Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas pirmā sēde

2002.gada 17.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 2002.gada ziemas sesijas pirmo sēdi! Vispirms izskatīsim priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā.

Ministru prezidents lūdz atlikt lēmuma projekta “Par Nacionālās drošības koncepciju” izskatīšanu uz šā gada 24.janvāra Saeimas sēdi un lūdz iekļaut ziņojumu par nacionālo drošību Saeimas 24.janvāra sēdes darba kārtībā tieši pirms lēmuma projekta “Par Nacionālās drošības koncepciju”. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.

Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Militārā dienesta likums” otrajam lasījumam”. Vai ir iebildumi? Nav. Tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus “Par valsts meža zemes gabala nodošanu īpašumā Valmieras rajona Dikļu pagasta pašvaldībai”, “Par valsts meža zemes gabala maiņu pret Mārim Liepiņam piederošo meža zemes gabalu” un “Par valsts meža zemes gabala maiņu pret Gintam Silāram piederošo meža zemes gabalu". Iebildumu nav. Lēmuma projekti tiek iekļauti darba kārtības beigās.

Izskatīsim sadaļu “Prezidija ziņojumi”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sēklu un stādāmo materiālu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildes nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Augu šķirņu aizsardzības likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1961.gada 2.decembra Starptautisko konvenciju par jaunu augu šķirņu aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Streiku likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Padomes līgumu par Eiropas Padomes Informācijas biroja Rīgā (Latvijas Republikā) statusu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”“ nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Nolīgumu par starptautiskajiem neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem (INTERBUS)” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Arī Juridiskajai komisijai, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Likumprojekts tiek nodots arī Juridiskajai komisijai. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, pēc 11.septembra notikumiem ir aktualizējušās un aktivizējušās tēmas, kuras ir saistītas ar kopējo cīņu, ar starptautisko cīņu, pret dažāda veida terorisma izpausmēm. Viena no šādām izpausmēm, neapšaubāmi, ir masu iznīcināšanas ieroči, un visām civilizētajām un demokrātiskajām valstīm, to skaitā arī Latvijai, ir jādara viss nepieciešamais, lai nepieļautu masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu arī mūsu valsts teritorijā.

Šādu divpusēju līgumu parakstīšana starp Latviju un ASV ir visnotaļ apsveicama, bet, jo nopietnāk un dziļāk mēs iedziļināmies šajā līguma tekstā, jo vairāk man personīgi šā līguma teksts izraisa arvien lielākas un lielākas bažas, jo tas sāk atgādināt 1939.-1940.gadā noslēgtos līgumus starp Latviju un toreizējo PSRS, kā rezultātā Latvija tad arī zaudēja savu neatkarību.

Ļoti unikāls šā līguma tekstā ir 7.pants, un es atļaušos to citēt. “Attiecībā uz tiesas procesiem un prasībām, izņemot prasības no līgumiem, Latvijas Republikas valdība neuzskata par vainīgu un atbrīvo no atbildības Amerikas Savienoto Valstu valdību un tās personālu, līgumdarbiniekus un līgumdarbinieku personālu par īpašumam nodarītajiem zaudējumiem vai par jebkuras personas ievainojumu vai nāvi Latvijas Republikā, kam par cēloni bijušas šī līguma ietvaros paredzētās darbības."

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, veicot Latvijas teritorijā kādu speciālo operāciju, ASV specdienestiem ir ekskluzīvas tiesības pieņemt lēmumu par to, realizēt vai nerealizēt vienu vai otru operāciju. Un tātad, ja šīs operācijas rezultātā ir gājuši bojā nevainīgi cilvēki vai ir notikusi kāda kļūda, par to neviens un nekad nekur neatbildēs. Un tas jau ir absurds! Vai tiešām mēs parakstīsimies zem tā, ka Latvijas teritorijā var darboties citu valstu specdienesti un ka tiem ir ekskluzīvas tiesības?

Es vēl būtu piekritis tādam līguma tekstam, ja arī Latvijas puse varētu darboties ASV teritorijā uz absolūti tādiem pašiem nosacījumiem. Tad tiktu ievērota šī te paritāte, bet no šā līguma nosacījumiem šī paritāte neizriet.

Vēl vairāk! Šajā līgumā visu laiku tiek runāts tikai par Latvijas iedzīvotājiem un par Latvijas pilsoņiem, bet faktiski nekas netiek runāts par ASV pilsoņiem, kuri ir darbojušies Latvijas teritorijā.

Šā 7.panta 3.apakšpunkts to skaidri arī pasaka. Nekas šajā pantā netiek tulkots tā, lai aizkavētu tiesas procesus vai prasību izvirzīšanu pret Latvijas Republikas pilsoņiem vai arī Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošām personām.

Cienījamie kolēģi! Mums visnotaļ būtu jāiet šis ceļš, kad mēs sadarbojamies ar demokrātiskām valstīm, lai cīnītos gan ar terorismu, gan arī nepieļautu masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, taču zem tāda līguma es aicinu neparakstīties, pirmkārt, jau parlamentu. Otrkārt, mani dziļi izbrīnī Induļa Bērziņa kā ārlietu ministra, kurš ir arī autors šim līgumam, pozīcija, gan arī Ministru prezidenta Andra Bērziņa kā Ministru kabineta vadītāja pozīcija. Vai mēs tiešām iesim pa to ceļu, kurš ved uz mūsu valsts interešu nodevību?

Es aicinu nenodot šo likumprojektu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. “Par” vēlas runāt deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! No pirmā skatiena līguma mērķis - masu iznīcināšanas ieroču un tehnoloģiju, kā arī to materiālu izplatīšanas
apkarošana - ir vairāk nekā cēls, un patiešām neviens nevēlas redzēt savu valsti kā ķīmisko, bakterioloģisko vai kodolieroču tranzītpunktu vai ieroču izgatavošanas vietu. Sveicama ir arī iniciatīva - palīdzības sniegšana no jebkuras valsts puses šo draudu novēršanai. Atkārtoju: no jebkuras valsts, bet ne par katru cenu!

Paskatīsimies, kādu cenu ASV piedāvā samaksāt Latvijai, lai tā būtu nosacīti brīva no masu iznīcināšanas ieročiem, jo neviens nevar garantēt 100% drošu rezultātu. Naudas izteiksmē maksa būs diezgan dārga - visas preces, iekārtas, aprīkojumi, apmācība un pakalpojumi, kas tiks sniegti un izmantoti līguma mērķa sasniegšanai, ir atbrīvoti no visiem Latvijā pastāvošajiem nodokļiem. No nodokļu maksas ir atbrīvotas arī visas personas, kuras atrodas Latvijas teritorijā šā līguma ietvaros, savukārt Latvijas puse apņemas maksāt nolaišanās, navigācijas, ostas un citus nodokļus un nodevas, kas saistītas ar gaisa un ūdens nekomerciālu transportlīdzekļu pieņemšanu Latvijas ostās un lidostās. Par mūsu naudu arī apsargās šos transportlīdzekļus, veiks to tehnisko apkopi un maksās par stāvvietām.

Skaidrs, ka jebkura labdarība prasa vismaz pretimnākšanu, un mēs esam gatavi par palīdzību maksāt naudu, bet es šaubos, vai tādā pašā veidā mēs varam maksāt ar nevainīgu cilvēku dzīvībām. Un līguma 7.pants, kuru Ādamsona kungs jau citēja, tāpēc es to vēlreiz nedarīšu, skaidri to dara zināmu. Ar šo līgumu ir izdota licence Latvijas pilsoņu nogalināšanai, bet Ārlietu ministrijas pārstāvji šo pantu komentē šādi: “Tā ir normāla starptautiska prakse!” Ārvalstu speciālistiem, kas pildīs šo līgumu, tiks piešķirta diplomātiskā imunitāte, kas ir līdzīga diplomātiskā korpusa administratīvā un tehniskā personāla imunitātei. Un, ja lieto Ārlietu ministrijas loģiku, tad 7.pants ir lieks, jo mēs to pašu imunitāti piešķiram ar 9.pantu, turklāt Vīnes konvencija jau tāpat atbrīvo no atbildības, no kriminālatbildības, bet ne tādā plašā nozīmē, kā to dara šā līguma 7.pants.

Vēl vairāk - ar šo 7.pantu mēs pārkāpjam Satversmes 91.pantu, kurā teikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma priekšā. Lai novērtētu to, cik lielā mērā mēs ziedojam savu suverenitāti, piedāvāju iedomāties, ka ASV vietā ir noslēgts līdzīgs līgums ar Krieviju. Kāpēc gan ne? Krievijai ir tādas pašas tehnoloģijas, un arī Krievija ir vienā koalīcijā ar ASV cīņā pret terorismu, galu galā tā ir tuvāk un nav mūsu ienaidnieks. Skaidrs, ka reakcija būtu krasi negatīva. Un es domāju, ka ir lieki skaidrot, kāpēc šī reakcija būtu negatīva. Un tad skanētu tādi paši argumenti, kurus es šeit jau izteicu.

Protams, Saeima nevar grozīt līguma saturu, taču mēs varam piedāvāt slēgt šo pašu līgumu, tikai izslēdzot, piemēram, 7.pantu, vai atgriezt likumprojektu atpakaļ Ministru kabinetā tā grozīšanai un labošanai. Tāds būtu arī mans piedāvājums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas - 27. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ingrīdas Ūdres iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu šā gada 17.janvārī. Ir priekšlikums izskatīt šo iesniegumu pēc darba kārtības 12.jautājuma. Iebildumu nav.

Izskatīsim deputāta Ivara Godmaņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 17.janvārī.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma apstiprināšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Iesniegums akceptēts.

Izskatīsim deputātes Ingrīdas Ūdres iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu šā gada 17.janvārī.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Atvaļinājums piešķirts.

Izskatīsim Valsts prezidentes iesniegumu ar lūgumu otrreiz caurlūkot 2001.gada 20.decembrī pieņemto likumu “Grozījumi Komerclikumā”. Saeimai bez debatēm jālemj par likuma nodošanu atbildīgajai komisijai - tātad Juridiskajai komisijai.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrreizējās caurlūkošanas datumu! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.janvāris. Izskatīšanas datums - 14.februāris.

Sēdes vadītājs. Izskatīšana - 14.februārī. Deputāti neiebilst.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu nr.3842.-b. Šis likumprojekts jau ilgu laiku ir Saeimā, bet vēl joprojām dažādu domstarpību dēļ nav apstiprināts.

1.priekšlikums. Iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Tiesnesis. Komisija to nav atbalstījusi. Komisijas viedoklis bija tāds, ka ar Ministru kabineta noteikumiem un ar Latvijas Privatizācijas aģentūras statūtiem vai citiem dokumentiem nevar noteikt to, kādā veidā tiks reorganizēta Latvijas Privatizācijas aģentūra. Šajā lietā tomēr ir tātad likumam un Ministru kabineta noteikumiem jābūt visaugstākajam līmenim.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Seile. Arī 2. - Tiesneša priekšlikumu - komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Arī 3.priekšlikumu iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Tiesnesis. Tas ir daļēji atbalstīts, un precīzākā redakcijā komisija to ir atbalstījusi savā 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 5.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija par finansēšanas tāmi Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidācijas gadījumā un lūdz to atbalstīt. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 15, atturas - 2. Priekšlikums atbalstīts.

A.Seile. 6.priekšlikumu iesnieguši deputāti Grīnblats, Balodis, Dobelis un Straume, un šeit faktiski ir aprakstīta visa procedūra, kādā varētu tikt izbeigta Latvijas Privatizācijas aģentūras darbība. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kaut arī ir diezgan agra rīta stunda, es domāju, daudzi cer, ka šodien darba diena beigsies agri. Man laikam tomēr jāsaka, ka šinī brīdī būtu jāpievērš cienījamo kolēģu uzmanība apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumam, par kuru es gribētu informēt arī cienījamos Saeimas deputātus.

Sākotnēji Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo priekšlikumu bija atbalstījusi, bet pēc tam Ministru kabineta spiediena rezultātā šī komisija sasauca vēl vienu sēdi un tomēr ar balsu vairākumu tad nobalsoja pret šo priekšlikumu. Sava loģika šim priekšlikumam ir, jo diezin vai ir laba tā shēma, kura tālāk parādās, ka savā ziņā ar Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidāciju nodarbosies liela daļa pašas Privatizācijas aģentūras darbinieku, kā to savā laikā norādīja arī Saeimas izmeklēšanas komisija, runādama par privatizācijas jautājumiem.

Diezgan liela, nopietna problēma parādās arī sakarā ar Valsts kontroles slēdzienu par Latvijas Privatizācijas aģentūras darbību, kur tiek apstrīdēta aptuveni 6 miljonu latu izmantošanas lietderība. Līdz ar to var veidoties tāda situācija, ka tie cilvēki, kuri paši ir radījuši valstij iespējamus zaudējumus, paši arī nodarbosies ar šīs aģentūras likvidāciju. Šis mehānisms nebūtu pareizs, un es domāju, ka Saeimai vajadzētu atbalstīt cienījamos kolēģus no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es tagad runāšu kā frakcijas pārstāve. Es gribu atgādināt to, ka šajos grozījumos ir ļoti daudz būtisku priekšlikumu, un es gribētu ierosināt šos priekšlikumus balsot pa daļām, jo tie attiecas uz ļoti dažādiem likumprojekta pantiem, un, manuprāt, tie būtu jāievieto šajā likumprojektā pie katra panta atsevišķi.

Tomēr visbūtiskākais apstāklis, kāpēc es pieprasu šo balsošanu pa daļām, ir tāds, ka ir paredzēti grozījumi 11.2.pantā (8.lappusītē). Pievērsiet tiem uzmanību, jo šeit ir teikts tā, ka par likvidatoru nedrīkst būt persona, kura dienā, kad tiek pieņemts lēmums par iestādes darbības izbeigšanu, ir vai pēdējā gada laikā ir bijusi Latvijas Privatizācijas aģentūras valdes sastāvā. Ja mēs šo normu neatbalstām un tie paši, kuri ilgstoši ir darbojušies privatizācijā, kļūst par likvidatoriem, un visi privatizācijas procesa pārbaudes gali ir ūdenī, tad, es domāju, mēs, iespējams, varam atbalstīt arī ārkārtīgi lielas korupcijas pasākumus, kāda varētu veidoties Latvijā. Un tāpēc es, it īpaši runājot par šo 11.2.pantu, lūdzu, lai Saeima izteic savu atbalstu vai noraidījumu balsojumā.

Katrā ziņā mūsu frakcija iestājas par to, ka tie paši, kuri ilgstoši tur ir darbojušies, nevar sevi likvidēt.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Novēlu visiem raženu un patīkamu 2002.gadu! Lai visiem būtu panākumi un lai Saeimas prestižs arī paceltos!

Privatizācijas aģentūras likvidācija. Diemžēl 4.priekšlikums ir pārāk vispārējs, tas nekā nenorāda, ko tad ir darījusi šī slavenā aģentūra, cik viņa ir paveikusi, cik labi viņa ir strādājusi un kā tad mēs viņu likvidēsim.

