Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas otrā sēde
2002.gada 24.janvārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas sēdi.
Pirms izskatām darba kārtību, informēju jūs, ka vakar vakarā saņēmu Valsts prezidentes iesniegumus - lūgumu Satversmes 71.panta noteiktajā kārtībā otrreiz caurlūkot likumu Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju un likumu Grozījumi Aizsargjoslu likumā. Ir priekšlikums šos Valsts prezidentes iesniegumus iekļaut pēc darba kārtības 4.jautājuma. Iebildumu nav.
Izskatīsim darba kārtības pirmo sadaļu - Saeimas Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par Eiropas Padomes 1997.gada 6.novembra Konvenciju par pilsonību nodot Ārlietu komisijai, Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Deputāts Leons Bojārs vēlas runāt pret.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Labrīt, cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gan negribu runāt pret, bet gribu runāt par. Mums izskatīšanai ir nodots ļoti nopietns, starptautiski nozīmīgs likumprojekts Par Eiropas Padomes 1997.gada 6.novembra Konvenciju par pilsonību. Anotācijā ir mazliet analizēts, ko Latvijai nozīmē šis likums, it īpaši tas, kas tajā attiecas uz bēgļiem. Taču ir ļoti nopietna lieta - tas ir, jārunā par kļūdām, kuras tika pieļautas agrāk, steidzīgi parakstot starptautiskos dokumentus. Īpaši tas attiecas uz trim šādiem dokumentiem - Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām. Ratificējot šos trīs minētos dokumentus, kuri savulaik acīmredzot bija izskatīti steidzamā kārtā, kā tas ir pieņemts mūsu Saeimā (mēs pieņemam šādus dokumentus, tos neizanalizējot, neizskatot trijos lasījumos), tika pieļautas kļūdas, par kurām tagad ir jāsarkst mūsu ministriem, kad Eiropas Savienībā viņi satiekas ar citu valstu ministriem vai citu valstu vadītājiem, un it sevišķi pēdējā laikā ir par tām jācieš mūsu Valsts prezidentei.
Tāpēc, cienījamie kolēģi, man ir ierosinājums nopietni strādāt ar starptautiskajiem dokumentiem, tos analizēt. Lai mūsu ministrijas neguļ! Un lai amatpersonas neparaksta līgumus, nelasot tos! Lattelekom līgumu parakstīja nelasot, un tagad Latvijai draud 350 vai 380 miljonus dolāru lielas soda naudas maksāšana. Kādu milzīgu robu tas radīs mūsu valsts budžetā! Tā bija drausmīga kļūda, tā nedrīkst atkārtoties.
Taču tās jau nav vienīgās kļūdas. To ir arī vairāk. Tāpat tas ir arī ar tiem starptautiskajiem līgumiem, kuri attiecas uz tirdzniecību, it sevišķi eksporta un importa preču apmaiņu. Arī tajā ziņā mēs Latviju nolikām ļoti sliktā stāvoklī. Un pie tā ir vainīga arī 7.Saeima.
Cienījamie kolēģi! Es ierosinu turpmāk ne ar vienu starptautisko līgumu nesteigties, šādus likumprojektus izskatīt trijos lasījumos un tikai tad pieņemt, lai tajos vairs nerastos kļūdas, par kurām ciestu Latvijas valsts, Latvijas iedzīvotāji.
Es aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijām, pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt pret? Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Nav iebildumu. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības līgumu par savstarpēju palīdzību muitas lietās nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Grīnblata, Dobeļa, Baloža, Tabūna, Jurdža un citu deputātu iesniegto likumprojektu Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.
Deputāts Juris Dobelis vēlas runāt par.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Šķiet, ka pienācis pēdējais laiks arī Saeimai padomāt par to, kas notiek ar Latvijas galvaspilsētas Rīgas vēsturisko centru. Pārāk daudz ir uzklausīti dažādi viedokļi, ir bijuši visādi uztraukumi, bet lietas uz priekšu neiet. Ne Rīgas Dome, ne arī citas institūcijas neizrāda pietiekamu iniciatīvu, lai kaut kā sakārtotu Rīgas vēsturisko centru. Rodas tāda savāda sajūta, ka uz to bagātību, ko, gadu simtiem ilgi kopjot un attīstot Rīgu, mums ir atstājuši senči, mēs šodien skatāmies ārkārtīgi pavirši. Tas, kas notiek pašreiz Vecrīgā, ir vienkārši nožēlojami. Šis celtniecības haoss, šī nekontrolējamība! Absolūti neprognozējama ir Rīgas centra nākotne. Par to visu ir vienkārši kauns, un acīmredzot nekas cits neatliek, kā Saeimai ķerties pie šā jautājuma risināšanas. Protams, pagaidām mēs šo projektu varētu izskatīt komisijās un uzmanīgi padomāt, kādus papildinājumus mēs varētu tajā ieviest.
Atcerēsimies, ka Rīgai ir viena no pašām bagātākajām jūgendstila celtņu kolekcijām pasaulē un vairākas citas ārkārtīgi ievērojamas celtnes!
Viens no pēdējiem gadījumiem, kas pielika punktu mūsu pacietībai, bija šie nedabiskie danči ap dažādiem pieminekļiem pēteriem, pavļikiem un citiem: vēlējās viens otrs tos pilnīgi nekontrolēti, nesaskaņoti sliet dažādās Rīgas centra vietās.
Rīgas tiesības lepoties ar savu mantojumu ir atbalstījusi arī UNESCO, Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļaujot (ar numuru 852) Rīgas vēsturisko centru un aizsardzības zonu. Arī to mums vajadzētu atcerēties! Mēs šeit, Saeimā, esam sprieduši par atsevišķām ēkām, par atsevišķu zemes gabalu nodošanu, atņemšanu vai apmainīšanu, bet par savas galvaspilsētas nākotni, par savas galvaspilsētas centru, par to, kāds tas izskatīsies - vai šo centru nesakropļos kādi jocīgi cilvēciņi, kas gadījuma pēc ir tikuši pie spriešanas, - par to mēs līdz šim maz esam domājuši.
Tieši tāpēc mūsu apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK nolēma, ka Saeimai būtu par šīm lietām nopietni jāspriež un Saeima varētu būt tā vieta, kur izstrādāt pietiekami izsvērtu likumu. Tālāko darbību varētu vairāk vai mazāk prasīt no Rīgas vadības, no Rīgas Domes. Galu galā vajag reiz izvērtēt to alkatīgo vēlmi - par katru cenu, neskatoties ne uz vēsturi, ne uz kultūru, ne uz kādiem kultūras mantojumiem, vienkārši iebāzt tur kaut ko tādu, kas nu kuram tur īpaši vajadzīgs.
Tātad es aicinu, kolēģi, šodien piekrist mūsu iniciatīvai un mūsu iesniegto likumprojektu izskatīt komisijās. Tiešām aicinu šoreiz visu Saeimu! Ir jautājumi, kuros mums nevajadzētu ievērot kaut kādu politisko pārliecību. Šis ir jautājums, kas skar visu Saeimu. Saeimai ir jāuzņemas atbildība par to, kas notiks ar Latvijas galvaspilsētu nākotnē.
Tā ka aicinu vienkārši mūs atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs runās pret. (Starpsauciens: "Leon, nu beidz!")
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamie kolēģi no Tēvzemei un Brīvībai! Šis jūsu ierosinājums par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību ir tapis ļoti vēlu, ar nokavēšanos 7 gadu garumā! Jau pirms 7 gadiem to būtu vajadzējis ierosināt. Jau no 1994.gada! Diemžēl jūs nokavējāt. Kamēr valdību veidoja partijas, kuras arī tagad veido valdību, viņas vadīja Rīgas Domi un tur notika patiesi brīnumi. Un iebildumi, kurus Rīgas Domē cēla sociāldemokrāti vai citi aktuāli domājoši cilvēki, kuri rūpējās par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu, netika ievēroti, tie tika ignorēti. Slavenā Rīgas Domes valde, kuru tagad jaunā Dome izformēja, vienpersoniski izrīkojās ar Rīgas vēsturisko centru. Sāka ar degvielas uzpildes stacijām. Mēs kategoriski iebildām pret degvielas uzpildes staciju celtniecību Rīgas vēsturiskajā centrā. Paskatieties pie Vanšu tilta, paskatieties krastmalā, paskatieties pie Centrālās dzelzceļa stacijas un Tallinas ielā - visur tās ir sabūvētas! Paskatieties uz to nejēdzību attiecībā pret VEF Kultūras pili - tur ielika to benzīna tanku pašā ielas vidū! Un paskatieties vēl arī Lāčplēša ielā! Nonāca pat līdz tam, ka viens no tiem benzīna karaļiem pateica: Kur es pirkstu nolikšu uz Rīgas kartes, tur būs benzīna tanks! Cienījamie kolēģi, to vajag atcerēties!
Autostāvvietu celtniecība. Ar kādām mokām mēs pretojāmies, kad pretī Operas teātrim gribēja nogriezt kokus un ierīkot autostāvvietu zem tā skvēriņa! Otra stāvvieta bija ieprojektēta aiz Operas teātra, nu, tādu pašu sastatņu veidā, kādas tagad rēgojas pie Zemkopības ministrijas. Vēl vienu autostāvvietu bija domāts ierīkot zem Vērmaņdārza, izgriezt tur kokus un tur ierīkot to stāvvietu. Es jau nemaz nesaku, ar kādām metodēm tika ierīkota autostāvvieta pie Ģertrūdes baznīcas un arī tā sastatne, kas te rēgojas pie Zemkopības ministrijas ēkas! Nu, un paskatieties uz to pīļu dīķi, kurš jau kādus sešus gadus krastmalā rēgojas! Un tas prettanku uzbērums - vai kā citādi to var nosaukt? - , kurš sabojāja skatu uz Jēkaba kazarmām! Un tie izzāģētie koki! Tā ka, redziet, vēl jau vienā vietā jūs krānus varat paskatīties - pie dzelzceļa stacijas, kur tie vēl līdz pat šim laikam rēgojas.
Jautājums par Pēterbaznīcas apkārtnes apbūvi. Arī tur bija ieplānots uzcelt kādas divas mājas, un tagad tur uzsēdās Rīgas Dome. Tie ir Vecrīgas apbūvētāji, kuri par katru cenu grib tur tikt iekšā, lai tur būtu kaut kas uztaisīts.
Tagad attiecībā uz tām unikālajām celtnēm, kuras tika radītas pie Centrālā universālveikala, tām kārtējām sastatnēm, kas tur stāv. Es nemaz nerunāju par tām pārbūvēm, kuras veica ar tām vecajām mājām, un to, kādā veidā tas tika izdarīts. Jūs paskatieties uz tām pārbūvētajām ēkām un Rātslaukuma apbūvi! Kādā mērkaķa ātrumā tika uzcelta tā māja, lai tikai aizņemtu kādu vietu, nedomājot par to, vai tā ir vietā vai nav, bet jūs rakstāt, ka vajag skatīties, lai tur piedalītos ministrijas... Jā, ministrijas tur piedalījās, arī Rīgas Dome, bet diemžēl tie celtnieki un visi citi, kuri tīkoja aizņemt labas vietas Vecrīgā jeb vēsturiskajā centrā, to arī izdarīja. Jūs atceraties, kā tika kritizēta viesnīca Rīdzene! Tā esot nejēdzīga, tā esot komunisma rēgs, viss... Taču, kad to par sviestmaizi pārdeva, pēc tam tā kļuva laba.
Vēl viens interesants jautājums ir saistībā ar viesnīcu Latvija. Visi to lamāja: esot uzcelta ļoti liela, bojā Rīgas skatu, tai jānogriežot līdz divām trešdaļām... uz pusi jānogriež, tā esot nejēdzīga, izjukšot, sabrukšot... Kas gan viss netika sacīts! Tiklīdz par sērkociņiem pārdeva, tā šī viesnīca kļuva jauna - tā pacēlās vēl par 2-3 stāviem augstāka, un tagad viss ir normāli.
Kas tad ir noticis, cienījamie kolēģi un tie, kuri Rīgas Domē strādāja? Jūs taču zināt, kādā veidā gribēja norakstīt Bastejkalniņu, lai tur ierīkotu kafejnīcu vai restorānu, it kā to Rīgā būtu maz... Un vēl es gribēju pateikt arī par to, cienījamie kolēģi, ka līdz pat šim laikam...
Sēdes vadītājs. Paldies, Bojāra kungs! Laiks!
L.Bojārs. ...par to, kas notiek ar Rīgas vēsturiskā centra izķēmošanu. Jūs iesniedzāt to priekšlikumu...
Sēdes vadītājs. Laiks!
L.Bojārs. ... Rīgas Domei.... Juri, arī tu piedalījies šinī jautājumā! Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Ābiķim. Par to, kā lieta tālāk virzāma. Lūdzu, nāciet tribīnē!
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tā gluži nav, kā Bojāra kungs teica, ka šī problēma tiek aktualizēta tikai nupat, jo Saeimas Izglītības, kultūras... Es runāšu par to, Dobeļa kungs, kā lietas, manuprāt, būtu virzāmas tālāk.
Šis jautājums par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu jau ilgu laiku ir bijis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas uzmanības lokā. Arī mēs ļoti asi vērsāmies tanī laikā, kad pilsētas galva bija Ārgaļa kungs, pret iespējamo celtniecību - pret garāžu celtniecību pie mūsu Operas, un toreiz izdevās novērst šīs lietas.
Arī pagājušā gada 8.novembrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uzrakstīja vēstuli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Vladimiram Makarovam un kultūras ministrei Karinai Pētersonei. Tajā komisija rosināja nekavējoši izstrādāt Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības likumu. Ņemot vērā šo samilzušo problēmu, tika izveidota komisija, un faktiski visi mūsu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumi likumam, kurus mēs pamatojām šajā vēstulē, šajā komisijas darbā tika iestrādāti. Faktiski apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK iesniegtais likumprojekts būtībā atkārto to, ko jau piedāvāja mūsu komisija pagājušā gada rudenī un ko likumprojektā jau iestrādāja šī darba grupa, kas tika izveidota Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, tā ka, ņemot vērā to, ka mūsu komisija jau ilgu laiku ar šīm problēmām ir nodarbojusies un...
Sēdes vadītājs. Minūte ir pagājusi!
Dz.Ābiķis. ... likumprojekts sakrīt ar mūsu viedokli, es lūdzu noteikt par atbildīgo komisiju Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir iebildumi pret atbildīgo komisiju? Iebildumu nav. Vai ir nepieciešams balsot? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību nodošanu komisijām, par atbildīgo nosakot Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 10, atturas - 18. Likumprojekts komisijām nodots.
Izskatīsim deputātes Helēnas Demakovas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu šā gada 24. un 31.janvārī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Iesniegums akceptēts.
Izskatīsim Valsts prezidentes iesniegumu ar lūgumu otrreiz caurlūkot likumu Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likuma nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 24. Likums ir nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrreizējās caurlūkošanas datumu!
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Tiesnesim.
A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).
Lūdzu, trīs dienas komisijas vārdā! Un nākamajā ceturtdienā izskatīt.
Sēdes vadītājs. Modrim Lujānam lūdzu ieslēgt mikrofonu!
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Diemžēl komisija šo jautājumu vēl nav skatījusi. Es piedāvāju tomēr noteikt nedēļu, lai mierīgi varētu iesniegt priekšlikumus, un tad pēc divām nedēļām...
Sēdes vadītājs. Lūdzu minēt konkrētu datumu gan priekšlikumu iesniegšanai, gan izskatīšanai! Tātad deputāts Lujāns piedāvā 31.janvāri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
M.Lujāns. Jā, tieši tā - 31.janvāri, bet izskatīt pēc tam jau februāra sēdē.
Sēdes vadītājs. Tagad lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aivaram Tiesnesim.
A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).
Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 28.janvārim un izskatīt 31.janvārī.
Sēdes vadītājs. Tā, mums jāsāk tātad balsot ar tālāko priekšlikumu. Vispirms balsosim par deputāta Lujāna priekšlikumu - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 31.janvāri, bet par izskatīšanas termiņu - 7.janvāri. Lūdzu balsošanas režīmu... 7.februāri, es atvainojos! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 8, atturas - 48. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.janvāris, izskatīšana - 31.janvārī. Paldies.
Nākamais ir Valsts prezidentes iesniegums ar lūgumu otrreiz caurlūkot likumu Grozījumi Aizsargjoslu likumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likuma nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likums nodots atbildīgajai komisijai.
Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas datumu un otrreizējās caurlūkošanas datumu!
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei!
A.Seile (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
4.februāris.
Sēdes vadītājs. 4.februāris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un izskatīšana?
A.Seile. Nākamajā ceturtdienā, tas ir...
Sēdes vadītājs. Septītajā?
A.Seile. 7.februārī.
Sēdes vadītājs. Dienas neatbilst vajadzīgajam skaitam...
A.Seile. Tad 14.februāris...
Sēdes vadītājs. 14.februāris. Nav iebildumu? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 4.februāris, un izskatīšana - 14.februārī. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - Ziņojums par nacionālo drošību.
Vārds Ministru prezidentam Andrim Bērziņam.
A.Bērziņš (Ministru prezidents).
Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu man ir jāsniedz Saeimai ziņojums par nacionālo drošību. Un, saskaņā ar likumu, Ministru kabinetam ir jāsagatavo un Saeimai ir jāapstiprina Nacionālās drošības koncepcija. Tādēļ savu ziņojumu par nacionālo drošību sniegšu kontekstā ar jauno Nacionālās drošības koncepciju, kura ir nākamais darba kārtības jautājums, kas tiks izskatīts šodien Saeimā, kā arī pašreizējās situācijas analīzi saistīšu ar 1997.gadā apstiprinātās koncepcijas analīzi.
Jāuzsver, ka šāda procedūra, kas iesaista parlamentu Nacionālās drošības koncepcijas un nacionālās drošības jautājumu apspriešanā, tiek izmantota Latvijā pirmo reizi. Līdzšinējā prakse bija tāda, ka koncepciju izstrādāja un apstiprināja Ministru kabinets un izvērtēja Nacionālās drošības padome. Tieši tā tika apstiprināta Nacionālās drošības koncepcija līdzšinējam laika posmam, valdība to izdarīja 1997.gadā. Likumā noteiktā jaunā koncepcijas izstrādes kārtība kārtējo reizi apliecina Latvijas demokrātijas izaugsmi un stingri ieturēto virzienu uz Rietumu demokrātisko sabiedrību pamatprincipu pārņemšanu arī nacionālās drošības jautājumos.
Atjaunotā Latvijas valsts pastāv jau desmit gadus, un to laikā esam guvuši izpratni par mūsu galvenajām vērtībām, par valstisko neatkarību, demokrātisko iekārtu un iedzīvotāju labklājību. Šajā laikā situācija pasaulē ir mainījusies no tiešas valstu konfrontācijas militāro bloku sastāvā uz ciešu sadarbību ekonomikas un sabiedrības attīstības jomā. Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis nosaka kompleksu starptautisko attiecību veidošanos. Latvijas iespējas nodrošināt nacionālo interešu realizāciju ir atkarīgas no tādiem ārējiem apstākļiem kā vispārējo starptautisko attiecību un sadarbības klimats pasaulē un reģionā, starptautiskā ekonomiskā situācija, globālā ekoloģiskās vides kvalitāte.
Mēs esam vienoti, apzinoties Latvijas intereses un mērķus: Latvijas Republikas kā brīvas un neatkarīgas valsts saglabāšana, kura respektē demokrātiskas vērtības, attīsta brīvā tirgus ekonomisko sistēmu un garantē cilvēktiesību aizstāvību; Latvijas ekonomiskā attīstība, kas nodrošina individuālas labklājības iespējas un labas kooperatīvas attiecības ar kaimiņvalstīm.
Kāda tad bija situācija toreiz, kad tika sagatavota 1997.gada koncepcija, un kā tā ir izpildīta?
Jāsaka, ka, izstrādājot iepriekšējo koncepciju jeb iepriekšējo drošības politiku, kura ir spēkā faktiski līdz šim, valstij bija jāņem vērā tas, ka Latvijas teritorijā tolaik atradās Krievijas Federācijas Bruņotie spēki. Kā jūs atceraties, līdz pat 1998.gada 31.augustam mūsu valstī funkcionēja Krievijas Federācijai piederošā Skrundas radiolokācijas stacija.
