Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, sākam 2002.gada 19.decembra sēdi!

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, paziņoju, ka ir saņemta virkne priekšlikumu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu. Komisija lūdz iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par Centrālās zemes komisijas locekļu apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu - lūgumu iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu? Nav iebildumu.

Desmit Saeimas deputāti lūdz iekļaut Saeimas 19.decembra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Eiropas Savienības Konventa delegācijas apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut 19.decembra sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu”. Deputātiem iebildumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut 19.decembra sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi” likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”” kā darba kārtības pirmās sadaļas 3.punktu. Deputātiem iebildumu nav.

Latvijas Republikas Ministru prezidents lūdz iekļaut 19.decembra sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi” likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā. Paldies.

Ministru prezidents lūdz iekļaut 19.decembra sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Ir saņemts arī piecu deputātu - Kušķa, Kastēna, Stalidzānes, Emša un Grīnblata - iesniegums. Minētie deputāti lūdz izslēgt no 19.decembra sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījums Enerģētikas likumā” un tā izskatīšanu atlikt uz nenoteiktu laiku. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Likumprojekts izslēgts.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputātiem ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. (Starpsauciens: “Jabalso!”)

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 37, atturas - 2. Likumprojekts nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, un ir noteikts, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Viens var runāt “par”, viens - “pret”.

Deputāte Baiba Brigmane, jūs runāsiet “par”? Lūdzu! Deputāte Brigmane runās “pret”.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Nupat tika nodots Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai šāds likumprojekts, kuru izstrādāja un iesniedza pati Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, tāpēc uzskatu, ka šāds likumprojekts, kuru iesniedzis Ministru kabinets, nav nepieciešams.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav runājis “par”. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 88, atturas - 4. Likumprojekts nav nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāte Mellupe, jūs vēlaties runāt “par”?

S.Mellupe (frakcija “Jaunais laiks”).

Es ieteiktu Juridisko komisiju.

Sēdes vadītāja. Jūs ierosināt nodot šo likumprojektu arī Juridiskajai komisijai?

S.Mellupe. Nē, ierosinu par atbildīgo noteikt Juridisko komisiju.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav? Ir tomēr iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”)

Balsosim par likumprojekta nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai un par to, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 38, atturas - 2. Likumprojekts nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai un ir noteikts, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtu lūgumu iekļaut darba kārtībā likumprojekta “Komercdarbības atbalsta kontroles likums” izskatīšanu, kā arī likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut pirms darba kārtības 4.punkta - likumprojekta “Komercdarbības atbalsta kontroles likums” - likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, kas izskatāms pirmajā lasījumā. Tas ir komisijas iesniegtais likumprojekts. Vai deputātiem ir iebildumi pret tā iekļaušanu darba kārtībā? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta iekļaušanu pirms darba kārtības 4.punkta. Balsošanas režīmu, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 55 deputāti, pret - 38, atturas - 2 deputāti. Likumprojekts iekļauts darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ērika Zundas iesniegumu par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu viņam šā gada 19.decembrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87 deputāti, pret - neviens, atturas - 1 deputāts. Lēmuma projekts pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Vakardien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja priekšlikumu par grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību. Komisija lūdz šodien, kad pirmajā lasījumā to izskatīsim, noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Vispirms mēs runāsim par steidzamību. Vai ir deputāti, kas vēlas runāt “par” vai “pret”? Deputāts Kiršteins... Nē? Tad, ja deputātiem ir iebildumi... Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu! Lūdzu rezultātu! Par - 55 deputāti, pret - 40, atturas - 1 deputāts. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

B.Brigmane. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Priekšlikumā 21.panta trešajā daļā ir ieteikts vārdu “divus” nomainīt ar vārdu “četrus”. Es faktiski nomainītu ar vārdu “sešus” vai pat ar vārdu “astoņus”, jo mums nekur nav jāsteidzas. Mums ir jāiesniedz tik daudz priekšlikumu, viss ir rūpīgi jāpārdomā, un normāli būtu tā, ka mēs te iekļautu visu to, ko mēs gribam izdarīt. Tad mēs varētu budžeta pirmo lasījumu izskatīt kaut kad maijā vai jūnijā, bet galīgo variantu varētu izskatīt kaut kad rudenī - septembrī vai oktobrī, jo, ja mēs atkal sasteigsim, tad aizmirsīsim budžetā iekļaut daudzas labas lietas. Piemēram, attiecībā uz kultūru jūs jau dzirdējāt, ka ir jāsagatavo priekšlikumi par filmu uzņemšanu par Visumu, ir vēl arī dažādi citādi priekšlikumi, tāpēc galvenais - nesasteigsim pēdējā brīdī!

Aicinu šo variantu neatbalstīt!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Neviens debatēs vairs nav... Ā! Tātad vārds finanšu ministram Valdim Dombrovskim. Lūdzu!

V.Dombrovskis (finanšu ministrs).

Labrīt, godājamie deputāti! Runājot par grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību, pirmām kārtām es gribētu atzīmēt, ka šī norma, par kuru mēs balsojām, nekad Latvijā nav darbojusies. Šī norma tika iebalsota 1999.gada beigās un ir stājusies spēkā ar 2000.gada 1.janvāri. Tas nozīmē, ka ne pēc vienām Saeimas vēlēšanām šāda norma nav darbojusies. Un arī mēs uzskatām, ka šāda norma, tā kā tā iepriekš nav darbojusies, tiešām nav nepieciešama.

Runājot par lietas būtību, jāteic, ka mēs gribam iesniegt kvalitatīvu budžetu, nevis steigā tikai tāpēc, ka 7.janvāris ir noteikts kā beigu termiņš priekšlikumu iesniegšanai. Mēs negribam, lai vienkārši no tempa ciestu budžeta kvalitāte, tāpēc aicinu deputātus atbalstīt grozījumus likumā un pagarināt budžeta iesniegšanas termiņu, kas mums ļautu sagatavot kvalitatīvu budžetu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Andris Šķēle.

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Augsti godātais finanšu ministr! Gribētu jūs palabot: šī norma Latvijā jau ir darbojusies, kaut gan likumā tā parādījās tiešām, kā jūs sakāt, 1999.gadā. 1995.gada 21.decembrī, man kļūstot par Ministru prezidentu un saņemot budžetu ar vislielāko deficītu, kad reāli, apmēram četrus mēnešus pēc vispostošākās banku krīzes, mēs tomēr spējām divu mēnešu laikā Saeimā apstiprināt budžetu un būtiski samazināt deficītu, un tas jau nākamajā gadā šai pašai Saeimai (toreizējai) ļāva apstiprināt arī bezdeficīta budžetu.

Tas, Dombrovska kungs, ir profesionalitātes spēju un gribas jautājums! Tas, ka 1999.gadā likumā tika ielabota šī norma, balstījās tieši uz iepriekšējo praksi, ka ir bijušas valdības, kuras to ir spējušas, ir bijuši kompetenti finanšu ministri, kuri to ir varējuši.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vairāk deputātu debatēs nav pieteicies. Debates slēdzu.

Vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā Brigmanes kundzei ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 40, atturas - 1. Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

B.Brigmane. Cienījamā priekšsēdētāja! Ja deputātiem nebūtu iebildumu, es piedāvātu šo likumprojektu izskatīt tūlīt pat arī otrajā lasījumā. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Ja deputātiem ir iebildumi, tad jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas laiks - 15 minūtes. (Zālē kņada.)

Sēdes vadītāja. Ja Prezidijs ir pareizi sapratis, tad priekšlikumu iesniegšanas laiks ir līdz pulksten 9.35.

B.Brigmane. Jā!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Zālē troksnis.) Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu, balsosim par priekšlikumu iesniegšanas laiku līdz pulksten 9.35. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 42, neviens neatturas. Priekšlikumu iesniegšanas laiks - piecpadsmit minūtes, tātad līdz pulksten 9.35. Lūdzu minēt otrā lasījuma izskatīšanas datumu!

B.Brigmane. Otrais lasījums - 19.decembrī.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu, balsosim par otrā lasījuma laiku - 2002.gada 19.decembri.

B.Brigmane. Varu atkārtot - 2002.gada 19.decembris.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 38, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā tiek izskatīts 19.decembrī.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Komercdarbības atbalsta kontroles likums”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Labrīt, godātie deputāti! Šis ir ārkārtīgi garš un zināmā mērā pat sarežģīts likumprojekts, un man ir žēl, ka jūsu uzmanību nākas apgrūtināt tajā laikā, kad jums jāgatavo priekšlikumi arī budžeta vadības likumam, taču klausīsimies uzmanīgi un gan jau galā tiksim.

Tātad dokuments nr.55-a - likumprojekts “Komercdarbības atbalsta kontroles likums”. Otrais lasījums.

1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Redakcionāli precizējumi. Iebildumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Arī 2.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, lai novērstu tās pretrunas, kas ir radušās sakarā ar 1.panta 6.punkta redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 3.priekšlikums. Arī tas ir tikai redakcionāls sakārtojums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 4.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Šis priekšlikums ir saistīts ar to, ka ir jāpieņem konkrēts lēmums, nevis jāapstiprina atbalsts. Arī tas faktiski ir sakārtojošs un precizējošs priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Šajā pašā sakarā ir tapis 5.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 6.priekšlikumu iesniedzis gan Juridiskais birojs, gan finanšu ministrs Dombrovska kungs. Komisija to ir atbalstījusi. Ir jāizslēdz viens panta apakšpunkts, jo tas ir pretrunā ar citu apakšpunktu, tas ir, ar šā panta 5.punkta apakšpunktu “a”.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 6.priekšlikumu.

A.Seile. 7.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Precizējoša redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 8.priekšlikums faktiski pēc sava satura līdzīgs, precizējošs. Ir jāpieņem lēmums par atbalstu, nevis jāapstiprina atbalsts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 8. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

A.Seile. 9. un 10.priekšlikums. Abi ir tikai un vienīgi redakcionāli priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 9. un 10.priekšlikumu.

A.Seile. 11.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Ierosina pārnest šo pašu tekstu uz citu punktu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 12.priekšlikumu ir sagatavojusi pati atbildīgā komisija un tajā ir noteikts, kas ir maza un vidēja komercsabiedrība. Šajā komisijas sagatavotajā tekstā ir ietverti visi nosacījumi. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 13.priekšlikums. Vienkārši jāmaina turpmākā punktu numerācija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Iebildumu deputātiem nav.

A.Seile. 14.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 14.priekšlikumu.

A.Seile. Arī 15.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Redakcionāls sakārtojums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 16.priekšlikumu iesniedzis finanšu ministrs Dombrovska kungs, bet atbildīgā komisija ministra priekšlikumu ir precizējusi 17.priekšlikumā, tāpēc ka Lauksaimniecības likumā nav jēdziena “lauksaimniecības preces”, bet ir jēdziens “lauksaimniecības un zvejniecības produkti”. Tātad lūdzu atbalstīt 17.priekšlikumu, daļēji atbalstot 16.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 16. un 17.priekšlikumu.

A.Seile. 18., 19. un 20.priekšlikums - tie ir redakcionāli labojumi un teksta precizējumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 18., 19. un 20.priekšlikumu.

A.Seile. 21.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Arī tas ir redakcionāls precizējums un saistīts ar iepriekšējiem labojumiem.

Tas pats ir sakāms arī par 22. un 23.priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt tos.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 21., 22. un 23. - Juridiskā biroja priekšlikumiem.

A.Seile. 24. un 25.priekšlikums. Abus iesniedzis Juridiskais birojs. Lūdzu tos atbalstīt, jo tā ir vienkārši terminoloģijas sakārtošana.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 24. un 25.priekšlikumu.

A.Seile. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir redakcionāls precizējums, un lūdzam atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 27.priekšlikums precizē 6.panta virsrakstu. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 28. un 29.priekšlikums ir komisijā atbalstīti. Lūdzam atbalstīt tos arī Saeimā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 28. un 29. - Juridiskā biroja priekšlikumiem.

A.Seile. Atbildīgā komisija ir 6.panta otro daļu precizējusi un izteikusi tādā kopīgā redakcijā. Lūdzu atbalstīt 30.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas iesniegto 30.priekšlikumu.

A.Seile. 31., 32. un 33. - priekšlikumi, kurus iesniedzis Juridiskais birojs un kuri faktiski sakārto šo likumu atbilstoši citiem pantiem.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 31., 32. un 33. - Juridiskā biroja priekšlikumiem.

A.Seile. Arī 34.priekšlikums precizē galvošanas iespējas.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 35.priekšlikumu iesniedzis finanšu ministrs Dombrovskis. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 36., 37., 38. un 39.priekšlikums ir sakārtojoši priekšlikumi, kuri saskaņo redakcijas ar citiem likumiem. Lūdzam tos atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 36., 37., 38. un 39. - Juridiskā biroja priekšlikumiem.

A.Seile. 40.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijai iebildumu nebija. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Tālāk. 41., 42., 43. un 44.priekšlikumā ir ietverti gan terminoloģiski precizējumi, gan arī precizētas atsauces. Lūdzam šos priekšlikumus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 41., 42., 43. un 44. - Juridiskā biroja
priekšlikumiem - deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Tālāk. 45.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, piedāvājot svītrot no šā teksta komisijas priekšsēdētāja vietnieku.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 46., 47., 48. un 49.priekšlikums paredz likuma redakcionālu sakārtošanu.

Sēdes vadītāja. Pret 46., 47., 48. un 49. - Juridiskā biroja
priekšlikumiem - deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Tāpat precīzākas redakcijas atbilstoši citiem likumiem piedāvā arī 50., 51. un 52.priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 50., 51. un 52. - Juridiskā biroja priekšlikumiem - deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 53.priekšlikumā Juridiskais birojs iesaka pantu papildināt ar jaunu trešo daļu, pārnesot to šeit no cita panta. Tātad arī tas vienkārši sakārto un precizē likuma daļas, lai tās varētu labāk uztvert.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 54.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Tāpat atbildīgā komisija ir atbalstījusi arī 55. un 56.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 54., 55. un 56. - Juridiskā biroja priekšlikumiem - deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Terminu precizējumi tiek piedāvāti arī 57.priekšlikumā. Līdz ar to mainās pantu un daļu numerācija. Lūdzu atbalstīt 57. un 58.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 57. un 58. - Juridiskā biroja priekšlikumiem - deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Tālāk. 59.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, kas piedāvā 13.panta virsrakstu izteikt jaunā redakcijā. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 60.priekšlikums. Juridiskais birojs ir iesniedzis šo priekšlikumu, izslēdzot šo panta daļu, jo šī daļa savukārt tiek pārnesta uz citu pantu, lai sakārtotu likuma uzbūvi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Komisija ir atbalstījusi 61., 62. un 63.priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 61., 62. un 63. - Juridiskā biroja priekšlikumiem - nav.

A.Seile. 64., 65., 66. un 67.priekšlikumā Juridiskais birojs ir precizējis tekstu, sakārtojot pantu daļas kopējā struktūrā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 64., 65., 66. un 67.priekšlikumu iebildumu nav.

A.Seile. Tas ir ļoti patīkami, ka deputātiem nav nekādu iebildumu, līdz ar to mūsu darbs veiksies ātri.

Tātad 68.priekšlikums, kuru iesniedzis Juridiskais birojs. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 69. - Juridiskā biroja priekšlikums - komisijā ir atbalstīts. Tāpat arī 70., 71., 72. un 73.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Pret 69., 70., 71., 72. un 73. - Juridiskā biroja priekšlikumiem - deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 74.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 75.priekšlikumā Juridiskais birojs ir sakārtojis šo panta daļu atbilstoši citiem likumiem.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 76., 77., 78., 79. un 80.priekšlikums. Šie visi ir sakārtojoši priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Pret 76., 77., 78., 79. un 80.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 81.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Terminoloģija tiek sakārtota atbilstoši Latvijas Civilprocesa kodeksam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 82., 83. un 84.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, lai precizētu terminus un lai nerastos pārpratumi saistībā ar likumu par komercsabiedrībām.

Sēdes vadītāja. Pret 82., 83. un 84. - Juridiskā biroja priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 85.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta šo precizējumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 86.priekšlikumu iesniegusi Finanšu ministrija. Komisija to ir atbalstījusi daļēji savā 87.priekšlikumā, atsaucoties arī uz likumu par mazajām un vidējām komercsabiedrībām, tajā lietotajiem terminiem un komercsabiedrību tiesībām. Tātad lūdzu atbalstīt 87.priekšlikumu, daļēji ievērojot arī 86.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 86. un 87.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 88.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 89.priekšlikumu iesniedzis finanšu ministrs Dombrovskis. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 90.priekšlikumā, kur atbildīgā komisija ir precizējusi atsevišķus terminus atbilstoši citiem likumiem. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 89. un 90.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Tālāk 91. un 92.priekšlikumā ir redakcionāli precizējumi, ko iesniedz Juridiskais birojs.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 93.priekšlikumu iesniedzis finanšu ministrs Dombrovska kungs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Šeit un tālākajos tekstos ir minēta valūta - summa, kas ir norādīta latos, ir pārvērsta eiro, lai tas viss saistīts arī ar Eiropas noteiktajiem kritērijiem.

94.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un arī 95.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija tos ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 94. un 95. - Juridiskā biroja priekšlikumiem.

A.Seile. 96.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Jā. Un 97.priekšlikums ir papildinājumi, kurus iesniegusi ir atbildīgā komisija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 98.priekšlikumu iesniedzis finanšu ministrs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 99. un 100.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija šos priekšlikumus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 99. un 100. - Juridiskā biroja priekšlikumiem.