Priekšlikums nr.6, ko ir iesnieguši mūsu kolēģi no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas, ir pilnīgs, visaptverošs, un tas ir jāatbalsta. Privatizācijas aģentūrai valsts nodeva materiālās vērtības 3 miljardu latu apmērā, bet par tām saņemti ir apmēram 300 miljoni - viena desmitā daļa. Tātad strādājuši ir ļoti slikti. Paskatīsimies uz to darbību kaut vai sakarā ar tiem jautājumiem, kuri tagad tiek izskatīti jau Starptautiskajā tiesā un par kuriem ir Privatizācijas aģentūra pilnībā atbildīga! “Lattelekom” lieta… “Latvijas gāze”, “Liepājas siltums”… Turpinās nepatikšanas ar Ķemeru sanatoriju, neviens nezina, kas tur notiek un kas tur vispār ir bijis. Jūs jau zināt, kā bija ar Daugavpils sintētiskās šķiedras rūpnīcu: 20 miljonus paņēma no iedzīvotāju naudas tikai tāpēc, ka kaut kādām personām no Dienvidāzijas tika atdots privatizēšanai šis uzņēmums un neviens nedomāja par to, ka
6 000 cilvēku palika bez darba. Un vēl valdībai vajadzēja samaksāt naudu par to visu.

Un paskatieties uz valsts dzīvojamā fonda izsaimniekošanu un privatizāciju! Neviens nedomā, kas tad būs tālāk, kad saimnieki saņems savas mājas, un kur izmitinās tos iedzīvotājus.

Un kas tagad notiek pilsētās? Rīgā, it sevišķi Rīgā, stāvoklis ir drausmīgs, bet tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Nav jau redzama tā otra daļa. Es domāju, ka tuvākajos 3-4 gados būs ne viens vien tiesas lēmums, spriedums un ka neviens neatbildēs par to, ko ir savārījusi Privatizācijas aģentūra.

Vēl viens neliels piemērs. Radās jautājums par Kuldīgas slimnīcas celšanas pabeigšanu. Vai tad nevarēja no Privatizācijas aģentūras līdzekļiem atrast 2 miljonus, lai pabeigtu slimnīcas celšanu? Un kur palika par Skrundas lokatoru saņemtā nauda? Tagad ieķīlās Kuldīgu vai… es nezinu, kādu ķīlu viņi dos, lai varētu pabeigt šīs slimnīcas celšanu. Redziet, kādas nejēdzības ir sastrādājusi šī aģentūra! Bet vēl jau mums nav zināms, cik naudas ir aģentūra saņēmusi un kur šī nauda ir izlietota.

Es vēlreiz atkārtoju: kur ir izlietoti naudas līdzekļi, ko ir saņēmusi Privatizācijas aģentūra? Diemžēl valdībā esošās partijas nav ieinteresētas, lai šis jautājums tiktu izvirzīts, un tāpēc arī grib to likvidēt paklusām, un tad visi gali būs ūdenī.

Piekrist tam, kas ir ietverts iepriekšējos priekšlikumos, nevar. Taču 6.priekšlikums ir absolūti konkrēts, un tas ir jāatbalsta.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile. Godātie kolēģi! Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vispirms mums jālemj par to, vai balsot par 6.priekšlikumu pa daļām.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātes Seiles priekšlikumu - balsot par 6.priekšlikumu pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 22, atturas - 17. Priekšlikums balsojams pa daļām. (No zāles dep. J.Dobelis: “Visi korumpētie balso “pret”!”)

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 11.1.pantu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 14, atturas - 24.

11.1. pants atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 11.2.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 17, atturas - 25.

11.2.pants atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11.3.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 18, atturas - 24.

11.3.pants guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11.4.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 10, atturas - 32.

11.4.pants guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11.5.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 9, atturas - 31.

11.5.pants arī guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 7.priekšlikumu iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Tiesnesis. Tas ir atbalstīts un ietverts komisijas redakcijā - 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 9.priekšlikumu iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Tiesnesis, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Arī 10.priekšlikumu iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Tiesnesis. Komisija to nav atbalstījusi, un pēc būtības tas vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav iebildumu.

A.Seile. 11.priekšlikumu iesnieguši deputāti Grīnblats, Balodis, Dobelis un Straume. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 11.priekšlikumu.

Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tā kā mēs atbalstījām cienījamo kolēģu no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas iniciatīvu 11.1.pantā, automātiski tagad mums ir jāatbalsta arī šī iniciatīva, jo tā ir cieši saistīta ar iepriekšējiem grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis ir labs priekšlikums. Tas, ko ir izstrādājis Ministru kabinets un kas ir piedāvāts 4.priekšlikumā un citos priekšlikumos, nav pieņemams. Tie priekšlikumi nav pilnīgi, un tajos nav nekas pateikts. Tas ir tā, it kā mēs likvidētu kādu SIA vai kādu nenozīmīgu aģentūru, kura vispār nav neko darījusi. Tādu ir diezgan daudz. Taču jautājums ir par Privatizācijas aģentūru. Tā nav nekāda parasta organizācija, nedz arī kāds veikals, bet tā ir Privatizācijas aģentūra diemžēl!

11.priekšlikums ir konkrēts, un tāpēc šis priekšlikums ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam! Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst?

A.Seile. Godātie deputāti! Komisija gan nav atbalstījusi šo priekšlikumu, bet, ja mēs esam nobalsojuši par iepriekšējiem priekšlikumiem, tad loģika prasa atbalstīt arī šo, lai būtu vienota koncepcija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātu Grīnblata, Baloža, Dobeļa un Straumes priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 12, atturas - 29. Priekšlikums guvis atbalstu.

A.Seile. 13.priekšlikumu ir izstrādājusi atbildīgā komisija, un, manuprāt, tas vairs neiederas šajā shēmā. Varbūt kāds no komisijas vadības var vēl izteikt savu viedokli? (No zāles dep. K.Leiškalns: “12.priekšlikums!”)

Sēdes vadītājs. 12.priekšlikums.

A.Seile. Jā, 12., atvainojos, 12.priekšlikums. Iesniedzēji to atsauc.

Sēdes vadītājs. 12.priekšlikums tiek atsaukts. Paldies.

A.Seile. 13.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir izteikusi vēlmi, lai Ministru kabinets būtu tiesīgs nodot citām institūcijām Privatizācijas aģentūras funkcijas. Grūti pateikt, kā tagad tas priekšlikums izskatās kontekstā ar visu pārējo, jo šīs institūcijas jau faktiski ir te nosauktas. Tās ir Nekustamā īpašuma aģentūra un pārējās, kurām mēs it kā ...

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vadoties pēc juridiskās sistēmas, būtu jārīkojas tā: ja mēs atbalstījām 11.priekšlikumu, tad mums tagad ir jānobalso pret 13.priekšlikumu. Jo 11.priekšlikumā ierosinātajā pārejas noteikumu 5.punktā jau ir noteiktas institūcijas, kurām ir jāveic šīs funkcijas. Šis priekšlikums, 13.priekšlikums, ir atbildīgās komisijas priekšlikums par iepriekšējo redakciju. Tādēļ šinī gadījumā mums ir jābalso “pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, vēl bezatbildīgāku priekšlikumu nevaru atrast šajā likumprojektā! Ko nozīmē vārdi “nodot citām institūcijām”? Kādām tad nodosim? Varbūt Operas teātrim? Vai varbūt atradīsim vēl kādu organizāciju, kurai nodot? Tas jau ir smieklīgi. Ir taču jānosauc konkrēta organizācija! Tāpēc tādu priekšlikumu nevar atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Bojāra kungs! Lai gan jūs man esat draugs, tomēr man jāteic, ka bezatbildīgāku pļāpāšanu (es neteikšu to darbības vārdu, kas sākas ar “m”!) no šīs tribīnes es vēl neesmu dzirdējis. Es nemaz nepieminēšu tos jūsu stāstus par Privatizācijas aģentūras un Skrundas lokatora ciešo saistību. Tos es nemaz nepieminēšu. Nepieminēšu arī jūsu teikto par to, ka Privatizācijas aģentūras funkcijas var nodot citām institūcijām. Jūs teicāt, ka Ministru kabinets nodošot tās Operai. Tā nu ir vienkārši pļāpāšana pļāpāšanas pēc! Jūs vienkārši izbaudāt savas uzvaras garšu, to, ka jums izdevās vienoties ar “bišu” partiju un “tēvzemiešu” stiprajiem dēliem. Un nu gribat “izgāzt” šo komisijā precīzi saskaņoto likuma pantu!

Tā ka es aicinu atbalstīt komisijas viedokli. Un aicinu neatbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā, jo ar jūsu pūlēm, Bojāra kungs, tas ir šobrīd padarīts bezatbildīgs!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tie, kas ir iemaksājuši 25 000 latus, lai viņi paliktu šajā vienā frakcijā, lūdzu, patlaban neuzstājieties! Tā. Tagad pievērsiet uzmanību tam, par ko mēs esam nobalsojuši! Mēs nobalsojām par 11.priekšlikumu. Izlasiet, par ko ir nobalsots! “Svītrot pārejas noteikumu 5., 6., 7. un 8.punktu un izteikt pārejas noteikumu 5. un 6.punktu šādā redakcijā...” Punkts ir tādā redakcijā, par kādu ir nobalsots! Pasakiet, kur te vairs ir loģika - balsot no jauna par attiecīgo punktu, par tā redakciju! Tas punkts vairs nav balsojams. Izskatot katru nākamo priekšlikumu, ir jāsalīdzina, vai mēs jau esam par to nobalsojuši vai neesam par to nobalsojuši. Godīgi sakot, sākot ar 13.priekšlikumu... 13.priekšlikumā ir piedāvāta 5.punkta redakcija, bet mēs jau esam nobalsojuši par 5.punkta redakciju. Es aicinu tīšām neieviest, izdarot balsošanu, šeit nekādas pretrunas un nepiedāvāt balsošanai punktu, kas vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Leiškalna kungs, es jums jau daudzas reizes esmu teicis: nevajag zaimot un nevajag domāt, ka tikai jūs viens visu labi pārzināt un labi klausāties! Jautājums ir nevis par Skrundas lokatoru, bet par to, kur ir palikusi par Skrundas lokatoru saņemtā naudiņa. Par to ir jautājums! Par naudu! Un arī par Kuldīgas slimnīcai atvēlēto naudu. Tāpēc, redziet, vajag zināt to!

Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz to pantu jāteic, ka tas tik tiešām nav pieņemams, un to jūs ļoti labi saprotat, un nevajag runāt to, ko nevajag!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns... (No zāles dep. K.Leiškalns: “Es pateikšu vienam!") Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile. Protams, šis priekšlikums ievieš zināmas nesaskaņas, bet komisija to ir atbalstījusi. Tāpēc acīmredzot vajadzīgs Saeimas balsojums, ja kāds pieprasa.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 13. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 47, atturas - 5. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi priekšlikumu nr.14 un pati aicina to atbalstīt.

Līdzīga situācija kā ar iepriekšējo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds uzstāj, ka jāveic balsošanu? Nē. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 15.priekšlikums…

Sēdes vadītājs. Tiek atsaukts.

A.Seile. 16.priekšlikumu iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Tiesnesis.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Nav balsojams.

A.Seile. Atbildīgā komisija ir izstrādājusi 17.priekšlikumu. Arī šis priekšlikums saskaņā ar iepriekšējiem balsojumiem pēc būtības nesaskan...

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Arī 18.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija. Tas ir par pantu pārnumurēšanu, kura tagad nav nepieciešama. (No zāles dep. J.Dobelis: “Arī nav balsojams!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 19.priekšlikums... (No zāles dep. J.Dobelis: “Noņem!”)

Sēdes vadītājs. Tiek atsaukts.

A.Seile. Skaidrs.

20.priekšlikumu iesnieguši deputāti Grīnblats, Balodis, Dobelis un Straume, un tas ir par pārejas noteikumiem. Komisija to ir atbalstījusi daļēji.

Daļēji ir atbalstījusi arī 21. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikumu - un to izteikusi savā redakcijā kā 22.priekšlikumu, tādējādi Ministru kabinetam dodot iespēju pieņemt nepieciešamos grozījumus Privatizācijas aģentūras statūtos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Paldies. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Atliek balsojums par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”“ pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 38, atturas - 4. Likums pieņemts.

A.Seile. Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr.3965. Tātad tas ir trešais lasījums Aizsargjoslu likumam, par kuru jau ļoti daudz ir diskutēts ne vien komisijās, bet arī presē.

Tātad 1.priekšlikumu ir iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs J.Gaiļa kungs, lai precizētu “sarkanās līnijas” definīciju. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. 2.priekšlikumu ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pūķis, un tas faktiski attiecas uz to pašu tematu. Komisija to ir atbalstījusi daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 3.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs M.Sprindžuks, taču komisija to nav atbalstījusi, bet ir atbalstījusi 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 5.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs M.Sprindžuks. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Tāpat tā ir atbalstījusi Juridiskā biroja 6.priekšlikumu un parlamentārā sekretāra J.Gaiļa 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 8.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Pūķis, un šo priekšlikumu komisija neatbalstīja tāpēc, ka Satiksmes ministrija grib noteikt pārāk lielu redzamības trijstūri, kurā Satiksmes ministrijas cilvēki pilnīgi brīvi varētu rīkoties ar tajā augošajiem kokiem, bet tā tiek pārkāptas cilvēka un īpašuma tiesības. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Seile. 9.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile. Tādu pašu iesniedzis arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs J.Gailis un Juridiskais birojs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. Tāpat tā ir atbalstījusi... 10.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs M.Sprindžuks. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Seile. 11.priekšlikumu iesnieguši deputāte Seile un parlamentārais sekretārs M.Sprindžuks, nosakot aizsargjoslas gar 10 kilometru garām upēm, bet komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, tā ir atstājusi spēkā iepriekšējo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Seile. 12.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs M.Sprindžuks, un tas ir par palienes definīciju. Līdzīgu priekšlikumu ir iesniegusi arī deputāte Seile. Komisija salika šos priekšlikumus kopā un izveidoja tādu visaptverošu redakciju, kāda redzama 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 15.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Jānis Gailis. Komisija to ir atbalstījusi, jo tas ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 16.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs M.Sprindžuks. Pēc būtības tas vairs nav balsojams, jo iepriekšējās sadaļās par to jau ir nolemts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Seile. 17.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi. Tātad atbildīgā komisija šā paša panta daļas beigas ir izteikusi precizētā redakcijā. Aicinu atbalstīt 17. un 18.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 19.priekšlikumu iesniegusi LSDSP frakcija. Tas ir daļēji atbalstīts un precīzāk izteikts 20.priekšlikumā kā Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Z.Mauliņa priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Seile. Tālāk. 21.priekšlikumu iesniedzis Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Mauliņš. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Arī 22.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi. To iesniedzis gan parlamentārais sekretārs Jānis Gailis, gan parlamentārais sekretārs Māris Sprindžuks, gan arī Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Nākamo - 23.priekšlikumu - iesniegusi pati atbildīgā komisija, un es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 24.priekšlikumu par lauku apvidos noteikto aizsargjoslu platumu komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Tālāk ir izdarīti daži redakcionāli precizējumi 15.pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

A.Seile. Un nākamais - jau 25.priekšlikums pēc kārtas - atrodas labu gabalu tālāk - tas ir 34.lappusē un to iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs J.Gailis. Šis priekšlikums atbalstīts daļēji, un komisija šo pašu domu ir izteikusi savā - 26.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. Tālāk ir 27.priekšlikums, kurā Juridiskais birojs ir precizējis aprobežojumus Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslās. Terminoloģisks precizējums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 28.priekšlikumu iesniedzis deputāts Muciņš. Komisija to ir daļēji atbalstījusi…

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. … un ir atbalstījusi 29. - Muciņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 29.priekšlikumu. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jāteic, ka Aizsargjoslu likums, kas ir ļoti svarīgs gan no dabas aizsardzības, gan no vides vispārējās sakārtotības, gan arī no dažādu objektu ekspluatācijas viedokļa, ir ļoti dažāds. Šā likuma atsevišķi panti runā par problēmām ļoti, ļoti dažādās jomās. Arī 36.pants - “Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā”. Es domāju, ka tāds, kāds tas ir šobrīd… to varbūt ar dažiem redakcionāliem labojumiem, kas izstrādājušies un izkristalizējušies laika gaitā, it sevišķi attiecībā uz tiem jautājumiem, kuri skar brīvu pārvietošanos šajā jūras un līča aizsargjoslā, tātad 300 metru platumā no augstākās kāpas bangā, būtu nepieciešams sakārtot. Un Juridiskais birojs to arī dara ar saviem iesniegumiem. Tāpat kā mans 28. un 29.priekšlikums, kas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir atbalstīti.

