Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Jānis Straume.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 23.janvāra sēdi!

Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, paziņoju, ka ir priekšlikumi par izmaiņām sēdes darba kārtībā.

Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu, lūdz izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” un iekļaut to Saeimas 30.janvāra sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”). Nav iebildumu. Paldies.

Deputāts Staņislavs Šķesters paziņo, ka atsauc savu parakstu zem likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Līdz ar to likumprojekts nav izskatāms šīsdienas sēdē.

Desmit deputāti no politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” ir iesnieguši Saeimas pieprasījumu Ministru prezidentam Einaram Repšes kungam “Par Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojuma nr.53 no 2001.gada 30.oktobra neatbilstību Enerģētikas likuma 20.1.pantam”. Iesniedzēji nelūdz vārdu motivācijas sniegšanai. Pieprasījums tiek nodots Saeimas Pieprasījumu komisijai.

Izskatīsim darba kārtības pirmo sadaļu - Prezidija ziņojumi par saņemtajiem Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.559 “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, mums jāatbalsta šis priekšlikums. Ja jau amats “īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās” ir izveidots, tad, protams, arī jānosaka šīs jaunās institūcijas kompetence, un tāpēc šie noteikumi ir vajadzīgi. Taču es gribētu izteikt divas piezīmes.

Pirmām kārtām jāteic, ka mani drusciņ samulsina fakts, ka jau pirms tam, kad Saeima izskatīja šos noteikumus, pats jaunizveidotais ministra aparāts iesniedza vairākus grozījumus. Tā ka šie noteikumi nebija īsti saskaņoti ar tiem cilvēkiem, kas pildīs šīs funkcijas. Es domāju, ka valdībai tomēr nopietnāk būtu jāizvērtē situācija, un tas vienkārši nozīmē, ka attiecībā uz otro un trešo lasījumu mums vēl ir priekšā liels darbs. Tā ka šie noteikumi ir tikai tāds pusfabrikāts un vairāki grozījumi būs vajadzīgi.

Otrā problēma, manā skatījumā, ir vēl nopietnāka. Tā ir saistīta ar likumprojekta anotāciju, tās sesto sadaļu - “Kādas konsultācijas notikušas, gatavojot šo normatīvā akta projektu”. Te ir rakstīts, ka ar nevalstiskajām organizācijām konsultācijas vispār nav notikušas. Un otrajā ailē ir atbilde uz jautājumu, kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija. Atbilde ir šāda: “Tiesību akta projekts šo jomu neskar.” Varbūt tas ir vienkārši pieredzes trūkums. Taču mēs labi zinām, ka tieši nevalstiskās organizācijas, tādas kā “Glābiet bērnus!”, Bērnu fonds un citas, spēlē patiešām ārkārtīgi svarīgu lomu bērnu tiesību aizsardzības sistēmas izstrādāšanā un pilnveidošanā. Un tādēļ es domāju, tas būtu pārāk augstprātīgi - vispār nekonsultēties ar šīm organizācijām, neņemt vērā viņu priekšlikumus un viedokļus. Ja mēs tā turpināsim, tas nozīmēs, ka kārtējo reizi mēs būsim spiesti šo ļoti būtisko likumu grozīt vēl un vēl, un tad nekāda stabila, darboties spējīga sistēma netiks izveidota. Es domāju, ka Saeimai būs jālabo šī Ministru kabineta kļūda un būs diezgan aktīvi jākonsultējas ar nevalstiskajām organizācijām, gatavojot savus priekšlikumus un lēmumus otrajam un trešajam lasījumam.

Kopumā tas ir uzskatāms par diezgan lielu pusfabrikātu, tomēr es aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Satversmes 81.panta kārtībā izdoto noteikumu nr.559 “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 17. Noteikumi komisijai nodoti.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam! Kādi ir priekšlikumi? 30.janvāris. Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.560 “Grozījumi Izglītības inovācijas fonda likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Debatēs vārdu lūdz deputāts Jānis Esta. Lūdzu!

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Šis dokuments liecina par to, ka šai valdībai izglītība tomēr nav prioritāte - atšķirībā no paustajiem viedokļiem pirms vēlēšanām. Konkrēti Šadurska kungs bija tas, kurš visās auditorijās visnotaļ pārliecināja par pretējo - ka izglītība ir tā sfēra, kuru katrā ziņā “Jaunais laiks” aizstāvēs vienmēr.

Arguments, lai šā dokumenta spēkā stāšanās laiku pārceltu par gadu, ir viens - trūkst līdzekļu. Un te nu atkal jāatgriežas pie jau varbūt zināmā un
teiktā - pie tā paša taupības režīma. Tomēr, ja pavērtē un uzmanīgi paskatās… Atcerēsimies kaut vai vakardienas diskusiju ar finanšu ministru, tās spoži rādītās diagrammas par budžeta pieaugumu gan decembrī, gan janvārī! Tas liecina par pretējo - izrādās, ka budžetā naudiņa ir. Jautājums tātad ir cits - vai spriest par šā likuma vai šā fonda lietderību? Un te ir neizpratne tāda: izglītības un zinātnes ministrs, ar vieglu roku parakstot šo dokumentu, izrādās, nav konsultējies ne ar vienu sabiedrisko organizāciju, taču, kā mēs zinām, fonda padomē ir gan Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāvis, gan Profesionālās izglītības asociācijas pārstāvis, gan Pedagogu domes un citu nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuru domas vienkārši nav pajautātas. Vai un cik lietderīgi ir iedarbināt šo fondu? Kādu pienesumu šā fonda darbība izglītības sistēmas uzlabošanā un veicināšanā varētu dot? Ja mēs gribam ietaupīt uz šo skaitļu rēķina, kuri ir rakstīti šajā likumā, tad jāteic, ka katrā ziņā novilcināšana dos nesalīdzināmi lielāku zaudējumu nekā šie skaitļi, kas ir ierakstīti šeit, šajā likumā.

Es ierosinu neatbalstīt šos grozījumus, aizsūtīt atpakaļ uz valdību, izdiskutēt ar sabiedriskajām organizācijām, atrast līdzekļus. Un, ja tik tiešām budžets ir tik spiedīgs, ka šobrīd nav iespējams atrast šādu summu, tad fonda darbību varētu uzsākt ar kādus 3 mēnešus ilgu nobīdi. Jo, kā mēs zinām, šobrīd lielās mokās dzimst budžets. Manuprāt, budžetā atrast līdzekļus, lai šo fondu iedarbinātu, noteikti var.

Un jāpiebilst vēl par taupības režīmu. Kā mēs dzirdam, ļoti viegli ir nopirkt kaut kādu automašīnu (teiksim, veselības ministrs - bez konkursa), nodibināt kādu ministriju, par kuru ministrs nevar paskaidrot, kādas būs viņa funkcijas un ko viņš darīs, kā tur strādās, kā ko pārdalīs.

To visu var. Nu tas viss pieder pie taupības režīma.

Es ierosinu noraidīt šo dokumentu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Satversmes 81.panta kārtībā izdoto noteikumu nr.560 “Grozījumi Izglītības inovācijas fonda likumā” nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 20, neviens neatturas. Grozījumi komisijai ir nodoti.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Strazdiņam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

30.janvāris.

Sēdes vadītājs. 30.janvāris. Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.561 “Grozījums Cilvēka genoma izpētes likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāts Jānis Strazdiņš vēlas debatēt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo Ministru kabineta noteikumu nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 38, neviens neatturas. Noteikumi komisijām ir nodoti. Ir saņemts ierosinājums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 30.janvāri. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.562 “Grozījumi “Likumā par ostām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Noteikumi komisijai ir nodoti. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei!

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.janvāris.

Sēdes vadītājs. 30.janvāris. Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.563 “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Noteikumi komisijai ir nodoti.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram!

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.janvāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.564 “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par noteikumu nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Noteikumi komisijai ir nodoti.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram!

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.janvāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.565 “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Noteikumi komisijām ir nodoti.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.janvāris. Deputāti neiebilst. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.566 “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Noteikumi komisijai ir nodoti.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Indulim Emsim!

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.janvāris.

Sēdes vadītājs. 30.janvāris. Paldies. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.567 “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāte Solvita Mellupe vēlas debatēt? Lūdzu zvanu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Noteikumi komisijām ir nodoti.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Solvitai Mellupei!

S.Mellupe (frakcija “Jaunais laiks”).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.janvāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.568 “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles dep. J.Dobelis: “Viss skaidrs!”)

Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 20, neviens neatturas. Noteikumi komisijām nodoti.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram!

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.janvāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.569 “Grozījums Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par noteikumu nr.569 nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 20, neviens neatturas. Noteikumi komisijai ir nodoti.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Arnoldam Laksam!

A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.janvāris.

Sēdes vadītājs. 30.janvāris. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.570 “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Ar diletantismu un revolucionāro degsmi bieži vien ir par maz. Es saprotu, ka ļoti gribas pieņemt tā saucamos matrožu un ķēkšu rakstītos likumus, kā kādreiz ir teicis tik dārgais (mūsu valdībai) Vladimirs Iļjičs Ļeņins, bet, ticiet man, šis nu nav tas gadījums! Un, ja kāds to vēl nezina, varu pateikt, ka diplomātiskais un konsulārais dienests atšķiras ar to, ka tiem cilvēkiem, kas strādā diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, ir specifiskas zināšanas. Jūs nevarat pārcelt, teiksim, Austrumu jautājumos specializējušos ierēdni, tādu, kas specializējies, teiksim, kādās Austrumu valodās, studējis ķīniešu valodu vai vienu no indiešu valodām, teiksim, hindu vai vēl kādu citu, - jūs nevarat viņu pārcelt darbā, teiksim, uz Āfrikas valstīm, kurās lieto, teiksim, franču valodu. Te ir runa ne tikai par valodu. Te ir runa arī par profesionālajām zināšanām, kuras ir vajadzīgas šādā darbā - atšķirībā no dažādām politiskajām padomēm, kurās, kā es saprotu, var ielikt varbūt kādu mežsargu, kas tur tad nodarbojas ar izglītību vai ar privatizāciju. Diplomātijā tā nu gluži nevar! Un tāpēc te nebūtu īsti vietā tas jaunais izgudrotais, matrožu un ķēkšu tik iemīļotais vārds “elastība”, kas pēdējā laikā tiek lietots likumdošanas normās, kuras izstrādā Ministru kabinets. Un es atļaušos jums to arī citēt: šie grozījumi esot nepieciešami, lai nodrošinātu “elastīgu” pārcelšanas mehānismu. To vārdu vajadzētu varbūt lietot vairāk medicīnā, runājot par kaut kādām saitēm, bet nevajadzētu to lietot diplomātijā! Šeit tā lietojums ir ļoti kļūdains, muļķīgs, nav pārdomāts un ir pretrunā ne tikai ar Latvijas, bet arī ar to praksi, kas ir citās valstīs. Tāpēc es aicinu vienkārši nekļūt smieklīgiem un tiešām šo “ķēkšu sarakstīto” likumprojektu noraidīt!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par noteikumu nr.570 nodošanu Ārlietu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 20, atturas - 1. Noteikumi nodoti komisijai.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Inesei Vaiderei!

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 28.janvāri.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.janvāris. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.571 “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 20, neviens neatturas. Noteikumi komisijai nodoti.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.janvāris. Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.572 “Grozījums likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par noteikumu nr.572 nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 20, neviens neatturas. Noteikumi nodoti komisijai.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Arnoldam Laksam!

A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 30.janvāri.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.573 “Grozījums Robežsardzes likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 19, neviens neatturas. Noteikumi komisijai nodoti.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.janvāris. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.574 “Grozījumi Ugunsdzēsības un ugunsdrošības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par noteikumu nr.574 nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 20, neviens neatturas. Noteikumi komisijai nodoti.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 30.janvāris. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.575 “Grozījums Veterinārmedicīnas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par noteikumu nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Noteikumi nodoti komisijai.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina šos noteikumus atzīt par steidzamiem. Vai attiecībā uz steidzamību kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par noteikumu atzīšanu par steidzamiem! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Steidzamība atzīta.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Zaķim!

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 27.janvāris, un likumprojekta izskatīšana būs nākamajā sēdē - 30.janvārī.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 27.janvāris, un izskatīšana - 30.janvārī. Deputāti piekrīt. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.576 “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Noteikumi nodoti komisijai.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina šos noteikumus atzīt par steidzamiem. Lūdzu zvanu! Balsosim par noteikumu nr.576 atzīšanu par steidzamiem! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Steidzamība atzīta.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Zaķim!

