2001.gada 5.jūlijā

Sēdi vada

Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie kolēģi! Sākam 5.jūlija ārkārtas sesijas sēdes darbu. Pirms sākam izskatīt darba kārtību, mums jāizskata viens priekšlikums, ko iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt 5.jūlija ārkārtas sesijas sēdes darba kārtībā grozījumu - 15.jautājumu (likumprojekts “Sabiedrības integrācijas fonda likums”) iekļaut kā 1.jautājumu darba kārtības otrajā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Pēc būtības tas ir skatāms... Mēs varam izmainīt secību, ja jūs par to nobalsosiet. Godājamie kolēģi, lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - 2. Jautājums iekļauts kā pirmais darba kārtības otrajā sadaļā.

Vispirms - Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Izteikties vēlas Roberts Jurdžs. Vai jūs vēlaties runāt “par”?

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labdien, augsti godājamais Prezidij un kolēģi deputāti! Valdība ir sagatavojusi atbilstoši valdības deklarācijai grozījumus likumā “Par valsts pensijām”. Tātad šī Saeima atkārtoti izskatīs šo sabiedrībai ļoti svarīgo likumu. Iesniegtais likumprojekts paredz vairākas izmaiņas, kuras tika solītas valdības deklarācijā un kuras mēs, paši deputāti, solījām vēlētājiem, kad pieņēmām iepriekšējos grozījumus. Tātad šajā likumprojektā ir skarti jautājumi, kas ir saistīti ar strādājošo pensijām, ar iespēju atcelt ierobežojumus strādājošiem pensionāriem. Ir skarti jautājumi, kas ir saistīti ar deklarēšanas principu, - atbilstoši Satversmes tiesas nolēmumam pensija ir jāizmaksā no deklarētās summas. Ir skarti arī jautājumi, kas ir saistīti ar pensiju otro līmeni vai fondētām pensijām. Valdība un koalīcijas partneri šo likumprojektu izskatīja vairākas reizes. Tas būtiski atšķiras no Labklājības ministrijas sagatavotā likumprojekta. Sakarā ar fiskālām un finansiālām problēmām vairākas normas, kas uzlabotu to pensionāru stāvokli, kuriem ir liels apdrošināšanas stāžs un mazas pensijas, nav iesniegtas. Ir iesniegta norma par priekšlaicīgas pensionēšanās iespēju pārtraukšanu.

Lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu, jo tas ir labāk izstrādāts nekā sociāldemokrātu iesniegtais, un tātad mums rudens sesijā būs jāstrādā ar šo nopietno likumprojektu. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Paldies. Izteikties vairs neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Eiropas konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu un tās protokoliem”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1974.gada Atēnu konvenciju par pasažieru un to bagāžu jūras pārvadājumu un tās 1976.gada protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par savstarpēju palīdzību dabas katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem kombinētajiem pārvadājumiem” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības vienošanos par savstarpēju palīdzību katastrofu gadījumos” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, informēju, ka ir saņemts desmit deputātu iesniegums ar lūgumu izslēgt no šāgada 5.jūlija ārkārtas sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”. Vai deputāti neiebilst? Neiebilst. Likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” no darba kārtības tiek izslēgts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Lejas iesniegumu: “Lūdzu piešķirt man bezalgas atvaļinājumu šā gada 5.jūlijā.” Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo deputāta iesniegumu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - nav. Deputātam Lejam atvaļinājums šodien ir piešķirts.

Sākam izskatīt likumprojektus. Likumprojekts “Sabiedrības integrācijas fonda likums”. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts. Lūdzu, Seiksta kungs!

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Pirmām kārtām paldies par atbalstu izmaiņām darba kārtībā!

Pirms sākam izskatīt priekšlikumus, gribu teikt, ka trešais lasījums tika sagatavots, katru priekšlikumu izdiskutējot atbildīgās komisijas, Pilsonības likuma izpildes komisijas, Tieslietu ministrijas un Juridiskā biroja pārstāvjiem. Tas ir kopējs lēmums, ko mēs esam nodevuši jūsu vērtējumam.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija to neatbalstīja juristu skaidrojuma dēļ, ka tas ir speciāls likums, kas radīts tikai šim fondam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seiksts. Līdzīgu apsvērumu dēļ arī 2.priekšlikumu, kas saņemts no Juridiskās komisijas, atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seiksts. Daļēji atbalstīts ir Pilsonības likuma izpildes komisijas 3.priekšlikums, izsakot to precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 3. un 4.priekšlikumu.

A.Seiksts. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seiksts. 6. - Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikums - ir atbalstīts, izsakot to precizētā redakcijā, kas redzama 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam par 6. un 7.priekšlikumu.

A.Seiksts. 8. - deputātu Urbanoviča un Golubova priekšlikumu - komisija neatbalstīja tāpēc, ka šis ir atsevišķs nodibinājums saskaņā ar Civillikumu un uz to nevarētu attiecināt kaut kādus citus likumus, sasaistīt to kopā ar citiem likumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seiksts. 9. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seiksts. 10. - Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikums - ir konceptuāli atbalstīts un izteikts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 10. un 11.priekšlikumu.

A.Seiksts. 12. - deputāta Mitrofanova priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 3.panta otrās daļas 9.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seiksts. 13. - Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 13. un 14.priekšlikumu.

A.Seiksts. 15.priekšlikums. Lūdzam atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seiksts. 16. - deputātes Silvijas Dreimanes priekšlikums. Komisija to neatbalstīja, jo fonds tomēr ir valsts institūcija, un, ja mēs atbalstītu šādu deputātes Silvijas Dreimanes priekšlikumu, rastos zināma neatbilstība Informācijas atklātības likumam.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vārds deputātei Silvijai Dreimanei.

S.Dreimane (Jaunā frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es daļēji varētu piekrist arī Seiksta kungam attiecībā uz 3.punktu, bet es tomēr gribētu runāt par 4.panta pirmās daļas 5.punktu, proti: “...iegūt savā īpašumā kustamas un nekustamas lietas gan Latvijā, gan ārpus tās”. Kādēļ es esmu ierosinājusi šo priekšlikumu un aicinu izslēgt šo punktu likumā?

Tātad teksts: “...iegūt savā īpašumā kustamas un nekustamas lietas gan Latvijā, gan ārzemēs” neizslēdz iespēju pirkt nekustamo īpašumu ārzemēs un Latvijā. Runājot ar Tieslietu ministrijas speciālistiem, arī viņi neizslēdz iespēju, ka šī norma pieļauj šāda veida darbību. Un tādā gadījumā man ir jautājums: “Kādus īpašumus fondam būtu nepieciešamība iegādāties ārzemēs, ja fonda galvenais uzdevums ir strādāt Latvijā Latvijas sabiedrības saliedēšanai un integrācijai?” Es arī nedomāju, ka tuvākajā laikā šim fondam varētu rasties nepieciešamība strādāt kur citur un saliedēt kādu sabiedrību ārvalstīs.

Tāpēc es vēlreiz uzsveru, ka tad, ja šie pirkumi būs, tie tiks veikti par valsts piešķirto finansējumu, kas nozīmē to pašu nodokļu maksātāju naudu. Tātad, lai pamatotu pirkumus, varēs atsaukties uz likuma 3.panta otrās daļas 1.punktu: “Fondam ir šādi uzdevumi: piesaistīt, uzkrāt, pārvaldīt līdzekļus un sadalīt sabiedrības integrācijas projektu īstenošanai.” Līdz ar to uzkrāšanu varēs definēt arī kā veiksmīgu pirkšanu un pārdošanu.

Sakarā ar to, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vairākuma atsauce uz likumprojekta 7.panta pirmo daļu ir šāda: “Fondam nav tiesību uzņemties saistības uz fonda mantas rēķina, ja šīs saistības tieši neattiecas uz fonda mērķi un uzdevumiem”, tā vienkārši neiztur kritiku, jo šeit jau rodas pretruna pašā likumā. Līdz ar to, ja viens no fonda mērķiem, kā minēts 3.panta otrās daļas 1.punktā, ir līdzekļu uzkrāšana, tad tādā gadījumā šī norma patiešām būtu jāsvītro, un es ļoti lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Komisijas vārdā - lūdzu, Seiksta kungs!

A.Seiksts. Godātie kolēģi! Komisija vadījās pēc tīri loģiskiem apsvērumiem, ka fonds tiek dibināts kā nopietna organizācija un ka bez informācijas nopietnu darbu nevar darīt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka nolikumā var atrunāt informācijas iegūšanas kārtību un ka Fonda padomē ir arī pašvaldību pārstāvji, tāpēc būtu neloģiski šeit liegt iegūt informāciju apstākļos, kad pašu pašvaldību vēlēti pārstāvji būs šajā fondā. Lūdzam atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16. - deputātes Silvijas Dreimanes priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 5, atturas - 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, turpiniet!

A.Seiksts. 17. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu, komisija nav atbalstījusi Juridiskā biroja argumentācijas dēļ, bet būtībā tas faktiski ir redakcionāls un diezgan... Lai man piedod cienījamais kolēģis, bet arī stilistiski teikums nav izveidots tā, kā vajag. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tas konceptuāli faktiski neko neatrisina.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šo priekšlikumu gan vajadzētu tā kā atbalstīt, jo iegūt vai atsavināt savā īpašumā kustamo un nekustamo īpašumu - tas taču ir dāvinājuma veidā vai visdažādākajā citā veidā. Kas tad tur kaut ko uzdāvinās un ko iegūs šis fonds? Jau pirmajā lasījumā, kad bija iesniegts šis projekts, tur tas bija norādīts, bet es nezinu, kāpēc ir mainījies viedoklis par kustamo un nekustamo īpašumu un tāpat arī par mantu iegūšanu.

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamā debatēs deputāte Anta Rugāte. Lūdzu!

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Komisijā mēs ļoti nopietni diskutējām par šo normu, un deputāta Bojāra piedāvātā redakcija par mantas iegūšanu un atsavināšanu nozīmē to, ka mantu var saņemt ne tikai fonda darbības nodrošināšanai, bet šo mantu atsavinot vai arī pārdot, ja tas ir fonda darbības interesēs... interešu nodrošinājums. Tātad kaut kas nav īsti pareizi saprasts, jo patiesībā fondam ir jāiegūst, lai viņš varētu darboties, nevis jāpārdod un ar to kaut kas jānopelna, tāpēc šī norma netika atbalstīta, un es lūdzu atbalstīt komisijas variantu, neatbalstot šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos vairs nav. Debates beidzam.

Lūdzu balsošanas režīmu! Piedodiet, vai jūs vēlaties komisijas vārdā ko iebilst, Seiksta kungs? Nē. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 17. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 14, atturas - 60. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpiniet!

A.Seiksts. 18. - deputāta Mitrofanova priekšlikumu - komisija neatbalstīja tādēļ, ka lietas, par kurām runāja deputāts savā priekšlikumā, jau ir atrunātas 3.pantā un 13.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seiksts. Komisija lūdz atbalstīt atbildīgās komisijas 19.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seiksts. 20. - deputāta Mitrofanova priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seiksts. 21. - Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seiksts. 22. - deputātu Urbanoviča un Golubova priekšlikums nav atbalstīts, tādēļ ka valsts programma var arī mainīties un sadale tomēr nav tas pats kas izlietošana. Šo argumentu dēļ komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seiksts. 23. ir atbildīgās - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seiksts. Tāpat arī 24. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu - lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seiksts. 25. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seiksts. 26. - deputāta Mitrofanova priekšlikums. Atbildīgajā komisijā par to tika debatēts gari un nopietni, tomēr atbildīgā komisija, ņemot vērā to, ka jau 3.panta 4.punktā tas ir atrunāts un ka tas tomēr lielā mērā ir nolikuma jautājums, to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 26.priekšlikumu.

A.Seiksts. 27.priekšlikums. Lūdzam kolēģus vērst uzmanību uz to, ka ir radies pilnīgi jauns 7.pants - “Fonda darbības ierobežojumi”. Es gribu vērsties arī pie kolēģa Bojāra kunga. Tas, par ko viņš uztraucas - lielā mērā pamatoti uztraucas -, šajā pantā ir lielā mērā atrunāts, lai novērstu varbūtējas, piedodiet, ļaunprātības. Lūdzam atbalstīt 7.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seiksts. 28. - Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikums - nav atbalstīts, jo atbildīgā komisija loģiski secināja, ka nevar neko izvērtēt, ja nekas nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 28.priekšlikumu.

A.Seiksts. Paldies.

29. - deputātu Urbanoviča un Golubova priekšlikums izslēgt 7.pantu. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Seiksts. Atbildīgā komisija atbalsta Pilsonības likuma komisijas iesniegto 30.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seiksts. Atbildīgā komisija ir daļēji atbalstījusi deputātu Urbanoviča un Golubova 31.priekšlikumu, to iestrādājusi 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Seiksts. Atbildīgā komisija nevarēja atbalstīt 32. - deputāta Mitrofanova priekšlikumu - tāpēc, ka likumā nevar tā rakstīt: no - līdz. Ja tomēr tā raksta, tad ieliek precīzus skaitļus. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 32.priekšlikumu.

A.Seiksts. 33. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seiksts. 34. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seiksts. Arī 35.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seiksts. Arī 36. - atbildīgās komisijas priekšlikumu - lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 36.priekšlikumu.

A.Seiksts. 37. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, izteikts precizētā redakcijā un iestrādāts 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 37. un 38.priekšlikumu.

A.Seiksts. 39. - deputāta Mitrofanova priekšlikums - izpelnījās nopietnu analīzi. Tur tiešām ir par ko runāt, taču komisija nosprieda, ka visu to var atrunāt fonda nolikumā. Vēl jo vairāk tādēļ, ka mēs esam saņēmuši Tieslietu ministrijas mutisku piekrišanu iekļaut darba grupā, kas strādās pie nolikuma, arī no atbildīgās komisijas vienu vai vairākus deputātus. Tāpēc lūdzam piekrist atbildīgās komisijas viedoklim, ka tas tomēr ir vairāk nolikuma jautājums nekā likuma jautājums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 39.priekšlikumu.

A.Seiksts. Paldies.

40. - deputātu Urbanoviča un Golubova priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seiksts. 41. - deputātu Urbanoviča un Golubova priekšlikums - nav atbalstīts, jo tomēr nevajadzētu pieļaut pazemināt “latiņu”, Balsojot par nopietniem projektiem, uz kādiem mēs ceram. Lūdzam neatbalstīt 41.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Seiksts. 42. - deputātu Urbanoviča un Golubova priekšlikums. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi, jo uzskata, ka var un vajag to iestrādāt nolikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 42.priekšlikumu.

A.Seiksts. 43. - deputātu Urbanoviča un Golubova priekšlikums - nav atbalstīts tādēļ, ka ir atbalstīts Pilsonības likuma izpildes komisijas ieteiktais variants. Mēs tomēr gribējām komiteju uzskaitījumu piesaistīt pašreiz apstiprinātajai valsts programmai. Vienīgo izņēmumu mēs esam izdarījuši attiecībā uz deputāta Vidiņa priekšlikumu, par ko mēs vēlāk runāsim.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 43.priekšlikumu.

A.Seiksts. Kolēģi, ir tehniska kļūda. 44.priekšlikums nav skatāms 12.lappuses lejasdaļā, tur ir tehniska kļūda. Nākamajā lappusē ir 44.priekšlikums redzams pilnā redakcijā. Lūdzam atbalstīt Pilsonības likuma izpildes komisijas ierosināto variantu.

Sēdes vadītājs. Tātad šeit ir divi 44.numuri un jūs lūdzat atbalstīt otro.

A.Seiksts. Jā, pirmais teksts ir nepilnīgs, tā ir tehniska kļūda. Īstā redakcija ir 13.lappuses augšā. Lūdzu 44.priekšlikumu skatīt tur.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 44.priekšlikumu.

A.Seiksts. Paldies.

45. - deputāta Mitrofanova priekšlikums - nav atbalstīts, jo šeit, kā jau es minēju, nav sasaistes ar sabiedrības integrācijas valsts programmu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Seiksts. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi deputāta Vidiņa priekšlikumu, kas ir ar numuru 46.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seiksts. 47. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbildīgajā komisijā nav atbalstīts. Mēs, atbildīgā komisija, kopā ar visiem, kas strādāja ar mums, nonācām pie konsensusa, ka par darbu padomē, protams, atalgojums nepienākas, bet, ja komitejām ir jāizvērtē ļoti nopietni projekti, kas iet uz konkursu - tur ir komandējumi, tur ir analīze, tur ir zinātnisks darbs, analītisks un, piedodiet, arī sabiedriski nozīmīgs darbs -, tad lielu darbu pilnīgi bez atlīdzības, atbildīgās komisijasprāt, nevajadzētu prasīt. Cita lieta, ka varbūt var nolikumā atrunāt, cik lielā apmērā vai tamlīdzīgi… Atbildīgā komisija 47.priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Linards Muciņš. Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija iesniedza savu - 47.priekšlikumu, kura būtība ir šāda: tāpat kā Sabiedrības integrācijas fonda padomes locekļi, arī Sabiedrības integrācijas fonda komiteju locekļi par piedalīšanos komiteju sēdēs atalgojumu nesaņem.

Cienījamie deputāti! Gan mana, gan Juridiskās komisijas pārliecība ir tā, ka šie jautājumi būtu risināmi sabiedriskā kārtā, jo šādi fondi, kas tiek veidoti - gan Kultūrkapitāla fonds, gan citi fondi -, nav vērsti uz to, lai barotu to ierēdniecību, kas tos pārvalda, un notērētu šajā pārvaldīšanas procesā lielas summas, bet ir vērsti uz to, lai līdzekļus, it sevišķi no ārzemēm saņemtus līdzekļus, mēs varētu efektīvi sadalīt starp ieinteresētajām institūcijām un tie varētu tikt iztērēti tur, kur tie lielākoties ir jāiztērē.

Atbildīgā komisija piekrita mūsu komisijas - Juridiskās komisijas - viedoklim attiecībā uz Sabiedrības integrācijas fonda padomes locekļiem, tomēr nez kādēļ nav atbalstījusi Juridiskās komisijas priekšlikumu, ka Sabiedrības integrācijas fonda komiteju locekļiem atalgojums nav jāsaņem. Es domāju, ka tas nav pareizi. Mēs pārrunājām jautājumu arī ar Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāju. Bija, protams, argumenti, ka šajās komitejās darbosies eksperti, bet mūsu arguments bija šāds: ja eksperti tomēr tur darbojas, tad viņi saņem atalgojumu nevis par sēdēm, bet par konkrētām ekspertīzēm. Es domāju, ka vispār attiecībā uz šādiem fondiem vajadzētu ar likumu noteikt, cik procentu vispār viņi drīkst no savas summas izmantot pārvaldīšanai. Un, protams, vajadzētu veidot šādus fondus tā, lai tie atkal nepārvērstos par barotnēm dažādu padomju un komiteju locekļiem, bet lai tie būtu tiešām efektīvs pārvaldes instruments.

Aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Muciņa kungs.

Turpinām debates. Nākamais - deputāts Boriss Cilevičs. Lūdzu, Cileviča kungs!

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Juridiskās komisijas loģika ir tiešām vērā ņemama, bet tomēr nevajadzētu izgudrot riteni, jo ir fundamentāla atšķirība, teiksim, starp padomes locekli, kas pieņem politiskus lēmumus, no vienas puses, un tiem cilvēkiem, kuri strādā komiteju līmenī, un patiešām, Muciņa kungs, tie ir eksperti. Man ir grūti iedomāties, kā var prasīt kvalitatīvu darbu no ekspertiem, ja šis darbs netiek apmaksāts, un tas absolūti nenozīmē, ka šī nauda tiks izsaimniekota. Tātad ir cits jautājums: cik efektīvi strādās fonda pārvalde un kāda būs kontrole, tāpēc tomēr nevajadzētu kopā ar netīro ūdeni izliet arī pašu bērnu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu. Debatēs pieteikušos vairs nav.

Komisijas vārdā - Seiksta kungs.

A.Seiksts. Gribu tikai pateikt, ka tas, ko es teicu komisijas vārdā un ko kolēģis Cilevičs nupat teica, komisijā tika pieņemts vienprātīgi. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 47. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 2, atturas - 54. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpiniet!

A.Seiksts. Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs! Par to jau arī mēs noBalsojām. Paldies par Balsojumu! Arī nolikumā var paredzēt šo kārtību

48. - deputāta Bojāra priekšlikumu - komisija nav atbalstījusi, jo ir jau speciāls 14.pants “Fonda iekšējā revīzija”. Lūdzam piekrist komisijas viedoklim.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūs tikko noraidījāt 47. - Juridiskās komisijas priekšlikumu, kas bija ļoti korekts, jo fondos tik tiešām tiek izsaimniekoti naudas līdzekļi. Saņemot no Ministru kabineta 200 000 latu - un tā ir ļoti liela naudas summa -, fondu var pielīdzināt internātvidusskolas, kurā ir aptuveni 200-250 skolēnu, gada budžetam. Taču tagad mēs negribam, lai zvērinātais revidents pārbauda, kā tad fonda līdzekļi gada garumā ir izlietoti? Un man tik tiešām rada izbrīnu tas, ka, veidojot to vai citu fondu vai organizāciju, vienmēr mēģina panākt, lai tur nebūtu iekļauta revīzija un lai to nepārbaudītu. Bet kāpēc tad vajadzētu baidīties no revīzijas? Stingra revīzija ir vajadzīga, un tā ir vajadzīga tāpēc, lai mēs kontrolētu, cik lietderīgi tiek izlietoti budžeta līdzekļi. Taču te jau būs ne tikai budžeta līdzekļi, te būs arī dāvinājumi. Kā piemēru mēs varam minēt, teiksim, slaveno Latvijas Privatizācijas aģentūru. Tur arī nebija iestrādāti, kā vajag, pārbaudes mehānismi, laikā no 1996. līdz 1999.gadam Latvijas Privatizācijas aģentūra tikai savām vajadzībām vien izlietoja
29,6 miljonus latu - prēmijas četru gadu laikā - 278 000, dāvanu kartes -
14 000, televīzija, radio un visdažādākie citi raidījumi - 340 000 latu, darbavietu iekārtošana - 710 000. Papīrs un kancelejas piederumi - varat iedomāties - četru gadu laikā - 118 000 latu! Lūk, pie kā tas noved, ja netiek kontrolēta naudas līdzekļu izlietošana! Tāpēc es ierosinu: šis pants ir jāatbalsta, un revīzijai ir jābūt ļoti stingrai! Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamā debatēs deputāte Ingrīda Ūdre. Lūdzu!

I.Ūdre (Jaunā frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu, lai jūs uzmanīgi ieklausītos deputāta Leona Bojāra priekšlikumā, kas piedāvā veikt revīziju šajā fondā, jo, ja mēs paskatāmies 2.panta pirmo daļu un to, ko mēs noBalsojām pašreiz, tad jums noteikti ir jāatceras, ka Sabiedrības integrācijas fonds ir publisks nodibinājums, taču neviens likums nenosaka šo kārtību, kādā publiskiem nodibinājumiem būtu jāveic revīzija. Līdzekļu ir pietiekami daudz. Mēs paši esam nolēmuši, ka arī valsts un pašvaldību iestādes tiks revidētas. Tad, lūdzu, atbalstiet Leona Bojāra priekšlikumu un atbalstiet to, ka šā fonda līdzekļi un gada pārskats tiks revidēts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos vairs nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Seiksta kungs.

A.Seiksts. Godātie kolēģi! Ja kāds klausās, es gribu, lai arī jums kaut kāda skaidrība ir. Ja deputāts Bojārs vadās pēc principa, ka dubults neplīst, tad viss, ko viņš teica, ir skaisti un patīkami, taču šeit ir norāde uz likumu “Par grāmatvedību”. Vēl vairāk! Es atkārtoju, ka ir fonda iekšējā revīzija, pat speciāls pants par to. Turklāt mēs gribam ticēt, ka fonda lielāko daļu līdzekļu veidos ziedojumi. Ziedotāji, tie, kuri dos naudu, it īpaši mūsu Rietumu draugi, gan jau izsekos katram santīmam līdzi, tā ka es šeit... Pie tam nolikumā, protams, ir jāparedz jebkādas izsaimniekošanas neiespējamība. Lūdzam atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 48. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 4, atturas - 60. Priekšlikums nav apstiprināts.