A.Seile. Komisija ir atbalstījusi arī 10l., 102. un 103. - Juridiskā biroja priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 104. un 105.priekšlikumu ir iesniedzis finanšu ministrs Dombrovska kungs. Komisijai iebildumu nebija. Ceru, ka arī jums nebūs.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 104. un 105. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikumiem.

A.Seile. Komisija ir atbalstījusi 106. un 107. - Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 108. un 109. - Juridiskā biroja priekšlikumi, kas ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 110.priekšlikumu iesniedzis finanšu ministrs Dombrovskis. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Redakcionālus precizējumus ir izdarījis Juridiskais birojs, kā to redzam 111.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Tas pats ir sakāms arī par 112., 113., 114. un 115.priekšlikumu. Arī šos precizējumus ir izdarījis Juridiskais birojs. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 112., 113., 114. un 115. - Juridiskā biroja priekšlikumiem.

A.Seile. Arī 116., 117., 118. un 119.priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Arī 120., 121., 122. un 123.priekšlikums ir atbalstīts komisijā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Zālē 7.Saeimas deputāti ceļ tik lieli troksni! Viņiem vajadzētu ņemt piemēru no jaunajiem deputātiem. Man ir pavisam grūti runāt no tribīnes.

124.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Arī tas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Arī 125. un 126. ir Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Juridiskais birojs iesniedzis arī 127., 128. un 129.priekšlikumu. Tekstu jūs redzat. Komisijai iebildumi pret šiem priekšlikumiem nav bijuši.

Sēdes vadītāja. Arī deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Arī 130. un 131.priekšlikums ir sakārtojoši priekšlikumi, kurus iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret šiem priekšlikumiem.

A.Seile. 132., 133., 134. un 135.priekšlikums ir redakcionāli priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Es gribu piebilst, ka daudzie Juridiskā biroja iesniegtie precizējumi bija nepieciešami tāpēc, ka šajos likumos, kuri iepriekšējās valdības laikā tika gatavoti lielā steigā un kurus prasa Eiropas Savienība, bija vajadzīgi daži kvalitatīvi precizējumi. Saeimas Juridiskais birojs tagad tos ir izdarījis.

136.priekšlikums - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 117. - finanšu ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Atvainojiet, 137.priekšlikums...

A.Seile. 137. - finanšu ministra priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 138.priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Un tālāk ir terminoloģiski un redakcionāli precizējumi - 139., 140. un 141.priekšlikums. Šos priekšlikumus sagatavojis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 139., 140. un 141. - Juridiskā biroja priekšlikumiem.

A.Seile. Nākamais ir 145.priekšlikums. Iesniedzis finanšu ministrs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Un tālāk seko divi Juridiskā biroja priekšlikumi - 146. un 147.priekšlikums. Komisija šos priekšlikumus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.

A.Seile. 147.priekšlikums... Nē...

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 148.priekšlikums ir 48.lappusē. Šo priekšlikumu izveidojusi atbildīgā komisija. Arī tas ir saistīts ar pāreju uz eiro.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Priekšpēdējais ir 149.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Ierosina izslēgt pārejas noteikumu 5.punktu. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Un visbeidzot - pārejas noteikumi. Atbildīgā komisija ir izveidojusi 150.priekšlikumu, kurā nosaka laiku, kādā jāiesniedz Ministru kabineta noteikumi. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Komercdarbības atbalsta kontroles likums” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums “Komercdarbības atbalsta kontroles likums” pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums Koncesiju likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Dokuments nr.56-a. Nav iesniegts neviens priekšlikums, un mēs laimīgi varam likumprojektu apstiprināt otrajā lasījumā. Lūdzu, balsosim!

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi Koncesiju likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums “Grozījums Koncesiju likumā” pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums Reģionālās attīstības likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Dokuments nr.57-a. Otrais lasījums. Ir iesniegti vairāki priekšlikumi. Man ir jums jāpaskaidro, ka 4.ailē redzamos priekšlikumus ir iesniedzis galvenokārt Ministru kabinets.

Tas ir likumprojekts, ko Ministru kabinets iesniedzis šai Saeimai. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija divus iesniegtos likumprojektus ir apvienojusi vienā, lai mēs varētu ražīgāk strādāt.

1.priekšlikumu iesniedzis Ministru kabinets. Komisija šo priekšlikumu atbalsta. Zināmā mērā tas ir redakcionāls.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Arī 2.priekšlikumu iesniedzis Ministru kabinets. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 3.priekšlikums. Ministru kabinets ir precizējis 10.panta nosaukumu “Nozares attīstības programma” un šā panta redakciju nedaudz uzlabojis, salīdzinājumā ar iepriekšējo. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Arī 4.priekšlikumu ir iesniedzis Ministru kabinets. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 4. - Ministru kabineta priekšlikumu.

A.Seile. 5.priekšlikums pēc būtības ir atbalstīts un vairs pat nav balsojams, jo mēs jau līdzīgus labojumus ieviesām, pieņemot iepriekšējos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Dzintars Zaķis vēlas piedalīties debatēs? Nevēlas. Paldies. Deputātiem nav iebildumu pret 5. - Ministru kabineta priekšlikumu.

A.Seile. 6.priekšlikums. Arī to ir iesniedzis Ministru kabinets. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 7.priekšlikumu ir iesniedzis finanšu ministrs Dombrovskis. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Jautājumā par 8.priekšlikumu komisija nav bijusi tik vienprātīga ar Ministru kabinetu. Komisija nolēma neizslēgt no šā panta teksta to, ka Ministru kabinets var noteikt arī kārtību, kādā izmantojams reģionālās attīstības fonds un citi līdzekļi. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli un noraidīt 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 8. - Ministru kabineta priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies.

A.Seile. 9.priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt Ministru kabineta izstrādāto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 10.priekšlikumu, ko ir iesniedzis Ministru kabinets, komisija ir atbalstījusi daļēji un precizējusi 11.priekšlikumā šā panta redakciju. Lūdzu atbalstīt 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 10. un 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 12.priekšlikumu iesniedzis Ministru kabinets, izslēdzot 8.punktu, kas paredz Ministru kabineta noteikumu sagatavošanu, bet, tā kā mēs jau esam 8.punktā atbalstījuši citu viedokli, tad šis pants nav izslēdzams. Lūdzu neatbalstīt 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Paldies par uzmanību! Likumprojekts ir izskatīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījums Reģionālās attīstības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 2, neviens neatturas. Likums “Grozījums Reģionālās attīstības likumā” ir pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Škapars.

Ē.Škapars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Izskatīsim likumprojektu nr.4-b “Grozījumi likumā “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību””. Šis likumprojekts ir nepieciešams, lai novērstu likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, kas stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī, domstarpības ar šo likumu.

Likuma izskatīšanas gaitā tika iesniegti trīs priekšlikumi, kurus lūdzu tagad izskatīt.

Tātad 1.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Tās ir terminoloģiskas izmaiņas 4.panta otrajā daļā. Komisija, izskatījusi to, nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. Arī 2.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Tas nosaka izmaiņas 2.pantā. Un arī šīs izmaiņas ir redakcionālas, tādēļ komisija, izskatījusi to, nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. Arī 3.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas nosaka izmaiņas likumprojekta pārejas noteikumos, un arī šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. Vairāk priekšlikumu nebija. Tātad likumprojekts ir izskatīts otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību”” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā!

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību”” pieņemts otrajā un galīgajā lasījumā.

Ē.Škapars. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Dokuments nr.58-b - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””.

Komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus.

Priekšlikumu nr.1 ir iesnieguši deputāti Kalvītis un Bērziņš. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Saeimas priekšsēdātāja! Godātie kolēģi! Saistībā ar akcīzes nodokli degvielai mēs kopā ar Kalvīša kungu esam iesnieguši priekšlikumu, kas paredz lauksaimniekiem par katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru atmaksāt nevis 100 litrus degvielas par hektāru, bet gan 120 litrus par hektāru.

Kāpēc, manuprāt, tas ir nepieciešams? Es domāju, ka tuvākais laika periods būs izšķirošs lauksaimniecībai, lai spētu kāpināt ražošanu, jo pēdējos divos gados lauksaimnieciskā ražošana ir kāpusi. Kā būs bijis šogad - grūti pateikt, jo šis gads tīri klimatiski bija ļoti, ļoti grūts.

Otra lieta, kāpēc, manuprāt, ir nepieciešams atbalsts. Gan Latvijas Zemnieku savienība, gan visi citi zina, kā šobrīd lēma valdība, izskatot prioritātes attiecībā uz lauksaimniecību. Lai varētu izmantot tiešos maksājumus, ir nepieciešams veikt lauksaimniecisko skaitīšanu, taču tam nauda netika piešķirta. Es nezinu, ko tad darīs: vai Ministru kabineta locekļi sadalīs savā starpā rajonus un pārskaitīs šos lopus vai Repšes kungs viens pats tiks ar to galā, bet, ja to neizdarīs, tad tiešos maksājumus saņemt nevarēs. Tiešos maksājums saņemt nevarēs!

Kāda ir bijusi situācija iepriekš saistībā ar akcīzes nodokļa atmaksu zemniekiem un kāpēc tas ir iespējams tieši šobrīd? Tāpēc, ka iepriekš lietas, kas ir saistītas ar naudas atmaksāšanu daudzējādā ziņā nebija sakārtotas. Jūs redzat, ka 8.pants ir ļoti plašs un tur ir ļoti precīzi aprakstīts, kādā veidā un kam ir jābūt izpildītam, lai varētu saņemt šo nodokļa atmaksu bezskaidras naudas norēķinu ceļā, bet fiziskām personām ir atļauts veikt arī skaidras naudas norēķinus. Ļoti precīzi sakārtota sistēma!

Iepriekšējos gados vienmēr veidojās lielas parādu summas. Gads parasti sākās ar 1,2 - 2,5 miljonu latu nesamaksātu naudu zemniekiem par izmantoto dīzeļdegvielu, par kuru bija iesniegti pieteikumi Valsts ieņēmumu dienestā, tāpēc ka apropriācija, tātad budžetā atvēlētā summa, parasti bija jau iztērēta. Iepriekšējā valdība 2001.gadā lauza šo tradīciju un, grozot budžetu, rada papildu resursus, lai dzēstu iepriekšējo gadu parādus, un tādējādi šis gads sākās bez parādiem.

Un kāda ir situācija? Šogad budžetā apropriācijās ir atvēlēti 7,5 miljoni latu dīzeļdegvielas atmaksai, tātad akcīzes atmaksai zemniekiem par lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Finanšu ministru es neredzu... žēl, laikam aizmucis, jo kļuva skaidrs, ka budžetu varēs neiesniegt 6, 8 vai 10 mēnešus, bet cits nekas viņu vairs neinteresē. Viņš varētu apliecināt, ka šogad no šiem 7,5 miljoniem tiks izmantoti tikai 6 miljoni. Tikai par 6 miljoniem ir saņemti šie pieteikumi, jo visi vecie parādi iepriekšējā gadā tika nomaksāti. Tātad šogad radīsies ekonomija, neizmantots paliks 1,5 miljons latu. Īstenībā to varētu izdarīt jau šobrīd, jau šajā gadā, ja tas būtu nepieciešams, jo nauda apropriācijās ir pietiekami.

Tātad kāda situācija veidosies nākamgad? Nākamgad būs tāda situācija, ka šis pusotrs miljons noteikti tiks samazināts, neatbalstot citas prioritātes un... (Starpsauciens no zāles: “Runā mikrofonā, Ābiķis nedzird!”)

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Bērziņa kungs! Ir tehniskas problēmas ar mikrofonu.

G.Bērziņš. Ar mikrofoniem problēmas? Varu runāt arī bez mikrofoniem.

Kāda situācija veidosies nākamajā gadā? Tātad valdība neatbalsta nevienu no prioritātēm, bet šī nauda, šie 6 miljoni, ir reāla bāze, kas ir šogad un droši vien būs arī nākamgad. Tātad šis pusotrs miljons tiks samazināts. Palielinot zemniekiem līdz 120 litriem atmaksājamās dīzeļdegvielas daudzumu par lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru, nākamgad, salīdzinājumā ar šīgada budžetu, tik un tā varētu ietaupīt no 300 000 līdz 500 000 latu. Tad varētu izveidot vēl vienu ministriju, tātad pietiktu vēl vienai ministrijai! Tāpēc es tiešām jūs aicinu šinī izšķirīgajā brīdī atbalstīt mūsu priekšlikumu, jo ir ļoti svarīga intensīvu tehnoloģiju ieviešana. Protams, lauksaimnieki paši zina, ka, piemēram, apmaksājot 100 litrus degvielas, tas nerada problēmas tiem lauksaimniekiem, kuri nodarbojas ar lopkopību, jo lauksaimniecībā izmantojamajā zemē tiek ieskaitītas arī ganības un citas lietas. Ganību kopšanai vajag tikai no 15 līdz 30 litriem degvielas, bet, strādājot ar intensīvām tehnoloģijām, teiksim, nodarbojoties ar rapšu audzēšanu, ar cukurbiešu audzēšanu, arī ar graudu audzēšanu, šis apmaksājamās degvielas apjoms vairs nav pietiekams. Turklāt neviens jau arī neiesniegs lielākas šīs summas, nekā degviela ir iegādāta.

Tātad galvenais ir tas, lai būtu samaksāts šis nodoklis, kas šobrīd tiek garantēts, 8.pantā ļoti precīzi aprakstot šīs lietas.

Zinot to, ka par to ir runājuši vairāki deputāti arī pirms vēlēšanām un diezgan stingri uz to pastāvējuši, es tiešām aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo šobrīd šis priekšlikums ir visai reāls, tas neprasa vairāk naudas, nekā ir atvēlēts šogad. Te varētu būt pat līdzekļu ekonomija no šāgada budžetā atvēlētās naudas, tāpēc es neredzu nevienu motīvu, kāpēc nevarētu atbalstīt šo priekšlikumu.

Tā ka aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Un arī godājamie radioklausītāji! Būsim godīgi! Man ir liels prieks, ka šodien mēs dzirdējām runu, kura nākusi ar divu gadu nobīdi. Pirms diviem gadiem šī runa, droši vien, būtu uzņemta ar kvēliem aplausiem. Šodien ar dziļu nožēlu nākas konstatēt, ka laiks ir aizgājis veltīgi. Un, ja mēs atveram šīs lietas un paskatāmies, kas notika pirms diviem gadiem, atceramies to, kas notika Grenctāles robežpunktā, un vēl citus jautājumus, ko tajā laikā Latvijas Zemnieku savienība izvirzīja tobrīd esošajai Šķēles valdībai, bet pēc tam jau Bērziņa valdībai, tad nešaubīgi redzam, ka šis jautājums ir saistīts ar akcīzes nodokli - šiem 120 litriem. Un tieši mēs - zemnieki un Latvijas Zemnieku savienība - bijām tie, kuri panāca… Tautas partija bija šo normu nolikusi uz 80 litriem, godājamais Bērziņa kungs, bet mēs panācām, lai dabūtu šos 100 litrus atmaksājamās degvielas par hektāru.

Jāteic, ka šajā situācijā, kad laiki tiešām ir gājuši uz priekšu, kad virkne zemnieku ir nākuši klajā ar jaunām tehnoloģijām laukos un kad tiešām viss virzās arī uz degvielas taupības režīmu, manuprāt, šī norma - 100 litri - pašreiz ir pilnībā apmierinoša. Es domāju, ka šajā jautājumā uzstāsies arī mani kolēģi, kuri tieši ar šiem jautājumiem nodarbojas.

Ir vesela virkne jautājumu, kuros mēs tiešām zemniekiem nāksim pretim un par kuriem mēs iestāsimies, bet šajā brīdī liet krokodila asaras, ka vilks ir apēdis Sarkangalvīti, tiešām nav godīgi.

Un tāpēc es aicinu atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumus!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Andis Kāposts.

A.Kāposts (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man ir drausmīgs prieks par to, ka mans piecu gadu darbs tomēr ir ticis ievērots, jo 1997.gadā mēs šos jautājumus izvirzījām, bet Šķēles kungs tos nosauca par murgiem. Un arī Bērziņa kungam nez cik reižu tika prasīts šo lietu izdarīt, un nu beidzot pēc pieciem gadiem ir saprasts tas, ka zemniekiem bijusi taisnība.

Paldies jums! Taču kāpēc jūs to neizdarījāt tad, kad paši to varējāt izdarīt? (Kāds kaut ko runā no vietas.) Ļoti labi! Redziet, tad, kad būs sakārtots budžets un būs zināms, cik ir naudas, tad to arī varēsim izdarīt.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Un arī kolēģi no Latvijas Zemnieku savienības! Jāteic, ka mani mazliet pārsteidza jūsu tikko teiktās runas. Atbalsts nekad nevar būt par lielu! Ir tikai viens jautājums - ko mēs varam atļauties un cik mēs esam turīgi. Un ir taisnība tiem, kuri sacīja, ka bija laiks, kad bija sliktāk, nekā ir šajā konkrētajā brīdī, šodien. Starp citu, arī mani kolēģi Andis Kāposts un Pēteris Kalniņš tajā laikā sēdēja Sadarbības padomē un debatēja ar mani, kad mēs ieviesām šo kārtību - bezskaidras naudas norēķinus, lai novērstu blēdības un lai zemniekiem patiešām būtu pieejama reāla nauda. Un mēs kopā ieviesām šo normu par 100 litriem.

Valdība vēl šaubījās, vai būs iespējams samaksāt, varbūt būs nepieciešami papildu līdzekļi. Reālā dzīve ir pierādījusi, ka šī sistēma darbojas, un arī nauda budžetā ir. Tas, uz ko pašlaik aicina Latvijas Zemnieku savienības kolēģi, ir neizmantot to naudu, kas ir paredzēta zemnieku vajadzībām. Vienkārši neizmantot! Padomājiet, uz ko jūs aicināt! Šajā brīdī, kad sistēma ir sakārtota, kad būtiskas blēdības nav iespējamas, nesamaitājot budžetu, ir iespējams zemniekiem piešķirt šo 120 litru lielo dīzeļdegvielas akcīzes kompensāciju par hektāru. Vienai daļai zemnieku tas ir ļoti būtiski, neraugoties uz visām taupības tehnoloģijām. Un es domāju, ka arī jūs to zināt. Taču tad rodas jautājums: kas ir mainījies pēdējo pāris mēnešu laikā jūsu domāšanā?

Ceru, ka balsosiet pareizi!

(Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es domāju, ka par šo jautājumu varētu vispār nediskutēt, bet būtu jāatgriežas varbūt pie vienkāršākas normas, jo varētu nemaksāt ne par 100, ne par 120 litriem šo akcīzi, bet varētu iekrāsot dīzeļdegvielu, lai katrs zemnieks to varētu nopirkt tik, cik viņam vajag lauka apstrādei.

Diemžēl šis mūsu priekšlikums, kuru kādreiz jau izskatīja, vienmēr tika noraidīts, jo tad mūsu valstī nevarētu izkontrolēt, kas un ko dara. Tomēr es domāju, ka tajā brīdī, kad būsim sakārtojuši valsti, kad būsim sakārtojuši šo degvielas tirdzniecību, mēs varbūt vēl arī atgriežamies pie šā jautājuma, un līdz ar to šī diskusija būtu beigusies.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Atis Slakteris vēlas runāt otro reizi? Nē. Paldies.

Vai deputāts Gundars Bērziņš vēlas runāt otro reizi? Lūdzu!

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka šeit izskanēja pamatoti motīvi, kāpēc šobrīd to varētu darīt. Bijušais zemkopības ministrs, kā arī finanšu ministrs ļoti skaidri pateica, cik ļoti grūtas debates par šiem 100 litriem bija valdībā. Un finanšu ministrs to atbalstīja. Tā ka nevajag stāstīt tādas lietas, kādu nav! Taču šobrīd sakārtotā sistēma ļauj palielināt šo degvielas atmaksu līdz 120 litriem par hektāru, kas ir ļoti svarīgi daudzām intensīvi strādājošām saimniecībām. Tām saimniecībām, kuras ražo tajos sektoros, kas varbūt Eiropas Savienībā nav kvotēti, tas īstenībā ļauj palielināt lauksaimniecībā nodarbināto kopējos ieņēmumus, tāpēc neizmantot šo iespēju, manuprāt, nebūtu pareizi.

Par iekrāsoto degvielu. Latvijas apstākļos šis variants ir absolūti nepiemērots. Kāpēc? Tāpēc, ka tas prasīs ievērojamus ieguldījumus un degviela zemniekiem būs dārgāka. Kāpēc? Tāpēc, ka tā būs jāglabā atsevišķi, arī jāuzskaita atsevišķi. Tirdzniecība zemniekam tiks ierobežota, jo ne jau katrā rajonā būs, piemēram, 20-30 vietas, kur tirgos iekrāsoto degvielu. Būs tikai dažas. Un līdz ar to izvēles iespēju nebūs nekādu.

Manuprāt, esošā sistēma ir ļoti progresīva, jo zemniekam ir iespēja brīvi izvēlēties, kur, kā un kādu degvielu iegādāties, kādos apjomos, kā arī var atmaksāt pilnu akcīzes summu. Tā ka nevajag atgriezties pie tām sistēmām, kas varbūt ir bijušas un par kurām jau ir diskutēts. Turklāt var pierādīt, ka tad zemnieks par to litru degvielas maksās 2-3 santīmus vairāk, ja tā būs iekrāsota, jo pārdotais apjoms būs mazs, un tirdzniecība līdz ar to prasīs papildu izdevumus, glabāšanas papildu tvertnes, papildu uzskaites sistēmas un tā tālāk.

Tāpēc es tiešām aicinu atbalstīt, lai zemniecība attīstās, un šobrīd jums ir iespēja savu attieksmi izteikt ne tikai vārdos, bet arī balsojumā. Vērosim, kāda ir jūsu attieksme šobrīd, jo laiks rit. Valsts kļūst turīgāka, un daudzi prasa, kāpēc tiek samazināts vai netiek piešķirts papildus. Tāpēc aicinu izmantot tās iespējas, kas šobrīd ir dotas.

Sēdes vadītāja. Deputāts Atis Slakteris. Otro reizi.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, to skaitā Latvijas Zemnieku savienības kolēģi! Šis gadījums, ka neizmantos visu naudu, kas bija paredzēta akcīzes nodokļa kompensācijai zemniekiem, faktiski jūsu pašu zemkopības ministram “apcirps” iespējas cīnīties par nopietnu budžetu. Padomājiet labi! Es saprotu, ka šīs taktiskās viltības jūs vēl neesat apguvuši, bet, ja zemniekiem paredzēto naudu šajā gadā neizmantos, tad nākamajā gadā bāze būs sliktāka. Saprotiet, jūsu darbu vērtēs! Tad, kad naudas trūkst, pareizi ir taupīt. Taupīt ir principā pareizi, bet ir jautājums - kādam mērķim. Šajā brīdī viss ir skaidrs - nauda ir. Tā ir ietaupīta, un to var izlietot precīzam mērķim.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens deputāts vairs nav pieteicies. Debates slēdzam.

Vai deputātei Baibai Brigmanei ir vēl kas piebilstams Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā?

Lūdzu, balsosim par 1. - deputātu Aigara Kalvīša un Gundara Bērziņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 48, atturas - 5. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 2.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Pietkevičs. 2.priekšlikums ir analogs pirmajam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav balsojams? Jā, paldies.

B.Brigmane. 3.priekšlikums… (No zāles dep. J.Dobelis: “Nav balsojams. Tas ir tieši tāds pats, kā pirmais priekšlikums!”)

Sēdes vadītāja. Šis priekšlikums nav balsojams…

B.Brigmane. 3.priekšlikumu iesnieguši deputāti Bērziņš, Kalvītis un Rugāte. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo priekšlikumu un to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Andris Šķēle.

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tā kā man nedeva vārdu, kad tika runāts par 2.priekšlikumu, es tagad gribētu tikai vēlreiz norādīt Zemnieku savienības pārstāvjiem, kas vienmēr ir mēģinājuši būt šīs nozares patrioti: šis balsojums atņem pusotru miljonu nākamā gadā bāzei! Jūs šodien neatbalstījāt 1. un 2.priekšlikumu, un šis balsojums reāli bāzi samazinās par pusotru miljonu šajā sadaļā. To jūs redzēsiet budžeta projektā, tas būs skaidri pierādāms, un šaubu šeit nebūs nekādu.

Par 3.priekšlikumu. Man būtu nedaudz jāpalabo cienījamās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājas teiktais un jāpasaka, ka priekšlikumi bija vairāki. Iepriekšējā sēdē izskatāmajā dokumentā bija krietni vairāk priekšlikumu, bet acīmredzot pēc tam, kad tika saņemts kāds signāls no Visuma, šis dokuments pagājušajā sēdē tika atsaukts.

Kas tad bija tajos priekšlikumos, kurus jūs vairs neredzat šajā dokumentā? Šos priekšlikumus bija iesniegusi frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, satiksmes ministrs Roberts Zīle, bija tos iesnieguši arī vēl citi deputāti. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ļoti ilgi debatējām par šiem priekšlikumiem, kurus jūs tagad te neredzat. Ko tie paredzēja? Paredzēja, ka jāievēro iepriekšējās Saeimas lēmums, kas nosaka to, ka vajadzīga pakāpeniska pāreja, izmainot akcīzes nodokļa ieņēmumu procentuālo sadalījumu par labu Valsts autoceļu fondam. Spēkā esošais likums paredzēja šādu sadalījumu:
40% - valsts pamatbudžetam un 60% - Valsts autoceļu fondam. Savukārt priekšlikumi, kurus Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, starp citu, atbalstīja (šeit jādomā par kādiem pārdabiskiem spēkiem vēl jo vairāk tādēļ, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja šos priekšlikumus), paredzēja to, ka jāpāriet pakāpeniski līdz pat 85%, paredzēja to, ka akcīzes nodokļa ieņēmumus novirzīs Valsts autoceļu fondam, tieši tur, kur vajag, tieši tām lietām, kas ir pašas nepieciešamākās, tādām kā lauku ceļi.

Man jāteic, ka šī izšķiršanās palikt pie vecās kārtības, pie vecā sadalījuma (40% un 60%), faktiski nozīmē, ka tiek atcelti visi tie solījumi, kas tika izteikti priekšvēlēšanu laikā. Man bija tas gods piedalīties televīzijas raidījumā “Milžu cīņas”, kurā tika runāts par satiksmes jautājumiem. Visu partiju debatētāji solīja, ka to darīšot nekavējoties. Kas ir mainījies? Vai šobrīd ir mazāk naudas, nekā bija plānots iegūt no akcīzes nodokļa par degvielu? (Starpsauciens: “Nav naudas!”) Nē! Naudas ir vairāk, nekā bija plānots! Solīja 400 miljonus no kontrabandas apkarošanas dabūt! Kur ir tie solījumi? Kā tie materializēsies? Visi šie solījumi tagad tiek atsaukti un nolikti malā.

Par vēl vienu šā deputātu Bērziņa, Kalvīša un Rugātes iesniegtā priekšlikuma aspektu. Tiek galu galā tomēr svītrots tas sadalījums, kas paredzēja, ka Latvijas Vides aizsardzības fondā tiks ieskaitīta akcīzes nodokļa daļa par videi kaitīgu, ekoloģiski bīstamu degvielu izmantošanu siltumapgādē. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs uzklausījām arī atbildīgās personas no Latvijas Vides aizsardzības fonda. Tās apliecināja, ka, protams, absolūti lielākā daļa līdzekļu ir izmantota saskaņā ar plānotajiem mērķiem, un palika cerībā, ka tiks izpildīts valdības solījums, ka tieši tāda pati summa, kāda šogad ir iekasēta un novirzīta Latvijas Vides aizsardzības fondam, tiks iekļauta arī nākamā gada budžetā. Mēs skatīsimies, vai tas tā būs. Man ir sajūta, ka būs atkal kārtējā mūsu mānīšana. Neticu, ka šī summa, kas ir aptuveni 630 tūkstoši latu, tur būs atrodama.

Es, protams, nezinu, kā domā “zaļie” aktīvisti, kas savulaik vienmēr par šo lietu debatēja. Starp citu, šo priekšlikumu kādreiz iestrādājām, un šādu normu aicināja atbalstīt toreizējais vides ministrs Indulis Emsis. Viņš bija viens no tiem ministriem, kas ļoti aizstāvēja šo ideju. Gribu redzēt, kā jūs šodien domājat.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aldis Kušķis.

A.Kušķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Iepriekšējā runā no sākuma mēs dzirdējām par tādu lietu, kura šeit nav ierakstīta, bet galu galā nonācām tomēr pie paša šā iesnieguma būtības. Deputāti Bērziņš, Kalvītis un Rugāte ierosina saglabāt veco sistēmu, to, ka ir tā saucamais iezīmētais nodoklis, tas ir, nodoklis par videi nedraudzīgajiem produktiem, krāšņu kurināmo un tā tālāk.

Šis labais iekasējums ir noticis, mūsuprāt, vienas vienkāršas lietas dēļ: lielākā daļa Latvijas kontrabandas sistēmas šobrīd strādā, balstoties uz dīzeļdegvielas pārdēvēšanu par krāšņu kurināmo jeb siltumkurināmo un šādā veidā ekonomējot uz nodokļu maksājumu rēķina. Un šajā gadījumā nauda nokļūst vides aizsardzības speciālajā budžetā. Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka nākamajā gadā cīņa ar kontrabandu notiks un nebūs šādu iespēju - nosaukt dīzeļdegvielu par krāšņu kurināmo. Vai tāpēc, ka uzlabojas kontrabandas apkarošana, ir jācieš vides aizsardzības speciālajam budžetam? Manuprāt, daudz loģiskāk ir novirzīt šos līdzekļus no centrālā budžeta, nevis pakļaut riskam darbu vides jomā tāpēc, ka uzlabojas darbs ar kontrabandu. Iepriekšējos gados šis lielums varēja pieaugt tieši šā iemesla dēļ.

Un tieši tāpēc es aicinu deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu, jo pretējā gadījumā Latvijas Vides aizsardzības fondam nauda nākamgad var samazināties, jo jauno laiku valdība uzlabos cīņu ar kontrabandu.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es gribētu, lai atgrieztos uz pareizā ceļa Kušķa kungs, kas maldās (varbūt viņš ir speciālists daudzās jomās, bet nu nebūt ne finansēs), un izstāstīt, kāda ir lietas būtība.

Protams, krāšņu kurināmā un dīzeļdegvielas ķīmiskais sastāvs ir ļoti līdzīgs, tas atšķiras tikai ar dažiem parametriem, it sevišķi ar sēra saturu. Augsti kvalitatīvs krāšņu kurināmais atšķiras no dīzeļdegvielas tikai par vienu diviem no analīzēs noteiktajiem 20 parametriem. Taču likmes ir atšķirīgas. Par krāšņu kurināmo šobrīd likme ir 4 lati par 1000 litriem, bet par dīzeļdegvielu - 100 latu par 1000 litriem. Jums būtu taisnība tanī gadījumā, ja neaugtu kopējie ieņēmumi no akcīzes nodokļa. Taču šogad ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem pieaugums ir 20%. Jūs teicāt, ka nākamgad atkal būšot uzlabošanās. Skatīsimies, vai jums izdosies sasniegt šādu pieaugumu - 20% - , kāds ir sasniegts šogad. Kaut gan, pēc visām prognozēm, kas pašreiz tiek iesniegtas valdībā, pieauguma tempi būs divreiz zemāki nekā šogad. Jūsu vārdi negūst atbalstu, vismaz valdības dokumentos. Pagaidām. Varbūt arī turpmāk tas tā būs. Tāpēc, manuprāt, tas ir būtiski. Tiek maldināti gan radioklausītāji, gan kolēģi. Tam visam nav nekāda sakara ar šo problēmu. Jo, runājot par dīzeļdegvielu, jāteic, ka ir vēl arī trešais produkts, tā sauktais baltais mazuts, kurš pēc formulas ir diezgan līdzīgs, tikai tam ir vēl arī citas sastāvdaļas, kuras atšķiras pēc ķīmiskā sastāva. Protams, ir ļoti grūti veikt iekasēšanu, ja nākas saskarties ar tik ļoti līdzīgiem produktiem, ka uz robežas muitniekam praktiski nav iespējams precīzi noteikt, vai tas ir šis produkts vai cits.

Tā kā es aicinu atbalstīt šādu risinājumu, jo šis ir ļoti būtisks jautājums, teiksim, saistībā ar vides aizsardzības projektiem. Un tas paredzējums, ka naudas būs mazāk, nav īstenojies. Strādāsim labāk pie iekasēšanas! Tas attiecas uz naftas produktiem, kas tiek izmantoti gan kā kurināmais, gan kā degviela. Šogad nodokļa ieņēmumu pieaugums, kā jau es minēju, ir 20%, un ceru, ka nākamgad būs vismaz tāds pats, kaut gan, spriežot pēc pašreizējās darbības, domāju, ka jūs to nespēsiet. Pašreizējam valdības darbam vairāk raksturīga ir neprofesionalitāte un nespēja, un visi skaitļi pašreiz liecina par pilnīgi pretējo tam, ko jūs sakāt.

Ļoti svarīgi ir arī tas, ka krāšņu kurināmais ir mazāk kaitīgs nekā akmeņogles, mazuts un citas lietas. Daudzas kurtuves tiek pārprofilētas - notiek pāreja no videi kaitīgāku produktu izmantošanas uz videi mazāk kaitīgu produktu izmantošanu. Līdz ar to būtu tāds drošības stimuls arī tas, ka būs atbalsts šiem projektiem, ka videi ievērojami kaitīgāki produkti, kas tiek izmantoti kā kurināmie, tiek aizstāti ar mazāk kaitīgiem.

Tāpēc, Kušķa kungs, es tiešām atvainojos, bet šoreiz jums nebija pilnīga taisnība! Es jums varu to pierādīt ar jebkuriem skaitļiem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribētu drusku piedalīties ar saviem apsvērumiem jautājumā par krāšņu kurināmo, par akcīzes nodokli, par šā nodokļa ieskaitīšanu speciālajā fondā - Vides aizsardzības fondā. Ir ierosināts turpmāk vairs neizdarīt šādu pārskaitījumu.

Es gribu uzsvērt, ka šā akcīzes nodokļa ieņēmumu virzīšana vides aizsardzības programmu realizācijai ir ļoti būtiska, bet to var izdarīt dažādi. Var to izdarīt caur Vides aizsardzības fondu - tas bija līdzšinējais ceļš - , bet var to izdarīt arī savādāk: summu, kas proporcionāla iekasētajam akcīzes nodoklim par krāšņu kurināmo, kā budžeta dotāciju var nodot Vides investīciju fondam, lai Vides investīciju fonds varētu kreditēt, piemēram, vietējo katlumāju, it īpaši pašvaldību katlumāju, pārbūvi, lai tās varētu pāriet uz vietējo kurināmo. Tātad mēs panāktu izmaksu samazinājumu. Ir runa par to, ka mums ir jāiepērk importēts kurināmais. Mēs panāktu vides kvalitātes uzlabošanos un ekonomikas attīstību, kas ir balstīta uz vietējā kurināmā izmantošanu.

Šis variants, mūsuprāt, ir vēl efektīvāks, jo Vides aizsardzības fonds sniedz tikai dotācijas jeb dāvinājumus projektiem, turpretī Vides investīciju fonds, izsniedzot labvēlīgus kredītus, iekasēto summu uzkrāj, tas viss nāk atpakaļ kā maksājumi, un tad var piešķirt līdzekļus nākamajiem projektiem. Respektīvi, tas ir sava veida dzinējrats: ar šādu rotāciju var šos līdzekļus atkal un atkal no jauna izlietot vides programmu realizācijai. Tie nav vienreizējam patēriņam. Tādēļ mēs tiešām atbalstām šādu budžeta dotāciju un, kā šeit jau Šķēles kungs teica, raudzīsimies, lai tiešām šāda dotācija budžetā būtu paredzēta. Jo, ja tās nebūs, tad, es uzskatu, piemānīts būs ne tikai Šķēles kungs, bet mēs arī.

(No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Jūs jau sen piemānīti esat!”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Andris Šķēle vēlas debatēt otro reizi? Lūdzu!

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es ar gandarījumu klausījos, ko teica Emša kungs. Es atceros, ka šādas debates bija jau tad, kad Emša kungs bija ministrs manā valdībā. Mēs toreiz apspriedām daudzus variantus. Nenoliedzami, mana pieeja vienmēr ir bijusi ieklausīties attiecīgās nozares profesionāļos, nevis diletantos. Emša kungu es esmu vērtējis vienmēr kā profesionāli, un viņa šodien izklāstītais variants, viens no variantiem, tika pārrunāts jau 1996.gadā un arī vēlākā laika periodā.

Tomēr es gribētu nedaudz, nedaudz atgādināt to, ko, kā jau politiķim pienākas, Emša kungs nedaudz izlaida un neminēja. Mēs toreiz galu galā palikām pie tieši šīs normas, kuru tagad taisāties svītrot, - palikām pie tās tāpēc, ka mums nebija pārliecības par to, kā pārvarēt tās resoriskās pretišķības, kādas vienmēr ir izpaudušās starp Finanšu ministrijas ierēdņiem un citu ministriju ierēdņiem. Vienmēr bija tā, ka tie apsolījumi, ka tā proporcija tiks saglabāta, ka tā tiks ņemta vērā, ka būs nauda videi, būs bērniņiem, būs rehabilitācijai, būs tam un tam, un tam, galu galā nekad nevainagojās ar panākumiem. Mēs toreiz sapratām, ka mūsu virzībā uz Eiropas Savienību vides jautājumu risināšana un vides sakārtošana prasīs vienus no vislielākajiem līdzekļiem (kopējais izmaksu apjoms, lai īstenotu vides jautājumos pieņemto Eiropas Savienības direktīvu prasības, ja nemaldos, ir aptuveni 1 miljards latu vai dolāru, - es atvainojos, Emša droši vien zina to precīzāk), un tādēļ mēs nolēmām, ka acīmredzot mums tomēr vides aizsardzības lietas ir jābūvē, ja tā var teikt, ejot pa vairākiem ceļiem, vairākām taciņām, lai šīs naudas kopējais apjoms galu galā veidotos nevis no viena konkrēta balsojuma “par” vai “pret”, apspriežot budžetu, bet lai mēs varētu rīkoties diezgan prognozējami, nebūdami saistīti ar konkrētā gada budžetu, lai tie cilvēki, kas strādā attiecīgajos fondos - vides fondos vai vides investīciju fondos - , varētu izstrādāt plānus nākamajiem gadiem un strādāt, nu, ja tā var teikt, ar budžeta naudu, bet lai šim darbam būtu zināmā mērā uzņēmējdarbības raksturs jeb kvalitāte. Un tādēļ šis priekšlikums tika likumā iestrādāts, un šī norma līdz šim brīdim darbojās perfekti. Protams, varat to svītrot. Tas ir jūsu rokās. Taču mēs šajā jautājumā solidarizēsimies acīmredzot ar “zaļajiem”, ar Emša kungu, un rūpīgi skatīsimies, vai proporcija tiks saglabāta un vai šie solījumi tiks pildīti.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vai deputāte Baiba Brigmane vēlas piedalīties debatēs? (No zāles dep. B.Brigmane: “Jā!”) Lūdzu!

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Es nevaru saprast, kāpēc visu laiku tas ir tā: tiklīdz kā tiek izskatīts tāds jautājums, kurš skar speciālos budžetus, opozīcija uzreiz sāk ļoti nikni brukt virsū mūsu valdībai un valdības centieniem sakārtot valsts budžetu. Šis ir atkal kārtējais gadījums.

Mēs dzirdējām ļoti pārliecinošo Emša kunga runu. Mēs jau iepriekš par šo sistēmu bijām runājuši, iepriekš jau bijām vienojušies par to, ka tiešām, saņēmuši budžeta dotāciju kāda noteikta, konkrēta darba vai darbības veikšanai, mēs varam to padarīt un galu galā ar visminimālākajiem līdzekļiem gūt maksimālu rezultātu.

Šodien atkal mums ir nezin kāpēc jāklausās, ka valdība līdzekļus nepiešķirs, nedos, ka nav ticības. Vēl jau nekas nav ne piešķirts, ne atņemts, vēl jau mēs neesam redzējuši to budžetu! Kad redzēsim, tad arī varēsim sākt kritizēt un varēsim sākt pārliecināt zemniekus vai “zaļos”, vai kādus citus, ka viņu solījumi netiks pildīti.

Es domāju, ka mēs šodien un arī iepriekšējās sēdēs strādājām un šos jautājumus izskatījām tāpēc, lai sakārtotu tieši šo sistēmu un lai mēs varētu līdzekļus novirzīt nevis abstraktu katlumāju remontam, bet tieši vides sakārtošanai.

Un vēl. Lūdzu komisijas locekļus nemēģināt diskusijā iekļaut un apspriest tādus jautājumus, kuru izskatīšana šodien nav paredzēta un kuri nav iesniegti kā priekšlikumi!

Es domāju, ka, ja mēs katrs sāksim stāstīt, ko mēs kurā komisijā esam runājuši, tad tiešām sēdes mums ievilksies visas dienas garumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, deputātes kundze, vajadzētu runāt par priekšlikumu konkrēto saturu!

Vai Dzintars Ābiķis vēlas piedalīties debatēs? Četras minūtes. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kāpēc Tautas partija kritizēja šādu valdības pieeju budžeta veidošanai? Jūs gribat atgriezties tajos laikos, kad bija viena - pareizā - partija un šī vienīgā pareizā partija noteica, kādām filmām dot naudu, kādiem projektiem dot naudu. Viena absolūti pareizā partija noteica pilnīgi visu!

Šobrīd es šeit gribētu vilkt zināmas paralēles ar Kultūrkapitāla fonda lietām. Mēs panācām to, ka izvēli, kādas filmas uzņemt, kādus projektus īstenot, izdara attiecīgās nozares profesionāļi, eksperti. Jūs gribat panākt to, lai atkal visu vienpersoniski nosaka vienīgā pareizā partija, šajā gadījumā - vienīgais pareizais Ministru prezidents, kurš pārzina visas lietas no A līdz Z.

(Starpsauciens: “Nešaubīgi!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātu kungi, atlikušas divas minūtes! Vai debates turpināsim pēc pārtraukuma?

Lūdzu! Deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie koalīcijas deputāti, kuru skaitā ir arī Brigmanes kundze! Šodien jūs, valdības partiju jeb koalīcijas deputāti, jau esat nobalsojuši par to, ka no zemniekiem piešķirtās naudas akcīzes nodokļa kompensācijai pusotru miljonu neizmaksās. Te nav runa par to, ka varbūt tikai kādreiz nākotnē būs laba kārtība. Jūs šodien jau esat nobalsojuši par to, lai no zemniekiem piešķirtās naudas atņemtu pusotru miljonu.

Tāpēc man nav nekādu ilūziju arī attiecībā uz vides lietām. Darbi apliecina pretējo.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairs neviens deputāts nav pieteicies. Debates slēdzam.

Lūdzu, balsosim par 3. - deputātu Gundara Bērziņa, Aigara Kalvīša un Antas Rugātes priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 23, atturas - 17. Likums “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Pirms mēs dodamies pārtraukumā, lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartēm!

Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, jānoklausās paziņojumi.

Pirmajam vārds Saeimas priekšsēdētājas biedram Jēkabsona kungam. Lūdzu!

Ē.Jēkabsons (Saeimas priekšsēdētājas biedrs).

Godātie deputāti, lūdzu ņemt vērā divus paziņojumus!

Pulksten 10.30, tas ir, tūlīt, sākoties pārtraukumam, Dzeltenajā zālē notiks Latvijas un Īrijas parlamentu sadarbības grupas dibināšana.

Un paziņoju, ka Saimnieciskās komisijas sēde notiks pēc šīs sēdes. Tā notiks Jēkaba ielā 16, 118.telpā.

Sēdes vadītāja. Vārds Ārlietu komisijas priekšsēdētājai deputātei Vaiderei!

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Lūdzu Ārlietu komisiju pulcēties starpbrīdī uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim!

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas, aicinu jūs tūlīt uz apspriedi tepat blakus, Dzeltenajā zālē! Lūdzu ierasties tūlīt pat, nekavējoties!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam!

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Atgādinu, ka Latvijas un Izraēlas parlamentu sadarbības grupas tikšanās ar Latvijas vēstnieku Izraēlā Lovnika kungu notiks šodien pulksten 12.30 Jēkaba ielā 16, 211.telpā.

Sēdes vadītāja. Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputāte Jevgenija Stalidzāne paziņo, ka par 1.priekšlikumu dokumentā nr.58-b viņas balsojums ir bijis “pret”.

Tagad vārds deputātei Baibai Brigmanei!

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Pulksten 10.35 komisijas sēde Sarkanajā zālē!

Sēdes vadītāja. Vārds Staņislavam Šķesteram!

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz sēdi tūlīt!

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Alberts Krūmiņš, Andrejs Radzevičs, Dzintars Zaķis un Ēriks Zunda.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas

priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpinām izskatīt 19.decembra sēdes darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Dokuments nr.122-b ir likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu un atbalstījusi to.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es tiešām esmu gandarīts par šo lēmumu, kurš tika kopīgi izstrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijā, un es gribētu jūs aicināt arī pārējos šāda veida lēmumos pieņemt, tāpat kā šinī, pareizus risinājumus. Jo būtībā šis nav finansiāls jautājums, šis vairāk ir patriotisks jautājums, ētisks jautājums.

Pateicos saviem kolēģiem komisijā par atbalstu un aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens deputāts vairs nav pieteicies. Debates slēdzam.

Vai ir kas piebilstams Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā?

Lūdzu, balsosim par 1. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79 deputāti, pret un atturas - nav. Priekšlikums pieņemts.

B.Brigmane. 2.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Dalbiņš. Šis priekšlikums ir atbalstīts... daļēji atbalstīts 1.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas nav. Likums “Grozījumi Militārā dienesta likumā” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Dokuments nr.123-b ir likumprojekts “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.

1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Klementjevs. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu par 1. - deputāta Klementjeva priekšlikumu? (Starpsauciens: “Balsot!”)

Ja deputātiem ir iebildumi, tad jābalso. Lūdzu, balsosim par 1. - deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 48, atturas - 4. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 2.priekšlikumu iesniedzis deputāts Klementjevs. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu, balsosim par 2. - deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 50, atturas - 3. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 3. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi. Balsosim par 3. - deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 49, atturas - 4. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 4. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi, tādēļ balsosim par 4. - deputāta Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 48, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 5. - deputāta Slaktera priekšlikums. Tas ir iestrādāts 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Tāpat 6.priekšlikums, deputātu Orlova un Turlā priekšlikums, ir iestrādāts 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 7. - Budžeta un finanšu nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 5., 6. un 7.priekšlikumu? Atklājam debates.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Rodas sajūta, ka notiek kaut kādas spēlītes - spēlītes ar cilvēkiem, kuriem šobrīd diez vai ir joki prātā, jo viņu ģimenes ir skārusi šī narkomānijas problēma.

Iepriekšējā Saeimas sēdē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja deputātus karsti aicināja svītrot šo normu - valsts palīdzības sniegšanu šiem bērniem no 1.janvāra. Savukārt šodien mēs redzam, ka domas ir jau mainījušās. Šodien mūs jau aicina uz citiem balsojumiem. Mēs jūtam atkāpšanos no iepriekš teiktā.

Cienījamie kolēģi! Šie cilvēki, kuri ir ar narkotikām saskārušies un kuru ģimenēs ir šī nelaime, klausās, ko mēs šeit runājam, un viņi dzird šo satraukumu. Es nevaru saprast, kāpēc vispirms jāsatrauc un jāsāpina šie cilvēki un tikai pēc tam jāsāk domāt un rēķināt, vai tiešām naudas nebūs šim mērķim, vai tiešām nesanāks īstenot šo 7.Saeimas pieņemto likuma normu. Galu galā tomēr izrādās, ka 7.Saeimas lēmums ir bijis pareizs, ir bijis laikā, ir bijis finansiāli pamatots un finansiāli iespējams. Par to liecina arī vakar televīzijā izskanējusī pozīcijas kolēģu argumentācija, ka, lūk, šo bērnu sociālo rehabilitāciju tomēr valsts nodrošināšot no 1.jūlija, jo tad rehabilitācijas iestādes būšot gatavas uzsākt šo pakalpojumu sniegšanu. Tāda bija izskanējusī argumentācija. Es vakar nedzirdēju vairs nevienu vārdu par budžeta krīzi, nevienu vārdu par finansiālu neiespējamību uzsākt šīs likuma normas īstenošanu. Un tas ir pareizi. Lai nu kas, bet budžeta krīzes mūsu valstī šobrīd nav!

Cienījamie kolēģi, es jūs aicinu šos savus vārdus šeit, parlamentā, vispirms desmitreiz nomērīt, izsvērt, visu rūpīgi izrēķināt un tikai pēc tam nākt klajā ar nepamatotām likuma grozījumu iniciatīvām! Jo cilvēki, kuri gaida mūsu lēmumu, klausās un dzird šo mētāšanos ar vārdiem.

Mums, opozīcijā esošajiem Tautas partijas frakcijas deputātiem, protams, ir gandarījums par to, ka mēs esam sadzirdēti un ka šīs likuma normas vairs netiek traktētas tādā formulējumā, kādu to iepriekš ierosināja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja. Es jūs aicinu atbalstīt deputāta Ata Slaktera priekšlikumu, tātad īstenot šo likumu no 1.janvāra, kā tas bija paredzēts, nevis no 1.jūlija. Taču, ja kādam varbūt nepatīk, ka tas ir Ata Slaktera priekšlikums, tad varbūt pieklātos atbalstīt Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdres kundzi, jo viņa nupat laikrakstā “Lauku Avīze” sacīja šādus vārdus: “Pēc saskares ar lauku skolu un ģimeņu problēmām uz likumiem es vairs nespēju noraudzīties bezkaislīgi un visu rēķināt tikai skaitļos. Tiesiskajai sistēmai cilvēku dzīve ir jāatvieglo, nevis jāsarežģī.” Un turpat blakus ir arī finanšu ministra, godājamā Dombrovska kunga, sacītie vārdi: “Lai cik spraigs ir darbs, jāpalīdz tiem, kam klājas visgrūtāk.” Un šodien ir tā reize, kad mēs to varam apliecināt nevis vārdos, bet darbos.

Un es aicinu arī atvieglot Andra Bērziņa vadītā Bērnu fonda izsludināto labdarības akciju - ziedot no vardarbības cietušo bērnu rehabilitācijai. Es domāju, ka parlaments būtu pirmais, kuram būtu jāparāda šī valstiskā griba.

Un vēl. No šīs Bērnu fonda reklāmas, kura bija redzama vakar televīzijā, es sapratu vēl vienu lietu - to, ka rehabilitācijas iestādes ir gatavas šo rehabilitācijas funkciju veikt nevis no 1.janvāra, kā mums stāsta, bet jau no rītdienas. Tātad tas fakts arī liek padomāt, ka, ja šim likumprojektam būtu paredzēts arī trešais lasījums, tad varbūt arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums būtu jau tāds, par kādu bija izlēmusi 7.Saeima.

Cienījamie kolēģi! Pārliecībā, ka pēc presei sacītā Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un arī Bērnu fonda priekšsēdētājs Andris Bērziņš balsos “par” šo Ata Slaktera priekšlikumu, es aicinu arī pārējos pievienoties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es ļoti pateicos deputātei Goldes kundzei par tādu ļoti pārdomātu runu un lielo atbalstu šo bērnu ārstēšanai un viņu rehabilitācijai. Šis jautājums mums visiem ļoti sāp, un jau daudzus gadus mēs gaidījām, kad ledus sakustēsies. Jau pirms pieciem gadiem gaidījām! Nu beidzot tas ir sakustējies, mēs esam saklausījuši šo bērnu problēmas un viņu vecāku problēmas. Jautājums ir risināts ar novēlošanos. Labklājības ministrija tikai pagājušā gada augustā beidzot izstrādāja kārtību, kādā no psihoaktīvām vielām atkarīgie bērni saņem sociālo rehabilitāciju. Ministru kabinets vēl nav apstiprinājis šo kārtību, tas pagaidām vēl ir tikai projekts, un diemžēl arī speciālistu sagatavošana prasīs vismaz pusgadu, ja ne vēl ilgāku laiku, un arī tad viņi vēl nebūs īsti gatavi, jo viņiem jāapgūst ne tikai viss teorētiskais kurss, bet jāiziet vēl arī praktiskās nodarbības. Straupē darbojas rehabilitācijas kopiena, kurā pagaidām ir 20 gultas, kas vienmēr ir pilnas. Dabīgi, tur ir arī skola, kur šie bērni mācās un kur viņi saņem specializēto palīdzību. Tā ka bērni bez palīdzības nepaliks, jo turpina strādāt visas pārējās mūsu iestādes.

Tiek runāts arī par jaunas kopienas atvēršanu, ko Bērnu fonds no saviem saziedotajiem līdzekļiem ir jau sagatavojis. Pašreiz norit zemes ierādīšanas darbs un arī projektēšana, un nākamajā gadā šī kopiena varēs sākt savu darbību.

Tā ka līdz ar to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums par šo līdzekļu iedalīšanu (ir runa par pusgadu) ir vairāk nekā pamatots, un es lūdzu atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas tiešām ir pēc ilgām debatēm panākts. Mēs visi strādājām, es arī konsultēju komisiju, un es ceru, ka mēs izdarīsim ļoti labu darbu mūsu bērniem, lai viņus glābtu no šīs nelaimes, jo tā ir tiešām draudoša, un ir prieks, ka beidzot ir sākts risināt šos jautājumus.

Paldies tiem, kas to ir veikuši!

Sēdes vadītāja. Deputāte Ērika Zommere.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Man ir liels prieks, ka Strazdiņa kungs, kurš vada Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, runā par šīm patiešām ļoti svarīgajām lietām ne tikai no ārsta, profesionāļa viedokļa, bet, es ceru, tagad jau arī no izglītības darba vadītāja viedokļa.

Un, ja mēs runājam no šā profesionālā viedokļa, tad jāteic, ka visi izglītības darbinieki un patiesībā arī visi vecāki zina, ka svarīgs nav tas punkts, tas datums, bet svarīgs ir process, un rezultāts būs tikai tad, ja būs pilnvērtīgs, savlaicīgi sākts un daudzpusīgs process. Un tāpēc es lūdzu neatlikt risinājumu uz kādu datumu, kas būtu vasarā, pavisam, pavisam kaut kur patālu, tik ļoti akūtai un sasāpējušai lietai, attiecībā uz kuru Strazdiņa kungs ir viens no lielākajiem speciālistiem, un es domāju, ka mēs, visi tie, kuri esam gan tieši, gan netieši saistīti ar šīm problēmām, saprotam, ka atlikt - tas nozīmē vispār neko neuzsākt un neko nedarīt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Protams, būtu ārkārtīgi jocīgi dzirdēt, ka te kāds nāktu uz tribīni un teiktu, ka nevajag neko darīt, ka nekāda rehabilitācija nav vajadzīga. Tas būtu pat vairāk nekā jocīgi, tāpēc ir jocīgi klausīties arī to, ka kāds te nāk tribīnē un saka, ka tas ir jādara. It kā tas jau tāpat nebūtu skaidrs.

Jautājums ir pavisam cits: vai tik šī nav tukša runāšana šeit no tribīnes? Un ir ļoti neglīta arī savu kolēģu uzvārdu piesaukšana, sak, zināt, jūs tur teicāt tā un tā, un es šodien ceru, ka jūs tā arī rīkosieties… Ja es sākšu atgādināt, ko jūs katrs kur esat teicis, tad veidosies ļoti interesants izdevums, ieskaitot visus balsojumus, un tā tālāk.

Tā ka, neapšaubāmi, šī lieta ir jārisina, bet risinājuma kvalitāte ir atkarīga no līdzekļiem, no iespējām, arī no tā, kad to dara. Šeit uzstājās Strazdiņa kungs un skaidri jums pateica savu viedokli kā profesionālis. Es saprotu, ka mums ir daudz gudru cilvēku, kas ir profesionāļi jebkurā jautājumā... Ābiķis kā parasti neprot uzvesties… Viņš iepriekšējā Saeimā vadīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, un rezultāti šodien ir acīm redzami… (Aplausi.)

Lūk! Tā ka es tomēr aicinu ieklausīties profesionāļos - gan budžeta speciālistos, gan arī citos cilvēkos, kuri ir nopietni nodarbojušies ar šo jautājumu, nevis tikai tukši runājuši.

Es aicinu atbalstīt izsvērto Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

(No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Tu taču teici, ka uzvārdus nesauksi!”)

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens deputāts vairs nav pieteicies.

Debates slēdzu. Lūdzu, balsosim par 5. - deputāta Slaktera priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42 deputāti, pret - 50, atturas - 3 deputāti. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 6. - deputātu Turlā un Orlova priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Balsojams? Lūdzu, balsosim par 6. - deputātu Turlā un Orlova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41 deputāts, pret - 53, atturas - 1 deputāts. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95 deputāti, pret - nav, atturas - 2 deputāti. Priekšlikums ir pieņemts.

B.Brigmane. 8.priekšlikumu iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Šis priekšlikums ir iestrādāts 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtajā priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 9.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates! Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums Sociālo un darba lietu komisijā ir apspriests vairākkārt, noraidot opozīcijas deputātu 2., 3. un 4.priekšlikumu, kas praktiski sevī ietver arī šo 8.priekšlikumu. Šeit ir runa par vairākām iedzīvotāju kategorijām, kurām, sākot ar nākamo gadu, valdība ir paredzējusi liegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Runājot no finanšu aspekta, jāteic, ka šogad šiem sociālās rehabilitācijas pasākumiem budžetā ir atvēlēti 920 000 latu, bet nākamgad tiek prognozēts atvēlēt tikai 640 000 latus, un tas ir par 280 000 latu mazāk, tātad gandrīz par trešdaļu.

Uz kā rēķina tas notiek? Uz pensionāru rēķina, uz represēto rēķina, uz invalīdu rēķina! Jo šīs kategorijas tika izslēgtas kā atsevišķas kategorijas, kurām tiek sniegti šie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi.

Uzklausot Sociālo un darba lietu komisijā Latvijas Pensionāru federāciju un Latvijas Represēto apvienību, mēs dzirdējām, ka šīs apvienības sacīja tikai vienu: “Valsts, kā izskatās, attīstās, tāpēc vajadzētu saņemt jau it kā vairāk, bet nenoņemiet vismaz to, kas šobrīd ir!” Un, kopīgi strādājot, Sociālo un darba lietu komisija diezgan vienprātīgi (ja nemaldos, 9 pret 2, balsojot pozīcijai kopā ar opozīciju) atbalstīja šo priekšlikumu, virzīja to tālāk, un praktiski ar tehniskiem un juridiskiem labojumiem to ir atbalstījusi arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Šeit mums izdevās arī kopīgi novērst vienu kļūdu, ko šobrīd varbūt grasījās darīt valdība, - neļaut piedalīties sociālās rehabilitācijas procesā pensionāriem un politiski represētajām personām, kam līdz šim šādas iespējas bija.

Protams, šis priekšlikums darbosies it kā tikai vienu gadu, bet šā gada laikā katrā ziņā ir jāsakārto šīs lietas, jo, protams, šeit ir ļoti sarežģīta diskusija gan par sociālo rehabilitāciju, gan par medicīnisko rehabilitāciju, kas abas iet it kā roku rokā. Taču tagad, izveidojot jaunu ministriju, tās tiks atdalītas viena no otras, tāpēc būs apgrūtināta šo divu darbību - sociālās rehabilitācijas un medicīniskās rehabilitācijas - mijiedarbība.

Tāpēc es esmu priecīgs, ka Sociālo un darba lietu komisija, ilgi strādājot un ilgstoši uzklausot šīs abas minētās federācijas, pieņēma šo lēmumu un atjaunoja šo kārtību, kāda līdz šim tika piemērota pensionāriem un politiski represētajām personām.

Protams, saskaņā ar šo likumu šī norma pašreiz darbosies tikai vienu gadu, un šā gada laikā šī lieta ir jāsakārto tā, lai tā pastāvētu un darbotos ilgstoši.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi un Prezidij! Mēs tiešām Sociālo un darba lietu komisijā ļoti ilgi spriedām par šo jautājumu. Neapšaubāmi, mēs visi esam par to, ka mūsu pensionāriem, mūsu invalīdiem un represētajiem ir jāsaņem normāla palīdzība un atbalsts visās šajās dzīves smagajās situācijās. Taču tā jau īsti nav, ka mēs būtu nostājušies pret šo grupu kā tādu, jo īstenībā arī pirms šo grozījumu izdarīšanas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā tā 21.pantā bija iestrādāta norma, ka invalīdiem un cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem ir iespējas saņemt šos rehabilitācijas pakalpojumus. Taču, lai nerastos nekāda veida domstarpības vai pārpratumi, protams, šis punkts, kas tiek pievienots ar šiem grozījumiem, tikai padara skaidrāku visu šo lietu.

Katrā ziņā mēs neviens neesam par to, lai kāds nesaņemtu pakalpojumus. Tas, kādēļ šī summa varētu būt mazāka, ir pilnīgi cits jautājums. Jo īstenībā neviens no šiem pensionāriem, neviens no šiem invalīdiem, kā arī represētajiem, nav praktiski vesels, kā ir pieņemts teikt. Līdz ar to ir jādomā, kā varētu pārlikt akcentu uz medicīnisko rehabilitāciju.

Diemžēl tās ir divas dažādas lietas. Medicīniskā rehabilitācija nav sinonīms sociālajai rehabilitācijai, un līdz ar to ir jādomā, kādā veidā šiem cilvēkiem uzlabot arī šos pakalpojumus, kuri ir saistīti ar veselības uzlabošanu. Un tāpēc tādā gadījumā, kāds ir šis, mēs, protams, esam par to, lai tiktu ietverti šie papildinājumi 13.pantā. Tas neradītu pārpratumus un veltīgu sociālo spriedzi šajā cilvēku grupā, kuriem šie pakalpojumi ir ļoti vajadzīgi.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šos grozījumus.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Tātad kāpēc šis jautājums vispār izvirzījās Sociālo un darba lietu komisijā? Šis jautājums Sociālo un darba lietu komisijā parādījās sakarā ar to, ka Latvijas Pensionāru federācija, piedaloties jau šā pakalpojuma izsolē, kad tika veikta šā pakalpojuma izsole, atklāja, ka no šā nolikuma ir pilnīgi izslēgti pensionāri, invalīdi un represētie, un, kā jau Circenes kundze ļoti pareizi teica, tā absolūti nebija valdības kaut kāda kļūda vai valdības griba, un tas absolūti nebija arī likuma jautājums, jo līdz šim tās kategorijas, kuras tika iekļautas šajā sociālajā rehabilitācijā, noteica Ministru kabineta noteikumi un Labklājības ministrijas rīkojums, kurā visas šīs kategorijas bija minētas. Tomēr nezin kāpēc Sociālās palīdzības fonds pēkšņi izdomāja, ka šīs kategorijas var nākamajā gadā neiekļaut. Un tādējādi, pateicoties Latvijas Pensionāru federācijas darbībai un arī tam, ka mēs šo jautājumu pietiekami pamatīgi izpētījām, tad, kā jau Bērziņa kungs teica, arī Sociālo un darba lietu komisija pieņēma ļoti pareizu lēmumu - šobrīd šo punktu ietvert pārejas noteikumos, bet gada laikā šo jautājumu izlemt, jo ir vairāk nekā skaidrs, ka pensionāriem vajag ne tikai sociālo rehabilitāciju. Viņiem vajag arī medicīnisko rehabilitāciju! Tās ir divas dažādas lietas, kas tiek apmaksātas no diviem dažādiem līdzekļiem, un tāpēc mēs arī nepiekritām to ielikt pamatlikumā tā, kā to bija ierosinājis deputāts Klementjevs, bet ierosinājām ietvert šajos pārejas noteikumos, ka šo jautājumu atliksim uz gadu, bet nākamā gada laikā šie jautājumi ir pareizi jāatrisina - ir jānodala sociālā rehabilitācija no medicīniskās rehabilitācijas. Un tad arī būs skaidri zināms, kas, kuram un kad ir vajadzīgs.

Ļoti būtisks grozījums ir arī tas, ka mēs ielikām šo laiku - līdz 21 dienai, jo nav jau teikts, ka obligāti vajag šo 21 dienu. Protams, arī mazāks skaits cilvēku var iziet cauri šai sociālajai rehabilitācijai, bet šo dienu skaitu var samazināt uz 18 vai uz 15 dienām, un tad šis cilvēku skaits, kuri bija izmantojuši šo sociālo rehabilitāciju iepriekšējā gadā, varētu būt līdzvērtīgs tam cilvēku skaitam, kuri varēs to izmantot arī 2003.gadā.

Tā ka ir vēlams atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas piedāvāto redakciju, kuru pēc Sociālo un darba lietu komisijas ierosinājuma precizētā redakcijā mēs te liekam priekšā.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Man nav šaubu, ka deputātu absolūtais vairākums, protams, nobalsos par šo ierosinājumu, par šo priekšlikumu, par šo problēmas risinājumu, jo mēs visi saprotam, ka šīs trīs kategorijas - invalīdi, pensionāri un politiski represētie - ir tā mūsu pilsoņu daļa, kurai ir nepieciešama gan valdības, gan likumdevēja palīdzība, uzmanība un arī atbalsts. Un es, būdams vienas šīs kategorijas pārstāvis, esmu pateicīgs par to, ka pēc zināmām diskusijām mēs esam atraduši risinājumu.

Man tikai būtu kāds novēlējums. Es saprotu, ka šīs runas lielā mērā ir domātas mūsu klausītājiem - pilsoņiem, tām cilvēku grupām, uz kurām attiecas konkrētais likums. Un man tomēr būtu tāds ierosinājums, lai tie politiskie grupējumi vai šo politisko grupējumu pārstāvji, kuri savā iepriekšējā valdīšanas laikā ir pietiekami daudz pūļu veltījuši tam, lai politiski represētajiem tiktu mazinātas pirms desmit gadiem noteiktās vai apsolītās garantijas, tomēr šādās reizēs varbūt atturētos no savu labo darbu slavēšanas un uzskaitīšanas, jo mums ir pietiekami labi saprotamas mūsu valsts problēmas, ir pietiekami labi saprotamas dažādu politiķu un politisko partiju tendences.

Vēlreiz paldies par šo grozījumu, un es izsaku cerību, ka turpmāk mums neradīsies problēmas jebkurā jautājumā, kad tiks skartas šo cilvēku intereses, tā viena iemesla dēļ, ka pensionāru un politiski represēto skaits, it sevišķi politiski represēto skaits, mums mazinās, un, kā jau šeit iepriekšējais runātājs teica, visi šie cilvēki ir slimi, viņi visi prasa mums palīdzību un atbalstu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts vairs debatēs nav pietiecies. Debates slēdzu.

Lūdzu, balsosim par 8. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 49, atturas - 3. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 9.priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens: “Nav, nav!”) Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 24, atturas - 2. Likums “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” pieņemts otrajā, galīgajā lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

Dokuments nr.124-b - likumprojekts “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”.

Ir iesniegts viens priekšlikums. Priekšlikumu iesniedzis deputāts Dalbiņš. Komisija izskatīja šo priekšlikumu un atzina to par neatbalstāmu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šinī gadījumā es vēlos runāt par šo un arī vēl par diviem citiem ļoti līdzīgiem likumprojektiem, kuri skar policiju un robežsardzi. Būtība visos šajos trijos likumprojektos ir pilnīgi vienāda.

No šiem likumiem tiek izņemts ārā pants par to, ka šo profesiju
pārstāvji - ugunsdzēsēji, policisti un robežsargi - ir jāapdrošina valsts obligātajā apdrošināšanā, un tur ir arī minēts, ka tas notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Ko tad mēs faktiski izdarām? Mēs no šiem trim likumiem šo normu izņēmām ārā, bet citos tos saglabājam. Tātad mēs policistus, ugunsdzēsējus un robežsargus nostādām atšķirīgā situācijā, bet citādā situācijā paliek karavīri, prokurori, tiesneši un tā tālāk. Tā ir nekonsekvence. Tas būtu pirmkārt.

Otrkārt. Iekšlietu ministrija ir paudusi viedokli, ka tie noteikumi, kuri ir izstrādāti Ministru kabinetā, šobrīd tai ir izdevīgāki, jo, lūk, tur ir fiksētas summas par attiecīgajiem kaitējumiem.

Bet kāds paliek jautājums? Tas, ka likumā tomēr paliek pants, kas nosaka, ka ierēdnis ir tiesīgs saņemt bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumu minimumu. Un šinī gadījumā šos Ministru kabineta noteikumus mēs varam grozīt tikai saistībā ar budžetu.

Vēl viena lieta. Mēs šo budžetu vēl neesam redzējuši, un es neesmu redzējis tur iestrādātas summas, kas attiektos uz šo Ministru kabineta nolikumu.

Tā ka, manuprāt, šis ir pārsteidzīgs solis. Varbūt īslaicīgā periodā ministrijai šis variants būtu izdevīgāks, bet ilglaicīgā periodā tas ir nenopietni.

Es tomēr aicinu būt saprātīgiem un neizslēgt šo panta punktu.

Sēdes vadītāja. Deputāte Linda Mūrniece - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Iekšlietu ministrijas ierosinātie grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā un arī divos nākamajos likumos - likumā “Par policiju” un Robežsardzes likumā - ir vērsti uz sistēmas sakārtošanu darbinieku sociālo garantiju jomā, ņemot vērā reālās valsts budžeta iespējas.

Atstājot šajos likumos normu, kas paredz darbinieku obligāto valsts apdrošināšanu, tiktu pieļauta iespēja apdrošināšanu veikt akciju sabiedrībās, un tā no valsts budžeta prasītu vairāk nekā miljons latu. Turklāt atgādinu, ka tā nav uzkrājošā apdrošināšana. Pieņemot tādu kārtību, kādu nosaka 10.decembrī izdotie Ministru kabineta noteikumi par vienreizēju kompensāciju Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbiniekam ar speciālo dienesta pakāpi, ja viņa veselībai ir nodarīts kaitējums, likumā paredzēto kompensāciju izmaksām būtu nepieciešami vidēji 113 tūkstoši latu gadā, ko pilnībā nodrošina valsts budžets.

Turklāt, svītrojot no minētajiem likumiem normu, kas paredz obligāto apdrošināšanu, netiek pasliktināts darbinieku stāvoklis sociālo garantiju jomā, jo arī līdz šim viņi faktiski ir saņēmuši tieši vienreizējās kompensācijas par veselībai nodarīto kaitējumu.

Kad mūsu valdība pēc pāris gadiem būs sakārtojusi valsti un tās ekonomiku, Iekšlietu ministrija būs pirmā, kura ierosinās pieņemt likumu par uzkrājošo apdrošināšanu, lai jebkurš iekšlietu iestāžu darbinieks, atstājot dienestu, saņemtu papildu kompensācijas, arī būdams pensijā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Vēl vienu reizi jāatgādina, ka mums galvenokārt ir jārunā par šābrīža rīcību, lai tuvākajā un tālākajā nākotnē nebūtu lieku neskaidrību.

Jā, mēs šodien runājam par trim struktūrām, kas visas ietilpst Iekšlietu ministrijā, taču tikpat labi mēs varētu runāt vēl par vairākiem likumiem, kuri gan skar citus “lauciņus”, bet kur tāpat tiek runāts par valsts apdrošināšanu, tātad mēs varētu runāt par prokuroriem, par tiesnešiem. Un, ja mēs uzmanīgi apskatāmies visus šos likumus, visu šo paketi, tad redzam vienkāršu lietu: katrā no šiem likumiem tiek citādi tulkots jēdziens “valsts apdrošināšana”, tātad nav vienotas izpratnes par to, kas tā tāda ir un kādā veidā tā darbojas. Diemžēl. Un es domāju, ka pats pozitīvākais, kas notika Aizsardzības un iekšlietu komisijā, ir tas, ka mēs piedāvājam tuvākajā nākotnē ķerties klāt pie šā jēdziena ietilpināšanas likumos tā, lai tas būtu vienādi saprotams visur tur, kur likums skar noteiktas profesijas un kur likums skar to, kas būs šis apdrošinātājs un kā tas viss izskatīsies, jo šodien vēl ir tikai kaila norma, kurai nav seguma, kurai faktiski pretī nav nekā tāda, kas liecinātu, kā šī norma darbojas.

Šobrīd ir paredzētas kompensācijas, kādas tās būtu noteiktos nelaimes gadījumos, kas piemeklējuši, pildot dienesta pienākumus, un tās pilnībā pašlaik var darboties. Pie tam šo kompensāciju summas ir lielākas, nekā tās bija agrāk. Redziet, šeit ir viens no tiem daudzajiem gadījumiem, kad mēs mākslīgi gribam viens otrs pateikt: “Jā, mēs esam gatavi palīdzēt!” Taču tad, kad mēs nonākam līdz tam brīdim, kad ir jāredz, kāda būs šī palīdzība, tad atbildes nav, tāpēc vienkārši ietilpināt vārdus “valsts apdrošināšana”, nezinot, kā tas viss darbosies, ir vienkārši lieki. Taču, ja šie vārdi tomēr paliek, tad parādās vairāki riska momenti, no kuriem šobrīd vajadzētu vienkārši izvairīties, bet, ja kādam ir nopietna vēlēšanās strādāt pie šiem likumiem, kas varētu skart valsts apdrošināšanas ieviešanu vairākās nozarēs, tad tā ir pavisam cita lieta. Un es domāju, ka tur jābūt ir pietiekami vienotam likumam, lai ir pilnīgi skaidrs, ka tas darbojas attiecībā uz dažādām profesijām pilnīgi vienādi. Tāpēc šoreiz ir ierosinājums rīkoties tīri tehniski - izņemt... Un es ceru, ka mēs, izskatot turpmākos divus likumprojektus, varēsim pateikt tieši to pašu, un tad balsojums varētu būt pilnīgi vienāds.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es atvainojos - neaizmirsīsim, ka Latvija gatavojas kļūt par Eiropas Savienības valsti! Neaizmirsīsim to, ka ļoti reāla ir iespēja, ka mūsu ugunsdzēsējiem būs jādodas palīgā kādai blakusvalstij jeb kaimiņvalstij! Nu, ņemsim tādu piemēru (es trīsreiz nospļaujos pār plecu), ka, nedod Dievs, Igaunijā vai kādā citā kaimiņvalstī būs liels meža ugunsgrēks. Mūsu solidaritāte prasa, lai mēs dotos palīgā. Vai mēs varēsim uz turieni aizsūtīt ugunsdzēsēju, kurš nav apdrošināts? Mēs to taču nevarēsim izdarīt! Vēlreiz atkārtoju: jūsu prioritāte nav bērni, jūsu prioritāte nav kultūras darbinieki, jūsu prioritāte, izrādās, nav arī cilvēki, kas aizsargā mūsu dzīvības un mūsu īpašumu un riskē ar savu dzīvību. Jūsu prioritāte ir jauni ministri un jaunas ministrijas! Diemžēl. Arī jūsējā, Dobeļa kungs, kurš gan aicinājāt nenosaukt šeit uzvārdus no tribīnes, bet pats gan vairākus nosaucāt.

(No zāles dep. J.Dobelis: “Tikai vienu…”)

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts debatēs vairs nav pieteicies. Debates slēdzam. Lūdzu, balsosim par 1. - deputāta Jura Dalbiņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 53, atturas - 2. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 37, atturas - 5. Likums “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Dokuments nr.125-b. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””.

1.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Dalbiņš. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputāte Linda Mūrniece vēlas piedalīties debatēs? (No zāles dep. L.Mūrniece: “Nē!”) Paldies.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Lūdzu, balsosim par 1. - deputāta Jura Dalbiņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 51, atturas - 3. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 2.priekšlikums. Iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 2.priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 41, atturas - 1. Likums “Grozījumi likumā “Par policiju”” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Robežsardzes likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Dokuments nr.128-c. Likumprojekts “Grozījums Robežsardzes likumā”.

1.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Dalbiņš. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 1. - deputāta Jura Dalbiņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 2.priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījums Robežsardzes likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 41, atturas - 1. Likums “Grozījums Robežsardzes likumā” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 66, dokumenta numurs 165) un atbalstīja šo likumprojektu pieņemšanai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

S.Mellupe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 13.janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.19 un nr.176.

Līgumi, kas ir noslēgti starp Eiropas Savienības un asociētajām valstīm, aptver 29 valstis. Latvija ir iekļāvusies brīvās tirdzniecības telpā, kas apvieno šīs valstis. Tomēr līdz šodienai Latvija vēl nav noslēgusi brīvās tirdzniecības līgumu ar Bulgāriju, kā arī ar Rumāniju. Tas Latvijai vēl ir šis trūkstošais posms. Latvijai, noslēgušai brīvās tirdzniecības līgumu ar Bulgāriju, tiks palielināta brīvās tirdzniecības telpa. Tas nozīmē brīvu tirdzniecību ar rūpniecības precēm, atvieglinājumus tirdzniecībā ar visu to valstu lauksaimniecības precēm, ar kurām Latvijai ir brīvās tirdzniecības līgumi, un citus.

Pieņemot šo likumprojektu, tirdzniecība ar rūpniecības precēm būs brīva, kā arī tiks samazināta tirdzniecības barjera. Pieņemot šo likumprojektu, tiks veicināta Latvijas konkurētspēja, kā arī Latvijas ražotāju un eksportētāju tirdzniecības iespējas ar Bulgāriju.

Izstrādājot šo likumprojektu, ir notikušas konsultācijas gan ar rūpniecības nozaru asociācijām, gan arī ar nevalstiskajām organizācijām un ir ņemti vērā to priekšlikumi.

Ievērojot iepriekš sacīto, komisijas vārdā aicinu izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies runāt “par” un “pret”. Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Vaidere. Paldies.

Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu” pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

I.Vaidere. Manis iepriekš minēto iemeslu dēļ lūdzu Saeimu izskatīt likumprojektu tūlīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likums “Par Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu” pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma papildprotokolu nr.2”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Dokuments nr.34 un nr.177.

Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgums ir stājies spēkā 2000.gada 1.janvārī. Abu šo valstu savstarpējā tirdzniecība notiek, pamatojoties uz spēkā esošā Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolu par preču izcelsmi un administratīvās sadarbības metodēm.

Eiropas Savienības Komisija ir pieņēmusi lēmumu no 2002.gada 1.jūnija ieviest jauno konsolidēto protokola par preču izcelsmes noteikumiem versiju.

Tā kā preču izcelsmes noteikumi ir neatņemama visu noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu sastāvdaļa, ir nepieciešams nomainīt arī spēkā esošā Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolu (par preču izcelsmi un administratīvās sadarbības metodēm) ar jauno šā protokola versiju.

Izmaiņas tiek veiktas, lai iestrādātu iepriekšējos gados izdarītos grozījumus jaunajā protokolā, kas atvieglotu lietotāju un muitas darbinieku darbu, kā arī atvieglotu tehnisku grozījumu izdarīšanu pārstrādes noteikumos, ņemot vērā izmaiņas preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajā sistēmā, kas stājās spēkā šā gada 1.janvārī.

Valstis, kuras nebūs ieviesušas nepieciešamos grozījumus preču izcelsmes noteikumos, tiks izslēgtas no Paneiropas kumulācijas sistēmas un zaudēs brīvu piekļūšanu Eiropas Savienības, Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas un Eiropas asociēto valstu tirgiem. Tas nozīmē, ka tādā gadījumā Latvijas uzņēmējiem tiktu liegta brīva pieeja arī Ungārijas tirgum.

Savukārt, pieņemot šos paredzētos grozījumus, tiktu veicināta Latvijas integrācija Eiropas brīvās tirdzniecības sistēmā, un tas pozitīvi ietekmētu Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju.

Protams, šis likums pozitīvi ietekmēs arī Latvijas eksporta attīstību.

Tāpēc komisijas vārdā lūdzu izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma papildprotokolu nr.2” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Vaidere. Paldies.

Aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un datumu likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!

I.Vaidere. Manis minēto argumentu dēļ lūdzu izskatīt likumprojektu tūlīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma papildprotokolu nr.2” izskatīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma papildprotokolu nr.2” pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Islandes Republikas, Lihtenšteinas Firstistes un Norvēģijas Karalistes nolīgumu par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Dokuments nr.5 un nr.178. 1995.gada 7.decembrī noslēgtais Latvijas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas brīvās tirdzniecības līgums un 2002.gada 15.aprīlī Ministru kabineta komitejā akceptētais Protokols Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu paredz šāda Līguma sagatavošanu un slēgšanu.

2002.gada 19.aprīlī tika parafēts Līguma teksts un četri sektoriālie pielikumi. Pašreiz, lai Latvijas ražotājs varētu eksportēt savu produkciju uz Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu, ir nepieciešams papildus veikt atbilstības novērtēšanas procedūras, kas ierobežo preču brīvu kustību. Eiropas Kopienas likumdošanas pārņemšana un ieviešana pirmsiestāšanās procesā vairos Eiropas Savienības iekšējā tirgus priekšrocības un novērsīs tirdzniecības tehniskās barjeras Latvijā ražotajiem produktiem. Tāpat Līguma noslēgšana palielinās Latvijā ražoto preču konkurētspēju un samazinās izmaksas, kas rodas Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas nosauktajās valstīs, kārtojot administratīvos jautājumus un saņemot sertifikātu (atļauju) no attiecīgajām institūcijām produkcijas realizācijai.

Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, komisijas vārdā aicinu izskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90 deputāti, pret - nav, atturas - 1 deputāts. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

I.Vaidere. Paldies! Aicinu izskatīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95 deputāti, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanu otrajā lasījumā!

I.Vaidere. Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Manis minēto argumentu dēļ aicinu izskatīt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta izskatīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92 deputāti, pret un atturas - nav. Likums “Par Latvijas Republikas un Islandes Republikas, Lihtenšteinas Firstistes un Norvēģijas Karalistes nolīgumu par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu” pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā.

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt izskatīt 8.Saeimā likumprojektu “Sabiedriskā labuma organizāciju likums”. Debatēs ir pieteicies Mihails Pietkevičs.

M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šodien mums tiek piedāvāts izskatīt faktiski likumprojektu paketi un nodot to pirmajam lasījumam. Un tie ir trīs likumprojekti - “Sabiedriskā labuma organizāciju likums”, “Biedrību un nodibinājumu likums” un “Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums”. Diemžēl man jāsaka, ka šī likumdošanas pakete nebūt neuzlabos situāciju tajā jomā, kura ir saistīta ar sabiedriskajām organizācijām, fondiem, dažādām sporta un jaunatnes organizācijām, kuras šobrīd eksistē Latvijas Republikā. Latvijas Republikas Satversmes 102.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās. Šobrīd eksistējošais jēdziens “sabiedriskā organizācija” atbilstoši šai piedāvātajai paketei turpmāk vairs neeksistēs.

Tālāk. Tiem kolēģiem, kuri varbūt nav īpaši saistīti ar šīs jomas likumdošanu, es vēlētos teikt, ka šīs likumprojektu paketes autors ir NVO jeb Nevalstisko organizāciju centrs, kas pats pēc savas būtības ir bezpeļņas organizācija - SIA jeb servisa organizācija. Tātad tas vispār nepārstāv nevienu sabiedrisko organizāciju, bet tajā pašā laikā uzņemas runāt vairāk nekā 6000 Latvijā šobrīd esošo un pastāvošo sabiedrisko organizāciju vārdā. Daudzas sabiedriskās organizācijas, kuras būtībā nav bijušas iesaistītas šajā konsultāciju procesā, kad tika izstrādāta šā likumprojektu pakete, ir ļoti neapmierinātas ar šo izstrādāto likumprojektu paketi. Ļoti daudzas no tām jau ir paudušas un vēl turpina paust savu sašutumu par visiem šiem izstrādātajiem likumprojektiem.

Man tiešām ir jāsaka, ka šeit varētu ņemt un analizēt katru no šiem likumprojektiem, sākot jau ar “Sabiedriskā labuma organizāciju likumu”, kas būtībā nākotnē varētu ierobežot ļoti daudzu sabiedrisko organizāciju iespējas saņemt nodokļu atlaides, tāpēc ka tur normālā izpratnē, kā tas ir paredzēts Sporta likumā, nav minētas sporta organizācijas, bet ir runāts par kaut kādām it kā amatieru sporta organizācijām. “Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” nav runāts arī par bērnu un jaunatnes organizācijām, kuras varētu saņemt šīs nodokļu atlaides, un vēl par vairākām citām dažādu kategoriju organizācijām.

Tāpat saskaņā ar “Biedrību un nodibinājumu likumu” visām Latvijā esošajām sabiedriskajām organizācijām būs jāpārreģistrējas šajā Biedrību un nodibinājuma reģistrā. Un tad, ja mēs pieņemsim šo likumu, katrai organizācijai, pat nemaksājot valsts nodevu, būs jāmaina savi statūti un citi reģistrācijas dokumenti, būs jāmaina veidlapas, zīmogi, juridiskās adreses un daudzas citas lietas, bet tas viss savukārt maksā ievērojamu naudu, tad ir jāsasauc biedru sapulces, ir jāīrē telpas, jāsūta vēstules, ierakstītie paziņojumi, kā arī jāveic ļoti daudzas citas formalitātes. Ja mēs to pieņemsim, tad šīs organizācijas, kuru šobrīd ir pāri par 6000... pat tad, ja katra no tām iztērēs tikai kaut vai pāris simtu latu, kopā tie būs miljoni. Vai jūs tiešām visi vēlaties izvilkt šobrīd šos miljonus no sabiedrisko organizāciju un to biedru kabatām tā vietā, lai nodrošinātu biedrošanās brīvību, kura ir jebkura cilvēka neatņemama tiesība un kura tiek garantēta ar jebkuras valsts pamatlikumu?

Būtībā es uzskatu, ka šī likumprojektu pakete, kura pagājušajā Saeimā jau vairākkārt tika virzīta no Nevalstisko organizāciju centra puses, tika virzīta nesekmīgi, jo ir noraidīta. Tātad deputāti būtībā nav vēlējušies skatīt šos likumus.

Šobrīd 8.Saeimā, izmantojot varbūt cilvēku nezināšanu vai nesaprašanu šajā jomā, mums atkal tiek piedāvāts visu šo likumprojektu paketi virzīt pirmajam lasījumam un pēc tam sākt ar to strādāt. Saprotiet vienu: šobrīd daudz vieglāk ir nenodot šo paketi pirmajam lasījumam, lai pēc tam bezcerīgi cīnītos un labotu visas tās lietas, kuras tur ir ierakstītas iekšā.

Tāpēc es piedāvāju jums šodien balsot “pret” visu šo likumprojektu nodošanu pirmajam lasījumam, jo, konsultējoties ar visām daudzajām sabiedriskajām organizācijām, to apvienību un cilvēkiem, ir nepieciešams sākt strādāt pie jaunas likumdošanas paketes, kas regulētu un sakārtotu jautājumus šajā jomā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Pietkeviča kungs, mēs vispirms balsosim par 7.Saeimas likumprojekta izskatīšanas turpināšanu 8.Saeimā.

Turpinām debates. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl es nevaru piekrist Pietkeviča kunga argumentiem. Kāpēc šī pakete patiešām ir vajadzīga? Manā skatījumā, galvenais ir tas, ka spēkā esošā likumdošana attiecībā uz sabiedriskajām organizācijām ir konceptuāli novecojusi. Sabiedriskās jeb nevalstiskās organizācijas - tās nav tikai kaut kādi interešu pulciņi, kur cilvēki vakaros var sanākt kopā, lai nodotos savam vaļaspriekam. Tās ir ļoti būtiskas ekonomikas sastāvdaļas, vesels ekonomikas sektors. Tās ir jaunas darba vietas, kas jau šobrīd pastāv. Diemžēl šo jauno darba vietu radīšana bezpeļņas nekomerciālajā un nevalstiskajā sektorā ir būtiski apgrūtināta tieši šīs novecojušās likumdošanas dēļ.

Viens piemērs. Spēkā esošais likums “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” ierobežo sabiedrisko organizāciju finansiālo apgrozījumu. Tieši spēcīgās sabiedriskās organizācijas, kuras labi strādā un kuras prot piesaistīt ārzemju fondu grantus, nevar darboties tiešā sabiedriskās organizācijas statusā. Tātad visām šīm organizācijām agrāk vai vēlāk ir jāpārreģistrējas par bezpeļņas organizācijām, bet, kā mēs zinām, Komerclikums, kas jau ir stājies spēkā, neparedz bezpeļņas organizācijas statusu. Tātad visām efektīvi strādājošām sabiedriskajām organizācijām šī pārreģistrācijas problēma eksistē jau šodien. Tādējādi faktiski pastāv pretruna starp Komerclikumu un likumu par sabiedriskajām organizācijām.

Es neredzu arī nekā slikta tajā faktā, ka tieši Nevalstisko organizāciju centrs ir aktīvi piedalījies šo likumprojektu paketes izstrādāšanā. Kas tad cits to darīs, ja ne tā organizācija, kas tieši ir domāta, lai palīdzētu trešā sektora attīstībai? Protams, mēs te visu rūpīgi izlasīsim, un, protams, visi šie likumprojekti prasa zināmus grozījumus un labojumus, bet es domāju, ka cita ceļa vienkārši nav, jo nesākot šo darbu, mēs vienkārši neļausim sabiedriskajām organizācijām, nevalstiskajām organizācijām normāli darboties.

Protams, vissāpīgākais ir jautājums par atvieglojumiem, kas dažām nevalstiskajām organizācijām ir paredzēti gan spēkā esošajā likumdošanā, gan arī jaunajos likumprojektos.

Tāpat ir pilnīgi skaidrs, ka tās organizācijas, kurām pašlaik šie atvieglojumi ir pieejami, pretosies jaunu likumu pieņemšanai, bet, izrādot visu cieņu šīm organizācijām, cita ceļa tomēr nav.

Es tomēr aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pieņemšanu. Pēc tam mēs turpināsim strādāt, un es domāju, ka pie tiem būs diezgan nopietni jāstrādā, bet šis priekšlikums noteikti ir atbalstāms, jo cita ceļa vienkārši nav.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais prezidij! Godājamie deputāti! Piekrītot tam, ko teica Cileviča kungs, tomēr ir jāvērš uzmanība uz to, ka likums ir ļoti neskaidrs. Arī Saeimas deputātiem pašiem ir lieli strīdi un nav skaidrības, kas te ir pateikts. Un strīdi galvenokārt ir par to, kura būs tā organizācija, kura partija vai kāds ministrs, kas noteiks, kas ir sabiedriskā labuma organizācija un kas ir sabiedriskā ļaunuma jeb nelabuma organizācija, vai arī organizācija, kas nav uzskatāma par sabiedriskā labuma organizāciju. 3.pantā ir vismaz kaut kādi kritēriji, arī tas, ka sabiedriskā labuma organizācijas var būt arī tādas, kas ir saistītas ar reliģisko organizāciju, taču tad atkal ir jautājums, vai, piemēram, dažādas sektas, kas tiek piereģistrētas vai darbojas, arī ir sabiedriskā labuma organizācijas. Ja, piemēram, mēs TV5 varam redzēt šos raidījumus par sektas vadītāju, kurš ir nopircis “Leksus”, tad man ir jautājums, vai tā ir visas sabiedrības labuma organizācija vai tikai organizācija, kas ir domāta savu vadītāju materiālo interešu apmierināšanai.

Vai arī ko nozīmē 4.pantā teiktais, ka darbība, kas ir vērsta tikai uz biedrības vai nodibinājuma biedru, vai ar to saistītu personu privāto interešu un vajadzību apmierināšanu, vairs nav saistāma ar sabiedriskā labuma organizāciju, lai gan 3.pantā, runājot par minētajām organizācijām, 2.apakšpunktā, teiksim, ir minēta izglītība, bet 3.punktā - zinātne, tātad jebkuram šīs organizācijas biedram var būt kaut kādas savas personīgās intereses. Viņš varbūt iestāsies esperanto pulciņā, kas var būt izglītības organizācija, un tad viņš gribēs apmierināt arī savas personīgās intereses un uzlabot savas zināšanas. Līdz ar to, pastāvot tik neskaidriem kritērijiem, kādi bija, mēs nekādā veidā to nevaram noteikt.

Otrs. Te jau debatētāji runāja par absolūti neskaidriem terminiem. Amatieru sports kā tāds. Kas tas ir? Vai jūs zināt, kas ir Eiropas hartā minēts? Tur ir minēta augstākā sporta meistarība, ir masu jeb tautas sports, ir jauniešu sports, bet nav zināms, kas ir amatieru sports. Tas ir apmēram tāds pats jēdziens kā amatieru zveja, kad neviens nevar pateikt, kas tas ir.

Un līdz ar to, ja ir tik daudz neskaidrību gan attiecībā uz termiņiem, gan attiecībā uz to, kas noteiks šo organizāciju labumu, to, vai šī organizācija ir laba, vai tās labums nav tik liels, mēs nevaram šādā veidā to pieņemt pirmajā lasījumā. To faktiski komisijai vajadzētu vēlreiz kārtīgi sagatavot, izskatīt, un tad nebūtu nekādu problēmu to skatīt no sākuma, no pirmā lasījuma, bet šo variantu es aicinu tomēr neatbalstīt.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Ontužāns.

P.Ontužāns (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atkārtoti skatīja šo jautājumu par likumprojektiem, un komisijas lēmums ir turpināt darbu ar likumprojektiem.

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Iepriekšējā valdība šo sagatavoto paketi skatīja trīs reizes un noraidīja, jo šinī paketē ir vairākas būtiskas nepilnības.

Pirmā lieta. Šobrīd politiskās organizācijas darbojas saskaņā ar Sabiedrisko organizāciju likumu. Pakete, kas tiek piedāvāta, nosedz tikai kādu no jomām, bet jauna Politisko organizāciju darbības likuma nav, tas nav iesniegts, un tādējādi šis sektors vispār netiek nosegts.

Kāpēc tad ir vajadzīgs aizstāt Sabiedrisko organizāciju likumu ar daļu no paketes, kas nenosedz visu laukumu?

Otra lieta. Sabiedriskajās organizācijās šobrīd ir ielikts atklātības princips, ka jebkuram biedram ir iespējas tikt uzņemtam. Izlasiet Biedrību un nodibinājuma likumu… precīzi es neatceros, kuru pantu, kur teikts, ka statūtos var paredzēt, ka dibinātāji ir divi cilvēki. Tātad organizācijas varēs būt slēgta tipa, kā tas šobrīd attiecībā uz sabiedriskajām organizācijām nav paredzēts.

Trešā lieta. Par sportu. Sports tiek likvidēts vispār. Sporta likumā ir teikts, ka sporta federācijas ir sabiedriskas organizācijas, kas pārstāv konkrēta sporta veida intereses. Tātad tās ir sabiedriskas organizācijas, taču šeit netiek piedāvāts grozīt likumu par sabiedriskajām organizācijām. Tādu ir divi simti, pat vairāk nekā divi simti.

Kā sports ir definēts Sporta likumā? Tur sacīts, ka sports ir nodarbība veselības uzlabošanai (tas ir tautas sports) vai arī sporta rezultātu sasniegšanai. Amatieru sporta definīcija tiek lietota tikai padomju terminoloģijā. Tāda šobrīd vispār nav sastopama. Mēs varēsim tagad teikt tāpat kā bijušajā Padomju Savienībā, ka cīnās Latvijas amatieri ar Kanādas profesionāļiem. Tātad īstenībā šis likums sporta jēdzienu nojauc vispār, jo principā nekas netiek paredzēts šo organizāciju vietā, un valdībā, vairākkārt skatot šos jautājumus, bija radīti arī labāki varianti. Tur, kā jau Pietkeviča kungs teica, bija minētas, piemēram, jaunatnes organizācijas, invalīdu organizācijas, kuru ir divi simti… Kāpēc tām visām būtu jāpārreģistrējas?

Labi, šinī likumā nodeva ir atcelta, bet kāpēc ir jāmaksā nauda? Kāpēc ir jāsasauc sapulces? Kāpēc ir visur jāpieņem paraugstatūti? Kas tad ir demokrātiskas valsts pamatā? Tas, ka sabiedrība iesaistās dažādās sabiedriskās organizācijās dažādu savu jautājumu risināšanai un vajadzību apmierināšanai un tā tālāk.

Tas, ka valstī ir 6000 vai pat vairāk sabiedrisko organizāciju, ir ļoti labi. Ja ir jāsakārto finansēšanas lietas, kas ir šo likumprojektu mērķis, tad to var izdarīt arī savādāk, teiksim, sakārtojot gan veco likumu, gan finansēšanas jautājumus, jo ir paredzēta speciāla kārtība. Turklāt šajos likumprojektos, piemēram, nav paredzēta ierēdņu pieņemto lēmumu pārsūdzēšana. Sabiedrisko organizāciju likumā ir dotas tiesības tiesā pārsūdzēt jebkuru lēmumu. Atrodiet jebkurā no šiem trijiem likumprojektiem kaut vienu vietu, kur runāt par lēmuma pieņemšanu attiecībā uz organizācijas statusa piešķiršanu… Kur ir dotas tiesības pārsūdzēt?

Tātad šī likumprojektu pakete varbūt ir vajadzīga, bet tā ir ļoti, ļoti nepilnīga. Un, pārņemot to no 7.Saeimas, mēs jau nebalsojām par nodošanu komisijām, kas varbūt būtu tikai šā darba sākums. Mēs balsojam konceptuāli, ka šis likums pirmajā lasījumā ir atbalstīts, tātad par pamatlietām un pamatbūtību, kas tajā ir ietverta. Mēs balsojam par to! Vai tiešām jūs balsosiet par to, ka sports tiek likvidēts kā šķira?

Tāpēc es aicinu komisiju strādāt un sākt no gala, rūpīgi izskatīt šīs neatrisinātās lietas, pievienot likumprojektus, kas nenosedz visu šo likumdošanas laukumu... Tiek aizstāts šis iepriekšējais... Jūs redzēsiet, ka opozīcija jūs vienkārši atkal grib glābt no kārtējā grābekļa, uz kura jūs gribat uzkāpt. Uz tiem jūs pēdējā laikā uzkāpāt neskaitāmas reizes, un šodien bijāt spējīgi nokāpt no dažiem. Jūs šodien kāpjat uz vēl viena grābekļa, kas jums iesitīs smagi pa pieri, un jūs atkal attapsieties un teiksiet: “Vai, vai, vai, kā nu iznāca!” Mēs jūs jau šobrīd brīdinām: nevajag to darīt! Strādāsim kopīgi! Ir vajadzīgas šīs izmaiņas, bet pastāv tās problēmas, ko es minēju. Lai pamēģina kāds no pozīcijas, kas aizstāv šo, atspēkot kādu no tiem argumentiem, ko es paudu! Ir vēl vairāki argumenti, kas norāda, ka pirmajā lasījumā pārņemt no 7.Saeimas šo paketi nav iespējams, jo tas ir ļoti, ļoti bīstami, kaitīgi, tas radīs sabiedrībā rezonansi, un tas būs ļoti, ļoti būtiski, jo, kad valdībā notika šā jautājuma apspriešana, tajā piedalījās gan sporta, gan kultūras, gan daudzas citas sabiedriskās organizācijas, kas bija pret šo likumu. Ierēdņi, kas ir kaut kādā centrā šobrīd, ir augstāki par tiem cilvēkiem, kuru labā mēs strādājam. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai lūgums: tiecieties ar lielākajām organizācijām, ar organizāciju grupām, paprasiet viņu viedokli! Vai esat ar tām tikušies, pirms iesniedzāt šo likumprojektu? Jūs dzirdēsiet pārsvarā negatīvu viedokli. Kāpēc ir vajadzīgs atkal tracināt sabiedrību ar nesagatavotiem, nepārdomātiem likumiem? Tas ir vienkārši jūsu labā! Ja negribat - nedariet to! Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Pirms mēs turpinām debates, paziņoju, ka ir saņemts 10 deputātu priekšlikums ar lūgumu turpināt 2002.gada 19.decembra sēdi bez pārtraukuma - līdz atlikušo darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav! Lūdzu, turpināsim debates! Ir iebildumi? Cilevičam ir iebildumi. Lūdzu, balsosim par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma - līdz atlikušo jautājumu izskatīšanai! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74 deputāti, pret - 3, atturas - 16. Turpināsim sēdi bez pārtraukuma - līdz atlikušo jautājumu izskatīšanai.

Turpinām debates. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Dainis Turlais.

D.Turlais (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Manuprāt, Nevalstisko organizāciju centrs, kas ir izstrādājis, iesniedzis šo likumprojektu un to virza, tikai ar savu nosaukumu vien liecina, ka šīs organizācijas vadībai nav ne mazākās jēgas un izpratnes par to, kas ir valsts un sabiedrība. “Nevalstiskā organizācija” - tas ir ļoti neveiksmīgs angliskā termina tulkojums latviešu valodā, un tas pēc būtības neatbilst jēdzienam “sabiedriskā organizācija”. Tagad, šīs Saeimas darba sākumā, steigā “iestumt” šo likumu izskatīšanai - tas nav nekas cits kā mēģinājums tagad, kad mums ir jārisina budžeta jautājumi un jāmeklē jauna pieeja budžeta formēšanai... ja mēs steigā nobalsosim un pieņemsim šo likumprojektu paketi, līdz ar to faktiski apliecināsim to, ka mēs arī esam stipri, stipri nekompetenti šajos jautājumos. Vai ir nepieciešama šī steiga? Argumentu pret šādu faktiski nesagatavotu un nepārdomātu normatīvo aktu izskatīšanu ir vairāk, nekā faktiski būtu iespējams veltīt vienam likumprojektam. Lai iet šis likumprojekts normālu ceļu uz Saeimas komisijām, komisijās veiksim darbu, un tad šo likumprojektu virzīsim uz sēdi! Neko nesasteigsim tikai tādēļ vien, ka kāds ir ieinteresēts šo dokumentu virzīšanā steigā! Saeimai, faktiski valdošajai koalīcijai, acīmredzot ir pietrūcis laika šos dokumentus izskatīt pēc būtības.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts vairs debatēs pieteicies nav. Debates slēdzam.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Sabiedriskā labuma organizāciju likums” (7.Saeimas likumprojektu reģistra numurs 1415) izskatīšanas turpināšanu 8.Saeimā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 20, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts tiks izskatīts 8.Saeimā.

Lūdzu priekšlikumus par likumprojekta nodošanu komisijām un par atbildīgo komisiju!

Deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Sēdes vadītāja. Deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Es atbalstu Šķestera kunga priekšlikumu, bet lūdzu šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir priekšlikumi, kuru komisiju noteikt par atbildīgo komisiju?

Deputāts Staņislavs Šķesters. Lūdzu!

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Par atbildīgo komisiju lūdzu noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojektu nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteiktu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, noteiksim termiņu priekšlikumu iesniegšanai!

Lūdzu ieslēgt mikrofonu Staņislavam Šķesteram!

S.Šķesters. Es saprotu, ka izskanējuši viedokļi, ka šī pakete ir ļoti būtiska. Mūsu komisijas viedoklis bija, ka par šo termiņu vajadzētu noteikt 1.aprīli, bet es personīgi uzņemos atbildību, sakot, ka tas varētu būt varbūt 1.maijs.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka par priekšlikumu iesniegšanas termiņu tiek noteikts 1.maijs? Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.maijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekta “Biedrību un nodibinājumu likums” izskatīšanas turpināšana 8.Saeimā.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta tālāku izskatīšanu 8.Saeimā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 16, atturas - 1. Likumprojekts “Biedrību un nodibinājumu likums” tiks izskatīts 8.Saeimā.

Lūdzu priekšlikumus par atbildīgo komisiju! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram!

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Par atbildīgo komisiju lūdzu noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju!

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Inai Druvietei!

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija tiek noteikta par atbildīgo komisiju? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram!

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu es lūgtu noteikt 2003.gada 1.maiju.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 2003. gada 1.maiju? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir par 7.Saeimas likumprojekta “Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums” izskatīšanas turpināšanu 8.Saeimā.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu, balsosim par 7.Saeimas likumprojekta tālāku izskatīšanu 8.Saeimā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 19, atturas - 1. Likumprojekts “Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums” tiks izskatīts tālāk 8.Saeimā.

Lūdzu priekšlikumus par likumprojekta nodošanu komisijām un par atbildīgo komisiju! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram!