Tomēr tajā pašā laikā es gribu vērst deputātu uzmanību uz dažiem neloģiskiem turpinājumiem, kā šo pantu tiek mēģināts sakārtot.

Ja mēs reiz cilvēkiem, kuri dzīvo šajā aizsargjoslā, nosakām ļoti precīzu un, kā es uzskatu, šobrīd arī sabalansētu... varbūt to visu vēl ir nepieciešams precizēt, kā šeit esmu to darījis savos priekšlikumos un kā to piedāvā VARAM parlamentārais sekretārs J.Gailis savā 40.priekšlikumā, tātad varētu nedaudz precizēt un sakārtot, - to jā, bet tajā pašā laikā mēs šodien varam radīt tādu situāciju, ka mēs vispār aizliedzam jaunu māju un saimniecības ēku būvniecību simtos un simtos zvejnieku ciemos, kas atrodas Baltijas jūras un Rīgas līča aizsargjoslā. Pie tam trešajā lasījumā šāda konceptuāla pieeja absolūti nevar būt pieņemama, tāpēc es aicinu, atbalstot, protams, savu 29.priekšlikumu, ko arī komisija ir atbalstījusi, šajā pantā tomēr ļoti rūpīgi un sabalansēti izšķirties tikai par tiem priekšlikumiem un atbalstīt tikai tos priekšlikumus, kuri šā likuma piemērošanas gaitā ir būtiski izkristalizējušies. Pēc tam es atsaukšos arī uz VARAM viedokli.

Juridiskā komisija šim likumprojektam ir otrā komisija, un pirms pirmā lasījuma mēs ļoti būtiski un detalizēti izdebatējām šo likumprojektu, runājām tieši par šo 36.pantu. Un arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji piekrita, ka ir nepieciešams pat atvieglot šo celtniecību, kas šobrīd noris Baltijas jūras un Rīgas līča aizsargjoslā. Ir jāprecizē, kādas mājas tur var celt, lai neiznāk tā, ka, no vienas puses, saskaņo un “Jūras pērles” vietā uzceļ deviņstāvu hoteli, bet, no otras puses, cilvēki, kuri dzīvo tajos zvejniekciemos, nevar uzcelt sev ne jaunu dzīvojamo māju, ne arī jaunu saimniecības ēku. Un tajā pašā laikā vēl mistiskās izdarības ar šiem te pamatiem...

Turklāt problēmas rada arī tas, ka paši zvejniekciemi vēl joprojām nav izstrādājuši attiecīgos teritoriju plānojumus, kā to viņiem uzliek likums, bet tajā pašā laikā mēs ilgus gadus turam spēkā tādu likuma normu, ka šādi plānojumi netiek izstrādāti. Cilvēki mokās ar celtniecību uz veciem māju pamatiem, notiek visvisādas juridiskas fikcijas, riskanta rīcība, cilvēks zaudē vai riskē zaudēt savus ieguldījumus, ceļot uz cita vārda ēkas, un pēc tam ir gatavs tās atpirkt. Tā ka visādas šādas lietas notiek.

Tajā pašā laikā mēs faktiski tagad piedāvājam atcelt šā panta ceturto daļu. Ko tad tie mūsu tūkstoši un tūkstoši iedzīvotāju teiks, kuriem šobrīd tur ir mājas, kuri šobrīd dzīvo šajā joslā vai kuriem varbūt puse no zemes ir šajā te joslā, bet otra puse zemes nav šajā joslā? Ir jāpieiet taču druscītiņ ar prātu! Es uzskatu, ka ļoti uzmanīgi un sabalansēti visi šie priekšlikumi šajā pantā ir jābalso, un es arī turpmāk pievērsīšu jūsu uzmanību tālākajiem saviem un citu deputātu priekšlikumiem. Aicinu atbalstīt 29.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli, jo mēs arī Vides apakškomisijā, kurā ir daudz arī pārējo frakciju pārstāvju, iepazināmies ar šo situāciju. Nav, Muciņa kungs, tik viendabīga situācija, kā jūs te paziņojāt! Es domāju, ka varbūt arī Seiles kundze kā deputāte, nevis kā atbildīgā ziņotāja pastāstīs par to informāciju, kas parādās, - par to, ka Valsts zemes dienesta darbinieki internetā izplata informāciju, ka par zināmu samaksu var atrisināt jautājumu par māju celtniecību visā Kolkas piekrastē, tātad samaksājot noteiktu naudas summu, un, ja mēs gribam iziet... un pats galvenais, ka tas viss var notikt pat 100 metru zonā no jūras piekrastes... Tā ka arī šeit tas viss nav tik viennozīmīgi.

Mēs Vides apakškomisijā izskatījām informāciju arī no Liepājas, un, kā jūs teicāt, daļa saka, ka vajag atļaut šo celtniecību, bet cita daļa atkal kategoriski protestē pret to, jo visādu mahināciju rezultātā piekrastē tiek celtas diezgan pamatīgas kotedžas un vēl visādas citādas atpūtas mājas taisni šinī saudzējamajā zonā. Tātad tas ir konceptuāls jautājums, vai mēs atļaujamies spert šādu soli. Un tad savā ziņā viss šis Aizsargjoslu likums pārvērtīsies par fikciju. Un tāpēc es arī gribētu, lai Seiles kundze patiešām pastāsta par reālajiem faktiem, kā tas notiek Latvijā jūras piekrastē, kāda tagad ir situācija ar visām šīm celtniecības lietām.

Muciņa kungs, vismaz man liekas, ka šinī brīdī šādu atbrīvojumu mums nevajadzētu ļaut! Tā ka es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš, otro reizi.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Cienījamo deputāt Lujān! Jā, bez šaubām, jūs kā Vides komisijas apakškomisijas priekšsēdētājs un kā persona noteikti šos jautājumus esat detalizēti izdebatējis, un, bez šaubām, komisijas sēdē kopā ar jums ir piedalījušies arī kādi speciālisti, un varbūt mēs kādu zagli vai kukuļņēmēju arī varam atrast mūsu valstī, varbūt nemaz... Tajā pašā laikā es redzu, ka šis piedāvājums ir absolūti tāds pats kā Jaroslava Hašeka “Šveikā”: “Izcirtīsim mežu, lai nav vārnām kur piemesties!” Tam, ka kāds kaut kur kaut ko nelikumīgu būvē, tam, ka lielākajā daļā šo ciemu nav apstiprināti šie apbūves noteikumi, tam, ka vajadzētu atbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Gaiļa 40.priekšlikumu izslēgt no 36.panta ceturtās daļas šo skaitli “2”, kas attiecas uz to, ka izņēmuma gadījumos varētu būvēt lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas, ķīmisko vielu un citas noliktavas - tam es pilnīgi piekrītu, bet nevar izslēgt ceturtās daļas 2.apakšpunktu, kas ļauj celt jaunas vai remontēt, paplašināt esošās dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas.

Nenonāksim taču līdz absurdam! Šie cilvēki, kuri pirmām kārtām tās ēkas tur ir cēluši simtiem un simtiem gadu, desmitiem un desmitiem gadu, arī pēc Aizsargjoslu likuma spēkā stāšanās taču rēķinās mūsu valstī ar kaut kādu stabilitāti, ar kaut kādu loģiku, ar kaut kāda prāta izpausmēm šajā parlamentā, ka tas, teiksim, vienā dienā nelems tā, bet otrā dienā nerīkosies pretēji, jo, redziet, kāds ir atnācis un pastāstījis mums pēkšņi vienu stāstu par briesmīgu sludinājumu internetā, kura izdruku šeit neviens nevar parādīt, bet viņš kaut ko stāsta tā vietā, lai kā valsts amatpersona...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Muciņš. ... kā deputāts grieztos attiecīgajās institūcijās.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile. Godātie deputāti! Mēs Muciņu komisijā esam pilnīgi atbalstījuši sakarā ar 28. un 29.priekšlikumu. Un kāpēc? Tāpēc, ka šeit pagaidām runa ir par Baltijas jūras un Rīgas līča lielo aizsargjoslu, kas ir vairākus kilometrus plata, un tajā tik tiešām nevar liegt zemes īpašniekiem traucēt cilvēku brīvu pārvietošanos un tā tālāk. Zemes īpašniekam ir savas tiesības! Taču tālāk, kad mēs pāriesim pie otrās daļas, tur, lūk, šie Muciņa priekšlikumi tiek iestrādāti. Tur ir daudz arī citu priekšlikumu, kas saistās ar Jūrmalas apbūvi, un tad mēs runāsim par šo šauro - 300 metru plato kāpu joslu. Man liekas, Muciņa kungs pārmērīgi agri uzsāka šo lielo diskusiju, jo komisija 28. un 29.priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav nepieciešams balsot?

A.Seile. Jā, ja neviens to nepieprasa.

Tālāk. 30.priekšlikumu ir izstrādājusi atbildīgā komisija, un tā vēlreiz ir atsaukusies uz to, ka šajā aizsargjoslā ir nepieciešams ievērot vietējās pašvaldības noteiktos apbūves noteikumus, un to, ka zemes maiņu vai zemes lietojuma maiņu var izdarīt tikai ar valsts un pašvaldību zemi tajos gadījumos, ja Ministru kabinets ir pieņēmis atsevišķu lēmumu. Šajos gadījumos ir ļoti daudz konfliktsituāciju, un tāpēc komisija tādu punktu šeit ir iestrādājusi. Tātad komisija lūdz atbalstīt pati savu priekšlikumu - 30.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. Tālāk sākas priekšlikumu sērija par krasta kāpu aizsargjoslu. Pievēršu jūsu uzmanību: tā ir 300 metrus plata, rūpīgi saudzējama un glabājama josla. Pēdējos gados tā tiek izniekota, tas notiek neatbilstoši apbūves noteikumiem un neatbilstoši vecajam plānojumam.

Sāksim izskatīt šos priekšlikumus!

31. - VARAM parlamentārā sekretāra Jāņa Gaiļa precizējošs priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums, ka tur nedrīkst izvietot būves lopbarības glabāšanai, nedz arī vēl kādas citas būves, kas var piesārņot zemi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 33. - Jāņa Gaiļa priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 34. - Juridiskā biroja priekšlikumu - arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Un arī 35. - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 36. - parlamentārā sekretāra Jāņa Gaiļa priekšlikums aizliegt šajā zonā jāt ar zirgiem vai nobraukt no ceļiem. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Ja nav iebildumu...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 37.priekšlikumu komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. Tālāk ir vesela priekšlikumu sērija - 38., 39., 40. un 41.priekšlikums - par to, vai vēl bez šiem likumā noteiktajiem izņēmumiem, par kuriem mēs nupat nobalsojām, vēl vajag pieņemt kaut kādus izņēmuma gadījumus. Es, deputāte Seile, esmu ierosinājusi izslēgt visus izņēmumus no šā panta, jo ar Ministru kabineta lēmumu vai apbūves noteikumu maiņu pašvaldības jau var tur radīt labvēlīgu vidi varbūt kempinga vai kaut kādu nepieciešamu būvju celtniecībai. Tāpēc komisija ir atbalstījusi manu priekšlikumu un noraidījusi Muciņa un Gaiļa priekšlikumu un 41. - vēl vienu Muciņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 38.priekšlikumu.

Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tātad, neņemot vērā nelielo ievadu, ko mēs jau debatēs šeit runājām, faktiski šis ir tas centrālais un fundamentāli izšķirošais priekšlikums, ko iesniegusi deputāte Seile, - izslēgt 36.panta ceturto daļu. No vienas puses, es piekrītu deputātei Seilei, ka rodas jautājums: kas tas par likuma formulējumu - “Izņēmuma gadījumā”? Tādēļ arī, kā jūs redzat, manis iesniegtais 39.priekšlikums ir izslēgt 36.panta ceturtajā daļā šos vārdus - “Izņēmuma gadījumā”. Tad teksts būtu šāds: šā panta minētajos attiecīgajos gadījumos šādus darbus (tātad māju celtniecību un esošo māju un saimniecības ēku remontu) 300 metrus platā aizsargjoslā pie Rīgas līča un Baltijas jūras var realizēt, ja ir veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums (tātad šāds moments te ir!) un ir saņemts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām, un tikai tad, ja attiecīgās darbības paredzētas teritoriju plānojumos vai ja no bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem saņemts motivēts pieprasījums tādēļ, ka nav iespējams dzīvojamās mājas būvēt citā vietā (ja ir atjaunotas īpašuma tiesības), vai ja attiecīgās darbības ir saistītas ar ostām un zvejniecību. Šajā ziņā noteikti Bojāra kungs varētu mani atbalstīt.

