kuģubūvētavu… Es tās zināmu apsvērumu dēļ šeit nepaudīšu, jo notiek tiesas process…

Tātad - ko mēs ieraudzījām? Mēs ieraudzījām to, ka šāda struktūra noved pie totāla bankrota. Un tagad paskatīsimies, kas ir mainījies no šā laika. Tika mainīta pārvaldes struktūra, jā, tā ir sarežģīta, jo ir sešu līmeņu pārvalde. Es tam piekrītu, un tā ir jāmaina. Taču jūs paskatieties, kā ir izmainījušies finansu rādītāji, neskatoties uz to, ka daudzi teica, ka Kļaviņu nedrīkst likt par prezidentu, jo viņš ir strādājis pie Avotiņa, un tā tālāk… Es varētu visu šo penteri skaitīt daudz un dikti, bet jau tas vien, ka tika liberalizēta pārvalde un ka šis uzņēmums no valsts uzņēmuma kļuva par akciju sabiedrību, par privatizējamu akciju sabiedrību, matemātiski precīzi parāda, kāda tagad ir situācija, neskatoties uz to, ka no vadības puses tika apzināti bremzēti attīstības priekšlikumi. Starp citu, pamatā par to balsoja opozīcijas pārstāvji, taču es nevaru tikai uz vienu pusi rādīt. Man gandrīz iznāk te rādīt daļēji uz daudzām pusēm, un tomēr rādītāji ir pozitīvi.

Taču vai līdz ar to var visu beigt un vai ar to var arī teikt, ka nu tagad ir ļoti labi un lai tas viss iet tālāk tā, kā tagad ir? Vai vēl labāk - atgriezties “kvaziavotiņa” sfērā, ko acīmredzot piedāvā cienītais referents, kas mums te pusstundu mācīja par Raini un vēl citām lietām. Baidos, ka ne.

Es minēšu vairākus argumentus, kāpēc ne. Jā, visi šie te līdzekļi… Es gan nezinu, varbūt jums ir ļoti precīza informācija, bet es domāju, ka attiecībā uz brīvajiem līdzekļiem, ja mēs paskatāmies šo bilanci un kaut ko saprotam no bilances… ja mēs skatāmies, kā ir saistīti aktīvi ar pasīviem, tad, neapšaubāmi, redzam, ka kredītu saistības - vairāk nekā 150 miljoni - kuģniecībā ir būtiskas un ka tur ir ne tikai kuģi kā ķīla, bet arī kuģniecības kopējā bilance nav izmantojama citā veidā.

Taču jautājums ir par “Latvijas kuģniecības” tālāko likteni un attīstību. Gribētu minēt vairākus faktus izglītībai, tai skaitā arī cienījamajam referentam. Ja mēs runājam par kuģošanas politiku, tad es gribētu arī Burvja kungam kaut ko atgādināt, jo es saprotu, ka kaismīgā runa par to, kā viņš to redz… kas ir galināts vai negalināts kaut kad… Paskatīsimies arī to, kā Burvja kungs savā laikā varonīgi ir veicis saimniecisko darbību vairākās struktūrās... Es nevaru oficiāli apgalvot, bet man ir aizdomas, ka ne sevišķi veiksmīgi tas noticis, Burvja kungs, pirms jūsu deputēšanas, bet katram var gadīties...

Taču runa ir par ko citu. Runa ir par to, kā var būt divi reģistri un var tikt pieņemta kuģošanas politika. Jā, Norvēģijā ir divi kuģu reģistri, un principā ar pavēli var atgriezt kuģus zem Latvijas karoga. To var izdarīt. To, starp citu, es saku arī tiem, kuri mēģina presei stāstīt, ka kuģi sen vairs nepieder “Latvijas kuģniecībai”. Tas ir kārtējais analfabētisms! Un, ja mēs skatāmies auditorslēdzienus, tad ejiet un prasiet, un skatiet… Jūs ieraudzīsiet, ka kuģniecība ir milzīgs holdings, bet ar vienu niansi - viss, kas attiecas uz kuģiem, visas šīs meitas firmas, ir simtprocentīgs kuģniecības īpašums. Nekur īpašums netiek dalīts.

Tagad rodas jautājums: kāpēc savā laikā šis holdings tika veidots un kāpēc šīs te meitas firmas ir ofšorzonās? Nākamais solis izglītībai. Ja jūs paskatīsieties visas lielākās kuģniecības gan Amerikā, gan arī kontinentālajā Eiropā, jūs ieraudzīsiet, ka, teiksim, arī Lielbritānijā tās ir reģistrētas ofšoros. Kāpēc? Tāpēc, ka ir tāda kuģniecības nelaime, ka konkurētspēja liek to darīt. Tas, ko šeit runāja par Latvijas Jūrniecības savienību, tas, ko šeit runāja par to, ka vajadzētu visu atgriezt zem Latvijas likumdošanas… Jā, es arī iestājos par to, bet problēma ir saistīta ar konkurētspēju, jo, izrādās, ka tie paši jūrnieki dzīvo citos apstākļos. Viņi nemaksā sociālo nodokli, un, nemaksādami sociālo nodokli, viņi pazemina pašizmaksu… operatīvās izmaksas kuģu apsaimniekošanā, un konkurence līdz ar to šiem kuģiem uzlabojas.

Mums ir jāizšķiras. Ja mēs gribam pieņemt tā, kā ir piedāvāts, tad kuģniecības konkurētspēja tiks pazemināta. Mēs gribam viennozīmīgi atgriezt… Pie kam šī problēma vienmēr eksistē saistībā ar Finansu ministriju, kas nav ar mieru leģitimēt situāciju, ka mums ir vairākas iedzīvotāju jeb darba ņēmēju grupas, kuras ir citādas nekā pārējie, jo nemaksā sociālo nodokli, kaut gan viņu bērni un radinieki izmanto vietējo infrastruktūru un tā tālāk.

Es baidos, ka sociāldemokrāti tik tālu vispār nav aizdomājušies.

Es personīgi domāju, ka attiecībā uz kuģošanas politiku es varētu piekrist kritiķiem tajā ziņā, ka pozīcija vairāku valdību garumā vispār netika izstrādāta, tomēr ir jāsaprot, ka šī pozīcija ir saistīta ar nodokļiem un ka šeit ir fundamentāla atšķirība starp Finansu ministrijas pozīciju un starp nozares ministrijas pozīciju.

Ja mēs ejam tālāk un runājam par privatizāciju kā tādu, ja mēs skatāmies pašu privatizācijas procesu, tad es minēšu vairākus argumentus, lai atkal oponētu varonīgajiem kritiķiem. Es sākšu ar to, ka šeit mēs skaidri dzirdējām, ka ir bijuši ļoti īsi termiņi un ka privatizācija speciāli tika taisīta vienam investoram. Lai gan, ja viss būtu taisīts speciāli vienam, tad tas viens būtu tos nosacījumus arī izpildījis. Acīmredzot nosacījumi bija tik augsti un tāda “planka” tika uzlikta tik augstu, ka diemžēl pat jebkāda sarunāšana šeit nebija iespējama. To es gribēju arī minēt sociāldemokrātiem, lai viņi to saprastu.

Otrs. Kuģniecības privatizācija notiek jau četras reizes. Četras reizes visa pasaule ir zinājusi, ka kuģniecība iet uz privatizāciju, tāpēc runas par to, ka viss sākās no nulles un ka neviens neko nezināja, ir galīgs analfabētisms, un es, starp citu, brīnos, kāpēc to saka, piemēram, arī tādi saimnieciski domājoši cilvēki kā Ventspils mērs.

Attiecībā uz Ventspils paziņojumu un kaismīgo sociāldemokrātu novēlējumu pildīt Ventspils, teiksim tā, ieteikumu. Tad mēs varam patīt to “bildi” atpakaļ un palūgt, lai ekonomikas ministrs mums te noreferē, kā tika privatizēti Ventspils uzņēmumi, un tad mēs ieraudzīsim, cik tur ir biržā privatizēts, cik - atklātā izsolē un tā tālāk.

Taču ne jau par to ir runa. Runa ir par "Latvijas kuģniecību”. Jā, es uzskatu, ka pamatpārmetumi varētu būt tādi: kāpēc tika sašaurināts pretendentu loks un nepiedalījās bankas vai finansu investori, kāpēc bija runa par institucionāliem investoriem? Jā, bet es neesmu Naglis un es neesmu Kalvītis, taču es arī šeit varu izdomāt savu argumentu. Un es teiktu tā: “Taču, ja ir nosacījums turpināt Latvijā šo uzņēmējdarbību, tad varbūtība, ja privatizācijā piedalās finansu investors - banka, kam ir citas intereses, - kam ir naudiskas intereses, nevis biznesa intereses, ka šo kuģniecības biznesu izdosies saglabāt Latvijā, ir daudz, daudz reižu mazāka.”

Protams, var teikt: "Nu jā, bet šādi institucionāli investori neatradās.” Ir ļoti daudz iemeslu tam, kāpēc tie neatradās. Un es te minēšu tikai savu skatījumu, un tas atkal būs domāts cienījamo oponentu izglītošanai, taču ne tikai viņu. Minēšu PSRS kuģniecības, kas sastāvēja no vairākām kuģniecībām. Paskatīsimies, kas ir noticis ar lielākajām PSRS laika kuģniecībām. Ņemsim kaut vai Baltijas kuģniecību, kurā bija apmēram 308 - 310 kuģi, un arī Melnās jūras kuģniecību, kura bāzējās Odesā un kurai arī bija vairāk par 100 kuģiem. Abas šīs kuģniecības kā valsts uzņēmumi nobankrotēja ar menedžmenta palīdzību. Tur tika arestēta gan menedžmenta lielākā daļa, gan arī notika visādi atentāti un tā tālāk. Tātad rezultāts bija tāds, ka Baltijas kuģniecība un arī Melnās jūras kuģniecība tika bankrotējušas valsts uzņēmuma statusā, bet pēc tam attiecīgās bankas šos kuģus nopirka jau kā ieķīlātus kuģus, un tā tālāk.

Viens no iemesliem tam varētu būt tāds, ja mēs skatāmies tālāk pēc inerces, ka šajā postpadomju sfērā šī prakse ir daudz lētāka investoriem nekā pirkt “Blendu”, nekā pirkt tirgus nišu un tā tālāk. Diemžēl var būt, ka to vēl veicina arī šis politiskais klimats šeit, kad ir runa par privatizāciju kā tādu - nevis no ekonomiskā viedokļa, bet no politiskā, un daudzi cer, ka šādu strīdu rezultātā, bloķējot saimnieciskus lēmumus, to skaitā attiecībā uz kuģu būvi... tātad, politiski tos bloķējot no opozīcijas puses, šī kuģniecība bankrotēs, un tad šos kuģus nopirks, kā mēs to lasījām avīzē, burtiski par maizes cenu. To gan mēs šeit nepieļausim, kamēr mēs te sēžam.

Vēl ir jautājums: kāpēc vispār neparādās investori ar lieliem vārdiem: “Maersk”, “AP Miller” un tā tālāk? Nu kāpēc? Kāpēc, teiksim, ir Igaunijā? Starp citu, opozicionāram, cienījamajam referentam un vēl citiem, kas teica ka te ir notikuši noziegumi un laupīšana, gribas pajautāt: nu tad izrādās, ka igauņi ir aplaupījuši sevi, privatizēdami savu kuģošanas biznesu? Un arī lietuvieši ir pilnīgi idioti, kas tur sēž, jo viņi par miljoniem dolāru arī savu kuģniecību ir pārdevuši. Es nezinu... Ja nu jūs varonīgi uzņematies vadīt šo valsts uzņēmumu, tad es jums atgādināšu, kā tas tika vadīts līdz 1997.gadam, un, ja nu iedzīvotāju izvēle uz jums kritīs nākamajās Saeimas vēlēšanās, tad jums būs zināmas problēmas, kā mums pierādīt, ka jūs to varat izdarīt.

Tā kā es te dzirdu daudzas reizes finansiālas dabas priekšlikumus gan pa labi, gan pa kreisi, tad es skatos, kurš jūsu rindās būs finansu ministrs, un, tā kā es dzirdu šos privatizācijas priekšlikumus, tad es redzu, ka cilvēki nesaprot, kas ir korespondētājrēķins. Viņi nesaprot, kas ir jebkas cits saimniecisks. Un ja Burvja kungs šeit uzstājās kā potenciālais saimniecības ministrs, tad vispirms paskatīsimies viņa saimnieciskās darbības dosjē. Arī man tas varbūt nav spīdošs, bet saprotiet, es te neuzstājos un neapgalvoju, ka te viss ir nogalināts un nodzerts.

Un tālāk man ir priekšlikums. Mēs partijā vēl neesam precīzi izstrādājuši modeli, bet ir jau trīs iespējamības. Pirmā iespējamība ir šo uzņēmumu pārvērst atpakaļ par valsts uzņēmumu un nodot to, teiksim, kādas ministrijas - vai nu Satiksmes ministrijas, vai Ekonomikas ministrijas rokās. Es domāju, ka sociāldemokrātiem, protams, tas ir “saldais ēdiens”, jo tā ir jūsu politiskā nostāja, taču mēs netaisāmies jūsu “saldos ēdienus” mums papildus izbarot. Mēs neatkāpsimies tikai tāpēc vien, ka ir zināmas avīzes, kas, jums palīdzot un jūs stumjot, raksta visu to. Mēs to nedarīsim! Pat tad ne, ja mēs zaudēsim vēlēšanās. (Sēdes vadītājs: “Laiks!”) Bet kas notiks tad, ja mēs gūsim rūgtu pieredzi? Ja visa šī lieta ar valsts lozungu aizstāvēšanu novedīs līdz totālam kraham šo te kompāniju, kas par mata tiesu tika izglābta? To mēs nedarīsim!

Tāpēc uzskatu, ka pats pareizākais variants ir un paliek tāds - noteikt moratoriju attiecībā uz šīs kompānijas privatizāciju. Es īsti nezinu, cik ilgs tas varētu būt. Lai valdība spriež! Mans priekšlikums ir, ka tas varētu ilgt vismaz trīs gadus.

Otrais. Papildus moratorijam izmainīt pārvaldes sistēmu, lai saimniecisku lēmumu pieņemšanā vairs nepiedalītos Privatizācijas aģentūras valde un padome. Lai tas viss paliek menedžmenta līmenī - ar pilnu atbildību!

Trešais. Turpināt gatavoties investoru piesaistei, turpināt gatavoties šīs kuģniecības godīgai un pareizai ievadīšanai globalizētā ekonomikā.

Pēdējais, ko es tagad teikšu. Cienījamie sociāldemokrāti, jūs man varat dziedāt no rīta līdz vakaram dziedāt par to, cik perfekta ir jūsu nostāja jautājumā par celulozi un jautājumā par kuģniecību, taču es nupat, pirms trim mēnešiem, izlasīju Latvijas vēsturi, 12 sējumus, un iesaku arī jums to izdarīt, jo vēsturē, ko es esmu lasījis, es esmu redzējis tikai vienu - ka visās tajās valdībās, kur bija sociāldemokrāti pie varas, diemžēl ekonomiskie rādītāji bija katastrofāli! Paldies par uzmanību. (Zālē troksnis. Aplausi.).

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie radioklausītāji! Vēl 1992.gadā, satiekoties ar ārzemniekiem, varējām lepoties ar “Latvijas kuģniecības” 103 kuģiem, ar mūsu sanatorijām un pansionātiem (to kopējais skaits bija 81). Toreiz vēl darbojās Vagonu rūpnīca, pastāvēja autobusu ražošana, tika ražoti audumi, pastāvēja tekstilrūpniecība, attīstīta pārtikas rūpniecība, radioelektronika, tika ražoti ar telekomunikācijām saistīti izstrādājumi. Mums bija Eiropā pati lielākā okeāna zvejas flote. Pagāja desmit gadi, un nu mēs vairs nerunājam par rūpniecību Latvijā, par nodarbinātību. Ir runa par to, ka ir bezdarbs, naudas trūkums budžetā. Vaina ir ne tikai pašreizējā ekonomikas ministra Kalvīša kunga darbībā. Latvijas Republikas Ministru kabinetam jāvada Latvijas tautsaimniecība. Vai viņi zina reālo situāciju mūsu valstī? Diemžēl zina tikai aptuveni. Protams, var nepiekrist manis teiktajam, bet paskatīsimies uz “Latvijas kuģniecības” privatizāciju! Cik ir “Latvijas kuģniecībai” palicis kuģu? Īstas informācijas nav. Ir 58 vai 65... Noteiktā kopējā cena ir 70 miljoni latu. Mazliet matemātikas: ja zviedru sapuvušā kuģa vērtība ir 3 miljoni (par vienu kuģi!) un to sareizinām ar 58, iznāk 174 miljoni dolāru jeb 108 miljoni latu. Tātad - vairāk nekā 70 miljonu.

Cits aprēķins. Par diviem gāzvedējiem “Latvijas kuģniecība” samaksāja 100 miljonus latu Dienvidkorejas kuģubūves firmai. Samaksāja 100 miljonus latu. Vai arī 62 miljoni latu... Un it kā kontā esot 50 miljoni latu. Nu, ja tā, tad 30 miljoni... Un 62 plus 30 ir 92 miljoni. Tātad patiesībā - 2 kuģi... Šis konts, tā teikt, atmaksā to, ko investors samaksā par kuģiem. Pārējie 56 kuģi tiek saņemti par velti. Nav brīnums, jo arī vecie rūpniecības uzņēmumi bija privatizēti par 1 latu.

Kur ir citi "Latvijas kuģniecības” objekti, kur ir iestrādātas kuģniecības “nišas”? Nav īsti zināms pat skaits. Un tā slavenā slepenība jautājumā par “Latvijas kuģniecību”! Tāpēc arī kreditori un Eiropas Savienība nedos mums kredītus, jo esam nenopietni, aprēķinus veicam 4.klases skolēnu līmenī. Kuģniecībai jābūt Latvijas Republikas valsts īpašumā ar stingru kontroli. Līdz šim nekas to nekontrolēja un nevadīja. It sevišķi tā tas bija līdz 1997.gadam. Kuģiem ir jābūt zem Latvijas karoga. Tur ir vismaz 4000 darba vietu. Ja mēs to visu privatizēsim, tad mūsu jūrnieki nonāks to Latvijas Republikas iedzīvotāju rindās, kuri ir bezdarbnieki. Kas tad baros tās 4000 ģimenes?

Turklāt Ekonomikas ministrija ir vainojama arī citās neizdarbībās. Nu atcerēsimies kaut par to nevalstisko organizāciju “Delna”, kura dara to, kas ir jādara Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijai un ekonomikas ministram! Tāpat jau bija gudrinieki, kas vērtēja “Latvenergo” sistēmu: 90 miljoni latu, 138 miljoni latu, 183 miljoni latu un visbeidzot - 600 miljoni latu. Taču nupat ir kļuvis zināms, ka patiesā vērtība ir apmēram 2 miljardi latu. Redziet nu! Un paskatīsimies, kas notiek, piemēram, ar sanatoriju “Ķemeri”! Itālijas miljonārs par 20 miljoniem Itālijas liru, kas pielīdzināmi 6700 latiem, ir privatizējis šo sanatoriju, kuras vērtība ir 1 miljons latu. Sanatorijas unikālā bibliotēka ar 15 000 sējumu maksājot tikai 1000 latus, un 17 gleznas un 15 interjeri, kam ir ļoti liela vērtība, ir novērtēti 15 tūkstošu vērtībā. Atkal mēs rupji kļūdāmies aprēķinos!

Nu, un tagad vēl paskatīsimies uz tiem parādiem! Kas tad ir palicis “Latvijas kuģniecībai” parādā, un kāpēc tā cieš tādus zaudējumus? Banka “Baltija” - 44 miljoni dolāru, “Mūsa Motors” - 28 miljoni dolāru, “Latvenergo” - 37,5 miljoni dolāru. Un ja vēl vispār aprēķinātu tos nenopietnos maksājumus, kurus veica “Latvijas kuģniecība”... Es šaubos, vai par to nezināja Latvijas valdība. Tas viss ir aizgājis nezināmā virzienā, ieskaitot arī tos 500 miljonus dolāru. Tas nozīmē, ka kontroles nebija un nav arī tagad. Mūsu Ekonomikas ministrija ir jātransformē vai jāveic tās reorganizācija. Neko labu viņa nedod. Desmit gadi - un lejupslīde!

Kas ir aprēķinājis teritoriālās reformas jēgu un sekas? Vācijā vai citās valstīs pat 10 cilvēku apdzīvota vieta jau ir pašvaldība. Un kā dzīvo zvejnieki Baltijas jūras krastos, piemēram, Dānijā? Ģimene pat tiek apgādāta ar sistēmu tālmācībai. Tiek darīts viss, lai cilvēkus noturētu pat valsts visattālākajās apdzīvotajās vietās. Latvijā diemžēl tiks izveidoti 103 vai 33 veidojumi. Vai tie būs pagasti vai rajoni, vai novadi, vai apriņķi? Pārējās 400 apdzīvotās vietas, pagasti, nozudīs no kartes. Skolu nebūs, darba nebūs, veikalu nebūs. Medicīnas aprūpes kā nebija, tā arī nebūs. Cilvēki pārcelsies uz Rīgu, Ventspili, Liepāju, Daugavpili, Rēzekni vai Jelgavu - uz tām galvaspilsētām, kas nu būs uz šiem 103 veidojumiem. Tur būs kaut kāda naudiņa, būs skola, veikals, kāds ārsts un ierēdņi. Un pēc kādiem pieciem vai astoņiem gadiem Latgales skaistākās vietas apdzīvos jenoti un lapsas, Vidzemē klīdīs lāči un Kurzemē saimniekos vikingi.