A.Seiksts. Paldies. 49. - deputāta Bojāra priekšlikums - komisijā tika diskutēts, un mēs nonācām pie secinājuma, ka šis visnotaļ loģiskais priekšlikums tomēr ir nolikuma jautājums. Visu likumā sarakstīt nevar.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Vidiņa kungs! Cerība nav slikta lieta, jūs tikai atbalstījāt to, ka tagad ar fonda līdzekļiem varēs izrīkoties tāpat, kā līdz šim ir izrīkojušies ar cita fonda līdzekļiem. Tikai tā nauda nezin kur “nosvīst”...

Cienījamie radioklausītāji, kāpēc, organizējot kārtējo Latvijas valsts organizāciju, negrib noteikt atbildību? Ja mēs paskatāmies arī līdz šim slavenā Regulatora nolikumu vai Finansu un kapitāla uzraudzības komisijas nolikumu, tad redzam, ka arī tur nav paredzēta atbildība. Arī tur nav atbildības! Un arī šā fonda vadībai nav nekādas atbildības, tāpēc, rīkojoties ar ļoti lielām naudas summām, ja tik tiešām ziedojumu būs vairāk, nekā tiks novirzīts no budžeta, - 200 000 latu, tad kā varēs rīkoties ar naudas līdzekļiem, neatbildot par to izlietošanu? Un kā gan var arī tādas lietas likumā iestrādāt, ka varēs atvērt kontus ārzemju bankās vai kādās ārzemju banku filiālēs?

Tāpēc, cienījamie kolēģi, šis priekšlikums ir jāatbalsta, jo ir jāsāk kontrolēt mūsu uzņēmumu darbību. Citādi ļoti daudzi uzņēmumi piešķir sev lielā apmērā visdažādākās privilēģijas un tiesības, bet atbildības nav. Un kas iznāk? Nonāk līdz saukšanai pie atbildības, bet vainīgo kā vienmēr nav. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamā - Ingrīda Ūdre. Lūdzu, Ūdres kundze!

I.Ūdre (Jaunā frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man tiešām ir ļoti žēl, ka jūs esat noraidījuši Leona Bojāra iepriekšējo priekšlikumu, jo, atklāti sakot, likums par grāmatvedību nenosaka revīzijas nepieciešamību šādā veidojumā, kādu mēs pašreiz ar šo likumu apstiprinām. Šāds te nodibinājums nepakļaujas arī likumam “Par uzņēmumu gada pārskatiem”, tātad tam nav jāveic, teiksim, arī šī grāmatvedības uzskaite un revīzija tādā kontekstā, kā šis likums to nosaka, un tāpēc vismaz vajadzētu atbalstīt šo Leona Bojāra priekšlikumu par fonda atbildīgo personu atbildību. Ir jāņem vērā arī tas, ka visi sabiedriskie fondi tomēr tiek revidēti un ka papildus gada pārskata publikācijām tiek publicēta arī katra līdzekļu izlietojuma pozīcija, un jūs ar to varat iepazīties “Latvijas Vēstnesī”. Tātad vismaz šo priekšlikumu jūs varētu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais - Boriss Cilevičs. Lūdzu, Cileviča kungs!

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es sapratu motīvus, kāpēc kolēģis Bojārs izvirza šo priekšlikumu, jo patiešām mums ir bijusi diezgan rūgta pieredze ar visādiem fondiem, tomēr neaizmirsīsim, ka tās organizācijas, to skaitā starptautiskās, kuras ziedos naudu šim fondam, arī daudz uzmanīgāk sekos tā darbībai, nekā mēs to varam iedomāties.

Kas attiecas uz revīziju, tad nav būtiski, vai tā ir ierakstīta likumā vai nav ierakstīta, tomēr esmu absolūti pārliecināts, ka tad, ja nebūs ļoti kārtīgas revīzijas atbilstoši Rietumvalstu standartiem, fonds nākamajā gadā diez vai vispār var cerēt kaut ko iegūt no ārvalstu donoriem, jo tā patiešām ir reāla situācija.

Tas nav noslēpums, ka vairākas amatpersonas - gan vēstnieki, gan starptautisko organizāciju pārstāvji - ir tikušās ar ļoti daudziem cilvēkiem gan valdībā, gan arī Saeimas deputātiem, un tās ļoti cieši sekoja līdzi gan šā likuma apspriešanas gaitai, gan arī valdības darbībai šajā jomā. Tā ka necerēsim, ka tad, ja mēs kaut ko neierakstīsim likumā, te varēs kaut ko nozagt. Nevarēs! Un ne jau mēs būsim tie, kas to novērsīs.

Otrs jautājums. Godīgi sakot, man īsti nav skaidrs, par kādu atbildību ir runa šajā priekšlikumā. Vai tā ir politiska atbildība vai morāla atbildība? Ja tai jābūt saskaņotai ar Latvijas Republikas likumdošanu, tad... šī likumdošana, vienalga, ir spēkā. Tā ka, es domāju, tā norma ir vienkārši deklaratīva.

Galu galā man nav īsti skaidrs, par kādām bankām šeit ir runa. Kas ir tās bankas, kas šajā tekstā tiek sauktas par ārvalstu bankām? Nevis par ārvalstīs reģistrētām bankām, bet ārvalstu bankas! Vai tas nozīmē, ka fondam nebūs tiesību atvērt, kontu, piemēram, “Unibankā”? Jo, kā mēs zinām, tomēr tas kapitāls pieder ne jau Latvijas uzņēmējam. Es domāju, ka, ja šis priekšlikums tiks atbalstīts, tad mēs vienkārši būsim pieņēmuši tādu pliku deklarāciju, ko, vienalga, pildīt nevarēs. Tā ka lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamā - Anta Rugāte. Lūdzu!

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Arī Pilsonības likuma izpildes komisija ļoti vērīgi raudzījās uz to, lai ārvalstu donoru ieteikumi par tiesībām atvērt kontus un uzkrāt ziedojumus un mērķziedojumus tur, kur, pēc viņu visdrošākās pārliecības, šie līdzekļi netiks izsaimniekoti, tiktu ņemti vērā atbildīgajā komisijā, un tāpēc ir tapuši divi panti. Viens ir tas, par kuru mēs šobrīd debatējam, - tas ir 14.pants, kurš paredz, ka fonda iekšējās revīzijas kārtība tiks noteikta fonda nolikumā. Likumā ietvert tādas normas, kuras attiecas uz nolikumu, kā to piedāvā deputāts Leons Bojārs savā priekšlikumā, nebūtu īsti korekti attiecībā pret likumdošanas tehniku.

Par grāmatvedības uzskaiti un 13.pantu. Par to debatēja deputāte Ūdre un teica, ka tas nav saistoši tādam nodibinājumam, kāds ir sabiedrības integrācijas fonds... Atbilstoši Civillikuma 1407.pantam... Es gribētu tomēr kolēģu un arī deputātes Ūdres uzmanību pievērst 1. un 2. šā likuma pantam, kur ir skaidri pateikts, ka fonda darbība tiek nodrošināta tikai un vienīgi ar šo likumu. Tātad šajā likumā paredzētā grāmatvedības uzskaite un grāmatvedības atbilstība likumam “Par grāmatvedību” ir saistoša šim fondam un cits skaidrojums vai traktējums šeit nebūtu iespējams.

Pie tam es gribētu pievērst kolēģu uzmanību jau izskatītajam jaunajam 7.pantam, kas tika izveidots un iekļauts šajā likumā un kas saucas “Fonda darbības ierobežojumi”. Šajos fonda darbības ierobežojumos ir paredzēts, ka fondam nav tiesību uzņemties saistības uz fonda mantas rēķina, ja šīs saistības tieši neattiecas uz fonda mērķi un uzdevumiem; prasījumi pret fondu un fonda mantā ietilpstošie prasījumi nav savstarpēji ieskaitāmi; fonda mantu nedrīkst ieķīlāt vai citādi apgrūtināt; fonds nedrīkst būt par dalībnieku, proti, akcionāru, uzņēmējsabiedrībā, pirkt vērtspapīrus, uzņemties saistības, kuras izriet no galvojuma līgumiem, slēgt aizdevuma līgumus, kā arī dāvināt, patapināt vai ziedot fonda mantu.

Šķiet, ka neviens no juridiskajiem konsultantiem nevarēja atrast vēl kādus citus iespējamus ierobežojumus, kurus mēs varētu paredzēt likumā, lai nebūtu ne mazāko šaubu, ka šis likums nosaka fonda darbības likumību un caurskatāmību. Lūdzu atbalstīt komisijas ieteikto variantu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Jānis Gaigals. Lūdzu!

J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie radioklausītāji! Es gribu sākt savu uzstāšanos tieši tāpat kā mans kolēģis Leons Bojārs, jo es domāju, ka šeit, zālē, klātesošie ir labi informēti cilvēki un saprot, par ko ir runa, un ka man tieši radioklausītājiem ir vērts pateikt un vajadzētu pateikt dažas svarīgas lietas. Jo, klausoties Leonā, rodas iespaids, ka Sabiedrības integrācijas fonds tiek radīts kā viena zagšanas iespēja, kā viens noziedznieku perēklis vai kaut kas tamlīdzīgs. Es vienkārši apbrīnoju mūsu, latviešu, garīgo mazohismu, cenšanos visu nokrāsot absolūti melnā krāsā, pieminēt tikai un vienīgi negatīvo pieredzi. Protams, vajag mācīties no negatīvās pieredzes un kļūdām, bet paralēli negatīvajam ir jāmin arī pozitīvi piemēri, un arī tādi mums ir. Šinī sakarā es gribētu pieminēt, ka ir tāda programma “Latviešu valodas apguves valsts programma”, kura jau piecus gadus ļoti veiksmīgi darbojas uz savulaik izstrādātas līdzīgas programmas bāzes. To savulaik izstrādāja Ministru kabinets tieši tāpat kā integrācijas programmu, un tā pēc būtības ir ļoti tuva vai pat tieša integrācijas programmas sastāvdaļa. Un tieši šī programma - “Latviešu valodas apguves valsts programma” - šajos piecos gados ir ļoti veiksmīgi piesaistījusi 7,5 miljonus dolāru donoru naudas un tos izmantojusi, nevis izplekerējusi šā vai tā. Izmantojusi ļoti konkrētiem, mūsu cilvēkiem vajadzīgiem mērķiem - radījusi mācību līdzekļus, mācījusi cilvēkiem latviešu valodu, sagatavojusi un izplatījusi mācību materiālus, un tā tālāk.

Tādēļ bažas par to, ka donoru nauda varētu tikt kaut kādā veidā iztērēta pretēji donoru norādītajiem mērķiem, ir pilnīgi aplamas, jo mūsu izslavētie Rietumu kolēģi ļoti labi zina, kā kontrolēt naudas izlietojumu. Nebūsim tādi pesimisti un nemācīsimies tikai no negatīvā! Mums ir arī pozitīvi piemēri, un esmu pārliecināts, ka fonds darbosies pēc tieši tādiem principiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Noziedzības perēkļu un visdažādāko citu negatīvu “radījumu” Latvijā ir ļoti daudz, un to, kā aiziet naudas līdzekļi, jūs ļoti labi zināt. Un tāpēc, ja jau mēs atkal runājam par ārvalstu līdzekļiem, tad ir jāatceras G-24 kredīta izsaimniekošana. Tur bija tiešām zagšana, un pēc tam Latvijas iedzīvotājiem nācās to nomaksāt no saviem maciņiem - nācās nodokļu veidā nomaksāt to naudu, par kuru viens otrs kļuva par miljonāru. Es nevaru saprast pozīcijas partiju deputātus, kuri negrib atbalstīt to, ka ir jābūt atbildībai. No kā tad jūs baidāties? Jūs baidāties, ka jūsu draugi, kuri jau ir “sadalījuši krēslus”, var iekrist kādā grēkā un tad viņiem nāksies atbildēt. Nevajag baidīties! Lai mācās strādāt, bet nesēž uz pieciem, astoņiem krēsliem!

Un vēl viena lieta. Jūs taču atceraties, ka pirmajā variantā šo organizāciju bija paredzēts pat privatizēt un pārvērst par SIA. Tāpēc nav zināma arī turpmākā rīcība, nav zināms, kas vēl notiks ar to fondu. Un tāpēc ir jābūt kontrolei - striktai kontrolei! Un, ja jūs negribat, ka revidenti pārbaudītu finansiālo līdzekļu izlietošanu, tad man rodas izbrīns - ko tad jūs gribat radīt?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ingrīda Ūdre - otro reizi.

I.Ūdre (Jaunā frakcija).

Priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es tomēr gribētu vest jūs pie skaidrības. Likums “Par grāmatvedību” ir “jumta” likums, un šis “jumta” likums izvirza vispārējos nosacījumus, kā grāmatvedību veikt. Attiecībā uz šādu nodibinājumu, kāds ir Sabiedrības integrācijas fonds, faktiski nav neviena likuma, kas precīzi noteiktu, kāda būtu atskaišu sistēma, kā ir jāveic uzskaite, cik smalki un kādā veidā ir jāatskaitās un kādos datumos jāiesniedz atskaites Valsts ieņēmumu dienestam vai arī akcionāriem.

Vēl es gribētu jums īsi izskaidrot, ko nozīmē iekšējā revīzija. Faktiski iekšējā revīzija tiek dibināta uzņēmuma (šajā gadījumā - šā nodibinājuma) vadības kontrolē un ir no tās atkarīga, tātad izpilda vadības nosacījumus. Savukārt ārējā revīzija ir nepieciešama tādēļ, lai veiktu neatkarīgu pārbaudi pār fonda finansiālo darbību. Varbūt tiešām Leona Bojāra priekšlikums nav īsti atbilstošs 13.pantam, bet... Tādā gadījumā, ja mēs atbalstām šo likumu kopumā, es gribētu dot fonda vadībai padomu tomēr savā nolikumā ierakstīt arī to, ka ir nepieciešama ārējā revīzija, jo pretējā gadījumā... neatkarīgi no tā, vai fonds to gribēs vai negribēs, to pieprasīs tie donori, kas šo naudu dos, ja viņi vispār šim fondam naudu dos.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Rugātes kundze - otro reizi.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātā Ūdres kundze! Es patiesi izprotu jūsu bažas par to, ka varētu kāds no naudas piešķīrējiem, it īpaši no ārvalstu donoriem, būt bažīgs. Jo mūsu pieredze nav tā labākā un mēs nevaram īpaši lepoties ar finansu līdzekļu labu apsaimniekošanu pat attiecībā uz ziedojumiem. Taču, tieši par to domājot, mēs esam šajā likumā iestrādājuši Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikumu, kurš ir atbalstīts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un kuru mēs arī Saeimā esam jau atbalstījuši, - tas ir 21.priekšlikums, kurš nosaka, ka no pašvaldību budžetiem piešķirtie līdzekļi, kā arī juridisko un fizisko personu, to skaitā ārvalstu juridisko un fizisko personu, dāvinātā un ziedotā nauda glabājas bankā, ko var norādīt ziedotājs vai dāvinātājs. Tas nozīmē, ka šo līdzekļu piešķīrējs pats zināmā mērā piedalās šo līdzekļu ārējā uzraudzībā, par kuru jūs izteicāt bažas, ka iekšējā revīzija to nevarētu nodrošināt. Šeit ir ietverti visi iespējamie līdzekļu aizsardzības varianti, taču likums nevar par simts procentiem nodrošināt pret kādu negodīgu rīcību vai blēdību. Mēs esam izdarījuši visu iespējamo, kas vien Latvijas likumdošanā šobrīd ir iespējams un ciktāl vien ir pieļaujams, un mēs ļoti aicinām arī topošā fonda vadību... gluži tāpat kā jūs, arī mēs, abas komisijas, kas strādājām ar šo likumprojektu, aicinām, lai tik tiešām šī atbildība būtu visaugstākajā līmenī, jo tas ir mūsu mērķis.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam.

Seiksta kungs - komisijas vārdā!

A.Seiksts. Godātie kolēģi! Protams, no tribīnes var runāt visu, un nabaga radioklausītājs, saskāries ar negodīgumu, domā, ka arī šeit, kā deputāts Gaigals teica, tiek radīta barotava negodīgiem cilvēkiem. Atbildīgās komisijas vārdā runājot, man nav ko piebilst pie deputātu Cileviča, Rugātes un Gaigala teiktā, tāpēc lūdzu visus, kam interesē šis fonds, - paņemiet stenogrammu un pārlasiet šo deputātu runas, lai redzētu, ka šeit netiek radīta nekāda negodīga iestāde! Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 49. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 12, atturas - 59. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seiksts. 50. - Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikums - ir atbalstīts un izteikts precizētā redakcijā 52.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 50.priekšlikumu.

A.Seiksts. 51. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 51. un 52.priekšlikumu.

A.Seiksts. Līdz ar to visi priekšlikumi, veicot likumprojekta trešo lasījumu, ir izskatīti. Lūdzu balsot par šā likumprojekta pārtapšanu par likumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Sabiedrības integrācijas fonda likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 8. Likums ir pieņemts.

A.Seiksts. Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es vēlreiz gribu teikt, ka šie nav svētie raksti 2000 gadiem. Ja prakse parādīs, ka kaut kas ir likumā grozāms, mēs to grozīsim.

Atbildīgās komisijas vārdā gribu teikt paldies Pilsonības likuma izpildes komisijai, Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram un darbiniekiem un Saeimas Juridiskajam birojam. Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiksta kungs!

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Likuma otrreizēja caurlūkošana.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Valsts prezidente ir mums otrreizējai izskatīšanai atdevusi likumu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Atbildīgā komisija, to izvērtējot, ir caurskatījusi 34 priekšlikumus, kurus ir iesnieguši deputāti un komisijas. Likumprojekts tika atkārtoti izvērtēts sadarbībā ar īrnieku un namīpašnieku biedrībām, kā arī ar lielo pilsētu pašvaldību pārstāvjiem un vadītājiem.

1.priekšlikums attiecas uz likuma 6.panta otro daļu. Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums ir par 11.3.pantu. Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 3.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 11.3.panta septīto daļu piedāvātajā redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums attiecas uz 28.2.pantu. Aicinu atbalstīt 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 5.priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts Pēteris Salkazanovs, atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 6. - deputāta Egila Baldzēna priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, tātad pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 7. - deputāta Sokolovska priekšlikums - ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 8. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums - aicina izslēgt 28.3.panta septīto daļu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums - aicina izteikt 28.3.pantu piedāvātajā redakcijā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 10. - Pētera Salkazanova priekšlikums - par 28.4.panta pirmo daļu ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 11. - Pētera Salkazanova priekšlikums - ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 12. - Pētera Salkazanova priekšlikums - ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 13. - deputāta Egila Baldzēna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 14. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums - aicina izslēgt 28.4.panta otro daļu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 15. - deputāta Sokolovska priekšlikums - par 28.4.panta pirmo un otro daļu ir atbalstīts daļēji. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa Balsojumu.

J.Lagzdiņš. Stop, kolēģi! Tādā gadījumā, ja deputāts Sokolovskis ierosina balsot, mēs nevaram atbalstīt, ņemot vērā atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju, 28.4.panta pirmo un otro daļu. Mēs nevaram atbalstīt deputāta Sokolovska priekšlikumu tieši tādā redakcijā, kādu kolēģis ierosina, jo tad pārējās daļas, kuras ir precizējusi atbildīgā komisija, nesaskanētu ar deputāta Sokolovska ierosināto redakciju. Tādējādi, ja mēs Balsojam, es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, kaut gan pēc būtības daudzas idejas, kuras šajā priekšlikumā ielicis deputāts Sokolovskis, mēs esam atbalstījuši. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 15. - deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 6, atturas - 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir 16.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Juris Sokolovskis. Tas ir atbalstīts daļēji, tātad ir ņemtas vērā tās idejas, kas ieliktas kolēģa priekšlikumā, bet redakcionāli precīzi tādā redakcijā, kā kolēģis to ierosinājis, mēs neesam atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. Nākamais - 17.- ir deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums par 28.4.panta septīto daļu. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tātad atbildīgā komisija ierosina izteikt 28.4.pantu, kas reglamentē, kādā veidā tiek nodrošinātas garantijas īrniekiem un namīpašniekiem, ja tiek veikts kapitālais remonts, piedāvātajā redakcijā. Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas piedāvājumu.

J.Lagzdiņš. 19. - deputāta Egila Baldzēna priekšlikumu par 28.5.panta pirmās daļas otro teikumu - komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 36.1.panta pirmo daļu. Es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 21. ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt 36.1.panta otro daļu piedāvātajā redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 22.priekšlikums attiecas uz pārejas noteikumu trijiem punktiem. Tātad, kolēģi, atbalstot šo priekšlikumu, mēs pēc būtības atbalstām šo grozījumu spēkā stāšanās termiņa atlikšanu uz nākamā gada 1.janvāri. Atbildīgās komisijas vārdā es aicinu atbalstīt 22.priekšlikumu, līdz ar to pēc būtības tiek atbalstīts arī deputāta Pētera Salkazanova 33.priekslikums. Aicinu atbalstīt 22.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 22. - komisijas priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 23. - deputāta Jura Sokolovska priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Juris Sokolovskis. Lūdzu!

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt, ka iepriekšējā, trešajā, lasījumā jūs, valdošās koalīcijas partijas, pieņēmāt normu, kurā atcēlāt īres griestus denacionalizētajos namos. Mūsu, politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, frakcija kategoriski uzstājās pret īres griestu atcelšanu šajos namos. Mēs uzskatām, ka nekādā gadījumā nedrīkst atbrīvot īres griestus, jo daudzās Latvijas pilsētās, it īpaši Rīgā, tagad ir lēto dzīvokļu deficīts. Kā zināms, deficīta apstākļos īres maksas atbrīvošanas rezultātā šī maksa strauji paaugstināsies, un tas novedīs pie pilnīgas namīpašnieku patvaļas. Tā rezultātā daudzi īrnieki tiks izlikti no dzīvokļiem, kuros viņi ir dzīvojuši desmitiem gadu.

Jūs, valdošās koalīcijas partijas, ar šo lēmumu esat pabeigušas šīs reformas otro posmu. 90.gadu sākumā jūs pieņēmāt likumu par denacionalizāciju, līdz ar to neļaujot denacionalizēto māju īrniekiem privatizēt savus dzīvokļus. Toreiz jūs apsolījāt, ka īrnieki saglabās tiesības dzīvot savos dzīvokļos, bet, kā redzam šodien, paaugstinot īres maksu, jūs pārkāpāt savu solījumu.

Tagad, ņemot vērā Valsts prezidentes priekšlikumu - pārskatīt dažu normu spēkā stāšanās termiņus, mūsu frakcija piedāvā atlikt šīs normas spēkā stāšanos, kā arī atlikt īres maksas pilnu atbrīvošanu līdz 2008.gadam. Mēs ceram, ka līdz tam laikam būs uzceltas jaunas mājas un ka iedzīvotāju ekonomiskais stāvoklis būs paaugstinājies līdz tādam līmenim, ka katrs pensionārs varēs noīrēt sev dzīvokli brīvā tirgus apstākļos.

Lūdzu valdošās koalīcijas deputātus atbalstīt īrniekus nevis vārdos, bet Balsojot par mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Šinī gadījumā aicinu valdību veidojošās partijas atbalstīt deputāta Sokolovska priekšlikumu, kas, manuprāt, ir labs tajā ziņā, ka nevis vārdos, bet darbos apliecina gatavību nākt pretim īrnieku interesēm, īrnieku tiesību aizsardzībai, jo par vienu gadu attālina šo īres maksas kāpumu, bet tajā pašā laikā nekādā mērā neapstādina pašu šo procesu, un tā rezultātā praktiski notiks maigāka pāreja uz īres maksas kāpumu.