1997.gadā akceptētā Drošības koncepcija definēja iespējamu apdraudējumu un piedāvāja rīcības programmu 11 jomās. Tās bija: publiskā apdraudējuma novēršana, Baltijas valstu sadarbība, ekonomisko apdraudējumu novēršana, noziedzības radīto apdraudējumu novēršana, Skrundas radiolokācijas stacijas pagaidu darbības pārtraukšana, sabiedrības integrācija, pretvalstiski orientētu grupu, ārvalstu izlūkošanas dienestu darbības neitralizācija, nelegālās migrācijas un bēgļu tranzīta ierobežošana, tiesisko aktu un valsts institūciju darbības sakārtošana un pilnveidošana, ekoloģisko katastrofu apdraudējuma un to seku likvidācija un militārā apdraudējuma novēršana.
Būtībā jāsaka, ka šī koncepcija ir pildīta sekmīgi. Daļa no jomām ir pilnīgi izpildīta - ir notikušas, piemēram, tādas konkrētas un pārbaudāmas lietas kā Skrundas radiolokācijas stacijas darbības izbeigšana, no mūsu valsts ir izvests svešas valsts karaspēks. Taču jāteic, ka ir arī jomas, kurās uzdevumi ir daļēji izpildīti - piemēram, tiesisko aktu un valsts institūciju darbības sakārtošana ir process, kurš joprojām turpinās un kurš pēc būtības ir nebeidzams process.
Turpinās arī to jautājumu risināšana, kas saistīti ar noziedzības, korupcijas apkarošanu. Piemēram, valdība nupat ir izstrādājusi un jau nosūtījusi uz Saeimu likumprojektu sistēmu, kurai vajadzētu būtiski ierobežot šo ļaunumu mūsu valstī.
Daļa no šajā koncepcijā ietvertajiem uzdevumiem ir pastāvīgi pildāmi un būtībā ir katras drošības koncepcijas sastāvdaļa. Tie ir tādi jautājumi kā politiskā un ekonomiskā apdraudējuma novēršana, Baltijas valstu sadarbības stiprināšana, sabiedrības integrācijas veicināšana, ekoloģiskā apdraudējuma novēršana un citi jautājumi.
Varam atzīmēt, ka šajā laikā kopš iepriekšējās koncepcijas pieņemšanas ir izveidota stabila, kontrolēta banku sistēma, nodrošināta valsts robežas kontrole, nelegālās migrācijas procesa un bēgļu tranzīta kontrole un ierobežošana. Ir sagatavoti visi šie tiesību akti atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, tie ir iestrādāti likumdošanas normās, un mēs nopietni strādājam pie NATO kritēriju izpildes Nacionālo bruņoto spēku attīstībā.
Svarīgi ir atzīmēt arī to, ka nacionālās drošības uzdevums nr.1 - integrācija Eiropas Savienībā un NATO - 1997.gadā šķita tāls mērķis, taču šodien, pateicoties Latvijas sekmīgi pildītajiem mājasdarbiem iestāšanās kritēriju un nosacījumu īstenošanā, jautājums ir nevis vairs vai?, bet gan tikai - kad?. Es izsaku cerību un pārliecību, ka nākamās Saeimas un tās izveidotās valdības uzdevums būs jaunajā drošības koncepcijā noteikt par mērķi nevis vairs iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā, bet šo organizāciju dalībvalsts uzņemto saistību sekmīgu pildīšanu un tālāku valsts drošības nostiprināšanu.
Ja mēs novērtējam situāciju, kāda šobrīd ir valstī, es gribu teikt, ka pasaulē kopumā ir izzudusi aukstā kara bipolārā sistēma ar stingri fiksētajām pozīcijām un viegli modelējamām situācijām. Ir samazinājusies globālā kara iespējamība, taču ir palielinājusies reģionālu vai vietēja rakstura krīžu un konfliktu iespējamība. Pasaulē ir palielinājusies nelegālās migrācijas iespējamība. Latvijas sadarbības partnerus un Latviju pašu var joprojām apdraudēt masu iznīcināšanas līdzekļu izplatība, kas ir kļuvusi par vienu no būtiskiem drošības riskiem pasaulē. Latvijas valsts drošība nav nodalāma no Eiropas kontinenta un transatlantiskās drošības. Latvijas dalība Eiropas Savienībā un NATO nostiprinās tās drošību un ļaus pilnvērtīgi iekļauties Eiropas un transatlantiskajās drošības sistēmās.
Šīs attīstības tendences un Latvijas perspektīvas pievienoties Eiropas Savienībai un NATO pozitīvi ietekmē kopējo Latvijas drošības situāciju. Lielā mērā Latvijas drošība ir atkarīga no tās ekonomiskās attīstības pakāpes un daudzpusības. Atvērtas tirgus ekonomikas apstākļos Latvija ir ievērojami pakļauta starptautiskajai ietekmei un ekonomiskajām svārstībām. Tomēr Latvija ir ievērojami samazinājusi ekonomisko risku, un, kā nesen atzīmēts Ekonomistu apvienības (angliski - Economist Intelligence Unit) 2001.gadā veiktajā pētījumā, salīdzinot ar pārējām 100 pētītajām valstīm, Latvija ir vislabāk tikusi galā ar iespējamiem riskiem savas valsts ekonomikā.
Svarīgi ir apzināties organizētās noziedzības darbības ietekmi uz jebkuras valsts iekšējo stabilitāti. Organizētā noziedzība, kas ir cieši saistīta ar narkotisko vielu, ieroču un sprāgstvielu kontrabandu, nelegālo tirdzniecību, prostitūciju, nelegālo migrāciju un naudas atmazgāšanu, ir parādība, kas, tāpat kā visā pasaulē, arī Latvijā ir jāapkaro, jo tā var apdraudēt Latvijas nacionālās intereses.
Jaunus draudus šobrīd pasaulē ir radījusi informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstība, pēc būtības - nevis to attīstība, bet pati to esamība. Par agresoru draudu mērķi var kļūt ne vien militāras iekārtas un komunikāciju tīkls, bet arī civilās informācijas infrastruktūras; tas var paralizēt valsts pārvaldes darbību, var radīt saimnieciskus zaudējumus, piemēram, bankām un būtiskus informācijas un tās konfidencialitātes zudumus.
Latvijas valsts stabilitāti būtiski ietekmē arī tās reģionu vienmērīga attīstība, kā arī atšķirību mazināšana starp dažādām Latvijas teritorijām. Līdz ar to ir svarīgi panākt gan atsevišķu valsts reģionu, gan arī lauku attīstību atbilstoši vienmērīgas, līdzsvarotas attīstības principiem, samazinot sociāli ekonomiskās atšķirības; tas novērstu iedzīvotāju aizplūšanu no mazāk attīstītiem reģioniem.
Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis ietekmē gan pilsoniskas sabiedrības veidošanos, gan sabiedrības integrēšanās procesu, gan tā attīstību. Demogrāfiskie procesi ir cieši saistīti ar valsts spējām nodrošināt ekonomisko labklājību, sociālo un veselības aizsardzību. Latvijai, līdzīgi kā citām Eiropas Savienības valstīm, šodien, varētu teikt, ir raksturīga iedzīvotāju skaita samazināšanās un iedzīvotāju novecošanās attīstības tendence. Jāteic, ka salīdzinoši daudz ir darīts, rūpējoties par iedzīvotāju epidemioloģisko un ekoloģisko drošību. Nedrīkst aizmirst faktu, ka netālu no Latvijas robežas darbojas atomelektrostacija, kas ir būvēta padomju laikā, izmantojot to pašu tehnoloģiju, kura savulaik tika lietota, ceļot Černobiļas atomelektrostaciju. Jāsaka gan, ka šeit situācija ir būtiski uzlabojusies, taču par vienu no riskiem, saistībā ar kuru ir jārūpējas par epidemioloģisko un ekoloģisko drošību, to varētu uzskatīt. Kopumā, raksturojot situāciju valstī no drošības aspekta, jāteic, ka šī situācija ir stabila. Par valsts un iedzīvotāju drošību jārūpējas attiecīgajām valsts institūcijām, un šajos dienestos un valdībā notiek pastāvīgs un plānveidīgs darbs Latvijas neatgriezeniskai integrācijai NATO un Eiropas Savienībā.
Lai veicinātu Latvijas valsts aizsardzības spēju paaugstināšanos, ir noteikts, ka šim mērķim paredzētais finansu apjoms 2003.gadā sasniegs 2% no iekšzemes kopprodukta, tiek stiprinātas iekšlietu struktūras, valsts drošības iestādēs tiek veidota vienota krīzes kontroles sistēma.
Ja mēs runājam par jauno koncepciju, tad jāteic, ka jaunā Nacionālās drošības koncepcija ir izstrādāta sakarā ar Nacionālās drošības likumu, kas nosaka, ka šī koncepcija ir uz valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi.
Nacionālās drošības jauno koncepciju ir izstrādājusi starpministriju darba grupa, kurā bija pārstāvji no visām Latvijas ministrijām, un Satversmes aizsardzības birojs. Salīdzinot ar 1997.gadā izstrādāto koncepciju, jaunā koncepcija piedāvā izvērstu drošības vides un risku izvērtējumu. Balstoties uz risku analīzi, ir sagatavoti valsts drošības nostiprināšanas un apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes, kas Nacionālās drošības plānā tālāk tiks konkretizēti apdraudējumu novēršanas pasākumos.
Koncepcijā tiek raksturota Latvijas Republikas situācija no drošības viedokļa, kā arī ir izvērtēti drošības situāciju valstī ietekmējošie faktori. Koncepcija balstās uz izpratni, ka valsts drošību ietekmē ne tikai ārpolitiskā un militāri politiskā situācija, bet būtiska loma drošības nodrošināšanā ir iekšējiem faktoriem - valsts demokrātiskajiem pamatiem, ekonomiskajai attīstībai, sociālajai drošībai un labklājībai, noziedzības stāvoklim valstī, vides kvalitātei un citiem jautājumiem.
Latvijas drošība sasniedzama, panākot stabilu iekšpolitisko, sociālo un ekonomisko situāciju, kā arī iekļaujoties Eiropas un Transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības struktūrās. Un tā ir galvenā doma, kas caurvij šo koncepciju.
Koncepcijā ir trīs lielas sadaļas. Pirmajā sadaļā tiek apskatītas Latvijas Republikas nacionālās intereses, valsts drošības politika, tās principi un definēti apdraudējumi nacionālajai drošībai.
Otrajā sadaļā ir raksturota esošā drošības situācija pasaulē un Latvijā, apskatīti galvenie faktori, kuriem ir tieša ietekme uz valsts drošību un kuri vienlaikus raksturo arī valsts pašreizējo stāvokli. Tādi ir: situācija pasaulē un reģionā, valsts demokrātijas un to nodrošinošo institūciju sistēmu attīstība, sabiedrības un tās indivīdu drošība, tirgus ekonomikas attīstība, sabiedrības integrācija, sociālā situācija un valsts pašaizsardzības spējas.
Savukārt trešajā sadaļā, ņemot vērā otrajā sadaļā raksturoto drošības situāciju un potenciālos riskus, ir izstrādāti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes.
Izstrādājot šo koncepciju, ir ņemti vērā NATO dalībvalstu, kandidātvalstu un Eiropas Savienības valstu pamatprincipi šādu nacionālās drošības stratēģiju izstrādē. Tika analizētas un nopietni izvērtētas arī citu valstu nacionālās drošības koncepcijas. Tāpat tika ņemti vērā ārvalstu ekspertu viedokļi un ieteikumi.
Jāteic, ka koncepcijā ir ņemti vērā arī 11.septembra traģiskie notikumi Amerikas Savienotajās Valstīs. Šie terora akti ASV, kas vērtējami kā uzbrukums visām demokrātiskām sabiedrībām, parādīja, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jādara viss, lai vainīgos sodītu un nepieļautu šādu noziegumu atkārtošanos. Jāsaka, ka Latvija spēj dot savu ieguldījumu kopējā cīņā pret terorismu, un jāapzinās, ka terorisma apkarošana nav vienas dienas pasākums. Tas ir ilgstošs un pamatīgs darbs, kurā jāapvieno daudzu nozaru kopīga sadarbība.
Valdības darba grupa manā vadībā izstrādāja un 2001.gada 16.oktobrī apstiprināja Latvijas rīcības plānu starptautiskā terorisma apkarošanai, lai kompleksi realizētu Latvijas iespējās esošos pasākumus starptautiskā terorisma apkarošanā. Tātad šī darba sadaļa tad arī faktiski ir guvusi atspoguļojumu šajā jaunajā Nacionālās drošības koncepcijā, un, apstiprinot šo plānu, valdība lēma reizi ceturksnī izvērtēt šajā jomā paveikto.
Balstoties uz šo jūsu apstiprināmo Nacionālās drošības koncepciju, tiks izstrādāts arī nacionālās drošības plāns. Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu Ministru kabinets, pamatojoties uz Nacionālās drošības koncepcijā noteikto stratēģiju un principiem, izstrādās un apstiprinās nacionālās drošības plānu, kurā noteiks valsts apdraudējumu neitralizācijas un novēršanas pasākumus un līdzekļus, un ir pilnīgi skaidrs un saprotams, kādēļ par šiem novēršanas pasākumiem un līdzekļiem koncepcijā nav rakstīts.
Es domāju, ka ir atrasts saprātīgs līdzsvars, kompromiss starp vēlmēm iekļaut visus iespējamos jautājumus, kas varētu būt saistīti ar nacionālo drošību, no vienas puses, un pieeju, ka nacionālo drošību var reducēt tikai uz aizsardzību, ārpolitiku un atsevišķu iekšlietu jomu jautājumiem, no otras puses.
Ministru kabinets koncepcijas projektā ir iekļāvis visas tās normas, kas svarīgas no nacionālās drošības aspekta viedokļa, bet tomēr paturot prātā, ka Nacionālās drošības koncepcija nav visas valsts vai visu nozaru attīstības programma vai stratēģija.
Noslēdzot šo ziņojumu, vēlos uzsvērt, ka nākamais Ministru prezidenta ziņojums par nacionālo drošību balstīsies uz šodien izskatāmās un pieņemtās Nacionālās drošības koncepcijas īstenošanas izvērtējumu un pārskatu par nacionālās drošības plāna izpildi.
Godātie deputāti! Tūlīt sekos Saeimas atbildīgās komisijas ziņojums par Nacionālās drošības koncepciju, ko noslēgs debates. Debatēs, cerot uz jūsu atbalstošo vērtējumu un konstruktīviem priekšlikumiem, lūdzu apzināties, ka tā ir koncepcija, nevis izvērsts nacionālās drošības plāns. Valdība ņems vērā jūsu ieteikumus, tālāk strādājot pie nacionālās drošības plāna, un es varu apsolīt, ka mēs maksimāli tur iekļausim visu to, ko jūs būsiet teikuši.
Godājamie deputāti! Aicinu jūs atbalstīt Ministru kabineta izstrādāto Nacionālās drošības koncepcijas projektu. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins... Vai par ziņojumu neviens debatēt nevēlas?
A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).
Godājamie deputāti! Godājamais premjerministr! Ir drusciņ žēl, ka nav ieradies ārlietu ministrs, jo faktiski Nacionālās drošības koncepcija NATO valstīs pamatā tiek izstrādāta Ārlietu ministrijā. Un tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc Aizsardzības un iekšlietu komisija, izskatot šo dokumentu, nosūtīja to arī Ārlietu komisijai sava viedokļa izteikšanai un papildināšanai.
Tas, ko mums teica godājamais premjerministra kungs, zināmā mērā jau ir daļējs papildinājums tam, kas mums te ir, bet es gribētu pateikt vēl dažas piezīmes un arī varbūt iepazīstināt Saeimas deputātus ar to, ko mēs runājām Aizsardzības un iekšlietu komisijā.
Godājamie deputāti! Iedomājieties: ja kāds mūsdienu pasaulē teiktu, ka Čehoslovākija ir zaudējusi savu neatkarību, pamatojoties uz starptautiski tiesiskiem aktiem, tajā skaitā uz Minhenes vienošanos, kura jāuzskata par spēkā esošu, acīmredzot šādu politiķi uzskatītu par nenormālu. Iedomājieties: ja Vācijas kanclers Šrēders teiktu, ka Vācija ņems savā aizsardzībā visus vāciski runājošos Austrijā, Luksemburgā, Beļģijā vai Pievolgas vāciešus Krievijā, tad acīmredzot Eiropas Savienība nekavējoties sāktu ekonomisku un politisku boikotu pret šo valsti.
Ja kaut ko līdzīgu pasaka Krievijas prezidents, ka viņš ņem savā aizsardzībā visus krieviski runājošos visā pasaulē, bet it sevišķi Baltijas valstīs, tad notiek vai nu klusa murmināšana, vai kautrīgi tiek izteikta piekrišana šiem viņa vārdiem.
Ja Krievijas Ārlietu ministrija uzskata, ka 700 000 bijušo padomju pilsoņu Latvijā atrodas, pamatojoties uz Latvijas un Krievijas starptautiskiem līgumiem, vai ka Abrenes apriņķis, četri pagasti, ir pievienoti Krievijas Federācijai pēc Latvijas PSR Prezidija lūguma, tad Latvijas Ārlietu ministrija neuzskata par vajadzīgu iesniegt protesta notu Krievijai.
Ja Latvijai blakus ir valstis, kas katru gadu nogalina tūkstošiem savu pilsoņu, šādi izraisot starptautisku nestabilitāti, tad es domāju, ka, zināmā mērā piekrītot tam, ko teica premjers, šajā dokumentā nebūtu jākautrējas norādīt arī kaut kādas konkrētas lietas, kas mūs apdraud. Mēs esam ļoti kautrīgi uzrakstījuši četrus galvenos apdraudējumus. Tādi ir reģionāla rakstura konflikti, un, protams, reģionāla rakstura konflikti ir Dienvidslāvijā vai Izraēlas un Palestīnas konflikts, vai konflikti kaut kur Āzijā. Tomēr es domāju, ka šinī gadījumā vajadzēja precīzi uzrakstīt tos konfliktus, kuri apdraud Latviju: masu iznīcināšanas līdzekļu izplatība, terorisms un tā tālāk.
Es domāju, nebūtu arī nekas briesmīgs, ja mēs šeit būtu pieminējuši drusku precīzāk, nevis tikai dažādos izstrādātos glābšanas dienesta plānos, ko arī mēs esam apsprieduši, tos ekonomiskos un tehniskos apdraudējumus, par ko jau premjers šeit runāja; piemēram, to, ka 500 kilometru rādiusā ir virkne kodolspēkstaciju, bet nekas nav teikts, kas notiks, ja kāda kodolspēkstacija avarēs vai notiks kaut kāds sprādziens, kādas būs šīs bēgļu plūsmas Latvijā, kādā virzienā pārvietosies cilvēki, kā viņi tiks nodrošināti ar medicīnisko palīdzību un ar visu pārējo.
Terora akti jau var notikt ne tikai kodolstacijās, bet arī hidroelektrostacijās, naftas un amonjaka terminālos. Tie ir acīmredzot arī šīs avārijas uz dzelzceļiem. Tie acīmredzot arī ir galvenie un paši būtiskākie apdraudējumi Latvijai.
Godātie deputāti! Es gribētu drusciņ pievērst jūsu uzmanību tam, ko sauc par informatīvo apdraudējumu. Kuslā informācijas telpa, vārgā latviešu valodas informatīvā telpa ir viens no pašiem būtiskākajiem 21.gadsimta radītajiem apdraudējumiem Latvijai. Pagājušā gada nogalē žurnāls Economist rakstīja, ka nedēļā iet bojā divas valodas. Katru nedēļu pasaulē mirst divas valodas - par spīti visiem EDSO, ANO un Eiropas Padomes pūliņiem! Nepalīdz ne EDSO, ne ANO, ne Eiropas Padomes pūliņi! Faktiski notiek genocīds pret mazajām valodām. Tur var līdzēt tikai administratīvi pasākumi un stingra likumdošana.
Var tikai apbrīnot to bezkaunību, ar kādu valstis, kuras ir veiksmīgi iznīcinājušas daudzas valodas pašu mājās, mēģina pašreiz izdarīt spiedienu uz Latviju! Tieši tagad, kad Saeimas pieņemtie likumi sāk sniegt pirmos rezultātus! Nesen jūs varējāt redzēt, ka, piemēram, Daugavpils domes priekšsēdētājs Eigima kungs ir sācis runāt latviski tieši šo administratīvo piespiedu pasākumu efektivitātes dēļ.