Valsts parāds, ārējais un iekšējais, ir 620 miljoni latu, un šā parāda procentu apkalpošanai vien ik gadus mēs atmaksājam 52-56 miljonus latu. Kur ņemt naudu? Visdažādāko nodokļu veidā mēģinām atņemt pēdējos santīmus iedzīvotājiem. Izdomā visdažādākos maksājumus, sertifikātus... Par ko tikai cilvēkiem nav jāmaksā! Trūkst vēl tikai maksas par gaisu! No rīta līdz vakaram dzirdam - televīzijā, radio, avīzēs - , ka nu tāda parādība kā privatizācija esot visā pasaulē un ka tā mūs ievedīšot nezin kādā laimes klēpī. Paskatāmies, kā ir patiesībā! Zviedrijā energosistēma ir valsts rīcībā. Norvēģijā ir pilnīga valsts kontrole pār naftas ieguvi un realizāciju. Francijā gāze un tās izmantošana ir valsts kontrolē. Itālijā naftas produkti un gāze ir valsts kontrolē. Eiropā regulē ražošanu un lauksaimniecību. Amerikas Savienotajās Valstīs valsts pilnīgi kontrolē naftas rezerves un atradnes. Tas pats tur notiek ar zemi - tur valsts kontrolē apmēram pusi platības. Taču pie mums - privatizācija! Tā ir ekonomiski nepamatota, neaprēķināta un rada tikai lejupslīdi, un ir novedusi pie tā, ka vismaz 90% iedzīvotāju ir uz nabadzības robežas. (Nemaz nerunājot par tiem bērniem, kuriem nav pajumtes virs galvas, par tiem sirmgalvjiem, kuri nezina, kā viņi nodzīvos savas pēdējās dienas, un par tiem medicīniski neaprūpētajiem un arī psihiski slimajiem cilvēkiem, kuru zālēm mēs nevaram atrast naudiņu!)

Vēl ir jāpiemin tiesas prāva ar Gdaņskas kuģubūvētavu. Pareizi pateica Godmaņa kungs: “Latvijas kuģniecība” “uzdāvināja” šai kuģubūvētavai 10 miljonus dolāru un it kā divus banānu vedējus, bet tagad tā vēl pieprasa 30-50 miljonus dolāru.”

"Tilts Communication". Cik lielu summu grib no Latvijas Republikas noplēst šī organizācija? No 300 līdz 500 miljoniem latu! Taču par to jau mēs klusējam.

Jāatceras arī tas, ka zviedru “veco galošu” novērtēja 3 miljonu vērtībā.

Arī G-24 kredītu vajag atcerēties! Mēs ieguvām 190 miljonus dolāru lielu parādu, bet kur ir palikuši 54 miljoni dolāru, kurus vajadzēja atmaksāt no valsts budžeta?

Tagad ļoti tīko Latvijas mežus. Mežsargu skaitu speciāli samazināja uz pusi un valsts mežus izcērt uz nebēdu. Vai kādam sāp par to galva? Nē! Turklāt vienu trešo daļu, kas ir apmēram 350 000 hektāru, jau tīko atdot ārzemnieku rīcībā. Pilnīgs neprāts!

Nu, un ir arī tādi sīki maksājumi. Teiksim, 500 000 latu aiziet kā maksa par tiesāšanos ar “Tilts Communication”; 900 000 latu izlietoja ierēdņi, braukājot un apskatot visas pasaules bibliotēkas.

Valstij 12 miljonus lielu zaudējumu radīja Latvijas Privatizācijas aģentūras darbība. Integrācijas fondam ir jādod vismaz 100 tūkstoši. Tagad steidzīgi likvidē Privatizācijas aģentūru un rada jaunu šādu monstru. Tādu pašu, tikai jaunu! Kāpēc? Kas atbildēs par Latvijas Privatizācijas aģentūras izdarībām? Protams, neviens. Tā jau tas vienmēr ir bijis Latvijā šo 10 gadu laikā! Latvijas Privatizācijas aģentūrā ir jāsamazina štati, un varbūt arī tās vadītājam vajadzētu atpūsties, aiziet pensijā, bet tai ir jābūt tai pašai organizācijai, kas būs atbildīga par iepriekš veiktajiem darījumiem. Ekonomikas ministram ir jāveic nopietns darbs, nevis jāsēž Eiropas stadionos.

Diemžēl ne visi grēki uzrādīti, to ir vēl vairāk. Jāatgādina arī tas, ka mēs vēl līdz pat šim laikam neesam izstrādājuši Latvijas valsts attīstības plānu, mums nav nekādas plānošanas nedz tautsaimniecībā kopumā, nedz atsevišķās nozarēs - nedz zemkopībā, nedz arī citās. Tāpēc ekonomikas ministrs atbildību no sevis nevar noņemt, un es ierosinu, lai viņš atpūšas un kārto savas personīgās lietas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, mums ir jānoklausās daži paziņojumi.

Vārds Antonam Seikstam.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš”).

Lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju tūlīt sapulcēties uz īsu apspriedi darba telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien 45 gadu jubileja ir mūsu kolēģim Borisam Cilevičam. Sveicam viņu! (Aplausi.)

Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Rišards Labanovskis, Andrejs Panteļējevs, Kārlis Leiškalns, Valdis Ģīlis, Vaira Paegle, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers, Imants Stirāns un Dzintars Kudums.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim izskatīt lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Aivaram Kalvītim”.

Nākamajam debatēs vārds Valdim Lauskim.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Runājot par šo tēmu, vispirms par privatizācijas procesu kā tādu. Sociāldemokrātiem programmā viennozīmīgi ir ierakstīts, ka kuģniecību tāpat kā “Latvenergo” ir nepieciešams saglabāt valsts īpašumā, jo sociāldemokrāti uzskata, ka šie uzņēmumi paši ir spējīgi atrisināt jautājumu par savu attīstību, par atjaunošanos un tādējādi nodrošināt valstī vislabāko finansiālo, ekonomisko un politisko situāciju. Ja valdošā koalīcija uzskata, ka devīze: “Privatizācija!” pati par sevi jau atrisina visus jautājumus - un tā ar šo devīzi nodeva arī kuģniecību privatizācijai - tad tādā gadījumā, es domāju, nav jābrīnās, ka sociāldemokrāti šīs privatizācijas laikā vairākkārt uzdeva jautājumu ar lūgumu argumentēt, kas tie ir par nosacījumiem, kāpēc kuģniecība ir jāprivatizē. Tā kā argumentu nebija, tad, es domāju, nav arī jābrīnās, ka sociāldemokrāti kādā no posmiem pieprasīja attiecīgo cilvēku demisiju.

Ja tiek nodrošināta iespēja “Latvijas kuģniecībai” pašai atrisināt šos jautājumus, tad kāpēc tā ir jāprivatizē? Ja kuģniecība netiek galā, ja tā griežas pie valsts kā pie sava īpašnieka un saka: “Palīdziet mums atrisināt jautājumus!” un ja valsts nevar tos atrisināt, tad mēs varam runāt par privatizāciju, bet, ja valdošā koalīcija nodrošina šim plaukstošajam uzņēmumam un tā vadītājam no valsts puses atalgojumu, kas ir līdzvērtīgs tam, kādu nodrošina Amerikas Savienotās Valstis saviem astronautiem, tad kāpēc tas būtu jāprivatizē? Ja šajos uzņēmumos ir iespējams gadiem ilgi turēt politiskos dīlerus un maksāt viņiem kolosālu naudu, tad kāpēc ir jāprivatizē?

Es domāju, ka mums šodien, protams, nav konstruktīva saruna. Es domāju, ka konstruktīva saruna būtu tad, ja, pārfrāzējot godāto Godmaņa kungu, “varonīgie privatizētāji” mums šodien pateiktu, kāpēc uz lielo optimismu balstītie izteikumi, ka kuģniecība obligāti tiks privatizēta, pastāvot valstij ļoti labvēlīgiem nosacījumiem, nav piepildījušies. Lai šodien pasaka arābu privatizētāji, krievu privatizētāji, arābu krievi, lai pasaka dāņu privatizētāji, kuras firmas tās bija, kāpēc viņi piedalījās šajā privatizācijā un kāpēc viņi nepārmaksāja. Lai sabiedrība zina, ar ko tai būs jārēķinās nākamajos posmos, ja valdošā koalīcija arī turpmāk uzstās par kuģniecības privatizēšanu. Šajā procesā tika pieaicināta sabiedriskā organizācija “Delna”, kura ļoti konkrēti apgalvoja, ka viss ir absolūtā kārtībā, ka ir vismaz četri privatizētāji, kuri obligāti ir ļoti stabili... Lai “Delna” paskaidro, un tas būs jautājums par to, vai mums vispār ir pamats sarunai. Ja premjerministrs un ekonomikas ministrs, tik ļoti konkrēti apgalvoja, ka viss ir kārtībā, tad es esmu gatavs izanalizēt viņu teikto un tikai tad es pateikšu “jā” vai “nē”. Šodien mums nav konstruktīva saruna, un tāda tā nebija visu šo laiku. Mēs, tātad šie simts cilvēki, kuri skaitāmies likumdevēji valstī, lielākoties par šo kuģniecību neko nezinām.

Vēl vairāk. Arī šim jautājumam tuvāk piesaistītajiem cilvēkiem - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem, kuri pāris dienas pirms privatizācijas aicināja ekonomikas ministru paskaidrot, kādā veidā tā notiks, kādas ir šīs summas - vai tie ir 70 miljoni vai tas ir viens miljons plus parādu saistības, vai tie ir 400 miljoni, viņš sacīja: “Es nezinu, un, ja zinātu, jums neteiktu.” - “Kādas firmas piedalās, ir piesaistītas?” - “Es nezinu, un, ja arī zinātu, es jums neteiktu.” Pastāvot šiem nosacījumiem, varbūt šodien es to zinu pēc notikušās vai nenotikušās privatizācijas? Es arī tagad to nezinu. Faktiski, es domāju, šodien varonīgie privatizētāji ir līdz ausīm iegrimuši vienā lietā - un tās ir privatizētāju domas un darbi -, kā izkļūt no šejienes, un viņi nedomā par mūsu attiecīgo analīzi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Piedodiet, ka es aizkavēšu jūsu laiku, taču es uzskatu, ka man ir pienākums runāt par šo lietu, jo es jau pašā neatkarības sākumā, kad vēl nemaz nebija, godīgi sakot, neatkarīga valsts pasludināta, runāju par kuģniecības lietām Latvijas radio, par ko mani toreizējā Jūras lietu ministrija gribēja iesūdzēt tiesā, jo es sabiedrībai parādīju to, kā sākās un kādas lietas notiek kuģniecībā. Godīgi sakot, arī šodien, runājot par šo lietu no Saeimas tribīnes, kā esmu to darījis arī iepriekš pāris reižu, es neko citu arī nevarēju sagaidīt kā vien šādu rezultātu. Neko citu! Jo kuģniecības organizēšana vai tās reorganizēšana no padomju sistēmas par “Latvijas kuģniecību” sākās ar absurdiem, ar muļķībām, jo to veidoja kā valsti valstī.

Toreiz, kad latviešiem tur vispār nebija pieejas, kad tur labi ja 1-2% latviešu strādāja, par vadītāju ielika Avotiņa kungu, kurš tūdaļ vienpersoniski paziņoja, un, protams, tas notika ar valdības atbalstu, jo citādi tas nevarēja būt, jo neliedza savu valūtu - dolāru... Viņš noteica sev algu, kas toreiz bija 3000 dolāru mēnesī. Tā bija fantastiska alga tajā laikā, jo dolāra kurss bija milzīgi augsts salīdzinājumā ar rubli. Lūk, un tad arī viss sākās. Toreiz kuģniecība faktiski pārvērtās, un šis process ir turpinājies visu šo laiku, visus šos gadus, domājot faktiski par personīgo kabatu. Cilvēki un cilvēku grupas tur ņēma naudiņu, cik vien kuram iepatikās. Lūk!

Šodien Godmaņa kungs jau runāja, bet man Godmaņa kungam diemžēl ir jāpārmet, jo jūs toreiz bijāt pirmais Ministru prezidents. Es, protams, saprotu, ka toreiz bija šausmīgi daudz darba visur un ka jums neatlika laika paskatīties, tā sakot, “uz pirkstiem”, ar ko un kā rīkojās. Es tanī ziņā ļoti labi jūs saprotu. Taču arī turpmākie Ministru prezidenti - premjeri Birkava kungs, Gaiļa kungs, trīsreiz arī Šķēles kungs un citi diemžēl īsti nepaskatījās uz to, kas notika kuģniecībā.

Jā, tika domāts par privatizēšanu, bet, es atvainojos, iekams privatizē uzņēmumu, it īpaši tādu milzīgu, ar milzīgu kapitālu, ir jāliek šim uzņēmumam strādāt normāli - ar ienākumiem. Tur jau ir tā lieta, ka nekad tas nav darīts! Tieši otrādi! Es vēlreiz atkārtoju: tas tika izmantots par naudas “āderi” tiem, kuriem vien tas tīk.

Atminieties, Šķēles kungs! Kad jūs šeit sēdējāt kā Ministru prezidents, es jums teicu: “Esiet tik laipns un izdariet, lai kuģniecības prezidents, kas faktiski ved šo kuģniecību uz bankrotu, nesaņemtu gandrīz 300 000 gadā. Tas ir nenormāli! Tas ir absurds!” Bet turpināja. Nomainīja Avotiņu… Avotiņu droši vien vajadzēja papurināt riktīgi no prokuratūras puses, un tad, man liekas, tur atklātos daudzas lietas par tiem kuģiem, kuri tika pārdoti un kuri nes peļņu, bet kam? Tas vēl būtu jānoskaidro. Atcerieties! Jau esat piemirsuši Bāra kungu, bijušo valsts kontrolieri, kurš vēl tagad mēģina vienam otram iestāstīt, kas tur kuģniecībā ir noticis un kas notiek. Viņš tika atstādināts, jo laikam par dziļu bija ieracies tanīs nebūšanās, kas tur bija. Lūk, tur ir meklējams šīs nenormālās privatizācijas sākums! Tāpēc tagad vainot Kalvīša kungu vienu pašu par to, kas ir noticis Ministru prezidentu līmenī, valdību līmenī… vainot vienu ekonomikas ministru, kurš šobrīd, jā, ir daudz ko… Protams, arī Kalvīša kungs ir palaidis daudz ko garām un nav licis lietā visu, kā to vajadzēja darīt, bet tā ir sistēma, kas skar ne tikai kuģniecību, bet vispār visu privatizāciju.

Jūs taču ļoti labi zināt, ka simtiem uzņēmumu, valsts uzņēmumu, ir privatizēti nelikumīgi. Nelikumīgi! Pieprasījumu komisijā mēs kādreiz, vēl 6.Saeimā, skatījām šo lietu, un tur tika iesniegti šie dokumenti, bet privatizācija ir notikusi, un ko tad vairs… Vai atkal nāksies nacionalizēt? Taču tā tas ir. Lūk, tur tā bēda!

Taču, ja runājam par privatizāciju, tad mēs jau brīdinājām - apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ļoti nopietni brīdināja par kuģniecības privatizāciju. Jūs ļoti labi atceraties Makarova kunga nostāju, un par to viņš faktiski tika atstādināts no amata. Mēs brīdinājām arī pavisam nesen, ka ir vajadzīgs vēl vismaz mēnesi ilgs papildlaiks, lai priekšlikumus iesniegtu nopietni privatizētāji. Bet ne, negribējāt pagaidīt vienu mēnesi, tagad nāksies gaidīt gadu, varbūt divus. Es neiestājos par to, ka nevajadzētu privatizēt šo uzņēmumu, tas ir jāprivatizē un jau sen bija jāprivatizē, jo valsts ir tūkstošprocentīgi pierādījusi, ka tā neprot apsaimniekot savus uzņēmumus (Starpsauciens: "Un negrib!"), it īpaši lielos uzņēmumus. Neprot! Tātad ir jāprivatizē. Taču tagad - privatizācijas laikā - es, protams, nepieminēšu visus šos murgainos variantus, un katrā ziņā šādā veidā nevar privatizēt. Tagad droši vien nāksies privatizēt par kafijas tasīti, lai gan ļoti, ļoti negribētos to piedzīvot. Tā ka te ir jāpaskatās, cienījamie kolēģi, vēsturē un sistēmā, vai valsts grib sakārtot visas šīs lietas… Beigu beigās prokuratūra, tiesa un tā tālāk neizskata visas šīs lietas tā, kā nākas.

Godmaņa kungs, jūs teicāt par ofšoriem, ka arī citur pasaulē kuģus nodod ofšoriem. Iespējams, jūs to zināt labāk par mani, un jūs, kā parasti, uzsvērāt: ir svarīgi tas, kam nonāk, - vai nauda nonāk valsts kasē vai to cilvēku rokās, kuri izmanās kuģus nodot ofšoriem. Lūk, tā ir pati galvenā būtība! Nav svarīgi, kur kuģis strādā, bet no tā ir jābūt atdevei, naudai. Tas ir pamatā.

Kāpēc kuģniecības privatizēšanai nepiesakās nopietni konkurenti? Arī tas ir viens no jautājumiem, kuru šeit skāra vairāki runātāji. Es pateikšu pavisam vienkārši: nepiesakās, cienījamie deputāti, pretendenti tādēļ, ka tur ir visai “duļķains ūdens”, tur ir tik “tumšs” kā vairāku kilometru dziļumā okeānā, un tas, kurš domā privatizēt, nemaz nezina, vai viņš to kuģi, kuru privatizēs, maz dabūs savā īpašumā. Tur jau ir tā bēda, ka šajos gados tur ir radusies tik milzīga “tumsa”, par “miglu” nemaz nerunājot, ka, protams, šie cilvēki atsakās “zvejot” šajos “duļķainajos ūdeņos”, nezinot, ko tur var “nozvejot”. Tāpēc mums derētu paskatīties uz šīm lietām valsts kontekstā, valsts interešu kontekstā. Kā to izdarīt - tā jau ir cita lieta, tāpēc es, protams, šodien par Kalvīša demisiju nebalsošu. Protams, nebalsošu, jo Kalvītis tur ir tikai tāds neliels pārmijnieks. Neliels pārmijnieks, cienījamie sociāldemokrāti! Vajag saskatīt būtību! Jūs, Baldzēna kungs, runājāt ļoti skaisti un diezgan detalizēti, bet tikai par vienu aspektu - par pēdējo laiku, par pēdējo gadu, kas tur notiek, bet ir jāpaskatās visā šajā lietā un jānoskaidro atbildīgie, kas ir bijuši saistīti ar šo lietu. Es jau nosaucu - tās ir valdības, sākot ar pašu pirmo un līdz pat šodienai. Tur jau ir tā lieta! Atbrīvot no amata jau ir ļoti vienkārši!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Jaunā frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribētu runāt par divām lietām “Latvijas kuģniecības” privatizācijas gadījumā. Viena lieta ir profesionālā puse, bet otra lieta - morālā puse.

Ja runājam par profesionālo pusi, gribētu teikt, ka liela daļa no tā, ko runāja Godmaņa kungs, ir absolūta taisnība, un liela daļa no tā, ko runāja daudzi citi deputāti, ir diezgan lielas muļķības.

Tāpat es vēlētos oponēt žurnālistam, kas kuģniecību nosauca par korupcijas perēkli. “Latvijas kuģniecība” kā uzņēmums kopā ar savu vadību nav korupcijas perēklis, drīzāk tas process, kas ir saistīts ar kuģniecības privatizāciju, iespējams, ir nosaucams šādā vārdā.

Tabūna kungs, visu cieņu jums, taču gribu pateikt, ka neviens uzņēmumā nevar paņemt naudu, cik un kur gribas, un nosūtīt to, kur viņam vajag. Tas ir neiespējami! Un to es varu apgalvot kā profesionāle.

Taču es gribētu atzīmēt vēl to, ka tajās valsts uzņēmējsabiedrībās vai uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu, kurās pārvaldes un pārraudzības institūcijas nav politizētas, saimniecisko lēmumu pieņemšana ir pietiekami efektīva. Diemžēl lielāko un stratēģiski svarīgāko privatizējamo vai arī neprivatizējamo valsts uzņēmējsabiedrību lēmumu pieņemšanas procedūra tiek maksimāli sarežģīta, ieceļot politiskās padomes.

Atklāti sakot, šo politisko padomju iecelšanu ir atzinusi gan Latvijas Privatizācijas aģentūra, gan arī pozīcijas partijas. Vēl grūtāk vadībai ir strādāt tādās valsts uzņēmējsabiedrībās vai sabiedrībās ar valsts kapitāla daļu, kuru liktenis jau vairākus gadus “karājas” starp debesīm un zemi, un šāds uzņēmums ir arī valsts privatizējamā akciju sabiedrība “Latvijas kuģniecība”.