Gribu uzsvērt vēl to, ka tad, ja mēs šo priekšlikumu atbalstītu, nākamajā gadā denacionalizētajos namos minimālā īres maksa būtu nevis 24 santīmi par kvadrātmetru, bet būtu tādā pašā līmenī, kādu noteikušas attiecīgās pašvaldības. Rīgas pilsētā šī maksa pašreiz ir 14,7 santīmi vai arī, protams, augstāka, ja īrnieks ir noslēdzis līgumu ar namīpašnieku un vienojies par lielāku samaksu.

Es domāju, ka šinī gadījumā būtu jāņem vērā reālā maksātspēja, kāda ir īrnieku pamatmasai, un nevajadzētu mēģināt radīt problēmas tur, kur tās var atrisināt nevis ar revolucionāru atvēzienu, bet ar saprātīgu pieeju problēmu risinājumam, tātad izprotot to situāciju, kāda reāli eksistē un kādā strādā un dzīvo mūsu īrnieki.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Jānis Gailis. Lūdzu!

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamais Prezidij, godājamie kolēģi! Godājamā politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija! Jūs iesniedzāt Prezidentei vēstuli, lai šis likums netiktu izsludināts. Šobrīd jūs sakāt, ka esat īrnieku aizstāvji. Tajā pašā laikā likumā šobrīd iestrādātās normas ir tieši īrnieka situāciju pasliktinošas, nevis tādas, kādas tās bija iepriekšējā - trešā lasījuma redakcijā. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Šobrīd denacionalizētajās ēkās tikai apmēram 4% Latvijas iedzīvotāju dzīvo ar vecajiem īres līgumiem, tajā pašā laikā aptuveni 75-80% dzīvokļu atrodas privātīpašumā. Šinī jomā es gribu teikt, ka to saimnieki ir gan privatizēto dzīvokļu īpašnieki, gan denacionalizēto māju īpašnieki, gan arī tie, kuri ir uzbūvējuši privātās dzīvojamās ēkas. Tātad sakiet, lūdzu, kādēļ jūs gribat vērsties pret vienu nelielu daļu, tajā pašā laikā uzliekot, kā jūs to labi zināt, jau šodien privatizēto dzīvokļu īpašniekiem par ēkas uzturēšanu maksāt tik, cik tā reāli maksā? Kādēļ jūs gribat, lai denacionalizēto ēku īpašnieki, procentuāli neliela daļa, subsidētu kādu īrnieku daļu, bet tajā pašā laikā visi pārējie maksātu tik, cik tas maksā?

Un pēdējais. Šī trepe, kā mēs to nosaucām, tika ļoti pozitīvi novērtēta no Prezidentes puses kā reāls ceļš uz dzīvokļu tirgus liberalizāciju. Es personīgi uzskatu, ka dzīvokļu tirgus - un tas notiks jau tuvākajā laikā - visu noliks savās vietās. Tātad īres maksa nevis uzkāps mežonīgi augstu, bet notiks tieši otrādi - atbrīvojoties tirgum un nostājoties visam - gan piedāvājumam, gan pieprasījumam - savās vietās, īres maksa stabilizēsies un būs normālā līmenī.

Bez tam es gribu piezīmēt to, ka šobrīd Latvijā obligāti nav jābūvē jaunas ēkas. Šobrīd Latvijā ir aptuveni 2% liels liekais dzīvojamais fonds. Tie ir statistikas dati, ņemot vērā kopējo situāciju Latvijā, tajā skaitā šobrīd neizīrētos dzīvokļus, no kuriem daudzi netiek izīrēti tāpēc, ka voluntāri noteiktās īres maksas nedod nekādu iespēju vispār ar tiem strādāt un ka neviens neuzskata par jēdzīgu tos vispār izīrēt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Negribu īpaši strīdēties ar valdību veidojošajām partijām, bet gribu norādīt uz to, ka it īpaši iepriekšējais likumprojekts un tā sagatavošana trešajam lasījumam parādīja, ka valdību veidojošo partiju nostāja atgādina boļševiku kavalērijas uzbrukumu vācu tanku divīzijai. Taču šinī gadījumā situācija ir šāda. Mēs vienai nelielai īrnieku daļai, kura dzīvo denacionalizētajos namos, uzliekam citus noteikumus nekā tiem, kuri dzīvo pašvaldību namos. Jā, protams, tas ir tas moments, pret kuru laikam Gaiļa kungs iebilda, norādīdams, ka mēs te dalām īrniekus.

Es gribētu norādīt uz pāris momentiem. Pirmais moments ir tāds: ja mēs skaidri zinām, ka denacionalizētajos namos īres maksas strauji kāps un, protams, pašvaldības savukārt savos namos mēģinās iespēju robežās paturēt īres maksas daudz zemākas, tad mēs saprotam, kā tas process virzīsies - ka tieši to denacionalizēto namu īrnieki būs zaudētāji. Tas ir viens moments.

Otrs. Ja būtu ņemts vērā Valsts prezidentes priekšlikums, ka šīs problēmas risināšanā ir jābūt ne tikai pašvaldību līdzdalībai, bet arī valsts līdzdalībai, tad jau būtu labāk. Jāņem vērā, ka ir jābūt pašvaldību un valsts solidaritātei šīs problēmas risināšanā. Jo runa jau nav par to, ka tik tiešām šis dzīvokļu fonds (2%) ir brīvs, to jau mēs nenoliedzam. Runa ir par to, vai šis dzīvokļu fonds ir pieejams maksātmazspējīgajai, trūcīgajai sabiedrības daļai, kura bieži vien dzīvo denacionalizētos namos. Par to jau ir runa! Ne jau par to, cik procenti dzīvokļu ir brīvi. Jautājums ir, par kādām cenām ir tie dzīvokļi, kas stāv brīvi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tik tiešām desmit gadu laikā valsts atbalsta dzīvokļu jautājuma risināšanā Latvijā nav bijis. Un arī nekādas programmas nav bijis. Man rada vienmēr izbrīnu tas, ka arvien vairāk un vairāk ir sagruvušu māju. Varbūt to īpašnieki dzīvo kaut kur ārzemēs, mājas netiek apdzīvotas, un par tām neviens nerūpējas. Un tāpēc situācija ir saasinājusies. Protams, vislielākā neapmierinātība ir Rīgā, bet pēc dažiem gadiem arī citās pilsētās nebūs labāk. Deputāta Sokolovska priekšlikums ir jāatbalsta. Kāpēc? Tik tiešām īres “griestus” jāsāk no 2003.gada 1.janvāra pacelt. Nevajag steigties ar to! Mēs vienmēr steidzamies. Gaiļa kunga sacītais, ka ir lieks sabiedriskais dzīvojamais fonds, rada izbrīnu. Kāpēc tad jau tagad namīpašnieki sāk norūpēties, ka tiks celti dzīvojamie nami? Tad, kad tos sacels, viņu dzīvokļi, kuriem viņi jau pacēluši īres maksu, stāvēs tukši. Īpašnieki ir palikuši diezgan nesaprātīgi ļoti daudzos jautājumos, it sevišķi Rīgā. Viņi ir pacēluši jau ļoti augstus īres “griestus” un citus maksājumus un liek maksāt pat par to zemi, kuru viņi uztur un uz kuras viņiem ir izvietotas autostāvvietas. Tāpēc šis priekšlikums ir reāls un ir jāatbalsta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Jānis Gailis - otro reizi.

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Godājamais Baldzēna kungs! Man ļoti nepatīk tas, ka jūs no šīs tribīnes mulsināt un maldināt tos radioklausītājus, kas jūsos klausās. Īrnieki ir iedalāmi trīs kategorijās, jeb, pareizāk sakot, iedzīvotāji ir iedalāmi trīs kategorijās.

1.kategorija. Tie, kuri ir privatizējuši dzīvokļus un šodien ir spiesti maksāt tik, cik maksā ēkas uzturēšana. Neviens nekādas atlaides viņiem nedod. Viņi ir līdzīpašnieki (Civillikuma izpratnē), un viņiem tiek uzliktas visas normas, ko nosaka šis likums.

2.kategorija. Denacionalizēto māju īrnieki. No tiem 50% ir no brīvas gribas sen noslēguši jaunus (Civillikuma izpratnē) līgumus par tādu vai citādu summu, un nevienam nav svarīgi, cik tā ir liela, vai tā ir lielāka vai mazāka. Tā ir divu pušu brīva vienošanās. Mēs runājam par nelielu daļu, kuri ir iepriekšpārmantoti līgumi un kurai mēs pielāgojam šo visnotaļ saprātīgo “trepi”, kas pat pēdējā posmā knapi nosedz ēkas uzturēšanas izdevumus, kuri privatizēto dzīvokļu īpašniekiem būs jāsedz varbūt jau rīt.

3.kategorija. Tā ir tā kategorija, kurai ir jāsaņem palīdzība no pašvaldībām. Tā tas ir saskaņā ar 36. pantu. Tie ir iedzīvotāji, kuri ir mazturīgi, nespējīgi par sevi parūpēties un tā tālāk. Pašvaldībām ir jāsniedz viņiem šī sociālā palīdzība, nevis namīpašniekam, privāttiesību subjektam, ir jānodarbojas ar sociālo jautājumu risināšanu. Jaunas mājas būvēt - tas būtu ļoti pozitīvi. Neviens īpašnieks neiebilstu pret to. Viņi par to būtu tikai priecīgi, jo tādā gadījumā rastos reāla iespēja (es pasvītroju: reāla iespēja!) sniegt šādu palīdzību - izvietot šajās varbūt salīdzinoši lētajās mājās tos, kuri nevar samaksāt to reālo summu, cik maksā ēkas uzturēšana. Un daļa no tiem būs arī privatizēto dzīvokļu īpašnieki.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Gaiļa kungam, ka vajadzētu palīdzēt mazaizsargātām sabiedrības grupām - invalīdiem, pensionāriem, un tā tālāk. Kāpēc būtu speciāli jāaizsargā tieši denacionalizēto māju īrnieki? Neaizmirsīsim, ka viņi ļoti daudz zaudēja privatizācijas procesā! Zaudēja ne jau savas vainas dēļ. Viņi vienkārši nespēja privatizēt šos dzīvokļus - atšķirībā no daudziem citiem, kuri dzīvo tajās mājās, kas netika pakļautas denacionalizācijai, un kuri varēja iegūt savā īpašumā dzīvokļus, turklāt ne jau par tirgus cenu, bet par daudz lētāku cenu. Tiem cilvēkiem, kas tagad dzīvo denacionalizētajās mājās, šādas iespējas nebija. Tas ir taisnīguma jautājums. Es uzskatu, ka jābūt tomēr speciālai šo cilvēku aizsardzībai. Tā ir sava veida kompensācija par tām iespējām, ko viņi ir zaudējuši, nebūdami vainīgi pie šā zaudējuma. Viņi šīs iespējas ir zaudējuši ne jau savas vainas dēļ. Tieši tāpēc neatkarīgi no tā, cik daudz ir šo cilvēku - 4%, kā Gaiļa kungs teica, vai vairāk -, es domāju, ka par viņiem ir jārūpējas.

Salīdzināsim to cilvēku ienākumu līmeni, kuri dzīvo denacionalizētās mājās, ar to cilvēku ienākumiem, kam ir savs privatizēts dzīvoklis! Pilnīgi skaidrs, ka viņi tomēr nav vienādā stāvoklī. Ja mēs sludināsim tādu principu, ka jāizturas pret visiem vienādi, tad faktiski tas nozīmēs nevienlīdzību, nozīmēs šo cilvēku sociālo diskrimināciju. Tāpēc es aicinu jūs tomēr atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kāpēc mēs aicinām drusciņ attālināt to momentu, kad pacels īres maksu? Šeit daudz runāja par to, ka vajag liberalizēt dzīvokļu tirgu. Vai šajā gadījumā nevajadzētu liberalizēt arī darba algas, pensijas? Jo pašreiz gan minimālā pensija, gan arī minimālā darba alga ir zem iztikas minimuma līmeņa. Vai šajā situācijā mēs varam jau ar nākamo gadu, jau ar 1.janvāri pacelt īres maksu? Padomājiet par to! It īpaši jūs, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, padomājiet par to, jo tieši jūs deklarējāt, ka jūs aizstāvēsiet savu Latvijas tautu! Padomājiet par to un noBalsojiet par mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies. Leons Bojārs, otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jā, ir tikai tā nelielā daļa, par kuru mēs esam aizmirsuši, - tie ir maznodrošinātie. Vai nu viņi ir pensionāri, vai viņi ir invalīdi, kas saņem tos grašus - no 20 - 40 latiem. Un tagad, ja mēs paceļam šos īres griestus līdz 75 vai vairāk santīmiem un ieviešam vēl visdažādākos apdrošināšanas veidus, kā to ierosina, tad kādā veidā viņi spēs samaksāt par savu dzīvoklīti? Viņi nespēs samaksāt!

Kas būs tālāk? Uz šā paša likuma pamata viņus izliks. Un kur tad viņi dzīvos? Jūs taču nedomājat, ka tad, ja Latvijas Privatizācijas aģentūrā kaut kāda sekretāre vai ziņnesis saņem 400 latu mēnesī, tādu pašu algu vai pensiju saņem arī tas maznodrošinātais. Nesaņem viņš tādu! Bez tam viņam vajag taču vēl arī apģērbties un paēst! Un tik tiešām man vienu otru reizi nav saprotama tā cietsirdība, ar kādu mēs vēršamies pret mūsu iedzīvotājiem, pret Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri Balsoja par Latvijas neatkarību. Kāpēc tāda cietsirdība, kuru jūs esat aizmirsuši?

Es jau nemaz nerunāju par medicīnisko aprūpi, kad Rīgas 1.slimnīcas galvenais ārsts pasaka: “Es nepieņemu vairs cilvēkus!”

Sēdes vadītājs. Bojāra kungs! Lūdzu, runājiet par pantu!

L.Bojārs. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Debatēs pieteikušos vairs nav.

Komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs! Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godājamie kolēģi deputāti! Es gribētu informēt par to, ka Valsts prezidente savā vēstulē Saeimas priekšsēdētājam nav iebildusi pret šo normu, kuru kritizēja Baldzēna kungs un par kuru priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Sokolovskis.

Tāpat es gribētu informēt, ka šie noteikumi attiecas, kā Gaiļa kungs precīzi norādīja, tikai uz ļoti nelielu mūsu valsts iedzīvotāju daļu, proti, uz tiem 4%, kuri dzīvo uz veco īres līgumu pamata denacionalizētajā dzīvojamajā fondā. Tie cilvēki, kuri īrē dzīvokļus valsts vai pašvaldību dzīvojamajā fondā, var būt pilnīgi droši, ka šo dzīvokļu īres maksa tiks noteikta tāpat kā līdz šim, proti, to nosaka pašvaldības.

Kas attiecas uz privatizētajiem dzīvokļiem. Tagad privatizēto dzīvokļu īpašnieki maksā nevis īres maksu, bet, kā jūs ļoti labi zināt, apsaimniekošanas maksu, un apsaimniekošanas maksu nosaka apsaimniekotājs. Tātad, tā ir vai nu pašvaldība, vai arī tā sabiedrība, kuru izveidojuši dzīvokļu īpašnieki un kura ir pārņēmusi apsaimniekošanā dzīvojamo māju.

Treškārt. Šī norma, kuru ir iekļāvusi atbildīgā komisija, - tieši otrādi! - aizsargā īrniekus, jo šobrīd pašvaldībām nav nekādu ierobežojumu, lai noteiktu ļoti augstu denacionalizēto dzīvojamo māju īres maksu, bet šī norma nepieļauj pašvaldībām savās mājās noteikt bezgalīgi augstu šo maksu, ierobežo to noteiktā laikā. Ja mēs atstātu veco normu, tad tā būtu pretēja īrnieku interesēm.

Attiecībā uz maznodrošināto īrnieku aizsardzību, kuri dzīvo saskaņā ar vecajiem īres līgumiem denacionalizētajā dzīvojamajā fondā, varu teikt, ka pašvaldības, godātais kolēģi Leon Bojār, saskaņā ar mūsu iepriekš nobalsotajām normām būs tiesīgas noteikt, kā ir sniedzama palīdzība, kā maksājami pabalsti, kā apgādājami ar dzīvokļiem tie īrnieki, kuri nespēs samaksāt īri denacionalizētajā dzīvojamajā fondā. Es aicinu neatbalstīt deputāta Sokolovska priekšlikumu, tāpat kā to aicināja arī iepriekšējie runātāji.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 23. - deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 3, atturas - 47. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpiniet!

J.Lagzdiņš. Nākamais ir 24.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt pārejas noteikumu 4.punkta 1.apakšpunktu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 25.priekšlikums. Atbildīgā komisija aicina izslēgt pārejas noteikumu 9.punkta 3.apakšpunktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 26. - deputāta Jura Sokolovska priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Lūdzu, deputāt Sokolovski!

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! 7.jūnija Balsojumā pārejas noteikumu 10.punkta 3.apakšpunkts tika izslēgts. Līdz ar to visa atbildība par no dzīvokļiem izlikto ģimeņu apgādi ar dzīvojamām telpām un sociālās palīdzības sniegšana maznodrošinātām ģimenēm sakarā ar likuma grozījumiem tika uzlikta tikai un vienīgi uz pašvaldību pleciem, izslēdzot valsts budžeta līdzdalību papildu izdevumu segšanā. Valsts prezidente ir norādījusi, ka, paplašinot to personu loku, kurām pašvaldībām būs jāsniedz palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, papildienākumu avoti likumprojektā “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nav noteikti, tāpēc ir nepieciešams noteikt konkrētu valsts un pašvaldību sadarbību mājokļu politikas īstenošanā, paredzot iespēju izmantot valsts īpašumā esošo nekustamā īpašuma fondu, kā arī kredītresursus un citus līdzekļus.

Mēs piedāvājam atjaunot likumā agrāk paredzēto normu un iekļaut pārejas noteikumu 9.punktā 3.apakšpunktu, kas paredz Ministru kabinetam izdot noteikumus, kuri nosaka kārtību, kādā īrniekiem, kuri atbilst šā likuma 36.1.panta pirmajā daļā noteiktajām īrnieku kategorijām, no valsts budžeta tiek kompensēti izdevumi, kas radušies sakarā ar grozījumiem šajā likumā. Ja Saeima noraidīs šo priekšlikumu, tas nozīmēs, ka likums darbosies vienā virzienā, proti, namīpašnieku interesēs, atbrīvojot īres maksu un dodot plašas iespējas izlikt īrnieka ģimeni no dzīvokļa. Vienlaicīgi pašvaldību iespējas palīdzēt maznodrošinātajiem dzīvokļa problēmu risināšanā samazināsies, jo strauji pieaugs cietušo loks, kuriem būs nepieciešama palīdzība. Pašvaldību dzīvojamo telpu resursi sašaurinās, bet valsts līdzdalība šīs problēmas risināšanā tiks pilnībā izslēgta.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Šinī gadījumā jūsu priekšā ir priekšlikums, kas izriet tieši no Valsts prezidentes nostājas. Valsts prezidente ir skaidri un gaiši uzrakstījusi, ka vajadzīga valsts līdzdalība šīs problēmas risināšanā, ka valstij un pašvaldībai ir jābūt solidārām.

Kolēģi, vai nu jūs Valsts prezidentes nostāju atbalstāt, vai to ciniski ignorējat - tāda ir šā jautājuma būtība. Šis ir tas priekšlikums, kurā jūs to varat izdarīt, ja komisijai pašai nav bijis sava atbildīga priekšlikuma. Tas ir viens arguments, tāpēc sociāldemokrāti viennozīmīgi atbalsta kolēģi Sokolovski.

Ko es vēl gribētu uzsvērt? Mazliet par jautājumu, kurā mums bija polemika ar Gaiļa kungu par to, kā dalīt iedzīvotājus un cik kategorijās. Es gribētu pateikt, ka būtībā jau nav svarīgi, kādās kategorijās mēs dalām cilvēkus. Es zinu, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK parasti viņus dala pilsoņos un nepilsoņos, Krievijas pilsoņos, nevis, teiksim, īrnieku kategorijās. Taču būtība ir pavisam cita - vai šo denacionalizēto namu īrniekiem ir jākļūst par padomju varas grēku izpircējiem, jo ne jau īrnieki, teiksim, ir radījuši šādu situāciju šajos namīpašumos, ka to uzturēšanai, remontiem un kapitālremontiem ir vajadzīgi tik milzīgi līdzekļi, kā Gaiļa kungs bieži vien norāda. Tā ka arī šeit nevar vienkāršoti risināt šo jautājumu uz īrnieku rēķina. Šeit ir jābūt politiskam risinājumam, nevis jāmēģina savstarpēji pretstatīt dažādas sabiedrības daļas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nav jau brīnums, ka mūsu valsts vadība - Ministru kabinets - vispār sāk arvien mazāk redzēt Latvijas Republikas iedzīvotājus un viņu dzīves līmeni. Tā nerūpējas par mūsu iedzīvotājiem, un tai nerūp tie jautājumi, kuri iedzīvotājiem ir ļoti akūti. Arī dzīvokļa jautājums. Kāpēc no valsts budžeta nevar iedalīt naudu dzīvokļa problēmas risināšanai? Kāpēc tas ir jāatstāj zināšanai tikai namu īpašniekiem, īrniekiem un pašvaldībām? Kur tad paliek valsts ar savu budžetu? Ja mums šogad gada beigās kopējais valsts parāds - iekšējais un ārējais - sastādīs 720 miljonus latu, tad mēs par 120 miljoniem pacelsim parādu. Vai tad no šiem 120 miljoniem nevar piešķirt 2, 3 vai 4 miljonus, lai palīdzētu risināt dzīvokļa jautājumu? Diemžēl valdība to negrib darīt.

Un šis priekšlikums ir ļoti pareizs, tas mūsu iedzīvotājiem ir vajadzīgs, un arī valdībai ir jārūpējas par saviem pilsoņiem. Ja valdība nerūpējas par saviem pilsoņiem, tad ko viņa dara? Tāpēc es aicinu atbalstīt deputāta Sokolovska priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu. Debatēs pieteikušos vairs nav.

Vai vēlaties ko teikt komisijas vārdā?

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Izvērtējot šo priekšlikumu, atbildīgā komisija vadījās pēc septiņu lielo pilsētu pašvaldību vadītāju iesniegtajiem priekšlikumiem Saeimai. Mēs vadījāmies pēc tā, kāds viedoklis bija īrnieku pārstāvjiem, taču neviena pašvaldība neatbalstīja šādu priekšlikumu. Tieši otrādi! Pašvaldību vadītāju parakstītajā vēstulē Saeimai ir norādīts, ka tieši septiņas lielās pašvaldības uzskata, ka palīdzības sniegšanas kārtība, kas minēta 36.1.pantā, trūcīgajām un darba nespējīgajām īrnieku kategorijām ir jānosaka pilnīgi brīvi katrai konkrētajai pašvaldībai. Nedrīkst šajā ziņā pašvaldības ierobežot, jo šī kārtība ir ļoti individuāla, un šī palīdzība ir atkarīga no tā, cik liels ir brīvais dzīvojamais fonds, cik daudz ir naudas līdzekļu un kādi ir citi vietējie specifiskie apstākļi.

Mēs maksimāli centāmies ievērot pašvaldību viedokli un respektējām to, un šo minēto apstākļu dēļ es aicinu atturēties no šā priekšlikuma atbalstīšanas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 26. - deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 3, atturas - 49. Deputāta priekšlikums nav atbalstīts.

Godājamie kolēģi! Mums ir pienācis pārtraukuma laiks. Turpināsim likumprojektu izskatīt pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavota izdruka, vārds paziņojumiem.

Vispirms vārds paziņojumam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Lūdzu ierasties komisijas telpās uz sēdi.

Sēdes vadītājs. ... Dzintaram Kudumam. Lūdzu!