Es gribu teikt, ka bez tiem apdraudējumiem, ko mēs šeit minējām, visvairāk mūsu drošību apdraud pašu nespēja un neizlēmība, starptautisko organizāciju liekulība un cinisms, divkāršie un trīskāršie morālie standarti un - pats galvenais! - Latvijas un mūsu nespēja informācijas jomā atspēkot šos apmelojumus.
Kopumā es, protams, gribu teikt, ka šī koncepcija ir pareiza. Aicinu to atbalstīt un domāju, ka tad, kad, kā premjers teica, tiks ieviesti šie papildinājumi, uzsvars tiks vairāk likts uz šīm ārlietām un uz to, ko es šeit pieminēju.
Es gribu vēlreiz izteikt izbrīnu par to, ka es neredzu šeit ārlietu ministru. Es viņu arī nedzirdu runājam jautājumos par šo nepieciešamību mainīt Vēlēšanu likumu. Visur es dzirdu, ka izsakās Valsts prezidente vai deputāti. Tāpēc tiešām vajadzētu, premjerministra kungs, norādīt uz šo lietu Ārlietu ministrijai un vēlreiz uzsvērt, ka tas vispirmām kārtām ir ārlietu dokuments, kuru mēs varam iztulkot angliski un iedot mūsu draugiem, lai arī viņi saprot, kādas problēmas mūs šeit apdraud.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Ģirts Valdis Kristovskis - aizsardzības ministrs.
Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es nedaudz turpināšu Saeimas deputāta Kiršteina kunga izteiktās domas par dokumenta kvalitāti.
Es gribu teikt, ka labs sasniegums ir tas, ka šāds dokuments pirmo reizi tiek izskatīts Saeimā, jo pirmām kārtām tas palīdz izprast nacionālās drošības jautājuma būtību un saturu. Gribu uzsvērt vēl arī to, ka nacionālā drošība pēc savas būtības ir viens no valsts pamatuzdevumiem. Par to, ka šis jautājums ir jāapspriež Saeimā - visaugstākajā tautas priekšstāvības institūcijā -, nevar būt ne mazāko šaubu. Es gribu teikt arī to, ka acīmredzot būtiski ir šo dokumentu ne tikai izlasīt un varbūt sniegt kādus komentārus, bet arī sekot līdzi tam, kā šis dokuments attīstās. Jo pēc būtības šis dokuments faktiski pirmo reizi parādās šādā kvalitātē. Ja mēs paskatāmies vēsturē, tad redzam, ka Latvijas valstī vēl 90.gadu otrajā pusē bija situācija, vispār bija maz tādu, kas interesējās par šī dokumenta izstrādi un tālāko attīstību. Bija brīži, kad par to it kā atbildēja Valsts prezidents un Valsts prezidenta kanceleja. Ir bijis pat tā, ka Ziedoņa Čevera palīgs ir apņēmies rakstīt šādu dokumentu, tomēr nav uzrakstījis. Un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi.
Es domāju, ka patiesībā pašreiz līdz ar Nacionālās drošības likuma pieņemšanu dokuments ir atradis savu vietu. Turpinot to domu, ko minēja Kiršteina kungs, es gribu teikt, ka arī pašreiz mums ir tiešām pāris jautājumu, kuri varbūt netika akcentēti šajā kompleksajā dokumentā. Viens no tiem ir tā pati valodas problēma, un es gribu teikt, ka tā ir nacionālajai drošībai ļoti būtiska tēma. Jo patiesībā mēs atrodamies situācijā, kurā mēs runājam par sabiedrības integrāciju, un esam nonākuši stāvoklī, kad valsts pamatnācija zina vismaz divas valodas - valsts valodu, kas ir pamatnācijas valoda, un arī krievu valodu. Pašreiz, es domāju, mūsu valstī ir viena minoritāte, kura negrib zināt valsts valodu un uzstāj, ka tai ir tiesības runāt, teiksim, tikai savā minoritātes valodā. Tas, ka ir šā jautājuma neizpratne minoritātes vidū, ir, protams, diezgan liels un būtisks, nacionālajai drošībai aktuāls jautājums.
No otras puses, es domāju, ne mazāk svarīgs jautājums ir arī it kā nevainīgā intervija, kura vakar bija televīzijā. Es domāju, tā bija ļoti interesanta: Putina galvenais padomnieks izteicās par to, ka Krievijas valsts un tās prezidents ļoti interesējas par to, kā krieviem klājas plašajā pasaulē. Beidzot krievi ir atklājuši, ka plašajā pasaulē ir daudz viņu tautiešu, un ar lielu interesi seko līdzi to gaitām. Nu, ja tā ir tikai tāda interesēšanās un naiva sekošana līdzi šiem jautājumiem, tad, es domāju, viss ir kārtībā. Ja tie ir tādi paziņojumi, kādus Krievijas prezidents Putins izteica Ziemsvētku laikā, - ka darīs visu iespējamo, lai ar visiem līdzekļiem aizstāvētu savus tautiešus ārzemēs -, tad es, protams, saprotu, ka šo aizstāvību droši vien ir domāts sākt Ņujorkā vai Berlīnē, vai Parīzē, vai vēl kādā lielpilsētā, un tad, es domāju, patiesībā mums nebūtu ko iebilst. Taču, ja tā ir runa par Latvijas teritoriju vai par pārējām Baltijas valstīm, tad tas ir nedaudz savādāk. Un, protams, nacionālās drošības aspektos noteikti būtu jāpievērš liela uzmanība šiem jautājumiem.
Taču ir vēl divas lietas, kuras noteikti ir jāpiemin, runājot par mūsu valsts nacionālo drošību. Tās ir jāpiemin līdztekus aizsardzības jautājumiem. Es esmu aizsardzības ministrs, es varu runāt par NATO un citām tamlīdzīgām lietām, un man nav šaubu, ka šeit, parlamentā, ir diezgan liela skaidrība. Taču ir šīs divas ļoti būtiskās lietas, kas kaitē nacionālajai drošībai. Viena no tām ir muļķība. Es domāju, ka jums visiem ir jāpiekrīt - muļķība ir pati lielākā kaitniecība, pats lielākais drauds nacionālajai drošībai! Un otra lieta ir mērķtiecīga valsts graušana. Tā ir vēl bīstamāka par muļķību. Tā ka, es domāju, ka sabiedrībai vajadzētu ņemt vērā šīs divas lietas, atšķirt muļķību no valsts mērķtiecīgas graušanas, no faktu falsificēšanas, ar kuru izceļas visi sabiedrības slāņi, dažkārt - arī šeit, Saeimā, esošie.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Jānis Jurkāns.
J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Godātie deputāti! Ministru prezidenta kungs! Es lasīju mūsu valsts Nacionālās drošības koncepciju, domādams par to, ko biju pavisam nesen izlasījis Pata Bjūkinena sarakstītajā grāmatā. Viņš ir bijis ASV prezidenta amata kandidāts trīs reizes, viņš ir bijis padomnieks Ričardam Niksonam un citiem ASV prezidentiem, nu šis vīrs ir nesen sarakstījis grāmatu Rietumu nāve. Es vēlreiz atkārtoju: es lasīju šo koncepciju, domādams par to, ko raksta ievērojamais ASV politiķis.
Es minēšu vairākas tēzes no šīs grāmatas.
Viņš paredz ASV balkanizāciju un Eiropas islamizāciju. Viņš balstās uz Apvienoto Nāciju Organizācijas veiktajām analīzēm un raksta par pasaules demogrāfisko nolemtību. Viņaprāt, tuvākajos 50 gados eiropiešu skaits saruks par 170 miljoniem, bet tajā pašā laikā iedzīvotāju skaits Āfrikā, Āzijā, Latīņamerikā palielināsies - no trim miljardiem pieaugs līdz četriem. Tikai katrs desmitais pasaules iedzīvotājs būs eiropietis. Pirms 50 gadiem viena piektā daļa pasaules iedzīvotāju bija eiropieši.
Tālāk. Rietumi strauji noveco. Līdz 2005.gadam viena trešā daļa Eiropas iedzīvotāju būs vecāki par 60 gadiem, viena desmitā daļa - vecāki par 80 gadiem.
Grāmatā ir sadaļa par migrācijas bumu. Pasaulē ir apmēram 100 miljoni cilvēku, kas dzīvo ārpus savas etniskās dzimtenes. Vācijā to skaits ir 7,6 miljoni. Lielbritānijā - 3 miljoni, Šveicē - 1,4 miljoni. Eiropas Savienībā imigrantu ir 20 miljoni. Deviņdesmitajos gados imigrantu skaits Rietumeiropā jeb Eiropas Savienībā ir palielinājies par 6 miljoniem.
Par Amerikas Savienotajām Valstīm viņš raksta, ka katrs Amerikas Savienoto Valsto desmitais iedzīvotājs dzimis ārpus ASV. Kad 1969.gadā pie varas nāca Ričards Niksons, tikai 9 miljoni iedzīvotāju bija dzimuši ārpus ASV. Kad pie varas nāca Bušs - jau 30 miljoni. 80 miljoni ASV iedzīvotāju nāk no Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas. Bjūkinens paredz, ka tuvākajos gados baltie Amerikas Savienotajās Valstīs būs mazākumā un tiks diskriminēti. Grāmatā ir arī sadaļa par civilizāciju ekonomisko karu. Līdztekus Rietumu demogrāfiskajai un morālajai degradācijai viņš paredz Rietumu ekonomisko lejupslīdi un ietekmes samazināšanos uz pasaules ekonomiku. 50.gados Rietumu iekšprodukts bija 2/3 no pasaules ekonomikas, bet 90. gados - mazāk par 50%. Tiek prognozēts, ka 2020.gadā pasaules ekonomikā pirmo piecnieku pārstāvēs Āzijas valstis. Tikai trīs Eiropas valstis būs pirmajā desmitniekā. Tādu ainu zīmē ievērojamais ASV politiķis.
Šajā sakarā man rodas jautājums mūsu valdībai: uz kādiem analītiskiem materiāliem ir balstīta šī Nacionālās drošības koncepcija, kāda būs Latvijas demogrāfiskā situācija pēc pieciem, desmit gadiem? Kāda būs demogrāfiskā situācija kaimiņvalstīs? Kādas problēmas mums draud migrācijas laukā? Kāda būs Latvijas ekonomiskās attīstības tendence un tās ietekme uz Latvijas drošību? Kā mēs varam veidot Latvijas drošības koncepciju, nesaņemot atbildes uz šiem jautājumiem? Un es gribu lūgt Ministru prezidentu vai aizsardzības ministru ziņot mums, uz kādiem datiem, uz kādu analīzi jūs balstāties, rakstot Valsts drošības koncepciju. Var jau iznākt priekšā un runāt, ka valsts drošība apdraud valodas politiku. Labi. Bet ko mēs darīsim, lai tas tā nebūtu? Kāda ir valsts politika šinī laukā? Vārds integrācija Latvijas politiķu mutē ir apmēram tā kā Oļiņietes mutē Dieva vārds. Bet kas reāli tiek darīts šinī laukā, izņemot to, ka tiek vilkti kaut kādi ķeksīši rietumnieku vajadzībām? Neatbildot uz šiem nopietnajiem jautājumiem, mēs nevaram nopietni runāt par valsts nacionālo drošību, jo tas, ko es lasu koncepcijā, ir apmēram tā, kā uzrakstīt jeb, pareizāk sakot, labi norakstīt instrukciju. Šī nav nopietna valsts drošības koncepcija un Kiršteina kungam es ieteiktu ne par ko daudz nebrīnīties. Tad jūs būsiet mazāk vīlies, Aleksandr. Paldies.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais premjerministr! Cienījamie Latvijas Republikas iedzīvotāji! Nacionālās drošības koncepcija... Jebkurā pasaules valstī - arī, protams, Latvija nav izņēmums - šo dokumentu gatavo ļoti rūpīgi, izsvērti, patiesi, objektīvi. Un pats galvenais ir tas, kā tiks realizēta to nosacījumu izpilde, kas tiek iestrādāti šinī dokumentā. Šādu valstisku dokumentu vienmēr jebkurā valstī sagatavo labākie speciālisti. Tie ir ekonomisti, tie ir ārlietu speciālisti, protams, aizsardzības un citu spēka struktūru speciālisti. Un šādu dokumentu testē zinātnieki Zinātņu akadēmijā. Diemžēl mūsu sagatavotais dokuments ir nožēlojams. Ja mēs paskatāmies sadaļu Nacionālā drošība, nu, tur viss ir sadalīts...
Valsts iekšējās drošības nodrošināšana. Nu vai tad Latvijā naktī cilvēks Rīgā vai citās pilsētās var mierīgi paiet, pāriet pāri ielai vai aiziet uz parku atpūsties vai vēl kaut kur? Nu nav tā. Tātad mēs runājam pavisam kaut ko citu.
Garantija cilvēku tiesību ievērošanā. Cienījamie kolēģi! Cik tiesnešus mēs izdzinām no darba ar šīs mūsu balsošanas palīdzību par viņu ļoti kvalitatīvo darbu?
Iedzīvotāju drošība un aizsardzība. Vai laukos cilvēki ir aizsargāti? Bija vēl kaut kāda darbība no zemessargiem. Tagad arī viņiem tās tiesības atņēma.
Ekonomiskā izaugsme. Tas nav mans vērtējums. Tas ir ārvalstu speciālistu vērtējums. Ekonomiskais kritums Latvijā no 1988.gada līdz 1997.gadam ir līdz 50% un vairāk. Kā tad mēs varam runāt par ekonomisko izaugsmi?
Iedzīvotāju labklājība. Es domāju, ka, esot pie iedzīvotājiem, it sevišķi laukos, ieejot dzīvokļos, jūs redzat, ka pēdējās mēbeles lielākā daļa iedzīvotāju ir nopirkuši pirms 30 gadiem. Un tāpēc varbūt nerunāsim!
Zinātniskā un tehniskā potenciāla saglabāšana. Kā var runāt par saglabāšanu, ja līdz 1994.gadam mēs pazaudējām 6,5 tūkstošus zinātnieku, pēc tam otrajā vilnī līdz 1997.gadam - 3,5 tūkstošus, tagad aiziet jaunatne. Mēs neiedodam - ar balsošanu pret - Zinātņu akadēmijai 250-300 tūkstošus latu attīstībai. Kā mēs varam runāt par zinātnes saglabāšanu?
Visu cilvēku līdztiesības princips. Jūs paskatieties - latvieši, cik viņi ir nožēlojamā stāvoklī.
Efektīva aizsardzības sistēma. Un te tiek runāts par civilās aizsardzības sistēmu. Jā, tāda sistēma bija. Tā tika efektīvi sagrauta, izzagta, iznīcināta. Un tagad mēs par iedzīvotāju naudiņu atkal to sāksim atjaunot. Kaut vai tāds piemērs. Speciālisti no Latvijas radio iznīcināja raidījumu vidējos viļņos. Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, it sevišķi laukos, ir vecie uztvērēji. Protams, viņi nevar uztvert ultra to FM diapazona raidījumus, un tādā veidā mēs liedzam cilvēkiem klausīties radio. Bet pats galvenais ir tas, ka mēs nevaram cilvēkus brīdināt par to, ka būs viesuļvētras vai cits, ka būs kādas dabas katastrofas, ka ir notikusi kāda tehnokrātiska katastrofa un visu pārējo. Vai tad tā nav apzināta nacionālās drošības graušana? Ir, cienījamie kolēģi! Un par to ir jādomā. Nerēķinoties ne ar Ministru kabinetu, ne ar Saeimu, ne iedzīvotāju aptauju, radio speciālisti mierīgi saka, ka viņiem neesot 500 000 latu, par ko apmaksāt pārraidi vidējos viļņos. Un ja mēs paskatāmies, visās pasaules valstīs, arī kaimiņvalstīs, visur notiek raidījumi vidējos viļņos, un nevajag izdomāt kaut ko jaunu!
Tagad tālāk. Vēl ļoti nu tur ļoti daudz, kā saka, tas ir izklāstīts, bet šis dokuments kādā mērā atspoguļo to, ko mēs noklausījāmies, to slaveno vēsturi, kuru bija atsūtījis par faktu konstatāciju bijušais bankas prezidents Repšes kungs. Viņš arī tur ļoti labi pastāstīja.
Demokrātija un likumu vara. Cilvēka personības vērtības atzīšana. Cienījamie kolēģi, vai jums maz nāk sūdzību par visām tām nejēdzībām, kuras ar mūsu iedzīvotājiem dara mūsu ieceltie ierēdņi?
Neatkarīga tieslietu sistēma. Nu, ziniet, es domāju, ka tur ir diezgan daudz ko strādāt, un apgalvojumu, ka sistēma ir neatkarīga, varbūt varētu arī novērtēt citādi. Un desmit gadu laikā - arī interesanti! - tieslietu sistēma nav novesta līdz tādai stadijai, kādai tai vajadzētu būt brīvā Latvijā. Negatīvas darbības ar cilvēkiem, kas notiek
Un tagad par iekšējo drošību.
Cienījamie kolēģi! Desmit gadu laikā Latvijā netika veikts darbs, kuru vajadzēja veikt, lai cilvēki tik tiešām mūsu valstī justos drošībā. Iekšlietu ministrijai līdz šim laikam nepietiek finansējuma, un netiek domāts arī to finansējumu piešķirt. Arī uz 2002.gadu jūs pažēlojāt naudu daudzām struktūrām. Kaut vai Narkotiku apkarošanas birojam un narkotiku izplatīšanas apkarošanai Latvijā. Vai tad jūs neredzat, kādas briesmas jaunatnei draud no narkotiku izplatīšanās Latvijā, kas patiesi ir drausmīga? Jūs taču to ļoti labi zināt, bet jūs noraidījāt, cienījamie pozīcijas deputāti, šo finansējumu.
Kontrabanda. Ziniet, tā ir ņirgāšanās, ko mēs te ierakstām iekšā. Un patiesībā kas notiek? Kas ir noticis ar kontrabandu desmit gadu laikā? Tā taču tikai ir attīstījusies. Un vēl ierakstām, ka viņi ir jāmāca...
Cilvēku tirdzniecība. Vai tad tas nenotiek Latvijā? Kā tad ar to izskaušanu ir? Fakti tiek arī noklusēti.
Nu par prostitūciju. Kas nodarbosies ar bezdarbu? Kur ir plāns valsts attīstībai, lai tiktu radītas jaunas darba vietas? Diemžēl
Sēdes vadītājs. Paldies laiks.
L.Bojārs. jā, un naudas atmazgāšana un tas, kas attiecas uz organizēto noziedzību? Vienā vietā ir pateikts, ka tās nav, citā vietā tā ir.
Tā kā, cienījamie kolēģi, šo koncepciju vajadzēja izstrādāt desmit lappušu biezumā, bet lai tā būtu konkrēta un izpildāma. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Jānis Ādamsons.
J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es ar dziļu interesi noklausījos Ministru prezidenta Andra Bērziņa ziņojumu par nacionālo drošību. Un tad man arī radās dažas pārdomas.
Es gribēju dzirdēt normālu nacionālās drošības analīzi. Diemžēl jāatzīmē, es to nedzirdēju. Un es pilnībā piekrītu aizsardzības ministram Ģirtam Kristovskim, ka mūsu valsti var pazudināt gan muļķība, gan speciāla darbība pret mūsu valsts neatkarību. Manuprāt, šo koncepciju ir sagatavojuši cilvēki, kas neko nesaprot no nacionālās drošības un arī no tām prioritātēm, kuras varētu būt mūsu valstī.
Par analīzi. Cienījamie kolēģi, es gribu atgādināt, ka arī toreiz, kad 6.Saeima pieņēma Nacionālās drošības koncepciju, bija plašas diskusijas par to, ka tā neatbilst tālaika prasībām. Pieņemot Nacionālās drošības likumu, mēs cerējām, ka Ministru kabinets izstrādās un parlamentam iesniegs normālu Nacionālās drošības koncepciju, kura ir balstīta uz situācijas analīzi - gan uz valstī notiekošā analīzi, gan uz starptautiskās situācijas analīzi. Mēs te to neredzam. Šeit ir vairāki aspekti, par kuriem vajadzētu diskutēt, bet praktiski nesanāk tā diskusija, tāpēc ka tā koncepcija ir, es atvainojos, diezgan murgaina. Ministru prezidents runāja par analīzi. Arī es gribēju šajā koncepcijā atrast kaut ko, kas būtu saistīts ar situācijas analīzi. Taču, ja jūs atvērsiet šo koncepciju, tad ieraudzīsiet, ka analīzei, apdraudējuma analīzei, ir veltīti tikai trīs teikumi. Tā ir visa situācijas analīze! Par ko mēs te runājam? Šeit nav arī analīzes attiecībā uz starptautisko drošību. Kāda ir Latvijas vieta un loma pašreizējā situācijā, kad kādā mums netālā valstī austrumos - šoreiz es gan domāju mūsu kaimiņvalsti Baltkrieviju - pie varas ir autoritārs vadītājs? Kā tas fakts ietekmē mūsu drošību? Kā mūsu drošību ietekmē tie starptautiskie līgumi, kuriem mēs pievienojamies? Kaut vai līgums, kura projektu mēs tagad skatīsim, - līgums ar ASV par sadarbību cīņā par masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu? Kā tas ietekmēs mūsu situāciju, un uz kurieni mēs ejam, kam mums jābūt gataviem? Vai mēs kaut vai daļēji zaudējam vai nezaudējam savu neatkarību?