Ja nemaldos, tās privatizācijas process tika sākts 1996.gadā, un tas tika uzsākts diezgan haotiski, un tāpēc arī pašreiz nav pilnīgas skaidrības, vai šis process vispār kādreiz beigsies. Mēs, protams, varam turpināt meklēt vainīgos, minot dažādu interešu grupu nesaskaņas un finansu oligarhu nespēju vienoties, vai arī bezgalīgi uzdot retorisko jautājumu: “Kam tas ir vajadzīgs?” Taču gribētu likt visiem pie sirds, ka tādā situācijā “Latvijas kuģniecība” mums visiem kļūs vienīgi par atmiņu - par atmiņu, ka reiz Latvijā šāds uzņēmums ir bijis, kas savā pamatdarbības nozarē, it sevišķi naftas produktu pārvadāšanas tankkuģu sektorā, ieņēma pietiekami stipras pozīcijas pasaules tirgū, un ka pēc kuģu skaita šis uzņēmums bija viens no trijiem lielākajiem pasaulē un Ziemeļrietumeiropā ieņēma līderpozīcijas pārvadāto kravu daudzuma ziņā.

Tomēr visiem vajadzētu atcerēties, ka kuģniecības flotē esošo kuģu vidējais vecums ir 18 gadi, bet vidējais kuģu lietošanas laiks ir 25 gadi. Es domāju, ka šie skaitļi skaidri norāda, ka ir nepieciešams veikt dažādus ieguldījumus kuģniecībā, ja mēs vispār vēlamies, lai šis uzņēmums saglabātu savu konkurētspēju un lielo klientu un investoru pievilcību pasaules tirgū. Turklāt ir jāatceras, ka uzturēt pamatīgi nolietotus pamatlīdzekļus ir daudz dārgāk nekā iegādāties jaunus.

Pēdējo gadu laikā lielākais ieguldījums ir bijusi gāzes tankeru izbūve. Ir jāatzīmē, ka šo lēmumu kuģniecības vadība pieņēma, neiejaucoties politiskajai pārvaldes institūcijai, un, ja tajā pašā laikā būtu ticis pieņemts arī lēmums par tankeru būvēšanu, tad jau šodien kuģniecība nestu peļņu un mēs nerunātu šeit par to, kurā ofšoru kompānijā ir reģistrēts tas vai cits kuģis. Mēs būtu laimīgi par to, ka kuģniecība maksā pietiekami lielus nodokļus valsts budžetā.

Es esmu pārliecināta, ka “Latvijas kuģniecības” vadība ir profesionāla un ka šīs vadības izteiktās prognozes un pieņemtie lēmumi, laikam ritot, ir bijuši pareizi, tāpēc domāju, ka ir pienācis pēdējais laiks uzticēties profesionāļiem, un nevajag politizēt Latvijas uzņēmējdarbības dažādās sfēras, jo citādi mēs nespēsim piesaistīt ne stratēģiskos investorus, ne vietējos vai arī ārvalstu ieguldītājus.

Nākamais - par kuģniecības vērtību. Te izskanēja skaitlis - 200 miljonu. Es gribētu uzsvērt to, ka 200 miljoni nav kuģniecības vērtība. Tas ir akciju kapitāls, un atšķirība starp terminiem - kuģniecības vērtība un akciju kapitāls ir pietiekami liela. Atklāti sakot, reālo vērtību mēs varēsim uzzināt tikai tad, ja mēs pārdosim akcijas brīvajā tirgū biržām, jo kaut kā cenu pēc vienkārša ekonomikas likuma nosaka pieprasījums un piedāvājums, tāpēc ļausim “Latvijas kuģniecībai” strādāt. Un es pilnīgi piekrītu Godmaņa kungam, ka privatizācijai ir nepieciešams moratorijs, lai mēs varētu sekmīgāk kaut ko darīt tālāk ar šo uzņēmumu.

Nākamā lieta ir morālā atbildība un politiskā atbildība. “Latvijas kuģniecības” privatizācijas procesa gaitā sabiedrība par atklātību “Delna” paziņoja, ka “Latvijas kuģniecības” privatizācijas process un akcijas cenas noteikšana ir notikusi atbilstoši starptautiskajiem principiem. Es gribētu aicināt šo sabiedrību arī šobrīd pievērst uzmanību jautājumam, vai par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju atbildīgās amatpersonas un valdība kopumā par “Latvijas kuģniecības” privatizācijas procesa izgāšanos arī uzņemas politisko atbildību atbilstoši starptautiskajiem principiem.

Es domāju, ka mūsu valstī šis vārdu salikums “politiskā atbildība” līdz šim pamatā ir kalpojis par skaļu lozungu un cīņas saukli politiskajām partijām un to pārstāvjiem, jo man pietiek vienas rokas pirkstu vai arī to ir par daudz, lai uzskaitītu tos gadījumus, kad kāds ministrs vai augstāka amatpersona ir uzdrošinājusies reāli novērtēt faktu un uzņemties politisko atbildību par neveiksmīgu darbību.

Ministru prezidents un ekonomikas ministrs tāpat kā viņu pārstāvētās partijas - “Latvijas ceļš” un Tautas partija... Es saprotu, ka, pēc viņu izpratnes, politiskā atbildība nozīmē neuzņemties nekādu atbildību. Pretēji tam jau šā gada sākumā iepriekš pieminētais Vladimirs Makarovs, atbildot uz jautājumu, ko apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vēlas panākt ar aicinājumu Ministru prezidentam izvērtēt Kalvīša rīcības atbilstību koalīcijas līgumā paredzētajai solidārajai atbildībai par ministra darbību, teica: “Mēs nevaram lemt premjera vietā, bet mēs esam pateikuši savu viedokli, un, ja “Latvijas kuģniecības” privatizācija būs neveiksmīga, mēs nebūsim par to līdzatbildīgi.”

Ekonomikas ministra nekompetenci vai nerēķināšanos ar koalīcijas partneru viedokli apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir uzsvērusi jau vairākkārt, savukārt ekonomikas ministrs vairākkārt ir atturējies no komentāriem vai vienkārši uzrakstījis dažas juceklīgas atbildes vēstules uz lūgumiem skaidrot ar “Latvijas kuģniecības” privatizācijas procesa norisi saistītus jautājumus un apliecinājis uzticību privatizācijas pretendentu atlases principiem. Tādējādi Kalvīša kungs ir palicis Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora Jāņa Nagļa ēnā, kurš ir paspējis paust lepnumu gan par “Latvijas kuģniecības” finansiālajiem rādītājiem un tās plaukstošo saimniecisko darbību, gan savulaik stāstījis sabiedrībai, ka viņam neesot bažu par “Latvijas kuģniecības” privatizācijas tālāko gaitu. Un Nagļa kungs arī šoreiz, droši vien kārtējo reizi, kā viņš pats apgalvoja, ir gatavs atstāt ieņemamo amatu, ja notiks brīnums, ka valdība vai deputātu vairākums to pieprasīs.

Es domāju, ka manis minētās amatpersonas neapzinās, ka šis ir tieši tas gadījums, kad ir jāatkāpjas pašiem, ar godu. Taču vai mēs šeit varam runāt par godu? Es domāju, ka tas ir sen pazaudēts dārgums, tāpat kā tautas uzticība. Demokrātiskās valstīs ministri atkāpjas tāpēc vien, ka nepilda vēlētājiem dotos solījumus vai arī tikai pastarpinātā veidā saistīti ar likumu pārkāpumiem konkrētajā valstī.

Nedz premjerministru, nedz ekonomikas ministru, nedz Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru es negribu salīdzināt ar maizes pārdevēju. Es drīzāk gribu viņus salīdzināt ar komandas treneri, kam jāatkāpjas no šā amata tad, ja nav sasniegts cerētais rezultāts. Taču pie mums ir pieņemts, ka amatpersonas turpina sēdēt savos krēslos arī pēc tam, kad ir atklāti gan Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumi, gan arī citu likumu nepildīšana, solījumu ātra aizmiršana un dažkārt - klaja tautas maldināšana.

Es nedomāju, ka cinisms, ar ko dažs labs šodien ir piesedzis savas savtīgās intereses un visatļautību, ir parādība, kurai būs ilga nākotne. Galvenais faktors ir tas, cik ātri pati sabiedrība izspiedīs no sava vidus viltus ideālus un spēs atmaskot pseidosolītājus. Un arī tas, cik spilgti atmiņā tiks uzglabāti šodien izdarītie secinājumi, cik nozīmīga vieta jaunās paaudzes izglītībā tiks ierādīta humāno vērtību blokam.

Var sacīt, ka patlaban ir pārtraukts nevis “Latvijas kuģniecības” privatizācijas process, bet valdības, ekonomikas ministra un Privatizācijas aģentūras izrāde, kuras uzvešanas laikā nācās piedzīvot rekordlielu skaitu visādu dīvainību, sakritību, skandālu un interpretāciju. Visvairāk skumdina tas, ka šo izrādi nācās noskatīties cilvēkiem, kuri joprojām tic savas valsts rītdienai. Taču man, tāpat kā citiem, cerība mirst pēdējā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šā jautājuma sakarā es gribētu izteikt dažas pārdomas, raugoties tieši no ekonomiskā viedokļa.

Es tomēr uzskatu, ka Kalvīša kunga rīcība nebija pietiekami enerģiska, lai “Latvijas kuģniecību” virzītu pareizā, aktīvā virzienā. Pierādīšu to ar sekojošiem faktiem. Ir nenoteiktība “Latvijas kuģniecības” stratēģisko jautājumu risināšanā. Vispārzināms ir fakts, ka “Latvijas kuģniecības” kuģu vidējais vecums tuvojas kritiskajai robežai. Ja flote netiks atjaunota, tad esošo 39 tankkuģu vietā pēc kādiem četriem gadiem būs 29, bet 2008.gadā - vairs tikai 20 tankkuģi. Viens no mēģinājumiem uzsākt kuģu atjaunošanu, jaunu kuģu pasūtīšanu bija jau 1999.gada februārī, bet sevišķi aktīvi jautājums tika risināts tā paša gada - 1999.gada nogalē. Bija runa par četru "Panamax" tipa tankkuģu pasūtīšanu, bet jautājums diemžēl tika atlikts. Toreiz cena bija apmēram 32 miljoni dolāru. Tāda bija summa, kas bija jāmaksā par šāda kuģa pasūtīšanu vienā no Dienvidkorejas kuģubūvētavām. Diemžēl dažāda tipa un līmeņa orgāni, kas ir, tā teikt, virs “Latvijas kuģniecības”, apstādināja, iekonservēja šo projektu, ko ierosināja “Latvijas kuģniecības” valde. Ja 1999.gada nogalē būtu noticis šāds pozitīvs fakts, tad saskaņā ar grafiku šā gada maijā, tas ir, tagad, maijā, Dienvidkorejā tiktu ūdenī nolaists pirmais mums uzbūvētais tankkuģis un septembrī mēs to redzētu jau Rīgas ostā. Otrs kuģis tiktu ūdenī nolaists šāgada septembrī un būtu šeit redzams decembrī. Tātad redzam, ko nozīmē netālredzīga darbošanās kuģniecības stratēģijas tālākā virzībā. Toreiz bija zemākas pasūtīšanas cenas. Otra prognoze bija tā, ka pieaugs izdevīgi kravu pasūtījumi ar paaugstinātiem tarifiem. Šodien mēs to redzam. Par kravas pārvadājumu ar veciem tankkuģiem samaksa vienmēr ir par 15%, līdz pat 50% mazāka nekā tad, ja pārvadājums tiek veikts ar jauniem tankkuģiem.

Es gribētu piebilst, ka jauns mēģinājums, protams, bija pagājušā gada novembrī, bet tad jau bija runa par dārgāku kuģu iepirkšanu, jo ūdens smeļas mutē. Diemžēl arī tad šie valsts pilnvarnieki, kas “Latvijas kuģniecībā” ir - gan Druvis Skulte, gan Eižens Cepurnieks, gan arī Māris Kaijaks - , ļoti neizlēmīgi rīkojās šajā ziņā, un arī šis projekts netika īstenots. Tas ir tikai viens piemērs, kā mēs rīkojamies.

Es varu salīdzinājuma labad pieminēt Vāciju. Vācijā trīs ceturtdaļas kuģu ir līdz 10 gadus veci. Mums vidējais kuģu vecums ir apmēram 20 gadu.

Otra piezīme attiecībā uz kuģniecību. Tā skar kuģošanas politiku. Par to esam runājuši jau vairākkārt, un es negribētu šobrīd atkārtot visu. Es domāju, ka pietiekami perfekti beļģu konsultanti deva padomus, kādu kuģošanas politiku izvēlēties. Varam vadīties arī pēc Nīderlandes parauga. Lai varētu šādu modeli ieviest, mēs gaidām - bet nesagaidām! - konkrētus likumdošanas aktu projektus vai izmaiņas esošajos, kuri attiecas uz nodokļu sistēmu.

Trešais moments. Vēlreiz atgriežos pie jautājuma par nozares vadības sarežģītību. Tas attiecas uz jebkuras valsts akciju sabiedrības vai privatizējamas valsts akciju sabiedrības vadību. Jāteic, ka pagājušā gada sākumā, kad izmeklēšanas komisijas vadītājs vēl bija Atis Slakteris, es iesniedzu apsvērumus par sarežģītās sistēmas likvidāciju. Vajadzēja, lai Ministru kabinets izstrādātu atbilstošus priekšlikumus attiecībā uz likumdošanas aktiem un piedāvātu tos Saeimai. Nu, kaut kāda kustība gan bija, taču tās bija tikai diskusijas, tā ka praktiski arī šobrīd šādu dokumentu nav. Šāda nenoteiktība un sarežģītība rada arī nepietiekamu stratēģiju jebkuras lielas, valstij piederošas kompānijas, arī privatizējamas kompānijas, tālākai attīstībai. Mēs šķērdējam līdzekļus, piesaistot vienā gadījumā vienas ārzemju konsultantfirmas, citā gadījumā - citas. Tagad, kā es saprotu, nopietna summa tiek maksāta šiem ārzemju konsultantiem, kas palīdzēja izstrādāt “Latvijas kuģniecības” privatizācijas projektu. It kā Latvijai nebūtu speciālistu jūrniecības lietās un desmitiem, simtiem gadu ilga pieredze kuģošanā pasaules jūrās! Ja Satiksmes ministrijā sēž tikai viens par šo sektoru atbildīgs cilvēks un ja Privatizācijas aģentūrā, dabiski, nevar būt speciālistu gan kuģniecības lietās, gan to aptieku lietās, kas ir jāprivatizē, un tā tālāk, tad tomēr ir jābūt normālai sistēmai, lai mēs paši veidotu nopietnas struktūras, kur par lieliem tautsaimniecības sektoriem varētu prasīt no speciālistiem padomus, iztiekot bez ārzemju starpniekiem.

Nākamais. Šodien mēs Kalvīša kunga vārdu it kā saistām ar “Latvijas kuģniecības” privatizācijas neveiksmi. Es uzskatu, ka jautājumu var aplūkot vēl kompleksāk. Atcerēsimies “Latvenergo”! Atcerēsimies, ka “Latvenergo” sakarā Kalvīša kungs un viņam ļoti tuvi cilvēki taisīja interesantas “virāžas” gan uz Tallinu, gan uz Pērnavu, lai, tā teikt, ātrāk saintegrētu “Latvenergo” kopā ar “Eesti Energia”. “Latvenergo” sistēma ir vienīgā, kurā ir tādas hidroelektrostacijas, kas var saražot elektroenerģiju par 6-8 santīmiem kilovatstundā, taču viņi gribēja, lai mēs atdotu to citiem, kuriem elektroenerģijas ražošana ir objektīvi dārgāka. Tie bija nepārdomāti soļi, laika šķiešana, un mēs labi zinām, kāds ir bijis šīs darbības finišs.

Nākamais. Kad apstiprinājām Ministru kabinetu, es uzstājos par to jautājumu un ilustrācijas labad pieminēju ekonomikas ministra amata kandidātu - , ka Kalvīša kungs tiek izvirzīts, pamatojoties uz to faktu, ka viņš ir strādājis par zemkopības ministru. Bija ļoti būtiskas piezīmes par viņa darbu zemkopības ministra amatā. Atcerieties zemnieku nemierus! Var būt dažādi uzbangojumi arī turpmāk... Bija daudz objektīvu, pamatotu piezīmju par sekām, kas izrietēja no atsevišķu jautājumu neprasmīgas risināšanas, atrodoties zemkopības ministra amatā. Es negribētu tagad to visu detalizēti atkārtot, tas viss ir stenogrammā.

Un visbeidzot ir jāparaugās, tā teikt, arī no kompleksā viedokļa. Nu laikam jau ir tā, ka Kalvīša kungs ir parakstījis ar celulozes rūpnīcas projektu saistītās kompānijas “Baltic Pulp” dibināšanas dokumentus 2000.gada martā. Tābrīža zemkopības ministrs Kalvītis pieļāva, ka Latvija projekta īstenošanā ieguldīs zemi, kuras daudzums nepārsniegs 10% jeb 150 000 hektāru no Latvijas valsts mežiem. Nevar parakstīt dokumentus, ja nav izskatīti, izanalizēti dažādi modeļi šā ļoti vajadzīgā, nepieciešamā projekta īstenošanai! Tas ir tāpat, kā ar “Lattelekom” bija kādreiz. Nevar tā rīkoties! Tas nav Latvijas interesēs.

Nu ko vēl es gribētu piebilst? Es visnotaļ uzskatu, ka Kalvīša kungs ir lāga cilvēks, interesants sarunu biedrs, kā saka, mīl dzīvi, mīl sportu tāpat kā mēs visi, mirstīgie. Taču ir nepieciešams objektīvi aplūkot šos faktus. No šiem faktiem nevar nekur aizbēgt. Mēs visi, gan pozīcija, gan opozīcija, esam ieinteresēti, lai šis tautsaimniecības sektors tiktu vadīts kvalificētāk. Iepriekšējie fakti neliecina, ka tas ir darīts pietiekami kvalificēti. Vienmēr būs kļūdas, trūkumi, bet neprecizitātes diemžēl ir par daudz.

Protams, to jautājumu blokā, kuri attiecas uz privatizāciju, ir iesaistīti vairāki cilvēki. Privatizācijas aģentūras vadītājs nāk it kā no “Latvijas ceļa”... Bet, starp citu, aizbrauciet uz Baldones sanatoriju, paskatieties kādiem graustiem notiek privatizācija! Nāk dažādi pilnvarnieki arī no “Tēvzemei un Brīvībai”... Ziemas vidū viens pilnvarnieks uzvedās, es atvainojos, gandrīz kā klauns cirkā. Nevar tā strādāt! Tāpēc šajā gadījumā tomēr Kalvīša kunga roka bija tā galvenā roka, kas bija vajadzīga, lai savestu kārtībā gan Privatizācijas aģentūras vadību, gan pilnvarnieku korpusu un lai visu Latvijas cilvēku, iedzīvotāju labā šis tautsaimniecības sektors normāli, efektīvi funkcionētu. Sociāldemokrātu konferencē tika pieņemts lēmums šobrīd neprivatizēt “Latvijas kuģniecību”, taču te Godmaņa kungs sacīja, ka tas esot it kā saldais ēdiens... Nē, visu izšķirs objektivitāte un tāds kritērijs kā efektivitāte! Nekas nav mūžīgs. Var paiet laiks un mainīties apstākļi, un var būt cits lēmums. Visu izšķir efektivitāte, tas, kā Latvijas iedzīvotājiem, patērētājiem kalpo tā vai cita tautsaimniecības sektora funkcionēšana. Tāpēc ministra demisijas nepieciešamība ir ekonomiski pamatota.

Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais runās Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Šodien saņēmu no Privatizācijas aģentūras padomes locekļiem nopietnu dokumentu, kas adresēts Valsts prezidentei, Saeimas frakcijām un Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā. Par ko ir runa? Par būtiskiem tiesību normu pārkāpumiem, kādi bijuši privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizācijas procesā. Praktiski visas frakcijas ir dokumentu saņēmušas vai arī tūlīt saņems, jo tas ir jau vakardien atsūtīts uz Saeimu. Privatizācijas aģentūras padomes locekļu iebildumi ir vērsti vairākos virzienos. Finansu konsultantu izvēles procedūrā ir likumības pārkāpumi. Likumu pārkāpumi ir arī Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas procedūrā, Ministru kabineta rīkojumu saturā, privatizācijas noteikumos. Dokumentu parakstījušas ir šādas personas: no “Tēvzemei un Brīvībai” - Oškalne un Lakučs, no Jaunās partijas - Jerumanis, no sociāldemokrātiem - Heniņš, un no PCTVL - Sergejs Dīmanis. Nav parakstījuši no Tautas partijas un “Latvijas ceļa” nākušie Privatizācijas aģentūras padomes locekļi. Es domāju, ka šoreiz dilemma “kurš ir kurā pusē?” ir pilnīgi skaidra. To visu es gribu darīt zināmu arī Latvijas Republikas pilsoņiem, iedzīvotājiem. Es domāju, ka bija ļoti laba arī tā doma, ko izteica Ivars Godmanis. Viņš teica, ka vajadzētu uz trim gadiem noteikt moratoriju “Latvijas kuģniecības” privatizācijai. Es domāju, ka tas būtu tāds jautājums, par ko sociāldemokrāti varētu vienoties ar “Latvijas ceļu”. Es atgādināšu arī to, ka LSDSP ir izteikusi šādu aicinājumu: mēs aicinām Ministru kabinetu pārtraukt privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizāciju un atjaunot “Latvijas kuģniecībai” valsts akciju sabiedrības statusu, un nekavējoties iesniegt Saeimā likuma grozījumus, lai īstenotu Latvijas kuģošanas politikas koncepciju un panāktu Latvijas kuģu atgriešanos zem Latvijas karoga. Tomēr man ir arī zināmi iebildumi sakāmi Ivaram Godmanim. Pārfrāzējot seno latīņu teicienu, jāsaka, ka, lai gan es uzskatu Ivaru Godmani par draugu, man patiesība ir dārgāka. Un viņš savukārt mani tā maigi te pakritizēja un sacīja, ka mēs nedrīkstot izmantot Raini un Stikla kalnu kā tādus simboliskus tēlus, kas visiem latviešiem un Latvijas iedzīvotājiem ir zināmi, un ka tāda metode neesot īsti pieņemama. Es tomēr gribētu uzsvērt, ka līdzība, analoģija ir sena domāšanas metode un ka par to mēs varam pārliecināties kaut vai Imanuela Kanta darbos, ja nelasām, teiksim, grieķu un latīņu domātājus vai Ķīnas, Indijas, arābu domātājus. Varam to ļoti labi redzēt arī Jaunajā Derībā un Vecajā Derībā. Kaut vai Frīdriha Nīčes darbus varam palasīt un arī tajos to pašu ieraudzīt. Jāpiemin arī Zenta Mauriņa, Konstantins Raudive... Es domāju, ka nevajadzētu apstrīdēt analoģijas nozīmi. Tā ir viena no domāšanas metodēm. Protams, ikviena metode klibo, tāpēc tās ir vairākas un tās ir zināmā mērā jākombinē. Es domāju, ka mūsu strīds par to, kā rīkoties, teiksim, ar tiem faktiem, kā tos analizēt, ir izraisījies tādēļ, ka mums ar Godmaņa kungu ir atšķirības: Godmaņa kungs, pēc manām domām, ir augsti intelektuāls tehnokrāts, bet es vairāk esmu humanitāras ievirzes domātājs. Mums, varētu teikt, ir dažādas pieejas, un tās ir vienmēr bijušas atšķirīgas.

Ko vēl es gribētu uzsvērt šajā sakarā? To, ka man tomēr nelikās pietiekami argumentēta tā loģika - arī to mans kolēģis Ivars Godmanis man pateica, - ka sociāldemokrāti neko nevar teikt par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju, ja viņi paši uzskata, ka viņi ir pret “Latvijas kuģniecības” privatizāciju. Vai nu politiskā ziņā spiesti būt pret to, vai arī dvēselē ir pret to. Es gribētu atkal atbildēt ar pavisam vienkāršu, bet ļoti precīzu analoģiju. Es nepiekrītu šādai nostādnei. Paskaidrošu, kāpēc. Iznāk, Ivar, tā: ja tu politiski esi par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju, tad tu neko nevari pateikt par “Latvijas kuģniecības” palikšanu valsts īpašumā. Tas nu gan ir absurds! Tā noteikti ir, teiksim, tāda politiski nestabila doma, kura, manuprāt, nav īpaši argumentēta. Es domāju, ka neatkarīgi no savas pārliecības mēs katrs varam loģiski analizēt arī citu cilvēku pārliecību, nekļūdami tāpēc vien negodīgi viens pret otru. Tādas iespējas analizēt pastāv, kaut gan, protams, var arī to darīt negodīgi, pat nekrietni un nelietīgi.

Es, protams, neesmu banku speciālists un neesmu bijis arī bankas prezidents. Ja man ir gadījies kāds no banku terminoloģijas viedokļa neveiksmīgs termins, tad lūdzu Godmaņa kungu piedot man. Varbūt vēlāk ieskatīšos attiecīgajā stenogrammā.

Es gribētu uzsvērt to, ka Godmaņa kungam vajadzētu šeit skaidri un gaiši pateikt, vai viņš nostājas Kalvīša kunga pusē, kas skaidri un gaiši pateica, ka pulksten 17.00 beidzas darba diena, vai arī Nagļa kunga pusē, kas saka, ka šī naudiņa vēl var nākt, ka tā var nākt un nākt nezin cik stundu. Šajā gadījumā tomēr bija vairāk jārunā par šo lietu, nevis par to, kāds ir attiecīgais termins, vai par to, ka caur Ameriku nauda nāk ar septiņu stundu starpību. Tā bija tā būtība, un es tomēr aicinu to šeit īpaši uzsvērt.

Vēl es gribētu uzsvērt arī to, ka sociāldemokrāti... vismaz es neesmu viennozīmīgi teicis, ka šeit ir noziegumi, laupīšana. Es šeit apzināti citēju ļoti nopietnu dokumentu, kas ir zināms visiem, visām valdības partijām, tas ir Latvijas Jūrniecības savienības paziņojums. Vēlāk es parādīšu, kāpēc viņi tā uzskata. Lai nebūtu neizpratne, kāpēc dažādos brīžos tiek kritizētas arī valdības, kas tomēr nav spējušas risināt jautājumus. Mēs nekad neesam teikuši, ka viss ir nozagts. Ja viss būtu nozagts, tad neviena privatizācijas mēģinājuma vairs nebūtu, jo viss jau būtu privāts īpašums. Tas ir pilnīgi skaidrs! Un mēs uzskatām, ka ir bijuši arī atsevišķi ļoti pozitīvi gadījumi, arī privatizācijā, to nevar noliegt.

Tā ka, es domāju, pats galvenais uzdevums būtu tomēr noteikt to moratoriju uz trim gadiem. Es domāju, ka šajā gadījumā arī Ivars Godmanis, patstāvīgs un neatkarīgs cilvēks, iesniegs šādu lēmuma projektu Saeimā, un varbūt tad mēs šeit lieki nediskutēsim.

Ja mums saka, ka sociāldemokrātu darbībai ir katastrofāli rezultāti, tad mums jāpaskatās uz visu pasaules vēsturi mazliet citādākā gaismā: kā būtu, ja sociāldemokrātijas nebūtu, un kāds bija Dikensa laika kapitālisms un kāds ir tagad kapitālisms. Vai tas ir, tā teikt, nācis tikai tāpēc, ka tie, kuriem ir daudz naudas, ir ļoti gribējuši būt filantropi, vai arī citu apsvērumu dēļ? Var būt, ka tik tiešām ir bijuši daudzi bagāti cilvēki, kas ir gribējuši būt filantropi, bet katrā ziņā viņi ir bijuši mazākumā, un laikam ir bijuši tādi politiski apstākļi, kas viņus ir rosinājuši domāt arī par citu pilsoņu cilvēcīgas dzīves apstākļiem. Un šeit jau nu katrā ziņā ir devuši savu ieguldījumu arī sociāldemokrāti, arī arodbiedrības. Ja mēs ieskatāmies kaut vai Anglijas vēsturē, tad redzam, ka bez tiem nekad nekas nav noticis. Tā, lūk, kolēģi!

Tabūna kungs jau daļēji skāra jautājumu par to, ka, lūk, sociāldemokrāti... ka mums, lūk, esot kaut kāda pretimnākšana Ventspils uzņēmumiem... Lai mēs skatāmies, kā tur ar to privatizāciju ir... Tad mums katrā ziņā jāvēršas pie “Latvijas ceļa” kolēģiem, jo “Latvijas ceļā” ir, teiksim, vesela virkne spožu personību, kas ir bijuši premjeri, - gan Ivars Godmanis pats, gan Valdis Birkavs, gan Māris Gailis, varbūt arī Vilis Krištopans. Taču man liekas, ka ir ļoti uzmanīgi un precīzi jāskatās, kas ir kurā laikā izdarīts un kas ir ko darījis, un kas ir kā bijis. Es šaubos, vai, teiksim, Ivars Godmanis apgalvos, ka Andris Šķēle ir pie visa tā vainīgs… vainīgs tajās pretimnākšanās, kas ir bijušas, teiksim, Ventspils uzņēmumiem. Var būt, ka viņš to mēģinās teikt par Guntaru Krastu, bet es arī par to šaubos.

Ja mēs runājam par konfidencialitāti - arī tas jautājums šeit tika skarts -, tad es tomēr gribētu ļoti precīzi pateikt, ka mums, kolēģi, ir tomēr skaidri jāsaprot, kas ir valsts noslēpums. Valsts noslēpums ir tāda lieta, kura ir iekļauta speciālajā Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā, kas ir Ministru kabineta noteikumi. Ja mēs uzmanīgi skatāmies uz tādām lietām kā šis publiskais piedāvājums, sākotnējā informācija par to, kāds ir šis publiskais piedāvājums… es atvainojos, sākotnējie piedāvājumi… un kāda ir tur iekļautā informācija no pretendentiem, un kādi ir BDO konsorcija komentāri par tiem, tad mēs redzam, ka tie ir bijuši slepeni, bet nav ietverti Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā. Mēs redzam, ka praktiski nav viņiem bijušas tiesības… šī konfidencialitāte un slepenība…. Praktiski ir vesela virkne likumu pārkāpumu, kurus mēs varam minēt. Privatizācijas aģentūrai pēc būtības bija jānodrošina privatizācijas procesa, privatizācijas darbības atklātums, publiskums. Informāciju var atzīt par konfidenciālu tikai tad, ja tas ir noteikts likumā, ne citādi.

Tātad ir pārkāpts likuma “Par akciju sabiedrībām” 7.pants, Privatizācijas likuma 6.20.pants, Informācijas atklātības likuma 1.pants, Ministru kabineta noteikumos nr.110 ietvertais 163.pants un tamlīdzīgi.

Un vēl. Arī tad, ja mēs piekristu, ka tas viss varētu nebūt tā, bet varētu būt citādāk, ir tomēr jāatzīst, ka bija jānoformulē kārtība, kādā var pielaist klāt šim valsts noslēpumam. Kā mēs redzam no Kalvīša kunga atbildes, tam piekļūt praktiski nav iespējams nedz Jānim Naglim, nedz arī BDO konsorcija konsultantam. Tā ka ļoti daudzas lietas ir bijušas, tā teikt, baltiem diegiem šūtas.

Es gribētu arī pateikties Imantam Burvim, kas precīzi vēlreiz atgādināja tēzi, kuru arī man ir vairākkārt izdevies šeit uzsvērt, bet kuru, runādams iepriekšējā reizē šodien, es neuzsvēru, - ka tik tiešām starpība starp tirgus bilances vērtību, kāda ir “Latvijas kuģniecībai”, un to “nišu”, ko “Latvijas kuģniecība” ar saviem frakta līgumiem zināmā mērā kontrolē, ir pavisam liela un nopietna. Tomēr šī bilances vērtība nekādā ziņā nav pārāk zema, un to apliecina arī citi - valdības partiju eksperti.

Un otrs apstāklis, kas ir ārkārtīgi svarīgs. Ja mēs kaut ko gribam panākt, tad tik tiešām mums ir jāatjauno “Latvijas kuģniecībā” flote, it īpaši tankkuģu flote, jo pretējā gadījumā mums būs ļoti grūti, tā teikt, noturēt frakta līgumus atbilstoši tām prasībām, kādas ir iespējamas. Jo faktiski mēs pašreiz esam spiesti šos savus jau vecos kuģus pārsvarā iznomāt par apmēram 30% lētāk. Tā ka, ja mēs neizdarīsim zināmus secinājumus par “Latvijas kuģniecības” saimniecisko politiku, tad drīz pienāks tāds brīdis, kad daudzi tankkuģi būs jānoraksta metāllūžņos. Tikai slikts saimnieks nerūpējas par sava uzņēmuma vērtību.

Kolēģi! Lai nebūtu pārpratumu par to, ko es jau citēju (es domāju, ka stenogrammā jūs visi redzēsiet, kāds tad ir bijis Latvijas Jūrniecības savienības paziņojums), es te tās divas rindkopas tūlīt nolasīšu pats, precīzi, bez saīsinājumiem. Lai jums nebūtu nekādu domstarpību ar mani.

Tātad: 2000.gada 25.novembrī notika Latvijas Jūrniecības savienības gadskārtējā kopsapulce, kura izskatīja jūrniecības nozares pašus aktuālākos jautājumus. Kopsapulce nonāca pie secinājuma, ka visām Latvijas Jūrniecības savienības apspriestajām problēmām, jaunas kuģošanas politikas neieviešanai valstī, bezjēdzīgi aizkavētām ekonomiskajām reformām (to skaitā privatizācija) un ilgstošai un konsekventi realizētai politikai, kas ved uz jūrniecības kā nozares likvidēšanu, ir viens kopīgs cēlonis - korupcija. Tāds ir Latvijas Jūrniecības savienības gadskārtējās kopsapulces secinājums. Un galvenais slēdziens ir tas, ka ir šāda politiskā pārvalde - tas sakrīt ar valdības un opozīcijas viedokļiem -, kuras tiešais rezultāts ir, pirmkārt, ekonomisko reformu, privatizācijas apstāšanās; otrkārt, labvēlīgas vides neradīšana privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības interesēs; treškārt, atteikšanās no likumā noteiktā privatizācijas mērķa, tā vietā par mērķi nosakot ieņēmumus no valsts īpašuma pārdošanas; ceturtkārt, valsts uzņēmumu attīstības kavēšana un apzināta virzība uz to vērtības samazināšanu pirms privatizācijas vai pat bankrotu; piektkārt, nelikumīgu privilēģiju radīšana šauram pie valdošajām partijām piederošu personu lokam, to skaitā radiniekiem un partiju atbalstītājiem, nodrošinot tās ar augsti apmaksātiem amatiem, bet pretī neprasot ne reālu darbu, ne atbildību; sestkārt, nemitīgas savstarpējas ķildas, skandāli un likumu pārkāpumi. To saka Latvijas Jūrniecības savienība.

Latvijas Jūrniecības savienība uzskata, ka šis uzskaitījums ne tuvu nav pilnīgs un ka praktiski tas viss nodara tikai ļaunumu gan mūsu valsts starptautiskajam prestižam, gan tautsaimniecībai kopumā, un min vēl arī tādu pavisam īsu tēzi, ka valsts politiskās varas saplūšana ar biznesu vienā personā, tās koncentrēšanās šauras politiskās elites rokās un nelikumīga īpašumtiesību uz valstij piederošo mantu faktiska pārņemšana ir daļa no “valsts nozagšanas” jeb korupcijas tās visatbaidošākajā formā.

Tā ka, kolēģi, es domāju, ka, ja jūs vērtējat visas tās tēzes, ko mēs šeit sakām, tad katrā ziņā vajag uzmanīgi skatīties, kuri ir profesionāļi un lietpratēji un kuri ir opozīcijā.

Es speciāli atkārtoju to visu, lai nebūtu nekādu domstarpību.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies, Baldzēna kungs.

Nākamais runās Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija. Otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jāizsaka atzinība manam draugam Godmaņa kungam par kritiku attiecībā uz sociāldemokrātiem. Protams, sociāldemokrāti nu būs vainīgi par to, kas iepriekšējos desmit gados ir noticis Latvijā.

Latvijas vēsture tiešām daudz jālasa, jo vēsture diemžēl atkārtojas. Rainis bija ministrs. Visas valdības Latvijas pirmajā brīvvalstī deva Latgalei subsīdijas, kas bija par vienu trešo daļu mazākas nekā Vidzemei un Zemgalei. Un tas pats notiek ar Latgali arī tagad.

Galīgi nepiekrītu, ka Latvijā nevar atrast finansu ministru. Tā būtu pilnīga necieņa pret mūsu speciālistiem, kurus augsti vērtē Eiropā un pasaulē. Godmaņa kungs zina, cik miljonu budžeta naudas stutēja “Unibanku”, liekas, arī “Latvijas krājbanku”, kura bija nožēlojamā stāvoklī. Vai vēl šodien tā naudiņa nav palikusi šinīs bankās?

Kāpēc, privatizējot “Latvijas gāzi”, kura stabili pelna 18 miljonus gadā, tagad grib pacelt gāzes cenu Latvijas iedzīvotājiem? Kāpēc 10 000 m³ gāzes Latvijā maksā dārgāk nekā Igaunijā? Latvijā taču ir Inčukalna gāzes krātuve! Kur aiziet gāzes abonentmaksa? Par ko mēs maksājam abonentmaksu? Par ko? Kāpēc “Lattelekom”, kur Latvijai pieder 51 procents akciju, aprēķinot
24 miljonu latu peļņu 2000.gadā, 6 gadu laikā nav iemaksājis ne santīma valsts kasē? Arī Latvijas daļa tur nepalielinās. Kāpēc “Lattelekom” bezkaunīgi atkal paceļ tarifus pakalpojumiem? Protams, vajag, lai latvietim arī telefona nebūtu. Vai tā nav nekaunība pret latviešu tautu un Latvijas iedzīvotājiem? Kāpēc pārdevām “Baltcom”? Kur nozuda Rīgas Juvelierrūpnīcas zelts un tai piederošais sudrabs? Kāpēc tika pazudināta Rīgas Radioizotopu rūpnīca, kurā bija izotopi, kas maksā simtreiz vairāk nekā zelts un sudrabs?

Mēs nevaram atrast līdzekļus īpaši atbalstāmiem rajoniem apmēram
800 000 latu, lai gan tiem vajadzētu 5-8 miljonus, toties mēs atrodam naudu visdažādākajām citām vajadzībām. Cik naudas izmaksāts 10 gadu laikā visdažādākajiem ārzemju konsultantiem, padomniekiem un citiem? Un ko viņi ir devuši Latvijai? Es neredzu viņu darbu, es neredzu viņu kaut kādus ieteikumus, kas veicinātu Latvijas uzplaukumu. Kādā veidā Avotiņa kungs četrus tankerus un trīs konteinervedējus noņēma no “Latvijas kuģniecības” bilances un tie nozuda nezināmās tālēs? Kur palika pārējie “Latvijas kuģniecības” 38 kuģi?

Protams, zālē ir arī tādi kolēģi, kuri ir Latvijas Republikas pilnvarnieki ofšoru zonās, kur “Latvijas kuģniecībai” pieder 22 vai 26 kompānijas, un viņi saņem tur algu. Tā ka viņi ļoti daudz zina. Kur palika Latvijas zvejas kuģi, un cik budžetā mēs saņēmām par tiem naudiņu, kuģus privatizējot? Nekā nav!

Vēl ir bijuši sīkāki darījumi, teiksim, pastmarku un aplokšņu drukāšana ārzemēs. Kāpēc tās nevar drukāt Latvijā, lai pelna Latvijas budžets naudu? Kāpēc akcīžu markas 2001.gadā palika divtik lētākas nekā iepriekš?

Visnopietnāk strādāja Krištopana kungs. Gods un slava viņam! Taču diemžēl pozīcija viņu aizdzina, un pie tā sociāldemokrāti nav vainīgi. Ofšoros no 40 līdz 60 procentiem peļņas nozūd “necaurredzamā miglā”. Tā ir ar visiem kuģiem, kas tur darbojas.

Kāpēc nav nopietnu investīciju Latvijā? Vai kāds kārtīgs cilvēks maksās Latvijas ierēdņiem “komisijas” naudu? Un pie tam daudzkārt. To vēl sauc arī par “kukuli”. Kārtīgi ārzemju cilvēki - biznesmeņi nav mācīti apzagt savu tautu, melot tai un iedzīt to izmisumā. Vai kārtīgam ārzemniekam ir saprotams, ka viens vai vairāki cilvēki ņem valsts naudu, cik grib, un to prasa arī no ārzemniekiem? Jūs nekad nesagaidīsiet Latvijā nevienu nopietnu investoru! Nebūs viņu!

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Paldies. Laiks!

L.Bojārs. Vēl vienu minūti! Un šā iemesla dēļ es aicinu pozīciju strādāt ar tīrām rokām un aizšūt kabatas! Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Klausoties savus kolēģus, sociāldemokrātus, tiešām prasās atgādināt spārnoto frāzi no televīzijas pārraides: “Ko tad es? Es jau neko!” Un sanāk ļoti īpatnēji. Šinī brīdī tiešām ir zināma taisnība, Baldzēna kungs, jums vienā jautājumā - šī nauda būs ļoti, ļoti vajadzīga. Ja tiks veikta šī privatizācija, šie miljoni būs ļoti vajadzīgi medicīnas darbiniekiem, skolotājiem, valsts drošībai - iekšējai un ārējai.

Un te jāteic, ka tik tiešām ar lielu jūsu līdzdalību, ar lielu jūsu destruktīvismu ir panākta šā procesa izgāšanās, jo tikai, teiksim, politiska provokācija var veicināt tādus pasākumus, kādus veicinājāt jūs ar savu frakciju. Procesa vidū, kad bija informācija, ka process rit pilnās burās, jūs nācāt klajā ar paziņojumiem par neuzticību, nācāt klajā ar paziņojumiem par korupciju. Loģiski, ka mēs esam pilnībā atbaidījuši visus kaut cik normāli domājošus cilvēkus, jo neviens normāli domājošs cilvēks nenāks uz valsti, kurā praktiski katru dienu kāds nāk klajā ar paziņojumiem par politisko nestabilitāti un par nekārtībām valstī. Šajā ziņā jums patiešām ir lieli, lieli nopelni.