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti! Lūdzu uz sēdi komisijas telpās!

Sēdes vadītājs. ... Guntaram Krastam. Lūdzu!

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ārlietu komisija pulcējas Ārlietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. ... Helēnai Demakovai. Lūdzu!

H.Demakova (Tautas partijas frakcija).

Godātie Eiropas lietu komisijas deputāti! Lūdzu pulcēties Sarkanajā zālē pulksten 10.35.

Sēdes vadītājs. ... Kārlim Leiškalnam. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļus lūdzu sapulcēties komisijas zālē. Es nezinu, kāds tai ir numurs šajā ēkā. Jā, diemžēl visas citas telpas šeit ir aizņemtas. Tātad Tautsaimniecības komisijas zālē!

Sēdes vadītājs. ...Dzintaram Ābiķim. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs pulcēties Sarkanajā zālē tanī galā, kas ir tuvāk izejai, jo tālāk ir remonts. Pulcēsimies pēc pārtraukuma uz sēdi!

Sēdes vadītājs. ...Linardam Muciņam. Lūdzu!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde notiks Dzeltenajā zālē. Tūlīt!

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Bartaševiča kungs, nolasiet izdruku!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Pēteris Apinis, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Jānis Esta, Vaira Paegle, Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz 11.01.

(Pārtraukums)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Turpināsim 5.jūlija ārkārtas sesijas sēdes darbu! Turpināsim izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””.

Nākamais ir 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

J.Lagzdiņš. Es aicinu atbalstīt 27.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 27.-a ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt pārejas noteikumu 11.punktu. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Aicinu atbalstīt arī 28. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Tāpat 29. un 30. - Pētera Salkazanova un Jura Sokolovska priekšlikumu, kas paredz izslēgt pārejas noteikumu 13.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 29. un 30.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Aicinu atbalstīt arī 31. - atbildīgās komisijas priekšlikumu, ar kuru tiek izslēgts pārejas noteikumu 14.punkts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. Aicinu atbalstīt arī 32. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Tāpat 32.-a - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Arī 33. un 34.priekšlikumu, ko ierosinājusi atbildīgā komisija un Pēteris Salkazanovs, proti, noteikt, ka grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri” stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī. Lūdzam tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Paldies, kolēģi deputāti! Es aicinu sagatavoties, balsot un pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, pasteidzieties ieņemt savas vietas, jo mums ir jābalso par likumprojektu kopumā!

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” otrreizēju caurlūkošanu! Lūdzu rezultātu!

J.Lagzdiņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Detektīvdarbības likums”. Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā... Kolēģi, kas ziņos Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā par Detektīvdarbības likumu?

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā”. Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Baloža kungs. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3358. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tādēļ es lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Izglītības likumā”. Trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - Jānis Esta. Lūdzu!

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Skatīsim dokumentu nr.3360.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Esta. 2. - deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikums par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto sagatavošanu skolai. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Esta. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Esta. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 5. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Esta. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Esta. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Esta. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 10. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Esta. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikumu, kas paredz izslēgt likuma 17.panta 8.punktā paredzētos grozījumus, komisija ir atbalstījusi, jo šis priekšlikums ir ietverts atbildīgās komisijas iepriekš nobalsotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 13. - deputāta Jāņa Estas priekšlikums - ir daļēji atbalstīts. Tāpat arī 14. - Jāņa Estas priekšlikums - ir atbalstīts un iekļauts 15. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 13., 14. un 15.priekšlikumu.

J.Esta. 16. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 17. - deputāta Jāņa Estas priekšlikumu, kas paredz izslēgt 17.panta ceturtās daļas 15. un 16.punktu, - komisija atbalsta, tā kā šis priekšlikums ir izteikts 15. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Esta. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikumu, kas paredz izslēgt likumprojekta 5.pantu, - komisija atbalsta, jo šā priekšlikuma būtība ir izteikta nākamajā - 21. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. 20. - deputāta Jāņa Estas priekšlikums - ir atbalstīts daļēji un iekļauts 21. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt viedoklim par 20. un 21.priekšlikumu.

J.Esta. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Esta. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Esta. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikumu par profesionālās ievirzes izglītības programmām - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Esta. Atbildīgās komisijas priekšlikums… Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Piedodiet… Pasakiet vēlreiz - kurš?

J.Esta. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Esta. Godātie deputāti, 27. - deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikumu - lūdzu izskatīt vēlāk, jo komisija ir sagatavojusi redakciju, kurā ir precizēts šis priekšlikums. Teksts vēl nav deputātiem izdalīts, jo komisija šo priekšlikumu tikai nupat, pārtraukumā, ir sagatavojusi izskatīšanai. Lūdzu atlikt priekšlikuma izskatīšanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti jau ir saņēmuši komisijas izstrādāto jauno 27.priekšlikuma redakciju?

J.Esta. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, ir iebildumi. Deputāti vēl nav saņēmuši 27.priekšlikuma jauno redakciju. Es atvainojos… Par ko jūs vēlējaties izteikties, Gaigala kungs?

J.Esta. Es nolasīšu šo priekšlikumu: “Pedagogu darba samaksa valsts vai pašvaldību izglītības iestādēs, tajā skaitā pirmsskolas izglītības iestādēs, tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām.” Šeit ir redakcionāla nepilnība. Iepriekš pieņemtajā 2.priekšlikumā ir skaidri noteikta norma par piecgadīgu un sešgadīgu bērnu obligāto apmācību. Šeit trūkst šo vārdu - šeit nav pieminēta piecgadīgu un sešgadīgu bērnu pirmsskolas apmācība.

Sēdes vadītājs. Vai godājamie kolēģi ir saņēmuši komisijas izstrādāto jauno 27.priekšlikuma redakciju? Nav saņēmuši.

Tādā gadījumā mēs vēl nevaram šo priekšlikumu izskatīt. Lūdzu, ja vēlaties…

Debatēs ir pieteicies Aleksandrs Kiršteins? Es tomēr neredzu šeit Kiršteina kungu.

Dzintars Ābiķis? Lūdzu, Ābiķa kungs! Atklājam debates.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jā, tur tehnisku iemeslu dēļ bija ieviesusies kļūda, kas tika pamanīta tikai šodien. Jums jau pašreiz dala jauno tekstu, un tūlīt visi to saņems.

Lietas būtība ir šāda. Atbalstot 2.priekšlikumu, mēs atbalstījām to, ka skolās vai pirmsskolas iestādēs turpmāk ir jāievieš obligāta piecgadīgu un sešgadīgu bērnu apmācība. Tā ir ļoti būtiska lieta. Visi tie mani kolēģi, kas ir šeit, Saeimā, un arī es pats, - mēs bieži tiekamies ar skolu pedagogiem, ar jaunāko klašu pedagogiem, un secinājums ir viens: šobrīd sociālā situācija ģimenēs ir ļoti dažāda. It īpaši lauku apvidū ir daudzas sociāli nelabvēlīgas ģimenes, un rezultāts ir tāds, ka uz 1.klasi atnāk absolūti nesagatavoti bērni. Tie bērni, kas ir gājuši bērnudārzos, un arī tie bērni, kuri nāk no ļoti labvēlīgām ģimenēm, kas jau pašas mājās ir sagatavojušas bērniņus skolai, ir sagatavoti, spēj sekot līdzi tai mācību programmai, kas ir jāapgūst 1.klasītē, un viss ir kārtībā. Diemžēl tie bērni, kas nāk no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, ir skolai absolūti nesagatavoti. Un tāpēc gan Izglītības darbinieku arodbiedrība, gan arī jaunāko klašu skolotāji ļoti lūdza Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, lai likumā tiktu iekļauta norma par piecgadīgu un sešgadīgu bērnu obligātu sagatavošanu pamatizglītības apguvei. To tagad, atbalstot 2.priekšlikumu, mēs esam izdarījuši, bet neesam diemžēl izdarījuši pašu būtiskāko. Ja valsts kaut ko obligāti prasa - un šajā gadījumā tā ir obligāta piecgadīgu un sešgadīgu bērnu apmācība -, tad valsts nedrīkst šo problēmu novelt uz pašvaldību pleciem. Mēs zinām, ka Latvijā ir pietiekami turīgas pašvaldības - tās pirmām kārtām ir lielo pilsētu pašvaldības, kas spēj šo problēmu pašas atrisināt. Diemžēl ir ļoti daudzi tādi pagasti, kas nespēj šo finansiālo problēmu atrisināt. Un tāpēc Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums ir šāds: lai valsts dotu garantijas, ka piecgadīgie un sešgadīgie bērni tiks apmācīti, ir nepieciešama arī mērķdotācija no valsts budžeta, tāpat kā ir mērķdotācija izglītībai no 1. līdz 11.klasei.

Es ļoti ceru, ka visi Saeimas deputāti izprot šo ļoti būtisko problēmu. Es saprotu, ka tagad visi ir saņēmuši arī šo komisijas izlaboto redakciju. Vai tas ir tā, cienījamie kolēģi? Visi ir to saņēmuši, un es aicinu atbalstīt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu, respektīvi, manu priekšlikumu, ko ir atbalstījusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes
komisija - ka to pedagogu algas, kuri īsteno piecgadīgu un sešgadīgu bērnu apmācību, tiek garantētas no valsts budžeta.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās Jānis Gaigals. Lūdzu!

J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Lai nebūtu pārpratumu un lai uzreiz būtu skaidrs, pateikšu, ka mēs, protams, atbalstām šo normu. Taču manu uzstāšanos nedaudz iztraucēja Dzintars Ābiķis, jo teica, ka vajagot iekļaut šo normu likumā. Ir vienkārši jāatceras, ka šī norma ir jāatjauno likumā! Es personīgi nekad neesmu atbalstījis šīs normas izslēgšanu no Izglītības likuma. Atbilstoši toreizējās “Latvijas ceļa” valdības nostādnei un mūsu programmai šī norma 1998.gada beigās tika uz otro lasījumu iekļauta Izglītības likumā, paredzot, ka finansējums sāks darboties no 2000.gada 1.septembra. Pēc tam, protams, katra valdība ir centusies šo normu mainīt. No naudas taupīšanas viedokļa, protams, kaut kāds pamatojums tādai rīcībai ir. Acīmredzot priekšlikumu autori bija cilvēki, kuri vienkārši nezina, kāda ir reālā situācija skolās, un tāpēc vēlreiz gribu uzsvērt milzīgo nozīmi, kāda ir bērnu sagatavošanai mācībām skolā. Šāda sagatavotība ļauj bērnam normāli uzsākt mācību darbu 1.septembrī 1.klasē un netraucē pasniedzējiem sākt uzreiz mācīt pamatskolas programmu.

Es domāju, ka pašlaik, paredzot, ka šī norma sāks darboties 2002.gada 1.septembrī, būtu jāizdara divas lietas.

Pirmkārt, jāapņemas nākamās Saeimas sākumā necensties nekādos apstākļos atkal mainīt šo normu.

Otrkārt, finansu ministram būtu jāpasaka, no kādiem avotiem šie līdzekļi tiks ņemti jeb kādā veidā tas tiks paredzēts 2002.gada budžetā. Jo 2002.gada budžets jau ir lielā mērā sagatavots. Cik es zinu, ļoti grūts un smags bija budžeta saskaņošanas darbs. Budžets, protams, tiks vēl precizēts, bet ir jānorāda, kādi ir konkrētie finansu avoti, no kā šo normu varēsim finansēt.

Tātad pilnībā atbalstu to, ka ir nepieciešams bērnus sagatavot skolai. Ir uzreiz jābūt precīziem izpildes mehānismiem. Pēc būtības tam bija jābūt valdības, nevis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribēju pateikt lielu paldies Dzintaram Ābiķim, kurš komisijas vārdā ir gatavs labot to kļūdu, ko Šķēles vadītā valdība savulaik iestrādāja izglītības sistēmas darbā. Ja nu mani atmiņa neviļ, būtībā tā bija tomēr Tautas partijas un “Latvijas ceļa” valdība, kas šo kļūdu, kā tagad paši atzīst, ir iztaisījuši. Un man ir jāsaka liels paldies Dzintaram Ābiķim un Gaigala kungam, kuri šodien atbalsta to sociāldemokrātu priekšlikumu. Toreiz, kad jūs ņēmāt šīs normas laukā no likuma, tad mēs teicām, ka šīs normas nedrīkst ņemt ārā, un Gaigals, protams, toreiz atbalstīja tieši sociāldemokrātus, par ko viņam arī toreiz bija pateikts paldies. Jāatzīmē tikai viens mazs “knifs”. Šodien jūs esat gatavi šo normu atbalstīt, esat gatavi likt tai atgriezties likumā, bet darāt to ar vienu skaistu noteikumu, ka dzīvē tā ieviesīsies tikai nākamgad no 1.septembra, tātad apmēram mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām. Ja jūs, cienījamā Tautas partija, tagad pārvaldot izglītības “lauciņu” un savās rokās turot gan Finansu ministriju, gan Izglītības un zinātnes ministriju, būtu spējīgi šo normu ieviest šogad 1.septembrī, tad būtu liels prieks un gandarījums par jūsu darbu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien no rīta, nākot uz sēdi, bija tā mazliet īpatnēji atcerēties, ka 1996.gada oktobrī tāds pats pikets bija pie šīs pašas ēkas. Tā nebija vienīgā reize, kad Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību (toreiz es strādāju Latvijas Pašvaldību savienībā par Izglītības un kultūras komisijas vadītāju), mēģināja panākt, lai šī norma nepazustu no likuma, jo valdība, kuru vadīja Šķēles kungs, un viņa uzdevumā tepat klātesošais deputāts Spurdziņa kungs mēģināja šo normu iestrādāt Izglītības likumā tādējādi, ka no Izglītības likuma tika izņemta ārā mērķa dotācija pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu algām un šī funkcija bez finansu seguma tika uzlikta pašvaldībām. Jā, toreiz mums nekas neizdevās - valdība darīja savu, sabiedrība nepanāca uzvaru. Tādējādi valdība ieekonomēja 10 miljonus latu. Pašvaldībām šie 10 miljoni latu bija jāsedz no sava budžeta, un tā viņas tos sedz vēl līdz šodienai. Jā, vairākkārt šajā periodā sabiedrībai tomēr ir izdevies panākt atbalstu šeit, parlamentā. Vairākkārt šī norma ir atgriezusies, bet uz īsu laiku - ar ieviešanas termiņu “kaut kad”, tāpat kā šodien. Ne šīs valdības, bet nākamās valdības laikā tiks ieviesta šī norma. Un es ceru, ka tā būs pēdējā reize, kad ieviesīs šo normu.

Tikai ir viena nelaime. Mēs tikām maldināti. Šī norma netiek atjaunota tādā formā, kādā tā bija 1996.gadā. Toreiz, 1996.gadā, bija runa par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu algu mērķdotāciju, bet tagad ir runa tikai par piecgadīgu un sešgadīgu bērnu izglītības programmas finansējumu pedagogu algu mērķdotāciju veidā. Tā nav normas atjaunošana. Tā ir jauna norma, kas ir daudz lētāka. Nenoliedzami, tā ir vajadzīga sabiedrībai, jo 80. gadu beigās pirmsskolas izglītību laukos apguva 80% no pirmsskolas izglītības vecumu sasniegušajiem bērniem, kuri mācījās pirmsskolas izglītības iestādēs, bērnudārzos, bet pašlaik tādu bērnu ir tikai 40%. Unikāls kritums! Bērni, neizgājuši šo pirmsskolas izglītības jeb sagatavošanas periodu, atnāk uz skolu, un pēc tam četrus gadus skolotājam jāmokās, lai izlīdzinātu zināšanu līmeni starp tiem bērniem, kas ir bijuši pirmsskolas izglītības iestādēs, un tiem bērniem, kas nav tajās bijuši. Nenoliedzami, mēs esam arī par to normu - par četrgadīgu un piecgadīgu bērnu pirmsskolas izglītības mērķdotāciju.

Es gribu atgādināt to, ko es jau atgādināju, šodien tiekoties ar pedagogiem, ar tiem pašiem pedagogiem, ar kuriem kopā mēs 1996.gadā stāvējām pie šīs ēkas un mēģinājām pārliecināt tālaika parlamentu, - aicinājām neatbalstīt valdības iesniegto priekšlikumu. Proti, gribu atgādināt, ka pašlaik Tautas partija labo pati savas kļūdas. Žēl, ka labo ne pilnā apjomā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Man ir patiess prieks, ka, lai arī vēlu un lai arī nepilnīgi, Tautas partija tomēr atzīst to, ka pirmsskolas obligātajai izglītībai ir vajadzīgs valsts budžeta atbalsts. Diemžēl 1999.gada augustā, vadoties tieši no Tautas partijas priekšlikumiem, šis jautājums tika risināts negatīvi. Viļa Krištopana valdībā sociāldemokrāti 1,5 miljonus gadā bija panākuši, neskatoties uz to, ka izglītības un zinātnes ministrs nebija no sociāldemokrātiem. (Toreiz bija Gaigala kungs no “Latvijas ceļa”.) Mēs uzskatījām, ka mūsu līgums ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību ir tomēr pietiekami nopietns pamats, lai mēs varētu valstisku problēmu risināšanā virzīties uz priekšu.

Es gribētu uzsvērt, ka šinī gadījumā Tautas partijas ideja nav slikta. Viņai vienkārši pietrūkst dūšas visu šo jautājumu atrisināt šā gada 1.septembrī. Arī šā gada 1.septembrī skolotājiem būs jārisina problēmas, un praktiski arī nākamā gada 1.septembrī būs tās jārisina. Jūs taču zināt, ka uz 1.klasi atnāk skolēni ar ļoti dažādu sagatavotības pakāpi, 1.klasē diemžēl ir nepieciešams zināšanu līmeni zināmā mērā līdzsvarot un nevar ar straujiem soļiem iet uz priekšu. Tas būtu visas valsts interesēs, ja mēs šo izglītības problēmu atrisinātu.

Tā ka mēs katrā ziņā šo “pussoli” atbalstīsim un novēlēsim Tautas partijai vismaz dūšu nākamā gada budžetā iestrādāt šīs problēmas atrisinājumu. Var būt, ka jums tā dūša radīsies, un tādā gadījumā jūsu politiskā kļūda - svītrot sociāldemokrātu panākumus Viļa Krištopana valdībā - vairs nebūs tik liela kā šobrīd.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Man ir patiess prieks, ka arī citiem ir patiess prieks. Neapšaubāmi, apskatāmais jautājums ir svarīgs un tā atrisinājums ir vajadzīgs, un, liekas, par to te neviens nestrīdas. Bērni ir nopietnāk jāsagatavo izglītības iegūšanai. Par to jautājumu, liekas, nav nekādas īpašas spriešanas.

Taču ir spriešana par vienu citu lietu. Man ļoti gribētos aicināt savus kolēģus, gan tos, kas ir koalīcijā, gan arī tos, kas ir opozīcijā, nopietnāk sekot tam, kas notiek ar uz 2002.gada budžeta projektu. Jo diemžēl tas ir ļoti neskaidrs. Tā, man liekas, ir viena no pašām svarīgākajām lietām, runājot arī par šo problēmu. Jo mums tiešām ir vajadzīga kaut kāda garantija, ka būs kaut kāda patiesa summa. Uz šādu garantiju mēs varētu balstīties tad, kad runāsim par šā pieņemtā likuma īstenošanu.

Mums jau ir bijusi saruna - un būs šodien vēl vienu reizi - par to pašu nelaimīgo Latvijas Nacionālo bibliotēku. Ir jābūt skaidri redzamam finansējuma avotam un pietiekami skaidri redzamai summai, citādi tā pārvēršas par tādu tukšu runāšanu.

Es gribētu atgādināt, ka arī tad, kad būs pieņemts budžets nākamajam gadam, šī Saeima, paldies Dievam, vēl būs pietiekami ietekmīga tanī ziņā, lai panāktu, ka tas budžets, tā teikt, sāktu strādāt. Neapšaubāmi! Bet tas tālākais darbs, gribat vai negribat, būs jāveic jau citai Saeimai un citai valdībai, un mēs varam viņiem tikai ieteikt turpināt šo darbu.

Redziet, jautājums tieši par budžetu, tieši par naudu, man liekas, nākamajā gadā būs ļoti būtisks, lai mēs nejauktu divas dažādas lietas - populismu, tukšu izrunāšanos, nejauktu ar patiesiem skaitļiem, uz kuriem balstīsim savu attīstību. Lai rūpes par bērnu izglītošanu nepārvērstos tikai galviņu glaudīšanā, rokas spiešanā piketētājiem, kurai seko Balsojums, kura rezultāti rāda pavisam citāda veida rīcību.

Esmu pilnīgi pārliecināts, ka deputātu vairākums šodien nobalsos par šo priekšlikumu. Nu kas tad cits jums atliks? Dabīgi, ka nobalsosiet! Es gribētu skaidri pateikt, ka, ja jau mēs esam sākuši nopietni runāt par tādām lietām, kas skar naudu un tās ieguldīšanu izglītības sistēmas attīstībā, tad ir jābūt arī nopietnam pārskatam par to, kas vispār notiks ar izglītības sistēmas attīstību. Ir jābūt šādam pārskatam ne tikai atsevišķiem “izrautiem” priekšlikumiem, lai arī cik tie būtu svarīgi! Šodien piketētāji runāja ne tikai par šo jautājumu, bet arī par pensiju un algu sistēmas tālāko attīstību, kas arī viņus satrauc. Un tāpēc man ir jautājums - kur ir abi divi Bērziņi? Viens no tiem ir premjers, un otrs ir finansu ministrs. Viņi ir sākuši arvien retāk parādīties Saeimā plenārsēžu laikā.

Šis ir jautājums, kas skar valsts finanses. Šis ir jautājums, kas skar budžeta projektu. Un tādi jautājumi būs arī turpmāk, kad runāsim par Latvijas Nacionālo bibliotēku un citām līdzīgām lietām. Un tad iznāks tā: Saeima nolems vienu lietu, bet pēc tam kaut ko citu - valdība. Daži cilvēki diemžēl ir sākuši valdības vārdā bārstīt solījumus pa labi un pa kreisi, neinformējot par to koalīcijas partnerus un pēc tam nostādot koalīcijas partnerus tādā jocīgā stāvoklī, sacīdami viņiem: ziniet, mēs izlēmām, ziniet, mēs esam sarunājuši, un jums vajadzētu to un to pieņemt! Es negribētu, lai tādā veidā mēs attīstītu arī izglītības sistēmu mūsu valstī, un tāpēc aicinu, lai valdības pārstāvji biežāk piedalās šeit notiekošajās sarunās un lai skaidri pasaka, kā no finansiālā viedokļa izskatīsies šīs normas ieviešana.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Jakovs Pliners. Lūdzu!

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Kā jums ir zināms, spēkā esošais Izglītības likums tika ar jūsu Balsojumu pieņemts 1998.gadā un stājās spēkā 1999.gada 1.septembrī. Tur ir norma par piecu un sešu gadu vecumu sasniegušu bērnu mācīšanu pirmsskolas iestādēs un skolās. Tāda norma eksistē. Jums ir zināms arī tas, ka diemžēl šī norma bija izmesta no likuma. Starp citu, toreiz bija aprēķināts, ka no septembra līdz decembrim skolotāju algām ir nepieciešami 1,5 miljoni latu. Es uzskatu, ka šobrīd vajag drusciņ, drusciņ, drusciņ vairāk. Bez šaubām, bērnu pirmsskolas sagatavošana ir nepieciešama. Šeit viens otrs izcils pedagogs teica, ka bērni nav attiecīgi sagatavoti un viņiem būs problēmas. Problēmas bērniem būs vienmēr. Problēmas izglītībā un audzināšanā būs vienmēr. Problēmu nav tikai idiotiem. Mūsu bērni nav idioti. Taču norma, neapšaubāmi, ir progresīva. Starp citu, arī mēs, frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputāti, kādreiz bijām par šo normu un pēc tam bijām pret tās izmēšanu no likuma teksta. Tātad arī es aicinu nobalsot “par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamā - Viola Lāzo. Lūdzu!