Paraudzīsimies no formālā viedokļa! Kolēģi, atveriet šo dokumentu! Jūs ieraudzīsiet 8.lapaspusē virsrakstu Valsts aizsardzība. Tas ir 2.2.5.punkts. Šķirsim tālāk! Nonākuši pie 3.5.punkta, kas ir 18.lapaspusē, mēs redzam atkal tādu pašu sadaļu - Valsts aizsardzība. Cik tad mums ir to politiku valsts aizsardzībai?
Ieskatīsimies 9.lapaspusē! Tur mēs redzam - Civilā aizsardzība. Atvēruši 19.lapaspusi, mēs atkal redzam - Civilā aizsardzība. Vai tad mums ir atsevišķas civilās aizsardzības dažādos kontekstos? Vai tiešām nevar tās apvienot?
Augsti godātais Ministru prezident! Es jūs būtu aicinājis detalizēti iepazīties ar šo koncepciju, lai pēc tam varētu sniegt normāli pārdomātu ziņojumu parlamentam. Taču pirms tam vajadzēja iepazīties ar Aizsardzības koncepciju. Es gribu vēlreiz uzsvērt, ka no militāri teorētiskā viedokļa Aizsardzības koncepcija bija sagatavota ļoti normāli - gan ar situācijas analīzi, gan arī ar perspektīvu attiecībā uz to, kas tiek plānots. Turpretim šajā koncepcijā mēs redzam tikai tukšus vārdus - noapaļotus, ļoti veiksmīgus.
Tāda pati bija arī Ministru prezidenta runa. Neviena konkrēta fakta, nekādas konkrētas analīzes! Kaut vai jautājumā par valsts valodas prasmi... To jau pieminēja Kiršteina kungs, un aktīvi uzstājās arī Kristovska kungs. Kāda mūsu iestājai NATO ir saistība ar Saeimas vēlēšanu likuma grozījumiem attiecībā uz valsts valodas prasmi? Kāpēc mums jāpakļaujas kaut kādam diktātam, kad kāds mums pasaka: ja mēs nemainīsim Vēlēšanu likumu, tad... Ja parlamentā, gan arī pašvaldībās varēs tikt ievēlēti cilvēki, kuri nepārvalda valsts valodu, kāds tam sakars ar mūsu drošību, ar valsts aizsardzību? Nu tad jau iesim vēl tālāk: piekritīsim Rietumu un Austrumu diktatoru prasībām un ievēlēsim mūsu parlamentā arī nepilsoņus, arī Eiropas valstu pilsoņus, un tamlīdzīgi! Varam jau pārfrāzēt to, ko Kiršteina kungs teica par drošību, kas saistīta ar dzelzceļu. Visoptimālākais variants: lai teroristiem nebūtu nekādas iespējas pie mums sarīkot terora aktus debesskrāpjos, pieņemsim likumu, ka nedrīkstam celt ēkas, kas augstākas par pieciem stāviem! Ja ir problēmas ar dzelzceļu, nu ko, - Zorgevica kungs jau demonstrēja vislabāko paņēmienu, kā veidot satiksmi mūsu valstī. Pāriesim uz zirga pajūgiem!
Vēl viens aspekts. Cienījamie kolēģi un augsti godātais prezidij! Ne parlaments, ne Saeimas Prezidijs nav noteicis atbildīgo komisiju jautājumā par Nacionālās drošības koncepciju. Mani izbrīna tā nostādne, kura šeit tiek proponēta, - ka tagad kādai komisijai būtu jāziņo par Nacionālās drošības koncepciju.
Vēl viens aspekts. Aizsardz ības un iekšlietu komisija ļoti rūpīgi un detalizēti izanalizēja šo Nacionālās drošības koncepciju un ar pārliecinošu balsu vairākumu nonāca pie secinājuma, ka koncepcija - tāda, kāda tā ir iesniegta, - absolūti nav atbalstāma. Nacionālās drošības komisija, kad tajā tika skatīta šī koncepcija, galarezultātā nonāca pie secinājuma: Kā jūs zināt, mūsu valstij ir nepieciešama koncepcija, un vai nav vienalga, kādu koncepciju mēs galarezultātā pieņemsim? Ka tik kaut ko pieņemt! Nu tādā gadījumā pieņemsim arī turpmāk dažādus absurdus likumus un līgumus.
Es uzskatu, ka šī koncepcija absolūti nav atbalstāma. Tā ir jāatdod Ministru kabinetam. Es gribētu šeit dzirdēt no Ministru prezidenta normālu, konkrētu ziņojumu par nacionālo drošību, par situāciju valstī, par ārpolitisko situāciju. (Kādā veidā situācija Afganistānā, Čečenijā, Balkānos, Eiropā un pasaulē kopumā ietekmē arī mūsu valsti, tās iekšējo drošību un ārējo drošību? Kas mūs sagaida tuvākajā nākotnē?) Tikmēr, kamēr tas nav noticis, šāda veida koncepcijas nav atbalstāmas.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Žēl, ka Latvijā nav tādu slavenu humoristu kā Žvaņeckis. Es ceru, ka cienījamais Andris Bērziņš, ko es cienu, šodien negrib uzņemties viņa lomu.
Ja mēs nopietni palasām to dokumentu, ko šodien mums prezentē gan premjerministrs, gan aizsardzības ministrs, tad rodas patiešām, kā Ādamsona kungs pareizi norādīja, ļoti interesanti jautājumi. Palasīsim 3.2.4. sadaļu - Pretvalstisku un radikālu organizāciju un ārvalstu izlūkdienestu darbību novēršana! Es atļaušos Saeimai citēt šo sadaļu: Pret Latvijas nacionālajām interesēm vērstu pretvalstiski orientētu grupējumu un ārvalstu izlūkdienestu darbību novēršanā un neitralizācijā īpaši nozīmīga ir apsteidzošas, savlaicīgas un precīzas informācijas iegūšana, ko īsteno valsts drošības iestādes.
Valsts drošības iestādes atklāj un identificē pretvalstiski orientētus grupējumus un personas, to darbību un mērķus, kā arī ārvalstu izlūkdienestu darbību Latvijā un tiesību aktos noteiktajā kārtībā veic pasākumus minēto grupējumu un izlūkdienestu darbības neitralizācijai.
Punkts! Visa šī sadaļa ir beigusies. Tā sastāv no šiem diviem teikumiem, kas ir ļoti dziļi, ļoti talantīgi un ļoti labi.
Taču es patiešām atceros slaveno gadījumu ar Pētera baznīcu: toreiz tie pāris nacbolu uzbrauca augšā tās tornī, un visa mūsu drošības koncepcija izgāzās. Izrādījās, ka visiem mūsu daudzskaitlīgajiem drošības dienestiem nebija ne informācijas, ne metodikas, nebija pat idejas, ko darīt.
Tātad šis pants ir klaji deklaratīvs, tas ir vienkārši klasiski smieklīgs. Tur būtu ko smieties un smieties, jo šī sadaļa izsaka veselus izlūkdienesta darbības principus un raksturo ārvalstu izlūkdienestu darbības neitralizāciju Latvijā!
Palasīsim arī nākamo - 3.2.5. sadaļu Valsts robeža! Arī tajā mēs redzam ļoti oriģinālas idejas, kas patiešām būtu derīgas Žvaņeckim. Lai aizsargātu valsts ekonomiskās intereses, novērstu ārējos riskus un nodrošinātu iekšējo kārtību, valsts robežas drošības nodrošināšanas jomā galvenais uzdevums ir integrētas valsts robežas pārvaldīšanas sistēmas izveide... Man rodas jautājums: vai tad mums šodien jau šī sistēma neeksistē? Protams, vārdos tā eksistē. Taču īstenībā ir tā, ka divi dienesti nevar savā starpā atrisināt videonovērošanas iekārtu remontu. Kurš īsti atbild par to? Tātad kārtējo reizi te ir kaut kāda deklaratīva, ļoti īpatnēja norma, kas nav īsti labi saprotama.
Šo pašu sadaļu Valsts robeža lasu tālāk: Nepieciešams turpināt konsultācijas ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku par atpakaļuzņemšanas līgumu noslēgšanu un pabeigt valsts sauszemes robežas demarkāciju ar kaimiņvalstīm. Tā ir ļoti laba ideja. Taču rodas jautājums - kā tas tiks realizēts, kādā laika posmā? Un vēl viens jautājums - kāpēc autori nav te ierakstījuši arī Lietuvu? Cik es atceros, ar Lietuvu mums nav atrisināts jautājums par jūras robežu, nav atrisināts vesels ekonomisko jautājumu spektrs saistībā ar Lietuvu. Kāpēc šis jautājums nav ietverts šinī koncepcijā, ja mēs atzīstam to par valstiski svarīgu dokumentu, ko var mums pasniegt pats premjerministrs?
Tālāk. Aplūkosim nākamos jautājumus, kādi rodas sakarā ar šo cienījamo koncepciju! Es te redzu ļoti interesantu sadaļu, kas tagad ir ļoti populāra un kas nesen tika izdiskutēta, - tā ir par cīņu pret korupciju. Tajā es lasu: Tiks pieņemta nulles deklarācija, kura uzlabos situāciju jomā, kas saistīta ar personu īpašuma uzskaiti un aplikšanu ar nodokļiem... Te nu beidzot patiešām mūsu valsts premjerministrs un aizsardzības ministrs ir izskaidrojuši, kādēļ ir nepieciešama nulles deklarācija: lai varētu uzskaitīt personu īpašumu un to aplikt ar nodokļiem. Vai tad tā ir šīs koncepcijas būtība? Tas ir ļoti īpatnēji. Protams, arī tas, izrādās, atvieglos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un pierādījumu vākšanu noziedzīgu nodarījumu konstatēšanā.
Tās ir dažas no šīs absurdās koncepcijas paraugidejām. Taču, man liekas, galvenais jautājums ir ierakstīts 9.lapaspusē: Lai veicinātu Latvijas valsts aizsardzības spēju paaugstināšanu, ir noteikts, ka šim mērķim paredzētais finansu apjoms 2003.gadā sasniegs 2% no iekšzemes kopprodukta.
Cienījamais premjerministr un valdošo partiju pārstāvji! Es nezinu, kā pirmdien jūs skaidrosiet pensionāriem, kāda īsti ir mūsu prioritāte. Es neesmu arī saņēmis no aizsardzības ministra normālu atbildi, kā tiks izlietoti tie 2% no kopprodukta, kurus Aizsardzības ministrija grib saņemt. Viņi nemāk tos izlietot! Un vai valsts drošība paaugstināma tikai tā, ka tiešā veidā šī nauda tiek piešķirta Aizsardzības ministrijai, kura sāk pārdomāt, vai nevajag aizsūtīt 12 cilvēkus par 160 tūkstošiem latu uz Kazahstānu vai Kirgizstānu. Vai tā ir šī aizsardzības koncepcija?
Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz saku, ka ir nopietni jāpārdomā. Es aicinu patiešām šo koncepciju šodien uzklausīt un nosūtīt vai nu pārstrādei Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijai, jo koncepcija ir ļoti nepilnīga, tās pieņemšana būtu apkaunojums Latvijas valstij, vai arī noraidīt, lai Ministru kabinets kārtīgi izstrādā, lai var labi saprast, kam domāta nulles deklarācija - īpašuma uzskaitīšanai un aplikšanai ar nodokļiem, kā viss tas saistās kopā ar valsts attīstību. Tāpat kā par totālo mobilizāciju, ko šeit prezentēja cienījamais Kristovska kungs, man nav īsti saprotams, kā totālas mobilizācijas gadījumā strādās šī civilā aizsardzība, kas pēc būtības Latvijā vairs neeksistē, kas ir likvidēta. Tādēļ es vēlreiz saku, mēs nevaram pieņemt šo koncepciju. Tas būtu Saeimas apkaunojums, tas būtu izsmiekls, ja mēs pieņemtu šādu koncepciju, tik primitīvā, deklaratīvā līmenī. Paldies.
Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis. Jūsu rīcībā piecas minūtes.
V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Attiecīgā koncepcija sastāv no daudzām sadaļām. Droši vien, ka tas ir nepieciešams, jo ir jāparāda, kādā veidā viss, kas vērsts uz ārpasauli, ir tikpat sabalansēts ar visu to, ko mēs darām valstī iekšpusē, un vēlams, lai būtu gan analīze par notiekošo šodien, gan arī konkrēti izdarīti secinājumi, kas ir jāizdara rīt. Tad tikai mēs varētu runāt par koncepciju. Lai paskatītos, vai šie jautājumi patiešām tā arī ir atspoguļoti, es paņēmu vienu nodaļu - Ekonomika, reģionālā attīstība un vide. Izmantojot šo sadaļu, es gribu citēt atsevišķus punktus no šī dokumenta un arī izdarīt analīzi.
Pirmais. Dokumentā ir rakstīts: Strukturālo reformu rezultātā Latvijā ir notikusi pāreja no plānveida ekonomikas uz funkcionējošu tirgus ekonomiku, kurā dominē privātā iniciatīva. Privātā kapitāla ievērojamais pārsvars un īpatsvars visās svarīgākajās nozarēs - rūpniecībā, lauksaimniecībā, pakalpojumos - rada zināmus ierobežojumus valsts spējām tieši ietekmēt tautsaimniecības attīstību. Es domāju, ka tas ir ļoti nopietns apgalvojums, un tas nav glaimojoši Latvijas valstij, ja tiek pateikts, ka valsts nav spējīga būtiski un tieši ietekmēt tautsaimniecības attīstību. Manuprāt, ir jāpasaka ļoti konkrēti, ka desmit gados, kopš Latvijas valsts ir neatkarīga, mūsu ekonomikā valdīja princips, ka tirgus atrisina visu. Tirgus atbildēs uz visiem jautājumiem. Jā, šīs tendences arī pirms desmit gadiem pasaulē bija populāras, bet pasaule pateica, ka viņa ir kļūdījusies. Ir jāsabalansē valsts attieksme valsts spējas un ietekme uz tautsaimniecību ar tirgus attiecībām.
Un kādā veidā valsts domā turpmāk šo jautājumu sabalansēt? Es gribētu vēl pateikt, ka atsevišķu amatpersonu domās joprojām dominē: dzelzceļu privatizēsim, kuģniecību jau privatizējam, pie Latvenergo privatizācijas atgriezīsimies Tātad jebkurā gadījumā simtprocentīgs privātais kapitāls atkal visu atrisinās mūsu valstī. Ja šis ir princips, kas ir iestrādāts attiecīgajā koncepcijā, tad esmu gatavs par to strīdēties, un tas nav labs princips.
Nākamā doma no šī dokumenta. Latvija, stabilizējot makroekonomisko vidi, īsteno pārdomātu monetāro un fiskālo politiku. Latvijas monetārās politikas pamatelements ir Latvijas Bankas konsekventi īstenota Latvijas lata piesaiste SDR valūtu grozam. Nu un Repšes kungs paskatījās griestos, noteica, ka jaunievedamais lats būs divreiz spēcīgāks par tajā laikā Latvijas teritorijā funkcionējošo rubli. Un tas būtu ļoti konkrēts ekonomiskais rādītājs?
Šī konkrētā ieveduma rezultātā nepārtraukti mums imports pārsniedz eksportu un tā no gada uz gadu. Un kur parādīta darbība, lai to pārtrauktu? Vai tas, ka tik stabils lats, tik augsts lats, kas orientēts uz importu, kas nav orientēts uz eksportu, ir sasniegums, kurš ir jāsaglabā? Secinājumi arī turpmāk neseko.
Paskatīsimies, kas notiek apkārt un blakus! Igauņi, arī Lietuva, savu valūtu ļoti konkrēti sasaista ar eiro. Vai Latvijai tas nāktu par labu? Es domāju, ka tas varētu būt arguments, lai Latvija sabalansētu savu latu nevis ar SDR, bet ar eiro lata vērtību samazinātu un, protams, tādā veidā augtu ļoti nopietns atbalsts eksportam. Bet es to neredzu šajā koncepcijā.
Jautājums - ja Latvija tik konkrēti piesaka sevi dalībai Eiropas Savienībā, kādā veidā tādā gadījumā eiro funkcionēs Latvijas teritorijā? Vai ir vajadzīgs pārejas periods vai uzreiz ieviešam? Cik ātri? Tas ir viens no jautājumiem, uz kuru ir jāatbild. Protams, es gribētu redzēt šo atbildi arī koncepcijā.
Un par pašu Latvijas Banku. Jā, Latvijas Banka konsekventi pateica, ka tā norobežojas no tautsaimniecības. Latvijas valdība, parlaments ir gatavs ar to samierināties arī turpmāk? Nodzīvojām desmit gadus, vai turpmākos gadus mums tāpat būs tā, ka Latvijas Banka būs valsts valstī? Vai būs kādas korekcijas? Gribētu redzēt no pašreizējās valdības, kas sastāda koncepciju, šajā koncepcijā arī piedāvājam, kā būs uz priekšu.
Nākamais. Citāts no attiecīgā dokumenta: Latvijas valsts stabilitāti būtiski ietekmē tās reģionu nevienmērīgā attīstība. Monocentriskās attīstības tendences dēļ pastāv ievērojamas atšķirības starp Latvijas galvaspilsētu Rīgu un pārējiem Latvijas reģioniem. Lielākā daļa Latvijas pierobežas reģionu, lauki, vairākas pilsētas salīdzinājumā ar lielākajiem uzņēmējdarbības attīstības centriem attīstītās nelīdzsvaroti, padziļinot sociāli ekonomiska rakstura atšķirības, kā arī izraisot iedzīvotāju
Sēdes vadītājs. Atvainojos
V.Lauskis. migrāciju no mazāk attīstītajiem reģioniem.
Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Lauska kungs, laiks. Jūs varēsiet turpināt pēc pārtraukuma.
V.Lauskis. Varbūt es vēl varu runāt vienu minūti un pabeigt?
Sēdes vadītājs. Kolēģi iebilst. Nav iebildumu vienu minūti vēl? Lūdzu!
V.Lauskis. Paldies.
Tātad es jums nolasīju to, kas rakstīts attiecībā uz reģionālo reformu. Un diemžēl šeit tikai ir fakta konstatācija, ka pie mums ir ļoti slikti, cilvēki brauc prom un sociālās atšķirības tikai padziļinās.
Kur ir administratīvi teritoriālā reforma? Kādā veidā mēs gribam attiecīgo jautājumu atrisināt? Šajā jautājumā patiešām arī koncepcijā nav ne vārda.
Un es gribu pateikt, ka droši vien daudzās citās sadaļās ir daudz gudrāka un daudz rūpīgāk pārdomāta pieeja. Taču, izstrādājot attiecīgās sadaļas par ekonomiku un reģionālo attīstību, diemžēl netika pieaicināti tie Latvijas valstī esošie cilvēki, kuri varētu šo koncepciju izstrādāt ar padziļinātu pieeju un daudz lielāku ieinteresētību.
Līdz ar to atbalstīt šo koncepciju kopumā, zinot par tik paviršu pieeju šīs sadaļas izveidei, protams, ir problemātiski.
Paldies jums par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Paldies! Debates par Ziņojumu par nacionālo drošību turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, ir jānoklausās daži paziņojumi.
Pirmajam vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Tūlīt pēc sēdes beigām Saeimas priekšsēdētājs Straumes kungs Sarkanajā zālē pasniegs grāmatas par Latvijas futbola vēsturi, kuras būs ar autora - ievērojamā futbola tiesneša Miķeļa Rubeņa ierakstu. Grāmatu saņems tie mūsu politiķi, kas pērnā gada jūnijā drosmīgi cīnījās pret igauņu kolēģiem futbola sacīkstēs Valgā. Tā ka laipni lūdzu visus ierasties!
Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie Vides apakškomisijas locekļi! 29.janvārī pulksten 14.30 būs apakškomisijas sēde, kurā mēs izskatīsim Valsts prezidentes atsūtīto likumu par aizsargjoslām. Būs uzaicināti gan Vides kluba, gan pārējie zaļo aktīvisti, gan arī ieinteresētās personas no Jūrmalas domes un pārējām pašvaldībām, kā arī no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.
Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Osvalds Zvejsalnieks, Rišards Labanovskis, Jānis Leja, Edvīns Inkēns, Helēna Demakova, Mārtiņš Emsiņš, Vaira Paegle, Andris Bērziņš un Ainārs Šlesers.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam 65 gadu jubilejā Pēteri Tabūnu un 67 gadu jubilejā - Arni Kalniņu! (Aplausi.)
Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim debates!
Juris Dobelis.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Lai arī jūsu ir maz, jums noteikti ir krietna dūša, un tāpēc arī es uzstāšos jūsu priekšā.
Vispirms ir jārunā par vārda koncepcija nozīmi. Ko nozīmē vārds koncepcija latviski? Jā, nu man kārtējo reizi ienāk prātā tas, ka pārāk bieži latvieši lieto svešvārdus, lāgā neapzinādamies, ko tie nozīmē, un runā nevis par būtību, bet par atsevišķām detaļām. Tur ir tā nelaime!
Vārds koncepcija latviski nozīmē pamatnostādne, nevis kaut kādi sīkumi. Skaidri un gaiši! Tātad šī pamatnostādne, ko mēs šodien apskatām, ir politisks dokuments, kas nosaka virzienus, nosaka, par kādiem galvenajiem jautājumiem būtu sīkāk jārunā ekspertiem. Un es aicinu to atcerēties kritiķus, kas šeit nāk, izvelk kādu atsevišķu jautājumu un tad ilgi un dikti ņemas ap šo jautājumu! Šodien mūsu uzdevums ir atbalstīt pamatdarbību, atbalstīt tos pamatvirzienus, kurus ir izvēlējušies šā dokumenta autori. Protams, līdz šā dokumenta tapšanai bija rūpīgs ekspertu darbs. Viņi apzināja faktus un tos apkopoja, un viņiem bija savi profesionālie slēdzieni - viņi izlēma, kurus no iegūtajiem faktiem piedāvāt atklātībai un kurus, piedošanu, atstāt kā slepenu informāciju. Ne visa slepenā informācija, ne visi sīkumi ir jāiekļauj šādā dokumentā. Par to vajadzētu vairāk padomāt vienam otram, kuru mēs kādreiz esam izpestījuši no sēdēšanas cietumā.
Mums šodien ir jārod atbilde uz jautājumu: vai mēs piekrītam galvenajām pamatnostādnē minētajām lietām vai nepiekrītam? Ja ir runa par atsevišķiem jautājumiem, par atsevišķu sīkāku detalizāciju, tā ir atsevišķa saruna, tā nav vairs politiķu saruna.
Es gribētu vienam otram atgādināt, ka arī Ziemeļatlantijas alianse jau nav militāra organizācija. Man liekas, jūs vairāk vai mazāk to zināt, tie, kas to grib zināt. Tā tomēr ir galvenokārt politiska organizācija, un galveno virzienu tajā organizācijā nosaka politiķi, nevis militāristi. Arī Briselē viņi atrodas atsevišķi viens no otra. Pašā Briseles centrā ir tieši politiķu mītne. Militāristi atrodas vairāku desmitu kilometru attālumā. Lūk, to vajadzētu atcerēties! Un tāpēc es aicinu kolēģus... Jā, tā ir veselīga kritika: ko varētu turpmāk pētīt un kā skatīties uz šo dokumentu. Jā, tā ir patīkama, par to ir jārunā, un ar to ir arī jārēķinās. Tas nav nekāds smagais jautājums. Taču galvenais šodien ir tas, ka mums ir jādod zaļā gaisma šai pamatnostādnei, lai valdība var tālāk strādāt un lai mēs viņus šajā darbā nekavētu ar dažādiem sīkumiem, dažādiem nelieliem jautājumiem, kurus mierīgi varētu atrisināt eksperti. Es aicinu arī kolēģus no opozīcijas, es aicinu saprast, ka šoreiz ir runa par mūsu valsts visu tālāko attīstību. Iekļaujam visus tos jautājums. Un, ja kāda jautājuma te trūkst, var to pielikt klāt vēlāk, papildinot jebkuru dokumentu. Nav tāda dokumenta, ko nevajadzētu pēc kāda laika papildināt vai kaut vai nedaudz pārstrādāt.
Tā ka es aicinu atbalstīt šo dokumentu.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Var piekrist Kristovska kunga apstiprinājumam, ka Latvijai ir divi draudi: muļķība, it sevišķi, ja tā ir apzināta (un tādu gadījumu ir diezgan daudz), un mērķtiecība valsts graušanā. Imports pārsniedz Latvijas Republikas eksportu par vairāk nekā 63% vai apmēram 700 miljoniem latu. Kas tad tas ir? Un nupat te kolēģis Dobelis aicināja nekavēt valdību darbībā. Kas viņu kavē? Ir jāstrādā!
Un tagad par to ekonomisko bloku. Paskatīsimies vēl arī uz robežapsardzes un muitas un Valsts ieņēmumu dienesta darbību! Kas viņus ir kavējis desmit gadus strādāt kvalitatīvi un labi? Kāpēc notiek visi tie brīnumi, ar kuriem te nodarbojas desmitiem komisiju?
Ekoloģija un epidemioloģija. Būtiņģes termināla celtniecība. Vai Latvijas valdībai bija strikta nostāja pret Lietuvu, kas izveidoja šo terminālu? Nebija! Un kas tagad notiek ar piekrasti gan Lietuvā, gan Latvijā? Lūdzu,- tāds ir rezultāts!
Epidemioloģija. Mēs iznīcinājām Sanitāri epidemioloģisko dienestu, nu tas citādi tika nosaukts, to strukturizē, pārstrukturizē. Un tagad Veterinārais dienests, kurš ir pakļauts Zemkopības ministrijai, koordinēs koordinē Latvijas iedzīvotāju veselību un visu, kas saistīts ar to.
Un tad uzreiz rodas otrs jautājums. 2000.gadā no Lielbritānijas, kur izplatījās trakumsērga, tika ievestas 34 tonnas saldētas liellopu gaļas. Kāpēc tas notika? Sociālā spriedze? Cienījamie kolēģi! Ir jāstrādā, lai radītu darbavietas, jāsakārto mūsu ekonomika, tad nebūs nekādas spriedzes. Spriedzi rada tas, ka mēs nestrādājam. Nedarbojas likumu sakārtošana. Kāpēc Latvija vienmēr zaudē starptautiskajās tiesās? Ko tad dara tie visi mūsu speciālisti, juristi, kas sēž ministrijās, ja mēs visu to zaudējam?
Sabiedriskā drošība. Kas attiecas uz organizēto noziedzību, tātad tomēr tiek atzīts, ka tāda Latvijā ir. Un kas traucē to iznīcināt? Vai mums nepietiek tam naudas? Pietiek! Ir vajadzīga griba un zināšanas.
Ekonomiskā drošība. Par uzņēmējdarbību... Nu, ja mēs paskatāmies uz sīkiem, vidējiem un maziem uzņēmējiem, kāds tad viņiem atbalsts ir no valsts? Nekāda nav! Tikai slodze, nodokļi palielinās, jo vairāk, jo labāk. It kā tā būtu!
Konkurētspējīga rūpniecība. Kāda tad rūpniecība Latvijā ir palikusi? Kaut kādas drumstalas! Kas notika ar Daugavpils sintētisko šķiedru rūpnīcu, kas bija konkurētspējīga Eiropā. To iznīcināja mūsu Privatizācijas aģentūra.
Tranzīts. Cienījamie kolēģi! Mums arī šinī ziņā ir jāstrādā. Mēs ātri paliksim bez tranzīta vai tas samazināsies divkārt. Un ko tad darīs mūsu budžets, un kur būs ieņēmumi?
Lauksaimniecības politika. Tādas politikas dēļ, kāda desmit gadus ir bijusi lauksaimniecībā, jūs zināt, kur ir novesta mūsu lauksaimniecība. Galvenokārt tagad nodarbojas ar Latvijas zemnieku zemes izpārdošanu ārzemniekiem. Un pēdējā laikā tas notiek ļoti intensīvi. Un jūs to zināt.
Vides politika. Uz vides politiku ja mēs paskatāmies, tad jūs redzat, kas notiek. Un kas vēl notiks pēc tam, kad celulozes kombināts būs uzcelts uz Daugavas. Kāds tad būs ūdens Daugavā, Rīgas līcī un kas notiks ar mūsu kūrorta zonu Rīgas jūrmalā?
Vēl par naftas produktu rezervēm valstī. Cienījamie kolēģi! Tagad valdība grib uzlikt uzņēmējiem, lai viņi izveido valstī rezerves. Tātad tas atkal būs slogs Latvijas iedzīvotājiem, jo degvielas cena palielināsies. Bet te ir jāatgriežas vēsturē. 1992.-1994.gadā no Krievijas Federācijas saņēma kā atmaksu Latvijas kuģniecībai 300 000 tonnu naftas produktu, 54 000 tonnu dīzeļdegvielas un apmēram pusmiljardu kubikmetru gāzes. Kur tad tās rezerves palika?
Veselības aizsardzība. Par veselības aizsardzību un visu, kas tagad notiek ar mūsu slimokasēm, jūs ļoti labi zināt. Tā ir ņirgāšanās par veciem cilvēkiem, invalīdiem un pensionāriem. Tas pats notiek ar ārstiem un ar slimnīcām, kurām mēs nekādi nevaram sakārtot finansiālo nodrošinājumu. Lai gan no valsts budžeta saņem ļoti lielu naudu, to tērē vienīgi pārvalde savām vajadzībām, mašīnām, remontiem un visam citam.
Tātad, cienījamie kolēģi! Lai izveidotu nopietnu dokumentu, mums ir jāpārdomā tā, lai mēs to varētu...
Sēdes vadītājs. Laiks!
L.Bojārs. ...realizēt dzīvē, bet ne tā, ka mēs rakstām un pēc tam nezinām, ko darīt. Paldies.
Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.
J.G.Vidiņš (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Man, klausoties šīs debates, kļuva tā diezgan skumji, it sevišķi noklausoties sava cienījamā kolēģa Ādamsona uzstāšanos, kurš šo koncepciju raksturo kā vienu murgu. Es nezinu, cik daudzi no deputātiem to vispār ir izlasījuši, bet, Ādamsona kungs, tiešām civilā aizsardzība, militārie jautājumi, divas reizes ir minēti šinī koncepcijā. Bet jums vajadzēja izlasīt, ka pirmā un otrā sadaļa ir raksturojums un trešā sadaļa par šiem jautājumiem ir plāns, ko šinī lietā darīs. Vai ne tā? Tā ka es domāju, ka nevajadzētu maldināt klātesošos deputātus, kuri nav lasījuši šo koncepciju un it sevišķi cienījamos Latvijas radioklausītājus.
Otrs jautājums, kam pievērsās
mūsu pirmais ārlietu ministrs pēc neatkarības atgūšanas, tas ir, Jurkāna
kungs, kur viņš runā par imigrantiem un min skaitļus, ka Vācijā šo
imigrantu ir 7,6, Anglijā - 3 miljoni un tā tālāk. Jurkāna kungs, tiešām
šis ir ļoti svarīgs jautājums, un es arī uzskatu, ka tas apdraud Latvijas
nacionālo drošību. Bet jūs aizmirsāt vienu būtisku lietu
pateikt - Latvijā šo nelegālo imigrantu ir apmēram 1 miljons. Ja Vācijā
tie 7,6 miljoni ir legālie imigranti, tad pie mums viņi ir nelegālie, un jums
kā bijušajam ārlietu ministram to nu gan vajadzētu zināt, kamdēļ viņi ir
nelegālie, jo okupācijas laikā Latvija de iure
pastāvēja, bet de facto nebija rīcībspējīga
un, izejot no starptautisko tiesību viedokļa, viņi visi šeit ir uzskatāmi
par nelegālajiem imigrantiem. Un 5.Saeima pieņēma slaveno likumu par
nepilsoņiem, jā, tas ir neatbilstīgs Ženēvas 1949.gada konvencijai par
civiliedzīvotāju aizstāvību kara laikā.
Principā šis tiešām ir ļoti svarīgs jautājums, un es varbūt arī pilnīgi nevaru piekrist tai drošības koncepcijai, ka par maz ir likts uzsvars uz šiem jautājumiem.
Tagad Kristovska izteiktie domugraudi par kaitējumu, ko valstij var nodarīt muļķi un apzinātie provokatori. Vispirms es gribu pievērsties tā saucamajiem apzinātajiem provokatoriem.
Es jums ieteiktu visiem šodien paņemt šīsdienas Vesti segodņa, tur ir ļoti svarīgs virsraksts (Starpsauciens: Tā ir reklāma!), tā ir reklāma, jā, jūsu avīzei Kur ir ielēcis Latvijas tīģeris apakšvirsraksts ir šāds: pirmo reizi neatkarīgs eksperts patiesi raksturo Latvijas tirgus ekonomikas sasniegumus. Sasniegumi, protams, ir pēdiņās. Nākamais. Mūsu nākotne ksivi ar dzērvēm Jūs varbūt cietumnieku žargonu visi šeit nezināt ksivi - tas ir tāds dokuments, tiešām, kriminālistu aprindu žargonā. Viss, kas šeit ir rakstīts, no pirmās līdz pēdējai lappusei, ir naida pilns pret Latvijas valsti. Es to varu droši teikt, jo es šo avīzi regulāri lasu. Vai tā ir reklāma viņiem vai ne, bet katrā ziņā visiem Latvijas patriotiem es ieteiktu šo avīzi palasīt, lai jums rastos priekšstats, kādā veidā šeit izrīkojas tā saucamie nelegālie imigranti.
Tagad par otro lietu, ko teica Kristovskis, - par muļķiem. Bojāra kungs, ja jūs uzskatāt, ka veselības aizsardzības sistēma pašreiz - tā ir ņirgāšanās par veciem cilvēkiem, tad esiet tik laipns un aizbrauciet pie jebkura ārsta Paula Stradiņa slimnīcā, Rēzeknes slimnīcā un salīdziniet, kāda aparatūra bija pirms desmit gadiem un kāda ir tagad. Cik tad maksāja viena slimnieka ārstēšana, cik tagad maksā? Cik tad maksāja neefektīvās zāles, krievu antibiotikas un tā tālāk un cik tagad? Un cik ilgi tagad ar kuņģa čūlu atrodas slimnīcā? Es jums varu pateikt. Tad ārstējās 30 dienas. Tagad kuņga čūlu slimnīcā ārstē 7 dienas.
Tas ir viens. Grūti dažreiz ir izšķirt, kur ir tā muļķība, kur ir tas provokators.
Sēdes vadītājs. Laiks
J.G.Vidiņš. Vienu mirklīti Ja pēdējā - vakardienas - Dombura raidījumā Kas notiek Latvijā? abortu apspriešana nonāk pie tā, cik slikta ir šī valsts, ka nemaksā par bērnu pabalstu līdz 150 latiem, tad ir grūti pateikt, vai tā ir apzināta muļķība vai ne.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons. Otro reizi.
J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ir atsevišķas lietas, kur es, Dobeļa kungs, jums piekrītu, ka koncepcija - tās ir pamatnostādnes, bet tā būtība ir tāda, ka šodien, pieņemot šīs te pamatnostādnes, vienīgais, kas tās var mainīt, ir parlaments, valdībai nav tiesību mainīt šajā dokumentā nevienu komatu, nevienu vārdu. Un tādēļ man ir jautājums tieši Tēvzemei un Brīvībai, kura ir nacionāli radikāla partija un kura iestājas par valsts neatkarību tāpat kā, es ceru, visi šeit pārstāvošie.... Tabūna kungs... es atvainojos, Vidiņa kungs, atveriet, lūdzu, 14.lapaspusi, kur ir sadaļa Valsts robeža. Es atļaušos citēt, kas tur ir rakstīts: Nepieciešams turpināt konsultācijas ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku par atpakaļuzņemšanas līgumu noslēgšanu un pabeigt valsts sauszemes robežas demarkāciju ar kaimiņvalstīm. Man ir jautājums Ministru kabinetam un Ministru prezidentam. Bērziņa kungs, vai Latvija taisās iestāties atpakaļ PSRS, NVS vai kādā citā valstu savienībā? Par ko šajā dokumentā ir runa? Es pieļauju iespēju, ka šeit ir domāts bēgļu atpakaļuzņemšanas līgums, bet tas neizriet ne no konteksta, ne arī no paša teksta. Tekstā konkrēti ir runa par atpakaļuzņemšanas līgumu. Atpakaļuzņemšanas līgums - uz kurieni?
Tieši no tā viedokļa, ka šeit ir sarakstītas murgainas lietas, Vidiņa kungs, tas dokuments nav atbalstāms. Tieši tāpēc Aizsardzības un iekšlietu komisija, vispusīgi izdiskutējusi koncepciju, neatbalstīja to. Nacionālās drošības komisija uzskata, ka koncepcija ir jāpārveido, lai šādu kļūdu, pat tehnisku kļūdu, - tajā nebūtu. Es nevaru parakstīties zem dokumenta, kurā melns uz balta ir rakstīts, ka mēs gatavojamies noslēgt atpakaļuzņemšanas līgumu ar Krieviju vai Baltkrieviju.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.
Dz.Kudums (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Augsti godātie kolēģi! Tiešām ir taisnība, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijā koncepcija neguva atbalstu, bija ļoti daudz kritikas, un arī šeit no tribīnes kritika bija.
Gribu teikt, ka konkrēti es balsoju par šo koncepciju. Taču, kā jūs zināt, lēmumu pieņem ar balsu vairākumu. Kāpēc es balsoju par šo koncepciju? Protams, ir daudzi trūkumi, ir! Godīgi sakot, mēs saprotam, ka ideālu nevaram radīt. Viens no šiem argumentiem bija arī tas, ko Ādamsona kungs šeit pašā pēdējā uzstāšanās reizē minēja, - par šo atpakaļuzņemšanu. Tik tiešām šajā tekstā vajadzēja skaidri un gaiši pateikt, ka tas attiecas uz bēgļiem. Tur šādi precizējumi bija vajadzīgi. Mēs jau bijām okupēta valsts un par atpakaļuzņemšanu nekāda runa nevar būt! Arī no starptautiskā viedokļa, mēs tur neiestājāmies, mēs bijām okupēti.
Par koncepcijas formu un veidu. Manuprāt, koncepcija kopumā uzrakstīta labā formā. Debates šeit ir vienīgi par to, ko mums rakstīt koncepcijā. Mēs jau varam koncepcijas sākumdaļā jeb preambulā runāt tā, kā šeit viens otrs deputāts uzstājās, varam tur teikt, ka viss mums ir sagrauts, mums nav robežas, mums ir problēmas ar veselības aprūpi un aizsardzību, mūs, redziet, apdraud vīrusi un baktērijas, un vēl kaut kas. Mēs varam dokumenta sākumā uzrakstīt veselu romānu par to, kādas mums ir problēmas, bet tā parasti nedara. Koncepcija ir rakstīta, manuprāt, pareizi no tāda viedokļa, ka tā balstās uz nopietnu analīzi, un pēc tam ir izstrādāts šis rīcības plāns.
Protams, koncepcija vienmēr mainās, mainoties apstākļiem, politiskajām situācijām, un vispār tā mainās līdzi tam, kas notiek visā pasaulē. Koncepcija mainās, un līdz ar to arī mums ir jāiet laikam līdzi: mainīsies koncepcija, un mainīsies arī darbības programmas.
Tādēļ lūdzu pieņemt šo koncepciju, lai valdība varētu tiešām strādāt, lai varētu novērst visus šos varbūt negatīvos momentus, kas mūsu valstī ir, un lai mūsu valsts arī turpmāk virzītos uz priekšu tā, kā viņa virzās šobrīd.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.
A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamais Ministru prezident! Protams, šis dokuments ir vispusīgs un saturā bagāts. Es tikai no tāda tautsaimnieciskā viedokļa izteikšu dažus vēlējumus, kurus šajā koncepcijā varbūt var ņemt vērā.