Tātad šeit, es domāju, ir pietiekami precīzi izsvērts, kas ir pirms šo darbu veikšanas jāizdara, lai aizsargātu dabu, un kādos gadījumos vispār tos var veikt. Es pilnīgi piekrītu VARAM parlamentārā sekretāra Gaiļa iesniegtajam 40.priekšlikumam, ka dažādas ķīmisko vielu, eļļošanas materiālu un degvielas noliktavas šajos 300 metros jau nu nevajadzētu ierīkot, taču tas priekšlikums nez kādēļ nav guvis atbildīgās komisijas atbalstu. Taču tajā pašā laikā es vēlreiz pasvītroju, ka aizliegt cilvēkiem celt, būvēt un remontēt dzīvojamās mājas tajās vietās, kur viņi dzīvo vai kur viņi uzturas, tajās vietās, kur viņiem pieder zeme, tajās vietās, kur viņiem ir vecas un brūkošas mājas, ir neloģiski, muļķīgi, noziedzīgi un pretlikumīgi. Es atļaušos citēt Latvijas Republikas Satversmes 105.pantu: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.” Nevar būt tā, ka ar šo vienu likumu mēs pateiksim: tagad šo joslu atbrīvojiet! Tagad tas notiek vēl drūmāk nekā tajos laikos, kad PSRS Robežapsardzības karaspēks izveidoja savas slēgtās zonas, kurās nevarēja ieiet. Toreiz tur vismaz vietējiem iedzīvotājiem atļāva dzīvot un celt tās ēkas. Taču tagad, kā es saprotu, vispār nekāda celtniecība, nekāds remonts pēc šā labojuma nav iespējams. Tas ir absolūti antikonstitucionāli! Ja mums ir nepieciešams sabalansēt - un es atbalstu, ka vajag sabalansēt - vides aizsardzību, tad nepieciešams ieviest šajā daļā vēl kaut kādus precizējumus, lai neparādītos ēkas vai būves 80 metrus no jūras, kā jau šeit teica. Paskatieties - tajā ciemā ir no sarkaniem ķieģeļiem uzcelta pie pašas jūras viena tāda brīnišķīga pils, bet nevar teikt, ka tās celtniecība atbilstu kaut kādām vietējām tradīcijām, un arī tās īpašnieks nav tāds cilvēks, kas atbilst mūsu vietējai mentalitātei un tradīcijām. Ir jānoskaidro jautājums - kas to ļāva celt un kāpēc tā ir uzcelta? Tad arī prasīsim atbildību. Jautājumos par arhitektūru mums lietas vēl aizvien nav sakārtotas. Vispār mums nav tāda likuma par arhitektūru. Katrs būvinženieris šobrīd var lemt un risināt šādus jautājumus! Civilizētajā Eiropā un arī šeit - saskaņā ar mūsu pašu pieņemto likumu par reglamentētajām profesijām - šie jautājumi ir arhitektu kompetencē, bet šodien katrs pagasta pieaicināts sertificēts būvinženieris ar celtnieka izglītību var risināt šādus jautājumus. Tas noved pie šīm sekām, par ko Seiles kundze un Lujāna kungs pamatoti šeit aizrādīja. Taču tas, ka ir atsevišķi šādi gadījumi, nedod mums pamatu atņemt tūkstošiem un tūkstošiem cilvēku, zemes īpašnieku, ciemu iedzīvotāju, tiesības uz viņu īpašumu un uz atbilstošu, adekvātu rīcību ar šo īpašumu. Īpašums eksistē ne jau tādēļ, lai to turētu un noslaucītu no tā putekļus, bet lai to ekspluatētu, izmantotu un saņemtu adekvātu atdevi par ieguldīto naudu.

Es kategoriski aicinu neatbalstīt deputātes Seiles iesniegto 38.priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patīkami bija noklausīties labu runu, kura derētu labā tiesā. Ļoti daudz demagoģijas, bet maz jēgas, diemžēl jāsaka.

Jā, mēs noklausījāmies to, ka Satversmē ir noteikta norma, pie kuras apelēja cienījamais Muciņa kungs kā advokāts, tas tika veikts ļoti profesionāli, bet šeit ir viena pretruna. Jūs pareizi pateicāt - ja sabiedrības interesēm tas nerunā pretī. Un Saeima ir tā institūcija, kurā mēs izsakām sabiedrības intereses. Līdz šim mēs esam redzējuši un domājuši, ka piekrastes zona ir tā vieta, kas pieder sabiedrības interesēm.

Tā ir pirmā lieta.

Otrā lieta. Muciņa kungs sāka savu runu ar to, ka ir pāris māju, kur zvejnieki vai, teiksim, tie, kas tur jau dzīvo, nevarēs veikt remontus. Muciņa kungs, tie, kas tur dzīvo, remontus varēs veikt!

Pēc tam jūs savu runu turpinājāt ar absurdu, ka tas skars tūkstošiem un tūkstošiem cilvēku. Tūkstošiem un tūkstošiem… Ir saprotami, ka vismaz kādus desmit tūkstošus. Cienījamie kolēģi! Kā tas saprotams no Muciņa kunga vārdiem, tātad Rīgas kāpu zonā, Latvijas kāpu zonā, pie jūras, tiks celts desmitiem tūkstošu māju, kotedžu vai vēl kādu nezināmu objektu. Tad vairs nav runa par latviešu tautas mentalitātei nesaprotamām celtnēm no sarkaniem ķieģeļiem, kuras ir kāpu zonā. Tā ir nopietna celtniecība. Es vēlreiz lūgtu tomēr Seiles kundzi informēt arī par tiem faktiem, kas ir mums zināmi gan Vides apakškomisijā, gan arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, - par to, ka ir ļoti daudz pretendentu, kas jau taisās iepirkt nevis zemi vienai mājai, bet visu piekrastes zonu, sākot no Kolkas, kur kādreiz bija patiešām aizliegta celtniecība. Un beigās, kad tās zemes tiks pārdotas jau tālāk ārzemju investoriem (nosauksim viņus tā), tur patiešām būs ne jau vietējā mentalitāte.

Es aicinu šinī brīdī to visu nopietni pārdomāt un, kā nesen pareizi teica viens kolēģis no Domes, aicinu deputātus balsot pēc sirdsapziņas. Jo man ir sajūta, ka citādi būs tā, ka cienījamajam Ulmes kungam no Vides aizsardzības kluba vajadzēs novērot ne tikai Rīgas Domi, bet arī Saeimu un, iespējams, arī frakciju “Latvijas ceļš”.

Es tā aicinu, rēķinoties arī ar to, ka patiešām, ja “Latvijas ceļš” grib veicināt Zaļās partijas attīstību, viņai būs ļoti daudz darba. Es domāju, ka viņa varēs pretoties ne tikai mazo hidroelektrostaciju celtniecībai, bet arī šā likuma realizācijai. Un es domāju, ka cienījamajai Valsts prezidentei stāvēs pie pils piketi ar aicinājumiem šo likumu tādā formulējumā, kādu pagaidām piedāvā kolēģis Muciņš, neizsludināt. Nevajadzētu to darīt.

Taču es vēlreiz saku - lai katrs balso pēc savas sirdsapziņas!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš. Otro reizi.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Godājamo deputāt Lujāna kungs! Paldies par labiem vārdiem! Centīšos vēl labāk.

Man ir tikai divas piezīmes. Nu, ja mēs runājam par demagoģiju, tad jāteic, ka, lai piepītu klāt tagad mazās hidroelektrostacijas, tā jau nu nav īstā vieta un lieta. To gan varētu nosaukt par demagoģiju.

Es gribu uzdot jautājumu gan Seiles kundzei, gan Vides apakškomisijai - kas tad pa šiem 10 gadiem, kad šis likums darbojās, pēkšņi šogad ir noticis, lai, tā sacīt, jāizcērt mežs, lai vairs nav kur vārnām piemesties? Kas tad ir noticis? Jā, es šeit pasvītroju: tūkstošiem un tūkstošiem... Jo zemes īpašnieku, māju īpašnieku, iedzīvotāju šajā joslā ir tūkstošiem un tūkstošiem! Tā kā es esmu ievēlēts no Kurzemes vēlēšanu apgabala, es teikšu, ka tūkstošiem un tūkstošiem. Un tie visi ir mūsu vēlētāji! Tāpēc nevajag šeit pēkšņi izrādīt kaut kādu mistisku uztraukšanos par dabu. Tādam uztraukumam nav nekāda pamata, bet ir jāpiespiež ierēdņi un atbildīgās pašvaldību amatpersonas ievērot to likumu, ko mēs paši esam pieņēmuši. Un tad nebūs šo problēmu un šo šausmu stāstu!

Es kategoriski aicinu noraidīt 38. - deputātes Seiles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai Romāns Mežeckis vēlas debatēt?

Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Es savam godājamam kolēģim Linardam Muciņam gribētu atgādināt, kas ir noticis pagājušajā vasarā. Pagājušajā vasarā Jūrmalā bija skaists skandāls. Izņēmuma kārtā tika visiem Latvijas ļaužiem gatavots superlabs projekts ar iespējām tunelī pastaigāties līdz jūras vidum un atpakaļ, un varbūt arī slūžas varēja iebūvēt, un viss būtu bijis kārtībā. Tāpēc, manā skatījumā, jāatbalsta tomēr ir Seiles kundzes piedāvātais risinājums, lai nebūtu šādu izņēmumu. Jo, kā es saprotu, šie cilvēki šādas slūžas un tuneļus gatavo no labas gribas, labticīgas mīlestības pret līdzpilsoņiem. Jo nauda jau atļauj, tikai cilvēkiem nepatīk šādi izņēmumi.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es vēlreiz gribu atgādināt, ka visi šie priekšlikumi, no 38.priekšlikuma līdz 41.priekšlikumam, attiecas uz 300 metrus platu kāpu zonu gar jūras un jūras līča krastu un ka tā ir tā stingrā režīma zona, aizsardzības zona, kurā mūsu jau iepriekš nobalsotās normas pieļauj apbūvi tādos gadījumos, kuros to nosaka teritoriālais plānojums. Bet ko nosaka deputāta Muciņa priekšlikums? Tas nosaka, ka, pat neskatoties uz plānojumu... 41.priekšlikums ir tāds: atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma prasībām varētu celt ēkas un būves, ja to “projekti atbilst attiecīgās apdzīvotās vietas [..] vai teritorijā izmantojamajai tradicionālajai ēku un būvju arhitektūrai un ainavai”. Varbūt Muciņa kungs ir palaidis kaut ko garām, bet, ja šādu redakciju mēs pieņemsim, tad jebkurš individuālais zemes gabala nopircējs, neskatoties uz teritoriālo plānojumu, varēs celt tādu ēku vai būvi, kura pēc ārējā izskata atbilst, lūk, šīm tradīcijām. To nu gan nevarētu pieļaut, un tāpēc visi iepriekšminētie ierobežojumi krasta kāpu zonā (šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā) jau ir noteikti ar mūsu iepriekšējiem balsojumiem. Šāda liela brīvdomība tiem, kam ir daudz naudas un kas grib būvēt labas mājas tieši šajā krasta kāpu zonā ar taisnu izeju uz jūru, manuprāt, nav pieļaujama. Tāpēc es aicinu: nepieļausim vēl vienus izņēmumus krasta kāpu zonā! Aicinu atbalstīt komisijas viedokli par visiem četriem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. - deputātes Seiles priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 29, atturas - 15. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

A.Seile. Paldies. Tātad pārējie priekšlikumi nav balsojami, jo šī panta daļa ir izslēgta.

Sēdes vadītājs. Paldies, tālāk!

A.Seile. 42.priekšlikumu iesniedzis deputāts un VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Gailis. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 43.priekšlikumu komisija ir izstrādājusi pati un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 44. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Sprindžuka priekšlikums. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi savā 46.priekšlikumā. Par šo pantu, kurā ir runa par galvenās cirtes platumu, ir arī 45. - deputāta Leiškalna priekšlikums, kas nav atbalstīts. Tātad komisija ir daļēji atbalstījusi 44.priekšlikumu, nav atbalstījusi 45.priekšlikumu un lūdz atbalstīt 46.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 47.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks, un komisija to atbalsta. Es domāju, ka šis ir būtisks priekšlikums, jo tomēr arī šajās aizsargjoslās ir nepieciešams ārkārtas situācijās novākt vējgāzes, vējlauzes un snieglauzes.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 48.priekšlikumu ierosinājis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Tālāk. 49.priekšlikumu komisija ir izstrādājusi pati un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Tālāk sākas diskusija par aizsargjoslām ap ūdens ņemšanas vietām, un 50.priekšlikumu ir izstrādājis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs J.Gulbis. Komisija to ir atbalstījusi un, nedaudz precizējot, ietvērusi 51.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Tālāk. 52.priekšlikumu ir izstrādājuši deputāti Tolmačovs un Lujāns. Komisija to ir daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 53.priekšlikumu ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pūķis. Komisija to ir rūpīgi izvērtējusi, daļēji atbalstījusi un iestrādājusi savā 54.priekšlikumā, kuru lūdz Saeimai atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 55.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pūķis. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Arī 56. - M.Pūķa priekšlikumu - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Tāpat parlamentārais sekretārs M.Pūķis ir iesniedzis 57.priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Seile. Komisija nav atbalstījusi arī 58. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra M.Pūķa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Seile. 59.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs M.Sprindžuks. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Nākamais ir 60.priekšlikums 62.lappusē. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 61.priekšlikumu iesniedzis Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Mauliņš. Tas ir sakarā ar jaunu dzeramā ūdens ņemšanas vietu ierīkošanu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 62.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Tālāk ir daži redakcionāli precizējumi, un nākamo - 63. priekšlikumu - ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Pūķis. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Tāpat arī 64. - parlamentārā sekretāra Pūķa priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Bet 65. un 66. - parlamentārā sekretāra Māra Pūķa priekšlikumu - komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 67. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Pūķa priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi daļēji un precizējusi tā jēgu savā 68. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Tātad šis bija trešais lasījums, un es aicinu nobalsot par likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 7, atturas - 11. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi"". Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 16.janvāra sēdē pēc Ģirta Valda Kristovska lūguma atkārtoti izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”“, un mēs arī mainījām savu lēmumu. Sākumā šis lēmums no mūsu komisijas puses bija negatīvs, bet, kā jau es minēju, Ģirts Valdis Kristovskis savā vēstulē lūdza vēl reizi komisijā to skatīt un ļoti precīzi mums izskaidroja šā likuma būtību, un komisija tātad galā pieņēma pozitīvu, kā es jau minēju, lēmumu.

Šeit faktiski ir tikai viena lieta, viens labojums, ka ierindas zemessargu dienesta interesēs uz laiku var pārvietot uz civilām iestādēm normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Par ko šeit ir runa? Runa ir par to, ka faktiski tas skar militārpersonas dienesta gaitu, jo reizēm ir nepieciešamība militārpersonu, teiksim, uz laiku, nozīmēt darbā kādā civilā iestādē. Līdz ar to šobrīd šai militārpersonai faktiski no dienesta būtu jāaiziet, un tas nebūtu pareizi. Piemēram, šobrīd Valsts zemes dienestā pie kartogrāfijas jautājumiem strādā ļoti zinoša militārpersona, un šinī gadījumā arī mūsu Aizsardzības spēki negribētu šķirties no šā virsnieka. Pēc kāda laika viņš varētu atkal atgriezties dienestā un noteiktā amatā, kādā viņu vēlāk nozīmēs. Šis grozījums to atļautu.

Es lūdzu arī kolēģus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Runājot par likumdošanas paketi aizsardzības jomā, bieži vien man tik tiešām prātā nāk salīdzinājums: jo dziļāk mežā, jo resnāki paliek tie mežabrāļi.