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Kā jūs atceraties, pirms pusotra gada - tieši pirms pusotra gada! - šajā zālē notika diskusijas par pusotru miljonu, ko pašvaldībām vajadzēja iztērēt, skolai sagatavojot pirmsskolas vecuma bērnus. Pedagogi teica: “Mums jau tos pirmsskolas vecuma bērnus vajag izvest no mežiem ārā, ne tikai iemācīt viņiem lasīt.” Kārtīgie pašvaldību vadītāji toreiz aizņēmās naudu, ekonomēja uz citu līdzekļu rēķina, darīja visu iespējamo, lai sagatavotu skolas solus. Vēlāk viņi ļoti pievīlās, jo par šo normu nobalsots netika. Ir pagājis pusotrs gads. Tagad šā priekšlikuma iesniedzēji aicina gaidīt vēl pusotru gadu, tātad līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, un tikai tad šī norma varētu stāties spēkā, bet tad tā būtu ar citu finansējuma veidu un citu summu. Šī vilcināšanās, trīs gadus ilgā gaidīšana... Tas nozīmē, ka tie bērni, kuriem toreiz bija domāts tas pusotrs lats, sen jau ir izvesti no mežiem, bet ļoti daudzi no viņiem tā arī nav izvesti no mežiem, un pedagogu izmisums ir tiešām saprotams. Starp citu, godājamie kolēģi, mums ar pedagogiem laikam vajadzētu tikties ne tikai pie Saeimas, ne tikai rokas viņiem spiest tad, kad viņi atnāk šeit piketēt, bet kopā ar viņiem ļoti nopietni strādāt komisijās. Protams, ir atbalstāma šī norma, taču tā atkal ir kavēšanās, un šīs Saeimas laikā mēs redzam, ka tā ir nokavēšanās par trim gadiem. Tas nozīmē, ka cietīs ne jau tikai pedagogi, kuri nevar savilkt galus kopā, bet kuri grib godīgi un kārtīgi izdarīt savu darbu, bet reāli cietīs arī tie, kam tas ir domāts, un tie ir mūsu bērni. Tātad mums, protams, nav citas izejas, kā vien atbalstīt šo kompromisa variantu, tomēr tā atkal ir atvirzīšana tālākā laikā.

Iepriekšējie runātāji ļoti pamatoti norādīja, ka tajos budžeta projekta variantos, kas mums ir pieejami attiecībā uz 2002.gadu, mēs joprojām skaidri nesaskatām, vai šī šodien ieBalsojamā likuma norma tur tiks pildīta, lai gan tas ir vienīgais garants, uz ko mēs varētu balstīties. Tā ka, godājamie kolēģi, tā tiešām ir uzskatāma tikai par solījumu došanu. Protams, mums diemžēl ir jāiet mazākā ļaunuma ceļš un jāatbalsta vismaz tas, bet tas nav pareizais ceļš, kā rīkoties. Sociāldemokrāti, protams, balsos “par” šo normu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Paldies Kārlim! Cienījamie kolēģi! Ir ļoti patīkami, ka Tautas partija labo savas rupjās kļūdas. Ir ļoti pārsteidzoši, ka sociāldemokrātu priekšlikumi tomēr ir atraduši ceļu uz pozīcijas deputātu sirdīm. Un patīkami ir arī tas, ka jūs esat sapratuši - piecus vai sešus gadus veciem bērniem arī ir jāmācās. Jūs tagad nesen runājāt, ka armijā mums nonāk ļoti nesagatavoti kareivji, un, ja viņi nemācās, tad kā viņi var būt sagatavoti? Vēl jau jāņem vērā arī tas, ka to bērnu Latvijā nav nemaz tik daudz, un līdz ar to šis finansējums patiesībā nemaz nav liels, tāpēc jūs arī piekritāt tam, žēl tikai, ka ir iztirgoti bērnudārzi. Tagad jau nav, kur tos bērnus apmācīt, jo patiesībā bērnudārzu ir palicis visai maz. Un kur tad vēl mēs viņus mācīsim?

Tur jau rodas vēl viens jautājums. Triju gadu garumā, cienījamie pozīcijas deputāti, jūs risinājāt šo jautājumu, bet nevarējāt atrisināt, un tagad, tā kā jums ir notikusi saprašanas pilnveidošana, tad atliek vēl viens jautājums: kā tad mēs atlīdzināsim pašvaldībām tos izdevumus, kurus tās izlietoja šo triju gadu garumā, veicot piecus un sešus gadus veco bērnu apmācību? Kur atrast naudas līdzekļus? Ja labi pameklēsim, tad naudas līdzekļus atrast var! Ir jāsamazina pilnvarnieku algas, it sevišķi viņu skaits. Arī jāpārskata tās briesmīgi lielās prēmijas. Jūs labi atceraties, ka nesen “Latvenergo” pieci vai seši cilvēki gribēja sev sadalīt 119 000 latu. Taču viltība jau ir tā, par kuru jūs, protams, skaļi nerunājat. Tās ir 8.Saeimas vēlēšanas. Jūs gatavojaties uz tām! Tātad, zinot to, ka pienāks laiks, kad būs cita valdība, protams, uz tās pleciem var novelt visdažādākos solījumus un arī nobalsot par visdažādākajiem priekšlikumiem. Taču, redziet, mums parādi ir 720 miljoni, parādu
apkalpošana - 56-58 miljoni ik gadu, slavenā bibliotēka, kurai jūs gribat izlietot 120 miljonus latu, parādi, kuri karājas uz Latvijas pleciem, un nez ko mums atnesīs arī “Lattelekom”, Aizsardzības ministrijai vajadzīgi 80-90 miljoni latu un vēl tiesu lietas. Tā ka budžetam būs ļoti liela, smaga nasta 2002.gadā un tāpēc ir jādomā.

Taču šis priekšlikums ir atbalstāms. Valstij ir jāpalīdz un jāizglīto savi mazie pilsoņi, un tāpēc es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Andris Bērziņš. Kur ir Andris Bērziņš? Jūs nepieteicāties?

Dzintars Ābiķis. Otro reizi. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pēc visām šīm debatēm es saprotu, ka pilnīgi visu frakciju deputāti atbalsta šo priekšlikumu, tāpēc man ir lūgums Saeimai to arī nobalsot, neskatoties uz to, ka formāli mēs it kā esam pārkāpuši Kārtības rulli, jo komisija šo precizēto tekstu izdalīja tikai šodien, bet, tā kā es redzu, ka neviens neiebilst, tad es mudinu sēdes vadītāju, ņemot to vērā, aicināt deputātus nobalsot par šo precizēto tekstu, kas jums tika izdalīts.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā, Estas kungs, vēlaties ko teikt?

J.Esta. Godātie deputāti! Kāpēc šī jaunā norma ir nepieciešama? Balsosim? Nu tad balsosim!

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, vai deputāti neiebilst pret jauno 27.priekšlikuma redakciju? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 27. - deputāta Ābiķa priekšlikumu jaunā redakcijā! Lūdzu rezultātu! Lūdzu tālāk!

J.Esta. Paldies deputātiem!

28. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Nenoliedzami, pedagogu algu reforma bija un, es ceru, arī ir šīs valdības prioritāte, tikai ar šo reformu ne viss iet tā, kā vajag. Spriežot pēc tā, kas ir iesniegts atbildīgās komisijas redakcijā, redzam, ka pedagogu darba samaksa tiks palielināta laikā līdz 2003.gada 1.septembrim, nevis tad, kā bija paredzēts, - līdz 2002.gada 1.janvārim.

Pārsteidzoši ir tikai tas, ka šādu priekšlikumu ir iesniegusi atbildīgā komisija, nevis valdība. Ja valdībai būtu bijušas problēmas, tad valdība šāda veida grozījumu būtu iesniegusi jau uz pirmo lasījumu kā valdības priekšlikumu grozījumiem Izglītības likumā. Pašlaik valdība šādu priekšlikumu nav iesniegusi, bet, neskatoties uz to, atbildīgā komisija tomēr ierosina šādu grozījumu. Tas vienkārši izskatās neloģiski, ka šāds priekšlikums nāk no atbildīgās komisijas puses, nevis no valdības. Nenoliedzami, pedagogiem kārtējo reizi ir sāpīgi uzzināt, ka pedagoģisko darbinieku darba samaksas reforma ar mērķi palielināt to nenorisināsies tik ātri, kā šeit pat zālē esošais likumdevējs līdz šim bija lēmis.

Slikti ir arī tas, ka otrajā lasījumā vispār pārejas noteikumos tika izsvītrots 4.punkts, tādējādi jebkurā gadījumā būs diezgan problemātiski atbalstīt šo normu, jo darba samaksas reforma tomēr bija paredzēta, bija nosprausti termiņi, kuros tam bija jānotiek.

Pašlaik šī valdība mēģina risināt ļoti daudzus jautājumus, šis nav vienīgais. Arī pirmsskolas vecuma - piecus un sešus gadus veco bērnu apmācība pamazām tiek politiski lemta jau šajā Saeimā, bet nākamajai valdībai tā būs jārisina. Pensijām nepieciešamie 9,5 miljoni gadā gulsies uz nākamās valdības, nevis uz šīs valdības pleciem. Metodiski atkārtojas it kā pilnīgi tas pats, kas notika tad, kad Krištopana valdība nāca pie varas un kad Godmaņa kungam bija jāsabalansē budžets, bet, ņemot vērā budžeta stāvokli un pamatojoties uz iepriekšējās Saeimas populistiskajiem lēmumiem, to vienkārši nevarēja izdarīt. Pamazām mēs ejam to pašu ceļu, kādu gāja arī iepriekšējā Saeima savas darbības beigās, pieņemot populistiskus lēmumus, kuri būs jārisina citiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušos vairs nav. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko teikt, Estas kungs?

J.Esta. Godātie deputāti, šī norma vienkārši ir precizējoša, tāpēc ka Ministru kabineta noteikumi par darba samaksas paaugstinājumu darbojas tieši līdz šim termiņam. Tā ka komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Salkazanova kungs, vai jūs prasāt Balsojumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 28. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 16, atturas - 14. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Esta. 29. - deputāta Bartaševiča priekšlikumu - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Bartaševičs. Lūdzu!

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Ņemot vērā to, ka es gribu iesniegt mazliet citu savu priekšlikumu, nekā šeit ir rakstīts, es vēlos, lai šis 4.1.punkts tiktu vispār atcelts. Komisija ir piedāvājusi savu redakciju, taču te sanāk ne tā, kā es gribēju, tāpēc es atsaucu savu priekšlikumu un piedāvāju nebalsot par to vispār.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bartaševičs savu priekšlikumu atsauc, līdz ar to tas vairs nav Balsojams.

J.Esta. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Nākamais ir deputāta Spurdziņa priekšlikums, bet Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs ir atsaucis savu 31.priekšlikumu.

J.Esta. Godātie deputāti! 32. ir Dzintara Ābiķa priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, bet, tā kā mēs noBalsojām par 27.priekšlikuma jauno redakciju, tur jau ir iekļauts vārds “pirmsskolas”. Es aicinu atbalstīt šo 32.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir ļoti labi, ka mēs pozitīvi izlēmām šādu ļoti patīkamu jautājumu, kas attiecas uz mūsu pirmsskolas izglītību, bet vajadzētu ieskatīties arī 32.priekšlikumā. Ābiķa kungs visai pareizi to pateica, jo ziniet, 2002.gads tomēr ir tālu, un pusotra miljona, es domāju, arī 2001.gadā varētu atrast, tikai drusciņ jāpārskata budžeta izdevumi. Ir jāpārskata šie ārkārtējie izdevumi, kurus notērē mūsu ministrijas un visdažādākās īpašu uzdevumu “ministrijas”. Pusotra miljona - tā nav liela nauda, un tāpēc es domāju, ka ir jāizdara korekcija. Labi būtu, ka tās algu izmaiņas mēs sāktu ieviest no 2001.gada 1.septembra. Pedagogi par to būtu ļoti pateicīgi. Tā būtu ļoti laba dāvana arī mūsu pašvaldībām, jo jūs taču atbalstāt savus kolēģus. Arī no pozīcijas partijām taču ir daudzi pašvaldību vadītāji, kuriem šī slodze tiktu noņemta. Tāpēc, es domāju, tomēr vajadzētu atbalstīt, lai tas notiktu no 2001.gada 1.septembra.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais - Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Teikšu tā: cienījamais Ābiķa kungs, vai jūs izlasījāt šo normu, kuru mēs tagad gribam iebalsot no 32.priekšlikuma? Runa ir gan par piecus un sešus gadus veco bērnu pamatizglītību, gan par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansējumu, kas stāsies spēkā ar 2002.gada 1.septembri. Turpretī 60.pantā, runājot par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba algām pašvaldību bērnudārzos, ir teikts, ka viņi tiek finansēti tāpat kā līdz šim. 2002.gada 1.septembrī nekas nemainīsies, jo ir nekorekti uzrakstīta redakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Debatēs pieteikušos vairs nav.

Vai komisijas vārdā ko vēlējāties?…

J.Esta. Nē, paldies! Komisija atbalsta šo 32.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 32. - deputāta Ābiķa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu. Par - 67, pret - nav, atturas - 14. Priekšlikums pieņemts.

J.Esta. Paldies deputātiem par izpratni un darbu…

Atvainojos, vēl ir jānobalso par likumprojektu trešajā lasījumā. Mēs jau steidzamies...

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu!

Nākamo izskatīsim likumprojektu “Detektīvdarbības likums”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Tātad Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja trešajam lasījumam “Detektīvdarbības likumu” (reģistrācijas numurs 972).

Par pašu likumprojektu.

1.priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 2.priekšlikums ir tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums. Komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Kudums. Arī 3. - tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikumu - komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 4. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas
5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Arī 6.priekšlikumu, kas faktiski ir identisks ar 5.priekšlikumu, lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 6. - iekšlietu ministra Segliņa priekšlikumu.

Dz.Kudums. Tātad 7.priekšlikums ir Saeimas deputāta Sokolovska kunga priekšlikums, un arī 8., 9. un 10.priekšlikums faktiski runā par vienu un to pašu - par to, kam ir tiesības būt par licencētās detektīvsabiedrības vadītāju un kas viņš ir… Piemēram, komisija uzskata, ka tas ir Latvijas Republikas pilsonis, kuram ir augstākā valsts valodas prasme. Sokolovska kunga 7.priekšlikumā ir teikts, ka tas varētu būt Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis. Komisija šādu priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa Balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. - deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 33, atturas - 29. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Kudums. Aizsardzības un iekšlietu komisija izstrādāja 8.priekšlikumu, kurā ņēmām vērā arī Saeimas deputāta Cileviča kunga priekšlikuma daļu, kurā sacīts, ka šajā sabiedrībā ir jābūt vismaz vienam sertificētam detektīvam. Lūdzu atbalstīt 8.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Līdz ar to vairs nav Balsojams 9. un 10.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 9. un 10.priekšlikumu.

Dz.Kudums. 11. - Saeimas deputāta Dobeļa kunga priekšlikums - ir pieņemts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 12. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums un arī nākamais - 13. - Segliņa kunga priekšlikums ir identiski. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 12. un 13.priekšlikumam.

Dz.Kudums. Labuckas kundzes priekšlikumu komisija atbalstīja precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 14.priekšlikumu.

Dz.Kudums. 15. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. (Starpsauciens: "Balsot!") Balsojumu pieprasīja? Es atvainojos. Lūdzu Balsojumu par 15. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 16, atturas - nav. Priekšlikums pieņemts.

Dz.Kudums. 16. - tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Kudums. 17. - tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikumu - komisija pieņēma precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 17.priekšlikumu.

Dz.Kudums. 18. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 19. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, kurā ir iestrādāts, ka līdz ar likuma pieņemšanu tagad sertifikātus varēs saņemt tie cilvēki, kuri ir strādājuši Latvijas Republikas tiesībaizsardzības iestādēs, nevis pirms tam. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 19.priekšlikumu.

Dz.Kudums. 20. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Noraidīts ir Sokolovska kunga priekšlikums nr.21.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 22. - iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Komisija to pieņēma precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Kudums. 23. - Sokolovska kunga priekšlikumu - komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 24. - iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 24.priekšlikumu.

Dz.Kudums. 25. - tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums. Komisija pieņēma precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Kudums. 26. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Arī 27. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas
priekšlikumu - lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 27.priekšlikumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 28. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 29. - tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums - pieņemts komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Kudums. 30. - iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 31. - tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 32. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 33. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Atbalstu komisijā guva 34. - tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 34.priekšlikumu.

Dz.Kudums. 35. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Komisija noraidīja 36. - Saeimas deputāta Cileviča kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Kudums. 37. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Noraidīts komisijā tika 38. - Saeimas deputāta Cileviča kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Kudums. Noraidīts tika arī 39. - iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 39.priekšlikumu.

Dz.Kudums. Noraidīts tika arī 40. - tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 41. - Sokolovska kunga priekšlikums - komisijā tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Kudums. 42. - tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums - komisijā tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 43. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 43.priekšlikumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 44. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 45. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu par likuma spēkā stāšanās kārtību. Taču ir viena problēma sakarā ar to, ka mēs izņēmām no sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”. Mums būs ļoti operatīvi septembrī jāstrādā, lai šie likumi abi kopā stātos spēkā vienlaicīgi, jo tur ir saskaņotas normas.

Lūdzu atbalstīt 45. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 45.priekšlikumu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Detektīvdarbības likums” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - 13. Likums pieņemts.

Nākamais - likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - Jānis Esta. Lūdzu!

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr. 3361.

1. - deputāta Gaigala priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Esta. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts ar redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 4. - deputāta Gaigala priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 6. - deputāta Gaigala priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 7. - deputāta Gaigala priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vārds Jānim Gaigalam. Lūdzu!

J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es gribu teikt tiešām lielu paldies Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai par darbu pie šiem grozījumiem Profesionālās izglītības likumā, jo tika izdarīts ļoti nopietns darbs. Tika ļoti rūpīgi izanalizēti visi panti, kas skar koledžu izglītību, un ieviesta daudz lielāka skaidrība un kārtība šajā izglītības pakāpē jeb veidā.

Otrkārt, esmu pārliecināts, ka šīs izmaiņas dos reālu impulsu sakārtot koledžu sistēmu. Šeit vienkārši un tieši ir definēts, kas ir koledžas. Koledžas ir koledžas. Koledžas izglītība ir koledžas izglītība. Un nav neviens pašreiz jāmāna. Latvijā pēc būtības vēl nav nevienas koledžas. Ir akreditētas dažas atsevišķas izglītības programmas, ir atsevišķi tehnikumi, kuriem ir ievirze uz koledžas izglītības sniegšanu; dažu augstākās izglītības programmu sākumdaļa ir nosaukta par koledžas izglītību, dažas citas mācību iestādes vienkārši sauc sevi par koledžām, bet tā nav koledžas izglītība. Šie likuma grozījumi dos iespēju daudz precīzāk to visu realizēt dzīvē.

Konkrēti par šo priekšlikumu - par 7.pantu. Es domāju, ka tas ir loģisks un absolūti nepieciešams papildinājums. Papildinājums ir ļoti īss. Spēkā esošajā likuma redakcijā ir teikts, ka Ministru kabinets nosaka profesiju standartus. Savukārt priekšlikumā ir rakstīts, ka Ministru kabinets nosaka profesiju standartus un to izstrādes kārtību. Tas ir absolūti loģisks punkts, jo profesiju standartu izstrādē, kā jūs redzat arī tālākajos pantos, ir minēta citu ministriju kompetence, kā arī arodbiedrību, darba devēju organizācija un citu organizāciju kompetence, visur ir runāts par iespējamu sadarbību un piedalīšanos profesiju standartu izstrādē. Tā tas ir arī pašreizējos grozījumos. Turpmākajos priekšlikumos - 12. un 24. priekšlikumā - ir paredzēta konkrēta atbildība par profesiju standartu izstrādi. Taču, kā mēs zinām, atsevišķa ministrija, šinī gadījumā Izglītības un zinātnes ministrija, nevar noteikt kārtību, kādā valsts institūcijām vai nevalstiskām institūcijām piedalīties vai sadarboties attiecīgo profesiju standartu izstrādē. Tātad tas priekšlikums būs loģisks sākumpunkts, lai iedarbinātu gan pārējos jau esošos pantus, gan grozījumus, kas tiks izdarīti.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, pēc būtības atbalstīja šo priekšlikumu kā tādu. Arī Juridiskais birojs to atbalstīja. Vienkārši organizatorisku jautājumu dēļ tas sākumā nebija iekļauts tabulā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Estas kungs!

J.Esta. Godātie deputāti! Nevaru līdz galam piekrist deputātam Gaigala kungam, jo Ministru kabinetam būs grūti noteikt kārtību, kādā izstrādājami šie standarti. Ministru kabineta funkcija ir noteikt standartus. Tālākajā priekšlikumā ir teikts, ka Izglītības un zinātnes ministrija organizē... organizē ar visām šīm sabiedriskajām organizācijām, ko nupat šeit uzskaitīja Gaigala kungs... Tā ka komisija 7.priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu Balsojumu! Ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par 7. - deputāta Gaigala priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 32. Priekšlikums pieņemts.

J.Esta. 8. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums. Tas ir atbalstīts daļēji un iestrādāts 9. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 8. un 9.priekšlikumu.

J.Esta. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 11. - deputāta Gaigala priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 12. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 11. un 12.priekšlikumu.

J.Esta. 13.- atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 15. - deputāta Gaigala priekšlikumu - atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Esta. 16. - deputāta Gaigala priekšlikumu - atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Esta. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 20. - deputāta Gaigala priekšlikums - ar redakcionāliem labojumiem atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 21. - deputāta Gaigala priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Esta. 22. - deputāta Gaigala priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 22.priekšlikumu.

J.Esta. 23. - deputāta Gaigala priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 24. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 23. un 24.priekšlikumu.

J.Esta. 25. - deputāta Gaigala priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 26. - deputāta Gaigala priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 28. - deputāta Gaigala priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 29. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 28. un 29. priekšlikumu.

J.Esta. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 31. - deputāta Gaigala priekšlikums - daļēji atbalstīts un iekļauts 32. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 31. un 32.priekšlikumu.

J.Esta. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 34. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs vārds Guntim Dambergam. Lūdzu!

G.Dambergs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja biedra kungs! Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka absolūti lielākā daļa profesionālās ievirzes izglītības iestāžu ir Kultūras ministrijas rūpju lokā, es gribētu izmantot gadījumu un izteikt vislielāko pateicību visiem Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem, kuri ir ļoti veiksmīgi iestrādājuši Profesionālās izglītības likumā normu par profesionālās ievirzes izglītības iestādēm. Varētu pat teikt, ka šī norma ir ļoti perspektīva. Nākotnē tā ievērojamā mērā sakārtos profesionālās ievirzes izglītības iestāžu sistēmu un ļaus tai darboties vēl labāk, nekā tas ir bijis līdz šim. Atbildīgās komisijas izstrādātais 36.priekšlikums ir par pārejas noteikumu 4., 5. un 6.punkta redakciju.

Aicinu cienījamos deputātus ar izpratni pieiet šīs likuma normas izskatīšanai un balsot par šo priekšlikumu pa daļām - atsevišķi par pārejas noteikumu 4., 5. un 6.punktu. Mēģināšu paskaidrot, kādēļ. Šā priekšlikuma trešā daļa, proti, pārejas noteikumu 6.punkts, pauž, manuprāt, ļoti pamatotu un atbalstāmu ieceri - noteikt termiņu, līdz kuram visām šādām pašvaldību iestādēm - profesionālās ievirzes izglītības iestādēm - ir jāveic akreditācija, lai tās varētu cerēt uz valsts finansējuma saņemšanu pedagogu algām. Ir noteikts konkrēts termiņš, līdz kuram šis darbiņš ir jāpadara. Diemžēl nekur šajā likumā mēs neatrodam norādi par to, kas notiks ar tām pašvaldību profesionālās ievirzes izglītības iestādēm, kuras šajā termiņā būs veiksmīgi akreditējušās. Šāda norma noteikti būtu jāiestrādā likumā nākamreiz, kad tiks veikti tā grozījumi. Pašreizējā redakcija ir divdomīga, un es aicinu kolēģus deputātus neatbalstīt pārejas noteikumu 6.punkta šādu redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai vēlaties, Estas kungs, piebilst vēl ko komisijas vārdā?