Pirmais jautājums. Preambulā jeb ievadā ir pareizi teikts, ka nacionālās intereses ietver arī ekonomiskās izaugsmes un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanu. Lūk, iedzīvotāju labklājības nodrošināšanas saturs nedz konstatācijas daļā, nedz arī priekšlikumu daļā nav atklāts. Jebkuras valsts nacionālā drošība ir ciešā kopsakarā ar to, kāds ir iedzīvotāju labklājības līmenis, atsevišķu grupu saskaņotības līmenis. Kā mēs zinām, Džini koeficients paliek mums arvien nelabvēlīgāks (vismaz tādi ir publicētie statistikas dati), tātad noslāņojums paliek arvien lielāks. Taču attiecībā uz iedzīvotāju labklājības līmeni raksturojošiem rādītājiem jāteic, ka tie vispār nav analītiskā vai statistiskā apritē. Joprojām jāizsaka izbrīns par to, ka mēs necenšamies iedzīvotājiem parādīt, kāda tad šinī ziņā mums ir dinamika pa gadiem.
Otrais jautājums. Jebkuras valsts drošība ir saistīta ar satiksmes artērijām attiecīgās valsts iekšienē. Ceru, ka, palabojot iekasētā naftas produktu akcīzes nodokļa sadali par labu lauku ceļu attīstībai, vismaz tagad kaut kas te uzlabosies, jo šīs artērijas ir visnotaļ nozīmīgas jebkurā nenoteiktā starptautiskajā situācijā. Es domāju, ka arī dzelzceļa līniju izmantošanas iespēju pakāpeniska sašaurināšana nav stratēģiski pareizs virziens. Jādomā par pasažieru vajadzībām. Šādas kļūdas tiek izdarītas arī daļēji tāpēc, ka netiek metodiski pareizi salīdzināta pārvadājumu pašizmaksa autoceļiem un dzelzceļiem.
Trešais moments, kas ir ļoti būtisks. Vajag jebkurā valstī būt naftas produktu rezervēm. Taču mūsu valsts, es domāju, ir pieļāvusi tādu neprecizitāti, kļūdu struktūrpolitikā, ka, lai gan no Latvijas ostām mēs eksportējam jeb tranzītā eksportējam dažādus naftas produktus, joprojām Latvijā nav naftas pārstrādes rūpnīcas. Nav naftas pārstrādes rūpnīcas! Ir tāda Lietuvā, arī Somijā tāda ir. Tas ir ļoti būtisks valsts drošības elements. Piemēram, Mažeiķu naftas apgrozījums 2000.gadā bija 666 miljoni latu. Mūsu lielākajam uzņēmumam Latvenergo - 166 miljoni. Ir ļoti liela nozīme naftas produktiem.
Nākamais, ko es gribētu pasvītrot, ņemot vērā informāciju par to, kas notiek citās valstīs, ir tas, ka ir iespējama naftas produktu ražošana no savām izejvielām. Ir pierādījies - un praktiski to realizē jau virkne valstu -, ka var ražot biodīzeli no pašu ražotām izejvielām (šinī gadījumā - no rapšu sēklām). Rapšu sējumu paplašināšanas iespējas Latvijai ir desmitkārt, piecpadsmitkārt lielākas, nekā šobrīd ir.
Es minēšu vienu faktu: Čehijā jau šobrīd 15% no visa dīzeļdegvielas patēriņa valstī ir biodīzelis, kas tiek ražots no rapšu sēklām. Tā ir vietējā izejviela. Tās izmantošana ir garantija, ka ir darbs zemniekiem, infrastruktūrai un tā tālāk. Un vispār briest Eiropas Savienības direktīva, ka pēc pieciem sešiem gadiem obligāti būs dīzeļdegvielai jāliek klāt biodīzelis - vismaz 5% vai 7%. Neapstrīdami, rodas jautājums: kāpēc mums importēt šo lietu, ja varam paši to saražot? Kāpēc mēs to nedarām ar tādu valstisku piesitienu, lai tas notiktu tā, kā tas ir Čehijā, Vācijā, Francijā, Itālijā un citur?
Un vēl es gribētu piebilst...
Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.
A.Kalniņš. Jā, par elektroenerģiju. Mums ļoti rūpīgi jāpieiet Latvenergo reorganizācijai arī tādēļ, lai būtu šis komponents - elektroenerģijas apgāde. Lai būtu stabila drošība Latvijas valstij un lai te nenotiktu nekas ļauns salīdzinājumā ar esošo stāvokli.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns - otro reizi... Modris Lujāns - otro reizi. (No zāles dep. J.Dobelis: Modri, tev uz Kanādu jābrauc spēlēt hokeju!)
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Paldies, Juri!
Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, mēs nokļūstam nedaudz paradoksālā situācijā: galvenā komisija - Aizsardzības un iekšlietu komisija - ir noraidījusi, bet pakārtota komisija - Nacionālās drošības komisija - , lūk, ir atbalstījusi. Tā ir viena interesanta nianse.
Kad uzstājās Kuduma kungs un cienījamais Kristovska kungs, es, protams, gaidīju, ka viņi pastāstīs par pēdējiem notikumiem Latvijas armijā, par kārtējo ģedovščinu, par to, kā veicas cīņā pret to, par kārtējo dizentērijas epidēmiju Latvijas armijas kazarmās un par to, kā mūsu armija ar šo dizentēriju ies, teiksim, uz vienoto Eiropu.
Protams, mani ļoti iepriecināja cienījamais Vidiņa kungs, kurš šodien veica labu avīzes Vesti Segodņa reklāmu. Viņš pats ir pastāvīgs tās lasītājs un aicināja arī visus pārējos Saeimas deputātus uzlabot krievu valodas zināšanas. Man gan tas vairāk atgādināja Šveika kliedzienus: Uz Sarajevu! Uz Sarajevu!, sākoties Pirmajam pasaules karam. Tāpat daži Saeimas deputāti varētu kliegt no Saeimas tribīnes: Uz Brigi! Uz Brigi! Protams, arī šinī koncepcijā rodas viens jautājums - cik ilgam laika periodam tā domāta - vienam gadam, diviem gadiem, desmit gadiem? Ja desmit gadiem, tad jautājums kaut vai par Latvijas Banku paliek aktuāls. Šinī Nacionālās drošības koncepcijā tas būs jāmaina, jo mēs visi labi zinām, ka aptuveni 2004.gadā lats vairs nebūs piesaistīts nekādam mākslīgi radītam valūtas grozam, bet gan eiro. Un tas izraisīs jaunu, šodien neanalizētu situāciju Latvijas ekonomikā. Tā ka, protams, es personīgi domāju, ka arī Aizsardzības komisijai vajadzēja lūgt šo dokumentu nosūtīt gan uz Tautsaimniecības komisiju, gan uz Aizsardzības komisiju tālākam darbam, jo tas ir neprofesionāli, nekvalitatīvi sagatavots. Un, protams, es saprotu to partijas biedru uztraukumu, kuru ministra laikā, tad viņš bija iekšlietu ministrs, ko diemžēl cienījamais tagadējais aizsardzības ministrs ir aizmirsis, tika sasniegts augstākais Latvijas rekords, kādēļ arī ministrs bija spiests atkāpties, - lielākā bēgšana no Latvijas Pārlielupes cietuma. Trūka finansējuma, ieslodzītie ar karotītēm vai ar ko citu izraka slaveno tuneli un apmēram 50 gabali aizlaidās prom. Tā ir mūsu nacionālā drošība, kas šodien šinī koncepcijā netiek skatīta. Protams, rodas jautājums, cik cietumos atkal ir iespējams šodien izrakt tuneļus un aizbēgt, un kā tad būs ar to visu lielo nacionālo drošību. Tādēļ, protams, var jau kliegt uz opozīciju, apvainot cilvēkus, tos, kuri prasa paaugstināt bērnu pabalstus. Jo es nezinu patiešām, kā var bērnu uzturēt par 5 latiem. Protams, varbūt cienījamajiem kolēģiem no Tēvzemei un Brīvībai ir izstrādāta koncepcija, kā to var izdarīt. Protams, ir labi, ka Rēzeknē un Paula Stradiņa slimnīcā ir jauna aparatūra. Tas ir ļoti labi, bet tomēr reālā situācija Latvijā ir pavisam pretēja. Mirstība ir lielāka nekā dzimstība. Protams, es vēlreiz saku, ka esmu vienmēr arī atbalstījis slimnīcu modernizāciju, bet tas nav arguments tam, lai uzskatītu, ka mums ir ļoti labi, kā tas aptuveni tiek notēlots šinī Nacionālās drošības koncepcijā. Un tādēļ es aicinātu tomēr deputātus balsot pret un nosūtīt vai nu uz Ministru kabinetu tālākam darbam šo koncepciju, vai arī nosūtīt uz Saeimas komisijām, arī tālākai pilnveidošanai, lai vienkārši neradītu apkaunojumu Latvijas valstij. Paldies.
Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - aizsardzības ministrs.
Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).
Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es šeit runāju par muļķību un par apzinātu demagoģiju, un man, klausoties to, ko runāja Lujāna kungs, ir grūti izdomāt, uz kuru no kategorijām šo cienījamo deputātu attiecināt. Es domāju, daudzi piekritīs, ka viņš atbilst abām kategorijām.
Un tad, runājot konkrēti par to, ko Lujāns šeit tikko teica Lujāna kungs, ja jūs kāpjat tribīnē, vispirms jums vajadzētu tikt skaidrībā par to, par ko jūs runājat. Jā daudzi lieto dažādus argumentus, bet nemaz nezina, kāda ir patiesība un par ko vispār ir runa. Jūs pieminējāt kaut kādu ģedovščinu. Tā nav Latvijas armija, tā nav arī aizsardzības sistēma. Tas ir Iekšlietu ministrijas sardzes pulks. Pagājušajā gadā es kā aizsardzības ministrs aicināju kopā gan tieslietu ministru, gan iekšlietu ministru ar aicinājumu turpināt programmu par cietumu profesionalizāciju un obligātā militārā dienesta karavīru apsardzes izņemšanu no šiem cietumiem. Šajā gadā 2 miljonus latu no sava budžeta Aizsardzības ministrija maksās iekšlietu sistēmai cietumu apsardzes profesionalizācijai un cietumu tehniskajai aprīkošanai. Lūk, tas ir reāls aizsardzības ministra Kristovska pasākumu plāns.
Diemžēl Lujāna kungam šobrīd kārtējo reizi šīs ziņas nav svarīgas un nav arī būtiskas, viņam ir jārunā pa telefonu un pēc tam nākamo reizi viņš kāps tribīnē un runās kārtējo nepatiesību, kārtējo demagoģiju, sagrozīs faktus droši vien tikai sev vien zināmā kārtībā. Tā ka, Lujāna kungs, ja jūs nākat tribīnē vēlreiz, tad runājiet par lietu. Un, ja jūs brauksiet uz Kanādu, es nenovēlu tai jauniešu komandai braukt ar jums kopā, jo Dievs to zina, kuros vārtos viņi iesitīs ripu. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.
V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, Ministru prezidenta kungs, cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Par Nacionālās drošības koncepciju un par jebkuru koncepciju var runāt stundām ilgi, un, protams, tas arī ir jādara. Parlamenta rokās šodien ir to atbalstīt vai neatbalstīt. Bet es runāšu par vienu ļoti konkrētu lietu, ko varētu vai nu labot pēc Aizsardzības komisijas ieteikuma šajā koncepcijā, vai arī Ministru kabinets varētu pievērsties šā jautājuma risināšanai.
Proti, jau mani kolēģi runāja par ļoti svarīgu lietu, proti, tā ir informatīvā telpa Latvijas valstī, jo nacionālo drošību realizē ne tikai Ministru kabinets kopumā, ne tikai Aizsardzības, Iekšlietu un Ārlietu ministrija, nacionālo drošību realizē katrs Latvijas iedzīvotājs. Līdz ar to katram Latvijas iedzīvotājam būtu jādzīvo tādas informatīvas telpas vidē, kas veicina šo nacionālo drošību. Tas ir pamats ļoti ilgām un garām diskusijām, kā veicināt šos procesus, kas lielā mērā atrodas privātās rokās, un tā tam arī būtu jābūt. Un tomēr. Acīmredzot valsts nacionālās intereses prasītu, lai pret šiem jautājumiem attiektos nopietni.
Pavisam konkrēta lieta. Proti, mēs zinām, ka Latvijas iedzīvotāji pēdējā gada laikā ir ļoti satraukti par to, ka Latvijas radio pirmā nacionālā programma vairs netiek translēta vidējos viļņos. Līdz ar to iedzīvotāji, kuru rīcībā nav FM diapazona uztvērēji, ir zināmā mērā, teiksim tā, atslēgti no informācijas saņemšanas. Tajā pašā laikā tas, ka FM diapazona raidītāji tagad pēc shēmas noklāj visu Latviju, diemžēl ir tikai teorētisks pieņēmums, jo mēs zinām, ka realitātē pāreja, it sevišķi ja jūs braucat automobilī, no vienas telpas, no viena raidītāja uz otru, ir diezgan sarežģīta un ir izkritumi. Līdz ar to mēs varam konstatēt tikai to, ka nedz tām struktūrām, kas rūpējas par civilo aizsardzību, nedz tām struktūrām, kas varētu mēģināt šajā jautājumā ko darīt, nav precīzas un skaidras koncepcijas, kā un kādos gadījumos informēt visus Latvijas iedzīvotājus par kādiem konkrētiem notikumiem. Vakar Sociāldemokrātu frakcija, tiekoties ar Latvijas Radio ģenerāldirektoru Dzintri Kolātu, uzzināja, ka Latvijas Radio būtu gatavs slēgt līgumus ar attiecīgām valsts un pašvaldību institūcijām, lai šajos gadījumos, kad ir nepieciešama ļoti steidzīga, operatīva iedzīvotāju informācija, to varētu arī izdarīt. Mēs zinām, ka lauku telefonizācija ir cietusi neveiksmi. Līdz ar to tālāk un vientuļi dzīvojošu Latvijas iedzīvotāju apzināšana sagādās diezgan lielas grūtības.
Es aicinu vistuvākajā laikā tieši Ministru kabineta līmenī risināt šo jautājumu, varbūt, iespējams, izmantojot līdzekļus 130 000 latu apmērā, kas tika ietaupīti, pārtraucot raidīt vidējos viļņos Latvijas Radio pirmo nacionālo programmu. 130 000 latu ietaupījums gadā, es uzsveru. Varbūt tomēr varētu pārdomāt, kā rīkoties šajā situācijā ar daļu no šiem līdzekļiem, lai mums nebūtu iedzīvotāju informēšanas caurumu šī vārda tiešā nozīmē.
Pateicos, priekšsēdētāja kungs un Ministru prezidenta kungs!
Sēdes vadītājs. Paldies! Jānis Jurkāns - otro reizi.
J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Godātie kolēģi! Es jau 13 gadus vienmēr uzmanīgi klausos Vidiņa kunga uzstāšanās, lasu viņa rakstus rūpīgi, un - gods kam gods - Vidiņa kungs 13 gadus ir ļoti patstāvīgs un pastāvīgs savos spriedumos. Viņš nepārtraukti piemin Ženēvas konvenciju, ko viņš ir izstudējis, viņš nepārtraukti lieto vārdus deokupācija, dekolonizācija un tā tālāk, visiem mums labi zināmas lietas. Šo 13 gadu laikā diemžēl Vidiņa kungs nav izdomājis formulu, kā šo procesu realizēt. Un, Vidiņa kungs, es baidos - ja jūs neattīstīsieties, piedodiet, politiski tālāk, tad jums aizies garām mūsu jaunatne. Un, ja jums bija iespēja, manuprāt, tas bija pirmdien, skatīties valsts televīzijas pirmo programmu, kurā uzstājās kāda būtne no Kultūras akadēmijas, tad teikšu: viņa ir daudz progresīvāka par jums un visiem mums kopumā. Redziet, - pasakot, ka 2002.gads būs deokupācijas gads, un nosodot visu to pašu, ko nosodāt jūs, viņai jau ir, redziet, arī gatava formula, kā to darīt, kā šo valsti deokupēt. Viņa jau ir savos izteikumos aizgājusi tik tālu, ka visi tie, kas šeit ir okupanti, - ka tie ir slepkavas. To pasaka viena jauna būtne Latvijas televīzijas pirmajā programmā, un es kā nodokļu maksātājs par to maksāju. Jautājums - kas par to atbild? Vai tā nav naida kurināšana? Un tā tālāk. Tāpēc, runājot par valsts drošības jautājumiem un par integrāciju, es domāju, Vidiņa kungs, jums vajadzētu kā deputātam tomēr nākt šeit tribīnē un dot arī receptes, lai mēs varētu tās ierakstīt mūsu Nacionālās drošības koncepcijā. Jo citādi iznāk vien tāpat kā pirms 13 gadiem, piedodiet...
Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Kolēģi, piedodiet, ka neizturēju! Negribēju nākt tribīnē, bet neizturēju, it īpaši pēc otrreizējās Jurkāna kunga uzstāšanās. Viņš aicināja Vidiņa kungu tālāk attīstīties savā domāšanā, kaut gan pareizāk būtu, ja Jurkāna kungs pats uz sevi to aicinājumu attiecinātu. Bet ko lai dara - katram ir sava saprašana!
Šodien, apspriežot Nacionālās drošības koncepciju, ir sarunāts tik daudz, ka pietiktu daudzām atsevišķām koncepcijām. Leons Bojāra kungs aizrunājās pat tiktāl, ka Nacionālās drošības koncepcijā vajadzētu ietvert arī burkānu audzēšanu un attiecības ar sievasmāti. Apmēram tādā līmenī bija tas viss, bet nu ko lai dara?
Redziet, es tagad pavērsīšos pret jums, Jurkāna kungs, un visu šo jūsu pārstāvēto flangu un uzrunāšu arī ārpus Saeimas atrodošos. Jūs Latvijas nedrošības labā esat darījis ārkārtīgi daudz, atrodoties vēl ārlietu ministra postenī, un arī pēdējā laikā, it īpaši vizinoties pa ārzemēm, kur jūs visu laiku nepārtraukti stāstāt, cik ārkārtīgi nedroši, apdraudēti un diskriminēti šeit jūtoties nepilsoņi, kuru ir simtiem tūkstošu. Un viņi šeit, pateicoties jums, jau ir izveidoti par atsevišķu kopienu. Es ar pilnu atbildības sajūtu saku, ka šodien Latvijā ir divkopienu valsts. Tas ir noticis, pateicoties jūsu ārkārtīgajiem pūliņiem. Jūsu ārkārtīgajiem pūliņiem, Jurkāna kungs! Jo jūs esat to veidojis un turpināt veidot. Jūsu nostāja šodien ir redzama tā: jūs cilvēkiem stāstāt visos jums iespējamos veidos, visos masu informācijas līdzekļos, ka pilsonība, iekļūšana pilsonībā esot apkaunojošs process, ārkārtīgi apkaunojošs nepilsoņiem, bet ka visiem nepilsoņiem esot par katru cenu jāiziet caur šo apkaunojošo procesu, lai jūs tiktu pie varas, un tad jūs varēšot noteikt, kā mūsu valstij attīstīties. Vai tās ir rūpes par Latvijas drošību? Jūs vairs nevarēsiet pēc manis nākt tribīnē, jo divas reizes jau esat runājis, bet es tomēr gribētu dzirdēt jūsu atbildi.
Tā nav pareiza rīcība!
Protams, mēs esam pieļāvuši ārkārtīgi būtiskas kļūdas. Es pieminēšu 5.Saeimu. Latvijas Nacionālās neatkarības kustība toreiz šajā pašā zālē, kurai tolaik gan bija cits iekārtojums, skaidri un gaiši nāca klajā ar piecu likumu koncepciju, kurā bija ietverti ārvalstnieki, bezvalstnieki. Tur nebija ietverti nekādi nepilsoņi. Un šodien Latvijā nebūtu šā destabilizējošā faktora - nepilsoņu. Nebūtu! Un nebūtu šīs divkopienu valsts, ja toreiz, Panteļējeva kungs, jūs nebūtu tik ārkārtīgi nolieguši mūsu koncepciju. Ar to vajadzēja sākt, vajadzēja pareizi izveidot šo situāciju. Un nevajadzēja aizmirst 1949.gada Ženēvas konvenciju. Tās ir ļoti būtiskas lietas! Šodien šeit, Latvijā, šie nepilsoņi jau jūtas labāki, drošāki, stabilāki nekā pilsoņi. Pilsoņu, it īpaši latviešu, nedrošība Latvijā ir vienkārši fantastiska. Ņemot vērā, ka pasaulē netika skaidrota situācija, kāda ir Latvijā, - un te ir lielā mērā atbildīga Ārlietu ministrija -, pilsoņu nedrošība ir vienreizēja! Seko uzbļāvieni vai spiedieni cits pēc cita. Ar naturalizāciju nepietiek, ar pilsonības logu atvēršanu nepietiek, ar Valodas likumu, kas ir mīkstāks par mīkstu, nepietiek. Tagad vajag vēl un vēl, un vēl, un vēl. Un man šodien žurnālisti uzdod jautājumu sakarā ar to, ka Romano Prodi, - tas fakts gan esot it kā vēl baumu līmenī - jau esot kaut kur izteicies, ka Latvijā jāievieš otra valsts valoda - krievu valoda. Lūk, kur...
Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.
P.Tabūns. Lūk, kur mēs varam aiziet un kur mēs aiziesim, ja turpināsim pieļaut to, ko dara Jurkāns-Rubiks ar savu komandu!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners.
J.Pliners (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Mēs atkal dzirdējām kārtējo runu, bet neviena priekšlikuma diemžēl tur nebija. No vienas puses, mums ir pieņemta integrācijas koncepcija, - un vai tur nav divkosības? No otras puses, ir attiecīgi spēki, kuri runā par deokupāciju. Vai deokupācijas princips sakrīt ar Eiropas Savienības principiem? Es domāju, ka ne. Mums ir konkrēta formula. Piedošanu, es negribu arī atbildēt par to, kādēļ mums ir divkopienu valsts, kāpēc viena daļa it kā grib būt lojāli Latvijas valstij, bet valsts negrib (vismaz viņi tā uzskata), lai viņi būtu lojāli. Un tā tālāk, un tā joprojām. Mūsu formula ir integrācija, un ir pieņemta attiecīga koncepcija. Mūsu formula ir divkopienu valsts likvidācija, mūsu formula ir integrācija Eiropas struktūrās. Un, bez šaubām - bez šaubām! - , valsts aizsardzībai palīdzēs Latvijas tautas vienotība, Latvijas tautas labklājība, Latvijas tautas izglītība, tikai vienkopienas valsts. Un tā tālāk, un tā joprojām. Tikai tas dos īstu drošību mūsu valstij. Piedošanu, es šeit dzirdēju melnus melus! Mēs nekad neesam teikuši, ka te jābūt divām vai trim valsts valodām. Mēs oponējam ne par mērķi, bet par ceļiem tā sasniegšanai - kā panākt, lai Latvijas tauta zinātu valodu, kultūru, tradīcijas un lai tomēr mūsu sabiedrībā, mūsu valstī būtu miers un saticība.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.
O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamais premjerministra kungs! Cienījamie kolēģi! Zālē vērojot, cik jūs nopietni klausāties Nacionālās drošības koncepciju, varu secināt, ka tā jums ļoti interesē un ka esat ļoti norūpējušies par Latvijas drošību. Es sacīšu, ka es šo koncepciju atbalstu, jo šī koncepcija ir tas skelets, un, kad Nacionālās drošības plāns būs valdībā izstrādāts, tad mēs varēsim to varbūt sirsnīgāk pakritizēt. Premjerministrs uzstājoties runāja par mūsu valsts drošību vispār. Par pamatakmeni jeb stūrakmeni tai drošībai, uz ko mēs tiecamies. Un kas ir Latvijas valstij tas drošības stūrakmens? Tā ir iekļūšana Eiropas Savienībā un it sevišķi - NATO. Premjerministrs sacīja, ka mēs esam izpildījuši daudzus mājasdarbus. Vai visus? Nupat, pēdējā laikā, ir uzradies vēl viens smags mājasdarbs. Nezinu, vai tas ir pietaupīts speciāli, lai kavētu mūsu virzību uz NATO. Vai tas ir pietaupīts apzināti vai neapzināti, to es nevaru pateikt, bet tas ir saistībā ar Vēlēšanu likumu. Un jūs, cienījamie kolēģi, visi kā skolēni gājāt to ceļu līdz pilij - gājāt pie Valsts prezidentes apspriest šo jautājumu. Iedomājieties sevi Valsts prezidentes vietā, kad Valsts prezidentei ir jābrauc, teiksim, uz Ameriku runāt! Amerika ir tā valsts, no kuras būs atkarīgs, vai mēs tiksim vai netiksim NATO. Es pilnībā izprotu Valsts prezidentes kundzi un varētu viņai arī simtprocentīgi piekrist attiecībā uz šo diskriminējošo normu, kas ir Vēlēšanu likumā. Ja mēs ļoti vienkārši paņemam to papīru, uz kura melns uz balta tā ir rakstīta, tas ir, Vēlēšanu likumu, un paņemam mūsu valsts pašu svētāko dokumentu - Satversmi - un salīdzinām šos abus likumus, tad skaidri redzam, ka Vēlēšanu likums neatbilst Satversmei. Un tad rodas jautājums: kādās kategorijās jūs, cienījamie politiķi, deputāti, frakciju un partiju pārstāvji, domājat? Vai domājat par savām individuālajām, personīgajām, par savas partijas interesēm vai valstiski stratēģiski domājat par valsts drošību! Man ir klusa nojauta, ka jūs domājat tikai par 8.Saeimu. Šis ir mājasdarbiņš, kurš nav izpildīts, bet kura izpildi Amerika noteikti prasīs no Valsts prezidentes. Spiediens nāk arī no citām lielām valstīm, lai šis mājasdarbs tiktu izpildīts. Es domāju, ka tas varētu būt pamatīgs šķērslis mūsu valsts drošībai. Un es personiski teikšu kā nacionāli domājošs cilvēks, es galīgi nesaskatu briesmas mūsu valsts valodai, arī izņemot to diskriminējošo normu no Vēlēšanu likuma. (No zāles dep. P.Lāce: Ko tu runā ačgārni!) Ja jūs tas uztrauc, cienījamie tēvzemieši, tad es sacīšu tā: jo šeit ir balts uz melna rakstīts un tas neiet sazobē ar Satversmi Es zinu, ka tagad es jums iedevu trumpi, ka Grīgs ir pārsviedies, ir pret valsts valodu. Es to zinu! Bet normāli domājoši cilvēki Latvijā tā nedomā. Es esmu konstatējis vairākas reizes, un tas ir skaidri un gaiši pateikts: ja persona ir ieguvusi pilsonību, tad pēc Satversmes nav tiesību aizliegt tai vēlēt un būt ievēlētai. Un nedrīkst aizliegt viņai vēlēt. Satversmē ir skaidri un gaiši pateikts
Tas ir cits jautājums. Jūs paskatieties un salīdziniet divus dokumentus. Es skatos kā zemnieks elementāri vienkārši un praktiski. Es esmu par deokupāciju, dekolonizāciju un vēl par, teiksim, repatriāciju arī, ja vajag, lai brauktu, teiksim, sveštautieši, kas ir nelegāli šeit iebraukuši, ārā no Latvijas! Varbūt es esmu desmitreiz lielāks patriots nekā jūs un esmu pierādījis to ar darbu, nevis ar tukšu pļāpāšanu. Bet iedomājieties sevi Prezidentes lomā!
Un vēl. Ja jūs, cienījamie nacionālie spēki, turpināsiet man pārmest, tad paskatīsimies, kas iepriekšējo desmit gadu laikā ir bijis, teiksim, pie pilsonības došanas vai pie valsts valodas prasmes apliecību izsniegšanas un cik tūkstoši nepilsoņu dabūjuši augstākās kategorijas valsts valodas prasmes apliecības, nemācēdami ne vārda latviski. Cik tūkstoši dabūjuši pilsonību galīgi nelikumīgi? Un tajās iestādēs bija nacionālie spēki.
Es atvainojos varbūt par skaļāku vārdu, un paldies par uzmanību Es šo koncepciju atbalstu.
Sēdes vadītājs. Rihards Pīks.
R.Pīks (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Es palūdzu iespēju teikt šo repliku, jo no šīs tribīnes un arī radioklausītājiem izskanēja Tabūna kunga vārdi jeb šaubas par to, ko teicis Eirokomisijas prezidents Romāno Prodi. Es vienkārši gribu ieviest skaidrību. Romano Prodi nav teicis neko tamlīdzīgu par nepieciešamību ieviest divvalodību Baltijas valstīs. Tā ir provokācija, kas nokļuva internetā, un Romāno Prodi bija spiests taisnoties. Viņš skaidri un gaiši pateica: nekas tamlīdzīgs no viņa mutes nav izskanējis, Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības citas institūcijas ir atzinušas valodu politiku un nacionālo politiku Baltijas valstīs par labu esam. Un tas ir gan no EDSO, gan no citām Eiropas Savienības institūcijām akceptēts.
Bet ko tas liecina? Nesen, šajās dienās, presē pavīdēja cita provokācija, ka Nīderlandes Ārlietu ministrija pieprasījusi iedibināt jauna speciālā komisāra posteni Latvijā. Un šādi gadījumi diemžēl šogad mums būs ar tiem jāsastopas. Tas liecina, ka mums ir pietiekami daudz nedraugu, kuri izmantos savas lielās mediju iespējas, lai taisītu šādas provokācijas.
Bet pie viena es gribu pieminēt arī jo šeit viens no kolēģiem minēja konkrēti avīzi Vesti. Tad man ir jāsaka tā, ka tie rietumu politiķi, kas lasa krievu valodā, bieži vien mums izbrīnīti saka: jūs gan esiet ārkārtīgi liberāla valsts un pacietīga tauta, jo tas, kas bieži tiek rakstīts jūsu krievvalodīgajā presē, mūsu valstī tas tiktu uzskatīts par valsts zaimošanu, un šādi izdevumi nevarētu iznākt. Bet ko mēs varam gribēt no krievvalodīgās preses, kura, cik es saprotu, vairumā ir dotēta, ja arī mūsu Saeimas budžeta atvēlētā nauda jeb mūsu nodokļu maksātāju nauda Latvijas Televīzijā bieži tiek tērēta, kā es skatos, tikai ziņām par negatīvo, nevaru atrast nevienu pozitīvu ziņu, bet redzu vien melno ziņu, melno ziņu
Klausos rīta avīžu apskatu. Un žurnālists, kuram jāpastāsta vienkārši, kas kurā avīzē rakstīts, uzskata par vajadzīgu tomēr paironizēt un dot savu komentāru. Tā kā, lūk, šī puse, informatīvā puse - viedokļa, netiešā viedokļa, veidošana arī ietilpst mūsu nacionālajā drošībā, mūsu tautas integrācijā. Paldies!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Ziņojums izskatīts, varam ķerties pie lēmuma projekta Par Nacionālās drošības koncepciju". Nacionālās drošības komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Ūdre. Lūdzu!
I.Ūdre (Jaunā frakcija).
Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka Ministru prezidents ļoti izsmeļoši izstāstīja par to, kas ir iekļauts Nacionālās drošības koncepcijā. Diemžēl man liekas, ka liela daļa deputātu šo koncepciju nav īsti pārlasījuši un arī uzsākuši debates pirms šī dokumenta prezentācijas, kas it kā ir paredzēta pašreiz.
Es domāju, ka deputātiem bija iespēja gan strādāt komisijās un tikties ar cilvēkiem, kas šo koncepciju radīja, izvaicāt viņus, izteikt savus viedokļus, priekšlikumus un arī kritiku. Bet ne vienmēr vēlamais sakrīt ar esošo.
Un tāpēc tagad pavisam īsi es gribētu parunāt par konkrēto dokumentu - Nacionālās drošības koncepciju - varbūt nedaudz citādākā aspektā, kā par to ir runājuši iepriekšējie debatētāji.
Pirmām kārtām es gribu uzsvērt un es ceru, ka to visi saprot, ka Nacionālās drošības koncepcija ir vispārīgs dokuments, varētu teikt, kā jumta dokuments. Tā ir Latvijas stratēģija vispārējās drošības stiprināšanai. Uz šī dokumenta pamata tiks veidots Nacionālās drošības plāns un programmas, kas ietvers detalizētas risku analīzes, konkrētus pasākumus un atbildīgo institūciju, kas konkrētos pasākumus veiks. Ir jāsaprot, ka nacionālā drošība nav tikai armija un militārā drošība. Nacionālā drošība ir arī cilvēku saprāts un izglītība. Tā ir visu negāciju likvidācija un sociālā kapitāla veidošana. Tā ir varas uzticēšanās sabiedrībai un sabiedrības uzticēšanās varai, un izglītības līmeņa nemitīga paaugstināšana. Tikai tas dos iespēju gan politiķiem, gan sabiedrībai savlaicīgi saprast, kurš tur bumbiņu kurā rokā gan Latvijā, gan starptautiskajā arēnā. Tāpēc, pieņemot lēmumu, mums ir jāsaprot, kādas sekas var iestāties vienā vai otrā gadījumā. Es gribu uzsvērt, ka šī lēmuma pieņemšana nav risināma ar krievu ruletes palīdzību, tāpēc gribu aicināt izpildvaru kā nākamo soli veikt pamatīgu analīzi par visām iespējamām pozitīvām un negatīvām sekām, lai katrs Latvijas iedzīvotājs saprastu, cik nozīmīgs šis lēmums ir tieši viņam. Ne tikai jāveic šī analīze, informācija jānovada arī līdz katram iedzīvotājam, ne tikai publicējot to Latvijas Vēstnesī, bet veidojot pārdomātu pasākumu kompleksu.
Es gribu teikt, ka, pieņemot lēmumu par koncepciju, būtu jāsabalansē gan ieguvumi, gan zaudējumi un jāatceras, ka, nestrādājot pie drošības nostiprināšanas valstī, Latvija var nokļūt gan totālā izolācijā, gan eiroaziātiskā ietekmē, bet varam būt arī eiroatlantiskās telpas sastāvā.
Un tāpēc arī viens no šīs koncepcijas pamatuzdevumiem ir sniegt signālus starptautiskai sabiedrībai par Latvijas prioritātēm un uzdevumiem nacionālās drošības jomā.
Es lūdzu vēlreiz ņemt vērā, ka šis ir tikai stratēģisks dokuments un detalizēti dokumenti taps uz šīs koncepcijas pamata. Un tāpēc, lūdzu, pēc šīm garajām debatēm es aicinu jūs visus balsot un šo koncepciju atbalstīt. Paldies!
Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt deputāts Jānis Ādamsons. Lūdzu!
J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es jau izteicu savu viedokli par to, ko es domāju par šo koncepciju un kāds ir mans viedoklis arī par situācijas analīzi, ko mums visiem reprezentēja Ministru prezidents.
Es gribu pateikt vienkārši, kā lieta tālāk virzāma, lai mēs visi kaut ko iegūtu, bet nevis pieņemtu koncepciju ar tām stratēģiskajām kļūdām, arī ar tehniskajām kļūdām, kādas ir pieļautas.
Cienījamā Ūdres kundze, šī koncepcija tik tiešām Aizsardzības un iekšlietu komisijā tika izskatīta pietiekami detalizēti, un mēs uzklausījām visa veida speciālistus. Un šo koncepciju komisijā atbalstīja, tās tālāko virzību tikai 2 deputāti no 11... (No zāles dep. P.Lāce: Nemelo! Vairāk bija!) Nu tad trīs... Tas ir pārliecinošs pārsvars.
Nākamais. Nacionālās drošības komisija neuzklausīja nevienu ekspertu. Te ir tā atšķirība starp Nacionālās drošības komisijas darbu un Aizsardzības un iekšlietu komisijas darbu. Es negribu, ka koncepcijā tiek iekļautas tādas kļūdas un ka tas tiek pieņemts kā absolūta patiesība, ka mēs ar Krieviju un Baltkrieviju risināsim jautājumus par atsevišķu līgumu noslēgšanu par atpakaļuzņemšanu. Tas ir absolūti nepieņemami. Es aicinu šodien koncepciju nepieņemt, nosūtīt to Ministru kabinetam pilnveidošanai un iesniegt atkārtoti vēl šīs sesijas laikā.
Dabiski, ka mēs varam arī pieņemt šo koncepciju, tāpēc ka lielas jēgas no šī Ministru kabineta, kurš ir pierādījis savu mazspēju, nebūs, bet jāņem vērā, ka tādā gadījumā nākamajam parlamentam būs vistuvākajā laikā jāatgriežas pie šo jautājumu izskatīšanas un jālabo ļoti daudzas kļūdas, kuras ir pieļautas šī parlamenta laikā. Es aicinu nepieļaut kļūdas! Paldies.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Redziet, vienu otru reizi, kad pasaka taisnību, tad tas nepatīk. Bet, ja mēs strādājam pie tāda nopietna dokumenta, tad es jums prasu: kur ir šā dokumenta zinātniskā novērtēšana? Tā nav parasta vēstule Saeimai, kādu Repšes kungs atsūtīja mums. Tas ir nopietns dokuments, kurš ir jāsagatavo izpildei. Likumu ievērošana un izpildīšana. Nu kā tad ir? Vai tad jūs nezināt, ka mūsu likumos tiek iestrādātas divdomības un tad pēc kāda laika mēs mēģinām kaut ko labot, kaut ko izdarīt citādi?
Kaut vai mūsu Privatizācijas aģentūras likvidēšana. Kāpēc tad sūta to likumu Saeimai atpakaļ? Nepatīk, ka tas likums būs un ka tad tā Privatizācijas aģentūras darbība būs pilnībā izskatīta.
Nepilngadīgo noziedzība. Cienījamie kolēģi, vai jūs nezināt, kas Latvijā notiek ar nepilngadīgajiem? Kādi jautājumi ir risināti valdības līmenī? Nekādi! Tas ir vienīgi kaut kā nomests Iekšlietu ministrijas zināšanai, un tā tas ir palicis.
Pedofilijas skandāli bija un droši vien klusām vēl turpinās. It kā jūs nezinātu, kas bija!
Demogrāfiskā situācija. Mums taču iedzīvotāju ir mazāk par 37 - 40 cilvēkiem uz vienu kvadrātkilometru. Mēs te sākām runāt, ziniet, tā un tā: attīstība! Bet, ja mēs pievienosimies Eiropas Savienībai, tad, es domāju, būs diezgan dažāda cilvēku ieplūde.
Atvērtā tirgus ekonomika. Arī burkānu jautājums, Tabūna kungs! Burkānus arī vajag audzēt Latvijā tik daudz, lai nevajadzētu tos ievest no Polijas vai no citām valstīm. Vai ir mums izstrādāta politika, kā aizstāvēt iekšējo tirgu? Nav tādas! Tikai 1999.gadā ar lielām mokām pieņēma Iekšējā tirgus aizsardzības likumu, kurš vēl līdz pat šim laikam nestrādā. Kaut vai cukura ievešana, par kuru tā runā...
Izglītības sistēma. Rīgas vidusskolās ņēma naudu, direktori vāca no skolotājiem visādā veidā...
Augstākās izglītības iegūšana. Kas dod Latvijas Universitātes vadībai tiesības pacelt studiju maksu? It kā viņi nezinātu, cik liela maksātspēja ir Latvijas iedzīvotājiem! Ļoti labi zina, bet vienalga to dara. Tas taču liedz mūsu jaunatnei izglītoties. Un vispār jauniešu jautājums ir aizmirsts.
Cienījamais aizsardzības ministr un cienījamā Izglītības un zinātnes ministrija un Kultūras ministrija! Kas mums notiek ar jaunatni, kā tā tiek nodarbināta? Kas notiek vasaras brīvdienās? Kas ar viņiem nodarbojas? Neviens viņu labā neko nedara, ir tikai viena vienīga runāšana.
Par iedzīvotāju veselības stāvokli. 90 procenti iedzīvotāju nevar samaksāt par savu ārstēšanu. Cienījamie ārsti, jūs to ļoti labi zināt! Par stomatoloģiju ir kauns runāt, jo apmēram 80 procenti iedzīvotāju laukos un pat pilsētās nevar aiziet pie stomatologa, lai ārstētu zobus, jo viņi nevar samaksāt to ārkārtīgi lielo summu, kuru prasa mūsu zobārsti. Tik tālu nu mēs esam nonākuši, un to vajag atzīt.
Ķīmiskās rūpniecības un pārtikas rūpniecības attīstība. Viņi taču strādā pēc pavisam citiem noteikumiem, un diemžēl Latvijai viņi neko daudz nedod. Un ķīmisko rūpniecību mēs jau iznīcinājām.
