2002.gada 18.aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Pagājušajā svētdienā pēkšņā nāvē ir miris politiķis un diplomāts, Latvijas Republikas Augstākās padomes un 5. un 6.Saeimas Prezidija loceklis, Latvijas Republikas vēstnieks Lielbritānijā un Īrijā Imants Daudišs. Šodien, 7.Saeimas vārdā izsakot visdziļāko līdzjūtību viņa tuviniekiem, aicinu veltīt Imantam Daudišam klusuma brīdi. (Klusuma brīdis.) Paldies.

Pirms sākam izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību, ir jālemj par iespējamajām izmaiņām tajā. Ārlietu komisija lūdz izslēgt no sēdes darba kārtības likumprojektu "Par 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 2.fakultatīvo protokolu par nāvessoda atcelšanu" un iekļaut minēto likumprojektu 2.maija sēdes darba kārtībā. Nav iebildumu.

Ārlietu komisija lūdz izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības arī likumprojektu "Par Ikgadējo finansu līgumu 2001.gadam starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā". Nav iebildumu.

Ņemot vērā to, ka Ārlietu komisija ir lūgusi atlikt likumprojekta "Par 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 2.fakultatīvo protokolu par nāvessoda atcelšanu" izskatīšanu, Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz svītrot no darba kārtības likumprojektus "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā", "Grozījumi Krimināllikumā", "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā", kā arī darba kārtības 24.jautājumu - likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā". Nav iebildumu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz svītrot no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojekta "Grozījums likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"" izskatīšanu trešajā lasījumā un iekļaut to 25.aprīļa sēdes darba kārtībā. Deputāti piekrīt.

Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāti ir iesnieguši jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par Latvijas un Baltkrievijas sadarbību. Jautājumu nododam Ministru prezidentam.

Izskatīsim sadaļu "Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Birkava, Burvja, Salkazanova, Labanovska un Lejas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns. Atvainojiet, pirmais pieteicies "par" runāt deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātie…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos… Vajadzētu mediķu palīdzību. Lūdzu sazināties ar mūsu ārstu.

Pārtraukums piecas minūtes.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Turpināsim darbu, kolēģi! Par likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" nodošanu komisijām runās deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Mēs atkal saskaramies ar šādu likumprojektu - ar grozījumiem Augstskolu likumā. Grozījumi ir saistībā ar to, ka profesoriem, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu, ir nepieciešams, maksimāli izmantojot viņu potenciālu un spējas, dot iespēju strādāt universitātēs, augstskolās, gatavot jaunus kadrus, strādāt zinātnē. Kāpēc parādījās ierobežojums iepriekšējā reizē? Droši vien tādēļ, ka valsts savulaik paredzēja, ka ir iespējams krasi palielināt finansējumu zinātnei un ka līdz ar to augstskolās, universitātēs būs ļoti krass jaunu spēku, jaunu cilvēku pieplūdums. Un, lai viņiem būtu ļoti konkrēta perspektīva attiecībā uz darba vietām un amatiem, tika noteikts attiecīgais ierobežojums. Bet pagāja laiks un valsts nespēja zinātnei piesaistīt nepieciešamos līdzekļus, un šodien jaunatne neraujas uz augstskolām, uz universitātēm, neraujas uz darbošanos zinātnē, jo patiešām ir vienkārši nepietiekams finansējums. Un līdz ar to šodien vairs nav jēgas šim ierobežojumam attiecībā uz tiem vecāka gadagājuma cilvēkiem, uz pieredzes cilvēkiem. Es gribu pateikt, ka, atceļot šo ierobežojumu, mēs faktiski likvidējam arī pretrunas, kas pastāv starp likumdošanu un starp Satversmi. Es domāju, ka, protams, vislabāk Satversmes garu atspoguļo Darba likums. Darba likumā rakstīts, ka jebkuram cilvēkam ir tiesības uz darbu neatkarīgi no dzimuma, rases un vecuma. Jā, tas ir patiešām labs ieraksts, un tā tam arī jābūt. Un, ja radās pretruna saistībā ar Augstskolu likumu, nu tad vienkārši Augstskolu likumā šī pretruna ir jānovērš. Pagājušajā reizē, iepriekšējā Saeimas sēdē, kad mēs ierosinājām attiecīgo likumprojektu, mums bija patīkami, ka mūs atbalstīja divu partiju pārstāvji. Šodien likumprojektu iesniedza vēl divu partiju pārstāvji. Līdz ar to es ceru, ka, piesaistot klāt jaunus spēkus pie šā likumprojekta izskatīšanas, šodien lēmums varētu būt pozitīvs. Šis likumprojekts tiks nodots komisijai, un komisija tad izstrādās visus tos priekšlikumus, lai likumprojekts tiktu sakārtots.

Un pēdējais, ko es gribētu pateikt. Es ceru, ka ar šodienas Saeimas sēdi varbūt iestāsies tas periods, ka mums izveidosies pret likumprojektu tāda attieksme, ka katra partija respektēs likumprojekta iesniedzējus un šiem cilvēkiem ļaus runāt "par" un pārējie varēs to iztirzāt, runāt "pret", bet nekādā ziņā likumprojekta autoru vietā neuzstāsies ar ziņojumiem. Tas, domāju, turpmāk būs ļoti labs "piegājiens".

Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai deputāts Egils Baldzēns izmantos iespēju runāt "pret"?

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie Saeimas deputāti, godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Sociāldemokrātu savienības priekšlikums, kuru mēs iesniedzām, katrā ziņā, mūsuprāt, uzlabo to priekšlikumu, kuru iesnieguši kolēģi no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas.

Un tieši kādā jautājumā, kas ir šeit ļoti būtiski, jo reiz jau šāda situācija Saeimā bija? Tātad mēs piedāvājam ļoti stingru tēzi attiecībā uz šiem augstskolu pasniedzējiem, docentiem, profesoriem, bet šinī gadījumā - arī uz administratīvajiem amatiem - rektoru, prorektoru un dekānu. Arī viņiem obligāti ir jābūt iegūtai augstākajai izglītībai Latvijas valsts akreditētā augstskolā.

Es atgādināšu, ka līdzīga situācija bija jau tad, ka kolēģi no politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas iesniedza grozījumus Prokuratūras likumā, Advokatūras likumā un Notariāta likumā, bet neparedzēja to, ka šai izglītībai ir jābūt iegūtai Latvijā akreditētā augstskolā, tas nenozīmē, ka obligāti Latvijas augstskolā. Tas ir viens.

Es domāju, ka šis ir ļoti nopietns papildinājums, jo mainās saturs, un tāpēc mēs par šādu priekšlikumu esam gatavi balsot, jo mēs nevaram vienkārši skatīties uz šo jautājumu, kas skar izglītības kvalitāti Latvijā. Tas būtu pirmkārt. Un, otrkārt, tas skar arī jautājumu par to, vai cilvēki, kas pretendē uz šiem amatiem, tik tiešām ir ieguvuši izglītību Latvijā akreditētā augstskolā vai varbūt to darījuši kaut kur citur - citās zemēs, to skaitā, arī specdienestu, kaut vai VDK, augstskolās, kuras Latvijā nav akreditētas. Tā ka šajā ziņā ir jābūt pilnīgai skaidrībai, un tieši tāpēc mēs šo racionālo kodolu, ko šajā grozījumu projektā iepriekš bija iesnieguši arī kolēģi, atbalstījām.

Vienīgais, ko es gribētu pateikt, ir tas, ka šī diskusija par augstskolu pasniedzējiem un administratīvos amatos esošiem cilvēkiem - rektoru, prorektoru, dekānu -, par viņu iespējām strādāt arī pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas, vismaz izņēmuma kārtā vai vismaz pretendēt uz šiem amatiem, ir saistīta jau ar 6.Saeimas balsojumiem. Tā ka šīs idejas nav jaunas, un es domāju, ka mums tik tiešām nevajadzētu rīkoties tā, ka šis Darba likums, kas paredz tiesības pretendēt uz šādām vietām neatkarīgi no vecuma, rases un dzimuma, tiktu zināmā mērā iegrožots tā, kā to nosaka Valsts civildienesta likums. Gluži tāpat.

Tas būtu viens. Tomēr tajā pašā laikā es gribētu uzsvērt, ka mūsu kritika pret saviem kolēģiem bija vērsta tikai uz to, ka nevajag apzināti virzīt tādus likumprojektus, kas izraisa pretreakciju un pārdomas par zināmu politisko savtību, un tāpēc mēs arī uzsveram to, ka nevajag netīrā ūdenī mazgāt bērnu, jo nav nekādas jēgas to darīt. Tīrāks viņš tik un tā nekļūs. Tāpēc vissvarīgākā lieta šeit, mūsuprāt, ir tā, ka vajag dot augstskolām iespējas rīkoties atbilstoši savai kompetencei, augstskolu autonomijai, tātad vajag ļaut pavērt šos vārtus vaļā, bet tajā pašā laikā to darīt tiem cilvēkiem, kuri ir beiguši Latvijā akreditētu augstskolu. Līdz ar to viņi ar savām spējām Latvijā var apliecināt atbilstošu zināšanu standartu gan studentiem, gan saviem kolēģiem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies, Baldzēna kungs! Taču turpmāk, ja vēlaties runāt "par", lūdzu, savlaicīgi iesniedziet pieteikumu sēdes prezidijā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 1, atturas - 36. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Bibliotēku likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Rumānijas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti ir iesnieguši lēmuma projektu "Par akciju sabiedrības "Rīgas siltums" akcijām". Vai ir iebildumi pret šā lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav. Iekļauts… (No zāles dep. J.Dobelis: "Ir!") Viens deputāts iebilst… (Starpsauciens: "Nav godīgi!") Līdz ar to mums ir jālemj… (Starpsauciens: "Kuri iebilda?") Deputāts Dobelis iebilda. Mums ir jālemj par šā lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

"Par" runās deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Patiešām nebija īpaša iemesla šo jautājumu atlikt, jo tik un tā pie šīs problēmas agri vai vēlu būs jāatgriežas. Manuprāt, vispareizākais būtu, ja ar pakalpojumu, kas ir domāts cilvēkam, nodarbotos tā institūcija, kura cilvēkam atrodas vistuvāk. Un līdz ar to jums šodien tiek piedāvāts nobalsot "par" lēmuma projekta nodošanu komisijai. Tajā ir atspoguļots, ka no akciju sabiedrības "Rīgas siltumtīkli" akcijām 27 procentus akciju, kuri pieder valstij, vajadzētu nodot Rīgas Domei, lai Rīgas Dome tādējādi dabūtu kvalitatīvu akciju vairākumu. Tad tā varētu mierīgi strādāt un apsaimniekot siltumtīklus.

Ir vairāki argumenti, kas liecina par to, ka šāds lēmums būtu pozitīvs.

Pirmām kārtām gribētu pateikt, ka Rīgas Domei ir pozitīva attieksme pret savu uzņēmumu, un šī pozitīvā attieksme ir tikusi nodemonstrēta laika gaitā. Ir jāatceras tas, ka "Rīgas siltumtīkli" kā akciju sabiedrība tika izveidota 1996.gadā, ļoti konkrēti izvērtējot situāciju, kad "Rīgas siltumtīkli" kā valsts uzņēmums bija nonākuši ļoti nopietnā krīzes situācijā. Tie saskārās ar noteiktām problēmām, bija apdraudēta gan to pastāvēšana, gan siltuma padeves iespējas rīdziniekiem. Tad pie apaļā galda apsēdās gan valdības pārstāvji, gan Rīgas Domes pārstāvji. Un tad Rīgas Dome uzņēmās papildu saistības, lai sakārtotu "Rīgas siltumu". Vispirms caur namu pārvaldēm 7 miljonu latu apmērā tika nomaksāti parādi, kas bija cilvēkiem attiecībā uz uzņēmumu "Rīgas siltumtīkli". Tas bija veids, kā izkļūt no krīzes situācijas, kā panākt normālu uzņēmuma pastāvēšanu. Tas tika izdarīts uzreiz. Pēc tam tika izstrādāti noteikumi, lai sakārtotu centralizētos siltumtīklus, lai nodrošinātu kārtību, kā tiek veidotas jaunas katlumājas, kā notiek pieslēgšanās un atslēgšanās. Tika piesaistīti arī kredītresursi, lai varētu veikt māju siltināšanu, skolu un slimnīcu siltināšanu.

Gribu teikt, ka par šo nopietno attieksmi liecina tas, ka pēdējo sešu gadu laikā Rīgas Dome vienpusējā kārtā siltumapgādē ir ieguldījusi 15 miljonus latu, neprasot īpašu atbildību un palīdzību no valsts, tāpēc "Rīgas siltums" šodien, jā, varbūt ir viens no tiem retajiem uzņēmumiem valstī, kurš ir rentabls, stabils, un mēs gribētu, lai tas arī turpmāk būtu rentabls un stabils, un, ja šis uzņēmums sniedz kvalitatīvus pakalpojumus, pie tam lētus pakalpojumus, tad tā ir arī atbilde uz jautājumu, par kuru mēs šeit ļoti konkrēti diskutējām jau pirms gada saistībā ar Enerģētikas likumu.

Būt vai nebūt centralizētiem siltumtīkliem, vai tas ir progresīvs modelis vai nav progresīvs? Es domāju, ka "Rīgas siltums", tāpat kā citi atsevišķi siltumtīkli Latvijā, arī citu pašvaldību centrālie siltumtīkli, atbild uz to, sakot "jā", tātad mūsu modelis, kāds ir Latvijā, atbilst pasaules praksei, kur centrālie siltumtīkli tiek saglabāti, jo pakalpojumi ir labāki, lētāki un kvalitatīvāki nekā tad, ja katrs rūpējas par sevi atsevišķi. Tāpēc mēs šodien jums piedāvājam šos 27% nodot Rīgas Domei. Tas dotu iespēju arī Rīgas iedzīvotājiem dzīvot pārliecībā, ka viņiem šis pakalpojums tiks sniegts arī turpmāk. Rīgas iedzīvotājiem būs pārliecība, ka ar šā uzņēmuma palīdzību neviens nemēģinās pelnīt "lielo" naudu, jo siltumtīkli patiešām nav domāti tam, lai pelnītu naudu. Siltumtīkli ir domāti tam, lai šis pakalpojums būtu kvalitatīvs, lai šis pakalpojums būtu lēts.

Un, ja Rīgas Dome kā iedzīvotājiem vistuvākstāvošā institūcija ir gatava to apņemties, tad mēs piedāvājam Rīgas Domei garantēti dot šo pienākumu un tiesības, ko viņi grib saņemt un arī izmantot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis runās "pret".

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Jau pagājušajā reizē, runājot par šo jautājumu, no šīs tribīnes noskanēja vārdi: saimnieciskā darbība - tas ir izpildinstitūciju darbs, un likumdevējam nebūtu vērts iejaukties šinī procesā. Tanī pašā laikā jau pagājušajā reizē es atzīmēju, ka tā vai citādi, nododot tādu uzņēmumu kā "Rīgas siltums" vienās rokās - vai nu nododot pilnu kontrolpaketi, vai nododot visas akcijas vienās rokās, vienīgais, ko mēs, likumdevējs, esam spējīgi panākt, ir tas, ka tiks iekustināts privatizācijas process enerģētiskajā rūpniecībā. Tātad uzņēmums, kas ražo siltumu, kas dod patērētājam vajadzīgas lietas, tiks pakļauts privatizācijas procesam, un tas būtībā ir neizbēgami.

Tā vai citādi, taču jau pagājušajā reizē pat valdošo partiju koalīcija, liberāli konservatīvā valdība saprata, ka pirms vēlēšanām iekustināt privatizācijas procesus enerģētikas uzņēmumos, kas ir klaji pretēji tautas gribai un ko tā izteica tautas nobalsošanā, nav lietderīgi. Un tāpēc man izbrīnu izraisa Bojāra partijas pārstāvju atkārtots mēģinājums panākt, lai "Rīgas siltums" nonāk vienās rokās, un līdz ar to tiktu garantētas visas šīs iespējas tālākam privatizācijas procesam.

Protams, var piekrist tam, ka Rīgas Dome tur ir ieguldījusi, investējusi 15 miljonus latu, bet es nekādi negribu piekrist tam, ka tā ir bijusi viņas brīva griba, tas ir viņas pienākums pret Latvijas galvaspilsētas iedzīvotājiem. Tās ir tās saistības, ko viņa uzņēmās. Un to naudiņu viņa ieguldīja nevis no savas kabatas, bet tieši no Rīgas iedzīvotāju nodokļu ieņēmumiem. Tātad būtībā ne lielu, ne šiku žestu viņa nav parādījusi, un tāpēc es domāju, ka arī šoreiz ir vērts apdomāt, vai mums ir nepieciešams iejaukties saimnieciskajā darbībā no likumdevēju pozīcijām.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis "par", viens - "pret". Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 25, atturas - 33. Lēmuma projekts nav iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā. Priekšlikumu par nodošanu komisijām nav. Lēmuma projekts netiks izskatīts.

Izskatīsim deputāta Rainomda Paula iesniegumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu no 17. līdz 19.aprīlīm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Atvaļinājums tiek piešķirts.

Nākamais ir deputāta Borisa Cileviča iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 18.aprīlī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 2. Iesniegums akceptēts.

Izskatīsim likumprojektu "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums". Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Skatīsim dokumentu nr.4095-b. Šis dokuments katram ir izsniegts jūsu darba vietā uz galda. Juridiskā komisija izskatīja 182 priekšlikumus un par katru no priekšlikumiem ir sniegusi savu atzinumu. Bez tam daudzi no priekšlikumiem ir apkopoti, precizēti un formulēti kā Juridiskās komisijas priekšlikumi.

1.priekšlikums ir jāskata kopsakarā ar 2. un 3. priekšlikumu. Tātad 1. priekšlikums ir atbalstīts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts 3. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 3. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 4. - deputātu Māra Grīnblata un Dzintara Rasnača priekšlikums - ir atbalstīts 8. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 5. - deputāta Lagzdiņa priekšlikums - ir atbalstīts 8. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 6. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - šoreiz nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Jurkāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 6, atturas - 45. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Rasnačs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 8. ir Juridiskās komisijas formulētais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes, pieņemts.

Dz.Rasnačs. 9., 10. un 11.priekšlikumu skatīsim kopā. Tātad deputāta Jurkāna priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. Tāds pats ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums. Nav vairs balsojams, jo ir jau atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs. Un arī 11.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, un visa šī 2.panta trešā daļa ir izslēgta.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs. 12. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Balsosim par 12. - Jāņa Ādamsona priekšlikumu! Lūdzu rezultātu. Par - 23, pret - 17, atturas - 35. Nav guvis atbalstu šis priekšlikums.

Dz.Rasnačs. 13. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - ir daļēji atbalstīts 14. - Juridiskās komisijas priekšlikumā... 14.-a priekšlikumā, tā es gribēju teikt. Tātad 14. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts 14.-a - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgas komisijas viedoklim par 14. un 14.-a priekšlikumu.

Dz.Rasnačs. 15. un 16. priekšlikums attiecas uz 3.panta otro daļu. Tātad 15. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Balsosim par 15. - deputāta Ādamsona priekšlikumu! Lūdzu rezultātu. Par - 24, pret - 9, atturas - 46. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Rasnačs. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 17. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. 18., 19. un 20.priekšlikums. Tātad 18. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to 19. - deputāta Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. 20. - Jāņa Jurkāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Rasnačs. 21. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - nav atbalstīts, bet pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. 22. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 22.-a - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 23. - deputātu Māra Grīnblata un Dzintara Rasnača priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to ir daļēji atbalstīts arī deputāta Jāņa Lagzdiņa 24.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to vairs nav atbalstīts deputāta Jurkāna 25.priekšlikums un tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. 25.-a - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. 27. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 28. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 29. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - atbalstīts daļēji un iestrādāts Juridiskās komisijas 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Tātad līdz ar to ir atbalstīts arī 30.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Ir guvis atbalstu.

Dz.Rasnačs. 31. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 33. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. Un pants ir arī redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs. 34. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums par to pašu panta punktu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 36. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 36.priekšlikumu.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais prezidij, cienījamie kolēģi! Izveidojot kādu no organizācijām, Latvijā vienmēr tiek noformulēts tā, ka atbildība kaut kādā veidā netiek norādīta, lai tās dalībnieki varētu strādāt tā, ka viņi vispār nenes nekādu atbildību. Un tāpēc mūsu kolēģa priekšlikums bija ierakstīt, ka viņi ir personīgi atbildīgi par korupcijas līmeņa samazināšanu valstī.

Kāpēc tad mēs negribam ierakstīt šo formulējumu? Ko tad šis Birojs darīs? Ja jau mēs tādu izveidojam, ja atrodam tam pusotra miljona latu lielu gada budžetu, ja izveidojam štatus, tad arī gribam zināt, ko viņi darīs? Vai tad tam nebūs nekādu tiešo funkciju? Vai tā tiešās funkcijas nebūs apkarot korupciju? Tad kāpēc mēs to negribam ierakstīt?

Tāpēc šis priekšlikums ir vietā, un tas ir jāieraksta, lai katrs darbinieks, kas atver šo likumu un pēc tā strādā, zinātu, kas viņam jādara un ar ko viņam ir jānodarbojas, nevis tā, ka Tieslietu ministrijas paspārnē esošās organizācijas nezina, ko dara, un nezina savas funkcijas. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu!

Dz.Rasnačs. Godātais Bojāra kungs! Es lūdzu jūs izlasīt 5.panta sesto daļu un tikai tad nākt tribīnē. Biroja amatpersonu no amata atbrīvo vairākos gadījumos. Te tas viss ir uzskaitīts, tajā skaitā arī par nolaidīgu amata pienākumu veikšanu vai par apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar amatpersonas statusu. Ja jūs domājat, ka minētā priekšlikuma cēlie vārdi "ir personīgi atbildīgs" atsver 5.panta sesto daļu, tad, man šķiet, jūs vienkārši kļūdāties. Tā ka es aicinu skatīt nevis priekšlikumus atsevišķi un nākt par tiem runāt, bet skatīt visu likumprojektu kopumā.

Es saprotu, ka deputātiem nebija iespēju laikus iepazīties, jo šis ir steidzamais likums, jūs to tikko saņēmāt, bet es tomēr aicinu vērīgāk paskatīties likumprojekta labo pusi, kur ir redzama galīgā piedāvātā redakcija.

36.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - deputāta Ādamsona priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 7, atturas - 47. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Rasnačs. 37. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu… Atvainojiet, atklājam debates par 37.priekšlikumu.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nav jau tas nekāds brīnums: kad ir jāizstrādā kāds nopietns dokuments, tad mums tam nekad nav laika un mēs to izskatām steidzamības kārtībā. Arī šo likumprojektu mēs izstrādājam tādā steidzamības kārtībā. Tā būs ļoti nopietna organizācija. Mēs uzskatām, ka viņa nopietni strādās. Un tāpēc ar to ir jānodarbojas Ministru kabinetam, bet ne Tieslietu ministrijai. Tas štatu saraksts un atalgojuma likmes tik tiešām ir jānosaka Ministru kabinetam. Un kāpēc? Tāpēc, ka citādi jūs redzēsiet tādus brīnumus, kādus vakar redzējāt televīzijas pārraidē.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Valsts pārvalde jau nav lieta, ko mēs darinām sev, bet tā ir lieta, kas darbojas zināmā juridiskā sistēmā. Tā vēlme, ko, no vienas puses, mums šeit uzspieda, es nezinu, kāpēc,
žurnālisti, - pastiprināt šīs institūcijas neatkarību, to pakļaujot Ministru kabinetam - faktiski ir izveidojusi situāciju, ka pēc būtības šī institūcija ir pakļauta Valsts kancelejai. Jo Valsts kanceleja ir tā, kas risina visus jautājumus. Ja mēs nobalsojam par to, ka Ministru kabinets apstiprina Biroja štatu sarakstu un atalgojuma likmes, tad, protams, to darīs Ministru kabinets, bet, ja par to netiks nobalsots, tad visādā ziņā ir liela iespēja, ka to darīs cita institūcija, tas ir, Valsts kanceleja. Bet, protams, šā likuma 4.panta 6.punktā ir noteikts, ka Biroja centrālā aparāta amatpersonu un darbinieku un teritoriālo nodaļu vadītāju pienākumus, tiesības un uzdevumus nosaka Biroja priekšnieks. Tātad viņš apstiprina arī štatu sarakstu un nosaka atalgojumu.

Vai tas ir labi vai slikti? Protams, normālā hierarhiskā sistēmā tas būtu jādara Valsts kancelejai, un tā tas arī ir kontinentālās Eiropas valstīs. Tajās ir, protams, atsevišķi izņēmuma gadījumi - ir institūcijas, kuras nav pakļautas ministrijām, bet ir pakļautas Ministru kabinetam. Taču Ministru kabinets, kā zināms, daudzos gadījumos darbojas nevis tieši, bet ar Valsts kancelejas starpniecību. Tā ka es šeit aicinu padomāt par to, ka ir gadījumi, ka tieši ministrija var pasargāt no politiskas ietekmes šādas institūcijas vairāk nekā tad, kad mēs tās pakļaujam Ministru kabinetam. Faktiski šo pozīciju lielā mērā realizē Ministru kabineta aparāts, konkrēti Valsts kanceleja, un tad izveidojas situācija, ka, tieši otrādi, šādas institūcijas ir daudz vairāk pakļautas politiskai ietekmei un to neatkarība ir mazāka, nekā mēs esam cerējuši. Tā ka, iebilstot, protams, pret šo deputāta Ādamsona priekšlikumu, es tomēr izmantoju gadījumu, lai uzsvērtu, ka mūsu naivā iedoma, ka tādā veidā varētu pastiprināt kaut kādu neatkarību, faktiski sasniegs varbūt pilnīgi pretēju rezultātu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs. Komisijā bija nopietnas diskusijas par to, bet komisija vienprātīgi atbalstīja tomēr citu koncepciju, nekā šeit piedāvā deputāti Ādamsons vai deputāts Jurkāns. Tā ka 37.priekšlikums nav atbalstīts. Vienbalsīgi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 37. - deputāta Ādamsona priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 18, atturas - 52. Nav atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs. Arī 38.priekšlikums ir par 4.panta trešās daļas 5.punktu. Tātad šo deputāta Jurkāna priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu… Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. - deputāta Jurkāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 7, atturas - 48. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Rasnačs. 39. - deputāta Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kas atbildēs par Biroja darbību? Latvijā jau tā notiek dīvainības. Ja valdībai jārisina kāda problēma, tā nevēlas to risināt ar esošajām institūcijām, bet tiek izveidotas jaunas. Tādu piemēru ir diezgan daudz. Šī jaunā, nupat izveidotā organizācija patiesībā darbu sāks pēc viena vai pusotra gada, jo iesākt jaunu darbību - tā nav tāda parasta lieta. Un tādēļ rodas jautājums - kas tad veiks šīs organizācijas neizpildīto darbību šā pusotra gada vai gada laikā? Vai tās septiņas organizācijas, kas tagad it kā strādāja, tad strādās vai nestrādās? Diemžēl Tieslietu ministrija nespēj veikt savus pienākumus, un to pierādīja arī vakar, 17.aprīlī, televīzijas pārraide par zemes realizāciju ārvalstniekiem un visām citām problēmām, kas ar to saistītas. Valsts zemes dienests ir pakļauts Tieslietu ministrijai, un it kā arī Birojs būs pakļauts Tieslietu ministrijai. Un kas tagad notiek? Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Grūbes kungs nezina, cik zemes ir pārdots ārvalstniekiem - vai nu 2,5% no 2,5 miljoniem hektāru (tie ir apmēram 20 tūkstoši), vai 1,5-2% no 20 000 hektāriem. Kaunpilnu nezināšanu parādīja arī Zemkopības ministrija. Jūs nu redzat, kā strādā nopietna organizācija, kurai ir jārūpējas par zemes tirgus stāvokli un zemes izmantošanu Latvijā! Tātad netiek ar to visu galā! Kas tad te ir? Vai tad tik tiešām valsts institūcija, Tieslietu ministrijas paspārnē strādājot, neko nezina par to, kas notiek Latvijas Republikā, vai tiešām negrib zināt to, vai arī ir kāda slēpšana? Un, ja tā ir slēpšana, tad, es atvainojos, Latvijā notiek kārtējā liela mēroga nejēdzība, kura novedīs mūsu valsti līdz nākamajiem tiesas procesiem un nākamajiem zaudējumiem no valsts budžeta! Tāpēc Ministru kabinetam ir jāuzņemas atbildība par Biroja darbības noteikumu izstrādāšanu un to izpildīšanu, citādi šis radītais dokuments, kurš ir, tā teikt, atskaite Eiropas Savienībai, ir sasteigts, nav pilnīgs un diemžēl arī neviens negribēs atbildēt par Biroja darbību.

Tāpēc es aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs esam nobalsojuši to, ka Biroja priekšnieks apstiprina Biroja nolikumu un tā struktūrvienību nolikumus, ja tādi ir. Mēs esam nobalsojuši par to, ka Birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde un ka tātad šīs iestādes vadītāju amatā apstiprina Saeima. Tādējādi ir radīta autonomija, neatkarība šai iestādei, ir radīts vispār pats pamats, lai šī iestāde būtu autonoma, mēģinātu strādāt daudzmaz autonomā režīmā un pēc būtības par savu darbību atskaitītos Saeimā. Varētu runāt par juridiskām lietām, par to, kas ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kuras darbība atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Tas ir kaut kas jauns mūsu darbībā, jo Latvijā vēl nav bijušas iestādes ar šāda veida autonomijas pakāpi. Taču, es vēlreiz atgādinu, jau ir nobalsots par to, ka iestādes vadītājs, kuram Saeima uzticas, no kura Saeima arī prasīs atbildību par galarezultātu un kuram ir devusi pilnvarojumu... jau ir nobalsots par 4.pantā ietverto normu, ka nolikumu apstiprina iestādes vadītājs. Tādējādi iznāk, ka tas vairs nav Ministru kabineta kompetencē, tam nav nekāda pamata apstiprināt šo nolikumu.

Tāpēc aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs. Pateicos Parlamentārās izmeklēšanas komisijas jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā priekšsēdētājam Salkazanova kungam par izpratni gan šā priekšlikuma sakarā, gan arī iepriekš nobalsoto priekšlikumu sakarā.

Tātad deputāta Ādamsona iesniegtais 39.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. - deputāta Ādamsona priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 14, atturas - 56. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 40. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikumu, kurš skar astoņus apakšpunktus 4.panta trešajā daļā, - komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 41. - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 42. - deputāta Ādamsona priekšlikumu - komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 42.priekšlikumu.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl 11.punkts ir izteikts vispārīgā formā. Un, ja to izsaka vispārīgā formā, tad Latvijā to vispārīgi arī izpilda. Un tāpēc deputāta Ādamsona priekšlikumā ir ierosināts izmantot likumu "Par valsts noslēpumu", jo Biroja darbība vismaz par 70 procentiem, ja ne vairāk, būs tiešais valsts noslēpums. Viņa tiešās funkcijas būs ekonomisko, valsts drošības un nacionālo interešu aizsardzība, un tur būs iesaistīts diezgan daudz ļoti nepatīkamu lietu. Un būs ļoti lielas finansiālas varbūtības, kuras tiks, kā saka, pētītas un šīs lietas vajadzēs apkarot viņiem, tādēļ tik tiešām ir jāieraksta te tas, ka likumam "Par valsts noslēpumu" ir jādarbojas pilnā sparā. Tas būtu te jāieraksta, jo citādi, ja tas te nav ierakstīts, tad jau nedarīs neko. Jo tā redakcija, kura mums ir piedāvāta, nav pilnīga, tā ir tāda vispārēja. Tāpēc es aicinu atbalstīt deputāta Ādamsona priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs. Komisija vadījās pēc Juridiskā biroja atzinuma, un Juridiskā biroja atzinums skan apmēram šādi… Bojāra kungs, varbūt paklausīsieties… Tātad, ja mēs atbalstām Ādamsona kunga priekšlikumu, līdz ar to mēs nenosakām atbildību par tām prasībām, kas ir noteiktas Fizisko personu datu aizsardzības likumā, par to informāciju, kas ir aizsargāta Kredītiestāžu likumā un par to informāciju, kas ir aizsargāta daudzos citos likumos. Tā ka šāda pieeja vienkārši no juridiskās tehnikas viedokļa… nu, nesauksim to par analfabētisku, bet tā ir veca normatīvisma sistēma, kura sen jau ir atmesta. Parasti mēs šādas lietas formulējam precīzāk tieši tad, ja vispārinām to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. - deputāta Ādamsona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 9, atturas - 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 43. - deputāta Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 44.priekšlikums…

Dz.Rasnačs. 44., es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 45., 46. un 47.priekšlikums. Tātad deputāta Ādamsona 45.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. Deputāta Jāņa Lagzdiņa 46.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 47. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 46.priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! 14.apakšpunkts paredz, ka Biroja priekšnieks reizi gadā sniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā ziņojumu par Biroja darbību, bet tajā pašā laikā jūs visi mierīgi pasakāt, ka Birojs Ministru kabinetam it kā neatskaitās. Kā tad iznāk? 39.priekšlikumu jūs noraidījāt, tātad Ministru kabinets tā darbībā nevar ņemt nekādu līdzdalību, ne arī izskatīt šo Biroja nolikumu, un tad nu es nezinu… Ministru kabinetam mēs it kā neuzticamies, bet tajā pašā laikā Birojs atskaitās Ministru kabinetam. Vienā gadījumā Ministru kabinetam ir kaut kāda teikšana, bet otrā gadījumā - nav teikšanas. Tātad es nevaru saprast, kāda te ir loģika. Varbūt tik tiešām vajadzēja paskatīties deputāta Lagzdiņa ierosināto priekšlikumu un 14.punktā vārdus "Ministru kabinetā" aizvietot ar vārdu "Saeimai"? Tas tad būtu loģiski un atbilstu visam tam, ko jūs apgalvojāt.

Sēdes vadītājs. Debates par 46.priekšlikumu slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Rasnačs.

Dz.Rasnačs. Komisijas vārdā es varētu pateikt tikai to, ka es aicinu deputātus, kuri šeit nāk tik vēlu izteikties, vispirms izlasīt tabuliņas labo pusīti, nevis kreiso pusīti, jo kreisajā pusītē ir redzams valdības sagatavotais teksts, Bojāra kungs, bet labajā pusītē ir tā redakcija, kuru mēs, komisija, esam pieņēmuši. Līdz ar to 14.apakšpunkta pašreizējā redakcija, kuru mēs esam akceptējuši, skan šādi: "Ne retāk kā reizi sešos mēnešos iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetam un Saeimai ziņojumu par Biroja darbību." Es domāju, ka šī redakcija ir visoptimālākā, kādu vien mēs varējām sasniegt. Tātad gan Saeima, gan arī valdība, gan arī ceturtā vara, tas ir, masu mediji, varēs sekot līdzi Biroja darbībai.

Tā ka mēs esam atbalstījuši deputāta Lagzdiņa 46.priekšlikumu Juridiskās komisijas piedāvātajā 47.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Ja deputāts Lagzdiņš neatsauks savu priekšlikumu, tad mums ir jābalso arī par 46. (No zāles dep. J.Lagzdiņš: "Noņemu!") Viņš atsauc. Paldies.

Atbalstīts ir 47.priekšlikums.

Dz.Rasnačs. Paldies.

Tātad 48. - deputāta Lagzdiņa priekšlikums - ir atbalstīts daļēji, un tas principā ir gandrīz tāds pats kā 49. - deputātu Māra Grīnblata un Dzintara Rasnača priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 50. ir deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 51. ir deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 52. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts, svītrojot pēdējo ceturtās daļas teikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to 53.priekšlikums, kā es sapratu, nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Dz.Rasnačs. Tātad tas nav balsojams.

54. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. 55. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - ir atbalstīts daļēji un iekļauts 56. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. Arī 57. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 58. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to daļēji ir atbalstīts arī deputāta Ādamsona 60.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 61. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts, bet pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 62. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 63. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts 64. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 65. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 66. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - ir atbalstīts daļēji un iekļauts 67. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 68. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 69. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. Un pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Dz.Rasnačs. 70. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 71. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - ir atbalstīts un iekļauts 72. - Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to 73.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu! Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 74. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - ir atbalstīts daļēji un iestrādāts Juridiskās komisijas 76.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Tāpat arī 75. - Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iestrādāts Juridiskās komisijas 76.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 77. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 78. - deputāta Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 79. - deputāta Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 80. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - ir atbalstīts daļēji, bet pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 81. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 82. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 83. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - ir atbalstīts un iekļauts Juridiskās komisijas 84.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 85. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 86. - Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 87. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 88. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 89. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 90. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 90.priekšlikumu. Leons Bojārs. (No zāles dep. L.Bojārs: "Par 89!") Jūs runāsiet par 89.? Lūdzu! (No zāles dep. J.Dobelis: "Nevajag, Leon!" un dep. L.Bojārs: "Tu taču nestrādāji ar likumprojektu…")

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir priekšlikums 7.panta 11.apakšpunktu "veic sabiedriskās domas izpēti un analīzi" papildināt ar vārdiem "par korupcijas jautājumiem". Jo ko tad nozīmē vārdi "sabiedriskās domas izpēte un analīze"? Tur ir ļoti daudz jautājumu, un, ja Birojs nodarbosies ar visām tām problēmām, kuras ir radušās… Taču galvenais visā Biroja darbībā ir korupcijas jautājumi.

Viss šis jaunievedums, protams, ir labs, bet vienu otru reizi nepatīkami ir tikai tas, ka mēs diemžēl ķeramies pie to jautājumu risināšanas, kuri mums ir pateikti priekšā. Un arī šis likums mūsu valdībai tika pateikts priekšā, to mēs daļēji redzējām arī televīzijā, kad ārvalstu investori Ministru prezidentam pārmeta to, ka Latvijā tiek ņemti kukuļi un notiek korupcijas darbība. Jā, it kā mēs līdz tam to nebūtu zinājuši.

Un vēl. Ja mēs kaut nedaudz paskatāmies Valsts zemes dienesta darbību, kas ir pakļauts Tieslietu ministrijai, tad redzam, - es gan nezinu, vai tas notiek valdības uzdevumā vai pēc savas iniciatīvas - , ka šis dienests sāk pārcenot zemes vērtību Rīgā.

Un kas tad notiek tālāk? Tālāk notiek tas, ka zemes vērtība tiek palielināta 2 reizes vai pat līdz 10 reizēm. Tātad iedzīvotāji turpmākajos periodos, kad tiks aprēķināti nodokļi, arī maksās attiecīgi 2 vai 10 reizes vairāk, kā tas jau notiek Jūrmalā, kur Valsts zemes dienests arī bija iejaukts šinī darbībā.

Un kāpēc tad tā notiek un kāpēc Valsts zemes dienests dara tādas lietas? Un viss notiek ļoti vienkārši: cilvēki tiek iedzīti parādos, jo viņi nespēj samaksāt tos nodokļus, un viņiem atņem zemi. Tāpat tagad notiek ar dzīvokļiem, kad ļoti veiklas firmas, kas darbojas šajā sfērā, visdažādākajā veidā izmāna cilvēkiem dzīvokļus. Bija dzīvokļi, tagad izmānīs zemi un pēc tam to tirgos. Tātad te ir korupcijas pazīmes!

Un vēl trakāk ir tas, ka Rīgas Domes deputāts Birka kungs, izskatot šo jautājumu, mierīgi pasaka, ka pie tā esot vainīgi sociāldemokrāti. Cienījamie kolēģi un cienījamie Latvijas radioklausītāji! Sociāldemokrātiem nav pakļauts Valsts zemes dienests, Tieslietu ministrija un Ministru kabinets, tāpēc tādi apvainojumi un mēģinājumi novelt vainu uz to partiju pleciem, kuras patiesībā vispār nenodarbojas ar šiem jautājumiem…

Un tāpēc, izskatot šo papildinājumu, tas ir jāpieņem, lai pēc tam, kad tiks veikta visa tā analīze, Biroja darbinieki nevarētu pateikt, ka viņi nezina, jo, redziet, tajā 11.priekšlikumā ir ieraksts, ka veic analīzi… Taču tur nebija nekas precizēts, un tad arī nekādu tālāku darbību nav, tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

Dz.Rasnačs. Atgādinu, ka minētais likumprojekts paredz korupcijas novēršanu, korupcijas apkarošanu, politisko partiju un to apvienību finansu kontroli. Tātad ir trīs galvenie virzieni. Ja mēs katrā normā liksim iekšā šos 3 galvenos virzienus, tad mēs šo likumu padarīsim vienkārši uztveramu. Tas ir pats par sevi saprotams loģisks secinājums, ka sabiedriskās domas izpēte un analīze skar visas 3 šīs sfēras, Bojāra kungs! Es domāju, ka jums tas ir skaidrs. Paldies.

Tātad 89. - deputāta Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Balsosim par 89.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu. Par - 7, pret - 2, atturas - 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 90. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. 91. - Jāņa Jurkāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. Arī 92. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums, kas bija līdzīgs - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. 93. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. 94. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 95. - Juridiskā biroja priekšlikums - tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 96. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 97. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 98. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Rasnačs. 99. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 100. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Rasnačs. 101. ir deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums, kas konceptuāli paredz papildināt Biroja funkcijas, uzliekot tam par pienākumu politisko organizāciju (partiju) finansēšanas noteikumu izpildes kontroli. Tātad šī jaunā funkcija jau ir iebalsota iepriekšējos priekšlikumos, turpretī šis pants jau paredz detalizētus šos Biroja pienākumus, un līdz ar to deputāta Lagzdiņa priekšlikums, atbalstot to daļēji, tika iestrādāts 102., 103., 104. un 105. priekšlikumā, kuri savukārt precizē Lagzdiņa kunga izteikto domu no juridiskās tehnikas viedokļa. Līdz ar to visi šie priekšlikumi, sākot no 101. līdz 105., ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 101., 102., 103., 104. un 105.priekšlikumu.

Dz.Rasnačs. 106. - deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. Tāds pats priekšlikums ir arī deputātam Jānim Jurkānam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs. Tas bija 107.priekšlikums. 108.priekšlikums - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 109. - deputāta Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 110. - deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums - ir atbalstīts, bet gan precizētā redakcijā. Tas ir pieņemts 111. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 112. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 113. - deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 114. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

Dz.Rasnačs. 115. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 116. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 117. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Rasnačs. 118. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs...

118.priekšlikuma novērtējums ir atbilstošs atbildīgajai komisijai. Paldies. Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs. 119. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs vēlas runāt debatēs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! 6.apakšpunktā teikts: "...iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, analizēt un glabāt Biroja funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju, kuras izmantošanas kārtību nosaka Biroja priekšnieks". Tātad es saprotu tā, ka pārējie likumi, kas darbojas Latvijā, netiks ņemti vērā un ka šis priekšnieks tos neņems vērā. Viņš to visu noteiks pats, un tātad viņa tiesības jau būs augstākas par visu Latvijas likumdošanu. Es domāju, ka te atkal ir ieviesusies kļūda un diemžēl ļoti rupja!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs. Te nav nekādas kļūdas! Tātad šis Birojs darbojas saskaņā ar likumiem, un, teiksim, tās pretrunas, kas bija saistītas ar kredītiestādēm attiecībā uz šo kontu noslēpumu, tātad tās pretrunas, kuras bija valdības iesniegtajā redakcijā, tās tika novērstas jau laikus, tā ka, es domāju, te nekādām problēmām nevajadzētu būt. Šīs problēmas patiešām bija valdības iesniegtajā redakcijā. Šajā ziņā es jums pilnīgi piekrītu. Valdības sagatavotajā redakcijā bija daudzas tādas problēmas - gan terminoloģijai, gan arī citiem likumiem neatbilstošas lietas. Tagad tas viss ir precizēts un, pateicoties Juridiskā biroja intensīvajam darbam, arī novērsts. Tā ka 119.priekšlikums nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 119. - deputāta Ādamsona priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 8, atturas - 53. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Rasnačs. 120. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 121. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 122. - deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums - ir atbalstīts daļēji un iestrādāts 123. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 124. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 125. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Rasnačs. 126. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 127. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 128. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

Dz.Rasnačs. Arī 129. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

Dz.Rasnačs. 130. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 131. - deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iestrādāts 132. - Juridiskās komisijas precizētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 133. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. Turpretī atbalstīts ir 134. - deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 135. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. Taču par šo pašu panta daļu ir atbalstīts 136. - Juridiskās komisijas precizējošs priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 137. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 138. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 138.priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja jau mēs reiz veidojam šo Biroju, tad attiecīgi ir jārūpējas arī par šā Biroja cilvēku aizsardzību, tāpēc šajā likumā vajadzētu noteikt, kā tad valsts aizsargās Biroja darbiniekus, jo te priekšlikumā ir teikts, ka Biroja amatpersona, izpildot savus amata pienākumus, ir varas pārstāvis un atrodas valsts aizsardzībā. Tas ir īss, konkrēts un korekts norādījums, un es domāju, ka nevienam nevar būt iebildumu pret tādu frāzi, kura ir norādīta šinī likumprojektā. Tāpēc es aicinu to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs. Es savukārt aicinu priekšlikuma iesniedzējus rūpīgi iepazīties ar turpmākajiem pantiem, kur ir noteikta valsts aizsardzība un dažādas sociālās garantijas Biroja amatpersonām. Tā ka šis priekšlikums, kurā ir mēģināts it kā precizēt valdības redakciju, ir noraidāms, jo tas, ko Juridiskā komisija un Juridiskais birojs ir formulējuši 139. un 140.priekšlikumā, ir atbalstīts, un tas juridiski ir daudz korektāks un precīzāks formulējums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 138. - deputāta Ādamsona priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 6, atturas - 48. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Rasnačs. 139. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 140. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 141. - deputāta Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 142. - deputāta Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 143. - deputāta Jurkāna priekšlikums - nav atbalstīts, bet pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 144. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts daļēji un iekļauts 145. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 146. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 147. - Jāņa Jurkāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 148. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 149. - deputāta Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 150. - deputāta Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 151. - deputāta Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to arī tāds pats deputāta Jurkāna 152.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs. 153. - deputāta Ādamsona priekšlikums un tāds pats 154. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Rasnačs. Juridiskās komisijas 155.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 156. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 157. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Jau izskatīts. Nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 158. ir deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - izslēgt 19.pantu, tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

Dz.Rasnačs. 159. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 160. - deputāta Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 161. - deputāta Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 162. - deputāta Jurkāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 163. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 164. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs. Pants ir arī redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Dz.Rasnačs. 165. - deputāta Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Rasnačs. 166. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.

Dz.Rasnačs. Atbalstīts ir 167. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 168. - Juridiskās komisijas priekšlikums par piektās nodaļas nosaukuma izslēgšanu un minētā panta pievienošanu iepriekšējai nodaļai - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts šis priekšlikums.

Dz.Rasnačs. Tas paredz nevis minētā panta pievienošanu, bet gan turpmāko izslēgšanu.

169. ir Juridiskās komisijas priekšlikums - izslēgt 24.pantu, un tas ir atbalstīts, jo to jau paredz vispārējā kārtība - Latvijas Administratīvajā procesā noteiktā kārtība.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 170. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir tāds pats un līdz ar to nav vairs balsojams, jo jau ir nobalsots.

Līdz ar to 171. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs. Arī 172.priekšlikums nav vairs skatāms.

173. vairs nav skatāms, jo pants ir izslēgts.

Tātad Juridiskais birojs 174.priekšlikumā iesaka precizēt redakciju, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 175. - Juridiskās komisijas priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 176. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 177. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 178. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 179. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 180. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - ir atbalstīts daļēji un iestrādāts redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 181. - Juridiskās komisijas priekšlikums, ko mēs formulējām kopīgi ar Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisiju. Tas ir šāds: izteikts pārejas noteikumu jaunā redakcijā, kas paredz likuma spēkā stāšanos 1.maijā. Ar šā gada 1.jūliju tātad tiks uzsākta noteiktu funkciju veikšana. Un ar šā gada 1.augustu Birojs veiks šajā likumā noteiktās funkcijas pilnā apjomā. Par to mēs vienojāmies ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Valdība citādu viedokli nav paudusi. Līdz ar to mēs aicinām atbalstīt šo principiāli svarīgo redakciju - 181.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 181.priekšlikumu.

Dz.Rasnačs. 182. - Juridiskās komisijas priekšlikums - jau ir tehniska rakstura. Tātad vecā redakcija, kas te bija, ir jāizslēdz ārā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to mēs esam akceptējuši visus priekšlikumus. Paldies par atsaucību! Aicinu balsot par likumprojektu kopumā. Likums stāsies spēkā šā gada 1.maijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu "Par 1998.gada 25.jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem". Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Varu jūs informēt, ka otrajam, galīgajam, lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Latvijas Nacionālās operas likums". Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirms sākam likumprojekta izskatīšanu pa pantiem, es gribētu izteikt atzinību visiem Saeimas deputātiem par mūsu nacionālā lepnuma - Latvijas Nacionālās operas darba augsto novērtējumu. Jo, pateicoties visu mūsu izpratnei, šobrīd Opera spēj materializēt savas radošās ieceres, un rezultāti ir lieliski. Tāpēc arī likumu par Latvijas Nacionālo operu komisija centās izskatīt ar vislielāko rūpību, iesaistot apspriešanā gan Kultūras ministriju, gan īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Jāņa Krūmiņa sekretariātu, gan Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjus, gan arī, protams, pašu Operas vadību. Ar otrajam lasījumam sagatavoto likumprojekta tekstu iepazinās arī valdība un izteica savu viedokli. Varbūt mūs klausās Kultūras darbinieku arodbiedrības vadība, kura izteica iebildumus pret viena panta redakciju sagatavotajā variantā. Es apsolu, ka laikā starp otro un trešo lasījumu mēs noteikti uzaicināsim uz komisijas sēdi arī arodbiedrības pārstāvjus, kuri varēs izteikt savu viedokli un kuri noteikti tiks uzklausīti.

Es aicinu, cienījamie kolēģi, paņemt likumprojektu ar reģistra numuru 3788 un sākt izskatīšanu pa pantiem.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

Dz.Ābiķis. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums - arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Nevēloties atņemt Ābiķa kungam laurus Latvijas Nacionālās operas likuma rūpīgā, ilgstošā, sistemātiskā un kvalitatīvi organizētā pārstrādē, es tomēr vēlētos uzsvērt, ka otrā komisija, kam tika nodots Latvijas Nacionālās operas likums, bija Juridiskā komisija, kura ne tikai vienā, bet vairākās sēdēs, piedaloties atbildīgām amatpersonām no Kultūras ministrijas, vairākkārt atgriezās pie šā jautājuma izskatīšanas.

Un kāpēc Juridiskā komisija atgriezās pie šā jautājuma izskatīšanas un kāpēc tā ir piedāvājusi savu 2. - Juridiskās komisijas priekšlikumu, nosakot, ka Latvijas Nacionālā opera pēc sava juridiskā statusa, tas ir, pēc savas formas, ir valsts aģentūra? Absolūti nenoliedzot to, ka saskaņā ar pirmskara Latvijas tradīciju, Latvijas Nacionālajai operai, kā mēs to redzam valdības iesniegtajā un Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītajā Latvijas Nacionālās operas likumā, ir nepieciešams savs - atsevišķs likums, bet tajā pašā laikā valstī likumdošana darbojas zināmas juridiskas sistēmas ietvaros, zināmā piramīdā un ar zināmu juridisku mērķi. Visi likumi tiek sakārtoti, un tajos esošās pretrunas tiek novērstas ar likumu hierarhijas palīdzību, kur atsevišķi likumi var citādi regulēt vispārīgajos likumos noteiktos principus. Tajā pašā laikā, ar likumiem regulējot dažādus jautājumus, likumdošanas taupīšanas nolūkos daudzas lietas atkārtoti netiek regulētas citos speciālajos likumos, ja nav nepieciešamības vienu vai otru jautājumu regulēt citādākā kārtībā, nekā tas ir noteikts vispārīgajos likumos.

Attiecībā uz Nacionālo operu, nenoliedzami, vispārīgais likums ir "Publisko aģentūru likums", kas būtībā pasaka, ka šāda tipa iestādes, kuras valstī nevis realizē savu varu likumdošanas, tiesu vai valsts pārvaldes jomā, bet ir pārējās institūcijas, kuru galvenais mērķis ir sniegt pakalpojumus, ko iedzīvotāji var lietot it sevišķi izglītības, kultūras un veselības aizsardzības jomā, pēc savas būtības ir autonomas iestādes - aģentūras, kā mēs tās esam nosaukuši Publisko aģentūru likumā.

Šāda veida iestādēm tiek izrādīta liela pretimnākšana, tām nevis centralizēti apstiprina algas, bet algas saskaņā ar to pieprasījumu un piedāvājumu darbaspēka tirgū, kāds eksistē. Tajās algas apstiprina šīs institūcijas vadītājs. Un otrām kārtām, ja šīs institūcijas arī tiek finansētas no publiskā budžeta, tad tām ir savs autonoms speciālais budžets, kurā šīs publiskā budžeta dotācijas tiek ieskaitītas. Lielā mērā šajā atsevišķajā jeb speciālajā budžetā tiešā ceļā tiek ieskaitīti visi ieņēmumi - tātad ienākumi par biļetēm, par citiem pakalpojumiem un par šo institūciju citu lietošanu. Šie ienākumi tur tiek ieskaitīti un tieši direktora vai attiecīgas vadošās institūcijas rīcības rezultātā var tikt operatīvi izlietoti kārtējo vajadzību apmierināšanai, absolūti neregulējot neko tā, kā tas noticis līdz šim, kad visi ienākumi no Latvijas Nacionālās operas ieņēmumiem tiek ieskaitīti valsts budžetā, bet pēc tam ar valsts budžeta starpniecību šie viņu pašu ienākumi tiek pārdalīti ar mūsu svētību… tiek it kā pārdalīti un atdoti atpakaļ Operai un citām šāda veida institūcijām, lai viņas tos varētu izmantot.

Juridiskā komisija, vēloties sakārtot likumdošanu, tad arī iesniedza tāda veida savu piedāvājumu, lai tajos jautājumos, kuri nav regulēti šajā likumā, varētu izmantot tos principus un to regulāciju, kas ir noteikta Publisko aģentūru likumā. Savukārt tos jautājumus, kuri nav ietverti Publisko aģentūru likumā vai arī kuriem ir nepieciešama motivēta speciāla regulācija, varētu iekļaut Latvijas Nacionālās operas likumā.

Atbalstot ideju, ka Latvijas Nacionālās operas likumam ir jābūt, mēs tomēr uzturam spēkā šo savu priekšlikumu. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju lūdzu pulcēties darba telpās.

Sēdes vadītājs. … Imantam Burvim.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi no parlamentārās izmeklēšanas komisijas! Tātad pulksten 12.35 lūdzu pulcēties Sarkanajā zālē uz komisijas sēdi. Atgādinu, ka pirmdien 9.30 kā vienmēr mīļi tiksiet gaidīti īstajā vietā un īstajā laikā.

Sēdes vadītājs. … Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Juridiskās komisijas sēde notiks Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti, nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Jānis Ādamsons, Normunds Rudevičs, Tadeušs Ketlers, Helēna Demakova, Aleksandrs Kiršteins, Raimonds Pauls, Dzintars Kudums, Vents Balodis, Jānis Gailis, Valdis Birkavs, Dainis Stalts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Turpināsim debates par 2. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Vārds Leonam Bojāram.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvijas Nacionālā opera ir valsts kultūras iestāde, Tāda tā ir, un tādai tai ir jābūt! Nosaukt to par aģentūru nevar, jo ir ļoti liela neslava mūsu aģentūrām un fondiem, kuru ir pāri par 180. Šīs organizācijas savu spekulatīvo un cita veida apšaubāmo darbību dēļ ir ar lielu mīnusa zīmi tajā sarakstā, kurš kotējas ne visai augstu kā Latvijā, tā arī ārzemnieku vērtējumā. Nu kaut vai Latvijas Privatizācijas aģentūra. Paskatieties, kāda neslava Latvijai ir sakarā ar šīs aģentūras darbību!

Tāpēc Latvijas Nacionālo operu mēs nevaram nosaukt par aģentūru, un es kategoriski iebilstu pret to!

Aģentūras vienmēr ir tieši vai netieši saistītas ar komercdarbību un citām darbībām, kurās diezgan daudz ir neslavu ceļošu faktu, to skaitā ir arī aģentūru bankroti. Un tāpēc es nobrīnījos, ka 5.pantā bija iestrādāts (tagad gan tas teksts ir tā kā izslēgts): "Nacionālās operas tiesības ņemt aizņēmumus un uzņemties garantijas, to apjomu likumā "Par budžetu un finansu vadību" noteiktajā kārtībā".

Cienījamie kolēģi! Bija Rīgas slimokase, un viņa arī nodarbojās ar tādām lietām. Tajā laikā, kad vajadzēja ārstēt cilvēkus, viņa nodarbojās ar tādām lietām. Tās nolikumā bija iestrādāts, ka var apdrošināt kravas, kuģus, lidmašīnas. Kas tikai nebija tur sarakstīts iekšā! Bēdīgo neslavu, kāda ir šai darbībai, jūs tagad redzat. Un tāpēc pieļaut to nevar un ir jāatstāj te tā, kā tas ir ierakstīts: Latvijas Nacionālā opera ir valsts kultūras iestāde.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Man liekas tā (ceru, ka es neko nejaucu): ja nu reiz mēs gribētu, lai Opera iekļaujas šajā vispārējā juridiskajā sistēmā, tad nebūtu vajadzīgs šis likums. Pēc manas saprašanas, ar šo likumu mēs gribam Operu izņemt no šīs vispārējās sistēmas un nostādīt to kaut kādā sevišķā, izcili nozīmīgā statusā, un, ja tas reiz ir tā, tad es to negribu. Kāpēc man, teiksim, Operas vietā būtu jāiet uz aģentūru?

Es lūdzu padomāt par šīm lietām.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamais prezidij, cienījamie deputāti! Šeit, klausoties jēdziena "aģentūra" dažādos traktējumus, rodas problēmas ar tā izpratni. Mēs nesen pieņēmām Publisko aģentūru likumu, un tur nav runāts par privāttiesību subjektiem, kas ir radīti valstī, ar nosaukumu "aģentūras". Tas pilnīgi neatbilst tam, par ko runā šis priekšlikums. Šis priekšlikums pamatā runā par publiskajām aģentūrām, kas nav uzņēmējdarbības forma, bet ir valsts pārraudzības iestāde, kura nodarbojas ar valsts funkcijām, to skaitā, arī ar pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.

Varētu runāt vēl arī par iepriekšējo likumu, kas šeit tika skatīts. Tas valsts pārvaldes sistēmā pēc būtības ir neliels izkropļojums, pie tam varbūt arī apzināts parlamenta izkropļojums, jo tas ir saistīts ar korupciju, bet šinī gadījumā, runājot par valsts pārvaldes sistēmu un par Latvijas Nacionālo operu, par to, ka pārraudzības iestāde ir aģentūra, nebūt nenozīmē, ka tās nosaukums tiks mainīts. Tas, ka piedāvātajā redakcijā tā ir Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša valsts kultūras iestāde, tas, ka vārds "iestāde" tiek nomainīts ar vārdu "aģentūra", pēc būtības neko nemaina, tā ir tāda pati iestāde, mainās tikai tās forma, jo, sniedzot pakalpojumus, tā kļūst par aģentūras formu.

Veidojot likumu par publiskajām aģentūrām, ar šīm publiskajām aģentūrām tika domāti gan muzeji, gan bibliotēkas… tādas, iespējams, varētu būt arī vesela rinda citu iestāžu, kuras sniedz pakalpojumus, bet kuru darbības mērķis nav gūt peļņu. Ja darbības mērķis ir gūt peļņu, tad tai ir jākļūst par komercsabiedrību, nevis par publisko iestādi, - šinī gadījumā ar nosaukumu "aģentūra". Tādējādi Publisko aģentūru likums dod iespēju sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus, bet neveic šo privatizāciju; lai šā pakalpojuma mērķis, kā jau es teicu, būtu nevis gūt peļņu, bet gan sniegt iedzīvotājiem pēc iespējas lētākus pakalpojumus. Katrā ziņā, ja šis Publisko aģentūru likums ir pieņemts, tad tādā gadījumā tas arī ir jāpielieto tajās vietās, kur tas ir vajadzīgs, - tajās vietās, kur iedzīvotājiem sniedz pakalpojumus bez mērķa gūt peļņu.

Sēdes vadītājs. Karina Pētersone - kultūras ministre, Ministru kabineta pārstāve apspriežamajā jautājumā.

K.Pētersone (kultūras ministre).

Godāto priekšsēdētāj! Ļoti cienījamie deputāti! Paldies par iespēju paust Ministru kabineta viedokli. Ne velti šo likumprojektu pirms otrā lasījuma atbildīgā komisija nosūtīja uz Ministru kabinetu viedokļa izteikšanai, un, gatavojot viedokli par otrā lasījuma redakciju, atzinumu pauda ne tikai atbildīgā ministrija - Kultūras ministrija, bet arī Tieslietu ministrija un arī Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts.

Es gribētu atzīmēt vienu - to, ka šā likuma sagatavošanas gaitā līdz šim ir absolūti sakrituši viedokļi visu institūciju - virzītājministrijas, - tātad Kultūras ministrijas, Tieslietu ministrijas, Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta, Ministru kabineta, Saeimas atbildīgās komisijas un arī pašas Operas viedoklis, tāpēc es gribētu izteikt gandarījumu, ka darbs pie šā likuma ir nonācis līdz otrajam lasījumam.

Es gribētu arī mazliet paskatīties, lai jūs saprastu šā likuma būtību, kāpēc šis likums vispār bija nepieciešams kā speciālais likums. Pašreizējais Operas juridiskais statuss saskaņā ar Operas nolikumu, kas ir spēkā, ir tāds, ka Latvijas Nacionālā opera ir Kultūras ministrijas pakļautībā esoša valsts kultūras iestāde, kuru finansē no valsts budžeta līdzekļiem. Tomēr diemžēl ir vairāki apstākļi, kas Operai, esot šādā statusā, bez īpaša likuma liedz pilnvērtīgi strādāt.

Pirmām kārtām, tas ir apstāklis, ka kārtējam gadam no budžeta piešķirto līdzekļu apjoms, tajā skaitā, kā jau Muciņa kungs teica, arī tie līdzekļi, ko Opera saņem kā maksu par pakalpojumu, tiek sadalīts pa konkrētām izdevumu pozīcijām, un tas liedz Operas vadībai iespēju elastīgi rīkoties ar šīm izdevumu pozīcijām, atkarībā no repertuāra, laikā, kad ir vajadzīgi vislielākie ieguldījumi, lai sagatavotu izrādi.

Otra problēma ir tā, ka operā nodarbināto mākslinieku atalgojums pašreizējā situācijā ir jānosaka saskaņā ar to darba samaksas sistēmu, kuru regulē Ministru kabineta noteikumi attiecībā uz to, kā ir jāmaksā to iestāžu darbiniekiem, kuras tiek finansētas no valsts budžeta. Līdz ar to te veidojas pretruna, jo Operas mākslinieki darba tirgū konkurē nevis ar citu budžeta iestāžu darbiniekiem, bet gan konkurē starptautiskajā mākslas un mūzikas tirgū, tāpēc tad, kad Ministru kabinets izskatīja šo pretrunīgo situāciju, tas nolēma, ka Operas situācijas uzlabošanai ir nepieciešams atsevišķs likums ar diviem būtiskiem uzdevumiem, ar diviem būtiskiem uzstādījumiem. Un šajā likumā Ministru kabinets nolēma iestrādāt principu, ka, atbilstoši Kultūras institūciju likumam, Opera kā kultūras institūcija var eksistēt divos veidos - kā kultūras iestāde un kā kultūras iestāde - uzņēmums. Šajā gadījumā Ministru kabinets nosliecās par labu tādai kultūras institūcijai, kas ir valsts dibināta kultūras iestāde. Un otrais uzstādījums bija tāds, ka Operas attīstības nolūkā šajā likumā ir jāiestrādā tai nepieciešamie uzņēmējdarbības principi, tāpēc darbā pie likuma Ministru kabinets balstījās uz diviem vispārējiem likumiem, un pirmais no šiem vispārējiem likumiem... Te man ir jāpiekrīt Muciņa kungam, ka valstī ļoti svarīga ir likumu hierarhija, un tāpēc ne velti šis vispārējais likums, uz ko ir balstīts Operas likums, savā būtībā ir Kultūras institūciju likums. Tas ir likums, kurā ir noteikti kultūras institūciju veidi un to funkcijas.

Es aicinu jūs uzmanīgi tagad ieklausīties šajā jautājumā par funkcijām. Kultūras institūciju likumā ir noteikts, ka kultūras iestāde vai kultūras institūcija var veikt dažādas funkcijas. Tā ir gan kultūras vērtību radīšana, gan to izplatīšana, gan saglabāšana, bet šīs funkcijas ir nevis valsts funkcijas, ko ar šo likumu nosaka, bet tās atbilst šīs iestādes pamatdarbības veidam, tātad Operā tā ir operas māksla, operas izrāžu iestudēšana un informācijas izplatīšana par šīm izrādēm.

Tālāk. Kultūras institūciju likums pavēra arī iespēju kultūras iestāžu daudzavotu finansējumam gan no valsts, gan no pašvaldībām, gan no privātām kultūras institūcijām, gan no kultūras iestādēm, gan no uzņēmumiem. Tātad tās var tikt finansētas gan no valsts, gan no pašvaldību, gan no privātajiem finansu avotiem.

Jā, otrais likums, kuru izmantoja Ministru kabinets, strādājot pie šā speciālā likuma, ir Publisko aģentūru likums, bet tas attiecas tikai uz to šā likuma daļu, kura reglamentē tā sauktajai kādreizējai Operai kā budžeta iestādei jaunu pārraudzības un budžeta veidošanas modeli, un tāpēc es vēršu uzmanību uz to, ka tiek piedāvāts arī jauns grāmatvedības uzskaites modelis. Konkrētajā gadījumā ir paredzēts, ka Opera strādās pēc uzkrājumu grāmatvedības principiem. Līdz ar to šis speciālais likums atrisina jau pieminēto Operas darbu apgrūtinošo pretrunu.

Un visbeidzot. Pie likuma tiešām daudz ir strādājusi atbildīgā komisija, kas ir Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija. Un esmu priecīga, ka komisija būtiski ir papildinājusi šo likumu ar vairākiem svarīgiem nosacījumiem arī attiecībā uz Operas reorganizāciju un likvidāciju, jo Publisko aģentūru likumā šī kompetence ir atdota Ministru kabineta rokās. Es arī piekristu, ka Operas gadījumā labāk būtu, ja šis jautājums būtu Saeimas kompetencē, tātad šī Operas likvidācija vai reorganizācija. Komisija ir uzlabojusi arī uzraudzības shēmu. Sākotnējā Ministru kabineta variantā bija paredzēts, ka Uzraudzības padome strādās pēc ministra apstiprināta nolikuma. Es piekrītu un atbalstu atbildīgās komisijas viedokli, ka Operas konsultatīvajai padomei ir jāstrādā ar Ministru kabineta dotajām pilnvarām, jo tā nevar būt vienkārši vienas ministrijas "kabatas iestāde", bet tai jābūt nacionālas nozīmes kultūras iestādei.

Un kas ir īpaši svarīgi? Komisija būtiski ir uzlabojusi pantus, kuri attiecas uz Operas darbības tiesisko pamatu, un šis, godātie deputāti, ir jautājums, kurā jums ir konceptuāli jāizšķiras. Es pat aicinātu Lagzdiņa kungu ieklausīties tajā, ko es tagad teikšu.

Mums šodien tiešām būs principiāla izšķiršanās, un, arī jums, Salkazanova kungs, būs jāizšķiras par to, vai Opera ir nacionālas nozīmes kultūras institūcija, kurai likumu hierarhijā vadošais ir Kultūras institūciju likums, vai Opera ir valsts iestāde, kā tas būtu pēc Publisko aģentūru likuma, un tad Operai noteicošais būtu Publisko aģentūru likums. Kompromisa un vidusceļa nav un nevar būt! Ir tikai viens vai otrs variants.

Es pieļauju, ka likumprojektā ir vietas, kas būtu vēl slīpējamas un precizējamas, tāpēc jau Saeima likumus skata trijos lasījumos, taču Latvijas Nacionālās Operas un arī Kultūras ministrijas viedoklis ir tāds, ka likums tādā redakcijā, kādu to ir sagatavojusi atbildīgā komisija, ļauj Operai kvalitatīvi un efektīvi strādāt un pilnībā nodrošina Operas darbības mērķu sasniegšanu un funkciju izpildi, tāpēc Ministru kabinets pēc atbildīgās komisijas lūguma atbalstīja šā likuma pieņemšanu tieši atbildīgās komisijas piedāvātajā redakcijā, kas paredz, ka Opera ir nacionālas nozīmes valsts kultūras iestāde.

Tagad es vēlētos izteikt savas domas par Juridiskās komisijas priekšlikumu, kas acīmredzot bija labi domāts, bet tad man jums ir mazliet jāpastāsta, ka tā, kā Muciņa kungs skaidroja aģentūras jēdzienu... Jā, es esmu lasījusi Muciņa kunga rakstu 2000.gadā žurnālā "Likums un Tiesības", un tur ir runa par autonomām publiskām aģentūrām ar ierobežotu tiesībspēju. Teorētiski tas tā varētu būt. Diemžēl tas, ko nosaka Publisko aģentūru likums, atšķiras no šīs tiesību teorijas, un Publisko aģentūru likums ir ļoti konkrēts likums, kurā ir ļoti konkrētas normas, kas paredz, ka paša likuma mērķis ir nošķirt valsts pārvaldē valsts politikas veidošanas un kontroles funkciju no politikas izpildes funkcijas, un šīs politikas īstenošanai ir paredzētas iestādes, kurām ar likumu tiek deleģēta kāda valsts funkcija. Ja šīs funkcijas veikšanai šī valsts iestāde sabiedrības interešu apmierināšanai savus pakalpojumus vēlas sniegt par maksu, tad Ministru kabinets sabiedrības interešu ievērošanai regulē šā pakalpojuma cenu, lai tā nepārsniegtu šā pakalpojuma veikšanai nepieciešamo funkciju izmaksu.

Likums par publiskajām aģentūrām patiešām ir nozīmīgs solis valsts pārvaldes sakārtošanā, un par tādu to uzskata arī Kultūras ministrija. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs esam tik tiešām sākuši savu valsts pārvaldes iestāžu funkciju analīzi, lai saskaņā ar Publisko aģentūru likuma mērķi valsts pārvaldē nošķirtu valsts politikas veidošanu un kontroli no valsts politikas īstenošanas un noteiktu, kuras no funkcijām, kas saistītas ar publisko pakalpojumu sniegšanu, ir piekritīgas valsts iestādei publiskās aģentūras formā un kuras var nodot privātajam sektoram.

Iesniegšanai Ministru kabinetā šobrīd ir sagatavota valsts Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta koncepcija, kurā ir piedāvāts risinājums - kāds ceļš visiem valsts uzņēmumiem saskaņā ar Publisko aģentūru likumu ir ejams, kā arī ir minēti konceptuāli priekšlikumi attiecībā uz tām valsts iestādēm, civiliestādēm, kuras šobrīd veic sev neraksturīgas funkcijas, lai tās pārveidotu, atsevišķas to funkcijas nododot privātajam sektoram, vai arī Ministru kabinets saskaņā ar kritērijiem, kuri ir Ministru kabinetā apstiprināti, lemtu par to, ka šīs iestādes tiek pārveidotas par aģentūrām.

Ministru kabinets ir veicis diezgan lielu darbu, strādājot pie likumā dotā deleģējuma, lai radītu šos kritērijus, pēc kuriem būtu nosakāma aģentūru dibināšanas efektivitāte. Bez tam Ministru kabinetā ir izstrādāta un apstiprināta metodika, pēc kuras valsts aģentūru darbinieku atalgojums ir salīdzināms ar attiecīgās kvalifikācijas speciālistu atalgojumu darba tirgū, un ir arī metodika, pēc kuras ir aprēķināma kādas funkcijas vai pakalpojuma cena, ja tas tiek uzskatīts par publisko pakalpojumu Publisko aģentūru likuma 6.panta izpratnē - tikai šā panta izpratnē. Tam es aicinu jūs pievērst īpašu uzmanību.

Es tagad gribētu minēt vienu piemēru, kas jums palīdzēs atšķirt, ar ko atšķiras Opera kā kultūras iestāde no valsts iestādes, kuru šis likums paredz uzskatīt par valsts aģentūru.

Kad mēs saskārāmies ar neveiksmīgu Dziesmusvētku sagatavošanas procesu, mēs sākām analizēt, kas notiek Tautas mākslas centrā. Tautas mākslas centrs ir civiliestāde, kurā strādā 22 ierēdņi, un tad nu izrādījās, ka viņi līdz šim bija veikuši sev absolūti neraksturīgas funkcijas - tā bija festivālu organizēšana, tā bija izrāžu organizēšana citām juridiskajām un fiziskajām personām, amatierteātriem, tautas mākslas kolektīviem. Tautas mākslas centrs veidoja tautas mākslas kolektīvu reģistru, veica tālākizglītības organizēšanu par maksu, - dažādus kursus, arī tālākizglītības kursus. Taču tā nav civiliestādei raksturīga darbība, tās nav civiliestādei un ierēdņiem raksturīgas funkcijas, un tāpēc mēs pašlaik mēģinām izvērtēt, kuras no šīm funkcijām būtu nošķiramas, kuras būtu atdodamas privātajam sektoram un kuras būtu ieliekamas valsts aģentūrā, kas varbūt arī varētu saukties par Tautas mākslas centru.

Un tagad es gribētu trīs no šīm funkcijām izcelt atsevišķi.

Ja mēs skatāmies vārdiski, tad, piemēram, rīkot izrādes ir Tautas mākslas centra funkcija un rīkot izrādes ir arī Operas funkcija, bet kura no tām ir deleģēta kā valsts funkcija, lai rīkotu citu juridisko personu izrādes? Tā, protams, ir Tautas mākslas centra funkcija. Ja tas izlems par šo pakalpojumu ņemt maksu, tad šis pakalpojums būtu jāregulē Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Arī Operai ir ierakstīta funkcija - rīkot operas izrādes, taču Opera nerīko izrādes citām fiziskajām vai juridiskajām personām. Tā rīkos tikai savas izrādes. Tā ir Operas pamatfunkcija, kas atbilst Operas darbības pamatmērķim, kā tas ir noteikts Kultūras institūciju likumā.

Ja man jāsaka vienkāršāk, tad diez vai valsts funkcija būtu dziedāt, dejot vai spēlēt teātri. Valsts funkcija ir nodrošināt visu to, lai cilvēkiem, kuri profesionāli dzied, dejo, muzicē vai spēlē teātri, būtu iespēja to darīt, un tāpēc Kultūras ministrija šīs funkcijas, lai nodrošinātu cilvēkiem iespēju profesionāli strādāt, ir sakārtojusi ar savu valsts pārvaldes sistēmu. Tā ir pati ministrija un tās, iespējams, būs ministrijas pārraudzībā esošās aģentūras, kuras droši vien administrēs finansu programmas, kā tas ir paredzēts Publisko aģentūru likumā, lai šīs profesionālās kultūras institūcijas var darboties un veikt arī citas funkcijas.

Tālāk. Kas notiks, ja mēs likumā par Latvijas Nacionālo operu ierakstīsim tā, ka Opera ir aģentūra. Lūdzu, godātie deputāti, nelolojiet ilūzijas, ka Opera vienlaicīgi var būt gan kultūras iestāde, kas strādā saskaņā ar Kultūras institūciju likumu, gan arī var būt aģentūra! Ja mēs prezumēsim, ka Opera ir aģentūra, tad uz to būs jāattiecina visas Publisko aģentūru likuma normas, kuras šajā speciālajā likumā šobrīd nav atrunātas. Vēl vairāk! Ja Saeima šobrīd prezumē, ka tās funkcijas, kas, pēc mūsu domām, ir vienkārši Operas pamatdarbība, ir publiskais pakalpojums Publisko aģentūru likuma izpratnē, tad par šādu publisko pakalpojumu kļūs arī viss tas, ko dara teātri un orķestri, un tad, es atvainojos, būs nepatikšanas.

Es jums arī pateikšu, kas tās būs par nepatikšanām. Nepatikšanas tās būs tāpēc, ka teātri un orķestri tad nevarēs strādāt pēc Publisko aģentūru likuma, tie gribēs, lai katram no tiem tiktu uzrakstīts atsevišķs likums, bet Publisko aģentūru likums to diemžēl neparedz. Kā Muciņa kungs teica, valstī ir jābūt vispārējiem likumiem, kas nosaka lietu kārtību. Mūsuprāt, šāds vispārējs likums ir Kultūras institūciju likums.

Es jums pateikšu, kāpēc Opera un teātri nevar strādāt saskaņā ar Publisko aģentūru likumu. Ir vismaz sešas pazīmes, kuras nu nekādi nevar piemērot teātriem un Operai un orķestriem.

Pirmkārt, tie visi nekad nav bijuši valsts pārvaldes sastāvdaļa, un tādā nozīmē tie mums ne ar kādiem likumiem šobrīd nav jānošķir no valsts pārvaldes kā valsts politikas veidošanai neraksturīgas lietas.

Otrkārt, Kultūras ministrijas atbildībā, ko nosaka arī Ministrijas nolikums, nav tādu valsts funkciju Publisko aģentūru likuma izpratnē, ko ministrija būtu gatava deleģēt savām kultūras iestādēm. Mums te skaisti teica, ka ir vairākas funkcijas, ko mēs esam gatavi deleģēt savām aģentūrām, kuras nākotnē varbūt taps. Teātra nozarē, piemēram, tas varētu būt Teātra institūts, tautas mākslas nozarē - jau minētais Tautas mākslas centrs, vizuālās mākslas nozarē - Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, kino nozarē tas, piemēram, varētu būt Kino centrs, kur ir jānodarbojas gan ar licencēšanu, gan ar filmu reģistra veidošanu vai pat ar valsts budžeta programmas administrēšanu. Un tas viss atbilst, Publisko aģentūru likuma izpratnē, noteiktajām aģentūras funkcijām.

Trešā pazīme, kas nav raksturīga ne operai, ne teātriem, ne koncertorganizācijām. Ne Opera, ne citas kultūras iestādes neizdod un acīmredzot arī nekad neizdos administratīvus aktus, lai realizētu savas varas funkcijas uz āru. Operas gadījumā, kā es jau teicu, būtu labāk, ja reorganizācija un likvidācija notiktu nevis saskaņā ar Publisko aģentūru likumu, bet gan ar Saeimas likumu palīdzību, un atbildīgās komisijas piedāvātajā redakcijā ir paredzēts, ka Latvijas Nacionālajai operai būs juridiskās personas statuss. Manuprāt, Operas gadījumā tas ir ļoti svarīgi, jo Publisko aģentūru likumā juridiskās personas statuss tādā nozīmē nav paredzēts.

Piektkārt, vēl viena pazīme, kas nebūtu raksturīga ne Operai, ne citām kultūras iestādēm. Es domāju, ka būtu grūti piemērot visām aģentūrām paredzēto pārraudzības shēmu tā, kā tas šobrīd ir ielikts Publisko aģentūru likumā. Es negribu pat teikt par to, ka tas apgrūtinātu pašu kultūras iestāžu darbu. Es jums vienkārši lūgtu iedomāties tādu situāciju: likums nosaka, ka katrai šāda tipa pārraudzības iestādei ministrijā ir jābūt vienam atbildīgam ierēdnim, nu tad parēķiniet, cik ir skolu, muzeju, bibliotēku un visu citu iestāžu, kuras šobrīd ir iestādes! Parēķiniet šo iestāžu skaitu un tad padomājiet, kā mēs gatavojamies birokratizēt visu valsts pārvaldes sistēmu! Es pat baidos teikt, cik tad man ministrijā būs vajadzīgi ierēdņi, lai visas valsts iestādes kaut kā tiešām nopietni pārraudzītu un izskatītu to pārvaldes līgumus, kā to prasa likums.

Un tad vēl 6. - visnopietnākais jautājums. Protams, tas ir jautājums par to, vai Latvijai būtu jākļūst par pirmo valsti Eiropā, kur Opera, teātri un orķestri strādā ar regulētām cenām. Saskaņā ar Publisko aģentūru likumu direktoram ir jānosaka pakalpojuma cena pēc metodikas, ko ir apstiprinājis Ministru kabinets. Tālāk šīs cenas ir jāapstiprina ministram, jāpublicē "Latvijas Vēstnesī", un tad tās stājas spēkā mēnesi pēc publicēšanas.

Man vienkārši jums ir jāizstāsta, ka Latvijā, tāpat kā citur Eiropā, operas, teātru un koncerta biļešu cenas šobrīd nosaka tirgus, respektīvi, pieprasījums un piedāvājums. Protams, šeit kombinējas, no vienas puses, iedzīvotāju maksātspēja, bet, no otras puses, producēšanas izmaksas. Latvijā mēs nevaram atdot savas kultūras lietas tirgum, tāpēc dotācija ir tas instruments, ar ko valsts regulē cenas. Tātad dotācija, nevis Ministru kabineta noteiktā metodika ir tas instruments, kurš šīs cenas padara cilvēkiem, iedzīvotājiem pieejamas. Ja Operā cenas tiktu aprēķinātas, vadoties pēc pašizmaksas, tad ne tikai vienkāršie cilvēki, bet pat deputāti nevarētu aiziet uz Operu. Turklāt, ja noteicošā būs metodika, nevis pieprasījums un piedāvājums, tad Operas direktors jeb Operas vadība nevarēs vienai un tai pašai izrādei noteikt atšķirīgas cenas atkarībā no tā, vai tā ir pirmizrāde vai viesizrāde, vai bērnu izrāde, vai izrāde, kas domāta pensionāriem. Tad darbosies Ministru kabineta noteiktā metodika, cenas būs lasāmas "Latvijas Vēstnesī" un uz kasi varēsiet vispār nezvanīt.

Ja likumdevējs tiešām noteiks, ka Opera, teātri un citas kultūras iestādes ir nevis kultūras iestādes, bet aģentūras, tad, protams, cenas tiks regulētas, ministrijā tās tiks apstiprinātas un es aicināšu savus kolēģus no Eiropas braukt uz Latviju smelties pirmrindas pieredzi. Jā, jūs varbūt teiksiet: "Tagad, otrajā lasījumā, te ierakstīsim, ka Opera ir aģentūra, un lai tad uz trešo lasījumu Kultūras ministrija vai atbildīgā komisija atrunā likumā visu to, kas Operai traucē strādāt saskaņā ar Publisko aģentūru likumu!" Tas, godātie deputāti, nebūtu labi. Un es jums minēšu vismaz dažus iemeslus.

Pirmais. Bez šā ieraksta, ka Opera ir aģentūra, kā jau es jums teicu, likumā nekas netraucē Operai efektīvi strādāt. Nav nekā tāda, kas ar šo ierakstu likumā būtu jāvērš par labu. No lietderības viedokļa un no cilvēku enerģijas izšķiešanas viedokļa tādas nepieciešamības nav.

Otrais iemesls ir šāds. Ja jūs ierosināt Operu uzskatīt par aģentūru, tad, kā jau es teicu, speciālais likums vienkārši kļūst lieks. Ja jūs uzskatāt, ka Opera var strādāt saskaņā ar Publisko aģentūru likumu, tad īpašais likums nav vajadzīgs un mēs vienkārši par velti šodien runājam.

Trešais iemesls ir tas, ka, ja likumdevējs nosaka, ka Opera ir aģentūra, un atzīst, ka Operas funkcijas atbilst nevis Kultūras institūciju likumā noteiktajām funkcijām, bet gan tām valsts funkcijām, ko valsts nodod savām iestādēm aģentūras formā, no tā varēs secināt, ka pilnīgi visas kultūras iestādes ir pārveidojamas par valsts vai pašvaldību aģentūrām.

Esmu... jums uzskaitījusi veselu virkni iemeslu, kuru dēļ šis papildu ieraksts, ka Opera ir aģentūra, tikai sarežģīs Operas darbu. Es neesmu dzirdējusi ne savā frakcijā, ne Juridiskajā komisijā nevienu iemeslu, kā šis ieraksts palīdzēs Operai strādāt. Kā jau es jums teicu, tas var sarežģīt ne tikai Operas efektīvo darbību, bet kā precedents sarežģīt nākotnē darbu un statusa noteikšanu visiem teātriem un simfoniskajiem orķestriem. Ministru kabinets ir gatavs risināt kopā ar jums, godātie deputāti, jautājumu par šo institūciju statusu. Mūsu ierosinājums ir šo statusa problēmu risināt, izdarot grozījumus Kultūras institūciju likumā, pilnveidojot šo likumu. Tagad, kad ir pieņemts Komerclikums, Publisko aģentūru likums un Kultūras institūciju likums, ir attiecīgās likuma normas būtiski jāpapildina atbilstoši citām pašreiz spēkā esošām juridiskām normām, sakārtojot valsts pārvaldi, kā to aicina darīt arī Juridiskā komisija.

Taču šobrīd es aicinu jūs, godātie deputāti, neatbalstīt Juridiskās komisijas viedokli, kas ir izteikts 2., 3. un 7.priekšlikumā. Es aicinu atbalstīt Operas viedokli, Operas arodbiedrības viedokli, Kultūras ministrijas viedokli, Ministru kabineta viedokli un atbildīgās komisijas viedokli, ka Opera ir un paliks nacionālas nozīmes valsts kultūras iestāde.

Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Osvalds Zvejsalnieks - otrreiz.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es nāku palīgā savai ministrei. Ļoti žēl, ka jūs, godājamie kolēģi, neklausījāties zinoša cilvēka labi argumentētā viedoklī. Lai kā arī būtu, viens ir, manuprāt, skaidrs: juristi nav radījuši šo pasauli. Visu šo daudzveidību, bezgalīgo krāšņumu ir radījis kāds cits. Un ir velti pūlēties visu to iedabūt savos rāmjos. Nekur nevienam tas vēl nav izdevies, un neizdosies arī mūsu komisijai! Es domāju, tam var piekrist.

Tālāk. Par šo būtību. Ir vienkārši nepieņemami klausīties - es personīgi to nevaru - šādu formulējumu: Operas uzdevums ir pakalpojumu sniegšana. Godājamie kolēģi, Latvijas Nacionālajai operai ir pavisam citi uzdevumi! Un latviešu valoda ir pa šiem gadiem kļuvusi pietiekami bagāta, lai mēs varētu to pateikt kaut kā savādāk.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš - otrreiz.

L.Muciņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man, protams, žēl, ka jurisprudences jautājumu risināšanas vietā mēs šeit rīkojamies pēc principa: "man patīk vai nepatīk".

Man gribas izteikt lielu līdzjūtību Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un personīgi Lagzdiņa kungam par to, ka darbam, ko viņš šeit visu šo gadu laikā ir veicis, rezultāts ir absolūta nulle, jo nav mūsu valstī tādas kārtības, ka mēs savā valstī izpildām savus pieņemtos likumus. Šeit sarunās par juridiskiem jautājumiem mēs tos diemžēl aizvietojam ar jēdzieniem "patīk - nepatīk". Es saprotu māksliniekus, es saprotu kultūras cilvēkus, bet tajā pašā laikā saprotu arī to, ka valsts pārvalde ir lieta, kas tiek organizēta un darbojas saskaņā ar juridiskiem likumiem.

Diemžēl mums klibo loģika. Nevar teikt tā: darbosies vai nu Kultūras institūciju likums, vai Publisko aģentūru likums. Ir pareizi teikt, ka darbosies gan Publisko aģentūru likums, gan Kultūras institūciju likums. Un, ja Kultūras institūciju likumā ir pateikts, ka tā var būt vai nu uzņēmējsabiedrība, vai iestāde, tad skaidrs, ka Opera ir iestāde, un to neviens šodien neapstrīd, nedz arī turpmāk kāds apstrīdēs. Un nevar teikt, ka tā nebūs nacionālās nozīmes kultūras institūcija. Tā ir un būs nacionālas nozīmes kultūras institūcija!

Diemžēl man laiks neļauj šeit pēc tik plašas un garas runas runāt par visām šīm lietām. Ja jūs uzskatāt, ka biļešu cenas pēc tam, kad tie miljoni no valsts budžeta aiziet Operai, var neregulēt publiski, tad, lūdzu, iesniedziet attiecīgu priekšlikumu un trešajā lasījumā to normu izslēgsim! Šinī gadījumā ir runa par to, ka Operai biļešu cenas noteiks direktors vienpersonīgi.

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

L.Muciņš. Lūdzu man piešķirt papildus divas minūtes.

Sēdes vadītājs. Deputāts lūdz divas minūtes. Iebildumu nav? Lūdzu!

L.Muciņš. Tātad: ja mēs runājam par valsts pārvaldes funkciju un pakalpojumu sniegšanas funkciju, tad nav citas - trešās - formas. Mēs vai nu dodam šai institūcijai tiesības izveidot savu budžetu un savā budžetā ieņemt pašai ieņēmumus un papildus saņemt dotācijas no publiskā budžeta, konkrēti, no valsts budžeta, kā tas arī būs un kā tas ir paredzēts Publisko aģentūru likumā, vai arī pasakām, ka šīs iestādes līdzekļi ir valsts budžeta sastāvdaļa, ka visi tās ienākumi un izdevumi tiek regulēti ar valsts budžeta palīdzību kā šā budžeta sastāvdaļa, kā tas notiek šodien. Mēs vai nu speram šo soli, vai nesperam. Un, ja mēs to speram, tad mēs pasakām, kas ir mūsu izveidotais bērns. Un bērns saucas "valsts iestāde". Jā, man arī nepatika vārds "valsts aģentūra", un es aicināju to aizstāt ar jēdzienu "autonoma iestāde". Diemžēl likumdevēji šo ierosinājumu neatbalstīja.

Līdz ar to es neredzu visas tās problēmas, kas tiek šeit nosauktas. Un tās būtībā nav problēmas. Nebūs nepieciešams katram teātrim savs likums. Ja reiz nav iespējams tālāk attīstīt Kultūras institūciju likumu, neviens mūs nekavē pieņemt tā, kā to ir izdarījusi Igaunija, speciālu likumu par teātra iestādēm, kurš aptvertu gan teātrus, gan orķestrus, gan arī korus. Un tad šeit viss tādā veidā sakārtotos.