Ja mēs skatāmies šo likumprojektu, kas skar aizsardzības zemessardzi, un arī likumu par Aizsardzības spēkiem, tad redzam, ka faktiski tie ir autentiski, un to nozīme ir ļoti vienkārša - virsdienesta karavīrus var pārcelt amatos civilajās iestādēs. Un mēs šeit nerunājam un arī šis likumprojekts neparedz to, ka viņi tiek iecelti ierēdņu amatos. Viņi tiek pārcelti vienkārši uz civiliem amatiem.

Pie tam šis likumprojekts paredz, ka tad, ja virsdienesta karavīrs tiek pārcelts tālākam dienestam uz Finansu ministriju, Kultūras ministriju vai Satiksmes ministriju, viņa algu un visas sociālās garantijas pienākas samaksāt attiecīgi šīm te civilajām institūcijām. Es saprotu, ka tad, ja mēs būtu pieņēmuši līdz šim nepieņemto likumu par mobilizāciju, mēs varētu tad ļoti skaisti izsvaidīt visus virsniekus, virsdienesta karavīrus pa civilām institūcijām, un tad normāli “X” stundā viņi visi tiktu iesaukti atpakaļ. Taču šobrīd viņi turpina savu dienestu kā armijnieki civilās institūcijās, saņemot algu no šīm civilajām institūcijām, bet tajā pašā laikā viņi it kā turpina dienestu armijā. Jūs jau zināt, ka Padomju Savienības laikā eksistēja 17 ministrijas, kurās ministriem bija tiesības piešķirt dienesta pakāpes. Ja mēs ejam šo ceļu, tad loģiski būtu to attīstīt un dot iespēju visiem mūsu ministriem piešķirt dienesta pakāpes visiem saviem ierēdņiem.

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts neiztur nekādu kritiku, un, ja man kāds mēģina iestāstīt, ka NATO valstīs vadās pēc šāda paša principa, tad tie ir absolūti murgi un tā nav taisnība. No šāda viedokļa, no elementāras loģikas viedokļa, neviens no šiem likumprojektiem nebūtu atbalstāms. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nezinu, kas sagatavoja šo dokumentu, bet droši vien šim cilvēkam kaut kas nav saprotams attiecībā uz šiem naudas maksājumiem. Un te ir runa par to, kādas izmaiņas būs budžeta izdevumos. Likumprojekts šo jomu neskar. Kā tad var neskart? Ja armijas dienestā esošu cilvēku pārvieto uz kādu no civilām ministrijām, ja tās nav saistītas ar Aizsardzības ministrijas sistēmu, šīm civilajām institūcijām būs jāmaksā par šā cilvēka atrašanos tur, par viņa apgādi ar visu tehniku, un vai tad tur nebūs nekādu izmaiņu šīs ministrijas budžetā? Tie ir absolūti nepatiesi izteikumi, kas te ir izskanējuši, un tie neatbilst arī, man liekas, nevienas ministrijas interesēm, jo kā tad ministrija jutīsies, ja tai vajadzēs algot kādu personu, pat nezinot, ko viņa dara un kāpēc vispār tur atrodas. Tas ir viens.

Otrs. Kāpēc vispār notiek šī pārbīdīšana? Vai tad mūsu Aizsardzības ministrijai nav vairs naudas līdzekļu, lai apmaksātu savas armijā vai karadienestā esošās personas? Ir līdzekļi! Pie tam ļoti lieli, tikai tos vajag saudzīgi izmantot, un tāpēc nevajag izmantot citu ministriju budžetu. Un jūs jau redzējāt tajās koncepcijās, kādi tur brīnumi bija ierakstīti iekšā. Vai tad tagad tie armijas vīri noņemsies ar citiem jautājumiem, risinās ekonomikas jautājumus Ekonomikas ministrijā?

Tāpēc šis priekšlikums nav atbalstāms, un katram ir jādara savs darbs savas ministrijas ietvaros. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

Dz.Kudums. Manuprāt, šie piemēri, ko minēja Bojāra kungs, bija ļoti, ļoti neveiksmīgi. Nekādā ziņā ministrija nedeleģēs kādu kaut vai, teiksim, uz Operu par operdziedātāju, ka viņam tur Opera maksās naudu. Piedodiet man! Ministrijai nav tādas teikšanas, ka tā varētu nozīmēt darbā kādā civilā iestādē savus cilvēkus. Taču, ja kādā civilā iestādē būs šāda nepieciešamība un ja valstiski svarīgi būtu kopā strādāt Aizsardzības ministrijai un šai iestādei, tad šis likums to ļauj. Un tāda faktiski arī ir šā likuma būtība. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”“ pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - 18. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 23.janvāris.

Sēdes vadītājs. 23.janvāris. Paldies.

Likumprojektu izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Modrim Lujānam.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Juri! Par Ždanoku mēs runāsim vēlāk, bet tagad, cienījamie kolēģi, es gribēju visiem Vides apakškomisijas locekļiem atgādināt, ka pulksten 12.40 Tautsaimniecības komisijas telpās mums būs tikšanās ar Amerikas Vides aģentūras pārstāvjiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. … Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš).

Atgādinu Tautsaimniecības komisijai par tikšanos.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam 55 gadu jubilejā mūsu kolēģi Jakovu Plineru un 60 gadu jubilejā Rihardu Pīku. (Aplausi.)

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Ivars Godmanis, Normunds Rudevičs, Tadeušs Ketlers, Jēkabs Sproģis un Ingrīda Ūdre. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmumu projektus "Par Valda Lauska atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas” un “Par Valda Lauska ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Ir priekšlikums iekļaut šos lēmumu projektus darba kārtības beigās. Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem””. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Straumes kungs! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šāgada 16.janvāra sēdē pēc Ģirta Valda Kristovska lūguma atkārtoti izskatīja grozījumus likumā “Par Aizsardzības spēkiem”. Grozījumi ir analogi tiem, kādus paredzēts izdarīt arī likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”. Lūgums kolēģiem tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 21. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir atbalstīts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums. 23.janvāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.3916. Tautsaimniecības komisija, izskatot šo likumprojektu, atzina, ka normas, kuras ierosina deputāti, šajā likumā nav jāiestrādā no jauna. Valdībai jau šobrīd ir tiesības noteikt arī citas bankas, kurās ir atverami privatizācijas sertifikātu konti. Vēl vairāk - starplaikā komisija ievāca papildu ziņas un neatrada nevienu iemeslu, kāpēc šobrīd šis politiskā ziņā ārkārtīgi svarīgais likums būtu jāatver vaļā no jauna. Un tāpēc es aicinu jūs atbalstīt komisijas viedokli - noraidīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs. Starpsauciens no zāles: “Leon, nu kāpēc?”)

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu, izskatot šo dokumentu - es gan nezinu, kas to ir sagatavojis -, rodas jautājums: vai tad līdz pat šim laikam tika atvērti konti nevis bankās, bet kādās citās iestādēs? Tas ir viens jautājums. Vai tad no 1992. vai 1993.gada tas nebija atrisināts? Kāpēc mēs tagad noteiksim kaut kādu jaunu risinājumu? Taču pats interesantākais ir otrais jautājums. Izrādās, tagad ir jāpārbauda, vai fiziskām personām, tas ir, iedzīvotājiem, nav vairāku kontu. Bet kāpēc tad tur nav tā ierakstīts par juridiskām personām? Kāpēc nepārbauda, cik tām ir kontu? Vienam otram uzņēmumam vai organizācijai droši vien ir kādi 5 vai pat 10 konti, jā. Tos nepārbauda, bet to cilvēku, kā vienmēr, liek zem kādas preses. Tas likumprojekts tiešām nav vajadzīgs! Tā kā likumā viss ir izskatīts, pateikts, kādā veidā tam vajadzētu būt, un likums darbojas jau 9-10 gadus, pieņemt likumā jaunas izmaiņas nav vajadzīgs. Tāpēc es pilnībā atbalstu, kaut gan uz mani vienmēr rājas Leiškalna kungs, viņa priekšlikumu, ka nav jāatbalsta šis likumprojekts!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam! Vai nevēlaties komisijas vārdā neko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 38, atturas - 15. Likumprojekts tiek noraidīts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām””. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatāmajā dokumentā tika apvienoti divi likumprojekti. Es atgādināšu, ka pirmais likumprojekts sākotnēji paredzēja tikai 1.septembra pasludināšanu par svētku dienu, bet otrais likumprojekts - 21.augusta noteikšanu par atceres dienu. Tagad šie priekšlikumi ir papildināti ar virkni jaunu priekšlikumu.

1.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kurš paredz abu divu likumprojektu apvienošanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Mitrofanovs. 2. - deputātu Dobeļa, Lāces un Tabūna priekšlikums, kurš paredz 1.maija izsvītrošanu no svētku dienu saraksta un tā aizvietošanu ar 4.maiju. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 2.priekšlikumu.

Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es patiešām saprotu nacionāli labējās partijas “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvjus Dobeli, Lāci un Pēteri Tabūnu. It sevišķi Pēteri es saprotu. Saprotu šo mēģinājumu likvidēt Latvijas Satversmes dienas svinības tādēļ, ka blakām ir, protams, minēti arī Darba svētki. Jā, protams, es saprotu labējo partiju satraukumu par to, ka Latvijā šī diena tiek atzīmēta. Protams, te tā netiek tik plaši atzīmēta nevienā no abiem rakursiem, ne Satversmes jautājumā, ne arī Darba svētku jautājumā, kā tas notiek citur. Vismaz par Darba svētkiem jāteic, ka tos svin daudzās pasaules valstīs. Protams, es ticu, ka tūlīt tribīnē nāks Tabūna kungs un teiks, ka viņam riebjas Krievijas svētki vai boļševiku svētki. Taču tie tiek svinēti ne tikai Krievijā, bet arī daudzās citās valstīs, arī Eiropas Savienībā. Arī tur tā ir brīvdiena. Un arī Zviedrijā. Un galvenais jautājums ir tas, ka paralēli šim it kā “uzbraucienam” uz Darba svētkiem tiek aizskarts arī Satversmes jautājums, Satversmes diena, kas ir Latvijas konstitūcijai veltīta svinamā diena. Vienīgie, kas tādu lietu ir veikuši Latvijas vēsturē līdz šim, bija divi režīmi. Viens bija cienījamā Kārļa Ulmaņa režīms, kas likvidēja Latvijā parlamentāro iekārtu un uzspļāva uz konstitūciju, un otrs bija padomju režīms. Un, var piekrist, to darīja vēl arī trešais - vācu režīms.

Tātad šie trīs cienījamie kolēģi Tabūns, Palmira Lāce un Dobelis ir pret valsts konstitūcijai veltītās dienas atzīmēšanu. Es nevaru saprast, kādēļ. Varbūt viņi tā dara savā nezināšanā, vai varbūt viņu konsultanti ir kļūdaini uzrakstījuši šo priekšlikumu. Es varētu saprast, ja viņi prasītu no likuma izsvītrot ārā Darba svētkus, bet Satversmei veltīto svinamo dienu gan vajadzēja likumā atstāt. Jo arī jūsu ievēlēšana ir notikusi saskaņā ar Latvijas Satversmi, kas ir svēts dokuments! Tātad šie trīs deputāti mēģina uzspļaut Latvijas Satversmei un uzskata, ka šī diena ir tādā veidā ir ignorējama. Es kategoriski esmu “pret”! Es ceru, ka cienījamie deputāti ir sapratuši savu kļūdu vai konsultantu pieļauto kļūdu un tūlīt arī paziņos, ka atsauc šo priekšlikumu. Šodien es esmu atbalstījis daudzas cienījamo kolēģu “tēvzemiešu” iniciatīvas, bet šo iniciatīvu es nevaru atbalstīt. Es vēlreiz atkārtoju, ka cienījamie deputāti laikam nav labi sapratuši, ka viņi atrodas šinī zālē, pateicoties Latvijas Satversmei, ka Latvijas valsts izveidošanās bāze jeb pamatdokuments ir Latvijas Satversme. Es tādēļ vēlreiz izsaku dziļu izbrīnu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ja Lujāna kungs būtu drusciņ pakustinājis to vietu, ar kuru jādomā, varbūt šī asarainā runa būtu izpalikusi. Es esmu pilnībā apmierināts ar komisijas lēmumu, kas absolūti nav pretrunā ar mūsu priekšlikumu. Es domāju, ka Lujāna kungam vajadzētu daudz vairāk satraukties par to balsojumu, kas tuvākajā laikā ir gaidāms Rīgas Domē: cilvēku, kurš bija viens no visļaunprātīgākajiem Latvijas neatkarības atjaunošanas pretiniekiem, tur tagad uz rociņām ienesīs iekšā un noliks pie tādas pamatīgas barotavas. Par to gan šeit vajadzētu uztraukties!

Attiecībā uz mūsu priekšlikumu jāteic, ka tas vairāk ir domāts 4.maija izcelšanai. Lūk! Uzskatu, ka 4.maija balsojums bija īpaši svarīgs un tam bija nozīme Latvijas vēsturē, tā tiešām bija pāreja uz pilnīgi jaunu posmu. Atgādināšu, ka LNNK jau 1988.gadā savā programmā pieņēma tēzi par pilnīgu Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu. Latvijas Tautas fronte to pašu izdarīja faktiski 1989.gadā savā 2.kongresā. Līdz ar to rīcība 4.maijā bija šo lēmumu faktiskā izpilde. Šeit, zālē, es redzu vairākus kolēģus, kas piedalījās 4.maijā šajā balsojumā, arī man bija iespēja to darīt, un es tāpēc uzskatu, ka tā ir īpaši svinīga diena. Toreiz bija īpaši svinīgs noskaņojums. Baidīties no vienas šādas svētku dienas ieviešanas, es domāju, nevajadzētu.

Attiecībā uz 1.maiju es domāju, ka tā lemšana ir mūsu ziņā. Ja visas mūsu iespējas mums atļauj turpināt 1.maiju atzīmēt kā svētku dienu, nav jau nekādu īpašu problēmu. Mūsu uzdevums bija pievērst uzmanību tieši 4.maijam, un, tā kā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija mūsu priekšlikumu ir atbalstījusi, es esmu gatavs atsaukt mūsu iesniegto 2.priekšlikumu un aicinu atbalstīt 3.priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: “Tad tā vajag darīt!”)

Sēdes vadītājs. Paldies, 2.priekšlikums ir atsaukts.

Vai pret 3.priekšlikumu ir iebildumi? Nav iebildumu.

Tālāk, lūdzu!

M.Mitrofanovs. 4. - deputātu grupas priekšlikums pasludināt 1.septembri par svētku dienu. Priekšlikums neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Mitrofanovs. 5.priekšlikums - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums papildināt tekstu aiz vārdiem “par atceres” ar vārdiem “un atzīmējamām dienām”. Tas ir jauns termins, kurš parādījies likumā. Šis grozījums parādījās diskusiju gaitā, jo komisija konstatēja, ka Latvijā ir nelabvēlīga proporcija starp svētku dienām un atceres jeb sēru dienām un ir nepieciešams palielināt tādu dienu skaitu, kuras ir atzīmējamas kā svētku dienas, pie tam novēršot jaunus budžeta izdevumus, jo jaunas svētku dienas ieviešana maksā budžetam apmēram 2 miljonus latu. Mūsu priekšlikums ir atbalstīt komisijas ierosinājumu un iekļaut likumā šos vārdus.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Mitrofanovs. 6. - deputāta Lujāna priekšlikums iekļaut 8.martu kā atceres un atzīmējamo dienu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 6.priekšlikumu. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es domāju, mēs atgriežamies pie šā jautājuma katru gadu. Mēs paši sevi vienmēr mānām un ceram, ka, mānīdami sevi, mēs atrisināsim šo problēmu. Un, protams, man patīkami, ka katru gadu 8.martā es redzu, ka visās frakcijās, gan nacionāli radikālās, gan liberālās, gan labējās, gan kreisās, visi draudzīgi, paņēmuši rokās ziedus, dodas apsveikt savas konsultantes, palīdzes, apsveikt pārējās mīļotās sievietes. Protams, es zinu, ka tūlīt tribīnē nāks mani kolēģi no nacionāli radikālajām partijām un atkal stāstīs drausmīgos stāstus par padomju laika tulpēm, kuras piegādāja laikam nekvalitatīvu ziedu audzētāji, stāstīs par to, ka sievietes vajag mīlēt katru dienu. Protams, vajag! Bet es tomēr uzskatu, ka Latvijā varētu būt viena diena, kurā būtu patiešām patīkami, ka cienījamā sieviete - Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga - jau no rīta uzstātos ar runu, un kurā mēs arī

Nr. 22-MC

izdiskutētu, teiksim, visas šīs problēmas, kuras mēs nepārtraukti publicējam ANO gada pārskatos par sieviešu diskrimināciju Latvijas teritorijā, runātu par visām šīm problēmām. Šodien ir patiešām patīkami, ka komisija ir atbalstījusi to iniciatīvu, ka tā ir atzīmējama diena. Jo citādi, es zinu, arī Tabūna kungs un Dobeļa kungs skrietu un teiktu… un apsmietu, ka tā, lūk, ir atceres diena. Vai mums ir jāatceras mūsu sievietes? Jā, viņas ir jāatceras un ir jāatzīmē tā diena! Un atkal ir jautājums par to, cik kurš būs, teiksim, iedzēris tanī dienā. Tas jau ir katra personisks jautājums, bet tas nekādā ziņā nav kopsakarā ar šīs atzīmējamās dienas jēgu un būtību!

Tādēļ es patiešām aicinu, kolēģi, vienreiz šim jautājumam normāli pieiet un atbalstīt šo priekšlikumu. Tā nebūs brīvdiena, bet tanī dienā tiks pievērsta sievietēm lielāka uzmanība, un varbūt arī Latvija tad varēs labāk iet uz demokrātiju, jo, cik es zinu, arī Eiropas Savienībā tā diena tiek atzīmēta. Un, protams, mēs vienmēr… nepatīk mums teikt - kā liks Eiropas Savienība… Taču agri vai vēlu, kad tajā iestāsimies, mēs atkal nokļūsim pie šā jautājuma, un man negribētos atstāt šā jautājuma izskatīšanu nākamajai Saeimai. Varbūt izdarīsim to paši, lai šogad vismaz šī diena būtu jau neliels prieks Latvijas sievietēm!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Nepieļausim sieviešu dienu svinēt!”)

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu, protams, Modri, bija sarkanās tulpes, bija dzeršana, bija streipuļošana, un bija tās pašas jaukās padomju sievietes apdzērušās. Viss tas jau bija! Redziet, labāk būtu, ja jūs tai savai sievietei dāvinātu sarkanas tulpes un pamatīgi viņu piedzirdītu, nevis viņu aicinātu iet tur, kur ir darīšana ar nopietnām lietām kā, piemēram, ar dzīvokļu privatizāciju. Lūk, par ko jums vajadzētu domāt!

Es tiešām negribētu pārāk daudz runāt, vienkārši man ir jums jāpasaka, ka nevajag kārtējo reizi šeit nākt un traucēt cilvēkiem normāli strādāt. Mēs neesam atbalstījuši un neatbalstīsim šīs dienas ieviešanu, un neceriet uz to! Šeit nav tā Rīgas Domes daļa, kur var atļauties visādus tādus jociņus! Nebūs jums te nekādi pēteri pirmie, ne staļini otrie, ne lujāni trešie. Nebūs!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir jau patiešām drusciņ jautri, ja vien tas nebūtu… ja vien šī jautrība nebūtu caur asarām drusciņ. Un ne tikai drusciņ, bet ļoti nopietni! Tur jau tā lieta.

Es ļoti labi saprotu Lujāna kunga šos it kā nevainīgos 8.marta atjaunošanas mēģinājumus, bet, redziet, tur jau tā lieta - ja nopietni runājam, tad jāteic, ka apetīte jau rodas ēdot. Interfrontieši, šeit sēdošie un ārpus Saeimas sienām esošie, kuru ir desmitiem, ja ne simtiem tūkstošu, ir iekoduši tajā ābolā, viņiem ir iegaršojies, protams, un tagad viņi ir aizgājuši tik tālu, ka Ždanoka jau raksta savā programmā: ja viņa pārņems Dzīvojamo māju privatizācijas komisiju, tad notikšot nacionalizācija. Varat iedomāties! Nacionalizācija!

Lujāna kungs! Jums diemžēl ir radusies, es tā maigi sacīšu, putra galvā, jo tur jaucas latviskais ar padomisko. Un kāpēc? Tāpēc, ka jūs un jūsu kolēģi gribat sēdēt šeit, Saeimā. Faktiski man būtu jums viens ļoti labs ieteikums: savāciet savu komandu un dodieties uz Maskavu! Tur jūs sagaidīs ar sajūsmu, tur jūs varēsiet ļoti brīvi svinēt 8.martu, 17.jūniju, 23.februāri, 7.novembri - un tā tālāk, un tā joprojām. Un Golubevs būs ārkārtīgi priecīgs, ka Latvijā neesot bijusi okupācija, un kopā ar Lužkovu varēsiet mierīgi ar sarkanajiem karogiem maršēt šajās dienas pa Maskavas ielām. Jūs tur ar prieku sveicinās darbaļaudis. Lūk, tā! Bet, redziet, nelaime jau ir tā, ka jūs negribat uz turieni braukt, jums šeit ir izdevīgi, jums šeit ir lielāka labklājība, un jūs gribat Latviju pārvērst par mazu Krieviju! Tur jau ir visa tā bēda, saprotiet! Un tāpēc jūs te nākat un nāksiet ar šādiem priekšlikumiem citu pēc cita, jo Rīgā jau jums tas ir izdevies. Rīgas Domē tas jums ir izdevies, lūk, ar “bojāriešu” atbalstu, un ar tēva un dēla (Starpsauciens: “Svētā gara!”) atbalstu jūs tur tā kā muļķīšus paņēma līdzi... Ne velti tagad viena daļa sociāldemokrātu jums pateica: pietiek ar jums te ākstīties un piesmiet Latviju! Un pareizi viņi darīja. Un, es domāju, šādā veidā un šādus vārdus jums pateiks arī citi latvieši. Jo pietiek, pietiek smieties par latviešiem! Tā ka, man liekas, jāuztver šīs lietas pavisam nopietni un jāpasaka vienreiz par visām reizēm “Nē!” šādiem mēģinājumiem, šādām cūcībām!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, Eiropas Savienības valstīs šo dienu atzīmē. Neapšaubāmi, Klāra Cetkina, viena no sociāldemokrātu līderēm, bija tā, kura ierosināja šīs dienas svinēšanu, tas bija vēl pagājušā gadsimta sākumā. Bet ir viena nianse, Tabūna kungs un Dobeļa kungs! Es nekad neesmu sievietēm dāvinājis tulpes. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka sievietēm ir jāzied kā rozēm, un tāpēc viņām arī pasniedzu rozes. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Cienījamie kolēģi, es aicinu tomēr atbalstīt priekšlikumu noteikt 8.martu par svinamo dienu! Aicinu viena iemesla dēļ: tādā gadījumā gan Modrim Lujānam, gan Pēterim Tabūnam un Jurim Dobelim beidzot izpaliks iespēja veikt priekšvēlēšanu aģitāciju no šīs tribīnes. Tā kā es esmu šeit parlamentā no 6.Saeimas darba sākuma, tad zinu, ka tas katru gadu atkārtojas, un, jo tuvāk ir vēlēšanu laiks, jo kvēlākas runas skan par to, svinēt vai nesvinēt 8.martu. Un varbūt tad, kad vairs nebūs iespējams debatēt par to, svinēt vai nesvinēt 8.martu, mēs beidzot sāksim apspriest arī kaut ko daudz racionālāku. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir ļoti nepatīkami dzirdēt nelabus, nievājošus izteicienus no šīs tribīnes par sievietēm. Jums taču katram ir māte, ir sieva, ir meita, mazmeita, ir māsas, un tāpēc visas tās nejēdzības, ko tagad pārraida... Cilvēki taču klausās, ko mēs runājam! Nevar ņirgāties par sievietēm! Es vēlreiz lūdzu: nevajag aizmirst arī to, ka viņas vienmēr ir siltuma turētājas jūsu dzīvokļos. Jā, bez viņu palīdzības jūs izskatītos ne visai kārtīgi. Tas ir pirmais.

Un otrais. Ja jau mēs izskatām jebkuru jautājumu, tad tam ir jābūt nopietnam. Mēs nevaram pārvērsties par ākstiem, kad sākam visdažādākajā veidā spriest, kādas puķes un kam ko dot. Ja cilvēkam ir nauda, jā, viņš var nopirkt arī rozes vai ko citu, bet, ja viņam nav naudas, viņš nopirks tulpes, un tāpēc nerunāsim par tādām lietām.

Un vēl pēdējais. Sievietes vienmēr ir jāciena! Un kārtīgi vīrieši vienmēr to ir darījuši. Kas neciena sievietes - tā ir cita lieta.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. (Starpsauciens: “Imant, pasaki, kā ir!”)

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Protams, šī varbūt nebija īstā vieta, kur mani kolēģi pašlaik dalījās savā dzīves pieredzē. Protams, kādam nav veicies, jo visu mūžu tikai piedzērušās sievietes ir trāpījušās. Kādam citam ir veicies, jo skaistas, daiļas un nedzērušas ir trāpījušās. Viss jau ir kolosāli, bet vai šī ir tā īstā vieta?

Es pilnīgi piekrītu Jānim Ādamsonam. Ja Dobelim un Tabūnam šodien vienīgā sieviete visā Latvijā ir Ždanoka, tad viņas dēļ no 8.marta tomēr atteikties nevajadzētu. Puikas, nu dodiet iespēju sievietēm tos svētkus vismaz atzīmēt tā, kā nākas! Paldies par uzmanību! (Smejas.)

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka mums jābūt iecietīgākiem pret Tabūna kunga emocijām. Es varu saprast augsti godātā Tabūna kunga ilgas pēc demonstrācijām ar sarkaniem karogiem, jo acīmredzot viņam sen nav nav bijusi iespēja komentēt šīs demonstrācijas, bet diez vai mēs šādā veidā to organizēsim.

Tabūna kungs, es jums vienkārši gribu atgādināt, ka tajā laikā, kad jūs komentējāt šīs “sarkanās” demonstrācijas, Lujāna kungs sēdēja cietumā, jo viņš bija apcietināts tieši par to, ka viņš iestājās pret padomju režīmu tajā laikā, kad jums nebija drosmes tā rīkoties, tāpēc tagad tas vienkārši nav godīgi no jūsu puses.

Es saprotu, kāpēc jūs tik aktīvi te uzstājaties visu laiku, - tāpēc, lai cilvēki aizmirstu jūsu komunistisko pagātni. Jums būtu jādarbojas daudz aktīvāk, jo patiešām būs diezgan grūti aizmirst, ko kāds ir darījis tajā padomju laikā. Un nemaldiniet, lūdzu, cilvēkus, ka 8.marts ir padomju svētki un tā tālāk. Patiešām visa Eiropa tos svin, tāpēc nav ko biedēt cilvēkus, nav ko maldināt cilvēkus. Es domāju, ka tad, ja mēs akceptēsim šo priekšlikumu, mēs nekādā ziņā neattālināsimies no Eiropas. Gluži otrādi! Mēs parādīsim visai pasaulei, ka pakāpeniski kļūstam civilizēta valsts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzu. Vai komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

M.Mitrofanovs. Lūdzu izteikt savu viedokli balsojot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. - deputāta Lujāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 14, atturas - 43. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Mitrofanovs. 7.priekšlikums pēc būtības nav balsojams, jo 2. priekšlikums tika noņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

M.Mitrofanovs. 8.priekšlikums ir tīri tehnisks. Ja mēs esam pieņēmuši 3.priekšlikumu, tad ir jāpieņem arī 8. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Mitrofanovs. 9. un pēdējais priekšlikums, kura jēga ir pasludināt 1. septembri par atzīmējamo dienu. Es tikai gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka te ir tehniska kļūda, jo ailē, kur ir jābūt vārdam “atbalstīt” vai “neatbalstīt”, ir tukša vieta, bet realitātē komisija tomēr balsoja “par” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

M.Mitrofanovs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām”“ pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 3. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

M.Mitrofanovs. 25.janvāris.

Sēdes vadītājs. 25.janvāris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Teritorijas plānošanas likums”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Labdien, cienījamais prezidij! Labdien, cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3768 - likumprojektu “Teritorijas plānošanas likums”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdza to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu atgādināt to, ka šobrīd Saeimā apritē ir divi likumi, kas saistīti ar šo lietu. Tātad mums ir šis Teritorijas plānošanas likums un ir Reģionālās attīstības likums. Šie abi likumi it kā viens otru papildina. Un es varu iedomāties, ka ir bijušas darba grupas, kuras lauzījušas galvu par to, ka mums tautsaimniecībā šajā jautājumā būtu nepieciešami divi atsevišķi likumi. Taču šoreiz es gribu izteikt dažas pārdomas, salīdzinādams šos abus likumus, kuriem būtu jāveicina mūsu valsts attīstība ar vienu instrumentu vienā gultnē.

Tātad pirmais. Man bažas izraisa tas, ka šajā Teritorijas plānošanas likumā ir normas, kuras ir līdzīgas Reģionālās attīstības likumā definētajām. Es minēšu vienu piemēru. Šā likumprojekta 7.lappusē Plānošanas reģiona attīstības padomei ir noteiktas šādas funkcijas, kuras tai būs jāīsteno. Piemēram: “1) vada un nodrošina attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādi un īstenošanu.” Paskatīsimies otrajā - Reģionālās attīstības likumā! Arī tur ir paredzēta Plānošanas reģiona attīstības padome, kas arī īstenos noteiktas funkcijas; teiksim, tās 3.apakšfunkcija ir šāda: vada un uzrauga plānošanas reģiona attīstības programmas un teritorijas plānojuma izstrādi un ieviešanu.