Otrs moments. Jūsu rīcībā ir Saeimas institūcijas, kompetentas institūcijas, parlamentārā komisija, ko vada jūsu frakcijas biedrs Burvis, tomēr arī šinī komisijā, kas darbojas Burvja kunga vadībā, nekas līdz šim nebija ne manīts, ne dzirdēts par šādiem pārkāpumiem. Komisija normāli darbojās, sekoja līdzi, uzklausīja speciālistus un valdības pārstāvjus, uzklausīja aģentūras pārstāvjus un neko nemanīja. Šī jūsu dubultā seja, dubultā morāle reizēm liekas pārāk aizdomīga.

Nākamais momentiņš ir saistīts ar šo demisijas pieprasījumu. Es domāju, cienījamie kungi un dāmas, mēs visi varam attiecīgi saprast, ka no ministra tika prasīts politiskais lēmums par šo procesu. Tas tika pieņemts un tika virzīts. Vienkārši var pārmest to, ka tiešām, klausoties jūs, te iznāk, ka mēs esam mēģinājuši veidot apstākļus, kas būtu labvēlīgi konkrētam cilvēkam vai konkrētai firmai, taču šī summa, kurai jūs esat pārkāpuši pāri, parādīja to, ka par šo summu neviens neinteresējas. Tas rāda, ka jūsu aprēķini vēlreiz ir bijuši kļūdaini. Un, tā kā Baldzēna kungs ļoti, ļoti daudz mīl atsaukties uz saviem klasiķiem, uz savu ciltstēvu Raini, tad arī es gribētu nobeigt ar vienu viņa frāzi, ko viņš ir teicis: lai lielais darbs uz priekšu iet, tur katram roka jāpieliek! Tāpēc es šinī sakarā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, bet vairāk likt galvas kopā un turpmāk risināt jautājumus, kas ir valstiski svarīgi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Es negribētu saņemt aizrādījumu no jums par to, ka es nepieturos pie tēmas. Es apsolu, ka es pieturēšos tieši pie tēmas un runāšu par šīsdienas lēmuma projektu, tas ir, par neuzticības izteikšanu kolēģim - ekonomikas ministram (kaut gan viņš ir valdības loceklis, nevis tikai deputāts.) Aigaram Kalvītim.

Šeit Tiesneša kungs "raudāja” par naudas trūkumu. Es jums mazdrusciņ vēlāk pastāstīšu par kādiem miljoniem, kur daži jūsu partijas cilvēki ir atbildīgi par daudzu miljonu nozušanu, un tad jūs varēsiet “raudāt” par tiem miljoniem. Tā tas būs, jā!

Runājot par šīsdienas tēmu, man pirmām kārtām izraisa izbrīnu tas, ka, spriežot par tik lielu, stratēģiski svarīgu objektu privatizāciju, kur, no vienas puses, diskutē par šo jautājumu opozīcija un šajā diskusijā, no otras puses, piedalās arī pozīcija, šeit nav neviena no valdības locekļiem - ne premjera, ne ekonomikas ministra, ne ekonomikas ministra vietas izpildītāja. Acīmredzot šie lielie stratēģiskie objekti valdībai neinteresē. Acīmredzot. Citādi šeit arī kāds no valdības sēdētu. Tas man kā vienkāršam deputātam, tautas priekšstāvim izraisa zināmu izbrīnu.

Nākamais, ko es gribētu sacīt. Es gribētu visiem uzdot jautājumu: “Sakiet, kāds tad biznesa paveids ir labāks?” Es saprotu tā. Es gan neesmu nekāds liels ekonomists, bet es saprotu to, ka acīmredzot privātais bizness ir pats auglīgākais, taču pasaulē pastāv gan privātais, gan privāti jauktais, kas ir saistīts ar valsti, un pastāv arī valsts bizness - valsts kontrolēta un vadīta uzņēmējdarbība. Un tā tas ir daudzās valstīs.

Nu kaut vai viens piemērs. “Statoil”. Ir pilnīgs ... (No zāles deputāts A.Šķēle: “Privatizēts!”) Ā, privatizēts? Tas ir ļoti labi, ka to privatizē, bet daudzās valstīs tomēr pastāv arī valsts kontrolēts bizness. (Starpsauciens: “Investors! Investors ir!”) Piekrītu, cienījamie kolēģi, jums ir taisnība! Taču arī šie lielie privātie uzņēmumi, kas ir, arī ir tiktāl izplūduši, ziniet, ka būtībā tie jau vairs nepieder vienam privātuzņēmējam, tie pieder daudziem, teiksim, privātuzņēmējiem. Tie ir tik ļoti izplūduši... gluži kā, teiksim, reketieru nauda, kas ir iegūta nelegālā ceļā, bet vēlāk tiek ieguldīta legālā biznesā. Un tad viņi visi ir oficiāli biznesmeņi ar baltām apkaklītēm.

Es nerunāšu par tiem cilvēkiem, kuri bija Augstākās padomes laikā, un tiem, kuri izmantoja nelietīgi savu dienesta stāvokli, it sevišķi pārtikas produkcijas pārstrādes uzņēmumu “prihvatizācijā” un kuri pēc tam nolaida tos līdz bankrotam. (Starpsauciens: “Nē, nē! Par tiem nerunā!”) Par tiem es tagad nerunāšu, jo tā nav mūsu tēma, es baidos, ka saņemšu šeit aizrādījumu.

Tātad ir jautājums: “Vai tad tiešām tāds valsts uzņēmums kā “Latvijas kuģniecība” arī valstiskā veidā ar šo uzņēmējdarbību nespēj pastāvēt?” Manuprāt, viens no galvenajiem faktoriem varētu būt - kādi un cik godīgi cilvēki strādā šajā jomā un cik lielu atbildību viņi jūt pret valsti un pret sabiedrību. Es personīgi tomēr neesmu pārliecināts, ka visa šī privātuzņēmēju darbība ir tas lielākais dzenulis. Es daļēji tam piekrītu - jā! Varbūt mazāki uzņēmumi, bet ne tādi lieli un valstiski, kādi, teiksim, ir “Latvijas kuģniecība” vai “Latvenergo”. Un viss tas, kas pa šiem gadiem ir noticis šajās divās lielajās kompānijās... ziniet, visi tie miljoni, kas gājuši krustām un šķērsām un ka Prokuratūra nav strādājusi... Bet kas tajā laikā ir bijis pie varas, cienījamie kolēģi? Premjers Šķēle ir bijis pie varas! Krasta kungs ir bijis. Ekonomikas ministrs ir bijis Makarovs.

Tagad Kalvītim es personīgi daudz pārmest vispār nevarētu. Viņš darbojas tagad šajā beigu fāzē, un viņam faktiski tagad ir jāizstrebj tā lielā putra, ko ievārījuši iepriekšējie. Viņš vienīgi nav pietiekami sekojis līdzi šiem procesiem, nav pietiekami enerģiski rīkojies.

Un vēl. Manuprāt, pats dīvainākais ir tas, ka valsts priekšstāvim, tautas vēlētam deputātam ar augstāko pielaidi pie valsts noslēpumiem... Arī jūs esat tikpat tiesīgi zināt sīkumus, kas notiek ar valsts īpašumu. Es uzdošu jums jautājumu: “Vai jums neliekas absurdi, ka jūs nezināt, kas tur darās, - kādi ir investori, kādi ir privatizētāji, kādas ir naudas un kādas ir cenas?” Tas ir absurds!

Un tas, Tabūna kungs, ir absurds! Un arī jūs esat apmaldījušies nevis trīs priedēs, bet vienā priedē! Taču jūs to neprasāt, jo jūs esat pozīcijā. Jūsu ministrs bija ekonomikas ministrs. Kāpēc tajā laikā jūs neprivatizējāt un neuzspiedāt? Jā, es pieļauju, ka tur bija kaut kas, bet tad vajadzēja griezties pie deputātiem parlamentā, pie komisijām un panākt šo caurspīdīgumu, jo ne jau “Delna” panāks caurspīdīgumu.

Es, deputāts, nevaru zināt, kas tur notiek? Kad jautā vēlētāji, es nezinu ne “a”, ne “b”. Un jūs arī nekā nezināt. Šeit nāk un gudri spriež, sākot no “a” līdz “z”. Es nerunāju par savu kolēģi no mūsu partijas, kas ir nedaudz iedziļinājies. Tas, manuprāt, ir galīgi nepieņemami un absurdi!

Es šeit nerunāšu arī par tiem 37 miljoniem, kas ceļoja starp “Latvenergo” un “Latvijas kuģniecību”, kad jūs, Šķēles kungs, bijāt premjers. Kā būs tālāk? Kur un kā tie pazuda, kā tie aizgāja? Kur palika krimināllieta par Avotiņu? Kāpēc prokuratūra to noslāpēja? Acīmredzot kādam tas ir izdevīgi. Un vēl valdības lēmums, ja nemaldos, par 44 miljoniem... Tiesneša kungs, bet jūs te uztraucaties par naudas trūkumu!... kas no “Latvijas kuģniecības” dažas dienas pirms bankrota tika nodoti glabāšanā Depozītu bankā, kur Mārcis Bendiks, Šķēles kunga labā roka, bija viena no galvenajām personām. Tas viss aiziet nebūtībā! Jūs paskatieties savā “sētā”, kas jums tur notiek, un tad pārmetiet sociāldemokrātiem, kuri nav bijuši pie varas. Es jums pateikšu, Tiesneša kungs, ka vienīgā cieņa man pret jums ir tāpēc, ka jūs nenobalsojāt par akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, bet tajā pašā laikā es nevaru vairs uzticēties Kalvīša kungam, kurš, būdams zemkopības ministrs un kuram nebija tiesību pieskarties svešai pogai, slepus aizlīda tur un Šņepsta kunga vietā nospieda pogu. Šņepsta kunga toreiz nebija! Taču kāds nospieda podziņu! (Zālē troksnis, smiekli.) Tātad viņam ir tikai sīka, blēdīga daba, un es nevaru tādam ministram uzticēties... Jūs nenobalsojāt, jā, bet tajā pašā laikā lauksaimnieks Sproģa kungs nobalsoja, lai “apcērp” dīzeļdegvielas akcīzes atmaksu. Un otrreiz viņš arī nebalsoja, jo saprot, ko nozīmē lauku maizi ēst. Par to jums ir cieņa!

Un tāpēc mēs, Nacionālās drošības komisija, pieprasīsim no Satversmes aizsardzības biroja vadītāja Kamaldiņa kunga šo caurspīdīgumu, lai viņš kā Satversmes aizsardzības biroja direktors pacenšas un to panāk, ja ne deputātiem, tad vismaz komisijai attiecībā uz visu, kas ir saistīts ar stratēģiski svarīgu objektu privatizāciju. Runa ir gan par privatizētāju, gan par naudas plūsmu, gan par cenu un tā tālāk, jo mēs esam atbildīgi savu vēlētāju priekšā.

Taču es nevaru vairs uzticēties Kalvīša kungam, kaut gan viņš varētu arī strādāt, bet tādā gadījumā ir jākrīt valdībai, un, ja šodien šeit nav premjera, tad es nezinu... Es nezinu.... Tas vairs nav nopietni. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai Jānis Lagzdiņš vēlas runāt? Nē.

Imants Burvis - otro reizi. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Kurš tas cūka bija, mani interesē?”)

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Ej pie zemniekiem, iepazīsties, viņi tev izstāstīs.

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es gribēju pateikt Ivaram Godmanim lielu paldies par spožo runu, bet ir jāteic godmaniskais “Bet!”. Godmanis norunāja to runu tā, it kā viņš visu šo periodu, no 1990.gada, būtu bijis nevis premjers, nevis ministrs, nevis “Latvijas kuģniecības” padomes priekšsēdētājs, bet opozīcijas deputāts. Visu šo periodu, kurā Avotiņš viņu komandēja un “Latvijas kuģniecība” tika novesta līdz bankrotam... Es neatceros, kurš bija premjers toreiz, kad “Latvijas kuģniecība” tika novesta līdz bankrota bedrei. Būtu vēlams, protams, lai bijušais premjers - oi, atvainojos, es neatceros, kurš toreiz bija premjers! - nosauktu arī to ministru vārdus - kas toreiz bija ekonomikas ministrs, rūpniecības ministrs un tā tālāk. Toreiz “Latvijas ceļš” ieviesa terminu “politiskā atbildība”. Kur tad ir šī politiskā atbildība? Tagad izrādās - paldies Godmanim, es to nebiju zinājis! - , ka pie visa tā, kas desmit gados ir noticis, vainīgi ir, protams, Latvijas sociāldemokrāti. Nu kā nu ne? Veselus trīs mēnešus Pēteris Salkazanovs taču bija ministrs, tieši zemkopības ministrs! Tas bija, starp citu, tanī pašā laikā, kad Ivars Godmanis bija finansu ministrs. Es ceru, ka mēs piedosim Salkazanova kungam to, ka viņš nebija spējīgs trijos mēnešos uzlabot to, ko desmit gadu laikā labējās partijas šeit, Latvijā, ir sadarījušas. Būtībā jāatzīst, ka patiešām sociāldemokrātiem būs diezgan grūti izvilkt tautsaimniecību no tās bedres. Es domāju, tas būs 8.Saeimā, ne ātrāk. Un, protams, 9.Saeimā viņi varbūt vairs nebūs tādā vairākumā, lai veidotu valdību. Un tādā gadījumā, man jāatzīst, Godmaņa kungam ir taisnība. Tas ir tikpat grūti, cik grūti man bija toreiz rūpnīcu, kura bija apkrauta ar 700 tūkstošus lielām parādsaistībām, izvilkt no bedres un nodot privatizācijai - pret savu gribu vispār - ar 300 tūkstošu parādu. Un vēl pieminēšu attiecīgo padomu - necensties samazināt uzņēmumam parādsaistības, jo tādā gadījumā ir grūti to privatizēt un būs pielikti nodokļi. Un acīmredzot tieši tas pats ceļš bija jāiet “Latvijas kuģniecībai” - lai vieglāk būtu to privatizēt, viņa visu laiku tika grūsta parādsaistībās. Un pie tā ir vainīgi nevis “Latvijas kuģniecības” vadītāji, bet - tā vai savādāk - valdošie politiķi un valdības. Kļūda jau būtībā nav privatizācijas procesa veikšanā, tur mēs varam saskatīt kļūdas, kļūdiņas, likumpārkāpumus, “nebūtiskus likumpārkāpumus” (starp citu, tas ir jauns juridisks termins). Būtībā kļūda ir visā šinī totālās privatizācijas politikā, kura tika ieviesta pirms 10 gadiem. Jo tā vai savādāk privatizācija Latvijā ir nepieciešama tikai tiem, kuri grib pievākt valsts īpašumu, ko tauta ir sastrādājusi, tā vai savādāk. Patīk vai nepatīk, bet tā tas ir. Grib, lai šo īpašumu varētu savākt sev. Tabūna kungs teica, ka par to nu nevajadzētu aiztikt Kalvīti, jo būtībā vainīga pie visa jau esot valdība un valdības vadītājs. Ja tas būtu Tabūna kunga partijas aicinājums valdībai atkāpties, tad, es domāju, visi sociāldemokrāti nobalsotu par šo valdošās partijas iniciatīvu. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Tā es neteicu!”)

Ūdres kundze runāja par stratēģiskā investora piesaisti. Taču ir jāsaprot viena lieta - Latvijā, vismaz šinī nozarē, nav, nekad nebūs un nekādā veidā nav iespējams stratēģiskais investors, kurš maksātu naudu par to, lai Latvijā attīstītu šo vai kādu citu tautsaimniecības nozari. Ja kāds kaut ko maksās, tad tikai par to, lai Latviju izmestu laukā no pasaules tirgus. Šajā gadījumā, protams, ir jautājums par viena spēcīga konkurenta - “Latvijas kuģniecības” - novākšanu no pasaules tirgus.

Paldies Tiesneša kungam par to, ko viņš pateica. Būtībā tā bija pirmā reize, kad es no šīs tribīnes dzirdēju, ka Latvijas kuģniecības” privatizācija nepieciešama tikai tāpēc, lai citās nozarēs būtu pielikums pie algas. Tātad būtībā viens no likumdevējiem ir atzinis, ka likums nav jāpilda. Jo saskaņā ar likumu privatizācija notiek nevis citu tautsaimniecības nozaru darbinieku algu finansēšanai, bet visu tautsaimniecības nozaru attīstībai. No šīs tribīnes dzirdēt, ka privatizācijai ir citi mērķi, - nu, tas nav pārāk patīkami!

Manā skatījumā, lai saglabātu jūrniecības nozari, ir nepieciešama politiskā griba. Neraugoties uz manu draudzīgo attieksmi pret Aigaru Kalvīti, jāteic, ka šoreiz tā nu tas ir sagadījies, ka politiskās gribas izpausme var būt tikai politiskās atbildības uzņemšanās par kļūdaina lēmuma pieņemšanu (jo lēmums par privatizāciju pats par sevi bija kļūdains attiecībā uz “Latvijas kuģniecību”) un par šā kļūdainā lēmuma vēl kļūdaināku izpildi.

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.

I.Burvis. Un tādā gadījumā Kalvīša kungam vajadzētu demisionēt pašam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Šķēle.

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēs šodien esam dzirdējuši garas un ļoti krāšņas debates par tēmu ““Latvijas kuģniecības” privatizācija” un par visu to, kas vien ir noticis pēdējo desmit gadu laikā Latvijā. Es nebūt nevarēšu atvēlētajās 15 minūtēs izklāstīt visus argumentus pret tām klajām muļķībām, kuras šodien jau daudzreiz skanējušas no šīs tribīnes, bet es gribētu runāt par vienu lietu. Uz kāda fona notiek “Latvijas kuģniecības” privatizācija? Es pierakstīju dažus faktus... Vispirms padomāsim par to, ko domā nopietns investors, iedomāsimies šāda investora vietā sevi! Ko viņš var domāt par valsti, kurā viņam būs jāiegulda vismaz 70 miljoni latu (reālās izsoles laikā droši vien izrādīsies, ka vēl vairāk)? Parlaments uzreiz nodibina parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai varētu pārbaudīt... Jau tās nosaukumā ir apriori iekļautas nelikumības “Latvijas kuģniecības” privatizācijā. Tas ir nopietns signāls jebkuram investoram. Tālāk sekoja par privatizāciju atbildīgā ministra paziņojumi par kukuļiem desmit miljonu latu apmērā. Kad es lūdzu šo ministru teciņus doties uz prokuratūru un vērst šīs lietas sabiedrībai daudz skaidrākas, mēs konstatējām, ka tur čiks vien ir, un ministram nācās galu galā tomēr savu amatu atstāt. Tad sekoja uzticības balsojums parlamentā. Pirmo reizi bija runa par ekonomikas ministru... Fonā gan tobrīd vairāk figurēja nevis “Latvijas kuģniecības” lieta, kas tagad tiek piesaukta, bet gan sociāldemokrātu iestāšanās par kriminālnoziegumā jau tiesāto Didzi Azandu. Cītīgi šeit Baldzēna kungs un citi, tā kā tādi Pietuka Krustiņi, par šo jau krimināli sodīto cilvēku izteica skaļus paziņojumus un apvainoja ministru negodprātīgā rīcībā. Tālāk sekoja kārtējais paziņojums par kukuļa došanu (nu jau miljona latu apmērā), kuru acīmredzot ir mēģinājis ņemt vai neņemt jau pats Saeimas priekšsēdētājs. Es domāju, ka arī tas ļoti “pozitīvi” (pēdiņās) ietekmē jebkura investora attieksmi pret šo valsti. Īsi pirms drošības naudas iemaksas (5 miljonu apmērā) atkal sekoja sociāldemokrātu iesniegums parlamentā - par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram. Tāds ir tas fons! Es šoreiz nemaz nerunāšu par tām lietām, kuras ir svarīgas tādiem uzņēmējiem, kas Latvijā nav investējuši vēl nekādu naudu. Viņi seko līdzi savu partneru rīcībai. Ar tādu institūciju palīdzību kā, piemēram, Ārvalstu investoru padome viņi seko līdzi notikumiem Latvijā, viņi konstatē, ka, teiksim, Latvijas Komerclikums nav atbilstošs starptautiskajai praksei. Tagad, kad ir publicēts Pasaules Bankas pētījums par korupciju Latvijā, mēs visi šausmināmies par tiem varbūt pirmo reizi Latvijā dzirdētajiem epitetiem, un mūsu opozīcija, sociāldemokrāti, visnotaļ piekrīt: cik labs pētījums! Savukārt tad, kad manis vadītā valdība vienojas ar to pašu Pasaules banku un mēs piesaistām Pasaules Bankas nozīmētus, aicinātus ekspertus (tas ir viņu ieteikums, Pasaules Bankas ieteikums, kādā veidā vajadzētu privatizāciju organizēt), tad jūs apšaubāt Pasaules Bankas padomu, apšaubāt šo ekspertu vajadzību, vispār apšaubāt šīs privatizācijas vajadzību. Tad, kad Ūdres kundze ir ekonomikas ministre - viņa kā profesionāle šeit mēģināja runāt no tribīnes -, tad nav demisija jums prātā. Kad neveiksmīgs ir privatizācijas mēģinājums jūsu ekonomikas “ministrēšanas” laikā, kad tiek noteiktas absurdas cenas par vienu “Latvijas kuģniecības” akciju (2 latu apmērā), tad jūs aizmirstat to, bet - taisni otrādi! - iekrampējaties savā ministra krēslā, cik vien cieši varat.