J.Esta. Traktējums šeit ir dažāds. Es aicinu balsot par 36.priekšlikumu. Var balsot pa daļām, kā ir ierosināts. Kā deputāti izlems.

Sēdes vadītājs. Tātad vispirms mums jābalso par deputāta Damberga priekšlikumu - balsot par 36.priekšlikumu pa daļām. Kas ir par šo deputāta Damberga priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! pa daļām.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 36.priekšlikuma pirmo daļu, tas ir, par pārejas noteikumu 4.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - nav. Priekšlikuma pirmā daļa pieņemta.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 36.priekšlikuma otro daļu, tas ir, 5.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - nav. Priekšlikuma otrā daļa ir pieņemta.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 36.priekšlikuma trešo daļu - 6.punktu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - nav, atturas - 76. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad 36. - atbildīgās komisijas priekšlikuma trešās daļas 6.punkts nav pieņemts.

J.Esta. Godātie deputāti! Balsosim par likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts ir pieņemts.

J.Esta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3363 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu””. Komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

P.Salkazanovs. Arī 2.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta arī 2.priekšlikumu.

P.Salkazanovs. Paldies. Lūdzu balsot par likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu”” trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Sagatavojot trešajam lasījumam grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, atbildīgā komisija ir saņēmusi un izvērtējusi 19 grozījumus.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 2. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 4. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. Tāpat 5. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. 6. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums - ir pieņemts daļēji un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 6.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Tas pats attiecas uz 7. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 9. - deputāta Bartaševiča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vārds deputātam Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Lai būtu labāk saprotama mana priekšlikuma būtība, sniegšu pāris situāciju aprakstu. Bezmiegs daudziem ir ļoti labi pazīstama nelaime, un tā cēlonis ir nevis kāda slimība, bet gan tas, ka jūs dzīvojat daudzdzīvokļu mājā, kuras pirmajā stāvā ir izvietots neliels, bet ļoti trokšņains krodziņš. Otrais gadījums. Mājā ir seši dzīvokļi, bet tās elektrosadales skapis atrodas frizētavā, kas izvietota tajā pašā mājā, un avārijas gadījumā piekļūšana šim skapim var notikt tikai ar īpašnieka atļauju. Līdz ar to mājas iemītnieki var sēdēt bez elektrības daudzas dienas, ņemot vērā to, ka frizētava nefunkcionē, bet īpašnieku nevar atrast vispār.

Par to, ka dzīvojamo māju īpašniekiem nav tiesību ietekmēt to, kas notiek viņu mājas pirmajā stāvā, var runāt bezgalīgi, un arī es tomēr pilnībā neapņemos atrisināt šo problēmu, šīs dzīvokļu īrnieku un neapdzīvotās telpas īpašnieku attiecības katras dzīvojamās mājas ietvaros, bet daļēji to būtu iespējams izdarīt, ja likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” tiktu ieviesta norma, kas jau ir atrunāta Civillikuma 1037.pantā. Proti, mājas iedzīvotājiem ir jādod tiesības privatizēt neapdzīvojamās telpas, kas atrodas viņu mājā, uz atvieglotiem noteikumiem - tādiem pašiem, kādi ir, pieņemsim, zemes īpašniekiem vai īrniekiem, telpu nomniekiem.

Saskaņā ar jauno kārtību secība varētu būt šāda. Sākumā neapdzīvoto telpu piedāvā privatizēt esošajiem nomniekiem, ja, protams, viņiem nav nomas maksas vai nodokļu parādu. Pēc tam pirmpirkuma tiesības pāriet uz dzīvojamo māju kopīpašniekiem. Un tikai pēc tam, ja viņi, pieņemsim, neizmanto šīs tiesības, telpas būtu nododamas izsolēs visiem pārējiem. Iepriekš minētās kārtības priekšrocības ir acīm redzamas. Visumā tad mājā saimniekos viens īpašnieks, un tad neapdzīvotās telpas tiks izmantotas nevis viena uzņēmēja interesēs, bet gan ņemot vērā iedzīvotāju viedokli. Tātad īrnieki paši izlems, vai viņi izmantos telpas savām vajadzībām vai iznomās tās citiem, nosakot, protams, telpu izmantošanas mērķi.

Tieši tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un balsot ne tikai par šo konkrēto priekšlikumu, bet par visu paketi, kurā ir četri priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Debatēs pieteikušos vairs nav. Vai komisijas vārdā vēlaties ko teikt, Lagzdiņa kungs?

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Šo Bartaševiča kunga priekšlikumu, piedaloties priekšlikumu apspriešanā Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas ekspertiem un Saeimas Juridiskā biroja ekspertiem, atbildīgā komisija nepieņēma vairāku apsvērumu dēļ.

Pirmām kārtām šajā piedāvātajā normā nav reglamentēta šāda situācija: ja, piemēram, simtsdzīvokļu mājā kāds no dzīvokļa īpašniekiem atsakās izmantot Bartaševiča kunga piedāvātās tiesības, tad kādas tiesības ir pārējiem šā dzīvokļa īpašniekiem. Citiem vārdiem sakot, šī norma, kolēģi, ir deklaratīva, jo, iedomāsimies, ka, teiksim, 119.sērijas 121 dzīvokļa īpašniekiem būs jāvienojas par to, ka viņi privatizē un kā kopīpašumu pirmajā stāvā iegādājas esošos 50 kvadrātmetrus, teiksim, frizētavas telpas. Jūs varat, kolēģi, jau iedomāties, kādas problēmas būtu ar šo telpu apsaimniekošanu.

Šīs tiesības, ko ierosina Bartaševiča kungs, ir teorētiskas, jo dzīvokļu īpašnieki nekādā gadījumā nespēs vienoties par šo telpu privatizāciju. Turklāt atsauce uz Civillikuma attiecīgo pantu ir nekorekta, jo Civillikums nenosaka privatizācijas kārtību, bet gan kopīpašniekiem paredz pirmpirkuma tiesības, iegādājoties kādu nekustamā īpašuma daļu, kuru pārdod tās īpašnieks. Tādējādi, godātie kolēģi, mēs noraidījām šo normu kā nerealizējamu, kā tādu, kas apgrūtina apsaimniekošanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. - deputāta Bartaševiča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 8, atturas - 48. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Līdz ar to 10. un 11.priekšlikums nav pieņemams... Un arī 12.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Tā kā mēs nepieņēmām Bartaševiča 9.priekšlikumu, tad arī 14.priekšlikums nav Balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Tas pats attiecas uz 16.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Arī 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 19.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Aicinu pieņemt galīgajā, trešajā, lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu!

Nākamais likumprojekts - "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Razminovičs. Lūdzu, Razminoviča kungs!

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3369.

1.priekšlikumu izstrādājusi atbildīgā komisija, un komisija pati to, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 2.priekšlikums nav Balsojams, jo tas tika nobalsots iepriekšējā sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 3. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un komisija pati to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. Līdzīgi atbalstīts ir arī 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas precizē terminu “būvdarbi”.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 5., 6., 7. un 8.priekšlikums nav Balsojami, jo tie jau tika nobalsoti iepriekšējā sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Razminovičs. 9. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un komisija pati to, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 10. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un komisija pati to, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 11.priekšlikums nav Balsojams, jo tas tika nobalsots jau iepriekšējā sēdē. Līdzīgi ir ar 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 11. un 12.priekšlikumu.

A.Razminovičs. 13. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Protams, vajag pieļaut pēc iespējas mazāk izņēmumu, ja mēs gatavojamies pieņemt likumprojektu par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām, bet tomēr daži šādi izņēmuma gadījumi te, manuprāt, būtu atbalstāmi.

Likumprojekta esošais teksts nosaka, ka noteikt iepirkumu, kas saistīts ar valsts drošību, aizsardzību, valsts materiālo rezervju veidošanu pēc attiecīgās ministrijas iesnieguma, ja to ir atbalstījis Ministru kabinets, arī var pieskaitīt pie izņēmumiem. Protams, valsts drošības un aizsardzības jautājumi var būt arī konfidenciāli, un tāpēc, manuprāt, tomēr nav iespējams atbalstīt 14. - atbildīgās komisijas priekšlikumu, jo komisija uzskata, ka pēc iespējas mazāk šādu izņēmumu ir jāatstāj likumā. Tomēr tajā pašā laikā gandrīz visu frakciju deputāti dažādās sarunās saka: “Izlabosim šo normu vēlāk!” Kāpēc vēlāk? Manuprāt, mums vienkārši nav jāatbalsta komisijas priekšlikums.

Protams, arī sabiedrība par atklātumu “Delna” bija lūgusi nodrošināt pēc iespējas lielāku atklātību šim likumam, bet valsts drošībā un aizsardzībā tomēr ir arī konfidenciālas lietas, tāpēc, manuprāt, šoreiz vajadzētu vienoties par to, ka 14.priekšlikumu mēs neatbalstām! Tātad šis izņēmums ir pieļaujams tikai vienā gadījumā - ja pēc konkrētā ministra konkrēta priekšlikuma par to ir lēmis Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kuduma kungs, vai jums pietiks ar 3 minūtēm? Līdz pārtraukumam ir atlikušas trīs minūtes. (No zāles dep. Dz.Kudums: “Pietiks!”)

Lūdzu, Kuduma kungs, kā nākamais debatētājs.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Es tomēr lūgtu atbildīgajai komisijai šo 14.priekšlikumu atsaukt, jo šeit tik tiešām ir runa par valsts iepirkumu, kas saistīts ar valsts drošību un aizsardzību un ar valsts materiālo rezervju veidošanu. Pie tam tur vēl skaidri un gaiši ir pateikts, ka tas notiek pēc attiecīgās ministrijas iesnieguma, ja tā nolēmis Ministru kabinets, tātad ja ir uzliktas visas barjeras.

Es kaut kā nevaru iedomāties, ka tad, ja mūsu armijai būtu jāiepērk, teiksim, patronas, lielgabali, kāda cita munīcija vai pat formas tērpi, mēs rīkotu publisku izsoli vai kaut kādu starptautisku tenderi. Tas, manuprāt, būtu vienkārši smieklīgi, ja mēs tik tālu nonāktu.

Piekrītot, ka ir jāsašaurina šis loks, tomēr attiecībā uz valsts drošību un aizsardzību, uz tās materiālajām rezervēm, tas būtu jāatstāj. Es lūdzu atbildīgo komisiju šo priekšlikumu atsaukt.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam Violai Lāzo. Lūdzu!

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamās deputātes un godājamos deputātus no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātus lūdzu uz komisijas sēdi pēc 15 minūtēm - pulksten 12.45 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Imantam Burvim.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie Parlamentārās izmeklēšanas komisijas kuģniecības un citu objektu privatizācijas jautājumā deputāti, lūdzu uz sēdi 209.telpā Jēkaba ielā 10/12, tātad Sociālo un darba lietu komisijas telpās pēc 5 minūtēm.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Andrim Bērziņam. Lūdzu!

A.Bērziņš (Jaunā frakcija).

Cienītie Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas locekļi, lūdzu jūs uz komisijas sēdi, kas notiks Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas telpās! Lūdzu pēc 5 minūtēm pulcēties burtiski uz 15 minūšu ilgu komisijas sēdi!

Sēdes vadītājs. Bartaševiča kungs, lūdzu, nolasiet izdruku!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Gunārs Freimanis, Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Pēteris Apinis, Edvīns Inkēns, Vaira Paegle un Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Turpinām Saeimas 5.jūlija ārkārtas sesijas sēdi.

Izskatām likumprojektu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”. Trešais lasījums.

Mēs apturējām debates, kad bijām nonākuši pie 14.priekšlikuma.

Nākamais debatēs runās Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Sēdes vadītāja kungs! Dāmas un kungi! Kā teiktu Mačatiņš - re če nu, kur bijām, tur palikām!

Pagājušajā sēdē, konstatējuši, ka ir izņēmumi, un negribēdami papildināt likumu ar jaunu izņēmumu, ko ierosina tieslietu ministre Labucka, mēs nolēmām likumprojektu atsaukt un maksimāli izņemt izņēmumus no šā likuma ārā.

Atbildīgā komisija sanāca uz savu sēdi un pieņēma atbildīgās komisijas ierosināto variantu - aicinājumu izslēgt 4.panta pirmās daļas 9.punktu. Tur,
9.punktā, ir ierakstīts kā āmen baznīcā: “noteiktu iepirkumu, kas saistīts ar valsts drošību, aizsardzību, valsts materiālo rezervju veidošanu un valsts materiālo vērtību nodrošināšanu, ja pēc attiecīgās ministrijas iesnieguma tā nolēmis Ministru kabinets;”. Pievērsiet uzmanību vārdiem “saistīts ar”!

Mēs, izlasot šo redakciju, saprotam, ka pilnīgi viss ir saistīts ar valsts drošību - iedzīvotāju labklājība ir saistīta ar valsts drošību, arī jaunu būvju celtniecība pašvaldībās, neapšaubāmi, ir saistīta ar valsts drošību. Te nemaz nav runa par patronu pirkšanu, par ieroču pirkšanu, tādu, no kuriem Latvijas Republika nav tikusi vaļā vēl tagad, bet kaut kādā veidā mēģina pazīstamajai firmai “Katrim Stella” aizsūtīt tos atpakaļ.

Un te taču ir arī vārdi “valsts materiālo rezervju veidošanu”. Neviens īsti nesaprot, ko šis termins nozīmē un kas šīs rezerves veido.

Atbildīgā komisija pēc debatēm pagājušajā sēdē, kurā tika asi izteikti viedokļi, ka šis punkts ir tiešs ceļš uz to, ko Valsts prezidente pieminēja Zalcburgā - uz korupciju -, nolēma likumprojektu atsaukt. Tā arī izdarījām - atsaucām. Kad mēs tā izdarījām un atsaucām, tad pamodās Aizsardzības ministrija. Aizsardzības ministrija saka: mums ir jāiepērk “fantomi”, un neviens nedrīkst zināt, vai tie būs MIG-29, E-16, F-14 vai bumbvedēji BI-52, kurus vairs neizmanto “vjetkongu” bombardēšanai. Vārdu sakot, sākās atkal problēmas, un šodien mēs jau esam gandrīz gatavi atstāt… vismaz aicinām minēto punktu atstāt likumprojektā.

Es domāju, tā būtu nepareiza rīcība, jo jebkurš izņēmums ved uz izņēmumu skaita paplašināšanu; pie tam, ja tiek ārkārtīgi plaši traktēts izņēmums, kas saistīts ar valsts drošību, tad Ministru kabinets var pēc attiecīga ministra prasības palikt zem šī izņēmuma jebkuru valsts vai pašvaldību pasūtījumu.

Tāpēc es tomēr vēršos ar aicinājumu pie atbildīgās komisijas, lai gan šis ir jau trešais lasījums. Tā kā likums stāsies spēkā tikai nākamajā gadā - 2002.gada 1.janvārī -, varbūt tomēr komisijai, Aizsardzības ministrijai, Ministru kabinetam, Satversmes aizsardzības birojam, visām ieinteresētajām pusēm vajadzētu strādāt pie jautājuma, kā atrisināt šo problēmu. Jo tiešām gadās, ka ir lietas, kuras mēs nevaram izsludināt internetā. Es nezinu, ko viņi tur pērk… Teiksim, Kamaldiņam mēs pagājušā gada budžetā iedevām
1 miljonu noklausīšanās ierīcēm, bet es neesmu dzirdējis, ka attiecībā uz šo noklausīšanās ierīču pirkšanu būtu izsludināts tenderis. Un nebūtu jau arī pareizi tādu izsludināt, jo tie, kurus gribēs noklausīties, varēs nodrošināties pret šīs sistēmas darbību, ja zinās, kas tā ir par sistēmu, kas tiek iepirkta.

Acīmredzot mums ir likumā jāietver imperatīva norma, ka neattiecas uz iepirkumiem, kuriem ir piemērojams likums par valsts noslēpumu. (Es mēģinu improvizēt, kā tas likums nākotnē varētu izskatīties.) Šādā veidā mēs, protams, dažas problēmas varam atrisināt. Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas iesniegto 14.priekšlikumu - izslēgt 4. panta pirmās daļas 9.punktu, kurā tiek runāts ļoti vispārīgi un par ārkārtīgi vispārīgām lietām tiek pieņemts izņēmums likumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vienmēr rada izbrīnu visi tie izņēmumi. Kāpēc te tika iestrādāts šis punkts - 9.punkts? Nu tas ir jāpasaka tieši - lai varētu čiept vai, citādi sakot, zagt. Un daudz! Kas kontrolē iepirkumus Aizsardzības ministrijā? Neviens tos nekontrolē! Ko viņi grib, to viņi dara! Kā var Aizsardzības ministrijai būt ofšora zonā reģistrēta firma? Aizsardzības ministrijai! Pasakiet, lūdzu, kā tas var būt! Vecie, no Slovēnijas atvestie ieroči līdz pat šim laikam - jau kādus četrus piecus gadus - glabājas Latvijā. Kas tas bija par darījumu? Vai tad tik tiešām mūsu militāristi neatšķir, kas ir vecs ierocis un kas ir jauns? Kāpēc ir atvērts Tallinas ielā veikals, kurā tirgojas ar visdažādākajām Zviedrijas armijas formām? Kas to finansē? No kurienes parādījušās tās formas? Kas ir redzējis aprēķinus par valsts materiālajām rezervēm? Kur tās glabājas? Kā tās tiek nomainītas, lai nenovecotu? Kā tiek iepirkta degviela un kur tā glabājas, un kur tā tiek izlietota? Kur ir tie visdažādākie izsludinātie tenderi un iepirkuma cenu salīdzināšana? Nekā tāda nav.

Kāpēc mūsu armija vispār atgādina Otrās pasaules kara tehnikas teatrālu izrādi? Paskatieties, kā apģērbti mūsu armijas karavīri! Pirmkārt, pēc konstrukcijas formas apģērbi ir nejēdzīgi. Otrkārt, tie ir pašūti no sieviešu kostīmu auduma. To taču nevar nēsāt veselu gadu, tas audums neiztur to. Tālāk. Cepures. Paskatieties uz tām cepurēm! Vai tad tā cepure pasargā kareivja galvu no lietus? Nē! Zābaku zoles pārlūst vai nokrīt jau pēc divām trijām dienām, kad pastaigāts pa mežu. Uz gultām ir 15 gadus veci matrači, un gultasveļa ir aizvēsturiska. Maizi zaldātiem dod trīs dienas vecu… ar tādu viņus baro… Paskatieties, - desmit gadu garumā… veselu desmit gadu garumā, mēs nevaram apģērbt un pat ne riktīgi pabarot 6000 cilvēkus! Paskatieties, kā klājas kareivjiem nakts dežūrās! Vai mūsu armijas zaldāti saņem kaut tēju bez maizes vai ar maizes gabaliņu? Nav tas tā! (Starpsauciens: “Nevar būt!”) Kā viņi sešos vakariņas paēd, tā iztiek neēduši līdz astoņiem rītā. Pamēģiniet nosēdēt dežūrā!

Nav elementāru uzskates līdzekļu. Aizejiet un paskatieties, kas notiek kazarmās! Paskatieties fotogrāfijas, kuras izvietotas uz dēļiem un kuras parāda, kā viņi atpūšas! Tas taču ir kaut kas no tādām filmām, kuras jau vispār parādīt vairs nevar.

Tagad par materiālajām rezervēm. Kas notiek Lubānas ielā ar materiālo rezervju noliktavām? Kāpēc tās veic kaut kādas komerciālas darbības?

Tāpēc izņēmumus nevar atbalstīt, un atbildīgās komisijas ierosinājums izslēgt 4.panta pirmās daļas 9.punktu ir pareizs. Tas punkts ir jāizslēdz laukā. Nevar būt nekādu izņēmumu! Kur ir izņēmumi, tur ir krāpšana.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamajam debatēs vārds Normundam Pēterkopam - Aizsardzības ministrijas parlamentārajam sekretāram. Lūdzu, Pēterkopa kungs!

N.Pēterkops (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamie Saeimas deputāti! Es gribu izteikt Aizsardzības ministrijas viedokli par atbildīgās komisijas iesniegto 14.priekšlikumu un arī par iepriekšējo debatētāju teikto.

Aizsardzības ministrija ir pēdējos gados - kopumā kādas četras reizes pa trijiem gadiem - lūgusi Ministru kabinetu pieņemt lēmumu, ka attiecīgo preču iegādei vai pasūtījumam netiek piemērots likums “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”. Pēdējais bija tas gadījums, kad Latvijas valdība nolēma pievienoties Igaunijas valdības lēmumam iegādāties radaru. Faktiski tātad šie ir tādi īpaši gadījumi, kas tiešām ir saistīti ar valsts drošību un aizsardzību, nevis tie gadījumi, ko minēja Bojāra kungs, kurš runāja par kaut kādu preču - par apģērba un tamlīdzīgu preču -iegādi.

Aizsardzības ministrija nekad nav vērsusies Ministru kabinetā ar lūgumu rīkot par zābaku iegādi vai par formas tērpu iegādi slēgtus konkursus vai vispār nerīkot konkursus. Tādi gadījumi mums nav bijuši, un tādus mums nevar pārmest.

Ļoti labu priekšlikumu izteica Leiškalna kungs. Viņš sacīja, ka varētu tikt izdarīts likuma labojums laika posmā līdz 1.janvārim, kad likums stāsies spēkā. Savukārt Aizsardzības ministrija tomēr atbalsta to viedokli, ka tad, ja Saeima šobrīd pieņemtu otrajā lasījumā pieņemto redakciju, to varētu uzlabot līdz 1.janvārim, kad likums stāsies spēkā. Tātad aicina atstāt spēkā to redakciju, kura tika pieņemta otrajā lasījumā un kuru bija iesniegusi valdība.

Es varu minēt pāris gadījumus, kādos šobrīd mēs redzam, kur ir problēmas, kuru dēļ mums būs grūti piemērot likumu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”, rīkojot atklātus vai slēgtus konkursus. Faktiski arguments ir tāds, ka varētu rīkot slēgtu konkursu. Arī slēgts konkurss šobrīd izvirza prasību dot visu šo informāciju par iegādi, ievērot atklātības principu. Tas nozīmē to, ka nav nekas tāds noslēpjams un ir jādod sabiedrībai iespēja iepazīties ar visu attiecīgo informāciju. Taču saistībā ar valsts drošību ir lietas, kas ir konfidenciālas. Mēs nevaram dot visiem, laist atklātībā informāciju par to, kāda tipa ieročus vajadzētu iegādāties vienā vai otrā gadījumā. Tāpēc konfidenciāls raksturs pastāv šādai informācijai. Tas jautājums šobrīd šajā likumā nav atrisināts. Tas ir jāatrisina, vai nu turpmāk izdarot likumā grozījumus, vai arī atstājot šobrīd Ministru kabinetam šā jautājuma izlemšanu.

Jāņem vērā vēl tāda lieta, ka iegāde bieži vien tiek realizēta caur NATO Uzturēšanas un apgādes aģentūru NAMSA. Šai aģentūrai ir vislielākā datu bāze specifisku preču iegādei, tai ir zināmi vislielākie attiecīgo preču ražotāji un piegādātāji. Situācija ir tāda, ka NATO valstis caur šo aģentūru tās pasūta un faktiski šī aģentūra ir tā, kas rīko šādus konkursus un izvēlas pretendentus. Valsts, kas tās pasūta, tikai pārskaita attiecīgo finansējumu. Mums tas jāņem vērā, jo aizsardzības jomā mēs vairs nestrādājam vieni paši un tas darbs vairs nav tikai mūsu interesēs, tas faktiski ir jau visu NATO valstu interesēs.