Jautājums ir tik tiešām gan teorētisks, gan arī praktisks. Es, deputāts, personīgi uztraucos visvairāk par to, ka valdība atsakās pildīt Saeimas likumus. Šis ir tradicionāls piemērs: Saeima nolemj vienu, bet valdība dara pilnīgi pretējo.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs - otrreiz.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātā ministres kundze! Cienījamie deputāti! Šeit mērķis nav politiski runāt par to, vai Nacionālā opera ir nacionālas nozīmes kultūras iestāde. Šeit ir runa par tīri juridiskas dabas jautājumiem. Par to, ko Muciņa kungs teica: ja Saeima pieņem likumus, tad šie likumi ir kādam jāievēro. Pirmkārt, tie ir jāievēro valdībai. Otrkārt, - pašai Saeimai. Nākamais likums valsts pārvaldes iekārtas sakārtošanai ir Valsts pārvaldes iekārtas likums, kura projekts tuvākajā laikā var parādīties šeit. Un pēc likuma pieņemšanas ir jāseko valdības reakcijai uz to - valdībai jāsakārto valsts pārvalde atbilstoši šajā namā pieņemtajiem likumiem. Jāpiekrīt Muciņa kungam, ka pašlaik tas tā nenotiek. Jā, pieņemot Publisko aģentūru likumu, bija diezgan grūti atrast risinājumu daudzām lietām, un tad mēs domājām tā: tajā brīdī, kad pieņemto likumu sāks realizēt, tās nepilnības parādīsies, un tad tās varēs labot. Pašlaik varbūt tādas ir, bet, vadoties no ministres teiktā, es neatradu nevienu nepilnību, kas varētu tikt pieminēta sakarā ar to, ka kaut ko šis likums aizliedz Nacionālajai operai.

Ir runa par dažādiem finansējuma avotiem. Jā, tie ir paredzēti gan no valsts budžeta, gan no maksas pakalpojumiem. Uzkrājumu grāmatvedība… Jā, mēs to izmainījām, pieņemot Publisko aģentūru likumu un arī Budžeta likumu. Budžeta likumā ir teikts, ka uzkrājumu grāmatvedība aģentūrām ir pieļaujama.

Par administratīvajiem aktiem. Iekšējos administratīvos aktus var izdot, bet ārējos administratīvos aktus likums nosaka. Ja tāda vajadzība ir…

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

P.Salkazanovs. ... speciālais likums to var deleģēt.

Par konsultatīvo padomi. Tur ietilpst dažādas institūcijas.

Sēdes vadītājs. Laiks!

P.Salkazanovs. Aicinu kolēģus tomēr padomāt, vai likumi, kas pieņemti Saeimā, ir jāpilda.

Sēdes vadītājs. Karina Pētersone - kultūras ministre.

K.Pētersone (kultūras ministre).

Godāto priekšsēdētāj! Es, runāšu ļoti īsi un tikai tāpēc, ka šeit tika pieminēts Ministru kabinets. Tā kā es šodien esmu vienīgais Ministru kabineta pārstāvis, man ir vēlreiz jums, godātie deputāti, jāteic, ka Ministru kabinets apzinīgi un ļoti nopietni strādā ar Publisko aģentūru likumu un ka tas nav, Muciņa kungs, tā, kā jūs sakāt. Es jau izstāstīju, ka ir sagatavota vesela virkne normatīvo aktu, tas ir deleģējums Ministru kabinetam. Tas viss ir saskaņā ar Publisko aģentūru likuma būtību, sūtību un arī burtu. Es gribētu jūs aicināt vadīties pēc likuma burta. Publisko aģentūru likumā nav ne vārda par kultūras iestādēm. Publisko aģentūru likuma 6.pantā ir teikts, ka publisko pakalpojumu sniegšana ir likumā vai Ministru kabineta noteikumos minētajos gadījumos materiālu vai nemateriālu labumu piedāvāšana fiziskām vai juridiskām personām kultūras, izglītības, veselības aizsardzības, sociālajā, vides aizsardzības vai kādā citā jomā. Tas viss ir tieši tā, un tā arī mēs strādāsim, un daudzas valsts iestādes pārtaps par publiskajām aģentūrām, ne Opera.

Nobeigumā es gribu teikt: ja Juridiskā komisija patiešām vēlas sakārtot valsts pārvaldi, es ieteiktu komisijai atrast citus likumus, ar kuru palīdzību valsts pārvaldi sakārtot, kaut vai to pašu likumu par publiskajām aģentūrām, papildus iestrādāt tur iekšā kādas nepieciešamas lietas. Un es aicinātu neguldīt Latvijas Nacionālo operu valsts pārvaldes Prokrusta gultā un tad vēl gaidīt, ka tur taps liela māksla. Tas jau būs grūti.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Rihards Pīks.

R.Pīks (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es vienkārši gribu dažos vārdos atgādināt, kā jautājums par Nacionālo operu un speciālo likumu ir sācies. Vēlreiz jāatgādina, ka visā pasaulē teātri, operas teātri strādā kā bezpeļņas uzņēmumi, un, jāsaka atklāti, pat padomju laikā teātri strādāja pēc ekonomiskās formas kā uzņēmumi. Mums tomēr ir radušās bažas, ka Opera nevar strādāt kā uzņēmums pēc formas, jo pretējā gadījumā būs biļešu cenas tik augstas, ka neviens nevarēs Operu apmeklēt. Tādēļ ir nepieciešams likumā nostiprināt šo valsts atbalsta formu. Un, ja jau ir speciāls likums, kurš saucas "Latvijas Nacionālās operas likums", tad kādēļ mums obligāti ir jāformulē, ka tā ir vai nu aģentūra, vai iestāde? Nacionālā opera - tas ir teātris, muzikāls teātris, kurš uzved operas un baletus. Var skaidri un gaiši tā arī formulēt! Un, ja ir vajadzīgs, nepieciešamās funkcijas var ielikt šajā speciālajā likumā, tās var būt tuvas attiecīgajām aģentūras funkcijām, bet nekādā ziņā nevar to nosaukt par aģentūru. Jo, ja to nosauc par aģentūru, tad vispirmām kārtām ir jāpilda Publisko aģentūru likums un tikai pēc tam šā speciālā likuma nosacījumi. Taču speciālais likums ir radīts tieši tādēļ, lai formulētu, kas ir Nacionālā opera, un sniegtu valsts atbalstu Nacionālajai operai. Jāteic, ka arī citās valstīs ir šādi speciāli likumi par šo valstu pašiem svarīgākajiem, galvenajiem teātriem. Piemēram, Francijā ir likums par Nacionālo operu un par viņu visslavenāko teātri Comé die Franēaise. Tā tas ir daudzās valstīs. Speciālais likums šos jautājumus atrisina, jo tik tiešām Opera nav nedz valsts iestāde, nedz valsts aģentūra.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otrreiz. (No zāles dep. J.Dobelis: "Nu nevajag!"

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, Juri, pareizi runā! Lai Latvijas Nacionālā opera tomēr paliek Nacionālā opera! Nu nesāksim te visādus strīdus! Nevar taču pieļaut, ka… vēl var iedomāties to privatizēt, jo Latvijā jau visu var privatizēt. Tāpēc es nebrīnos, ka varbūt kāds jau ir metis aci uz Nacionālo operu un varbūt grib to pārvērst par aģentūru. Bet, tā kā likumā ir ierakstīts, ka tā ir "valsts kultūras iestāde", nu tad tā to arī atstāsim un nestrīdēsimies.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uzskata, ka Operas statusam ir jābūt tādam, lai tas atbilstu mūsu valsts pārvaldes sistēmai. Nepārprotami, katra šeit tribīnē runājušā deputāta izteikumos bija savs patiesības grauds. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ļoti rūpīgi izvērtēja visas šīs lietas, un, lai tas būtu ne tikai mūsu komisijas deputātu viedoklis, mēs pieaicinājām, kā es jau jautājuma izskatīšanas sākumā minēju, dažādu kompetentu institūciju pārstāvjus. Lūk, kādu atzinumu mums sniedza Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts (mēs ļoti labi zinām, ka mūsu valstī par valsts reformu lietām atbild tieši īpašu uzdevumu ministrs, un nolasīšu jums nelielu fragmentu no šīs vēstules): "Uzskatām, ka Nacionālās operas unikalitātes dēļ Nacionālajai operai nebūtu jānosaka valsts aģentūras statuss, un atbalstām Ministru kabineta piedāvāto statusu - nacionālas nozīmes valsts kultūras iestāde. Nacionālās operas likuma projektā netiek plānots izmantot valsts aģentūras darbības kontroles mehānismu - pārvaldes līgumu, kas ir galvenā valsts aģentūras atšķirība no citām valsts iestādēm. Tomēr pārvaldes līguma ieviešana nebūtu šajā gadījumā izšķirošais faktors. Ņemot vērā, ka pieeja valsts pārvaldes institucionālās sistēmas veidošanas jautājumiem kļūst elastīgāka un iestādei tiek izvēlēts tāds statuss, lai pēc iespējas nodrošinātu konkrētajai iestādei nodoto funkciju efektīvāku izpildi, Nacionālā opera iekļausies valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā gan nacionālas nozīmes valsts kultūras iestādes statusā, gan valsts aģentūras statusā." Īstenībā viskoncentrētāk šo domu no tribīnes pauda mūsu kolēģis Rihards Pīks. Tāpēc es apsolu, ka komisija laikā starp otro un trešo lasījumu vēlreiz rūpīgi ieklausīsies visu ekspertu viedokļos. Mēs esam gatavi organizēt kopēju sēdi, kurā piedalītos gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, gan Juridiskā komisija, gan īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās, gan, protams, mūsu komisija un Kultūras ministrijas pārstāvji. Komisija grib vienu - lai mēs ar savu darbu panāktu to, lai likumi atspoguļotu sabiedrības intereses un, protams, lai tiktu sekmēta mūsu nacionālās kultūras attīstība.

Cienījamie kolēģi, es aicinu balsot un laika posmā starp otro un trešo lasījumu vēl rūpīgi strādāt pie likuma!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 7, atturas - 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 4.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts un iestrādāts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 5. un 6.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. … ir jau pieņemts. Tālāk!

Dz.Ābiķis. … šis priekšlikums tika atbalstīts. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 13. - deputāta Jāņa Estas priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 15. - deputāta Jāņa Estas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi arī 17. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 19. - deputāta Jāņa Estas priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 24. - deputāta Jāņa Estas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 29.- Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 31. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 32. - Juridiskās komisijas priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 32.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 2, atturas - 18. 32.priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Tātad 32.priekšlikumu esam atbalstījuši.

33. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi ir atbalstīts arī 37. un 38. - atbildīgās komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 43. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Latvijas Nacionālās operas likums" pieņemšanu otrajā lasījumā!

Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - 2. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, tas varētu būt 4.maijs.

Sēdes vadītājs. 4.maijs. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā "Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un Vēlēšanu iecirkņu komisijām"". Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4221 - tātad likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām"".

Šajos grozījumos galvenokārt ir veikti precizējoši labojumi, lai sekmīgāk varētu noritēt sadarbība starp Centrālo vēlēšanu komisiju, rajonu, pilsētu un novadu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām.

Viens no būtiskiem grozījumiem ir tāds, ka locekļu skaitu šajās vēlēšanu komisijās varēs noteikt pati dome (padome), atkarībā no tā, kāds būs tās viedoklis. Ir paredzēts, ka to varēs noteikt no 7 līdz 15 locekļu sastāvā.

Un tas ir arī ļoti būtiski, jo šie iecirkņi ir ar dažādu vēlētāju skaitu, tāpēc, stingri nosakot tikai vienu noteiktu ciparu, ir ļoti sarežģīti šajās iecirkņu komisijās veikt darbu. Pie tam šis darbs nav saistīts ar pietiekami lielu atbildību, jo nākas pieaicināt diezgan daudz citu personu, lai vispār šo darbu padarītu. Un tieši tāpēc šajās izmaiņās ir noteikts, ka varētu būt no 7 līdz 15 komisijas locekļiem, bet līdzekļu daudzumu tas neietekmēs, jo līdzekļus iedala nevis pēc locekļu skaita, cik viņu ir komisijā, bet pēc vēlētāju skaita konkrētajā vietā.

Un vēl arī daži citi grozījumi ir veikti likumā. Tātad ir precizēti šo rajonu un republikas pilsētu vēlēšanu komisiju pienākumi, šie pienākumi ir precizēti arī attiecībā uz vēlēšanu iecirkņu komisijām, ir precizēti noteikumi, kas ir jādara ar iedzīvotāju un vēlētāju sūdzībām, ja tās ir ienākušas.

Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ir priekšlikums - pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi Valsts civildienesta likumā". Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (frakcija "Latvijas ceļš").

Godājamais Saeimas prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu "Grozījumi Valsts civildienesta likumā", ar otrā lasījuma redakciju.

Likumprojekta reģistrācijas numurs 1089.

Grozījumi Valsts civildienesta likumā tika iesniegti, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas priekšlikumu, kas paredz valsts interesēs ierēdņu amatā uz noteiktu laiku iecelt profesionālā dienesta karavīrus.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja iesniegtos priekšlikumus otrajam lasījumam. Kā jūs redzat pēc tabulas, pēc skaita te ir trīs priekšlikumi, un es aicinu priekšlikumus izskatīt to iesniegšanas kārtībā pa pantiem.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums - aicina izteikt grozījumu likuma 3.pantā nevis kā 3.1.panta daļu, bet kā jaunu 3.panta ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums - paredz papildināt 3.panta nu jau ceturto daļu pirms vārda "laiku" ar vārdu "noteiktu".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

G.Dambergs. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums - aicina izslēgt 3.panta nu jau ceturtajā daļā teikumus "Ierēdņa amatā iecelto profesionālā dienesta karavīru disciplināri soda saskaņā ar Karavīru militārās disciplīnas reglamentu. Sodu uzliek aizsardzības ministrs."

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Dambergs. Paldies, cienījamie kolēģi! Vairāk priekšlikumu par likumprojektu uz otro lasījumu nav. Aicinu atbalstīt likumprojektu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

G.Dambergs. Paldies, cienījamie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 30.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Paldies.

G.Dambergs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - "Grozījumi Autopārvadājumu likumā". Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 4095-b. Es atvainojos, dokumenta numurs ir 4341. Tas ir likumprojekts "Grozījumi Autopārvadājumu likumā", ko Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam.

1.priekšlikums ir par 1.panta 4.punktu. To iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir teksta latviskojums jeb redakcionāls precizējums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Komisija ir redakcionāli precizējusi šā paša panta 6.punktu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Tālāk!

K.Leiškalns. Paldies.

Redakcionāls precizējums ir izdarīts arī 1.panta 12.punktā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums ir aizstājums 1.panta 13.punktā. Priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi, tekstu ir redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums ir 1.panta 14. un 15.punktā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

3.priekšlikums, kuru ir iesniedzis Juridiskais birojs, ir par 1.panta 27.punktu. Komisijā ir atbalstīts, izdarot redakcionālus precizējumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. 4.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir par 1.panta 28.punktu un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Par 6.panta pirmo daļu ir 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 6.priekšlikums. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķis ierosina precizēt 29.panta trešo daļu, izmainot skaitli, tas ir, pasažieru skaitu, kāds ir vajadzīgs, lai varētu autobuss tikt uzskatīts par maršruta taksometru. Komisija ir priekšlikumu atbalstījusi, kā arī tekstu redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 29.pantā ir vairāki redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 7.priekšlikums jau ir par 39.pantu. Iesniedzis parlamentārais sekretārs Pūķis. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 8.pantu. Par likumprojekta, nevis likuma 8.pantu! Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies.

52.pantā komisija ir izdarījusi redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 9.priekšlikums, ko iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, ir attiecināms uz pārejas noteikumiem. Tas ir par likuma 49.panta piemērošanu. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies, dāmas un kungi! Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam.

K.Leiškalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 26.aprīlim. Komisija lūdz noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 26.aprīli.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Termiņš ir 26.aprīlis. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām". Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Dāmas un kungi! Mēs tagad ķersimies pie atbildīgās komisijas sagatavotā likumprojekta "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām". Tas ir sagatavots otrajam lasījumam. Ir iesniegti 210 priekšlikumi. Likumprojekts ir jālasa ārkārtīgi uzmanīgi, jo tas ir būtiski pārstrukturēts attiecībā pret to, ko iesniedza Ministru kabinets. Juridiskais birojs ir likumprojektā izdarījis būtiskus strukturālus grozījumus.

1.priekšlikums ir aizstājums pirmajā daļā. Komisija lūdz atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums ir izslēgums 1.panta pirmajā daļā. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Komisija lūdz atbalstīt arī 1.panta pirmās daļas 2.punkta izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Izslēgums 1.pantā. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 5.priekšlikums. Arī tas ir par 1.panta pirmo daļu. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Mēs esam beiguši izskatīt 1.pantu.

Aizstājums 2.pantā. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija lūdz jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 7.priekšlikums - izslēgums 2.pantā. Tas ir no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi. Aicinu arī jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums ir par šā paša panta - 2.panta - trešo daļu. Komisija lūdz atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 9.priekšlikums ir izslēgums 2.panta trešās daļas 1.punktā. Komisija lūdz jūs atbalstīt to. Komisija ir arī redakcionāli precizējusi panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 10.priekšlikums ir par 2.panta trešo daļu un ir no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Izslēgums 2.panta trešajā daļā. Piedāvā Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Izslēgums 2.panta trešās daļas 4.punktā. Komisija aicina atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu un norāda, ka panta redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 13.priekšlikums - izslēgums 2.panta trešās daļas 5.punktā. Piedāvā Juridiskais birojs. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 14.priekšlikums ir aizstājums 2.pantā. Komisija lūdz atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu redakcionāli precizēt tekstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 15.priekšlikums - izslēgt pirmās daļas 2.nodaļu, kas ir izteikta kā "B" sadaļa, - jāskata kopā ar 42.priekšlikumu, kas atrodas 11.lappusē. Komisija lūdz atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Ir arī priekšlikums pārcelt uz "B" sadaļu likuma 3.pantu, izteikt to kā 10.pantu. Ar to ir saistīts 42.priekšlikums. Attiecībā arī uz tālāko likumprojekta tekstu komisija aicina atbalstīt Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Aizstājums 3.panta pirmās daļas 2.punktā. Komisija lūdz atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Aizstājums 3.panta otrajā daļā. Komisija lūdz atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Ir priekšlikums pārnest uz "B" sadaļu likumprojekta 4.pantu un izteikt to kā 11.pantu. Aicinu jūs izlasīt arī komisijas atbalstīto redakciju. Aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Aizstājums 4.panta otrajā daļā. Arī šis priekšlikums ir no Juridiskā biroja un ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs lūdz izteikt 3.nodaļu kā 2.nodaļu. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs aicina izteikt 5.pantu kā 3.pantu. Komisija ir priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

Aizstājums 5.panta otrajā daļā. Arī šis priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies.

24.priekšlikums ir par 5.panta trešo daļu. Tas ir priekšlikums, kuru ir iesniedzis finansu ministrs Gundars Bērziņš, un tas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Par 5.panta ceturto daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Ir izmaiņas arī šā panta piektajā daļā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 27.priekšlikums jau ir par 6.pantu. Ierosina izteikt to kā 4.pantu. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Ir Juridiskā biroja ierosināts aizstājums 6.pantā, un atkal ir likumprojekta pārstrukturēšana. Komisija aicina atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu un piekrist izdarītajiem redakcionālajiem precizējumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

29.priekšlikums. Vēl joprojām runājam par 6.pantu. Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts komisijā. Teksts ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Arī nākamajā panta daļā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 6.panta ceturtajā daļā aizstāt vārdus iesaka Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu un precizējusi panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja aicinājums izteikt 4.nodaļu kā 3.nodaļu ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs lūdz izteikt 7.pantu kā 5.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Aizstājums 7.panta pirmajā daļā ir Juridiskā biroja iesniegts. Komisija to ir atbalstījusi un precizējusi panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs ierosina aizstājumu arī 7.panta otrajā daļā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Strukturālas pārmaiņas. Juridiskais birojs ierosina 8.pantu izteikt kā 6.pantu. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Aizstājums 8.pantā ir redakcionālas dabas. Komisija lūdz atbalstīt redakcionāli precizēto panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 37.priekšlikumā ir piedāvāts aizstājums 8.pantā, ko komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Komisija tālāk izdarījusi arī redakcionālu precizējumu šajā pantā, bet mēs pārejam pie 38.priekšlikuma, ko iesniedzis Juridiskais birojs, kurš lūdz izteikt piekto nodaļu kā ceturto nodaļu. Aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs lūdz izteikt likuma 9.pantu attiecīgi kā 7.pantu, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 9.pantā ir izdarīta virkne redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

K.Leiškalns. Mēs pārejam pie 10.panta, kur ir Juridiskā biroja priekšlikums par panta numerācijas nomaiņu - 10.pantu izteikt kā 8.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Komisija redakcionāli ir precizējusi arī šā panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

K.Leiškalns. 41.priekšlikums ir par likuma 11.pantu, kuru Juridiskais birojs lūdz izteikt kā 9.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 11.pantā ir izdarīti redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 42. priekšlikums ir par likumprojekta "B" sadaļu. Tas ir priekšlikums, kuru mēs esam atbalstījuši jau pašā izskatīšanas sākumā. Aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu un piekrist komisijas piedāvātajiem redakcionālajiem precizējumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies. 43. priekšlikums. Mēs pārnesām uz "B" sadaļu likuma 12. un 24.pantu, lūdzot izteikt tos kā 12.pantu jaunā redakcijā. To ieteicis Juridiskais birojs. Komisija, rūpīgi izskatījusi priekšlikumu, ir atbalstījusi Juridisko biroju un izdarījusi arī redakcionālus precizējumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Tālāk ir aizstājums 12.panta pirmajā daļā, kuru iesnieguši deputāti Jurkāns, Urbanovičs, Sokolovskis, Golubovs un Lujāns. Tas nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies. 45. priekšlikums ir par 12.panta ceturto daļu, kuru arī ir iesnieguši deputāti Jurkāns, Urbanovičs, Sokolovskis, Golubovs un Lujāns. Tas nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 5, atturas - 41. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns. Paldies kolēģiem! 46. priekšlikumā Juridiskais birojs ir piedāvājis likuma strukturālas pārmaiņas. Tātad ir ierosināts 13.pantu un 25.pantu izteikt kā 14. pantu atbilstošā redakcijā, kuru komisija ir nedaudz redakcionāli precizējusi. Aicinu atbalstīt 14.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies. Tālāk ir 47.priekšlikums, kas saņemts no deputātiem Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Golubova un Lujāna. Komisija šo priekšlikumu ir daļēji atbalstījusi, jo mēs to esam atbalstījuši jau iepriekšējā - 46.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies. 48.priekšlikums ir līdzīgs. Šis ir par 13. pantu, un arī tas ir guvis komisijas atbalstu. Iesniedzēji: Jurkāns, Urbanovičs, Sokolovskis, Golubovs un Lujāns. Un arī tas ir iestrādāts mūsu jau atbalstītajā 46. priekšlikumā. Līdz ar to tas vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies. 49. priekšlikums attiecas uz 13.panta ceturto daļu. To iesnieguši deputāti Jurkāns, Urbanovičs, Sokolovskis, Golubovs un Lujāns. Komisija šo 13.panta izmaiņu nav atbalstījusi, un, manuprāt, tā šobrīd vairs nav atbalstāma, ņemot vērā mūsu iepriekšējos balsojumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies. 13.panta sestā daļa. Deputātu grupa - Jurkāns, Urbanovičs, Skolovskis, Golubovs un Lujāns - iesniegusi šo priekšlikumu, bet tas nav guvis komisijas atbalstu. Šobrīd, manuprāt, tas vairs nav balsojams, ņemot vērā 14.pantu...

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies. 51.priekšlikums skar strukturālas pārmaiņas, ko piedāvā Juridiskais birojs. Tātad tās attiecas uz "B" sadaļu: likuma 14. un 20.pantu izteikt kā 15.pantu atbilstošā redakcijā, kuru komisija ir redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Bet par 14.pantu komisija nav atbalstījusi 52.priekšlikumu, ko iesnieguši deputāti Jurkāns, Urbanovičs, Sokolovskis, Golubovs un Lujāns. Runa ir par 14.panta ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies. 53.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, paredz pārkārtojumus pašā likumā - tātad pārnest uz "B" sadaļu likuma 15.pantu un izteikt to kā 16.pantu. Ārkārtīgi sarežģīti, bet komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Pēc tam panta tekstā Juridiskais birojs iesaka mainīt 15.panta pirmo daļu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs piedāvā aizstājumu 15.panta otrajā daļā. Komisija atbalsta, izdarot redakcionālus precizējumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Par 15.panta trešo daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi ar redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Tāpat par 15.panta trešo daļu ir 57. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Par 15.panta trešās daļas 2.punkta redakciju ir saņemts priekšlikums no Juridiskā biroja. Komisijas atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Priekšlikums, kas saņemts no Juridiskā biroja par 15.panta trešās daļas 3.punktu, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 60. - Juridiskā biroja priekšlikums par 15.panta trešās daļas 4.punktu - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Izslēgums 15.panta trešajā daļā, ko piedāvā Juridiskais birojs, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Izslēgums 15.panta trešās daļas 6.punktā, kas saņemts no Juridiskā biroja, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Līdzīgi komisija ir atbalstījusi arī pēdējo priekšlikumu, kas attiecas uz 15.pantu. To iesniedzis Juridiskais birojs. Aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies. 64. priekšlikums paredz strukturālu reformu pašā likuma tekstā - pārnest uz "B" sadaļu likuma 16.pantu, izsakot to kā 17.pantu attiecīgajā redakcijā. Komisija aicina Juridiskā biroja priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies. Nākamais - 65.priekšlikums ir 29.lappusē. To iesniedzis Juridiskais birojs, un tas atkal skar pārmaiņas likuma pantu numerācijā un arī tekstā. Juridiskais birojs piedāvā pārnest uz "B" sadaļu likuma 17.pantu un 24.panta piekto daļu un izteikt tos kā 13.pantu. To mēs jau esam pēc būtības atbalstījuši iepriekš.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies. Par 17.pantu nav atbalstīts deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Golubova un Lujāna priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Paldies. 67.priekšlikumā ir Juridiskā biroja piedāvātais 18.panta pārnesums uz "B" sadaļu un aicinājums tam dot jaunu nosaukumu. Šā panta nosaukums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Aizstājumu 18.pantā piedāvājis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 69.priekšlikums ierosina aizstājumu 18.panta otrajā daļā. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies. 70.priekšlikums ir par 18.panta trešo daļu. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Līdzīgs priekšlikums ir par šā paša panta ceturto daļu. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi 18.panta piektās daļas izmaiņas, kuras piedāvājuši deputāti Urbanovičs, Jurkāns, Sokolovskis, Golubovs un Lujāns.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Paldies. 73.priekšlikumā par 18.panta piekto daļu ir Juridiskā biroja piedāvātās izmaiņas, kuras komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Vēl joprojām 18.pants. 74.priekšlikums. Aizstājumu 18.pantā ir piedāvājis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

K.Leiškalns. Bez tam komisija vēl turpina precizēt šā panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 75. ir Juridiskā biroja priekšlikums par likuma 19.panta pārnesumu, izsakot to kā 20.pantu. Tas ir guvis komisijas atbalstu, kā arī vēl izdarīta virkne redakcionālu precizējumu šajā pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Tātad arī 76.priekšlikums atkal paredz pārnesumu, bet mēs jau esam 32.lappusē atbalstījuši šo precizējumu, tāpēc aicinu jūs atbalstīt Juridiskā biroja viedokli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies. 77.priekšlikums. Mēs šobrīd esam pie 20.panta redakcijas. Juridiskā biroja ieteiktās izmaiņas ir guvušas komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Par 20.panta otro daļu 78.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies. Vārdu aizstājums 20.panta trešajā daļā. To ierosinājis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Jauns pārnesums - pārnest uz "B" sadaļu likuma 21.pantu un aizstāt panta nosaukumā vārdus. To iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Par 21.panta trešo daļu ir saņemts deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Golubova un Lujāna priekšlikums, kas paredz precizējumu. Komisija nav pieņēmusi šo precizējumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 82.priekšlikums ir par 21.panta trešo daļu. Saņemts no Juridiskā biroja. Komisija Juridiskā biroja ierosinājumu ir atbalstījusi, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Likuma trešo daļu izteikt kā "C" sadaļu attiecīgajā redakcijā piedāvājis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt vārdus "I" sadaļā "Kapitālsabiedrību kopīgie jautājumi". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 85.priekšlikums ir par pārnesumu - pārnest uz "B" sadaļu likuma 24.pantu, izsakot to kā 12.pantu. Mēs to esam atbalstījuši jau 43.priekšlikumā 13.lappusē. Aicinu neiebilst pret to arī šobrīd.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies. Juridiskais birojs ierosina pārnest uz "B" sadaļu likuma 24.panta piekto daļu un izteikt kā 13.pantu attiecīgajā redakcijā. Tas tika atbalstīts jau 65.priekšlikumā, tāpēc aicinu jūs atbalstīt arī šobrīd. Tas bija 29.lappusē…

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies. Par 24.panta sesto daļu nav atbalstīts priekšlikums, kuru iesniedza Jurkāns, Urbanovičs, Sokolovskis, Golubovs un Lujāns. Komisija lūdz arī jūs to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Paldies. 88.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Tas ir jau atbalstīts 46.priekšlikumā 16.lappusē un paredz pārmaiņas 25.pantā un turpmākajā pantu numerācijā. Aicinu jūs arī šoreiz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies. 89.priekšlikums ir par 25.pantu. Tas ir deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Golubova un Lujāna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, un lai arī cik jocīgi tas būtu, ir iestrādāts 14.pantā, kura redakciju mēs šobrīd jau esam atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Paldies.

Līdzīgi ir ar šā paša panta trešo daļu, par kuru ir deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Golubova un Lujāna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 14.panta redakcijā, kuru mēs esam atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Līdzīgi ir ar priekšlikumu par 25.panta piekto daļu, priekšlikums, kuru iesniegusi šī pati deputātu grupa - Jurkāns, Urbanovičs, Sokolovskis, Golubovs un Lujāns. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 14.pantā, kuru mēs esam jau pieņēmuši.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

92.priekšlikums ir par 25.panta sesto daļu. Tas ir deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska un Lujāna priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 93.priekšlikums paredz pārnest uz "B" sadaļu likuma 26.pantu un izteikt to kā 15.pantu. Tas tika atbalstīts jau 51.priekšlikumā 21.lappusē. Aicinu neiebilst pret to arī šobrīd.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

94. - deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Golubova un Lujāna priekšlikums par 26.panta trešo daļu - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Arī deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Golubova un Lujāna priekšlikums par 26.panta ceturto daļu nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

K.Leiškalns. Paldies.

Pārejam pie 27.panta. Panta papildinājumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Jaunu 27.panta otrās daļas 4.punkta redakciju iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Par 28. un 29.pantu pantu priekšlikumu nav.

Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu par 30.panta otrās daļas ievaddaļu. Komisija atbalsta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem.

Nākamais priekšlikums ir jau par 34.pantu, un tas ir 47.lappusē. Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums par panta pirmo daļu ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Arī priekšlikums par panta otro un trešo daļu ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Arī priekšlikums veikt strukturālas izmaiņas - izteikt panta trešo daļu kā otro daļu - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 34.panta ceturtās daļas redakcija, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Par 34.pantu priekšlikumu vairs nav.

Nākamais priekšlikums ir par 35.pantu. Juridiskā biroja ierosināts izslēgums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs ierosina vispār izslēgt likumprojekta 36.pantu. Komisija atbalsta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 105.priekšlikums ir par 38.pantu, un arī 106.priekšlikums ir par 38.pantu. Tos iesnieguši deputāti Jurkāns, Urbanovičs, Sokolovskis, Golubovs un Lujāns, un tie nav guvuši komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šos priekšlikumus.

K.Leiškalns. Paldies.

107. - Juridiskā biroja priekšlikums izteikt otro sadaļu kā "D" sadaļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Šīs sadaļas pirmās nodaļas jaunu nosaukumu piedāvā Juridiskais birojs. Komisija atbalsta ierosināto redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 42.panta nosaukums, ko piedāvā Juridiskais birojs, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 42.panta pirmās daļas redakcijas izmaiņas, ko piedāvā Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

Nākamais priekšlikums ir par 43.pantu. Ierosinātās izmaiņas ir atbalstītas komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 112.priekšlikums ir par 47.pantu. Tā ir atbildīgās komisijas ierosināta redakcija. Aicinu jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja ierosinātās 51.panta izmaiņas ir guvušas komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta priekšlikumu.

K.Leiškalns. 114.priekšlikums - aizstājums 52.panta pirmās daļas 8.punktā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Ir priekšlikums papildināt 52.pantu ar jaunu otro daļu. Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Pārcēlums, ko ierosinājis Juridiskais birojs, tas ir, 52.panta otro daļu pārcelt uz 67.pantu un izteikt to kā 67.panta otro daļu, ir atbalstīts. (To jūs varat redzēt arī 130.priekšlikumā, kas ir drusciņ tālāk.)

Par 52.pantu ir vēl viens priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina pārcelt 52.panta trešo daļu uz 67.pantu un izteikt to kā 67.panta trešo daļu. (Tas ir redzams arī 130.priekšlikumā.) Arī šis priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

Mēs pārejam pie 53.panta "Dalībnieka kompetence". Juridiskā biroja iesniegtais 118.priekšlikums ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Par 54.pantu nav priekšlikumu.

Par 55.pantu ir deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Golubova un Lujāna priekšlikums izslēgt panta ceturto daļu. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.

K.Leiškalns. 56.pantā ir aizstājums, kas ir redakcionālas dabas. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Līdzīgs ir Juridiskā biroja priekšlikums par 56.panta ceturto daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Izslēgt 56.panta septīto daļu ierosina deputāti Jurkāns, Urbanovičs, Sokolovskis, Golubovs un Lujāns. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs ierosina aizstājumu 57.panta pirmajā daļā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 57.panta otrās daļas redakcija, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir guvusi komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāti Jurkāns, Urbanovičs, Sokolovskis, Golubovs un Lujāns ierosina komisijai un parlamentam izslēgt 58.panta astoto daļu. Komisija nav priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Paldies.

126. priekšlikums - papildināt 60.panta trešo daļu - ir no Juridiskā biroja un ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 127. priekšlikumu - izslēgumu 65.pantā, ko iesniedzis Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Ir deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Golubova un Lujāna priekšlikums - papildināt likumprojektu ar 66.1.pantu "Valdes locekļu atcelšana". Komisija ir atbalstījusi deputātu grupas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 129. priekšlikums jau ir par 67.pantu. Juridiskais birojs ir ierosinājis aizstājumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Papildinājums, kuru mēs jau esam atbalstījuši, ir 52.panta otrās un trešās daļas pārnesums uz 67.pantu. Es vēlreiz aicinu jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Šajā brīdī likumprojekta izskatīšanu pārtrauksim.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, informēju jūs, ka Prezidijā ir iesniegts Žanetes Vasaraudzes paziņojums: "Informēju, ka, balsojot par likumprojektu "Latvijas Nacionālās operas likums", kļūdījos balsojumā par 2.priekšlikumu. Gribēju balsot "par"".

Tagad sekos vēl daži paziņojumi.

Pirmajam vārds Modrim Lujānam.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vispār es lūdzu dot man vārdu pirms sēdes beigām. Sēde vēl nav beigusies, bet es gribu informēt jūs. Lūdzu Vides apakškomisijas deputātus pulcēties 23.aprīlī, otrdien, pulksten 12.30 pie Saeimas ēkas. Mēs dosimies uz Rāmavas izstāžu zāli, kur runāsim par Ūdens apsaimniekošanas likumu. Lūdzu ierasties!

Vēlreiz atgādinu: Vides apakškomisijas locekļiem otrdien, pulksten 12.30 jāpulcējas pie Saeimas ēkas.

Sēdes vadītājs. Vārds Imantam Burvim.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vēlreiz atgādinu: parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļus lūdzu satikties Sarkanajā zālē!

Sēdes vadītājs. Vārds Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Jānis Ādamsons, Linards Muciņš, Normunds Rudevičs, Tadeušs Ketlers, Silva Golde, Ņina Savčenko, Helēna Demakova, Aleksandrs Kiršteins, Helmuts Čibulis, Andris Šķēle, Raimonds Pauls, Dzintars Kudums, Jānis Gailis, Valdis Birkavs un Dainis Stalts.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Turpināsim izskatīt likumprojektu.

131.priekšlikums.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! 131.priekšlikums ir 67.lappusē. Juridiskais birojs lūdz izteikt trešo sadaļu kā "E" sadaļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 132.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. 71.pantā ir daļēji iestrādāts 73.panta 2.punkts. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Izslēgt 73.panta 2.punkta palīgteikumu - tas ir jau izdarīts, atbalstot Juridiskā biroja iesniegto 132.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 134.priekšlikums, kas ir par 75.pantu un ir no Juridiskā biroja, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Par 77.panta otrās daļas 1.punktu ir 135.priekšlikums, ko ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Arī par 77.panta 3.daļu ir Juridiskais birojs iesniedzis priekšlikumu, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 78.pants. Dāmas un kungi, 137.priekšlikums - izmaiņas, ko iesaka Juridiskais birojs, - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Pārejam pie 80.panta.

138.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir par panta redakciju. Komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Golubova un Lujāna priekšlikums par 82.panta piekto daļu nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Pārejam pie 83.panta.

140.priekšlikums - aizstājums, ko iesaka Juridiskais birojs, - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Par 83.panta otro daļu iesniegtais Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 142.priekšlikums ir par 83.panta septīto daļu. Iesnieguši deputāti Jurkāns, Urbanovičs, Sokolovskis, Golubovs un Lujāns. Nav komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Pārejam pie 84.panta. 143.priekšlikums ir par 84.panta otrās daļas 4.punkta redakciju. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Izslēgt 85.panta astoto daļu ierosina deputāti Jurkāns, Urbanovičs, Sokolovskis, Golubovs un Lujāns. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 145.priekšlikums ir par 87.panta pirmo daļu un ir no Juridiskā biroja. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Par 87.panta otrās daļas 3.punktu ir priekšlikums no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 87.panta trešās daļas papildinājums, ko ierosinājis Juridiskais birojs, guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Aizstājums 88.panta otrajā daļā. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

Pārejam pie 91.panta. Ir Juridiskā biroja ierosināts panta pirmās daļas papildinājums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 91.panta pirmās daļas 2.punkta redakcija, ko ierosinājis Juridiskais birojs, guvusi komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīta.

K.Leiškalns. 91.panta pirmās daļas 6.punkta redakcija, ko ierosinājis Juridiskais birojs, guvusi komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Nav atbalstīts deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Golubova un Lujāna priekšlikums veikt 93.panta otrās daļas izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 153.priekšlikums - izslēgums 93.panta otrajā daļā -, ko iesniedzis Juridiskais birojs, guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Deputāti Jurkāns, Urbanovičs, Sokolovskis, Golubovs un Lujāns lūdz izslēgt 96.panta trešo daļu. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Pārejam pie 99.panta. Ir deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Golubova un Lujāna priekšlikums par 99.panta otro daļu. Komisija nav atbalstījusi deputātu ieteikto redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Pārejam pie 100.panta. 156.priekšlikums - viena vārda izslēgums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 157.priekšlikums - nosaukuma "IV sadaļa" nomaiņa ar nosaukumu "F sadaļa". Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 102.pantā ir izslēgums, ko ierosinājis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 102.panta pirmās daļas papildinājums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 102.panta otro daļu, jo tā dublē 53. un 80. pantu, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Priekšlikums izslēgt šīs dublēšanās dēļ arī 102.panta trešo daļu, kurš arī ir no Juridiskā biroja, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 103.panta otrās daļas jaunu redakciju iesaka Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs ierosina izmainīt 103.panta trešo daļu. Komisija atbalsta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Nākamais priekšlikums ir 90.lappusē. Juridiskais birojs iesaka nomainīt vārdus "IV sadaļa" ar vārdiem "G sadaļa". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 165.priekšlikums ir aizstājums jau 110.pantā. Iesaka Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tāds pats aizstājums ir 111.pantā un ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Aizstājums ir arī 112.pantā un ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Aizstājums ir arī 113.pantā un ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tas pats ir 114.pantā - vārdi "padome (dome)" ir nomainīti ar vārdiem "dome (padome)".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 114.panta trešajā daļā vārds "sabiedrību" ir nomainīts ar vārdu "kapitālsabiedrību". Likums tādējādi tiek saskaņots ar Komerclikumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

K.Leiškalns. 171.priekšlikums ir aizstājums 116.pantā. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 172.priekšlikums ir redakcionāls aizstājums 117.pantā. Komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Aizstājums 118.panta trešajā daļā. Ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 174.priekšlikums (tas ir 97.lappusē) - aizstāt vārdus "V daļa. Kapitāla daļu atsavināšana" ar vārdiem "H sadaļa". Kapitāla daļu pārdošana". Juridiskais birojs to ir ierosinājis, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 175.priekšlikums - apvienot piektās daļas 1. un 2.nodaļu. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs iesaka apvienot 121. un 127.pantu un izteikt kā 121.pantu. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 177.priekšlikums - apvienot 122. un 128.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja priekšlikums izteikt 123.pantu kā 124.pantu ir nākamajā lappusē. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 123.panta papildinājums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs iesaka 124.pantu un 129.panta trešo daļu apvienot, izteikt kā 123.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Priekšlikums apvienot 125. un 132.pantu un izteikt kā 128.pantu ir atbalstīts. Un, kad izskatīsim 193.priekšlikumu, redzēsim rezultātu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 182.priekšlikums - aizstājums 125.panta otrajā daļā. Juridiskais birojs ierosina, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs iesaka izveidot 129.pantu, apvienojot 126. un 133.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Aizstājums 126.pantā, ko ierosinājis Juridiskais birojs, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. 185.priekšlikums. Piektās daļas 1. un 2.nodaļas apvienošana jau ir izdarīta, pieņemot 175.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Līdzīgi mēs esam rīkojušies, apvienojot 121. un 127.pantu, kā tas ir ierosināts 176.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt arī šeit.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Tas pats ir noticis, apvienojot 122. un 128.pantu. Tas ir 177.priekšlikumā jau izdarīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 188.priekšlikums - izteikt 129.pantu kā 125.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 124. un 129.panta apvienojums ir jau noticis, atbalstot 180.priekšlikumu. Arī šeit tas ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Izteikt 130.pantu kā 126.pantu ierosina Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Izteikt 131.pantu kā 127.pantu ierosina Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Izslēgums 131.panta otrajā daļā. Priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisija ierosina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 125. un 132.panta apvienojums ir jau iestrādāts kā 125.pants - ar atbildīgās komisijas un arī ar jūsu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Līdzīgs ir 126. un 133.panta apvienojums, kas ir jau noticis. Aicinu atbalstīt vēlreiz. Tas šobrīd ir 126.pants.

Sēdes vadītājs. Paldies.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs ierosina izteikt trešo nodaļu kā otro nodaļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 134.panta trešās daļas izslēgšanu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Aizstājums 134.panta piektajā daļā. Tas ir Juridiskā biroja piedāvāts un komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Aizstājums 135.panta nosaukumā ir guvis komisijas vienprātīgu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies.

Nākamais priekšlikums, dāmas un kungi, ir 110.lappusē. Tā numurs ir 199. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt nosaukumā vārdus "VI daļa" ar vārdiem "I sadaļa". Komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Jaunu 137.panta redakciju piedāvā Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 201.priekšlikums. Izteikt 138.pantu jaunā redakcijā ierosina Juridiskais birojs. Komisija ir priekšlikumu atbalstījusi un redakcionāli precizējusi abas šā panta daļas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

Aizstājums 139.panta nosaukumā un 1., 2., 3. un 4.nodaļas tekstā. Priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu, tas ir Juridiskā biroja piedāvāts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 203.priekšlikums, kas ir par 139.panta pirmo daļu, ir komisijas atbalstu guvis.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 146.pantā ir aizstājums, ko piedāvā Juridiskais birojs un kas ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

114.lappuse. Priekšlikums nr.205. - izslēgums 146.pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies.

Tālāk ir vesela virkne brīvu lappušu, dāmas un kungi! Nākamā ir jāskata 120.lappuse, kur ir redakcionāls precizējums 152.pantā…

Sēdes vadītājs. 153.pantā.

K.Leiškalns. Jā, es atvainojos, 153.pantā ir redakcionāls precizējums - Juridiskā biroja priekšlikums par 153.panta otro daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies, deputāti. Tuvojamies likumprojekta izskatīšanas nobeigumam. Attiecīgi…

Sēdes vadītājs. 133.lappuse…

K.Leiškalns. 133.lappusē, dāmas un kungi, ir Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumu 1.punktu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Aizstājums pārejas noteikumu 2.punktā, ko piedāvā Juridiskais birojs, balstoties uz iepriekš izdarītajām izmaiņām, guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Pārejas noteikumu 4.punkta izmaiņas - skaitļu izmaiņas, ko piedāvā Juridiskais birojs, - ir komisijā atbalstītas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Pēdējais, dāmas un kungi, ir 210.priekšlikums, kas ir 136.lappusē, - izslēgt pārejas noteikumu 13.punktu (par likuma spēkā stāšanos). Ierosina Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies, dāmas un kungi! Mēs esam izskatījuši, pateicoties Dinai Meisterei, likumprojektu, ko viņa ir ārkārtīgi rūpīgi sagatavojusi. Aicinu nobalsot par tā pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 7. Otrajā lasījumā pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam.

K.Leiškalns. Kolēģi! Komisija aicina priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 23.aprīlim, jo ekonomikas ministrs uzsvēra šā likuma ātras pieņemšanas nepieciešamību.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Nākamais likumprojekts - "Par 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku 1988.gada protokolu". Pirmais lasījums.

Kas ziņos Ārlietu komisijas vārdā? Referenta nav.

Nākamais likumprojekts - "Par Starptautisko konvenciju par cīņu pret terorisma finansēšanu". Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā ziņos… Arī šoreiz nav referenta.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā "Par Valsts sociālo apdrošināšanu"". Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienījamais prezidij! Godātie deputāti! Dokumenta numurs ir 4348.

1.priekšlikums ir no Sociālo un darba lietu komisijas. Tehniski labo ievaddaļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Jurdžs. 2.priekšlikums ir no finansu ministra Gundara Bērziņa. Komisija to neatbalsta. Un neatbalsta sekojošu apstākļu dēļ. Pirmkārt, finansu ministrs šo ideju - radīt likumā jaunu terminu - nebija saskaņojis valdībā, nebija saskaņojis ar citām ministrijām. Otrkārt, šī redakcija ir neprecīza, jo saskaņā ar jauno jēdzienu "autoratlīdzības izmaksātājs" var būt jebkura juridiska un fiziska persona, kura izmaksā autoratlīdzību. Tātad arī jūs varat būt autoratlīdzības izmaksātājs, teiksim, par gredzenu vai gleznu, vai jaunu šūtu tērpu. Un tādā gadījumā, ja ieviešam šo terminu, jau mēnesi iepriekš ir šuvējam vai dārgmetālu apstrādātājam jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā. Vārdu sakot, šī likuma pakete izskatās, no komisijas viedokļa, nesagatavota, un tāpēc komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Jurdžs. 3.priekšlikums. Iesniedzis labklājības ministrs Požarnova kungs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jurdžs. 4. - finansu ministra priekšlikums, ko komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Jurdžs. 5. - Ministru kabineta priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Jurdžs. 6.priekšlikums. Iesniegusi LSDSP frakcija un deputātes Rugāte un Vasaraudze. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jurdžs. 7.priekšlikums. Iesniegusi LSDSP frakcija un deputātes Rugāte un Vasaraudze. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 7. un 8.priekšlikumu. (No zāles dep. J.Dobelis: "9. un 10. arī atbalsta!")

R.Jurdžs. Paldies.

Ministru kabineta iesniegtais 9.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Jurdžs. 10. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Jurdžs. 11. - LSDSP frakcijas priekšlikums. Komisija atbalsta daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 11. un 12.priekšlikumu.

R.Jurdžs. Paldies.

13. - finansu ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Jurdžs. 14. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums - netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

R.Jurdžs. 15. - labklājības ministra Požarnova priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Jurdžs. 16. - finansu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

R.Jurdžs. 17. - finansu ministra priekšlikumu - komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

R.Jurdžs. 18. - LSDSP frakcijas priekšlikumu - komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret komisijas viedokli.

R.Jurdžs. Arī 19. - LSDSP frakcijas priekšlikumu - komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Jurdžs. 20. - finansu ministra Bērziņa priekšlikumu - komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Jurdžs. Komisija ir atbalstījusi 21. - labklājības ministra Požarnova priekšlikumu, precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Jurdžs. 22. - finansu ministra priekšlikumu - komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Jurdžs. 23. priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Jurdžs. Nav atbalsta arī 24. priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

R.Jurdžs. 25. - labklājības ministra Požarnova priekšlikumu - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Jurdžs. 26. - LSDSP frakcijas priekšlikums - daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 26. priekšlikumu un par 27. - deputāta Jurdža priekšlikumu.

R.Jurdžs. Paldies.

28. - finansu ministra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Jurdžs. 29. priekšlikums.

Arī tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Jurdžs. Arī 30.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Jurdžs. 31. - Ministru kabineta priekšlikums - atbalstīts un iestrādāts komisijas sagatavotajā 32.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 31. un 32.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

R.Jurdžs. 29.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 29.aprīlis. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu: iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus "Par Saeimas deputāta Egila Baldzēna atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas sastāva" un "Par deputāta Egila Baldzēna ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijas sastāvā".

Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Izskatīsim lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Egila Baldzēna atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas sastāva". Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par Saeimas deputāta Egila Baldzēna ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijas sastāvā". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Informēju jūs, ka šodien Saeimas Prezidija sēdē tika piešķirts bezalgas atvaļinājums 18.aprīlī deputātam Jānim Ādamsonam.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Jānis Ādamsons, Normunds Rudevičs, Tadeušs Ketlers, Māris Vītols, Helena Demakova, Aleksandrs Kiršteins, Silvija Dreimane, Raimonds Pauls, Dzintars Kudums, Jānis Gailis, Valdis Birkavs un Dainis Stalts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta. Atgādinu, ka pulksten 17.00 varēs uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 17.00, un ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Tā kā labklājības ministrs Andrejs Požarnovs nav ieradies, atbildi uz deputātu Baldzēna, Burvja, Lejas, Labanovska un Salkazanova jautājumu "Par Latvijas valsts ieguldījumu Pasaules Bankas projektā 1999.-2001.gadā" pārceļam uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00.

Paldies.

Balsojumi

Par lēmuma projekta "Par a/s "Rīgas siltums" akcijām" iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā
Datums: 18.04.2002. 09:25:18 bal002
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta ar dok. nr. 4340 iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam R.Paulam"
Datums: 18.04.2002. 09:25:54 bal003
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4357

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam B.Cilevičam"
Datums: 18.04.2002. 09:26:22 bal004
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4358

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums (2.lasījums, steidzams)
Datums: 18.04.2002. 09:28:10 bal005
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums (2.lasījums, steidzams)
Datums: 18.04.2002. 09:29:10 bal006
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums (2.lasījums, steidzams)
Datums: 18.04.2002. 09:30:04 bal007
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums (2.lasījums, steidzams)
Datums: 18.04.2002. 09:35:24 bal008
Balsošanas motīvs: Par 36.priekšlikumu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums (2.lasījums, steidzams)
Datums: 18.04.2002. 09:40:12 bal009
Balsošanas motīvs: Par 37.priekšlikumu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums (2.lasījums, steidzams)
Datums: 18.04.2002. 09:40:40 bal010
Balsošanas motīvs: Par 38.priekšlikumu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums (2.lasījums, steidzams)
Datums: 18.04.2002. 09:46:38 bal011
Balsošanas motīvs: Par 39.priekšlikumu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums (2.lasījums, steidzams)
Datums: 18.04.2002. 09:50:04 bal012
Balsošanas motīvs: Par 42.priekšlikumu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums (2.lasījums, steidzams)
Datums: 18.04.2002. 10:02:36 bal013
Balsošanas motīvs: Par 89.priekšlikumu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums (2.lasījums, steidzams)
Datums: 18.04.2002. 10:08:20 bal014
Balsošanas motīvs: Par 119.priekšlikumu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums (2.lasījums, steidzams)
Datums: 18.04.2002. 10:12:14 bal015
Balsošanas motīvs: Par 138.priekšlikumu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums (2.lasījums, steidzams)
Datums: 18.04.2002. 10:18:28 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4095B pieņemšanu 2.lasījumā

Par 1998.g. 25.jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (2.lasījums)
Datums: 18.04.2002. 10:19:22 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4346 pieņemšanu 2.lasījumā

Latvijas Nacionālās operas likums (2.lasījums)
Datums: 18.04.2002. 11:50:10 bal018
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Latvijas Nacionālās operas likums (2.lasījums)
Datums: 18.04.2002. 11:53:24 bal019
Balsošanas motīvs: Par 32.priekšlikumu

Latvijas Nacionālās operas likums (2.lasījums)
Datums: 18.04.2002. 11:54:50 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4279A pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām" (1.lasījums)
Datums: 18.04.2002. 11:58:12 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4221 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Valsts civildienesta likumā (2.lasījums)
Datums: 18.04.2002. 12:00:40 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4337 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Autopārvadājumu likumā (2.lasījums)
Datums: 18.04.2002. 12:04:16 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4341 pieņemšanu 2.lasījumā

Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām (2.lasījums)
Datums: 18.04.2002. 12:12:38 bal024
Balsošanas motīvs: Par 45.priekšlikumu

Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām (2.lasījums)
Datums: 18.04.2002. 13:42:10 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4342 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (2.lasījums)
Datums: 18.04.2002. 13:47:58 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4348 pieņemšanu 2.lasījumā

Lēmuma projekts "Par deputāta E.Baldzēna ievēlēšanu Saeimas Nacionālās drošības komisijā"
Datums: 18.04.2002. 13:49:20 bal028
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4372