Bojāra kungs! Es tiešām vēršos pie jums. Es atturētos jūsu vietā, ar jūsu zināšanām, ar jūsu dzīves pieredzi un jūsu darba gaitām, tik rupjā un demagoģiskā formā aizskart Ivaru Godmani. (No zāles deputāts L.Bojārs: “Paldies!”) Jā, man var būt daudzos jautājumos ar Ivaru Godmani atšķirīgi viedokļi, bet es nekad neatļaušos no šīs tribīnes tādā formā uzbrukt Ivaram Godmanim. Savukārt es gribētu vērsties pie Ivara Godmaņa ar vienu lūgumu vai vienu ieteikumu. Godmaņa kungs, nekad nestrīdieties ar idiotu, jo jūs strīdoties nonāksiet līdz viņa līmenim un viņš beigu beigās nokaus jūs ar savu milzīgo pieredzi!

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis. Otro reizi.

I.Godmanis (frakcija "Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gribētu, lai mēs, šajā svarīgajā jautājumā palikdami katrs savā pozīcijā, tomēr mēģinātu būt saimnieciski domājoši cilvēki. Tāda ir mana vēlme.

Es teikšu divas lietas.

Pirmā. Es vēršos pie saviem kolēģiem koalīcijā. Atgādinu to, ko teica Kalniņa kungs. Saprotiet, kas iznāk! Lēmumu par kuģu būvēšanu mēs centāmies pieņemt, bet tas tika nobremzēts, daļēji - arī ar opozīcijas balsīm Privatizācijas padomē. Bet, cienījamie koalīcijas partneri, redziet, kā iznāk dzīvē, - nevienam vairs nav svarīgi, kas lēmumu ir nobremzējis, svarīgi ir tas, ka lēmums netika pieņemts. Mums vajadzēja to pieņemt dzelžaini, ar pārliecību, un tad pirmais kuģis tiešām 1.maijā jau būtu peldējis. Šajā sakarā man ir zināmi pārmetumi jāizsaka arī mūsu kolēģiem, kas ir pilnvarnieki “Latvijas kuģniecībā” un kas, tā teikt, neizšķirīgi darbojās (jā, viens pilnvarnieks atsauca savu parakstu). Bet, redziet, kā iznāk dzīvē - pozīcija atbild līdz galam. Opozīcija darbojas pretī, bet prasīts tiek no pozīcijas. Tāpēc es gribētu teikt, ka mums diez vai iznāks šeit kaut kāds konsenss starp pozīciju un opozīciju. Diez vai! Ja mēs sāksim atšķaidīt pozīciju un iet uz konsensu un kompromisiem, tad varam nonākt līdz tādai situācijai, kad nevienam vairs neinteresēs, kāpēc tā vai cita lieta nebija izdarīta, bet atbildību prasīs no tiem, kas tajā laikā bija pozīcijā. Es saprotu sociāldemokrātu nostāju, ko viņi te pauda: “Mēs neesam bijuši pie varas, un atbildību no mums neprasiet!” Tā ir mana pārliecība, un es lūgšu mūsu partijas cilvēkus ņemt to vērā, un aicinu to darīt arī mūsu koalīcijas partnerus - visus trīs. Tas ir klajš piemērs, kā lēmums tiek nobremzēts un kā pēc tam, protams, atbildību prasa no pozīcijas. Taču ne jau tas ir galvenais, ko es gribēju tagad teikt.

Pirms nedēļas es tikos ar Ārvalstu investoru padomes priekšsēdētāju. (Starp citu, tie ir 15 paši lielākie investori, un viņi ir šeit ieguldījuši, pēc saviem novērtējumiem, apmēram 1 miljardu dolāru, lielu daļu no tiem - privatizācijā). Viņš pateica divas lietas. Pirmā lieta, ko viņš teica. Viņš vaicāja: “Kāpēc ir tik šausmīgi negatīva attieksme pret gandrīz jebkuru mūsu aktivitāti?” Es teicu: “Jā, bet, redziet, kā iznāk, - vai jūs mums esat palīdzējuši?” Es lūdzu viņu palīdzību valdībai, Privatizācijas aģentūrai tad, kad parādās pretendenti uz vienu vai otru privatizācijas objektu. Jo mēs nevaram zināt par visu pasauli, kas ir kas, un mums diemžēl jārēķinās ar to, ka nodokļu dēļ bieži vien privatizācijā tiek izvirzītas lielu uzņēmumu meitas firmas un mazmeitas firmas - tieši nodokļu dēļ tas tiek darīts! -, kuras ir reģistrētas nebūt ne pašās valstīs, bet arī ofšoru zonās, kaut gan tās var piederēt lielām stabilām kompānijām. Mums nav šādas pieredzes un skaidrības par to, kāpēc tas tā notiek, un es aicināju šajā ziņā sniegt zināmu palīdzību, un es ceru, ka mēs to saņemsim.

Manas uzstāšanās jēga ir tāda. Redziet, “Latvijas kuģniecība” ir lakmusa papīrs. Tagad es tik tiešām gribētu papildināt to, ko teica Šķēles kungs. Situācija sabiezinās, kolēģi! Mums ir tiesas process sakarā ar “Lattelekom”, mums ir tiesas process par kuģi Rīgā, mums varētu būt tiesas process ar “Latvijas gāzi”. Ja šajā atmosfērā mēs neieņemsim valstisku pozīciju (starp citu, es varu tikai aicināt to darīt), tādā gadījumā vienīgais garants, ka mēs demokrātiski eksistēsim, ekonomiskais - un vienīgais! - garants, ka mūs kāds aizstāvēs, ir tas, cik lielā mērā šeit būs ārvalstu investīcijas. Tas miljards mūs aizstāv desmit reizes vairāk nekā mūsu līdzekļi Aizsardzības ministrijā.

Labi, pašreizējā atmosfērā, situācijai sabiezinoties, paliksim katrs pie savas pozīcijas, bet šo pozīciju aizstāvēsim līdz galam! Dabīgi, ja mainīsies pozīcija un opozīcija, prasīsim arī pretējā virzienā, lai tā pozīcija aizstāv sevi. Bet, kolēģi, tas ir klasisks piemērs, ka ir jāiet līdz galam. Es aicinu koalīcijas partnerus darīt to, jo, ja mēs neejam līdz galam un neizdarām darbu, tad var gadīties, ka mums prasīs atbildību nevis par to, ko mēs esam izdarījuši, bet par to, ko mēs neesam izdarījuši. Te ir daudz klasisku piemēru, bet es negribētu jūsu laiku aizņemt ar tiem.

Opozīcijas uzdevums ir cits, bet jūs es aicinu apzināties, ka šī situācija ir mūsu valstij izšķirīga, jo tikai investoru piesaistīšana ļaus Latvijai eksistēt lielās, globālās ekonomikas apstākļos un, patiesību sakot, būs daudz lielāks arguments nekā mūsu diplomātiskie pūliņi, uzņemot mūs Eiropas Savienībā vai arī NATO. Un šajā ziņā sociāldemokrātiem ir jābūt pozīcijai, kuru es līdz šim neesmu dzirdējis... Jā, es varu teikt arī to, ka es diez vai šajā brīdī piekristu attiecībā uz mežu ieguldīšanu... Drīzāk es domāju, ka jāņem mērķkredīts un jāiegulda nauda... Taču tas ir valdības kompetencē, es varu tikai izteikt savu viedokli. Kolēģi, iekšējie uzkrājumi mūsu valstī ir katastrofāli mazi gan privātpersonām, gan uzņēmējiem. Kapitalizācija ir ļoti zemā līmenī. Tas nozīmē, ka iekšējais investīciju avots saimniecības attīstībai ir ārkārtīgi ierobežots, un, kaut gan, no nacionālā viedokļa raugoties, mums šķistu, ka vajadzētu atstāt visu tikai Latvijas ietvaros, mēs nebūsim konkurētspējīgi nevienā sfērā. Mēs pievērsīsimies šai filozofijai.

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.

I.Godmanis. Jo ātrāk mēs dzirdēsim no sociāldemokrātiem viņu nostāju, jo vieglāk būs formulēt mūsējo, pie kuras mēs paliksim. Nu nešķaidīsim sevi, lūdzu! Mēs redzam piemēru - “Latvijas kuģniecības” lietā tāda rīcība pavēršas pret mums.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, ir jānoklausās paziņojums.

Vārds deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pašlaik tiek veidota starpparlamentārās sadarbības grupa sadarbībai ar Komi Republiku. Ja ir tādi, kas vēlas piedalīties, mīļi lūdzam!

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Viola Lāzo, Gunārs Freimanis, Rišards Labanovskis, Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Kārlis Leiškalns, Valdis Ģīlis, Vaira Paegle, Silvija Dreimane, Imants Stirāns, Dzintars Kudums, Juris Vidiņš, Dainis Stalts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām debates.

Ingrīda Ūdre. Otro reizi.

I.Ūdre (Jaunā frakcija).

Paldies, priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es turpināšu runāt par neuzticības izteikšanu Kalvīša kungam ar pietiekoši garu ievadu, lai jūs saprastu, kāpēc es uzstājos vēlreiz.

Es uzskatu, ka par cienīgu pretinieku var uzskatīt cilvēku, kas māk smalki un profesionāli spēlēt. Meļus un demagogus par tādiem es neuzskatu. Ir tāds teiciens, ka jāmāk melot ar “glanci”. Un man diemžēl ir jāatzīst, Šķēles kungs, ka šī īpašība ar katru valdīšanas laiku jums ir gājusi mazumā. Taču vēlēšanās ielikt cilvēkus “kaktā” paliek nemainīga - tāpat kā tīrīt zobus, mazgāt muti un pletēt bikses - vai arī pamācības, ar ko runāt vai nerunāt. Un tieši tāpēc jūs acīmredzot veiksmīgi noslēdzat vismazāk populāro politiķu reitingu uzreiz pēc Rubika kunga un Ždanokas kundzes…

Jūsu meliem ir īsas kājas, jo divu latu lielā kuģniecības privatizācijas akciju cena tika noteikta laikā, kad Ekonomikas ministriju vadīja jūsu tuvs paziņa Šlesera kungs, acīmredzot izmantojot arī jūsu padomu…

Manas ministrēšanas laikā tika uzsāktas sarunas ar starptautiski atzītām investīciju bankām, nevis ar BDO “Invest Riga” par privatizācijas procesa godīgu un caurskatāmu norisi. Bet, protams, tas jums nebija vajadzīgs, un tādēļ tika panākta Krištopana atkāpšanās.

Taču, ja kāds ir iekrampējies “krēslā”, tad es gribētu teikt, ka to ir darījis un dara ekonomikas ministrs un mūsu premjers, bet tas taču jums ir ļoti izdevīgi. Es domāju, ka atbalstīt vāju vai viduvēju valdību ir izdevīgi tādēļ, ka to ir viegli regulēt, un tāpēc es arī esmu pilnīgi pārliecināta, ka šodien neuzticība Kalvītim, tāpat kā premjerministram, netiks izteikta.

Taču, pārfrāzējot jūsu teikto par to, ar ko runāt vai nerunāt, es gribētu papildināt, ka nav vērts runāt arī ar demagoģisku meli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu šodien jau viss notiek tā, kā bieži tas ir noticis, kā parasti tas notiek. Opozīcija gari, plaši un izvērsti runā, ka pozīcijā ir daudz sliktu cilvēku. Nāk pozīcija, uzstājas un saka, ka arī opozīcijā ir daudz sliktu cilvēku. Interesanti būtu uzzināt, kam, godātais radioklausītāj, jūs ticat vairāk?

Opozīcija labi zina, ka šodien te nekas nenotiks, - būs balsojums un ministrs paliks savā vietā. Arī pozīcija to zina, ka ministrs paliks savā vietā, un vispār to zina visi, tomēr mēs te ilgi un dikti runājam, un runājam galīgi ne jau par tēmu. Te viens kungs teica, ka lai viņam aizrāda, kad viņš runās ne par tēmu, bet viņš vispār par tēmu nerunāja, un nekas. Lūk! (No zāles deputāts O.Grīgs: “Tu jau arī nerunā par tēmu!”)

Man bija tāda ideja - nodzēst gaismas šeit, zālē, lai netraucētu dažiem gulēt, tāpēc ka runas reizēm bija tik “interesantas” (pēdiņās), ka tās man atgādināja vakardienas Zviedrijas un ASV hokeja maču, otro mača trešdaļu. Lūk! Tur arī nevienu neinteresēja ne uzvara, ne neuzvara.

Tāpēc ir jautājums: “Kāpēc vispār ir šīs runas? Kāpēc tās ir?” Kāpēc te daži nāk un ļoti asi it kā runā, līdz beigās arī mani sakaitināja, un arī es esmu spiests runāt. Tāpēc, ka jums ir vajadzīga tēma, draugi mīļie, uzmanības pievēršanai! Tiek imitēta cīņa par valsts interesēm. Skaista imitācija! Varbūt labu aktieru izpildījumā šī imitācija reizēm ir arī ticama.

Šodienas tēma ir kuģniecība. Es domāju, ka pēc dažiem mēnešiem tā būs Satversmes grozījumu apspriešana. Vēl vairāk! Ja būs runa par jaunu Satversmi, es to uzskatīšu par valsts nodevību un pasaku to skaidri un gaiši, jo tie cilvēki, kuri piedāvās jaunu Satversmi, savā laikā gribēja piedāvāt nulles variantu pilsonībā un 1989.gadā strādāja pie Latvijas PSR Konstitūcijas. Es uzskatu, ka tie ir Latvijas valsts nodevēji un strādā citu valstu interesēs šeit, Latvijā.

Lūk, un tāpēc ir skaidrs, ka viss turpināsies - būs citas tēmas, atkal būs gara un plaša izrunāšanās. Cilvēks, kas savā laikā ir sēdējis pozīcijā un nav neviena slikta vārda teicis par ekonomikas ministru, nokļuvis opozīcijā, atceras, ka ekonomikas ministrs nav bijis tas labākais.

Vienīgais, ko es gribētu mums visiem kopā piedāvāt. Protams, pozīcija turpinās spēlēt savu lomu un opozīcija arī. Un, protams, neatkarīgi no tā, vai te nāks tribīnē brālis Teodors vai viņa tēvabrālis, vai viņš runās stundu vai pusstundu, viņš runās tik, cik viņš atradīs par vajadzīgu, un viņu pāraudzināt nav iespējams. Tas nav iespējams.

Man vienkārši gribētos visiem kolēģiem šeit, mums, deputātiem, pateikt vienu: valsts mums ir viena! Šo valsti sauc par Latviju. Tad, kad hokeja spēles laikā mūsu valsts izlase uzvar, mēs visi kopā priecājamies. Mēs - visi kopā! Tad varbūt no visām šīm sarunām tiešām varētu rasties kaut kas lietišķs kā galaiznākums. Viens variants jau izskanēja: moratorijs! Varbūt ir vērts šo variantu apspriest. Varbūt. Un lietišķi ir vērts apspriest.

Kolēģi, izbeidziet te nākt tribīnē un taisnoties: tad, kad es biju ministrs, jūs bijāt nelietis! Tad, kad jūs bijāt nelietis, es nebiju ministrs, un tamlīdzīgi. Tas vienkārši muļķīgi izklausās. Un tad reizēm man ir jautājums: vai tā cūka bija cūka vai tā cūka bija kuilis?

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis. Otro reizi.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Es domāju, ka Godmaņa kungam bija taisnība, kad viņš minēja, ka atsevišķās lietās kompromisam vairs nav vietas. Ja pozīcijai ir dota vara, tad pozīcija šo varu realizē līdz galam, neskatoties uz to, ko domā vai dara citi.

Un šoreiz saistībā ar šo “Latvijas kuģniecību” es gribētu jums pateikt, ka jūs izvēlējāties šo galīgo variantu, jo tikai jūs zinājāt, ko jūs darāt, un tikai uz jūsu sniegtās informācijas balstījās šis optimisms. Tagad es lūdzu vēlreiz skaidrojumu, kāpēc šis jūsu optimisms vēlreiz nepiepildījās. Un tur būs arī atbildība no jūsu puses, bet tālāk būs arī atbildība no opozīcijas puses. No opozīcijas puses, es domāju, tika pieminēts Imants Burvis kā attiecīgās komisijas, kura pārraudzīja kuģniecības privatizāciju, vadītājs. Tikai laikam būtu jāprecizē, ka visu šo laiku šo komisiju vadīja Aija Poča, un viņa garantēja, lai informācija būtu maksimāli labvēlīga kuģniecībai. Imants Burvis sāka šo komisiju vadīt tad, kad notika šīs pašvaldību vēlēšanas un jautājumi par kuģniecību kā tādu bija jau izlemti.

Opozīcija līdz tai robežai, līdz kurai vēl bija iespējams kaut ko darīt, lai saglabātu kuģniecību valsts īpašumā, sniedza savu informāciju, bet, kad tā redzēja, ka privatizācijas iecere ir neizbēgama... Es varu precīzi citēt: “Mēs darījām visu, lai nesagrautu to darbu, kura rezultātā jebkura iespējamā cena varētu būt mazāka, nekā valsts to sasniegtu.” Tur mums bija teikts ļoti konkrēti.

Šeit es domāju atkal atsaukties uz Godmaņa kungu, runājot par valstiskumu. Ja mēs runājam par valstisko izpratni, tad arī tālāk, pakavējoties pie profesionālisma, ir jāizdara neliela atkāpe saistībā ar iespējamajiem skandāliem starptautiskajā līmenī starp starptautiskajām tiesām.

Varat ticēt, ka, ja runājam par “Lattelekom”, mēs neslēdzām šo līgumu, mēs necentāmies no 2013. gada pāriet uz 2003.gadu, kas varētu būt cēlonis iespējamajam skandālam, taču Kārlis Leiškalns iepriekšējā parlamenta sēdē uzstājās, turklāt cītīgi uzstājās, ka šis likumprojekts ir uzreiz jāvirza tālāk uz otro lasījumu. Varat ticēt, ka mēs nebijām tajā valdībā, kura ar firmu “Filips” slēdza līgumu, lai apgādātu mūsu robežu ar informācijas tīkliem, bet tad valdība pēkšņi pārdomāja, un “Filips” var griezties tiesā, un tā ir tikai viņu izvēle, ka viņi tiesā negriežas. Varat ticēt, ka ar Gdaņskas kuģniecību ir līdzīgi, un arī par to pozīcijai ir atbildība.

Noslēdzot sarunu par šo atbildību, es gribētu novilkt mazu paralēli ar Krieviju. Tad, kad Krievija Amerikai pārdeva Aļasku... protams, mums tagad īpaši neinteresē, kurš bija tas rakstvedis, kurš tam krievu vārdiņam “vek” pielika to burtiņu “a”, un iznāca, ka to Aļasku pārdeva nevis uz vienu gadsimtu, kā Krievija bija to iecerējusi, bet rakstveža analfabētisma pēc to pārdeva uz gadsimtiem.

Līdzīgi mums ir jautājumā par gāzi. Latvijas Privatizācijas aģentūra 1997.gadā, pārdodot “Latvijas gāzi”, līgumā ierakstīja, ka valsts neiejauksies saimnieciskajā dzīvē un gāzes cenu regulācijā, tā to ierakstīja latviskajā variantā, bet neprata pārtulkot to angļu valodā. Līdz ar to tulkojumā angļu valodā pēkšņi parādījās, ka nejauksies rūpnieciskajā dzīvē. Tātad tas ir Latvijas Privatizācijas aģentūras darbs un atbildība. Un, domājot par šo atbildību, protams, es gribētu, lai mēs vēlreiz par to izrunātos. Domāju, ka to pašu vajadzētu darīt arī attiecībā uz tik nopietnu jēdzienu, kā “Latvijas kuģniecība”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai atbildīgais referents vēlas kaut ko teikt? Lūdzu, Egils Baldzēns! (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Tikai ne par gāzi! Par to runāsim nākošā sēdē.”)

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Gan Šķēles kungs, gan Tiesneša kungs, gan Dobeļa kungs mani lūdza vēlreiz šeit nākt, jo arī viņi paši skāra tās problēmas, uz kurām bija man jāsniedz zināmas atbildes.

Es gribētu sacīt pavisam vienkārši. Dobeļa kungs teica: “Imitēta cīņa par varas interesēm.” Es domāju, ka tā nav imitēta cīņa un ka šis neuzticības vai uzticības balsojums parādīs, vai, teiksim, Juris Dobelis pašreiz ir uzticīgs Aigaram Kalvītim (smejas) vai nav uzticīgs. Tas ir viens... Es jau saprotu, saprotu, ka tev liekas, ka man kāds ir uzrakstījis priekšā, bet tas nekas. Tā tas ir vienmēr, jo man ir pašam sava atziņa, kas palīdz. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Egil, nestosties! Runā skaidri!”)

Tātad, ko es vēl gribēju šeit pateikt, kas ir ārkārtīgi svarīgi? Par varas interesēm cīnās tie, kuri ir pie varas, un vara cementē arī tos, kuriem nav vienprātības. Ko es varu pateikt? Mēs par varas interesēm necīnāmies, jo mēs neesam pie varas.

Otrkārt, par šiem Satversmes grozījumiem. Gribētu pateikt sekojošo, ka Latvijas Republikā 76 procenti Latvijas Republikas pilsoņu uzskata, ka mums, Latvijai, ir vajadzīgs tautas vēlēts Valsts prezidents. Es esmu to 24 procentu pusē, kuri uzskata, ka principā, pēc manas pārliecības, to nevajag, bet ignorēt citu viedokli arī nevar, tāpēc, runājot par valsts nodevību attiecībā uz šiem 76%, es domāju, nav nopietni.