Arī realizējot Baltijas valstu aizsardzības kopīgos projektus, ir jautājumi, kurus faktiski visas trīs valstis, kopā izstrādājot projektus, saskaņo. Saskaņo, kāds, vienu vai otru drošības pasākumu realizējot, jāveic pasūtījums, kāda prece jāiepērk. Arī šinī gadījumā konkursu rīkošana faktiski ir gandrīz vai neiespējama.

Konkursu rīkošana ir neiespējama arī tādā gadījumā, ja no kādas no mūs atbalstošajām valstīm ir saņemts kāds sūtījums vai dāvinājums. Kad attiecīgā prece - tā varētu būt lidmašīna vai kāda cita tehnika - ir pēc kāda laika jāremontē, tad attiecīgā valsts, kas to ir dāvinājusi, parasti ir arī tā, kas varētu šo tehniku salabot, uzturēt kārtībā. Arī šādā gadījumā konkursu rīkošana ir faktiski neiespējama.

Tā ka ir vairāki šādi objektīvi gadījumi, kuros Aizsardzības ministrijai būtu jāvēršas pie Ministru kabineta ar lūgumu nepiemērot tiem šā likuma normas.

Tie ir daži piemēri, ko es jums minēju, lai parādītu, kāds ir Aizsardzības ministrijas viedoklis. Mēs aicinām deputātus šobrīd likumā atstāt otrajā lasījumā pieņemto redakciju, un varbūt pēc tam būtu jauns likuma grozījums, un tad varētu šo redakciju precizēt, lai nebūtu mēģinājuma palikt zem šā panta normām varbūt tādas ļoti plašas lietas, kādas deputāti šeit minēja. Lai gan es neticu, ka Ministru kabinets varētu kaut kādu šādu apšaubāmu lietu atbalstīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais runās Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Mēs neviens neticam apšaubāmām lietām, bet no “Latvenergo” kases 3 miljoni pazuda, un, cik es zinu, par to naudiņu vēl kāds partiju ir uztaisījis.

Tagad varam runāt tālāk. Visumā piekrītu Pēterkopa kungam, ka ir gadījumi, kad atklāts konkurss neder. Vienkārši noslēpumainības dēļ. Ne jau tāpēc, ka mums kādu tanku ir uzdāvinājuši krievi vai čehi, kas uzdāvina lietotu mašīnu tikai vienā nolūkā - lai mēs pie viņiem to remontētu un iztērētu par šo mašīnu daudz vairāk naudas, nekā tā vispār maksā. Taču mēs nevaram piekrist - vismaz es nevaru piekrist - Pēterkopa kunga viedoklim, ka šī problēma ir jāatstāj likumā, trešajā lasījumā jāpieņem negatavs likums, kas ir ar ārkārtīgi plaši interpretējamu normu, zem kuras var “pabāzt” jebkuru izņēmumu, kāds vien varētu būt šajā pasaulē. Mums ir jāpieņem likums, kurā ir samazināts izņēmumu skaits. Ja attiecīgais resors (es šeit domāju Aizsardzības ministriju), ir ieinteresēts un spēj pierādīt parlamentam, ka ir vajadzīgi daži izņēmuma gadījumi, ka ir vajadzīgas normas, kas atklātību, kuru prasa minētais likums, pakļautu Valsts noslēpuma likumam, tādā gadījumā parlaments līdz 1.janvārim varētu pieņemt likuma labojumus steidzamības kārtā un es apsolu, ka mūsu komisija ir gatava to darīt. Taču ir pilnīgi precīzi jānosauc katra lieta, katrs valsts pasūtījums un katrs valsts iepirkums, kuram ir piemērojams likums par informācijas atklātību, tas ir, Valsts noslēpuma likums.

Tā ka, Pēterkopa kungs, es tomēr aicinu jūs atteikties no nolūka kavēt parlamentam šā punkta izslēgšanu un aicinu Aizsardzības ministriju sagatavot normu, kurā ir precīzi minēti šie izņēmuma gadījumi. Jo, kā jūs zināt par iepirkumiem militārajām vajadzībām, ne jau Latvijā, kur pērk ārkārtīgi maz, bet visā pasaulē, arī demokrātiskajā pasaulē, ieskaitot demokrātisko Franciju, Amerikas Savienotās Valstis, ilgus gadus liberāldemokrātu pārvaldīto Japānu, šādi iepirkumi ir tieši tā joma, kurā notiek vislielākā...

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, jūs esat pārsniedzis jums atvēlēto laiku.

K.Leiškalns. ... valsts līdzekļu zagšana.

Paldies, Pīka kungs, par aizrādījumu.

Ar to es beidzu. Aicinu uzturēt spēkā komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais runās Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Par kādiem noslēpumiem var runāt Latvijas armija, ja piedzērušies darbinieki no Aizsardzības ministrijas zaudē operatīvos dokumentus?

2000.gadā no Aizsardzības ministrijas budžeta nozuda 400 000 latu, kuri bija domāti kartogrāfijas darbiem. Kur tie palika? Vai kāds jums sniedza kaut kādus paskaidrojumus, vai tas tika izskatīts? Netika!

Nākamais jautājums. Kas ir tā dāma, kurai ir ekskluzīvas tiesības radīt formas tērpus Latvijas armijai? Kas tad tie ir vēl par brīnumiem? Konkurss Kauņā par naktskluba pirkšanu? Jūs redzējāt to Saeimā? Tas naktsklubs esot nopirkts it kā priekš armijas vajadzībām dzīvokļiem, lai gan tajā pašā laikā varēja parastus dzīvokļus nopirkt. Un no Slovākijas pirktais helikopters? Kas tad tur bija ar tiem konkursiem? Kādi vispār ir noslēpumi armijā? Vecie automāti, karabīnes, triecienšautenes, kuras pirms 30 gadiem ekspluatēja? Vai arī tie tanki, kas ir saņemti no Čehoslovākijas? Un Slovākijas uzdāvinātie lielgabali?

Varbūt atgriezīsimies pie tā, ka Vācija piedāvāja automātu patronas par 2 santīmiem, bet tās neņēma, toties nopirka par 10 santīmiem gabalā no draugiem, tā ka, redziet... Es jau nemaz nerunāju par tiem mašīnu remontiem, kur par 20 vai 15 gadu vecām mašīnām un katras mašīnas remontam izlieto pa 2,5 tūkstošiem latu katru gadu. Tad varbūt vajag nopirkt jaunu, lai to veco graustu desmit reizes neremontētu?

Tāpēc atbalstīt šādu priekšlikumu nevar. Nav nekādu tādu noslēpumu, un nav arī tādu jautājumu, kurus nevarētu atrisināt bez izmaiņām likumā, kas atļauj tik tiešām nelietderīgi izlietot valsts līdzekļus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais - Dzintars Kudums, otro reizi. Lūdzu, Kuduma kungs!

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Es tomēr lūgtu Bojāra kungam nopietnāk ieskatīties aizsardzības sistēmā un šobrīd paskatīties, kādos apstākļos karavīri dzīvo, un salīdzināt, tos, teiksim, ar situāciju pirms gadiem trijiem, jo šodien mūsu karavīri, nevis zaldāti... Un ir vēl arī daudzas arī citas lietas, tāpēc nevajag atcerēties, teiksim, ka viens kaut ko pazaudējis, un tā tālāk. Šādus gadījumus mēs varētu atrast jebkurā arī citā struktūrā ...

Tomēr, ja mēs runājam nopietni par šo iepirkumu, kas saistīts ar Aizsardzības ministriju, ar drošību un ar materiālajām rezervēm, tad mums ir skaidri un gaiši jāpasaka tas, vai mēs uzticamies Ministru kabinetam vai ne. Vai mēs uzskatām to par potenciālu blēdi, kas neatšķir šos pasūtījumus, kad var ļaut slepenā formā to izdarīt un kad - ne. Piedodiet man, bet kur tad mēs nonāksim? Ministru kabinets zina, kā rīkoties, un tas nekādā gadījumā nerīkosies tā, lai par katru sīkumu ministrija - Aizsardzības ministrija vai Iekšlietu ministrija - sniegtu, teiksim, šo lūgumu par izņēmumu. Nu nekādā ziņā!

Mums šeit ir jāatrod savstarpējais līdzsvars, ka likumdevējam ir jāpasaka, bet Ministru kabinets tad akceptē vai neakceptē no ministrijas saņemto iesniegumu. Un šeit, es domāju, tas arī ir pats galvenais jautājums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Anna Seile, otro reizi. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Laikam Saeimas tribīne ir vienīgā vieta, kur deputātam, runātājam, nav jāatbild par saviem vārdiem, ko viņš pasaka, jo, noklausoties Bojāra kunga pēdējo repliku, gribētos jautāt: vai tad tiešām Lietuva vai Slovākija ir jau okupējusi Latvijas armiju?

Sēdes vadītājs. Paldies.

Dzintars Ābiķis. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tā kā mūs tomēr klausās radioklausītāji, arī es gribētu noteikt vienu nelielu repliku.

Cienījamais Bojāra kungs! Tādā valstī kā Slovēnija mēs neesam iepirkuši ieročus. Slovēnija ir bijusī Dienvidslāvijas Republika, un tā nav Slovākija, kuru jūs acīmredzot domājāt. Un tā nav arī Čehoslovākija, ko jūs nosaucāt, kurā mēs esot iepirkuši ieročus, jo Čehoslovākija kā valsts sen vairs neeksistē. Tā ir Slovākija, cienījamais Bojāra kungs! Un vajadzēja būt tomēr nedaudz uzmanīgākam savos spriedumos, runājot par šādām lietām...

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Laikam visā pasaulē nav noslēpums, ka kara resors tā vai citādāk ļoti bieži pamatoti, bet vēl biežāk - nepamatoti, slēpjoties aiz vārdiem “valsts noslēpums”, tērē nodokļu maksātāju naudu. Tā tas ir visā pasaulē. Kārlis Leiškalns ne velti te jau nosauca vairākas iespējamās vietas, kas nav saistītas ar Latviju. Tomēr tā vai citādi, bet tāda ir pasaules prakse, ka tauta visvairāk grib zināt tieši par to naudu, kas aiziet kara resoram, kaut vai tāpēc, ka būtībā karot neviens negrib. Pat pati spēcīgākā valsts, lai arī kura sevi par tādu uzskatītu, arī karot negrib, bet visus karus grib veikt ar svešām rokām. Un tādā gadījumā, atbildot Dzintaram Kudumam uz viņa izteikumu: “Vai mēs ticam vai mēs uzticamies ministriem?” gribu sacīt, ka mums vispār nav tiesību viņiem uzticēties, mums viņiem ir jāskatās uz nagiem, jo tad, kad plūst liela nauda bez kontroles, pats godīgākais cilvēks tādā vietā agri vai vēlu var kļūt par lielu, skaistu blēdi.

Ņemot vērā to, ka neviens no iepriekšējiem ministriem, strādājot smagi, vaiga sviedros, nav palicis nabags un ka armija nav saņēmusi līdz galam visu naudu, kā arī atceroties tās mīļās, skaistās runas, ko mēs te runājam par virzību uz NATO, par to, kā ir jāpalielina budžets, tad, tā vai citādi, šeit ir nepieciešama skaidrība, jo te vairs nav svarīgi, vai parlaments uzticas valdībai. Pats smagākais ir tas, ka tauta vairs neuzticas ne valdībai, ne parlamentam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka, saglabājot tik plašu formulējumu, kāds ir šeit redzams, un runājot par valsts drošību, par valsts aizsardzību, un par valsts materiālo rezervju veidošanu... tātad ar valsts materiālo vērtību nodrošināšanu saistītiem valsts iepirkumiem, mēs nevaram radīt izņēmuma situāciju, jo tas, es domāju, ir pilnīgi lieki un kaitīgi, un tāpēc es aicinu šoreiz valdību veidojošās partijas, vismaz dažas, sadūšoties un nobalsot par šo priekšlikumu, tāpat kā to darījusi atbildīgā komisija. Šis Balsojums varbūt arī nebūs pilnīgi viennozīmīgs neuzticības izteikums valdībai, kā to teica Dzintars Kudums, bet zināmā mērā neticība tai redakcijai, kura šeit tiek piedāvāta. Tomēr katrā ziņā, ja valdību veidojošās partijas to uztvers kā neuzticības Balsojumu valdībai... nu ko, tad mēs jūs atbalstīsim šajā Balsojumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Arnis Kalniņš. Lūdzu!

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Daļēji atkārtojoties, cienījamie kolēģi, es gribētu tomēr pievērst jūsu uzmanību tam, kas šajā 9.apakšpunktā ir ietvertas lielas summas - tie ir vairāki desmiti miljonu latu. Vairāki desmiti miljonu latu! Un sevišķi nepieņemama ir valsts materiālo rezervju veidošana bez konkursiem, bez izsolēm un tā tālāk. To normāli dara pat visnedemokrātiskākajās valstīs, kur valsts rezervju veidošana notiek konkursa kārtībā. Tāpēc, protams, var būt labojumi šajā 9.apakšpunktā, to var saskaldīt sīkās daļās, lai veidotu sakarīgāku priekšlikumu.

Otrais. Ja mēs nepieļaujam šeit atklātību, tas nozīmē arī mūsu vietējo uzņēmēju darbības un interešu ignorēšanu, jo daudzu šo pasūtījumu izpildē, neapšaubāmi, konkurētspējīgi ir arī mūsu Latvijas uzņēmēji - gan celtnieki, gan materiālo rezervju sagādātāji un tā tālāk.

Trešais. Runājot par uzticību un tā tālāk. Kāpēc mums jāveido mākslīgs mehānisms, lai skatītos uz pirkstiem tai vai citai amatpersonai, ja mēs varam rīkoties citādi, - ir jālaiž apgrozībā brīvā tirgus instrumenti, arī lai izpildītu šo 9.apakšpunktu. Tagad ir brīvais tirgus, ir konkurence, ir izsoles un atklātība, un līdz ar to mums izpaliks administrēšana un neuzticēšanās, jo līdz šim notikušie skandāli, kas ir bijuši Latvijas vēsturē pēdējos desmit gados... tie neviens būtībā nav atklāts, neviens līdz šim nav saņēmis arī sodu, un kāpēc tad šajā gadījumā nevarētu laist apritē brīvā tirgus instrumentus? Tāpēc es atbalstu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušos vairs nav. Debates slēdzu.

Vai vēlaties, Razminoviča kungs, ko teikt komisijas vārdā?

A.Razminovičs. Vēlos tikai īsi piebilst un aicināt Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru nākt uz komisijas sēdēm un tur izrunāt visus šos jautājumus, nevis to darīt šeit, sēdē. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 14. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 4, atturas - 9. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Razminovičs. 15. un 16.priekšlikums vairs nav Balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 15. un 16.priekšlikumu.

A.Razminovičs. 17.priekšlikums ir saņemts no atbildīgās komisijas, un tas ir ļoti būtisks, jo nosaka, ka, veicot iepirkumus valsts un pašvaldību vajadzībām, konkursi atbilstoši visai aprakstītajai procedūrai ir jārīko nevis no 10 000 latu liela iepirkuma, kā līdz šim bija paredzēts, bet no 5 000 latu. Un tas pēc tam attiecīgi tiks mainīts arī tālākajos priekšlikumos. Komisija aicina atbalstīt pati savu viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 18.priekšlikums ir līdzīgs.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 19.priekšlikums vairs nav Balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Razminovičs. 20. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums - ir atbalstīts no komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 21. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. Līdzīgi 22. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. Precīzi tāpat ir atbalstīts arī 23. - deputāta Razminoviča priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 24. - Razminoviča priekšlikums - arī ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Razminovičs. 25.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Razminovičs, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 26. - Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts no komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. Arī 27. - deputāta Razminoviča priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 28., 29. un 30.priekšlikumu, kas saņemti gan no deputāta Razminoviča, gan no Juridiskā biroja, komisija ir daļēji atbalstījusi, ietverot to savā 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 28., 29., 30. un 31.priekšlikumu.

A.Razminovičs. 32.priekšlikums, kas saņemts no deputāta Razminoviča, ir radis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 33. - Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī atbalsta deputāti.

A.Razminovičs. Līdzīgi arī 34.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. Tāpat arī 35.priekšlikums ir atbalstīts no komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 36. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts no komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. Arī 37. - Juridiskā biroja priekšlikums - līdzīgā kārtā ir atbalstīts no komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts...

Sēdes vadītājs. ...un ietverts 39. ...

A.Razminovičs. 39. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Atbildīgā komisija 39.priekšlikumu ir atbalstījusi. (No zāles dep. V.Muižniece: “Balsot par 39.!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 38. un 39.priekšlikumu. Piedodiet! Vai prasa Balsojumu par 39.priekšlikumu? Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 38.priekšlikumu, bet prasa Balsojumu par 39.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 39. - Razminoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 1, atturas - 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, tālāk!

A.Razminovičs. Arī 38.priekšlikums noteikti nav atbalstīts, jo tie ir līdzīgi pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, 38.priekšlikumu...

A.Razminovičs. ...tas ir ietverts...

Sēdes vadītājs. ...mēs atbalstījām. Un par 39.priekšlikumu bija prasīts Balsojums.

A.Razminovičs. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 41. un 42. - deputāta Razminoviča priekšlikumi - ir atbalstīti 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 41.priekšlikumu.

A.Razminovičs. 42.priekšlikums arī ir atbalstīts 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 42.priekšlikumu.

A.Razminovičs. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 44.priekšlikumu komisija pati ir izveidojusi un to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 44.priekšlikumu.

A.Razminovičs. Arī 45.priekšlikums ir pašas atbildīgās komisijas priekšlikums un ir atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 45.priekšlikumu.

A.Razminovičs. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 47. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Razminovičs. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 50. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 51. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 51.priekšlikumu.

A.Razminovičs. 52. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

53. un 54.priekšlikums ir līdzīgi, un tie ir atbalstīti atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 52., 53. un 54.priekšlikumu.

A.Razminovičs. 55. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 56. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. Ir atbalstīts arī 57. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 58. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 60. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Protams, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. Arī 61. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 62. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 63. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 64. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. Par 65. - deputāta Razminoviča priekšlikumu - vajadzētu balsot pa daļām, jo saistībā ar mūsu Balsojumu par 39.priekšlikumu pēdējais 65.priekšlikuma teikums vairs nebūtu atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Tātad ir priekšlikums balsot 65. - deputāta Razminoviča priekšlikumu - pa daļām. Vai deputāti piekrīt šim priekšlikumam? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 10. Balsosim par 65.priekšlikumu pa daļām.

Lūdzu jūsu priekšlikumu par to, kurā vietā tiek dalīts priekšlikuma teksts.

A.Razminovičs. 65.priekšlikuma otrā daļa ir tā beidzamais teikums, kas skan: “Konkursa nolikumu un kandidātu atlases nolikumu izsniedz bez maksas.” Tā būtu otrā daļa, un to tad arī nevajadzētu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tātad, godājamie deputāti, vispirms balsosim par 65.priekšlikuma pirmo daļu, kas ir faktiski visa 24.panta ceturtā daļa, atskaitot pēdējo teikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - nav.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 65.priekšlikuma otro daļu, tas ir, priekšlikuma pēdējo teikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 26, atturas - 29. Priekšlikums nav pieņemts, tātad pēdējais teikums no 65.priekšlikuma ir izslēgts.

Lūdzu, turpiniet!

A.Razminovičs. 66. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 67. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts. Atbildīgā komisija to ir redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 68. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. Ir atbalstīts arī 69.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 70. - atbildīgās komisijas priekšlikums, un komisija to pati ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. Ir atbalstīts arī 71. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 72. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 73. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti abalsta.

A.Razminovičs. 74. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 75. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 75.priekšlikumu.

A.Razminovičs. 76. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 77. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts. Atbildīgā komisija to ir redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 78.priekšlikuma iesniedzējs ir iepriekšējais. Atbildīgā komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 79. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 80. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 81. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 82. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. Savukārt 83.priekšlikumu es atbildīgās komisijas vārdā atsaucu. Komisija mani ir pilnvarojusi to darīt. Atsaucu šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. 83.priekšlikums ir atsaukts.

A.Razminovičs. 84. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. Ir atbalstīts arī deputāta Razminoviča iesniegtais 85.priekšlikums, taču atbildīgā komisija ir redakcionāli precizējusi to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Razminovičs. 86. - deputāta Razminoviča priekšlikums ir atbalstīts, un tas arī būtu jāatbalsta, jo tas ir saistībā ar 84.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 86.priekšlikumu.

A.Razminovičs. Savukārt 87. - deputāta Razminoviča priekšlikumu - es atbildīgās komisijas vārdā un arī pats savā vārdā vēlētos atsaukt.

Sēdes vadītājs. 87.priekšlikums ir atsaukts.

A.Razminovičs. 88. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 89. - deputāta Razminoviča priekšlikums - arī ir radis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 90. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. Ir atbalstīts arī 91. - Juridiskā biroja priekšlikums -, taču komisija ir to redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. Savukārt 92. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Razminovičs. 93. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 94. - Juridiskā biroja priekšlikums - arī ir radis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 95. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 96. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts, bet komisija to redakcionāli ir precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Razminovičs. Līdzīgi no komisijas puses ir atbalstīts arī 97. - Razminoviča priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 97.priekšlikumu.

A.Razminovičs. Komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Dzintars Kudums. Lūdzu, Kuduma kungs!

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja grozījumus Obligātā militārā dienesta likumā un lūdz Saeimu atbalstīt tos pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies neviens nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums. 1.septembris.

Sēdes vadītājs. 1.septembris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir apstiprināts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Kuduma kungs.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” un lūdz Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies neviens nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums. 1.septembris.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - arī 1.septembris.

Nākamais likumprojekts - “Par Nolīgumu par izglītības, zinātnes un kultūras materiālu ievešanu un tā Protokolu”. Pirmais lasījums.

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Ārlietu komisijas vārdā - Krasta kungs!

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir nepieciešams, lai Latvija pievienotos UNESCO nolīgumam, kas paredz atcelt nodokļus un samazināt tirdzniecības ierobežojumus importam. Attiecībā uz tādām grupām kā grāmatu publikācijas un dokumenti neredzīgajiem, kā arī uz citiem priekšmetiem, kas paredzēti neredzīgajiem izglītības, zinātnes un kultūras jomās, jāteic, ka lielākā daļa no Latvijā šobrīd pastāvošās likumdošanas sakrīt ar šā UNESCO Nolīguma normām, un šie ir pēdējie labojumi, kas ir nepieciešami, lai mēs varētu šīs UNESCO Nolīguma normas pilnībā ieviest Latvijā.

Atbildīgā komisija aicina šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

G.Krasts. Aicinu izskatīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts “Par Nolīgumu par izglītības, zinātnes un kultūras materiālu ievešanu un tā Protokolu” pirmajā lasījumā ir pieņemts.

G.Krasts. Aicinu izskatīt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā tūlīt pat, ja kādam nav iebildumu, protams.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo likumprojektu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju”. Otrais lasījums. Izskatīšanas turpināšana.

Komisijas vārdā - Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Mēs turpinām strādāt ar dokumentu nr.3302, un mums ir jāizskata 26. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem piedāvātajā redakcijā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies neviens nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta 26.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!

Lūdzu, atkārtosim Balsojumu! Balsošanas režīmu! Vēlreiz balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju” 26.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 2. Balsojums ir ieskaitīts. Tātad 26.priekšlikums ir apstiprināts.

M.Vītols. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus otrajam lasījumam apkopotos priekšlikumus, un es aicinu lemt par šā likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju” otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - nav, atturas - 2. Balsojums nav ieskaitīts.

Lūdzu atkārtot Balsojumu! Balsošanas režīmu! Balsosim atkārtoti! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 2. Balsojumā nav kvoruma.

Izsludinu pārtraukumu uz 5 minūtēm!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Noteiktā pārtraukuma laiks ir beidzies. Lūdzu, ieņemiet savas vietas!

Godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas, jo mums ir jāatkārto Balsojums! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju” otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 50, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 1.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Ir saņemts deputātu iesniegums. Pirms mēs izskatām priekšlikumu par trešo lasījumu, informēju, ka saņemts deputātu iesniegums: “Likumprojekta “Par Nacionālās bibliotēkas celtniecības projekta realizāciju” Balsojumā par otrā lasījuma redakciju Balsoja deputāti, kuru nebija Saeimas sēžu zālē. Aicinām pārbalsot!” (Zālē troksnis.)

Godājamie kolēģi! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo deputātu iesniegumu, par to, vai pārbalsosim likumprojektu! Lūdzu rezultātu! noraidīts.

Lūdzu, Vītola kungs, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 1.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 1.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības likums”.

Komisijas vārdā - Ražuka kungs!

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja biedri! Godājamie deputāti! Cienījamās deputātes! Cienījamie radioklausītāji! (Zālē visu laiku troksnis.) Šodien man ir tas pienākums nākt jūsu priekšā ar ārkārtīgi sarežģītu un pretrunīgu ...

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Lūdzu, klusāk! Es nevaru sadzirdēt likumprojekta lasījuma vadītāju, un arī jūs droši vien nevarat viņu sadzirdēt. Lūdzu, kolēģi, nomierinieties, ieņemiet savas vietas un klausieties likumprojekta lasījumu!

Lūdzu, turpiniet, Ražuka kungs!

R.Ražuks. Paldies. Šodien mans pienākums ir nākt jūsu priekšā ar ārkārtīgi sarežģītu un gan no medicīniskā, gan no sabiedrības morāli ētiskā viedokļa dažādi uztveramu likumprojektu, kas ir ārkārtīgi nepieciešams Latvijai, jo līdz šim brīdim šī svarīgā medicīnas jeb veselības aprūpes joma, kā mēs to tagad saucam, tika regulēta ar vēl no padomju ēras mantotu instrukciju - ar 1993.gadā izdotu Ministru kabineta instrukciju.

Iepriekšējai, 6.Saeimai, neizdevās izstrādāt pilnvērtīgu un visiem pieņemamu Seksuālās un reproduktīvās veselības likumu. Šī Saeima speciāli šim nolūkam, pie Sociālo un darba lietu komisijas izveidoja apakškomisiju, un, pusotru gadu cītīgi strādājot, kopā ar speciālistiem šajā jomā un dažādās citu nozaru pārstāvjiem, tajā skaitā ar veselības aprūpes organizatoriem, nonāca pie pašreizējās likuma redakcijas, kuru reprezentē Sociālo un darba lietu komisija, kur šis likums tika vēlreiz rūpīgi izskatīts, izdiskutēts, un tagad šis likumprojekts ir jūsu priekšā. Aicinu sākt likumprojekta izskatīšanu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, runājiet tuvāk mikrofonam, Ražuka kungs!

R.Ražuks. 1. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta nosaukuma maiņu - izslēgt tajā vārdu “iedzīvotāju”. Turpmāk likums sauksies “Seksuālās un reproduktīvās veselības likums”.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - arī ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Tālāk ir redakcionāls precizējums un 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas arī ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 4. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 5. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Komisija ir atbalstījusi arī 6. - deputātes Aidas Prēdeles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Deputāta Māra Vītola 7.priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R.Ražuks. Komisija ir atbalstījusi labklājības ministra Andreja Požarnova priekšlikumu par 5.panta piektās daļas jauno redakciju.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 9. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts daļēji, iestrādājot to komisijas priekšlikumā nr.11.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 9.priekšlikumu.

R.Ražuks. Tas pats attiecas arī uz 10. - labklājības ministra Andreja Požarnova priekšlikumu, kas tika daļēji atbalstīts, iestrādājot to 11. - atbildīgās komisijas izveidotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 10. un 11.priekšlikumu.

R.Ražuks. Tālāk seko otrās daļas redakcionāls precizējums un 12. - deputāta Māra Vītola priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iestrādājot komisijas priekšlikumā nr.15.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs Māris Vītols. Lūdzu!

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Lielā mērā manis izteiktais priekšlikums par 5.panta trešās daļas redakciju ir līdzīgs tam, kuru komisija ir atbalstījusi. Līdzīgu priekšlikumu bija iesniedzis arī labklājības ministrs, un tā būtība ir tāda, ka šis likums nodrošina grūtniecēm, kuras ir nonākušas krīzes situācijā, iespēju saņemt ar pašvaldību palīdzību Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra pakalpojumus. Sociālo un darba lietu komisija gan ir atbalstījusi šo domu precizētā redakcijā, iesniedzot 15.priekšlikumu, bet diemžēl nav noteikusi, ka Ministru kabinetam būtu jānosaka kārtība, kādā veidā pašvaldības nodrošina šo iespēju saņemt sociālās aprūpes palīdzību un arī rehabilitācijas pakalpojumus. Es uzskatu, ka tad, ja šajā likumā un šajā pantā Ministru kabinetam netiks uzdots noteikt kārtību, kādā veidā krīzes situācijā nonākušās grūtnieces var saņemt šo palīdzību, šis paliks tikai kā deklaratīva norma šajā likumā un netiks reāli īstenots, jo pašvaldības vienmēr varēs atsaukties uz to, ka nekur nav skaidri definēts, kādā gadījumā mēs varētu uzskatīt, ka ir iestājusies šī krīzes situācija, uz ko tā attiecas un kādā veidā šo visu varētu izmantot. Vienīgi tad, ja Ministru kabinets noteiktu šo kārtību, mēs varētu būt droši, ka tiešām tās sievietes, kuras ir nonākušas krīzes situācijā, šo sociālo aprūpi un palīdzību arī saņems.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt 12.priekšlikumu, kura vienīgā atšķirība no komisijas priekšlikuma ir tā, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veidā šo palīdzību sniedz.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Debatēs pieteikušos vairs nav.

Lūdzu, Ražuka kungs, komisijas vārdā!

R.Ražuks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt 15., bet neatbalstīt deputāta Vītola priekšlikumu, jo šāds bija komisijas viedoklis.

Sēdes vadītājs. Vītola kungs, vai jūs prasāt Balsojumu par 12. priekšlikumu?

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 12. - deputāta Vītola priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 1, atturas - 49. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpiniet!

R.Ražuks. 13. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 14. - labklājības ministra Požarnova priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iestrādājot to komisijas priekšlikumā nr. 15.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 14. un 15. priekšlikumu.

R.Ražuks. 16. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Ražuks. 17. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts, iestrādājot to atbildīgās komisijas priekšlikumā nr.18.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 17. un 18. priekšlikumu.

R.Ražuks. 19. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Arī 20. - labklājības ministra Požarnova priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 21. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas sagatavotajā priekšlikumā nr.22.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 21. un 22.priekšlikumu.

R.Ražuks. 23. - Sociālo un darba lietu komisijas, tas ir, pašas atbildīgās komisijas priekšlikums - ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

R.Ražuks. Arī 24. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 25. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - guva atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi arī labklājības ministra Andreja Požarnova iesniegto 26.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 27. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - atbalstīts daļēji, iestrādāts atbildīgās komisijas sagatavotajā priekšlikumā nr.29.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 27.priekšlikumu.

R.Ražuks. Atbildīgā komisija līdzīgi rīkojās ar labklājības ministra Andreja Požarnova iesniegto 28.priekšlikumu - iestrādāja to Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotajā priekšlikumā nr.29, tātad daļēji to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 28. un 29.priekšlikumu.

R.Ražuks. Atbildīgā komisija atbalstīja 30. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Saeimas Juridiskā biroja iesniegtais 31.priekšlikums ir atbalstīts daļēji, iestrādāts atbildīgās komisijas sagatavotajā priekšlikumā nr.34.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 31.priekšlikumu.

R.Ražuks. Atbildīgā komisija līdzīgi rīkojās ar 32.priekšlikumu, ko ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, - to atbalstīja un iestrādāja priekšlikumā nr.34.

Arī labklājības ministra Požarnova iesniegtais priekšlikums nr.33 ir atbalstīts daļēji un iestrādāts atbildīgās komisijas sagatavotajā priekšlikumā nr.34.

Atbildīgā komisija savu priekšlikumu - Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto priekšlikumu nr.34 -, tajā apvienojusi visu augstāk minēto, pilnībā atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 32., 33. un 34.priekšlikumu.

R.Ražuks. 35. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

R.Ražuks. 36. - labklājības ministra Andreja Požarnova priekšlikums - neguva atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Ražuks. 37. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas sagatavotajā priekšlikumā nr.39.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

R.Ražuks. Atbildīgā komisija līdzīgi rīkojās ar labklājības ministra Andreja Požarnova iesniegto priekšlikumu nr.38 - to daļēji atbalstīja un iestrādāja atbildīgās komisijas sagatavotajā priekšlikumā nr.39, ko tā pilnībā atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 38. un 39.priekšlikumu.

R.Ražuks. 40. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - tika pilnībā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Arī 41. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - guva pilnu atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 42. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - neguva atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Ražuks. 43. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 43.priekšlikumu.

R.Ražuks. 44. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 45. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 46. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 47. - labklājības ministra Andreja Požarnova priekšlikums -tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja arī savu - 48.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 49. - deputātes Aidas Prēdeles priekšlikums - netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. (Starpsauciens: "Balsot!") Atvainojiet, deputāti pieprasa Balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 49. - deputātes Prēdeles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 5, atturas - 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, turpiniet!

R.Ražuks. 50. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - guva atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Atbildīgā komisija neatbalstīja 51. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

R.Ražuks. Atbildīgā komisija daļēji atbalstīja 52. - labklājības ministra Požarnova priekšlikumu - un iestrādāja to savā - Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtajā 53. priekšlikumā, ko pati pilnībā atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 52. un 53.priekšlikumu.

R.Ražuks. Saeimas Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums nr.54 ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas iesniegtajā priekšlikumā nr.55, ko pati atbildīgā komisija, tas ir, Sociālo un darba lietu komisija, pilnībā atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 54. un 55.priekšlikumu.

R.Ražuks. Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja arī 56. - savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 57. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - neguva Sociālo un darba lietu komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

R.Ražuks. Netika atbalstīts arī labklājības ministra Andreja Požarnova iesniegtais priekšlikums nr.58.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

R.Ražuks. Sociālo un darba lietu komisija tā vietā izstrādāja savu - 59.priekšlikumu, kuru pilnībā atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 60. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - tika pilnībā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 61. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

R.Ražuks. Netika atbalstīts arī 62. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

R.Ražuks. 63. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - tika atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 64. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - tika atbalstīts pilnībā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 65. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 66. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 67. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - guva Sociālo un darba lietu komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

R.Ražuks. 68. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 69. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - tika atbalstīts Sociālo un darba lietu komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. Tālāk seko redakcionāls precizējums.

70. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Arī 71. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Ražuka kungs, pirms mēs turpinām izskatīt šo likumprojektu, man ir viens ierosinājums. Vadoties no Kārtības ruļļa 49.panta, neparedzētu apstākļu dēļ lūdzu izsludināt pārtraukumu uz 30 minūtēm. Lūdzu balsot par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 5. Izsludinu

pārtraukumu līdz pulksten 15.15.

(Pārtraukums)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām sēdes darbu. Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu “Iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības likums”.

Lūdzu, Ražuka kungs!

R.Ražuks. Godājamais Saeimas priekšsēdētāja biedr! Atļaujiet turpināt ar 72. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, ko atbildīgā komisija atbalstīja un redakcionāli precizēja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Ražuks. 73. - labklājības ministra Andreja Požarnova priekšlikums, kas tika atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 74. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas neguva atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Ražuks. 75. - atbildīgās komisijas, tas ir, Sociālo un darba lietu komisijas, priekšlikums, ko atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 76. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu - Sociālo un darba lietu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 76.priekšlikumu.

R.Ražuks. Seko redakcionāls 22.panta redakcijas precizējums.

Nākamais ir 77. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ko šī komisija, tas ir, atbildīgā komisija, pilnībā atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Arī 78. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 79. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 80. - deputātes Aidas Prēdeles priekšlikums - neguva atbildīgās komisijas atbalstu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa Balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 80. - deputātes Prēdeles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 4, atturas - 49. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Ražuks. 81. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - guva atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 82. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - netika atbalstīts Sociālo un darba lietu komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Ražuks. Arī deputāta Vītola iesniegtais 83.priekšlikums netika atbalstīts Sociālo un daba lietu komisijā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs runās Māris Vītols. Lūdzu!

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Es, protams, nevaru cerēt, ka mans priekšlikums gūs Saeimas vairākuma atbalstu, bet labprāt vēlos izteikt šeit argumentus, kāpēc šāds priekšlikums ir paredzēts. Runājot par grūtniecības pārtraukšanu, jau pirmajā lasījumā mēs runājām par to, ka būtu jāpaaugstina ārstu atbildība gadījumos, kad sieviete vēlas izdarīt abortu, un ka ārsta pienākums būtu izskaidrot sievietei visus ar grūtniecības pārtraukšanu saistītos iespējamos sarežģījumus. Ārsta pienākums būtu arī censties iespēju robežās atrunāt pacienti no grūtniecības pārtraukšanas, izskaidrojot un paredzot iespējas saglabāt topošajam bērnam dzīvību, piemēram, nododot viņu valsts vai kādā cita veida aprūpē. Tas, ko es piedāvāju šeit, ir vienkārši paredzēt to šajā panta daļā, un pēc tam, gatavojot uz trešo lasījumu, var precizēt redakciju, noteikt, ka ārsts ir tiešām atbildīgs par visas šīs informācijas sniegšanu pacientei un ka viņa pienākums ir censties atrunāt pacienti no grūtniecības pārtraukšanas. Tātad - darīt visu iespējamo, lai šī dzīvība tiktu saglabāta, bet, protams, atstāt sievietei tiesības pieņemt galīgo lēmumu. Tad vismaz no valsts puses ārsta pienākums šeit būtu precīzi noteikts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Ražuka kungs, vai vēlaties kaut ko piebilst atbildīgās komisijas vārdā?

R.Ražuks. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es vēlos pateikt, ka mūsu komisija izstrādāja savu priekšlikumu - 84.priekšlikumu - un uzskatīja to par pilnīgi atbilstošu tiem mērķiem, kurus nupat nosauca deputāts Vītols. Aicinu neatbalstīt deputāta Vītola iesniegto 83.priekšlikumu un aicinu atbalstīt 84. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vītola kungs, vai jūs prasāt Balsojumu? (No zāles dep. M.Vītols: “Jā!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Vītola 83.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu!

Lūdzu, turpiniet!

R.Ražuks. 84. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš ir guvis šīs komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 85. - deputāta Vītola priekšlikums - daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas iesniegtajā 86.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 85. un 86.priekšlikumu.

R.Ražuks. 87. - deputāta Vītola priekšlikums - nav guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

R.Ražuks. 88. - deputātes Annas Seiles priekšlikums - arī nav guvis Sociālo un darba lietu komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Seiles kundze piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Arī deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 89. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas sagatavotajā 94.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 89.priekšlikumu.

R.Ražuks. 90. - labklājības ministra Andreja Požarnova priekšlikums izteikt 25.pantu jaunā redakcijā - daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas sagatavotajā 94.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 90.priekšlikumu.

R.Ražuks. 91. - deputāta Māra Vītola priekšlikums - daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas sagatavotajā 94.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 91.priekšlikumu.

R.Ražuks. Arī 92. - deputāta Māra Vītola priekšlikums - daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas sagatavotajā 94.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Ražuks. 94. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - tika pilnībā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, jūs neminējāt 93.priekšlikumu.

R.Ražuks. Es atvainojos! Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 25.panta korekciju tika atbalstīts Sociālo un darba lietu komisijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 94. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - tika pilnībā atbalstīts Sociālo un darba lietu komisijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 94.priekšlikumu.

R.Ražuks. Atbildīgā komisija atbalstīja arī labklājības ministra Andreja Požarnova iesniegto 95.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. Atbalstu guva arī Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtais 96.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Atbildīgā komisija atbalstīja arī Saeimas Juridiskā biroja iesniegto 97.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtais 98.priekšlikums tika atbalstīts Sociālo un darba lietu komisijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Labklājības ministra Andreja Požarnova iesniegtais 99.priekšlikums arī tika daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas sagatavotajā 100.priekšlikumā, tāpat kā tas bija iepriekšējā gadījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 99. un 100.priekšlikumu.

R.Ražuks. Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotais 101.priekšlikums guva šīs komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtais 102.priekšlikums tika atbalstīts, iestrādāts Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotajā 104.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. Arī labklājības ministra Andreja Požarnova iesniegtais 103.priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Sociālo un darba lietu komisija pilnībā atbalstīja savu - 104.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 104.priekšlikumu.

R.Ražuks. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtais 105.priekšlikums tika atbalstīts daļēji, iestrādāts Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotajā 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 105.priekšlikumu.

R.Ražuks. Labklājības ministra Andreja Požarnova iesniegtais 106.priekšlikums tika daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas sagatavotajā 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtais 107.priekšlikums tika pilnībā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtais 108.priekšlikums neguva atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 108.priekšlikumu.

R.Ražuks. Likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā esam pabeiguši. Aicinu balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 4, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R.Ražuks. 1.oktobris.

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu termiņš trešajam lasījumam - 1.oktobris.

R.Ražuks. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godājamie kolēģi! Līdz ar to mēs šīsdienas - 5.jūlija - Saeimas ārkārtas sesijas sēdes darba kārtību esam izpildījuši.

Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr gatavojas reģistrācijas rezultātu izdruka, jānoklausās paziņojumi.

Vārds Ventam Balodim. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Aicinu jūs uz Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpām uz komisijas sēdi pēc plenārsēdes beigām, tas ir, pēc kādām 10 minūtēm.

Sēdes vadītājs. Vārds Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem atgādinu, ka 10.jūlijā būs komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Pirms Bartaševiča kungs nolasīs reģistrācijas rezultātu izdruku, atgādinu, ka eventuālā nākamā ārkārtas sesija un sēde būs 27.jūlijā.

Lūdzu, Bartaševiča kungs!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Helēna Soldatjonoka, Pēteris Apinis, Edvīns Inkēns, Aivars Tiesnesis, Vaira Paegle, Jānis Straume un Dzintars Rasnačs.

Sēdes vadītājs. Paldies, godājamie deputāti, par darbu! Kamēr būs sesijā pārtraukums, ir iespēja tikties ar saviem vēlētājiem un strādāt komisijās.

Paldies. Uz redzēšanos!

Redaktores: L.Bumbura, J.Kravale

Datoroperatores: S.Bērziņa, B.Strazdiņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova

Balsojumi

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"
Datums: 05.07.2001. 9:06:48 bal002 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 3345 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Lejam"
Datums: 05.07.2001. 9:11:38 bal003 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok.nr. 3370

Sabiedrības integrācijas fonda likums (3. lasīj.)
Datums: 05.07.2001. 9:18:12 bal004 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 16. priekšlikumu

Sabiedrības integrācijas fonda likums (3. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 9:21:06 bal005 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 17. priekšlikumu

Sabiedrības integrācijas fonda likums (3. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 9:32:14 bal006 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 47. priekšlikumu

Sabiedrības integrācijas fonda likums (3. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 9:37:10 bal007 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 48. priekšlikumu

Sabiedrības integrācijas fonda likums (3. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 9:54:02 bal008 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 49. priekšlikumu

Sabiedrības integrācijas fonda likums (3. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 9:55:00 bal009 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3359 pieņemšanu 3. lasījumā

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri" (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 05.07.2001. 9:59:36 bal010 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 15. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri" (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 05.07.2001. 10:23:10 bal011 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 23. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri" (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 05.07.2001. 10:31:14 bal012 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 26. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri" (likuma otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 05.07.2001. 11:04:26 bal013 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likuma ar dok.nr.3365 otrreizējo caurlūkošanu

Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā (3. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 11:05:48 bal014 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3358 pieņemšanu 3. lasījumā

Grozījumi Izglītības likumā (3. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 11:42:14 bal015 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 27. priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (3. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 11:46:48 bal016 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 28. priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (3. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 11:51:20 bal017 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 32. priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (3. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 11:51:58 bal018 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3360 pieņemšanu 3. lasījumā

Detektīvdarbības likums (3. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 11:54:30 bal019 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 7. priekšlikumu

Detektīvdarbības likums (3. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 11:56:12 bal020 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 15. priekšlikumu

Detektīvdarbības likums (3. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 12:01:18 bal021 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3352 pieņemšanu 3. lasījumā

Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (3. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 12:06:46 bal022 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 7. priekšlikumu

Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (3. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 12:13:04 bal023 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 36. priekšlikumu balsot pa daļām

Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (3. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 12:13:46 bal024 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 36.4. priekšlikumu

Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (3. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 12:14:10 bal025 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 36.5. priekšlikumu

Grozījums Profesionālās izglītības likumā (3. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 12:14:36 bal026 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 36.6. priekšlikumu

Grozījums Profesionālās izglītības likumā (3. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 12:15:14 bal027 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3361 pieņemšanu 3. lasījumā

Grozījumi likumā "Par LR administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu" (3. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 12:16:38 bal028 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3363 pieņemšanu 3. lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (3. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 12:23:26 bal029 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 9. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (3. lsaījums)
Datums: 05.07.2001. 12:24:44 bal030 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3364 pieņemšanu 3. lasījumā

Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām (3. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 14:00:14 bal031 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 14. priekšlikumu

Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām (3. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 14:03:46 bal032 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 39. priekšlikumu

Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām (3. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 14:07:40 bal033 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 65. priekšlikumu balsot pa daļām

Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām (3. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 14:08:24 bal034 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 65.1. priekšlikumu

Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām (3. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 14:08:46 bal035 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 65.2. priekšlikumu

Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām
Datums: 05.07.2001. 14:13:02 bal036 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3369 pieņemšanu 3. lasījumā

Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā (1. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 14:13:58 bal037 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3270 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (1. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 14:14:58 bal038 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.2767 pieņemšanu 1. lasījumā

Par Nolīgumu par izglītības, zinātnes un kultūras materiālu ievešanu un tā Protokolu (1. lsaījums)
Datums: 05.07.2001. 14:16:46 bal039 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3294 steidzamību

Par Nolīgumu par izglītības, zinātnes un kultūras materiālu ievešanu un tā Protokolu (1. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 14:17:06 bal040 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3294 pieņemšanu 1. lasījumā

Par Nolīgumu par izglītības, zinātnes un kultūras materiālu ievešanu un tā Protokolu (2. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 14:17:38 bal041 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3294 pieņemšanu 2. lasījumā

Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju (2. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 14:18:44 bal042 Lapa 1
Balsošanas motīvs:

Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju (2. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 14:19:18 bal043 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 26. priekšlikumu

Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju (2. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 14:20:08 bal044 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3302 pieņemšanu 2. lasījumā

Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju (2. lasījums) (atkārto)
Datums: 05.07.2001. 14:20:34 bal045 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3302 pieņemšanu 2. lasījumā

Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju (2. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 14:25:18 bal046 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3302 pieņemšanu 2. lasījumā

Datums: 05.07.2001. 14:26:34 bal047 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par pārbalsošanu

Iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības likums (2. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 14:34:30 bal048 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 12. priekšlikumu

Iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības likums (2. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 14:40:46 bal049 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 49. priekšlikumu

Iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības likums (2. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 14:44:54 bal050 Lapa 1
Balsošanas motīvs:

Iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības likums (2. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 15:19:22 bal051 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 80. priekšlikumu

Iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības likums (2. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 15:22:18 bal052 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 83. priekšlikumu

Iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības likums (2. lasījums)
Datums: 05.07.2001. 15:27:58 bal053 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3362 pieņemšanu 2. lasījumā