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Inai Druvietei!

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai un arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām un pret atbildīgo komisiju? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram!

S.Šķesters. Iesniegšanas termiņš būtu 1.maijs.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret termiņu? Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.maijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Centrālās zemes komisijas locekļu apstiprināšanu”.

Lai apstiprinātu Centrālās zemes komisijas locekļus, saskaņā ar Kārtības rulli būtu jābalso atsevišķi par katru locekli.

Apspriežot minēto jautājumu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma atbalstīt šādas kandidatūras: Aleksandru Golubovu, Edgaru Jaunupu, Andi Kāpostu, Andreju Klementjevu, Andreju Nagli, Pēteri Ontužānu, Annu Seili un Ēriku Zundu.

Lūdzu deputātus balsot par katru Centrālās zemes komisijas locekli atsevišķi! Saskaņā ar Kārtības rulli mums jābalso par katru locekli atsevišķi.

Lūdzu, balsosim par Aleksandra Golubova apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas locekļa amatā!. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 2. Aleksandrs Golubovs apstiprināts par Centrālās zemes komisijas locekli.

Lūdzam apstiprināt par Centrālās zemes komisijas locekli Edgaru Jaunupu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret - 1, atturas - 2. Edgars Jaunups apstiprināts par Centrālās zemes komisijas locekli.

Lūdzu, balsosim par Anda Kāposta apstiprināšanu par Centrālās zemes komisijas locekli! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - 3, atturas - 1. Andis Kāposts apstiprināts par Centrālās zemes komisijas locekli.

Lūdzu, balsosim par Andreja Klementjeva apstiprināšanu par Centrālās zemes komisijas locekli! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 96, pret - 2, neviens neatturas. Andrejs Klementjevs apstiprināts par Centrālās zemes komisijas locekli.

Lūdzu, balsosim par Andreja Nagļa apstiprināšanu par Centrālās zemes komisijas locekli! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret - 1, atturas - 2. Andrejs Naglis apstiprināts par Centrālās zemes komisijas locekli.

Lūdzu, balsosim par Pētera Ontužāna apstiprināšanu par Centrālās zemes komisijas locekli! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret - 2, neviens neatturas. Pēteris Ontužāns apstiprināts par Centrālās zemes komisijas locekli.

Lūdzu, balsosim par Annas Seiles apstiprināšanu par Centrālās zemes komisijas locekli! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 4, atturas - 3. Anna Seile ievēlēta par Centrālās zemes komisijas locekli.

Lūdzu, balsosim par Ērika Zundas apstiprināšanu par Centrālās zemes komisijas locekli! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret - 1, neviens neatturas. Ēriks Zunda ir apstiprināts par Centrālās zemes komisijas locekli.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šāgada 17.decembra sēdē pēc satiksmes ministra Roberta Zīles priekšlikuma nolēma lūgt Saeimu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” otrajam lasījumam līdz 2003.gada 10.februārim.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu līdz 2003.gada 10.februārim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret - 1, neviens neatturas. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pagarināts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par deputātu ievēlēšanu Eiropas Savienības Konventa sastāvā”.

Desmit deputāti ierosina Eiropas Savienības Konventā apstiprināt šādus Latvijas Republikas 8.Saeimas deputātus:

par pastāvīgajiem pārstāvjiem - deputātu Rihardu Pīku un deputāti Lieni Liepiņu;

par pastāvīgo pārstāvju aizstājējiem - deputātu Guntaru Krastu un deputātu Arturu Krišjāni Kariņu.

Debatēs deputāti nav pieteikušies. Balsosim par deputātu delegācijas apstiprināšanu Eiropas Savienības Konventā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - 1. Latvijas Republikas 8.Saeimas deputāti Eiropas Savienības Konventā ir apstiprināti.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par deputāta Pētera Ontužāna ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina ievēlēt deputātu Pēteri Ontužānu par Centrālās zemes komisijas priekšēdētāju.

Debatēs deputāti nav pieteikušies. Lūdzu, balsosim par Pētera Ontužāna ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - 1. Deputāts Pēteris Ontužāns ir ievēlēts par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Dokuments nr.190-b - likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 19.decembra sēdē izskatīja iesniegtos priekšlikumus un konstatēja, ka priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Kiršteins. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Mans priekšlikums izriet vienīgi no karstas vēlmes palīdzēt valdībai tās darbā un nepieļaut valdības krišanu, kas, kā jūs zināt, notiek gadījumā, ja budžets kā tāds vispār netiek apstiprināts.

Jau ir pagājis faktiski pusotrs mēnesis no valdības darbības sākuma, taču, gan vērojot Ministru kabineta sēdes, gan runājot ar valdības locekļiem, diemžēl šodien ir jāpasaka skaidri un gaiši, ka nekādas katastrofas ar finansēm valstī nav, bet, kā šodien raksta avīze “Dienas Bizness”, ir valdības zināma neizpratne par to, kā jāformē budžets. Līdz ar to mans priekšlikums ir šāds: četru mēnešu vietā ļaut valdībai strādāt vismaz sešus mēnešus, lai mums nebūtu jānobalso par šīs valdības krišanu. Es savu teikto pamatošu tikai ar trim piemēriem.

Pirmais. Jūs visi esat dzirdējuši Ministru kabineta priekšlikumus attiecībā uz lauksaimniecību. Šie priekšlikumi ir diezgan dīvaini. Piemēram, ir priekšlikums par to, ka nebūtu piešķirama nauda mežu uzraudzībai, monitoringam; tiek uzrādīta pilnīga neizpratne attiecībā uz gaidāmo Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un uz tām prasībām, kādas mums tiks izvirzītas saistībā ar dažādām subsīdijām. Es šeit runāju par precīzu statistisku, par uzskaiti un par visu pārējo.

Šajā pašā kategorijā, es domāju, ir jāieskaita arī otrs finanšu ministra paziņojums, ka cukura ražošanas nozare vispār nav jāatbalsta. Tas parāda neizpratni divās lietās: acīmredzot valdība nezina, ka Eiropas Savienībā cukura ražošana ir viena no vissubsidētākajām nozarēm, vai arī te parādās kaut kāds lobisms, sak, lai dzer, teiksim, ievesto kokakolu, kurā šis cukurs jau ir iekšā, vai kaut ko citu. Minēšu tikai vienu konkrētu piemēru, ko es gribētu izanalizēt, kāpēc, manā izpratnē, valdībai ir jādod laiks pastrādāt līdz Jāņiem... Ir grandiozs priekšlikums, ka nav jāpiešķir nauda Zemkopības ministrijai Dzīvnieku reģistram, lai gan, teiksim, lai zinātu un arī saņemtu šīs subsīdijas gan attiecībā uz sugas liellopiem, gan uz dažādu šķirņu liellopiem, acīmredzot ir vajadzīga kaut kāda uzskaite. Taču, kā es saprotu, Ministru kabinets ir nolēmis no darba brīvajā laikā personīgi saskaitīt līdz Jāņiem visus zirgus, govis, kazas un aitas. Līdz ar to mums nevajadzētu viņus traucēt šajā svētīgajā darbā.

Runājot par kultūru, protams, es negribu atkārtoties, bet ko vērti ir šādi paziņojumi, ka multfilmas ir nekur nederīgas, vai arī augsti kvalificēta speciālista paziņojumi, ka arī dokumentālās filmas kā tādas Latvijai nav vajadzīgas. Es, protams, saprotu un negribu te ironizēt par Visumu vai par kaut ko citu, bet es domāju, ka valdībai ir jāļauj noskatīties vismaz pāris filmu no tūkstoš pasaulē pēdējā laikā uzņemtajām zinātniski fantastiskajām filmām, un tas, kā jūs saprotat, arī prasa laiku, jo arī tas ir jādara no darba brīvajā laikā. Es nosaukšu tikai dažas no tām, kuras vajadzētu noskatīties: visas Spīlberga
filmas - “Zvaigžņu kari - I”, “Zvaigžņu kari - II”, “Zvaigžņu kari - III”; tad vēl “Atnācēji no Marsa - I”, “Atnācēji no Marsa - II” un tā tālāk. Tikai noskatoties šīs filmas, augsti kvalificētie kultūras un mākslas speciālisti zinās, kā sadalīt naudu arī Kultūrkapitāla fondam, jo mēs esam izbalsojuši šo normu, ka to nedarīs ierēdņi, lai Ministru kabinets zinātu, tieši kurai filmai šī nauda ir jādod.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Kiršteina kungs, lūdzu, runājiet par savu priekšlikumu!

A.Kiršteins. Jā. Un vēl pēdējais. Mans priekšlikums, godājamā Ūdres kundze, ir domāts, lai palīdzētu valdībai izstrādāt arī nopietnus ietaupījumus budžetā. Mēs Ministru kabinetā jau dzirdējām divus personīgi Ministru prezidenta ļoti gudrus padomus: var ietaupīt uz svecēm Adventes vainagos un var ietaupīt uz Ziemassvētku kartiņām. Taču es domāju, ka valdība varētu apsvērt arī, teiksim, taupību uz salvetēm vai paredzēt lodīšu pildspalvu aizstāšanu ar zīmuļiem un 60 vatu elektrolampiņu nomainīšanu ar 40 vatiem. Tad ir jautājums: kāpēc valdības iestādēs ir vajadzīgs siltais ūdens? Vai tad nevar rokas mazgāt ar aukstu ūdeni? Jo ekonomikai ir jābūt ekonomiskai, bet priekšlikumiem ir jābūt būtiskiem un dziļi pārdomātiem.

Godājamie kolēģi, nu ļausim vismaz līdz Jāņiem valdībai pastrādāt un tiešām izdomāt vēl kaut kādus daudzus priekšlikumus!

Paldies par uzmanību! Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātei Baibai Brigmanei ir vēl kas piebilstams Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā? Ja nav, tad, lūdzu, balsosim par 1. - deputāta Kiršteina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu komisija nav saņēmusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 40, atturas - 1. Likums “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” ir pieņemts galīgajā lasījumā.

B.Brigmane. Paldies visiem!

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs atgādina deputātiem, ka šodien pulksten 17.00 tiks sniegtas atbildes uz deputātu jautājumiem “Par jaunu ministru posteņu ieviešanas izmaksām” un “Par radaru stacijas TPS-117 celtniecības projekta realizāciju”.

Pirms es pasludinu reģistrācijas režīmu, es gribu vēlreiz visiem deputātiem atgādināt, ka šodien ir mūsu pēdējā rudens sesijas darbadiena. Lielā Saeimas sēde. Mūsu deputāti, strādājot komisijās, vēl tiksies.

Tomēr es gribētu Prezidija vārdā visiem deputātiem novēlēt priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu! Sirdsmieru, mīlestību, veselību pašiem, viņu ģimenes locekļiem un draugiem! Savstarpēju izpratni un godīgu darbu tautas un valsts labā, ņemot vērā mūsu doto zvērestu tautai!

Lūdzu, reģistrācijas režīmu!

Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Solvitai Mellupei.

S.Mellupe (frakcija “Jaunais laiks”).

Austrijas un Latvijas un Šveices un Latvijas parlamentu draudzības grupas locekļus lūdzu pulcēties Juridiskās komisijas zālē uz tikšanos ar vēstnieci Elitu Kuzmu, kura ir vēstniece vienlaikus abās šajās valstīs.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Ārlietu komisijas vadītājai Inesei Vaiderei.

I.Vaidere (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Arī es labprāt gribētu novēlēt priecīgus Ziemassvētkus visiem kolēģiem, bet vienlaikus aicinu Ārlietu komisiju tomēr uz darbu. Tātad Ārlietu komisijas sēde notiks sēžu zālītē pulksten 13.30. Pēc 40 minūtēm.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Es vēlētos jūs sasaukt uz sēdi mūsu balsošanas zālē, tepat, aiz mūsu zāles... Tagad, tūlīt!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Pēterim Kalniņam.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūgtu tos deputātus, kuri jau ir pieteikušies strādāt Lauksaimniecības apakškomisijā, un arī tos, kuri vēl vēlas tajā pieteikties, pēc 15 minūtēm satikties Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas telpās. Pēc 15 minūtēm.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Albertam Krūmiņam.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Uzmanību, kolēģi! Saimnieciskā komisija sanāks Saimnieciskās komisijas sēžu zālē tūdaļ pēc sēdes.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai sekretāra palīgam!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Juris Dalbiņš, Jānis Jurkāns, Uldis Mārtiņš Klauss, Alberts Krūmiņš, Linda Mūrniece, Vitālijs Orlovs, Aigars Pētersons, Jakovs Pliners, Ēriks Škapars, Mareks Segliņš, Jānis Strazdiņš, Andris Šķēle, Elita Šņepste, Ausma Ziedone-Kantāne, Ērika Zommere un Ēriks Zunda.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to 19.decembra sēde ir slēgta.

Balsojumi

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (reģ. nr.88)
Datums: 19.12.2002. 9:08:34 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.193 nodošanu komisijām

Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā
Datums: 19.12.2002. 9:10:30 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.194 nodošanu komisijām (Jurid.)

Datums: 19.12.2002. 9:12:42 bal004
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ē.Zundam"
Datums: 19.12.2002. 9:13:22 bal005
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.179

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (reģ. nr. 85) (1.lasīj.)
Datums: 19.12.2002. 9:14:44 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.190 steidzamību

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (reģ. nr.85) (1.lasījums)
Datums: 19.12.2002. 9:19:20 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.190 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (reģ. nr.85) (1.lasījums)
Datums: 19.12.2002. 9:20:48 bal008
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /15 min./

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (reģ. nr.85) (1.lasījums)
Datums: 19.12.2002. 9:21:44 bal009
Balsošanas motīvs: Par izskatīšanas laiku /19.12.2002./

Komercdarbības atbalsta kontroles likums (2.lasījums, steidzams)
Datums: 19.12.2002. 9:42:16 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.55A pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Koncesiju likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 19.12.2002. 9:43:12 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.56A pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Reģionālās attīstības likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 19.12.2002. 9:47:10 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.57A pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 19.12.2002. 9:49:50 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 19.12.2002. 10:07:16 bal014
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 19.12.2002. 10:30:04 bal015
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 19.12.2002. 10:30:34 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.58B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Militārā dienesta likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 19.12.2002. 11:07:34 bal017
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Militārā dienesta likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 19.12.2002. 11:08:14 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.122B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 19.12.2002. 11:09:20 bal019
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 19.12.2002. 11:09:54 bal020
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 19.12.2002. 11:10:26 bal021
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 19.12.2002. 11:10:58 bal022
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 19.12.2002. 11:23:20 bal023
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 19.12.2002. 11:23:56 bal024
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 19.12.2002. 11:24:32 bal025
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 19.12.2002. 11:36:48 bal026
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 19.12.2002. 11:37:38 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.123B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 19.12.2002. 11:48:22 bal028
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 19.12.2002. 11:48:54 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.124B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par policiju" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 19.12.2002. 11:50:02 bal030
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par policiju" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 19.12.2002. 11:50:44 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.125B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Robežsardzes likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 19.12.2002. 11:51:40 bal032
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījums Robežsardzes likumā (2.lasījums, steidzams)
Datums: 19.12.2002. 11:52:22 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.128C pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1.lasījums)
Datums: 19.12.2002. 11:53:32 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.115 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu (1.lasījums)
Datums: 19.12.2002. 11:56:30 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.19 steidzamību

Par Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu (1.lasījums)
Datums: 19.12.2002. 11:57:08 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.19 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu (2.lasījums)
Datums: 19.12.2002. 11:58:04 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.19 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma papildprotokolu nr.2 (1.lasījums)
Datums: 19.12.2002. 12:01:14 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.34 steidzamību

Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma papildprotokolu nr.2 (1.lasījums)
Datums: 19.12.2002. 12:01:48 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.34 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma papildprotokolu nr.2 (2.lasījums, steidzams)
Datums: 19.12.2002. 12:02:32 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.34 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Islandes Republikas, Lihtenšteinas Firstistes un Norvēģijas Karalistes nolīgumu par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu (1.lasījums)
Datums: 19.12.2002. 12:05:06 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5 steidzamību

Par Latvijas Republikas, Islandes Republikas, Lihtenšteinas Firstistes un Norvēģijas Karalistes nolīgumu par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu (1.lasījums)
Datums: 19.12.2002. 12:05:38 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Islandes Republikas, Lihtenšteinas Firstistes un Norvēģijas Karalistes nolīgumu par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu (2.lasījums, steidzams)
Datums: 19.12.2002. 12:06:20 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5 pieņemšanu 2.lasījumā

Datums: 19.12.2002. 12:25:58 bal044
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Sabiedriskā labuma organizāciju likums (reģ. nr.1415)
Datums: 19.12.2002. 12:28:54 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.172 izskatīšanas turpināšanu

Biedrību un nodibinājumu likums (reģ. nr.1416)
Datums: 19.12.2002. 12:31:14 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.173 izskatīšanas turpināšanu

Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās likums (reģ. nr.1417)
Datums: 19.12.2002. 12:33:00 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.174 izskatīšanas turpināšanu

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās zonās"" otrajam lasījumam"
Datums: 19.12.2002. 12:40:02 bal056
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.184

Lēmuma projekts "Par deputātu ievēlēšanu Eiropas Savienības Konventa sastāvā"
Datums: 19.12.2002. 12:41:06 bal057
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.187

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (2.lasījums, steidzams)
Datums: 19.12.2002. 12:48:30 bal059
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (reģ. nr.85) (2.lasījums, steidzams)
Datums: 19.12.2002. 12:49:02 bal060
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.190B pieņemšanu 2. lasījumā