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 31.janvāris, un sēde - 6.februārī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.577 “Grozījums likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Noteikumi komisijām ir nodoti.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.janvāris. Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.578 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāldaļām un kapitālsabiedrībām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Debatēt vēlas deputāts Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi deputāti! Einara Repšes valdība ir deklarējusi enerģisku cīņu pret korupciju, valdībā tiek izstrādāta koncepcija korupcijas novēršanai un apkarošanai, un viens no šīs koncepcijas pamatnoteikumiem vai ievirzēm ir tāds, ka maksimāli jānovērš valsts amatpersonu atrašanās interešu konflikta situācijā.

Diemžēl, godātie kolēģi, nākas konstatēt, ka, izstrādājot šo likumprojektu, par kuru mēs šobrīd debatējam, valdība ir gājusi pretēju ceļu; tā ar likuma spēku ir legalizējusi valsts amatpersonu interešu konfliktu. Kāpēc?

Tātad iesniegtais likumprojekts paredz to, ka valsts amatpersonas, proti, kapitāla daļu turētājas jeb valsts uzņēmējsabiedrību, komercsabiedrību darbības lietderības un likumības pārraudzītājas un finansiālās darbības kontrolētājas, kādas ir šīs kapitāla daļu pārraudzītājas, atalgojumu saņem no tās institūcijas, kuras darbu viņas pārrauga. Tā, godātie kolēģi, ir klasiska interešu konflikta situācija, kuru mēs gribam legalizēt ar likumu!

Šāda kārtība pastāvēja jau arī pirms dažiem gadiem. Paldies Dievam, iepriekšējā valdība šo kārtību grozīja un noteica, ka pārraudzītājam atalgojumu maksā tas, kurš sūta šo valsts amatpersonu, deleģē šīs tiesības pārraudzīt, proti, attiecīgā valsts institūcija, attiecīgā ministrija.

Turklāt es gribētu vērst jūsu uzmanību vēl uz to, ka tā dēvētais interešu konflikta likums, jaunais likums, kas arī paredz cīņu pret korupciju, nosaka to, ka valsts amatpersonas nedrīkst saņemt atalgojumu no tām institūcijām, no tām personām, kuru darbību viņas pārrauga. Tātad arī šis likumprojekts ir pretrunā ar spēkā esošo Interešu konflikta novēršanas likumu valsts amatpersonu darbībā.

Tāpat es gribētu jūs informēt, ka jau iepriekš - tad, kad bija spēkā vēl vecās normas, kuras diemžēl paredzēja tādu kārtību, kādu šobrīd ierosina Einara Repšes valdība, - gan agrākais ģenerālprokurors - Jānis Skrastiņš, gan arī jaunais ģenerālprokurors Maizītis, gan arī ārvalstu eksperti, tiekoties ar dažādām valsts institūcijām, ar Saeimas komisijām, daudzkārt ierosināja šo neslēpto, ar likumu legalizēto interešu konfliktu novērst. Iepriekšējā valdība to izdarīja.

Kādēļ, kolēģi, jaunā valdība atkal iet šo nepareizo ceļu un mēģina ar likumu legalizēt interešu konfliktu? Es nedomāju, ka tā varbūt ir tīša darbība un ka valdība ar likumu gribētu tīši šeit ieviest interešu konfliktu. Manuprāt, nebūt ne! Tas ir tāpēc, ka acīmredzot kāds uzskata, ka naudas trūkuma dēļ ir jāsataupa šie daži desmiti tūkstošu latu un tādēļ jāievieš šāda absurda norma.

Es aicinātu godātos kolēģus - gan pozīcijas, gan opozīcijas kolēģus - neatbalstīt šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā, atcelt Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtos noteikumus un atgriezties pie vecās kārtības.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Staņislavs Šķesters. Lūdzu!

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Mēs vakar skatījām šo jautājumu, un es daru jums zināmu mūsu komisijas lēmumu - lūgt atbalstīt šo likumprojektu, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju noteikt par otro komisiju.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai ir iebildumi pret to, ka Ministru kabineta noteikumi nr.578 tiek nodoti arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai? Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta noteikumu nr.578 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 21, atturas - 18. Noteikumi komisijām ir nodoti.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Ērikam Škaparam!

Ē.Škapars (frakcija “Jaunais laiks”).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.janvāris.

Sēdes vadītājs. 30.janvāris. Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.579 “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par noteikumu nr.579 nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 2. Noteikumi komisijai ir nodoti. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.janvāris. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.2 “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta noteikumu nr.2 nodošanu Juridiskajai komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 20, atturas - 16. Noteikumi Juridiskajai komisijai ir nodoti.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram!

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Jā, paldies! Es kārtējo reizi lūdzu šo likumprojektu kā atbildīgajai komisijai tomēr nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet! Jums vajadzēja ātrāk izteikt šo priekšlikumu. Saeima jau ir atbalstījusi Juridisko komisiju kā vienīgo atbildīgo.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.3 “Grozījumi Farmācijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Pirms ieslēdzam balsošanas režīmu, ir jāvienojas tātad par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Priekšlikums ir noteikt 30.janvāri. Iebildumu nav.

Balsosim par noteikumu nr.3 “Grozījumi Farmācijas likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 20, neviens neatturas. Noteikumi komisijai ir nodoti.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Jevgenijai Stalidzānei!

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu Sociālo un darba lietu komisijā tika noteikts 29.janvāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.4 “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šo noteikumu nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 20, neviens neatturas. Noteikumi komisijai ir nodoti.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz šiem noteikumiem noteikt steidzamību.

Vai kāds vēlas runāt “par”? Anna Seile. Lūdzu, no tribīnes! Ja jūs vēlaties runāt “par”, tad tas jādara no tribīnes!... Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai atzīt par steidzamiem noteikumus nr.4 “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 19, neviens neatturas. Steidzamība ir pieņemta.

Lūdzu ierosinājumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un par otrā lasījuma datumu!

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei!

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Komisija ierosina līdz 30.janvārim iesniegt priekšlikumus un tos izskatīt Saeimas sēdē 13.februārī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.5 “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par noteikumu nr.5 nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, neviens neatturas. Noteikumi komisijai ir nodoti.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.janvāris. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram! Nav iebildumu. 30.janvāris. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Jurkāna, Aleksandra Bartaševiča, Andreja Klementjeva, Anatolija Mackeviča, Vjačeslava Stepaņenko un Valērija Karpuškina iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu! Deputāts Ēriks Škapars vēlas runāt “pret”.

Ē.Škapars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie deputāti! Pilnībā piekrītu viedoklim, ka nepieciešams nodrošināt šādu iespēju - neproduktīvajiem dzīvniekiem paredzēto barību fasēt mazākos daudzumos tieši tirdzniecības uzņēmumos. Tas ļautu suņu un kaķu turētājiem, it īpaši maznodrošinātajiem, iegādāties šo barību nelielos daudzumos un par zemāku cenu. Tomēr gribu aicināt kolēģus noraidīt šo likumprojektu, jo pēc Latvijas Tirgotāju asociācijas lūguma Zemkopības ministrija ir sniegusi Dzīvnieku barības aprites likuma skaidrojumu, kurā ir teikts, ka likuma 11.pants (kurš skan šādi: barību izplata ražotāju oriģinālajā iepakojumā) attiecas uz barības izplatītājiem - barības apritē iesaistītām personām, kuras pārstāv barības ražotāju un izplata tā produkciju tirdzniecības uzņēmumiem. Barības svēršana, ko veic mazumtirdzniecībā, nav uzskatāma par 11.panta pārkāpumu.

Gribu informēt kolēģus arī par to, ka 2002.gada 14.novembrī valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Prasības dzīvnieku barības apritē iesaistītai personai un tās atzīšanas un reģistrācijas kārtība”, kurā tiek precīzi noteiktas prasības dzīvnieku barības tirdzniecībai.

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, uzskatu, ka nav nepieciešamības izdarīt grozījumus Dzīvnieku barības aprites likumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. “Par” vēlas runāt deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Apmēram pirms gada tika pieņemts Dzīvnieku barības aprites likums, kura 11.pants, kā jau tika teikts, aizliedz tirdzniecību ar fasēto (uz vietas) dzīvnieku barību.

No otras puses, Pārtikas un veterinārais dienests man paskaidroja, ka šis ierobežojums tomēr attiecas arī uz mazumtirdzniecību. Man ir vēstule, kur ir rakstīts, ka terminu “izplatīšana” viņi skaidro kā izplatīšanu vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā. Un praktiski Pārtikas un veterinārais dienests ir vienīgais dienests, kas kontrolē šā likuma izpildi. Es principā neredzu iemesla, kāpēc mums nav jāatbalsta šis piedāvātais priekšlikums.

Par pašu kārtību. Man grūti saprast to, ka produktu tirdzniecība, fasējot tos uz vietas, ir atļauta, bet dzīvnieku barību ir aizliegts tirgot uz vietas un fasēt uz vietas no lielajiem maisiem uz mazāku iepakojumu. Tas patiešām atvieglo dzīvi daudziem mājdzīvnieku īpašniekiem un ļauj viņiem ekonomēt savus līdzekļus. Man ir zināms arī, ka starp šo dzīvnieku īpašniekiem un arī šo dzīvnieku barības tirgotājiem notiek parakstu vākšana, lai šo ierobežojumu atceltu.

Pārtikas un veterinārais dienests savā vēstulē raksta, ka, pēc viņu datiem, nav konstatēti tādi gadījumi, ka uz vietas fasētas dzīvnieku barības pārdošanas dēļ būtu nodarīts kaitējums pašiem dzīvniekiem.

Savācot kopā visus šos argumentus, es aicinu tomēr atbalstīt likumprojektu un atļaut cilvēkiem šādi tirgoties ar šo barību, kas paredzēta mājdzīvniekiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens ir runājis “pret”, viens - “par”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā” nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 48, neviens neatturas. Likumprojekts netiek nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2002” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - deputāta Valērija Karpuškina iesniegums par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu viņam. Lūdzu zvanu!

Balsosim par lēmumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu deputātam Valērijam Karpuškinam 2003.gada 23.janvārī. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Atvaļinājums piešķirts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Leopolda Ozoliņa saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Mandātu un iesniegumu komisija, izskatījusi administratīvā pārkāpuma materiālus, ir nolēmusi piekrist deputāta Leopolda Ozoliņa administratīvai sodīšanai par Ceļu satiksmes noteikumu 89.11.punkta prasības neievērošanu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Es lūdzu mani izdot administratīvajai vajāšanai, jo tiešām vainīgs es biju, jo neieslēdzu avārijas gaismas, kas bija jāieslēdz, kā jūs rakstāt… kā to rakstīja protokolā pašvaldības policija. Man gan bija mašīnā pasažieris, kuru es lūdzu brīdināt, ja pašvaldības policija uzmācas, par to, ka ir sabojājies motors un ka es meklēju palīdzību… Pašvaldības policija izpildīja šo anketu, ātri pielīmēja, kā saka, aizmugurē… Tā ka cilvēks, kam es lūdzu to paskaidrot pašvaldības policijai, nepaspēja to izdarīt. Pašvaldības policija ļoti profesionāli izpildīja savu pienākumu, un sods ir jau samaksāts. Tā ka lūdzu jūs nobalsot par manis izdošanu šai procedūrai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Piekrist 8.Saeimas deputāta Leopolda Ozoliņa saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.” Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas Valsts valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Tātad jāizskata likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas Valsts valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”. Es informēju jūs, ka otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Likumprojekts ir Ārlietu komisijas sēdē izskatīts un atbalstīts otrajam lasījumam, tāpēc es aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā, kurš arī ir galīgais.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par 1961.gada 21.aprīļa Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Ārlietu komisija ir saņēmusi trīs Juridiskā biroja priekšlikumus attiecībā uz šo likumprojektu. Tie ir izskatīti Ārlietu komisijas sēdē. Aicinu jūs pievērst uzmanību 204.dokumentam.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta nosaukumu. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Vaidere. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Vaidere. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

I.Vaidere. Vairāk priekšlikumu nav. Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2002 attiecībā uz Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma B protokolu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamās kolēģes, godātie kolēģi! Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu no 2002.gada 1.jūnija ieviest jauno konsolidēto protokola par preču izcelsmes noteikumiem versiju. Tā kā preču izcelsmes noteikumi ir visu noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu neatņemama sastāvdaļa, ir nepieciešams nomainīt arī spēkā esošā Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma B protokolu (par preču izcelsmi un administratīvās sadarbības metodēm) ar jauno šā protokola versiju. Valstis, kuras nebūs ieviesušas šos grozījumus preču izcelsmes noteikumos, tiks izslēgtas no Paneiropas kumulācijas sistēmas un zaudēs brīvu piekļūšanu Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas un Eiropas asociēto valstu tirgiem. Tas nozīmē, ka tādā gadījumā Latvijas uzņēmējiem tiks liegta brīva pieeja arī Slovēnijas tirgum.

Es komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Vaidere. Paldies. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

I.Vaidere. Paldies.

Tā kā jūs atbalstījāt šā likuma steidzamību, es lūgtu atbalstīt šo likumprojektu tūlīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamo izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības vienošanās protokolu par likuma izpildi”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).

Līgums starp Latvijas valdību un ASV valdību ietver sevī trīs projektus, kas tiks realizēti ar ASV finansiālo atbalstu, un tie ir šādi: Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izveide, Kriminālprocesa kodeksa reformas īstenošana un kontrolēto piegāžu muitas jomā apmācību nodrošināšana. Ietekme uz tautsaimniecības attīstību, protams, būs pozitīva. Tas viss pozitīvi ietekmēs makroekonomisko vidi. Arī uzņēmējdarbības vide sakarā ar procedūru vienkāršošanu būs pozitīva. Tāpēc aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

I.Vaidere. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 28.janvāri!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Jau 2001.gada jūlijā Latvijas Ārlietu ministrija un Igaunijas Ārlietu ministrija saņēma Valkas mēra un Valgas mēra vēstuli ar lūgumu veikt grozījumus Rīgā parakstītajā, jau 1996.gadā parakstītajā, Latvijas un Igaunijas valdības nolīgumā par valsts robežas šķērsošanas vietām. Šo izmaiņu rezultāts būs tas, ka robežpārejas punkts “Valka-1 - Valga-3” tiks pārveidots par kopīgu robežpārejas punktu, kurā tiks nodrošināta iespēja arī ārvalstu pilsoņiem šķērsot robežu šajā vietā bez muitas kontroles. Tiek norādīts, ka šie grozījumi nepieciešami, lai veicinātu tūrismu un uzņēmējdarbību abās valstīs, it īpaši Valkā un Valgā. Grozījumu izdarīšana, protams, veicinās uzņēmējdarbību abās valstīs. It īpaši Valkā un Valgā šī problēma ir samilzusi, un mēs domājam to risināt arī tālāk. Šis būtu pirmais nepieciešamais solis.

Tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

I.Vaidere. Aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 28.janvāri.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Izskatīsim dokumentu nr.168. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”. Šie likuma grozījumi ir izstrādāti “ar mērķi nodrošināt apdrošināšanas brokeru sabiedrību saistību izpildi pret apdrošinātājiem, pārapdrošinātājiem un citiem kreditoriem saskaņā ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem”. Komisija uzskata, ka šis likumprojekts ir jānosaka par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.janvāris.

Sēdes vadītājs. Vispirms nobalsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu!

B.Brigmane. Es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

B.Brigmane. Jā. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.janvāris, un otrajā lasījumā tos lūdzu izskatīt 6.februārī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Dokuments nr.169. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu un nodod to pirmajam lasījumam. Likumprojekts, kā jūs redzat, ir ļoti apjomīgs, bet grozījumi galvenokārt ir saistīti ar to, ka Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu Saeima pieņēma gandrīz pirms pieciem gadiem.

Latvijai iekļaujoties Eiropas Kopienas finanšu sistēmā, mums ir jāievieš licencēšanas un uzraudzības savstarpējās atzīšanas principi, tātad vienotā licence. Likums tiek papildināts ar jauniem terminiem atbilstoši Eiropas Kopienas direktīvu prasībām, turklāt likums nepieļauj ciešu attiecību izveidošanos starp apdrošinātāju un kādu fizisko vai juridisko personu, tāpēc lūdzu izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.janvāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais likumprojekts “Grozījums Autortiesību likumā”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Autortiesību likumā”.

Mūsu komisijai saņēma deputāta Kabanova priekšlikumu bez autora piekrišanas atļaujas atļaut ne tikai fonogrammu reproducēšanu personīgām vajadzībām, bet arī datorprogrammu reproducēšanu. Diemžēl datorprogrammu izmantošana bez atlīdzības ir pretlikumīga, tāpēc komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Tā ka lūdzu atbalstīt iepriekšējo redakciju, kas paredz filmu un fonogrammu kopēšanu personīgām vajadzībām.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1. - deputāta Kabanova priekšlikumu. Jānis Strazdiņš.

Jūs nevēlaties debatēt? Vai iesniedzēji uztur spēkā balsojumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Kabanova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 69, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Autortiesību likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 17. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Strazdiņam. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 6.februāris.

Sēdes vadītājs. 6.februāris. Deputāti piekrīt.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Šis likumprojekts iesniegts tāpēc, ka ir nepieciešams saskaņot mūsu Radio un televīzijas likumu ar Eiropas Savienības prasībām, ar direktīvu “Televīzija bez robežām”.

Šā grozījuma būtība ir šāda: nodrošināt īpaši svarīgu notikumu pārraidi pēc iespējas lielā Latvijas teritorijā, lai aptvertu pēc iespējas lielāku iedzīvotāju procentu. Turklāt ir paredzēts nacionālā pasūtījuma ietvaros noteikt Latvijas kultūras identitāti atspoguļojošās mūzikas īpatsvaru.

Trešais grozījums ir saistīts ar nepieciešamību noteikt tos raidlaika procentus, kurus Latvijas radio un Latvijas televīzijas programmās ir pieļaujams aizņemt ar citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotajiem raidījumiem.

Lūdzam izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi deputāti! Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirms diviem gadiem Saeimā “tika pieņemti grozījumi Radio un televīzijas likumā, kas pamatā nodrošina galveno audiovizuālās nozares attīstības tiesisko jautājumu risinājumu tirgus ekonomikas apstākļos un augstu nacionālās likumdošanas saskaņotības pakāpi ar Eiropas Savienības tiesību normām”. Es citēju anotāciju. Tieši tā, kā tas ir rakstīts. Un šo tikko minēto grozījumu pieņemšana pirms diviem gadiem ļāva 2001.gada 30.martā provizoriski slēgt sarunu sadaļu “Kultūra un audiovizuālā politika” Latvijas sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Tālākais, kas ir minēts anotācijā, es gribētu teikt, tomēr ir viegli māņi, jo tāpat kā līdz šim uzskatīt par neatrisinātu jautājumu to, ka spēkā esošā Radio un televīzijas likuma atsevišķas normas nav tehniski un praktiski īstenojamas, patiešām ir viegls apmāns un pašapmāns. Jo, ja 17.panta septītās daļas prasība, kuru minēja arī Druvietes kundze, - nodrošināt apraidi 100% teritorijā un visiem iedzīvotājiem -, tiktu grozīta un aizstāta ar prasību nodrošināt vismaz 80% iedzīvotāju aptveršanu, tas būtu pilnīgi nesaprotami.

Šis grozījums, pēc anotācijas rakstītāju prāta, ir nepieciešams, lai nodrošinātu šā likuma attiecīgā panta atbilstību Eiropas Savienības direktīvas “Televīzija bez robežām” prasībām. Taču direktīvā nekur nav teikts, ka tad, ja kāda nacionālā valsts jau šobrīd ir spējīga apraidīt lielāku iedzīvotāju vai teritorijas procentu, tas būtu jāsamazina.

Šobrīd Latvijas valstī ir situācija, ka “Latvijas televīzija-1” aptver 98,6% iedzīvotāju, “Latvijas televīzija-2” aptver 94,7% iedzīvotāju, bet LNT, kas darbojas kā komerciāla raidstacija, aptver 84 gandrīz procentus iedzīvotāju. Kāds pamatojums šobrīd Latvijai ir samazināt aptverto iedzīvotāju skaitu tad, ja ir runa par tādiem notikumiem, kuri būtu jāredz visiem Latvijas iedzīvotājiem? Es neredzu atšķirību starp rīdzinieku, starp to cilvēku, kurš dzīvo simts kilometru attālā Rīgas apkaimē, un starp kādu Viļakas, Dagdas, Kuldīgas vai Košraga iedzīvotāju. Ja šāda atšķirība ir, tad es vēlos to šeit dzirdēt. Es gribu, lai kāds man to formulē, ar ko šie cilvēki atšķiras. Viņi visi, šie Latvijas pilsoņi, ir tiesīgi redzēt to informāciju, kura viņiem ir jāsaņem tāpat kā jebkuram citam.

Kādēļ ir jāpasliktina situācija, lai apmēram astoņi rajoni, kuri ir apdzīvoti (ja mēs ņemam faktiskajā skaitļu izteiksmē, tas ir, apmēram 400 000 iedzīvotāju), nesaņemtu iespēju skatīties šos visiem iedzīvotājiem paredzētos raidījumus? Man tas nekādi nav izprotams un nav skaidrs. Un tādēļ tas, kas ir minēts anotācijā, ir pareizi, es to atbalstītu. Taču to, kas mani ieved maldos, es nevaru atbalstīt. Un vēl tas, ka anotācijas beigās ir minēts, ka, izstrādājot šos grozījumus, ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas konsultācijas, ka tātad arī viņu viedoklis nav zināms, ka nav veikti sabiedrības informēšanas pasākumi par to, ka tiks samazināts šis apraidāmo procents... Kā interesēs tas notiek?

Es šeit gribētu dzirdēt, kādēļ tas tā ir jādara. Kādēļ parlamentam būtu jāieņem augstprātības un viszinības poza, kas nekad ne pie kā laba nevienā gadījumā nav novedusi? Arī vienīgā atruna par konsultācijām ar Eiropas Komisijas ekspertu mani pārliecināja par to, ka Eiropas Komisijā ir zināma Latvijas situācija, taču mani nepārliecina, kādēļ situācija Latvijā mums, latviešiem, šeit būtu jāpasliktina.

Ko vēl es gribētu teikt? Es ļoti vēlētos dzirdēt komisijā, iekams mēs skatām pirmajā lasījumā un pieņemam šādus grozījumus, Gravas kungu, Latvijas televīzijas ģenerāldirektoru. Mēs viņu neesam uzklausījuši, mēs nezinām viņa viedokli. Viņa viedoklis šeit būtu ļoti izšķirošs, vai viņš ir ar mieru samazināt, vai viņš ir gatavs samazināt, vai viņš ir gatavs raidīt tikpat daudziem procentiem iedzīvotāju, gandrīz simtprocentīgi aptverot visus, vai arī viņš izmantos iespēju un vienkārši netērēs tik daudz šo līdzekļu. Varbūt viņš budžetam vairs neprasīs tik daudz naudas? Varbūt budžets vairs nevēlas piešķirt Latvijas televīzijai tik daudz naudas, lai varētu nodrošināt apraidi 98 procentu apmērā? Šie ir jautājumi, uz kuriem mums šobrīd atbildes nav.

Un vēl. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai ir ierosinājums dibināt darba grupu, lai šos grozījumus un arī citus jautājumus, kas saistās ar radio un televīziju, varētu skatīt ekspertu klātbūtnē.

Mēs esam arī uzklausījuši dažus tādus ierosinājumus, ka būtu nepieciešams izdarīt radikālus grozījumus šajā “jumta” likumā, lai atdalītu privātās raidorganizācijas un sakārtotu to raidīšanas tiesisko bāzi, no sabiedriskajām raidorganizācijām. Tās ir ļoti nopietnas pretenzijas, pie tam šobrīd bez jebkādas diskusijas sabiedrībā. Tā ka tas vēl ir pilnīgi negatavs process.

Arī apakškomisijas dibināšana pagaidām ir tikai iecerēs, un vēl nav viedokļa, ar kuru mēs šobrīd varētu motivēt šos iesniegtos grozījumus un tādā veidā tos arī atbalstīt. Tāpēc es nekādi nevaru pieņemt šo piedāvājumu, jo uzskatu, ka tā ir situācijas pasliktināšana, tā ir pilnīga to cilvēku ignorēšana, kuri jau šobrīd nesaņem pietiekamu šo redzamības signālu, lai varētu skatīties Latvijas televīzijas pārraides.

Un visbeidzot. Ja reiz ir nepieciešams taupīt, vai tad tiešām ir jātaupa uz cilvēku informētības rēķina? Kāds tam ir nolūks? Kur paliek reģionālā attīstība un cilvēku izpratne par to, kas notiek valstī, ja jau mēs vēlamies viņiem dot šo informāciju adekvāti tam, kā mēs šeit parlamentā vai valdībā rīkojamies?

Katrā ziņā šie grozījumi nepārliecina, ka tas ir ietverts Eiropas direktīvu prasībās. Pie tam šīs prasības neprasa samazināt tad, ja apraide ir plašāka.

Nevar atbalstīt šādus grozījumus!

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aldis Kušķis.

A.Kušķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs jau iepriekšējā reizē, kad runājām par šā likuma grozījumu nodošanu komisijai, skārām šo jautājumu. Mēs jau vienreiz par to runājām, taču joprojām nav parādījies neviens jauns arguments, kādēļ Latvijas televīzijā svarīgus notikumus vajadzētu skatīties kvadrātkilometriem, nevis tā, kā mēs to esam šajā grozījumā paredzējuši, ka televīzija ir jāskatās cilvēkiem. Tātad ir nevis procentuāls teritoriāls noklājums, bet mūsu televīzijas skatītāju procenti, un šiem cilvēkiem ir jābūt tiem cilvēkiem, par kuriem mēs rūpējamies, nevis par kvadrātkilometriem, par procentiem no teritorijas. Un šajā gadījumā gan loģika, gan mūsu interese par televīzijas skatītājiem ir tā, kura liek mums runāt par procentiem no skatītāju kopskaita. Šajā gadījumā šie 80, 90 vai 99 procenti no skatītājiem - tie ir jūsu priekšlikumi, kuri varētu tikt iesniegti uz otro lasījumu. Par tiem tad mēs arī komisijā diskutētu un labprāt pieņemtu. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka šis skaitlis varētu būt 90%, nevis 80%, kā tas šobrīd ir rakstīts.

Tātad, cienījamie kolēģi, lūdzu atbalstīt šo likumprojektu - grozījumus pirmajā lasījumā, tāpēc ka mēs rūpējamies nevis par Latvijas kvadrātkilometru pārklājamību ar televīzijas iespējām, bet gan par Latvijas televīzijas skatītāju iespējām skatīties šīs pārraides.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es piekrītu, ka televīziju skatās nevis koki mežā, kā Kušķa kungs to pareizi teica, bet to skatās cilvēki. Taču tanī pašā laikā piedāvātais risinājums, manuprāt, nav pats labākais. Kas ir šie 20% no Latvijas iedzīvotājiem, kurus mēs šobrīd gribam atstāt, vismaz teorētiski, bez televīzijas apraides? 20% iedzīvotāju ir 470 tūkstoši. 470 tūkstoši ir Balvu, Alūksnes, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Ludzas, Saldus, Preiļu, Valkas, Ventspils, Daugavpils, Talsu, Limbažu un Rēzeknes rajonu iedzīvotāji kopā. Protams, Eiropas Savienībā ir jāiestājas, un es to atbalstu, bet, ja mēs tur ieiesim kā akli zaķēni, tad tas vairs nebūs labi. Ja 20% iedzīvotāju mēs gribam atstāt bez hokeja čempionāta, bez Dziesmu svētkiem, tad es domāju, ka tas nebūs labi.

Jāatceras ir viena lieta, ko es vairākkārt šeit esmu atgādinājis. Protams, parasti citu valstu ekspertiem tas nepatīk, ka mēs sakām, ka Latvija ir unikāla valsts. Bet Latvija tiešām ir unikāla valsts vismaz vienā aspektā - nekur citur Eiropas valstīs galvaspilsētā nedzīvo trešdaļa valsts iedzīvotāju, nekur citur Eiropas valstīs aglomerācijā jeb tanī teritorijā, kas ir cieši saistīta ar galvaspilsētu, nedzīvo puse iedzīvotāju, un faktiski mēs ar šo lēmumu - atstāt tikai 80% televīzijas apraides - padarām mūsu Latvijas tālos reģionus Latgalē un Vidzemē (Kurzemē - mazāk), salīdzinājumā ar galvaspilsētu, vēl mazāk konkurētspējīgus, nekā tas bijis līdz šim.

Es piekrītu, ka likumā varbūt tiešām ir jāparedz, ka apraide ir domāta iedzīvotājiem, nevis teritorijai, bet es kategoriski nepiekrītu šiem 80%, jo man personīgi, ņemot vērā to, ka mūsu 1.televīzijas programma apraida vairāk nekā 95% iedzīvotāju, izskatās tā, ka šāda pieeja ir atklāta privāto televīziju interešu lobēšana.

Tā ka, cienījamie kolēģi, ja mēs šodien nodosim šo lietu izskatīšanai komisijās, tad es tomēr esmu par to, lai nebūtu noteikti šie 80%, bet lai šis cipars būtu stipri augstāks, jo tas ir pietiekami reāls arī privātajām televīzijām. Ja labi grib, tad arī privātās televīzijas šo apraides procentu var krietni palielināt salīdzinājumā ar šiem 80 procentiem.

Sēdes vadītājs. Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamās kolēģes! Cienījamie kolēģi! Izglītības, zinātnes un kultūras komisija skatīja šo jautājumu. Mēs bijām uzaicinājuši arī mūsu Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoru Uldi Gravu. Ar viņu bija ļoti saturīga diskusija. Bez tam mēs runājām arī ar mūsu Radio un televīzijas komitejas vadību. Un šis jautājums nebūt nav tik viennozīmīgs, kā liekas, kā tas ir noteikts mūsu iepriekšējā likumā, kur ir paredzēta simtprocentīga teritorijas apraide, jo diemžēl Latvijā ir vietas, kur ir ieplakas, kas vispār netiek apraidītas vai kur ir ļoti slikta raidījumu kvalitāte, bet, lai uzlabotu šo kvalitāti, paplašinātu teritoriju un palielinātu iedzīvotāju skaitu, mums ievērojami ir jāpalielina raidītāju jaudas, bet tas diemžēl mūsu budžetam pašreiz nav pa spēkam, tāpēc pieņemt likuma normu, kura diemžēl nedarbojas, pašiem sevi mānīt, lai tikai būtu sasniegts šis, piedodiet, tāpat kā sociālisma laikā, visaugstākais procents, kas ir tikai uz papīra, nevis reāli dzīvē… Mēs pietiekami kritiski komisijā izskatījām šo jautājumu un atzīstam, ka arī dažu tīri juridisku momentu dēļ… teiksim, 3.programma uz 7 gadiem ir nopirkusi Pasaules čempionāta apraides tiesības, bet diemžēl tai pašlaik vēl nav šīs jaudas, tāpēc pieņemt uz papīra šādu skaitli diemžēl nebūtu pareizi.

Mūsu komisija pieņēma lēmumu tomēr par augstāku skaitli par šiem 80% iedzīvotāju. Tā ka, es domāju, tas tomēr ir reāli. Tādējādi mēs tomēr varētu, tālāk izskatot šo likumprojektu, pieņemt reālu skaitli, kas ir pa spēkam mūsu valstij, lai visi iedzīvotāji tiktu apmierināti.

Turklāt es uzskatu, ka šis lēmums stimulēs arī privātās televīzijas un arī tās ārvalstu organizācijas, kuras iesaistītas mūsu apraidē, it sevišķi svarīgu notikumu raidīšanai, ka tās domās, kā uzlabot šo apraidi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Faktiski mēs šobrīd turpinām to diskusiju, kas sākās jau pirms diviem gadiem. Ļoti labi, ka mēs nonācām pie vienprātības vismaz tiktāl, ka pat Ābiķa kungs atzīst, ka televīziju skatās nevis hektāri, bet cilvēki. Tāpēc es uzskatu, ka to vienu jautājumu, par to, vai tur būtu jāmin teritorija vai iedzīvotāji, mēs varam uzskatīt par atrisinātu.

Attiecībā uz procentiem situācija ir daudz sarežģītāka. Jā, protams, tas ir ļoti labs nodoms - panākt to, ka 100 procentiem iedzīvotāju būtu pieejamas visas tās pārraides. Bet vai tehniski tas ir iespējams? Manā skatījumā, tas ir tieši tas gadījums, kad ar labiem nodomiem ir bruģēts ceļš uz elli. Jo arī toreiz mēs runājām, ka, jā, principā tas ir ārkārtīgi slikti, ka dažiem cilvēkiem nav pieejamas šīs programmas, ka daudzās vietās netiek uztvertas ne sabiedriskās televīzijas pārraides, ne privāto jeb komerctelevīziju pārraides. Bet ko mēs varam darīt šajā jautājumā? Šis jautājums ir atkal mūsu ziņā, kolēģi! Pavisam drīz mēs apspriedīsim budžetu un mums būs jāpieņem lēmums, vai mēs piešķirsim Latvijas Televīzijai nepieciešamo naudu, lai nodrošinātu šo uztveramību visās tālajās vietās, visos attālinātajos rajonos. Es domāju, ka jūs to neatbalstīsiet, jūs darīsiet tāpat kā 7.Saeimā - jūs to neatbalstījāt vairākkārt, neskatoties uz visiem pierādījumiem. Tātad ar šo likumu, ar šīs likuma normas palīdzību mēs šo problēmu neatrisināsim. Mēs to atrisināsim, apspriežot budžetu. Taču es domāju, ka mēs diemžēl to nedarīsim, jo tās izmaksas uz katru papildu skatītāju ir patiešām ārkārtīgi lielas. Tātad - kas notiek? Izpildīt šo normu šobrīd nav iespējams. Pārējos noteikumos gan tika minēts tālāks termiņš - 2006.gads - , taču es nedomāju, ka situācija radikāli mainīsies līdz tam brīdim. Tātad es nerunāšu par brīvo konkurenci, jo… Kāpēc Eiropas Savienība cilā šo jautājumu? Tāpēc, ka Eiropas Savienība ir par brīvu konkurenci. Es nedomāju, ka tas būs pareizi - patiešām dot zināmas lielas priekšrocības tieši sabiedriskajai televīzijai.

Protams, var noteikt tādu robežu, tādus kritērijus, ka principā sabiedriskā televīzija atbilst, bet komerctelevīzijas - ne. Bet vai tas būs labi? Vai tas patiešām nodrošinās to, ka skatītāji redzēs šos īpaši svarīgos notikumus? Domāju, ka ne, jo sabiedriskā televīzija ir diezgan nabaga, kā mēs to labi zinām, un var izveidoties tāda situācija, ka sabiedriskajai televīzijai vienkārši nebūs naudas, lai nopirktu translācijas tiesības. Savukārt komerctelevīzijām būs tāda nauda, bet nebūs iespēju, tāpēc ka mēs ar likumu ierobežojam šīs tiesības.

Vai patiešām jūs uzskatāt, ka dēļ solidaritātes ar tiem cilvēkiem, kas dzīvo Balvu rajonā, būtu jāatņem arī rīdziniekiem un cilvēkiem, kas dzīvo tuvāk Rīgai, iespējas skatīties īpaši svarīgus notikumus? Es nedomāju, ka tas būs pareizi. Jāmeklē kompromisa lēmums. Ir divas atšķirīgas problēmas. Pirmā problēma - kā tehniski un finansiāli nodrošināt, lai patiešām visas programmas būtu uztveramas visas Latvijas teritorijā. Tā ir viena problēma. Un otra problēma ir šī likuma norma. Nejauksim kopā šīs divas lietas!

Tā ka es domāju, ka savas kļūdas ir jālabo.

Būsim praktiski, būsim pragmatiski un tomēr darīsim to, kas šobrīd ir mūsu iespējās! Es aicinu labot šo kļūdu, kas tika pieļauta pirms diviem gadiem, un atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates par likumprojektu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, jānoklausās daži paziņojumi.

Vārds deputātam Ērikam Jēkabsonam.

Ē.Jēkabsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Divi paziņojumi.

Pirmais. Latvijas un Francijas parlamentu sadarbības grupas tikšanās ar Francijas vēstnieku notiks šā gada 4.februārī Saeimas Viesu zālē.

Otrs paziņojums. Starpbrīdī notiks Latvijas un Japānas parlamentu sadarbības grupas dibināšana.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Inārai Ostrovskai.

I.Ostrovska (frakcija “Jaunais laiks”).

Aicinu 8.Saeimā ievēlētās sievietes šodien uz kopīgu sanāksmi, lai apspriestu mūsu tālākās sadarbības iespējas šīs Saeimas pilnvaru laikā. Vīrieši tiek lūgti piedalīties. Mūsu tikšanās notiks pēc Saeimas sēdes. Aicinu pulcēties Jēkaba ielā 16 - frakcijas “Jaunais laiks” zālē. Mums nebija citas telpas.

Sēdes vadītājs. Vārds Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Eiropas Padomes parlamentāro delegāciju lūdzu tagad sapulcēties Dzeltenajā zālē uz īsu informāciju.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāra biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva Bendrāte, Vladimirs Buzajevs, Ingrīda Circene, Ēriks Jēkabsons, Valērijs Karpuškins, Andrejs Klementjevs, Krišjānis Peters, Andris Tolmačovs, Ingrīda Ūdre un Ausma Ziedone-Kantāne.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” pirmajā lasījumā.

Turpinām debates. Vārds Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, skumjas pārņem, redzot šos priekšlikumus! Jo - vai tad nu nevajadzētu visiem mūsu mazās valstiņas iedzīvotājiem redzēt un dzirdēt valstij svarīgus notikumus? Mēs visi droši vien esam pārliecināti, ka tā tam noteikti jābūt. Jā, tie jāredz visiem, jādzird visiem! Un faktiski šāda iespēja jau gandrīz ir radīta. Tātad Latvijas Televīzijas, sabiedriskās televīzijas, pirmā programma jau aptver 94,9 procentus teritorijas un 98,6 procentus iedzīvotāju. Tātad tehniskā ziņā šī iespēja Latvijā jau faktiski ir nodrošināta. Un atsaukšanās, arī anotācijā, uz Eiropas Savienības kaut kādām rekomendācijām vai prasībām ir vienkārši smieklīga.

Mēs, latvieši, esam paraduši klausīties visos un paklausīt visus. Varbūt tomēr beidzot izbeigsim šo māžošanos (es droši saku šo vārdu)! Mēs esam sekojuši van der stūliem un viņam līdzīgiem un esam iebraukuši purvā ar to pašu Valodas likumu, kas ir padarīts par nulles vērtu (pretstatā tam, kādam tam vajadzēja būt). Un tāpēc tagad nezinām, ko darīt ar integrāciju, ko darīt ar valodu, kā cittautiešus pievērst valodai.

Lūk, tā tas ir! Un nu es jautāju jums: kas gan varētu būt Eiropas Savienībai iebilstams pret to, ka Latvija nodrošinātu (un tāda iespēja ir) visu savu teritoriju, visus savus iedzīvotājus ar iespēju klausīties ne tikai pašus svarīgākos, bet arī ikdienas notikumus, visus, visu, kas notiek valstī? Kas varētu būt Eiropas Savienībai pret to? Nekas! Pilnīgi pareizi. Lūk, tā! Un tādēļ ir diezgan smieklīgi, ka mēs tagad pazeminām šos “griestus”. Gribam uz 80 procentiem samazināt šo apraides “slieksni” jeb iespējas redzēt un dzirdēt. Dažs man sacīs: konkurence! Lai šajā konkurencē var piedalīties daudzi vai visi, dosim iespēju, teiksim, arī viena pagasta vai viena rajona raidstacijai piedalīties šajā konkurencē! Nu lai viņi piedalās! Un lai tad aptver visu teritoriju, lai arī es varu redzēt! Lai, atrazdamies kaut kur tālumā, Latgalē vai kādā Vidzemes nostūrī, arī es to visu redzu! Un tādēļ arī strīds par šo teritoriju vai par iedzīvotājiem - ka tur iedzīvotāji it kā prasot rekomendācijas - ir visai smieklīgs. Patiešām, tas ir visai smieklīgs! Un tādēļ es uzskatu, ka... nu labi, ja pagaidām vēl nevaram nodrošināt tos 100 procentus teritorijas (bet vajadzētu!), nu tad vismaz 90 procentus jau nu vajadzētu! Bet nē, redziet, 80! Varbūt tad pietiek ar Rīgu? Mēs dažreiz saucam galvaspilsētu Rīgu par Latvijas “ūdensgalvu”. Varbūt pietiek ar Rīgu? It īpaši tad, ja ņem vērā Eiropas Savienības dažādas rekomendācijas, kurās teikts, ka Latvijas laukos dzīvojot un strādājot pārāk daudz, apmēram 16 procenti, iedzīvotāju. Nu tad viņus tādā vai citādā veidā atdzīsim šurp uz Rīgu un tādā veidā nodrošināsim šo iespēju visiem dzirdēt, jo viņi, visi Latvijas iedzīvotāji, tad atradīsies lielākoties šeit, galvaspilsētā! Šāda pieeja ir vienkārši absurda. Un tādēļ es nepiekrītu šādam variantam. Ne velti 7.Saeimā šis “slieksnis” bija pacelts līdz 100 procentiem. Bet nu līdz 90 procentiem jau nu noteikti vajadzētu tam palikt.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kā jau šeit minēja Anta Rugāte, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā vērsās Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs Rubeņa kungs ar ierosinājumu veidot darba grupu, lai izstrādātu likumprojektu, kurš reglamentētu... pareizāk sakot, nodalītu sabiedrisko televīziju no privātās televīzijas.

Manuprāt, šāds lēmums ir atbalstāms, taču nav izprotami šie grozījumi lielajā jeb galvenajā likumā. Tādā gadījumā būtu jārada šis jaunais likums un pēc tam jāizdara grozījumi šeit.

Otrs jautājums. Runājot par šiem skaitļiem, ko te minēja Tabūna kungs, jāteic, ka šobrīd Latvijas Televīzijas 1.programma aptver 94,9% teritorijas. Tātad tehniski ir iespējams jau šobrīd nodrošināt šādu raidaptveramību. Un tas ietver tātad 98,6% iedzīvotāju.

Ko mēs lasām likumprojektā? Latvijas iedzīvotāji tātad šiem svarīgajiem notikumiem varētu sekot ar brīvas televīzijas starpniecību - vai nu tiešraidē, vai ierakstā. Jautājums ir tāds: kas liedz privātai televīzijai raidīt un aptvert 94,9% teritorijas, ja tas jau šobrīd ir tehniski iespējams? Kas liedz privātai televīzijai šobrīd to darīt? Var aizbildināties ar to, ka mēs, lūk, nevaram tehniski to izdarīt un aptvert 100% teritorijas, tam es piekrītu. Taču, ja šobrīd, jau šobrīd var turpat 95% teritorijas aptvert, kādēļ pēc tam atkāpties atpakaļ un atsaukties uz to, ka 80 procentiem iedzīvotāju jāredz šie svarīgie notikumi? Tad ir aptverti aptuveni tikai 50% teritorijas. Absurds! To var iztulkot tikai un vienīgi kā privāto televīziju kanālu jeb raidorganizāciju lobēšanu.

Es aicinu noraidīt šo likumprojektu un balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Es varbūt neiedziļināšos vēl vienu reizi tādā sīkā un detalizētā skaidrojumā par šo pantu, lai gan, klausoties kolēģu runās, rodas iespaids, ka tik tiešām nav izpratnes, par ko mēs šodien runājam. Varbūt nedaudz atsvaidzināsim atmiņu! Šajā Cileviča kunga runā viss precīzi tika pateikts, par ko mēs šodien runājam.

Ir divas citas lietas. Pirmām kārtām, runājot par 80%, jāteic, ka, neapšaubāmi, mums priekšā vēl ir divi lasījumi un šo divu lasījumu laikā mēs varēsim un arī es pats esmu gatavs iesniegt priekšlikumus, kā šo 80% “barjeru” pacelt augstāk - uz 90% vai 95%. Taču pats būtiskākais, ko mēs ar šiem grozījumiem šobrīd izdarām, ir tas, ko pieminēja arī Kušķa kungs, - mēs nomainām absurdo teritoriālo principu, tas ir, nomainām kvadrātkilometrus pret iedzīvotājiem.

Un otrs būtiskais moments. Es saprotu, ka iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu skurbumā bija ļoti populāri un atbalstāmi iebalsot absurdu normu - 100%. Diemžēl ir pagājis pusotrs gads un realitātē ir pierādījies, ka 100% aptvert Latvijā nu varbūt teorētiski ir tiešām iespējams, investējot milzīgus līdzekļus, bet tas ir absolūti nelietderīgi. Tad nu atkāpsimies no šā principa un no šīs deklaratīvās normas un tiešām iebalsosim vienu normālu principu - 90% vai 95% Latvijas iedzīvotāju aptveramību - un šādu tad to likumu virzīsim uz pieņemšanu galīgajos lasījumos!

Es tiešām aicinu visus šodien šo likumprojektu atbalstīt un nodot komisijai tālākai izskatīšanai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - otro reizi.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Jaunupa kungs! Tā nav deklaratīva norma. Tāda ir Latvijas šābrīža situācija. Jūs gribat to pasliktināt. Es pagaidām nedzirdu argumentu - kādēļ? Jūs piedāvājat uz otro lasījumu samierināties ar 90% vai 95% iedzīvotāju apraidi jeb aptveramību. Kādēļ to samazināt, ja šobrīd ir iespējami 99%, 95% un privātai raidstacijai LNT - 85%? Un ar vietējo raidstaciju starpniecību, ar kurām var noslēgt līgumus, kuri gan ne visur darbojas, var aptvert pilnīgi visus, arī šīs “dobītes” vai “bedrītes”, vai kādas citas teritorijas, kur ir neredzamība, signālu neaizsniedzamība. Kādēļ šobrīd aizbildināties ar to, ar ko nevajadzētu aizbildināties? Šo likumu nevajadzētu šobrīd vērt vaļā arī vēl viena cita iemesla dēļ. Likums paredz, ka līdz 2006.gadam ir iespējams attīstīt tehnoloģijas, un tas ir viens no mērķiem. Digitālās tehnoloģijas atnāks arī līdz Latvijai, un tad vairs nebūs aktuāls šis jautājums, par ko mēs šobrīd debatējam. Taču līdz tam laikam pasliktināt situāciju, dot iespēju tai būt sliktākai un paredzēt to likumā - tam nav nekāda attaisnojuma un nekāda pamatojuma.

Un vēl viens ļoti cilvēcisks arguments, godātie kolēģi deputāti! Kad jūs aizbraucat pie saviem vēlētājiem uz Mazsalacu, jūs dzirdat un redzat Igaunijas televīziju un radio, un, kad jūs aizbraucat uz Jēkabpili vai līdz Viesītei, vai pierobežai, jūs dzirdat Lietuvas raidītājus. Sakiet, lūdzu, vai, šķērsojot šo valstu vai Krievijas, vai Baltkrievijas robežas, jūs kaut kur dzirdēsiet latviešu raidstacijas tiem latviešu tautības cilvēkiem, kuri dzīvo šajās valstīs daudzu iemeslu dēļ (nav svarīgi, kādēļ)? Jūs tās tur nedzirdēsiet!

Šis ir viens no argumentiem, kuru dēļ es lūdzu jūs ļoti nopietni apsvērt šo jautājumu, izlasīt anotāciju un neatbalstīt šā likuma atvēršanu, jo tas risinājums mūs pie laba gala nenovedīs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai deputāte Ina Druviete vēlas ko piebilst komisijas vārdā? Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 20, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Inai Druvietei! Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Druviete. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš līdz 30.janvārim.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgumu par militāro sadarbību un personāla statusu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgumu par militāro sadarbību un personāla statusu” ir nepieciešams sekojošu apsvērumu dēļ. Saskaņā ar likumu “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”, konkrēti, šā likuma 7.panta 6.punktu, starpvalstu līguma formā slēdzami līgumi par ārvalstu bruņoto spēku statusu Latvijā, un šā paša likuma 8.pants nosaka, ka starpvalstu līgumi tiek apstiprināti ar Saeimas pieņemtu likumu. Ievērojot to, Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgums par militāro sadarbību un personāla statusu ir pēc parakstīšanas ratificējams.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 7.panta 6.punktu starpvalstu līguma formā slēdzami līgumi par ārvalstu bruņoto spēku statusu Latvijā, bet likuma 8.pants nosaka, ka līgums tiek apstiprināts ar Saeimas pieņemtu likumu. Ar šo likumprojektu Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgums par militāro sadarbību un personāla statusu tiktu akceptēts, un līdz ar to tiktu izpildītas likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” prasības.

Es aicinu minēto likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, jo komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

I.Vaidere. Es lūgtu priekšlikumus iesniegt līdz 7.februārim.

Sēdes vadītājs. 7.februāris. Iebildumu nav.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.253 - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi grozījumus otrajam lasījumam.

1.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Klementjevs, Orlovs un Stepaņenko. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un pieņemts 2.priekšlikuma redakcijā, ko ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.

Tālāk, lūdzu!

A.Naglis. 3.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Klementjevs, Orlovs un Stepaņenko. 3.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Pašlaik likums paredz četru veidu izņēmumus tā darbībai: uzņēmumu reklāmas un izklaides pasākumiem, reliģisko organizāciju pasākumiem, citu personu rīkotajiem izklaides pasākumiem un privātpersonu pasākumiem. Taču šāds iedalījums pa personu veidiem vairs neatbilst Latvijas tiesību sistēmai. Tā, piemēram, Latvijas Administratīvā procesa likums nosaka, ka administratīvi procesuālā tiesībspēja atzīstama vienlīdzīgā mērā gan fiziskajām, gan privāto tiesību juridiskajām personām, un līdz ar to nav tiesiska pamata noteikt atšķirīgu regulējumu uzņēmumiem, citām personām un privātpersonām. Šāds regulējums rada vienīgi jucekli.

Arī Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka, ka privātpersona var būt gan fiziskā persona, gan privāto tiesību juridiskā persona. Var pieminēt arī Komerclikumu, kurā atrodam normas par komercsabiedrībām, nevis vispār par uzņēmējsabiedrībām.

Mūsu priekšlikuma mērķis ir likvidēt šo terminoloģisko jucekli un noteikt citiem likumiem atbilstošu vienotu kārtību. Lūdzu to atbalstīt.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Naglis. Ja mēs skatām šo 3.priekšlikumu, tad jāteic, ka tas tika noraidīts sakarā ar to, ka šis priekšlikums sašaurina šo skaidrojumu un pieņemto darbību. Tātad aicinu izšķirt ar balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 72, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Naglis. Tālāk ir 4.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Klementjevs, Orlovs un Stepaņenko. Arī šis priekšlikums ir noraidīts, jo jau esošajā redakcijā ir precīzāks skaidrojums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Naglis. 5.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Klementjevs, Orlovs un Stepaņenko. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Naglis. 6.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Klementjevs, Orlovs un Stepaņenko. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

A.Naglis. 7.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Klementjevs, Orlovs un Stepaņenko. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valērijs Agešins.

V.Agešins (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Satversmes 116.pants nosaka, ka noteiktas personas tiesības var ierobežot tikai nolūkā, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Šī norma attiecas arī uz 103.pantā minēto miermīlīgu sapulču, gājienu un piketu brīvību. Savukārt Satversmes 8.nodaļa “Cilvēka pamattiesības” tika pieņemta 1998.gadā, tātad pēc tā dēvētā Sapulču un gājienu likuma pieņemšanas 1997.gadā.

Jūs taču piekritīsiet, ka Satversmes formulējums, ko 3.pantā mēs piedāvājam pārņemt, ir daudz veiksmīgāks nekā spēkā esošā 3.panta otrās daļas redakcija. Piemēram, ko nozīmē vārdi “nekārtības un noziegumi”? Varbūt ir jēga runāt par administratīvajiem pārkāpumiem un noziedzīgajiem nodarījumiem, kā tas ir noteikts citos likumos? Bet varbūt arī ne? Varbūt “nekārtības” ir citādi traktējams termins? Uzskatu, ka paplašināti traktēt terminus ir bīstami.

Vēl par valsts drošību. Kas vispār ir valsts drošība? Tas Satversmē nav definēts, tāpēc, ja mēs aizliegsim rīkot kādu sapulci valsts drošības interešu dēļ, mēs pārkāpsim mūsu Pamatlikumu.

Godātie kolēģi! Mēs aicinām jūs pieņemt mūsu formulējumus, jo tie nemaina lietas būtību, bet tomēr padara šo likumu Satversmei atbilstošāku un vieglāk uztveramu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis. Šis 7.priekšlikums tika noraidīts sakarā ar to, ka esošā redakcija jau nosaka šīs tiesības, un tur juridiskā terminoloģija ir labāka nekā šinī priekšlikumā, kas iesaka ierobežojumus.

Lūdzu izšķirt ar balsojumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātu Klementjeva, Orlova un Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 68, atturas - 2. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Naglis. 8.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Klementjevs, Orlovs un Stepaņenko. Priekšlikums noraidīts, pamatojoties uz to, ka iepriekšējā redakcijā ir noteikts, ka valstij ir jārūpējas par šiem pasākumiem, turpretī te prasa šo panta daļu izslēgt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Naglis. 9.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Klementjevs, Orlovs un Stepaņenko. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Naglis. Arī 10.priekšlikumu iesnieguši deputāti Klementjevs, Orlovs un Stepaņenko. Priekšlikums noraidīts. Tas izdarīts, pamatojoties uz to, ka tad, ja 9.priekšlikums ir noraidīts, arī 10.priekšlikums automātiski tiek noraidīts.

Sēdes vadītājs. Pret 10.priekšlikumu iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

A.Naglis. 11.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Klementjevs, Orlovs un Stepaņenko. Priekšlikums noraidīts sakarā ar to, ka ir noraidīts 9.priekšlikums. Tātad automātiski arī 11.priekšlikums tiek noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Vladimirs Buzajevs vēlas debatēt par 11.priekšlikumu? Lūdzu!

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Pašlaik likuma 10.panta otrajā daļā mēs atrodam veselu sarakstu - lietas, par kurām nedrīkst publiski runāt masu pasākumu norises laikā. Gandrīz pilnībā citēta vecā Latvijas Kriminālkodeksa sadaļa par noziegumiem pret valsti. Tam varētu piekrist, jo tiešām būtu nepareizi sapulces laikā sludināt vardarbību vai nacionālo un rasu naidu.

Tomēr ir viens “bet”. Šis saraksts nav izsmeļošs, un tā beigās ir vārdi, ka ir aizliegts slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus.

Saraksts nav izsmeļošs, jo sarakstā iekļautie aizliegumi ir nesamērojami. Piemēram, sarakstā trūkst terorisma slavēšanas aizlieguma, bet tur ir ideoloģijas propagandas aizliegums, ir, teiksim, komunisma propagandas ierobežojums, bet nav islāma fundamentālisma propagandas ierobežojuma.

Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 11.pants regulē šo jomu tādējādi, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos. Šo tiesību izmantošanu nedrīkst pakļaut nekādam ierobežojumam, izņemot tos gadījumus, kad nepieciešams aizstāvēt valsts vai sabiedrības drošības intereses, nepieļaut nekārtības vai noziegumus, nodrošināt aizsardzību, veselību, morāli vai citu cilvēku tiesības un brīvības. Valsts vai sabiedrības...

Sēdes vadītājs. Es atgādinu, ka mēs apspriežam 11.priekšlikumu. Lūdzu, turpiniet!

V.Buzajevs. Bet es, lūdzu, varbūt par 13. ...

Sēdes vadītājs. Es jums jautāju: vai jūs vēlaties debatēt par 11.? Jūs teicāt, ka vēlaties debatēt par 11.priekšlikumu. Tādā gadījumā - paldies! Par 11.priekšlikumu debatēs pieteicies Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es, protams, ar interesi klausījos iepriekšējo runātāju, bet laikam viņš beidzot saprata, ka ir nedaudz kļūdījies, nākdams tribīnē un runādams par pavisam citām lietām. Bet es tādā gadījumā gribu šeit pieminēt tikai vienu lietu - šā 6.panta izslēgšanas ieteikumu.

Redziet, kā organizators var nebūt atbildīgs par šādu sabiedrisko pasākumu? Lūk, tas ir tāds interesants jautājums! Kā vispār var parādīties priekšlikums, ka tas, kurš organizē, var nebūt atbildīgs?

Un es uzreiz gribētu atgādināt, ka Latvijas valstij vairākkārt ir nācies sastapties ar tādu ļoti jocīgu stāvokli, ka diemžēl šo mūsu tādu pārlieko demokrātiju un pārlieko miermīlīgumu ļoti ļaunprātīgi ir izmantojuši tie, kuri vēlas šeit radīt nekārtības. Es gribētu visiem atgādināt 1998.gada piketu pie Rīgas Domes, kurš tika sarīkots ārkārtīgi nekaunīgi, kurš tika sarīkots ar citu valstu atbalstu un pēc kura Latvijai radās saimnieciskās un politiskās papildgrūtības, bet vēl līdz pat šai baltai dienai diemžēl nav neviena atbildīgā par šo nekārtību sarīkošanu. Tur toreiz vispār tika traucēta satiksme, bija nobloķēta iela, salasījās cilvēku pūlis, kas atļāvās pilnīgi nekaunīgi uzvesties... Taču tajā pašā laikā mēs vēl šodien varam sākt runāt par bezatbildību, nevis par atbildību.

Tā ka te nav runas par šāda priekšlikuma atbalstīšanu. Pilnīgi kategorisks “nē”!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis. Tātad izšķirsim jautājumu ar balsošanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 70, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Naglis. 12.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Klementjevs, Orlovs un Stepaņenko. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

A.Naglis. 13.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Klementjevs, Orlovs un Stepaņenko. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tehniskas kļūdas dēļ jūs pusi no manas argumentācijas jau noklausījāties, bet tomēr es pabeigšu.

Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā nav konkretizēti valsts vai sabiedrības drošības draudi, un, pēc mūsu uzskata, tas ir pareizi, jo pretējā gadījumā iznāk tā, it kā mūsu valstī būtu ļoti daudz cilvēku, kuri domā tikai par fašismu, komunismu, kara propagandu vai nacionālā un rasu naida kurināšanu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, mūsu frakcijas deputāti piedāvāja šo formulējumu vienkāršot, norādot, ka ir aizliegts aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus, kā arī sludināt vardarbību. Jēdziens “noziedzīgs nodarījums” ietver sevī gan nacionālā un rasu naida sludināšanu, gan kara propagandu, vārdu sakot, visu Krimināllikuma sevišķo daļu. Mēs uzskatām, ka būtu jāaizliedz aicināt izdarīt arī citus vardarbīgus likumpārkāpumus, tomēr aizliegums aicināt izdarīt likumpārkāpumus, kas ir ietverti likuma esošajā variantā, ir nesamērīgs.

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Protams, ļoti sirsnīgi skan vārdi, kas, piemēram, mani aicina atbalstīt priekšlikumu, kurš noraida atbildību par vēršanos pret Latvijas Republikas neatkarību. Man tiešām gribētos autoriem uzprasīt: kāpēc jums ir tik nepatīkami vārdi, kas aizliedz pasākuma laikā vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību? Kāpēc jūs tos esat izmetuši vispār ārā no šā teksta? Tiešām būtu ļoti interesanti dzirdēt šo paskaidrojumu, jo savulaik mums arī Latvijas Krimināllikumā nebija nekādu normu, kas atļāva sodīt par aicinājumiem uz Latvijas Republikas neatkarības likvidēšanu, izmantojot vardarbību. Bija tāds laiks, un tad bija ļoti interesanti aicinājumi dažādos piketos. Bieži tas notika Vērmanes dārzā saieta laikā, un tur nepārtraukti izskanēja dažādi aicinājumi par pievienošanos Krievijai, par Krievijas impērijas atjaunošanu, tika runāts par Pēteri I, Pēteri II, Pēteri III un Pēteri XL. Tur bija ļoti interesantas šādas sarunas.

Tad, kad mēs pieņēmām šīs normas, tad vairs šādu sarunu tur kādu laiciņu nebija. Es tomēr domāju, ka vajadzētu cienīt valsti, kurā, godātie kolēģi, jūs esat likumu veidotāji, un tādas lietas kā mūsu valsts neatkarību gan nevajadzētu aiztikt! Mēs varētu šeit tiešām runāt par citiem jautājumiem, kas skar cilvēktiesības, nacionālās īpatnības un tā tālāk, arī mums ir savs viedoklis. Tomēr esiet ļoti uzmanīgi ar šādiem priekšlikumiem! Jo galu galā jāprasa tā - ar kādu nolūku un kādēļ tieši patlaban parādās šāda, nu, var teikt, nepatika pret aizliegumiem aizskart mūsu valsts nacionālo neatkarību?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Naglis. Godātie deputāti, 13.priekšlikums tika noraidīts, jo iepriekšējā redakcijā ir plašāks un konkrētāks uzskaitījums šiem aizliegumiem. Tāpēc tas tika noraidīts. Un nu izšķirsim jautājumu balsojot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputātu Klementjeva, Orlova un Stepaņenko priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 68, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Naglis. 14.priekšlikums. Iesniegusi deputāte Druviete. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklāju debates. Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi deputāti! Man ne mirkli nav radušās šaubas, ka šis 11.panta papildinājums ir ierosināts ar vislabākajiem nodomiem. Taču paskatāmies uz jau esošo 11.panta redakciju! Tur ir aizliegts izmantot PSRS, Latvijas PSR un fašistiskās Vācijas karogus. Tas nozīmē, ka boļševisma upuri nedrīkstēs piketēt Kongresu nama laukumā un nedrīkstēs sev naidīgas iekārtas karogus ne plēst, ne dedzināt, ne atkārtot mācītāja Ķirsona akciju, šļakstot ar asinīm šo karogu.

Tagad mēs papildus runājam vēl arī par simboliku, ieskaitot stilizētu simboliku. Jautājums: ar kādu simboliku mums saistās iepriekšējais režīms? Sirpis un āmurs. Piecstaru zvaigzne. Varbūt arī kirzas zābaks. Varbūt sarkanarmiešu cepure ar puļķīti galā. Un galu galā - vācu laika ķivere. Un tradicionālā pufaika. To visu mēs esam piedzīvojuši. Ja mēs tagad šo simboliku nedrīkstam izmantot, protestējot pret tiem režīmiem, kuriem šī simbolika bija raksturīga, tad iznāk, ka mēs nevaram vairs izmantot arī jūras vilni, kas bija Latvijas PSR karogā kā simbols, nedrīkstam izmantot arī tādu simboliku kā jūrā rietošu sauli vai vispār saules pusi ar stariem. Un galu galā piecstaru zvaigznes vietā mums turpmāk būs jāliek auseklītis varbūt arī mūsu ģerbonī un mūsu Brīvības piemineklī?

Es gribu vēlreiz pievērst jūsu uzmanību 11.panta otrajai daļai. Attiecībā uz 5.punkta atribūtu uzskaitījumu ir noteikts, ka šos priekšmetus aizliegts arī turēt pie personām vai transporta līdzekļos, kas atrodas tuvāk par 500 metriem no pasākuma norises vietas.

Politrepresēto apvienība ir rīkojusi pasākumus, piketu laukumā pie Kongresu nama. Jūs saprotat, kādos gadījumos un kādā sakarībā. Tas nozīmē, ka tajā pazemes autostāvvietā arī automašīnās nedrīkstēs būs šī stilizētā simbolika vai kāda cita veida simbolika. Tas man ļoti atgādina “stūra mājas” politiku - varēja pameklēt, paskatīties, kas ir manā grāmatskapī, kas ir manā automašīnā. Un, ja tas priekšmets ir tuvāk par puskilometru no attiecīgā objekta, pret kura politiku tiek protestēts, tad sekas ir ar visu likuma bardzību!

Godājamie kolēģi, likums ir kā runga ar diviem galiem. Un tāpēc, manuprāt, šis papildinājums par simboliku, ieskaitot arī stilizētu, ko mēs esam gribējuši vērst it kā pret saviem pretiniekiem un pret mums naidīgām izpausmēm, nozīmē to, ka faktiski mēs liedzam arī lielai daļai Latvijas pilsoņu, Latvijas valsts patriotu izmantot kā protesta formu jebkādu simboliku, kuru viens vai otrs režīms kādreiz ir izmantojis savā labā, savās interesēs, - neatkarīgi no šo simbolu būtības, izcelsmes, pielietojuma un izplatības. Mēs jau varam iet arī vēl tālāk. Tas auseklītis, ko mēs Atmodas laikā izmantojām kā Atmodas simbolu, ir arī udmurtu tautas ornamentos, un mēs varam aiziet vēl tālāk - aizliegt to tāpēc, ka šis simbols, šis ornaments ir arī citas valsts teritorijā, piederīgs arī citā valstī dzīvojošai tautai, ne tikai latviešu tautai.

Tāpēc es ļoti lūdzu pārdomāt šo konkrēto grozījumu, šo papildinājumu, un aicinu neielikt te šo papildinājumu, kas skar arī simboliku, to skaitā stilizētu. Es aicinu balsot pret šo papildinājumu, ko komisija ir uzskatījusi par pieņemamu.

Es aicinu balsot pret 14.grozījumu. (Starpsauciens: “Viņš jau nav balsojams!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es piekrītu Simsona kungam, bet mēs diemžēl nevaram šobrīd balsot pret šo papildinājumu, jo mēs izskatām 14.priekšlikumu. Diemžēl nav priekšlikuma noraidīt šo papildinājumu, kas tika pieņemts pirmajā lasījumā. Cienījamie kolēģi, nevajadzētu politizēt šo problēmu! Diemžēl iebildumi pret vairākiem priekšlikumiem, grozījumiem ir balstīti uz tīri politiskiem apsvērumiem, bet šis nav politisks likums. Asociācijas brīvība ir viena no cilvēka pamattiesībām, un to var ierobežot tikai skaidri noteiktos gadījumos. Faktiski mums jau ir zināma prakse, mums ir cilvēktiesību aizsardzības sistēma, kas ir diezgan efektīva, gan nacionālajā līmenī, gan starptautiskajā līmenī. Un, ja, teiksim, deputātes Druvietes priekšlikums tiek noraidīts un arī galīgajā variantā šī 11.panta redakcija paliks tāda, kāda tā tika pieņemta pirmajā lasījumā, tad, kā es paredzu, mums būs diezgan nopietni tiesas darbi šajā jautājumā. Ziniet, tad, kad ir runa par cilvēktiesību ierobežojumu, konkrēti - asociācijas brīvības ierobežojumu, formulējumiem jābūt absolūti skaidriem. Vai kāds no mums skaidri apzinās un apņemas interpretēt, ko nozīmē “stilizēta simbolika”? Lai vēsturnieki un kulturologi strīdas par to, ar ko ugunskrusts atšķiras no kāškrusta vai cik lielā mērā sarkano zvaigzni var uztvert kā PSRS simbolu (jo faktiski sarkanā zvaigzne kā simbols parādījās daudz agrāk, nekā PSRS tika izveidota kā tāda)! Tā ka tā ir ļoti liela problēma. Nu, ja mēs piekrītam tam, lai atkal tiesas un visādi eksperti par to spriestu, nu lai notiek! Taču es domāju, ka mums, deputātiem, ir jābūt atbildīgākiem. Likumiem jābūt formulētiem ļoti skaidri, lai tos varētu piemērot ļoti viegli un nevajadzētu atstāt likumu piemērošanu institūciju ziņā.

Attiecībā uz 14.priekšlikumu, kurš ir par himnām, jāteic, ka ir īpaši sarežģīta situācija. Neaizmirsīsim - šeit ir minēta PSRS himna! Neaizmirsīsim, ka mūzika PSRS himnai ir tāda pati kā šobrīd oficiālajai Krievijas Federācijas himnai! Un Krievijas Federācijas himna skanēs sporta pasākumos, oficiālos pasākumos. Un, protams, tā ir problēma, ko ne jau mēs esam izdomājuši, bet tā ir jāņem vērā. Godīgi sakot, es domāju, ka ļoti grūti būtu to izskaidrot arī mūsu Eiropas partneriem un draugiem, kāpēc cilvēki tiek sodīti, piemēram, par to, ka publiski skan mūsu kaimiņvalsts oficiālā himna. Es domāju, ka mēs radām sev mākslīgas problēmas. Labāk būtu no tā izvairīties! Tāpēc es saskatu ļoti nopietnas problēmas 11.pantā. Bet, lai tiktu vaļā vismaz no daļas šo problēmu, es aicinu jūs atbalstīt kolēģes Druvietes priekšlikumu.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Abi iepriekšējie runātāji tomēr diemžēl skāra lietas, kas vispār nav minētas šinī priekšlikumā. Ja jau mēs šeit nākam runāt, tad vajag runāt par to, ka piedāvā konkrētais priekšlikums. Un konkrētais priekšlikums piedāvā tikai apskatīt divu vārdu izslēgšanu, neko citu. Ne jūrnieku enkurus, ne apakškreklus, neko citu šeit apskatīt neviens nepiedāvā. Tā ka runa ir tikai par to, ko darīt ar šo priekšlikumu. Lūk, tas ir viens jautājums. Ja jūs gribat uz trešo lasījumu kaut ko mainīt, tad iesniedziet savus priekšlikumus, un tad arī runāsim par tiem!

Taču es tomēr gribētu runāt par to, ka jāredz ir gan likuma gars, gan lietas būtība.

Pirmkārt. Himnai ļoti bieži ir arī vārdi, kā jūs zināt. Ja jau mēs runājam par himnu, tad runājam ne tikai par tās melodiju, bet arī par vārdiem. Mēs himnu kā kaut kādu kopumu saprotam.

Otrkārt. Jā, protams, var skanēt kaut kur šī pati Krievijas himnas melodija, bet, draugi mīļie, šeit ir jāņem vērā būtiska lieta! Ja mēs runājam par to, ka kaut kādā sakarā šādu pasākumu laikā izmanto kaut ko no tā, kas raksturo režīmu, tad mums jāņem vērā, ka tā neapšaubāmi ir arī himna. Un tā neapšaubāmi ir PSRS himna! Tā ka skaidri jāpaskatās, kurā vietā skan šāda himna un kādā sakarībā tas notiek. Es nedomāju, ka mums pret to būtu briesmīgi protesti un ka briesmīgi sarežģījumi būtu.

Es atkārtoju vēl vienu reizi, ka mēs esam bijuši ārkārtīgi mīkstsirdīgi, labdabīgi... Var būt, ka daļēji tas reizēm ir vajadzīgs, jo mūsu sabiedrība varbūt visvairāk ir tam atbilstoša. Taču nekādā ziņā es neesmu par to, ka būtu jāmīkstina prasības, ja mēs vēršamies pret lietas būtību. Jo, lai cik tas man ir nepatīkami, diemžēl dzīvo Latvijā diezgan daudz cilvēku, kas slavina PSRS, slavina visādus teroristus, visādus vadoņus, tā saucamos slepkavas un neliešus, staigā ar viņu portretiem. Kaut kādā veidā ir jāvēršas pret viņiem! Un tāpēc mums par sliktu nenāks tas, ka mēs ieliekam likumā aizliegumu (pareizāk sakot, tas tur jau ir) - aizliegumu izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un fašistiskās Vācijas dažāda veida atribūtiku. Dažāda veida - to, kas mums atgādina par šiem režīmiem, kuri mums bija nepieņemami. It īpaši PSRS. Lūk! Tā ka es neredzu iemesla nekādam uztraukumam. Mēs varētu mierīgi te atstāt to tekstu un tieši tam pievērst uzmanību. Protams, katra valsts pasaulē var paņemt kaut ko no citas valsts un darīt kaut ko ar to, bet tieši tāpēc ir likuma burts un likuma gars, lai katrs savas valsts teritorijā prastu to ievērot un mākslīgi neradītu sarežģījumus.

Jā, acīmredzot ir Latvijā vesela grupa speciālistu, kuriem ir tieksme mākslīgi radīt sarežģījumus un kuri centīsies tāpēc izmantot varbūt tieši šo gadu - 2003.gadu - sakarā ar visām mūsu iespējamajām pārmaiņām uz labo pusi. Un kāpēc mums būtu labprātīgi jāpiekāpjas un labprātīgi jāatsakās no šīs sarunas? Man liekas, ka reizēm tieši tāpēc, ka Latvija neprot pareizi pateikt vēsturisko patiesību, mēs esam starptautiskajā līmenī bijuši šur un tur cietēji.

Tā ka es, protams, aicinu piekrist komisijas variantam.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs - otro reizi.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es netaisos apspriest Dobeļa kunga vēlmi aizmirst pagātni un aizliegt visu, kas ar pagātni saistīts. Katrā ziņā tas ir jādara juridiski korekti. Nevajadzētu novest šādas lietas līdz absurdam!

Es minēšu vienu konkrētu piemēru. Es esmu sporta meistarkandidāts ūdenstūrismā, un es lepojos ar saviem jaunības dienu sportiskajiem sasniegumiem. Un man ir attiecīga nozīmīte, uz kuras krievu valodā ir uzraksts “Sporta meistarkandidāts” un ir arī lieli, sarkani burti “SSSR”, tas ir, “PSRS”. Tātad, ja es atnākšu uz kādu sapulci ar šo nozīmīti pie savas žaketes, vai to varēs uzskatīt par PSRS simbolikas izmantošanu? (No zāles dep. J.Dobelis: “Noņemsim!”) Jā, jā, un tad mani sodīs. Nu, ja likums paliks tādā veidā, kādā tas ir, tad es, bijušais fiziķis, varbūt patiešām organizēšu eksperimentus - kādreiz es atnākšu ar šo nozīmīti, un tad nu redzēsim, kā tiesībsargājošās institūcijas un tiesas rīkosies tālāk. Vismaz būs interesanti.

Tāpēc es vienkārši aicinu jūs: nestrīdēsimies par mērķiem - protams, politiskie mērķi ir dažādi, un tas ir normāli parlamentā -, bet rīkosimies juridiski korekti! Nenovedīsim lietas līdz absurdam!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Simsons - otro reizi.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Man ļoti žēl, ka kolēģis Dobelis varbūt ir pārpratis manas uzstāšanās jēgu un būtību. Es atļaušos īsi atkārtot un paskaidrot, ka viens vai otrs totalitārais, mums naidīgais režīms ir dažādu iemeslu dēļ pieņēmis un izmantojis dažādus simbolus, kuri nebūt nav šo režīmu monopols un kuri ir pastāvējuši sen agrāk un ir sastopami arī citur pasaulē, daudzās citās tautās, ne tikai latviešu. Un, ja mēs atstājam spēkā komisijas piedāvāto variantu - papildināt 11.panta pirmās daļas 5.punktu ar vārdiem “kā arī simboliku (to skaitā stilizētu)” -, tas nozīmē, ka pasaulē pazīstamu, zināmu, plaši izplatītu simboliku, simboliskus elementus mēs aizliedzam lietot tā iemesla dēļ, ka tādi režīmi to ir izmantojuši ļaunprātīgi vai vērsuši pret mums, pret latviešu tautu. Tātad runa ir nevis par deputātes Druvietes ierosināto variantu, bet par komisijas piedāvāto variantu.

Sēdes vadītājs. Diemžēl mēs šobrīd apspriežam tieši deputātes Druvietes ierosināto 14.priekšlikumu.

A.Naglis. Paldies. Tad es piekrītu arī deputātes Druvietes variantam.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Arī iepriekšējās Saeimās, kad bija debates par šo likumu un par tā grozījumiem, deputāti ļoti daudz un karsti debatēja, jo uzskatīja, ka mēs visi esam ļoti zinoši attiecībā uz šo problemātiku, un tā tas droši vien arī ir. Es tomēr gribētu pavisam īsi teikt, kādēļ komisija pieņēma noraidošu lēmumu par cienījamās kolēģes Inas Druvietes priekšlikumu, kurš šķiet it kā loģisks. Šā lēmuma motīvs, godātie kolēģi, bija tas, ka himnas, arī fašistiskās Vācijas himna un Padomju Savienības himna, kā jau jebkuras valsts himna, lielākoties sastāv no diviem elementiem - no melodijas un vārdiem. Savukārt šobrīd Krievijas himna un Vācijas himna satur tikai vienu elementu - melodiju. Tātad, ja saglabā spēkā esošo likuma redakciju un nepieņem kolēģes Inas Druvietes priekšlikumu, tad pēc būtības netiek aizliegts oficiāli Latvijā atskaņot tagadējo Vācijas un tagadējo Krievijas himnu. Šeit nav pretrunas. Himna sastāv no diviem elementiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt, ka es piekrītu atbildīgās komisijas viedoklim. Paldies Lagzdiņa kungam par to, ka šis priekšlikums tika atzīts par loģisku. Es arī uzskatu, ka tas tā ir. Jo, konsultējoties ar juristiem un speciālistiem, tika noskaidrots, ka atšķirība starp himnu ar vārdiem un himnu bez vārdiem ir juridiski ļoti grūti formulējama, un tādēļ es šeit saskatīju diezgan lielu provokācijas iespēju. Taču es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu un varu arī savu ierosinājumu atsaukt.

Sēdes vadītājs. Paldies. 14.priekšlikums ir atsaukts.

Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, paziņoju, ka ir saņemts piecu frakcijas “Jaunas laiks” deputātu iesniegums, kurā ir lūgums izsludināt sēdē 10 minūšu pārtraukumu pirms likumprojekta 15.priekšlikuma izskatīšanas. Vai ir iebildumi? (Starpsaucieni no zāles: “Jā!”) Ja ir iebildumi, tad jābalso. Lūdzu zvanu. Balsosim par šo piecu deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - 19. Pārtraukums līdz pulksten 12.05.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt likumprojektu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis. Godātie kolēģi! Izskatām tālāk priekšlikumus.

15.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Klementjevs, Orlovs un Stepaņenko. Atbildīgā komisija ir pieņēmusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 59, atturas - 2. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Naglis. Tā kā šā te priekšlikuma dēļ ir radušās domstarpības, priekšlikumi ir iesniedzami trešajam lasījumam, un tos varēsim izskatīt trešajā lasījumā.

A.Naglis. 16.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Klementjevs, Orlovs un Stepaņenko. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Naglis. 17.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Klementjevs, Orlovs un Stepaņenko. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 19, atturas - 17. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

A.Naglis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 2003.gada 10.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

A.Naglis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja “Grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (dokumenta reģistrācijas numurs 34, dokuments nr.254).

Runājot par šiem konkrētajiem grozījumiem, varu teikt, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi.

1.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Juridiskā komisija nolēma šo priekšlikumu neatbalstīt, bet Juridiskās komisijas sēdē šim pantam tika pieņemta cita - precizējoša redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 2.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Juridiskā komisija nolēma šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskajai komisijai.

S.Mellupe. 3.priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums, kuru Juridiskā komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 4.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Juridiskā komisija nolēma priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

S.Mellupe. 5.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Juridiskā komisija nolēma priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 6.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Juridiskā komisija nolēma priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 7.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Juridiskā komisija nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 8.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Juridiskā komisija nolēma priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

S.Mellupe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 20.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (dokumenta reģistrācijas numurs 22). Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (dokumenta reģistrācijas numurs 22, Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.255).

Par iesniegtajiem grozījumiem. Ir saņemts viens priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums, kuru tā nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas viedoklim.

S.Mellupe. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

S.Mellupe. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (dokumenta reģistrācijas numurs 24). Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (dokumenta reģistrācijas numurs 24, dokumenta numurs 256). Par grozījumiem saņemti vairāki priekšlikumi.

1.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Juridiskā komisija nolēma priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 2.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Juridiskā komisija nolēma priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 3.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Juridiskā komisija nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 4.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Juridiskā komisija nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Mellupe. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

S.Mellupe. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (dokumenta reģistrācijas numurs 63). Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija izskatīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (dokumenta reģistrācijas numurs 63, izskatāmais dokuments nr.257).

Izskatot minētos grozījumus, tika saņemti vairāki priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurā pēc būtības tika grozīta šā panta redakcija. Juridiskā komisija nolēma šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 2.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja saistībā ar 1.priekšlikumu. Komisija nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 3.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Komisija nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

S.Mellupe. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (dokumenta reģistrācijas numurs 23). Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (dokumenta reģistrācijas numurs 23, sēdē izskatāmais dokuments nr.258).

1.priekšlikums - tieslietu ministra Aivara Aksenoka priekšlikums. Juridiskā komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 2.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskā komisija nolēma atbalstīt, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 3.priekšlikums - tieslietu ministra Aivara Aksenoka priekšlikums. Juridiskā komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 4.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskā komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 5.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 6.priekšlikums - tieslietu ministra Aivara Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts daļēji, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Mellupe. 7.priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 8.priekšlikums - tieslietu ministra Aivara Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 9.priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. 10.priekšlikums - tieslietu ministra Aivara Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Mellupe. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 12. - tieslietu ministra Aivara Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Mellupe. 13. - tieslietu ministra Aivara Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Mellupe. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

S.Mellupe. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (dokumenta reģistrācijas numurs 7, izskatāmie dokumenti nr.12 un nr.259). Kopskaitā ir saņemti 7 priekšlikumi. Komisija tos ir izskatījusi.

1.priekšlikums. Iesniedzējs - tieslietu ministrs Aivars Aksenoks. Komisijas viedoklis - pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Laksa. 2.priekšlikums. Iesniedzējs - tieslietu ministrs Aivars Aksenoks. Komisijas viedoklis - noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Laksa. 3.priekšlikums. Iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Protams, priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Laksa. 4.priekšlikums saņemts no tieslietu ministra Aivara Aksenoka. Komisijas viedoklis - noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Laksa. 5.priekšlikums saņemts no Aizsardzības un iekšlietu komisijas. Un, protams, ir lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Laksa. 6.priekšlikums. Iesniedzis tieslietu ministrs Aivars Aksenoka kungs. Komisijas viedoklis - noraidīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Laksa. 7.priekšlikums. Iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Priekšlikums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Laksa. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

A.Laksa. 6.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, atgādinu, ka šodien pulksten 17.00 būs iespēja uzklausīt iekšlietu ministra Māra Gulbja atbildes uz politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātu iesniegto jautājumu.

Saeimas sekretāra biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva Golde, Valērijs Karpuškins, Uldis Mārtiņš Klauss, Andrejs Klementjevs, Linda Mūrniece, Andris Tolmačovs, Ingrīda Ūdre un Ausma Ziedone-Kantāne.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Balsojumi

Grozījumi Izglītības inovācijas fonda likumā
Datums: 23.01.2003. 09:12:12 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.209 nodošanu komisijām un pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Cilvēka genoma izpētes likumā
Datums: 23.01.2003. 09:13:14 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.210 nodošanu komisijām un pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi "Likumā par ostām"
Datums: 23.01.2003. 09:14:02 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.211 nodošanu komisijām un pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā
Datums: 23.01.2003. 09:14:58 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.212 nodošanu komisijām un pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā
Datums: 23.01.2003. 09:15:44 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.213 nodošanu komisijām un pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā
Datums: 23.01.2003. 09:16:36 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.214 nodošanu komisijām un pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām"
Datums: 23.01.2003. 09:17:28 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.215 nodošanu komisijām un pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"
Datums: 23.01.2003. 09:18:30 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.216 nodošanu komisijām un pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Valsts civildienesta likumā
Datums: 23.01.2003. 09:19:32 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.217 nodošanu komisijām un pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā
Datums: 23.01.2003. 09:20:24 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.218 nodošanu komisijām un pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā
Datums: 23.01.2003. 09:23:00 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.219 nodošanu komisijām un pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"
Datums: 23.01.2003. 09:23:54 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.220 nodošanu komisijām un pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par policiju"
Datums: 23.01.2003. 09:24:36 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.221 nodošanu komisijām un pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Robežsardzes likumā
Datums: 23.01.2003. 09:25:20 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.222 nodošanu komisijām un pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā
Datums: 23.01.2003. 09:26:006 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.223 nodošanu komisijām un pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Veterinārmedicīnas likumā
Datums: 23.01.2003. 09:26:48 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.224 nodošanu komisijām un pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Veterinātmedicīnas likumā
Datums: 23.01.2003. 09:27:28 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.224 steidzamību

Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā
Datums: 23.01.2003. 09:28:34 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.225 nodošanu komisijām un pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā
Datums: 23.01.2003. 09:29:08 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.225 steidzamību

Grozījums likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"
Datums: 23.01.2003. 09:30:10 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.226 nodošanu komisijām un pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"
Datums: 23.01.2003. 09:35:38 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.227 nodošanu komisijām un pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Informācijas atklātības likumā
Datums: 23.01.2003. 09:36:30 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.228 nodošanu komisijām un pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā
Datums: 23.01.2003. 09:37:26 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.229 nodošanu komisijām un pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Farmācijas likumā
Datums: 23.01.2003. 09:38:58 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.230 nodošanu komisijām un pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Reģionālās attīstības likumā
Datums: 23.01.2003. 09:39:52 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.231 nodošanu komisijām un pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Reģionālās attīstības likumā
Datums: 23.01.2003. 09:40:44 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok .nr.231steidzamību

Grozījums likumā "Par pašvaldībām"
Datums: 23.01.2003. 09:41:48 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.232 nodošanu komisijām un pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā
Datums: 23.01.2003. 09:48:06 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.242 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam V.Karpuškinam"
Datums: 23.01.2003. 09:49:24 bal030
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.261

Lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta L.Ozoliņa saukšanai pie administratīvās atbildības"
Datums: 23.01.2003. 09:52:06 bal031
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.239

Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas Valsts valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību (2.lasījums)
Datums: 23.01.2003. 09:53:26 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.203 pieņemšanu 2.lasījumā

Par 1961.gada 21.aprīļa Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu (2.lasījums)
Datums: 23.01.2003. 09:54:56 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.204 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2002 attiecībā uz Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma B protokolu (1.lasījums)
Datums: 23.01.2003. 09:56:50 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.107 steidzamību

Par Latvijas Republikas un Slovēnijas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2002 attiecībā uz Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma B protokolu (1.lasījums)
Datums: 23.01.2003. 09:57:14 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.107 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas nr.1/200 attiecībā uz Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma B protokolu (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 23.01.2003. 09:57:48 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.107 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un ASV valdības vienošanās protokolu par likuma izpildi (1.lasījums)
Datums: 23.01.2003. 09:59:06 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.21 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Nolīgumā starp Latvijas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas škērsošanas vietām (1.lasījums)
Datums: 23.01.2003. 10:01:00 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.103 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" (1.lasījums)
Datums: 23.01.2003. 10:02:38 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.168 steidzamību

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" (1.lasījums)
Datums: 23.01.2003. 10:03:10 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.168 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (1.lasījums)
Datums: 23.01.2003. 10:04:50 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.169 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Autortiesību likumā (2.lasījums)
Datums: 23.01.2003. 10:07:04 bal042
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījums Autortiesību likumā (2.lasījums)
Datums: 23.01.2003. 10:07:28 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.249 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Radio un televīzijas likumā (1.lasījums)
Datums: 23.01.2003. 11:15:34 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.145 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgumu par militāro sadarbību un personāla statusu (1.lasījums)
Datums: 23.01.2003. 11:18:30 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.73 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums)
Datums: 23.01.2003. 11:22:08 bal046
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums)
Datums: 23.01.2003. 11:25:54 bal047
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums)
Datums: 23.01.2003. 11:32:14 bal048
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums)
Datums: 23.01.2003. 11:37:34 bal049
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Datums: 23.01.2003. 11:56:44 bal050
Balsošanas motīvs: Par pārtraukumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums)
Datums: 23.01.2003. 12:07:48 bal051
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (2.lasījums)
Datums: 23.01.2003. 12:08:52 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.253 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.34) (2.lasījums)
Datums: 23.01.2003. 12:11:40 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.254 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.23) (2.lasījums)
Datums: 23.01.2003. 12:12:50 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.258 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.24) (2.lasījums)
Datums: 23.01.2003. 12:14:10 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.256 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reg. nr.63) (2.lasījums)
Datums: 23.01.2003. 12:15:28 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.257 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.23) (2.lasījums)
Datums: 23.01.2003. 12:17:50 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.258 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (2.lasījums)
Datums: 23.01.2003. 12:19:58 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.259 pieņemšanu 2.lasījumā