Es varu šajā veidā minēt līdzīgus piemērus arī par citām projektētajām institūcijām, kurām ir vērojama zināma dublēšanās, kaut vai Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldei paredzētās funkcijas. Šeit, šajā likumā, ir domāts, ka tā, izstrādājot nacionālo plānojumu, veic sadarbību ar valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām. Arī reģionālās attīstības likumā šai pašai institūcijai - Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldei - , ja skatām tās funkcijas, 4.apakšpunkts ir formulēts šādi: “Vada nacionālā plānojuma un nacionālā attīstības plāna izstrādi saskaņoti ar plānošanas reģiona attīstības programmām.” Mani drusku mulsina šis moments, vai šeit ir īsta funkciju norobežotība, un tāpēc būtu nepieciešams vēlreiz pārdomāt, vai lietderīgāks nebūtu vienots likums, kurā šī teritorijas plānošana būtu kā atsevišķa daļa Reģionālās attīstības likumā.

Manas pārdomas sasaucas arī ar atsevišķu speciālistu vērtējumiem šajā jautājumā. Es gribētu minēt tikai Zemgales attīstības aģentūras direktora Raita Vītoliņa komentārus un ieteikumus, ko viņš bija adresējis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Un arī viņam ir šādi priekšlikumi jeb ieteikumi. Tātad jautājums ir par to, ka tad, ja ir tādi divi likumi, to sasaistei objektīvi būtu nepieciešams vēl trešais likums - sasaistes likums jeb otrais variants, lai veidotu tikai vienu likumu, kurā teritorijas plānošana būtu kā atsevišķa tā daļa. Tā ir pirmā lieta.

Otra lieta. Tomēr šajā Teritorijas plānošanas likumā tā īsti nevar ieraudzīt... nav precīzi noteikta plānošanas kārtība nacionālajā līmenī. Būtībā tai ir jābūt vienā dokumentā, kur mēs varētu redzēt visu šo plānošanas hierarhiju no nacionālā līmeņa līdz pašam mazākajam - vietējās pašvaldības līmenim. Būtu vēlams, lai šī analoģija būtu saglabāta gan augstākajā, gan zemākajā līmenī. Tas attiecas arī uz tīri tehniskām lietām, rādītājiem un tā tālāk.

Un visbeidzot es gribu teikt tā: vai mēs nepārsātināsim šo mūsu plānošanas mehānismu ar pārāk daudzu plānu un programmu daudzveidību? Vai te nav iespējams šos atsevišķos dokumentus unificēt jeb apvienot mazāka skaita dokumentos? Liekas, tas būtu saprotamāk. Mēs tad iztiktu varbūt ar mazāku institūciju skaitu šajā procesā, un tas būtu varbūt arī efektīgāks.

Tātad būtu labi, ja man kāds kliedētu šīs izteiktās šaubas un varbūt arī ieklausītos manos apsvērumos, lai mēs iegūtu skaidrāku ainu, jo varbūt šī montāža, kad no diviem likumiem tiek izveidots viens vienots likums, būtu svētīga. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij, godātie deputāti! Skaidrs, ka šis Teritoriju plānošanas likums jāskata tandēmā ar Plānošanas reģionu likumu, kuru mēs skatījāmies iepriekšējā sesijā, un līdz ar to tie ir kopā skatāmi.

Skaidrs arī tas, un nav brīnums, ka mūsu attiecīgajā likumprojektā parādās arī šis jēdziens par plānošanas reģioniem, par Nacionālo attīstības padomi, par Reģionālo attīstības padomi, par to funkcijām, ar kurām tās tiek apveltītas un kuras tām jāveic, domājot par teritoriju attīstību.

Sociāldemokrāti iepriekšējā reizē Plānošanas reģionu likumprojektu pirmajā lasījumā neatbalstīja. Mēs neatbalstīsim arī šo Teritoriju plānošanas likumu, jo uzskatām, ka pēc būtības tie nemaina situāciju. Mēs zinām, ka reģionālā politika ir nepietiekama, jo reģionos ir ļoti smags ekonomiskais stāvoklis. Jautājums: kāpēc ir tik nopietnas problēmas ar reģioniem? Un atbilde ir sekojoša: vai nu ir nepareiza pati sistēma, vai arī nepareizi strādā cilvēki. Neprofesionāli strādā! Mana pārliecība ir tāda, ka mēs nevaram vainot cilvēkus, kuri nodarbināti vietējās pašvaldībās un rajona līmenī, bet ir vainīga sistēma, bet par šīs sistēmas izveidi esam atbildīgi mēs, likumdevēji, un tātad primārais uzdevums ir izveidot šo sistēmu. Un tikai tad, ja šī sistēma būs kārtīga, laika gaitā arī neprofesionāli cilvēki, pat ja tādi būtu, iemācītos strādāt un sistēma sāktu funkcionēt. Ja sistēma nav pilnīga, neviens, arī profesionālis, neko neizdarīs, lai stāvokli uzlabotu pietiekami konkrēti un strauji.

Ko mēs piedāvājam un pie kā vēlreiz atgriežamies? Šis ir jautājums par to, ka atkal ir plānošanas reģioni, rajonu līmenis un vietējās pašvaldības, kuru funkcijas pārklājas un kuru tiesības izpildīt savas funkcijas ir nepietiekamas. Mēs uzskatām, ka parlamentam ir ļoti konkrēti jāpieņem šis politiskais lēmums par divu vēlētu pašvaldību līmeņu izveidi. Gan vietējam līmenim, gan reģionālajam līmenim - tiem abiem ir jābūt vēlētiem, abiem ir jābūt ar ļoti konkrētām, noteiktām funkcijām, ar nošķirtu nodokļu bāzi, kas nodrošinātu šo funkciju izpildi. Tikai tādā gadījumā mēs spēsim domāt par reģionālo politiku.

Šeit, šajā likumprojektā, parādās, starp citu, arī viena no pretrunām, ka, domājot par nacionālā līmeņa teritoriju plānošanu, faktiski funkcijas ir domātas un tiek piešķirtas, lai tas tiktu darīts rajona un vietējo pašvaldību līmenī, bet par plānošanas reģioniem, par kuriem mēs runājām iepriekš, šeit, protams, nav minēts. Es domāju, šī nepilnība izriet no tā, ka nav konceptuālas pieejas attiecīgajam likumprojektam.

Es domāju, mums ir jāatgriežas pie tā jautājuma, ka mēs ļoti konkrēti noteiksim katra pašvaldības līmeņa atbildību, noteiksim funkcijas, un tikai tad mēs varēsim sakārtot reģionus.

Šodien es vēlreiz gribētu atgriezties pie šīs konkrētās aksiomas, kas mums ir. Vietējais līmenis, pagasti un pašvaldības, viņi ar savu uzdevumu grib tikt galā, bet nevar, un tam ir nepieciešama ļoti konkrēta palīdzība no citām - lielāka mēroga pašvaldībām, bet citu - lielāka mēroga pašvaldību - valstī vienkārši nav.

Nākamais. Mums ir "pusfabrikāts" - rajonu padomes, kuras strādā, saņemot dotāciju tikai priekš savu darbinieku nodarbināšanas, un tad ir skaidrs, ka šīs rajonu padomes nevar nodarboties ar savas teritorijas plānošanu, jo tās, labākajā gadījumā, savāc no rajonā ietilpstošo pagastu vadītājiem šos vietējos plānus, saliek tos kopā un saka: "Tagad mēs deleģējam tālāk." Un, ja mēs skatāmies vēl tālāk, tad redzam, ka noteiktā līmenī atkal sanāk kopā plānošanas reģiona vadība, bet tā tik un tā sākumā savāc plānus no rajona līmeņa, savukārt rajona līmenī tos savāc attiecīgi no pagasta, un līdz ar to arī valsts līmenis kopumā konceptuāli strādā tikai ar to, ko tam piedāvā pagasti, bet ne vairāk. Līdz ar to ir skaidrs, ka lielas atdeves no tāda plāna un darba nevar būt, un līdz ar to mēs uzskatām, ka, protams, arī šis piedāvājums nekādā gadījumā nav atbalstāms.

Mēs uzskatām: jo ātrāk parlaments izrādīs šo politisko gribu un iestāsies par vēlētu abu pašvaldību līmeņu izveidi, jo ātrāk mēs sakārtosim reģionālo līmeni, sakārtosim arī visus šos plānošanas jautājumus, un tad pašvaldībām, domājot par šo plānošanu, būs iespējas, būs konkrētas sviras, lai veicinātu savas teritorijas attīstību, kapitāla un investīciju piesaisti, panāktu darba vietu radīšanu. Un, ja šie atbilstošie ekonomikas elementi būs izpildāmi, tikai tad varēs domāt arī par plānošanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, Latvijas Republikas budžetā naudas līdzekļu ir daudz, tāpēc Latvijas Republikas plānošanu, dalīšanu un strukturizāciju veic divas, piecas un vairāk organizācijas. Un kāda tad ir no tā jēga? Nav nekādas! Tā bezjēdzīga ir bijusi līdz pat šim laikam. Arī šis likums parāda to bezjēdzību. Paskatieties, kāda ir plānošana! Ko dara Ekonomikas ministrija? Vai tad tai nav jānodarbojas ar to plānošanu? Jānodarbojas! Taču nedara neko. Un Zemkopības ministrija? Ko tad tā veic? Neko nedara. Ir divas īpašo uzdevumu ministrijas un arī ministrija reformu lietās. Ko tās dara? Arī no tām nav nekā! Un tagad, paskatieties, ir divi, trīs, četri likumi, kuri dublē cits citu! Vai tad mums nepietiek? Vai tad Latvija ir tik liela kā, teiksim, Francija vai Vācija, ka te ir vajadzīgi pieci likumi? Tur ir tikai viens likums. Mums ir noteikti vajadzīgi divi trīs, kas viens otru dublē. Bet ne jau tas jautājums ir galvenais. Galvenais ir finansēšana. Un kā tad iedzīvotāji tiek informēti par visām tām bezjēdzībām, kas notiek? Paskatieties, ko likumprojekta anotācijā ieraksta: "Jebkurš attīstības process katrā jomā un līmenī realizējas konkrētā teritorijā." Bet kas tad atbild par tām konkrētajām teritorijām? Ja mēs tagad veidojam tādu likumu un ir izveidoti vēl desmitiem tādu likumu, tātad neatbild neviens... Mani un, es domāju, arī iedzīvotājus vairāk interesē tie naudas līdzekļi. Jāiedala 154 tūkstoši, pēc tam katru gadu pusmiljons jādod, un tā tālāk. Tātad ir naudas līdzekļu izlietošana. Ierēdņi stāv rindā, lai saņemtu papildu algas, lai papildus dibinātu visdažādākās komitejas un padomes, taču to padomju darbībai ir nulles līmenis. Tās ir darbojušās desmit gadu un vēl ilgāk, bet ko tad tās ir radījušas Latvijas teritorijā? Spriežot pēc šā likuma, kurš, kā saka, tiek piedāvāts, tās neko nav radījušas. Un tātad arī jaunais likums neradīs neko. Tāpēc mums ir jāsakārto esošie likumi, bet šis nav atbalstāms. Ja ir budžetā lieki 500 tūkstoši, tad, es domāju, labāk būtu tos atdot Narkotiku apkarošanas biroja pilnveidošanai. Tas būtu labāk! Jo tajā koncepcijā, kuru ar kaunu šodien, tā teikt, noņēma no izskatīšanas, tik tiešām ir ierakstīts iekšā... Un tie 154 tūkstoši varbūt labāk būtu novirzāmi neapmaksātu medikamentu apmaksāšanai iedzīvotājiem, tad vismaz būtu kāda jēga. Bezjēdzīgajai plānu radīšanai un likumu "pludināšanai" mūsu Saeimā ir taču jādara kādreiz gals! Vismaz 7.Saeimā beigsim ievadīt iekšā tādus likumus, kuriem nav nekādas jēgas! Šo likumprojektu atbalstīt nevar.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Komisijā, izskatot šo likumprojektu, mēs pilnībā apzinājāmies to, ka valdība ir nolēmusi sadalīt esošo likumu divās daļās. Viena daļa attiecas uz Reģionālās attīstības likumu, kas atrodas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, bet otra daļa - uz Teritoriālās plānošanas likumu, jo plānošanas jautājumi tiek atdalīti atsevišķi, aplūkoti atsevišķā likumā. Var piekrist tam, ka ir ļoti daudz nepilnību. Par reģionālās attīstības likumu ir ļoti daudz ierosinājumu no pašvaldībām, no attīstības aģentūrām. Problemātisks ir jautājums par reģionālo pašvaldību izveidošanu Latvijā. Katrā ziņā šie jautājumi ir jārisina Reģionālās attīstības likumā, Pašvaldību likumā.

Par Teritoriālās plānošanas likumu. Teritoriālās plānošanas likuma pamatmērķis ir atrisināt visus jautājumus, kas saistīti ar fizisku teritorijas plānošanu nacionālā līmenī, reģionālā līmenī, rajonu līmenī un vietējo pašvaldību līmenī, un vietējo pašvaldību līmenī ņem vērā arī detālplānojumu, lai atrisinātu jautājumus par apbūves teritorijām un citām teritorijām. Katrā ziņā šis likumprojekts varbūt nav tik sarežģīts un problemātisks salīdzinājumā ar otru likumprojektu, kas ir likumprojektu paketē un attiecas uz Reģionālās attīstības likumu. Katrā ziņā šim likumprojektam ir tiešām ļoti daudz tādu saistošu momentu, kuri to saista ar otru likumprojektu. Otrs likumprojekts pašlaik iet uz otro lasījumu, jau notiek priekšlikumu izskatīšana Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Tieši šā iemesla dēļ, lai nerastos pretrunas un lai saskaņotu šīs lietas, mēs šo likumu par teritoriālo plānošanu laižam apritē ar tādu kā mazu nokavēšanos. Jo daudzas lietas tiešām ir pretrunīgas, tās dubultojas abos likumos, jo no viena likuma ir tapuši divi likumi. Tādēļ mēs komisijā uzskatījām par lietderīgu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un pēc tam to šeit, parlamentā, saskaņot ar otru likumprojektu - likumu par reģionālo attīstību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties komisijas vārdā vēl ko teikt?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Teritorijas plānošanas likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - 9. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

P.Salkazanovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.janvāris.

Sēdes vadītājs. 28.janvāris. Paldies.

Izskatīsim lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu līdz šā gada 31.janvārim likumprojekta "Militārā dienesta likums" otrajam lasījumam.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par valsts meža zemes gabalu nodošanu īpašumā Valmieras rajona Dikļu pagasta pašvaldībai".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Strādāsim ar dokumentu nr.3972. Tas ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavotais lēmuma projekts, kas balstās uz Meža likuma 44.panta piekto daļu - par zemes gabalu nodošanu no viena īpašnieka otram. Šeit ir runa par divām valsts institūcijām - mēs atdodam zemi (valsts ir Finansu ministrijas personā) Valmieras rajona Dikļu pagastam. Prasītāji ir iesnieguši komisijai visus nepieciešamos dokumentus. Neviena no pusēm nav cēlusi iebildumus pret šā lēmuma projekta apstiprināšanu parlamentā. Tad nu es aicinu jūs apstiprināt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par valsts meža zemes gabala maiņu pret Mārim Liepiņam piederošo meža zemes gabalu".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Karlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.3973. Tas tāpat balstās uz Meža likuma 44.panta piektajā daļā ietvertajiem nosacījumiem, ko parlaments pats ir atbalstījis, izskatot minēto likumu. Aicinu jūs atbalstīt komisijas viedokli. Tāpat kā iepriekšējā lēmuma projektā šeit ir līdzvērtīgu zemes gabalu apmaiņa - vienai privātpersonai piederošs zemes gabals Gaujas nacionālajā parkā tiek apmainīts pret valsts meža zemes teritoriju citā vietā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Viss jau ir labi, un, manuprāt, liekas tā, ka aizsargājamās teritorijās esošas meža zemes tik tiešām var apmainīt pret valsts akciju sabiedrības valdījumā nodotajām zemēm, ja piekrīt akciju sabiedrība un Zemkopības ministrija. Šāda atļauja ir saņemta. Taču abi divi iesniedzēji - Māris Liepiņš un nākamajā Saeimas lēmuma projektā, kuru mēs tūlīt izskatīsim, minētais Gints Silārs - tomēr ar savu iesniegumu ir nedaudz maldinājuši sabiedrību, tajā skaitā arī deputātus. Kāpēc es to saku? Tāpēc, ka vakar pēc komisijas sēdes, kurā tika izskatīti šie jautājumi un atbalstīta lēmumu projektu virzīšana uz izskatīšanu Saeimā, es vēl nezināju to, ka viņi abi nav iekļauti tajā zemes apmaiņas projektā, kuru ir Gaujas nacionālais parks izstrādājis sadarbībā ar Dāniju. Viens no viņiem - Māris Liepiņš - ir tikai 2001.gada 4.jūnijā nopircis no bijušās zemes īpašnieces šo zemes gabalu un ir ārpus šā projekta, un arī otrs - Gints Silārs ir zemes gabalu iegādājies tikai 1999.gada 3.maijā. Taču visi dokumenti ir noformēti atbilstoši mūsu komisijas prasībām, ir visi kadastra numuri, ir norādīta zemes vērtība, viss it kā ir atbilstoši. Viens no viņiem pārceļas no Gaujas nacionālā parka uz Rendu, zeme paliek Gaujas nacionālā parka rīcībā kā Vides aizsardzības ministrijas īpašumā reģistrēta zeme, tas ir, valsts zeme, kas reģistrēta uz Vides aizsardzības ministrijas vārda. Tiktāl viss būtu kārtībā. Taču, redzot to, ka Zemkopības ministrija parasti iebilst pret valsts meža zemes atdošanu dažādām personām, izņemot pašvaldības, bet ka zemes atdošana šiem diviem cilvēkiem, kā mēs nupat nobalsojām, notiek ar vēja spārniem, man rodas mazas bažas par lielo subjektivitāti, kas ir iekļauta šajos meža zemes apmaiņas projektos. Un tāpēc acīmredzot turpmāk tomēr vismaz būtu pieklājīgi saņemt arī Vides aizsardzības ministrijas atzinumu. Varbūt tā ir mūsu komisijas vaina, ka mēs neesam šādos gadījumos pieprasījuši un saņēmuši arī Vides aizsardzības ministrijas atzinumu par šādiem maiņas gadījumiem. Jo vajadzēja valsts meža zemes pirmajiem iedot tiem, par kuriem jau Gaujas nacionālajā parkā ir izstrādāts projekts. Tajā ir runa par tiem gabaliem, kuri bija prioritāri jāapmaina. Protams, arī šie ir liegumā... Un, ja Zemkopības ministrija arī turpmāk tikpat dāsni dalīs, mainīs valsts mežus pret aizsargājamo teritoriju mežiem, labi vien būs, bet, ja tie ir tikai atsevišķi cilvēki, kuriem ir kaut kādas īpašas attiecības - es nevaru to apgalvot, bet man ir šādas bažas -, tad mēs, balsotāji par šo zemes gabalu maiņu, varam nonākt galīgi dīvainā situācijā.

Bez tam likums par zemes komisijām paredz arī to, ka meža zemes gabalu nodošana īpašumā, ja tie ir lielāki par 50 hektāriem, apstiprināma arī Centrālajā zemes komisijā. Manuprāt, komisijai šī procedūra turpmāk ir stipri jāpilnveido, bet šoreiz lai nu katrs balso pēc savas sirdsapziņas!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Informācija, ko sniedza Seiles kundze, ir vērtīga. Tātad mūs kārtējo reizi mēģina muļķot! Likumprojektu nevar pieņemt, kamēr nav skaidrības par visu to lietu, kamēr līdz pēdējam ciparam tas viss nav noskaidrots. Es domāju, ka tālāk tas viss ir jāpārskata. Pirms uz Saeimas sēdi atnāk dokumenti, tiem ir jābūt noformētiem tā, kā tas ir vajadzīgs, - nevis formāli, kā tas acīmredzot ir noticis, bet tā, kā tam ir jābūt.

Un tāpēc nevar atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā varu paskaidrot komisijas kolēģei Annai Seilei, ka man jau nu noteikti nav nekādu neskaidru attiecību ar abiem minētajiem pilsoņiem, kuri saņem apmaiņā vienu zemes gabalu pret līdzvērtīgu zemes gabalu.

Tāpat es varu informēt deputātus, ka es personīgi vispār neko, Seiles kundze, nezinu ne par kādiem projektiem, jo mēs likumā esam noteikuši, ka katru individuālu gadījumu izskata parlaments. Mēs esam šiem zemes apmaiņas vai iegādes tīkotājiem noteikuši procedūru, un šī procedūra šeit ir izpildīta.

Un vēl. Ja Zemkopības ministrija sniedza komisijai atzinumu, tad, es domāju, tas ir Zemkopības ministrijas uzdevums - saskaņot ar pārējām ministrijām. Taču, kā es sapratu, jūs jau iebildes neceļat pret pašu šo lēmuma projektu, bet uzskatāt, ka šīs lietas vajadzētu apkopot kopējos projektos. Un tāpēc aicinu deputātus atbalstīt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par valsts meža zemes gabala maiņu pret Mārim Liepiņam piederošo meža zemes gabalu". Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 12. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par valsts meža zemes gabala maiņu pret Gintam Silāram piederošo meža zemes gabalu".

Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Dokuments nr.3974. Situācija ir ārkārtīgi līdzīga, un šeit ir runa par tām pašām vietām, no kurām zeme tiek mainīta pret zemi citā vietā. Komisija ir saņēmusi visus atzinumus. Komisija pati ir noteikusi kritērijus, kas jāizpilda pretendentiem, un visi šie kritēriji ir izpildīti. Visi atzinumi par minēto maiņu ir pozitīvi, un komisijai nebija neviena iemesla, lai noraidītu šo maiņu ar zemes gabaliem. Turklāt es domāju, ka ir ļoti labi, ja īpašnieki aiziet no aizsargājamām teritorijām uz valstij piekrītošu mežu zemi citās vietās, kur var izvērst, manuprāt, arī ekonomisko darbību. Tā ka es komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 6. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - "Par Valda Lauska atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - "Par Valda Lauska ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu LSDSP frakcijas deputātu jautājumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam "Par radioraidīšanas pārtraukšanu vidējos viļņos". Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Ivars Godmanis, Normunds Rudevičs, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Helmuts Čibulis, Vaira Paegle, Ainārs Šlesers un Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas ziemas sesijas 1.sēde
2002.gada 17.janvārī

Par darba kārtību


Par likumprojektu “Grozījumi Sēklu un stādāmo materiālu aprites likumā”(3950. un 3950-a dok., reģ. nr.1118)


Par likumprojektu “Augu šķirņu aizsardzības likums”(3951. un 3951-a dok., reģ. nr.1119)


Par likumprojektu “Par 1961.gada 2.decembra Starptautisko konvenciju par jaunu augu šķirņu aizsardzību”(3952. un 3952-a dok., reģ. nr.1120)


Par likumprojektu “Grozījumi Streiku likumā”(3953. un 3953-a dok., reģ. nr.1121)


Par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”(3954. un 3954-a dok., reģ. nr.1122)


Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Padomes līgumu par Eiropas Padomes Informācijas biroju Rīgā (Latvijas Republikā) statusu”(3957. un 3957-a dok., reģ. nr.1123)


Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām””(3959. un 3959-a dok., reģ. nr.1124)



Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””(3960. un 3960-a dok., reģ. nr.1125)


Par likumprojektu “Par Nolīgumu par starptautiskajiem neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem (INTERBUS)”(3961. un 3961-a dok., reģ. nr.1126)


Par likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā”(3962. un 3962-a dok., reģ. nr.1127)

Priekšlikums - dep. L.Muciņš


Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā”(3966. un 3966-a dok., reģ. nr.1128)

Priekšlikumi - dep. J.Ādamsons
- dep. A.Bartaševičs


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei I.Ūdrei”


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam I.Godmanim”(3963. dok.)


Par likuma “Grozījumi Komerclikumā” otrreizējo caurlūkošanu(3958. dok., reģ. nr.1038)

Priekšlikums - dep. L.Muciņš




Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (3.lasījums)(3842-b dok., reģ. nr.807)

Ziņo - dep. A.Seile

Debates - dep. M.Lujāns
- dep. A.Seile
- dep. L.Bojārs
- dep. M.Lujāns
- dep. L.Bojārs
- dep. M.Lujāns
- dep. L.Bojārs
- dep. K.Leiškalns
- dep. J.Dobelis
- dep. L.Bojārs


Likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (3.lasījums)(3965. dok., reģ. nr.905)

Ziņo - dep. A.Seile

Debates - dep. L.Muciņš
- dep. M.Lujāns
- dep. L.Muciņš
- dep. L.Muciņš
- dep. M.Lujāns
- dep. L.Muciņš
- dep. I.Burvis


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” (1.lasījums)(3832. un 3913. dok., reģ. nr.1088)

Ziņo - dep. Dz.Kudums

Debates - dep. J.Ādamsons
- dep. L.Bojārs

Paziņojumi - dep. M.Lujāns
- dep. K.Leiškalns

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs
Par darba kārtību 
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem”” (1.lasījums)(3831. un 3914. dok., reģ. nr.1087)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” (1.lasījums)(3815., 3916. un 2916-a dok., reģ. nr.1082)

Ziņo - dep. K.Leiškalns

Debates - dep. L.Bojārs


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām”” (2.lasījums)(3516. un 3940. dok., reģ. nr.1014)

Ziņo - dep. M.Mitrofanovs

Debates - dep. M.Lujāns
- dep. J.Dobelis
- dep. M.Lujāns
- dep. J.Dobelis
- dep. P.Tabūns
- dep. J.Ādamsons
- dep. L.Bojārs
- dep. I.Burvis
- dep. B.Cilevičs
Likumprojekts “Teritorijas plānošanas likums” (1.lasījums)(3768. un 3944. dok., reģ. nr.1071)

Ziņo - dep. P.Salkazanovs
Debates - dep. A.Kalniņš
- dep. V.Lauskis
- dep. L.Bojārs
- dep. P.Salkazanovs


Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Militārā dienesta likums” 2.lasījumam”(3971. dok.)


Lēmuma projekts “Par valsts meža zemes gabala nodošanu īpašumā Valmieras rajona Dikļu pagasta pašvaldībai”(3972. dok.)

Ziņo - dep. K.Leiškalns


Lēmuma projekts “Par valsts meža zemes gabala maiņu pret Mārim Liepiņam piederošo meža zemes gabalu”

Ziņo - dep. K.Leiškalns

Debates - dep. A.Seile
- dep. L.Bojārs


Lēmuma projekts “Par valsts meža zemes gabala maiņu pret Gintam Silāram piederošo meža zemes gabalu”

Ziņo - dep. K.Leiškalns


Lēmuma projekts “Par deputāta V.Lauska atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”


Lēmuma projekts “Par deputāta V.Lauska ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”


Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam A.Bērziņam “Par radio raidīšanas pārtraukšanu vidējos viļņos”


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Balsojumi

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam I.Godmanim"
Datums: 17.01.2002. 9:18:52 bal002 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3963

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei I.Ūdrei"
Datums: 17.01.2002. 9:19:18 bal003 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu dep. I.Ūdrei

Par likuma "Grozījumi Komerclikumā" otrreizēju caurlūkošanu
Datums: 17.01.2002. 9:20:16 bal004 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3958 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" (3.lasījums)
Datums: 17.01.2002. 9:23:06 bal005 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" (3.lasījums)
Datums: 17.01.2002. 9:31:36 bal006 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikuma balsošanu pa daļām

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" (3.lasījums)
Datums: 17.01.2002. 9:32:10 bal007 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikuma 11.1 daļu

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" (3.lasījums)
Datums: 17.01.2002. 9:32:38 bal008 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikuma 11.2 daļu

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" (3.lasījums)
Datums: 17.01.2002. 9:33:04 bal009 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikuma 11.3 daļu

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" (3.lasījums)
Datums: 17.01.2002. 9:33:32 bal010 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikuma 11.4 daļu

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" (3.lasījums)
Datums: 17.01.2002. 9:33:54 bal011 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikuma 11.5 daļu

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" (3.lasījums)
Datums: 17.01.2002. 9:36:52 bal012 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" (3.lasījums)
Datums: 17.01.2002. 9:43:04 bal013 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" (3.lasījums)
Datums: 17.01.2002. 9:45:02 bal014 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3842B pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Aizsargjoslu likumā (3.lasījums)
Datums: 17.01.2002. 10:17:24 bal015 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 38. priekšlikumu

Grozījumi Aizsargjoslu likumā (3.lasījums)
Datums: 17.01.2002. 10:22:16 bal016 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3965 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" (1.lasījums)
Datums: 17.01.2002. 10:30:40 bal017 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3832 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem" (1.lasījums)
Datums: 17.01.2002. 11:03:34 bal018 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3831 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" (1.lasījums)
Datums: 17.01.2002. 11:06:46 bal019 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3815 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām" (reģ. nr.1022) (2.lasījums)
Datums: 17.01.2002. 11:30:04 bal020 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām" (reģ. nr.1022) (2.lasījums)
Datums: 17.01.2002. 11:31:16 bal021 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3940 pieņemšanu 2.lasījumā

Teritorijas plānošanas likums (1.lasījums)
Datums: 17.01.2002. 11:51:02 bal022 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3768 pieņemšanu 1.lasījumā

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Militārā dienesta likums" otrajam lasījumam"
Datums: 17.01.2002. 11:51:54 bal023 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok.nr.3971

Lēmuma projekts "Par valsts meža zemes gabala nodošanu īpašumā Valmieras rajona Dikļu pagasta pašvaldībai"
Datums: 17.01.2002. 11:53:08 bal024 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3972

Lēmuma projekts "Par valsts meža zemes gabala maiņu pret Mārim Liepiņam piederošo meža zemes gabalu"
Datums: 17.01.2002. 12:00:22 bal025 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3973

Lēmuma projekts "Par valsts meža zemes gabala maiņu pret Gintam Silāram piederošo meža zemes gabalu"
Datums: 17.01.2002. 12:01:34 bal026 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3974

Lēmuma projekts "Par deputāta V.Lauska ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā"
Datums: 17.01.2002. 12:02:30 bal028 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3977