Tagad vēl te ieraksta iekšā: neaktīvā iedzīvotāju daļa. Es nevaru teikt, ka mūsu valsts pensionāri vai citi iedzīvotāji nav aktīvi. Mēs esam viņus padarījuši par neaktīviem, jo viņu dzīve tik tiešām ir izveidota neaktīva. Kur palika kultūras nami? Pārvērsti par naktsbāriem un par tirgus plačiem kaut kādiem! Kas notiek ar pašdarbību? Vai ir visdažādākais atbalsts koriem, deju kolektīviem? Cik lieli ziedojumi ir iedoti no valsts budžeta? Paskatieties, lūdzu! Tagad arī par skolēniem saka, ka tie nav aktīvi. Bet kā tad viņi būs aktīvi, ja viņiem arī nav nekāda atbalsta no valdības.
Par radio un televīziju. Cienījamie kolēģi, tā ir kauna lieta, ko mēs skatāmies televīzijā! Mēs tur neredzam izglītojošas programmas, mēs tur redzam pornofilmas un visdažādākās citas filmas, kuras ir viszemākās kvalitātes ražojums un kuras ievestas no Latīņamerikas un Austrumāzijas zemēm. Un to mēs saucam par kultūras attīstību Latvijā! Tāpēc ir jādomā. Par radio jau mana kolēģe runāja. Es vēlreiz atkārtošu...
Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.
L.Bojārs. Jā, vidējos viļņos raidīšana ir jāatsāk!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: "Akceptēt Ministru kabineta sagatavoto Nacionālās drošības koncepcijas projektu." Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 18, atturas - 1. Koncepcija apstiprināta.
Izskatīsim lēmuma projektu "Par piekrišanu Saeimas deputāta Andra Bērziņa saukšanai pie administratīvās atbildības".
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3969. Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kuru ir izdarījis deputāts Andris Bērziņš. Jums ir iespēja iepazīties ar administratīvo materiālu, kas ir pievienots izdalītajam dokumentam. Mandātu un iesniegumu komisija bija uzaicinājusi uz savu sēdi deputātu Andri Bērziņu, un deputāts apstiprināja, ka protokolā norādītie fakti atbilst patiesībai. Mandātu un iesniegumu komisija vienprātīgi sagatavoja lēmuma projektu un nolēma to virzīt uz izskatīšanu Saeimā un atbalstīt: "Piekrist 7.Saeimas deputāta Andra Bērziņa saukšanai pie administratīvās atbildības." Lūdzu jūs atbalstīt minēto lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: "Piekrist 7.Saeimas deputāta Andra Bērziņa saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu."
Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 7. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā "Par policiju"". Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.
Dz.Kudums (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).
Augsti godātais prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 16.janvāra sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par policiju"". Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūdzam jūs atbalstīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par policiju"" trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par policiju"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"". Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.
Dz.Kudums (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).
Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 16.janvāra sēdē apsprieda likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" (reģistrācijas numurs 1034), lai to sagatavotu trešajam lasījumam.
Tagad izskatīsim priekšlikumus.
1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir pieņemts un iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegtajā 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Kudums. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 20.panta otro daļu. Priekšlikums ir ļoti būtisks, jo Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija nesen grozīja Obligātā militārā dienesta likumu, un faktiski šī norma no šā likuma ir iestrādāta tur. No likumdošanas sakārtotības viedokļa, tai nevajadzētu šeit atkārtoties, tādēļ mēs atbalstījām Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. 7. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Tas ir pieņemts, mainot punktu numerāciju. Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
Dz.Kudums. Arī 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija atbalstīja. Ir jāmaina arī punktu numerācija.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. Atbalstīts ir arī 9. - deputāta Jāņa Čevera priekšlikums. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim Atvainojiet, atklājam debates. Jānis Čevers.
J.Čevers (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Priekšsēža kungs! Augsti godātie kolēģi! Tā kā izskanēja daži iebildumi pret manu priekšlikumu, uzskatu par nepieciešamu paskaidrot sīkāk, kāpēc tas ir radies.
Likums "Par ugunsdrošību", ko mēs pašreiz grozām, ir pieņemts pirms desmit gadiem, un tam pakārtotie normatīvie akti ir Ministru kabinetā apstiprināti 1994.gadā. Starp tiem ir šīs likumu paketes galvenais normatīvais akts - Valsts ugunsdrošības uzraudzības noteikumi jeb, kā tos saīsināti sauc, VUUN 001. Šo noteikumu pielikumā ir apstiprināts to sprādzienbīstamo un ugunsbīstamo objektu saraksts, kuros ir jāsaglabā vai jāizveido savi ugunsdzēsības un glābšanas dienesti.
Es ļoti labi atceros to laiku un to, kā šis saraksts tapa 1994.gadā. Es toreiz vadīju Jelgavas Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un varu apliecināt, kā tas notika. Tas notika samērā voluntāri. Katrā ziņā tika nolemts šajā sarakstā iekļaut un saglabāt tās vienības un posteņus, kas jau kādreiz eksistēja. Jelgavā, piemēram, tas bija rūpnīcas RAF Ugunsdzēsības dienests un Kalnciema kombināta Ugunsdzēsības un glābšanas postenis Šodien mēs labi zinām, kas ir noticis ar RAF. RAF ir sen bankrotējis. Tā ugunsdzēsības depo vietā ir... protams, man ir bezgala žēl šodien uz to skatīties depo vietā ir autoserviss un citas pakalpojumu iestādes. Savukārt, pateicoties toreizējā Ministru kabineta darbībai un toreizējā iekšlietu ministra Jāņa Ādamsona uzstājībai, Kalnciemā - tā kā tas toreiz bija no pagasta pārvērsts par rajona pakļautības pilsētu - šodien ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta postenis. Tālab, bez šaubām, dzīve šodien prasa ieviest attiecīgas korekcijas šajā Ugunsdrošības noteikumu pielikumā, jo tur ir iekļauti vairāk nekā 60 objekti. Šīm korekcijām jātiek veiktām, vadoties pēc skaidri zināmiem kritērijiem, un tālab arī tapa mans priekšlikums, kurš būtiski neko nemaina. Taču ir neliela piebilde, ka kritēriji, pēc kādiem jāizstrādā šis saraksts, jānosaka Ministru kabinetam. Nu kurš gan cits tos noteiks?
Ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst?
Dz.Kudums. Balsot!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 2, atturas - 35. Likums pieņemts.
Dz.Kudums. Lūgums atbalstīt grozījumus likumā "Par ugunsdrošību" trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Mēs taču nobalsojām... Tas bija par devīto? Tātad iepriekšējais balsojums bija par 9.priekšlikumu. Skaidrs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 3. Likums pieņemts.
Ir saņemts 10 deputātu iesniegums turpināt sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai bez pārtraukuma. Vai ir iebildes? Nav.
Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Tūrisma likumā. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.
A.Seile (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Dokuments nr.3983. Pirmo priekšlikumu - terminu precizējumu - iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Seile. Arī 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8.priekšlikums ir burtiski tā pati terminoloģijas labošana pārējos likuma pantos.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 9.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, tas ir redakcionāls precizējums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Seile. 10.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. 8., 9. un 10.priekšlikums tiek atbalstīts.
A.Seile. 11.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, precizējot terminus. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Seile. Arī 12. un 13.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, lūdzu tos atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seile. 14.priekšlikumu iesniedzis deputāts un parlamentārais sekretārs Jānis Gailis. Komisija viņu nav atbalstījusi tikai tāpēc, ka neatbalsta 10.panta izslēgšanu, bet aizvietojusi šo 10.pantu ar jaunu tekstu - komisijas ierosināto 15.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
A.Seile. Līdz ar to 16.priekšlikums vairs nav balsojams.
Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!
A.Seile. 17.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Seile. 18. un 19.priekšlikumu arī iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija tos ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Seile. Tāpat 20. un 21.priekšlikumu izstrādājis Juridiskais birojs, komisija tos atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 22.priekšlikums atkārto to pašu terminu precizēšanu, par ko mēs jau esam nobalsojuši. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Seile. Līdzīga situācija ir ar 23., 24. un 25.priekšlikumu. Komisijas vārdā lūdzu tos atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Seile. 26.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Jānis Gailis. Komisija to nav atbalstījusi, un tas nav vairs jāatbalsta, jo mēs jau nobalsojām šo 10.pantu citā redakcijā un nebūs vairs 10.1.panta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Seile. 27.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta daļēji un ir... lūdz atbalstīt savu pārejas noteikumu redakciju kā 28.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Seile. Līdz ar to izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt kopumā trešajā lasījumā likumu par tūrismu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Tūrisma likumā pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts proves uzraudzību"". Pirmais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.
V.Balodis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).
Augsti godātie prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3886. Finansu ministrija sagatavojusi un Ministru kabinets ir iesniedzis grozījumus likumā "Par valsts proves uzraudzību". Tas ir saistīts ar to, ka 2001.gada 1.augustā stājās spēkā grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas izslēdza dārgmetālus, dārgakmeņus un to izstrādājumus no akcīzes preču saraksta. Šo grozījumu pieņemšana ir radījusi izmaiņas dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu apritē un, lai saglabātu kontroles un uzraudzības efektivitāti, ir jāveic uzņēmējdarbības ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem vietu reģistrācija, kas ir viens no pamatmehānismiem, kas nodrošinās dārgmetālu tirgus uzraudzību un vienlīdzīgu konkurenci. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi un lūdz arī deputātus atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Ventam Balodim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
V.Balodis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 7.februārim.
Sēdes vadītājs. 7.februāris. Paldies.
Izskatīsim likumprojektu "Par 1964.gada 22.jūlija Eiropas konvenciju par Eiropas farmakopejas izveidi ar grozījumiem, kas izdarīti ar tās 1989.gada 16.novembra protokolu". Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.
G.Krasts (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Otrajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums. Un tas ir - redakcionāli precizēt šā likumprojekta nosaukumu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
G.Krasts. Aicinu balsot par šo likumprojektu kopumā, otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā deputātu jautājumu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim par privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" privatizācijas noteikumiem. Jautājums tiek nodots ekonomikas ministram.
Tāpat LSDSP frakcijas deputāti ir iesnieguši jautājumus Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par Latvijas Garantiju aģentūras darbību, par Valsts ieņēmumu dienesta modernizāciju, par VAS "Latvijas valsts meži" darbību un par sevišķi bīstamo infekciju laboratoriju. Šie jautājumi tiek nodoti Ministru prezidentam.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!
Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
Vārds paziņojumam Edvīnam Inkēnam.
E.Inkēns (frakcija "Latvijas ceļš").
Eiropas lietu komisijas deputāti! Eiropas lietu komisijas sēde notiks... Tā nevar notikt tagad, pusvienos, jo ir tikšanās ar Ministru prezidentu. Lūdzu vienos visus Ārlietu komisijas zālē! Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Osvalds Zvejsalnieks, Egils Baldzēns, Rišards Labanovskis, Imants Burvis, Aija Barča, Tadeušs Ketlers, Jānis Škapars, Ērika Zommere, Ņina Savčenko, Helēna Demakova, Helmuts Čibulis, Vaira Paegle, Andris Šķēle, Andris Bērziņš, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers, Jānis Gailis, Palmira Lāce. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas
ziemas sesijas otrās sēdes
2002.gada 24.janvārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Labvakar! Ir pulksten 17.00, un ir pienācis laiks uzklausīt Ministru prezidenta Andra Bērziņa kunga atbildes uz opozīcijas jautājumiem.
Pirmo uzklausīsim Ministru prezidenta atbildi uz deputātu Burvja, Salkazanova, Lejas, Labanovska un Baldzēna jautājumu "Par Rīgas brīvostas infrastruktūru". Lūdzu!
A.Bērziņš (Ministru prezidents).
Godājamo Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Saskaņā ar šo jautājumu ir sagatavota un nosūtīta rakstiska atbilde. Ja ir kādi citi jautājumi, jeb papildjautājumi, es esmu gatavs sniegt atbildi.
Sēdes vadītājs. Papildjautājumu nav. Paldies. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.
Nākamo uzklausīsim Ministru prezidenta atbildi uz deputātu Bojāra, Čevera, Lauska, Barčas un Kalniņa jautājumu "Par radio raidīšanas pārtraukšanu vidējos viļņos". Atbildi sniedz Ministru prezidents Andris Bērziņš. Lūdzu!
A.Bērziņš (Ministru prezidents).
Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Pildot Saeimas deputātu gribu, esmu rakstiski nosūtījis jums Nacionālās radio un televīzijas padomes sagatavoto atbildi uz Saeimas deputātu jautājumu (reģistrācijas numurs 152) par radio raidīšanu FM un vidējos viļņos. Papildus gribu teikt, ka, protams, esmu ārkārtīgi pagodināts, ka šis jautājums ir ticis nosūtīts man, taču vēlos atgādināt, ka Nacionālā radio un televīzijas padome saskaņā ar likumu darbojas tiešā Saeimas pārraudzībā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Papildjautājums. Vārds deputātam Leonam Bojāram.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Jā. Paldies.
Cienījamais Bērziņa kungs! Deputātu uzdotais jautājums ir par pārtraukšanu raidīt vidējos viļņos. Kārtējo reizi iedzīvotājiem radāt neērtības un tracināt viņus. Tas ir viens.
Un otrs. Tā ir ļoti liela daudzuma radiouztvērēju iegāde. Vai Nacionālā radio un televīzijas padome un visi, kas tur darbojas, nav strādājuši diezgan savtīgās interesēs, jo šajā lietā ir ieinteresēti pirmām kārtām tirgoņi? Nacionālā radio un televīzijas padome nerūpējas par to, lai iedzīvotāji saņemtu informāciju, kuras viņiem nepietiek.
Sēdes vadītājs. Jā, paldies.
Lūdzu!
A.Bērziņš. Augsti godājamais Bojāra kungs! Tik tiešām jums ir taisnība tajā apstāklī, ka Nacionālo radio un televīzijas padomi ievēlē Saeima un ka Saeima ir tā, kurai ir tiesības prasīt atbildību no Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem. Šajā konkrētajā gadījumā Nacionālā radio un televīzijas padome ir pieņēmusi lēmumu atļaut Latvijas Radio pārtraukt šo translāciju. Jums sagatavotajā atbildē ir iekļauts pilnīgi viss pamatojums, un tur ir pateikts, kādi papildu pasākumi tiek veikti un kas tiek darīts, lai cilvēki nepaliktu bez radio. Šeit ir arī informācija par to, ko dara Latvijas Radio, kādā veidā viņi kompensē cilvēkiem viņu izdevumus sakarā ar jauna radio iegādi, kā viņi nodarbojas ar radio dāvināšanu uz tā rēķina, ka viņu kopējie izdevumi, lai apmaksātu apraidi Radio un televīzijas centram, ir mazāki.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Otrs papildjautājums. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Bojāram.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Jā. Paldies.
Taču Nacionālās radio un televīzijas padomes sniegtais paskaidrojums daļēji neatbilst patiesībai, tāpēc arī viņi atzina, ka izdevumi, lai apraidītu Latviju vidējos viļņos, nav nemaz tik lieli. Kopējais nepieciešamais naudas daudzums ir 500 tūkstoši latu, un tos, protams, budžetā vienmēr varēja atrast un atrada, sākot no 1992.gada. Un tāpēc nav pareizi, ka mēs kārtējo reizi nedodam iedzīvotājiem tos pakalpojumus, kurus viņi apmaksā ar saviem nodokļos samaksātajiem naudas līdzekļiem.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
A.Bērziņš. Vēlreiz, augsti godājamais Bojāra kungs, ierosinu jums šo jautājumu uzdot jūsu pašu ieceltajai Nacionālajai radio un televīzijas padomei un tās vadībai.
Taču papildus vēlos teikt, ka sagatavotā dokumenta 5.punktā ir ļoti skaidri un gaiši rakstīts Attiecībā uz jūsu pieprasītajiem 40 miljoniem Latvijas valsts latu varu piebilst, ka, pastāvot šādiem nosacījumiem, jebkura ģimene - tas ir, 800 000 ģimeņu - varētu tikt apgādāta ar vidējas klases magnetolu vai radio (kopā ar kompaktdisku atskaņotāju) par mazumtirdzniecības cenu, kas aptuveni ir 50 lati.
Es domāju, ka, ja mēs kādreiz kļūtu bagāti, tad tiešām, iespējams, šos līdzekļus mēs varētu iedalīt - arī pēc jūsu pieprasījuma - radio iegādei. Šobrīd diemžēl visi šie papildu līdzekļi, kas budžetā bija sakarā ar pieaugumu, ir novirzīti pārsvarā divām sfērām - veselības aprūpei (tai papildus iedots attiecībā pret pagājušo gadu 21,4 miljoni latu) un valsts aizsardzībai, Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanai.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Divi papildjautājumi ir bijuši. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.
Paldies.
A.Bērziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Sēde slēgta.
SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas ziemas sesijas 2.sēde
2002.gada 24.janvārī
Par darba kārtību
Par likumprojektu Par Eiropas Padomes 1997.gada 6.novembra Konvenciju par pilsonību(3979. un 3979-a dok., reģ. nr.1129)
Priekšlikums - dep. L.Bojārs
Par likumprojektu Par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības līgumu par savstarpēju palīdzību muitas lietās(3982. un 3982-a dok., reģ. nr.1130)
Par likumprojektu Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību(3984. un 3984-a dok., reģ. nr.1131)
Priekšlikumi - dep. J.Dobelis
- dep. L.Bojārs
- dep. Dz.Ābiķis
Lēmuma projekts Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei H.Demakovai(3985. dok.)
Par likuma Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju otrreizējo caurlūkošanu
Priekšlikumi - dep. A.Tiesnesis
- dep. M.Lujāns
Par likuma Grozījumi Aizsargjoslu likumā otrreizējo caurlūkošanu
Ziņojums par nacionālo drošību
Ziņo - Ministru prezidents A.Bērziņš
Debates - dep. A.Kiršteins
- aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis
- dep. J.Jurkāns
- dep. L.Bojārs
- dep. J.Ādamsons
- dep. M.Lujāns
- dep. V.Lauskis
Paziņojumi - dep. J.Dobelis
- dep. M.Lujāns
- dep. L.Muciņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs
Debašu turpinājums - dep. J.Dobelis
- dep. L.Bojārs
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. J.Ādamsons
- dep. Dz.Kudums
- dep. A.Kalniņš
- dep. M.Lujāns
- aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis
- dep. V.Lāzo
- dep. J.Jurkāns
- dep. P.Tabūns
- dep. J.Pliners
- dep. O.Grīgs
- dep. R.Pīks
Lēmuma projekts Par Nacionālās drošības koncepciju(3949. dok.)
Ziņo - dep. I.Ūdre
Debates - dep. J.Ādamsons
- dep. L.Bojārs
Lēmuma projekts Par piekrišanu Saeimas deputāta A.Bērziņa saukšanai pie administratīvās atbildības(3969. dok.)
Ziņo - dep. V.Muižniece
Likumprojekts Grozījumi likumā Par policiju (3.lasījums)(3975. dok., reģ. nr.1073)
Ziņo - dep. Dz.Kudums
Likumprojekts Grozījumi likumā Par ugunsdrošību (3.lasījums)(3978. dok., reģ. nr.1034)
Ziņo - dep. Dz.Kudums
Debates - dep. J.Čevers
Likumprojekts Grozījumi Tūrisma likumā (3.lasījums)(3983. dok., reģ. nr.986)
Ziņo - dep. A.Seile
Likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts proves uzraudzību (1.lasījums)(3886. un 3970. dok., reģ. nr.1112)
Ziņo - dep. V.Balodis
Likumprojekts Par 1964.gada 22.jūlija Eiropas konvenciju par Eiropas farmakopejas izveidi ar grozījumiem, kas izdarīti ar tās 1989.gada 16.novembra protokolu (2.lasījums)(3701. un 3981. dok., reģ. nr.1059)
Ziņo - dep. G.Krasts
Par Saeimas deputātu jautājumu ekonomikas ministram A.Kalvītim par privatizējamās valsts akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība privatizācijas noteikumiem
Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam A.Bērziņam Par Latvijas Garantiju aģentūras darbību
Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam A.Bērziņam Par Valsts ieņēmumu dienesta modernizāciju
Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam A.Bērziņam Par VAS Latvijas valsts meži darbību
Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam A.Bērziņam Par sevišķi bīstamo infekciju laboratoriju
Paziņojums - dep. E.Inkēns
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs