2002.gada 19. un 20.jūnijā

(2002.gada 19.jūnijā)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas sēdi.

Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, mums ir jālemj par iespējamajām izmaiņām tajā. Pieci deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem””. Viens var runāt “par”, viens - “pret”.

“Par” runās deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Paši labojumi ir atrodami dokumentā nr.4743, kas arī jums ir mapītēs, un šie labojumi ir tieši saistīti ar pagājušajā ceturtdienā pieņemtajiem grozījumiem par to, ka 3% no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem tiek piešķirti 2002.gada 1.martā dibinātajai sabiedriskajai organizācijai “Sporta spēļu atbalsta fonds”, kuru līdz vakardienai vadīja 7.Saeimas deputāts (viņš bija arī valdes priekšsēdētājs ar paraksta tiesībām) Māris Vītols, kas arī pagājušās ceturtdienas balsojumā, balstoties uz šā gada aprēķiniem, atbalstīja aptuveni 700 tūkstošu latu piešķiršanu gadā viņa vadītajai organizācijai. Taču ne jau tas ir galvenais, ka kāds bez atlīdzības vada organizāciju, bet svarīgi ir tas, ka šī amatpersona pieņem lēmumu par labu sevis paša vadītajai organizācijai, ka pats iedala un pats sadala ekskluzīvu finansējumu.

Šodien mums vēlreiz ir iespēja parādīt savu attieksmi pret to, kā tiek izlietoti valsts budžeta līdzekļi. Varbūt tomēr ienākumus no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem varētu piešķirt gan kultūrai, gan sportam, gan bērnu problēmu risināšanai, varbūt mediķu algu palielināšanai, varbūt invalīdu un maznodrošināto problēmu risināšanai vai varbūt neauglības ārstēšanai. To visu mēs varēsim lemt, ja iekļausim šo jautājumu darba kārtībā un pēc tam nodosim Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Tādēļ lūdzu manu un deputātu Dreimanes, Salkazanova, Mežecka un Lauska priekšlikumu atbalstīt un iekļaut darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem””, jo pretējā gadījumā, es domāju, būs jāpiemēro līdzīgas metodes, kā to dara skolotāji un pensionāri un kā to rīt darīs medicīnas darbinieki. Viņi streikos.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “pret”?

“Pret” runās deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Godātā Ūdres kundze! Jau veselu nedēļu jūs masu informācijas līdzekļos nodarbojaties ar demagoģiju un izsakāt visnepamatotākos pārmetumus gan man, gan piecu sporta spēļu veidu federācijām, kuras ir izveidojušas Sporta spēļu atbalsta fondu. Hokeja, handbola, basketbola, volejbola un futbola federācijas nav jaunas organizācijas, tās jau daudzus gadus darbojas Latvijas sportā, daudzus gadus ir atzītas Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldē un ir starptautisko sporta federāciju dalībnieces. Ar savu darbu tās sevi ir apliecinājušas un kļuvušas par neatņemamu sporta sistēmas sastāvdaļu, to pierāda arī fakts, ka šodien šo piecu populārāko sporta spēļu veidu federāciju paspārnē visā Latvijā darbojas vairāk nekā 180 sporta klubu un nodrošina treniņu apstākļus un piedalīšanās iespējas sacensībās tūkstošiem Latvijas sportistu.

Izsakot šobrīd šos pārmetumus, jūs izsakāt pārmetumus arī ļoti lielai sporta sabiedrības daļai. Nav svarīgi, tieši kurš vada šo fondu. Tas ir otršķirīgs jautājums. Svarīgi ir tas, vai Saeima ir gatava lemt par sporta attīstību un vai Saeima ir gatava no smēķēšanas nodokļa novirzīt līdzekļus programmām, kuras ir saistītas ar sabiedrības veselību, ar jaunatnes sporta attīstību un ar veselīga dzīvesveida popularizēšanu.

Ūdres kundze! Šajā Saeimā jūs neesat pieņēmusi nevienu pozitīvu lēmumu, kas būtu palīdzējis Latvijas sportam. Es izsaku par to dziļu nožēlu. Ja Saeima atbalstīs šo likumu, tad no katras izsmēķētās paciņas 1 santīms tiks novirzīts sporta attīstībai Latvijā, un tas būs netiešs jūsu nopelns sporta attīstībai.

Lūdzu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par prezidija atzinumu par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”” iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 3, atturas - 30. Iekļauts sadaļā “Prezidija ziņojumi” kā pēdējais jautājums.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Iebildumu nav. Iekļauts darba kārtības beigās.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt darba kārtībā vēl arī šādas izmaiņas - sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” pēc 19.punkta iekļaut lēmuma projektus “Par Artūra Freiberga apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi “, “Par Mārītes Veseles apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi”, “Par Čarlija Šmita apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”, “Par Dainas Baltās apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”, “Par Brigitas Būmeisteres apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi” un “Par Jolantas Vagules atbrīvošanu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata”. Iebildumu nav.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izsvītrot no darba kārtības likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” izskatīšanu trešajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Salkazanova, Burvja, Labanovska un Lejas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” runās deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie Saeimas deputāti! Sociāldemokrātu savienības frakcija ir iesniegusi Saeimā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas paredz ieviest progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēmu.

Kāds ir mūsu mērķis? Mūsu mērķis ir samazināt nodokļu nastu mazāk atalgotiem darbiniekiem, mazāk atalgotām personām, novērst materiālās labklājības augošo polarizāciju sabiedrībā un veicināt sabiedrības vidusslāņa veidošanos.

Katrā ziņā mēs to uzskatām par ļoti nopietnu priekšlikumu - atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas tās personas, kuras mēnesī saņem 80 latus, tas ir, praktiski mazāk par pašreiz oficiāli noteikto iztikas minimumu - 86 latiem 68 santīmiem. Es gribētu uzsvērt to, ka tas ir visnotaļ nopietns un progresīvs solis.

Otrs, uz ko es gribētu norādīt, ir tas, ka būtiski tiktu samazināta nodokļa maksa tiem cilvēkiem, kuru saņemtie ienākumi ir līdz 200 latiem mēnesī. Praktiski veidotos situācija, ka cilvēki, kuri ir mazturīgi, saņemtu, pastāvot tai pašai atalgojuma sistēmai, lielāku naudas summiņu saviem tēriņiem. Šāda situācija veicinātu arī visā sabiedrībā patēriņa pieaugumu, kā arī veicinātu uzņēmējdarbību. Rezultāts būtu arī jaunu darba vietu radīšana.

Es gribētu uzvērt arī to, ka arī tiem nodokļa maksātājiem, kuri saņem no 2400 līdz 4800 latiem gadā, tas ir, no 200 līdz 400 latiem mēnesī, samazinātos šā nodokļa likme.

Praktiski šā nodokļa likme tiktu palielināta vienīgi tad - un ļoti pakāpeniski un ļoti līdzsvaroti -, ja summa, no kuras šis nodoklis tiek iekasēts, ir lielāka par 400 latiem mēnesī. Tas būtu ārkārtīgi svarīgi.

Es domāju, ka mums vajadzētu katrā ziņā ņemt vērā šos priekšlikumus. Šis “plakanais” nodoklis, kas paredz visiem vienu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi - 25% -, ir, neapšaubāmi, jāatceļ. Ir jāatbalsta mūsu iesniegtais likumprojekts, jo arī visās Eiropas Savienības valstīs ir tādas vai citādas progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes. Taču Latvijā ir praktiski visiem noteikts vienāds šis nodoklis, pilnīgi ignorējot to, vai cilvēks saņem savā atalgojumā iztikas minimumu, vai viņš var vai nevar uzturēt savus bērnus un ģimeni.

Aicinu nodot likumprojektu komisijām.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vents Balodis runās “pret”.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es tomēr aicinu Saeimas deputātus neatbalstīt šādus grozījumus, jo daudzi individuālie uzņēmēji un zemnieku saimniecības nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, bet ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji. Līdz ar to mēs viņiem uzliktu papildu slogu, un tas būtu daudz lielāks nekā uzņēmumu ienākuma nodoklis. Es domāju, ka visumā mums ir jāskatās uz kaimiņu - igauņu - pusi, jo viņi savā parlamentā runā par šā nodokļa samazināšanu, pakāpenisku samazināšanu, visām kategorijām.

Es gribu teikt, ka šis likumprojekts nav atbalstāms, jo tas nav saskaņots ar Latvijas Pašvaldību savienību un tas prasītu lielas korekcijas gan nākamā gada valsts budžetā, gan arī pašvaldību budžetos.

Lūdzu neatbalstīt tādu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 4, atturas - 46. Likumprojekts nav nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Salkazanova, Lejas, Labanovska un Burvja iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” paredz, ka nodokļa likmes, kas ir noteiktas vieglajiem automobiļiem, kuru dzinēja darba tilpums ir 3 litri un vairāk, un motocikliem, kuru dzinēja darba tilpums ir virs 500 kubikcentimetriem, aprēķina, šā panta otrajā daļā noteikto nodokļa likmi reizinot ar koeficientu 3. Šis grozījums likumā nav jāsaskaņo, Baloža kungs, ar Latvijas Pašvaldību savienību! Šis likums budžetam papildus dos no 3 līdz 4 miljoniem latu lielus papildu ieņēmumus, ko varēs izlietot tām vajadzībām, kuras šeit ļoti cītīgi aizstāvēja pirms tam, to skaitā arī sporta vajadzībām.

Katrā ziņā šī norma dod iespēju pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli luksus precēm - automašīnām un motocikliem. Un bieži vien, ieradušās Latvijā, ārzemju delegācijas, staigājot pa Rīgu, vienkārši brīnās: “Kur tik bagāta tauta? Kur latvieši, kas grib stāties Eiropas Savienībā, atrod tik daudz naudas, lai iegādātos tik dārgas automašīnas?”

Nenoliedzami, šis nodoklis stimulētu neiekasētos nodokļus no šīm personām iekasēt kaut vai tādā veidā, ka viņu iegādātais kustamais īpašums - šinī gadījumā ļoti dārga automašīna un ļoti dārgs motocikls, to skaitā arī ūdens motocikls, tiktu pielīdzināts transportlīdzeklim ar dzinēja tilpumu virs 500 kubikcentimetriem.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāts Vents Balodis runās “pret”.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Cienījamie radioklausītāji! Es ceru, ka arī jūs dzirdat, ko šobrīd cenšas piedāvāt mums sociāldemokrāti, - uzlikt papildu akcīzi ne tikai jaunām automašīnām, bet arī lietotām. Ja ir piedāvājums - uzlikt šādu akcīzi automobiļiem, kas nav vecāki par gadu, un noteikt to 250 latu apmērā, tad tas vēl būtu saprotams, bet kāpēc papildu akcīze ir paredzēta 15 gadu vecam automobilim - 170 latu; 16 gadu veciem automobiļiem - 190 latu, bet par 18 gadu vecu automobili, kuru kāds vecs pensionārs gribēs pārdot, viņam akcīzes nodoklī būs jāsamaksā 210 latu, un tas nekas, ka šā vecā “Zaporožeca” patiesā tirgus vērtība būs 20 latu, vecā “Moskviča” vērtība varbūt būs 30 vai 50 latu, bet “Žiguli” viņš nekad nepārdos dārgāk par 60-70 latiem. Tātad valsts kasē viņam tomēr būs jāiemaksā 210 latu. Ja mašīna būs vecāka par 19 gadiem - vecā “Volga” vai “Pobeda” -, tad no sava maciņa viņam būs jāizņem 250 latu, lai šo mašīnu pārdotu, un jāiemaksā tie valsts kasē. Tāds, lūk, ir šis sociāldemokrātu piedāvājums! (Starpsauciens: “Laupītāji!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 24, atturas - 42. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Universitātes Satversmes grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu?

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Teātra darbinieku savienībai” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es vēlos runāt ne tikai “par”, bet Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā ļoti lūdzu Juridisko komisiju paātrinātā tempā izskatīt šo jautājumu, jo mūsu komisija ļoti rūpīgi iepazinās ar šo Latvijas Teātra darbinieku savienības sagatavoto likumprojektu. Tur nav runa par ēkas atdošanu, bet tikai par zemes atdošanu, jo ēka jau šobrīd ir īpašumā attiecīgajai organizācijai.

Bez tam gribu jūs informēt, ka gan Finansu ministrija, gan Valsts nekustamā īpašuma aģentūra, gan Kultūras ministrija, gan arī Saeimas Juridiskais birojs ir iepazinies ar šo projektu, un visas minētās institūcijas to ir atbalstījušas, tāpēc, lai ļautu Latvijas Teātra darbinieku savienībai veiksmīgāk un ātrāk apsaimniekot šo īpašumu, jo tas kaut nedaudz varbūt sniegtu nelielu atbalstu mūsu teātru aktieriem un darbiniekiem, kuri ne tuvu nav tie turīgākie sabiedrības locekļi, ļoti lūdzu Juridisko komisiju paātrināti izskatīt šo jautājumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Likumprojekts tiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Grīnblata, Dobeļa, Tabūna, Požarnova un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Par darījumiem ar lauksaimniecības un meža zemi” nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Pirms atbalstām šo mūsu likumprojektu, es vēlējos pievērst jūsu uzmanību dažiem aspektiem, kāpēc likumprojekts tiek ierosināts tieši tagad. Manuprāt, svarīga ir katra diena, jo ar katru dienu aizvien vairāk notiek šie darījumi ar lauksaimniecības un meža zemi. Nodokļi ir samērā augsti, un bijušie zemes īpašnieki vai mantinieki, bieži vien nespēdami samaksāt nodokļus, pārdod zemi pirmajam pircējam, kas pagadās, un vietējie uzņēmēji bieži vien pat netiek pie šīs informācijas, kad zeme jau ir pārdota, un visbiežāk to pārdod ārzemju sabiedrībām, kuras ir reģistrētas Latvijā. Visbīstamākais, manuprāt, ir tas, ka šīs sabiedrības parasti ir ar ierobežotu atbildību un ka to uzņēmējdarbības veids ir noteiktas operācijas ar nekustamo īpašumu, sava nekustamā īpašuma izīrēšana un iznomāšana. Protams, šeit klāt ir arī jau minēta lauksaimnieciskā darbība, tomēr prioritātes reģistrācijas lapā, kas iesniegta Uzņēmumu reģistrā, ir tieši tādas, kā es jums nolasīju. Tātad tie ir darījumi ar zemi.

Zeme Latvijā pašlaik ir ārkārtīgi lēta, salīdzinājumā ar Eiropas Savienību, un vairākas pašvaldības ir griezušās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ar lūgumu izvērtēt, kā šie jautājumi būtu risināmi. Pašvaldības ir mēģinājušas izmantot pat zemes pirmpirkuma tiesības, bet tā nav normāla situācija, ka pašvaldībai ir jāatpērk savā teritorijā esošā zeme, lai ārzemju uzņēmēji šajā teritorijā neizpirktu 600-700 hektāru, kā parasti to dara, taču dažreiz šī platība ir pat trešdaļa vai divas trešdaļas no konkrētās pašvaldības teritorijas.

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome ir griezusies Saeimā un pie Ministru prezidenta ar lūgumu - izvērtēt šo situāciju un radīt noteikumus, lai mūsu pašu zemniekiem atvieglotā veidā tiktu nodrošināta zemes iegāde, un, ja mēs paskatāmies, kāda ir zemes īpašnieku struktūra pašreiz Latvijā, tad varu teikt, ka, sākot no 1994.gada, vidējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vienā saimniecībā ir bijusi tikai 12 hektāru, bet tagad tā tuvojas 15 hektāru lielumam. Tātad runa ir par vidējo platību.

Un tad rodas jautājums: vai mūsu sagatavotais likumprojekts būtu atbalstāms arī no Eiropas Savienības institūciju viedokļa? Manuprāt, - jā, jo vienādi nosacījumi, kā to pieprasa Eiropas Savienība, ir noteikti visiem uzņēmējiem, kuri Latvijā ir vai nu nodzīvojuši 10 gadus, vai arī piecus gadus ir bijuši nodokļu maksātāji Latvijas teritorijā. Protams, pārējās Eiropas Savienības kandidātvalstis ir pieprasījušas daudz stingrākus ierobežojumus savas zemes pārdošanai ārzemniekiem; piemēram, Polija, Ungārija un Čehija ir pieprasījušas pat 10-18 gadu ilgu liegumu ārzemju uzņēmējiem un privātpersonām nekustamā īpašuma iegādei savā valstī. Mūsu spēkā esošie likumi tik smagus ierobežojumus neparedz, bet, manuprāt, tieši tādēļ, lai mūsu uzņēmējiem būtu vienlīdzīgāki nosacījumi, būtu jāpieņem šis likumprojekts, tas jānodod komisijām un pēc iespējas ātrāk jāizskata.

Otra problēma, kāpēc šis likumprojekts ir nepieciešams. Cienījamie deputāti! Es gribu pievērst jūsu uzmanību tieši šai otrajai problēmai - tam, ka pašlaik notiek arī tādi darījumi, par kuriem netiek informētas zemesgrāmatu nodaļas. Tātad tiek noslēgts līgums starp zemes īpašnieku un jaunieguvēju, nauda tiek samaksāta, bet pēc meža izciršanas šie īpašumi zemesgrāmatā netiek reģistrēti. Nupat, šajā nedēļā, esmu saņēmusi vairākas vēstules, to skaitā, vienu no Alūksnes rajona, kur jaunieguvējs tika atrasts miris, bet no bijušā īpašnieka, kurš šo zemi jau ir pārdevis, uz šā līguma pamata tiek pieprasīta nodokļu samaksa, sākot no 1997.gada, kad šis darījums bija noticis, jo zeme nebija ierakstīta zemesgrāmatā. Visbiežāk šādi darījumi, kad līgumi netiek noslēgti līdz galam, netiek ierakstīti zemesgrāmatā, notiek saistībā tieši ar tām platībām, kur ir lielas meža zemes platības.

Nu, lūk! Un tāpēc es aicinu visus atbalstīt mūsu, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, sagatavoto likumprojektu, nodot to komisijām, un tad mēs visi kopīgi varētu domāt, kā šo likumprojektu pilnveidot, uzlabot, un skatīt turpmākajos lasījumos.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Māris Sprindžuks runās “pret”.

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Godātais prezidij, cienījamie deputāti! Dārgā Seiles kundze! Nu nevar rakstīt likumu par zemi, kurā ir četri panti divdesmit rindiņās, ja tas ietekmē visu valsti, visus zemniekus, visus zemes īpašniekus laukos, kuriem pieder lauku zeme un meži! Nu nevar rakstīt tādus likumus! Mums ir jābeidz šāda “pantošanās”! Ir jāveido normāla zemes politika, un valdība jau ir ķērusies pie šā darba, un es arī lielā mērā iniciēju šos procesus. Mums nevajag šobrīd kaut kā sacenties par to, kurš pirmais uzrakstīs kādus pantus. Šis ir nopietns likums! (Starpsauciens: “Kurš tad saka, ka nav!”)

Ministru kabinets, kurā ir arī jūsu partijas ministri, ir uzdevis Tieslietu ministrijai kopā ar Zemkopības ministriju, kopā ar Ekonomikas ministriju un ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izstrādāt līdz 1.septembrim jaunu likumu par darījumiem ar zemi ne tikai laukos, bet arī pilsētās, un tad mēs, Saeima, varēsim, ķerties klāt. Taču vispirms lai ierēdņi kārtīgi visu izdara un izdiskutē šo darbu, un tikai tad mēs ķersimies klāt. Nevajag četrus pantus trijās minūtēs taisīt!

Paldies par uzmanību! Nevajag atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par darījumiem ar lauksaimniecības un meža zemi” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 14, atturas - 41. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Stalta, I.Kalniņa, Tabūna un Kuduma iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas aizsargu organizācijai” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Mēs nevaram šodien izskatīt šo jautājumu, jo ir trīs neatrisinātas lietas.

Pirmā. Nav zināms, kas tā ir par organizāciju, jo pašreiz ir divas aizsargu organizācijas.

Otrā. Mums ir jāatceras, ka pirmskara Latvijā bija viena aizsargu organizācija, kas pastāvēja līdz 1936.gada 15.maijam, un bija arī tā, kas bija 1940.gadā - jau apkrauta ar ļoti lielu, teiksim, gan morālo, gan materiālo prasījumu nastu.

Šeit statūtos ir rakstīts, ka tā ir četrdesmito gadu pienākumu pārņēmēja. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu jebkurai organizācijai, kas piedalās valsts apvērsumā, ir vērsta pret Satversmi un Saeimu, draud mantas konfiskācija, un arī tās dalībniekiem ir nepatīkamas sekas šajā lietā.

Otrā - materiālā - puse ir tāda, ka pēc 1934.gada tika atsavināti ļoti daudzi sabiedrisko organizāciju īpašumi, pret kuriem ir radušās materiālo prasījumu tiesības. Tās ir laikrakstu redakcijas, tās ir sabiedriskās organizācijas, politiskās organizācijas, un, ja nebūs skaidrs, kas tā ir par aizsargu organizāciju, tad pret šo īpašumu tiks izvirzīti ļoti lieli prasījumi un sāksies nepārtrauktas tiesu sēdes par īpašuma tiesību atjaunošanu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Viena minūte ir pagājusi!

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 13, atturas - 34. Likumprojekts netiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Gunārs Freimanis vēlas runāt. Acīmredzot viņš runās “pret”.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienītie kolēģi! Sagatavotais likumprojekts ir, manuprāt, visumā vajadzīgs un labs, taču ir viens aspekts, uz kuru es gribētu vērst jūsu uzmanību un kura dēļ es nevaru balsot par to un aicinu arī jūs nebalsot par to.

Baloža kungs ļoti daiļrunīgi te runāja par vecām mašīnām, par akcīzes nodokli, un faktiski tos pašus argumentus varētu minēt arī šajā sakarā. Faktiski ir jāteic, ka likumprojekta sagatavotāji pilnīgi nepārzina situāciju, kāda ir mūsu valsts laukos. Katrai zemnieku saimniecībai ir kāda mašīna, ražas novākšanas laikā tā ir nepieciešama - varbūt nedēļu, varbūt divas vai trīs nedēļas -, bet ne visu gadu. Taču šeit ir paredzēts, ka samaksa par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu būs jāizdara par visu gadu, un nav paredzēts variants, ka to var maksāt tikai par kaut kādu zināmu periodu. Mēs jau vienreiz pieņēmām paaugstinātus transportlīdzekļa nodokļus, tādējādi pasliktinot zemnieku situāciju, un, ja mēs pieņemsim vēl arī šo variantu, tad faktiski viņiem nāksies šīs mašīnas likvidēt un sašaurināt vai pat pārtraukt ražošanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Runāt “par” neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 4, atturas - 21. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ūdres, Dreimanes, Salkazanova, Lauska un Mežecka iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāte Ingrīda Ūdre vēlas runāt “par”.

I.Ūdre (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Vispirms Vītola kunga zināšanai: mēs paši nesen pieņēmām amatpersonu interešu konflikta likumu, kas nosaka, ka tad, ja amatpersona pieņem lēmumu par labu paša vadītajai organizācijai, tā ir sodāma aktivitāte... iespējams, pat kriminālsodāma. Un arī Korupcijas novēršanas likums to ir noteicis.

Nākamais - par pašu priekšlikumu. Priekšlikumā ir runāts par to, ka 3 procentus no akcīzes nodokļa ienākumiem novirza speciālajā budžetā Kultūrkapitāla fondam, bet 97 procenti tiek novirzīti valsts pamatbudžetam. Pasaules valstu pieredze rāda, ka daļa līdzekļu, kas iegūti no akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem un alkoholam, kā arī daļa azartspēļu nodokļa tiek novirzīta kultūrai, sportam, veselības aizsardzībai un sociālo problēmu risināšanai. Kultūras sfēra ir sakārtota, jo līdzekļi tiek sadalīti caur Kultūrkapitāla fondu, savukārt, ja mēs runājam par veselības aizsardzību un sociālajām problēmām, gribu nosaukt tikai dažus piemērus.

Šie piemēri ir no krājuma “Bērni Latvijā”, ko ir izdevusi Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde. Tur redzams, ka bērnu skaits sociāli maznodrošinātās ģimenēs ir 154 tūkstoši, to bērnu skaits, kuri zaudējuši apgādnieku un saņem pensiju, - 31 tūkstotis un vairāk, no vardarbības cietušo bērnu skaits - 935... tas ir, 2000.gadā rehabilitācijā esošu bērnu skaits - 400. Tātad ir vesela virkne jautājumu, kuri arī būtu jārisina no šā akcīzes nodokļa ieņēmumiem.

Ja runājam par sporta finansēšanu, tad, jā, to varēja darīt caur budžetu, un arī jūsu finansu ministrs varēja šādus budžeta labojumus atbalstīt. Balsojot par budžetu, atbalstot 49.vidusskolas sporta zāles celtniecību, Vītola kungs, arī es esmu atbalstījusi sportu, un ne tikai tādā veidā vien. Sportu finansē Latvijas Olimpiskā komiteja, finansējums sportam virzās caur Sporta pārvaldi. Jā, mums līdzekļu nepietiek, bet kādēļ tieši šīm piecām federācijām ir nepieciešami papildu līdzekļi?

Tāpēc lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu un nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, un tad Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā visiem deputātiem būs iespēja spriest par to, kā, kurām iestādēm un kādām vajadzībām šie līdzekļi būtu sadalāmi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. “Pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 1, atturas - 38. Likumprojekts tiek nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Ir saņemts 10 deputātu ierosinājums - iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem””. Vai visiem deputātiem ir izdalīts šis dokuments? Ir izdalīts.

Viens var runāt “par”, viens - “pret” šo priekšlikumu. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par Prezidija atzinumu par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā un tūlītēju izskatīšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 29, atturas - 14. Priekšlikums ir noraidīts.

Izskatīsim deputāta Borisa Cileviča iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 20.jūnijā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 2. Iesniegums akceptēts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam”.

Iesniedzēju vārdā - deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Godātie ministri, tie, kuri atrodas šodien zālē! Un arī premjerministra kungs, kura nav zālē! Mēs šodien nonācām pie nepieciešamības izvērtēt situāciju valstī saistībā ar valdības darbību un premjerministra kā valdības vadītāja personīgo atbildību jautājumos, kuri tiek risināti vai kuri netiek risināti. Protams, neviens cilvēks nav ideāls, un viņš nekad nevar atrisināt visus jautājumus, kurus gribētos atrisināt, taču mēs pretendējam uz konstruktīvas kritikas statusu un mēģināsim, runājot par atsevišķiem punktiem, izvērtēt, vai premjerministrs tiek galā ar valdības vadīšanu, ar valdības deklarācijas pildīšanu un vai sabiedrība saņem atdevi no tās valdības darba, kuru parlaments caur noteiktām partijām ir apstiprinājis.

Gatavojoties šīsdienas sēdei, mēs kopā ar citām opozīcijas partijām parlamentā ierosinājām un novadījām četras ārkārtas sēdes, jo mēs uzskatījām, ka tās ir nozares, kuru darbs ir jāanalizē un jāmēģina rast arī atbildes. Mēs sākām debates par zemkopību, pēc tam paskatījāmies, kā tiek risināti jautājumi saistībā ar ārstniecības nodrošinājumu, mēs izskatījām arī jautājumu par autoceļiem un pabeidzām šīs debates, skatot jautājumu par reģionālo reformu.

Vai šie jautājumi ir vienīgie un paši būtiskākie? Tie ir būtiski, pat ļoti būtiski! Tā ir viennozīmīga atbilde, un tie droši vien nav arī vienīgie. Arī daudzus citus vajadzētu skatīt, bet tas lai paliek uz citu politiķu, uz citu partiju sirdsapziņas. Ja jūs uzskatīsiet par nepieciešamu analizēt arī citās jomās padarīto, tad tās ir jūsu tiesības un pienākums.

Protams, mēs vēl nepaspējām izdarīt visu. Mēs paskatījāmies šos jautājumus četrās ārkārtas sēdēs un atlikām uz septembri piektās ārkārtas sēdes ierosināšanu saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tā kā arī šodienas sēdē tik vienkāršs likumprojekts, ko bija ierosinājuši mūsu kolēģi, tika noraidīts, kā tas jau tika darīts četru gadu garumā, ir vērts to paanalizēt, vai kādreiz frakcijas “Latvijas ceļš” ierosinātais un citu koalīcijas partiju atbalstītais politiskais piedāvājums - ieviest regresīvu ienākuma nodokli Latvijas valstī - ir attaisnojies, politiski attaisnojies. Jau bija piedāvāts priekšlikums, ka Latvijā cilvēkiem, kuriem ir 14 000 latu ienākums gadā, tālāk nevajagot maksāt šo nodokli. Vai tas ir par cēloni, ka Latvijā ir iebraukusi tik liela bagātu cilvēku kategorija? Viņi tik lielā apjomā izvietoja šeit kapitālu, kas šeit strādā, ka tas kompensē to, ka pie mums - sakarā ar progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa neeksistēšanu mūsu valstī, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, - neveidojas vidējais iedzīvotāju slānis. Mēs nedodam iespēju maznodrošinātiem cilvēkiem pacelties līdz vidējam slānim. Vai ir attaisnojies šis piedāvātais priekšlikums? Mēs gribam veikt analīzi, un mēs šādu analīzi piedāvāsim jums septembrī, bet pašreiz mēs jums piedāvājam analīzi par šīm četrām, mūsuprāt, pašām nozīmīgākajām jomām.

Runājot par ceturto jautājumu, tas ir, par reģionālo reformu, jāteic, ka mēs bijām nonākuši pie secinājuma, ka par reģionālo reformu bija atbildīgs konkrēts ministrs, un mēs gribējām redzēt viņa vietu un atbildību. Var jau būt, ka mēs tādējādi iejaucāmies koalīcijas lietās, bet, manuprāt, ja kādas partijas cilvēki, kas ilgi strādājuši kopā, pēc tam vienā dienā norobežojas no politiskās atbildības par to, kas noticis līdz šim, un uzskata, ka viņi turpmāk būs neatkarīgi un strādās citas partijas labā, tad uz to vajadzēja reaģēt pašai koalīcijai. Taču, kā mēs redzējām, premjerministrs, neskatoties uz to, personīgi uzņēmās atbildību par to, ka politiskā ziņā šie cilvēki strādās līdz ar viņu. Šodien, kā jūs redzat, darba kārtībā ir jautājums par to, ka tā partija atsauc savus cilvēkus no “Latvijas kuģniecības” lietu izskatīšanas komisijas.

Mēs uzskatījām par nepieciešamu iejaukties koalīcijas lietās arī tādēļ, ka redzējām, ka jūs negribējāt šo jautājumu risināt. Mēs uzskatām, ka ir nopietnas problēmas reģionālajā politikā, nopietnas problēmas Tieslietu ministrijā, un mēs gribam prasīt no ļoti konkrētām partijām tiešu politisku atbildību par to, kas attiecīgajā jomā ir izdarīts, tiek darīts un tiks izdarīts. Mēs gribam, lai valdošā koalīcija nevarētu pateikt: “Blakus bija arī Jānis vai Pēteris, un prasiet atbildību no viņiem!” Mēs negribam starpniekus! Es domāju, sabiedrībai ir tiesības uz to... Tāpēc bija mūsu ierosinājums izskatīt no sākuma to divu ministru darbību: vai viņi ir tie, kuri palīdz jums šodien strādāt, un tie, kuri kopā ar jums nes politisko atbildību pret sabiedrību? Mēs saskārāmies ar jūsu attieksmi. Mēs redzējām, ka varam arī nerisināt jūsu jautājumus. Tās ir patiešām jūsu problēmas - valdošās koalīcijas problēmas. Taču mēs saredzam, ka bez reģionālās politikas un tieslietu jomas jautājumiem, kas ir jārisina, ir arī iepriekšējie jautājumi, kuri joprojām paliek spēkā, un tur jau parādās katrā ziņā Ministru kabineta atbildība, premjerministra atbildība: ja premjers atbild vai neatbild par konkrēto jautājumu, tad attiecīgi atbild arī atsevišķie ministri, to skaitā arī tie divi minētie. Mēs esam gatavi to visu izvērtēt, vēlreiz atgriezties pie, mūsuprāt, svarīgiem jautājumiem - zemkopība, ārstniecība, autoceļi, reģionālā reforma - un šos jautājumus atrisināt, šīs lietas sakārtot.

Gribētos tomēr sarunu ievadīt ar to faktu, ka ārvalstu eksperti, Pasaules Bankas pārstāvji, diemžēl mūsu valsti raksturoja kā “nozagtu valsti”, un sakarā ar to gribētos izvērtēt, kas tiek darīts, lai tas ļoti augstais ēnu ekonomikas un kontrabandas līmenis, kāds pastāv, tiktu pazemināts. Ko izdarījusi tieši valdība un ko ir darījis tieši Ministru prezidents, lai to jautājumu ja ne pavisam atrisinātu, tad vismaz pasaules acīs pavērstu uz labāko pusi?

Par šiem kontrabandas jautājumiem. Es domāju, ka ir atsevišķi skaitļi, kuri jūs, protams, nekādā ziņā nepārsteigs, bet kurus vēlams zināt un atkārtot vēlreiz un vēlreiz.

Ja ir 40% liela ēnu ekonomika, tad, pēc Latvijas Bankas atzinuma, tikai saistībā ar akcīzes nodokļa iekasējumu vien mēs katru gadu nesaņemam 30 miljonus latu no pievienotās vērtības nodokļa. Katru gadu mēs nesaņemam 10 miljonus latu. Ņemot vērā iekasējamo nodokļu bāzi, 1989.gadā tika izveidota noteikta sistēma un shēma, taču šī shēma kaut kur pazuda, un jau 1991.gadā tiek aprēķināts, ka 272 miljoni latu vienkārši netiek iekasēti, ja izpilda šo 1989.gadā izveidoto shēmu.

Ko šie papildu 272 miljoni latu dotu budžetā? Tie dotu vienkārši divus Labklājības ministrijas pašreizējos budžetus.

Tāpat būtu jāmin vēl viens salīdzinājums. 1991. un 1989.gads. Neraugoties uz to, ka autotransporta līdzekļu skaits pieauga vismaz par 30%, akcīzes nodoklis tiek iekasēts par 8 miljoniem latu mazāks. Es domāju, šie ir skaitļi, kurus jūs zināt un kurus nevajadzētu īpaši vēlreiz un vēlreiz akcentēt.

Taču papildus tam mēs ļoti nopietni saskārāmies ar kontrabandas jautājumiem, un tās ir lietas, kuras vēl joprojām turpinās saistībā ar naftas produktiem. Ir konkrētas shēmas, kas parādās ostās, kad tiek importēts, eksportēts, tās skar arī pārstrādi. Ļoti nopietns jautājums ir saistībā ar cigaretēm, ar tabaku, ar spirtu, un, kā jūs atceraties, pirms gada ļoti nopietni tika izvirzīts jautājums par gaļas kontrabandu. Runa bija par importēto vistu stilbiņiem, kuri par dempinga cenām Latvijas tirgū eksistēja vairāku gadu garumā, bet vienā reizē tika konstatēti ļoti lielā daudzumā.

Tika pieņemti vismaz divi lēmumi attiecīgajā laika periodā. Pirmais lēmums - izveidot parlamentā izmeklēšanas komisiju, kura skatīja jautājumu par amatpersonu iespējamo iesaisti kontrabandas lietās, tika debatēts jautājums par to, kas būtu darāms parlamenta līmenī, gan lai palīdzētu institūcijām veikt savu darbu, gan arī lai sakārtotu likumdošanu.

Otrs. Atsaucoties uz citu valstu ekspertu ierosinājumu, tika izveidots vienots Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kuram attiecīgajā laikā ir jāstājas spēkā.

Lūk, divi jautājumi, kuriem pievērsa uzmanību Ministru kabinets, un parlaments sāka darbu šajā virzienā.

Saistībā ar pirmo jautājumu tika izveidota komisija. Visi procesi tagad noris it kā zem palielināmā stikla - it kā ļoti uzmanīgi seko politiķi, it kā ļoti uzmanīgi seko sabiedrība, un tad kā zibens no skaidrām debesīm pēkšņi parādās informācija, ka kādā saldētavā mierīgi atrodas 800 tonnu gaļas, kas paredzēta pārstrādei, kaut gan šīs komisijas darbs nepārtraukti turpinās. Taču
atcerēsimies - lai tās 800 tonnas ievestu šajā saldētavā, ir vajadzīgas vismaz 50 lieltonnāžas kravas automašīnas, pie tam tās kaut kur un kaut kad tika šķērsojušas Latvijas valsts robežu.

Lai šīs 800 tonnas pārstrādātu, ir vajadzīgas patiešām legāli eksistējošas gaļas pārstrādes rūpnīcas. Ja šo gaļu nepārstrādā, tad tādā gadījumā ir jābūt legāli eksistējošam tirdzniecības tīklam, lai to visu varētu realizēt.

Lai attiecīgo kontrabandu neredzētu, lai šīs 800 tonnas varētu nonākt saldētavās, varat man ticēt, ir vajadzīga ļoti liela griba, lai to neredzētu uz robežas un lai skatītos uz pretējo pusi.

Vai jūs domājat, ka šis bezprecedenta gadījums kontrabandas lietās ir kaut ko mainījis? Ar attiecīgo lietu nodarbojas Kontrabandas apkarošanas centrs, kas veic izziņas funkcijas un kam ir tiesības strādāt ar šīm lietām. Vai kādam šajā valstī - parlamentam, valdībai vai kādai komisijai ir informācija par to, cik lielā mērā šis Kontrabandas apkarošanas centrs ir veicis savas funkcijas? Kas tam traucē strādāt vai kas tam palīdz? Vai tam ir pietiekams cilvēku nodrošinājums? Vai tam ir finansiāls nodrošinājums? Un visbeidzot - vai tam ir vēlme ar šo jautājumu nodarboties?

Es domāju, ka saistībā ar šo bezprecedenta gadījumu attiecībā uz kontrabandas lietām, kad uz to tiek it kā koncentrēta valdības uzmanība, tad arī parādās jautājums par premjerministra tiešu atbildību. Ja attiecīgo situāciju neredz tie cilvēki, kuri konkrēti pārskata Kontrabandas apkarošanas centra darbu, tad tādā gadījumā valdības vadītājs nevar neievērot šādus gadījumus.

Otrs. Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izveidi. Strādājot attiecīgajā komisijā, mēs nonācām pie secinājuma, ka šī varētu būt tā institūcija, kura palīdzētu strādāt, jo visām šīm iespējamajām lietām - gan attiecībā uz spirtu, gan uz gaļu, gan arī uz naftas produktiem - katrā no shēmām ir arī kāds no policijas struktūru pārstāvjiem: no kriminālpolicijas, no Ekonomikas policijas, no Drošības policijas - viss, ko gribat, pilns spektrs. Vistas stilbiņu kontrabanda bija saistīta ar Satversmes aizsardzības biroju. Pasakiet: kuram var uzticēties šajā valstī? Kuram, kurai policijai var uzticēt pārskatīt otras policijas darbu?

Tāpēc mēs uzskatījām, ka varbūt jaunizveidotā institūcija, kas ir neatkarīga no Ministru kabineta, bet ir atbildīga parlamenta priekšā, varētu skatīt šo jautājumu. Sagatavot šo jautājumu ir uzticēts Tieslietu ministrijai, par kuru personīgo politisko atbildību uzņemas premjerministrs, kā viņš to tagad ir jau izdarījis. Nu un? Kur ir attiecīgā kandidatūra, kas varētu tikt piedāvāta parlamentam? Mēs šajā nedēļā beidzam darbu, un nākamnedēļ ārkārtas sēdi nav jēgas sasaukt, jo tieslietu ministre nav izdarījusi savu darbu, Ministru kabinets mums nav gatavs iesniegt kandidatūru, un tāpēc attiecīgā institūcija vēl nesāks darbu. Tā tad arī ir premjerministra personīgā atbildība.

Runājot par šo attieksmi saistībā ar mūsu valsts ekonomisko telpu, mans raksturojums varētu būt šāds: bez traucējumiem, mierīgi un pārliecinoši atsevišķās jomās darbojas noteiktas “haizivis”, plēsīgas “haizivis”, kurām ir sadalīti “ūdeņi”, to dziļums - un valdība blakus.

Ar rūgtu ironiju skatījos iepriekšējā sēdē notiekošo, kurā mēs izskatījām likumprojektu par akcīzes nodokļa palielināšanu tabakas izstrādājumiem. Rūgtums - par ko? Par to, ka man blakus esošie kolēģi no “Latvijas ceļa” bija sarūgtināti un satraukti: “Kā tik pēkšņi noticis tā, ka tas nodoklis, kurš vienmēr simtprocentīgā apjomā ienāca valsts budžetā, tagad, finansu budžeta gada vidū, pēkšņi tiek pārdalīts - 94 procenti tiek atstāti budžetam, bet 6 procenti tiek novirzīti kam citam: jā, Kultūrkapitāla fondam un šim Sporta spēļu atbalsta fondam, saistībā ar kuru uzvirmoja šīs kaislības. Mani sarūgtināja tas, ka šeit zālē sēdošie “Latvijas ceļa” deputāti jutās pārsteigti par to, ka koalīcijas partneri viņus ir “apspēlējuši”. Bija jau gatava, izveidota struktūra, kas bija gatava saņemt šo naudu un apstrādāt... Taču jūs tikai šeit to uzzinājāt! Un finansu ministrs, kurš atbild par budžeta sabalansētību, mierīgi budžeta gada vidū to pieļāva, bet premjerministrs, kurš atbild par šo jautājumu, klusē. Tikmēr, kamēr jūsu personīgās problēmas ir tās, ka “Latvijas ceļa” vadītājs netiek līdzi citiem “spēlētājiem” un ļauj “apspēlēt” “Latvijas ceļu”, tas nu būtu tā, taču, tā kā “Latvijas ceļa” priekšsēdētājs vienlaicīgi ir valsts premjerministrs, tā jau ir mūsu kopējā atbildība. Es ceru, ka tiks sakārtoti šie jautājumi un tiks novērsts šis pārpratums. Šādas bezdarbības izraisītiem pārpratumiem mūsu parlamentā nav vietas.

Mēs izskatījām arī jautājumu par stingrās uzskaites veidlapām. Mēs politiski varam diskutēt ar jums par jautājumu, vai stingrās uzskaites veidlapas ir vajadzīgas tikai lielajiem uzņēmējiem (sākot ar kaut kādu līmeni) vai visiem, arī mazajiem. Mēs varam par to diskutēt, tas ir politiskās diskusijas vērts temats. Taču mums nav vairs par ko diskutēt, ja šīs veidlapas tiek drukātas par piecreiz lielāku cenu nekā 500 latu naudaszīmes - Latvijas valsts naudaszīme ar visu tās aizsargmehānismu! Diskusijām tur vairs nav vietas! Un arī tas jautājums ir jāskata saistībā ar pirmo tēmu - ar to, ka ir absolūta bezatbildība, Ministru prezidenta rokās esošās lielās mašinērijas bezdarbība.

Es gribētu atgādināt arī par ārkārtas sēdēm, kuras mēs uzskatījām par nepieciešamu ierosināt. Sākām ar zemkopību, un sakarā ar zemkopību, kā jūs zināt, bija jāizskata trīs jautājumi.

Pirmais jautājums. Latvija, steidzoties uz Eiropas Savienību, mēģinādama apsteigt visas pārējās kandidātvalstis un ātrāk noslēgt visas iespējamās sarunu sadaļas, noslēdza arī sadaļu par brīvo kapitāla kustību. Šī sadaļa paredzēja bez pārejas perioda dot iespēju Eiropas Savienības pilsoņiem pirkt Latvijā zemi.

Otrais jautājums. Eiropas Savienība ir attiecībā uz mums veikusi šoka terapiju, pasakot, ka tiešajos maksājumos tā dos Latvijas zemniekiem 25% no tās naudas, ko tā dod pašreizējo tās dalībvalstu zemniekiem, un ka šāds pārejas periods ilgs 10 gadus.

Un trešais jautājums. Eiropas Savienība ir Latvijai noteikusi ražošanas kvotas, kas ir mazākas, nekā Latvija šodien spēj saražot. Es esmu pateicīgs parlamentam par to, ka mēs pieņēmām lēmumu un Ministru kabinetam uzdevām par pienākumu līdz 1.maijam iesniegt konkrētu programmu, kādā veidā izkļūt no šīs situācijas. Tika izveidota darba grupa. Šī darba grupa iesniedza Ministru prezidentam konkrētus materiālus, un mēs ne jau gluži 1.maijā, bet vēlāk tomēr saņēmām šo dokumentu.

Es gribētu no šīs darba grupas ziņojuma valdībai nolasīt vismaz atsevišķus citātus. Izanalizējuši situāciju, viņi, ja netiks risinātas attiecīgās problēmas, ir nonākuši pie šādiem secinājumiem par prognozi un par sekām.

1. Lauku zemes saimnieciskā izmantošana turpinās samazināties.

2. Platības bez īpašniekiem un apsaimniekotājiem turpinās aizaugt ar nezālēm un mazvērtīgu koksni, rūpnieciski neizmantojamiem krūmiem.

3. Samazināsies lauku apdzīvotība un pieaugs migrācija uz pilsētām, sadārdzināsies lauku infrastruktūras uzturēšana.

4. Degradēsies lauku vide un ainava, samazināsies lauku vides pievilcība uzņēmējdarbībai un tūrismam.

5. Kritīsies lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtība.

Man atliek tikai piekrist. Normāla analīze, normāli secinājumi! Un tagad ir mūsu piedāvājums: “Godātais 8.parlaments, deputāti! Padomājiet, kā izkļūt no situācijas! Virzienus mēs iezīmējām.”

Šodien Ministru prezidents ar savu Ministru kabinetu norobežojas no jautājuma par to, kas notiks ar zemniekiem, kaut gan Latvija risina sarunas ar Eiropas Savienību gan attiecībā uz zemi, gan attiecībā uz kvotām, gan attiecībā uz tiešajiem maksājumiem.

Vienu improvizāciju šodien novadīja apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, iesniegdama likumprojektu. Protams, es labāk gribētu, lai tas būtu iestrādāts arī tajā valdības programmā, kas tiks piedāvāta 8.parlamentam, tomēr labāk ir vismaz kaut kas, nekā nekas, kaut arī šis piedāvājums šodien tika veiksmīgi “norakstīts”.

Attiecībā uz zemkopības tēmu. Mēs skārām vienu jautājumu, kuru ierosinājām izskatīt arī Ministru prezidentam, un tādā veidā sagaidījām arī atbildi. Tomēr ir vēl arī citi, vismaz divi, atsevišķi saimnieciski projekti, kurus es gribētu paanalizēt.

Vismaz divu gadu garumā akadēmiķis Arnis Kalniņš ar saviem kolēģiem ir griezies Ministru kabinetā pie premjerministra ar lūgumu - izvērtēt jautājumu, vai Latvija, izmantojot savu auglīgo zemi, ir spējīga aizņemt jau eksistējošo brīvo nišu attiecībā uz rapšu audzēšanu. Pat jau šodien rapšu eļļa, rapšu sēklas un biodīzeļdegviela, kas tiek saražota no rapšiem, ir absolūti konkurētspējīga, absolūti pieprasīta, turklāt par labu cenu. Ja šodien Latvija dotu iespēju saviem zemniekiem šajā jomā nodrošināt 13 hektāru lielus sējumus, tad, piepalīdzot Latvijas valdībai, premjerministram, zemnieki to varētu darīt 150-200 tūkstošu hektāru platībā. Un tā ir pilnīgi atvērta iespēja, un nevajag izdomāt riteni! Tas viss jau ir izdomāts un pārbaudīts Čehijā, Vācijā, Slovākijā - kur gribat.

Tika ierosināts pie valdības izveidot aģentūru, kādā veidā varētu stimulēt šos ražotājus, kuri eksistē jau šodien. Man bija prieks vismaz par Zemkopības ministriju, par Vides aizsardzības reģionālās attīstības ministriju un par Ekonomikas ministriju. Tās savās pavadvēstulēs pateica: “Akadēmiķim Kalniņam ir taisnība! Būtu vēlams izveidot aģentūru un arī starpministriju darba grupu. Tikmēr, kamēr eksistē šīs absolūti tukšās kvotas, kamēr Latvijai ir piedāvāts citās jomās vairs nesisties ar pieri pret slēgtām durvīm, tā mierīgi varētu strādāt šajā nišā, kura ir absolūti brīva un kurā Latvijas valsts, to visu attīstot, varētu kļūt par normālu eksportētājvalsti un mierīgi piedāvāt zemniekiem ļoti konkrētu programmu, kā apgūt zemi un pārstrādāt materiālu. Šajā ziņā mēs mierīgi varētu saskarties ar Eiropas Savienības iespējamajām direktīvām, arī attiecībā uz biodīzeļdegvielas pielietojumu vai nu 100% apmērā, vai maisījumos - 5, 20 vai 30 procentu līmenī. Tas jau ir sakārtots.

Pastāvot šādām atvērtām durvīm, ir parādījusies vēl viena ļoti konkrēta alternatīva Latvijas zemkopībai, un, ja mēs to nedarīsim, mēs zaudēsim laiku. Mēs saskarsimies ar to, ka mēs atkal kļūsim par importētājvalsti, ka mums vienkārši būs jāiepērk šī biodīzeļdegviela.

Kā jūs noprotat, tad secinājums ir šāds: kaut arī aģentūras joprojām nav, kaut arī starpministriju izveidotas darba grupas nav, mēs varam vienīgi pateikties Rīgas Domei, kas noslēdza līgumu ar biodīzeļdegvielas ražotājiem un sāk šo degvielu lietot Rīgas autobusu parkā. Jā, izmanto tikai vienā autobusā, tikai 37.maršrutā, bet viņi sāka to darīt. Ir labi, ka vismaz viena pašvaldība ir spējīga kopīgi strādāt šajā jautājumā, ja valdība attiecīgi nenoreaģēja. Kaut gan valdība, starp citu, tomēr noreaģēja, un zināt kādā veidā? Pagājušajā ceturtdienā mēs parlamentā atkal skatījām šo jautājumu, un tika ierosināts šiem cilvēkiem, kuri ražo biodīzeļdegvielu, nākt palīgā un dot perspektīvu viņiem attīstīties, samazinot akcīzes nodokli. Tāda veida būtu šī palīdzība! Kā jūs domājat, vai mūsu parlaments to pieņēma? Parlaments pieņēma lēmumu samazināt akcīzes nodokli etilspirtam, kurš vēl netiek ražots, no 1.jūlija, bet biodīzeļdegvielai, kura jau tiek ražota, sākt akcīzes nodokļa samazinājumu no nākamā gada 1.janvāra - jau 8.parlamenta darbības laikā.

Tā, lūk, ir viena programma, kur mēs redzam valdības un premjerministra tiešu atbildību.

Otrs jautājums, protams, ir ar zemkopību saistīts - graudi, spirts, alkohols, kopā sasaistot, “Latvijas balzams”, Kalsnava, Jaunpagasts - visas trīs juridiskās personas… Ļoti delikāta lieta. Ļoti normāli, ka tā ir uzmanības centrā, sabiedrība seko, ko darīt Latvijas zemniekam, - vai ir jēga audzēt graudus, tos nodot. Bet vai tos pieņems, vai par tiem samaksās, vai no Kalsnavas vai no Jaunpagasta “Latvijas balzams” nopirks piedāvāto spirtu? Un parādās problēmas. Kalsnavas rūpnīcai jeb SIA “Rīga Bestsprit” parādījās Valsts ieņēmumu dienesta uzrēķins 2 miljonu latu apjomā, un tā rezultātā tika bloķēti konti, un ļoti daudz jautājumu par to ir gan zemniekiem, gan spirta ražotājiem, gan arī visiem Latvijas iedzīvotājiem. Reakcijas uz notiekošo no Ministru prezidenta puses nav. Valdība atstāj tiesības zemniekiem pašiem mierīgi strādāt ar Kalsnavu, pašai Kalsnavai - ar “Latvijas balzamu”…
Iznāks - labi, neiznāks - arī nekas.

Un šeit parādās tā pretruna, uz kuru nevarēja nereaģēt, un šī pretruna ir šāda. Runājot par šo uzrēķinu, patiešām eksistē Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Sončika un Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas parakstīts dokuments, kurā viņi vienkārši pasaka, ka, ņemot vērā to, ka SIA “Rīga Bestsprit” jēlspirtu pārvietoja uz akcīzes preču noliktavu, tam ir piemērojama akcīzes nodokļa atliktā maksāšanas kārtība, tāpēc nodokļa uzrēķins nav pielietojams. Ļoti nopietna atziņa! Valsts ieņēmumu dienests ir pateicis, ka ir kļūdījies. Taču attiecībā uz šo atziņu tālāk seko finansu ministra rezolūcija: “Es jūs nesaprotu! Tūlīt pat izpildiet nodokļa iekasēšanu!” Ja ir pretrunas starp divām tik augsta līmeņa valsts amatpersonām, tad mēs nesaprotam, ka Ministru prezidents var mierīgi atrasties tām blakus un uzskatīt, ka tā nav viņa lieta.

Pēc zemkopības jomas skatīšanas un lēmuma pieņemšanas parlamentā mēs tālāk pievērsāmies Ārstniecības likuma nodrošinājumam. Jā, es domāju, ka varbūt arī šodien Sociālo un darba lietu komisija iesniegs parlamentam apspriešanai savu lēmuma projektu, kurā būs precīzi novērtēts Labklājības ministrijas darbs, tās atbildīgo amatpersonu darbība, ka būs arī priekšlikumi, ko tālāk darīt, - varbūt vajadzētu Veselības aizsardzības ministriju atjaunot, varbūt ko citu… Bez visa šeit minētā mēs arī ārkārtas sēdē saistībā ar ģimenes ārstiem tik un tā esam konstatējuši ļoti lielu subjektīvā momenta klātbūtni. Ja ģimenes ārsts rīkojas profesionāli, viņš var palikt bez naudas, pieņemdams visus slimniekus, ja ne visai - tad labāk bēguļot no slimnieka, jo tad viņam vairāk naudas paliek, pat krietni vairāk naudas paliek, un tā šis subjektīvais moments vēl šodien eksistē.

Kāpēc sāka bēguļot no slimniekiem ārstniecības iestādes, kad tām palielināja ārstniecības uzcenojumu trīs reizes, bet kopējais finansējums palika nemainīgs? Kur ir risinājums? Kāds ir risinājums attiecībā uz kompensējamiem medikamentiem?

Daudz jautājumu mēs uzdevām. Tad, kad vīles plīsa pa visām šuvēm, tika atrasta iespēja noņemt labklājības ministru. Nu un? Vai jaunais labklājības ministrs ir piedāvājis kaut ko racionālu? Vai būs konceptuāls risinājums, sistēmiskums? Ja tas būtu, tad rīt nebūtu medicīnas darbinieku streika.

Tā kā valdība ar sava premjera palīdzību jautājumus atrisināja tādējādi, ka viena ministra vietā vienkārši iecēla viņa padomnieku, kurš tikpat labi un veiksmīgi ir strādājis šos divus gadus kopā ar viņu, un tādā gadījumā medicīnas darbinieki nesaņēma atbildes. Lūk, tāpēc ir tas streiks!

Nākamais. Tālāk mēs pievērsāmies autoceļiem. Attiecībā uz autoceļiem mūsu piedāvājums bija pārskatīt iekasējamā akcīzes nodokļa naftas produktiem apjomu, atvēlot lielāku tā daļu Valsts autoceļu fondam, lai uzturētu kārtībā autoceļus. Tas ir viens.

Bija arī vēl divi blakuslēmumi, lai palīdzētu sakārtot šo sfēru. Labi, mūsu parlaments pieņēma lēmumu, ka tas ir vajadzīgs, bet vēl joprojām, arī eksistējot šim lēmumam, ir bēdīga statistika. Nosauksim vēlreiz atsevišķus ciparus, jo varbūt arī premjerministrs vismaz radio kādreiz klausās vai viņam stenogrammu parādīs. Taču tik un tā, pastāvot attiecīgajam finansējumam, kas piešķirams autoceļiem... mums pašreiz 800 kilometru melnā seguma ik gadu būtu jāsalabo, lai ceļi būtu kārtībā, minimums - 500 kilometru katru gadu jāatjauno. Tagad eksistē programma, kas paredz atjaunot no 120 līdz 140 kilometriem, bet ne vairāk, tā ir tā summa, ko var dot. Protams, neizpildīto darbu apjoms jau pārsniedz 300 miljonus latu. Jā, tāda ir pašreizējā aina.

Pagājušajā gadā tika izremontēti 300 tūkstoši kvadrātmetru ceļa bedrīšu, šogad ir ieplānots salabot 400 tūkstošus kvadrātmetru. Skatoties pēc statistikas, no 8000 kilometriem melnā seguma 940 kilometri skaitās sabrukuši, 1600 - pussabrukuši. Trešā daļa no tiltiem ir atjaunojama.

Mēs izrunājāmies par šiem jautājumiem, bet vai mēs sagaidījām kādu risinājumu? Mēs sagaidījām tādu risinājumu parlamentā, ka valdība saprot situācijas nopietnību, taču lūdz šos jautājumus atrisināt 8.parlamentam, lai nākamā gada budžetā tiktu iestrādāts naudas līdzekļu pārdalījums par labu ceļiem. Mēs nesaredzējām konkrētu valdības ieinteresētību - burtiski jau šodien pārskatīt valsts budžetu, atrast naudas līdzekļus un jau šodien tos piešķirt, ja ne gluži maģistrālēm, kurām to varbūt nevajag, ja ceļinieki tā uzskata, tad vismaz pašvaldībām. Tātad to visu varētu atdot pašvaldībām, protams, vēlreiz akcentējot, ka no autoceļiem ļoti būtiski ir atkarīga tautsaimniecība, šo autoceļu trūkums nedod cilvēkiem iespēju izveidot jaunas darba vietas un elementāri nodrošināt savu labklājību. Un arī tā ir valdības atbildība saistībā ar autoceļiem.

Ceturtais. Mēs noslēdzām savu ciklu ar reģionālo reformu, izdarot analīzi, mūsuprāt, tajos jautājumos, kurus vienkārši vairs nevar ignorēt, kurus vajag izskatīt. Runājot par reģionālo reformu, atkal gribas nosaukt ciparus. Seši procenti Latgales cilvēku vairs negrib, ka viņu bērni paliktu Latgalē, veiksmīgie visi brauc prom... Arī runājot par parlamenta vēlēšanām, minēšu jums nozīmīgus ciparus. 5.parlamenta vēlēšanās Latgali pārstāvēja 20 deputāti, 6.Saeimas vēlēšanās - 19, 7.Saeimas vēlēšanās - 18, bet 8.Saeimas vēlēšanās - 17. Katru reizīti cilvēku skaits samazinās - nomirst, aizbrauc...

Līdzīgi tas bija ar zemkopības situācijas raksturojumu. Tas kopumā ir reģiona raksturojums, kas notiek, ja nekas nemainās.

Labklājības līmeni reģionos, man liekas, mēs jau raksturojām, vērtējot to gan attiecībā pret Rīgu, gan attiecībā pret Eiropas Savienības valstīm. Viss tas, kas kādreiz bija raksturīgs Latgalei, nu jau mierīgi ir samanāms arī Vidzemē un Zemgalē, kur ar katru gadu samazinās šie rādītāji. Te nekādā gadījumā nespēj palīdzēt arī pašvaldības ne sava apjoma ziņā, ne budžeta kopdaļas ziņā... kopdaļas ziņā no iekšzemes kopprodukta. To veicina arī sistēmas trūkums kā tāds.

Eiropas Savienība ir ļoti konkrēti raksturojusi, ko nozīmē reģionālā politika. Tāda veida - otrā līmeņa pašvaldības - strādā ar reģioniem, ar Eiropas Savienību, domājot par sava reģiona attīstību, taču valdība elementāri nedod šiem cilvēkiem iespēju strādāt. Tā aprobežojas ar to, ka nepārtraukti ministra personā vicina rīksti pirmā līmeņa pašvaldību priekšā: “Nu kad tad jūs apvienosieties? Kad mēs uz jūsu rēķina varēsim ekonomēt naudu?” Tāds ir jautājums! Šie cilvēki nav spējīgi parūpēties par reģiona attīstību. Viņi ir spējīgi parūpēties par to naudas summiņu apgūšanu, kas ir domātas sava pagasta vai mazpilsētas jautājumu risināšanai.

Mūs pārsteidza arī tas, ka pat fakts, ka šis likums par pašvaldībām ir nonācis pretrunā ar mūsu grozījumiem Satversmē, nav kalpojis par stimulu, lai mainītu Pašvaldību likumu un lai tūlīt pat steidzamā kārtā atgrieztos pie otrā līmeņa reģionālo pašvaldību veidošanas. Šodien vai rīt parlamentā tiks pieņemts politiski ļoti gudrs lēmums, lai Budžeta un finansu (nodokļu) komisija vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izvērtē, ir vai nav te pretrunas. To visu mēs analizēsim 7.parlamenta atlikušās darbības laikā, un 8.parlaments tā veiksmīgi saņems savās rokās šo problēmu, ko radījusi mūsu norobežošanās no reģionālās politikas. Taču reģionālā politika uz mums attieksies vēl trīs vai četrus mēnešus, kas vēl ir 7.parlamenta rīcībā, bet cilvēki nedabūs sev makšķeri, ar kuru varētu sev zvejot šīs zivis. Cilvēkiem no lielā, bagātā galda vienkārši tiek atmestas drupačas, pasakot: “Tā ir jūsu tiesa!” Un par to visu ir parādījies mūsu pieprasījums, gaidot atbildi gan no attiecīgajiem ministriem, gan no Ministru prezidenta, kas pārskata ministru darbu.

Noslēgumā es gribētu atbildēt uz atsevišķiem jautājumiem, kuri radās, ejot uz šo sēdi un domājot par šo jautājumu skatījumu.

Vispirms - jautājums par to, ka, ja mēs ierosinām šo jautājumu, tādā gadījumā bremzējam valsts virzību uz Eiropas Savienību un NATO. Tādu virzību, kāda šodien ir Latvijas valstij, protams, mēs bremzējam.

Attiecībā uz NATO viss, kas bija jārisina, ir atrisināts, un neatkarīgi no tā, kurš vadītu valdību, mums dialogs ar NATO dalībvalstīm ne uz vienu sekundi nepārtrūks, un rudenī Prāgas sammitā jautājums būs nokārtots. Bet, protams, mēs tomēr pasakām: arī ejot uz NATO, turp nav jāiet par katru cenu! Un mēs pasakām arī to, ka Latvijas valdība smagi kļūdījās Vašingtonā, noslēdzot ar Amerikas valdību līgumu, kurā tika paredzēta sadarbība masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas un novēršanas jomā, faktiski cīņa ar terorismu, un kurā Latvijas valdība piedāvāja Amerikai Latvijas zemi, tādējādi to pielīdzinot Afganistānas zemei. Nedrīkstēja tādā veidā izturēties pret savu zemi, pret savu tautu, tomēr tas tika izdarīts. Bet, es ceru, tā būs mācība, kuru ņems vērā nākamās valdības. Taču nekādā ziņā tas neattiecas uz NATO.

Attiecībā uz virzību uz Eiropas Savienību es ceru, ka var šos jautājumus sakārtot sarunās ar Eiropas Savienību. Varbūt var arī ņemot palīgos citas kandidātvalstis - kaimiņos esošo Lietuvu un Igauniju vai blakus esošo Poliju un Čehiju - un kopā ar viņām cīnīties gan par nepieciešamajām kvotām, gan par nepieciešamajiem tiešajiem maksājumiem, gan arī sakārtot tautsaimniecības nozares. Jautājums - vai mēs esam gatavi tam?

Otrs jautājums. Mēs jums ierosinājām izskatīt šodien jautājumu par premjerministra demisiju un līdz ar to arī visa Ministru kabineta, ne tikai to divu ministru demisiju, kuri kā starpnieki šeit eksistē. Jā, mēs to ierosinājām apstākļos, kad patiešām ir palikuši tikai četri mēneši līdz nākamā parlamenta vēlēšanām, bet mēs jums to ierosinājām ar šādu domu: neatkarīgi no tā, vai būtu nominēts no jūsu vidus kāds cits premjerministra amata kandidāts vai arī izraudzīts vietas izpildītājs, būtu vismaz iezīmēts katrā no jomām virziens, kurā strādāt. Tam pietiek divu triju mēnešu. Nav šajā laikā iespējams kardināli, radikāli mainīt virzienu. Opozīcijas klātbūtne jūsu valdībā, protams, būtu lieka, bet jums vismaz būtu iespēja pabeigt darbu saturīgi. Jā, tad jums būtu tā iespēja. Esmu pārliecināts: ja ir vēlme, gan “Latvijas ceļā” atrastos cilvēks, kurš grib un var vadīt valdību pārliecinoši, enerģiski, uzdodot ministriem uzdevumus un prasot no viņiem arī atbildību, gan arī apvienībā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK būtu cilvēki, kam šī iespēja varētu tikt dota.

Uzstāšanos es sāku, raksturojot situāciju kontrabandas lietās un runājot par “haizivīm”, kas tur darbojas. Uzstāšanos pabeigšu, raksturojot situāciju, kāda ir valdībā. Es raksturotu šo situāciju tā: dabā ir jābūt gan kaķiem, gan pelēm. Latvijai ejot uz Eiropas Savienības pusi un izveidojot spēcīgu naudas vienību, un atverot durvis importam, šeit nāk iekšā, protams, tādi produkti kā “Whiskas” un “Kite-Kat”, un kaķi, kas sabarots ar šiem produktiem, vairs neinteresē peles.

Es ceru, ka jums atradīsies kāds cilvēks, kurš būs spējīgs pievērst vairāk uzmanības arī Latvijai raksturīgajiem elementiem un sakārtot tos jautājumus, no kuriem daļu es šodien pieminēju savā runā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gorbunova kungs, vai jūs izmantosiet piecas minūtes, kuras ir atlikušas līdz pārtraukumam? (No zāles satiksmes ministrs A.Gorbunovs: “Nē!”)

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! (No zāles dep. K.Leiškalns: “Tautsaimniecības komisijai - Sarkanajā zālē!”)

Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, ir jānoklausās paziņojums. Šodien mēs sveicam mūsu kolēģi Jāni Lagzdiņu 50 gadu jubilejā! (Aplausi.)

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jakovs Pliners, Jānis Ādamsons, Imants Burvis, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Tadeušs Ketlers, Antons Seiksts, Māris Vītols, Rihards Pīks un Anna Seile.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 17.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim izskatīt lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam”.

Vārds satiksmes ministram Anatolijam Gorbunovam - Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā.

A.Gorbunovs (satiksmes ministrs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Galvenā pretenzija, kas tika man kā satiksmes ministram izteikta jau iepriekšējā sēdē un tiek izteikta zināmā mērā arī tagad, ir tā, ka es nepanācu finansējuma palielinājumu autoceļiem un līdz ar to neapturēju autoceļu sabrukumu. Es jau skaidroju, ka gan valdībā, gan Saeimas komisijās ir regulāri iesniegti informatīvie materiāli, un par to liecināja arī cienījamo opozīcijas deputātu runas pagājušajā, ar šo jautājumu saistītajā sēdē. Šie materiāli ir visiem pieejami.

Es saņēmu pārmetumu, ka gandrīz vai būtu vajadzējis gulties uz dzelzceļa sliedēm, apturēt vilcienu kustību un tādā veidā piespiest gan valdību, gan Saeimu, gan sabiedrību pavisam citādi paskatīties uz autoceļu problēmām. Jāteic, ka tas ir Annas Kareņinas laika cienīgs priekšlikums - satiksmes ministram pārkāpt likumu.

Taču, ja nopietni runājam, tad man jāteic jums, cienījamā opozīcija, ka valsts budžets ir politiskais kompromiss starp nozarēm. Vai līdz šim ir bijušas iespējas par prioritāti padarīt autoceļus? Vai varēja panākt to? Godīgi sakot, es par to ļoti šaubos.

Valdības prioritātes bija un arī šodien ir izglītība, medicīna, Eiropas Savienība un NATO. Krievijas krīzes laikā, neskatoties uz to, ka budžetu sabalansēt bija ļoti grūti, valdība sāka palielināt skolotājiem algas. Kam atņēma budžeta naudu, lai to izdarītu? Diemžēl to atņēma autoceļiem! Atņēma tiem 10% no akcīzes nodokļa iekasējuma, šos līdzekļus ieskaitot pamatbudžetā, nevis speciālajā budžetā. 2002.gadā ar Saeimas balsojumu šie 10% atgriezās. Pagājušajā gadā medicīna saņēma papildus 20 miljonus, un arī Aizsardzības ministrijas līdzekļu palielinājums bija būtisks.

Vai valdība varēja atteikties no visām šīm prioritātēm? Es domāju, arī šodien valdība nekādā ziņā nevar atteikties no šīm prioritātēm. Ja cienījamā opozīcija, sociāldemokrāti (kā masu medijos apzīmē, cienījamā Jura Bojāra vadītie sociāldemokrāti), kā varēja spriest no televīzijas raidījuma par cienījamā Jurkāna kunga partijas konferenci, domā kopā ar to veidot valdību nākamajā Saeimā un pēc tam mainīt šīs valdības prioritātes, to skaitā arī prioritāti Aizsardzības ministrijas līdzekļiem, un tādā veidā apturēt virzību uz NATO, tas jau ir cits jautājums, bet, lai to darītu, ir jābūt vēlētāju mandātam. Es šaubos, vai jums, cienījamie kolēģi, būs šis vēlētāju mandāts, lai apturētu Latvijas virzību uz NATO.

Novirzīt 85% - šāds tagad ir politiskais lēmums. Šāds politiskais lēmums ir pieņemts, bet izskan pretenzijas: kāpēc ministrs atteicās no 100% akcīzes nodokļa ieskaitījuma šajā fondā? Un kāpēc negrib ieskaitīt uzreiz?

Es gribu izmantot šo iespēju, lai cilvēkiem, kuri klausās šo sēdi, sniegtu informāciju par lietas būtību.

Ko tas nozīmē - uzreiz 85 vai 100 procentus novirzīt autoceļiem (nevis Valsts autoceļu fondam, bet tikai autoceļiem)? Tas ir ļoti smags uzdevums, un tas nozīmē, ka izglītība, medicīna, tiesas, policija, aizsardzība nevarēs nekādā veidā saņemt līdzekļu palielinājumu no pamatbudžeta. Ja tiešām novirzītu 100%, tad faktiski no pamatbudžeta būtu jānovirza uz speciālo budžetu vismaz kādi 45 miljoni. Es nevaru iedomāties, kā valdība šobrīd varētu no pamatbudžeta tādu summu novirzīt! Protams, to kā mērķi vienmēr vajag izvirzīt, bet tie, kas ir kaut cik reāli stādījuši budžetu un balansējuši budžetu, skaidri apzinās, ka tas ir pilnīgi nereāls mērķis un pilnīga sabiedrības maldināšana ar vienkāršotiem argumentiem un vienkāršotām metodēm.

Vai varēja ņemt autoceļiem kredītus, būtiskus kredītus, un tādā veidā iegūt līdzekļus, lai atjaunotu autoceļus un nepieļautu autoceļu sabrukumu? Valdībai šāda izšķiršanās bija, bet tā notika par labu skolām. Šodien patiešām notiek pilnā sparā skolu atjaunošana jeb skolu renovācija (tā to sauc, lietojot jauno terminoloģiju), projekti tiek realizēti. Man personīgi liekas ļoti nepareizi, ka masu informācijas līdzekļos vienmēr izskan, ka šie remonti notiekot par Pasaules Bankas naudu. Tas ir pilnīgi nepareizs pieņēmums! Tie notiek par valdības un pašvaldību naudu, ko valdība ir aizņēmusies no Pasaules Bankas. (Interesanti būtu, ja par katru projektu, kuram aizņemas naudu, katrs stāstītu: “Tā nav mana nauda, bet tā ir bankas nauda.” It kā tā nauda nebūtu jāatdod!) Tātad nākamajām valdībām un nodokļu maksātājiem būs par skolu atjaunošanu, kas ir ļoti nepieciešama, sūri grūti jāatdod Pasaules Bankai no tās ņemtais aizdevums. Varbūt bija iespēja ņemt divus lielus aizdevumus - autoceļiem un skolām -, bet šī valdība vismaz neatstās nākamajām valdībām lieku parādu nastu, kredītu atmaksas parādu nastu.

Protams, opozīcijas argumentos izskan ļoti dažādi priekšlikumi, kā un kur varētu iegūt līdzekļus, un tie ir ļoti tradicionāli priekšlikumi. Protams, akcīzes nodokļa veidā varētu iekasēt droši vien vēl vairāk naudas, bet šodien redzam, ka piecos mēnešos akcīzes nodoklis ir precīzi iekasēts - pat ar mazu pārpildi - , kā ir prognozēts Budžeta likumā. Tas tā notiek pirmo reizi, un, neskatoties uz kritiku, kas šeit izskanēja, es gribētu kolēģim finansu ministram Gundaram Bērziņam un Valsts ieņēmumu dienestam izteikt tikai pateicību. (To pašu dara visi, kas ir saistīti ar ceļiem - gan ar pašvaldību, gan ar valsts autoceļiem.) Līdz ar to mēs varam prognozēt, cik naudas mums ir jāiegulda remontos, kādus remontus vajag veikt, un varam visu to lietu plānot. Taču nu mums negaidīti radās cita problēma: jaunais likums par iepirkumu valsts vajadzībām ir diemžēl galarezultātā pieņemts tāds, kurā ir noteikts, ka bez trīs mēnešiem izsoles organizēšana nav iespējama. Autoceļu remonts un autoceļu būvēšana ir sezonas darbi, bet mēs diemžēl esam nedaudz iekavējušies ar izsoli, jo tagad tās ir garākas, nekā bija, pieņemsim, pagājušajā gadā.

Visi tie iebildumi nu patiešām jau ir palikuši pavisam tradicionāli - ka vajadzētu ierēdņiem samazināt algas un tā tālāk -, un no šīs tribīnes ne vienreiz vien ir par to visu runāts. Mūsu premjers Andris Bērziņš saņem 20 reizes mazāku algu nekā Zviedrijas sociāldemokrātu izvirzītais premjers. Savukārt mūsu sociāldemokrātu izvirzītajam Rīgas mēram alga ir vairākkārt augstāka nekā Latvijas Republikas premjera alga. Ja runātāji patiesi gribētu piedāvāt kādu taupīšanas programmu, kurai es arī noticētu, tad varbūt sāksim ar to, ka Rīgas mēra algu pielīdzināsim premjera algai, kaut gan pēc lēmumu pieņemšanas hierarhijas un arī pēc atbildības Rīgas mēra algai vajadzētu būt varbūt mazākai!

Protams, šādu kompromisu, ar kādu tika veidots budžets, turpināt vairs nevar, nevis tāpēc, ka to vairs nepieļauj kāda politiskā griba vai negriba, kā šeit tiek runāts, bet gan tāpēc, ka to vienkārši vairs nepieļauj ceļu stāvoklis. Mēs esam ļoti reālā situācijā sakarā ar reālu naudu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mēs patiešām sastopamies ar sabrukušiem ceļu posmiem. Rīgas rajonā situācija ir visbēdīgākā, jo Rīgas rajonā smagsvara auto kustības intensitāte ir vislielākā. Rīgas rajonā ir jāatjauno 240 kilometri nekavējoties, bet, lai to izdarītu, ir vajadzīgi 20 miljoni! Vai mēs varam momentā atļauties tērēt šādu summu? Protams, mēs to nevaram darīt. Ņemot vērā reālo situāciju, daudz lielāku vērību veltām bedrīšu remontam. Tas nav pats labākais veids, kā tērēt līdzekļus - labāk ir atjaunot ceļus -, bet mēs esam spiesti to darīt, un, tā kā akcīzes nodoklis patiešām pildās, mēs šiem darbiem paredzējām papildu summas. Es domāju, ka līdz Jāņiem patiešām tiks likvidētas pavasara laikā radušās bedres, gan uz melnā seguma ceļiem, gan uz grantsceļiem šie darbi tiks pabeigti. Protams, smagsvara auto kustības intensitāte ir liela un var veidoties jaunas bedrītes.

Drīzumā būs pabeigti arī pirmās šķiras un otrās šķiras ceļi, būs izpļauti grāvji. Protams, tā tas būs vietās, kur notiek cilvēku masveida pulcēšanās, it sevišķi uz Jāņiem. Satiksmes ministrs, valsts sekretārs, departamentu direktori, Autoceļu direkcijas darbinieki, visi divas dienas, gan rīt, gan parīt, dosies iepazīties ar ceļu faktisko stāvokli, jo mums ir vienošanās gan ar ceļu pārraudzītājiem, gan ar ceļu uzturētājiem, ka līdz Jāņiem ir jābūt novērstiem šiem pavasara un ziemas laikā nodarītajiem ceļu postījumiem un ka ceļiem tehniskā stāvokļa ziņā ir jābūt kārtībā atbilstoši finansējumam. Es ļoti ceru, ka tie būs kārtībā.

Par mūsu prioritātēm. Tās ir faktiski visai vienkāršas un saprotamas - ceļu uzturēšana ziemā, ceļu seguma atjaunošana un satiksmes drošība. Protams, ziemā mums ir dažreiz pretenzijas pret ceļu stāvokli, bet tādos gadījumos mums būtu jāsalīdzina: piemēram, šoziem Polijā valsts galvenie ceļi dažviet nebija izbraucami, bet Latvijā valsts galvenie un pirmās šķiras ceļi vienmēr, visos sniegputeņos, bija izbraucami.

Attiecībā uz otrās kategorijas lauku ceļiem, valsts ceļiem, jā, ir bijušas problēmas, bet tad mums situācija ir jāsalīdzina ar Skandināvijas valstīm. Arī Skandināvijas valstīs ziemā otrās kategorijas ceļu uzturēšana dažreiz rada problēmas, taču tur neizšķiež milzīgas naudas ceļiem ar mazu transporta kustības intensitāti, bet diennakts laikā novērš aizputinājumus, nevis tur milzīgu tehniku uz ceļa, kur varbūt ir ļoti maza transporta kustības intensitāte.

Izmantojot iespēju, es gribētu pastāstīt par ļoti daudzām un ļoti konkrētām lietām. Es saprotu, ka man ir viena stunda laika uzrunai un ka es ļoti daudz runāju, bet es negribu nogurdināt cienījamās deputātes un godātos deputātus, tāpēc es minēšu piemērus no Rīgas reģiona, no Zemgales, no Kurzemes, no Latgales, no Vidzemes - aplūkosim kaut vai pa vienam rajonam un tad kopīgi apskatīsim, kas tagad un tuvākajā laikā tur notiks. Es domāju, ka to būs interesanti dzirdēt arī radioklausītājiem, jo šeit ik pēc brīža atskan uzrunas radioklausītājiem.

Vispirms tātad Rīgas rajons. Patiešām, kā es jau minēju, arī te diemžēl situācija nav no labākajām, ja mēs salīdzinām ar citiem reģioniem. Es katru piektdienu vai ceturtdienu, ja esmu kaut ko dzirdējis, esmu uz ceļiem laukos un vēroju, kas tur notiek un kāda ir situācija. Diemžēl Rīgas rajonā nav pati labākā situācija.

Un tagad palūkosimies, kas tad galu galā notiks 2002.gadā un 2003.gadā. Pirmām kārtām patiešām tiks uzlikts jauns melnais segums ceļa posmā Šķirotava-Saurieši - 2,5 kilometrus gara Granīta iela, kura presē ne reizi vien ir pieminēta. Tā bija liela problēma, bet nu tā tiks atrisināta.

Tādā pašā veidā tiks risināts jautājums attiecībā uz ceļu, kuru saīsināti sauc “Lido-nafta”. Tagad notiek projektēšanas darbi, un šis asfalts tiks atjaunots, taču ļoti iespējams, ka līdz šai ziemai visu vēl nepaspēs atjaunot, bet jau nākamā gada sākumā tas noteikti tiks atjaunots.

Tātad, ja runājam par Rīgas rajona lielajiem ceļiem, tad posmā Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža tiks atjaunoti 2,2 kilometri (starp 9. un 12.kilometru) asfaltētās segas. Posmā Rīga-Ērgļi: 26.-30.kilometrs - 4 kilometri; Rīga-Ērgļi: 11.-16.kilometrs. Te gan jāsaka, ka es runāju par rajoniem, bet, protams, ceļa posma Rīga-Ērgļi iedzīvotājiem, kuri dzīvo tuvāk šim ceļam, interesē, lai asfalta segums tiktu uzlikts līdz pašiem Ērgļiem.

Līdz 2004.-2005.gadam tiks uzlikts melnais segums posmā Ķeipene-Taurene, arī Inčukalns-Ropaži-Ikšķile: 2.-3. un 5.-8.kilometrs, un tas ir posms 3,5 kilometru garumā; Rīga-Bauska-Lietuvas robeža: 20.kilometrs; Rīga-Bauska-Lietuvas robeža: 24.-25.kilometrs; Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža: 27.- 34.kilometrs; Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža: 22.-27.kilometrs; Ulbroka-Ogre: līdz 11.kilometram 6 kilometri; Rīgas HES-Jaunjelgava: 8,5 kilometri. Un tad, protams, notiks lielie rekonstrukcijas darbi posmā Rīga-Baltezers: 6,3 kilometri. Tiks labots arī 4.-7. un 8.-12.kilometrs. Arī lidostas “Rīga” lielais pievedceļš.

Varbūt paskatīsimies kādu rajonu, kas ir Zemgalē, šeit pat pie Rīgas - Jelgavas rajonu. Vispirms posms Jelgava-Iecava: 18.-19.kilometrs, tilta rekonstrukcija, tilts pār Sesavu; Dobele-Bauska: 50.kilometrs; asfaltētā seguma atjaunošana posmā Rīga-Liepāja: 22.-24.kilomentrs; Blukas-Emburga: 17.- 21.kilometrs; Ozolnieki-Dalbe: 1.- 7.kilometrs; Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža: 71.-76.kilometrs; Dobele-Bauska: 29.-34.kilometrs. Lauku autoceļu sakārtošanas un attīstības reģionālajā programmā ietilpst ceļa posms Jelgava-Tērvete-Lietuvas robeža. Jelgavas pilsētā, kā jūs zināt, milzīga nauda ir ieguldīta Jelgavas tilta atjaunošanā, bet tagad Valsts autoceļu fonds piedalīsies arī pievedceļa būvē. Tiks sakopts arī kāds rajonam ļoti nozīmīgs ceļš, kas ir saistīts ar kultūras pasākumiem, kuri notiek pilsētas vienīgajā estrādē.

Un, protams, problēma paliek posmā Kalnciems-Tušķi. Tā remonts arī ir plānots jau tuvākajā laikā, bet diemžēl šogad to nav iespējams sākt.

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Pārcelsimies uz Latgali! (Starpsauciens: “Urrā!”) Vēl ir jāaplūko Latgale, Kurzeme un Vidzeme, bet tikai pa vienam rajonam. Pēc katra runātāja, kā es saprotu, man ir atvēlētas 15 minūtes… ka es varu runāt pēc tam 15 minūtes ik pēc katra runātāja. (Starpsauciens: “Vēlreiz no gala!”)

Tātad - Balvu rajons. Vispirms par sabrukušo melno segumu atjaunošanu. Ruskulova-Bērzpils: 15.-17.kilometrs, tilta rekonstrukcija - tilts pār Dzirlu; Gulbene-Balvi-Viļaka-Krievijas robeža: divi tilti pār Vārnieni, jo tā upīte tek gar vienu ceļu, vairākas reizes šķērso ceļu Balvi-Kapūne.

Asfaltēto segu atjaunošana un pastiprināšana. Gulbene-Balvi-Viļaka: 31.-35., 52.-56.kilometrs.

Lauku autoceļu sakārtošanas attīstības reģionālā programma.
Viļaka-Kārsava: 4 kilometri. 19.-28.kilometrs - pavisam 8,6 kilometri;
Viļaka-Kārsava: 19.-28.kilometrs un Viļaka-Kārsava: 28.-45.kilometrs. Varētu arī nosaukt vietas: teiksim, Baltinava vai vēl citas vietas, diemžēl es nosaucu tikai kilometrus. Tie, kuri dzīvo šajos apvidos, viņi, protams, zina, kuras ir šīs vietas.

Autoceļu sakārtošanas programmas ietvaros sakarā ar pasažieru pārvadājumu pārtraukšanu pa dzelzceļu Balvu rajonā.

Posmā Pērkone-Vīksna-Mālupe: 8,5 kilometri; Viļaka-Borisova-Bubņi: 5 kilometri; Viļaka-Vecumi: 0,7 kilometri. Jāteic, ka arī pati Balvu pilsēta aktīvi darbojas savos projektos saistībā ar tranzīta ielām. Un tā pašreiz top projekts posma Gulbene-Balvi-Viļaka - tranzīta ielai uz Krievijas robežu. Tā ir galvenā Balvu tranzīta iela, un tur notiek projektēšana. Dabiski, ka tā būs jāieslēdz investīciju programmā, lai pēc tam šo ielu sakārtotu.

Vēl ļoti īsi es gribētu pateikt par šo lauku programmu, jo tad, kad mēs runājam par balvēniešu lauku programmu, ludzānieši izsaka pretenzijas pret to, kāpēc šie ceļi un to segumi tiek veidoti tikai Balvos, bet tie nesākas Ludzā. Jau tuvākajā laikā tie sāksies arī šeit. Vispirms posms Kārsava-Tilža-Dubļukalns: 1,3 kilometri; Kārsava-Krievijas robeža: tilta rekonstrukcija - tilts pār Ludzu; Kušneri-Plaudīši-Viļaka-Kārsava: 50.-53.kilometrs; Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža: 110.-114.kilometrs, pavisam 4 kilometri.

Un kas ir ļoti svarīgi? Tas, ka lauku ceļu sakārtošanas programmā projektēšana jau ir uzsākta, bet būvdarbi notiks nākamajā gadā. Tā būs, piemēram, posmā Kārsava-Ludza-Ezernieki: 32.-43.kilometrs, tas ir, no Ludzas līdz Pildai un tālāk uz Krāslavu.

Ludzas pilsētā ir lielas problēmas ar tranzīta ielām, Ludzas pilsēta ļoti aktīvi darbojas pie Tālavijas ielas sakārtošanas, un, protams, šajā darbā arī Valsts autoceļu fondam būs jāpiedalās, taču tā pirmām kārtām ir pašvaldības atbildība par šo darbu projektēšanu un būvdarbu uzsākšanu.

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Tagad es jums stāstīšu par Kurzemi, bet tikai par vienu rajonu - par Liepājas rajonu. Pirmām kārtām posmā Nīca-Otaņķi-Grobiņa un posmā Vēveri-Dunalka-Binderi tiks atjaunots sabrukušais melnais segums, tiks rekonstruēts tilts pār Bārtu. Tiks uzcelts arī saliekamais pagaidu tilts pār Papes kanālu, kas, lai gan ir tikai saliekamais pagaidu tilts, tomēr izmaksās 160 tūkstošus, jo cita risinājuma tur pagaidām nav. Posmā Rīga-Liepāja segums tiks atjaunots 187.-188.kilometrā; Liepāja-Lietuvas robeža-Rucava: 42.-44.kilometrs; Rīga-Skulte-Liepāja: 181.-183.kilometrs; Ezere-Embūte-Grobiņa: 58.-60.kilometrs; Kuldīga-Aizpute-Līči: 60.-61.kilometrs. Es domāju, ka pats nozīmīgākais Liepājas rajonā, protams, ir šis ceļš Ventspils-Leči-Grobiņa: 35.-53.kilometrs. Šeit, kā jūs zināt, tiek atjaunoti 17 kilometri melnā seguma, un tas būs ļoti nozīmīgs notikums visai Kurzemes jūrmalai, jo tūristu plūsmas patiešām mainīs savus virzienus, ja visā šajā Kurzemes jūrmalā no Ventspils līdz Liepājai būs melnais segums. Ņemot vērā to, ka arī Kuldīgas rajonā par Skrundas lokatora naudu šur un tur ir veikti melnā seguma uzlabojumi, labs ceļš ir arī no Jūrkalnes uz Alsungu, un tas vedina domāt, ka šis novads sakarā ar ceļu uzlabojumiem no tūrisma viedokļa patiešām kļūs iespaidīgi pievilcīgāks. Protams, tā tam būtu jābūt it visur.

Tukuma rajons. Posmā Lancenieki-Džūkste-Lestene tiks atjaunots sabrukušais melnais segums 7,2 kilometru garumā; tilts pār Sloceni posmā Tukums-Milzkalne-Smārde-Slampe; Rīgas-Ventspils šoseja: 85.-92.kilometrs un šoseja Rīga-Liepāja: 42.-47.kilometrs.

Kas ir ļoti svarīgi? Tas, ka lauku autoceļu sakārtošana un ceļu attīstība reģionālajā programmā ir paredzēta un notiek. Šī ceļu atjaunošana jau notiek posmā Tukums-Ķesterciems-Mērsrags-Kolka, pēc tam ir plānots labot ceļu posmā Kolka-Ventspils, un līdz ar to būs noslēdzies tūrisma loks gar visu Kurzemes jūrmalu. Protams, runājot par ceļu Kolka-Ventspils, kur ir paredzēts salabot aptuveni 30 kilometrus, to nevarēs veikt vienā gadā. Ļoti svarīgi ir tas, ka nākamgad tiks pabeigta asfalta klāšana ceļam posmā Talsi-Dundaga, arī tālāk uz Slīteri tiks uzklāts melnais segums. Tas, es domāju, arī tūrisma attīstībai ir ļoti svarīgs moments.

Vidzeme - pēdējais reģions. (Starpsaucieni: “Pietiek! Lūdzu, nevajag! Vajag!”) Nē, nē, man vēl ir sakāmais par 21 rajonu, tā ka jūs neuztraucieties par to, ka man varētu trūkt informācijas par autoceļiem.

Posms Cēsis-Ieriķi-Rencēni. Tas ir ļoti interesants ceļš - Ieriķi-Rencēni. Šeit segums tiks atjaunots faktiski ciematos. Tā ir programma, kura turpmāk tiks attīstīta visā Latvijā, jo ciematos ceļu melnais segums patiešām ir sabrucis. Un ceļa posmā Ieriķi-Rencēni četriem ciematiem tiks atjaunots ceļa melnais segums. Pievedceļš Cēsīm; Līgatnes stacija-Līgatnes papīrfabrika - 1,5 kilometri; posmā Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža sāksies tilta remonts pār Amatu. Tas ir ļoti nopietns remonts, jo faktiski ir viens no tiltiem, kurš ir visai sliktā stāvoklī, lai gan atrodas uz valsts galvenā autoceļa. Protams, ka tādā pašā situācijā ir tilts arī Krāslavā un tilts Līvānos pāri Dubnai.

Asfaltēto segumu atjaunošana ir paredzēta posmā Valmiera-Cēsis-Drabeši: 26.-27.kilometrs un Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža: 86 - 94.kilometrs.

Cēsis-Vecpiebalga-Madona - ļoti svarīgs ceļš; Vecpiebalgas-Taurenes posms ir sabrucis, un tas tiks atjaunots. Līdz ar to ļoti daudzi autovadītāji, braucot uz Madonu, noteikti izvēlēsies šo ceļu, nevis milzīgi noslogoto ceļu gar Daugavu.

Arī Cēsu rajonā tiks realizēta autoceļu sakārtošanas programma sakarā ar pasažieru pārvadājumu pārtraukšanu pa dzelzceļu. Te jāmin posms Rauna-Drusti-Jaunpiebalga, kur pagaidām tiks salaboti tikai 1,5 kilometri pašos ciematos. Cēsis-Rāmuļi-Bānūži: 5 kilometri; Rauna-Taurene-Abrupe: 4 kilometri; man liekas, kas ļoti būtisks ir fakts, ka šogad te pilnā sparā rit projektēšanas darbi, bet nākamgad sāksies paši būvdarbi. Es, protams, negribētu teikt, ka tas tiks paveikts divos gados - tātad minimums - divos gados, bet maksimums - trijos gados. Melnais segums tiks uzbūvēts posmā no Vecpiebalgas uz Jaunpiebalgu, tā ka visi varēsim braukt uz Imanta dienām jau pa melno segumu. Bet, protams, pats galvenais ir tas, ka šis ir viens no radiālajiem ceļiem. Tālāk Gulbenes virzienā tas iziet ārā uz Dzalbes pusi un uz citiem autoceļiem - lokveida ceļiem, nosacīti tā varētu apzīmēt šos ceļus.

Kā es sapratu no jūsu uzmanīgās klausīšanās, šī informācija bija jums ļoti noderīga. Taču jautājumus neuzdod debatēs, es atvainojos! Kad pie informācijas par rajoniem es atgriezīšos pēc nākamā runātāja, (No zāles dep. H.Soldatjonoka: “Drīkst uzdot jautājumus?”) tos jūs personīgi varēsiet uzdot, un es visu varēšu izskaidrot.

Tagad nedaudz informēšu par pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu. Arī tas ir viens no jautājumiem, par kuru tiek Satiksmes ministrijai izteikta kritika, un dažreiz tā ir pamatota kritika. Tomēr situācija uzlabojas, un es labprāt par to stāstītu jums, cienījamās deputātes un godātie deputāti. Diemžēl, pirms es pārgāju pie šīs tēmas, es jums nepateicu vienu ļoti svarīgu faktu, ka patiešām mūsu galvenie tranzīta ceļi ir daudzmaz labā stāvoklī, bet ir ļoti lielas problēmas ar tranzītielām pilsētās. Šogad valdība uzskatīja par vajadzīgu - un tas ir paredzēts arī Budžeta likumā - atjaunot arī tranzītielas uz galvenajiem autoceļiem. Jēkabpilī tiks tam iztērēti 711 000 latu, Līvānos - 990 000 latu, Krāslavā - 130 000 latu, Gulbenē - 170 000 latu, Valkā - 250 000 latu, Lielvārdē - 500 000 latu, Lubānā (tiltam par Aivieksti) - 200 000 latu, Daugavpilī - 600 000 latu. Visas šīs naudas summas ir budžeta un Valsts autoceļu fonda nauda.

Cienījamie deputāti! Mans stāsts būtu daudz garāks, bet es ceru, ka būs nākamā ārkārtas sēde un man būs iespēja vēlreiz runāt par šīm lietām. Un tad es noteikti informēšu par visām lietām, jo šodien es nemaz neskāros pie jautājumiem, kuri ir saistīti ar pašvaldību aktivitātēm savu autoceļu, savu ielu remontā. Tur lielākā vai mazākā mērā piedalās arī Valsts autoceļu fonds, bet tās, protams, ir pašvaldību iniciatīvas. Un, ņemot vērā to, ka šogad - salīdzinājumā ar pagājušo gadu - pašvaldības ir saņēmušas par 30% vairāk naudas, šīs aktivitātes šogad būs visai nozīmīgas.

Tagad es atgriežos, turpinu jau iesākto tēmu par dzelzceļu. Dzelzceļa jomā valdības politika izrādījās pareiza, ļoti liela nozīme patiešām bija iesāktajai dzelzceļa restrukturizācijai. Šis jautājums jau ir ticis izskatīts vairākās valdībās, ir izteikta arī kritika, bet restrukturizācija soli pa solim iet uz priekšu, un pasažieru pārvadājumi nu ir uzticēti atsevišķai akciju sabiedrībai. Vairs neeksistē uzņēmumi “Elektrovilciens” un “Dīzeļvilciens”, bet ir akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens”, kurā ir pilnīgi redzami visi ienākumi, naudas plūsmas un tā tālāk. Un man jāteic, ka īsā laikā jau ir parādījušies pirmie rezultāti. Kāpēc tas tā ir noticis? Es tīri subjektīvi varētu teikt, ka par to ir jāpateicas būtiskam valsts finansiālajam atbalstam un jūsu, cienījamie deputāti, atbalstam, jo jūs apstiprinājāt valsts budžetu šim gadam. Proti, jaunā juridiskā struktūra - akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” - , uzsākot savu saimniecisko darbību, ir saņēmusi šādu finansiālo atbalstu no valdības. Saskaņā ar valsts pasūtījumu dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem līnijā Rīga-Gulbene ir akciju sabiedrībai “Pasažieru vilciens” 2002.gadā piešķirta valsts dotācija 200 000 latu apmērā, un tas ir par 100% vairāk nekā 2001.gadā. Dotāciju, protams, ir plānots, kā tas arī likumā paredzēts, novirzīt zaudējumu segšanai minētajā dzelzceļa līnijā. Šai pašai akciju sabiedrībai “Pasažieru vilciens” 2002.gadā ir piešķirta arī kompensācija par invalīdu un politiski represēto bezmaksas pārvadāšanu - 1,6 miljoni - , un tas ir par nepilniem 80% vairāk nekā 2001.gadā. Tā ir piešķirta ar Saeimas balsojumu par attiecīgo budžeta sadaļu.

Turklāt Satiksmes ministrijā tagad ir iesniegti priekšlikumi par dotāciju piešķiršanu 2003.gadā pasažieru pārvadājumu zaudējumu segšanai dzelzceļa līnijā Rīga-Lugaži, Rīga-Ērgļi, Rīga-Reņģe. Tātad tās baumas, ka, teiksim, līnijā Rīga-Reņģe tūlīt slēgšot kaut ko un tamlīdzīgi, ir pilnīgi nepamatotas.

Bez tam 2002.gadā ir piešķirta valsts budžeta dotācija valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš” iekšzemes pasažieru pārvadājumu vilcienu ritošā sastāva atjaunošanai - 3,1 miljona apmērā.

Īpaši jāuzsver, ka iepriekšējos gados valsts piešķirtais finansējums nepārsniedza 200-300 tūkstošus gadā.

Kādas ir nākotnes perspektīvas, ņemot vērā tādu Saeimas un valdības atbalstu Latvijas dzelzceļam?

Akciju sabiedrība plāno līdz 2002.gada beigām ieviest jaunu politiku attiecībā uz iekšzemes pārvadājumu tarifiem un tādējādi nodrošināt konkurētspējīgus tarifus salīdzinājumā ar autopārvadātājiem. Tiek plānots veikt arī pasākumus ritošā sastāva - elektrovilcienu un dīzeļvilcienu - atjaunošanai, jo pašlaik dzelzceļa inventāra parkā esošo elektrovilcienu un dīzeļvilcienu derīgās kalpošanas laiks ir sasniedzis kritisko, normatīvos noteikto kalpošanas laika robežu.

Protams, lai attīstītos un būtu nodrošināti iekšzemes pārvadājumi pa dzelzceļu arī turpmāk, ir jāparedz šīs dotācijas tādos pašos apmēros kā šogad un iespēju robežās, protams, vēl lielākas.

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ko ir devis šāds Saeimas un valdības atbalsts Latvijas dzelzceļam?

Vispirmām kārtām jāuzsver, ka statistika liecina, ka 2000.gadā ir beigusies vilcienos pārvadāto pasažieru skaita samazināšanās un ka to skaits ir sācis pieaugt.

Statistikas dati rāda, ka 2002.gadā pirmajos piecos mēnešos pēc akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” izveidošanas un darbības uzsākšanas pārvadāto pasažieru skaits ir pieaudzis vidēji par 17%. Tas ir interesants un, manuprāt, labs rādītājs. Es vēlreiz pasvītroju, ka tas varēja notikt, protams, tikai tāpēc, ka bija šī dotācija ritošā sastāva atjaunošanai. Varēja palielināt ritošā sastāva skaitu tāpēc, ka tiek pielietota patiešām jauna tarifu politika. Es nekādā ziņā negribētu no šīs tribīnes tagad to visu stāstīt, bet pateikšu jums, cienījamās deputātes un godātie deputāti, tikai to, ka septembrī-oktobrī ir plānota biļešu cenu samazināšana Latvijas dzelzceļā. Notiek arī darbs pie pasažieriem piemērotāka pārvadājumu grafika. Jāteic, ka bieži vien tad, kad pašvaldības iesniedz savus priekšlikumus un piedāvā pārvadājumu grafiku, pasažieri ne vienmēr ir mierā ar to. Diemžēl ļoti bieži ir šīs lietas jāsabalansē ar daudzām pašvaldībām. Un tāpēc, protams, šī sadarbība ar pašvaldībām notiks arī tālāk.

Es domāju, ka Latvijas dzelzceļš, akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” ļoti labi apzinās, ka komforts un kārtība vagonos ir vēl tālu no tādas, ko vajadzētu gaidīt un ko gaida mūsu pasažieri, un ka varbūt arī kustības intensitāte un ātrums nav tāds, kāds ir dzelzceļa pasažieru pārvadājumos Eiropā. Taču visas tās lietas ir sasniedzamas - un sasniedzamas tādā veidā, ka Latvijas dzelzceļš arī turpmāk investēs līdzekļus attīstībā, vispirmām kārtām jau turpinās tos investēt sliežu ceļu attīstībā. Un, es domāju, veiksmīgi ir iesākta arī Latvijas dzelzceļa restrukturizācija. Kādā ziņā? Tādā, ka patiešām sliedes, visa šī infrastruktūra ir valsts īpašums. Un, ņemot to vērā, salīdzināsim šo faktu kaut vai ar situāciju kāda ir mūsu kaimiņiem igauņiem, kuri visu šajā jomā privatizēja! Cik man ir zināms, mūsu kaimiņi ISPA finansējumu nevar dzelzceļam saņemt dēļ tā iemesla, ka dzelzceļa sliedes tur ir privatizētas. Mūsu dzelzceļa restrukturizācija neko tādu neparedz, un tādēļ jau tagad, šajā budžeta gadā, mūsu valdība ieguldīja 1,6 miljonus kā līdzfinansējumu ISPA naudai, un piecos sešos gados Latvijas dzelzceļš varēs saņemt ISPA finansējumu, kas kopā ar līdzfinansējumu būs aptuveni 50-60 tūkstoši miljonu. Ja turpināsies šāda perspektīva, kāda ir iezīmēta un kādu konsekventi uztur spēkā valdība un Latvijas dzelzceļš, tad Latvijas dzelzceļam ir nākotne, un tātad ir nākotne arī pasažieru pārvadājumiem. Un es ļoti ceru, ka tās līnijas, kuras ir slēgtas, varēs pamazām atjaunot, uzlabojot gan pasažieru komfortu un apkalpošanu, gan satiksmes drošību, gan arī, protams, ātrumu.

Satiksmes ministrijas pārziņā, protams, ir arī citas sfēras, bet par tām es esmu gatavs informēt saistībā ar to interesi, kuru jūs būsiet izrādījuši no šīs tribīnes.

Jau tagad es piesakos uz nākamajām 15 minūtēm.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamajam vārds ārlietu ministram Indulim Bērziņam.

I.Bērziņš (ārlietu ministrs).

Cienījamie kolēģi! Pozīcija un nesamierināmā opozīcija! Es gribu teikt, ka mēģinājums šodien valdību destabilizēt jeb, kā tautā saka, “nomest” valdību, ir viens “lielisks” (pēdiņās) bezatbildības un nacionālo interešu neievērošanas piemērs. Tieši tā! Mēs visi zinām - un arī paši šā mēģinājuma iniciatori atzina -, ka līdz vēlēšanām ir palikuši trīsarpus mēneši. Taču tie nav vienkārši trīsarpus mēneši, tie ir ļoti atbildīgi mēneši, kuros Latvijai ir jāizdara vēl ļoti daudz kas.

Es runāšu par to sfēru, par ko atbildu es, tas ir, par ārpolitiku.

Andra Bērziņa vadītā valdība sāka savu darbu 2000.gada 5.maijā, un praktiski uz to brīdi mums iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību bija tikko kā sākušās un nebija vēl slēgta neviena sarunu sadaļa. Šobrīd no sarunu 30 sadaļām ir slēgtas 27 sadaļas, ja mēs neskaitām 31.sadaļu, kuras nosaukums ir “Dažādi” un kuru praktiski neuzskata par atsevišķu sadaļu.

Protams, man ir vēlēšanās īsumā pieskarties katrai no šīm sadaļām un paskaidrot, ko tad mēs esam tajās panākuši. Paskaidrot to būtu ļoti vērtīgi, jo mani vienkārši kaitina, ja bezatbildīgi tiek apgalvots, ka šinīs sarunās neesot aizstāvētas mūsu intereses.

Sākšu ar pašu vienkāršāko jautājumu. Kā tiek noteikts, kas ir mūsu interesēs un kas nav? Tas tiek apspriests Eiropas integrācijas padomē, un par to tiek diskutēts arī valdībā. To dara ne tikai Ārlietu ministrija, tas nenotiek Ārlietu ministrijas koridoros. Atbildīgās ministrijas - vienalga, vai tā ir Satiksmes ministrija vai kāda cita ministrija, - dara savu darbu, konsultējoties ar sociālajiem partneriem. Apspriežot jebkuru sadaļu, tā tas ir. Un tā tas būs, apspriežot arī sadaļu par lauksaimniecību, par kuru ir pilnīgs pamats uztraukties un par kuru šobrīd cilvēki arī uztraucas.

Katrā atsevišķā jomā, kurā mums bija kaut kas vajadzīgs un par kuru mums bija nepieciešamie argumenti - un šādi argumenti bija! -, mēs panācām to, kas mums bija nepieciešams. Nu tagad ir pēdējās trīs sadaļas slēgtas, un ir izskatīts arī jautājums par akcīzes nodokli. Man personīgi tas nav būtisks jautājums, es nepīpēju, bet, par nožēlu, Latvijā pīpē ļoti daudz cilvēku. Kas būtu noteikti noticis, ja mēs būtu pieņēmuši to akcīzi, ko ierosināja Eiropas Savienība? Tas nozīmētu, ka būtu strauja cenu pieaugšana cigaretēm. Vismaz trīsreiz, ja ne četrreiz to cena palielinātos, un praktiski tiem cilvēkiem, kas smēķē (es nedomāju, ka viņi tādēļ uzreiz atmestu šo netikumu), vajadzētu, es atvainojos, pārkāpt likumu un iegādāties cigaretes melnajā tirgū, kas tad plauktu un zeltu, un tad praktiski varētu pat pieaugt eiroskeptiķu skaits, kurš jau tā Latvijā nav mazs.

Tieši tāpat arī jebkurā citā konkrētajā sadaļā, kura skāra Latvijai specifiskas intereses, tās tika aizstāvētas (piemēram, jautājums par ekoloģiju, par Rīgas līci). Un tagad mēs esam šajā finiša taisnē: šajos nedaudzajos mēnešos, kas ir atlikuši līdz gada beigām, mums ir jādiskutē jautājums, kas ir varbūt pats svarīgākais visiem latviešiem, visiem Latvijas iedzīvotājiem, - tas ir jautājums par lauksaimniecību. Vai jūs tiešām domājat, ka, ja šodien valdībai tiktu izteikta neuzticība, šis sarunu process ar to tiktu atrisināts? Līdz šim mēs, Latvijas politiķi, esam uztverti kā nopietni politiķi, jo mēs esam tiešām turējušies pie šīm prioritātēm - Eiropas Savienība un NATO. Tas, kas notiek šodien, neapšaubāmi, ir negatīvs signāls. Tas, kas notiek šodien, ir signāls, ka Latvijas politiķiem nav pārāk būtiskas tās prioritātes, par kurām viņi paši ir balsojuši un kuras viņi paši ir sludinājuši, bet ka viņiem daudz būtiskāk ir drusku “iesildīties” pirms vēlēšanām. Tā nav atbildīga pieeja!

Tagad par NATO. Tajā laikā, kad sāka darbu Andra Bērziņa vadītā valdība, bija diezgan daudz diskusiju par to, ka Lietuva varētu tur iestāties vienīgā no Baltijas valstīm. Īstenībā visi labi apzinājās, ka tāda politika, ka iespējama tikai vienas Baltijas valsts iestāšanās, visdrīzāk gan novestu pie tā, ka neviena Baltijas valsts netiktu uzņemta NATO. Es biju pirmais, kas sāka šo jautājumu nopietni apspriest, un es pat saņēmu lietuviešu kolēģu kritiku. Tagad situācija ir mainījusies un neviens vairs to negrib atcerēties. Mēs esam reāli kandidāti! Esam reāli kandidāti, un par to jāpateicas koalīcijas darbam, jūsu darbam un jūsu balsojumiem, deputāti! (Šajā sakarā jāpiemin arī jūsu balsojums par budžetu.) Mēs saņemsim ielūgumu novembrī, bet tas nenotiks automātiski. Es nevaru piekrist tiem, kas uzskata: neatkarīgi no tā, vai būs šī valdība vai nebūs šī valdība, un lai ko arī darītu parlaments, tāpat šis ielūgums būs. Tā tas nav! Katrai valstij tiek uzmanīgi sekots līdzi. Atcerēsimies kaut vai Slovākijas piemēru! Vēlēšanas Slovākijā var lielā mērā ietekmēt visu paplašināšanās procesu un pirmām kārtām jau pašas Slovākijas likteni. Tāda ir situācija.

Es īstenībā varu cilvēkiem Latvijā droši skatīties acīs. Es daudz braukāju un tiekos ar cilvēkiem Tukumā, Skrundā, Bauskā, esmu bijis vēl ļoti daudzās vietās. Cilvēki ir gudri un izglītoti. Viņi zina Eiropu, viņi uzdod konkrētus jautājumus, viņi interesējas par to, kāda būs izglītības sistēma, teiksim, vai pēc šīs iestāšanās Eiropas Savienībā mūsu bērni, ja viņi brauks mācīties uz Zviedrijas augstskolām, varēs saņemt tos pašus atvieglojumus, kādus saņem Zviedrijas pilsoņi? Jā, tas tiešām tā ir! Jebkuram Eiropas Savienības valstu pilsonim ir vienādas tiesības.

Mēs šobrīd aktīvi piedalāmies Konventa darbā un diskutējam par to, kādai vajadzētu būt nākotnei šajā neatkarīgo valstu savienībā - Eiropas Savienībā. Šobrīd piedāvātā valdības gāšana varētu pielikt tam visam diezgan nopietnu punktu tādā ziņā, ka tā traucētu visu šo te procesu. Taču varbūt īstenībā runa nemaz nav par valdības gāšanu? Īstenībā varbūt cienījamie šā priekšlikuma iesniedzēji labi saprot, ka šī valdība netiks gāzta un turpinās darbu? Tad kāpēc ir vajadzīga šī diskusija, kuru mēs savā starpā varam šeit uztvert ar smaidu un pajokot, un papriecāties par vienu vai otru runu? Taču īstenībā tam visam nopietni seko mūsu kolēģi - mūsu nākamie partneri Eiropas Savienībā un NATO. Tas, ko mēs šeit darām, tas, ko mēs šeit runājam, neapšaubāmi, ir būtisks signāls ne tikai Latvijas sabiedrībai, bet arī mūsu partneriem. Par nožēlu, tas ir negatīvs signāls. Tas ir negatīvs signāls!

Īstenībā es vēlētos aicināt opozīciju paņemt atpakaļ šo dokumentu, neturpināt diskusijas un ķerties pie tā darba, kuru deputāti veic vislabāk, tas ir, pie likumdošanas darba. Līdz vēlēšanām tiešām ir atlicis ļoti maz laika, un tauta pati, pilsoņi paši izvērtēs, šie deputāti vai citi deputāti būs parlamentā un attiecīgi arī tiks pārstāvēti valdībā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis - referents izskatāmajā lietā.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Es runāšu pietiekami īsi, lai arī pārējiem deputātiem būtu iespēja izteikties un pateikt savu vērtējumu par tiem punktiem, kuru dēļ mēs ierosinājām šo demisiju.

Vēlreiz precizēju: tā ir satiksme, tā ir reģionālā reforma, tā ir ārstniecība, tā ir zemkopība, varat paskatīties arī korupciju. Pārējās tēmas ierosināsim un paskatīsimies varbūt citu reizi, vai arī tur valdība tiek galā.

Kas attiecas uz satiksmes ministra Gorbunova ziņojumu, jāteic, ka mani ļoti gandarīja šis ziņojums - ļoti sīks izklāsts, un, protams, ka tad, ja nevar nodrošināt 800 kilometru garu ceļa remontu, ja nevar nodrošināt 500 kilometru remontu, tad vajag salabot vismaz 120 kilometru, virzīties no kilometra uz kilometru, un parādīt, ka katru stabiņu var apkrāsot un kaut ko darīt. Un tad rodas ilūzija, ka ir izdarīts ļoti liels darbs.

Tomēr vienu gan gribētu pateikt. Es negribētu, lai mūsu politiskajai kultūrai piemistu tāds aspekts, ka oponentam piedēvē kādu netikumu, kas pēc tam tiek cītīgi apcerēts: “Re, cik tas netikums ir slikts!” Nevajag runāt par sociāldemokrātiem tā, ka sociāldemokrāti taisās atteikties no 2% finansējuma no kopbudžeta Aizsardzības ministrijai. Mēs esam par to! Mēs esam nobalsojuši un arī taisāmies turpmāk pie tā strādāt. Līdz ar to sociāldemokrāti netaisās apdraudēt Latvijas ceļu uz NATO vai traucēt visu to jautājumu sakārtošanu, kuru sakārtošana ir nepieciešama. Bet, protams, es vēlreiz pasaku, ka, runājot par ārlietu resora ziņojumu, mēs ļoti apšaubām Latvijas valdības un Amerikas valdības Vašingtonā parakstītā līguma 7.pantu. Šajā jautājumā mēs esam gatavi ar jums diskutēt.

Kas attiecas uz ārlietu ministra informāciju par savu darbu, tad, protams, šī nav tā sadaļa, par kuru mēs pašlaik runājām, tomēr es gribētu redzēt no ārlietu ministra atbildi, kāpēc tika noslēgta šāda sadaļa zemkopības jomā, ja visām citām valstīm ir paredzēti pārejas periodi. Kāpēc mēs gandrīz vieni paši salīdzinājumā ar visām citām kandidātvalstīm uzreiz noslēdzām lauksaimniecības sadaļu, neparedzot pārejas periodu? Par to es vēlētos dzirdēt.

Runājot par reģionālo politiku, jāvaicā: kāpēc valsts izvēlējās NUTS-1 principu atbilstoši teritorijai un iedzīvotāju skaitam? Uzskatu, ka šīs pašvaldības ir maziņas un nedod iespēju Latgalei, Vidzemei, Kurzemei un Zemgalei patstāvīgi strādāt Eiropas izstrādātās reģionālās politikas ietvaros. Par to es esmu gatavs diskutēt. Taču pateikt, ka ārlietu ministrs ir daudz izdarījis smēķētāju interešu labā, ja akcīzes nodokļa palielinājumam ir piedāvājis pārejas periodu... Tas varētu būt sasniegums, arī tas ir vajadzīgs jautājums, bet tas nav prioritārs jautājums saistībā ar šīsdienas darba kārtību.

Es piedāvāju arī turpmāk, godātie ministri, kuri te ir, runāt par šiem prioritārajiem jautājumiem. Es esmu gatavs uzklausīt arī ļoti sīkus jautājumus, teiksim, par pagastiem, un tos izskatīt, arī par mazpilsētām.

Es domāju, ka mēs šodien nebeigsim skatīt šo jautājumu, un tad varbūt arī koalīcijas partneriem - Tautas partijai, apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK - pa nakti atliks laiks mierīgi pārdomāt, vai ir vērts valdībai turpināt darbu.

Kādam varbūt rodas arī tāds jautājums: kā var veikt enerģiski darbus, ja tik daudz laika atdodam vienkārši pļāpāšanai? Atbildot uz šo jautājumu, es piedāvāju turpināt tādā pašā garā, jo tad varbūt būs laiks arī garākām pārdomām.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anatolijs Gorbunovs - Ministru kabineta pārstāvis apspriežamajā lietā. (No zāles dep. A.Šķēle: “Es mēģināju viņu atrunāt!”)

A.Gorbunovs (Ministru kabineta pārstāvis apspriežamajā lietā).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamais prezidij! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Man patiešām lūdza neizmantot visas savas tiesības, ko paredz Kārtības rullis laika ziņā, un es to arī darīšu.

Vispirms par kilometru nosaukšanu. Šeit tikko izskanēja doma, ka nosaukt kilometrus, ir populisms, ka tas ir gandrīz vai nevienam nevajadzīga lieta. Es gan tā nedomāju. Tiek tērēta milzīga nauda ceļu atjaunošanā, bet vēl nozīmīgāka šī ceļu atjaunošana ir pašiem iedzīvotājiem, par kuriem mēs runājam. Es patiešām nosaucu kilometrus, un tā varbūt bija mana kļūda, jo vajadzēja nosaukt nevis kilometrus, bet visur nosaukt konkrētās vietas; piemēram, kaut vai tie paši kilometri, kurus es nosaucu ceļa posmā no Rīgas līdz Iecavai, tiks atjaunoti, un es nedomāju, ka tas ir nenozīmīgs jautājums, ka tā ir tikai kaut kādu līniju uzkrāsošana, piepucēšana vai tamlīdzīgi. Mēs patiešām varam lepoties ar ceļu Via Baltica. Jau tagad posms no Lilastes līdz Ādažiem ir labākais posms gan ceļa, gan izveides ziņā, gan arī tehnoloģiju ziņā, kā tas ir izveidots. Tas ir labākais posms, sākot no Helsinkiem un beidzot ar Grenctāli. Un tāds būs viss šis ceļš. Tāpēc es nedomāju, ka te notiek kaut kāda svītru vilkšana vai kaut kas tamlīdzīgs. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Te bija tādi pārmetumi, ka ir runāšana, ka tiek saukti kilometri, ka ir tādas lietas un ir šādas lietas, bet nav stingras programmas ar skatu nākotnē.

Es jau varētu izmantot arī pilnīgi visu man atvēlēto laiku un vēlreiz pastāstīt par šīm programmām, taču ceļu inženieriem, ceļu uzturētājiem, ceļu pārvaldītājiem šodien nevar pārmest, ka ceļi netiek uzraudzīti, ka tie netiek apsekoti, ka nenotiek projektēšanas darbi, ka netiek plānoti būvēšanas darbi. Satiksmes ministrijā ir nacionālā transporta attīstības programma, ir ceļu attīstības programma, kura tiek aktualizēta ik pēc pāris gadiem un tā tālāk. Ja cienījamās deputātes un godātie deputāti gribētu skatīt šos jautājumus, tad mēs tos varētu skatīt līdz pat tādiem aspektiem, kādā veidā ceļi tiks atjaunoti līdz pat 2005.gadam, un vēl citas lietas.

Protams, viss šis atjaunošanas darbs būs atkarīgs no finansējuma, un šis finansējums, kā jau mēs visi šeit konstatējām, ir patiesi nepieciešams. Es jūs varu informēt tikai par to, ka Saeima ir pieņēmusi politisku lēmumu - 85% no akcīzes nodokļa par naftas produktiem novirzīt autoceļiem. Tas gan nav domāts tikai autoceļiem, bet tiks novirzīts Valsts autoceļu fondam, jo neaizmirsīsim, ka pastāv arī pasažieru pārvadājumu dotēšana lauku apvidos un dzelzceļa akcīzes nodokļa atmaksa, bet tik un tā tas ir līdzekļu būtisks palielinājums jau nākamajā gadā.

Neskatoties uz to, ka pastāv liela nepieciešamība atjaunot segumu un lāpīt bedrītes, Satiksmes ministrijas Autoceļu direkcija šogad ir paredzējusi daudz lielākus līdzekļus atvēlēt projektēšanai, un šie projektēšanas darbi notiek. Šie projektēšanas darbi notiek saskaņā ar tām programmām, kuras jau ir akceptētas Satiksmes ministrijā, un neatkarīgi no tā, kāda būs valdība vai kādi būs ministri, šīs programmas tiks aktualizētas, un šis darbs tiks turpināts.

Šī mana uzstāšanās bija veltīta tikai vienai tēmai - tēmai par to, ka mums it kā neesot programmu, ka mums neesot izpratnes par to, kā vajadzētu izvērst ceļu atjaunošanu. Tāda programma ir! Pirmām kārtām ir izpratne un ir arī programma!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. (Troksnis zālē.)

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jums jau Gorbunova kungs pateica, ka te tomēr nav stadions…

Latvija ir maza valsts, taču latvieši un Latvijas iedzīvotāji vienmēr ir bijuši strādīgi, centīgi un godīgi, un tāpēc pagājušajā tūkstošgadē esam iekrāsojuši savu valsti sarkanbaltsarkanā krāsā uz pasaules kartes. Arī šinī tūkstošgadē tā paliek kā neatkarīga valsts.

Bet kāda šodien ir sajūta Latvijas Republikas iedzīvotājiem, tās pilsoņiem? Laba, jo esam neatkarīgi, bet slikta, jo Latvija ir ekonomiski kolonizēta. Kurš tagad var parādīt tos sasniegumus, kas ir paaugstinājuši Latvijas Republikas iedzīvotāju labklājību, veselības aprūpi, pensionāru un invalīdu aprūpi? Diemžēl tādu jūs neatradīsiet, jo tādu sasniegumu nav!

Paskatīsimies statistiku! Kopējais Latvijas Republikas eksports: 1999.gads - 1 miljards 88 miljoni, 2000.gads - 1 miljards 131 miljons, 2001.gads - 1 miljards 256 tūkstoši.

Imports - tātad ievedumi Latvijā: 1999.gadā - 1 miljards 729 tūkstoši, 2000.gadā - 1 miljards 933 tūkstoši un 2001.gadā - 2,2 miljardi 1 miljons. Tātad ārējās tirdzniecības negatīvais saldo sastāda 945 miljonus latu.

Cienījamie kolēģi! Kā tad tiek nosegts tekošā konta negatīvais saldo un ko dara valdība? Valdība aizņemas naudu! Tātad uz aizņēmumu rēķina mēs sedzam šo briesmīgo summu! Un ko tad ir darījusi valdība visu šo laiku, lai samazinātu šo saldo? Diemžēl nekas nav darīts! Un arī Pasaules Banka ir izdarījusi savu secinājumu attiecībā uz Latviju. Mēs varam sagaidīt arī Argentīnas variantu.

2001.gadā valdība iepirka 140 jaunas mašīnas, bet kur tad palika tās vecās, kuras bija 2-3 gadus vecas? Un vai tad mēs taupām to naudiņu, ja katru mašīnu apgādā vēl ar speciālu aprīkojumu, kas maksā tūkstoti un vairāk latu? Arī par to vajag pārdomāt!

Tagad par ierēdņu un pilnvarnieku algām. Līdz šim laikam tās nav pārrēķinātas, un viņi saņem tā, kā saņēma agrāk, pie tam ieņem 2-3 vai pat vairāk amatu.

Gorbunova kungs nosauca Gundara Bojāra algu, bet kāpēc viņš neatceras esošā premjera algu, kad viņš bija vēl mērs Rīgas Domē un saņēma vēl lielāku algu? Un tā, kā saka, pārgāja mantojumā. Tā ka vajag atcerēties to, ko esam darījuši!

Runa nav jau tikai par mūsu premjera darbu vien. Paskatīsimies arī ministrus. Ja jau mēs tā lepojamies ar visu, kā izteicās mūsu ārlietu ministrs, tad Ekonomikas ministriju iedzīvotāji ir novērtējuši ar mīnus 64, Īpašu uzdevumu ministriju valsts reformu lietās - mīnus 24 (46% iedzīvotāju vispār nezina, ko dara šī ministrija), Labklājības ministrija - mīnus 63, Zemkopības ministrija - mīnus 56, Finansu ministrija - mīnus 59, Tieslietu ministrija - mīnus 65, Izglītības un zinātnes ministrija - mīnus 52, Satiksmes ministrija - mīnus 51, Iekšlietu ministrija - mīnus 48, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - mīnus 56, un tikai trīs ministrijas ir novērtētas ar plusu. Tāds ir iedzīvotāju vērtējums, cienījamie kolēģi, nevis sociāldemokrātu vērtējums! Un nevajag svilpot un nevajag kliegt!

Un kā 2002.gada budžetu pieņēma šinī zālē? Vai tad budžets tika pieņemts tā, kā to vajadzēja? Kā ņirgājoties iedeva 500 latu sociāldemokrātu ierosinātajam remontam Kalpaka muzejā. Pārējos mūsu priekšlikumus jūs mierīgi neatbalstījāt.

Bet kas iznāca tālāk? Mēs pieprasījām palielināt finansējumu prokuratūrai un Iekšlietu ministrijai, lai apkarotu narkomāniju, cilvēku tirdzniecību. Diemžēl jūs to neatbalstījāt! Tagad degunā mums iebāza ASV Valsts departaments, ka Latvijā notiek cilvēku tirdzniecība. Lūk, kā mēs strādājam! Narkotiku tirgotāji Latvijā jūtas ļoti labi, un, ja tas turpināsies tāpat kā līdz šim, tad pēc diviem, trijiem gadiem šī parādība nebūs vairs kontrolējama. Un ko tad jūs darīsiet, cienījamie kolēģi?

Un tagad paskatīsimies arī uz premjera rīcību saistībā ar vidējo viļņu radioraidījumu pārtraukšanu Latvijā. Tagad varbūt tikai puse Latvijas iedzīvotāju klausās radiopārraides, jo viņiem nav jauno radiouztvērēju.

Tātad - kas notika? Cilvēki tika atbīdīti no informācijas saņemšanas, bet lobēti tika citi - lai izpārdotu jaunos radiouztvērējus.

Taču lielākais ļaunums un bezkaunība, kas izpaudās valdības rīcībā, ir saistīts ar Hokeja halles celtniecību 400 miljonu dolāru vērtībā. Cik nopietni darbojas valdība, ja tā iesaistās visādās finansiālās afērās? Diemžēl tā sadarbojas nevis ar kārtīgām firmām vai ar valsts struktūrām ārvalstīs, bet gan ar apšaubāmiem cilvēkiem, kuru reputācija Eiropā un pasaulē ir apšaubāma.

Un tagad paklausieties: neviens nav sēdējis pie sarunu galda, neviens nav parakstījis nodomu protokolu, neviens neko nezina, bet pie visa ir vainīgi vai nu sociāldemokrāti, vai žurnālisti. Tā ka, cienījamie kolēģi, notiek slēpšana no tautas, ko vēlas izdarīt tas vai cits ministrs vai valdība kopumā. Diemžēl tas viss noved pie ļoti smagām sekām.

Ja mēs paskatāmies notikumus desmit gadu laikā, tad redzam, ka mūsu tauta ir krāpta, tā ir mānīta, un diemžēl par viņu neviens nav pārāk rūpējies. Ja mēs paskatāmies šo apjomīgo finansiālo blēdību, kas ir saistīta ar šo Sporta halli, tad iznāk tā, ka mūsu premjers vispār neko nav redzējis, viņš nav neko dzirdējis, nav neko zinājis. Četrus mēnešus tika klusēts par to visu! Līdz tagad ir parādījusies visa tās nelabā aura, kas ir saistīta ar šo darbību. Un tad rodas jautājums: “Kāpēc tad valdībai nav tādas centības, lai atbalstītu Latvijas zemniekus? Kāpēc tad viņu vajadzībām nemeklē tā intensīvi naudiņu, lai mūsu zemnieki varētu vismaz kaut daļēji pietuvoties Eiropas Savienības zemniekiem, uz kuru mēs tik ļoti tiecamies iet? Kāpēc zemniekiem nav atbalsta? Kāpēc viņiem kredītu likmes ir 10 - 12 un pat vairāk procentu, bet nav 2 vai 3 procenti, kā tas ir Eiropā? Un kāpēc viņi nevar uzcelt jaunas mājas bez kredīta, saņemot bezprocenta aizdevumu?” Diemžēl visi zemnieki dzīvo mājās, kuras ir uzceltas vismaz pirms 50 - 80 gadiem.

Vēlreiz par šo gigantomāniju. Tātad grib būvēt Sporta halli it kā par 400 miljoniem dolāru, Policijas sporta centru par 11 miljoniem latu, Celulozes kombinātu par 1 miljardu dolāru, Nacionālo bibliotēku par 80 miljoniem. Būvēsim tuneli, palaidīsim mākslīgo Zemes pavadoni par 10 miljoniem, un tā sanāk 1,3 miljardi latu. No kurienes ņemsim šo summu? Un kāpēc valdība izvirza tādus apšaubāmus projektus, ko neatbalsta neviens zinātnieks, kuri patiesībā netiek pielaisti pie šīs lietas. Tas notiek tikai tāpēc, ka te varbūt parādās tā saucamā āža kāja, šie 10% , kurus mēs saucam par komisijas naudu un kuru saņem tie cilvēki, kas paraksta projektus. Tur jau slēpjas tā nelaime!

Un tagad par visām tām lietām, kas notiek saistībā ar Eiropas Savienību, par to, kā tiek sagatavoti dokumenti. Un ko tad mēs īsti zinām par Eiropas Savienību? Latvijas Republikas iedzīvotājiem tas viss tiek pastāstīts plakātu veidā un dažādos bukletiņos, lai gan patiesībā neviens nezina, kas Latvijas iedzīvotājus gaida Eiropas Savienībā. Iestādamās Eiropas Savienībā, Latvija noliks zem Eiropas Savienības kontroles savu ekonomiku, dabas bagātības, valūtu, zelta resursus, izglītības sistēmu. Un, pats galvenais, Latvijas nācijas izdzīvošanu un valsts neatkarības saglabāšanu. Un pats galvenais, ko gribu teikt, ir tas, ka, ja Latvijā ir tāda attieksme, kāda ir šodien... (Zālē troksnis.)

Cienījamie kolēģi! Ja tas notiek tā, kā šodien, kad tiek izpārdota Latvijas zeme, tad uz Latvijas zemes diemžēl saimniekos ne jau latvieši, bet latvieši tur būs kalpi.

Un paskatīsimies arī uz to projektu sagatavošanu, kuri ir saistīti ar mūsu virzību uz Eiropas Savienību! Tiem nav ekonomiskā aprēķina. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, mūsu zinātnieki, mūsu speciālisti nav visus tos analizējuši. Un tāpēc arī parādās tādas interesantas lietas, iepirks tikai to pienu, ko izslauc ar aparātu, tātad visiem Latvijas zemniekiem jāpērk slaucamie aparāti, kūtīs ir jābūt līdzenām sienām, lai tās viegli varētu mazgāt... Jāpajautā: vai pašā Eiropas Savienībā ir tik strikti noteikumi? Diemžēl tur tādu nav! Tur ir pavisam citi kritēriji.

Nākamais jautājums. Kā strādā mūsu ministrijas, gatavodamās iestājai Eiropas Savienībā? Madonas rajona govis reģistrē, teiksim, Jēkabpilī, bet Madonas rajona cūkas reģistrē Rīgā… Un arī viss pārējais, kas notiek, tas notiek diezgan ačgārni un nav tā, kā tas notiek Eiropas valstīs. Un vēl jau var minēt veselu rindu piemēru par neadekvātu rīcību. Ja salīdzina, kāda ir rīcība Eiropā un Latvijā, tad var redzēt, ka Latvija ir “pārspērusi” Eiropas Savienības valstis ar tām prasībām, kuras izvirza galvenokārt mūsu zemniekiem.

Nu, un vēl jau var parunāt arī par Ministru kabinetu. Paskatieties, - Ministru kabinets privatizēja savas garāžas (zālē aplausi), gatavojas privatizēt avīzi “Latvijas Vēstnesis”, veikt Saulesdārza privatizāciju, mainīt nodokļu sistēmu un veikt nodokļu palielināšanu, kas gaida Latvijas iedzīvotājus 2004.gadā.

Cienījamie kolēģi, diemžēl valdība ar premjeru priekšgalā nestrādāja tik skaisti, kā te tika teikts! Tas ir pirmkārt.

Un otrkārt. Par tām lielajām kļūdām, kas ir tīšuprāt veiktas ne jau par labu Latvijai, protams, ir valdībai un premjeram jāaiziet un jāatpūšas!

Paldies par uzmanību. (Zālē aplausi.)

Sēdes vadītājs. Anatolijs Gorbunovs - Ministru kabineta pārstāvis izskatāmajā lietā.

A.Gorbunovs (Ministru kabineta pārstāvis izskatāmajā lietā).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Es pilnīgi saprotu Bojāra kunga sāpi, daudzējādā ziņā tā ir pamatota. Patiešām, daudz kas mums vēl nav tā, kā mēs vēlētos, lai būtu. Bet to nu es tomēr nesaprotu - iznāk, ka mums viss, itin viss ir pavisam slikts, mums it nekas nav labs. Tādēļ es vienkārši gribētu atgādināt dažas lietas. Protams, es vadīšos no savas kompetences un sava ieskata. Vai tad, runājot par transportu, mums nebūtu jāpasaka, ka zināmā mērā mums ir izdevusies Rīgas lidosta? Ja mēs paši to kritizējam, tad vismaz uzklausīsim, ko saka ārzemnieki par mūsu lidostu, ielidojot Latvijā, Rīgā! Patiešām, lidostas rekonstrukcija un jaunās kārtas būvniecība ir veikta bez neviena valsts budžeta lata vai santīma. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka lidostas vadība, valdība, Satiksmes ministrija un Finansu ministrija ļoti veiksmīgi realizēja tādu finansiālo politiku, kāda tādās reizēs ir jāveic, lai lidosta attīstītos pati par saviem līdzekļiem, ņemot kredītu. Šeit patiešām tika garantēts kredīts, un šā kredīta atmaksa notiek ar izlidošanas nodevu. Lidosta patiešām sekmīgi attīstās, un es domāju, ka mums būtu jālepojas ar to. Ja jau pie plusiem kaut kas būtu jāpieskaita, tad šoreiz tas nu noteikti būtu jādara.

Mani ļoti pārsteidza secinājums, ka Latvijas Radio esot pārgājis uz attiecīgo īsviļņu diapazonu tāpēc, ka premjers esot lobējis jaunās firmas. Ļoti lūdzu Godmaņa kungu vai kādu citu speciālistu izstāstīt cienījamajam deputātam lietas būtību! Jo tas nu ir ļoti dīvaini... Es vienkārši negribu atklāt visas detaļas... Tas dīvainums ir tajā ziņā, ka tas nav jautājums par dotēšanu; tas ir patiešām jautājums par jaunu, lētu tehnoloģiju, no kā Latvijas Radio nevarēja atteikties. Latvijas Radio nevar progresam pretī nostāties un pateikt: “Mēs raidīsim ar vecajiem raidītājiem! Mēs tērēsim milzīgu naudu, un viss paliks kā ir!” Pat ja tā gribētu Latvijas Radio, tas tā vairs nevarētu notikt, jo vienmēr dzīves attīstība rit uz priekšu. Tas būtu tāpat, kā tad, ja mēs tagad pateiktu: “Nākotnē mēs nepāriesim uz digitālo televīziju. Lai Eiropa pāriet! Mums ir labi vecie televizori.” Un tā tālāk. Mēs jau varam pieņemt tādu lēmumu, bet iedzīvotāji tomēr pirks un pieprasīs jaunas tehnoloģijas, gribēs jaunas iespējas, gribēs skatīties digitālo televīziju, un, protams, būs pretrunas un pretenzijas. Taču šajā jomā politika ir tāda: šī pāreja gan notiks ļoti lēnām, bet mēs nekādā veidā nevaram apturēt šo progresu. Digitālās televīzijas pārraidīšanas iespējas jau ir parādījušās, un attiecīgās pārmaiņas notiks. Un, ja mums patiešām izdosies viss, kā ir iecerēts, Latvija līdz 2006.gadam var pāriet uz digitālo televīziju - uz digitālo televīzijas pārraidīšanu un uztveri. Tas pavērs milzīgu iespēju Latvijas iedzīvotājiem, jo faktiski tajā pašā laikā arī Eiropā notiks šī pāreja.

Pārmest premjeram, ka viņš esot šeit kaut ko lobējis… Labi, ka viņš nav klāt šeit…

Vēl viens moments. Es atvainojos, es gandrīz aizmirsu pateikt dažus vārdus par “Air Baltic” - par mūsu aviokompāniju.

Kā jums liekas? Jums jau iznāk komandējumos itin bieži doties. Es domāju, ka jums nav nekādu pretenziju, jo jums iznāk lidot arī ar citu aviokompāniju lidmašīnām un redzēt arī citu servisu. Mūsu aviokompānija “Air Baltic”, kas, es domāju, patiešām ir ļoti agresīvu cenu politiku piekopusi, lido tagad uz Berlīni, lido uz Maskavu, likusi satrūkties Eiropas kompānijām. Tā vajag darīt! Varam uzslavēt “Air Baltic”. Kāpēc visu vajag tikai noliegt?

Un pēdējais. Es saprotu, ka ministrs nevar personīgi vērsties pie deputāta, tas nav korekti. Cienījamo deputāt, jūs teicāt, ka valdība laikam… nu labi, būvēs bibliotēku, tas nu vēl tā. Bet ka Zemes pavadoni palaidīs… Es teikšu, ka tā nemaz nav slikta ideja, jo… Atkal ar Godmaņa kungu vajadzētu aprunāties, jo viņš ir fiziķis un zina šīs lietas, zina par visām frekvencēm un visu pārējo. Lieta ir ļoti nopietna, cienījamās deputātes un godātie kolēģi! Kāpēc? Tāpēc, ka šīs pavadoņu frekvences maksā bargu naudu.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, laiks beigt uzstāšanos!

A.Gorbunovs. Lūdzu vēl pusminūti!

Ar to var ļoti daudz nopelnīt. Ja mēs paši neizmantosim šīs frekvences, pavadonim vai kādām citām lietām, tad mēs varam šīs frekvences pārdot un valsts budžetā krietnu naudu nopelnīt.

Tāpēc tā jūsu doma par to pavadoni nemaz nav tik slikta, bet jūs teicāt, ka tas esot ļoti slikti.

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, ir jāizskata 11 deputātu ierosinājums: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 65.pantu ierosinām slēgt runātāju sarakstu par izskatāmo lēmuma projektu.”

Pēdējais šobrīd debatēs pieteicies Egils Baldzēns.

Viens par šo priekšlikumu var runāt “par”, viens - “pret”.

Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11 deputātu ierosinājumu - slēgt runātāju sarakstu debatēs par izskatāmo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 5, atturas - 32. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Runātāju saraksts ir slēgts.

Desmit deputāti ierosina saīsināt debatēs runas laiku līdz 5 minūtēm, ja runā pirmo reizi, un līdz vienai minūtei, ja runā otro reizi.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 12, atturas - 24. Priekšlikums guvis atbalstu.

Debatēs nākamajam vārds Arnim Kalniņam.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ceļu jautājums tagad, kā es saprotu, ir ļoti pamatīgi izdiskutēts, un zināmā mērā tas ir opozīcijas nopelns. Tikai žēl, ka šis akcīzes nodokļa pārdalījums ir tikai ar nākamā gada 1.janvāri, nevis tagad ar 1.jūliju vai 1.septembri, tad būtu bijis vēl labāk.

Es gribētu tikai pieminēt mūsu Ministru kabineta darbības, kā arī premjera attieksmi pret dažiem tautsaimniecības jautājumiem.

Pirmais. Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka mūsu secinājums jau nu ir nepārprotams - ka rūpniecības attīstībai pēdējos desmit gados būtu varējuši būt daudz straujāki tempi jeb mazāks sarukums, nekā tas ir noticis līdz šim. Kā jūs zināt, šā gada pirmajā ceturksnī rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās par 1,2%, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, un vispār tas apjoms, kāds bija pagājušajā gadā, ir tikai 45% no 1990.gada līmeņa. Un gribu vēlreiz vērst jūsu uzmanību uz to, ka mēs nevarēsim uzlabot nedz eksporta un importa bilanci (imports mums par 60-70% pārsniedz eksportu), nedz arī nopietni runāt par IKP uz vienu iedzīvotāju, nedz arī nopietni runāt par iedzīvotāju labklājību, ja mēs rūpniecību iekšzemes kopprodukta struktūrā aprobežosim tikai ar 14-18%. Ja rūpniecības nebūs 20-22% no iekšzemes kopprodukta, mēs nevarēsim pozitīvi atrisināt iepriekš nosauktās lietas - visnotaļ pašas kapitālākās lietas. Tām rūpniecības pamatnostādnēm, ko Ministru kabinets ir akceptējis 2001.gada 20.martā, trūkst loģiska, konkrēta rīcības plāna, lai mēs rūpniecību tālāk attīstītu par pilnvērtīgu tautsaimniecības struktūrvienību, bez kā mēs nevarēsim arī apgūt strukturālos fondus tad, kad mēs būsim Eiropas Savienībā, jo nav mums īstu orientieru, kurās vietās mēs varēsim “piezemēt” tās inovācijas, kas būs.

Otrs moments attiecībā uz rūpniecību - tie ir ekonomiskie instrumenti. Mums tādas visnotaļ dziļas pārdomas vienmēr rodas, risinot jautājumu par nodokļu atlaižu politiku attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksu. Šodien bija Tirdzniecības un rūpniecības kamerā uzņēmēju un politisko partiju pārstāvju saiets, un šodien jau visi atzīst - pretēji tam, kāds bija pirms gada balsojums -, ka nevar būt tā, ka attiecina šīs atlaides tikai uz tiem uzņēmumiem, kas iegulda investīcijas 10 miljonu latu apmērā trīs gadu laikā. Tā ka ir šīs kļūdas nodokļu politikā - gan uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaižu piemērošanā, gan progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanā, gan arī attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa iespējamu samazināšanu pārtikai. Šīs ir lietas, kuras nav līdz šim atrisinātas pozitīvi. Ir jāņem vērā pozitīvā pieredze, kas ir uzkrāta citās valstīs. Šīs nodokļu politikas un naudas politikas sakarā es gribu piebilst vēl arī to, ka esošā valdības nostāja ir samērā inerta arī jautājumā par to, kā būs ar mūsu latu tuvākajos gados. Mēs neizsakām savu attieksmi šajā jautājumā. Protams, Latvijas Banka ir autonoma un simtprocentīgi autonomi risina jautājumus par valūtu, par latu. Taču visādā ziņā jautājums par to, kurā brīdī mēs piesaistīsim latu eiro, Eiropas Savienības valstu kopējai valūtai, ir ļoti nopietns, aktuāls no uzņēmējdarbības atbalsta viedokļa, un tas ir jāatrisina, lai mazāk būtu valūtas maiņas operāciju, lai uzņēmējam būtu mazāks skaits kontu bankā un lai mēs ekonomētu arī attiecībā uz daudziem tūrisma pakalpojumiem, un tā tālāk. Tā ka arī šī problēma ir Ministru kabineta nepadarīts darbs.

Atļaujiet šajā īsajā laika limitā atzīmēt tikai atsevišķus tautsaimniecības jautājumus, kuri...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt!

A.Kalniņš. ... kuri būtu izskatāmi daudz pamatīgāk, nekā mēs šeit to darījām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienītie kolēģi! Ja mēs vērtējam valdības darbību, tad jāteic, ka principā viņa ir izdarījusi ļoti daudz. Tā tas ir gan virzībā uz Eiropas Savienību un NATO, gan arī daudzos citos jautājumos. Taču šādu “teātri”, kāds tagad notiek šeit, redzu pirmo reizi! Manā skatījumā, tā ir necieņa pret Saeimu, ja Ministru prezidenta šobrīd nav Latvijā: tā ir necieņa arī pret satiksmes ministru Gorbunova kungu, jo Ministru prezidents ir uzdevis satiksmes ministram runāt šodien Ministru prezidenta vārdā un stāstīt par ceļiem. Tā ir arī necieņa pret iedzīvotājiem, necieņa pret ārstiem, pret mediķiem, kas rīt streikos.

Opozīcija ir izvirzījusi vairākus jautājumus, es negribu tos analizēt, es gribu runāt tikai par veselības aprūpes jautājumiem.

Cilvēku vajadzības, valsts vajadzības kopumā medicīnas jomā ir apzinātas, ir zināmas, - tie ir 7% no iekšzemes kopprodukta. Pēdējo reizi būtisks finansu pieaugums medicīnai bija 1998.gadā, kad Ministru prezidents bija Guntars Krasts un finansu ministrs bija Roberts Zīle. Toreiz piešķīra 16,5 miljonus latu. Pēc tam katru gadu finansējums samazinājās, kamēr sasniedza 3,3% no iekšzemes kopprodukta. Šajā gadā, kad Labklājības ministrija aprēķināja, ka nepieciešami papildus 64 miljoni, piešķīra tikai vienu trešo daļu. Protams, tā ir tāda naudas summa, ar kuru nevar nosegt visas tās problēmas, kuras ir sakrājušās. Taču katrā ziņā bija konstruktīva saruna ar arodbiedrību un ar citām organizācijām. Situācija ir tāda, kāda tā ir, tā arī ir jādzīvo. Taču mani šokē Ministru prezidenta divkosība. Tad, kad bija nepieciešams palielināt finansējumu, sākotnēji viņš neatbalstīja šo priekšlikumu par 21 miljonu latu piešķiršanu. Vēlāk, kad apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ministri nostājās gandrīz vai ultimatīvā pozīcijā, tad piešķīra un paziņoja: “Jā, mēs piešķīrām, bet jūs netiekat galā ar problēmām!” Kad valdībai bija divu gadu jubileja, tad visas sfēras tika atzītas par pozitīvām, taču par veselības aprūpes jomu tas komentārs bija apmēram tāds: “Naudas pietiek, vairāk nevajag! Taču ir “necaurspīdīgs” finansējums, sliktas reformas.” Taču paskatīsimies, ko ir darījis pats Andris Bērziņš!

Situācija ir sekojoša.

Tad, kad viņš bija labklājības ministrs, viņš uzsāka tās reformas, kuras šobrīd viņš pats noliedz. Toreiz, kad viņš bija Rīgas Domes mērs, viņš pieņēma lēmumu, un ar Rīgas Domes lēmumu visiem tiem uzņēmumiem, kas bija līgumattiecībās ar Rīgas novada slimokasi, obligātā kārtā bija pienākums pārcelt savus kontus uz Rīgas norēķinu centru, kur notika finansu kavēšanās. Par 10 dienām pārskaitījumi tika aizkavēti. Un tad, kad mums bija saruna par to, ka jāievieš “caurspīdīgs” finansējums, premjers bija tas, kurš neatbalstīja Rīgas novada slimokases reformas.

Par dažiem rīkojumiem. Kad Ministru prezidents uzdod atcelt vai grozīt Labklājības ministrijas rīkojumus, Valsts civildienesta pārvalde paziņo, ka šajos rīkojumos... faktiski tur tikai redakcionālas dabas problēmas, un līdz ar to faktiski Ministru prezidents ir nonācis ļoti muļķīgā situācijā.

Pagājušajā gadā Labklājības ministrija izveidoja darba grupas, strādāja ar arodbiedrību, risināja finansēšanas jautājumus, medicīnas māsām alga tika palielināta par 16 latiem, tika palielināts gan finansējums medikamentiem, gan arī tika 40 jaunas diagnozes iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā, un tā tālāk, un tā joprojām. Varētu vēl turpināt šo uzskaitījumu, jo ļoti daudz kas labs ir izdarīts. Taču aprīļa beigās un maija sākumā, tad, kad bija šis skandāls sakarā ar Hokeja halli, bija nepieciešams papildus izdarīt kaut ko tādu īpašu, lai sabiedrības uzmanību novērstu no šā skandāla, kas bija saistīts ar Hokeja halli. Un, ja reiz Ministru prezidents nebija tajā brīdī apmierināts ar Labklājības ministrijas darbību un pieņēma attiecīgo lēmumu, tad viņš uzņēmās uz sevi pilnu atbildību par to, kas notiek tālāk. Taču tālāk notika sekojošais: Ministru prezidents nav atbildējis uz arodbiedrības jautājumiem, uz uzaicinājumu tikties ar arodbiedrību, runāt par veselības aprūpes jautājumiem. Viņš neierodas! Šonedēļ bija Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde, kurā runāja par streika jautājumu, bet Ministru prezidents neieradās. Arī šodien, kad tiek izskatīts jautājums par viņa darbu, viņa šeit nav, viņš ir ārzemēs. Un arī rīt, kad mediķi streikos, viņa Latvijā nebūs. Ministru prezidents ir uzņēmies pats personīgi atbildību par mediķu streiku. Kas būs rīt? Kas ārstēs slimniekus? Kas operēs? Varbūt Poršņova operēs? Ministru prezidents ir tieši tā persona, kas šobrīd ir personīgi atbildīga par šo situāciju. Manās acīs Ministru prezidents ir zaudējis uzticību kā divkosīga un blēdīga persona.

Es atbalstu opozīcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Re nu! Priekšvēlēšanu vēji stipri pūš burās, un notiek visvisādāki zili brīnumi. Bojāra kungs, kurš ir apraudājis mūs jau simtām reižu, šeit no tribīnes šodien raudāja tik traki, ka pazaudēja balsi. Un diez vai šodien viņš vēl nāks tribīnē - un varbūt arī rīt ne.

Toties nu ir uzradies jauns orators - Gorbunova kungs, kurš tagad runāšanā pat pārspēj Bojāra kungu. Tas ir ļoti patīkami.

Bet nu par lietas būtību. Godīgi sakot, no patiesības līdz farsam ir viens solis. Un, kā jūs redzat, šodien tas ir noticis. Faktiski jau pats opozīcijas iesniegtais ierosinājums izskatīt jautājumu par premjera demisiju ir farss. Cienījamā opozīcija, tas nav nopietni - dažus mēnešus pirms vēlēšanām ierosināt šādu lietu! Tas ir mēģinājums ievest valsti vēl lielākā haosā, ja jūs sakāt, ka valstī valda haoss. Saprotiet! Ieklausieties, - ja jūs uzskatāt, ka valstī valda haoss, tad šāds jūsu ierosinājums rāda, ka jūs gribat ievest valsti vēl lielākā haosā - dažus mēnešus pirms vēlēšanām!

Tas ir par jūsu ierosinājumu.

Bet nu par ko citu, par ko es gan brīnos. Šodien tiek apspriesta nevis Gorbunova kunga demisija, bet gan premjera, taču izskatās, ka tiktu apspriesta Gorbunova kunga demisija: viņš ik pa brīdim, pēc katra runātāja, nāk tribīnē un runā par bedrītēm. Tagad ir kaut kāda jauna “spēle” parādījusies - punktiņu vai atsevišķu kilometru “spēlīte”. Tas, godīgi sakot, bija fantastiski, tas, ko jūs stāstījāt, - ka visa Latvija tagad sadalīta kaut kādos punktiņos - katrā ceļa posmā, teiksim, 50 kilometros, ir divi punktiņi, kurus remontēs. Bet līdz tiem jau nevarēs nokļūt! Kā jūs teicāt, uz Iecavas ceļa remontēs 18. vai 19.kilometru. Bet es jau nenokļūšu līdz tam 19.kilometram, jo mana mašīna salūzīs tāpat kā tā salūza iepriekšējā reizē, par ko es jums jau stāstīju! Es nesaprotu, kas tā jums par tādu jocīgu “spēlīti”. Pa visu Latviju jūs esat izmeklējuši tādus ceļu posmus - ik pa diviem kilometriem. Tos jūs saremontēsiet. Pārējais, tā sakot, ir likteņa varā. Es domāju, ka uz šiem ceļiem mūsu autobraucēji apgūs slaloma mākslu tik fenomenāli, ka kļūs par vislabākajiem braucējiem un Šūmahers varēs kļūt vienkārši par atpalicēju sacensībās. Jo tādi šobrīd ir ceļi, Gorbunova kungs! To jūs ļoti labi zināt, taču mums stāstāt kaut kādus jociņus - nākat tribīnē ik pēc brīža un stāstāt, kurā punktiņā... Jūs runājat arī par Latgali. Jau sen solījumu attiecībā uz Latgali izteica jūsu partijas izvirzītais bijušais satiksmes ministrs Krištopana kungs, kurš tagad atrodas pavisam citā debespusē, - saprotiet, viņš solīja Latgalē saremontēt vai, pareizāk sakot, uzklāt melno segumu ceļa posmam no Viļakas līdz Kārsavai. Kur jūsu plānos ir redzams šis ceļa posms, kura remonts jau sen ir solīts? Sen tas ir solīts, bet jūs savos plānos to pat nepieminējāt! Jūs pateicāt tikai to, ka šajā ceļa posmā jūs salabosiet kādus pāris kilometrus. Tas jūsu teiktais taču ir vienkārši humora vērts, saprotiet! Tas ir vienkārši nesaprotami! Es nesaprotu, kad jums tapa šie aprēķini. Vai tie tapa tad, kad autoceļiem piešķīra šos 85 procentus (vai 90 procentus, kā opozīcija prasīja) no akcīzes nodokļa? Vai pirms tam vai pēc tam? Jo, ja jau piešķīra 85 procentus, tad aprēķinos vajadzētu būt 2 kilometru vietā vismaz 4 kilometriem. Man liekas, tad būtu loģiski.

Tā ka es to nesaprotu. Diemžēl šodien tā apspriešana ir patiešām vērtējama tikai kā farss, lai gan lietas ir ārkārtīgi, ārkārtīgi nopietnas. Un arī tas, ko teica Požarnova kungs, ir ārkārtīgi nopietni. Kā es jau iepriekšējā reizē teicu, Požarnova kungs tika izmests no ministra amata, bet faktiski rindā stāv vismaz trīs četri ministri, kuri ir strādājuši trīskārt un četrkārt sliktāk nekā…

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

P.Tabūns. … Požarnova kungs, bet kuri vēl aizvien atrodas savos posteņos.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anatolijs Gorbunovs - Ministru kabineta pārstāvis apspriežamajā lietā.

A.Gorbunovs (Ministru kabineta pārstāvis).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamo prezidij! Cienījamās deputātes un godātie deputāti!

Man patiešām izraisīja neizpratni iepriekšējā runātāja argumenti. Faktiski man aizdomas par neargumentētiem izteikumiem radās jau iepriekšējā reizē, jau tad, kad apgalvojāt, ka jūs, braucot uz Jūrmalu, esot salauzis “autiņam” (No zāles dep. P.Tabūns: “No Jūrmalas uz Iecavu!”)… nu, nav svarīgi… uz Jūrmalu braucot, jūs esot salauzis “autiņam” abus riteņus… Ja tas ir tā, tad rodas jautājums par to, kāds jūs esat autovadītājs, vai arī kā citādi jājautā par šo lietu. Jo tas nav arguments, ja jums ir gadījies pavisam neievērot Ceļu satiksmes noteikumus, neatbilstoši ceļu stāvoklim esat braucis.

Taču, ja runājam par tādu nopietnu lietu, par kādu jūs nupat runājāt, es jums varu atbildēt ļoti vienkārši un īsi: autoceļi nesabrūk vienā gadā. Tie nesabrūk vienā gadā! Un nekādā ziņā es nerunāju par punktiem, es runāju vismaz par diviem līdz desmit kilometriem. Vai ceļš no Rīgas līdz Iecavai jums ir viens punkts? Vai jums ir tāda uztvere?

Tātad nav runa par punktiem, bet ir runa par programmu, kurā ir norādīti kilometri. Diemžēl ir kilometri! Es gribētu vēlreiz pasvītrot, ka ceļi nesabrūk vienā dienā un ka vienā gadā tos neatjaunot! Ja jūs gribētu tos atjaunot vienā gadā, vai jums, cienījamais deputāt, ir priekšlikums, kur ņemt 320 miljonus latu? Jums nav tāda priekšlikuma! Jums tātad ir tikai priekšlikums, ka vajadzētu to darīt: kā būtu, ja būtu… Tie diemžēl nav argumenti! Šogad patiešām naudas ir pamaz, atjaunoti tikai 127 kilometri, bet, ja sarēķina kopā pašvaldību ceļus un visus pārējos atjaunotos posmus, tad to ir krietni vairāk. Es ļoti ceru, ka Saeima patiešām akceptēs tos 85%, un tad šī programma aptvers vismaz 500-700 kilometrus gadā… Jā, tas ļaus 10-15 gadu laikā nostāties Eiropas līmenī. Jo diemžēl ceļi nesabrūk vienā dienā, un vienā dienā un vienā gadā tos nevar atjaunot.

Ja jūs, cienījamais deputāt, varat tos tik ātri atjaunot, tad es nākamajā Saeimā, ja man būs ļauts, balsošu par to, lai jūs kļūtu par satiksmes ministru. Bet, ja jūs tos neatjaunosiet vienā gadā, tad… (No zāles dep. P.Tabūns: “Demisionēšu!”) piedodiet...

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Es arī šaubos, vai tas ir pareizi - atskaitīties par katru atjaunotu ceļa kilometru. Tas, protams, ir labi, ka Gorbunova kungam rūp ceļi, tas ir labi, bet tās tomēr ir diezgan elementāras darbības - nodrošināt, lai pa ceļiem vispār varētu pabraukt. Uzskatīt to par izcilu valdības sasniegumu diez vai vajadzētu.

Ir jāatzīmē, ka, neapšaubāmi, valstī ir pieaugusi finansu disciplīna un pēdējā laikā ir ļoti uzlabojusies cīņa pret noziedzību, īpaši ekonomikas jomā. Rezultāts ir tas, ka Latvijā kopprodukts salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm pieaug samērā strauji, un tas fakts apliecina to, ka valdība kopumā nestrādā slikti. Es arī neuzskatu, ka mūsu Ministru prezidents ir ideāls, jo diezgan bieži ir tā, ka viņa pieņemtie lēmumi ir pārāk konformistiski un nekonsekventi. Vēl vairāk - izšķirīgi lēmumi dažreiz vispār izpaliek! Tomēr diez vai tas būtu prāta darbs - dažus mēnešus pirms vēlēšanām mainīt vadītāju valdībai, kura kopumā strādā samērā sekmīgi. Domāju arī, ka Požarnova kunga atbalsts sociāldemokrātu iniciatīvai acīmredzot sakņojas personīgā aizvainojumā. To taču saprotat arī jūs, cienījamie sociāldemokrāti! Pieprasījums šobrīd izteikt neuzticību Ministru prezidentam - tas taču ir vienkārši populisms, lai atgādinātu, ka mums ir veselas divas, jūsuprāt, izcili veiksmīgas sociāldemokrātiskās partijas, kuras gan nez kāpēc viena otrai veltī epitetus no dzīvnieku pasaules, kurus man šeit atkārtot ir vienkārši neērti.

Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Helēna Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es šodien jūtos šeit tā, it kā gandrīz nebūtu bijis šo četru gadu Saeimā. Es tā jutos pirmajās dienās, kad ienācu Saeimā un kad pirmo reizi es vai kāds cits deputāts nāca tribīnē un runāja par kādām nopietnām lietām, bet pārējie visi ņirgājās, staigāja apkārt. Man teica, ka tā ir demokrātija. Es piekritu, pieņēmu to, taču šodien es gribu jums teikt, ka, ja jūs uzskatāt, ka arī tas, kas notiek šodien šeit, ir demokrātija, tad mēs esam tālu aizgājuši un man kauns par mums visiem, goda vārds!

Gorbunova kungs, es vienmēr biju domājusi, ka jūs esat ļoti augsta intelekta cilvēks. Man žēl, ka jūs šodien padevāties tādam pašam populismam kā daudzi, kas ir šeit. Es nedomāju, ka... (No zāles dep. A.Tiesnesis: “Neraudi!”) es neraudāšu, nē, bet man ir žēl... man tiešām ir žēl, ka mēs tik nopietnus jautājumus uztveram tā, it kā tā būtu vienkārši politiska spēle. Jā, varbūt... Es piekrītu, valdības demisija neatrisinās šos jautājumus... Bet kurš ir aizliedzis kritizēt valdību? Un kurš no valdības ministriem vai no valdošajām partijām šodien pateiks, ka mūsu valstī viss ir kārtībā, viss ir labi? Jūs teicāt: “Ne jau viss ir slikti.” Bet ne jau viss ir arī tik labi, lai Ministru prezidents tik zemu novērtētu mūs visus, ka pat neatnāk uz šo sēdi. Tikpat zemu mēs vērtējam arī savu tautu, un mūsu tauta gan jau reiz parādīs, vai mēs esam viņai apnikuši vai ne!

Sēdes vadītājs. Jānis Leja.

J.Leja (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godātais prezidij! Godātie kolēģi! Es neatkārtošu to, kas jau ir sacīts. Tika pateikts jau ļoti daudz argumentu, kāpēc šis ir nepiemērots brīdis pieprasīt valdības demisiju. Es pievienojos tiem argumentiem tāpēc, ka, pirmkārt, ir tikai daži mēneši līdz vēlēšanām un, otrkārt, ir jāņem vērā arī starptautiskais aspekts, par kuru jau te izteicās ārlietu ministrs un arī vēl citi runātāji. Tā ka, lai nekavētu laiku, es īsi pasaku, ka es nevaru pievienoties prasībai nomainīt tagad valdību.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie deputāti! Vai mums ir jautājumi, kuru dēļ būtu vērts pieprasīt valdības demisiju? Neapšaubāmi, ir. Un viens no tiem ir valdības deklarācijas nepildīšana, piemēram, jautājumā par pievienotās vērtības nodokli. Valdības deklarācijā skaidri un gaiši ir rakstīts, ka jaunu nodokļu nebūs. Bet tie ir! Ar 2003.gadu ir karstajam ūdenim un aukstajam ūdenim pievienotās vērtības nodoklis. Siltumam - ir! Agrāk bija 0%, bet tagad ir 18%. Arī atkritumu izvešanai agrāk bija pievienotās vērtības nodoklis 0%, bet tagad - 18%. Medikamentiem arī nebija, bet tagad ir - 9%. Arī bērnu pārtikai agrāk nebija, bet tagad ir - 9%. Ir arī mācību grāmatām un tā tālāk.

Tāda ir Sociāldemokrātu savienības nostāja.

Taču jāatbild vēl vesela virkne citu jautājumu. Vai šobrīd tas ir lietderīgi un gudri - pieprasīt valdības demisiju? Vai tas ir vienkārši teātris - absurds teātris, kas šeit notiek? Šobrīd, īsi pirms vēlēšanām, pieprasīt valdības demisiju - tas ir, mūsuprāt, netālredzīgi un muļķīgi, it īpaši tad, ja piedāvā sekojošo (tātad citēšu, ko piedāvā, teiksim, kolēģis Lauskis): “Valdību veidojošajām partijām vajag savstarpēji pārgrupēties, izvirzīt amatiem nākamos enerģiskos cilvēkus.” Ja tā pati koalīcija, kas veidota no tām pašām partijām, piedāvās to pašu politiku, tikai realizēs to konsekventāk, enerģiskāk, radikālāk, ko tad būs panākusi opozīcija un tās vēlētāji? Neko nebūs panākusi! Tas ir absolūts farss un absolūtas muļķības!

Godājamie kolēģi! Es aicinu opozīciju nekļūt par atsevišķu valdības partiju, teiksim, attiecību kārtotāju. Ja valdībā ir domstarpības, lai viņi kārto savas domstarpības, bet opozīcijas partijām ir jākritizē valdība kopumā, nevis jāstrādā pret atsevišķu partiju. Tas ir viens jautājums.

Otrs. Vai tik tiešām ir tāda situācija, ka mums nebūtu par ko runāt? Ir. Tā pati Ledus halle. To par afēru atzina bijušie premjeri Guntars Krasts un Andris Šķēle, un arī pašreizējais premjers Andris Bērziņš publiski atzina to par afēru. Arī finansu ministrs Gundars Bērziņš. Bet vai mūsu valstī ir kaut kas jautājumā par šiem 400 miljoniem ASV dolāru noskaidrojies? Nav.

Sociāldemokrātu savienības frakcija ierosināja deputātiem, to skaitā arī pārejai opozīcijai, izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Jāatzīstas, ka ne visi opozīcijas spēki atbalstīja šo ierosinājumu; arī atsevišķi LSDSP frakcijas deputāti neatbalstīja šo iniciatīvu. Rezultāts bija tas, ka šīs afēras izmeklēšana palika gaisā karājoties.

Mēs varam paskatīties arī uz “Lattelekom” afēru. Tika teikts, ka Tilts Communications un “Sonera” prasība Latvijai ir 380 miljoni ASV dolāru, bet pēc tam izrādījās, ka patiesībā tā ir tikai 143 miljoni. Tātad šajā prasībā 237 miljoni palika kaut kur gaisā karājoties. Ministru kabineta locekļi mums neoficiāli stāstīja - ar preses starpniecību, ka Latvijas prasība esot 350 - 400 miljoni ASV dolāru, bet pēc tam izrādījās - par to jāpateicas ārējam investoram -, ka šī prasība ir vesels miljards ASV dolāru. Starpība ir niecīga - 800 vai 850 miljoni. Bet kāds ir rezultāts? Nekāda rezultāta!

Uzmanīgi paskatīsimies uz to situāciju: Požarnova kungs bija spiests demisionēt, un Jaksona kungs nāca viņa vietā. Ko ir ieguvusi valdība? Ko ir ieguvusi opozīcija? Neko! Šādas ministru nomaiņas, šādas Ministru kabineta nomaiņas var piedāvāt nepārtraukti. To rezultāts ir nulles vērts! Tātad jāsecina: ja nekas nemainās valdību veidojošo koalīcijas partiju starpā, tad, protams, nekas arī nemainīsies valdības politikā. Tas mums ir skaidri jāapzinās.

Kolēģi! Es aicinu uz lielāku nopietnību un uz mazāku populismu, lai arī kā mums, politiķiem, pirms Saeimas vēlēšanām gribētos šo tribīni izmantot savu partiju propagandas vajadzībām. Domāsim valstiski, rīkosimies reāli!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vārds referentam - deputātam Valdim Lauskim. (No zāles dep. J.Dobelis: “Cik tev vajag? Pusstundu? 2 minūtes!”)

V.Lauskis. Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Spriežot pēc visa, mēs esam apmainījušies viedokļiem, domas ir izteiktas, kauliņi ir mesti. Tagad ir vienkārši jāpieņem lēmums balsojot. Es domāju, ka šīs aizvadītās stundas bija lietderīgas.

Runājot par kontrabandas lietām, es gribētu pateikt, ka varbūt būs jāizskata arī jautājums sakarā ar mūsu izveidoto Parlamentārās izmeklēšanas komisiju jautājumā par iespējamo amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā - jautājums par to, ka tādai komisijai būtu pastāvīgi jādarbojas un jāpāriet no viena parlamenta uz otru. Droši vien tās “metastāzes” ir izvērsušās tik stipri, ka katram parlamentam dibināt jaunu komisiju, lai tās lietas risinātu, - tas vairs nav lietderīgi. Mēs komisijā nonācām līdz tādai atziņai. Domāju, pēc kāda laika komisija izvērtēs arī šo jautājumu un piedāvās parlamentam to izskatīt. Tas ir jautājums par kontrabandas lietu, un tas fakts liecina par jautājuma nopietnību.

Leons Bojārs, protams, jau runāja par attiecīgajiem jautājumiem, arī par to, ka 10 miljoni latu tiek tērēti mākslīgā Zemes pavadoņa veidošanai saistībā ar Aizsardzības ministriju. Es gribētu teikt, ka tas droši vien ir pārpratums. Aizsardzības ministrijai droši vien to 2% ir par daudz, nav kur to naudu likt, nav nekādi iespējams visus tos līdzekļus apgūt. Var jau, protams, ironizēt, ka tomēr tie mākslīgie Zemes pavadoņi kaut kādu labumu došot. Taču atcerēsimies vēsturi! Pirms dažiem gadiem daži mūsu parlamentārieši brauca uz Kanāriju salām pētīt kosmosa lietas, jo viņi uzskatīja, ka arī Latvijai vajadzētu paskatīties, kas ir tur - kosmosā. Ar ko beidzās to parlamentāriešu gaitas politikā? Visus šos gadus es nekur politikā vairs neesmu viņus redzējis.

Tā ka ir vietā katrs lēmums, katra lata izlietojuma izvērtējums.

Jums vārds!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam”. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 48, atturas - 17. Lēmuma projekts noraidīts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Imants Burvis, Aija Barča, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Pēteris Apinis, Tadeušs Ketlers, Anta Rugāte, Aivars Tiesnesis, Māris Vītols, Helmuts Čibulis un Anna Seile.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz 20.jūnijam pulksten 9.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie jāņabērni! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Pirms turpinām izskatīt sēdē iekļautos darba kārtības jautājumus, informēju, ka ir saņemti priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Desmit deputāti ierosina pārcelt darba kārtības 31.jautājumu - likumprojektu “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm” un izskatīt to kā pirmo piektajā sadaļā. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Nav. Tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Jevgenijas Stalidzānes atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Saeimas deputāta Aināra Šlesera atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Lilitas Bulinas apstiprināšanu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas ieteikumu - apstiprināt Lilitu Bulinu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja ministres ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Lilitas Bulinas apstiprināšanu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Leona Baumaņa apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tiesnesim Leonam Baumanim 7.jūlijā beidzas desmit gadu pilnvaru termiņš, līdz ar to Tieslietu ministrija ir sagatavojusi ieteikumu - apstiprināt minēto tiesnesi amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Juridiskā komisija izskatīja minētā ieteikuma atbalstīšanas iespējas un aizklātā balsojumā atbalstīja Leona Baumaņa apstiprināšanu tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Leona Baumaņa apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Artūra Freiberga apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija ir saņēmusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna ieteikumu - apstiprināt amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma Augstākās tiesas tiesnesi Artūru Freibergu. Minētajam tiesnesim šāgada septembrī beidzas desmit gadu pilnvaru termiņš, un Juridiskā komisija vienprātīgi aizklātā balsojumā atbalstīja Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Artūru Freibergu par Augstākās tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Mārītes Veseles apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Saldus rajona tiesnese Mārīte Vesele maina dzīvesvietu. Līdz ar to viņa ir izteikusi vēlēšanos turpināt darbu Ogres rajona tiesā. Šādu iesniegumu ieteikuma formā ir atbalstījusi tieslietu ministre I.Labucka. Arī Juridiskā komisija vienprātīgi to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Mārītes Veseles apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi”! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Čarlija Šmita apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tiesnesis Čarlijs Šmits tika ievēlēts amatā jau Augstākās padomes darbības laikā. Tātad viņš ir Siguldas tiesas tiesnesis, un Tieslietu ministrija ir izskatījusi un atbalstījusi priekšlikumu par Čarlija Šmita apstiprināšanu Rīgas apgabaltiesas tiesneša amatā, vienlaikus atbrīvojot viņu no Siguldas tiesas tiesneša amata.

Juridiskā komisija vienprātīgi aizklātā balsojumā atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Čarlija Šmita apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Dainas Baltās apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tiesnese Daina Baltā strādā Jelgavas tiesā. Viņa ir nokārtojusi LR Tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas eksāmenu un saņēmusi Tieslietu ministrijas un kolēģijas atbalstu apstiprināšanai Zemgales apgabaltiesas tiesneša amatā, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas tiesas tiesneša amata.

Juridiskā komisija aizklātā balsojumā arī šo priekšlikumu ir vienprātīgi atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Dainas Baltās apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Brigitas Būmeisteres apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Arī šajā gadījumā rajona tiesas tiesnese tiek virzīta uz apgabaltiesu. Runa ir par Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi Brigitu Būmeisteri. Juridiskā komisija atbalstīja tieslietu ministres I.Labuckas priekšlikumu - apstiprināt Brigitu Būmeisteri par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Brigitas Būmeisteres apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Jolantas Vagules atbrīvošanu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tātad šis lēmuma projekts ir sagatavots, pamatojoties uz Rīgas rajona tiesas tiesneses Jolantas Vagules iesniegumu, taču aicinu Juridiskās komisijas priekšsēdētāju vērst uzmanību acīmredzot uz vienu neprecizitāti lēmuma projektā, jo runa ir par 7.jūliju, nevis 7.jūniju. Runa ir par 7.jūliju! Tātad lūdzu to precizēt.

Juridiskā komisija atbalstīja tieši šādu lēmuma projektu - ar šāgada 7.jūliju atbrīvot Jolantu Vaguli no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jolantas Vagules atbrīvošanu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata”! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums - Pieprasījumu komisijas atzinums “Par Saeimas deputātu Pētera Salkazanova, Imanta Burvja, Egila Baldzēna, Jāņa Čevera, Helēnas Soldatjonokas, Leona Bojāra, Aijas Barčas, Gunāra Freimaņa, Arņa Kalniņa un Osvalda Zvejsalnieka pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par Administratīvi teritoriālās reformas likuma 16.panta prasību ievērošanu””.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Geige.

I.Geige (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja Saeimas deputātu Pētera Salkazanova, Imanta Burvja, Egila Baldzēna, Jāņa Čevera, Helēnas Soldatjonokas, Leona Bojāra, Aijas Barčas, Gunāra Freimaņa, Arņa Kalniņa un Osvalda Zvejsalnieka pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par Administratīvi teritoriālās reformas likuma 16.panta prasību ievērošanu”. Deputāti savā sēdē atzina, ka pieprasījums ir noraidāms, un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 126.panta piekto daļu ierosina pieprasījumu pārveidot par jautājumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Labrīt, augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Deputātu grupa, kas parakstīja šo pieprasījumu, pamatā vadījās pēc tā, ka Satversmes 101.pantā mēs esam izdarījuši grozījumus par tieši vēlētām reģionālajām pašvaldībām, tātad par tieši vēlētām pašvaldībām, un tādējādi rajona pašvaldības, reģionālās pašvaldības, raugoties no juridiskā viedokļa, šodien ir nonākušas ļoti sarežģītā situācijā, jo to izveidošanas principus nosaka likuma “Par pašvaldībām” 3.pants, kas nosaka, ka reģionālās pašvaldības nav tieši vēlētas, tātad šīs pašreizējās rajonu pašvaldības nav tieši vēlētas.

Nenoliedzami, no Saeimas sēdes tribīnes jau vairākkārt ir runāts par šo jautājumu, ir bijuši dažādi balsojumi, bet rezultātā pēc šiem balsojumiem nekas nav mainījies, tāpēc ir pilnīgi skaidrs, ka var pienākt tāds brīdis, ka kāds griežas Satversmes tiesā, un tad šī institūcija no likuma “Par pašvaldībām” 3.panta tiek izslēgta ārā. Tāpēc jau iepriekšējā Saeimā tika pieņemts Administratīvi teritoriālās reformas likums, un šis likums uzliek Ministru kabinetam par pienākumu iesniegt apspriešanai pašvaldībās jaunus likumprojektus. Viens šāds likumprojekts ir par reģionālajām pašvaldībām, bet otrs likumprojekts ir par reģionālajām valsts pārvaldēm. Pieejot tīri formāli šim jautājumam, var sacīt, ka likums par reģionālajām pašvaldībām, kad īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās bija Jānis Bunkšs, tik tiešām parādās, tika veikti saskaņošanas pasākumi ar visām ministrijām, lai definētu reģionālo pašvaldību funkcijas. Runājot tieši par funkcijām, vienošanās starp ministrijām tika panākta, un nu šis likums tīri formāli it kā ir. Tajā pašā laikā jāsaka, ka Ministru kabinets šo likumu ar savu lēmumu nav nodevis apspriešanai pašvaldībās tā, kā to nosaka Administratīvi teritoriālās reformas likuma 16.pants.

Attiecībā uz otru likumu par reģionālo valsts pārvaldi, kā to nosaka Administratīvi teritoriālās reformas likuma 16.pants, ir veikts zināms darbs ministrijā, bet tajā pašā laikā jāsaka, ka pagaidām nav pat šā likuma projekta. Ministrijas iekšienē nav tapis šāds likumprojekts. Nenoliedzami, Ministru kabinetā vairākkārt skatot šo jautājumu gan 1999.gadā, gan 2000.gadā, gan arī vēlāk, ir tapuši divi ļoti pretrunīgi lēmumi. Vienā brīdī ir parādījies pozitīvs lēmums par 5-9 reģionālo pašvaldību izveidošanu, bet jau otrā brīdī parādās lēmums, ka reģionālās pašvaldības nav jāveido. Ministrijām tiek doti dažāda veida uzdevumi, taču tajā pašā laikā reāli tas darbs, ko iepriekšējā Saeima ir vēlējusies panākt, pieņemot Administratīvi teritoriālās reformas likumu attiecībā uz reģionālajām pašvaldībām un reģionālajām valsts pārvaldēm nav pavirzījies uz priekšu. Tāpēc pašreizējie Satversmes likuma 101.panta grozījumi ir radījuši problēmas, un to cēlonis pēc būtības ir Ministru kabineta bezdarbība veselu četru gadu laikā.

Nenoliedzami, ir jābūt risinājumam! Arī šodien sēdes darba kārtībā ir “Latvijas ceļa” priekšlikums - nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai šo problēmu apspriešanai, taču vasaras brīvlaikā, protams, nekāda būtiska šā jautājuma apspriešana Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nevar būt. Tas pats sakāms arī par lēmuma pieņemšanu attiecībā uz grozījumiem likumos - Satversmē, likumā “Par pašvaldībām”, Administratīvi teritoriālās reformas likumā vai kādos citos likumos. Reāli tas nevar notikt, jo parlamentā vasaras periodā varētu būt tikai ārkārtas sēdes. Turpretī Satversmes tiesa turpina savu darbu.

Tādēļ lūdzu atbalstīt šo pieprasījumu!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu grupas pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par Administratīvi teritoriālās reformas likuma 16.panta prasību ievērošanu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 23, atturas - 31. Pieprasījums ir noraidīts.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts “Par valsts meža zemes gabalu nodošanu Jelgavas rajona Ozolnieku pagasta pašvaldības īpašumā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 4683. Saeimas Prezidijam tika iesniegts atbildīgās komisijas lēmums par meža zemes gabalu nodošanu Jelgavas rajona Ozolnieku pagasta pašvaldībai. Atbildīgā komisija tika saņēmusi visus vajadzīgos dokumentus, tā izskatīja šo jautājumu, un komisijai nav iebildumu pret meža zemes gabalu nodošanu no valsts īpašuma pašvaldības īpašumā.

Aicinu atbalstīt komisijas lēmumu jau kā Saeimas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par valsts meža zemes gabalu nodošanu Jelgavas rajona Ozolnieku pagasta pašvaldības īpašumā”. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 11. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par iedzīvotāju ārstniecības nodrošinājumu valstī”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Saeimas Prezidija priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs ļoti uzmanīgi ieskatīties dokumentā nr.4301 un tabulā dokumentā nr.4732.

Godātie kolēģi! Šodien mans uzdevums ir ziņot, ka Sociālo un darba lietu komisija ļoti rūpīgi un uzmanīgi izskatīja šā Saeimas lēmuma projekta tekstu pirmajam lasījumam. Mēs piecu dienu laikā kopš nodošanas komisijai apkopojām tos priekšlikumus, kuri tika iesniegti saskaņā ar Saeimas kārtības rulli.

Godātie kolēģi! Vakar mēs visi šeit, Saeimas sēžu zālē, klausījāmies Ministru kabineta pārstāvja Anatolija Gorbunova kunga ziņojumu, kurā viņš ļoti pārliecinoši informēja mūs, ka pašreiz viens no prioritārajiem jautājumiem valdībā ir iedzīvotāju veselības jautājums, diemžēl, pirms nācu jūsu priekšā, es uzmanīgi izlasīju valdības deklarāciju un tur neko tādu gan atrast nevarēju. Līdz ar to man ir grūti pateikt, vai Anatolijs Gorbunova kungs mūs vakardien centās nedaudz maldināt un rādīt šīs lietas labākā gaismā, nekā tās šodien ir, vai arī tā bija viņa kā cilvēka - Anatolija Gorbunova - dziļa pārliecība, ka tā tam vajadzētu būt. Es pieļauju, ka tas bija otrais variants.

Taču tagad palūkojieties valdības deklarācijā. Man šodien ir tā iespēja un pienākums atgādināt jums šīs deklarācijas 10.3.punktu - “Veselības aprūpe”. Tur gan ir minēta vēl viena cita lieta, kuru mēs vēl līdz šim brīdim šo divu gadu laikā neesam sagaidījuši Saeimā. Un tas ir likumprojekts, attiecībā uz kuru mūsu valdība solīja Eiropai, ka tāds likums Latvijā tiks pieņemts. Runa ir par likumu “Veselības aprūpes organizācijas likums”, kas vistiešākajā kārtā ir saistīts arī ar mūsu šodienas darba kārtības jautājumu.

Kolēģi! Es jūs aicinu šodien ļoti nopietni apdomāt un rast iespēju atbalstīt pirmajā lasījumā šo Saeimas lēmuma projektu par iedzīvotāju ārstniecības nodrošinājumu valstī galvenokārt tādēļ, ka Latvijā šodien notiek mediķu streiks. Manuprāt, tas ir ļoti nopietns simptoms, kas liecina par to, ka visiem mums kopīgiem spēkiem ir nepieciešams par šo problēmu domāt.

Pagājušajā reizē es pat strikti vērsos pret to, ka Labklājības ministrijā nav kārtības ierēdņu jautājumā, bet, lūk, pēdējās dienās - un tas notika šonedēļ - Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika runāts par kādu ļoti nopietnu veselības problēmu - par to, ka ļoti daudziem bērniem un jaunajām māmiņām organismā ir pārāk liels joda deficīts, un līdz ar to 30% mūsu bērnu - pirmklasnieku nav spējīgi sākt mācības skolā pēc vispārējās programmas. Tātad viņiem ir veselības traucējumi, un šajā gadījumā tie skar intelektu.

Tad, lūk, Labklājības ministrijas darbinieki dažu stundu laikā bija spējīgi izteikt savas domas rakstveidā un piedāvāt grozījumu likumprojekta tekstā. Tas nozīmē, ka darbaspēks ir, arī zināšanas ir, tikai vajadzīga, manuprāt, laba griba.

Es aicinu kolēģus no pozīcijas partijām šodien atbalstīt pirmajā lasījumā lēmuma projektu “Par iedzīvotāju ārstniecības nodrošinājumu valstī”, jo uzskatu, ka gadījumā, ja jūs rastu iespēju to atbalstīt - un es esmu tiesīga šodien jums to prasīt kā deputāte un komisijas priekšsēdētāja - , mēs nopietni varētu sākt runāt par tiem priekšlikumiem, kuri ir iesniegti par šo lēmuma projektu, un tad runa būtu jau ļoti konstruktīva.

Es aicinu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Helēna Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Viens no svarīgākajiem aspektiem, kas skar veselības aprūpes sakārtošanu mūsu valstī, ir mātes un bērna veselības aprūpe.

Mātes un bērna veselības uzlabošana ir viens no svarīgākajiem posmiem mūsu sabiedrības veselības uzlabošanas kopējā stratēģijā. Šo sabiedrības veselības aprūpes daļu veido reproduktīvās veselības aprūpe, perinatālā aprūpe un bērna veselības aprūpe.

Labklājības ministrija ir izstrādājusi mātes un bērna veselības aprūpes stratēģiju Latvijā, kuras galvenie uzdevumi ir periodā no 2002. līdz 2007.gadam nodrošināt dzimstības pieaugumu vidēji par 5% gadā, mirstības samazināšanos līdz vidējam līmenim Eiropā, iedzimto patoloģiju skaita un bērnu saslimstības samazināšanos, nodrošināt iespējas ikvienam sabiedrības loceklim iegūt zināšanas un saņemt sabiedrības atbalstu, rūpējoties par savu un sava bērna veselību un labklājību, paaugstināt reproduktīvās veselības aprūpes kvalitāti, panākt bērnu pilnvērtīgu fizisko un psihoemocionālo attīstību, veikt izglītojošo darbu iedzīvotāju vidū, sākot jau ar bērniem pirmsskolas un skolas vecumā.

Patiesi skaisti vārdi un cēli mērķi! Atliktu tikai priecāties par to, cik ļoti mūsu valsts ir norūpējusies par savu nākotni, ja vien nekļūtu tik skumji, redzot, ka veselības aprūpei paredzēto līdzekļu no iekšzemes kopprodukta procentuāli ir uz pusi mazāk nekā citās Eiropas valstīs, un arī šie paši līdzekļi tiek sadalīti “necaurspīdīgi” un birokrātiski bezatbildīgi.

Skumji ir redzēt, ka ne māte, ne bērns nevar būt drošs par to, ka saņems savam veselības stāvoklim atbilstošu ārstēšanu un citus pakalpojumus, nemaz nerunājot par pilnvērtīgu informāciju. Mums visiem ir zināms, ka demogrāfiskie rādītāji Latvijā jau desmit gadus ir vieni no visnelabvēlīgākajiem Eiropā. Dati liecina arī par to, ka pieaug saslimstība un mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem. Savukārt augstais seksuālo un transmisīvo slimību līmenis negatīvi ietekmē reproduktīvo veselību. Tās ir vienas no galvenajām neauglības izraisītājām.

Problēmas saasina arī Latvijas ģimeņu zemie ienākumi, kas ietekmē veselības aprūpes pieejamību, medikamentu iegādi, nepieciešamos brīvprātīgos veselības apdrošināšanas maksājumus. To rašanos veicina nepietiekamais izglītības līmenis jautājumos, kuri skar sievietes un bērna, kā arī visas ģimenes veselību.

Nepietiekama uzmanība valstī tiek pievērsta arī tādām samilzušām problēmām kā alkoholisms, toksikomānija, narkomānija. Statistika šīs degradējošās saslimstības un atkarības raksturo ļoti virspusēji, tāpēc ticamības pakāpe ir ļoti zema.

Valstī nav arī vienotas statistikas par sieviešu un vīriešu neauglību. Nepietiekamā līmenī ir perinatālā veselības aprūpe, profilaktisko, diagnostisko un ārstniecisko pasākumu kopums grūtniecēm, dzemdētājām, nedēļniecēm, kā arī jaundzimušajiem līdz 7.dzīves dienai. Jāveido vienota perinatālo rādītāju datu bāze, kas ļautu definēt riska indikatorus un prognozēt situāciju nākotnē.

Viens no minēto problēmu risinājuma variantiem mātes un bērna veselības aprūpes stratēģijā ir tāds, ka ir jāievieš Valsts medicīniskās ģenētikas centra izstrādātie projekti agrīnai augļa patoloģiju un pārmantoto slimību diagnosticēšanai, nodrošinot populācijas ģenētisko procesu kontroli un vadīšanu.

Diemžēl valsts nav atradusi līdzekļus šā svarīgā projekta realizācijai. Vēl vairāk! Sākot no 2002.gada, Valsts medicīniskās ģenētikas centram, pamatojoties uz veselības aprūpes reformu, Labklājības ministrija vairs nepiešķir centralizēto finansējumu. Tātad ir apdraudēta šā centra pastāvēšana vispār, kā arī svarīgu izmeklējumu veikšana, jo tagad viss būs atkarīgs no ģimenes ārsta profesionalitātes un godaprāta.

Tādā pašā situācijā valstī ir arī vairāki citi augsti profesionāli veselības aprūpes centri, piemēram, Bērnu kardioloģijas centrs, Bērnu surdoloģijas centrs, Hemofilijas centrs un citi.

Valstī nepietiek līdzekļu, lai uzturētu Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, kurā strādā augstas klases speciālisti.

Tāpat vāji attīstīta ir arī bērnu medicīniskās un sociālās rehabilitācijas sistēma. Tikai 45% jaundzimušo nav novērotas novirzes no normālā veselības līmeņa. Daudzām jaunajām mātēm trūkst piena, tāpēc ir jāpēta un jānovērš arī šī anomālija, jo tikai 27,5% bērnu līdz viena gada vecumam saņem barošanu ar krūti. 40% bērnu ļoti bieži slimo ar saaukstēšanās slimībām, daudziem ir skolioze, slikta redze vai vājdzirdība.

Vai savu uzdevumu augstumos ir Ģimenes veselības centrs? Vai valstij pietiek ar vienu šādu centru? Vai veselības mācība būtu jāievieš kā obligāts mācību priekšmets? Ja atbilde ir pozitīva, tad cik ilgi tā būtu jāmāca? Šie un daudzi citi jautājumi paliek neatbildēti.

Taču laiks rit uz priekšu, un problēmas aug augumā. Varu secināt vien to, ka veselības aprūpei katastrofāli trūkst finansējuma, un mēs jūtam šīs problēmas ik uz soļa. Slimnīcās veidojas rindas, jo slimokases nevar apmaksāt ārstēšanās izdevumus. Valsts apmaksāto medikamentu izrakstīšana ir ierobežota, arī kompensējamo zāļu saraksta kvalitāte ir apšaubāma. Nav vienotas sistēmas, kā katram pacientam sastādīt ārstēšanās un rehabilitācijas plānu. Ne visi bērni ir pakļauti imunizācijas sistēmai. Ārstiem fiziski nav laika nodarboties ar ģimenes izglītošanu, tātad arī ar veselības profilakses darbu.

Mūsu, LSDSP, Saeimas frakcija pamatoti ir satraukta par veselības aprūpes sistēmas stāvokli valstī. Visus četrus gadus Sociālo un darba lietu komisijā, Sabiedrības veselības apakškomisijā un Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā mēs esam uzdevuši jautājumus valdošo partiju valdības pārstāvjiem, gatavojuši priekšlikumus grozījumiem likumdošanā un visbeidzot tikām ierosinājuši Saeimas ārkārtas sēdi, lai novērstu nelikumības un atrisinātu samilzušās problēmas. Diemžēl ne vienmēr rezultāts bija veiksmīgs, jo valdošā koalīcija daudzas reizes netika atbalstījusi mūsu iniciatīvu. Zinām, ka Labklājības ministrijā būtu jānomaina ne tikai ministrs, bet arī ierēdņi, jāpārveido viss līdzekļu sadales un izlietošanas kontroles mehānisms.

Gribētos sagaidīt aktīvāku atbalstu arī no arodbiedrībām, profesionālajām asociācijām, no sabiedrības kopumā.

Domāsim kopā par mūsu nākotni un būsim veseli!

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu izteikt vienu pārdomu no finansu viedokļa. Runa ir par naudu, kas tiek iztērēta ārstniecisko zāļu iegādei, tātad par to naudu, kas tiek paņemta no mājsaimniecības budžeta, kā arī par to naudu, ko valsts tērē kompensējamām ārstnieciskajām zālēm. Ja esam tikuši līdz šim otrajam etapam, tad Ministru kabinetam būtu jāizstrādā pasākumu plāns šajos minētajos jautājumos.

Protams, mēs visi to redzam, ka veselības uzlabošanai zāļu tirgū un aptiekās tiek piedāvātas arvien labākas un efektīvākas zāles. Taču vienlaikus pieaug finansu līdzekļu patēriņš, kas tiek izlietots šo zāļu iegādei. Latvijas zāļu tirgus dati liecina, ka 1996.gadā Latvijā zāles tika realizētas par 50 miljoniem latu, bet 2000.gadā jau par 103 miljoniem latu, tātad palielinājums ir vairāk nekā divkārt.

Kā šis pieaugums noticis? Cik lielā mērā tas noticis uz zāļu realizācijas fiziskā apjoma palielinājuma rēķina un cik lielā mērā uz zāļu cenu paaugstināšanas rēķina? Mēs Centrālajā statistikas pārvaldē ieguvām tādu informāciju, ka medikamentu cenas 2002.gada sākumā (salīdzinot ar 1995.gadu) ir pieaugušas par 137%, tas ir, gandrīz divarpus reizes. Bez tam reizēm lētākās zāles tiek izstumtas no aprites un aizstātas ar dārgākām zālēm. Netieši par to liecina arī fakts, ka ar katru gadu palielinās vidējā recepšu cena, it īpaši valsts kompensējamo zāļu sistēmā. Tas tad arī pierāda medikamentu sadārdzināšanos.

Šajā sakarā es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, kā varētu ietekmēt šo procesu un mudināt aptiekas un zāļu lieltirgotavas stabilizēt zāļu cenas, nepieļaujot zāļu cenu kāpumu. Pie tam Farmācijas likuma 5.pants paredz, ka Ministru kabinets nosaka zāļu un farmaceitisko produktu cenu veidošanas principus. Kā tie darbojas praksē un vai Zāļu cenu aģentūra šo ierakstīto normu izmanto pilnīgi, veidojot kompensējamo zāļu sarakstu, - tas, es domāju, vēl ir ļoti pārdomājams jautājums.

Manas uzstāšanās galvenā jēga šodien ir tāda, ka es gribu pievērst jūsu uzmanību vienam netiešam risinājumam, kas kaut kādā mērā varētu palīdzēt veidot mums veselīgāku jauno paaudzi un arī ieekonomētu veselībai novirzāmos līdzekļus.

Ir pierādīts - un arī paši mediķi tā informē -, ka tikai 20% no cilvēka veselības nosaka veselības aprūpes sistēma, bet atlikušos 80% - dzīvesveids un apkārtējā vide: uzturs, dzīves apstākļi, fiziskā aktivitāte. Tātad ir jautājums par pārtikas kvalitāti, jo, lietojot kvalitatīvus un dabiskākus produktus, tiktu ierobežota iedzīvotāju saslimstība.

Un šajā ziņā es gribētu jūsu uzmanību pievērst kādam piemēram no Igaunijas prakses. Tur kopš pagājušā gada 1.janvāra skolām tika piešķirts tā saucamais skolas piena atbalsts. Skolas piena subsīdijas maksāšanas galvenais mērķis Igaunijā ir atbalstīt piena un piena produkcijas lietošanu bērnu uzturā. Bez tam netieši tiek veicināta arī Igaunijas piena ražotāju attīstība. Skolas piena subsīdija tiek piešķirta pašvaldībām, bet šā pabalsta saņemšanai skolai ir jāpiesakās vietējā pašvaldībā. Pašlaik Igaunijā skolas piena atbalstu saņem skolēni līdz 3.klasei, bet turpmāk ir paredzēta tā paildzināšana līdz 4.klasei. Igaunijas Sociālā ministrija (pie mums tā būtu Labklājības ministrija) ir noteikusi tos piena produktus, kuri var tikt piedāvāti bērniem. Pagājušajā gadā piena šādu skolas piena atbalstu Igaunijā ir saņēmuši 140 tūkstoši skolēnu, un arī šajā gadā šādam atbalstam nelielajā Igaunijā ir paredzēti 509 tūkstoši latu. Skolas piena pabalsta subsīdija ir noteikta Igaunijas parlamentā pieņemtajā lauku attīstības un lauksaimniecības tirgus regulēšanas aktā. Tas ir viens piemērs, kā kaimiņi praktiski realizē šo jautājumu. Tātad runa ir par to, vai tērēsim naudu zālēm, arī kompensējamām zālēm, vai arī uzlabosim jaunās paaudzes veselību ar mērķtiecīgām valsts programmām - ar veselīgāku pārtiku.

Arī bagātajā Amerikā, kā mēs zinām, realizē programmu “Skolas piens”. Tā visa rezultātā palielinās arī pašu piena ražotāju produkcijas noiets, samazinās imports. Šādas mērķprogrammas, kas ietekmē medikamentu apgrozību, varbūt arī nepatīk zāļu lieltirgotājiem.

Gribu uzsvērt vēl to, ka te notiek naudas pārlikšana no ārstniecisko zāļu iepirkšanas uz veselīgu uzturu, kas var ietekmēt saslimstības samazināšanos. Tātad veselīgu jauno paaudzi var veidot ar mazākām izmaksām no mājsaimniecības budžeta un arī no valsts budžeta. Šāda principiāla nostāja, es domāju, būtu vēlama tad, kad Ministru kabinets, pamatojoties uz šodien, cerams, pieņemto pozitīvo lēmumu, sāks veidot pasākumu plānu arī šajā ārstniecisko zāļu izplatīšanas un cenu stratēģijas laukā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par iedzīvotāju ārstniecības nodrošinājumu valstī” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā lēmuma projekts ir pieņemts.

Sociālo un darba lietu komisija ierosina šo lēmuma projektu uzreiz izskatīt arī otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir! Ir!”) Ir iebildumi. Tā kā deputāti ceļ iebildumus, tad, lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Barča. Vai es varu, godātie kolēģi un cienījamais prezidij, izvēlēties citu ceļu un noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu šodien līdz pulksten 12.30.?

Sēdes vadītājs. Šodien līdz pulksten 12.30. … Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 5, atturas - 51. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Lūdzu, sakiet citu priekšlikumu par iesniegšanas termiņu!

A.Barča. Jā, kolēģi! Man tiešām ir patiess prieks, ka jūs esat gatavi ļoti nopietni un radoši strādāt, tādēļ nākamais mans priekšlikums ir 26.jūnijs, jo mums vēl ir iespēja vasarā tikties ārkārtas sēdē, ja jums ir tāda vēlēšanās.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. 26.jūnijs. Paldies.

A.Barča. Paldies. Līdz 26.jūnijam gaidām jūsu radošos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4551. Izskatījusi valdības piedāvāto likumprojektu “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm”, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalstīja un lūdz to izskatīt kā steidzamu. Kā paskaidroja Zemkopības ministrijas pārstāvji, šis dokuments jau ir parakstīts, tā ka arī priekšlikumi par to vairs nebūtu iesniedzami, nebūtu teksts vairs grozāms.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 9. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 4. Pirmajā lasījumā pieņemts.

V.Balodis. Godātie deputāti! Ļoti lūdzu atbalstīt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Dzīvesvietas deklarēšanas likums”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi dokumentu nr.4658 - likumprojektu “Dzīvesvietas deklarēšanas likums” trešajam lasījumam.

1.priekšlikumu, ko iesniedzis Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Kiršteins, komisija ir atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. 2.priekšlikums, kuru piedāvājis deputāts Bunkšs un par kuru tika diskutēts komisijā. Jāsaka tā: vairāki eksperti - speciālisti tieši bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, kuri piedalījās šajā komisijas sēdē, norādīja uz to, ka komisijas piedāvātā 3.panta pašreizējā redakcija nonāk, varētu teikt, divdomīgā situācijā attiecībā uz tām normām, kuras ir iekļautas citos likumos, kas regulē bērnu tiesības. Tātad, uzklausījusi šo ekspertu viedokli un arī deputāta Bunkša viedokli, komisija tomēr ar balsu vairākumu nolēma šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Bunkšs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 5.priekšlikumā atbildīgā komisija ir piedāvājusi savu redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. Tāpat arī 8. un 9.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. 10. ir atbildīgās komisijas piedāvājums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija ir sagatavojusi 11. un 12.priekšlikumu, kas ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputātu piekrīt. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja 13.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. Arī 14. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Kiršteina priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 15. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Kiršteina priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Bunkšs. 16. un 17.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikumi. Lūdzu tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

J.Bunkšs. Arī 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 19. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Kiršteina priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija 20.priekšlikumā piedāvā savu redakciju. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Dzīvesvietas deklarēšanas likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4666 - likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”.

Izskatīsim trešajam lasījumam sagatavoto redakciju.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzmanīgi iepazinās ar visiem iesniegtajiem priekšlikumiem un pieņēma šādu lēmumu.

Pirmais ir Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iestrādājot to atbildīgās komisijas 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Tālāk komisija ir noraidījusi virkni deputāta Požarnova kunga priekšlikumu, uzskatot, ka iesniegtie priekšlikumi pēc būtības ir konceptuāli, tāpēc vairs nav izskatāmi, sagatavojot likumprojektu trešajam, galīgajam, lasījumam. Ņemot vērā to, ka sākotnēji priekšlikumi tika saņemti tikai un vienīgi no Aizsardzības ministrijas, komisija uzskatīja, ka Požarnova kunga iesniegtie priekšlikumi varētu tikt izskatīti vēlāk, izdiskutējot konceptuāli šos priekšlikumus.

Līdz ar to komisija nav atbalstījusi 3., 4., 5., 6. un 7. - deputāta Požarnova priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 3.priekšlikumu.

Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij, godātie kolēģi! 3.priekšlikums ir tehniskas dabas priekšlikums. Īstenībā ir pilnīgi vienalga, tieši kurš ievieto laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” šo paziņojumu, ka tiek izsludināts konkurss iestādes vadītāja amatam. Taču šie priekšlikumi tiek skatīti kontekstā ar pārējiem, un tamdēļ es sagatavoju šādu priekšlikumu.

3., 4. un 5.priekšlikums attiecas uz to, ka visus jautājumus par iestādes vadītāja, varētu teikt, valsts sekretāra, iecelšanu vai atbrīvošanu lemj nevis Valsts civildienesta pārvalde, bet gan ministrs. Es uzskatu, ka Valsts civildienesta pārvalde nodarbojas nevis ar kadru kalvi, ar to, lai paaugstinātu ierēdņu atbildību, bet - tieši otrādi - “piesedz” ierēdņu bezdarbību un beatbildību.

Manā praksē, strādājot labklājības ministra amatā, bija konkrēts piemērs. Veselības departamenta direktore bija pārkāpusi Korupcijas novēršanas likumu, jo vienlaicīgi savienoja departamenta direktores amatu Labklājības ministrijā un valdes locekļa amatu Rīgas novada slimokasē, par ko nebija informējusi ministriju. Tajā brīdī, kad es uzdevu, lai valsts sekretāre atrisina šo jautājumu un, kā likums to nosaka, mēneša laikā ierosina dienesta izmeklēšanu šajā disciplinārlietā, tas netika izdarīts. Tad, kad šis jautājums pēc tam tika nosūtīts uz Valsts civildienesta pārvaldi, tad šī pārvalde, nepareizi traktējot likumu, paziņoja, ka ir iestājies noilguma termiņš, lai gan likums skaidri un gaiši nosaka, ka disciplinārlietu var ierosināt arī par gadu vecu pārkāpumu.

Tā ka jebkurā gadījumā esošajā redakcijā netiek runāts par to, lai ierēdņiem paaugstinātu atbildību, bet - tieši otrādi - lai Valsts civildienesta pārvalde varētu “nogludināt” ierēdņu neizdarības - tātad strādāt pēc principa: “Vārna vārnai acī neknābj.”

Un tamdēļ ir tapuši šie te trīs priekšlikumi. Tātad 3., 4. un 5.priekšlikums attiecas tieši uz to, lai paaugstinātu ministra iespējas risināt kadru jautājumus un noņemtu šo jautājumu Valsts civildienesta pārvaldei.

Lūdzu šos priekšlikumus atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi deputāti! Vēlreiz atkārtoju, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā mēs diskutējām tieši par tiem jautājumiem, uz kuriem norādīja arī Požarnova kungs. Taču, ņemot vērā to, ka salīdzinoši daudz pretenziju tika izvirzīts tieši pret Valsts civildienesta pārvaldi un ka mums komisijā nebija iespējams uzklausīt šīs pārvaldes ekspertus saistībā ar šiem pārmetumiem, kuri izskanēja no deputāta Požarnova kunga puses, komisija pieņēma lēmumu neatbalstīt iesniegtos priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” izskatīšanai trešajā, galīgajā, lasījumā.

Es aicinu komisijas vārdā neatbalstīt šos iesniegtos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Požarnova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 7, atturas - 51. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

G.Dambergs. 5. - Požarnova kunga priekšlikums - arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vispirms mums ir jāizskata 4.priekšlikums.

G.Dambergs. 4.priekšlikums, es atvainojos!

4. - Požarnova kunga priekšlikums - nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Požarnova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 3, atturas - 61. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

G.Dambergs. Komisija noraidīja arī 5. - Požarnova kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Mani izteikumi attieksies uz to, kādā veidā vispār tiek pausta komisijas attieksme pret izskatāmo jautājumu. Ir ļoti jauki to klausīties: “Redzat, tur nebija neviena no Valsts civildienesta pārvaldes, mums nebija iespējas apspriesties, un tāpēc mēs nolēmām priekšlikumu noraidīt!” Es gan domāju, ka tādā gadījumā vajadzēja pagaidīt, kamēr kāds ierodas, un tad izskatīt šo priekšlikumu. Es uzskatu, ka šāda attieksme, kāda ir bijusi gan pret iepriekšējiem priekšlikumiem, gan arī pret šo priekšlikumu, ir galīgi nenopietna, tā parāda, ka likums tiks pieņemts ar nepilnībām un ka pie šīm lietām vajadzēs atgriezties. Tā ka šinī gadījumā ir jāpauž tāda pamatnostādne: tā nevar strādāt ar tik nopietnu likumprojektu! Nevar to darīt tādā veidā (vismaz tā es sapratu no tā skaidrojuma): “Lūk, mums nebija iespējas to izskatīt, un tāpēc mēs vienkārši nolēmām to noraidīt!”

Es šinī gadījumā uzskatu, ka tā ir vienkārši nenopietna strādāšana!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Īsumā pastāstīšu par situācijas būtību.

Andreja Požarnova priekšlikumi ir ļoti būtiski, tādi, kas ārkārtīgi ietekmē valsts sekretāra statusu un attiecīgās ministrijas pārraudzībā esošo civildienesta iestāžu vadītāju statusu. Proti, pieņemdami Andreja Požarnova priekšlikumu, mēs dotu politiskām amatpersonām - ministriem - tiesības, ļoti plašas tiesības, iecelt amatā un atcelt no amata civildienesta iestāžu vadītājus. Pašreiz šādas tiesības saskaņā ar spēkā esošo likumu ir dotas Valsts civildienesta pārvaldei, kura to dara, vadoties no konkursa rezultātiem. Turklāt te ir tāda diskutabla norma, ka, ministram zaudējot savu amatu, automātiski zaudē amatu arī valsts sekretārs un visi attiecīgās ministrijas pārraudzībā esošo civildienesta iestāžu vadītāji. Mēs komisijā ļoti plaši par to diskutējām, taču nevis kontekstā ar to situāciju, kura varbūt ir Labklājības ministrijā un kura ir saistīta ar tiem gadījumiem, ko minēja Požarnova kungs, bet diskutējām pēc būtības. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka šo ideju, ko Požarnova kungs iekļāvis savos priekšlikumos, varētu attiecināt uz valsts sekretāriem. Tiešām vajadzētu dot ministram lielāku varu, lielāku iespēju tos ietekmēt. Mūsu komisijā to atbalstīja arī eksperts Egils Levits, kurš rūpīgi izvērtēja Andreja Požarnova priekšlikumus. Taču attiecībā uz visu civildienesta iestāžu vadītājiem - ka, aizejot no amata ministram vai atkāpjoties valdībai, automātiski zaudē savu amatu visu attiecīgo civildienesta iestāžu vadītāji - tas, kolēģi, ir ļoti būtisks priekšlikums! Un turklāt tas nav saistībā ar to situāciju Labklājības ministrijā. Manuprāt, tā situācija tiešām nebija normāla, un es šajā ziņā pievienojos Andreja Požarnova viedoklim. Taču priekšlikumi ir ārkārtīgi radikāli.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienītie deputāti! Es gribētu attiecībā uz šiem priekšlikumiem nolasīt no Egila Levita atzinuma vienu ļoti nelielu citātu: “Tas ir ļoti būtisks priekšlikums, ar to faktiski tiek jau daļēji ieviests politiskā ierēdņa institūts. Par to pēdējos gados daudz ir diskutēts. Principā parlamentārās demokrātijas sistēmā tas ir nepieciešams starpposms starp ministru un regulāro ierēdniecību.”

Protams, par šo jautājumu ir nopietni jādiskutē, un šis jautājums jārisina ar atsevišķu likumu. Kādēļ nepieciešams šis atsevišķais starpposms? Tādēļ, ka, lai gan ierēdniecības pienākums ir saņemt politisko lēmumu un izpildīt to, nodrošināt tā realizāciju, īstenībā ir otrādi: ja notiek kaut kādas diskusijas par kaut kādiem tehniskiem grozījumiem, par tādiem noteikumiem, kas neko īpaši neietekmē, tādā gadījumā ir viss tā, kā vajag, bet, kad tiek pieņemts politisks lēmums sakārtot finansu plūsmu vai sakārtot kaut ko tādu, kas ietekmē padoto ierēdņu ekonomiskās intereses, tad sākas karš.

To es pieredzēju attiecībā uz Rīgas novada slimokasi. Rīgas novada slimokase bija izstrādājusi vairākas “ķēdes”, kādā veidā atmazgāt naudu. Pirmā “ķēde”: tika pieņemts lēmums, ka visu uzņēmumu kontiem jāatrodas Rīgas norēķinu centrā, kur nauda pārskaitot kavējas vairāk nekā desmit dienas. Protams, no tā tika gūta zināma peļņa.

Nākamā lieta bija attiecībā uz aptiekām. Daļa aptieku saņēma, bet daļa nesaņēma šo pasūtījumu - tiesības izplatīt kompensējamos medikamentus. Tur, protams, bija zināma ieinteresētība.

Trešā lieta - līgumu slēgšana par medicīnisko pakalpojumu apjomu ārstniecības iestādēm.

Nākamā lieta - rezerves fonda sadalījums. Tālāk - militārpersonu nauda, kas ir maksāta par Krievijas pilsoņiem. Un tā tālāk, un tā joprojām.

Un, kad tika pieņemts lēmums neslēgt vairs līgumu ar šo slimokasi, tad visas tās personas principā nostājās attiecīgā pozā un sākās faktiski sabotāža. Pēkšņi es saņēmu paziņojumu, ka, izrādās, Veselības departaments nekādā veidā nevarot saņemt informāciju no Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras un ka to varot nodrošināt tikai ar pilnvarniekiem. Taču būtībā šeit parādās tā situācija, ka, ja ierēdniecība strādā pēc principa “jo sliktāk, jo labāk”, tādā gadījumā netiek pildīti tie politiskie lēmumi, kuros ir uzdots sakārtot finansu plūsmu. Un tā tas ir ne tikai Labklājības ministrijā; tas tā var būt arī jebkurā citā ministrijā, ja neparādās valsts sekretāra atbildība par ministrijas kopīgo darbību. Un tādēļ mans priekšlikums ir tāds: valsts sekretārs tiek mainīts, ja mainās valdība. Ja reiz nāk pie varas cits ministrs, tādā gadījumā viņš strādā kopā ar to personu, kurai viņš uzticas, un tādā gadījumā ministrs var izpildīt savus solījumus, ko viņš devis saviem vēlētājiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu esam nonākuši pie visai būtiskas lietas.

Lagzdiņa kungs saka: “Priekšlikumi ir ļoti būtiski, priekšlikumi ir radikāli, bet mēs tos nepieņemsim, atstāsim visu, kā bijis!” Pieredze rāda - un tieši labklājības ministra pieredze rāda - , ka ir vajadzīgi šie radikālie priekšlikumi, šī radikālā rīcība, jo norises, procesus, visas lietas, izrādās, diktē ierēdņi. Vai tas ir normāli? Kas tad ir ministri? Vai tad ministri ir marionetes, kuras rausta aiz diedziņiem pulks ierēdņu? Mēs vispār esam devuši ierēdniecībai ārkārtīgi lielas pilnvaras - viņi ir faktiski neatbrīvojami - un esam faktiski lielā mērā nonākuši pie sasistas siles.

Gaiļa kungs radīja šo ierēdniecību, šo īpašo “kastu”, par ko mēs esam jau runājuši ne reizi vien. Pats tagad viņš jau divus gadus braukā apkārt pasaulei - mēs lai tiekam galā ar visām šīm lietām! Kā izrādās, viņš mums ir atstājis sprāgstvielu, bumbu ar laika degli, kura nu jau faktiski ir uzsprāgusi un pierādījusi, ka ir vajadzīga šī radikālā rīcība. Es domāju, ka komisijai obligāti bija tā jādara, bija nepieciešams ļoti būtiski atlikt šā jautājuma izskatīšanu, bet to tomēr nevajadzēja apspriest. Kas jums traucēja aicināt ierēdniecības pārstāvjus, iestāžu vadītājus un ar viņiem apspriesties, lai, tā sakot, izdarītu šo operāciju, lai ministrs varētu strādāt tā, kā tam pieklājas? Mēs ministrus saucam šurp un kritizējam viņus, bet faktiski viņa rīcībspējas ir ierobežotas, viņu rokas ir sasietas. Kā tad lai rīkojas? Lūk! Taču tagad mēs vieglu prātu noraidām ministra priekšlikumus, kura pieredze rāda, ka šādā veidā strādāt nevar. Tie notikumi to ir acīm redzami pierādījuši! Tādēļ, kolēģi, es lūdzu atbalstīt Požarnova kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Manuprāt, tie argumenti, ka, redzat, uz trešo lasījumu mēs nevaram neko fundamentāli grozīt likumos, - man liekas, tie nav īstie argumenti. Šeit Požarnova kungs ir piedāvājis modeli, par ko jau ir runāts diezgan ilgi. Varētu teikt, jau vairākus gadus tiek šis jautājums kopumā apspriests kuluāros - un ne tikai kuluāros.

Šis priekšlikums nav vērsts pret ierēdniecību kopumā. Ierēdniecībai, manuprāt, ir jābūt ļoti izglītotai, labi apmaksātai, un ierēdņi ir jāstimulē arī tālāk izglītoties, lai viņi strādātu tieši tajā vietā, kur viņiem jāstrādā.

Taču otra lieta ir tā, ka tad, ja mainās valdība, nāk citi cilvēki ar savām programmām, ar saviem mērķiem, kurus viņi grib zināmā laika posmā sasniegt. Viņi nāk ar tiem cilvēkiem, ar to izpildvaras daļu, kura faktiski pieņems lēmumus un tālāk novadīs līdz ierēdņiem, kuri šos lēmumus realizēs. Tā ir pati būtiskākā lieta. Šis priekšlikums, manuprāt, tas ir ārkārtīgi svarīgs. Šādā veidā varētu to darīt. Un, manuprāt, tad arī valdības būtu ilglaicīgākas, ticiet man! Latvijā valdības krīt lielākoties ierēdņu dēļ. Ne jau kaut kādu citu iemeslu dēļ.

Lagzdiņa kungs! Manuprāt, jums tomēr vajadzēja strādāt pie šīm redakcijām, neskatoties uz to, ka ir trešais lasījums. Labi, Kārtības rullis gan ir, teiksim, tā un tā noteicis, bet šī ir būtiska lieta, kura ir ārkārtīgi svarīga tieši mūsu valstij, valsts pārvaldei un valsts varas realizācijai.

Tāpēc, lūdzu, atbalstiet Požarnova kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš. Otro reizi.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu ieviest skaidrību par šā priekšlikuma būtību un par diskutējamās normas būtību.

Godātais Tabūna kungs! Šeit nav runa par to, ka šīs normas pieņemšanas gadījumā ministram tiktu dotas plašākas iespējas atcelt no amata slinkus, korumpētus iestāžu vadītājus. Šī norma ir pavisam savādāka. Šobrīd spēkā ir noteikums, kas nosaka, ka civildienesta iestāžu vadītājus un arī valsts sekretāru amatā ieceļ ministrs. Spēkā esošā norma nenosaka, ka civildienesta iestāžu vadītāji un valsts sekretāri tiek iecelti amatā uz ministra pilnvaru laiku. Mūsu kolēģis Požarnova kungs ierosina noteikt, ka visi civildienesta iestāžu vadītāji, to skaitā arī valsts sekretāri, tiek iecelti amatā uz attiecīgā ministra pilnvaru laiku. Ko tas nozīmēs, ja mēs pieņemsim šo priekšlikumu? Tas nozīmēs, ka, ja ministrs atkāpjas vai ja krīt valdība, vai ja jaunu vēlēšanu ceļā nomainās Saeima, tad automātiski amatus zaudēs visi valsts sekretāri. Tas būtu diskutējams un, manuprāt, pieņemams priekšlikums, jo valsts sekretārs ir tā politiskā amatpersona, kura, kā pareizi norāda Levita kungs, varētu tādā gadījumā zaudēt amatu, jo tā ir galvenā amatpersona ministrijā, vadošais civildienesta ierēdnis. Nākamais ministrs, kurš varbūt būtu no citas partijas, ieceltu jaunu valsts sekretāru. Taču Požarnova kunga priekšlikums ietver ļoti radikālu normu jeb noteikumu, proti, ka tādos gadījumos zaudē amatu ne tikai valsts sekretārs, bet visu civildienesta iestāžu vadītāji, un to ir simtiem. Kāda gan tad var būt pēctecība darbā?

Kolēģi, tas ir pārāk ekstrēms priekšlikums! Komisija diemžēl nenobalsoja par to priekšlikumu, ka šādas…

Sēdes vadītājs. Laiks beigt!

J.Lagzdiņš. … ministru tiesības var attiecināt tikai uz valsts sekretāriem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Škapars.

J.Škapars (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Nupat mēs pieņēmām Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Šinī likumā tomēr tie principi attiecībā uz valsts pārvaldi ir pavisam citi. Par Požarnova kunga ierosināto priekšlikumu jāteic, ka te ir vērojama konceptuāli jauna attieksme attiecībā uz valsts pārvaldi.

Es uzmanīgi uzklausīju šo priekšlikumu attiecībā uz valdības stabilizāciju. Taču ir jārisina vēl viens cits jautājums - tas, ka acīmredzot ir savstarpēji jāsabalansē valdības stabilitāte un visa valsts aparāta stabilitāte.

Jānis Lagzdiņš pareizi teica: ja ieviesīsim šo normu, ka iestāžu vadītājus nomaina, mainoties ministram, un turklāt ieceļ amatā tikai uz ministra pilnvaru laiku, mēs līdz ar to ieviesīsim pilnīgu nestabilitāti valstī. Automātiski visi ierēdņi tajā brīdī, kad mainīsies valdība, zinās, ka viņiem ir savi amati jāatstāj vai ka viņi ir pilnībā atkarīgi no tā ministra, kas konkrēto nozari vadīs.

Tāpēc Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir konceptuāli iestrādāts tāds moments kā valsts pārvaldes stabilitāte un pārmantojamība.

Es domāju, ka šinī ziņā šis priekšlikums nav pieņemams un ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jautājums ir diezgan konceptuāls, kaut gan tiek apspriests tikai tagad - trešajā lasījumā. Tik tiešām, ir pieņemts Valsts pārvaldes iekārtas likums, un Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir skaidri un gaiši norobežota ministrijas politiskā vadība. Skaidri un gaiši ir šajā likumā noteikts, ka ministrijas politiskā vadība ir ministrs un parlamentārais sekretārs, kas ir faktiski ministra pirmais vietnieks. Attiecībā uz valsts sekretāru, pārējiem civildienesta ierēdņiem un civildienesta iestāžu (ne tikai civildienesta iestāžu, bet arī specializēto civildienesta iestāžu un citu iestāžu) vadītājiem šeit darbojas pavisam cits princips - stabilitātes princips, ka, mainoties ministrijas politiskajai vadībai, ministrijā saglabājas stabila profesionālā vadība.

Kādēļ šāds civildienests tiek veidots? Šāds civildienests tiek veidots, lai civildienestam - pretsvarā privātajam sektoram - piesaistītu, turklāt stabili piesaistītu, kvalitatīvus ierēdņus. Tādēļ viņiem tiek piedāvātas šīs dažādās sociālās normas, kas ir šajā likumā. Nu, pagaidām varbūt ne pilnā mērā... Varbūt finansu dēļ mēs vilcināmies ierēdņa statusu attiecināt uz daudz plašāku personu loku; tas ir nākotnes un finansu jautājums. Taču ir nepārprotami skaidrs - šajā ziņā es gribētu iebilst savam draugam Jānim Lagzdiņam -, ka valsts sekretārs ir civildienesta augstākais vadītājs un nevar viņam arī piedāvāt to, kas bija komisijas nepieņemtajā variantā, un šeit piedāvāt kaut kādu kompromisa variantu: nu tad, kā sacīt, valsts sekretārs atkāpsies līdz ar ministra nomaiņu. Nē! Tieši otrādi - tieši valsts sekretārs ir tas, kas paliek stabils, kas nemainās un kas faktiski kā tāda aisberga virsotne notur - par spīti visām šīm politiskajām peripetijām notur! - visu šo civildienestu. Ja kādam ministram, kā sacīt, ir ļenganas rociņas un viņš nevar atcelt valsts sekretāru, kaut gan viņš, būdams ministrs, to var izdarīt diezgan viegli, tad tā ir šā ministra problēma... nevis šeit mums piedāvāt kaut kādus apšaubāmus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Man absolūti nav šaubu par to, ka kolēģis Požarnovs iesniedza šo priekšlikumu, labestīgu un godīgu jūtu vadīts, ņemot vērā arī zināmo pieredzi Labklājības ministrijā. Taču kolēģis Škapars un kolēģis Muciņš norādīja uz divām ārkārtīgi būtiskām lietām, kas, manuprāt, padara par vēl vairāk, vēl krasāk noraidāmu kolēģa Požarnova priekšlikumu.

Pirmkārt, valsts tad strādās kā drudzī. Un, otrkārt, kurš spējīgs, sevi cienošs cilvēks tad ies strādāt civildienestā? Būs tā kā vienā no ministrijām - ka faktiski tur strādās praktikanti, studenti. Nedrīkst šādas lietas pārgalvīgi iebalsot! Es gan piekrītu Lagzdiņa kungam vairāk nekā Muciņa kungam. Domāju, ka uz valsts sekretāru to varētu attiecināt. Bet attiecībā uz visu korpusu nu nekādā ziņā nedrīkst to pieļaut. Kas tad notiks valstī pēc viena mūsu balsojuma?

Ļoti lūdzu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Es domāju, vesela rinda šeit klātesošo bijušo ministru ir saskārušies ar līdzīga rakstura problēmām kā Požarnova kungs - ar ierēdņu patvaļu vai ierēdņu dažāda veida rīcību, kuru bieži vien ministrs, kas ir politiska amatpersona, nav spējīgs kontrolēt. Jāteic, ka šādas darbības notiek. Es šaubos, vai šādas darbības vairs nenotiks tad, ja pēc ministra pilnvaru laika beigām nomainīsies visi pārējie iestāžu vadītāji, civildienesta iestāžu vadītāji un arī speciālo civildienesta iestāžu vadītāji, jo šeit jau nav runa tikai par valsts sekretāru... Kā es saprotu, Požarnova kungs gribēja runāt par vienu jautājumu, bet uzrakstīts ir daudz plašāk.

Par ministra kompetenci. Es domāju, ka Valsts pārvaldes iekārtas likumā mēs tomēr esam mēģinājuši noteikt valsts sekretāru kompetenci, valsts civildienesta iestāžu kompetenci, kā arī ministru un ministra biroju un parlamentāro sekretāru kompetenci. Attiecībā uz politiskām amatpersonām, tas ir, uz parlamentāro sekretāru un ministra biroju, jāteic, ka tas ir uz ministra pilnvaru laiku; tā ir tā institūcija, kas mainās tajā brīdī, kad ministrs aiziet no amata. Šiem cilvēkiem ir jaunpieņemtajā Valsts pārvaldes iekārtas likumā piešķirtas daudz lielākas pilnvaras, nekā bija līdz šim, un ir arī sakārtots no juridiskā viedokļa tas, kā ministrs var pārņemt jebkura procesa vadību, lēmumu pieņemšanu jebkurā savas ministrijas pārraudzībā, pakļautībā esošas iestādes darbībā. Lai nerastos tādas problēmas, kādas ir bijušas līdz šim.

Nenoliedzami, pārņemot lēmumu pieņemšanu, ministram saistībā ar šā procesa pārņemšanu rodas arī juridiska atbildība par rezultātu, lai nepieļautu tās kļūdas, kas ir bijušas līdz šim.

Par parlamentārajiem sekretāriem. Parlamentāro sekretāru vara ir paplašināta salīdzinājumā ar to, kāda tā bija līdz šim. Parlamentārais sekretārs var uz ministra pilnvarojuma pamata dot rīkojumus jebkurai amatpersonai, to skaitā arī valsts sekretāram.

Par birojiem. Ļoti diskutabla norma, jo dažādās ministrijās šie institūti darbojas dažādi. Ir padomnieki, palīgi... Kā nu kurā ministrijā. Un pēc tam rodas problēmas... Pašlaik likumdevējs ir reglamentējis, ka visi ministri, arī īpašu uzdevumu ministri un valsts ministri, var veidot sev birojus. Tas ir instruments, kas sastāv no politiskām figūrām un ko ministrs ņem sev līdzi, ejot darbā uz to vai citu ministriju. Politisko amatpersonu vara ir reāli nostiprināta salīdzinājumā ar to, kāda ministriem bija līdz šim.

Vēlreiz atgādinu, ka šis priekšlikums skar ne tikai valsts sekretārus, bet visus valsts civildienesta iestāžu un speciālo civildienesta iestāžu vadītājus. Nebūtu pieļaujams, ka, ministram aizejot no amata, visu ministrijas pārraudzībā vai pakļautībā esošo iestāžu darbība tiktu paralizēta.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - otro reizi.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienītie kolēģi! Bieži vien, kad cilvēks runā, viņš saka vienu, bet viņa poza, viņa ārējā izpausme runā kaut ko citu. Man ļoti patika Muciņa kunga teiktais, ka valsts sekretārs kā tāda aisberga virsotne saglabā stabilitāti. Jā, tiešām, - oficiāli ir tā, ka valsts sekretāram ir jāsaglabā stabilitāte attiecībā uz civildienestu, uz pārējo ierēdņu darbību, bet realitāte ir tāda, ka, ja reiz kādas ministrijas paspārnē izveidojas kādas koruptīvas saites, tad tās, protams, tiek saskaņotas ar valsts sekretāru, un viņš ir tā persona, kura uztur to visu. Un, ja reiz mums ir Korupcijas apkarošanas likums un ja reiz mēs citādākā veidā cīnāmies pret korupciju, tad tomēr nevajadzētu cīnīties pret valsts sekretāru nomaiņu. Tālāk ir arī priekšlikums, ka valsts sekretāram un citiem ierēdņiem ir jārotē reizi divos gados, bet komisija arī to ir noraidījusi. Taču mana pārliecība ir tāda: kamēr mēs nepieņemsim priekšlikumu, ka valsts sekretāriem jāmainās, un kamēr mēs nepieņemsim priekšlikumu, ka ierēdņiem jārotē, tikmēr tiešām būs tāda situācija, ka valsts sekretāri būs ieinteresēti, lai valdības mainās reizi gadā, kamēr ministri vēl nav iepazinušies ar to sistēmu, nezina to, kas notiek attiecīgajā ministrijā. Viņi kā aisberga redzamā daļa uzturēs visu to, par ko pašreiz vēlētāji mūs kritizē.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums - otro reizi.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Pēteris Salkazanovs pieskārās problēmai un sacīja, ka ministru maiņas laikā iestāšoties zināmā mērā haoss. Es gribētu apgalvot pretējo. Nekāda haosa nebūs un nevar arī būt!

Manuprāt, pieņemot šādu lēmumu, valstī tiek stabilizēta partiju sistēma vispār, jo katrai partijai būs jāpasaka, kas tie būs par ierēdņiem, kas tie būs par cilvēkiem, kuri tiks nominēti atbilstošos amatos. Viņi nonāks preses un televīzijas krustugunīs un tiks izvaicāti, un pēc tā tiks spriests par partiju - par tās nopietnību, par tās dzīvotspēju un strādātspēju. Kas tā par partiju, kas nespēj, tā teikt, faktiski stādīt priekšā 50 vai 100, vai 150 ierēdņus?! Tā ir sīkpartija, kura neko nespēs realizēt, varēs tikai pļurkstēt no tribīnes, es atvainojos par izteicienu.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Mēs šodien saskaramies ar nopietnu problēmu - kādā veidā iedibināma ierēdņu institūcija, kas samērojama ar procesiem, kuri norisinās valstī. Uz visiem šiem jautājumiem ir jāatbild. Vai tas ir savlaicīgi vai priekšlaicīgi, apjoma ziņā pietiekoši? Vai cilvēki ir profesionāli sagatavoti, godprātīgi?

Es domāju, ka mums nevajadzētu modelēt likumu tā - ierosināt likuma grozījumus, balstoties uz atsevišķiem gadījumiem. Viens gadījums - labs ministrs, kam blakus slikti ierēdņi. Otrs gadījums - slikts ministrs, bet labi ierēdņi. Trešais gadījums - labs ministrs, labi ierēdņi. Ceturtais gadījums - slikts ministrs, slikti ierēdņi. Droši vien ir jāatrod tāds modelis, kas visos gadījumos būtu pielietojams, un tas ir sistēmiskums. Es jums piedāvāju tieši šo variantu. Iesaku Latvijā paņemt līdzīgu modeli tam, kāds ir Itālijā. Arī Itālijā vidēji ik pēc 8-10 mēnešiem mainās valdība, bet Itālija pastāv, Itālija attīstās. Viņiem ir šis princips - politiķi nāk un aiziet, bet ierēdņi paliek. Ierēdņi nodrošina stabilitāti valstī un profesionālo jautājumu risināšanu. Patīk mums tas vai nepatīk, bet tāda tur ir attieksme pret ierēdņiem.

Sakarā ar piedāvāto priekšlikumu, ka Latvijā varētu būt tā, ka, ministrijā ienākot jaunam ministram, viņam tiek dotas tiesības nomainīt ierēdņus, mēs, protams, saskaramies ar ļoti konkrētu situāciju: vieni cilvēki būs absolūti pārliecināti, ka viņu laiks jau beidzies, bet citi - ka viņu laiks tikai sāksies. Ne par kādiem stabiliem procesiem mēs tad nevaram runāt. Varētu būt arī tā, ka, ministrijā ienākot jaunam ministram, viņam ir tiesības izvēlēties valsts sekretāru, bet mēs arī šo jautājumu pietiekami skrupulozi izanalizējām mūsu komisijā un nonācām pie secinājuma, ka, ja ministrs saņem tiesības nomainīt valsts sekretāru, tad valsts sekretārs faktiski vairs nav ierēdnis - arī viņš kļūst par politisku figūru. Taču tādā gadījumā viņš aizvieto šā ministra biroja vadītāju, un tas jau vairs nav pareizi. Mūsuprāt, ministram ar sava biroja vadītāja starpniecību ir jādod savas ministrijas ierēdņiem ļoti konkrēts politisks uzdevums, un ierēdņiem, to skaitā arī valsts sekretāram, ir jāprot profesionāli organizēt darbu, lai šo politisko uzdevumu realizētu. No veida, kādā ministrs kontrolēs un pārbaudīs to, kā ierēdņi veic uzdotā uzdevuma izpildi, būs atkarīgs, kā veiksies ministrijas darbs. Es ceru, ka kopumā katra ministrija sakārtos savu darbu tā, ka būs tas sistēmiskums, ko jums piedāvāju. Manuprāt, tāda sistēma ir pareiza.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Noklausījies debates par šo likumprojektu trešajā lasījumā, es pasacīšu tikai nedaudz vārdu. Es varu iedomāties, kas notiktu valstī tad, ja, teiksim, mainoties valdībām vai mainoties ministriem, tiku atsaukti jeb atcelti no amatiem arī visi ierēdņi, to skaitā arī valsts sekretāri un civildienesta pārvalžu priekšnieki. Es varu iedomāties, kāds tad haoss kādu brīdi valdītu valstī! Es simtprocentīgi pievienojos kolēģa Škapara un arī Muciņa kunga viedoklim. Es pievienojos viņu argumentācijai un neatbalstīšu Požarnova kunga priekšlikumu. Es domāju, ka ministram, pirms viņš iet uz šo amatu, ir jāapzinās, ka viņam jābūt labam speciālistam savā nozarē un jābūt tik tiešām ministram - ministram, nevis krēsla aizņēmējam. Un, ja viņš nespēj panākt valsts sekretāra atcelšanu no amata vai, teiksim, kāda cita pārvaldes priekšnieka darba kvalitātes uzlabošanu, tad tā ir tikai paša ministra vaina.

Varētu piekrist Požarnova kungam vienīgi tādā ziņā, ka varētu būt tāds variants, ka, teiksim, valsts sekretāra amatu vai civildienesta pārvaldes priekšnieka amatu ieņemtu augstskolu vakara nodaļu studenti. Šie studenti strādātu pa dienu šajos augstajos amatos, un, krītot valdībai vai no amata aizejot ministram, viņu vietā nāktu nākamie studenti. Tā viņiem būtu laba piepelnīšanās, pa dienu tur strādājot.

Es domāju, ka dažiem ministriem, kuri nu ir diemžēl atsaukti no saviem amatiem, vajadzētu nolikt sāņus personiskā aizvainojuma jūtas un gods godam tālāk turpināt darbu, kāds viņiem ir atvēlēts.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs. Otro reizi.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tā kā laika ir atlicis maz, teikšu tikai dažus vārdus attiecībā uz rotāciju. Rotācija ir iestrādāta likumā par civildienestu un speciālajos likumos, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta likumā. Reālā ar rotāciju saistītās problēmas būtība ir tā, ka Ministru kabineta darbība tajā virzienā, ko likumdevējs ir deleģējis Ministru kabinetam, bieži vien saistās ar bezdarbību. Rotācija šodien daudzmaz reāli ir uzsākta Valsts ieņēmumu dienestā, bet pārējās institūcijās - un kur nu vēl runāt par valsts sekretāriem! - šī rotācijas sistēma nedarbojas.

Un pie tā nav vainīgs likumdevējs, pie tā ir vainīga izpildvara, kas nevar iedarbināt šo mehānismu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs. Godājamie kolēģi! Pirms mēs turpinām izskatīt likumprojektu, es gribētu vērst jūsu uzmanību uz diviem aspektiem, no kuriem viens ataino šo priekšlikumu priekšvēsturi, bet otrs vairāk ir veltīts likuma izskatīšanas tālākajai perspektīvai.

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, ne jau Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija bija pirmā komisija, kura šo jautājumu skatīja pēc būtības. Gribu informēt cienījamos kolēģus deputātus, ka līdzīgi priekšlikumi tika izskatīti arī Ministru kabinetā, Ministru kabineta locekļu pulkā, un diemžēl tie priekšlikumi neguva Ministru kabineta locekļu vairākuma atbalstu, tātad profesionāļu - ministru, izpildvaras vadītāju - atbalstu.

Otrkārt, gribu vērst kolēģu uzmanību uz to, ka, izskatot šo
likumprojektu - likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” - trešajā lasījumā, nav plānojams, ka šie jautājumi nevarētu tikt izskatīti arī turpmāk. Jo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ir iesniegti Ministru kabineta sagatavoti grozījumi šajā pašā likumā. Tātad šie priekšlikumi, kuri ir iekļauti šodien likumprojekta trešā lasījuma redakcijā, noteikti tiks izskatīti arī turpmāk, izdarot papildu grozījumus un papildinājumus Valsts civildienesta likumā.

Balsojumā par 5.priekšlikumu komisija balsoja “pret”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Požarnova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 11, atturas - 60. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma ir jānoklausās daži paziņojumi.

Pirmajam vārds Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es atgādinu, ka mums komisijas telpās ir tikšanās ar kultūras darbiniekiem.

Sēdes vadītājs. Vārds Pēterim Salkazanovam.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde notiks šajā starpbrīdī Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds Guntaram Krastam.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Parlamentārās izmeklēšanas komisija a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā pulcēsies pulksten 12.30 Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Vārds Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde Dzeltenajā zālē - tepat blakus.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Pārtraukums līdz pulksten 11.00. Atgādinu, ka mums pulksten 11.00 būs tas gods uzklausīt Valsts prezidentes uzrunu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas!

Pavasara sesijas noslēguma sēdē mūs uzrunās Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Lūdzu, Valsts prezidentes kundze!

V.Vīķe-Freiberga (Valsts prezidente).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti un deputātes! Ekselences! Dāmas un kungi!

Nu jau gandrīz četrus gadus, visu 7.Saeimas darbības laiku, jūs, godātie deputāti, esat veikuši grūto un atbildīgo tautas priekšstāvju darbu, cenzdamies iemiesot tautas gribu un varu. Jūs esat lēmuši likumus, pēc kuriem dzīvot mums, valsts iedzīvotājiem. Trīs no šiem četriem gadiem esmu strādājusi plecu pie pleca ar jums, pateicoties uzticībai, ko jūs man esat dāvājuši un ko esmu centusies attaisnot ar savu darbu valsts labā. Jums un man, mums ir bijusi tā privilēģija piedalīties vēsturiskos, Latvijas nākotnei būtiskos pārmaiņu un izaugsmes procesos. Mūsu kopīgais darbs tautas un valsts labā ir nesis augļus, kas jau tagad ir skaidri saredzami un kam vajadzētu vainagoties ar Latvijai vēsturiskiem lēmumiem NATO un Eiropas Savienības sammitos šā gada beigās.

Pirms 11 gadiem atgūtā Latvijas neatkarība mums ir radījusi iespēju darboties pasaules apritē. Taču mēs šajā pasaulē neesam vieni. Katrai valstij ir savas intereses, bet tas nebūt nenozīmē, ka vienas valsts intereses būtu sasniedzamas tikai uz citas valsts rēķina. Taisni otrādi - atrodot sabiedrotos ar kopējām interesēm, pat mazām valstīm kāda ir Latvija, paveras tādas pašas attīstības iespējas kā daudz lielākām valstīm. Mūsu prasme dzīvot neatkarīgi nozīmē izprast gan savas, gan citu vajadzības, savienojot tās partnerības un izpratnes saitēm. Sadarbība ir šā gadsimta sākuma atslēgas vārds. Tā ir Eiropas mazo valstu solidaritāte, tā ir lielu un mazu valstu kopība demokrātijas un humāno vērtību aizsardzībā. Valstu nacionālo interešu saskaņošanas rezultātā rodas vienoti viedokļi, kurus tālāk pauž lielās starptautiskās organizācijas. Tādēļ liela uzmanība jāpievērš mūsu līdzdalībai tajās. Arī mūsu vēlme atrasties ES un NATO telpā nepārprotami izriet no mūsu nacionālajām interesēm.

Ģeogrāfiski un garīgi Latvija vienmēr ir piederējusi eiroatlantiskajai telpai, tikai mums visiem zināmi vēsturiski apstākļi ir ilgu laiku kavējuši mūsu fizisko dalību tajā. Tagad mēs atgriežamies savā īstajā vietā un to vairs neatstāsim. Šobrīd, tāpat kā vienmēr, mūsu pirmā prioritāte ir nacionālā drošība. Drošība - tas ir valsts neatkarības un suverenitātes pamats. Drošība - tā ir mūsu spēja nodrošināt valsts intereses pasaules arēnā un Latvijas iedzīvotājiem tādus dzīves apstākļus, kādos katrs varētu īstenot savas dzīves personīgās intereses un ieceres. Tomēr par drošību ir jāmaksā nodevas, tāpat kā par jebko citu: 2% no mūsu kopprodukta par atlikušo - 98% - drošību, par mūsu visu drošību. Tā nav izšķērdība, tas ir ilgtermiņa ieguldījums.

Gribu atzinīgi izteikties par jūsu sapratni, akceptējot ilgtermiņa valsts aizsardzības programmu un paredzot līdz 2008.gadam šos divus procentus no nacionālā kopprodukta valsts aizsardzības budžetam.

Neatkarība nav nekas nemainīgs, uz mūžu dots. Par to jārūpējas katru dienu, tāpat kā to dara NATO dalībvalstis, ar kurām mūs vieno kopējas vērtības un kopējs skats uz nākotni. Es ceru un ticu, ka šogad Prāgas galotņu tikšanās reizē saņemsim oficiālu aicinājumu iestāties NATO aliansē un ka šādā veidā paātrināsim mūsu atgriešanos Eiropā.

Starptautisko attiecību visiem procesiem mums ļoti vērīgi jāseko, lai netiktu pieņemti lēmumi, kas negatīvi skar mūsu valsts intereses.

Starptautiskajā arēnā Krievijai un ASV ir sācies jauns attiecību posms, parakstot deklarāciju par kopīgas Krievijas un NATO padomes izveidošanu. Domāju, ka tas pozitīvi ietekmēs arī mūsu attiecības ar mūsu Austrumu kaimiņu.

Mūsu attiecību ceļš ar Krieviju ir bijis nelīdzens, tomēr fokusējamies uz šā ceļa perspektīvu, ne katru tā grambu. Mēs vēlētos, lai šo grambu būtu mazāk, jo starp kaimiņvalstīm ir svarīgi uzturēt dialogu, gan bez priekšnoteikumiem, atrunām un nosacījumiem. Ir svarīgi, ka mūsu attiecībās parādās jauni darba kārtības punkti. Ne mazāk svarīgi, ka arī Krievija sāk pieņemt un atzīt tos tiesību noteikumus un principus, kuriem seko Eiropa. Piemēram, tā ir pieņēmusi savu jauno Pilsonības likumu.

Godājamie deputāti! Mūsu demokrātiskās institūcijas un mūsu domāšana ir veiksmīgi pārdzīvojušas zināmus sakārtošanas darbus, un tie joprojām turpinās sabiedrībā un ļaužu sirdīs. Es redzu dienu no dienas, kā tauta atgūstas, kā tauta atgūst ticību savai zemei un arī savai valstij. Mēs visi kopā esam valsts. Un mēs katrs esam atbildīgi par tās sekmēm, mums katram savā vietā savs darbs veicams.

Kā jums tas jau tik labi zināms, Latvijas dalība Eiropas Savienībā ir ļoti būtiska mūsu valsts ārpolitikas līnija, tāpēc es visiem spēkiem esmu centusies to virzīt un atbalstīt. Galīgo vārdu par mūsu valsts dalību Eiropas Savienībā pēc gada teiks Latvijas tauta, un es ļoti vēlētos, lai šī izvēle tiktu izdarīta, balstoties uz pietiekamās zināšanās sakņotu pārliecību. Es domāju, ka šobrīd partijas rīkotos tālredzīgi, ja vairs neatliktu savu vēlētāju izglītošanu par savu nostāju un tās argumentāciju Eiropas Savienības lietās. Es domāju, ka katram politiķim ne tikai diendienā ir jābūt atvērtam sarunām ar Latvijas iedzīvotājiem par Eiropas Savienības tematiku, bet arī pašam aktīvi jāaicina uz šādu sarunu.

Ir saprotamas cilvēku rūpes par to, kas notiks ar mūsu valstisko neatkarību, kultūru un valodu jaunajā Eiropā. Es domāju, ka tiesības Eiropas Savienības Konventā kā darba valodu līdz ar citām Eiropas valodām izmantot mūsu mātes un tēva valodu ir pati labākā atbilde šādam satraukumam. Tomēr nevaram šobrīd maskēties aiz labā toņa. Cilvēkiem ir jāzina, kādas būs jaunās iespējas visdažādākajās jomās un kādi būs ierobežojumi. Tās ir lietas, kuras ir jāzina visiem - zemniekiem, uzņēmējiem, ierēdņiem, strādniekiem.

Latvija sekmīgi saskaņo savus likumus ar Eiropas Savienības likumiem. Ar jūsu tiešu līdzdalību Latvija ir iekļāvusies Eiropas tiesiskajā telpā. Nākamajai Saeimai un valdībai būs šajā telpā jāstrādā. Tā mums ir jauna telpa, kurā jāmācās orientēties, saskatīt savas iespējas un tās izmantot. Mums jābūt racionāliem un precīziem, gan plānojot resursus, gan izvirzot prioritātes.

Es sajūtu, ka Latvijas cilvēkus šodien jau vada stingra apņēmība - mēs iesim Eiropā, bet tikai tad, ja mēs tur būsim kā līdzīgs starp līdzīgiem. Jā, Latvija ir gatava uzņemties to pašu atbildību un saņemt tās pašas tiesības, kas ir vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet mēs arī sagaidām, ka Latvijas pilsoņiem tiks piešķirtas tās pašas tiesības un iespējas, kas ir jau esošo Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Mēs esam gatavi kopā ar citām dalībvalstīm runāt par šīs savienības modernizāciju, jau šodien esam dialogā ar lielu daļu no dalībvalstīm un sagaidām šā dialoga padziļinājumu ar visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, institūcijām un organizācijām.

Tikpat svarīgi kā darboties starptautiskajās organizācijās ir uzturēt tiešas, divpusējas attiecības ar pasaules valstīm, ar mūsu Eiropas kaimiņiem, ar ASV, Kanādu, Ķīnu, Japānu. Domāju, ka tas mums ir izdevies un ka paralēli integrācijai Eiropas un transatlantiskajās struktūrās esam spējuši izveidot labas un uzticības pilnas attiecības ar dažādām pasaules lielvalstīm. Tas ir būtisks Latvijas ārpolitikas sasniegums.

Godājamie deputāti! Vienpadsmit gadus mēs esam aktīvi strādājuši, lai nostiprinātu Latvijas politisko neatkarību. Tagad ir pienācis laiks nākamajam solim - paātrināt ikviena pilsoņa ekonomisko patstāvību un neatkarību, lai valsts ekonomiskās attīstības pieaugums vistiešākajā veidā saistītos ar katra indivīda labklājību. Latvija vairs nav kalpu valsts, bet tā arī vēl pilnībā nav saimnieku valsts. Latvijā tieši to jauno finansu avotu dēļ, kuri ienāk valstī caur starptautiskajām institūcijām, arvien vairāk cilvēku varēs saukt sevi par uzņēmējiem. Biznesa vide pārveidojas ļoti strauji. Šobrīd var teikt, ka mazā un vidējā biznesa attīstība ir nosacījums valsts ekonomikas stabilitātei un izaugsmei. Esmu stingri pārliecināta, ka nodokļu politikai, kas attiecas uz mazo un vidējo uzņēmēju, jābūt daudz elastīgākai, ļaujot elpot un godīgi maksāt nodokļus valsts kasē. Šim procesam ir jānotiek mijiedarbībā ar lielo investīciju piesaisti, tāpēc pamatota ir Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju vēlme - saņemt daudz skaidrāku atbalstu no valsts.

Aicinu jūs turpināt darbu pie nodokļu politikas uzlabošanas, vienlaikus raugoties, lai Latvijas darījumu vide nepārvēršas par cīņas lauku, kurā pēc kaujas paliek vien kritušie un ievainotie. Kaujas laukā kā kritušos mēs gan labprāt redzētu ēnu ekonomikas ieročus, tā sauktos “caurumus” normatīvajos aktos, negodīgo konkurenci, valsts un savu līdzcilvēku krāpšanu. Ēnu ekonomika valstij un vairumam tās iedzīvotāju nodara milzīgus zaudējumus. Rezultātā pietrūkst naudas skolotājiem un ārstiem, zālēm un mācību līdzekļiem. Pietrūkst naudas policijai, kuras vājais tehniskais aprīkojums tai neļauj kļūt par pietiekami efektīvu šķērsli noziedzībai, it īpaši organizētai noziedzībai. Šis burvju loks ir jāpārcērt. Cīņa pret ēnu ekonomiku ir valsts iekšējās drošības nostiprināšana vistiešākajā nozīmē. Šajā sakarā es augsti vērtēju politisko izšķiršanos par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izveidošanu.

Gribu novēlēt, lai šis birojs kļūtu par nopietnu spēku korupcijas apkarošanā, un ceru, ka tas saņems mūsu valsts un pašvaldību institūciju, kā arī visas sabiedrības atbalstu.

Godājamie deputāti! Tiesiskas valsts pamats ir stabila un attīstīta likumu bāze. Vēlos pateikties jums par sadarbību, kopīgi strādājot pie likumu uzlabošanas un pilnveidošanas.

2001. un 2002.gada laikā atkārtoti tika caurlūkoti astoņi likumi. Visos gadījumos mani iebildumi tika uzklausīti un ņemti vērā. Vēlos pateikties tiem deputātiem un tām komisijām, kuras bija iesaistījušās šajā procesā, gan rūpīgi vērtējot argumentus, gan meklējot un sekmīgi atrodot kompromisa risinājumus. Tas ir vēl viens pierādījums demokrātijas attīstībai valstī.

Cilvēki arvien aktīvāk seko likumdošanas darbam parlamentā un izmanto iespējas aizsargāt savas kolektīvās intereses. Ceru, ka sabiedrības līdzdalība likuma pieņemšanas procesā tikai paplašināsies.

Īpaši gribētu atzīmēt mūsu sadarbību, veicot grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā attiecībā uz nepilngadīgajiem. Šī mana iniciatīva radās situācijā, kad bez tiesas sprieduma Latvijas cietumos atradās aptuveni 200 nepilngadīgo, daļa no tiem tur bija vairāk nekā 2 vai pat 3 gadus. Saeima ir atbalstījusi arī būtiskus grozījumus gan Krimināllikumā, gan Kriminālprocesa likumā attiecībā uz nepilngadīgo krimināllietu izskatīšanas termiņiem, drošības līdzekļu piemērošanu, kā arī iespēju piemērot saīsināto procesu visās krimināllietās par noziegumiem, ko izdarījuši nepilngadīgie, ja šie noziegumi nav saistīti ar vardarbību vai tās piedraudējumu un nav izraisījuši smagas sekas.

Tādējādi tiek nodrošināta likumu bāze, kas ievērojami samazina nepilngadīgo uzturēšanos apcietinājumā līdz tiesas spriedumam. Ar jūsu atbalstu ir labotas kļūdas, kuras atbildīgo amatpersonu nevērības dēļ tika pieļautas, gadiem ilgstoši turot apcietinājumā jauniešus, kuru vaina vēl nebija pierādīta.

Narkotiku izplatība Latvijā pakāpeniski kļūst par sava veida genocīdu pret tautas genofondu. Joprojām nāves tirgoņi mūsu valstī jūtas pārāk brīvi. Es domāju, ka sabiedrība vēlētos redzēt aktīvu Saeimas rīcību šajā jautājumā. Noziegumu skaita pieaugums un tiesu prakses analīze par sodu piemērošanu narkotiku lietās bija par iemeslu tam, kādēļ esmu nosūtījusi Saeimai lūgumu izdarīt grozījumus Krimināllikumā, lai tiesām būtu iespējams noteikt atšķirīgus sodus narkotiku lietotājiem un to izplatītājiem. Ļoti ceru uz jūsu sapratni un atbalstu šā ierosinājuma izskatīšanā.

Godātie deputāti! Varam justies gandarīti, ka cilvēktiesību izpratne aug mūsu valstī līdz ar sabiedrību. Tikai apzinoties savas tiesības, cilvēki var tās aizstāvēt un izmantot. Es aicinu jūs turpināt darbu pie efektīva, neatkarīga cilvēktiesību aizsardzības mehānisma pilnveidošanas.

Latvijas iedzīvotājiem ir arī tiesības sagaidīt, lai likumdošana visciešākajā veidā būtu saistīta ar likumu piemērošanu un likumības nodrošināšanu valstī. Tikai tad varēsim runāt par tiesu varu kā tiesiskas valsts garantu.

Es esmu aicinājusi tiesnešus darīt visu, kas viņu spēkos, lai pilnībā nodrošinātu šo tiesiskumu ikvienam mūsu valsts cilvēkam, lai ne mazākās aizdomas neliktu mums šaubīties par savu un savas valsts drošību. Tieši tā kā valsts iekšējās drošības jautājumu es saprotu tieslietu sistēmas nākotni.

Es palieku cerībā, ka tiesneši būs atvērti tiesu sistēmas uzlabošanai savu līdzcilvēku un savas valsts labā. Tiesiskuma garantijas mums visiem ir nepieciešamas. Kontrabanda, cilvēku tirdzniecība, narkotiku izplatība, korupcija, nelegālu finansu līdzekļu aprite - tas viss ir uzskatāms par pietiekami nopietnu apdraudējumu valsts drošībai un pat tās neatkarībai.

Šajā laikā politiskajā leksikā ir aktualizējies vārds “terorisms”. Tas īsā laikā un milzu mērogā kļuvis par tematu, kurā izpaužas valsts nepieciešamība koncentrēt savus politiskos, ekonomiskos, militāros un sociālos spēkus. Terorisms ir sērga, kas apdraud ikvienu pasaules valsti.

Godātie deputāti! Viena no jomām, kurā Saeima precīzi jutusi likuma izmaiņu nepieciešamību un to izdarījusi, ir Saeimas vēlēšanu likums. Es vēlos jums pateikties par precīzo un atbildīgo darbu, izprotot gan valodas, gan cilvēktiesību, gan starptautisko kontekstu šiem grozījumiem.

Es augstu vērtēju arī jūsu rūpes, lai latviešu valodas lietošana pēc iespējas pilnīgāk atbilstu Valsts valodas likuma burtam un garam. Es ceru, ka aizsāktā sadarbība starp Valsts valodas komisiju un Saeimu ies plašumā, palīdzot atrast visatbilstošākos līdzekļus, lai latviešu valoda savā dzimtenē justos labi arī tajās pārmaiņās, ko sev līdzi nes straujais zinātnes un tehnikas progress.

Īpaši atbildīgs brīdis gaida mūs 2004.gadā, kad atbilstoši Izglītības likumam paredzēta pāreja uz divvalodu apmācību skolās ar citu mācību valodu. Gatavība šā likuma īstenošanai būs pārbaudījums visiem tiem, kuri saistīti ar tā ieviešanu dzīvē. Latvijas iedzīvotāji ir prasīgi pret savu valsti. Pastāvot sakāpinātām gaidām, bieži seko vilšanās. Īpaši tad, ja cilvēks vēl nav pietiekami stiprs, ja viņam gribas daļu savas nastas uzlikt uz valsts pleciem. Politiķa goda un ilgtermiņa karjeras jautājums ir neizmantot šo stāvokli nelietīgi, bet gan rosināt cilvēkus patstāvībai. Tas nozīmē - strādāt ar pilnu atbildības apziņu gan tiem, kuri darbu turpinās 8.Saeimā, gan tiem, kuri aizies veikt citus pienākumus.

Es pateicos par kopīgo darbu un ceru uz jaunu sadarbību tautas un valsts labā! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies, Prezidentes kundze, par uzmundrinošajiem vārdiem, kas tika veltīti parlamentam! Es vēlu sekmes jums mūsu kopīgajā darbā un, protams, priecīgus Līgo svētkus! (Aplausi.)

Bet tagad mēs turpināsim darbu pie likumprojektiem.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. Trešais lasījums. 6.priekšlikums.

G.Dambergs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Turpināsim darbu ar likumprojektu!

6. - deputāta Požarnova kunga priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es savu uzstāšanos gribētu sākt ar nelielu ievadu - izteikt pateicību. Es izsaku lielu atzinību frakcijai PCTVL, kā nu viņa tur saucas, un visām citām partijām, kas stāv aiz viņas, par lielisko sagādāto iespēju 14.jūnijā noskatīties varenu futbola spēli starp Beļģiju un Krieviju, kurā, neapšaubāmi, uzvarēja labākais un spēcīgākais. Es saprotu, ka PCTVL to jau bija gaidījusi. Tā ka jūs varbūt vēl kaut ko tik jauku varēsiet man sagādāt. (No zāles dep. M.Lujāns: “Bet kāds šeit sakars ar futbola spēli?”) Redziet, Lujāna kungs jau plāno nākamos soļus!

Tālāk es gribētu parunāt par 6.priekšlikumu. Redzat, šis priekšlikums galvenokārt nozīmē atteikšanos no liekas politiskas pļāpāšanas Ministru kabinetā, un es domāju, ka tas, ko šodien Andrejs Požarnovs ir iesniedzis apspriešanai, faktiski jau iezīmē pakāpenisku pāreju uz nedaudz citu izpratni par to, kas ir ministrs un ko mēs no viņa gaidām.

Gribētu atgādināt, ka jebkurai augstai amatpersonai ir ne tikai pienākumi jāuztic, bet ir jādod arī tiesības, tomēr šodien bieži vien ministram ar tām tiesībām kā nu ir, tā ir. Ministrs ir politiska persona. Politiska amatpersona, kas arī politiski atbild par daudz ko, bet reizē ar to mēs viņam uzkraujam arī veselu rindu citu pienākumu. Diemžēl! Turpretī tiesības šajā laukā viņam tikpat kā nav, un tāpēc, ja mēs gribam liegt iespēju ministram skaidri paust savu attieksmi tad, kad kāds ir jāieceļ amatā vai jāatceļ, un atdodam šīs iespējas Ministru kabinetam, kas tur notiks? Tur sāksies politisko intrigu pīšana un nekas cits! Jo tur nāks viena partija, nāks otra partija un sāks skatīties, kam tad tas atbilstošais ierēdnis vairāk ir vajadzīgs, un tā mēs radīsim galīgi liekas diskusijas. Mēs radīsim papildu pretrunas ministram, kuram mēs esam uzkrāvuši galveno atbildību, kuru mēs kritizēsim par visu, kas notiek ministrijā, bet kuru mēs būsim atstājuši bez iespējām, būsim atgrūduši nost.

Un, redzat, tā jau ir tā nelaime, ka šodien Latvijā mēs izvairāmies runāt par milzīgo ļaunumu, kas ir nodarīts, dodot varu dažiem “pelēkajiem kardināliem” dažādās ministrijās un klusi un mierīgi izveidojot veselu tīklu valstī, un paši pēc tam brīnamies par to, ka vienu vai otru jautājumu mēs nevaram atrisināt. Tomēr tajā pašā laikā nākam šeit un satraucamies: “Ak Dievs, kas notiks, kāds haoss būs!” Pareizi! Tāpēc ka ir kompānijas, ir cilvēku apvienības, kurām ir vajadzīga tieši tāda sistēma, kāda tā šodien ir, un, nedod Dievs, tajā kaut ko mainīt!

Un tad mēs skatāmies, kur palikuši dokumenti, kāpēc savlaicīgi nav pieņemts lēmums, un tikai tad, kad ir jāuzkrauj atbildība par kaut ko, tad, protams, visvienkāršākais ir to uzkraut ministram. Lūdzu - tas ir galvenais, tas ir atbildīgais, tam par visu ir jāatbild! Ierēdnis paliek malā un ar smīnu noskatās, kā viena ministra vietā atnāk otrs ministrs, tāpēc par šo naivo runāšanu no tribīnes, ka ministrs, lūk, var viens pats visu panākt savā ministrijā, ir vienkārši jāpasmaida. Šādu runātāju vajadzētu ielikt par ministru un tad paskatīties, kā viņš tiek galā ar saviem pienākumiem.

Tā ka šodien, man liekas, mēs šeit spriežam...

Sēdes vadītājs. Laiks!

J.Dobelis. ... mēs spriežam arī par nedaudz jaunu pieeju šo jautājumu risināšanā.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns. (No zāles dep. J.Dobelis: “Bet kā bija ar tiem krieviem? Tu pasaki skaidri!”)

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Paldies! Ir patīkami dzirdēt, ka ne tikai Juris Vidiņš lasa “SM Vēstis”, kā te Kalvītis tās nosauca, bet ka arī Dobelis skatās Krievijas televīziju. It sevišķi paldies par to, Juri, ka tu beidzot esi objektīvi novērtējis arī politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” ieguldījumu. Patīkami, ka vismaz “tēvzemiešu” pārstāvis to atzīst. Protams, es neceru, ka tu balsosi par mūsu sarakstu, tāpēc balso, par kuru tu gribi. Ir patīkami, ka vismaz tu vari vienreiz iegūt objektīvu informāciju, nevis pastarpinātā veidā no “Dienas” vai citiem Latvijas masu medijiem. (No zāles dep. J.Dobelis: “Bet Krievija zaudēja!”)

Cienījamie kolēģi! Varbūt tomēr atgriezīsimies pie civilierēdņiem. Protams, tā kā Dobeļa kungs pats skatījās, tad, es domāju, arī visi civilierēdņi skatījās futbola spēles un priecājās līdzi gan uzvarām, gan sakāvēm, tomēr šinī brīdī man rada ļoti lielu izbrīnu tas, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vismaz pēdējos septiņus gadus ir valdošajā koalīcijā. Krištopana valdībā tai bija vismaz deviņi ministri, citās valdībās jau vēlākā laikposmā aizvien samazinājās tās ministru skaits, tā ka apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vajadzēja agrāk izvirzīt šo jautājumu.

Šodien mēs runājam par vienu konkrētu lietu. Māra Gaiļa vadītās valdības laikā sāktā ierēdņu sistēmas veidošana tika pamesta novārtā, un tālāk ierēdņi automātiski vai autonomi ir attīstījušies paši par sevi. Tā ka būtībā mums ir jārunā par to, ka ierēdniecība ir izveidojusies klaji koruptīva… nu ne gluži koruptīva, bet tai ir noteikta sistēma, kura autonomi darbojas valsts iekšienē. No vienas puses, es varu piekrist tam, ka to nevar grozīt ar tādu uzlēcienu, kā to šodien dara Požarnova kungs, it sevišķi tad, ja ir aizskartas emocijas, bet mums ir jārunā par to, ka šī sistēma ir jāpārveido, un es maz ticu tam, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, pēkšņi pamodusies, šo jautājumu atrisinās. Es ceru, ka jaunajā Saeimā draugs Einars ar visu savu pulku to patiešām veiks, jo viens no viņu galvenajiem lozungiem ir reiz atrisināt ierēdniecības jautājumu.

Pirmām kārtām ir jādomā par ierēdniecības tarifikāciju un jāmaina vismaz jaunākās ierēdniecības zemās algas. Un tad atkal būtu otrais periods, kad tiktu skatīts ierēdniecības augstākais ešelons - tādi līdz šim bija gan pilnvarnieki, gan padomju locekļi, kas saņēma gan algu, gan arī papildu atalgojumu, kas bieži vien bija lielāks nekā pamatalga. Būs jārunā arī par deputātu un Valsts prezidenta algu. Tā diemžēl ir realitāte!

Protams, rodas viens jautājums: vai būtu jāsaista, teiksim, augstākais ierēdņu ešelons ar ministriem? Diezgan diskutabls jautājums! It sevišķi Latvijas valstī, kur bieži vien ministri mainās vai ik pēc pusgada, un tas noteikti izraisa diezgan lielas svārstības pašā ierēdniecības sistēmā. Tomēr es vēlreiz saku: šis jautājums varbūt ir pat atsevišķas sēdes cienīgs jautājums, kurā būtu jāpārrunā šī ierēdņu sistēma - tas, kā šī sistēma ir attīstījusies, cik tā izmaksā valstij, kāds ir tās darbības efekts.

Strādājot pastāvīgajās komisijās, es saskāros pat ar anekdotiskiem gadījumiem, kad Latvijas jūras lietu sistēmā Satiksmes ministrijā ir tikai viens ierēdnis. Nedod Dievs, ja šis ierēdnis kādā brīdi aizies prom no amata, saņemdams atalgojumu aptuveni 170-200 latu robežās (uz papīra). Tas ir cilvēks, kas kurē visu kuģniecības sistēmu Latvijā! Pietiek viņam aiziet prom, un visa šī informācija aiziet prom līdz ar viņu. Nav informācijas tālāknodošanas mehānisma!

Šinī brīdī es uzskatu, ka atbalstīt Požarnova kunga priekšlikumu bez nopietnākas diskusijas būtu diezgan riskanti. Un es nebūt nerunāju par to, vai nākamajā Saeimā valdību veidosim mēs, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vai kāda cita partija. Ir nopietni jārunā par valsts nākotni, par sistēmu, kura ir spējīga efektīvi strādāt, nevis vienkārši nodarbojas ar pašatražošanu, ar ierēdņu skaita palielināšanu un izveido mākslīgu “melno bedri”, kurā tiek ieplūdināti budžeta līdzekļi. Pagaidām diemžēl strādā šis mehānisms!

Nevajadzēja pamosties tikai šodien, Dobeļa kungs! Labāk skatieties futbolu, kuru ir atbalstījusi apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, un tad būs mazāk problēmu! (No zāles dep. J.Dobelis: “Bet Krievija zaudēja!”) Jūs mazāk kopā ar Požarnova kungu radīsiet priekšlikumus, kuri sagādā zaudējumus Latvijas valstij, jo viens līdzjutējs bieži vien ir labāk nekā nepārdomāts priekšlikums Saeimas likumprojektā… (No zāles dep. J.Dobelis: “Bet krievi vairāk nespēlēs. Aizbrauca mājās!”) Protams, es piekrītu, Dobeļa kungs, ka jums ir tiesības bļaut, kliegt, bet labāk to dariet pie televizora, skatoties futbola mačus, kurus ir atbalstījusi mūsu partija.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Klausoties debates, tā vien šķiet, ka Požarnova kunga priekšlikuma pieņemšana vai nepieņemšana izšķirs to, kāda būs mūsu valsts pārvalde. Izšķirs to, vai ministriem būs kādas tiesības vai nebūs. Atklāti sakot, šis priekšlikums ir tāds, kas tikai mazliet palīdz ministram ietekmēt attiecīgās ministrijas darbu.

Tomēr pats būtiskākais ir tas, ka mēs pirms dažām nedēļām esam pieņēmuši jauno Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Ja kolēģi no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vismaz debašu laikā būtu uzmanīgi izlasījuši jauno Valsts pārvaldes iekārtas likumprojektu, kas tagad jau ir pieņemts, tad viņi šajā jaunajā, ļoti plašajā likumā būtu atraduši daudzas normas, kas ministriem dod tiesības ļoti būtiski ietekmēt savas nozares civiliestāžu, civildienesta ierēdņu un civiliestāžu vadītāju darbu. Es minēšu tikai vienu vienīgu piemēru no šā jaunā likuma.

Jaunais likums ministram kā politiskai amatpersonai dod tiesības pārņemt no savas nozares civildienesta ierēdņu kompetences ļoti daudzus valsts pārvaldes uzdevumus. Piemēram, ja valsts sekretārs nepilda savus pienākumus un nav iespējas kā citādi ietekmēt valsts sekretāra darbu, tad ministrs, būdams augstākais ministrijas vadītājs, pēc jaunā likuma spēkā stāšanās var pārņemt attiecīgo kompetenci, valsts pārvaldes uzdevumu no nepaklausīgā valsts sekretāra vai kāda cita civildienesta ierēdņa kompetences savā pārziņā un tādējādi šo problēmu atrisināt.

Bez tam jaunais likums dod arī daudzas citas iespējas, kā ministrs var ietekmēt un uzlabot ministrijas darbu. Es aicinu ministrus pēc šā likuma spēkā stāšanās ievērot un izmantot likumā dotās tiesības.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, otro reizi. (No zāles dep. M.Lujāns: “Juri, pasaki par “Latvijas ceļu”! Tu daudz esi kļūdījies!”)

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ir jābūt skaidrībai vienā jautājumā! Neviens, es ceru, šeit neierosina tādus likumu labojumus, kuri būtu domāti, lai iestāde strādātu sliktāk. Jebkurš priekšlikums ir domāts iestāžu darba uzlabošanai, un šeit nenotiek cīņa pret ierēdņiem kā tādiem. Tas ir pilnīgi izslēgts! Cīņa ir pret iesīkstējušiem cilvēkiem, kuri ieņem šīs ierēdņu vietas, faktiski godīgi nepildīdami ierēdņa pienākumus.

Kādreiz mēs lietojām tādu jauku vārdu “stagnāts”, un šķiet, ka šad un tad šo vārdu vajadzētu atcerēties. Par to šeit ir runa!

Lagzdiņa kungs, paldies par to, ka citos likumos jau kaut kas labāks ir ielikts iekšā, bet, šķiet, jūs nenoliegsiet, ka arī šajā likumā vajadzētu šo to nākotnē mainīt. Šodien faktiski mēs esam tikai pieskārušies tai atziņai, ka šādas izmaiņas būtu nepieciešamas.

Lujāna kungs, es tagad retāk skatos Krievijas televīziju, jo diemžēl Krievijas izlase vairs nepiedalās čempionātā.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Guntis Dambergs.

G.Dambergs. Cienījamie kolēģi! Kā es minēju jau iepriekš, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija neatbalstīja 6. - deputāta Andreja Požarnova kunga priekšlikumu, kas paredzēja izslēgt likumprojekta 11.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Požarnova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 8, atturas - 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Dambergs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija neatbalstīja arī deputāta Andreja Požarnova iesniegto 7.priekšlikumu, kas tāpat kā iepriekšējā priekšlikumā piedāvāja izslēgt 14.panta trešās daļas otro teikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Požarnova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 2, atturas - 61. Priekšlikums noraidīts.

G.Dambergs. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir redakcionālas dabas. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 9. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikums - ir iestrādāts atbildīgās komisijas 10.priekšlikumā un ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 11. - deputāta Andreja Požarnova priekšlikums - diemžēl nav guvis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu vismaz šodien ieskatieties, ja neesat agrāk lasījuši šo priekšlikumu! Kāds ir pamats šādam priekšlikumam? Kāpēc divu gadu vietā ir parādījušies vārdi “1 gads”? Ļoti vienkārši! Cik tad nu kopš neatkarības atjaunošanas ir bijušas tādas valdības, kas ir spējušas nostrādāt divus gadus?

Lūk, par to jau ir runa! Jo mēs šeit minam vērtēšanas komisiju, kuru izveido attiecīgais ministrs. Divu gadu laikā attiecīgais ministrs jau ir kļuvis par citu attiecīgo ministru, un līdz ar to diemžēl parādās jauna pieeja darba vērtēšanai. Tā ka padomājiet!

Šis priekšlikums ir tikai vairāk vai mazāk saistīts ar praktisko dzīvi. Šis nav kaut kāds īpašs uzbrukums, bet šeit parādās kaut kāda sistēma. Šeit priekšlikuma iesniedzējs jums piedāvā kaut cik reāli paskatīties uz to, kas notiek ministrijās, un dot ministram skaidrāku pārskatu par lietām un lielākas iespējas kaut ko darīt tā, kā viņš to ir atradis par vajadzīgu. Pretējā gadījumā, ja mēs atstājam šādu ierēdņa darbības un darba rezultāta vērtējumu, tad ļoti mierīgi var būt dažāda veida darbības, kuru rezultātā ministru pastumj nost, tad parādās jauns ministrs, un var sākties jaunas pārrunas par to, kas ir ierēdnis un kā būtu jāvērtē viņa darbība.

Varbūt atcerēsimies Izglītības un zinātnes ministriju, kur īsā laikā “izskrēja cauri” vesela virkne ministru! Dod Dievs, ka viņi visi vienādi ir vērtējuši ierēdņus! Var jau būt, ka te ir bijusi tāda laimīga sakritība.

Jebkurā gadījumā paskatieties, lūdzu, tekstu! Šeit vispār neparādās kaut kāda atšķirīga pieeja darbam. Šeit ir sniegta konkrēta pieeja reālajam stāvoklim, kāds patlaban ir valstī, lai dotu iespēju vienas valdības darbības ietvaros veikt arī ierēdņu darbības nepieciešamo vērtējumu. Un nekas cits!

Tā ka, manuprāt, atbalstīt šādu priekšlikumu nozīmē dot iespēju un tiesības tai valdībai, kura ir uzņēmusies atbildību par darbu ministrijās, par ierēdņu darbību, reizē arī izvērtēt to, kas ir noticis šīs valdības darbības laikā attiecīgajā ministrijā.

Tā ka aicinu tomēr šoreiz šo saprātīgo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns. (No zāles dep. J.Dobelis: “Hokeju tagad skatīsimies, Modri, futbolu vairs nē!”)

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es jau saprotu Krievijas futbola komandas fanātiķa Dobeļa satraukumu, ka viņa iemīļotā komanda diemžēl vairs nespēlē, bet ko var darīt... Par hokeju ir jārunā ar “Latvijas ceļa” pārstāvjiem, jo viņi labāk zina rezultātus un ļoti veiksmīgi min tos.

Bet tagad, cienījamie kolēģi, es gribētu atgriezties pie civilierēdņiem. Šeit ir viens patiešām nopietns jautājums. Padomāsim kopīgi: tātad katru gadu tiks vērtēts iestādes vadītājs, tas ir ļoti labi, bet tas arī nozīmē, ka pēc būtības šis iestādes vadītājs strādās stresa sistēmā. Viņš visu laiku baidīsies pieņemt lēmumus, lai kāds no ministriem nepasaka, ka, lūk, viņš ir slikti strādājis.

Diemžēl ir jāsamierinās, Dobeļa kungs, ar to, ka katram ministram kā politiskai figūrai, protams, ir smadzenes un partija viņam atļauj šos jautājumus risināt. Tad viņš nāk klajā ar savu programmu, kāpēc viņš grib būt ministrs un kādu programmu grib realizēt. Un patiešām šeit galvenais jau ir tas, lai valsts sekretārs, augstākā ministriju ierēdniecība arī pati sāktu strādāt un pildītu šīs programmas, kas viņiem kā profesionāļiem ir jāveic.

Daudz nepatīkamāka ir kāda cita lieta, par kuru mums vienreiz būtu jārunā godīgi: ministriju ierēdniecība mums bieži vien ir pārlieku politizēta. Gribam mēs to vai negribam, bet viņi, kaut arī ierēdņiem nav tādu tiesību vai ir tikai ierobežotas tiesības darboties politiskajās partijās, tomēr ir politizēti. Un tad rodas pretruna. Ja ministrs ir vienas partijas pārstāvis, bet valsts sekretārs dvēselē ir kādas citas partijas pārstāvis, tad, dabiski, viņa un ministra lēmumi būs antagonistiski. Tā ir otra lieta.

Trešā lieta ir vēl būtiskāka, jo saistībā ar to var notikt politiska izrēķināšanās, kas nevienam nav vajadzīga. Ir kāds cits jautājums, kas būtu daudz striktāk jāskatās. Runa ir par to, ka, nedod Dievs, ja valsts sekretārs sāk jūtami realizēt kādu politisku pasūtījumu un ja ir jārisina jautājums par viņa atbrīvošanu no amata. Taču es vēlreiz saku: ja politiskais ministrs ir vāja figūra, viņš nevarēs pārvaldīt ierēdniecības aparātu, un tad būs vainīga pati partija, kura viņu ir virzījusi šim amatam. Diemžēl tāda ir reālā prakse. Nu necienīs ierēdniecība vāju ministru! Ja ministrs nebūs kompetents un ja viņš nenāks ar savu palīgu aparātu... tādēļ jau likums to atļauj, ka ministram var būt gan palīgi, gan padomnieki, kuri palīdz ministram normāli veikt viņa funkcijas. Tādēļ ir arī parlamentārais sekretārs, kas parasti nāk no partijas biedru vidus un palīdz kontrolēt.

Ja mēs tagad ietversim likumā draudu elementu, ka valsts sekretāram katru gadu draudēs atlaišana no darba, tad mēs panāksim tikai to, ka neviens normāls cilvēks vairs negribēs tur strādāt. It sevišķi tad, ja šī vērtēšana notiek viena gada laikā, kad cilvēks tikko ir sācis gatavot vai realizēt savas programmas, kad ir parādījušies tikai pirmie darba augļi. Un tad nāk momentāns sitiens! Nu neder šāda sistēma! Par to visu ir jādomā! Es vēlreiz saku: nevar tam visam pieskriet klāt tikai pirmsvēlēšanu periodā! Un man ir kauns par apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kura Labklājības ministriju ir pārvaldījusi, man liekas, jau kādus septiņus vai astoņus gadus. Vai tad visi jūsu ministri ir bijuši tik vājas figūras, kuras nav spējušas ierēdņus nolikt pie vietas? Tad ko jūs darāt valdībā? Tad ejiet un skatieties pa televīziju futbolu vai hokeju, priecājieties, bet nav ko te nepārtraukti raudāt un činkstēt no tribīnes!

Mūsu frakcija ir ar mieru jūs nomainīt normālā valdībā, un gan jau mēs tos ierēdņus... Mēs atrisināsim jautājumu, bet jūs skatieties futbolu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Ja mēs paskatāmies 35.panta pirmo daļu, tad redzam, ka ir paredzēts visus ierēdņus novērtēt reizi gadā. Izņēmums ir iestāžu vadītāji. Šis pants attiecas ne tikai uz valsts sekretāriem, bet arī uz citu iestāžu vadītājiem. Šajā brīdī ir tāda situācija, ka jautājumu par neatbilstību amatam var ierosināt atbilstoši Valsts civildienesta likumam, un šī procedūra ir šāda. Pirmajā reizē ierēdnis ir jānovērtē ar viszemāko pakāpi, un pēc tam, kad notiek jau otrā novērtēšana, tad, ja šī zemākā novērtējuma pakāpe nav atcelta, ierēdni var atbrīvot no darba.

Un, lūk, ar ko es saskāros savā darbā. Sociālās palīdzības departamenta ierēdņi nāca sūdzēties par to, ka šā departamenta pārraudzībā esošās iestādes - Sociālās palīdzības fonda direktori nevar atbrīvot no darba, lai gan pret viņu ir ierosināta krimināllieta un viņas darbība ir novērtēta ar viszemāko pakāpi. Tad sākās savstarpēja izrēķināšanās, sāka vākt parakstus, sāka nākt vēstules un tā tālāk, un tā joprojām.

Taču, ja likums nosaka, ka vērtēšana notiek ne retāk kā reizi divos gados, tad, protams, var vērtēt arī ātrāk. Taču ne retāk kā reizi gadā tas ir jādara, bet katrā ziņā tiesvedības gadījumā var atsaukties uz šā likuma pantu.

Līdz ar to faktiski izveidojās tāda situācija, ka šīs minētās iestādes vadītāju atbrīvoja no darba pēc “izēšanas” principa. Beigu beigās šis cilvēks bija spiests uzrakstīt atlūgumu. Tā nav normāla situācija, ka ierēdņa atbilstību nevar novērtēt tā, kā tas būtu nepieciešams. Gadījumā, ja ierēdnis neatbilst savam amatam, tad viņu vajag atbrīvot no darba. Un tādēļ es piedāvāju grozīt šo pantu un noteikt, ka ierēdni vērtē ne retāk kā reizi gadā, kaut gan faktiski principā tas jau iznāk, ka vērtē ne retāk kā reizi divos gados. Tātad tas jau ietver to pašu normu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Guntis Dambergs.

G.Dambergs. Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz visnotaļ loģisko argumentāciju, kura izskanēja šā priekšlikuma sakarā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nevarēja atbalstīt šo priekšlikumu un to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Požarnova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 5, atturas - 55. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

G.Dambergs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija neatbalstīja arī 12. - deputāta Andreja Požarnova kunga priekšlikumu, kur tiek piedāvāta 37.panta pirmās daļas jauna redakcija.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Man ļoti patika Damberga kunga piezīme, ka, neskatoties uz visnotaļ loģiskiem argumentiem, kuri izskanēja, aizstāvot šo priekšlikumu, komisija to tomēr noraidīja. Varu turpināt: neskatoties uz visnotaļ loģiskiem argumentiem, kuri izskanēja, Saeima šo priekšlikumu noraidīja. Par ko tas liecina? Tas liecina par to, ka balsojums daļēji ir automātisks, vispār nesaprotot, par ko deputāts balso. Un tad saulē nobrūnināts īkšķis ir galvenais arguments, kā balsot. Tā nu tas ir! Vai ne?

Tagad paskatīsimies nākamo priekšlikumu. Arī tagad īkšķis karāsies gaisā ar galu uz leju. Bet paskatieties, par ko būs balsojums! Lūdzu! Kāds ir esošais teksts? Citēju: “Ierēdni valsts interesēs var pārcelt [..] uz noteiktu vai nenoteiktu laiku…” Nu ģeniāls teikums! Ko tas vispār izsaka? Pasakiet man, lūdzu, balsotāji un īkšķa turētāji! Vai jūs arī tādu tekstu atbalstīsiet?

Ko jums piedāvā deputāts Požarnovs? Viņš jums skaidri piedāvā: “Ierēdni valsts interesēs reizi divos gados pārceļ citā…” un tālāk kā tekstā. Nu paskatieties taču, lūdzu! Nolūks taču ir kaut nedaudz uzlabot stāvokli, tāpēc nevajag automātiski balsot “pret” tikai tāpēc, ka to, lūk, ir iesniedzis tas vai tas, ka tas ir variants, kas par katru cenu cenšas saglabāt jau esošo, kaut arī ne sevišķi loģisko tekstu.

Tā ka, lūdzu, esiet tik laipni un pamatojiet, kāpēc tad šajā gadījumā komisija ir izvēlējusies noteikt vai nenoteikt laiku!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es visu laiku skatījos uz savu īkšķi, tas nav brūns, bet tas ir gaišs... Juri, Juri, tu tā nerunā!… Un šoreiz arī es aicinu kolēģus atbalstīt cienījamā drauga Požarnova priekšlikumu. Arī mūsu frakcija patiešām šo priekšlikumu atbalstīs, jo šoreiz tajā tomēr ir arī profesionalitātes pazīmes. Ierēdņu aparātam patiešām ir jārotē, lai neveidotos tāda situācija, kādu es jau minēju. Teiksim, kaut vai Satiksmes ministrijā viens cilvēks aiziet prom no darba, un visa informācija nozūd. Šiem ierēdņiem ir jārotē, lai informēti būtu vairāki cilvēki. Tad krīzes situācijā vismaz varēs nomainīt vienu ierēdni ar otru.

Plus vēl viena lieta, kura ir apzināta un uz kuru arī Prezidentes kundze norādīja, - tā ir korupcija. Jāpanāk, lai ap ierēdņiem neveidotos koruptīva sistēma. Biežāk nomainoties cilvēkiem, šo sistēmu ir daudz grūtāk izveidot, un tādējādi šis būtu patiešām normāls priekšlikums, un tādēļ es aicinu arī pārējos kolēģus šinī brīdī to atbalstīt un patiešām rādīt īkšķi uz augšu, nevis uz leju, kā Dobeļa kungs te uztraucās...

Paldies par tādu diezgan loģisku priekšlikumu! (No zāles dep. J.Dobelis: “Tu esi izaudzis, Modri!”)

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Klausoties šīs debates, es tā īsti arī nesapratu, vai mēs debatējam par to, cik daudz vai maz kuram īkšķis ir nosauļots, vai ko citu, bet par 37.pantu es būtībā neko nedzirdēju. Es kā komisijas loceklis gribu vienkārši pateikt, ka komisijā bija ļoti skaidra un precīza nostādne: trešajā lasījumā tik konceptuālu jautājumu, kādu ir piedāvājis Požarnova kungs, vienkārši nav iespējams iekļaut, jo tas ir saistīts ne tikai ar ierēdņu kaut kādu mehānisku pārvietošanu no vienas vietas uz citu, bet gan ir saistīts arī ar ļoti konkrētiem finansu līdzekļiem. Tas jau nav vienkāršs process! Paskatieties, kas tiek piedāvāts Požarnova kunga priekšlikumā! Tas, ka reizi divos gados jebkurš ierēdnis, vienkārši sakot, rotē uz pilnīgi citu vietu. Un es tiešām nevaru iedomāties, kā tas notiks, raugoties no šā procesa vadības viedokļa. Taču es nevaru iedomāties arī to, kāda motivācija ir šiem ierēdņiem strādāt pašreizējā situācijā, jo mēs neskatāmies tikai augstākā līmeņa ierēdņus; teiksim, kāda motivācija ir vispār atrasties šajā te ierēdņa amatā. Mums ar šo priekšlikumu tiek piedāvāta nepārtraukta ierēdņu rotācija.

Es neiebilstu pret to, mēs varam runāt par to, ka varbūt garākā vai īsākā laikā to varētu… Mēs varbūt vēl kādu citu sistēmu šeit varētu iedibināt, taču tādā gadījumā tas nav izdarāms trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi deputāti! Ir jāpiekrīt kolēģiem no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, ka mūsu valstī, it īpaši civildienestā, joprojām nedarbojas normāla darbinieku rotācijas sistēma. Šī sistēma ir daudzmaz ieviesta Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošajās iestādēs, tātad Valsts ieņēmumu dienestā.

Taču priekšlikums, kuru piedāvājis kolēģis Andrejs Požarnovs, nevis uzlabo šo rotācijas sistēmu, rotācijas sistēmas tiesisko reglamentāciju, bet gan ierobežo ministru tiesības. Es paskaidrošu - kādēļ.

Ja mēs gadījumā pieņemtu Andreja Požarnova priekšlikumu, tad, kā jau norādīja Jānis Bunkšs, visi civildienesta ierēdņi reizi divos gados obligāti būtu jāpārceļ citā darbā. Taču es pieļauju, ka ir ļoti daudz tādu gadījumu, kad civildienesta un valsts interesēs būtu nepieciešams saglabāt ierēdni iepriekšējā amatā un nepakļaut viņu rotācijai.

Otra lieta ir tā, ka spēkā esošā norma ļauj ierēdnim rotēt, tātad ļauj viņu pārcelt citā darbā biežāk nekā reizi divos gados. Tādējādi arī šajā ziņā ministrs tiek ierobežots, un tāpēc es aicinu neatbalstīt šo Andreja Požarnova piedāvāto normu, kas nevis dod plašākas tiesības rotācijas principa piemērošanai, bet - tieši otrādi! - ierobežo ministru un civiliestāžu vadītāju iespējas piemērot šo rotācijas sistēmu.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij, cienītie kolēģi! Es šobrīd galīgi negribētu piekrist Bunkša kungam, ka tas ir konceptuāli jauns priekšlikums. Šobrīd spēkā esošais likums jau nosaka, ka ierēdni var pārcelt, taču šā likuma norma netiek pildīta. Pieņemot šo normu šādā redakcijā, likums tiks izpildīts, un šī ierēdņu rotācija notiks. Tā notiks tāda iemesla dēļ - kā pilnīgi pareizi Lujāna kungs minēja -, lai neveidotos šīs koruptīvās saites. Tātad, ja ierēdnim ir kāda īpaša profesija, ja ierēdnim ir jāmācās, ja viņam ir jānokārto eksāmens, tad tas nozīmē, ka viņš var strādāt jebkurā amatā, kas atbilst ierēdniecības definīcijai. Tādējādi viņš var strādāt jebkurā ministrijā, un rotācija var notikt arī vienas ministrijas ietvaros.

Un tamdēļ, pieņemot šāda veida priekšlikumu, netiek pieņemta kāda nepieciešamība pēc finansu papildresursiem, bet vienkārši tiek ievērots likums, jo, kā jau iepriekš tika minēts debatēs, arī šobrīd šī norma pieļauj rotāciju, tikai izpildvara vienkārši nepilda šo normu.

Mums faktiski 70 ierēdņi ir rotējuši, un tas bija tikai tamdēļ, ka īpašu uzdevumu ministra sekretariāts tika pārcelts uz Finansu ministriju. Sakarā ar to notika reorganizācija, un tā bija pati lielākā ierēdņu rotācija.

Taču, tā kā šeit likumā ir noteikts, ka tas notiek valsts interesēs un tā tālāk, tad šī norma netiek pildīta. Un tamdēļ es piedāvāju šo normu, kur būtu noteikts, ka šī rotācija ir obligāta.

Es lūdzu Saeimu to akceptēt.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ja kāds neprot klausīties vai nedzird, tad nevajadzētu nākt tribīnē un lielīties ar savu nemācēšanu klausīties. Un, ja kādam kāda ķermeņa daļa interesē vairāk nekā apspriežamais jautājums, tad viņš to arī vēlas sadzirdēt. Un tāpēc es atkārtošu, it īpaši tiem, kuri neprot klausīties, vēl vienu reizi.

Tieši esošais teksts ir ārkārtīgi izplūdis un vispārējs! Iedziļinieties vēlreiz šajos vārdos: “var pārcelt”. Tātad var arī nepārcelt un sēdēt tur mūžīgi. Es vēl reizi atkārtošu šos vārdus, kuros vispār nav nekādas loģikas: “uz noteiktu vai uz nenoteiktu laiku”. Tātad pilnīga patvaļa - dari, kā gribi! Nekādu ierobežojumu, nekādu prasību! Un tas diemžēl arī rada šo stagnātismu!

Jā, tie, kuri šeit nāk un ar putām uz lūpām aizstāv esošo tekstu, tie paši ir stagnāti! Viņiem ir labi, un viņi negrib neko mainīt. Viņus neinteresē progress valstī. Nekas viņus neinteresē! Viņus silta vietiņa interesē. Tieši tā!

Un tāpēc, ja mēs vēlamies panākt produktīvu pieeju, plašāku skatu arī uz to, kas notiek attiecīgajā ministrijā vai kādā citā plašākā struktūrā, tad vienīgais variants ir sistemātiska rotācija, un tad būs arī vieglāk operēt ar līdzekļiem. Vai tad labāk ir līdzekļus paredzēt noteiktam vai nenoteiktam laikam? Varbūt tomēr labāk ir līdzekļus paredzēt skaidri noteiktam laikam - diviem gadiem? Tiem, kuriem ir vajadzīga šī neskaidrība... jā, viņus ļoti apmierina esošais teksts.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diezgan dīvainas lietas notiek. Debates pārliecina gandrīz visus, ka ir šajā likumā vajadzīgas izmaiņas, taču izmaiņu nebūs, jo, redziet, Požarnova kungs atļāvās piedāvāt konceptuālas lietas. Tātad tāpēc nepieņemsim! Lagzdiņa kungs debatēs teica, ka ļoti būtiski ir šie priekšlikumi. Tātad, ja tie ir būtiski, tad arī ļoti vajadzīgi - radikāli vajadzīgi. Tātad izmaiņas ir vajadzīgas, bet mēs visu atstāsim tāpat kā ir. Es atvainojos, vai tā būtu jāveido likumi? Šāds likums, likuma grozījums tāds čiks vien būs un itin nekas cits! Un arī trešajā vai kādā citā lasījumā neviens taču neliedz papildus paņemt kādu mēnesi vai divus un visu izdebatēt. Tad varētu aicināt ekspertus, arī pašus ierēdniecības pārstāvjus. Arī vasarā. Lūdzu, pavisam droši! Taču neradīsim likumu, kas būs vienkārši čiks!

Tas taču nav loģiski, cienījamie kolēģi! Kas tā par likuma veidošanas tehnoloģiju? Visi skaidri un gaiši atzīst, ka šīs izmaiņas ir vajadzīgas, lai ministrijas varētu normāli funkcionēt, bet - nē, izmaiņas neradīsim, tāpēc ka tās iesniedza Požarnova kungs, kurš pārstāv apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kas jo bieži iesniedz radikālus, patiešām nepieciešamus un būtiskus priekšlikumus. Vai tā ir loģiska rīcība? Vienkārši smieklīgi!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, otro reizi.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es kādu brīdi domāju, kāpēc Bunkša kungs teica, ka būs nepieciešami līdzekļi, un tagad es to sapratu: te ir nopietna problēma. Iedomājieties šādu ainu: ir pagājuši divi gadi, un, teiksim, Aizsardzības ministrijas visi ierēdņi, paņēmuši līdzi savu mīļoto vadoņu portretus un puķītes, raudot sēžas mašīnās, lai brauktu, piemēram, uz Satiksmes ministriju. Vai arī no Labklājības ministrijas visi ierēdņi dodas savukārt uz Ekonomikas ministriju. Tad nu iedomājieties! Vienīgi vajadzētu vēl, Bunkša kungs un arī cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvji, noteikt konkrētu datumu, tātad rudenī vai pavasarī, kad visi ierēdņi pārceļas no vienas ministrijas uz otru. Tad vismaz varētu arī ieekonomēt naudu, lai varētu šo pārvešanu organizēt ar pāris autobusiem vai ar pāris smagajām mašīnām, lai visu ierēdņu mantību normāli varētu vienlaikus pārvietot no vienas ministrijas uz otru. Taču šinī brīdi es aicinu tomēr atbalstīt Požarnova labo, racionālo, revolucionāro domu. Patiešām, - kāpēc gan nevarētu ierēdņi braukt no vienas ministrijas uz otru un radoši strādāt? It sevišķi, ja mēs esam attīstījuši Māra Gaiļa koncepciju par ierēdņu korpusu. Tā ka veiksim šādus racionālus risinājumus! Es vēlreiz aicinu savus frakcijas kolēģus balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - otro reizi.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Šķiet, ka vēlēšanu tuvums ir radījis mūsos, vismaz daļā deputātu, tādu absolūtu kurlumu. Es gribētu pavisam lēni paskaidrot lietas būtību. Jau septiņus gadus likumi par valsts civildienestu dod tiesības jebkuras civiliestādes vadītājam, jebkuram ministram bez jebkādiem ierobežojumiem (izņēmums ir tikai tie ierobežojumi, kas noteikti likumā) pārcelt jebkuru civildienesta ierēdni tajā pašā civildienesta iestādē vai uz citu civildienesta iestādi. Šīs tiesības izmanto Tautas partijas izvirzītie ministri - finansu ministrs Gundars Bērziņš un iekšlietu ministrs Mareks Segliņš. Ja tās pietiekamā apjomā neizmanto citi ministri, tad pie tā ir vainojami paši ministri. Ja mēs pieņemsim deputāta Andreja Požarnova priekšlikumu, tad tiks ierobežotas ministru tiesības un civildienesta iestāžu vadītāju tiesības rotācijas kārtībā pārcelt ierēdņus citā amatā. Tieši pretēja ir šā priekšlikuma būtība - tas ierobežo rotāciju!

Es tādējādi aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, bet sākt reāli izmantot spēkā esošās normas, kas ir ļoti plašas tiesības dodošas.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, deputāta Požarnova priekšlikums ir absolūti atrauts no realitātes un nepārprotami izjauc stabilitāti valsts pārvaldes sistēmā. Jā, starp citu, arī Vācijā, kur, piemēram, skolotāji ir ierēdņi, ir tiesības viņus pārcelt uz citu apdzīvotu vietu, taču tas notiek nevis plānveidīgi, pēc stingri apstiprināta plāna, bet individuāli. Lagzdiņa kungs nupat jau runāja par to, ka pie mums šobrīd ir tiesības pārcelt ierēdņus, it īpaši tos, kas ir saistīti ar ekonomikas lietām, uz citu darbavietu, un tas tiek darīts. Taču tas nevar notikt plānveidīgi, absolūti plānveidīgi, kā to ierosina darīt Požarnova kungs. Ja mēs pieņemtu šo priekšlikumu, tad, manuprāt, Latvija vispār paliktu bez ierēdņiem. Man nav īpašu simpātiju pret ierēdņiem, bet neviena valsts bez ierēdņiem nekad nav iztikusi. Es aicinu balsot “pret”. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - otro reizi.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Cienījamo priekšsēdētāj! Tiešām rodas sajūta, ka viens otrs labprāt klausās tikai to, ko runā pats.

Kāpēc šis ir konceptuāls priekšlikums? Tieši tāpēc, ka šā priekšlikuma atbalstīšana nozīmētu to, ka ir vienlaidu, regulāra - ik pa diviem gadiem - ierēdņu nomaiņa viņu amatos. Tā ir tā lieta, kuru varbūt ar diezgan lielu sajūsmu Lujāna kungs labprāt redzētu šeit īstenojamies. Viņš jau te runāja par šādu pārceļošanu no vienas ministrijas uz otru.

Ja runājam par stagnātiem un progresīvām lietām, tad man nāk prātā vēl padomju laikos skolā mācītais un dzirdētais. Mani tajā laikā diezgan sajūsmināja tā informācija, ka Stahanovs, kura darbība toreiz tika atzīta par progresīvu, šādu vērtējumu tai izpelnījies tieši ar to, ka sācis braukt ar vagonetēm divreiz ātrāk nekā pārējie viņa kolēģi. Man šis Požarnova kunga priekšlikums ļoti stipri atgādina to situāciju.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Katrā ziņā šis priekšlikums atspoguļo to, ka ir problēmas pašreizējās valdošās koalīcijas darbā. Vakar mēs izskatījām jautājumu par premjera atbildību, un tas fakts ir spilgts apliecinājums tam. Pašreizējais piedāvājums patiešām ļauj valdībai mierīgi, pārdomāti strādāt un atrisināt jautājumu par to, lai katrs ierēdnis arī pildītu viņam uzdotos pienākumus. Ja ir nepieciešama rotācija, tad katra departamenta, katras iestādes, katras ministrijas ietvaros tas ir izdarāms, tikai ir vajadzīga šī politiskā griba. Ja kādai ministrijai diemžēl kaut kādu apstākļu dēļ neizdodas turpat uz vietas atrisināt savus jautājumus, tad, protams, ministram ir pilnas tiesības vērsties pie Ministru prezidenta un panākt, lai Ministru kabinets nāk palīgā attiecīgajai ministrijai un, pēc nepieciešamības, varbūt arī citām ministrijām atrisināt visus šos jautājumus. Sliktākajā gadījumā valdība var pat savā valdības deklarācijā ierakstīt tieši kurām ministrijām attiecīgajā laika posmā ir steidzami nepieciešama palīdzība, lai nokārtotu jautājumu par ierēdņu statusu. Taču es domāju, ka, protams, šo jautājumu var atrisināt arī bez šāda ieraksta valdības deklarācijā, vienkārši ir vajadzīga konkrēta griba. Tas viss ir realizējams pašreizējā likuma ietvaros.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Man ļoti žēl, bet situācija ir tāda, ka šis priekšlikums, par kuru mēs jau tik ilgi debatējam un kura dēļ tik daudz Saeimas laika esam iztērējuši, patiesībā ietver pretrunu jau savā redakcijā, un tieši tādēļ to nevar atbalstīt. Proti, priekšlikumā ietvertais apgalvojums “Ierēdni valsts interesēs reizi divos gados pārceļ citā atbilstošas kvalifikācijas kategorijas amatā” nebūt neliecina, ka šāds ierosinājums ir valsts interesēs. Tieši tādēļ ir jāatbalsta tā redakcija, kuru ir atbalstījusi komisija, jo tā redakcija dod katrā ziņā iespēju izvērtēt, vai šī pārcelšana ir valsts interesēs. Nekādā ziņā nav pamata strikti likuma normā apgalvot, ka, ikvienu ierēdni regulāri un obligāti pārceļot, tāda situācija būtu valsts interesēs. Ja cilvēks ir strādājis kompetenti un ja viņš ir pieredzējis, lielisks eksperts savā jomā, tad viņa pārcelšana nekādā ziņā nevar būt valsts interesēs. Un tieši tādēļ nevar atbalstīt šo priekšlikumu tādā redakcijā, kādā tas ir izteikts.

Turklāt es aicinu jūs, kolēģi, visos tajos gadījumos, kad tiek izskatīti jautājumi, kuri attiecas uz valsts pārvaldes iekārtu, uz valsts pārvaldes organizāciju, tomēr vispirms atcerēties, par kādiem principiem mēs esam vienojušies vēl pavisam nesen, pieņemot Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - otro reizi.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Īstenībā tas priekšlikums ir nenopietns, jo ierēdņi nav monstri, kas dzīvo vieni paši. Ierēdņiem, neaizmirsīsim, arī ir dzīvesbiedri un dzīvesbiedres. Viņiem ir arī bērni. Iedomājieties, - ja katru ierēdni ik pēc diviem gadiem mēs pārceltu uz jaunu darbavietu, tad viņiem līdzi dotos arī attiecīgi dzīvesbiedrs vai dzīvesbiedre, un arī tiem varbūt būtu jāmaina darbs, un bērniem savukārt būtu jāmaina izglītības iestāde, kurā viņi mācās! Tā ka, cienījamie kolēģi, īstenībā, ja pavisam atklāti runā, šis priekšlikums ir vienkārši nenopietns!

Sēdes vadītājs. Šīs saturīgās debates turpinās Pēteris Tabūns. Viņš otro reizi runās.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Teikšu tikai pavisam īsu repliku šajā sakarībā. Ābiķa kungs, jūs aizstāvējāt šo ierēdniecības stabilitāti. Es teikšu, ka šī miegainā, šī iesīkstējusī stabilitāte… Vai zināt, kāds tai ir īstenībā vārds? Tā ir stagnācija. Lūk, kas tā ir! Mēs jau tagad lielāmies ar stabilu valsts attīstību. Vai ir šī stabilā valsts attīstība? Nav tādas, protams. Stabilā korupcija, stabilā mafija, kontrabanda un stabilā nabadzība - ir. Vai ar to vajag lielīties? Tad, nu, lūk, “tēvzemiešu” priekšlikums, konkrēti, deputāta Požarnova priekšlikums, ir beidzot iemest šajā sasmakušajā stabilitātē vienu riktīgu akmeni.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Guntis Dambergs.

G.Dambergs. Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā es varu jūs tikai un vienīgi aicināt neatbalstīt 13. - deputāta Andreja Požarnova kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vispirms lemsim par 12.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Požarnova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 17, atturas - 30. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

G.Dambergs. Atbalstu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā neguva arī 13. - deputāta Andreja Požarnova kunga priekšlikums, kurš ir pats pēdējais.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Požarnova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 16, atturas - 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Dambergs. Cienījamie kolēģi! Pirms mēs balsojam par likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” kopumā, ļaujiet man izteikt gandarījumu, pat prieku, par to, ka šeit, mūsu vidū, ir cilvēki ar ļoti vērtīgiem, ļoti vajadzīgiem un valsts pārvaldi uzlabojošiem priekšlikumiem. Un varu jums tikai un vienīgi nosolīties, ka, izskatot Ministru kabinetā sagatavoto grozījumu paketi attiecībā uz Valsts civildienesta likumu, visi šie racionālie priekšlikumi atradīs stingru un stabilu vietu mūsu valsts pārvaldes iekārtas sistēmā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - 7. Likums pieņemts. (Starpsauciens: “Slava deputātiem!”)

G.Dambergs. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām darbu, ir jāizskata vairāki priekšlikumi par grozījumiem sēdes darba kārtībā.

Divpadsmit deputāti ierosina, lai līdz sēdes beigām atlikušajā laikā, izskatot jebkuru jautājumu, debatēm noteiktu šādu runāšanas laiku: 5 minūtes - pirmo reizi, un vienu minūti - otro reizi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 13, atturas - 12. Priekšlikums atbalstīts.

Juridiskā komisija ierosina izdarīt šādas izmaiņas sēdes darba kārtībā: likumprojektus “Grozījumi Civilprocesa likumā”, “Grozījumi Civillikumā”, “Grozījumi likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju””, “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” un “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Teātra darbinieku savienībai”, kuri izskatāmi pirmajā lasījumā, pārcelt pēc darba kārtības 30.punkta. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nekādā gadījumā!)

Lūdzu zvanu! Balsosim par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 18, atturas - 33. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Desmit frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti lūdz izsludināt 15 minūšu ilgu pārtraukumu pirms likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” izskatīšanas trešajā lasījumā.

Vai ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir! Nav!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par šo desmit deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 10, atturas - 25.

Godātie kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 13.30!

Bet tagad jūs visi esat laipni aicināti, arī jūs, finansu ministra kungs, uz alus iebaudīšanu un siera degustāciju Saeimas ēdnīcā!

Paldies.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu.

Ir saņemts desmit deputātu ierosinājums izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības darba kārtības 25.punktu - “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” - un to iekļaut kādā no iespējamām ārkārtas sesijām. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Ir saņemts piecu deputātu jautājums ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim par “Latvenergo” pārstrukturizāciju. Jautājumu nododam ekonomikas ministram.

Nākamais izskatāmais jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 4668, - tas ir trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”, ko trešajam lasījumam ir sagatavojusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Par minēto likumprojektu ir iesniegti 89 priekšlikumi.

1.priekšlikumu ir iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuka kungs, un tas ir par visu likuma tekstu. Komisija to ir atbalstījusi un iestrādājusi visā likuma tekstā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija šo juridisko domu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. Paldies!

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija piedāvā priekšlikumu veikt izslēgumu 1.panta 6.punktā un aicina jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina izslēgumu 1.panta 7.punktā un aicina deputātus atbalstīt tās priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums par 1.panta 10.punktu. Komisija aicina...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. ...to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 6. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums par 2.panta nosaukumu. Aicinām atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 7. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums par 2.panta pirmo daļu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Nākamais ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to ir atbalstījusi, 4.pantā redakcionāli precizējot tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums, ko Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi. Tas ir par 5.pantu - par kooperatīvās sabiedrības atbildības ierobežošanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums par 6.panta redakciju. Komisija ir atbalstījusi Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Atbalstīts daļēji ir 11.priekšlikums, ko iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Tas ir iestrādāts 12. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies!

13. - Juridiskās komisijas priekšlikums izslēgt 8.panta trešo daļu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskā komisija ir ierosinājusi aizstājumu 9.pantā, un tās priekšlikums ir atbalstīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 15.priekšlikums - aizstājums 10.pantā - ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts, redakcionāli precizējot 11.pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskās komisijas priekšlikums par 11.panta otro daļu ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Deputāta Dobeļa priekšlikums par 11.panta trešo daļu ir atbildīgajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Juridiskā komisija prasa izteikt 13.panta pirmās daļas 6.punktu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Juridiskā komisija prasa izteikt jaunā redakcijā arī nākamo 13.panta pirmās daļas punktu. Atbildīgā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Izslēgumu 13.pantā ierosina Juridiskā komisija. Priekšlikums nav guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas viedokli.

K.Leiškalns. Juridiskās komisijas priekšlikums par 13.panta otro daļu ir atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Izslēgumu 13.pantā ir ierosinājis Juridiskais birojs. Priekšlikums ir atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 16.panta pirmajā daļā izslēgums, ko ierosinājusi Juridiskā komisija, ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Juridiskās komisijas priekšlikums par 16.panta otro daļu ir atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskā komisija ierosinājusi izslēgumu 16.panta otrajā daļā. Priekšlikums ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina papildināt 16.pantu, un aicinu jūs atbalstīt tās priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskās komisijas priekšlikums par 17.pantu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāta Gaiļa priekšlikums par 18.panta redakciju nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Deputāts Gailis ierosina papildināt 18.pantu ar jaunu astoto daļu. Komisija neatbalsta deputāta Gaiļa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli.

K.Leiškalns. Nav atbalstīts arī deputāta Gaiļa priekšlikums veikt attiecīgas pārmaiņas, bet tas vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Nav balsojams arī deputāta Gaiļa iesniegtais 33.priekšlikums, ko komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Deputāts Freimanis izsaka 19.panta pirmās daļas 4.punktu jaunā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi deputāta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas viedokli.

K.Leiškalns. Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Sprindžuka priekšlikums par 20.pantu ir atbalstīts daļēji. Komisija iekļāvusi to savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēgums grozījumu likuma 14.pantā. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 38.priekšlikums - izslēgt 22.panta 8.punktu. Priekšlikums ir no Juridiskā biroja un guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs runā par 23.panta jaunu redakciju. Komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs ierosina izslēgumu 23.pantā. Komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Parlamentārā sekretāra Sprindžuka priekšlikums par 23.pantu. Komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Deputāta Sokolovska priekšlikums par 23.pantu. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskās komisijas priekšlikums par ceturtās nodaļas nosaukumu. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Daļēji ir atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums par 24.panta trešo daļu. Komisija to izteikusi savā redakcijā, kas redzama priekšlikumā nr.45.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāta Freimaņa priekšlikums par 25.panta piekto daļu nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskā komisija prasa izteikt 30.pantu citā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo priekšlikumu atbalstījusi daļēji un izteikusi šo pantu savā redakcijā, kuru lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 49.priekšlikums - izslēgums grozījumu likuma 22.pantā. Atbildīgā komisija šo Juridiskā biroja priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Juridiskā komisija kopā ar Juridisko biroju ir izslēgusi likumprojekta 23.pantu. Atbildīgā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija piedāvā parlamentam 51.priekšlikumu - 33.panta redakciju - un aicina deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 51.priekšlikumu. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es visnotaļ atbalstu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto 51.priekšlikumu, bet es gribu izteikt tikai pāris komentāru par to, kā mēs esam nokļuvuši līdz šim iespējamajam rezultatīvajam balsojumam šodien. Jāteic, ka ceļš bija ļoti sāpīgs, lai izdarītu šos grozījumus Kooperatīvo sabiedrību likumā. Bija šāds LSDSP frakcijas deputātu ierosinājums, un, tā kā bija arī pozīcijas deputātu atbalsts, mums izdevās arī šo priekšlikumu - 51.priekšlikumu - ļoti nopietnā, radikālā veidā “ieaust” iekšā. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvi nemaksātu nodokli tieši, bet maksātu to ar savu biedru starpniecību. Tātad pārpalikums tiktu biedriem, kas kooperatīvu veidojuši, un tad viņi tiktu aplikti ar šo nodokli. Šī principiālā pozīcija ir ļoti nozīmīga, un opozīcijas deputāti nebūtu to bez pozīcijas deputātu atbalsta sasnieguši.

Varēja, protams, būt atsevišķā likumā visas šīs normas par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīviem, bet tas būtu grūts ceļš, tas prasītu vēl vairākus mēnešus vai veselu pusgadu. Turklāt no tautsaimnieciskā viedokļa ir lietderīgi, lai šie grozījumi tiktu izdarīti vēl šajā pašā likumā, neveidojot jaunu likumu.

Šo jauno normu, kas šobrīd likumā parādās, es aicinu izmantot, veidojot jebkurā lauksaimniecības nozarē šādus pakalpojumu kooperatīvus. Tas ļoti atvieglotu to veidošanas un funkcionēšanas režīmu.

Es gribu minēt vienu tādu klasisku piemēru. Ir tāda kooperatīvā sabiedrība “LatRaps”, kuras pamatbāze ir Elejā un kura nodarbojas ar kviešu un rapša produkcijas komplektēšanu, sagatavošanu pārdošanai. Un galvenokārt jāpateicas šim kooperatīvam par to, ka lauku saimniecības var realizēt ārvalstu tirgū, Eiropas Savienības valstu tirgū, lielas, lielas kviešu un rapša sēklu partijas, saņemot par tām vismaz par 10-15% augstākas cenas nekā vietējā tirgū. Tā ka šis ir klasisks piemērs, kas rāda, ka šī norma, ja tā tiks likumā iebalsota, atvieglos šo lietu turpmāk.

Jāteic ar nožēlu, ka tas tik vēlu notiek. Es atceros, ka pirms kādiem sešiem gadiem, kad pašreizējais zemkopības ministrs Atis Slakteris ieņēma kooperācijas valsts ministra amatu Zemkopības ministrijā, bija pavisam noliedzoša attieksme pret šādu saimniekošanas mehānismu, pret šādu kooperatīvu izveidošanas kārtību. Tas, ka tagad likumā tiek iestrādāts šāds mehānisms, ir ļoti progresīvi. Šāda kārtība ir ļoti vērtīga ne tikai attiecībā uz kviešiem vai rapša sēklām; šāda kooperācija ir vērtīga arī ābolu audzētājiem, lai veidotu lielas augļu glabātavas un iekarotu tirgu ar mūsu kvalitatīvo, pašu izaudzēto produkciju. Līdzīgi tas ir ar citiem produkcijas veidiem.

Es visnotaļ atbalstu šo priekšlikumu, kura pieņemšana būs kaut novēlots, bet labs impulss kooperatīvu kustības attīstībai laukos.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Runāt vēlas deputāts Linards Muciņš. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam! Viņš runās par procedūru. Lūdzu ieslēgt deputātam Linardam Muciņam mikrofonu! Lūdzu, nāciet tribīnē!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es gribētu runāt par procedūru. Es aicinu cienījamo referentu tomēr nosaukt priekšlikumu numurus, jo savādāk mēs nevaram sekot līdzi priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Es atbalstu šo Juridiskās komisijas vadītāja aizrādījumu.

Debates par 51.priekšlikumu tiek slēgtas. Vai ir nepieciešams balsot? (Starpsaucieni: “Nav!) Nav nepieciešams. Priekšlikums tiek atbalstīts.

Turpinām!

K.Leiškalns. Komisijas vārdā es tagad mēģināšu, Muciņa kungs, ārkārtīgi lēni vēlreiz atkārtot, ka 51.priekšlikums… Muciņa kungs, es domāju, ka es esmu četrreiz precīzāks nekā jūs kopā.

Tagad mēģināsim ļoti lēnām izskatīt 51.priekšlikumu, atbildēt uz Arņa Kalniņa iebildumiem komisijas vārdā un paskaidrot deputātiem, ka tieši šis priekšlikums izraisa… (Starpsauciens: “Nevajag!”) Vajag, vajag, vajag! Vajag deputātiem paskaidrot, ka tieši šis priekšlikums izraisa visbūtiskākās debates, ārkārtīgas iebildes no finansu institūcijām Latvijas Republikā. Un šis priekšlikums, kas ir ar numuru 51 un kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vēsturē neieies, (No zāles dep. L.Muciņš: “Tautsaimniecības komisijas vēsturē ieies…”) Muciņa kungs, ieies tikai Juridiskās komisijas noraidītie priekšlikumi. Ir kompromiss starp visām pusēm. Jo, ja mēs nepieņemtu priekšlikumu nr.51, kurš ir par 33.pantu, Muciņa kungs, tad šajā valstī būtu šis likums jānoraida pilnībā un jāmēģina nodalīt kooperatīvu no kooperatīviem katru ar atsevišķu likumu. Diemžēl Zemkopības ministrija to neizdarīja vai negribēja izdarīt, vai vienojās ar deputātiem, ka tas šobrīd nav jādara, un ilgu, garu diskusiju rezultāts ir tas, ka mēs izstrādājām komisijas priekšlikumu, kura numurs, Muciņa kungs, ir 51 un kurš ir par 33.panta redakciju. Tāpēc aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Ir jau atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

52.priekšlikums - izslēgt visu 36.pantu - , kuru ir iesniegusi Juridiskā komisija, ko vada deputāts Muciņš, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Nav atbalstīts arī 53.priekšlikums…

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts!

K.Leiškalns. Es atvainojos! Par 36.pantu ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kura numurs ir 53, un es komisijas vārdā aicinu deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

54.priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina izslēgt 36.panta trešo un ceturto daļu un lūdz deputātus šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 55.priekšlikums ir par 37.panta otrās daļas otro teikumu - par dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām, kurās ir vairāk nekā 200 biedru. Komisija šo Dobeļa kunga priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

56.priekšlikums - aizstājums 38.pantā. Ir runa par revīzijas komisijām. Minētais priekšlikums ir no atbildīgās komisijas. Atbildīgā komisija aicina deputātus atbalstīt 56.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 57.priekšlikums ir no deputāta Dobeļa, un tas ir atbalstīts daļēji. Tas ir par biedru kopsapulces funkcijām, un tas ir iestrādāts 58.priekšlikumā, kuru izstrādājusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un es komisijas vārdā aicinu deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Par 39.panta otro daļu ir 59.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Dobelis. Aicinu deputātus atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 60. - priekšlikums izslēgt 39.panta otrās daļas 5.punktu -, ko iesniedzis deputāts Dobelis, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 61. - Juridiskās komisijas priekšlikums par 39.panta otrās daļas 5.punktu. Ir runa par sabiedrības valdes ievēlēšanu un atcelšanu, kā arī padomes locekļu un revīzijas komisijas locekļu ievēlēšanu un atcelšanu. Priekšlikums ir atbalstīts daļēji, ietverts panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 62.priekšlikums. To iesniegusi Juridiskā komisija deputāta Muciņa vadībā. Tas ir aizstājums 39.panta otrās daļas 7.punktā. Atbildīgā komisija atbalsta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 63.priekšlikums. Atbildīgā komisija, saņēmusi norādījumus no Juridiskās komisijas, ko vada deputāts Muciņš, ierosina izslēgumu 39.panta otrās daļas 7.punktā un aicina jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Diemžēl nav saņēmis atbalstu Juridiskās komisijas priekšlikums veikt izslēgumu 39.panta otrajā daļā. Šis ir priekšlikums ar numuru 64.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Cienījamais Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāj Leiškalna kungs! Es visnotaļ esmu pateicīgs par to, cik rūpīgi atbildīgā komisija ir izvērtējusi Juridiskās komisijas priekšlikumus, kaut gan viņa ir centusies pilnībā pieņemtajiem mūsu priekšlikumiem pierakstīt klāt piezīmi, ka tie ir daļēji atbalstīti un ietverti atbildīgās komisijas redakcijā, tā piesavinādamās Juridiskās komisijas laurus. Kaut gan pēc konteksta ir redzams, ka šie priekšlikumi ir pieņemti pilnībā! Tomēr es par to neapvainojos, jo pats svarīgākais ir rezultāts.

Taču, runājot par 64. - Juridiskās komisijas priekšlikumu - , jāteic, ka man nav saprotams, kādēļ šis priekšlikums nav atbalstīts, jo gan uzņēmējdarbības likumdošanā, gan arī jaunajā komerclikumdošanā ir paredzēts, ka sabiedrības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) dibināšanu, reorganizāciju vai likvidāciju nosaka kopsapulces lēmums. Īpašnieks var, protams, stimulēt šādu, kā sacīt, lēmumu savā kooperatīvā, ja viņam pieder tāds uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība; viņš var likt saviem pilnvarniekiem balsot par to. Bet paskatīsimies, kāds ir panta otrās daļas sākums! Tur ir teikts: vienīgi biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) ir tiesības... Un tālāk seko 8.punkts. Tātad gan attiecībā pret veco likumdošanu, gan arī attiecībā pret jauno komerclikumdošanu šāds ieraksts 8.punktā ir absolūti neloģisks no juridiskā viedokļa. Mēs saprotam, ka no saimnieciskā viedokļa, protams, kopsapulce vai valde teiks saviem pilnvarniekiem, ko darīt ar to uzņēmumu - reorganizēt, likvidēt vai kaut kā citādāk… Bet no juridiskā viedokļa lemt par šo jautājumu var vienīgi šīs institūcijas kopsapulce. Ja viens cilvēks, kas būs pilnvarots no kooperatīva, ieradīsies un būs šī kopsapulce, tad viņš arī tā nolems… Taču šeit mēs runājam tikai par juridisko sakārtošanu, mēs absolūti nejaucamies jūsu vadītās komisijas saimnieciskajos jautājumos.

Es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Paldies Muciņa kungam par norādījumiem. Jāteic, ka mūsu komisija tiešām ārkārtīgi rūpīgi iepazīstas gan ar Juridiskās komisijas, gan ar Juridiskā biroja priekšlikumiem. Reiz bija gadījums ar pilnvarām un ar notāriem, kuru dēļ mūsu likumu atraidīja, atdeva atpakaļ… Taču es gribu atzīmēt, ka komisija (izņemot, manuprāt, mani vienu pašu, jo es balsoju tieši par Juridiskās komisijas priekšlikumu) pēc būtības noraidīja, Muciņa kungs, jūsu komisijas priekšlikumu, kura numurs ir 64 un kurš ir par 39.panta otrās daļas 8.punktu. Protams, ja parlaments, paklausot jūsu aicinājumam, atbalstīs Juridiskās komisijas priekšlikumu, tad 65. - atbildīgās komisijas priekšlikums - vairs nebūs balsojams.

Tā ka juridiskajai domai, protams, ir visas durvis vaļā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 8, atturas - 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Tādā gadījumā man atliek tikai aicināt deputātus aizstāt 39.panta otrās daļas 8.punktā šos vārdus... Tā ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ierosinātā redakcija, kura ir redzama priekšlikumā nr.65.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

66. - deputāta Dobeļa priekšlikums, kas ir atbalstīts komisijā, un aicinu parlamentu darīt tieši tāpat.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 67. - daļēji atbalstītais un ļoti pareizais Juridiskās komisijas, kuru vada Muciņa kungs, priekšlikums - ir iestrādāts atbildīgās komisijas sagatavotās redakcijas pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 68. - deputāta Dobeļa priekšlikums - ir guvis nepārprotamu komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 69.priekšlikums ir par 41.pantu, un tas ir no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas. Lūdzu atbalstīt 69.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 70.priekšlikums ir atbalstīts. To ir iesniedzis deputāts Dobelis, un tas ir par 41.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 71. - Dobeļa kunga priekšlikums - ir atbalstīts, bet komisija ir uzskatījusi par nepieciešamu precizēt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 72. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums par 43.panta 4.punktu - gaida parlamenta atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 73. - Juridiskās komisijas priekšlikums par 46.panta redakciju - ir atbalstīts daļēji. (Muciņa kungs, es atvainojos!) Taču Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, vadoties no jūsu iesnieguma, ir 74.priekšlikumā radījusi savu redakciju, un aicinu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 75. - deputāta Dobeļa priekšlikums - ir atbalstīts un izteikts kā 46.panta devītā daļa.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 76. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir izteikt 47.pantu šādā redakcijā. Tas ir atbalstīts. Atbildīgā komisija atļāvās precizēt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies! 77. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir guvis nedalītu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja 79.priekšlikums, protams, ir atbalstīts. Tas paredz izslēgt grozījumu likuma 31.pantā. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja piedāvājumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tāpat tiek piedāvāts izslēgt likuma 52.pantu. Tas ir 80.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 81.priekšlikums, kas saņemts no Juridiskās komisijas. Tas paredz izslēgumu 54.pantā. Arī tas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 82. - Juridiskās komisijas priekšlikums par 55.pantu - no atbildīgās komisijas puses ir atbalstīts. Mēs atļāvāmies to redakcionāli precizēt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 83.priekšlikumā Juridiskā komisija piedāvā papildināt likumu ar 55.1.pantu par atbildību. Komisija to ir atbalstījusi daļēji un lūdz Saeimu atbalstīt 84.priekšlikumā piedāvāto papildinājumu 55.1.panta izskatā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. 85.priekšlikums piedāvā izslēgumu. Runa ir par nodaļu “Kooperatīvo sabiedrību savienība”. Piedāvājusi atbildīgā komisija. Aicinu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 86. - Juridiskās komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu papildināšanu ar 4.punktu. Tas ir atbalstīts daļēji un ietverts komisijas 87.priekšlikuma 6.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 87. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - paredz papildinājumu pārejas noteikumos ar 4.-8.punktu. Aicinu parlamentu tos atbalstīt attiecīgajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. 87.priekšlikums...

K.Leiškalns. 87.priekšlikums ir par... Jā, arī tas ir par pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 88.priekšlikums. Deputāta Dobeļa piedāvājums par pārejas noteikumiem ir atbalstīts daļēji, ietverot to pārejas noteikumu 6.punktā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 89.priekšlikums. Dobeļa kunga ierosinājums ir atbalstīts daļēji, ietverot to pārejas noteikumu 7.punktā. Aicinu deputātus to atbalstīt. (No zāles dep. J.Dobelis: “Paldies!”)

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Līdz ar to es aicinu deputātus nobalsot par likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Krimināllikumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es atvainojos, Straumes kungs! Augsti godātais prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 29.maija sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 1069).

1. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Daļēji atbalstīts ir 2. - iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums, tas iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 3. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Arī 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts 5. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 6. - Ministru prezidenta Bērziņa kunga priekšlikums - ir atbalstīts daļēji un iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 8. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 9. - Saeimas deputāta Kuduma kunga priekšlikums - komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 10. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzam atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija 29.maija sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” trešajam lasījumam un piedāvā jums šādu tā redakciju.

1. ir Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 2. un 3. - Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 4. - Latvijas Republikas iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums - ir atbalstīts 5.priekšlikumā Juridiskā biroja piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 6. - iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Noraidīts ir 7. - Saeimas deputāta Urbanoviča kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. 8. - Ministru prezidenta Bērziņa kunga priekšlikums - un 9. - Latvijas Republikas iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums - ir pieņemts Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 11. - Saeimas deputāta Urbanoviča kunga priekšlikums - nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīti ir 12. un 13. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. 12.priekšlikums tiek atbalstīts, bet 13. - nav atbalstīts. Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 14. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 15. - Juridiskā biroja priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 16. - iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums - neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Kolēģi, nākamā ir 15.lappuse. 17. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 18. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 19. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 20. - Ministru prezidenta Bērziņa kunga priekšlikums - komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstu guva arī 21. - Ministru prezidenta Bērziņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Un 22. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstīts tika 23. - Latvijas Republikas iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 24. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Komisija atbalstīja 25. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Komisija neatbalstīja 26. - Saeimas deputāta Urbanoviča kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Komisija atbalstīja 27. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 28. - Kuduma kunga priekšlikums, 29. - Segliņa kunga priekšlikums, 30. - Bojāra kunga priekšlikums un 31. - Bērziņa kunga priekšlikums ir identiski. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

Dz.Kudums. Daļēji atbalstīts ir Saeimas deputāta Urbanoviča kunga 32.priekšlikums. Tas ir iestrādāts 33. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Komisija ir atbalstījusi 34. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Komisija ir atbalstījusi iekšlietu ministra Segliņa kunga 35.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 36. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Komisija atbalstīja 37. un 38. - Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 39. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 40. - Saeimas deputāta Bojāra kunga priekšlikums - neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu... (Starpsauciens: “Balsot!”) Atvainojiet! Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 3, atturas - 63. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Kudums. Paldies.

41. - tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas kundzes priekšlikums -komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Neguva atbalstu 42. - iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 43. - Ministru prezidenta Bērziņa priekšlikums - ir pieņemts komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 44. - Saeimas deputāta Bojāra kunga priekšlikums - neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk par 45.priekšlikumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 45. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Komisijā atbalstu neguva 46. - Saeimas deputāta Bojāra kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 46.priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vispirms apsveicu visus Jāņus… (Zālē ovācijas.) kā Saeimā, tā Latvijā ar ļoti krāšņiem svētkiem! Un vislabākie novēlējumi mūsu priekšsēdētājam Jānim Straumem, kuram šodien ir ļoti smaga diena.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies! Tiek debatēts atbilstošais pants.

L.Bojārs. Cienījamie kolēģi! Runa ir par 138. un 139.pantu - tātad par pieaicinātajiem jeb lieciniekiem. Tās ir neatkarīgas personas, kas vienmēr tiek pieaicinātas. Tās piedalās, izdarot apskates, kratīšanas dzīvoklī vai darbavietā, piedalās arī vietas apskatēs, ja ir notikusi autoavārija vai kas cits. Nav saprotams, kāpēc tas būtu jāizslēdz.

Ja mēs to izslēdzam, ka liecinieki nav vajadzīgi šādos gadījumos, tad var mainīties lietas būtība vai nu par labu vai par sliktu cietušajam. Tas ir viens.

Otrs. Lieciniekiem jābūt! Citādi var būt pat nelabojamas kļūdas. Tādas ieviesīsies obligāti, tāpēc visās pasaules valstīs, arī Latvijā 20.-30.gados, bija liecinieki, un viņi vienmēr tika pieaicināti. Tādēļ, lai nerastos kļūdas, mēs nevaram izslēgt šos divus pantus. Es aicinu jūs tos atstāt likumā, jo mūsu institūcijas un Iekšlietu ministrija, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem, diemžēl kotējas zemu - mīnus 9 procenti, bet Tieslietu ministrija - mīnus 30 procenti. Tātad šīm institūcijām ir diezgan daudz nepadarītu darbu, un tāpēc, lai nebūtu kļūdu, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu - tātad atstāt likumā 138. un 139.pantu, lai tie darbojas tāpat kā līdz šim.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. - deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 6, atturas - 46. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Kudums. Paldies. Lūdzam atbalstu 47. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Tālāk ir 44.lappuse. Lūdzam atbalstu 48. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Tālāk. 49.lappusē ir Saeimas deputāta Dzintara Kuduma priekšlikums. Komisijā tas guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Lūdzu, kolēģi… Nākamais priekšlikums ir 63.lapaspusē. Tas ir Saeimas deputāta Dzintara Kuduma priekšlikums, kas komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš. Lūdzu!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! 49. - Saeimas deputāta Kuduma priekšlikums - piedāvā trešajā lasījumā atjaunot veselu nodaļu, kas saucas “Sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības”. Mēs, balstoties uz Juridiskās komisijas priekšlikumu, otrajā lasījumā ar Saeimas balsojumu šo nodaļu izņēmām ārā, jo uzskatījām, ka šajā nodaļā nav sabalansēta informācija par faktiem un pierādījumiem, tātad operatīvā informācija, kura tiek, tā sacīt, kolekcionēta par dažādām personām, kas figurē krimināllietās, novērojot šīs personas, kur tās iet, ko tās dara, ar ko tiekas. Un no tā tad tiek izdarīti kādi juridiski secinājumi.

Juridiskā komisija joprojām nav grozījusi savu viedokli. Juridiskā komisija paliek pie tāda viedokļa, ka šādai nodaļai, vismaz šobrīd, nav pamata atrasties Kriminālprocesa kodeksā. Jaunajā Kriminālprocesa likumā to varētu iestrādāt, bet pirms tam tā būtu ļoti rūpīgi jāsabalansē un jāizpēta, kuras no darbībām mums dod informāciju par faktiem, kas atbilst Kriminālprocesa likuma vispārīgajai daļai, un kuras mums dod dažādus pieņēmumus, no kuriem mēs gribam veidot kaut kādu apsūdzību, un tā tālāk.

Juridiskās komisijas viedoklis nav mainījies, tāpēc Juridiskā komisija iebilst pret 49.priekšlikuma - apmēram 50 lappušu bieza priekšlikuma - pēkšņu iekļaušanu likumā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl šis 197.pants tika izņemts mūsu advokātu interesēs. Tā kā noziegumi ar katru gadu paliek rafinētāki, smagāki un, protams, arī noziedznieki ir labi izglītoti visdažādākajā veidā, tostarp arī juridiski, tad visa šī speciālā, sevišķajā veidā veicamā izmeklēšanas darbība būtu jāatbalsta. Tai ir jābūt reglamentētai likumā, jo citādi mēs nekādā veidā neapkarosim ļoti smagos noziedzīgos gadījumus, kuri jau ir bijuši Latvijā un, protams, arī būs. Paskatieties statistiku! To, cik ir bijis noziegumu un cik no tiem ir atklāts. Ja mēs tagad paņemam nost šo sevišķā veidā veicamo izmeklēšanu, tas ir, izmantojot šīm darbībām tehniku un citus tehniskos palīglīdzekļus, tad mūsu noziedznieki… Tad viss tas, kas notiek Latvijā, turpmāk notiks vēl smagākā veidā.

Tātad, ja mēs neatbalstām šo priekšlikumu, mēs patiesībā palīdzam mūsu noziedzniekiem attīstīt savu industriju.

Paldies par uzmanību!

Tāpēc viss ir jāatstāj tā, kā tas bija, un Kuduma priekšlikums ir jāatbalsta!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Tā kā 49.priekšlikums tomēr tika atbalstīts, kā es sapratu, tad būtu loģiski atbalstīt arī 50.priekšlikumu. Nav jau…

Sēdes vadītājs. Atvainojiet! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par
49. - deputāta Kuduma priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - nav, atturas - 44. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu.

Dz.Kudums. 50. - Saeimas deputāta Kuduma kunga priekšlikums - komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Tagad būs nonsenss, ja šis priekšlikums tiks pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav balsojams. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Kolēģi! Par 51. - Saeimas deputāta Bojāra kunga priekšlikumu - es tomēr gribētu izteikties garāk.

Aizsardzības un iekšlietu komisija par to gari diskutēja, Bojāra kunga priekšlikums faktiski ir līdzīgs manam priekšlikumam, kas pēc būtības ir darba grupas priekšlikums, kuru izstrādāja Kūtra kungs. Gan mūsu Prezidente, gan komisija, gan arī iepriekšējā Saeimas sēdē, kur skatīja šo jautājumu, deputāti to noraidīja, taču, kā jūs atceraties, ģenerālprokurors visās publiskās uzstāšanās reizēs ir lūdzis Saeimas atbalstu šim priekšlikumam.

Kāpēc viņš to ir darījis? Vai tikai aiz laba prāta? Varbūt kaut kādu politisko spēlīšu dēļ? Nē! Viņš to darījis, praktisku apsvērumu vadīts, jo jau šobrīd ir redzams, ka mēs nespējam tikt galā ar organizēto noziedzību, tāpēc šis pants būtu noteikti iekļaujams mūsu jaunajā Kriminālprocesa kodeksā. Līdz ar to varētu veidot normālu pierādījumu bāzi, un bažas par to, ka, teiksim, šinī gadījumā kaut kas tiks slēpts vai kaut kādā citādā veidā tiks atkal nomuļļāts, kā viens otrs to saka, nav pamatotas.

Ja sevišķā veidā iegūtie pierādījumi tiesā tiek likti kā pierādījumi, tad tādā gadījumā arī advokātam ir iespēja iepazīties ar visu materiālu, ar to, kas šinī gadījumā ir iegūts sevišķā veidā, veicot šos operatīvos pasākumus. Tātad viņš var iepazīties ar visu materiālu! Un līdz ar to, ja, teiksim, būs šis divpusējais strīds tiesā, tad tur nekādu problēmu nebūs.

Man joprojām nav saprotama šī būtiski “cietā” nostāja pret šīm normām un to salīdzināšana ar kaut kādu totalitārismu, ar staļinismu - tas ir kaut kāds pilnīgs idiotisms! Es atvainojos par izteicienu! Jo arī Vācijas un daudzu citu valstu likumdošanā šīs normas pastāv un darbojas ļoti efektīvi un normāli. Taču Latvijas valstī tas, lūk, nav vajadzīgs... Tikai nezinu - kāpēc. Tāpēc es lūdzu...

Šeit daļēji tika atbalstīts Bojāra kunga priekšlikums, un tas ir darīts tādēļ, ka atbalstīts tika 50.priekšlikums. Faktiski šis priekšlikums būtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Leon, pasaki visu taisnību!”)

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, noziedzība nekad nevarētu attīstīties tādos veidos, kā tas notiek Latvijā, ja tā nesaņemtu attiecīgu atbalstu, ja visdažādākajā veidā pie tās netiktu piestrādāts un ja tā nesaņemtu palīdzību. Tā ir ļoti nepatīkama lieta, bet tā diemžēl eksistē. Un jūs jau redzat, ka smagi noziegumi netiek atklāti.

Skatot un analizējot otrajā lasījumā pieņemtās izmaiņas, kā arī konsultējoties ar juristiem, kuri nodarbojas ar šiem jautājumiem praktiski un ikdienas dzīvē ar tiem saskaras, viņi bija sašutuši par to, ka Saeima ir pieņēmusi šo ļoti slikto izmaiņu - ka tika izslēgts 197.pants. Kā tad varēs atklāt tās noziedzības, kuras tehniski, juridiski un dažādā citādā veidā ir ļoti labi sagatavotas? Ja netiks izmantoti speclīdzekļi - tehniskie līdzekļi, kā arī lietota cita veida tehnika, tad šie noziedzīgie nodarījumi netiks atklāti un noziedznieki mierīgi atpūtīsies un staigās uz brīvām kājām, kā tas ļoti daudzos gadījumos šodien notiek.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, mēs nevaram svītrot šos pantus, kuri nav deklaratīvi, bet kuri ir vajadzīgi, lai atvieglotu mūsu prokuratūras darbības, mūsu Iekšlietu ministrijas darbības un visu to dienestu darbības, kurus mēs no jauna esam radījuši.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo citādi mēs radīsim problēmas ne tikai mūsu pilsoņiem, bet arī paši sev.

Paldies par uzmanību! (Starpsauciens: “Leon, domā par Jāņiem!”)

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es atgādināšu, ka mēs otrajā lasījumā nevis kaut ko no likuma izslēdzām, kā Bojāra kungs teica, bet gan neiekļāvām to likumā. Līdz ar to sacīt, ka mēs kaut ko esam izslēguši no likuma, galīgi nav pamata. Tas ir viens.

Otra lieta. Ja runājam par Kuduma kunga priekšlikumiem, tad, kā es saprotu, viņš tos nedaudz bija precizējis, tāpēc mēs tos varam šeit apspriest trešajā lasījumā. Turpretī Bojāra kunga priekšlikumā vienkārši ir atkārtota otrajā lasījumā piedāvātā redakcija, tāpēc saskaņā ar Kārtības rulli tā nav balsojama.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Muciņa kungs! Es nestrādāju jūsu komisijā, es nenodarbojos ar materiālu norakstīšanu. Un šie ierosinājumi, kas ir izstrādāti, ir tapuši, balstoties nevis uz maniem slēdzieniem, bet gan diemžēl uz juristu atzinumiem. Taču jūs tagad aizstāvat mūsu advokātu pozīciju, lai advokāti varētu mierīgi vinnēt to vai citu prāvu.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, vajag būt neitrāliem! Nevajag iesaistīties tajās darbībās, kuras mūsu likumdošanu novedīs strupceļā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst? Nevēlaties.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 2, atturas - 44. Priekšlikums ir noraidīts.

Par 52.priekšlikumu, lūdzu!

Dz.Kudums. 52. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 53. - Latvijas Republikas tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Arī 54. - tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Komisija ir atbalstījusi Saeimas Juridiskā biroja 55. un 56. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Komisijā nav guvis atbalstu 57. - Latvijas Republikas iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Kudums. Komisijā ir atbalstīts 58. un 59. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Tālāk 91.lappusē ir 60. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas 61. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. Komisijā guvis atbalstu 62. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Komisijā tika atbalstīts arī 63. un 64. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 65. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 66. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Komisijā tika atbalstīts tieslietu ministres Labuckas kundzes 67.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. ...Kā arī Saeimas Juridiskā biroja 68.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Komisijā guva atbalstu 69. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 114.lappuse. 70. - Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstu guvis 71. - Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. Tika atbalstīts 72. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstu guvis 73. - tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstu guvis 74. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 75. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Komisijā atbalstu guvis tieslietu ministres Labuckas kundzes 76.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Netika atbalstīts 77. - tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Noraidīts tika 78. - Saeimas deputāta Bojāra kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir ļoti nopietns jautājums. Teiksim, lieta ir nonākusi līdz kriminālvajāšanai, ir veikta visa kriminālizmeklēšana, un lieta novesta līdz tiesai, un tagad paskatieties, lūdzu, kas tiek iestrādāts! Ja prokurors divas reizes nav piedalījies šīs krimināllietas izskatīšanā, tad to pārtrauc, tātad šī krimināllieta tiek “norakstīta”.

Cienījamie kolēģi! Ja lieta ir ierosināta, tiek veikta izmeklēšana un tālāk šī krimināllieta aiziet līdz tiesai, tad, protams, - un tas nav nekas jauns - uz prokuroru var izdarīt visdažādākā veida spiedienu, un tad viņš var “saslimt” vienu reizi, var “saslimt” otro reizi un arī trešajā reizē viņš var neparādīties tiesas sēdē.

Taču prokurori nav neaizvietojami! Tātad, - ja kāds prokurors divas reizes neparādās krimināllietas izskatīšanā, tad trešajā reizē varētu nozīmēt citu prokuroru, bet krimināllieta būtu jānoved līdz tiesai, līdz attiecīgajam atrisinājumam. Taču, ja notiek tādā veidā, ka tiek pārtraukta izskatīšana, tad tas nozīmē, ka noziedznieku mierīgi atbrīvos un ka viņš varēs turpināt savu “melno” darbību.

Tāpēc šādu izmaiņu, kura tīšuprāt ir izdarīta par labu noziedzniekiem, diemžēl nevar atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Bojāra kunga bažas, protams, ir saprotamas, taču valstī ir jābūt arī kaut kādai disciplīnai. Ja prokurors neattaisnotu iemeslu dēļ neierodas arī otro reizi, lieta praktiski ir jāizbeidz. Ja gadījumā viņš to nav izdarījis, tad, manuprāt, viņš tiks atstādināts no darba, un tad nākamā procesa viņam vairs nebūs.

Tā ka es lūgtu neatbalstīt Bojāra kunga priekšlikumu! (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 78. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 9, atturas - 53. Nav atbalstīts priekšlikums.

Dz.Kudums. Atbalstu guvis 79.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 80. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 81. un 82. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumus - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt arī 83. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 84. un 85. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 86. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 87. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 88. un 89.priekšlikumam - Juridiskā biroja priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 90. - Juridiskā biroja priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 91. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 92. un 93.priekšlikumu - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 94. un 95.priekšlikumam - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 96. - Labuckas kundzes priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 97. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 98. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 99. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 100. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 101. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 102. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Tas ir 162.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 170.lappusē esošo 104.priekšlikumu… Es atvainojos, vispirms - 103. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt arī 104. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 105. - Juridiskā biroja priekšlikumam, kas ir 173.lappusē.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 106. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Arī 107.priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī tas tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 108. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 109. un 110.priekšlikumam - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 111. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 112. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 113. - tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums - neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 114. - Juridiskā biroja priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 196.lappusē ir 115. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 116. - Juridiskā biroja priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Komisijas atbalstu guvis 117. - tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 118. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstu guvis arī 119. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Tālāk ir 122.priekšlikums…

Sēdes vadītājs. Nākamais ir 120.priekšlikums, kas ir 224.lappusē.

Dz.Kudums. 224.lappusē…

Sēdes vadītājs. 120.priekšlikums vispirms ir jāizskata.

Dz.Kudums. Nu jā, es atvainojos!

120. - tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

121.priekšlikums - 234.lappusē.

Dz.Kudums. Tieši tā.

121. - tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

246.lappusē ir nākamais.

Dz.Kudums. Tieši tā.

122. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 123. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 124. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 125. - tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums. Neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nē, 125.priekšlikums ir iekšlietu ministra priekšlikums, kas ir noraidīts.

Dz.Kudums. Tieši tā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms balsojam par likumprojektu kopumā, mums ir jāizskata piecu deputātu ierosinājums - saskaņā ar Kārtības ruļļa 142.pantu veikt pārbalsošanu par 49.priekšlikumu.

Deputāts Dzintars Rasnačs runās “par”.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Kārtības rullis prasa sniegt pamatojumu, tāpēc es mēģināšu to darīt.

Tiešām, mēs tajā Jāņu svinēšanas jautrībā palaidām garām ļoti principiālu balsojumu, kurā balsis sadalījās gandrīz līdzīgi. Tas ir ļoti nozīmīgs Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kurš būtu noteikti jāatbalsta, jo tikai ar šādām metodēm ir iespējams cīnīties pret noziedzību. Šī metode ir ietverta konkrētajās normās konkrētajā sadaļā.

Tas ir pirmkārt.

Un, otrkārt, tīri procesuālais pamatojums ir tas, ka virkne deputātu, kā tas ir konstatēts, vienkārši nebalsoja par konkrēto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš runās “pret”.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es vēlos atgādināt klātesošajiem, to skaitā arī Juridiskās komisijas locekļiem, ka Juridiskās komisijas locekļu vienbalsīgs lēmums bija neatbalstīt šo priekšlikumu. Par kriminālprocesu bija 13 konceptuāla rakstura priekšlikumi, kurus mēs izskatījām. Mums bija par šiem 12 “mezglu punktiem” vesela rinda precizējumu un koriģējumu, kurus, es ceru, atbildīgā komisija (paldies viņai!) ņēma vērā. Bet pavisam cita runa ir par trīspadsmitā priekšlikuma pieņemšanu, tas ir, par to, ka šis priekšlikums par operatīvajām darbībām tiek, viens pret vienu, iestrādāts kriminālprocesā, un par kriminālprocesa pārvēršanu par… es pat neizteikšos par kādu procesu… ne gluži par inkvizīcijas procesu vai kādu citu procesu, bet par apšaubāmu lietu. Mēs tagad vairs nevaram šajā lietā neko labot. Pirmām kārtām mēs būtu varējuši pirmajā lasījumā, bet pēc tam arī otrajā un trešajā lasījumā izdarīt tur korekcijas. Protams, tur ir kaut kādi elementi, kurus mēs varam un kurus mums vajag iekļaut kriminālprocesā, bet ir arī vesela rinda elementu, kurus mēs nevaram iekļaut kriminālprocesā. Tagad, trešajā lasījumā, paņemt tos, viens pret vienu, un te ielikt, un tālāk vairs neko nelabot,
neprecizēt - tas nav valstiski, un tas nav pieļaujams, jo tas draud ar daudz smagākām sekām attiecībā uz pilsoņu un personu tiesībām un visām citām lietām.

Es aicinu neatbalstīt šādus priekšlikumus - nedz pārbalsošanas, nedz pašas balsošanas.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par piecu deputātu priekšlikumu veikt pārbalsošanu par 49.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 22, atturas - 18. Priekšlikums veikt atkārtotu pārbalsošanu guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Atkārtoti balsosim par 49. - deputāta Dzintara Kuduma priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 11, atturas - 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Ir saņemts vēl viens piecu deputātu priekšlikums, kurš šobrīd nav izskatāms. Arī tas ir par pārbalsošanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par nekustamā īpašuma nodošanu 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta atklātajam sabiedriskajam fondam”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija savās sēdēs vairākkārt atgriezās pie šā jautājuma un galarezultātā, ievākusi nepieciešamo informāciju un analizējusi jautājumu par nekustamā īpašuma nodošanu 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta atklātajam sabiedriskajam fondam, nolēma, ka šāda nodošana ir jāizdara.

Kādi bija Juridiskās komisijas argumenti? Juridiskās komisijas argumenti bija tādi, ka, pirmkārt, fonds negūst nekādus blakus ienākumus, bet atrodas tādā īpašumā, par kuru viņš, protams, nespēj maksāt pietiekamu īres maksu, un, otrkārt, fondam nav nekādu blakus ienākumu. Taču fonds veic attiecīgu sabiedrisku funkciju - sabiedrisku funkciju, Leiškalna kungs! Fonds organizē barikāžu dalībniekiem medaļu izsniegšanu un dara arī citas lietas, kuru paveikšanai mums būtu vajadzējis nodarbināt veselu virkni ierēdņu. Tādā veidā paši fonda dalībnieki aktīvi iesaistās šo jautājumu risināšanā un sabiedrība var ietaupīt budžeta naudu.

Taču tādai institūcijai ir nepieciešamas telpas, kurās tā var darboties, kurās tā var arī izveidot - un ir jau izveidojusi - attiecīgu muzeju, kurā ir izstādīti ar barikāžu laiku saistīti dažādi eksponāti. Tas taču ir saistīts ar mūsu jaunatnes patriotisko audzināšanu un izglītību!

Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu, un es aicinu arī Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Vispirms ir jālemj par 10 deputātu ierosinājumu atzīt likumprojektu par steidzamu. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 34. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 2, atturas - 16. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma termiņš.

L.Muciņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.jūnijs. Juridiskā komisija aicina izskatīt likumprojektu pirmajā ārkārtas sēdē...

Sēdes vadītājs. Pirmajā ārkārtas sesijas sēdē.

Atvainojiet, kādu jūs noteicāt priekšlikumu iesniegšanas termiņu?

L.Muciņš. 28.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Tādā gadījumā droši vien tas būs...

L.Muciņš. Es atvainojos, 27.jūnijs!

Sēdes vadītājs. 26.jūnijs. Nav iebildumu? Nē, nav. Nav iebildumu. Paldies.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Šis likumprojekts paredz sakārtot jautājumus, kas saistīti ar tiesu izpildītāju darbību, jautājumus, kas saistīti ar jauna - zvērināta tiesu izpildītāja - institūta ieviešanu. Mēs esam šodienas sēdes darba kārtībā iekļāvuši izskatīšanai otrajā lasījumā arī likumprojektu par zvērinātajiem tiesu izpildītājiem. Tas likumprojekts ir saistīts ar šo likumprojektu, kuru mēs šobrīd izskatām pirmajā lasījumā.

Ministru kabinets ir rūpīgi izstrādājis šo likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, Tieslietu ministrijas pārstāvji Juridiskās komisijas sēdē uzturēja spēkā šo likumprojektu. Es uzskatu, ka šie grozījumi ir Ministru kabineta sēdēs vairākkārt izskatīti. Pārsvarā visi šie grozījumi, izņemot dažu Civilprocesa likuma ievada jautājumu precizējumus, ir saistīti ar speciālas daļas - “E” daļas - izteikšanu jaunā redakcijā. Minētās daļas nosaukums ir “Tiesas un citu institūciju nolēmumu izpilde”.

Juridiskā komisija uzskata, ka likumprojekts tādā redakcijā būtu atbalstāms un pieņemams pirmajā lasījumā. Aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

L.Muciņš. 10.jūlijs.

Sēdes vadītājs. 10.jūlijs.

Vārds Linardam Muciņam par procedūru. Lūdzu!

L.Muciņš. Cienījamie deputāti! Es saprotu, ka varbūt šajā sakarā rādās neliela nesaprašanās pirms pusdienām. Vakar Saeimas Prezidijs nodeva Juridiskajai komisijai Juridiskās komisijas izstrādātos likumprojektus “Grozījumi Civilprocesa likumā”, “Grozījumi Civillikumā”, kā arī divus likumprojektus “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”” un vēl arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”” un likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Teātra darbinieku savienībai”. Tā kā šie likumprojekti tika nodoti Juridiskajai komisijai, bet tie nebija iekļauti darba kārtībā, Juridiskā komisija lūdz tos iekļaut darba kārtībā pēc šā, tas ir, pēc 30.punkta, bet ...

Sēdes vadītājs. Šis jautājums jau ir izlemts balsojot. Deputātu vairākums noraidīja šo Juridiskās komisijas priekšlikumu.

L.Muciņš. Jā, bet priekšlikums bija pārcelt, tas nebija iekļauts.

Sēdes vadītājs. Bet tas tika noraidīts balsojot. Tā ka atvainojiet, lūdzu! Turpināsim darbu!

Likumprojekts “Repatriācijas likums”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Birzniece.

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie deputāti! Mums tagad ir jāizskata dokuments nr.3391 - likumprojekts “Repatriācijas likums”. Taču tas ir saistīts ar dokumentu nr.4653, kas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Repatriācijas likums”” -40.jautājums šodienas sēdes darba kārtībā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija jau 5.Saeimas laikā, 1995.gadā, izstrādāja Repatriācijas likumu. Mēs bijām drusku pārsteigti, kad saņēmām no Ministru kabineta šo priekšlikumu, jo tur ir pilnīgi ignorētas vairākas normas, kas ir visu šo laiku pastāvējušas sākotnējā Repatriācijas likumā, īpaši normas, kas ir par izceļotājiem. Arī Juridiskā komisija savā atzinumā pievērsa uzmanību tam, ka valdības iesniegtajā likumprojektā ir pilnīgi pārrakstīts esošā Repatriācijas likuma teksts, bet ir izlaista šī būtiskā norma par izceļotājiem. Mēs aicinām noraidīt šo likumprojektu un tad, kad būs jāizskata darba kārtības 40.punkts, atbalstīt pirmajā lasījumā tos grozījumus Repatriācijas likumā. Šis jautājums ir apspriests, mēs esam aizrakstījuši vēstuli Ministru kabinetam, un atbilde Ministru kabineta vārdā bija no iekšlietu ministra, ka viņi atbalsta mūsu pieeju - iestrādāt šīs normas esošajā likumā. Šie jautājumi ir apspriesti arī ar Repatriācijas centra darbiniekiem, ar nevalstiskām organizācijām, gan ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību, gan arī ar Krievijas latviešu biedrību, kā arī ar Laimu Vlasovas kundzi, kas strādā mūsu vēstniecībā Maskavā.

Aicinu noraidīt šo likumprojektu un atbalstīt to, kas ir darba kārtības 40.punktā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Repatriācijas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 29, atturas - 37. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Kas ziņos Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā? Nav referenta.

Nākamais likumprojekts - “Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojektu “Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums” ir izstrādājis Ministru kabinets. Ministru kabinets ar šo likumprojektu aizvieto līdzšinējo likumu “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību”. Likumprojekts precizē valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību, ņemot vērā prakses jautājumus, kā arī novērš pretrunas un strīdīgos momentus spēkā esošajā likumdošanā.

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums” un atbalstīja to pirmajam lasījumam. Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

L.Muciņš. 10.jūlijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Žanete Vasaraudze. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Vasaraudzei!

Ž.Vasaraudze (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3019 un nr.4663.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu Kredītiestāžu likuma atbilstību zvērināta tiesu izpildītāja institūta ieviešanai. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja pirmajā lasījumā. Lūdzu arī deputātus atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

Ž.Vasaraudze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 15.jūlijs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Autortiesību likumā”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija piedāvā jums izskatīt divus likumprojektus. Viens ir ar reģistra numuru 1271, un otrs - ar reģistra numuru 1318. Pirmais ir likumprojekts, ko ir sagatavojusi Kultūras ministrija un iesniedzis Ministru kabinets, un otrs ir alternatīvais likumprojekts, ko ir sagatavojusi komisija.

Paskaidrošu, ka komisijai neradās nekādas domstarpības par pirmo sadaļu, kura paredz, ka Autortiesību likumā ir dotas fiziskām personām tiesības, nemaksājot atlīdzību, reproducēt filmu vai fonogrammu personīgām vajadzībām. Taču līdzšinējais likums diemžēl nenorādīja apjomu, kādā šī reproducēšana pieļaujama, un šā iemesla dēļ bija praksē apgrūtināts tiesībsargājošo institūciju darbs, jo bija grūti piemērot atbildību par eksemplāru izgatavošanu un uzglabāšanu, jo vainīgā persona parasti paskaidroja, ka, piemēram, 100 vienādas filmas kopijas ir izgatavojusi un uzglabājusi personīgiem mērķiem.

Tāpēc Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstīja pirmo sadaļu, un tā ir iekļauta arī alternatīvajā likumprojektā.

Taču komisija, izskatot šo likumprojektu, uzaicināja uz komisijas sēdi Latvijas Autortiesību aģentūras vadību, konkrēti Paklones kundzi, kura norādīja, ka diemžēl anotācijā, ko mēs saņēmām komisijā, ir neprecizitāte: anotācijā apgalvotais, ka Latvijas Autortiesību aģentūra atbalsta likumprojekta izstrādi, diemžēl neizrādījās patiesība, jo Autortiesību aģentūra atbalsta pirmo sadaļu, par ko es jau runāju, bet diemžēl otro sadaļu neatbalsta.

Līdzīgu vēstuli mēs saņēmām no Latvijas Autoru apvienības vadītājas Māras Zālītes. Arī viņa savā vēstulē norādīja uz to, ka nebūtu pareizi, ka noteikums par autoratlīdzību stātos spēkā tikai 2004.gada 1.janvārī.

Tā kā arī mums radās pamatotas bažas sakarā ar to, ka šā jautājuma risināšanu atliktu tik tālu - vēl ilgāk nekā uz pusotru gadu - , mēs nolēmām iesniegt alternatīvu likumprojektu, kurš atbalsta valdības viedokli pirmajā sadaļā, bet jautājumu, kas skar autoratlīdzību un termiņu, kādā stājas spēkā šī sadaļa, tomēr nolēmām atstāt diskusijai uz otro lasījumu.

Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā es aicinu atbalstīt alternatīvā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēt neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Vispirms balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autortiesību likumā”, kuru iesniedzis Ministru kabinets, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 15, atturas - 57. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Autortiesību likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 10.jūlijam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar šo pēdējo balsojumu lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Autortiesību likumā”” nav izskatāms.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Izglītības inovācijas fonda likums”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu ar numuru 4536 un 4665. Likumprojekts “Izglītības inovācijas fonda likums”.

Pirms deputāti izsaka savu attieksmi balsojot, es gribētu atgādināt, ka šā likumprojekta virzīšanu uz izskatīšanu pirmajā lasījumā ir atbalstījusi ne tikai Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, bet arī Juridiskā komisija un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Protams, var diskutēt par likuma spēkā stāšanās laiku, par termiņiem. Tādēļ, ja deputāti atbalstīs pirmajā lasījumā šo likumprojektu, Saeimas komisija tos nosūtīs - mēs aicināsim Saeimas komisiju nosūtīt to - valdībai izvērtēšanai un priekšlikumu iesniegšanai.

Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 11. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

J.Esta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš -10.jūlijs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - “Dzīvnieku barības aprites likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Strādāsim ar dokumentu nr.4667.

1.pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk ir Sprindžuka kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk ir 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī 6.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 7. - Sprindžuka kunga priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 8. - Sprindžuka kunga priekšlikums - arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 9.priekšlikums - tāpat.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts. Un 11.priekšlikums - arī.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 12. - Sprindžuka kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 13. - Sprindžuka kunga priekšlikums, kas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 12. un 13.priekšlikums - tie tiek atbalstīti.

M.Lujāns. Jā.

14. - Sprindžuka kunga priekšlikums, kas ir redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tātad likumprojekts ir izskatīts otrajā lasījumā. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

M.Lujāns. 10.jūlijs.

Sēdes vadītājs. Paldies, iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Repatriācijas likums””. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Birzniece.

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Tagad mēs strādāsim ar dokumentu nr.4653. Tas ir 40.punkts šodienas sēdes darba kārtībā.

Bija valdības iesniegtais likumprojekts, bet tagad, kā redzam, sagatavoti grozījumi spēkā esošajā Repatriācijas likumā.

Ir jāuzsver trīs punkti. Pirmais ir tas, ka esošajā likumā nav ietverta kārtība, kādā apstrīdams lēmums par repatrianta statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu.

Otrs. Nav norādīts to dokumentu kopums, kuri jāiesniedz Latvijas Republikas pilsonim, lai saņemtu repatrianta statusu.

Un trešais. Ir mainījusies spēkā esošā likumdošana, kura reglamentē valsts un pašvaldību funkcijas palīdzības sniegšanai - repatriantu adaptācijai un integrācijai Latvijā.

Likumprojekts precizē arī Repatriācijas centra kā struktūrvienības vietu kopējā pārvaldes struktūrā Iekšlietu ministrijā.

Tādēļ es aicinu deputātus to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šad tad tomēr jāatgādina tādas vienkāršas patiesības. Un, godātie likumprojekta iesniedzēji, zināt, es tomēr domāju, ka Latvijas pamatiedzīvotāji - līvi - nav Kadafi režīma atbalstītāji lībieši. Un tāpēc, lūdzu, tad, kad jūs turpmāk vērsīsieties pie līviem, uzrunājiet viņus tā, kā viņi ir jāuzrunā, un nejauciet šīs divas tik dažādās lietas! Es saprotu, ka līviem pašiem varbūt gribētos pat nedaudz vairāk par šo tēmu parunāt, jo cilvēki pārāk bieži lieto vārdus, nezinot to īsto nozīmi, un rodas galīga neizpratne un pārpratumi. Un tā tas ir arī šinī gadījumā. Ja jau mēs runājam par repatriāciju, tad jāteic, ka visdrīzāk repatriācija varētu attiekties uz tādu cilvēku, kas, jūs paši esat pateikuši, ir persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai līvs. Bet, ja jūs pasakāt... (Zālē troksnis.) ... pasakāt, ka viens no vecvecākiem ir nevis Latvijas Republikas pilsonis... kā, piemēram šis te kungs Leons Bojārs... bet, ja jūs pasakāt, ka viens no vecākiem vai vecvecākiem ir lībietis, tad, es domāju, kāds no Kadafi režīma piekritējiem, izvēlējies par savu dzīvesvietu Latviju, var pretendēt uz šo repatrianta tiesību izmantošanu. Tā ka, lūdzu, esiet tik laipni un ņemiet to vērā! Vai tad tiešām tādu vienkāršu zināšanu nav, ka var “saražot” dokumentu ar tik rupjām kļūdām? Nu, it kā jau negribējās nākt tribīnē un runāt par tādām lietām, bet, tā kā es te vairākkārt redzu vienu un to pašu kļūdu, gribas šad un tad par to atgādināt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Inese Birzniece.

I.Birzniece. Godātais deputāt Dobeļa kungs! Šis likums ir spēkā jau kopš 1995.gada oktobra. Tur ir lietoti abi divi vārdi. Gan “līvs”, kas ir pareizais, gan “lībietis” - abi tiek lietoti likumā. Ja jums ir priekšlikumi, tad lūdzu, iesniedziet tos!

Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

I.Birzniece. Priekšlikumus attiecībā uz otro lasījumu ierosinu iesniegt līdz 1.jūlijam.

Sēdes vadītājs. 1.jūlijs. Paldies. Iebildumu nav.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Dz.Kudums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde - komisijas telpās!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, ir saņemts Juridiskās komisijas iesniegums - aicinājums likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, “Grozījumi Civillikumā”, “Grozījumi likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju””, “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” un “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Teātra darbinieku savienībai” izskatīt pēc darba kārtības 40.punkta. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Ir tomēr iebildumi? Lūdzu zvanu! Balsosim par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 15, atturas - 5. Priekšlikums atbalstīts.

Lūdzu uzmanību! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina izdarīt Saeimas sēdes darba kārtībā sekojošas izmaiņas: likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām”” un likumprojektu “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām”” izskatīt pēc darba kārtības 40.punkta.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es ierosinu šos divus likumprojektus pārcelt aiz Juridiskās komisijas ierosinājumā minētajiem likumprojektiem, kurus mēs ar savu balsojumu nupat pārcēlām. Es dažos vārdos pateikšu, kādēļ būtu nepieciešams šodien pieņemt tos abus, it īpaši likumprojektu “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām””. Kā jūs paši labi zināt, tuvojas 8.Saeimas vēlēšanas, un ir nepieciešams, lai šis likums pēc iespējas ātrāk stātos spēkā, jo nosaka konkrētus termiņus, kādos valdībai un mums jāizpilda noteikti pienākumi.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta reģistrācijas nr.1320.

Likumprojekts ir izstrādāts Tieslietu ministrijā speciālā Civilprocesa likuma izstrādāšanas grupā, kur tika izstrādāta arī vesela rinda pirmajā lasījumā pieņemto Civilprocesa likuma grozījumu. Juridiskā komisija ir saņēmusi šo likumprojektu tiešā ceļā no Tieslietu ministrijas un to atbalstījusi, jo šis likumprojekts vienkāršo, paātrina un atslogo tiesu darbu civillietu izskatīšanā.

Es nevēlos jūs aizkavēt un runāt detaļās par visiem šā likumprojekta aspektiem, vien pateikšu, ka likumprojekts paredz mantojuma tiesību, laulības šķiršanas lietu, kā arī citu lietu paātrinātu un straujāku izskatīšanu tiesā. Tas precizē arī tos gadījumus, kad lietas bezstrīdus gadījumā var izskatīt arī ārpus tiesas, tādā veidā atslogojot mūsu jau tā pārslogotās tiesas civilprocesa jautājumos.

Juridiskā komisija negribēja šo likumprojektu pievienot kāda cita likuma otrajam lasījumam, bet uzskatīja par nepieciešamu šo izskatīt Saeimā pirmajā lasījumā, kādēļ jums tiek piedāvāts šis likumprojekts.

Aicinu šo likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 10.jūlijs, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Civillikumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta reģistra numurs 1319.

Šis likumprojekts ir nesaraujami saistīts ar grozījumiem Civilprocesa likumā, un, ja mēs atbalstīsim grozījumus Civilprocesa likumā, tad tas paredzēs arī nelielus precizējumus pašā Civillikumā.

Tāpat Juridiskā komisija uzskatīja, ka grozījumi Civilprocesa likumā un Civillikumā ir pietiekami svarīgi, lai šos grozījumus otrajam lasījumam neiesniegtu sasteigti, bet lai tos tomēr vispirms izskatītu pirmajā lasījumā un atbalstītu analogi, kā tas tika izdarīts ar grozījumiem Civilprocesa likumā.

Aicinu jūs atbalstīt grozījumus Civillikumā pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 10.jūlijs, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta reģistra numurs 1316.

Juridiskā komisija pati izstrādāja grozījumus likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”. Šo likumprojektu mēs mēģinājām saistīt ar 14.jūniju, kad izskanēja arī represēto aicinājumi precizēt Latvijas likumdošanu jautājumos, kas saistīti ar represēto statusu, kā arī ar represēto personu reabilitāciju.

Savā laikā 1990.gadā, kad es personīgi izstrādāju un iesniedzu Augstākajā padomē šo likumprojektu “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”, dažādu apstākļu dēļ tajā netika iekļauta Latvijas PSR Kriminālkodeksa 59.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu reabilitācija, tas ir, netika reabilitētas tās personas, kuras, padomju tiesību izpratnē, bija izdarījušas valsts nodevību, dzimtenes nodevību. Tā kā toreiz zināmā mērā bija sarežģīta situācija, mēs reabilitējām veselu rindu personu, bet šīs personas - ne. Šobrīd ir pienācis laiks šo likumu atvērt, lai ierakstītu šajā likumā Latvijas PSR Kriminālkodeksa 59.pantā minētos nodarījumus, jo šie cilvēki jau sen ir gaidījuši iespēju, lai viņi tiktu reabilitēti.

Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 10.jūlijs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izstrādāja likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (likumprojekta reģistra numurs 1315), kurā piedāvā 3. un 6.pantu izteikt jaunā redakcijā sakarā ar to, ka nesen mēs izdarījām grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kurā paredzējām to, ka deputāti dod svinīgo solījumu, tas ir, zvērestu.

Šeit ir iekļauts gan zvēresta teksts, kas ir ietverts Satversmē, gan arī tie tehniskie jautājumi, kuri, mūsuprāt, nebija iekļaujami Latvijas Republikas Satversmē. Šobrīd šie jautājumi kopā ar zvēresta tekstu ir iekļauti Saeimas kārtības rullī, un mēs uzskatām, ka, tā kā likuma spēkā stāšanās ir paredzēta 2002.gada 5.novembrī, šī likumdošana ir jāsagatavo jaunās Saeimas vajadzībām.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 10.jūlijs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Teātra darbinieku savienībai”. Pirmais lasījums.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ļoti rūpīgi bija sagatavojusi likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Teātra darbinieku savienībai”. Tas deva iespēju Juridiskajai komisijai šo likumprojektu izskatīt jau šodien, pēc tam, kad Prezidijs to vakar nodeva mūsu rīcībā.

Likumprojektam bija pievienoti visi nepieciešamie zemesgrāmatu izraksti, izziņas, kā arī attiecīgo ministriju atzinumi, kuri pozitīvi vērtēja šāda īpašuma nodošanu Latvijas Teātra darbinieku savienībai.

Latvijas Teātra darbinieku savienībai pieder nekustamais īpašums ēkas veidā Rīgā, Dzirnavu ielā 135, taču tas atrodas uz valstij piederošās zemes, par ko nepārtraukti tiek maksāta diezgan liela īres nomas maksa.

Juridiskā komisija atbalstīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto likumprojektu, kurš bija pamatots un sagatavots ar visām nepieciešamajām izziņām. Komisija to izskatīja un atzina, ka šis likumprojekts ir atbalstāms pirmajā lasījumā.

Bez tam mēs nolēmām, ka šim likumprojektam ir piešķirama steidzamība.

Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt likumprojekta steidzamību, kā arī pēc tam atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Ābiķis vēlas runāt par steidzamību? Lūdzu! Par steidzamību pagaidām vēl ir jārunā no tribīnes.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ļoti rūpīgi izskatīja šo iesniegumu. Mēs bijām uzaicinājuši visas pārstāvētās puses, un gan Ministru kabinets, gan Finansu ministrija, gan Valsts nekustamā īpašuma aģentūra, gan arī visi pārējie atbalsta šo likumprojektu, un to ļoti vajadzētu pieņemt steidzamības kārtībā, lai varētu atdot šo īpašumu un to veiksmīgāk apsaimniekot. Un šajā gadījumā tas sniegtu kaut vai nelielu atbalstu arī mūsu teātra darbiniekiem un aktieriem, kuriem dzīve nemaz tik salda nav.

Es ļoti aicinu atbalstīt Muciņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai Kārlis Leiškalns vēlas runāt “pret”? Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Es vēlos runāt nevis pret ēkas nodošanu Latvijas Teātra biedrībai, bet gan pret šā lēmuma aizkavēšanu, kā to dara Ābiķa kungs.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

L.Muciņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.jūnijs, otrā lasījuma termiņš - pirmā ārkārtas sēde.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Izskatīsim likumprojektu - “Grozījumi likumā “Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4704, tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām””.

Likumprojekts ir sagatavots uz trešo lasījumu, un 4.lappusē ir 1.priekšlikums, ko izstrādājusi atbildīgā komisija. Ir priekšlikums šo atbildīgās komisijas sagatavoto priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Arī 2.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija, un ir vēlams to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. Arī 3.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija, un būtu vēlams šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 4.priekšlikumu bija iesniedzis Juridiskais birojs - 15.pantā aizstāt vārdus “Latvijas Radio un televīzijas padomei” ar vārdiem “Nacionālajai radio un televīzijas padomei”. Šis priekšlikums būtu jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 5.priekšlikumu, ko sagatavojusi atbildīgā komisija, būtu vēlams atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 6.priekšlikumu, ko iesniedzis Egils Baldzēns, atbildīgā komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

J.Stalidzāne. Atbildīgā komisija ir sagatavojusi 7.priekšlikumu par 20.pantu piedāvātajā redakcijā. Ir priekšlikums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. Atbildīgā komisija ir sagatavojusi arī 8.priekšlikumu par grozījumiem 21.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Atbildīgā komisija ir sagatavojusi arī 9.priekšlikumu par grozījumiem 22.pantā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. Tā sagatavojusi 10.priekšlikumu par grozījumiem 23.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Atbildīgā komisija sagatavoja arī 11.priekšlikumu par 24.pantu. Piedāvāto redakciju būtu vēlams pieņemt.

Sēdes vadītājs. Tiek pieņemts.

J.Stalidzāne. 12.priekšlikumu atbildīgā komisija ir piedāvājusi par 25.pantu. Būtu vēlams to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Arī 13.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, un to būtu vēlams pieņemt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Arī 14.priekšlikums ir saņemts no atbildīgās komisijas, un būtu vēlams to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu zvanu!

J.Stalidzāne. Līdz ar to trešajā lasījumā...

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Strādāsim ar dokumentu nr.4705.

Šajā likumprojektā uz trešo lasījumu 1.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, un tas ir iekļauts atbildīgās komisijas sagatavotā likumprojekta 1.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne. Tālāk ir atbildīgās komisijas sagatavotais 2.priekšlikums, kuru būtu vēlams atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 3.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija, būtu lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. Arī 4.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija, būtu vēlams to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. Juridiskā komisija bija iesniegusi 5.priekšlikumu. Arī šis priekšlikums no komisijas puses ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Juridiskā biroja priekšlikums tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

J.Stalidzāne. 6.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un šo priekšlikumu atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 7.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, un tas ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. Arī 8.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Būtu vēlams to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 9.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija, un būtu vēlams to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. Arī 10.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, un būtu vēlams to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 11.priekšlikumu par 23.pantu ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Būtu vēlams to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 12.priekšlikums ir par labojumiem otrā lasījuma 25.pantā. Arī to ir sagatavojusi atbildīgā komisija, un būtu lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 13.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Baldzēns, no komisijas puses ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti noraida šo priekšlikumu.

J.Stalidzāne. 14.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Būtu vēlams to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Arī 15.priekšlikums ir saņemts no atbildīgās komisijas. Būtu vēlams to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. Aicinu likumprojektu atbalstīt kopumā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par likuma “Par pašvaldībām” atbilstību Satversmei”. Kā referentam vārds deputātam Jānim Bunkšam.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jautājumam, kas ir minēts lēmuma projektā - “Par likuma “Par pašvaldībām” atbilstību Satversmei” - , tika veltīta vesela Saeimas ārpuskārtas sēde. Savienības “Latvijas ceļš” frakcija piedāvā šai sēdei turpinājumu, jo uzskata, ka jautājums par neatbilstību vispirms būtu izskatāms Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, un tad nepieciešamības gadījumā šī komisija varētu sagatavot arī attiecīgos likuma grozījumus.

Aicinu balsot par šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Tiešām ir jāpiekrīt Bunkša kungam, ka bija ārkārtas sēde, bija ārkārtas jautājums, bija pieprasījums un bija jautājumi valdībai, taču pašreizējais savienības “Latvijas ceļš” piedāvājums - nodot šā jautājuma izlemšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai - liecina par to, ka valdība savu bezdarbību grib pārvelt Saeimai - vienai no tās komisijām, nerisinādama šo jautājumu tur, kur tas bija jāatrisina.

Parlamenta opozīcija ir vairākkārt lūgusi valdību rīkoties, taču šinī brīdī jāteic, ka savienība “Latvijas ceļš” ar šo rīcību grib šo jautājumu novelt no Ministru prezidenta vai Ministru kabineta pleciem uz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pleciem, tātad novilcināt laiku un neko neatrisināt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par likuma “Par pašvaldībām” atbilstību Satversmei”! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 18. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” . Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4506-b.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Komisijā atbalstīts arī 2. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Ir atbalstīts arī 3. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 12.maija sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”” trešajam lasījumam.

Principā ir divi priekšlikumi. 1.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Un arī 2. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzam atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē apsprieda grozījumus likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” trešajam lasījumam un to nolēma virzīt uz Saeimu. Ir saņemti četri priekšlikumi.

1. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Arī 2. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Arī 3. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 4. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzam atbalstīt likumprojekta pieņemšanu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija 11.jūnija sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” trešajam lasījumam.

1.priekšlikums ir Saeimas deputātu Muciņa kunga un Bunkša kunga priekšlikums.

Un analogs ir arī 2. - Saeimas deputātes Demakovas kundzes priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. Arī 3. un 4. ir šo pašu deputātu priekšlikumi. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Komisija atbalstīja Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 6. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Atbalstu neguva 7. - deputātu Muciņa kunga un Bunkša kunga, kā arī Demakovas kundzes 8.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 9. - Saeimas deputātu Muciņa kunga un Bunkša kunga priekšlikums, kā arī 10. - Saeimas deputātes Demakovas kundzes priekšlikums -ir daļēji atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 12. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu Aizsardzības un iekšlietu komisijas 13.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 14. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa 15.priekšlikums ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas precizētajā redakcijā, kas lasāma 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 17. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Noraidīts ir 18.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Kudums. Neatbalstījām arī Saeimas deputāta Bekasova kunga 19.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu Aizsardzības un iekšlietu komisijas 20.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

28.lappuse.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstu Aizsardzības un iekšlietu komisijas 21.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 22. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Komisija atbalstīja aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska 23.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

Dz.Kudums. Komisija atbalstīja 24. - Saeimas deputātes Helēnas Demakovas priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputātes Demakovas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 12, atturas - 2. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Dz.Kudums. Tālāk ir 25.priekšlikums, kuru iesnieguši Muciņa kungs un Bunkša kungs. Tas faktiski tika atbalstīts iepriekšējā - Demakovas kundzes priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas 26.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzam atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, neviens - neatturas. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais pezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4698 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. Trešais lasījums.

Komisija saņēma 16 priekšlikumus, ļoti nopietni tos izdiskutēja, un es aicinu kolēģus tos atbalstīt.

Likumprojekts ir būtisks arī tādēļ, ka mēs esam paredzējuši, esam otrajā lasījumā vienojušies - un to ir atbalstījis arī valdības vadītājs, tas ir, premjera kungs - , ka likumam būtu jāstājas spēkā 1.jūlijā.

Tāpēc es aicinu jūs, kolēģi, saspringt un ļoti nopietni izskatīt šo likumprojektu.

Tātad 1.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Egils Baldzēns, diemžēl Sociālo un darba lietu komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Katrā ziņā Sociāldemokrātu savienības frakcija ir ļoti gandarīta par to, ka pašreiz saistībā ar šo likumprojektu valdības partijas un arī dažas opozīcijas partijas ir gatavas panākt bērniem pretī un šo labvēlības statusu attiecināt ne tikai uz bērniem, kas dzimuši pēc 1999.gada 1.janvāra, bet arī uz bērniem, kas dzimuši, sākot no 1994.gada 1.janvāra. Tātad tie bērni, kuri ir dzimuši 1994.gada 1.janvārī, jau var saņemt 20% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, bet visi bērniņi, kas ir dzimuši pirms šā 1994.gada 1.janvāra, saņem pavisam citu naudas summu, tas ir, 4 latus 25 santīmus mēnesī.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka šāda bērnu dalīšana divās kategorijās, neapšaubāmi, ir amorāla kā politiķiem, tā jebkuram godīgam cilvēkam, kas saprot to, kas ir cilvēktiesības un arī bērnu tiesības.

Tāpēc Sociāldemokrātu savienības frakcija aicina - it īpaši Tautas partiju, kura vienmēr ir iestājusies par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu, vismaz vārdos, - šinī gadījumā atbalstīt Sociāldemokrātu savienības priekšlikumu, kas nosaka to, ka bērni nav dalāmi divās kategorijās - tajos, kas ir dzimuši no 1994.gada 1.janvāra un saņem lielāka apmēra pabalstu, un tajos, kuri ir dzimuši līdz 1994.gada 1.janvārim un saņem daudz mazāku pabalstu. Nedalīsim bērnus “pareizajos” un “nepareizajos”, un tad es domāju, ka mēs īstenosim arī cilvēktiesības un parādīsim, ka esam politiķi, kuri savus bērnus nešķiro pēc dzimšanas datumiem.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? (No zāles dep. A.Barča: “Jā, vēlos!”)

A.Barča. Godātie kolēģi un visi tie, kuri mani dzird! Es pateicos Baldzēna kungam par iedvesmojošu runu, taču gribu piebilst, ka tā bija nedaudz neprecīza.

Arīdzan pašreiz likumprojektā ir runa par pirmo bērnu ģimenē un par šiem sešiem latiem, un nevar teikt tā, ka visi pārējie saņem 4 latus 25 santīmus. Runa ir par pirmo bērnu, bet otrais, trešais, ceturtais, piektais un nākamie bērniņi ģimenē saņem ar attiecīgo koeficientu indeksētu šo pabalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Baldzēna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - nav, atturas - 43. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Barča. 2.priekšlikums ir labklājības ministra vietā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 3. - deputāta Egila Baldzēna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 4 - deputāta Klementjeva priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 5. - labklājības ministra vietā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova kunga priekšlikums - ir atbalstīts, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 6. - deputāta Klementjeva priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. Labklājības ministra vietā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova kunga 7.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 8. - deputātes Aija Barčas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 9. - deputātes Aijas Barčas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 10. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas kunga priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 11. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 11. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 12. - deputātes Aijas Barčas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 13. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 14. - deputātes Aijas Barčas priekšlikums - atbalstīts daļēji, iestrādāts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 14. un 15.priekšlikumu.

A.Barča. 16.priekšlikums komisijas redakcijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Dainis Stalts.

D.Stalts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidij! Kolēģi! Izskatīsim dokumentu ar nr.4700. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē ir trešajam lasījumam sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. Kopumā uz trešo lasījumu ir saņemti 15 priekšlikumi, kas ir komisijā rūpīgi izvērtēti, un ir secināts, ka visi 15 priekšlikumi ir atbalstāmi.

1.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

D.Stalts. 2.priekšlikums arīdzan saņemts no Juridiskā biroja un arīdzan atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

D.Stalts. 3.priekšlikums ir no deputāta Daiņa Stalta. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

D.Stalts. 4.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

D.Stalts. 5.priekšlikums arīdzan ir no Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

D.Stalts. 6.priekšlikums - tāpat no Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

D.Stalts. 7.priekšlikums ir no deputāta Daiņa Stalta. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 8.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

D.Stalts. 9.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

D.Stalts. 10.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

D.Stalts. 11.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

D.Stalts. 12.priekšlikums - no deputāta Daiņa Stalta. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

D.Stalts. Arī 13.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

D.Stalts. 14.priekšlikums - no deputāta Daiņa Stalta. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

D.Stalts.15.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

D.Stalts. Lūdzu atbalstīt arī visu likumprojektu trešajā lasījumā kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

D.Stalts. Paldies! Novēlu priecīgi nolīgot, nepiesārņot Latviju un atsārņot savas dvēseles!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Dokuments nr.4688.

1.priekšlikums, ko iesniedza finansu ministrs Bērziņa kungs, ir par vienreizēja pabalsta izsniegšanu Ministru kabineta noteiktā kārtībā, un tas ir faktiski iestrādāts komisijas sagatavotajā 2.priekšlikumā - par kompensācijas izmaksu papildus likumā noteiktajām kompensācijām un pabalstiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.

A.Kiršteins. Lūdzu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu kopumā trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Dokuments nr.4689.

1.priekšlikumu ir iesniedzis finansu ministrs Gundars Bērziņš. Tieši tas pats, kas iepriekšējā gadījumā... Priekšlikums ir iestrādāts 2. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.

A.Kiršteins. 3.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 4.priekšlikumu arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 5.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Kiršteins. 6.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tiek pieņemts.

A.Kiršteins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par policiju””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Dokuments nr.4701.

1.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. 2. - finansu ministra Bērziņa priekšlikums. Tas iestrādāts 3. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.

A.Kiršteins. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kiršteins. Paldies. Aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4725.

1.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Un arī 2.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tie ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 3. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Atbalstīts ir arī 4. un 5.priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Līdz ar to mēs esam apskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.4726.

1.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš ierosina izslēgt 3.panta 6.punktu. Komisija atbalsta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Jurdžs. 2.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Freimanis. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es runāju jau pagājušoreiz, kad likumprojektu izskatījām otrajā lasījumā. Tagad īsumā atkārtošu, kāda ir būtība. Tā, liekas, ir viena liela nejēdzība, ka cilvēki, kuri saņem izdienas pensiju, kuri pirms tam ir cītīgi strādājuši un arī pēc tam cītīgi strādā un maksā nodokļus, - ka viņi par to tiek, tā teikt, sodīti. Tie, kas tālāk nestrādā, saņem pilnu izdienas pensiju, bet tiem, kas strādā un maksā sociālo nodokli un tad aiziet vecuma pensijā, tiek samazināta izdienas pensija.

Pagājušajā reizē Jurdža kungs teica, ka mans priekšlikums noraidīts tāpēc, ka tur nav ietverts to gadu skaits, kuri ir nostrādāti pirms izdienas pensijas, tātad pirms darba iekšlietu sistēmā. Šoreiz es palaboju to priekšlikumu un piedāvāju ieskaitīt visus gadus, izņemot tos, par kuriem ir aprēķināta izdienas pensija. Taču izrādās, ka tas nav bijis īstais arguments, kura dēļ pagājušajā reizē šo priekšlikumu noraidīja, jo tas ir noraidīts arī šoreiz. Īstais arguments acīmredzot ir tas, ka bijušajam ministram Jurdžam savulaik, dienesta laikā, policisti tā sariebuši, ka viņš būtu ar mieru tiem visiem pat atņemt izdienas pensiju. Jāteic, ka man nav ne radu, ne draugu policijā un ka arī man liekas, ka viņi, viena daļa, savas bezdarbības dēļ nav pelnījuši pat ne algu, ne nu vēl pensiju! Tomēr, es domāju, lielākā daļa policistu ir cītīgi strādājuši. Taču viņi nevar būt mierīgi arī pēc izdienas pensijas saņemšanas. Viņi strādās arī pēc tam godīgi un cītīgi, un viņi ir pelnījuši labāku dzīvi vecumdienās nekā tie, kas ir loderējuši. Tātad mēs, noraidot šo priekšlikumu, sodām nevis tos, kas ir bijuši loderīgi savā darba dzīves laikā, bet gan tos, kas ir cītīgi un godīgi strādājuši gan tajā laikā, kamēr viņi bija iekšlietu sistēmā, gan pēc tam. Turklāt šis priekšlikums neaizskar pārējo pensionāru intereses, jo vecuma pensiju maksā no sociālā budžeta, bet izdienas pensiju - no valsts budžeta.

Kā jau teicu, reiz jau bija iesniegts priekšlikums, ka vajag labot to netaisnīgo normu, jo tie cilvēki, kas no 1996.gada līdz 2000.gadam ir veikuši lielas iemaksas un saņem nepelnīti lielas pensijas, uz tā rēķina iztukšo pensiju fondu un cieš pārējie cilvēki. Toreiz šo priekšlikumu noraidīja. Un noraida arī šoreiz! Tas noraidījums ir pilnīgi neloģisks. Ceru, ka varbūt jums tapis labs prāts pēc pārtraukuma un gribas iepriecināt uz Jāņiem arī policijas darbiniekus, kuri ir centīgi strādājuši, un ka tomēr šo priekšlikumu atbalstīsiet.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aija Barča.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Ilgi domāju, vai nākt tribīnē un savam partijas biedram kaut ko iebilst vai ne. Acīmredzot man tomēr ir jānāk un jāpaskaidro šī situācija.

Tā jau nu gluži Latvijā nav, ka cilvēki, kuri saņem izdienas pensiju un turpina pēc tam čakli strādāt, tiek absolūti “apbižoti” tad, kad viņiem pienāk pilnais pensijas vecums. Nu tā tas nepavisam nav! Likums “Par valsts pensijām” nosaka, ka tajā brīdī, kad cilvēks sasniedz pilno pensijas vecumu, viņam pensiju aprēķina, vadoties pēc visa kopējā sociālās apdrošināšanas stāža, tas ir, kopējā darba stāža, un ņemot vērā viņa ieguldījumu un iemaksas sociālās apdrošināšanas budžetā. Un nestāstiet, ka policijas darbinieks, kurš ļoti čakli strādā un saņem izdienas pensiju, tiek “apbižots” pēc tam, kad čakli strādājis! Tā tas nav. Rēķiniet, pēc kuras formulas gribat. Lieta gan šeit ir nedaudz citāda, un tas ir izmaksas avots. Izdienas pensija, lūk, šiem Iekšlietu ministrijas darbiniekiem tiek maksāta no Iekšlietu ministrijas budžeta. Tad, kad piešķir šo kopējo vecuma pensiju, tā tiek maksāta no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļiem. Un, spriežot pēc tā, kā tiek pensionēšanās jautājums regulēts Latvijā, tas ir, manuprāt, tikai pareizi. Atvainojiet, kolēģi, bet, manuprāt, mans kolēģis deputāts Gunārs Freimanis šo pensionēšanas sistēmu Latvijā ne sevišķi pareizi ir izpratis! Un tādēļ arī Sociālo un darba lietu komisija, izskatot šo priekšlikumu atkārtoti, jau otro reizi, tomēr vienprātīgi noraidīja to.

Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis - otro reizi.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es varbūt kaut ko nesapratu, bet es neteikšu, ka tā ir partijas biedru vaina.

Burtiski tā te ir rakstīts: pēc valsts sociālās apdrošināšanas vecuma pensijas piešķiršanas darbinieka izdienas pensijas apmēru samazina par piešķirtās vecuma pensijas apmēru. Tātad, ja viņam piešķir vecuma pensiju, tas apjoms tiek samazināts. Taču tiem, kas nav strādājuši un kam vecuma pensija nav lielāka, - tiem izdienas pensija paliek pilnā apjomā. Šeit samazina... Kopējais saņemtais pensijas apjoms paliek. Paliek tā pati izdienas pensija... Kopējais apjoms paliek. Vadoties no izdienas pensijas, samazina vecuma pensiju, bet kopējais apjoms paliek tas pats.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs. Cienījamie kolēģi! Kādreiz, padomju laikos, bija teiciens: tie ir klaji meli un propaganda!

Es domāju, ka ir tā: gan es mīlu policistus, gan arī policisti ciena mani. Un tieši šis priekšlikums izslēgs no policistu pensijas kādus 10 gadus. Tā kā Freimaņa kungs arī pats izteicās, ka viņš nesaprot, es domāju, ka mēs vienkārši nevaram atbalstīt šo priekšlikumu, jo tās ir cita likuma normas. Es saprotu, ka Freimaņa kungs nav ne politiķis, ne ugunsdzēsējs, ne cietuma darbinieks, ne robežsargs un ka viņš nav arī sociālais darbinieks.

Tā ka es domāju, ka komisija pareizi ir nolēmusi, ka neatbalstīs šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Freimaņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 12, atturas - 42. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

R.Jurdžs. 3. - deputāta Freimaņa priekšlikums. Šis priekšlikums ir saistīts ar to un arī nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Jurdžs. 4. - iekšlietu ministra Mareka Segliņa priekšlikums. Šis priekšlikums saskan ar likumu “Par valsts pensijām” un atļauj tā saucamo pensiju eksportu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Jurdžs. 5. - iekšlietu ministra Mareka Segliņa priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Jurdžs. Redakcionāls precizējums pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Aicinu atbalstīt galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas un Rumānijas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Priekšlikumu nav. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 2.protokolu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Priekšlikumu nav. Aicinu atbalstīt galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1981.gada 10.aprīļa Konvencijas par tādu konkrētu ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, papildu protokolam””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Saņemts viens Ārlietu komisijas - tātad atbildīgās komisijas - priekšlikums redakcionāli precizēt grozījuma tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

G.Krasts. 1.septembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par pievienošanos 1981.gada 10.aprīļa Konvencijai par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība””.

Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ir iesniegts viens priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums redakcionāli precizēt grozījuma tekstu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

G.Krasts. 1.septembris.

Sēdes vadītājs. Paldies, iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Priekšlikumi nav saņemti. Aicinu atbalstīt galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Priekšlikumi nav saņemti. Aicinu atbalstīt galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par 1998.gada 17.jūlija Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtiem”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Saņemts viens priekšlikums, kas precizē likumprojekta 2.pantu. Tas ir ārlietu ministra Induļa Bērziņa priekšlikums. Atbildīgā komisija atbalstīja šo priekšlikumu. Aicinu arī deputātus atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas vadības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Priekšlikumu galīgajam lasījumam nav. Aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par Protokolu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Priekšlikumi otrajam lasījumam nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības līgumu par savstarpēju palīdzību muitas lietās”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kā redzam, priekšlikumi nav saņemti otrajam, galīgajam, lasījumam. Aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies!

Nākamais likumprojekts - “Likums par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pirmajam lasījumam tiek piedāvāts valdības iesniegtais likumprojekts “Par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību”. Šis likumprojekts ir komplektā ar nākamo - likumprojektu “Par sociālajiem pabalstiem” - , un tā uzdevums ir sakārtot situāciju sociālās palīdzības sniegšanā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šā likumprojekta virzību.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Ziedonis Mauliņš. Lūdzu!

Z.Mauliņš (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Sociālās palīdzības jomu Latvijā patlaban regulē likums “Par sociālo palīdzību”, kas tika pieņemts 1995.gadā un atspoguļo tālaika priekšstatu par Latvijai jaunu nozari - sociālo palīdzību. Šī nozare pēdējos gados ir strauji attīstījusies, taču esošais likums neatspoguļo daudzus būtiskus jautājumus, kuru reglamentēšana likumdošanā ir nepieciešama. Tādēļ uz šā likuma bāzes sagatavoti divi likumprojekti: viens - par valsts sociālajiem pabalstiem, otrs - par materiālo atbalstu trūcīgajiem iedzīvotājiem un par tādiem sociālajiem pakalpojumiem kā sociālā aprūpe, sociālā rehabilitācija un sociālais darbs.

Atbilstoši starptautiski pieņemtajai praksei likumprojekts “Likums par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību” nodala sociālo palīdzību, tas ir, materiālo palīdzību trūcīgajiem iedzīvotājiem krīzes situācijā, no tādiem sociālajiem pakalpojumiem kā sociālā aprūpe, sociālā rehabilitācija un sociālais darbs. Noteiktās dzīves situācijās tādi var būt nepieciešami jebkuram cilvēkam neatkarīgi no viņa materiālā stāvokļa. Likumprojektā sadaļa par sociālo palīdzību veidota, balstoties uz koncepciju par garantētā minimālā pabalsta ieviešanu pašvaldībās. Šo koncepciju Saeima jau būtībā ir vērtējusi divos lasījumos, izskatot grozījumus spēkā esošajā likumā “Par sociālo palīdzību”. Likumā ir noteikti vispārīgie principi sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā un apmaksā, atstājot pašvaldībām iespēju izvēlēties pašas efektīvākās un klientu vajadzībām atbilstošākās pakalpojumu formas. Likumā ir formulēts, ka sociālie pakalpojumi sniedzami, pamatojoties uz speciālista izvērtējumu, un tie nodrošināmi klienta dzīvesvietā vai iespējami tuvu tai. Un tikai tad, ja šāds pakalpojumu apjoms nav pietiekams, nodrošināma aprūpe attiecīgajās institūcijās. Lai veidotu tādu pakalpojumu finansēšanas modeli, kas veicina pakalpojumu attīstību dzīvesvietās, paredzēts visas sociālās aprūpes institūcijas, kas līdz šim bija valsts pārziņā, pakāpeniski nodot pašvaldībām, jo līdz šim pašvaldības bija ieinteresētas nosūtīt cilvēkus uz valsts finansētajām veselības aprūpes iestādēm.

Likumprojektā iekļautas normas, kas nodrošinātu klientiem tiesības uz kvalitatīviem pakalpojumiem, precizētas klientu tiesības, vienlaikus uzsverot arī pienākumus, un paredzēts veidot Kvalitātes kontroles inspekciju (netiek veidota jauna iestāde, bet tiks reorganizētas divas ministrijas iestādes). Likumprojektā precīzāk noteikta pašvaldību sociālo dienestu loma un kompetence sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanā, kā arī noteiktas izglītības prasības un profesionālās darbības galvenie uzdevumi sociālā darba speciālistiem.

Gribu atzīmēt, ka likumprojekts būtiski nepaplašina pašvaldību funkcijas, bet tikai precizē tās.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nebūtu tagad nācis uzstāties, ja nebūtu jānoklausās Labklājības ministrijas aģitbrigādes uzstāšanās. Mēs varam uzrakstīt, ka šis likumprojekts ir aizejošās valdības labo nodomu protokols.

Mēs te varam izlasīt, ka šis likumprojekts stāsies spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Cienījamais Mauliņa kungs! Iespējams, jūs tanī laikā vairs nebūsiet Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs un jūsu vārds varbūt būs atstāts tikai anālēs, no kurām varēs uzzināt, ka tāda persona tur kādreiz ir bijusi.

Protams, ir patīkami, ka Andris Bērziņš beidzot ir varonīgi pateicis, ka 2004.gada 1.janvārī bērnu pabalsts Latvijā būs 6 lati. Patiešām, tas ir patīkami, ka aizejošā valdība paziņo, ka arī nākamo valdību laikā, vēl pēc gandrīz diviem gadiem, tas būs 6 lati! Es ceru, ka tā jaunā valdība daudz ātrāk pārskatīs šo likumu, ko mēs tagad ar lielām pūlēm pieņemsim šajā Saeimā. Es domāju, ka nākamā Saeima atradīs vairāk līdzekļu gan bērnu pabalstiem, gan šīm problēmām. Jo patiešām “Latvijas ceļš” nekad nav sevišķi rūpējies par Latvijas sabiedrības attīstību, un arī apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK aiz nacionāli patriotiskiem saukļiem vienmēr ir aizmirsusi sabiedrības attīstību. Bieži vien liekas, ka apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un partiju “Latvijas ceļš” vairāk uztrauc jautājums par to, kā cīnīties ar krieviski runājošajiem iedzīvotājiem, nevis tas, kā palielināt cilvēku, to skaitā arī pamatnācijas cilvēku, skaitu.

Protams, var jau partija sev uztaisīt logo ar trim maziem bērniem, tikai nav zināms, vai tos bērnus varēs uzturēt par 6 latiem! Pagaidām, vismaz līdz 2004.gadam, var uzturēt par 4,5 latiem. Padomju laikā, Leiškalna kungs neatļaus man sameloties, 4,5 rubļus maksāja kaut kas cits... Tātad mēs esam bērnu vērtību novērtējuši padomju laika izstrādājuma vērtībā. Protams, es saprotu, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK aktīvi tagad atkal klaigā… Vēlreiz saku: futbola mačs vēl, iespējams, nav sācies. Nevajag satraukties, it sevišķi jūsu frakcijai ne! Krievijas izlase nespēlē. Tā ka satraukties nevajadzētu! Vajadzētu varbūt parunāt par sociālām problēmām.

Šo diskusiju izraisīja jūsu ministrijas parlamentārā sekretāra uzstāšanās. Ja jau ciniski runā, tad vismaz nevajag ņirgāties un vienkārši stāstīt Latvijas tautai un Saeimai “bada stāstus”! Man vienkārši ir kauns par ministrijas parlamentāro sekretāru.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Aija Barča vēlas runāt debatēs? Lūdzu!

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Arīdzan es nebūtu nākusi šoreiz tribīnē, ja nebūtu noklausījusies Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra teiktos ļoti pozitīvos vārdus. Saku to dziļā cieņā pret jums, Mauliņa kungs!

Man gribētos, lai kolēģi ļoti labi saprot, ka šos divus ļoti nopietnos likumus mēs gaidījām ilgāk nekā divus gadus. Vairākkārt Sociālo un darba lietu komisija sarakstījās ar Ministru prezidentu Andri Bērziņa kungu un aicināja pēc iespējas ātrāk šos likumprojektus iesniegt Saeimā. Kaut gan visa Latvija, visi sociālie darbinieki un klienti jau sen bija informēti, ka likumi jau sen, sen, sen ir izstrādāti, tikai šodien mēs varam tos apspriest pirmajā lasījumā.

Kolēģi! Atklāti teikšu, ka likums gan ir izstrādāts, bet tas ir izstrādāts, manuprāt, stipri viduvēji. Mēs šeit lasām tādas interesantas lietas, ka, lūk, tiesības veikt sociālo rehabilitāciju, organizēt vai sniegt sociālo aprūpi un sociālo palīdzību ir personām, kuras ieguvušas pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Tātad runa ir par koledžu. Nu parādiet un pastāstiet, kur Latvijā ir kāda koledža, kura sagatavo sociālos darbiniekus, kuri varēs šajā līmenī kārtīgi strādāt! Un netālā nākotnē, 2005.gadā, kā paredzēts pārejas noteikumos, mums vajadzēs no darba atbrīvot pārējos sociālos darbiniekus. Tātad: vai no 2003.gada līdz 2005.gada 1.janvārim šie darbinieki būs sagatavoti? Faktiski vēl jau nav ne iestrādes, ne programmu, nekā nav! Un tā es varētu atgādināt un runāt arī par vairākiem citiem šā likuma pantiem, bet laika diemžēl nav.

Pieminēšu tikai vēl vienu lietu. Likumā ir interesants 10.pants, kur ir pieminēts pašvaldību sociālais dienests. Izrādās, ka turpmāk pašvaldības būs tiesīgas šādus sociālos dienestus izveidot tikai tad, ja pašvaldībā ir 5000 un vairāk iedzīvotāju. Bet, ja konkrētajā pašvaldībā 5000 iedzīvotāju nav, ja ir tikai 4000 vai 4500 iedzīvotāju vai vēl mazāk, tādā gadījumā viss šis darbs ir jāveic pašvaldības domei vai padomei. Man šķiet, ka Labklājības ministrijas atbildīgie ierēdņi diez vai labi orientējas arī šajā jautājumā - Latvijas pašvaldību skaitliskajā sastāvā.

Aicinot balsot pirmajā lasījumā par šo likumprojektu, es ļoti nopietni aicinu kolēģus gan no pozīcijas, gan opozīcijas, gan arīdzan Labklājības ministriju vēlreiz saspringt un otrajam un trešajam lasījumam iesniegt ļoti nopietnus priekšlikumus. Šodien ar šādiem priekšlikumiem Saeimu jau ir pagodinājusi Latvijas Neredzīgo biedrība, Latvijas Nedzirdīgo biedrība. Viņi jau ir savus priekšlikumus par likumprojektu “Likums par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību” atsūtījuši. Es ļoti ceru arī uz pārējo Latvijas nevalstisko organizāciju, invalīdu un pensionāru organizāciju un visas Latvijas sabiedrības atbalstu šā likumprojekta izstrādē.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam? (Starpsauciens no zāles: “1.augusts.”) 1.augusts. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Valsts sociālo pabalstu likums”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Skatīsim likumprojektu “Valsts sociālo pabalstu likums”. Šim likumprojektam ir gluži tāda pati vēsture kā iepriekšējam likumprojektam.

Pie valsts sociālo pabalstu jautājumiem arīdzan Labklājības ministrija ir strādājusi ilgu un garu laiku. Diskusijās Sociālo un darba lietu komisijā Labklājības ministrijas atbildīgajiem pārstāvjiem tika uzdoti ļoti daudzi un dažādi jautājumi, uz kuriem - diemžēl ne visiem - mēs saņēmām konkrētas un pietiekami kompetentas atbildes.

Tātad runa pamatā ir par to, kas turpmāk notiks ar atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu. Labklājības ministrija, manuprāt, ne sevišķi nopietni to pārdomājot, šajā likumā ir ielikusi tādu normu, ka viss labais darbs, ko mēs veicam šīs 7.Saeimas darbības laikā, nosakot, ka par aizbildņa pienākumu pildīšanu šiem pirmās pakāpes radiniekiem tiek samaksāts, var aiziet vējā. Ļoti daudzus bērnus pie sevis audzina vecmāmiņas, šo bērnu vecākie brāļi vai vecākās māsas, un viņi netiek nodoti šajās valsts audzināšanas iestādēs, kuras mēs saucam par bērnunamiem. Taču turpmāk Labklājības ministrija šādu atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu vairs nav paredzējusi. Tā aicina nepiešķirt šo atlīdzību taisnās līnijas radiniekiem.

Tātad tas būtu viens mīnuss mūsu labajā darbā, ko mēs esam paveikuši 7.Saeimā.

Vēl sarežģītāka būs situācija tad, kad runāsim par pabalstu saņemšanu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās. Mums vēl joprojām tiek stāstīts par to, ka to izdarīt ir ļoti sarežģīti, ka vajag šo sistēmu pārskatīt, ka invalīdu jautājums ir ļoti būtisks. Un tad mums liek atcerēties 1992.gadu - šo pirmo likumu “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”, diez kāpēc aizmirstot varonīgos solījumus brīdī, kad Latvijā tika akceptēta koncepcija - vienādas iespējas visiem! Taču tālāk darbs pie šiem likumiem netika turpināts.

Kolēģi! Ir ļoti daudzas normas, kuras vajadzētu vēl labot šajā likumā par valsts sociālo pabalstu. Ļoti daudz jautājumu vēl ir diskutējami, tāpēc šodien, runājot Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un ļoti nopietni strādāt pie priekšlikumiem, tos rūpīgi pārdomāt un iesniegt līdz 1.augustam, protams, ja jūs to akceptēsiet. Tātad vajadzētu iesniegt Sociālo un darba lietu komisijā, lai mēs septembrī, vēlākais oktobrī, varētu šo likumu pieņemt vēl 7.Saeimas sasaukuma laikā, jo mēs esam pietiekami labi sastrādājušies gan Sociālo un darba lietu komisijā, gan arī ar cilvēkiem visās frakcijās, kuri ir atbildīgi par sociālajiem jautājumiem. Es domāju, tā būtu mūsu godalieta - šos divus lielos likumus novest līdz galam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts sociālo pabalstu likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Barča. 1.augusts.

Sēde vadītājs. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Streiku likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1121. Tā kā uz otro lasījumu nav ienākuši nekādi priekšlikumi, es aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Streiku likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Bērziņš. 1.augusts.

Sēdes vadītājs. 1.augusts. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Darba strīdu likums”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 1154.

1.priekšlikumu iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 2.priekšlikumu iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 3.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 4.priekšlikumu iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 5.priekšlikumu iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. Deputāta Urbanoviča kunga priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 6, atturas - 57. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Bērziņš. Paldies! 7. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 8.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 9. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 10. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 11. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 12. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts Sociālo un darba lietu komisijas 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 13.priekšlikumu iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

A.Bērziņš. 14. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 16. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 17. - Labklājības ministra Požarnova kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 18. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 19. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 20. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 21. - labklājības ministra Požarnova kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 22. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 23. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 24. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 25. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 26. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 27. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 28. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Bērziņš. 29. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Bērziņš. 30. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 31.- Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 32. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 33. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 34. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 35. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Bērziņš. 36. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 37. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 38. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Bērziņš. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš. 40. ... (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Bērziņš. 40. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 41. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 42. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 43. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 44. - deputāta Urbanoviča kunga priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 45. - deputāta Urbanoviča kunga priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 46. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 47. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 48. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Bērziņš. 49.- deputāta Urbanoviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 50.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš. 50. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. 51. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Bērziņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

A.Bērziņš. 1.augusts.

Sēdes vadītājs. 1.augusts. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Publisko institūciju likums”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija jau 2000.gada beigās bija sagatavojusi likumprojektu “Publisko institūciju likums”. Taču jāņem vērā, ka komisija strādāja pie diviem citiem likumiem, kas ar šo ir saistīti… Proti, komisijas darba rezultāts ir tas, ka mēs esam Saeimā pieņēmuši Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, redzēdama, ka tas darbs ir pabeigts un ka Publisko institūciju likuma projekts savu aktualitāti vēl ir saglabājis, nolēma (balsojumā atturējās tikai viens komisijas loceklis), ka Publisko institūciju likuma projekts būtu tālāk virzāms uz izskatīšanu Saeimā. Tādēļ es aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 3. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Bunkšs. Šā gada 1.augusts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nav iebildumu.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību muitas lietās”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šis ar likumu apstiprinātais līgums veidos pamatu sadarbībai starp abu valstu nacionālajām muitas administrācijām, sadarbībai informācijas apmaiņas jomā, palīdzēs novērst narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgu pārvietošanu pāri valstu robežām, veicinās dažāda veida formalitāšu savstarpējas pārbaudes un šīs darbības precīzāku kontroli.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 2, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 1. septembris.

Nākamais likumprojekts - “Par Starptautisko konvenciju pret ķīlnieku sagrābšanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Latvijas pievienošanās šai konvencijai palīdzēs Latvijai iekļauties globālajā cīņā pret terorismu, palīdzēs saņemt arī dažādas juridiskas konsultācijas, palīdzēs attiecību veidošanā ar citām valstīm šā starptautiski nosodāmā nodarījuma apkarošanā.

Aicinu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu, kurš ir guvis atbalstu Ārlietu komisijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 2. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 1.septembris. Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - “Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ja līdz ar šā izskatāmā likumprojekta pieņemšanu pievienosimies šai konvencijai, tad Latvijai izpaliks nepieciešamība legalizēt dažādus publiskos dokumentus, konkrēti, dokumentus, ko izdevušas dažādas iestādes vai amatpersonas, - administratīvos dokumentus, notariālos aktus, oficiālus apliecinājumus un citus valsts dokumentus. Tas Latvijai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā samazinās formalitātes sadarbībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un valstīm, kas ir ratificējušas šo konvenciju.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Krasts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1. septembris.

Sēdes vadītājs. 1.septembris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu par izdošanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Šis ir tipveida līgums, kādu Latvija šobrīd jau noslēgusi ar 17 valstīm. Atbildīgā komisija atbalstīja šo likumprojektu. Aicinu to darīt arī jūs.

Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Būs labāk, ja Leiškalna kungs mazāk kliegs! Ja man ir uzmanīgi jāklausās, ko viņš kliedz no zāles, man ir grūtāk runāt.

Cienījamie kolēģi! Man patīk mūsu ārlietu politika. Mēs beidzot sagaidījām, ka Konrāds Kalējs nomira, un tagad mēs beidzot virzām arī šo likumprojektu par sadarbību.

Patiešām, mēs agrāk ilgstoši diskutējām par šā lēmuma pieņemšanu, bet pēc tam to veiksmīgi kaut kur “nobāzām”. Un tagad, kad mums jāpieņem šis likumprojekts, diemžēl man ir patiešām jāizsaka nožēla, ka mums šī politika, ārlietu politika, bieži vien ir vairāk pakārtota starptautiskām institūcijām nekā mūsu veselajam saprātam. Patīkami, ka nu vismaz tagad to pieņemsim.

Diemžēl tādus jautājumus nevajadzētu vienmēr risināt kaut kādu starptautisku institūciju ietekmē!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

G.Krasts. Gaidīsim priekšlikumus, ja tādi būs. Kā jau es teicu, šis ir tipveida līgums, kādu ir 17, bet katrs līgums ir rūpīgi jāizstudē, pirms mēs to varam virzīt uz priekšu, Lujāna kungs! Steiga starptautiskajās attiecībās labu neko nedod.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 6. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 15.septembris.

Sēdes vadītājs. 15.septembris.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, novēlu jums, kolēģi, priecīgus Līgo svētkus un informēju jūs, ka rīt Saeimas Prezidijs lems par ārkārtas sesijas sasaukšanu 27.jūnijā pulksten 9.00.

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Osvalds Zvejsalnieks, Viola Lāzo, Jānis Ādamsons, Imants Burvis, Andrejs Panteļējevs, Kārlis Leiškalns (Starpsauciens: “Ir!”), Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Aivars Tiesnesis, Jēkabs Sproģis, Andris Šķēle un Palmira Lāce.

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas pavasara sesijas 19.sēde
2002.gada 19. un 20.jūnijā
(19.jūnijs)

Par darba kārtību

Priekšlikumi - dep. I.Ūdre
- dep. M.Vītols


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”” (Nav pieņemts)(4685. un 4685-a dok., reģ. nr.1310)

Priekšlikumi - dep. E.Baldzēns
- dep. V.Balodis


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nav pieņemts)(4686. un 4686-a dok., reģ. nr.1311)

Priekšlikumi - dep. P.Salkazanovs
- dep. V.Balodis


Par likumprojektu “Par Latvijas Universitātes Satversmes grozījumiem”(4694. un 4694-a dok., reģ. nr.1312)


Par likumprojektu “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā”(4699. un 4699-a dok., reģ. nr.1313)


Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”(4727. un 4727-a dok., reģ. nr.1315)


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju””(4728. un 4728-a dok., reģ. nr.1316)

Par likumprojektu “Par nekustamā īpauma nodošanu Latvijas Teātra darbinieku savienībai”(4730. un 4730-a dok.)

Priekšlikums - dep. Dz.Ābiķis


Par likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”(4734. un 4734-a dok., reģ. nr.1319)


Par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”(4735. un 4735-a dok., reģ. nr.1320)


Par likumprojektu “Par darījumiem ar lauksaimniecības un meža zemi” (Nav pieņemts)(4736. un 4736-a dok., reģ. nr.1321)

Priekšlikumi - dep. A.Seile
- dep. M.Sprindžuks


Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas aizsargu organizācijai” (Nav pieņemts)(4737. un 4737-a dok.)

Priekšlikums - dep. A.Kiršteins


Par likumprojektu “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums” (4738. un 4738-a dok.)

Priekšlikums - dep. G.Freimanis


Par likumprojektu “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”(4739. un 4739-a dok.)




Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem””

Priekšlikums - dep. I.Ūdre


Par darba kārtību


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam B.Cilevičam”(4741. dok.)


Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam A.Bērziņam” (Noraidīts)(4681. dok.)

Ziņo - dep. V.Lauskis


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs


Debates - satiksmes ministrs, Ministru kabineta pārstāvis A.Gorbunovs
- ārlietu ministrs I.Bērziņš
- dep. V.Lauskis
- Ministru kabineta pārstāvis A.Gorbunovs
- dep. L.Bojārs
- Ministru kabineta pārstāvis A.Gorbunovs
- dep. A.Kalniņš
- dep. A.Požarnovs
- dep. P.Tabūns
- Ministru kabineta pārstāvis A.Gorbunovs
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. H.Soldatjonoka
- dep. J.Leja
- dep. E.Baldzēns
- dep. V.Lauskis
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas pavasara sesijas 19.sēde
2002.gada 19. un 20.jūnijā
(20.jūnijs)

Par darba kārtību


Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes J.Stalidzānes atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā”(4692. dok.)


Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta A.šlesera atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā”(4693. dok.)


Lēmuma projekts “Par L.Bulinas apstiprināšanu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi”(4721. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Lēmuma projekts “Par L.Baumaņa apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”(4722. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs

Lēmuma projekts “Par A.Freiberga apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”(4749. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Lēmuma projekts “Par M.Veseles apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi”(4750. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Lēmuma projekts “Par Č.Šmita apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”(4751. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Lēmuma projekts “Par D.Baltās apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”(4752. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Lēmuma projekts “Par B.Būmeisteres apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”(4753. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs




Lēmuma projekts “Par J.Vagules atbrīvošanu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata”(4754. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam “Par Administratīvi teritoriālās reformas likuma 16.panta prasību ievērošanu” (Pieprasījums noraidīts)(4647. un 4647-a dok.)

Ziņo - dep. I.Geige

Debates - dep. P.Salkazanovs

Lēmuma projekts “Par valsts meža zemes gabalu nodošanu Jelgavas rajona Ozolnieku pagasta pašvaldības īpašumā”(4683. dok.)
Ziņo - dep. K.Leiškalns

Lēmuma projekts “Par iedzīvotāju ārstniecības nodrošinājumu valstī” (1.lasījums)(4301. un 4732. dok.)
Ziņo - dep. A.Barča

Debates - dep. H.Soldatjonoka
- dep. A.Kalniņš

Likumprojekts “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm” (1.lasījums) (Steidzams)(4551. un 4645. dok., reģ. nr.1287)
Ziņo - dep. V.Balodis

Likumprojekts “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm” (2.lasījums) (Steidzams)(4551. un 4645. dok., reģ. nr.1287)
Ziņo - dep. V.Balodis

Likumprojekts “Dzīvesvietas deklarēšanas likums” (3.lasījums)(4658. dok., reģ. nr.686)
Ziņo - dep. J.Bunkšs

Likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (3.lasījums)(4661. dok., reģ. nr.1089)

Ziņo - dep. G.Dambergs
Debates - dep. A.Požarnovs
- dep. J.Dobelis
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. A.Požarnovs
- dep. P.Tabūns
- dep. Dz.Kudums
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. J.Škapars
- dep. L.Muciņš
- dep. A.Seiksts
- dep. P.Salkazanovs
- dep. A.Požarnovs
- dep. Dz.Kudums
- dep. V.Lauskis
- dep. O.Grīgs
- dep. P.Salkazanovs

Paziņojumi - dep. Dz.Ābiķis
- dep. P.Salkazanovs
- dep. G.Krasts
- dep. L.Muciņš


Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas uzruna


Debašu turpinājums - dep. J.Dobelis
- dep. M.Lujāns
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. J.Dobelis

- dep. M.Lujāns
- dep. A.Požarnovs
- dep. J.Dobelis
- dep. M.Lujāns
- dep. J.Bunkšs
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. A.Požarnovs
- dep. J.Dobelis
- dep. P.Tabūns
- dep. M.Lujāns
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. J.Bunkšs
- dep. V.Lauskis
- dep. V.Muižniece
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. P.Tabūns


Par darba kārtību 

Par Saeimas deputātu jautājumu ekonomikas ministram A.Kalvītim par “Latvenergo” pārstrukturizāciju


Likumprojekts “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” (3.lasījums)(4668. dok., reģ. nr.839)

Ziņo - dep. K.Leiškalns

Debates - dep. A.Kalniņš

Par procedūru - dep. L.Muciņš


Debašu turpinājums - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (3.lasījums)(4673. dok., reģ. nr.1069)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” (3.lasījums)(4674. dok., reģ. nr.1070)

Ziņo - dep. Dz.Kudums

Debates - dep. L.Bojārs
- dep. L.Muciņš
- dep. L.Bojārs




Par 49.priekšlikuma pārbalsošanu

Priekšlikumi - dep. Dz.Rasnačs
- dep. L.Muciņš

Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodošanu 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta atklātajam sabiedriskajam fondam” (1.lasījums) (Steidzams)(3930. un 4636. dok., reģ. nr.1117)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (1.lasījums)(3011. un 4644. dok., reģ. nr.866)

Ziņo - dep. L.Muciņš

Likumprojekts “Repatriācijas likums” (1.lasījums) (Noraidīts)(3391. un 4652. dok., reģ. nr.972)

Ziņo - dep. I.Birzniece


Likumprojekts “Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums” (1.lasījums)(4555. un 4659. dok., reģ. nr.1289)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (1.lasījums)(3019. un 4663. dok., reģ. nr.874)

Ziņo - dep. Ž.Vasaraudze


Likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā” (1.lasījums) (Noraidīts)(4490. un 4731. dok., reģ. nr.1271)

Alternatīvais likumprojekts “Grozījums Autortiesību likumā” (1.lasījums)(4731. dok., reģ. nr.1318)

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis


Lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Autortiesību likumā”” (Nav izskatāms)(4696. dok.)
Likumprojekts “Izglītības inovācijas fonda likums” (1.lasījums)(4536. un 4665. dok., reģ. nr.1284)

Ziņo - dep. J.Esta

Likumprojekts “Dzīvnieku barības aprites likums” (2.lasījums)(4410. un 4667. dok., reģ. nr.1254)

Ziņo - dep. M.Lujāns

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Repatriācijas likums” (1.lasījums)(4653. un 4677-b dok., reģ. nr.1307)

Ziņo - dep. I.Birzniece

Debates - dep. J.Dobelis

Par darba kārtību 

Priekšlikums - dep. J.Lagzdiņš

Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (1.lasījums)(4735. un 4735-a dok., reģ. nr.1320)

Ziņo - dep. L.Muciņš

Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā” (1.lasījums)(4734. un 4734-a dok., reģ. nr.1319)

Ziņo - dep. L.Muciņš

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”” (1.lasījums)(4728. un 4728-a dok., reģ. nr.1316)

Ziņo - dep. L.Muciņš
Likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (1.lasījums)(4727. un 4727-a dok., reģ. nr.1315)

Ziņo - dep. L.Muciņš

Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Teātra darbinieku savienībai” (1.lasījums) (Steidzams)(4730. un 4730-a dok., reģ. nr.1317)

Ziņo - dep. L.Muciņš

Priekšlikumi - dep. Dz.Ābiķis
- dep. K.Leiškalns


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām”” (3.lasījums)(4704. dok., reģ. nr.1107)

Ziņo - dep. J.Stalidzāne


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām”” (3.lasījums)(4705. dok., reģ. nr.1106)

Ziņo - dep. J.Stalidzāne


Lēmuma projekts “Par likuma “Par pašvaldībām” atbilstību Satversmei”(4646. dok.)

Ziņo - dep. J.Bunkšs

Debates - dep. P.Salkazanovs


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” (2.lasījums) (Steidzams)(4506. un 4506-b dok., reģ. nr.1277)

Ziņo - dep. V.Balodis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”” (3.lasījums)(4690. dok., reģ. nr.1233)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” (3.lasījums)(4691. dok., reģ. nr.1092)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” (3.lasījums)(4695. dok., reģ. nr.1065)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” (3.lasījums)(4698. dok., reģ. nr.1076)

Ziņo - dep. A.Barča

Debates - dep. E.Baldzēns


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” (3.lasījums)(4700. dok., reģ. nr.1180)

Ziņo - dep. D.Stalts


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību”” (3.lasījums)(4688. dok., reģ. nr.1140)

Ziņo - dep. A.Kiršteins


Likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā” (3.lasījums)(4689. dok., reģ. nr.969)

Ziņo - dep. A.Kiršteins


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (3.lasījums)(4701. dok., reģ. nr.1176)

Ziņo - dep. A.Kiršteins


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (3.lasījums)(4725. dok., reģ. nr.1171)

Ziņo - dep. V.Balodis


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” (3.lasījums)(4726. dok., reģ. nr.1231)

Ziņo - dep. R.Jurdžs

Debates - dep. G.Freimanis
- dep. A.Barča
- dep. G.Freimanis


Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” (2.lasījums)(4403. un 4706. dok., reģ. nr.1249)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Rumānijas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” (2.lasījums)(4356. un 4707. dok., reģ. nr.1240)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobe˛ošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 2.protokolu” (2.lasījums)(4313. un 4708. dok., reģ. nr.1227)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1981.gada 10.aprīļa Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, papildu protokolam” (2.lasījums)(4314. un 4709. dok., reģ. nr.1228)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par pievienošanos 1981.gada 10.aprīļa Konvencijai par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība”” (2.lasījums)(4315. un 4710. dok., reģ. nr.1229)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” (2.lasījums)(4404. un 4711. dok., reģ. nr.1250)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību” (2.lasījums)(4396. un 4712. dok., reģ. nr.1248)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par 1998.gada 17.jūlija Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtiem” (2.lasījums)(4384. un 4713. dok., reģ. nr.1245)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Latvijas valdības un Igaunijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” (2.lasījums)(4338. un 4718. dok., reģ. nr.1237)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Protokolu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos” (2.lasījums)(4440. un 4729. dok., reģ. nr.1257)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības līgumu par savstarpēju palīdzību muitas lietās” (2.lasījums)(3982. un 4720. dok., reģ. nr.1130)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Likums par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību” (1.lasījums)(4504. un 4679. dok., reģ. nr.1275)

Ziņo - dep. V.Ģīlis

Debates - Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Mauliņš
- dep. M.Lujāns
- dep. A.Barča


Likumprojekts “Valsts sociālo pabalstu likums” (1.lasījums)(4505. un 4680. dok., reģ. nr.1276)

Ziņo - dep. A.Barča
Likumprojekts “Grozījumi Streiku likumā” (2.lasījums)(3953. un 4684. dok., reģ. nr.1121)

Ziņo - dep. A.Bērziņš


Likumprojekts “Darba strīdu likums” (2.lasījums)(4059. un 4702. dok., reģ. nr.1154)

Ziņo - dep. A.Bērziņš


Likumprojekts “Publisko institūciju likums” (1.lasījums)(2319. un 4703. dok., reģ. nr.701)

Ziņo - dep. J.Bunkšs
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību muitas lietās” (1.lasījums)(4545. un 4714. dok., reģ. nr.1286)

Ziņo - dep. G.Krasts
Likumprojekts “Par Starptautisko konvenciju pret ķīlnieku sagrābšanu” (1.lasījums)(4554. un 4715. dok., reģ. nr.1288)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā” (1.lasījums)(4383. un 4716. dok., reģ. nr.1244)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu par izdošanu” (1.lasījums)(2153. un 4717. dok., reģ. nr.627)

Ziņo - dep. G.Krasts

Debates - dep. M.Lujāns


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Balsojumi

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
Datums: 19.06.2002. 15:12:46 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4685 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"
Datums: 19.06.2002. 15:17:12 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4686 nodošanu komisijām

Par darījumiem ar lauksaimniecības un meža zemi
Datums: 19.06.2002. 15:27:56 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4736 nodošanu komisijām

Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas aizsargu organizācijai
Datums: 19.06.2002. 15:30:12 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4737 nodošanu komisijām

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums
Datums: 19.06.2002. 15:32:12 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4738 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem"
Datums: 19.06.2002. 15:35:54 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4743 nodošanu komisijām

Datums: 19.06.2002. 15:36:48 bal008
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam B.Cilevičam"
Datums: 19.06.2002. 15:37:22 bal009
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4741

Datums: 19.06.2002. 18:25:34 bal010
Balsošanas motīvs: Par debašu slēgšanu

Datums: 19.06.2002. 18:26:06 bal011
Balsošanas motīvs: Par runas laika saīsināšanu

Lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam"
Datums: 19.06.2002. 18:58:00 bal012
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4681

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam "Par Administratīvi teritoriālās reformas likuma 16.panta prasību ievērošanu"
Datums: 20.06.2002. 09:18:32 bal023
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.4647

Lēmuma projekts "Par valsts meža zemes gabala nodošanu Jelgavas rajona Ozolnieku pagasta pašvaldības īpašumā"
Datums: 20.06.2002. 09:19:40 bal024
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4683

Lēmuma projekts "Par iedzīvotāju ārstniecības nodrošinājumu valstī" (1.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 09:39:42 bal025
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta ar dok. nr.4301 pieņemšanu 1.lasījumā

Lēmuma projekts "Par iedzīvotāju ārstniecības nodrošinājumu valstī"
Datums: 20.06.2002. 09:40:50 bal026
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu [šodien, 12:30]

Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifa kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm (1.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 09:42:52 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4551 steidzamību

Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifa kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm (1.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 09:43:12 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4551 pieņemšanu 1.lasījumā

Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifa kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm (2.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 09:43:38 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4551 pieņemšanu 2.lasījumā

Dzīvesvietas deklarēšanas likums (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 09:46:50 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4658 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Valsts civildienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 09:52:10 bal031
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Valsts civildienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 09:52:44 bal032
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Valsts civildienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 10:30:02 bal033
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Valsts civildienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 11:37:22 bal034
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Valsts civildienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 11:37:54 bal035
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi Valsts civildienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 11:48:44 bal036
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi Valsts civildienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 12:14:58 bal037
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Grozījumi Valsts civildienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 12:15:26 bal038
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījumi Valsts civildienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 12:16:26 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4661 pieņemšanu 3.lasījumā

Datums: 20.06.2002. 12:17:06 bal040
Balsošanas motīvs: Par runas laika saīsināšanu

Datums: 20.06.2002. 12:17:58 bal041
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 20.06.2002. 12:18:38 bal042
Balsošanas motīvs: Par 15 min. starpbrīdi

Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 13:50:36 bal043
Balsošanas motīvs: Par 64.priekšlikumu

Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 13:55:04 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4668 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.1069) (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 13:57:12 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4673 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 14:01:40 bal046
Balsošanas motīvs: Par 40.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 14:04:56 bal047
Balsošanas motīvs: Par 46.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 14:10:08 bal048
Balsošanas motīvs: Par 49.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 14:17:16 bal049
Balsošanas motīvs: Par 51.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 14:22:66 bal050
Balsošanas motīvs: Par 78.priekšlikumu

Datums: 20.06.2002. 14:31:18 bal051
Balsošanas motīvs: Par pārbalsošanu

Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 14:31:42 bal052
Balsošanas motīvs: Par 49.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 14:32:16 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4674 pieņemšanu 3.lasījumā

Par nekustamā īpašuma nodošanu 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta atklātajam sabiedriskajam fondam (1.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 14:35:08 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3930 steidzamību

Par nekustamā īpašuma nodošanu 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta atklātajam sabiedriskajam fondam (1.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 14:35:28 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3930 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Civilprocesa likumā (1.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 14:38:06 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3011 pieņemšanu 1.lasījumā

Repatriācijas likums (1.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 14:41:44 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3391 pieņemšanu 1.lasījumā

Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums (1.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 14:43:32 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4555 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 14:44:50 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3019 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Autortiesību likumā (reģ. nr.1271) (1.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 14:48:42 bal060
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4490 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Autortiesību likumā (reģ. nr.1318) (1.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 14:49:02 bal061
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4731 pieņemšanu 1.lasījumā

Izglītības inovācijas fonda likums (1.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 14:51:02 bal062
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4536 pieņemšanu 1.lasījumā

Dzīvnieku barības aprites likums (2.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 14:52:48 bal063
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4667 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Repatriācijas likums" (1.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 14:57:38 bal064
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4653 pieņemšanu 1.lasījumā

Datums: 20.06.2002. 15:31:36 bal065
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi Civilprocesa likumā (reģ. nr.1320) (1.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 15:34:38 bal066
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4735 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Civillikumā (reģ. nr.1319) (1.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 15:35:44 bal067
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4734 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par nelikumīgi represētu personu reabilitāciju" (1.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 15:37:44 bal068
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4728 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 15:39:10 bal069
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4727 pieņemšanu 1.lasījumā

Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Teātra darbinieku savienībai (1.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 15:42:34 bal070
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4730 steidzamību

Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Teātra darbinieku savienībai (1.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 15:42:50 bal071
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4730 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām" (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 15:46:10 bal072
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4704 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām" (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 15:48:40 bal073
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4705 pieņemšanu 3.lasījumā

Par likuma "Par pašvaldībām" atbilstību Satversmei
Datums: 20.06.2002. 15:51:08 bal074
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4646

Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 20.06.2002. 15:52:20 bal075
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4506B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā" (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 15:53:40 bal076
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4690 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 15:54:44 bal077
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4691 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 15:58:06 bal078
Balsošanas motīvs: Par 24.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 15:58:44 bal079
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4695 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību" (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 16:02:36 bal080
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību" (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 16:04:36 bal081
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4698 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par piesārņojumu" (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 16:06:40 bal082
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4700 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums likumā "Par ugunsdrošību" (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 16:07:54 bal083
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4688 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Robežsardzes likumā (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 16:09:00 bal084
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4689 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par policiju" (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 16:10:02 bal085
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4701 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 16:11:16 bal086
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4725 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm" (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 16:18:46 bal087
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm" (3.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 16:19:40 bal088
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4726 pieņemšanu 3.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (2.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 16:10:34 bal089
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4706 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Rumānijas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (2.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 16:21:02 bal090
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4707 pieņemšanu 2.lasījumā

Par 1980.gada 10.oktobra Konvenciju par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežojumiem, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 2.protokolu (2.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 16:21:42 bal091
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4708 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas pievienošanos 1981.gada 10.aprīļa Konvencijai par tādu konkrētu ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, papildu protokolam" (2.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 16:22:38 bal092
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4709 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par pievienošanos 1981.gada 10.aprīļa Konvencijai par tādu konkrētu parasto ieroču veidu aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība" (2.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 16:23:28 bal093
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4710 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (2.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 16:24:00 bal094
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4711 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību (2.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 16:24:28 bal095
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4712 pieņemšanu 2.lasījumā

Par 1988.gada 17.jūlija Romas Starptautiskās krimināltiesas Statūtiem (2.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 16:25:06 bal096
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4713 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (2.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 16:25:38 bal097
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4718 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Protokolu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos (2.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 16:26:14 bal098
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok .nr.4719 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības līgumu par savstarpēju palīdzību muitas lietās (2.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 16:26:46 bal099
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4720 pieņemšanu 2.lasījumā

Likums par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību (1.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 16:37:32 bal100
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4504 pieņemšanu 1.lasījumā

Valsis sociālo pabalstu likums (1.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 16:41:30 bal101
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4680 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Streiku likumā (2.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 16:42:28 bal102
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4684 pieņemšanu 2.lasījumā

Darba strīdu likums (2.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 16:43:34 bal103
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Darba strīdu likums (2.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 16:46:06 bal104
Balsošanas motīvs: Par 39.priekšlikumu

Darba strīdu likums (2.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 16:47:20 bal105
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4702 pieņemšanu 2.lasījumā

Publisko institūciju likums (1.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 16:48:48 bal106
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2319 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību un savstarpēju palīdzību muitas lietās (1.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 16:50:08 bal107
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4545 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Starptautisko konvenciju par ķīlnieku sagrābšanu (1.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 16:51:06 bal108
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4554 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienas dalībvalstu starpā (1.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 16:52:14 bal109
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4383 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu par izdošanu (1.lasījums)
Datums: 20.06.2002. 16:54:22 bal110
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2153 pieņemšanu 1.lasījumā

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātais Salkazanova kungs un godātais Bojāra kungs! Pienācis laiks ministriem atbildēt uz jūsu uzdotajiem jautājumiem.

Diemžēl ministri jau kuro reizi nav ieradušies sniegt atbildes, līdz ar to mēs varam tikai izteikt ministriem aizrādījumu par to, ka netiek ievērots likums. Atbildes mēs šodien uzklausīt nevarēsim.

Paldies.