Kolēģi, Aivars Tiesnesis mums, sociāldemokrātiem, uzdeva retorisku jautājumu: “Kur tu esi?” Un deva atbildi: “Es jau neko,” (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Stājies ārā!”) radīdams nesakarīgas atbildes iespaidu. Nu kur tad mēs esam? - Šeit, Saeimā, Aivar! Ko mēs darām? - Pildām tos pašus pienākumus, ko tu, - deputātu, tautas priekšstāvju, pienākumus un tāpat kā tu cenšamies to darīt pēc labākās sirdsapziņas.

Tālāk mums te bija pavisam vienkārša lieta. Šeit politiskā provokācija, šis demisijas pieprasījums esot bijis privatizācijas procesa vidū. Bet, kolēģi, likuma pārkāpumus taču fiksē, es vēlreiz nosaukšu, arī Latvijas Privatizācijas aģentūras padomes locekļi: Normunds Lakučs un Oškalne - no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, Jerumanis - no Jaunās frakcijas, Heniņš - no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas un Sergejs Dīmanis - no PCTVL. Nu ko jūs varat teikt? Nav tikai Tautas partijas un “Latvijas ceļa” pārstāvju. Tātad visi, kuri nav Tautas partijā un “Latvijas ceļā”, domā nepareizi? Es tā nedomāju.

Ko es gribētu vēl šeit pateikt. Šeit ir arī citi. Mēs esam runājuši par tiem likumu pārkāpumiem, kurus arī Prokuratūrai esam iesnieguši, par visu šo savu materiālu, bet diemžēl atbildi neesam saņēmuši. Es ceru, ka Prokuratūra atbildēs. Šeit ir ļoti daudz likumu pārkāpumu, piemēram, “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” - 4., 5., 6., 18., 20., 22., 23. un 25.3. pants.

Varam arī citus likumus minēt, piemēram, “Par privatizējamo valsts un pašvaldību objektu novērtēšanas kārtību” - 2., 3. un 4.pants.

Ir pārkāpts arī likuma “Par valsts akciju sabiedrībām” 7.pants, “Informācijas atklātuma likuma” 1.pants. Ir pārkāpti Ministru kabineta noteikumi nr.110, noteikumu par Latvijas Privatizācijas aģentūras statusu 72., 79., 93. un 163.punkts. Nu, kolēģi, ko tad vairs runāsim par politisku provokāciju? Vai tad likums ir jāievēro vai nav? Vai mums tiesiskai kārtībai ir jābūt vai nav jābūt? Jāstrādā ir kvalitatīvi! Un es esmu pilnīgi pārliecinās, ka ar laiku Tautas partija to arī darīs.

Kolēģi! Mums šeit arī norādīja uz to, ka mums nevajadzētu atsaukties uz Pasaules Banku kā autoritāti. Šķēles kungs, var arī neatsaukties uz Amerikas Savienoto Valstu Senāta komisiju, kas publiski Amerikas Savienoto Valstu Senātā apsprieda līdzīgu ziņojumu par augsto korupcijas un organizētās noziedzības līmeni tieši Latvijas valsts varas struktūrās. Laikraksta “Diena” 1.lappusē par to bija rakstīts. Ja vajadzēs, parādīsim arī to. Jūs “Dienu” apšaubāt? Es neapšaubu. Tā ka, es domāju, tas ir pietiekami nopietni, lai mēs par to runātu. Tas nenozīmē, ka visi politiķi ir korumpēti, bet tas nozīmē, ka šīs negācijas ir, un īlenu maisā mēs nevarēsim noslēpt.

Kolēģi! Man šeit bija vēl tāda nepatīkama situācija, ka man vienā brīdī atkal sāka pārmest, ka mēs par tām cenām neko nezinām. Bet es jau teicu, ka mēs šeit citējām “Latvijas kuģniecības” padomes locekli Andri Paulu-Pāvulu un Jāni Maršānu - Tautas partijas biedrus. Nu tad citēsim vēlreiz, ja nepietiek... Ko tad es varu citu darīt? Viņi saka tā: ““Latvijas kuģniecības” privatizācija - tas ir, ka pēc būtības tiek privatizēts bizness, ievērojama niša, vieta starptautiskajā kuģošanas biznesā.” Kāds tad ir īpašums? Apmēram 50 kuģi, simtiem kuģu fraktētāju, tūkstošiem biznesa partneru, vērtīgi nekustamie īpašumi. Brīvie līdzekļi, kā viņi apgalvo, ir 52 miljoni ASV dolāru. “Lūk, tas ir rakstīts. “Naudas izteiksmē,” to saka viņi, “Latvijas kuģniecība” ir 200 miljonu latu vērta.” Tā ir rakstīts “Lauku Avīzē”. Jūs atkal apstrīdat “Lauku Avīzi”? Nu apstrīdiet. Es melns uz balta to lasīju, arī jūs varat to izdarīt. Nevajag apstrīdēt!

Gundars Bērziņš televīzijā skaidri un gaiši sacīja: “Kompānijas normālas pārdošanas gadījumā iegūsim no 80 līdz 120 miljoniem latu, par šiem 68 procentiem akciju.” Normāla pārdošana par 70 miljoniem tātad nav... Tas ir skaidrs. Protams, es negribu uzsvērt, ka 70 miljoni būtu obligāta galējā cena un tamlīdzīgi, bet es jau arī teicu, Aivar, ka 68 procenti nav 100 procenti, un es to teicu šodien. Ja tu būtu vērīgāk klausījies, arī tu būtu to, es domāju, noteikti pamanījis.

Ko es vēl gribētu šeit pateikt? Te ir ļoti interesanti fakti par šo privatizāciju. Tātad arī Andris Pauls-Pāvuls un Jānis Maršāns no Tautas partijas skaidri un gaiši pasaka sekojošo: “Nē, nav vajadzīgs stratēģiskais investors... Nav vajadzīgs stratēģiskais investors, jo “Latvijas kuģniecībai” ir 50 miljoni ASV dolāru brīvo līdzekļu un iespējas attīstīties.” Ar “Latvijas kuģniecībā” esošajiem resursiem ir iespēja piesaistīt kreditētājus un piecu gadu laikā atjaunot floti. Tātad ir jāizdomā šī privatizācijas nepieciešamība, ja tik ļoti gribas. Tā es to, kolēģi, saprotu!

Vēl ko es gribētu uzsvērt. Ja mēs uzmanīgi paskatāmies, ko Valsts kontrole ir teikusi par to, kas ir reāli noticis “Latvijas kuģniecībā” līdz 1997.gadam, tad redzam, ka Valsts kontroles atzinums ir spēcīgs. Un, ja mēs arī, teiksim, kaut ko pārmetam Leonam Bojāram šinī gadījumā, tad varbūt vispirms ieklausīsimies Valsts kontroles atzinumā. Tas ir dokuments. ““Latvijas kuģniecībā”,” kā viņi atzīst, “nepiedodami brīvi rīkojas ar valsts īpašumu. “Viens atzinums. Otrs pārkāpums: “Beznodokļu zonās reģistrē “Latvijas kuģniecības” meitas uzņēmumus un to dara pretēji Latvijas Republikas likumdošanai.” Pretēji Latvijas Republikas likumdošanai ieķīlā pamatlīdzekļus, pretēji Latvijas Republikas likumdošanai sastāda grāmatvedības gada pārskatu, un tāpēc “Latvijas kuģniecība” strādā nerentabli. Lūk, kolēģi!

Protams, galvenā vaina šeit ir jāuzņemas Pēterim Avotiņam. Par to mēs nestrīdamies. Arī Šķēles kungs radiodiskusijā ar mani, kad Kalvīša kungs nāca pie varas Ekonomikas ministrijā, apgalvoja, ka visas nebūšanas “Latvijas kuģniecībā” ir pārvarētas. Iespējams, ka tā, un par to vēl ir laiks spriest. “Ja būs dokumenti - spriedīsim, un būs atklātums,” kā teica “Delna”.

Bet, kolēģi, atcerēsimies to arī, ka jūs, Šķēles kungs, līdz 1996.gada janvārim ieņēmāt “Latvijas kuģniecības” padomes priekšsēdētāja posteni, arī Godmaņa kungs to savulaik ir ieņēmis. Un es domāju, ka kaut kāda - kaut neliela atbildības daļa par to ir arī jums kā vēlākajam Ministru prezidentam jāuzņemas. Es domāju, ka par to mums, visiem politiķiem, ir jāuzņemas arī sava atbildības daļa. Arī sociāldemokrātiem. Bet tas ir jādara atbilstoši iespējām kaut ko līdzēt un darīt. Un man likās ļoti dīvaini tas, ka jūs man pārmetāt par šo Didzi Azandu, lai gan jūs ļoti labi zināt arī to, ka mēs iesniedzām nevis kādu demisijas pieprasījumu, bet gan deputātu pieprasījumu. Deputātu pieprasījumu! Tas ir pavisam kas cits. Un arī šajā deputātu pieprasījumā, ja jūs uzmanīgi izlasīsiet stenogrammu, jūs redzēsiet, ka mēs neesam teikuši, ka to pieprasīsim. Mēs taisni uzsvērām, ka par šo likuma pārkāpumu mēs tomēr nepieprasīsim Kalvīša kunga demisiju. Taču mēs norādījām uz to, ka šāda rīcība nav pieļaujama, un tāpēc arī Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš skaidri un gaiši izteica brīdinājumu Kalvīša kungam. Kā tad jūs domājat? Un šis ir viens no tiem momentiem, kas arī būtu zināmā mērā jāņem vērā. Vispār vajadzētu arī biežāk lasīt Saeimas kārtības rulli, it īpaši tad, ja mēģina kādam kaut ko pārmest par to, ka, it kā te atkal būtu melots un nomelnots, lai gan īstenībā viss ir darīts pietiekami korekti.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka Godmaņa kungs korekti atzina, ka bija par īsu šis “Latvijas kuģniecības” privatizācijas pieteikumu iesniegšanas termiņš, ka šis šaurais pretendentu loks bija par šauru. Es domāju, Šķēles kungs, ka arī jums vajadzētu to atzīt, nevis vienkārši meklēt tikai opozīcijā šo vainu, kā jūs varbūt to arī vēlētos. Un tad varbūt arī jums būtu mazāk to domstarpību ar Godmaņa kungu, kuras jūs pieminējāt. Es domāju, ka kļūdīties ir cilvēcīgi, bet muļķīgi ir no kļūdām neatteikties, kā teica senie latīņi, un tāpēc mums vajadzētu zināmā mērā domāt par to, kā un ar ko mēs rīkojamies. Arī tad, ja nav iznācis tā, kā bija gribēts.

Kolēģi, es gribētu vēlreiz varbūt uzsvērt to, ka ir pietiekami nopietni runājušas arī valdības partijas, ka galu galā varbūt pacitēsim Māra Grīnblata atzinumu, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK neuzņemas solidāru atbildību par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju... Jā, es zinu! Dobelis precīzi teica, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK balsos par uzticību Aigaram Kalvītim. Tik tiešām, tā tas būs. Taču šeit ir arī, teiksim Krasts, kas arī saka, ka ministru prezidents Andris Bēriņš un ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis ir paziņojuši, ka uzņemas politisku atbildību par “Latvijas kuģniecības” privatizācijas norisi. Un nekas viņus nevar atbrīvot no šīs atbildības. Reāli tas tā ir! Jums katram pašam ir jādomā par to, vai šī steiga bija vajadzīga un kas šo steigu diktēja - vai opozīcija vai valdības kodols - Tautas partija un “Latvijas ceļš”. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Izteikt neuzticību ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim.” Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 50, atturas - 6. Lēmums nav pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu "Par zvērinātiem revidentiem”. Likuma otrreizēja caurlūkošana.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, strādāsim ar dokumentu nr.3075. Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pēc Valsts prezidentes vēstules vēlreiz rūpīgi kopā ar Latvijas Bankas un Finansu ministrijas speciālistiem izskatīja šo likumprojektu atkārtoti trešajā lasījumā, un es lūdzu arī jūs skatīt to cauri pa pantiem.

Tātad 1. ir kolēģes deputātes Ūdres kundzes priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija precizēja un atbalstīja. Lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Tāpat arī 3. - deputātes Ingrīdas Ūdres kundzes priekšlikumu komisija atbalstīja, taču precizēja, un tāpēc lūdzu atbalstīt 4. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Komisija izveidoja vēl arī papildu redakciju. Lūdzu atbalstīt 5. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš. Tāpat tika atbalstīts, bet precizēts 6. - deputātes Ūdres kundzes priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt 7. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma “Par zvērinātiem revidentiem” pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais - likumprojekts "Grozījumi Farmācijas likumā”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Deņisovs. Lūdzu!

O.Deņisovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3095 un nr.3095-a. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā”, kas ir sagatavots izskatīšanai trešajā lasījumā.

Sociālo un darba lietu komisija saņēma priekšlikumus.

1.priekšlikums ir no deputāta Bojāra. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Diemžēl 1.panta 21.punktā ir iestrādāta tāda frāze: zāļu un farmaceitisko produktu klīniskā izpēte - visi ar cilvēkiem un dzīvniekiem veiktie pētījumi, “kuru mērķis ir atklāt vai pārbaudīt zāļu un farmaceitisko produktu klīnisko, farmakoloģisko un citu farmakodinamisko darbību”. Visa lieta ir tā, ka Latvijā zāļu tirgu 92% apmērā piepilda ārvalstīs ražotās zāles. Gadā tās tiek realizētas apmēram 120 miljonu latu vērtībā. Tagad tiek mēģināts arī Latvijas likumu tieši vai netieši iekļaut šinī zāļu tirgus apritē Latvijā. Latvijā zāļu tirgū notiek tā kā trešās šķiras valstīs. Pasaules attīstītajās valstīs, arī Eiropas Savienības valstīs, rodas jautājums, ka vajag pārtraukt izmēģināt zāles uz dzīvniekiem, bet paskatieties, ko mums liek priekšā! Atklāt, pētīt, noteikt drošību un efektivitāti.

Cienījamie kolēģi! Cilvēks - tas ir Latvijas Republikas pilsonis vai iedzīvotājs. Latvijas Republikas Satversmes 93.pants kategoriski norāda: “Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.” Un 111.pants: “Valsts aizsargā cilvēka veselību [..].” Tā kā firmas no ārvalstīm piegādā Latvijas Republikas zāļu tirgum gatavās zāļu formas, rodas jautājums - kas notiks tad, kad te pie mums sāks tās izmēģināt, pētīt un pārbaudīt? Ja Latvijā nonāk kādas zāles, tad cilvēkiem ir jābūt drošiem par to, ka, tās lietojot, nebūs nekādu kaitējumu, taču likumprojektā parādās termiņi “atklāt”, “pārbaudīt”, “pētīt”, “lietošanas drošība”, “lietošanas efektivitāte”, “klīniskā darbība”, “farmakoloģiskā darbība” un “izraisītās blakusparādības”. Cienījamie kolēģi, šie termini liecina par ļoti lielu bīstamību! Pētīšana, kas tiktu veikta uz cilvēku veselības rēķina, nav pieļaujama. Lietošanas drošība, minimālās un maksimālās zāļu dozas noteikšana... Kā mēs varam pieļaut tādu eksperimentu?!

Cienījamie kolēģi, diemžēl šis punkts ir jānoraida.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Oļegs Deņisovs.

O.Deņisovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie deputāti! Pieprasu veikt balsošanu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 47, atturas - 15. Priekšlikums ir noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

O.Deņisovs. 2. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 56, atturas - 13. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

O.Deņisovs. 3. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 52, atturas - 13. Priekšlikums ir noraidīts.

O.Deņisovs. 4. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 52, atturas - 12. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

O.Deņisovs. 5. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 53, atturas - 8. Priekšlikums netiek atbalstīts.

O.Deņisovs. 6. - deputāta Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 53, atturas - 10.

Tālāk, lūdzu!

O.Deņisovs. 7. - deputāta Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Bojārs turpina uzturēt spēkā priekšlikumu? (No zāles deputāts J.Bojārs “Pietiek!”) Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Tālāk, lūdzu!

O.Deņisovs. Cienījamie deputāti! Tagad strādāsim ar dokumentu nr.3095-a.

Priekšlikums nr.7-a - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Deņisovs. Turpināsim atkal strādāt ar dokumentu nr.3095.

8. - deputāta Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 9. - deputāta Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 10. - deputāta Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 11. - deputāta Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

O.Deņisovs. 12. - deputāta Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 13. - deputāta Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 14. - deputāta Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 15. - deputāta Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 16. - deputāta Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 17. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Deņisovs. 18. - deputāta Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 19. - deputāta Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 20. - deputāta Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

O.Deņisovs. 21. - deputāta Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 22. - deputāta Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 23. - deputāta Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 24. - deputāta Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 25. - deputāta Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Netiek atbalstīts.

O.Deņisovs. 26. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Atklājam debates par 26.priekšlikumu. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man šis priekšlikums izraisa izbrīnu, jo mēs taču esam brīvā tirgus piekritēji. Es šoreiz negribētu būt lobijs farmaceitiem, kuri pārsvarā ir no “Tēvzemei un Brīvībai”, bet diemžēl ir viņi jāaizstāv. Es domāju, ka aptieku atvēršana arī ir uzņēmējdarbība. Nu kā var ierobežot juridiskām personām iespējas nodarboties ar biznesu?! Nu lai viņi ver kaut simts aptiekas vaļā, ja viņi var! Pastāv citi normatīvie akti, citāda veida noteikumi, kas regulē aptieku darbību zāļu izplatīšanā, pārdošanā, iegādē un tā tālāk. Es gribētu redzēt, kā balsos cienījamais Kiršteina kungs, pavisam brīva tirgus piekritējs, un kā balsos cienījamais Šķēles kungs, kurš arī ir brīvā tirgus piekritējs. Tā taču mēs nonāksim pie tādas situācijas, kad varētu teikt arī tā: “Kādēļ mums šeit ir astoņas partijas? Varētu būt viena īstākā partija.” Mīļie cilvēki, mēs taču aizliedzam tīru brīvā tirgus izpausmi! Turklāt jāatgādina, ka juridiskai personai pastāv taču iespējas aptieku atvērt zem cita uzvārda vai arī atvērt veselu aptieku sēriju.

Cienījamie brīvā tirgus, liberālā tirgus piekritēji! Es gribu redzēt, kā jūs balsosiet par šādu, manuprāt, absurdu priekšlikumu, kas ir no Sociālo un darba lietu komisijas. Es ierosinu atstāt spēkā iepriekšējā lasījumā pieņemto redakciju.

Sēdes vadītājs. Andris Šķēle.

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Grīga kungs, es jums paskaidrošu. Farmācija ir regulēta sfēra visā Eiropas Savienībā, un arī lielākajā daļā asociēto valstu ir noteiktas speciālas regulācijas šajā jomā. Šā gada - 2001.gada - 9.aprīlī Eiropas Savienības Farmaceitiskās grupas ģenerālā asambleja vēlreiz apstiprināja pamatprincipus, kuri ir saistoši visām 15 Eiropas Savienības valstīm un kuru cenšas ievērot arī 11 novērotājvalstīs - citās Eiropas valstīs. Nolasīšu vienu no punktiem, kas ir ietverti tajā rezolūcijā, un aicinu lasītajā ieklausīties arī “Latvijas ceļu”, kurš acīmredzot vēlāk balsos savādāk. Viens no rezolūcijas punktiem skan tā (citēšu): “Ir jāgarantē pilnīga farmaceita neatkarība attiecībā uz tīri komerciālām interesēm. To vislabāk var nodrošināt, ja veselības aprūpe un ekonomiskā atbildība ir tikai farmaceita, aptiekas īpašnieka rokās. Viņš ir pakļauts Ētikas kodeksam, un viņa ētiskā uzvedība ir pakļauta profesionālas organizācijas pārbaudei.” Tātad - kā tas notiek Eiropas Savienībā. Es tiešām vēlreiz vēršos pie “Latvijas ceļa”. Vēlreiz mēģināšu jums atbildēt pa punktiem. Vienam farmaceitam var piederēt viena aptieka. Tā tas ir šādās valstīs: Dānijā, Vācijā, Francijā, Holandē. Zviedrijā ir atļauts, ka aptieka var piederēt vai nu vienam īpašniekam, vai vienai SIA. Valstīs, kuras tūlīt uzskaitīšu, valsts regulē arī aptieku skaitu un izvietojumu: Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā (pēdējā gan nav Eiropas Savienības valsts, bet tomēr pieder pie tās telpas). Vienīgā valsts, kur neregulē aptieku skaitu un izvietojumu, ir Vācija. Holande ir izņēmums, šī valsts tāpat kā Latvija ir paredzējusi, ka ir jāregulē attālums starp aptiekām. Personīgi man tas šķiet dīvaini. Visi pārējie regulējumi ir tieši tādi, kādus Sociālo un darba lietu komisija ir paredzējusi. Ja ir runa par Eiropas Savienību un par atbildību cilvēku priekšā, aicinu precīzi ievērot Sociālo un darba lietu komisijas nolemto.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija tiešām ir domājusi par to, kā pareizi virzīties uz mērķi. Sociālo un darba lietu komisija, protams, respektē situāciju, kāda ir Latvijas farmācijas tirgū. Pēdējo divu trīs gadu laikā zāļu cenas ir strauji pieaugušas, bet kopš 1992.gada pieaugušas tiem pašiem medikamentiem vidēji 2-3 reizes. Ir izveidojies vesels aptieku ķēžu tīkls, kas bieži vien ir saistīts ar vairumtirdzniecības bāzēm vai lieltirgotavām. Bieži vien lieltirgotavas nodiktē cenas šim aptieku tīklam, un līdz ar to zāļu cenas nosaka nevis iedzīvotāju intereses vai patērētāju aizsardzība, bet kaut kādi mistiski spēki, kas bieži vien neatrodas pat Latvijā. Tā visa ir taisnība, pret to ir jācīnās, un tur ir tikai viena cīņas metode.

Un tas nu ir attiecībā uz jums, Lagzdiņa kungs. Mums ir jāpanāk, lai aptiekāri gluži tāpat kā juristi, gluži tāpat kā advokāti vai notāri kļūtu par brīvo profesiju. Un tikko minētās Vācija, Dānija un Francija tieši pie šāda slēdziena ir nonākušas, ka aptiekāru prakse ir aptieka, un mēs nevaram sasniegt šo rezultātu ar pussoļiem.

Tas, ko mēs šoreiz ierakstām kā Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, patiesībā nerisina šo jautājumu. Tas mūsu aptieku ķēdi aizvilina pa citu taciņu. Viņi, protams, izveidos desmit SIA vienas ķēdes vietā. Šī ir cīņa pret vienīgo redzamo ķēdi. Vienīgā redzamā ķēde ir Saules un Mēness aptiekas. Tā tiešām ir latviešu kapitāla rokās, un ir redzama ķēde. Tas ir viens labi zināms uzņēmējs, kas nekautrējas no tā, ka ir bagāts. Lielākā daļa šo ķēžu ir neredzama, tās ir pakļautas un tās finansē tieši konkrētas uzņēmēju grupas, kuru finansiālais stāvoklis diemžēl ir nezināms, sauksim to tā, ka viņu “kājas” aug no citurienes, un tās mēs ar šo likumprojekta labojumu mainīt nevaram.

Es griežos pie apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Nespersim pussolīšus, neveiksim tādas darbības, kas neko nerisina, un nesitīsim sev uz pleca ar vārdiem, ka esam atrisinājuši visas problēmas! Šinī gadījumā mūsu izeja ir šāda: šoreiz balsosim “pret” vai, teiksim, atturēsimies un lūgsim apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ministru Andreju Požarnovu, kurš perfekti pārzina situāciju, iesniegt reālus labojumus, ka beidzot aptiekārs kļūs par brīvās profesijas pārstāvi un ka reāli aptieka pieder aptiekāram. Ja mēs to nevaram sasniegt, tad mēs neko neesam reāli izdarījuši.

Un mēs ļoti labi zinām, ka gan Vidiņa kungs, gan Požarnova kungs šo problēmu saprot, viņi par to domā, un es ļoti lūdzu, lai viņi šo jautājumu risina, nevis strauji ieliek uz trešo lasījumu labojumu, kas neko nerisina. Es lūdzu caur valdību izvirzīt reālus priekšlikumus, kurus Labklājības ministrija ir kārtīgi un rūpīgi izstrādājusi. Nelieciet šādus labojumus uz trešo lasījumu!

Paldies. Es aicinu šoreiz atturēties.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šķēles kungs jau, man liekas, argumentēja Rietumeiropas valstu pieredzi. Es vēl gribētu tikai piebilst to, ka pašreiz valstī ir 330 aptiekas, pat par daudz, un valsts regulē aptieku skaitu. Piemēram, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Vācijā … nē, bet Holandē - tur visur regulē attālumu starp aptiekām.

Apiņa kungs, es ar jums un ar pārējiem deputātiem varu dalīties nelielā pieredzē. Uzreiz brīdinu, ka man, Lagzdiņa kungs, nav ne kāda SIA, ne aptiekas, man tādas nepieder. Ir izveidojusies šāda situācija. Ņemsim kaut vai to pašu Rēzekni - mazāk nekā 40 000 iedzīvotāju, 13 aptiekas. Nežēlīga konkurence - līdz dedzināšanai, līdz draudiem par spridzekļu ielikšanu un tā tālāk. Principā briesmas ir tās, ka viena juridiskā persona atver arvien vairāk un vairāk aptieku. Tās mazspējīgās, mazaptiekas, kuru apgrozījums nav tik liels, tās principā bankrotē, un tās nav spējīgas strādāt. Un tādējādi tanī pašā Rēzeknē izveidojas monopols, kas jau diktē savas cenas. Tā veselīgā konkurence pazūd.

Pareizi Inkēna kungs un Šķēles kungs teica: “Mums turpmāk ir jāsper nākamais solis, ka tās aptiekas drīkst piederēt tikai farmaceitiem.” Un to, es ceru, mēs varam izdarīt jau nākamajā lasījumā… nevis nākamajā… Mēs grozījumus varam taisīt, taču, kā Krasta kungs teica vakar mūsu frakcijas sēdē, tas viņus neierobežos, jo viņi vienkārši nodibinās citu SIA, un tad šī jaunā SIA atvērs tās aptiekas.

Pagaidām tas tomēr būs ierobežojums, taču mums ir jākonsultējas ar farmaceitiem. Mēs varam turpmāk šā likuma izmaiņu izdarīt, bet tagad es lūgtu tomēr atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis. Otro reizi. (Starpsauciens: "Nodedzinās tavu aptieku!”)

P.Apinis. Mēs patiesībā šajā reizē ar dakteri Juri Vidiņu cīnāmies par vienu un to pašu mērķi. Diemžēl Labklājības ministrija kārtējo reizi nav sagatavojusi pilnīgi korektu redakciju, kura atrisinātu šo problēmu. Šo problēmu var atrisināt tikai un vienīgi tad, ja dod iespēju aptiekāram būt par vienīgo aptiekas īpašnieku, un tad šī aptieka būtu aptiekāra prakse. Nespersim, lūdzu, pussoļus, kas neko neatrisina! Mēs šoreiz tikai aizmālējam acis sev un pārējiem.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Oļegs Deņisovs.

O.Deņisovs. Es prasu deputātiem balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 26. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 13, atturas - 22. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

O.Deņisovs. 27.priekšlikums. Iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 28.priekšlikumu iesniedzis deputāts Bojārs. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 29.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Bojārs. Neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 30.priekšlikums saņemts no deputāta Bojāra. Neatbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

O.Deņisovs. 31.priekšlikums saņemts no deputāta Bojāra. Neatbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

O.Deņisovs. 32.priekšlikums saņemts no deputāta Bojāra. Neatbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 33.priekšlikums saņemts no Sociālo un darba lietu komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Deņisovs. 34.priekšlikums saņemts no Sociālo un darba lietu komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Deņisovs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Farmācijas likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - 14. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Eiropas Kopienas līgumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Vides aģentūrā un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklā un sarunu nobeiguma protokolu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Varu jūs informēt, ka otrajam lasījumam šis likumprojekts nav saņēmis nevienu priekšlikumu.

Tāpēc aicinu to atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Silva Golde.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.862 - likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”.

Tā kā strauji tuvojas mācību gada nobeigums, skolās un bērnudārzos pedagogi gaida skaidrību, kādas kvalifikācijas pedagogi varēs turpināt darbu izglītības sektorā no 1.septembra, jo, ņemot vērā izglītības statistiku, šobrīd skolās ar augstāko pedagoģisko izglītību strādā 77% pedagogu, savukārt bērnudārzos - tikai 35 procenti.

Lai novērstu iespējamās problēmas, mēs lūdzam atbalstīt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

S.Golde. Pieci Tautas partijas frakcijas deputāti - Golde, Ābiķis, Esta, Spurdziņš un Muižniece - ir iesnieguši priekšlikumu - pārcelt augstākās kvalifikācijas prasību ieviešanu pedagogiem uz 2004.gada 1.septembri. Tas attiektos uz pedagogiem ar citu augstāko izglītību, tas ir, ar augstāko nepedagoģisko izglītību, un uz pedagogiem ar vidējo izglītību un atbilstošu vidējo profesionālo izglītību ar pedagoga kvalifikāciju.

Komisija iesniegto priekšlikumu atbalsta. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Protams, atbalstīdams šo priekšlikumu, es gribēju pievērst jūsu uzmanību tikai vienai lietai. Trīs gadus mūsu izglītības sistēmu vada Tautas partijas pārstāvji, un trīs gadu laikā viņi nebija spējīgi izdarīt to, ko paši bija apņēmušies. Un arī tagad Tautas partijas pārstāvji ir iesnieguši priekšlikumu, kas izriet nevis no tā, ka nav šīs normas jāievieš, bet gan no tā, ka viņi nav spējīgi ieviest šīs normas attiecīgajā laika periodā. Un tā būtībā ir tā lietiņa, ko mēs līdz šim saucām par politisko atbildību. Ir iztaisīta kļūda, viņi paši to apzinās un mēģina labot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāte Silva Golde.

S.Golde. Es domāju, ka šī piezīme nebija īsti pēc būtības, jo līdzšinējais pieņemtais grozījums ir devis ļoti pozitīvu impulsu. Liela daļa pedagogu ir iestājusies augstākajās izglītības iestādēs, taču mums ir jāņem vērā reālā situācija un tie procenti, kurus es nosaucu. Mēs nevaram šo situāciju ignorēt un atstāt skolas bez kvalificētiem pedagogiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

S.Golde. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.maijs.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Lujāns vēlas izvirzīt citu priekšlikumu par iesniegšanas termiņu? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Lujānam!

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi, ja atbildīgais referents neiebilst, varbūt mēs varētu nobalsot šodien arī otrajā lasījumā. Man liekas, mums tādas tiesības ir.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu, Silva Golde!

S.Golde. Es aicinu šodien tomēr atbalstīt tikai pirmo lasījumu, jo vēl ir nepieciešami juridiski precizējumi, un tas ir ļoti nopietns jautājums. Tāpēc aicinu atbalstīt priekšlikumu iesniegšanu līdz 7.maijam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.maijs. Izskatīšanas datums - 10.maijs. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Lūdzu, strādāsim ar dokumentu nr.2995 - likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Šos grozījumus ir izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija, bet iesniedzis Ministru kabinets, un šodien mēs skatām tos pirmajā lasījumā. 14”G” nodaļā šobrīd ir paredzēti priekšlikumi, kas skar administratīvos pārkāpumus izglītības jomā un attiecīgo soda mēru piemērošanu. Runa ir par maksas pieprasīšanu un saņemšanu, realizējot vispārējās pamatizglītības, vidējās izglītības vai profesionālās izglītības programmas, par licencēšanas un reģistrēšanas noteikumu pārkāpumiem, par izglītojamo nelikumīgu atskaitīšanu no izglītības iestādes un par valsts atzītu izglītības dokumentu izsniegšanas kārtības pārkāpšanu. Bez tam šajā pantā ir iekļaujams arī viens diskutējams papildinājums, kas varētu iekļaut arī jautājumu par apliecības, atestāta vai diploma likumību saistībā ar pārkāpumu un jautājumu par mācību slodzes pārsniegšanu. Tas ļoti veicinātu mācību darba organizācijas pilnveidošanu, kad pirmajā vietā tiktu izvirzīts skolēns, nevis skolotājs. Tāpat varētu diskutēt arī par pedagogu privātpraksi bez licencēta sertifikāta, kas šobrīd parādās jau kā pedagogu interese un arī izglītojamo nepieciešamība izmantot šāda veida pakalpojumus.

Tāpat ir precīzi noteiktas arī Valsts izglītības inspekcijas funkcijas attiecīgā Administratīvo pārkāpumu kodeksa uzraudzībā un likuma izpildē.

Divu gadu garumā ir notikušas konsultācijas ar ministrijām, tāpat arī ar Latvijas Pašvaldību savienību un arodbiedrībām, un tā rezultātā varu teikt, ka Latvijas Pašvaldību savienība šos grozījumus atbalsta un ir iesniegusi arī savus precizējumus, par kuriem diskutēsim otrajā lasījumā kā par priekšlikumiem. Arī arodbiedrības viedoklis bija atbalstīt šos grozījumus un iespējami ātrāk tos pieņemt Saeimā.

Savukārt Juridiskā komisija, debatējot kopā ar profesionāļiem, izteica tādu atzinumu, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir ārkārtīgi daudz pantu, ka tas ir ļoti aptverošs un ka šajos priekšlikumos varētu būt arī kādi kodificēšanas metodikas pielietojumi, taču tas vēl ir diskutējams jautājums.

Tāpat arī nepieciešamība papildināt pantu ar priekšlikumiem, kas attiektos uz augstskolām, jo tādi paši pārkāpumi ir sastopami arī augstskolās, gluži tāpat kā vispārējās un profesionālajās izglītības iestādēs, taču pagaidām šajos pantos konkrēti priekšlikumi attiecībā uz augstskolām izpaliek.

Vēl komisijā tika izteikts arīdzan priekšlikums - paplašināt likumu ar tādu soda normu, kas būtu kā brīdinājums, nevis tikai kā soda nauda. Arī tas ir debatējams jautājums.

Un tādēļ es lūdzu kolēģus atbalstīt šos Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā pirmajā lasījumā. Tā kā tas ir parastajā likumdošanas kārtībā virzāms likumprojekts, mēs arī ierosinām tomēr nevilkt garumā, tāpēc es komisijas vārdā lūdzu atbalstīt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 8.maiju, tas ir, piecas dienas, lai mēs pēc iespējas ātrāk varētu šīs normas iedarbināt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vispirms atklāsim debates. Jakovs Pliners. Lūdzu!

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Nezinu, vai daudzi no jums ir strādājuši par skolu direktoriem. Es skolas direktora amatā nostrādāju desmit gadus, bet kā Talsu rajona TIN vadītājs un kā ministrijas ierēdnis es 18 gadus strādāju ar skolu direktoriem, palīdzēju viņiem, organizēju viņu darbu, un tāpēc es gribētu, lai jūs man ticētu, ka skolas direktors ir ne tikai amats, bet arī godpilna, grūta misija.

Direktors organizē skolas darbu, atbild par bērnu mācīšanu un skolotāju darbu, arī par finansēm un materiālo bāzi. Viņš sadarbojas ar vecākiem, vietējo pašvaldību un Izglītības un zinātnes ministriju. Direktors ir pilntiesīgs valsts un pašvaldības pārstāvis skolā. No viņa darbības lielā mērā ir atkarīgi skolas darbības rezultāti, skolotāju un skolēnu likteņi. Es uzskatu, ka valstij, tās izpildinstitūcijām - Izglītības un zinātnes ministrijai, skolu valdēm un Valsts izglītības inspekcijai - vajadzētu skolu direktoriem palīdzēt, mācīt viņus, dot labus padomus, tātad pilnveidot viņu darbu bērnu un valsts labā. Savukārt Saeimai un Ministru kabinetam vajadzētu pienācīgi finansēt izglītības eksistenci un attīstību.

Diemžēl Latvijas izglītības prioritāte tiek pasludināta tikai vārdos. Izglītības finansēšana ir zem katras kritikas, tāpēc neattaisnotais atbirums no mūsu skolām pagājušajā mācību gadā bija vairāk par 5000 bērniem. Tūkstošiem bērnu neapmeklē skolu vai arī ir nesekmīgi. Algas pielikums skolotājiem ir asaras, ne pielikums.

Es apgalvoju un varu to vienlīdz pierādīt, ka neviena no valdošās koalīcijas partijām līdz pat šai baltai dienai nav izpildījusi attiecībā uz skolotāju algām savus pirmsvēlēšanu solījumus. Izskatāmie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, manuprāt, ir pierādījums tam, ka mēs virzāmies uz totalitāru valsti. Šie grozījumi ir pierādījums, ka Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts izglītības inspekcija strādā ar skolu direktoriem neprofesionāli, tāpēc, jūtot savu bezspēcīgumu, tās grib ar jūsu balsīm panākt tā saucamo kārtību ar naudas sodu palīdzību. Es nesaprotu, kāpēc mēs no visiem iespējamajiem variantiem bieži vien izvēlamies vissliktāko. Kāpēc mēs gribam izglītības ierēdņus un skolu direktorus nostādīt pretējās barikāžu pusēs? Vai kāds no jums domā, ka ierēdnis ir bērnu, skolotāju un vecāku draugs, bet direktors ir ienaidnieks? Tā tas nevar būt. Ir vecs teiciens, ka gudri cilvēki mācās no citu kļūdām, bet muļķi - no savām. Mēs tagad kārtējo reizi uzkāpsim uz tiem pašiem grābekļiem. Cik man ir zināms, iepriekšējās Saeimas deputāti līdzīgus grozījumus noraidīja. Kā es šeit stāvu, piedāvātie grozījumi neatrisinās nevienu skolas un izglītības problēmu! Izglītības inspektori kļūs par represīvu aparātu, direktori vēl vairāk mānīs inspektorus, vēl vairāk baidīsies no viņiem, veidos divus stundu sarakstus (dažās skolās jau šodien to dara): vienu - ikdienas darbam, otru - inspektoram. Ja vecāki pieprasīs kādu mūzikas vai angļu valodas stundu ārpus mācību plāna, direktors tad organizēs tādu stundiņu, un, ja valsts vai pašvaldība nevarēs to apmaksāt, tad viņš būs spiests, ja vecāki to brīvprātīgi grib, vākt to naudiņu no viņiem. Un tā tālāk, un tā joprojām.

Valsts izglītības inspekcijas aparātā strādā vairāk nekā 40 cilvēku. Ja viņi nevar tikt galā ar saviem pienākumiem, tad kaut kas nav kārtībā, piedošanu, Dāņu karalistē. Vēlreiz atkārtoju - uzskatu, ka direktori jāmāca, jāpārliecina. Ja direktors nevar vai negrib pēc vislabākās sirdsapziņas pildīt savus pienākumus, tad viņš jābrīdina un jāatlaiž no darba. Manuprāt, šie naudas sodi, piedošanu, slikti ož. Un nedomājiet, ka skolas direktors to maksās no savas niecīgās algas! Viņš to naudiņu neoficiāli savāks no vecākiem vai meklēs kādu apkārtceļu, lai naudas sodu samaksātu no valsts līdzekļiem, un bērnu vajadzībām tiks vēl mazāk tās naudiņas, to līdzekļu.

Aicinu jūs balsot pret šiem grozījumiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Arī es ar simtprocentīgu pārliecību varu no tribīnes apgalvot, ka lielum lielais vairums izglītības iestāžu vadītāju pilda savus pienākumus godprātīgi. Mūsu komisija, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, pirms mēs šajā sakarā devām savu slēdzienu Juridiskajai komisijai, uzaicināja uz komisijas sēdi Izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāju Astrīdu Harbacēviču, kura, kā mēs visi zinām, ļoti enerģiski aizstāv izglītības darbinieku intereses. Arī viņa piekrīt, ka ir atsevišķi gadījumi, kad vadītāji pārkāpj likumu, tomēr tie nedrīkst palikt bez ievērības. Līdz šim diemžēl praksē ir pierādījies, ka nav, tā teikt, pietiekama instrumenta, lai varētu tikt galā ar negodīgiem vadītājiem. Jā, ir viena alternatīva - atlaist no darba. Es gan nezinu, vai tas ir pats pareizākais lēmums - uzreiz sodīt ar atlaišanu no darba, nevis uzlikt kādu adekvātu sodu (starp citu, tie nemaz nav tik briesmīgi liela apjoma), lai varētu pakāpeniski iedarbināt šo procesu. Aicinu atbalstīt Izglītības darbinieku arodbiedrības vadītājas viedokli un arī mūsu komisijas viedokli un pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst? (No zāles deputāte A.Rugāte: “Neko nevēlos!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 14, atturas - 14. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.maijs. Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Par Līgumu starp Latvijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku par gaisa satiksmi un tā Papildprotokolu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šis ir gaužām tehnisks līgums, kas paredz abu līgumslēdzēju pušu nozīmētajām kompānijām līdzīgas tiesības - sniegt pakalpojumu servisu abu pušu jeb abu valstu teritorijās. Kā jau es teicu, likumprojekts ir gaužām tehnisks, un tādēļ es negaidu priekšlikumus otrajam lasījumam. Es gribētu ierosināt likumprojektu izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai jūs to ierosināt komisijas vārdā?

G.Krasts. Es to ierosinu savā vārdā.

Sēdes vadītājs. Par steidzamību var ierosināt vai nu komisija, vai 10 deputāti.

G.Krasts. Tādā gadījumā skatīsim to pirmajā lasījumā. Es atvainojos, nepārzināju procedūru.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 12.maijs.

Sēdes vadītājs. 12.maijs. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Izskatāmais dokuments nr.3094. Priekšlikumi nav iesniegti, tāpēc lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Seile. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 9.maijam.

Sēdes vadītājs. 9.maijs. Paldies.

Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, atgādinu, ka pulksten 17.00 būs iespēja uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Rišards Labanovskis, Jānis Gaigals, Andrejs Panteļējevs, Vanda Kezika, Guntis Dambergs, Kārlis Leiškalns, Māris Sprindžuks, Žanete Vasaraudze, Valdis Ģīlis, Vaira Paegle, Silvija Dreimane, Imants Stirāns, Dzintars Kudums un Dzintars Rasnačs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemnieci-Solovjova, L.Andersone

Balsojumi